Latvijas klimata pārmaiņu raksturs un

ietekmes

Māris KļaviņšLU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Klimata pārmaiņas ir intensificējušās! 9 no 10 siltākiem gadi 134 gadu novērojuma vēsturē ir

novēroti XXI gs. 2013.g.(arī 2003.g.).-4. siltākais un 2012.gads- 9.siltākais kopš 1880.gada. 2010.un 2005.g.ir siltākie gadi visā novērojuma vēsturē. Globālā vid. temperatūra kopš 1880.gada ir pieaugusi par 0,8oC

Vidējā ūdens tvaiku koncentrācija atmosfērā virs sauszemes un okeāniem, kā arī augšējos troposfēras slāņos kopš 1980-tiem ir pieaugusi. Pieaugums ir saistīts ar papildus ūdens daudzumu, ko var saturēt siltāks gaiss (+1oC=7% ūd.tv.);

Veiktie novērojumi kopš 1961.g. parāda, ka globālā okeāna vidējā temperatūra ir pieaugusi līdz pat 3000m dziļumam.

Gaisa temperatūra (Baltijas jūras reģions)

Gaisa temperatūras pieaugums atmosfēras zemākajā daļā Baltijas jūras reģionā ir lielāks nekā globāli par laika periodu 1871.-2011.Pēdējo dekāžu ToC pasiltināšanās raksturs:nav novērota ziemāslielāka pavasaroslielāka BJR ziemeļu teritorijās

Annual and seasonal mean surface air temperature anomalies for the Baltic Sea Basin 1871-2011, Blue colour comprises the Baltic Sea basin to the north of 60°N, and red colour to the south of that latitude.

Latvijā

LVĢMC; www.meteo.lv

Gaisa temperatūras raksturs

Gada vidējā gaisa temperatūra un novērotās absolūtās maksimālās/ minimālās gaisa temperatūras

Vid.6,1 oC (1971.-2000.) Visā Latvijas teritorijā no 5oC (Zosēnos) līdz 7oC ( Kolka) izmaiņas meridionālā virzienā, absolūtā min /max amplitūda

63,5oC min amplit.

79,6oC max amplit.

Mēneša vidējo temperatūru pieaugums Rīgā1851.-2006.

T, oC

00,5

11,5

22,5

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Lizuma, 2008

0

10

20

30

40

50

60

70

1852

1858

1864

1870

1876

1882

1888

1894

1900

1906

1912

1918

1924

1930

1936

1942

1948

1954

1960

1966

1972

1978

1984

1990

1996

2002

2008

year

num

ber o

f day

s (R

iga)

0

5

10

15

20

25

30

35

num

ber o

f day

s (L

atvi

a)

Riga 5-year moving average (Riga) Latvia 5-year moving average (Latvia)

Ilglaicīgās izmaiņas vasaras dienu skaitā Rīgā un Latvijā kopumā

(diennakts maksimālā TX > 25 0C)

Vasaras dienu izmaiņas Latvijā no 1961.-2010.g.Diennakts maksimālā temperatūra ir >par 25oC

Olders, 2011

Dienu skaits ar tropiskajām naktīm no 1961. – 2009. (2010.) g.

Olders, 2011Diennakts minimālā gaisa temperatūra ir augstāka par 20 0C

Dienu skaits ar tropiskajām naktīm Latvijā no 1961. – 2010. gadam

Olders, 2011

Ilglaicīgās izmaiņas tropiskajām naktīm LU-Rīga

14

0

2

4

6

8

10

12

14

1851

1857

1863

1869

1875

1881

1887

1893

1899

1905

1911

1917

1923

1929

1935

1941

1947

1953

1959

1965

1971

1977

1983

1989

1995

2001

2007

2013

year

days

Diennakts minimālā gaisa temperatūra ir augstāka par 20 0C

Sala dienu izmaiņas Latvijā no 1961.-2009.(2010.) g.

Olders, 2011Minimālā diennakts gaisa temperatūra ir zemāka par 0 oC

Augšanas grādu dienu ilgtermiņa izmaiņas, Rīga-Universitāte

2000

2200

2400

2600

2800

3000

3200

3400

3600

1795

1803

1811

1819

1827

1835

1843

1851

1859

1867

1875

1883

1891

1899

1907

1915

1923

1931

1939

1947

1955

1963

1971

1979

1987

1995

2003

gads

augš

anas

grā

du d

uenu

sum

ma,

0 C

Lizuma, 2008

Notikušas būtiskas pārmaiņas sezonalitātes rādītājos: a) pieaugušas augšanas grādu dienu vērtības. Laika periodā 1900.-2006.g. augšanas grādu dienu vērtības palielinājušās par 367oC un augšanas sezonas garums – par 26 dienām; b) sala dienu skaits gadā samazinājies par 30 dienām (1851.-2006.). Ziemas periodā sala dienu samazināšanās tendence īpaši spilgti izteikta kopš 20.gs. 70-tajiem gadiem

=> Sala dienu skaits Eiropā (1961. – 2010.) samazinājies vidēji par 3-6 dienām dekādē (Latvijā -> 4-5)

=> Vasaras dienas Eiropā palielinājušās vidēji par 4 dienām dekādē (Eiropas dienvidu daļā 4-6), Latvijā: 1 -2 dienām dekādē

=> Tropiskās naktis lielākajā daļā Eiropas palielinājušās par 0 -2 dienām dekādē, Eiropas D-daļā par 4-6 (Latvijā - > pozitīva tendence)

Indeksu izmaiņas Eiropā salīdzinājumā ar Latviju ECA&D (European Climate Assessment & Dataset

http://eca.knmi.nl/indicesextremes/index.php

Nokrišņu summas mainības tendences aukstajā (XI-III) un siltajā (IV-X) sezonā

-2-1

01

23

45

Ain

aži

Alū

ksne

Baus

ka

Dag

daD

auga

vpils

Dob

ele

Gulb

ene

Jelg

ava

Kol

kaK

uldi

ga

Liep

āja

Mēr

srag

s

Pāvi

lost

aPr

ieku

ļi

Rēze

kne

Rīga

-LU

Rūjie

naSa

ldus

Skrīv

eri

Skul

teSt

ende

Vent

spils

Zosē

ni

Zīlā

ni

IV-X

XI-I

II

Ekstremālie nokrišņi

2005. g. maijs

2008. g. 8. septembris Rīgā

Alūksne

Ekstremālo nokrišņu pārmaiņu tendences

Ekstremāli mitro dienu (R99p) skaita ilgtermiņa pārmaiņas Rīgā

(oktobris-marts)

0

1

2

3

4

5

gads

dien

u sk

aits

10 siltākās un 10 aukstākās ziemas Rīgā1821 1,6 1799 -10,41990 1,2 1841 -9,91989 1,1 1871 -9,92008 0,8 1803 -9,71822 0,7 1893 -9,71925 0,7 1838 -9,61825 0,6 1940 -9,61975 0,6 1809 -9,51961 0,3 1942 -9,31992 0,3 1929 -8,4

(Lizuma,2013)

1826 21,1 1874 13,62010 19,9 1873 14,01798 19,8 1928 14,12002 19,7 1962 14,11939 19,7 1821 14,41972 19,6 1902 14,51834 19,3 1904 14,51868 19,2 1844 14,62011 19,2 1830 14,81973 19,1 1849 15,2

10 siltākās un 10 aukstākās vasaras Rīgā

Latvijas upju gada noteces sadalījums %: 1951.-2009. mūsdienu klimata apstākļos

0

5

10

15

20

25

30

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XIImēneši

%

LatvijāAustrumuZiemeļuCentrālaisRietumu

1951-1987

0

5

10

15

20

25

30

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XIImēneši

%

LatvijāRietumuCentrālaisZiemeļuAustrumu

1988-2006Rietumu

Centrālais

Ziemeļu

Austrumu

“nav būtiskas klimata pārmaiņas” līdz 1990

“būtiskas klimata pārmaiņas” pēc 1990

E.Apsīte, 2012

Klimata pārmaiņu ietekmes uz cilvēku veselību

Klimata pārmaiņu ietekmes uz cilvēku veselību

Klimata pārmaiņas

Vides apstākļi

Sociālā vide

Tiešās ietekmes

Netiešās ietekmes (izmaiņas, ūdens, gaisa,

pārtikas kvalitātē, ekosistēmas, slimību pārnesēju ekoloģija,

lauksaimnieciskā ražošana)

Sociālās un ekonomiskās problēmas

Veselības aprūpes sistēma

Ietekmes uz cilvēku

veselību

Pēc Confalonieri et al. 2007

Biometeoroloģija – zinātne, kas pēta klimata un laikapstākļu ietekmes uz cilvēka veselību

Pētījumu piemēriDaily weather variables and affective

disorder admissions to psychiatric hospitals

Impact of diurnal temperature range on human health: a systematic reviewThe effect of the weather on pulmonary exacerbations and viral infections among adults with cystic fibrosisThe impact of heat, cold, and heat waves on hospital admissions in eight cities in KoreaEvaluation of the plan for surveillance and controlling of the effects of heat waves in Madrid

International Journal of Biometeorology

Grāmatu sērija “Biometeorology”

Andris AuliciemsLU Goda doktors

Karstuma viļņu ietekmes: Francija 2003

Mirstības pārsniegums Gaisa T, mirstības mainības raksturs

Klimatisko faktoru ietekmes uz mirstību Latvijā

T – mirstības mainības kopsakarības T ietekmes

2000

2000

2000

2000

2000

2001

2001

2001

2001

2002

2002

2002

2002

2002

2003

2003

2003

2003

2004

2004

2004

2004

-30

-20

-10

0

10

20

30

40

20

40

60

80

100

120

140

160

180

200

Tem

pera

tūra

, oC

Kop

ējā

mir

stīb

a

-30.0 -20.0 -10.0 0.0 10.0 20.0 30.0 40.00

10

20

30

40

50

60

70

80

90

f(x) = − 0.541924174714404 x + 53.7502272297497R² = 0.239157739878203

Temperatūra, oC

Mirstība dienā

Klimatisko faktoru ietekmes uz mirstību

Atmosfēras spiediena ietekmes uz mirstību

Mirstības ar sirds-asinsrites slimībām sezonālās mainības

raksturs

970 980 990 1000 1010 1020 1030 1040 1050 10600

10

20

30

40

50

60

70

80

90

f(x) = − 0.0485136762009441 x + 98.7626177802783R² = 0.00280984355600611

Atmosfēras spiediens I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

min

Gaisa temperatūras – mirstības kopsakarības:

Karstuma viļņu ietekmes uz mirstību ir novērojamas arī Latvijā

2000

2001

2002

2003

2004

-6.00

-4.00

-2.00

0.00

2.00

4.00

6.00

-1.25

0.89 1.17 1.53

-2.33

-4.82

3.60

-0.30

1.95

-0.43

ATemperatūra

Mirstība Vid. mirstība Vid. temperatūra

2000

2001

2002

2003

2004

-3.00

-2.00

-1.00

0.00

1.00

2.00

3.00

4.00

-1.18

0.01

2.52

-1.57

0.22

-1.87

2.77

1.06

-2.03

0.06

B

Vid. mirstībaVid. temperatūra

Klimata mainības ietekmes uz ūdens ekosistēmu

Klimata mainības ietekmes: Fizikālās izmaiņas (ūdens temperatūras

pieaugums, ledstāves ilguma samazināšanās, ūdens caurplūduma izmaiņas u.c.

Ķīmiskās izmaiņas (samazināts skābekļa daudzums, barības vielu palielināšanās, ūdens krāsainības pieaugums )

Bioloģiskās izmaiņas (izmaiņas aļģu sugu sastāvā, izmaiņas makrofītu attīstībā, izmaiņas zooplanktona sastāvā, izmaiņas zivju sugu sastāvā)

Zilaļģu pieaugums kopējā aļģu biomasā

Vairāk zilaļģu, jo:• siltāks ūdens,• garāka veģetācijas

sezona,• vairāk barības vielu

No:

Avots:

Anabaena

Oscillatoria

Microcystis

Aphanizomenon

Cīņa ar zilaļģēm Ķīnā

Masveidā savairojusies zaļaļģu suga Enteromorpha intestinalis L., Lielupe,

2006.g. jūnijs

35

Salacas upes baseins

Salacas baseins (baseina kopējā platība 3570 km2, upes garums 95 km).

Tā ir ceturtā nozīmīgākā lašu nārsta vieta Baltijā un arī starptautiski atzīta kā hidroekosistēma ar augstu bioloģisko daudzveidību.

Klimata pārmaiņu ietekmes – Salacas aizaugšana

Salacas ūdens virsma grīvas rajonā ir aizaugusi >80%

Sedimenti klāti ar Potamogeton pectinatus, Myriophyllum spicatum un Cladophora sp., kas ir tipiskas eitrofām ūdenstilpēm.

Laša mazuļu (smoltu) migrācijas vecuma izmaiņas

1gadīgo smoltu īpatsvars Salacā (%)

0

20

40

60

80

100

1964 1974 1984 1994 2004

gads

smol

tu īp

atsv

ars

(%)

1Linear (1)

Pēc J.Birzaka datiem

Spidiļķa Rhodeus sericeus izplatība Latvijā 1925.g. (A) un mūsdienās (B)

AB

Pēc J.Birzaka datiem

Bioģeogrāfiskās izmaiņas: Sugu izplatības areāla maiņa no dienvidiem uz ziemeļiem; no zemienēm uz augstienēm.

?

Paldies par uzmanību!