mĀdhyandinĪya ŚikṢĀ - detlef108.de · mĀdhyandinĪya-ŚikṢĀ ......
TRANSCRIPT
1
MĀDHYANDINĪYA-ŚIKṢĀ
mādhyandinamaharṣipraṇītā śikṣā
mantro hīnaḥ svarato varṇato vā mithyā prayukto na tam artham āha
sa vāgvajro yajamānaṁ hinasti yathendraśatruḥ svarato 'parādhāt 1
A mantra which is uttered with a defective accent or bad pronunciation does not carry the
proper meaning. It is a thunderbold of speech and kills the yajamāna (sacrificer) just as it was
done by the wrong accent of (the compound) ‘indra-śatruḥ’.
Tvaṣṭṛ said: “índraśatrur vardhasva” “Grow, having Indra as your enemy (slayer)”. When Vṛtra was born Indra
killed him. Tvaṣṭṛi wanted to say: “indraśatrúr vardhasva” “Grow, enemy (slayer) of Indra”. The wrong accent
changed the tatpuruṣa compound into a bahuvrīhi compound. and brought about the undesirable result –
mādhyandina-śatapathabrāhmaṇa 1.3.6.8,10
This verse „mantro hīnaḥ“ is found in several śikṣās (ś): amoghānandinīś, cārāyaṇīyaś, nāradīyāś, pāṇinīyaś,
mallaśarmaś, vedaś, sarvasaṁmataś and svaraś. In patañjali’s mahābhāṣya duṣṭaḥ śabdaḥ instead of mantro hīnaḥ.
svarād dvitvam avāpnoti vyañjanaṁ vyañjane pare
harau na yady acaḥ pūrvau nimittaṁ vyañjanasya ca 2
After a vowel a consonant placed before a consonant is doubled.
h and r preceded by a vowel are not doubled but the following consonant.
iṣe ttvorje tvā |
iṣe ttvorjje ttvā (1.1); savitā pprārppayatu (1.1); rāssveyat (4.16); pavittreṇa sūryyasya (1.12);
pārśśvataḥ (21.43); namo varṣṣyāya cāvarṣṣyāya ca (16.38); aggne bbrahmma (1.18); mahyyā
(13.19); bāhvvoḥ (24.1);
The following exception is not mentioned in this śikṣā:
(ṣ, ś) after r is not doubled if followed by a vowel.
varṇaratnapradīpikā-śikṣā:
ūṣmāṇo rephasaṅkrāntā na dviḥ syuś cet svarodayāḥ
yathārśasadupacitāṁ varṣo varṣīyasīti ca 152
sahasraśīrṣā puruṣo devambarhiryyathā smṛtam
nāśayitrī balāsasyārśasa'upacitāmasi (12.97), varṣo varṣīyasi (6.11); sahasraśīrṣā puruṣaḥ
(31.1); devambarhiḥ (21.48)
svarapūrvāḥ śaṣasahā antasthāś ca tathā yadi | nimittabhūtā dvitvasya sparśa eva
na saṁśayaḥ 3
2
If ś, ṣ, s, h and semivowels (y, r, l, v) are placed after a vowel the following sparśa (stop-
consonant) is doubled.
aśman |
aśmman (17.1), raśmmibhiḥ (1.12); juṣṭṭaṅgṛhṇṇāmi (1.10); devasttvā (1.3); vahnnnitamam
(1.8); pururāvṇṇo deva riṣasppāhi (3.48); viśśvagulkkāḥ (13.10)
sparśapūrvā yaralavāḥ sparśapūrvāḥ śarastathā |
vyañjanañ ca tataḥ pūrvaṁ dvedhābhāvaṁ na cāptnuyāt 4
If y, r, l, v and ś, ṣ, s, h are placed after a sparśa and followed by a consonant the initial sparśa
is not doubled.
ayakṣmāḥ |
ayakṣmāḥ (4.12), sukṣmā (1.27); pakṣmāṇi (19.89); viśvapsnyā (12.10)
There is no doubling in the combination “sparśa (ś, ṣ, s) sparśa” according to
varṇaratnapradīpikā-śikṣā:
yatra cobhayataḥ sparśaiḥ samyyuktāḥ śaṣasāḥ sahāḥ 157
tatra nādyaḥ kramo jñeyo nāparo bodhito budhaiḥ
pakṣmāṇi vātha su!kṣmā ca viśvapsnyā ca tathā punaḥ 158
nedṛśeṣu dviruktiḥ syād iti prāhur manīṣiṇaḥ
visargāc ca paraḥ kādir vyañjanāt kila pūrvagaḥ |
hrasvapūrvau naṅau dvitvam āpadyete padāntagau |
api svaratarāv eva śliṣṭau bhavati nānyathā 5
After a visarga a sparśa (kādi) is doubled if placed before a consonant.
After a short vowel n and ṅ placed at the end of a word are doubled if followed by a vowel.
The verse “hrasvapūrvau … nānyathā” is found in the sarvasaṁmata-śikṣā 9-10 with the
reading “svarottarāv eva śliṣṭe”
viṣṇoḥ kramaḥ |
viṣṇṇoḥ kkramaḥ (12.5); rakkṣaḥ pprattyuṣṭṭāḥ (1.7)
dadhyaṅṅṛṣiḥ! | aśmannūrjjam |
3
dadhyaṅ + ṛṣiḥ = dadhyaṅṅṛṣiḥ (11.33); aśmman + ūrjjam = aśmannūrjjam (17.1)
atra yena nimittena dvitvaṁ vyañjanam aśnute | dvitīyasya ca prathamas turīyasya
tṛtīyakaḥ 6
In the case of doubling of a consonant aspirated unvoiced and voiced consonants (kh, ch, ṭh, th,
ph; gh, jh, ḍh, dh, bh) are replaced by the non-aspirated unvoiced and voiced consonants (k, c,
ṭ, t, p; g, j, ḍ, d, b).
bāhubbhyām |
sakkhyam (4.8); vikkhyāya (11.20); agghnyāḥ (1.1); kastvācchyati (23.39); santiṣṭṭhasva
(2.19); voḍḍhvam (6.13); sayūtthyaḥ (6.9); āppyāyaddhvam (1.1); viṣpphurantī (29.41);
bāhubbhyām pūṣṇṇo hasttābbhyām (1.10)
svavarge ca pare caivāpañcame parataḥ sthite | savarṇe ca yame caiva ṛvarṇe na
tathā śali 7
A consonant is not doubled when it is placed
(1) before a non-nasal consonant belonging to the same varga,
(2) before the same varṇa,
(3) before a yama,
(4) before the varṇa ṛ (ṛ, ṝ)
(5) before ś, ṣ, s and h (probably here the consonant is the anusvāra only; see śyvpr 4.109:
nānusvāraḥ)
taddevānām | ṛddhiḥ! | tannam! | agniḥ | pitṝṇām |
(1) kukkuṭosi (1.16), vāgghutaḥ (39.5), juṣṭṭaṅgṛhṇṇāmi (1.10), ucchrayasva (4.10), ṛtañca me (18.6), taddevānām (33.17), ṛddhiḥ (8.52), aggnīṣomābbhyāntvā juṣṭamprokṣāmi (1.13) (2) tannam (10.14) (3) sakthnā (23.29), k is placed before the yama of th; in agniḥ the saṁyoga begins with the yama of g; in this case the g is doubled: aggniḥ (2.12); pāppmā (6.35) (see the commentory on “yame” śypr 4.113) (4) āsīda ghṛtāccyasi (2.6), pitṝṇām (3.53) (5) agnim śakema (11.10), jyotīmṣi (8.36), priyam sada (2.6), dṛmhasva (1.2)
4
śukla-yajurveda-prātiśākhya (śypr):
svarāt saṁyogādir dvir ucyate sarvatra 4.99
paraṁ tu rephahakārābhyām 4.100
ūṣmāntaḥsthābhyaś ca sparśaḥ 4.101
jihvāmūlīyopadhmānīyābhyāṁ ca 4.102
yais tu paraṁ tair na pūrvam 4.103
nāsvarapūrvā ūṣmāntaḥsthāḥ 4.104
visarjanīyād vyañjanaparaḥ 4.105
ṅnau ced dhrasvapūrvau svare padāntau 4.106
saṁyogapūrvavyañjanāntāvasānagatāḥ svarā dvimātrāḥ 4.107
prathamair dvitīyās tṛtīyaiś caturthāḥ 4.108
nānusvāraḥ 4.109
savarṇe 4.110
ṛvarṇe 4.111
lṛvarṇe 4.112
yame 4.113
visarjanīyaḥ 4.114
svavargīye cānuttame 4.115
avasitaṁ ca 4.116
atra kavargīyakhakārā nirdiśyante |
The following list shows words of the mādhyandina-saṁhitā which contain the varṇa kh of the
ka-varga. The purpose of this list is to avoid confusion if the sound kh is the pronunciation of ṣ
or kh. In the mādhyandina school ṣ which is not combined with a retroflex stop-consonant or k
is pronounced as kh. Examples: iṣe (ikhe), puruṣaḥ (purukhaḥ), puṣyan (pukhyan).
laghumādhyandinīya-śikṣā:
ṣakārasya khakāraḥ syāṭ ṭukayoge tu no bhavet 1
iṣe lakṣyaṁ kṛṣṇa'ukṣā samudraḥ pratyudāhṛtiḥ
http://detlef108.blogspot.de/2014/11/shapronounced-askha.html
ākhareṣṭṭha!ḥ (2.1) 1 ākhuste (3.57) 2 mayūkhaiḥ (5.16) 3 dyāmmā lekhīḥ (5.43)
4 tataḥ khanema (11.22) 5 ukhāṅkṛṇotu (11.57) 6 ukhāṁmparidadāmi (11.64) 7
khanatvavaṭa (11.61) 8 dadhatūkhe (11.61) 9 mitraitānta ukhām (11.64) 10
tvaṅkhāda (11.78) 11 sukhāditān! (11.78) 12 abhārukhā (12.61) 13 gandharvvā!
5
akhanan (12.98) 14 ākhidate (16.46) 15 prakhidate (16.46) 16 viśikhā iva (17.48)
17 śriyai śikhā (19.92) 18 bhūm!yākhūn (24.26) 19 ṛtūnāmākhuḥ (24.38) 20
khaḍgovaiśvadevaḥ (24.40) 21 nakheṣu (25.32) 22 mokhā bhrājantī (25.37) 23
ukhāyāḥ sadane sve (12.16) 24 madhu!śākhaḥ (20.28) 25 strīṣakham (30.6) 26
śaṅkhadhmam (30.19) 27 makhasyaśiro'si (11.57, 37.8) 28 makhāya tvā (37.3-11)
29
Words in the Mādhyandina Saṁhitā containing kh: (additional words not mentioned in this śikṣā are shown in red color)
akhanan
akhyat
akhye
abhi-vikhyeṣam
asaṅ-khyātā
ākhare-ṣṭhaḥ
ākhuḥ
ākhūn
ā-khidate
ukhā
ukhām
ukhāyāḥ
ukhe
ukhyam
ukhyasya
khaḍ-gaḥ
khanatu
khanantaḥ
khanāmaḥ
khanāmi
khanitā
khanitum
khanema
kham
khalatim
khalyāya
khalvāḥ
khāda
khyan
deva-sakha
nakheṣu
ni-cakhāna
pra-khidate
6
prati-khyātaḥ
makhasya
makhāya
madhu-śākhaḥ
mayūkhaiḥ
mukhataḥ
mukham
mukhā
mukhāt
mukhe
lekhīḥ
vi-khyāya
vi-śikhāḥ
vi-śikhāsaḥ
viśvato-mukhaḥ
śaṅkha-dhmam
śākhābhyaḥ
śikhā
sakhā
sakhāya
sakhāyaḥ
sakhāyam
sakhāyā
sakhi-bhyaḥ
sakhi-vidam
sakhīn
sakhīnām
sakhyam
sarvato-mukhaḥ
su-kham
su-khāditān
su-makham
soma-sakhā
strī-ṣakham
atha galitarcānāṁ nirṇayaḥ |
Enumeration of verses (ṛcaḥ) of the mādhyandina-vājasaneyi-saṁhitā (mvs) which are dropped
(galita) in the padapāṭha (mvp). Verses which are repeated in the saṁhitā or verses which have
merged into a previous verse are dropped in the padapāṭha. The mvs contains 1975 verses
(usually called mantras or kaṇḍikās). According to this śikṣā 164 verses have been dropped in
the padapāṭha. In the printed padapāṭha edited by Yudhiṣṭhira Mimāṁsaka 161 verses have
been dropped.
7
iṣe ttvā (1) edam (4) aśvastūparaḥ (24) | samiddho'ñjan (29) | sahasraśīrṣā puruṣaḥ
(31) | tadeva (32) | svāhā prāṇebhyaś (39) caiṣv adhyāyeṣu na galitāṛcaḥ 1
The adhyāyas 1, 4, 24, 29, 31, 32 and 39 do not contain verses (galita ṛcas) which are dropped in the mādhyandina-vājasaneyi-padapāṭha. In these adhyāyas padapāṭha and the saṁhitā have the same number of
verses.
dvitīye'dhyāye agne vratapate (2.28) iti praviṣṭās trayastriṁśat 2
adhyāya 2: mvp (33), mvs (34); gṛ (1); mvs 2.28 merges into 2.27
In the 2. chapter mvp contains 33 verses while mvs has 34 verses. In the padapāṭha mvs 2.28 has merged into
2.27. Chapter 2 contains with 2.28 one galita ṛk (gṛ).
agne gṛhapate sugṛhapatistvayāgnehaṅgṛhapatinā bhūyāsam sugṛhapatistvammayāgne gṛhapatinā bhūyāḥ |
asthūri ṇau gārhapatyāni santu śatam himāḥ sūrYasyāvṛtamanvāvarte 27 (2)#
agne vratapate vratam acāriṣantadaśakantanmerādhīdamahamYa'evāsmi sosmi 28 (2)#
kramasaṁdāna śikṣā (krsś) 2.18: himā'acāriṣam
agne | gṛhapata’itigṛha pate | sugṛhapatiritisu gṛhapatiḥ | tvayā | agne | aham | gṛhapatinetigṛha patinā |
bhūyāsam | sugṛhapatiritisu gṛhapatiḥ | tvam | mayā | agne | gṛhapatinetigṛha patinā | bhūyāḥ | asthūri | nau |
gārhapatyānītigārha patyāni | santu | śatam | himāḥ | acāriṣam | tad | aśakam | tat | me | arādhi | idam | aham |
Ya | eva | asmi | saḥ | asmi ||27||
sūrYasyāvṛtamanvāvarte (2.26, 27 ); agne vratapate vratam (1.5, 2.28): The words sūrYasya | āvṛtamityā
vṛtam | anu | ā | varte | and agne | vratapata’itivrata pate | vratam have been dropped in mvp 2.27 because
they are repeated from mvs 2.26 and 1.5.
tṛtīye 'yamagniḥ purīṣya (3.40) iti praviṣṭā dvāṣaṣṭiḥ 3
adhyāya 3: mvp (62), mvs (63); gṛ (1); mvs 3.40 merges into 3.39
(āganma viśvavedasamasmabhyamvasuvittamam | agne samrāḍabhi dyumnamabhi saha'āyacchasva 38
(3)#)
ayamagnirgṛhapatirgārhapatyaḥ prajāyā vasuvittamaḥ | agne gṛhapatebhi dyumnamabhi saha'āyacchasva 39
(3)#
ayamagniḥ purīṣyo rayimānpuṣṭivardhanaḥ | agne purīṣyābhi dyumnamabhi saha'āyacchasva 40 (3)#
krsś 3.2: gṛhapate purīṣyaḥ
pañcame 'gne vratapā (5.6, 40) uru viṣṇo (5.38, 41) iti praviṣṭe ekacatvāriṁśat 5
adhyāya 5: mvp (41), mvs (43); gṛ (2); mvs 5.40 merges into mvp 5.39; dropped: mvs 5.41
8
(agne vratapāstve vratapā Yā tava tanūr iyam sā mayi Yo mama tanūreṣā sā tvayi |
saha nau vratapate vratānyanu me dīkṣāndīkṣāpatirmanyatāmanu tapastapaspatiḥ 6 (5)#)
deva savitareṣa te somastam rakṣasva mā tvā dabhan |
etattvandeva soma devo devā2m//'upāgā'idamahammanuṣyāntsaha rāyaspoṣeṇa svāhā nirvaruṇasya
pāśānmucye 39 (5)#
agne vratapāstve vratapā Yā tava tanūr maYabhūdeṣā sā tvayi Yo mama tanūstvaYabhūdiyam sā mayi |
Yathāyathannau vratapate vratānyanu me dīkṣāndīkṣāpatiramam stānu tapastapaspatiḥ 40 (5)#
krsś 5.6: abhūdyathāyatham
uru viṣṇo vikramasvoru kṣayāya naskṛdhi |
ghṛtaṅghṛtayone piba prapra yajñapatintira svāhā 41 (5)#
ṣaṣṭhe prathamā ṛggalitā (5.26, 6.1) revatīramadhvam (6.8) ity ataḥ parādevasya
tvā (1.10, 24, 2.11, 5.22, 26, 6.9, 30) ntaḥ pañcatri!ṁśat 6
adhyāya 6: mvp (35), mvs (37); gṛ (2); dropped: mvs 6.1; mvs 6.9 merges into 6.8;
devasya tvā savituḥ prasaveśvinorbāhubhyāmpūṣṇo hastābhyām |
ādade nārYasīdamaham rakṣasāṅgrīvā'api kṛntāmi |
Yavosi Yavayāsmaddveṣo Yavayārātīrdive tvāntarikṣāya tvā pṛthivyai tvā śundhantāmllokāḥ pitṛṣadanāḥ
pitṛṣadanamasi 1 (6)#
revatī ramadhvambṛhaspate dhārayā vasūni |
ṛtasya tvā devahaviḥ pāśena pratimuñcāmi dharṣā mānuṣaḥ 8 (6)# (mvp 6.7)
devasya tvā savituḥ prasaveśvinorbāhubhyāmpūṣṇo hastābhyām |
agnīṣomābhyāñjuṣṭanniyunajmi |
adbhyastvauṣadhībhyo'nu tvā mātā manyatāmanu pitānu bhrātā sagarbhyonu sakhā sayūthyaḥ |
agnīṣomābhyāntvā juṣṭamprokṣāmi 9 (6)#
vācaspataye svāṅkṛto'si (7.3, 6) ātmane me (7.28) agne nayā (5.36, 7.43, RV
1.189.1) yanno (5.37, 7.44) lupte catuścatvāriṁśat 7
adhyāya 7: mvp (44), mvs (48); gṛ (4); mvs 7.6 merges into 7.5; mvs 7.28 merges into 7.27; dropped: mvs
7.43-44
(svāṅkṛtosi viśvebhya'indriyebhyo divyebhyaḥ pārthivebhyo manastvāṣṭu svāhā tvā subhava sūrYāya
devebhyastvā marīcipebhyo devāmśo Yasmai tveḍe tatsatyamupariprutā bhaṅgena hatosau phaṭprāṇāya tvā
vyānāya tvā 3 (7)#)
antaste dyāvāpṛthivī dadhāmyantardadhāmyurvantarikṣam |
sajūrdevebhiravaraiḥ paraiścāntarYāme maghavanmādayasva 5 (7)#
svāṅkṛtosi viśvebhya'indriyebhyo divyebhyaḥ pārthivebhyo manastvāṣṭu svāhā tvā subhava sūrYāya
devebhyastvā marīcipebhya'udānāya tvā 6 (7)#
9
prāṇāya me varcodā varcase pavasva vyānāya me varcodā varcase pavasvodānāya me varcodā varcase
pavasva vāce me varcodā varcase pavasva kratūdakṣābhyāmme varcodā varcase pavasva śrotrāya me
varcodā varcase pavasva cakṣurbhyāmme varcodasau varcase pavethāmātmane me 27 (7)$ (mvp 7.26)
ātmane me varcodā varcase pavasvaujase me varcodā varcase pavasvāyuṣe me varcodā varcase pavasva
viśvābhyo me prajābhyo varcodasau varcase pavethām 28 (7)#
agne naya supathā rāye'asmānviśvāni deva vayunāni vidvān |
Yuyodhyasmajjuhurāṇameno bhūyiṣṭhānte nama'uktimvidhema svāhā 43 (7)#
ayanno'agnirvarivaskṛṇotvayammṛdhaḥ pura'etu prabhindan |
ayamvājāñjayatu vājasātāvayam śatrūñjayatu jarhṛṣāṇaḥ svāhā 44 (7)#
ādityebhyastvetyatra kadā cana (3.34, 8.2, RV 8.51.7) samvvarcasā (2.24, 8.14,
16) devā gātuvida (2.21, 8.21) udutyam (7.41, 8.41, RV 1.50.1) avabhṛtha
nicumpuṇa (3.48, 8.27) militā aṣṭapañcāśat 8
aṣṭapañcāśat (58): mvp (57)
adhyāya 8: mvp (57), mvs (63); gṛ (6); dropped: 8.2, 14, 16, 21, 41; mvs 8.27 merges into 8.26;
kadā cana starīrasi nendrasaścasi dāśuṣe |
upopennu maghavanbhūya'innu te dānandevasya pṛcyata'ādityebhyastvā 2 (8)#
samvarcasā payasā santanūbhiraganmahi manasā sam śivena |
tvaṣṭā sudatro vidadhātu rāyonumārṣṭu tanvo Yadviliṣṭam 14 (8)#
samvarcasā payasā santanūbhiraganmahi manasā sam śivena |
tvaṣṭā sudatro vidadhātu rāyonumārṣṭu tanvo Yadviliṣṭam 16 (8)#
devā gātuvido gātumvittvā gātumita |
manasaspata'imandeva Yajñam svāhā vāte dhāḥ 21 (8)#
devīrāpa'eṣa vo garbhastam suprītam subhṛtambibhṛta |
deva somaiṣa te lokastasmiñchañca vakṣva pari ca vakṣva 26 (8)# (mvp 8.22)
avabhṛtha nicumpuṇa nicerurasi nicumpuṇaḥ |
ava devairdevakṛtamenoyāsiṣamava martyairmartyakṛtampururāvṇo deva riṣaspāhi | devānām samidasi 27
(8)#
udu tyañjātavedasandevamvahanti ketavaḥ |
dṛśe viśvāya sūrYam |
upayāmagṛhītosi sūrYāya tvā bhrājāyaiṣa te Yoniḥ sūrYāya tvā bhrājāya 41 (8)#
devasavitarityatra devasyāhaṁ (9.10, 13) ekonacatvāriṁśat 9
adhyāya 9: mvp (39), mvs (40); gṛ (1); mvs 9.13 merges into 9.12
(devasyāham savituḥ save satyasavaso bṛhaspateruttamannākam ruheyam |
10
devasyāham savituḥ save satyasavasa'indrasyottamannākam ruheyam |
devasyāham savituḥ save satyaprasavaso bṛhaspateruttamannākamaruham |
devasyāham savituḥ save satyaprasavasa'indrasyottamannākamaruham 10 (9)#)
eṣā vaḥ sā satyā samvāgabhūdyayā bṛhaspatimvājamajījapatājījapata bṛhaspatimvājamvanaspatayo
vimucyadhvam |
eṣā vaḥ sā satyā samvāgabhūdyayendramvājamajījapatājījapatendramvājamvanaspatayo vimucyadhvam 12
(9)#
devasyāham savituḥ save satyaprasavaso bṛhaspatervājajito vājañjeṣam |
vājino vājajitodhvana skabhnuvanto Yojanā mimānāḥ kāṣṭhāṅgacchata 13 (9)#
krsś 9.2: indravvājajitaḥ
apo devā ityatra somasya tviṣir(10.5, 15)imaṁ devā (9.40, 10.18) iti lupte
dvātriṁśat 10
adhyāya 10: mvp (32), mvs (34); gṛ (2); mvs 10.15 merges into 10.14; dropped: mvs 10.18
(somasya tviṣirasi taveva me tviṣirbhūyāt |
agnaye svāhā somāya svāhā savitre svāhā sarasvatyai svāhā pūṣṇe svāhā bṛhaspataye svāhendrāya svāhā
ghoṣāya svāhā ślokāya svāhāmśāya svāhā bhagāya svāhārYamṇe svāhā 5 (10)#)
ūrdhvāmāroha paṅktistvāvatu śākvararaivate sāmanī triṇavatrayastrim śau stomau hemantaśiśirāvṛtū varco
draviṇampratyastannamuceḥ śiraḥ 14 (10)#
somasya tviṣirasi taveva me tviṣirbhūyāt |
mṛtyoḥ pāhyojosi sahosyamṛtamasi 15 (10)#
imandevā'asu!patnam suvadhvammahate kṣatrāya mahate jyaiṣṭhyāya mahate jānarājyāyendrasyendriyāya |
imamamuṣya putramamuṣyai putramasyai viśa'eṣa vomī rājā somosmākambrāhmaṇānām rājā 18 (10)#
yuñjānaḥ prathamam ity atra yuñjate (5.14, 11.4, RV 5.81.1) devasavitaḥ (9.1,
11.7) pṛthivyāḥsadhasthād (11.16) vasavastvācchṛndantu (11.65) militāṣṭasaptatiḥ
11
adhyāya 11: mvp (78), mvs (83); gṛ (5); dropped: mvs 11.4, 7, [67]; mvs 11.16 merges into 11.15; mvs 11.65 merges into 11.64;
Yuñjate mana'uta Yuñjate dhiyo viprā viprasya bṛhato vipaścitaḥ |
vi hotrā dadhe vayunāvideka'inmahī devasya savituḥ pariṣṭutiḥ 4 (11)#
deva savitaḥ prasuva Yajñamprasuva Yajñapatimbhagāya |
divyo gandharvaḥ ketapūḥ ketannaḥ punātu vācaspatirvācannaḥ svadatu 7 (11)#
pratūrvannehyavakrāmannaśastī rudrasya gāṇapatyammayobhūrehi |
urvantarikṣamvīhi svastigavyūtirabhayāni kṛṇvanpūṣṇā sayujā saha 15 (11)# (mvp 11.13)
11
pṛthivyāḥ sadhasthādagnimpurīṣyamaṅgirasvadābharāgnimpurīṣyamaṅgirasvadacchemogni-
mpurīṣyamaṅgirasvadbhariṣyāmaḥ 16 (11)#
(vasavastvā dhūpayantu gāyatreṇa cchandasāṅgirasvadrudrāstvā dhūpayantu traiṣṭubhena
cchandasāṅgirasvadādityāstvā dhūpayantu jāgatena cchandasāṅgirasvadviśve tvā devā vaiśvānarā
dhūpayantvānuṣṭubhena cchandasāṅgirasvadindratsvā dhūpayatu varuṇastvā dhūpayatu viṣṇustvā
dhūpayatu 60 (11)#)
utthāya bṛhatī bhavodu tiṣṭha dhruvā tvam |
mitraitānta'ukhāmparidadāmyabhittyā'eṣā mā bhedi 64 (11)# (mvp 11.61)
vasavastvācchṛndantu gāyatreṇa cchandasāṅgirasvadrudrāstvācchṛndantu traiṣṭubhena
cchandasāṅgirasvadādityāstvācchṛndantu jāgatena cchandasāṅgirasvadviśve tvā devā
vaiśvānarā'ācchṛndantvānuṣṭubhena cchandasāṅgirasvat 65 (11)#
[viśvo devasya neturmarto vurīta sakhyam |
viśvo rāya'iṣudhyati dyumnamvṛṇīta puṣyase svāhā 67 (11)#] (4.8, RV 5.50.1)
dṛśāno rukkma ity atra haṁsaḥ śuciṣad (10.24, 12.14, RV 4.40.5) akrandadagnir
(12.6, 21, 33, RV 10.45.4) dṛśāno rukkmaḥ (12.1, 25, RV 10.45.8) samiddhāgniṁ
(3.1, 12.30) saharayyā (12.10, 41) punarūrjjā (12.9, 40) yante (3.14, 12.52, RV
3.29.10) bhavatanna(5.3, 12.60) ṣṭottaraśatam 12
adhyāya 12: mvp (108), mvs (117); gṛ (9); dropped: mvs 12.14, 21, 25, 30, 33, 40, 41, 52, 60
hamsaḥ śuciṣadvasurantarikṣasaddhotā vediṣadatithirduroṇasat |
nṛṣadvarasadṛtasadvyomasadabjā gojā'ṛtajā'adrijā'ṛtambṛhat 14 (12)#
akrandadagni stanayanniva dyauḥ kṣāmā rerihadvīrudhaḥ samañjan |
sadyo jajñāno vi hīmiddho'akhyadā rodasī bhānunā bhātyantaḥ 21 (12)# 33 (12)
dṛśāno rukma'urvyā vyadyauddurmarṣamāyuḥ śriye rucānaḥ |
agniramṛto'abhavadvayobhirYadenandyaurajanayatsuretāḥ 25 (12)#
samidhāgninduvasyata ghṛtairbodhayatātithim |
āsminhavyā juhotana 30 (12)#
saha raYYā nivartasvāgne pinvasva dhārayā |
viśvapsnyā viśvataspari 41 (12)#
punarūrjā nivartasva punaragna'iṣāyuṣā |
punarnaḥ pāhyamhasaḥ 40 (12)#
ayante Yonirṛtviyo Yato jāto'arocathāḥ |
tañjānannagna'ārohāthā no vardhayā rayim 52 (12)#
bhavatannaḥ samanasau sacetasāvarepasau |
mā Yajñam himsiṣṭammā Yajñapatiñjātavedasau śivau bhavatamadya naḥ 60 (12)#
12
mayi gṛhṇāmīty atrāgnirmūrddhā (3.12, 13.14, RV 8.44.16) pāmpṛṣṭham (11.29,
13.2) mahī dyaur (8.32, 13.32, RV 1.22.13) viṣṇoḥ karmāṇi (6.4, 13.33, RV
1.22.19) citraṁ devānāṁ (7.42, 13.46, RV 1.115.1) tripañcāśat 13
adhyāya 13: mvp (53), mvs (58); gṛ (5); mvs 13.14 merges into 13.13; dropped: mvs 13.2, 32, 33, 46
apāmpṛṣṭhamasi Yoniragneḥ samudramabhitaḥ pinvamānam |
vardhamāno mahā2m//'ā ca puṣkare divo mātrayā varimṇā prathasva 2 (13)#
ūrdhvo bhava pratividhyādhyasmadāviṣkṛṇuṣva daivyānyagne |
ava sthirā tanuhi Yātujūnāñjāmimajāmimpramṛṇīhi śatrūn |
agneṣṭvā tejasā sādayāmi 13 (13)# (mvp 13.12)
agnirmūrdhā divaḥ kakutpatiḥ pṛthivyā'ayam |
apām retāmsi jinvati |
indrasya tvaujasā sādayāmi 14 (13)#
mahī dyauḥ pṛthivī ca na'imamYajñammimikṣatām |
pipṛtānno bharīmabhiḥ 32 (13)#
viṣṇoḥ karmāṇi paśyata Yato vratāni paspaśe |
indrasya Yujyaḥ sakhā 33 (13)#
citrandevānāmudagādanīkañcakṣurmitrasya varuṇasyāgneḥ |
āprā dyāvāpṛthivī'antarikṣam sūrYa'ātmā jagatastasthuṣaśca 46 (13)#
dhruvakṣitirityatra śukraśca (14.6) viśvakarmā tvā (14.12, 14) dve nabhaśce
(14.15)ṣaśce (14.16) ti pañcaviṁśatiḥ 14
pañcaviṁśatiḥ (25): mvp (26)
adhyāya 14: mvp (26), mvs (31); gṛ (5); mvs 14.6 merges into 14.5; dropped: mvs 14.14; mvs 14.15-16
merge into 14.13; [mvs 14.27 merges into 14.26]
(madhuśca mādhavaśca vāsantikāvṛtū'agnerantaḥśleṣosi kalpetāndyāvāpṛthivī kalpantāmāpa'oṣadhayaḥ
kalpantāmagnayaḥ pṛthaṅmama jyaiṣṭhyāya savratāḥ |
Ye'agnayaḥ samanasontarā dyāvāpṛthivī'ime | vāsantikāvṛtū'abhikalpamānā'indramiva devā'abhisamviśantu
tayā devatayāṅgirasvaddhruve sīdatam 25 (13)#)
adityāstvā pṛṣṭhe sādayāmyantarikṣasya dhartrīmviṣṭambhanīndiśāmadhipatnīmbhuvanānām | ūrmidrar
pso'apāmasi viśvakarmā ta'ṛṣiraśvinādhvarYū sādayatāmiha tvā 5 (14)#
śukraśca śuciśca graiṣmāvṛtū'agnerantaḥśleṣosi kalpetāndyāvāpṛthivī kalpantāmāpa'oṣadhayaḥ
kalpantāmagnayaḥ pṛthaṅmama jyaiṣṭhyāya savratāḥ |
Ye'agnayaḥ samanasontarā dyāvāpṛthivī'ime | graiṣmāvṛtū'abhikalpamānā'indramiva devā'abhisamviśantu
tayā devatayāṅgirasvaddhruve sīdatam 6 (14)#
(viśvakarmā tvā sādayatvantarikṣasya pṛṣṭhe
vyacasvatīmprathasvatīmantarikṣamYacchāntarikṣandṛmhāntarikṣammā himsīḥ |
13
viśvasmai prāṇāyāpānāya vyānāyodānāya pratiṣṭhāyai caritrāya |
vāyuṣṭvābhipātu mahyā svastyā cchardiṣā śantamena tayā devatayāṅgirasvaddhruvā sīda 12 (14)#)
rājñyasi prācī digvirāḍasi dakṣiṇā diksamrāḍasi pratīcī diksvarāḍasyudīcī digadhipatnyasi bṛhatī dik 13 (14)#
(mvp 14.12)
viśvakarmā tvā sādayatvantarikṣasya pṛṣṭhe jyotiṣmatīm |
viśvasmai prāṇāyāpānāya vyānāya viśvañjyotirYaccha |
vāyuṣṭedhipatistayā devatayāṅgirasvaddhruvā sīda 14 (14)#
nabhaśca nabhasyaśca vārṣikāvṛtū'agnerantaḥśleṣosi kalpetāndyāvāpṛthivī kalpantāmāpa'oṣadhayaḥ
kalpantāmagnayaḥ pṛthaṅmama jyaiṣṭhyāya savratāḥ |
Ye'agnayaḥ samanasontarā dyāvāpṛthivī'ime | vārṣikāvṛtū'abhikalpamānā'indramiva devā'abhisamviśantu
tayā devatayāṅgirasvaddhruve sīdatam 15 (14)#
krsś 14.3: bṛhatī nabhaḥ
iṣaścorjaśca śāradāvṛtū'agnerantaḥśleṣosi kalpetāndyāvāpṛthivī kalpantāmāpa'oṣadhayaḥ kalpantāmagnayaḥ
pṛthaṅmama jyaiṣṭhyāya savratāḥ |
Ye'agnayaḥ samanasontarā dyāvāpṛthivī'ime | śāradāvṛtū'abhikalpamānā'indramiva devā'abhisamviśantu
tayā devatayāṅgirasvaddhruve sīdatam 16 (14)#
[Yavānāmbhāgosyayavānāmādhipatyamprajā spṛtāścatuścatvārim śa stoma'ṛbhūṇāmbhāgosi
viśveṣāndevānāmādhipatyambhūtam spṛtantrayastrim śa stomaḥ sahaśca 26 (14)$ (mvp 14.22)
sahaśca sahasyaśca haimantikāvṛtū'agnerantaḥśleṣosi kalpetāndyāvāpṛthivī kalpantāmāpa'oṣadhayaḥ
kalpantāmagnayaḥ pṛthaṅmama jyaiṣṭhyāya savratāḥ |
Ye'agnayaḥ samanasontarā dyāvāpṛthivī'ime | haimantikāvṛtū'abhikalpamānā'indramiva
devā'abhisamviśantu tayā devatayāṅgirasvaddhruve sīdatam 27 (14)#]
agne jātānity atrāgni!rmūrddhā (3.12, 13.14, 15.20, RV 8.44.16) tvāmagne
puṣkarād (11.32b, 15.22, RV 6.6.13) bhuvoyajñasyā (13.15, 15.23, RV 10.8.6)
yamihā (3.15, 15.26, RV 4.7.1) yante (3.14, 12.52, 15.56, RV 3.29) lokaṁ pṛṇa
(12.54, gm13.58, gm14.10, gm14.22, gm14.31, 15.59) tā! asye (12.55, gm13.58,
gm14.10, gm14.22, gm14.31, 15.60, RV 8.69.3) ndramviśvā (12.56, gm13.58,
gm14.10, 15.61, RV 1.11.1) navaitā lupyante parameṣṭhī tvā (14.4, 15.58, 64) dve
milite catuḥpañcāśat 15
catuḥpañcāśat (54): mvp (53)
adhyāya 15: mvp (53), mvs (65); gṛ (12); dropped: mvs 15.20, 22, 23, 26, [48], 56, 59, 60, 61; mvs 15.57-58 merge into 15.55; mvs 15.64 merges into 15.63
agnirmūrdhā divaḥ kakutpatiḥ pṛthivyā'ayam |
apām retāmsi jinvati 20 (15)#
tvāmagne puṣkarādadhyatharvā niramanthata |
mūrdhno viśvasya vāghataḥ 22 (15)#
14
bhuvo Yajñasya rajasaśca netā Yatrā niyudbhiḥ sacase śivābhiḥ |
divi mūrdhānandadhiṣe svarṣāñjihvāmagne cakṛṣe havyavāham 23 (15)#
ayamiha prathamo dhāyi dhātṛbhirhotā Yajiṣṭho'adhvareṣvīḍyaḥ |
Yamapnavāno bhṛgavo virurucurvaneṣu citramvibhvamviśeviśe 26 (15)#
[agne tvanno'antama'uta trātā śivo bhava varūthyaḥ |
vasuragnirvasuśravā'acchā nakṣi dyumattamam rayindāḥ | (3.25)
tantvā śociṣṭha dīdivaḥ sumnāya nūnamīmahe sakhibhyaḥ 48 (15)# (3.26a)]
Yena vahasi sahasramYenāgne sarvavedasam |
tenemamYajñanno naya svardeveṣu gantave 55 (15)# (mvp 15.50)
ayante Yonirṛtviyo Yato jāto'arocathāḥ |
tañjānannagna'ārohāthā no vardhayā rayim 56 (15)#
tapaśca tapasyaśca śaiśirāvṛtū'agnerantaḥśleṣosi kalpetāndyāvāpṛthivī kalpantāmāpa'oṣadhayaḥ
kalpantāmagnayaḥ pṛthaṅmama jyaiṣṭhyāya savratāḥ |
Ye'agnayaḥ samanasontarā dyāvāpṛthivī'ime | śaiśirāvṛtū'abhikalpamānā'indramiva devā'abhisamviśantu
tayā devatayāṅgirasvaddhruve sīdatam 57 (15)#
parameṣṭhī tvā sādayatu divaspṛṣṭhe jyotiṣmatīm |
viśvasmai prāṇāyāpānāya vyānāya viśvañjyotirYaccha |
sūrYastedhipatistayā devatayāṅgirasvaddhruvā sīda 58 (15)#
krsś 15.6: śaiśirau parameṣṭhī; 15.7: divaḥ sūryyaḥ
lokampṛṇa chidrampṛṇātho sīda dhruvā tvam |
indrāgnī tvā bṛhaspatirasminyonāvasīṣadan 59 (15)#
tā'asya sūdadohasaḥ somam śrīṇanti pṛśnayaḥ |
janmandevānāmviśastriṣvā rocane divaḥ 60 (15)#
indramviśvā'avīvṛdhantsamudravyacasaṅgiraḥ |
rathītamam rathīnāmvājānām satpatimpatim 61 (15)#
āyoṣṭvā sadane sādayāmyavataśchāyāyām samudrasya hṛdaye |
raśmīvatīmbhāsvatīmā yā dyāmbhāsyā pṛthivīmorvantarikṣam 63 (15)# (mvp 15.52)
parameṣṭhī tvā sādayatu divaspṛṣṭhe vyacasvatīmprathasvatīndivamYaccha divandṛmha divammā himsīḥ |
viśvasmai prāṇāyāpānāya vyānāyodānāya pratiṣṭhāyai caritrāya |
sūrYastvābhipātu mahyā svastyā cchardiṣā śantamena tayā devatayāṅgirasvaddhruve sīdatam 64 (15)#
krsś 15.8: divaṁ dhruve
namaste ityatra nīlagrīvā (16. 56, 57) dvitīyā namo'stu (16.64-66) dve militās
trayas triṣaṣṭiḥ 16
adhyāya 16: mvp (63), mvs (66); gṛ (3); mvs 16.57 merges into 16.56; mvs 16.65-66 merge into 16.64
nīlagrīvāḥ śitikaṇṭhā divam rudrā'upaśritāḥ |
15
teṣām sahasrayojaneva dhanvāni tanmasi 56 (16)#
nīlagrīvāḥ śitikaṇṭhāḥ śarvā'adhaḥ kṣamācarāḥ |
teṣām sahasrayojaneva dhanvāni tanmasi 57 (16)#
namostu rudrebhyo Ye divi Yeṣāmvarṣamiṣavaḥ |
tebhyo daśa prācīrdaśa dakṣiṇā daśa pratīcīrdaśodīcīrdaśordhvāḥ |
tebhyo namo'astu te novantu te no mṛḍayantu te Yandviṣmo Yaśca no dveṣṭi tameṣāñjambhe dadhmaḥ 64
(16)# (mvp 16.63)
namostu rudrebhyo Yentarikṣe Yeṣāmvāta'iṣavaḥ |
tebhyo daśa prācīrdaśa dakṣiṇā daśa pratīcīrdaśodīcīrdaśordhvāḥ |
tebhyo namo'astu te novantu te no mṛḍayantu te Yandviṣmo Yaśca no dveṣṭi tameṣāñjambhe dadhmaḥ 65
(16)#
namostu rudrebhyo Ye pṛthivyāmYeṣāmannamiṣavaḥ |
tebhyo daśa prācīrdaśa dakṣiṇā daśa pratīcīrdaśodīcīrdaśordhvāḥ |
tebhyo namo'astu te novantu te no mṛḍayantu te Yandviṣmo Yaśca no dveṣṭi tameṣāñjambhe dadhmaḥ 66
(16)#
aśmannūrjam ity atra himasya tvā (17.5) vācaspatiṁ (8.45, 17.23)
viśvakarmmanhaviṣo (8.46, 17.24) duttvā (12.31, 17.53) indraṁ viśvā (12.56,
gm13.58, gm14.10, gm14.22, gm14.31, 15.61, 17.61, RV 1.11.1) naktoṣāsā (12.2,
17.70, ~RV 1.96.5) gne t!aṁ (15.44, 17.77, RV 4.10.1) sapta dvānavatiḥ 17
adhyāya 17: mvp (92), mvs (99); gṛ (7); mvs 17.5 merges into 17.4; dropped: mvs 17.23, 24, 53, 61, 70, 77 samudrasya tvāvakayāgne parivyayāmasi |
pāvako'asmabhyam śivo bhava 4 (17)#
himasya tvā jarāyuṇāgne parivyayāmasi |
pāvako'asmabhyam śivo bhava 5 (17)#
vācaspatimviśvakarmāṇamūtaye manojuvamvāje'adyā huvema |
sa no viśvāni havanāni joṣadviśvaśambhūravase sādhukarmā 23 (17)#
viśvakarmanhaviṣā vardhanena trātāramindramakṛṇoravadhyam |
tasmai viśaḥ samanamanta pūrvīrayamugro vihavyo Yathāsat 24 (17)#
udu tvā viśve devā'agne bharantu cittibhiḥ |
sa no bhava śivastvam supratīko vibhāvasuḥ 53 (17)#
indramviśvā'avīvṛdhantsamudravyacasaṅgiraḥ |
rathītamam rathīnāmvājānām satpatimpatim 61 (17)#
naktoṣāsā samanasā virūpe dhāpayete śiśumekam samīcī |
dyāvākṣāmā rukmo'antarvibhāti devā'agnindhārayandraviṇodāḥ 70 (17)#
agne tamadyāśvanna stomaiḥ kratunna bhadram hṛdispṛśam |
ṛdhyāmā ta'ohaiḥ 77 (17)#
16
vvājaścetyatra vājasya nu (9.5, 18.30) devasya tvā (18.37) yāste (13.22, 18.46) yā
va (13.23, 18.47) udd!buddhyasva (15.54, 18.61) yena vahasi (15.55, 18.62, AV
9.5.17) vvina (8.44, 18.70, RV 10.152.4) tvaṁyyaviṣṭhe (13.52, 18.77, RV
8.84.3) ty aṣṭamilitā ekonasaptatiḥ 18
adhyāya 18: mvp (69), mvs (77); gṛ (8); mvs 18.37 merges into 18.36; dropped: mvs 18.30, 46, 47, 61, 62, 70, 77
vājasya nu prasave mātarammahīmaditinnāma vacasā karāmahe |
Yasyāmidamviśvambhuvanamāviveśa tasyānno devaḥ savitā dharma sāviṣat 30 (18)#
payaḥ pṛthivyāmpaya'oṣadhīṣu payo divyantarikṣe payo dhāḥ |
payasvatīḥ pradiśaḥ santu mahyam 36 (18)# (mvp 18.35)
devasya tvā savituḥ prasaveśvinorbāhubhyāmpūṣṇo hastābhyām |
sarasvatyai vāco YanturYantreṇāgneḥ sāmrājyenābhiṣiñcāmi 37 (18)#
Yāste'agne sūrYe ruco divamātanvanti raśmibhiḥ |
tābhirno'adya sarvābhī ruce janāya naskṛdhi 46 (18)#
Yā vo devāḥ sūrYe ruco goṣvaśveṣu Yā rucaḥ |
indrāgnī tābhiḥ sarvābhī rucanno dhatta bṛhaspate 47 (18)#
udbudhyasvāgne pratijāgṛhi tvamiṣṭāpūrte samsṛjethāmayañca |
asmintsadhasthe'adhyuttarasminviśve devā Yajamānaśca sīdata 61 (18)#
Yena vahasi sahasramYenāgne sarvavedasam |
tenemamYajñanno naya svardeveṣu gantave 62 (18)#
vi na'indramṛdho jahi nīcā Yaccha pṛtanyataḥ |
Yo'asmā2m//'abhidāsatyadharaṅgamayā tamaḥ 70 (18)#
tvamYaviṣṭha dāśuṣo nṝmḥ pāhi śṛṇudhī giraḥ |
rakṣā tokamuta tmanā 77 (18)#
svādvīntvetyatra vāyoḥ pūtaḥ (10.31, 19.3) kuvidaṅge (10.32, 19.6, RV 10.131.2)
ti dve triṇavatiḥ 19
adhyāya 19: mvp (93), mvs (95); gṛ (2); mvs 19.3 merges into 19.2; mvs 19.6 merges into 19.5
(aśvibhyāmpacyasva sarasvatyai pacyasvendrāya sutrāmṇe pacyasva |
vāyuḥ pūtaḥ pavitreṇa pratyaṅksomo'atisrutaḥ | indrasya Yujyaḥ sakhā 31 (10)#)
parīto ṣiñcatā sutam somo Ya'uttamam haviḥ |
dadhanvā Yo narYo'apsvantarāsuṣāva somamadribhiḥ 2 (19)#
17
vāyoḥ pūtaḥ pavitreṇa pratyaṅksomo'atidrutaḥ |
indrasya Yujyaḥ sakhā |
vāyoḥ pūtaḥ pavitreṇa prāṅksomo'atidrutaḥ |
indrasya Yujyaḥ sakhā 3 (19)#
brahma kṣatrampavate teja'indriyam surayā somaḥ suta'āsuto madāya |
śukreṇa deva devatāḥ pipṛgdhi rasenānnamYajamānāya dhehi 5 (19)# (mvp 19.4)
kuvidaṅga Yavamanto Yavañcidyathā dāntyanupūrvamviyūya |
ihehaiṣāṅkṛṇuhi bhojanāni Ye barhiṣo nama'uktimYajanti |
upayāmagṛhītosyaśvibhyāntvā sarasvatyai tvendrāya tvā sutrāmṇa'eṣa te Yonistejase tvā vīrYāya tvā balāya
tvā 6 (19)#
kṣatrasya yonirityatra samudre te utāpaḥ (8.25, 20.19) putramiva pitarau (10.34,
20.77, RV 10.131.5) niṣasāda (10.27, 20.2, RV 1.25.10) yadi jāgrad (20.16) yad
āpo (3.48, 8.27, 20.18) yadi diveti (20.15) yadgrāme (3.45, 20.17) sumitriyāno
(6.22, 20.19) yatsurāmaṁ (10.34, 20.77, RV 10.131.5) navaikāśītiḥ 20
adhyāya 20: mvp (81), mvs (90); gṛ (9); dropped: mvs 20.19; [33], 77; mvs 20.2 merges into 20.1; mvs 20.16-18 merge into 20.15; [mvs 20.26 merges into 20.25]; [mvs 20.76 merges into 20.75];
kṣatrasya Yonirasi kṣatrasya nābhirasi |
mā tvā himsīnmā mā himsīḥ 1 (20)#
niṣasāda dhṛtavrato varuṇaḥ pastyāsvā |
sāmrājyāya sukratuḥ |
mṛtyoḥ pāhi vidyotpāhi 2 (20)#
Yadi divā Yadi naktamenāmsi cakṛmā vayam |
vāyurmā tasmādenaso viśvānmuñcatvamhasaḥ 15 (20)# (mvp 20.14)
Yadi jāgradyadi svapna'enāmsi cakṛmā vayam |
sūrYo mā tasmādenaso viśvānmuñcatvamhasaḥ 16 (20)#
Yadgrāme Yadaraṇye YatsabhāyāmYadindriye |
Yacchūdre YadarYe Yadenaścakṛmā vayamYadekasyādhidharmaṇi tasyāvayajanamasi 17 (20)#
Yadāpo'aghnyā'iti varuṇeti śapāmahe tato varuṇa no muñca |
avabhṛtha nicumpuṇa nicerurasi nicumpuṇaḥ |
ava devairdevakṛtamenoyakṣyava martyairmartyakṛtampururāvṇo deva riṣaspāhi 18 (20)#
krsś 20.1: vvāyurjāgrat; 20.2: svapne sūryyaḥ; 20.3: śūdre'rye (?); 20.4: āpo'yakṣi
samudre te hṛdayamapsvantaḥ santvā viśantvoṣadhīrutāpaḥ | (8.25)
sumitriyā na'āpa'oṣadhayaḥ santu durmitriyāstasmai santu Yosmāndveṣṭi Yañca vayandviṣmaḥ 19 (20)#
(6.22)
[Yatra brahma ca kṣatrañca samyañcau carataḥ saha |
tamllokampuṇyamprajñeṣamYatra devāḥ sahāgninā 25 (20)# (mvp 20.20)
Yatrendraśca vāyuśca samyañcau carataḥ saha |
18
tamllokampuṇyamprajñeṣamYatra sedirna vidyate 26 (20)#]
[upayāmagṛhītosyaśvibhyāntvā sarasvatyai tvendrāya tvā sutrāmṇa'eṣa te Yoniraśvibhyāntvā sarasvatyai
tvendrāya tvā sutrāmṇe 33 (20)#]
[tā bhiṣajā sukarmaṇā sā sudughā sarasvatī |
sa vṛtrahā śatakraturindrāya dadhurindriyam 75 (20)# (mvp 20.68)
Yuvam surāmamaśvinā namucāvāsure sacā |
vipipānāḥ sarasvatīndraṅkarmasvāvata 76 (20)#]
putramiva pitarāvaśvinobhendrāvathuḥ kāvyairdam sanābhiḥ |
Yatsurāmamvyapibaḥ śacībhiḥ sarasvatī tvā maghavannabhiṣṇak 77 (20)#
imamme ity atra tattvā (18.49, 21.2, RV 1.24.11) śanno (9.16, 21.10, RV 7.38.7)
vājevāje'vata (9.18, 21.11, RV 7.38.8) hotāyakṣadindramṛṣabhasya (21.41, 45)
sarasvatīmmeṣasye (21.41, 44) ti praviṣṭāḥ saptapañcāśat 21
adhyāya 21: mvp (57), mvs (61); gṛ (4); dropped: mvs 21.2, 10, 11; mvs 21.45 merges into 21.44; tattvā Yāmi brahmaṇā vandamānastadāśāste Yajamāno havirbhiḥ |
aheḍamāno varuṇeha bodhyuruśamsa mā na'āyuḥ pramoṣīḥ 2 (21)#
śanno bhavantu vājino haveṣu devatātā mitadravaḥ svarkāḥ |
jambhayantohimvṛkam rakṣāmsi sanemyasmadyuyavannamīvāḥ 10 (21)#
vājevājevata vājino no dhaneṣu viprā'amṛtā'ṛtajñāḥ |
asya madhvaḥ pibata mādayadhvantṛptā Yāta pathibhirdevayānaiḥ 11 (21)#
(hotā Yakṣadaśvinau cchāgasya vapāyā medaso juṣetām havirhotarYaja |
hotā Yakṣatsarasvatīmmeṣasya vapāyā medaso juṣatām havirhotarYaja |
hotā Yakṣadindramṛṣabhasya vapāyā medaso juṣatām havirhotarYaja 41 (21)#)
(hotā Yakṣadaśvinau cchāgasya haviṣa'āttāmadya madhyato meda'udbhṛtampurā dveṣobhyaḥ purā
pauruṣeYYā gṛbho ghastānnūnaṅghāse'ajrāṇāmYavasaprathamānām sumatkṣarāṇām śatarudri
yāṇāmagniṣvāttānāmpīvopavasanānāmpārśvataḥ śroṇitaḥ
śitāmata'utsādatoṅgādaṅgādavattānāṅkarata'evāśvinā juṣetām havirhotarYaja 43 (21)#)
hotā Yakṣatsarasvatīmmeṣasya haviṣa'āvayadadya madhyato meda'udbhṛtampurā dveṣobhyaḥ purā
pauruṣeYYā gṛbho ghasannūnaṅghāse'ajrāṇāmYavasaprathamānām sumatkṣarāṇām śatarudri
yāṇāmagniṣvāttānāmpīvopavasanānāmpārśvataḥ śroṇitaḥ śitāmata'utsādatoṅgādaṅgādavattānāṅkaradevam
sarasvatī juṣatām havirhotarYaja 44 (21)# (mvp 21.41)
hotā Yakṣadindramṛṣabhasya haviṣa'āvayadadya madhyato meda'udbhṛtampurā dveṣobhyaḥ purā
pauruṣeYYā gṛbho ghasannūnaṅghāse'ajrāṇāmYavasaprathamānām sumatkṣarāṇām śatarudri
yāṇāmagniṣvāttānāmpīvopavasanānāmpārśvataḥ śroṇitaḥ
śitāmata'utsādatoṅgādaṅgādavattānāṅkaradevamindro juṣatām havirhotarYaja 45 (21)#
19
tejo'sīty atra tatsavitur (3.35, 22.9, RV 3.62.10) viśvo devasya (4.8, 11.67, 22.21,
RV 5.50.1) pṛthivyai svāhā(22.29) madhave svāhā (22.31)vājāya
svāhā(22.32)save svāhe(22.30)ti praviṣṭā ekaviṁśatiḥ 22
ekaviṁśatiḥ (21)?: mvp (29)
adhyāya 22: mvp (29), mvs (34); gṛ (5); dropped: mvs 22.9, 21; mvs 22.29 merges into 22.28; mvs 22.31-32
merge into 22.30 tatsaviturvareṇyambhargo devasya dhīmahi |
dhiyo Yo naḥ pracodayāt 9 (22)#
viśvo devasya neturmarto vurīta sakhyam |
viśvo rāya'iṣudhyati dyumnamvṛṇīta puṣyase svāhā 21 (22)#
nakṣatrebhyaḥ svāhā nakṣatriyebhyaḥ svāhāhorātrebhyaḥ svāhārdhamāsebhyaḥ svāhā māsebhyaḥ
svāha'ṛtubhyaḥ svāhārtavebhyaḥ svāhā samvatsarāya svāhā dyāvāpṛthivībhyām svāhā candrāya svāhā
sūrYāya svāhā raśmibhyaḥ svāhā vasubhyaḥ svāhā rudrebhyaḥ svāhādityebhyaḥ svāhā marudbhyaḥ svāhā
viśvebhyo devebhyaḥ svāhā mūlebhyaḥ svāhā śākhābhyaḥ svāhā vanaspatibhyaḥ svāhā puṣpebhyaḥ svāhā
phalebhyaḥ svāhauṣadhībhyaḥ svāhā 28 (22)# (mvp 22.26)
pṛthivyai svāhāntarikṣāya svāhā dive svāhā sūrYāya svāhā candrāya svāhā nakṣatrebhyaḥ svāhādbhyaḥ
svāhauṣadhībhyaḥ svāhā vanaspatibhyaḥ svāhā pariplavebhyaḥ svāhā carācarebhyaḥ svāhā sarīsṛpebhyaḥ
svāhā 29 (22)#
asave svāhā vasave svāhā vibhuve svāhā vivasvate svāhā gaṇaśriye svāhā gaṇapataye svāhābhibhuve
svāhādhipataye svāhā śūṣāya svāhā samsarpāya svāhā candrāya svāhā jyotiṣe svāhā malimlucāya svāhā divā
patayate svāhā 30 (22)# (mvp 22.27)
madhave svāhā mādhavāya svāhā śukrāya svāhā śucaye svāhā nabhase svāhā nabhasyāya svāheṣāya
svāhorjāya svāhā sahase svāhā sahasyāya svāhā tapase svāhā tapasyāya svāhāmhasaspataye svāhā 31 (22)#
vājāya svāhā prasavāya svāhāpijāya svāhā kratave svāhā svaḥ svāhā mūrdhne svāhā vyaśnuvine svāhāntyāya
svāhāntyāya bhauvanāya svāhā bhuvanasya pataye svāhādhipataye svāhā prajāpataye svāhā 32 (22)#
hiraṇyagarbha (13.4, 23.1, RV 10.121.1) ity atra kaḥ svit (23.9, 45)sūrya ekākī
(23.10, 46) kāsvid (23.11, 53) dyaurāsīt (23.12, 54) prajāpate na (10.20, 23.65,
~RV 10.121.10) saptapañcāśat 23
adhyāya 23: mvp (57), mvs (65); gṛ (8); [mvs 23.4 merges into 23.3]; dropped: mvs 23.1, [38], 45, 46, 53, 54, 65
hiraṇyagarbhaḥ samavartatāgre bhūtasya jātaḥ patireka'āsīt |
sa dādhāra pṛthivīndyāmutemāṅkasmai devāya haviṣā vidhema 1 (23)#
[Yaḥ prāṇato nimiṣato mahitvaika'idrājā jagato babhūva | Ya'īśe'asya dvipadaścatuṣpadaḥ kasmai devāya haviṣā vidhema 3 (23)# (mvp 23.2)
20
upayāmagṛhītosi prajāpataye tvā juṣṭaṅgṛhṇāmyeṣa te Yoniścandramāste mahimā |
Yaste rātrau samvatsare mahimā sambabhūva Yaste pṛthivyāmagnau mahimā sambabhūva Yaste nakṣatreṣu
candramasi mahimā sambabhūva tasmai te mahimne prajāpataye devebhyaḥ svāhā 4 (23)#]
[kuvidaṅga Yavamanto Yavañcidyathā dāntyanupūrvamviyūya |
ihehaiṣāṅkṛṇuhi bhojanāni Ye barhiṣo nama'uktimYajanti 38 (23)#] (10.32, 19.6)
kaḥ svidekākī carati ka'u svijjāyate punaḥ |
kim sviddhimasya bheṣajaṅkimvāvapanammahat 45 (23)#
sūrYa'ekākī carati candramā jāyate punaḥ |
agnirhimasya bheṣajambhūmirāvapanammahat 46 (23)#
kā svidāsītpūrvacittiḥ kim svidāsīdbṛhadvayaḥ |
kā svidāsītpilippilā kā svidāsītpiśaṅgilā 53 (23)#
dyaurāsītpūrvacittiraśva'āsīdbṛhadvayaḥ |
avirāsītpilippilā rātrirāsītpiśaṅgilā 54 (23)#
(prajāpate na tvadetānyanyo viśvā rūpāṇi pari tā babhūva |
Yatkāmāste juhumastanno'astvayamamuṣya pitāsāvasya pitā vayam syāma patayo rayīṇām svāhā |
rudraYatte krivi parannāma tasminhutamasyameṣṭamasi svāhā 20 (10)#)
prajāpate na tvadetānyanyo viśvā rūpāṇi pari tā babhūva |
Yatkāmāste juhumastanno'astu vayam syāma patayo rayīṇām 65 (23)#
śādandadbhirityatra hiraṇyagarbhaḥ samy (13.4, 23.1, 25.10, RV 10.122.1) yaḥ
pprāṇato (23.3, 25.11, RV 10.121.3) 'gnetvaṁ (3.25, 15.48, 25.47, RV 5.24.1)
catvāriṁśat 25
adhyāya 25: mvp (44), mvs (47); gṛ (3); dropped: mvs 25.10, 11, 47
hiraṇyagarbhaḥ samavartatāgre bhūtasya jātaḥ patireka'āsīt |
sa dādhāra pṛthivīndyāmutemāṅkasmai devāya haviṣā vidhema 10 (25)#
Yaḥ prāṇato nimiṣato mahitvaika'idrājā jagato babhūva |
Ya'īśe'asya dvipadaścatuṣpadaḥ kasmai devāya haviṣā vidhema 11 (25)#
agne tvanno'antama'uta trātā śivo bhavā varūthyaḥ |
vasuragnirvasuśravā'acchā nakṣi dyumattamam rayindāḥ |
tantvā śociṣṭha dīdivaḥ sumnāya nūnamīmahe sakhibhyaḥ 47 (25)#
agniścety atra vaiśvānaro naḥ (18.72, 26.8) pañcaviṁśat 26
adhyāya 26: mvp (25), mvs (26); gṛ (1); mvs 26.8 merges into 26.7
(vaiśvānaro na'ūtaya'āprayātu parāvataḥ |
agnirnaḥ suṣṭutīrupa 72 (18)#)
21
vaiśvānarasya sumatau syāma rājā hi kambhuvanānāmabhiśrīḥ |
ito jāto viśvamidamvicaṣṭe vaiśvānaro Yatate sūrYeṇa |
upayāmagṛhītosi vaiśvānarāya tvaiṣa te Yonirvaiśvānarāya tvā 7 (26)#
vaiśvānaro na'ūtaya'āprayātu parāvataḥ |
agnirukthena vāhasā |
upayāmagṛhītosi vaiśvānarāya tvaiṣa te Yonirvaiśvānarāya tvā 8 (26)#
samāstvety atra udvayaṁ (20.21, 27.10, RV 1.50.10) catuścatvāriṁśat 27
adhyāya 27: mvp (44), mvs (45); gṛ (1); dropped: mvs 27.10
udvayantamasaspari svaḥ paśyanta'uttaram |
devandevatrā sūrYamaganma jyotiruttamam 10 (27)#
hotā yakṣadityatra devā daivyāhotārā (28.17, 40) śucimuṣṇihānantaraṁ (28.36-45)
sarve luptā antastripañcāśat 28
tripañcāśat (53)?: mvp (36)
adhyāya 28: mvp (36), mvs (46); gṛ (10); mvs (28.37-46) merge into (28.36)
(devambarhirvayodhasandevamindramavardhayat |
gāyatryā chandasendriyañcakṣurindre vayo dadhadvasuvane vasudheyasya vetu Yaja 35 (28)#)
devīrdvāro vayodhasam śucimindramavardhayan |
uṣṇihā cchandasendriyamprāṇamindre vayo dadhadvasuvane vasudheyasya vyantu Yaja 36 (28)#
krsś 28.1: śucimuṣṇihā
devī'uṣāsānaktā devamindramvayodhasandevī devamavardhatām |
anuṣṭubhā cchandasendriyambalamindre vayo dadhadvasuvane vasudheyasya vītāmYaja 37 (28)#
devī joṣṭrī vasudhitī devamindramvayodhasandevī devamavardhatām |
bṛhatyā cchandasendriyam śrotramindre vayo dadhadvasuvane vasudheyasya vītāmYaja 38 (28)#
devī'ūrjāhutī dughe sudughe payasendramvayodhasandevī devamavardhatām |
paṅktyā cchandasendriyam śukramindre vayo dadhadvasuvane vasudheyasya vītāmYaja 39 (28)#
devā daivyā hotārā devamindramvayodhasandevau devamavardhatām |
triṣṭubhā cchandasendriyantviṣimindre vayo dadhadvasuvane vasudheyasya vītāmYaja 40 (28)#
krsś 28.2: devau triṣṭubhā
devīstisrastisro devīrvayodhasampatimindramavardhayan |
jagatyā cchandasendriyam śūṣamindre vayo dadhadvasuvane vasudheyasya vyantu Yaja 41 (28)#
devo narāśamso devamindramvayodhasandevo devamavardhayat |
virājā cchandasendriyam rūpamindre vayo dadhadvasuvane vasudheyasya vetu Yaja 42 (28)#
22
devo vanaspatirdevamindramvayodhasandevo devamavardhayat |
dvipadā cchandasendriyambhagamindre vayo dadhadvasuvane vasudheyasya vetu Yaja 43 (28)#
devambarhirvāritīnāndevamindramvayodhasandevandevamavardhayat |
kakubhā cchandasendriyamYaśa'indre vayo dadhadvasuvane vasudheyasya vetu Yaja 44 (28)#
devo'agniḥ sviṣṭakṛddevamindramvayodhasandevo devamavardhayat |
aticchandasā cchandasendriyaṅkṣatramindre vayo dadhadvasuvane vasudheyasya vetu Yaja 45 (28)#
agnimadya hotāramavṛṇītāyamYajamānaḥ pacanpaktīḥ pacanpuroḍāśambadhnannindrāya vayodhase
cchāgam |
sūpasthā'adya devo vanaspatirabhavadindrāya vayodhase cchāgena |
aghattammedastaḥ pratipacatāgrabhīdavīvṛdhatpuroḍāśena |
tvāmadya'ṛṣe 46 (28)#
deva savitar (9.1, 11.7, 30.1) ity atra tatsavitur (3.35, 22.9, 30.2, RV 3.62.10) viṁśat
30
adhyāya 30: mvp (20), mvs (22); gṛ (2); dropped: mvs 30.1-2
deva savitaḥ prasuva Yajñamprasuva Yajñapatimbhagāya |
divyo gandharvaḥ ketupūḥ ketannaḥ punātu vācaspatirvācannaḥ svadatu 1 (30)#
tatsaviturvareṇyambhargo devasya dhīmahi |
dhiyo Yo naḥ pracodayāt 2 (30)#
asyājarāsa ityatra yukṣvā hi (13.37, 33.4, RV 8.25.1) ayamiha (3.15, 15.26, 33.6,
RV 4.7.1) mūrddhānandiva (7.24, 33.8, RV 6.7.1) u!duttyaṁ (7.41, 8.41, 33.31,
RV 1.50.1) viśve'dye (18.31, 33.52) ndravāyū ime (7.8, 33.56, RV 1.2.4) yajño
devānāṁ (8.4, 33.68, RV 1.107.1) gāva upa (33.19, 71, RV 8.72.12)
daivvyāvaddharyyū (33.33, 73) adabdhebhiḥ savitaḥ (33.69, 84, RV 6.71.3)
saptāśītiḥ 33
adhyāya 33: mvp (87), mvs (97); gṛ (10); dropped: mvs 33.4, 6, 8, 31, 52, 56, 68, 71, 73, 84
Yukṣvā hi devahūtamā2m//'aśvā2m//'agne rathīriva |
ni hotā pūrvyaḥ sadaḥ 4 (33)#
ayamiha prathamo dhāyi dhātṛbhirhotā Yajiṣṭho'adhvareṣvīḍyaḥ |
Yamapnavāno bhṛgavo virurucurvaneṣu citramvibhvamviśeviśe 6 (33)#
mūrdhānandivo'aratimpṛthivyā vaiśvānaramṛta'ā jātamagnim |
kavim samrājamatithiñjanānāmāsannā pātrañjanayanta devāḥ 8 (33)#
udu tyañjātavedasandevamvahanti ketavaḥ | dṛśe viśvāya sūrYam 31 (33)#
23
viśve'adya maruto viśva'ūtī viśve bhavantvagnayaḥ samiddhāḥ |
viśve no devā'avasāgamantu viśvamastu draviṇamvājo'asme 52 (33)#
indravāyū'ime sutā'upa prayobhirāgatam |
indavo vāmuśanti hi 56 (33)#
Yajño devānāmpratyeti sumnamādityāso bhavatā mṛḍayantaḥ |
ā vorvācī sumatirvavṛtyādam hościdyā varivovittarāsat 68 (33)#
gāva'upāvatāvatammahī Yajñasya rapsudā |
ubhā karṇā hiraṇyayā 71 (33)#
daivyāvadhvarYū'āgatam rathena sūrYatvacā |
madhvā Yajñam samañjāthe |
tampratnathāyamvenaḥ 73 (33)#
adabdhebhiḥ savitaḥ pāyubhiṣṭvam śivebhiradya paripāhi no gayam |
hiraṇyajihvaḥ suvitāya navyase rakṣā mākirno'aghaśamsa'īśata 84 (33)#
yajjāgrata ity atrākṛṣṇena (33.43, 34.31, RV 1.35.2) saptapañcāśat 34
adhyāya 34: mvp (57), mvs (58); gṛ (1); dropped: mvs 34.31
ā kṛṣṇena rajasā vartamāno niveśayannamṛtammartyañca |
hiraṇyayena savitā rathenā devo Yāti bhuvanāni paśyan 31 (34)#
apeta ity atrāśvattthe vaḥ (12.79, 35.4, RV 10.97.5) sumitriyā na (6.22, 20.19,
35.12) udvayam (20.21, 27.10, 35.14, RV 1.50.10) agnāyūmṣī (19.38, 35.16, RV
9.66.19) ty aṣṭādaśa 35
adhyāya 35: mvp (18), mvs (22); gṛ (4); dropped: mvs 35.4, 12, 14, 16
aśvatthe vo niṣadanamparṇe vo vasatiṣkṛtā |
gobhāja'itkilāsatha Yatsanavatha pūruṣam 4 (35)#
sumitriyā na'āpa'oṣadhayaḥ santu durmitriyāstasmai santu Yosmāndveṣṭi Yañca vayandviṣmaḥ 12 (35)#
udvayantamasaspari svaḥ paśyanta'uttaram |
devandevatrā sūrYamaganma jyotiruttamam 14 (35)#
agna'āyūmṣi pavasa'ā suvorjamiṣañca naḥ |
āre bādhasva ducchunām 16 (35)#
ṛcamvvācamityatra bhūrbbhuvaḥ (36.3, RV 3.62.10) kayā naḥ (27.39, 36.4, RV
4.31.1) kastvā (27.40, 36.5, RV 4.31.2) syonāpṛthivy (35.21, 36.13, RV 1.22.15)
āpohiṣṭhe (11.50, 36.14, RV 10.9.1)ti trir nnamaste harase (17.11, 36.20)
24
sumitriyā no (6.22, 20.19, 35.12, 26.23) 'bhīṣuṇo (27.41, 36.6, RV 4.31.3) dṛte
dṛṁhame (36.18, 19) ti trayodaśa 36
adhyāya 36: mvp (13), mvs (24); gṛ (11); dropped: mvs 36.3-5, 13-16, 20, 23; mvs 36.6 merges into 36.2; mvs 36.19 merges into 36.18
Yanme cchidrañcakṣuṣo hṛdayasya manaso vātitṛṇambṛhaspatirme taddadhātu |
śanno bhavatu bhuvanasya Yaspatiḥ 2 (36)#
bhūrbhuvaḥ svaḥ | tatsaviturvareṇyambhargo devasya dhīmahi |
dhiyo Yo naḥ pracodayāt 3 (36)#
kayā naścitra'ābhuvadūtī sadāvṛdhaḥ sakhā |
kayā śaciṣṭhayā vṛtā 4 (36)#
kastvā satyo madānāmmamhiṣṭho matsadandhasaḥ |
dṛḍhā cidāruje vasu 5 (36)#
abhī ṣu ṇaḥ sakhīnāmavitā jaritṝṇām |
śatambhavāsyūtibhiḥ 6 (36)#
syonā pṛthivi no bhavānṛkṣarā niveśanī |
Yacchā naḥ śarma saprathāḥ 13 (36)#
āpo hi ṣṭhā mayobhuvastā na'ūrje dadhātana |
mahe raṇāya cakṣase 14 (36)# (11.50, RV 10.9)
Yo vaḥ śivatamo rasastasya bhājayateha naḥ |
uśatīriva mātaraḥ 15 (36)# (11.51, RV 10.10)
tasmā'araṅgamāma vo Yasya kṣayāya jinvatha |
āpo janayathā ca naḥ 16 (36)# (11.52, RV 10.10)
dṛte dṛmha mā mitrasya mā cakṣuṣā sarvāṇi bhūtāni samīkṣantām |
mitrasyāhañcakṣuṣā sarvāṇi bhūtāni samīkṣe |
mitrasya cakṣuṣā samīkṣāmahe 18 (36)# (mvp 36.10)
dṛte dṛmha mā |
jyokte sandṛśi jīvyāsañjyokte sandṛśi jīvyāsam 19 (36)#
namaste harase śociṣe namaste'astvarciṣe |
anyāmste'asmattapantu hetayaḥ pāvako'asmabhyam śivo bhava 20 (36)#
sumitriyā na'āpa'oṣadhayaḥ santu durmitriyāstasmai santu Yosmāndveṣṭi Yañca vayandviṣmaḥ 23 (36)#
devasya tvetyatra devī dyāvāpṛthivī (37.3) ndrasyaujo (37.6) 'śvasyatve (37.9)
yatyagre (37.5) hṛde tvā (6.25, 37.19) yuñjate manaḥ (5.14, 11.4, 37.2, RV 5.81.1)
praitu (33.89, 37.7, RV 1.40.3) makhasya śiras (37.8) trayodaśa 37
25
adhyāya 37: mvp (13), mvs (21); gṛ (8); mvs 37.3 merges into 37.1;mvs 37.6, 9-[10] merge into 37.5; mvs
37.19 merges into 37.18; dropped: mvs 37.2, 7-8;
devasya tvā savituḥ prasaveśvinorbāhubhyāmpūṣṇo hastābhyām |
ādade nārirasi 1 (37)#
Yuñjate mana'uta Yuñjate dhiyo viprā viprasya bṛhato vipaścitaḥ |
vi hotrā dadhe vayunāvideka'inmahī devasya savituḥ pariṣṭutiḥ 2 (37)#
devī dyāvāpṛthivī makhasya vāmadya śiro rādhyāsandevayajane pṛthivyāḥ |
makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe 3 (37)#
iyatyagre'āsīnmakhasya tedya śiro rādhyāsandevayajane pṛthivyāḥ |
makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe 5 (37)# (mvp 37.3)
indrasyauja stha makhasya vodya śiro rādhyāsandevayajane pṛthivyāḥ |
makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe | makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe | makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe 6
(37)#
praitu brahmaṇaspatiḥ pra devyetu sūnṛtā |
acchā vīrannarYampaṅktirādhasandevā Yajñannayantu naḥ | makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe | makhāya
tvā makhasya tvā śīrṣṇe |
makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe 7 (37)#
makhasya śirosi |
makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe |
makhasya śirosi |
makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe |
makhasya śirosi |
makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe |
makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe | makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe |
makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe 8 (37)#
aśvasya tvā vṛṣṇaḥ śaknā dhūpayāmi devayajane pṛthivyāḥ |
makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe |
aśvasya tvā vṛṣṇaḥ śaknā dhūpayāmi devayajane pṛthivyāḥ |
makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe |
aśvasya tvā vṛṣṇaḥ śaknā dhūpayāmi devayajane pṛthivyāḥ |
makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe |
makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe | makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe |
makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe 9 (37)#
ṛjave tvā sādhave tvā sukṣityai tvā |
makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe |
makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe | makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇe 10 (37)#
viśvāsāmbhuvāmpate viśvasya manasaspate viśvasya vacasaspate sarvasya vacasaspate |
devaśruttvandeva gharma devo devānpāhyatra prāvīranu vāndevavītaye |
madhu mādhvībhyāmmadhu mādhūcībhyām 18 (37)# (mvp 37.11)
hṛde tvā manase tvā dive tvā sūrYāya tvā |
ūrdhvo'adhvarandivi deveṣu dhehi 19 (37)#
26
dvitīyadevasya tve (37.1, 38.1)tyatra sumitriyā na (6.22, 20.19, 35.12, 26.23,
38.23) udvayam (20.21, 27.10, 35.14, 38.24, RV 1.50.10) edho'sī (20.23, 38.25)
ehy adityairāsnāsī (1.30, 11.59, 38.3)ndrāyatvā (6.32, 38.8) ṣaḍ dvāviṁśatiḥ 38
adhyāya 38: mvp (22), mvs (28); gṛ (6); dropped: mvs 38.1, 23-25; mvs 38.3 merges into 38.2; mvs 38.8
merges into 38.7
devasya tvā savituḥ prasaveśvinorbāhubhyāmpūṣṇo hastābhyām |
ādadedityai rāsnāsi 1 (38)#
iḍa'ehyadita'ehi sarasvattyehi |
asāvehyasāvehyasāvehi 2 (38)# (mvp 38.1)
krsś 38.1: sarasvatyasau
adityai rāsnāsīndrāṇyā'uṣṇīṣaḥ |
pūṣāsi gharmāya dīṣva 3 (38)#
samudrāya tvā vātāya svāhā sarirāya tvā vātāya svāhā |
anādhṛṣyāya tvā vātāya svāhāpratidhṛṣyāya tvā vātāya svāhā |
avasyave tvā vātāya svāhāśimidāya tvā vātāya svāhā 7 (38)# (mvp 38.5)
indrāya tvā vasumate rudravate svāhendrāya tvādityavate svāhendrāya tvābhimātighne svāhā |
savitre tva'ṛbhumate vibhumate vājavate svāhā bṛhaspataye tvā viśvadevyāvate svāhā 8 (38)#
sumitriyā na'āpa'oṣadhayaḥ santu durmitriyāstasmai santu Yosmāndveṣṭi Yañca vayandviṣmaḥ 23 (38)#
udvayantamasaspari svaḥ paśyanta'uttaram |
devandevatrā sūrYamaganma jyotiruttamam 24 (38)#
edhosyedhiṣīmahi samidasi tejosi tejo mayi dhehi 25 (38)#
īśāvvāsyamity atrāndhantamo (40.9, 12) 'nyadevā (40.10, 13) sambhūti (40.11)
militāstrayo 'gne naya (5.36, 7.43, 40.16, RV 1.189.1) trayodaśa 40
trayodaśa (13): mvp (14);
mvp (14); mvs (17); mvs 40.13-14 merge into 40.12; dropped mvs 40.16
(andhantamaḥ praviśanti Yesambhūtimupāsate |
tato bhūya'iva te tamo Ya'u sambhūtyām ratāḥ 9 (40)#)
(anyadevāhuḥ sambhavādanyadāhurasambhavāt |
iti śuśruma dhīrāṇāmYe nastadvicacakṣire 10 (40)#)
(sambhūtiñca vināśañca Yastadvedobhayam saha | vināśena mṛtyuntīrtvā sambhūtyāmṛtamaśnute 11 (40)#)
27
andhantamaḥ praviśanti Yevidyāmupāsate |
tato bhūya'iva te tamo Ya'u vidyāyām ratāḥ 12 (40)#
anyadevāhurvidyāyā'anyadāhuravidyāyāḥ |
iti śuśruma dhīrāṇāmYe nastadvicacakṣire 13 (40)#
vidyāñcāvidyāñca Yastadvedobhayam saha |
avidyayā mṛtyuntīrtvā vidyayāmṛtamaśnute 14 (40)#
avidyām | vidyayām || vidyāyāḥ | avidyāyāḥ || vidyām | avidyām || avidyayā | vidyayā ||12||
agne naya supathā rāye'asmānviśvāni deva vayunāni vidvān |
Yuyodhyasmajjuhurāṇameno bhuyiṣṭhānte nama'uktimvidhema 16 (40)#
evaṁ catuṣṣaṣṭyuttaraśataṁ (164) lopāḥ | ekādaśottaramaṣṭādaśaśataiḥ (1811)
saheti
According to the padapāṭha (mvp) 161 verses (ṛcas) have been dropped. 1814 verses are found in the
padapāṭha while the saṁhitā (mvs) contains 1975 verses.
Adhyāya MVP
ṛcas
MVS
ṛcas
Galita
ṛcas
Dropped
ṛcas
Merged
ṛcas
1 31 31 0 0 0
2 33 34 1 0 1
3 62 63 1 0 1
4 37 37 0 0 0
5 41 43 2 1 1
6 35 37 2 1 1
7 44 48 4 2 2
8 57 63 6 5 1
9 39 40 1 0 1
10 32 34 2 1 1
11 78 83 5 3 2
12 108 117 9 9 0
13 53 58 5 4 1
14 26 31 5 1 4
15 53 65 12 9 3
16 63 66 3 0 3
17 92 99 7 6 1
18 69 77 8 7 1
19 93 95 2 0 2
20 81 90 9 3 6
21 57 61 4 3 1
22 29 34 5 2 3
23 57 65 8 7 1
24 40 40 0 0 0
28
25 44 47 3 3 0
26 25 26 1 0 1
27 44 45 1 1 0
28 36 46 10 0 10
29 60 60 0 0 0
30 20 22 2 2 0
31 22 22 0 0 0
32 16 16 0 0 0
33 87 97 10 10 0
34 57 58 1 1 0
35 18 22 4 4 0
36 13 24 11 9 2
37 13 21 8 3 5
38 22 28 6 4 2
39 13 13 0 0 0
40 14 17 3 1 2
1814 1975 161 102 59
mādhyandinīyaśikṣā samāptā
29
Appendix:
1. Verse numbers
mvs mvp
1.1 1.1 1.2 1.2
1.3 1.3
1.4 1.4
1.5 1.5
1.6 1.6
1.7 1.7
1.8 1.8
1.9 1.9
1.10 1.10
1.11 1.11
1.12 1.12
1.13 1.13
1.14 1.14
1.15 1.15
1.16 1.16
1.17 1.17
1.18 1.18
1.19 1.19
1.20 1.20
1.21 1.21
1.22 1.22
1.23 1.23
1.24 1.24
1.25 1.25
1.26 1.26
1.27 1.27
1.28 1.28
1.29 1.29
1.30 1.30
1.31 1.31
2.1 2.1 2.2 2.2
2.3 2.3
2.4 2.4
2.5 2.5
2.6 2.6
2.7 2.7
2.8 2.8
2.9 2.9
2.10 2.10
2.11 2.11
2.12 2.12
2.13 2.13
30
2.14 2.14
2.15 2.15
2.16 2.16
2.17 2.17
2.18 2.18
2.19 2.19
2.20 2.20
2.21 2.21
2.22 2.22
2.23 2.23
2.24 2.24
2.25 2.25
2.26 2.26
2.27 2.27
2.28
2.29 2.28
2.30 2.29
2.31 2.30
2.32 2.31
2.33 2.32
2.34 2.33
3.1 3.1 3.2 3.2
3.3 3.3
3.4 3.4
3.5 3.5
3.6 3.6
3.7 3.7
3.8 3.8
3.9 3.9
3.10 3.10
3.11 3.11
3.12 3.12
3.13 3.13
3.14 3.14
3.15 3.15
3.16 3.16
3.17 3.17
3.18 3.18
3.19 3.19
3.20 3.20
3.21 3.21
3.22 3.22
3.23 3.23
3.24 3.24
3.25 3.25
3.26 3.26
3.27 3.27
3.28 3.28
3.29 3.29
3.30 3.30
3.31 3.31
31
3.32 3.32
3.33 3.33
3.34 3.34
3.35 3.35
3.36 3.36
3.37 3.37
3.38 3.38
3.39 3.39
3.40
3.41 3.40
3.42 3.41
3.43 3.42
3.44 3.43
3.45 3.44
3.46 3.45
3.47 3.46
3.48 3.47
3.49 3.48
3.50 3.49
3.51 3.50
3.52 3.51
3.53 3.52
3.54 3.53
3.55 3.54
3.56 3.55
3.57 3.56
3.58 3.57
3.59 3.58
3.60 3.59
3.61 3.60
3.62 3.61
3.63 3.62
4.1 4.1 4.2 4.2
4.3 4.3
4.4 4.4
4.5 4.5
4.6 4.6
4.7 4.7
4.8 4.8
4.9 4.9
4.10 4.10
4.11 4.11
4.12 4.12
4.13 4.13
4.14 4.14
4.15 4.15
4.16 4.16
4.17 4.17
4.18 4.18
4.19 4.19
4.20 4.20
32
4.21 4.21
4.22 4.22
4.23 4.23
4.24 4.24
4.25 4.25
4.26 4.26
4.27 4.27
4.28 4.28
4.29 4.29
4.30 4.30
4.31 4.31
4.32 4.32
4.33 4.33
4.34 4.34
4.35 4.35
4.36 4.36
4.37 4.37
5.1 5.1 5.2 5.2
5.3 5.3
5.4 5.4
5.5 5.5
5.6 5.6
5.7 5.7
5.8 5.8
5.9 5.9
5.10 5.10
5.11 5.11
5.12 5.12
5.13 5.13
5.14 5.14
5.15 5.15
5.16 5.16
5.17 5.17
5.18 5.18
5.19 5.19
5.20 5.20
5.21 5.21
5.22 5.22
5.23 5.23
5.24 5.24
5.25 5.25
5.26 5.26
5.27 5.27
5.28 5.28
5.29 5.29
5.30 5.30
5.31 5.31
5.32 5.32
5.33 5.33
5.34 5.34
5.35 5.35
33
5.36 5.36
5.37 5.37
5.38 5.38
5.39 5.39
5.40
5.41
5.42 5.40
5.43 5.41
6.1 6.2 6.1
6.3 6.2
6.4 6.3
6.5 6.4
6.6 6.5
6.7 6.6
6.8 6.7
6.9
6.10 6.8
6.11 6.9
6.12 6.10
6.13 6.11
6.14 6.12
6.15 6.13
6.16 6.14
6.17 6.15
6.18 6.16
6.19 6.17
6.20 6.18
6.21 6.19
6.22 6.20
6.23 6.21
6.24 6.22
6.25 6.23
6.26 6.24
6.27 6.25
6.28 6.26
6.29 6.27
6.30 6.28
6.31 6.29
6.32 6.30
6.33 6.31
6.34 6.32
6.35 6.33
6.36 6.34
6.37 6.35
7.1 7.1 7.2 7.2
7.3 7.3
7.4 7.4
7.5 7.5
34
7.6
7.7 7.6
7.8 7.7
7.9 7.8
7.10 7.9
7.11 7.10
7.12 7.11
7.13 7.12
7.14 7.13
7.15 7.14
7.16 7.15
7.17 7.16
7.18 7.17
7.19 7.18
7.20 7.19
7.21 7.20
7.22 7.21
7.23 7.22
7.24 7.23
7.25 7.24
7.26 7.25
7.27 7.26
7.28
7.29 7.27
7.30 7.28
7.31 7.29
7.32 7.30
7.33 7.31
7.34 7.32
7.35 7.33
7.36 7.34
7.37 7.35
7.38 7.36
7.39 7.37
7.40 7.38
7.41 7.39
7.42 7.40
7.43
7.44
7.45 7.41
7.46 7.42
7.47 7.43
7.48 7.44
8.1 8.1 8.2
8.3 8.2
8.4 8.3
8.5 8.4
8.6 8.5
8.7 8.6
8.8 8.7
8.9 8.8
35
8.10 8.9
8.11 8.10
8.12 8.11
8.13 8.12
8.14
8.15 8.13
8.16
8.17 8.14
8.18 8.15
8.19 8.16
8.20 8.17
8.21
8.22 8.18
8.23 8.19
8.24 8.20
8.25 8.21
8.26 8.22
8.27
8.28 8.23
8.29 8.24
8.30 8.25
8.31 8.26
8.32 8.27
8.33 8.28
8.34 8.29
8.35 8.30
8.36 8.31
8.37 8.32
8.38 8.33
8.39 8.34
8.40 8.35
8.41
8.42 8.36
8.43 8.37
8.44 8.38
8.45 8.39
8.46 8.40
8.47 8.41
8.48 8.42
8.49 8.43
8.50 8.44
8.51 8.45
8.52 8.46
8.53 8.47
8.54 8.48
8.55 8.49
8.56 8.50
8.57 8.51
8.58 8.52
8.59 8.53
8.60 8.54
8.61 8.55
8.62 8.56
8.63 8.57
36
9.1 9.1 9.2 9.2
9.3 9.3
9.4 9.4
9.5 9.5
9.6 9.6
9.7 9.7
9.8 9.8
9.9 9.9
9.10 9.10
9.11 9.11
9.12 9.12
9.13
9.14 9.13
9.15 9.14
9.16 9.15
9.17 9.16
9.18 9.17
9.19 9.18
9.20 9.19
9.21 9.20
9.22 9.21
9.23 9.22
9.24 9.23
9.25 9.24
9.26 9.25
9.27 9.26
9.28 9.27
9.29 9.28
9.30 9.29
9.31 9.30
9.32 9.31
9.33 9.32
9.34 9.33
9.35 9.34
9.36 9.35
9.37 9.36
9.38 9.37
9.39 9.38
9.40 9.39
10.1 10.1 10.2 10.2
10.3 10.3
10.4 10.4
10.5 10.5
10.6 10.6
10.7 10.7
10.8 10.8
10.9 10.9
10.10 10.10
10.11 10.11
10.12 10.12
37
10.13 10.13
10.14 10.14
10.15
10.16 10.15
10.17 10.16
10.18
10.19 10.17
10.20 10.18
10.21 10.19
10.22 10.20
10.23 10.21
10.24 10.22
10.25 10.23
10.26 10.24
10.27 10.25
10.28 10.26
10.29 10.27
10.30 10.28
10.31 10.29
10.32 10.30
10.33 10.31
10.34 10.32
11.1 11.1 11.2 11.2
11.3 11.3
11.4
11.5 11.4
11.6 11.5
11.7
11.8 11.6
11.9 11.7
11.10 11.8
11.11 11.9
11.12 11.10
11.13 11.11
11.14 11.12
11.15 11.13
11.16
11.17 11.14
11.18 11.15
11.19 11.16
11.20 11.17
11.21 11.18
11.22 11.19
11.23 11.20
11.24 11.21
11.25 11.22
11.26 11.23
11.27 11.24
11.28 11.25
11.29 11.26
11.30 11.27
38
11.31 11.28
11.32 11.29
11.33 11.30
11.34 11.31
11.35 11.32
11.36 11.33
11.37 11.34
11.38 11.35
11.39 11.36
11.40 11.37
11.41 11.38
11.42 11.39
11.43 11.40
11.44 11.41
11.45 11.42
11.46 11.43
11.47 11.44
11.48 11.45
11.49 11.46
11.50 11.47
11.51 11.48
11.52 11.49
11.53 11.50
11.54 11.51
11.55 11.52
11.56 11.53
11.57 11.54
11.58 11.55
11.59 11.56
11.60 11.57
11.61 11.58
11.62 11.59
11.63 11.60
11.64 11.61
11.65
11.66 11.62
11.67
11.68 11.63
11.69 11.64
11.70 11.65
11.71 11.66
11.72 11.67
11.73 11.68
11.74 11.69
11.75 11.70
11.76 11.71
11.77 11.72
11.78 11.73
11.79 11.74
11.80 11.75
11.81 11.76
11.82 11.77
11.83 11.78
39
12.1 12.1 12.2 12.2
12.3 12.3
12.4 12.4
12.5 12.5
12.6 12.6
12.7 12.7
12.8 12.8
12.9 12.9
12.10 12.10
12.11 12.11
12.12 12.12
12.13 12.13
12.14
12.15 12.14
12.16 12.15
12.17 12.16
12.18 12.17
12.19 12.18
12.20 12.19
12.21
12.22 12.20
12.23 12.21
12.24 12.22
12.25
12.26 12.23
12.27 12.24
12.28 12.25
12.29 12.26
12.30
12.31 12.27
12.32 12.28
12.33
12.34 12.29
12.35 12.30
12.36 12.31
12.37 12.32
12.38 12.33
12.39 12.34
12.40
12.41
12.42 12.35
12.43 12.36
12.44 12.37
12.45 12.38
12.46 12.39
12.47 12.40
12.48 12.41
12.49 12.42
12.50 12.43
12.51 12.44
12.52
12.53 12.45
40
12.54 12.46
12.55 12.47
12.56 12.48
12.57 12.49
12.58 12.50
12.59 12.51
12.60
12.61 12.52
12.62 12.53
12.63 12.54
12.64 12.55
12.65 12.56
12.66 12.57
12.67 12.58
12.68 12.59
12.69 12.60
12.70 12.61
12.71 12.62
12.72 12.63
12.73 12.64
12.74 12.65
12.75 12.66
12.76 12.67
12.77 12.68
12.78 12.69
12.79 12.70
12.80 12.71
12.81 12.72
12.82 12.73
12.83 12.74
12.84 12.75
12.85 12.76
12.86 12.77
12.87 12.78
12.88 12.79
12.89 12.80
12.90 12.81
12.91 12.82
12.92 12.83
12.93 12.84
12.94 12.85
12.95 12.86
12.96 12.87
12.97 12.88
12.98 12.89
12.99 12.90
12.100 12.91
12.101 12.92
12.102 12.93
12.103 12.94
12.104 12.95
12.105 12.96
12.106 12.97
12.107 12.98
41
12.108 12.99
12.109 12.100
12.110 12.101
12.111 12.102
12.112 12.103
12.113 12.104
12.114 12.105
12.115 12.106
12.116 12.107
12.117 12.108
13.1 13.1 13.2
13.3 13.2
13.4 13.3
13.5 13.4
13.6 13.5
13.7 13.6
13.8 13.7
13.9 13.8
13.10 13.9
13.11 13.10
13.12 13.11
13.13 13.12
13.14
13.15 13.13
13.16 13.14
13.17 13.15
13.18 13.16
13.19 13.17
13.20 13.18
13.21 13.19
13.22 13.20
13.23 13.21
13.24 13.22
13.25 13.23
13.26 13.24
13.27 13.25
13.28 13.26
13.29 13.27
13.30 13.28
13.31 13.29
13.32
13.33
13.34 13.30
13.35 13.31
13.36 13.32
13.37 13.33
13.38 13.34
13.39 13.35
13.40 13.36
13.41 13.37
13.42 13.38
42
13.43 13.39
13.44 13.40
13.45 13.41
13.46
13.47 13.42
13.48 13.43
13.49 13.44
13.50 13.45
13.51 13.46
13.52 13.47
13.53 13.48
13.54 13.49
13.55 13.50
13.56 13.51
13.57 13.52
13.58 13.53
14.1 14.1 14.2 14.2
14.3 14.3
14.4 14.4
14.5 14.5
14.6
14.7 14.6
14.8 14.7
14.9 14.8
14.10 14.9
14.11 14.10
14.12 14.11
14.13 14.12
14.14
14.15
14.16
14.17 14.13
14.18 14.14
14.19 14.15
14.20 14.16
14.21 14.17
14.22 14.18
14.23 14.19
14.24 14.20
14.25 14.21
14.26 14.22
14.27
14.28 14.23
14.29 14.24
14.30 14.25
14.31 14.26
15.1 15.1 15.2 15.2
15.3 15.3
43
15.4 15.4
15.5 15.5
15.6 15.6
15.7 15.7
15.8 15.8
15.9 15.9
15.10 15.10
15.11 15.11
15.12 15.12
15.13 15.13
15.14 15.14
15.15 15.15
15.16 15.16
15.17 15.17
15.18 15.18
15.19 15.19
15.20
15.21 15.20
15.22
15.23
15.24 15.21
15.25 15.22
15.26
15.27 15.23
15.28 15.24
15.29 15.25
15.30 15.26
15.31 15.27
15.32 15.28
15.33 15.29
15.34 15.30
15.35 15.31
15.36 15.32
15.37 15.33
15.38 15.34
15.39 15.35
15.40 15.36
15.41 15.37
15.42 15.38
15.43 15.39
15.44 15.40
15.45 15.41
15.46 15.42
15.47 15.43
15.48
15.49 15.44
15.50 15.45
15.51 15.46
15.52 15.47
15.53 15.48
15.54 15.49
15.55 15.50
15.56
15.57
44
15.58
15.59
15.60
15.61
15.62 15.51
15.63 15.52
15.64
15.65 15.53
16.1 16.1 16.2 16.2
16.3 16.3
16.4 16.4
16.5 16.5
16.6 16.6
16.7 16.7
16.8 16.8
16.9 16.9
16.10 16.10
16.11 16.11
16.12 16.12
16.13 16.13
16.14 16.14
16.15 16.15
16.16 16.16
16.17 16.17
16.18 16.18
16.19 16.19
16.20 16.20
16.21 16.21
16.22 16.22
16.23 16.23
16.24 16.24
16.25 16.25
16.26 16.26
16.27 16.27
16.28 16.28
16.29 16.29
16.30 16.30
16.31 16.31
16.32 16.32
16.33 16.33
16.34 16.34
16.35 16.35
16.36 16.36
16.37 16.37
16.38 16.38
16.39 16.39
16.40 16.40
16.41 16.41
16.42 16.42
16.43 16.43
16.44 16.44
45
16.45 16.45
16.46 16.46
16.47 16.47
16.48 16.48
16.49 16.49
16.50 16.50
16.51 16.51
16.52 16.52
16.53 16.53
16.54 16.54
16.55 16.55
16.56 16.56
16.57
16.58 16.57
16.59 16.58
16.60 16.59
16.61 16.60
16.62 16.61
16.63 16.62
16.64 16.63
16.65
16.66
17.1 17.1 17.2 17.2
17.3 17.3
17.4 17.4
17.5
17.6 17.5
17.7 17.6
17.8 17.7
17.9 17.8
17.10 17.9
17.11 17.10
17.12 17.11
17.13 17.12
17.14 17.13
17.15 17.14
17.16 17.15
17.17 17.16
17.18 17.17
17.19 17.18
17.20 17.19
17.21 17.20
17.22 17.21
17.23
17.24
17.25 17.22
17.26 17.23
17.27 17.24
17.28 17.25
17.29 17.26
17.30 17.27
46
17.31 17.28
17.32 17.29
17.33 17.30
17.34 17.31
17.35 17.32
17.36 17.33
17.37 17.34
17.38 17.35
17.39 17.36
17.40 17.37
17.41 17.38
17.42 17.39
17.43 17.40
17.44 17.41
17.45 17.42
17.46 17.43
17.47 17.44
17.48 17.45
17.49 17.46
17.50 17.47
17.51 17.48
17.52 17.49
17.53
17.54 17.50
17.55 17.51
17.56 17.52
17.57 17.53
17.58 17.54
17.59 17.55
17.60 17.56
17.61
17.62 17.57
17.63 17.58
17.64 17.59
17.65 17.60
17.66 17.61
17.67 17.62
17.68 17.63
17.69 17.64
17.70
17.71 17.65
17.72 17.66
17.73 17.67
17.74 17.68
17.75 17.69
17.76 17.70
17.77
17.78 17.71
17.79 17.72
17.80 17.73
17.81 17.74
17.82 17.75
17.83 17.76
17.84 17.77
47
17.85 17.78
17.86 17.79
17.87 17.80
17.88 17.81
17.89 17.82
17.90 17.83
17.91 17.84
17.92 17.85
17.93 17.86
17.94 17.87
17.95 17.88
17.96 17.89
17.97 17.90
17.98 17.91
17.99 17.92
18.1 18.1 18.2 18.2
18.3 18.3
18.4 18.4
18.5 18.5
18.6 18.6
18.7 18.7
18.8 18.8
18.9 18.9
18.10 18.10
18.11 18.11
18.12 18.12
18.13 18.13
18.14 18.14
18.15 18.15
18.16 18.16
18.17 18.17
18.18 18.18
18.19 18.19
18.20 18.20
18.21 18.21
18.22 18.22
18.23 18.23
18.24 18.24
18.25 18.25
18.26 18.26
18.27 18.27
18.28 18.28
18.29 18.29
18.30
18.31 18.30
18.32 18.31
18.33 18.32
18.34 18.33
18.35 18.34
18.36 18.35
18.37
48
18.38 18.36
18.39 18.37
18.40 18.38
18.41 18.39
18.42 18.40
18.43 18.41
18.44 18.42
18.45 18.43
18.46
18.47
18.48 18.44
18.49 18.45
18.50 18.46
18.51 18.47
18.52 18.48
18.53 18.49
18.54 18.50
18.55 18.51
18.56 18.52
18.57 18.53
18.58 18.54
18.59 18.55
18.60 18.56
18.61
18.62
18.63 18.57
18.64 18.58
18.65 18.59
18.66 18.60
18.67 18.61
18.68 18.62
18.69 18.63
18.70
18.71 18.64
18.72 18.65
18.73 18.66
18.74 18.67
18.75 18.68
18.76 18.69
18.77
19.1 19.1 19.2 19.2
19.3
19.4 19.3
19.5 19.4
19.6
19.7 19.5
19.8 19.6
19.9 19.7
19.10 19.8
19.11 19.9
19.12 19.10
49
19.13 19.11
19.14 19.12
19.15 19.13
19.16 19.14
19.17 19.15
19.18 19.16
19.19 19.17
19.20 19.18
19.21 19.19
19.22 19.20
19.23 19.21
19.24 19.22
19.25 19.23
19.26 19.24
19.27 19.25
19.28 19.26
19.29 19.27
19.30 19.28
19.31 19.29
19.32 19.30
19.33 19.31
19.34 19.32
19.35 19.33
19.36 19.34
19.37 19.35
19.38 19.36
19.39 19.37
19.40 19.38
19.41 19.39
19.42 19.40
19.43 19.41
19.44 19.42
19.45 19.43
19.46 19.44
19.47 19.45
19.48 19.46
19.49 19.47
19.50 19.48
19.51 19.49
19.52 19.50
19.53 19.51
19.54 19.52
19.55 19.53
19.56 19.54
19.57 19.55
19.58 19.56
19.59 19.57
19.60 19.58
19.61 19.59
19.62 19.60
19.63 19.61
19.64 19.62
19.65 19.63
19.66 19.64
50
19.67 19.65
19.68 19.66
19.69 19.67
19.70 19.68
19.71 19.69
19.72 19.70
19.73 19.71
19.74 19.72
19.75 19.73
19.76 19.74
19.77 19.75
19.78 19.76
19.79 19.77
19.80 19.78
19.81 19.79
19.82 19.80
19.83 19.81
19.84 19.82
19.85 19.83
19.86 19.84
19.87 19.85
19.88 19.86
19.89 19.87
19.90 19.88
19.91 19.89
19.92 19.90
19.93 19.91
19.94 19.92
19.95 19.93
20.1 20.1 20.2
20.3 20.2
20.4 20.3
20.5 20.4
20.6 20.5
20.7 20.6
20.8 20.7
20.9 20.8
20.10 20.9
20.11 20.10
20.12 20.11
20.13 20.12
20.14 20.13
20.15 20.14
20.16
20.17
20.18
20.19
20.20 20.15
20.21 20.16
20.22 20.17
20.23 20.18
51
20.24 20.19
20.25 20.20
20.26
20.27 20.21
20.28 20.22
20.29 20.23
20.30 20.24
20.31 20.25
20.32 20.26
20.33
20.34 20.27
20.35 20.28
20.36 20.29
20.37 20.30
20.38 20.31
20.39 20.32
20.40 20.33
20.41 20.34
20.42 20.35
20.43 20.36
20.44 20.37
20.45 20.38
20.46 20.39
20.47 20.40
20.48 20.41
20.49 20.42
20.50 20.43
20.51 20.44
20.52 20.45
20.53 20.46
20.54 20.47
20.55 20.48
20.56 20.49
20.57 20.50
20.58 20.51
20.59 20.52
20.60 20.53
20.61 20.54
20.62 20.55
20.63 20.56
20.64 20.57
20.65 20.58
20.66 20.59
20.67 20.60
20.68 20.61
20.69 20.62
20.70 20.63
20.71 20.64
20.72 20.65
20.73 20.66
20.74 20.67
20.75 20.68
20.76
20.77
52
20.78 20.69
20.79 20.70
20.80 20.71
20.81 20.72
20.82 20.73
20.83 20.74
20.84 20.75
20.85 20.76
20.86 20.77
20.87 20.78
20.88 20.79
20.89 20.80
20.90 20.81
21.1 21.1 21.2
21.3 21.2
21.4 21.3
21.5 21.4
21.6 21.5
21.7 21.6
21.8 21.7
21.9 21.8
21.10
21.11
21.12 21.9
21.13 21.10
21.14 21.11
21.15 21.12
21.16 21.13
21.17 21.14
21.18 21.15
21.19 21.16
21.20 21.17
21.21 21.18
21.22 21.19
21.23 21.20
21.24 21.21
21.25 21.22
21.26 21.23
21.27 21.24
21.28 21.25
21.29 21.26
21.30 21.27
21.31 21.28
21.32 21.29
21.33 21.30
21.34 21.31
21.35 21.32
21.36 21.33
21.37 21.34
21.38 21.35
21.39 21.36
53
21.40 21.37
21.41 21.38
21.42 21.39
21.43 21.40
21.44 21.41
21.45
21.46 21.42
21.47 21.43
21.48 21.44
21.49 21.45
21.50 21.46
21.51 21.47
21.52 21.48
21.53 21.49
21.54 21.50
21.55 21.51
21.56 21.52
21.57 21.53
21.58 21.54
21.59 21.55
21.60 21.56
21.61 21.57
22.1 22.1 22.2 22.2
22.3 22.3
22.4 22.4
22.5 22.5
22.6 22.6
22.7 22.7
22.8 22.8
22.9
22.10 22.9
22.11 22.10
22.12 22.11
22.13 22.12
22.14 22.13
22.15 22.14
22.16 22.15
22.17 22.16
22.18 22.17
22.19 22.18
22.20 22.19
22.21
22.22 22.20
22.23 22.21
22.24 22.22
22.25 22.23
22.26 22.24
22.27 22.25
22.28 22.26
22.29
22.30 22.27
54
22.31
22.32
22.33 22.28
22.34 22.29
23.1 23.2 23.1
23.3 23.2
23.4
23.5 23.3
23.6 23.4
23.7 23.5
23.8 23.6
23.9 23.7
23.10 23.8
23.11 23.9
23.12 23.10
23.13 23.11
23.14 23.12
23.15 23.13
23.16 23.14
23.17 23.15
23.18 23.16
23.19 23.17
23.20 23.18
23.21 23.19
23.22 23.20
23.23 23.21
23.24 23.22
23.25 23.23
23.26 23.24
23.27 23.25
23.28 23.26
23.29 23.27
23.30 23.28
23.31 23.29
23.32 23.30
23.33 23.31
23.34 23.32
23.35 23.33
23.36 23.34
23.37 23.35
23.38
23.39 23.36
23.40 23.37
23.41 23.38
23.42 23.39
23.43 23.40
23.44 23.41
23.45
23.46
23.47 23.42
23.48 23.43
55
23.49 23.44
23.50 23.45
23.51 23.46
23.52 23.47
23.53
23.54
23.55 23.48
23.56 23.49
23.57 23.50
23.58 23.51
23.59 23.52
23.60 23.53
23.61 23.54
23.62 23.55
23.63 23.56
23.64 23.57
23.65
24.1 24.1 24.2 24.2
24.3 24.3
24.4 24.4
24.5 24.5
24.6 24.6
24.7 24.7
24.8 24.8
24.9 24.9
24.10 24.10
24.11 24.11
24.12 24.12
24.13 24.13
24.14 24.14
24.15 24.15
24.16 24.16
24.17 24.17
24.18 24.18
24.19 24.19
24.20 24.20
24.21 24.21
24.22 24.22
24.23 24.23
24.24 24.24
24.25 24.25
24.26 24.26
24.27 24.27
24.28 24.28
24.29 24.29
24.30 24.30
24.31 24.31
24.32 24.32
24.33 24.33
24.34 24.34
24.35 24.35
56
24.36 24.36
24.37 24.37
24.38 24.38
24.39 24.39
24.40 24.40
25.1 25.1 25.2 25.2
25.3 25.3
25.4 25.4
25.5 25.5
25.6 25.6
25.7 25.7
25.8 25.8
25.9 25.9
25.10
25.11
25.12 25.10
25.13 25.11
25.14 25.12
25.15 25.13
25.16 25.14
25.17 25.15
25.18 25.16
25.19 25.17
25.20 25.18
25.21 25.19
25.22 25.20
25.23 25.21
25.24 25.22
25.25 25.23
25.26 25.24
25.27 25.25
25.28 25.26
25.29 25.27
25.30 25.28
25.31 25.29
25.32 25.30
25.33 25.31
25.34 25.32
25.35 25.33
25.36 25.34
25.37 25.35
25.38 25.36
25.39 25.37
25.40 25.38
25.41 25.39
25.42 25.40
25.43 25.41
25.44 25.42
25.45 25.43
25.46 25.44
25.47
57
26.1 26.1 26.2 26.2
26.3 26.3
26.4 26.4
26.5 26.5
26.6 26.6
26.7 26.7
26.8
26.9 26.8
26.10 26.9
26.11 26.10
26.12 26.11
26.13 26.12
26.14 26.13
26.15 26.14
26.16 26.15
26.17 26.16
26.18 26.17
26.19 26.18
26.20 26.19
26.21 26.20
26.22 26.21
26.23 26.22
26.24 26.23
26.25 26.24
26.26 26.25
27.1 27.1 27.2 27.2
27.3 27.3
27.4 27.4
27.5 27.5
27.6 27.6
27.7 27.7
27.8 27.8
27.9 27.9
27.10
27.11 27.10
27.12 27.11
27.13 27.12
27.14 27.13
27.15 27.14
27.16 27.15
27.17 27.16
27.18 27.17
27.19 27.18
27.20 27.19
27.21 27.20
27.22 27.21
27.23 27.22
27.24 27.23
27.25 27.24
27.26 27.25
58
27.27 27.26
27.28 27.27
27.29 27.28
27.30 27.29
27.31 27.30
27.32 27.31
27.33 27.32
27.34 27.33
27.35 27.34
27.36 27.35
27.37 27.36
27.38 27.37
27.39 27.38
27.40 27.39
27.41 27.40
27.42 27.41
27.43 27.42
27.44 27.43
27.45 27.44
28.1 28.1 28.2 28.2
28.3 28.3
28.4 28.4
28.5 28.5
28.6 28.6
28.7 28.7
28.8 28.8
28.9 28.9
28.10 28.10
28.11 28.11
28.12 28.12
28.13 28.13
28.14 28.14
28.15 28.15
28.16 28.16
28.17 28.17
28.18 28.18
28.19 28.19
28.20 28.20
28.21 28.21
28.22 28.22
28.23 28.23
28.24 28.24
28.25 28.25
28.26 28.26
28.27 28.27
28.28 28.28
28.29 28.29
28.30 28.30
28.31 28.31
28.32 28.32
28.33 28.33
59
28.34 28.34
28.35 28.35
28.36 28.36
28.37
28.38
28.39
28.40
28.41
28.42
28.43
28.44
28.45
28.46
29.1 29.1 29.2 29.2
29.3 29.3
29.4 29.4
29.5 29.5
29.6 29.6
29.7 29.7
29.8 29.8
29.9 29.9
29.10 29.10
29.11 29.11
29.12 29.12
29.13 29.13
29.14 29.14
29.15 29.15
29.16 29.16
29.17 29.17
29.18 29.18
29.19 29.19
29.20 29.20
29.21 29.21
29.22 29.22
29.23 29.23
29.24 29.24
29.25 29.25
29.26 29.26
29.27 29.27
29.28 29.28
29.29 29.29
29.30 29.30
29.31 29.31
29.32 29.32
29.33 29.33
29.34 29.34
29.35 29.35
29.36 29.36
29.37 29.37
29.38 29.38
29.39 29.39
60
29.40 29.40
29.41 29.41
29.42 29.42
29.43 29.43
29.44 29.44
29.45 29.45
29.46 29.46
29.47 29.47
29.48 29.48
29.49 29.49
29.50 29.50
29.51 29.51
29.52 29.52
29.53 29.53
29.54 29.54
29.55 29.55
29.56 29.56
29.57 29.57
29.58 29.58
29.59 29.59
29.60 29.60
30.1 30.2
30.3 30.1
30.4 30.2
30.5 30.3
30.6 30.4
30.7 30.5
30.8 30.6
30.9 30.7
30.10 30.8
30.11 30.9
30.12 30.10
30.13 30.11
30.14 30.12
30.15 30.13
30.16 30.14
30.17 30.15
30.18 30.16
30.19 30.17
30.20 30.18
30.21 30.19
30.22 30.20
31.1 31.1 31.2 31.2
31.3 31.3
31.4 31.4
31.5 31.5
31.6 31.6
31.7 31.7
61
31.8 31.8
31.9 31.9
31.10 31.10
31.11 31.11
31.12 31.12
31.13 31.13
31.14 31.14
31.15 31.15
31.16 31.16
31.17 31.17
31.18 31.18
31.19 31.19
31.20 31.20
31.21 31.21
31.22 31.22
32.1 32.1 32.2 32.2
32.3 32.3
32.4 32.4
32.5 32.5
32.6 32.6
32.7 32.7
32.8 32.8
32.9 32.9
32.10 32.10
32.11 32.11
32.12 32.12
32.13 32.13
32.14 32.14
32.15 32.15
32.16 32.16
33.1 33.1 33.2 33.2
33.3 33.3
33.4
33.5 33.4
33.6
33.7 33.5
33.8
33.9 33.6
33.10 33.7
33.11 33.8
33.12 33.9
33.13 33.10
33.14 33.11
33.15 33.12
33.16 33.13
33.17 33.14
33.18 33.15
33.19 33.16
62
33.20 33.17
33.21 33.18
33.22 33.19
33.23 33.20
33.24 33.21
33.25 33.22
33.26 33.23
33.27 33.24
33.28 33.25
33.29 33.26
33.30 33.27
33.31
33.32 33.28
33.33 33.29
33.34 33.30
33.35 33.31
33.36 33.32
33.37 33.33
33.38 33.34
33.39 33.35
33.40 33.36
33.41 33.37
33.42 33.38
33.43 33.39
33.44 33.40
33.45 33.41
33.46 33.42
33.47 33.43
33.48 33.44
33.49 33.45
33.50 33.46
33.51 33.47
33.52
33.53 33.48
33.54 33.49
33.55 33.50
33.56
33.57 33.51
33.58 33.52
33.59 33.53
33.60 33.54
33.61 33.55
33.62 33.56
33.63 33.57
33.64 33.58
33.65 33.59
33.66 33.60
33.67 33.61
33.68
33.69 33.62
33.70 33.63
33.71
33.72 33.64
33.73
63
33.74 33.65
33.75 33.66
33.76 33.67
33.77 33.68
33.78 33.69
33.79 33.70
33.80 33.71
33.81 33.72
33.82 33.73
33.83 33.74
33.84
33.85 33.75
33.86 33.76
33.87 33.77
33.88 33.78
33.89 33.79
33.90 33.80
33.91 33.81
33.92 33.82
33.93 33.83
33.94 33.84
33.95 33.85
33.96 33.86
33.97 33.87
34.1 34.1 34.2 34.2
34.3 34.3
34.4 34.4
34.5 34.5
34.6 34.6
34.7 34.7
34.8 34.8
34.9 34.9
34.10 34.10
34.11 34.11
34.12 34.12
34.13 34.13
34.14 34.14
34.15 34.15
34.16 34.16
34.17 34.17
34.18 34.18
34.19 34.19
34.20 34.20
34.21 34.21
34.22 34.22
34.23 34.23
34.24 34.24
34.25 34.25
34.26 34.26
34.27 34.27
34.28 34.28
64
34.29 34.29
34.30 34.30
34.31
34.32 34.31
34.33 34.32
34.34 34.33
34.35 34.34
34.36 34.35
34.37 34.36
34.38 34.37
34.39 34.38
34.40 34.39
34.41 34.40
34.42 34.41
34.43 34.42
34.44 34.43
34.45 34.44
34.46 34.45
34.47 34.46
34.48 34.47
34.49 34.48
34.50 34.49
34.51 34.50
34.52 34.51
34.53 34.52
34.54 34.53
34.55 34.54
34.56 34.55
34.57 34.56
34.58 34.57
35.1 35.1 35.2 35.2
35.3 35.3
35.4
35.5 35.4
35.6 35.5
35.7 35.6
35.8 35.7
35.9 35.8
35.10 35.9
35.11 35.10
35.12
35.13 35.11
35.14
35.15 35.12
35.16
35.17 35.13
35.18 35.14
35.19 35.15
35.20 35.16
35.21 35.17
35.22 35.18
65
36.1 36.1 36.2 36.2
36.3
36.4
36.5
36.6
36.7 36.3
36.8 36.4
36.9 36.5
36.10 36.6
36.11 36.7
36.12 36.8
36.13
36.14
36.15
36.16
36.17 36.9
36.18 36.10
36.19
36.20
36.21 36.11
36.22 36.12
36.23
36.24 36.13
37.1 37.1 37.2
37.3
37.4 37.2
37.5 37.3
37.6
37.7
37.8
37.9
37.10
37.11 37.4
37.12 37.5
37.13 37.6
37.14 37.7
37.15 37.8
37.16 37.9
37.17 37.10
37.18 37.11
37.19
37.20 37.12
37.21 37.13
38.1 38.2 38.1
38.3
38.4 38.2
38.5 38.3
66
38.6 38.4
38.7 38.5
38.8
38.9 38.6
38.10 38.7
38.11 38.8
38.12 38.9
38.13 38.10
38.14 38.11
38.15 38.12
38.16 38.13
38.17 38.14
38.18 38.15
38.19 38.16
38.20 38.17
38.21 38.18
38.22 38.19
38.23
38.24
38.25
38.26 38.20
38.27 38.21
38.28 38.22
39.1 39.1 39.2 39.2
39.3 39.3
39.4 39.4
39.5 39.5
39.6 39.6
39.7 39.7
39.8 39.8
39.9 39.9
39.10 39.10
39.11 39.11
39.12 39.12
39.13 39.13
40.1 40.1 40.2 40.2
40.3 40.3
40.4 40.4
40.5 40.5
40.6 40.6
40.7 40.7
40.8 40.8
40.9 40.9
40.10 40.10
40.11 40.11
40.12 40.12
40.13
40.14
67
40.15 40.13
40.16
40.17 40.14
2. Galita Mantras dropped in the Mādhyandina Saṁhitā
lokantā'indram 13.58, 14.10, 22, 31 iyamupari matistasyai vāṅmātyā hemanto vācyaḥ paṅktirhaimantī paṅktyai
nidhanavannidhanavata'āgrayaṇa'āgrayaṇāttriṇavattrayastrim śau triṇavattrayastrim śābhyām śākvararaivate
viśvakarma'ṛṣiḥ prajāpatigṛhītayā tvayā vācaṅgṛhṇāmi prajābhyo lokantā'indram 58 (13)#
anaḍvānvayaḥ paṅktiśchando dhenurvayo jagatī chandastryavirvayastriṣṭupchando
dityavāḍvayo virāṭchandaḥ pañcāvirvayo gāyatrī cchandastrivatso
vaya'uṣṇikchandasturYavāḍvayonuṣṭupchando
lokantā'indram 10 (14)#
Yantrī rāḍyantryasi Yamanī dhruvāsi dharitrī |
iṣe tvorje tvā raYYai tvā poṣāya tvā lokantā'indram 22 (14)#
navavimśatyāstuvata vanaspatayosṛjyanta somodhipatirāsīdekatrimśatāstuvata prajā'asṛjyanta
Yavāścāyavāścādhipataya'āsamstrayastrimśatāstuvata bhūtānyaśāmyanprajāpatiḥ
parameṣṭhyadhipatirāsīllokantā'indram 31 (14)#
galitamantrāḥ --
lokampṛṇa cchidrampṛṇātho sīda dhruvā tvam |
indrāgnī tvā bṛhaspatirasminyonāvasīṣadan || 12.54, 15.59
tā'asya sūdadohasaḥ somaṁ śrīṇanti pṛśnayaḥ |
janmandevānāmviśastriṣvā rocane divaḥ || 12.55, 15.60, RV 8.69.3
indramviśvā'avīvṛdhantsamudravyacasaṅgiraṣ |
rathītamaṁ rathīnāmvājānāṁ satpatimpatim || 12.56, 15.61, 17.61, RV 1.11.1
tvāmadya'ṛṣe 28.23, 46 agnimadya hotāramavṛṇītāyamYajamānaḥ pacanpaktīḥ pacanpuroḍāśambadhnannindrāya cchāgam |
sūpasthā'adya devo vanaspatirabhavadindrāya cchāgena |
aghattammedastaḥ pratipacatāgrabhīdavīvṛdhatpuroḍāśena |
tvāmadya'ṛṣe 23 (28)#
agnimadya hotāramavṛṇītāyamYajamānaḥ pacanpaktīḥ pacanpuroḍāśambadhnannindrāya vayodhase
cchāgam |
sūpasthā'adya devo vanaspatirabhavadindrāya vayodhase cchāgena |
aghattammedastaḥ pratipacatāgrabhīdavīvṛdhatpuroḍāśena |
tvāmadya'ṛṣe 46 (28)#
68
galitamantraḥ --
tvāmadya'ṛṣa'ārṣeya'ṛṣīṇānnapādavṛṇītāyamYajamāno bahubhya'ā saṅgatebhya'eṣa me deveṣu
vasu vārYāyakṣyata'iti tā Yā devā deva dānānyadustānyasmā'ā ca śāsvā ca gurasveṣitaśca
hotarasi bhadravācyāya preṣito mānuṣaḥ sūktavākāya sūktā brūhi || 21.61
hiraṇyagarbha'ityeṣa mā mā hiṁsīdityeṣā Yasmānna jāta'ityeṣaḥ 32.3 na tasya pratimā'asti Yasya nāma mahadyaśaḥ |
hiraṇyagarbha'ityeṣa mā mā himsīdityeṣā Yasmānna jāta'ityeṣaḥ 3 (32)#
galitamantrāḥ--
hiraṇyagarbhaḥ samavarttatāgre bhūtasya jātaḥ patireka'āsīt |
sa dādhāra pṛthivīndyāmutemāṅkasmai devāya haviṣā vidhema || 13.4, 23.1, 25.10, RV 1.25.10
Yaḥ prāṇato nimiṣato mahitvaika'idrājā jagato babhūva |
Ya'īśe'asya dvipadaścatuṣpadaḥ kasmai devāya haviṣā vidhema || 23.3, 25.11, RV 10.121.3
Yasyeme himavanto mahittvā Yasya samudraṁ rasayā sahāhuḥ |
Yasyemāḥ pradiśo Yasya bāhū kasmai devāya haviṣā vidhema || 25.12, RV 10.121.4
Ya'ātmadā baladā Yasya viśva'upāsate praśiṣamYasya devāḥ |
Yasya chāyāmṛtamYasya mṛtyuḥ kasmai devāya haviṣā vidhema || 25.13, RV 10.121.2
mā mā hiṁsījjanitā Yaḥ pṛthivyā Yo vā divaṁ satyadharmā vyānaṭ |
Yaścāpaścandrāḥ prathamo jajāna kasmai devāya haviṣā vidhema || 12.102, RV 10.121.9
Yasmānna jātaḥ paro'annyo'asti Ya'āviveśa bhuvanāni viśvā |
prajāpatiḥ prajayā saṁrarāṇastrīṇi jyotīṁṣi sacate sa ṣoḍaśī || 8.36
indraśca samrāḍvaruṇaśca rājā tau te bhakṣañcakraturagra'etam |
tayorahamanu bhakṣambhakṣayāmi vāgdevī juṣāṇā somasya tṛpyatu saha prāṇena svāhā || 8.37
āpo ha YadbṛhatīrYaścidāpaḥ 32.7 Yaṅkrandasī'avasā tastabhāne'abhyaikṣetāmmanasā rejamāne |
Yatrādhi sūra'udito vibhāti kasmai devāya haviṣā vidhema |
āpo ha YadbṛhatīrYaścidāpaḥ 7 (32)#
galitamantrau --
āpo ha Yadbṛhatīrviśvamāyangarbhandadhānā janayantīragnim |
tato devānāṁ samavartatāsurekaḥ kasmai devāya haviṣā vidhema || 27.25, RV 10.121.7
Yaścidāpo mahinā parYapaśyaddakṣandadhānā janayantīrYajñam |
Yo deveṣvadhi deva'eka'āsītkasmai devāya haviṣā vidhema || 27.26, RV 10.121.8
tampratnathāyamvenaḥ 33.21, 58, 73 ā sute siñcata śriyam rodasyorabhiśriyam |
rasā dadhīta vṛṣabham |
tampratnathāyamvenaḥ 21 (33)#
dasrā Yuvākavaḥ sutā nāsatyā vṛktabarhiṣaḥ |
69
āyātam rudravartanī |
tampratnathāyamvenaḥ 58 (33)#
daivyāvadhvarYū'āgatam rathena sūrYatvacā |
madhvā Yajñam samañjāthe |
tampratnathāyamvenaḥ 73 (33)#
galitamantrau --
tampratnathā pūrvathā viśvathemathā jyeṣṭhatātimbarhiṣadaṁ svarvidam |
pratīcīnamvṛjanandohase dhunimāśuñjayantamanu yāsu vardhase || 7.12, RV 5.44.1
ayamvenaścodayatpṛśnigarbhā jyotirjarāyū rajaso vimāne |
imamapāṁ saṅgame sūrYasya śiśunna viprā matibhī rihanti || 7.16, RV 10.123.1
mahā2m||'indro Ya'ojasā kadācana starīrasi kadācana prayucchasi 33.27 kutastvamindramāhinaḥ sanneko Yāsi satpate kinta'itthā |
sampṛcchase samarāṇaḥ śubhānairvocestanno harivo Yatte'asme |
mahā2m//'indro Ya'ojasā kadācana starīrasi kadācana prayucchasi 27 (33)#
galitamantrāḥ --
mahā2m||'indro Ya'ojasā parjanyo vṛṣṭimā2m||'iva |
stomairvatsasya vāvṛdhe || 7.40
kadācana starīrasi nendra saścasi dāśuṣe |
upopennu maghavanbhūya'innu te dānandevasya pṛcyate || 3.34
kadācana prayucchasyubhe nipāsi janmanī |
turīyāditya savananta'indriyamātasthāvamṛtandivi || 8.3
tampratnathāyamvenaścitrandevānām 33.33 daivyāvadhvarYū'āgatam rathena sūrYatvacā |
madhvā Yajñam samañjāthe |
tampratnathāyamvenaścitrandevānām 33 (33)#
galitamantrāḥ --
tampratnathā pūrvathā viśvathemathā jyeṣṭhatātimbarhiṣadaṁ svarvidam |
pratīcīnamvṛjanandohase dhunimāśuñjayantamanu yāsu vardhase || 7.12, RV 5.44.1
ayamvenaścodayatpṛśnigarbhā jyotirjarāyū rajaso vimāne |
imamapāṁ saṅgame sūrYasya śiśunna viprā matibhī rihanti || 7.16, RV 10.123.1
citrandevānāmudagādanīkañcakṣurmitrasya varuṇasyāgneḥ |
āprā dyāvāpṛthivī'antarikṣaṁ sūrYa'ātmā jagatastasthuṣaśca || 7.42, 13.46, RV 1.115.1
tampratnathāyamveno Ye devāsa'ā na'iḍābhirviśvebhiḥ somyammadhvomāsaścarṣaṇīdhṛtaḥ 33.47 adhi na'indraiṣāmviṣṇo sajātyānām |
70
itā maruto'aśvinā |
tampratnathāyamveno Ye devāsa'ā na'iḍābhirviśvebhiḥ somyammadhvomāsaścarṣaṇīdhṛtaḥ 47 (33)#
galitamantrāḥ --
tampratnathā pūrvathā viśvathemathā jyeṣṭhatātimbarhiṣadaṁ svarvidam |
pratīcīnamvṛjanandohase dhunimāśuñjayantamanu yāsu vardhase || 7.12, RV 5.44.1
ayamvenaścodayatpṛśnigarbhā jyotirjarāyū rajaso vimāne |
imamapāṁ saṅgame sūrYasya śiśunna viprā matibhī rihanti || 7.16, RV 10.123.1
Ye devāso divyekādaśa stha pṛthivyāmadhyekādaśa stha |
apsukṣito mahinaikādaśa stha te devāso Yajñamimañjuṣadhvam || 7.19, RV 1.139.11
ā na'iḍābhirvidathe suśasti viśvānaraḥ savitā deva'etu |
api yathā Yuvāno matsathā no viśvañjagadabhipitve manīṣā || 33.34, RV 1.186.1
viśvebhiḥ somyammadhvagna'indreṇa vāyunā | pibā mitrasya dhāmabhiḥ || 33.10, RV 1.14.10
omāsaścarṣaṇīdhṛto viśve devāsa'āgata | dāśvāṁso dāśuṣaḥ sutam || 7.33, RV 1.3.7
imā'u tvā Yasyāyamayaṁ sahasramūrdhva'ū ṣu ṇaḥ 33.97 asyedindro vāvṛdhe vṛṣṇyam śavo made sutasya viṣṇavi |
adyā tamasya mahimānamāyavonuṣṭuvanti pūrvathā |
imā'u tvā Yasyāyamayam sahasramūrdhva'ū ṣu ṇaḥ 97 (33)#
galitamantrāḥ --
imā'u tvā purūvaso giro vardhantu Yā mama |
pāvakavarṇāḥ śucayo vipaścitobhi stomairanūṣata || 33.81, RV 8.3.3
Yasyāyamviśva'ārYo dāsaḥ śevadhipā'ariḥ |
tiraścidarYe ruśame pavīravi tubhyetso'ajyate rayiḥ || 33.82, RV 8.51.9
ayaṁ sahasramṛṣibhiḥ sahaskṛtaḥ samudra'iva paprathe |
satyaḥ so'asya mahimā gṛṇe śavo Yajñeṣu viprarājye || 33.83, RV 8.3.4
ūrdhva'ū ṣu ṇa'ūtaye tiṣṭhā devo na savitā |
ūrdhvo vājasya sanitā Yadañjibhirvāghadbhirvihvayāmahe || 11.42, RV 1.36.13
Ya'imā viśvā viśvakarmā Yo naḥ pitānnapatennasya no dehi 34.58 brahmaṇaspate tvamasya Yantā sūktasya bodhi tanayañca jinva |
viśvantadbhadramYadavanti devā bṛhadvadema vidathe suvīrāḥ |
Ya'imā viśvā viśvakarmā Yo naḥ pitānnapatennasya no dehi 58 (34)#
galitamantrāḥ --
Ya'imā viśvā bhuvanāni juhvadṛṣirhotā nyasīdatpitā naḥ |
sa'āśiṣā draviṇamicchamānaḥ prathamacchadavarā2m||'āviveśa || 34.58, RV 10.81.1
viśvakarmā vimanā'ādvihāyā dhātā vidhātā paramota sandṛk |
teṣāmiṣṭāni samiṣā madanti Yatrā sapta'ṛṣīnpara'ekamāhuḥ || 17.26, RV 10.82.2
Yo naḥ pitā janitā Yo vidhātā dhāmāni veda bhuvanāni viśvā |
Yo devānānnāmadhā'eka'eva taṁ sampraśnambhuvanā Yantyanyā || 17.27, RV 10.82.2
annapatennasya no dehyanamīvasya śuṣmiṇaḥ |
prapra dātārantāriṣa'ūrjanno dhehi dvipade catuṣpade || 11.83
71
Final Notes
1. The transliterated text of the Mādhyandinīya-Śikṣā is based on:
http://peterffreund.com/shiksha/avasananirnaya_shiksha.html
Śikṣāsaṁgraha, edited by Ācārya Śrī Rāma Prasāda Tripāṭhī, Varanasi, 1989, pp. 88-92
https://www.scribd.com/doc/204413206/Shiksha-Sangraha-Acharya-Ram-Prasad-Tripathi
2. The transliterated text of the Mādhyandina-Vājasaneyi-Saṁhitā (mvs) is based on:
http://is1.mum.edu/vedicreserve//yajur_veda/shukla_yajur_veda.pdf
http://is1.mum.edu/vedicreserve//yajur_veda/Shukla_YajurVed-1.pdf (with doubling)
3. Padapāṭha of the Mādhyandina-Vājasaneyi-Saṁhitā (mvp):
Mādhyandina-Saṁhitāḥ Padapāṭhaḥ, edited by Yudhiṣṭhira Mīmāṁsaka, 4th
edition, 2012
4. Śukla-Yajurveda-Prātiśākhya (=Vājasaneyi-Prātiśākhya)
http://peterffreund.com/Vedic_Literature/shukl_yajur_veda_pratishakhya.htm
http://is1.mum.edu/vedicreserve//pratishakhyas/shukla_yajur_veda_pratishakhya.pdf
Indische Studien, Vierter Band, 1858, Albrecht Weber, Seiten 65-160 & 177-331
5. Other Śikṣās: http://peterffreund.com/shiksha/shiksha.html
6. Abbreviations:
krsś kramasaṁdhāna śikṣā
gṛ galita ṛk
mvs mādhyandina-vājasaneyi-saṁhitā
mvp padapāṭha of the mādhyandina-vājasaneyi-saṁhitā
ś śikṣā
śypr śukla-yajurveda-prātiśākhya
7. Last updated by Detlef Eichler : 30 December 2015