lopia - osteo.lv - tu vari būt gudrāks par osteoporozi! · 2 jūs tik daudz kas ir aizrāvis –...

8
LOPIA JAUNUMI Ainas aktivitātes: Pagājušā gada nogalē Aina Bajaruna viesojās Lodē (Liepas pagastā), kur kaulu blīvuma mērījumi tika veikti vairāk nekā 100 cilvēkiem. Šādi mērījumi tika veikti arī aptuveni 100 veikala Rimi darbiniekiem. Pateicoties Rimi interesei, šī gada sākumā tika sniegtas arī 5 lekcijas veikala darbi niekiem gan Rīgā, gan Liepājā. Aina dalījās zināšanās par osteoporozes cēloņiem, riskiem un sekām, kas rodas, ja cilvēks laicīgi nesāk rūpēties par savu kaulu veselību. Sabiedriskā labuma statuss: Vēlamies informēt, ka Latvijas Osteoporo- zes pacientu un invalīdu asociācija ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Šis statuss potenciālajam ziedotājam sniedz skaidru ziņu, ka organizācija darbojas sabie- drības interesēs un likuma ietvaros, kā arī to, ka organizācijas darbība tiek kontro- lēta. Sabiedriskā labuma statuss nozīmē, ka ziedotāji iegūst nodokļu atlaides, tāpat šis statuss dažkārt ir nepieciešams, lai saņemtu finansējumu no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Plašais osteoporozes medikamentu klāsts RAKUS Ārstniecības padomes priekšsēdētājs un RSU Iekšķīgo slimību katedras vadītājs profesors Aivars Lejnieks (Turpinājums 3.lpp) Iepazīstam osteoporozes speciālistus Iepazīsimies – Dr. Ingrīda Kaže Iepazīsimies – Dr. Signe Zelča Dr. Ingrīda Kaže strādā Rīgas Austrumu klīnis- kās universitātes slimnī- cas klīnikā „Gaiļezers”. Osteoporozē viņa sāka darboties pirms apmēram 12 gadiem. Viņa bija vie- na no pirmajiem osteo- porozes speciālistiem Latvijā, kurus toreiz īsti nesaprata pat kolēģi, jo domāja, ka tā ir pārāk šaura medicīnas joma un drīz būs izsmelta. To- mēr tā nenotika. Par ārsti viņa gribēja kļūt jau no bērnības, lai arī neviens no ģimenes locekļiem nebija ārsts. „Tikai tagad atskāršu, kāpēc aizgāju uz šo jomu. Tas notika tāpēc, lai labāk iepazītu un izpras- tu cilvēku kā veselumu. Esmu pārliecinājusies, ka cilvēks ir ne tikai fizioloģisko procesu ko- pums,” skaidro ārste. Līdz ar to viņas dzīves moto ir – cilvēku uztvert un ārstēt kā veselumu, jo bez kompleksas pieejas gaidīt labus rezultā- tus nevar. „Mūsu tautā ir brīnišķīgs novēlējums – esi vesels! Izteiciens – Lai tev laba veselība! – ir mūsdienās sašaurināta izpratnes forma, kas at- tiecināma tieši uz fizisko veselību. Turpretī būt veselam nozīmē būt harmonijā ar sevi, ar apkār- tējo vidi. Tas, kas dzīvo harmonijā, ir vesels,” saka dr. Kaže. Ārsta darbs ir sarežģīts, taču nedēļas nogalē daktere darba rūpes pamet Rīgā un dodas uz laukiem. Tur viņa spēj relaksēties un atpūsties. „Tur atpūšos, tur esmu es pati, tur daudz darā- mā svaigā gaisā. Tā ir daba, mani lauki, kuriem arī ir vajadzīga attīrīšanās un atveseļošanās.” Komunikācijā ar dabu, kuru mediķe definē kā skaidro pirmavotu, viņa atgūst spēku ikdienas darbam klīnikā. Viņa ir priecīga un gandarīta par šo iespēju. Daktere Ingrīda Kaže pacientus pieņem RA- KUS klīnikas „Gaiļezers” osteoporozes kabine- tā, kur pacientus konsultē trīs speciālisti. Osteo- porozes kabinets atrodas klīnikas otrajā stāvā (231. kab.). Dr. Signe Zelča ir ār- ste interniste. Atceroties, kas ietek- mēja viņas izvēli kļūt par ārsti, dr. Zelča teic, ka laikam tā bijusi mam- ma, kura strādāja a/s „Rūks” (tagadējais „Rīgas ūdens”) laboratorijā, būdama vienmēr pedantis- ki baltā halātā, stingra un prasīga. „Mammas la- bākā draudzene Intas tante strādāja par māsiņu, un viņai bija liela, balta cepure ar lielu un sarka- nu krustu. Kā man tas patika! Balts halāts, liela cepure ar krustu un kādam vēl palīdzēt – man tas likās forši! Un vienu dienu man Intas tante uzdāvināja īstu šprici no slimnīcas – nu tie man bija svētki, taču mans spēļu skaidu lācītis Mi- šuks gan nepriecājās, jo tad gan dabūja trūkties kā pacients. Vienu reizi es saspricēju viņu tā, ka ūdens tecēja tam ārā, un pati par to aizmirsu, atstāju viņu uz palodzes. Atceros, ka mamma vēlāk, nu jau man medicīnas skolā mācoties, vienmēr smējās, ka es, cerams, savus pacientus kā Mišuku neaizmirstu csaspricētus, nesamīļo- tus un ar slapju dibenu.” Jautāta par to, kādam būtu jābūt ārstam, me- diķe teic, ka labs ārsts ir nevis tas, kurš ir ārsts tāpēc, ka ir tāda profesija profesiju reģistrā vai viņa vecāki bijuši ārsti, bet tas, kuram ir Die- va un dabas dotas ārsta un cilvēciskās īpašības. „Labs ārsts ir gudrs un zinātkārs, mierīgs, no- svērts, ar loģisku prātu, iejūtīgs, pazemīgs tur, kur tas ir vajadzīgs, kā arī cēls, stingrs un augst- sirdīgs, ja tas ir vajadzīgs, un ar labu humora izjūtu, protot pasmieties arī pašam par sevi. Bez skarbuma, ļaunuma un naida pret slimo cilvēku, apkārtējiem,” uzskata dr. Zelča. Ārsta darbs nav viegls, taču daktere Signe Zelča jūtas gandarīta, kad var kādam palīdzēt. Ārpus darba viņa relaksējas, aizbraucot kādā ceļoju- mā ārpus Latvijas vismaz 2-3 reizes gadā. Tās var būt kaut pāris dienas pat ne visai tālu, taču visvairāk viņai patīkot siltās zemes, kur vairāk saules un D vitamīna. Tāpat dr. Zelča relaksējas, gatavojot gaļas ēdienus, jo tie viņai ļoti garšo. „Saldumi man praktiski ir vienaldzīgi. Šo manu vājību zina mani tuvākie kolēģi un par to vienmēr pajoko, proti, ka vakariņās man saldo var nedot, bet pa- pildu porciju ar gaļiņu,” smej daktere. Kad ir skumīgi, dr. Zelča mēdz apsēsties pie klavierēm un tās nedaudz uzspēlēt. Dakteri Zelču var sastapt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikas „Gai- ļezers” Iekšķīgo slimību klīnikā, 5. Iekšķīgo sli- mību nodaļā, NMPUK klīnikā, kā arī RAKUS osteoporozes kabinetā. Dr. Imants Balodis ir Jēkabpils reģionālās slim- nīcas Uzņemšanas no- daļas vadītājs. Viņš ir koknesietis, taču jau sešus gadus ik dienu brauc uz darbu Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Uz jautājumu, kāpēc viņš kļuvis par ārstu, dr. Balodis atbild: „Tas ir kuriozs stāsts. Mana mamma bija un joprojām ir ģimenes ārste, tēvs bija vetārsts. Es biju labs skolnieks un ar samērā labām sekmēm pabeidzu vidusskolu. Pēc tās beigšanas izglītības turpināšanai bija vairāki varianti. Nolēmu iepazīties ar iestājeksāmenu norisi Medicīnas institūtā. Un tajā iestājos! Protams, liela nozīme bija arī manai mammai, kuras mūžs joprojām saistīts ar medicīnu.” Sākumā dr. Balodis īsti nezināja, kādu specialitāti izvēlēties, taču lēnām ceļš veda uz terapiju, ko pats ārsts dēvē par vieglāko ceļu, jo viņam esot raksturīgs slinkums. Pēc viņa domām, terapija ir atbilstoša viņa būtībai. Runājot nopietni, speciālists stāsta, ka terapija ir diezgan plaša specialitāte, lai varētu ārstēt cilvēku kopumā. Šī iemesla dēļ viņš to arī izvēlējās. Runājot par to, kādam būtu jābūt labam ār- stam, dr. Balodis atzīst, ka bieži vien pastāv divas galējības. Ir, piemēram, labi profesionāļi, taču viņiem ir ļoti slikts kontakts ar pacientiem. Tāpat ir savā jomā ne tik spējīgi vai pat slik- ti ārsti, taču viņi prot komunicēt un strādāt ar pacientiem, tāpēc pacienti pat varētu būt par vi- ņiem sajūsmā. „Optimālais variants ir pa vidu – profesionalitāte un labas komunikācijas spējas,” uzskata Jēkabpils reģionālās slimnīcas ārsts. Mediķa darbs ir stresa un dažādu negāciju pilns, jo ikdienā nākas sastapties ar dažādiem slimniekiem, viņu sāpēm, dažreiz neizpratni, dusmām. Gandarījuma brīžu tāpēc ir daudz ma- zāk. Slimnieki bieži grib, lai pozitīvais rezultāts tiktu sasniegts uzreiz. Turklāt nereti slimnieku piederīgie ir tie, kas zvana un arī iejūtas ārsta lomā – pārbauda, kā iet viņu slimajiem piederī- gajiem vai vecākiem, saka, kas būtu jādara, kā jāārstē. Stresu rada arī tas, ka ārsta darbu ik uz soļa kontrolē dažādas institūcijas. Pēc šādas darba dienas ārstam ir nepieciešams kaut kādā veidā atbrīvoties no saņemtās negatīvās pieredzes. Tādos gadījumos palīdz dažādas aktivitātes, hobiji, darbs, diemžēl citi ieslīgst alkoholā. Dakteris I. Balodis stāsta, ka viņš dienas laikā uzņemto stresu izliek mājas darbos. „Lielisku gandarījumu sniedz smags fizisks darbs bez intelektuālas piepūles,” secinājis dr. Balodis. Iepazīsimies – Dr. Imants Balodis Osteoporozes pacientiem (tāpat kā jebkuram slimniekam) nekad neapsīks jautājumi par to, kā vislabāk slimību ārstēt un kurš medikaments dos vislabāko rezultātu. Tāpēc šoreiz lasītājiem piedāvājam sarunu ar RAKUS Ārstniecības padomes priekšsēdētāju un RSU Iekšķīgo slimību katedras vadītāju profesoru Aivaru Lejnieku par Latvijā pieejamajiem medikamentiem, to lietošanu un efektivitāti. Kādi ir šodien pieejamie medikamenti osteo- porozes ārstēšanai? Vēlos precizēt, ka runāsim par pēcmenopauzes izraisīto osteoporozi, kas ir visbiežāk sastopamā slimības forma, nevis vīriešu osteoporozi vai citu slimību izraisītu osteoporozi. Medikamentus var nosacīti iedalīt divās daļās – vispārējā un specifiskajā. Vispārējā daļā ietilpst dažādi kalcija preparāti un vitamīns D, kas parasti tiek lietots neaktīvajā formā. Šī katram osteoporozes pacientam ir neatņemama ārstēšanās sastāvdaļa, lai ārstēšanai būtu pozi- tīvs rezultāts. Ja pacients, piemēram, izvēlas lietot specifisko daļu, bet nelieto kalciju un vitamīnu D, tad uzlabošanos nevar gaidīt, jo nav substrāta, no kā veidoties kaulam. Specifisko medikamentu daļu var sīkāk iedalīt trīs lielās grupās, kurās ir daudz medikamentu. kurš labāks kurš piemērotāks kurš lētāks Nr. 14 Rosība visa gada garumā ir iespējama! P arasti aukstais ziemas periods saistās ar sēdēšanu mājās, karstu tēju un labu grāmatu, tomēr šī ziema man pierādīja, ka rosība gadalaikus nepazīst. Uzsākot 2012. gadu, man bija iespēja piedalīties lekcijās par osteoporozi, pastāstot to, kas vairāku gadu laikā uzzināts, saprasts un piedzīvots. Viena šāda lekcija ilga vairāk nekā 2 stundas, kuru laikā cilvēki ar patiesu interesi klausījās, jautāja un izmantoja iespēju uzzināt it kā tik pašsaprotamo, lai rūpētos par savu veselību. Ir patiess prieks, ka Latvijas iedzīvotāji ar- vien vairāk domā un arī rīkojas, lai rūpētos par savu un savu tuvinieku veselību. Un tas pat nav svarīgi, ar ko katrs sāk. Viens bieži vien cilvēku pārpildīto tramvaju aizstājis ar 15 minūšu ilgu pastaigu, otrs nolēmis katrā ēdienreizē apēst vismaz vienu burkānu, bet cits – meklēt un atrast informāciju par to, kā cīnīties ar osteoporozi vai kādu citu kaiti. Mūžsenā dzīves patiesība apstiprinās – vi- siem ir lielākas vai mazākas dzīves likstas, ar kurām jātiek galā. Atslēga slēpjas prasmē tās uzvarēt, pārvarēt, kādam izstāstīt. Jā, savas nedienas pastāstot labākajam draugam, pazi- ņai, bērnam vai pat sava dārza skaistākajam ziedam, paliek vieglāk. Un pēc tam? Pēc tam – it kā ne no kā – gribas darboties un būt aktīvam savas dzīves notei- cējam. Lai rosīgs šis laiks! Aina Bajaruna Vasara

Upload: dokien

Post on 25-Feb-2019

223 views

Category:

Documents


0 download

TRANSCRIPT

Page 1: LOPIA - Osteo.lv - Tu vari būt gudrāks par osteoporozi! · 2 Jūs tik daudz kas ir aizrāvis – joga, izjādes ar zirgiem. Vai ir vēl kādas fizikās aktivitātes, kas Jūs iepriecinājušas

LOPIA JAUNUMIAinas aktivitātes:Pagājušā gada nogalē Aina Bajaruna viesojās Lodē (Liepas pagastā), kur kaulu blīvuma mērījumi tika veikti vairāk nekā 100 cilvēkiem. Šādi mērījumi tika veikti arī aptuveni 100 veikala Rimi darbiniekiem. Pateicoties Rimi interesei, šī gada sākumā tika sniegtas arī 5 lekcijas veikala darbi niekiem gan Rīgā, gan Liepājā. Aina dalījās zināšanās par osteoporozes cēloņiem, riskiem un sekām, kas rodas, ja cilvēks laicīgi nesāk rūpēties par savu kaulu veselību.

Sabiedriskā labuma statuss: Vēlamies informēt, ka Latvijas Osteoporo-zes pacientu un invalīdu asociācija ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Šis statuss potenciālajam ziedotājam sniedz skaidru ziņu, ka organizācija darbojas sabie-drības interesēs un likuma ietvaros, kā arī to, ka organizācijas darbība tiek kontro-lēta. Sabiedriskā labuma statuss nozīmē, ka ziedotāji iegūst nodokļu atlaides, tāpat šis statuss dažkārt ir nepieciešams, lai saņemtu finansējumu no Eiropas Savienības (ES) fondiem.

Plašais osteoporozes medikamentu klāsts

RAKUS Ārstniecības padomes priekšsēdētājs un RSU Iekšķīgo slimību katedras vadītājs

profesors Aivars Lejnieks

(Turpinājums 3.lpp)

Iepazīstam osteoporozes

speciālistusIepazīsimies – Dr. Ingrīda Kaže

Iepazīsimies – Dr. Signe Zelča

Dr. Ingrīda Kaže strādā Rīgas Austrumu klīnis-kās universitātes slimnī-cas klīnikā „Gaiļezers”.Osteoporozē viņa sāka darboties pirms apmēram 12 gadiem. Viņa bija vie-na no pirmajiem osteo-

porozes speciālistiem Latvijā, kurus toreiz īsti nesaprata pat kolēģi, jo domāja, ka tā ir pārāk šaura medicīnas joma un drīz būs izsmelta. To-mēr tā nenotika.

Par ārsti viņa gribēja kļūt jau no bērnības, lai arī neviens no ģimenes locekļiem nebija ārsts. „Tikai tagad atskāršu, kāpēc aizgāju uz šo jomu. Tas notika tāpēc, lai labāk iepazītu un izpras-tu cilvēku kā veselumu. Esmu pārliecinājusies, ka cilvēks ir ne tikai fizioloģisko procesu ko-pums,” skaidro ārste. Līdz ar to viņas dzīves moto ir – cilvēku uztvert un ārstēt kā veselumu, jo bez kompleksas pieejas gaidīt labus rezultā-tus nevar.

„Mūsu tautā ir brīnišķīgs novēlējums – esi vesels! Izteiciens – Lai tev laba veselība! – ir mūsdienās sašaurināta izpratnes forma, kas at-tiecināma tieši uz fizisko veselību. Turpretī būt veselam nozīmē būt harmonijā ar sevi, ar apkār-tējo vidi. Tas, kas dzīvo harmonijā, ir vesels,” saka dr. Kaže.

Ārsta darbs ir sarežģīts, taču nedēļas nogalē daktere darba rūpes pamet Rīgā un dodas uz laukiem. Tur viņa spēj relaksēties un atpūsties. „Tur atpūšos, tur esmu es pati, tur daudz darā-mā svaigā gaisā. Tā ir daba, mani lauki, kuriem arī ir vajadzīga attīrīšanās un atveseļošanās.” Komunikācijā ar dabu, kuru mediķe definē kā skaidro pirmavotu, viņa atgūst spēku ikdienas darbam klīnikā. Viņa ir priecīga un gandarīta par šo iespēju.

Daktere Ingrīda Kaže pacientus pieņem RA-KUS klīnikas „Gaiļezers” osteoporozes kabine-tā, kur pacientus konsultē trīs speciālisti. Osteo-porozes kabinets atrodas klīnikas otrajā stāvā (231. kab.).

Dr. Signe Zelča ir ār-ste – interniste.

Atceroties, kas ietek-mēja viņas izvēli kļūt par ārsti, dr. Zelča teic, ka laikam tā bijusi mam-ma, kura strādāja a/s „Rūks” (tagadējais „Rīgas

ūdens”) laboratorijā, būdama vienmēr pedantis-ki baltā halātā, stingra un prasīga. „Mammas la-bākā draudzene Intas tante strādāja par māsiņu, un viņai bija liela, balta cepure ar lielu un sarka-nu krustu. Kā man tas patika! Balts halāts, liela cepure ar krustu un kādam vēl palīdzēt – man tas likās forši! Un vienu dienu man Intas tante uzdāvināja īstu šprici no slimnīcas – nu tie man bija svētki, taču mans spēļu skaidu lācītis Mi-šuks gan nepriecājās, jo tad gan dabūja trūkties kā pacients. Vienu reizi es saspricēju viņu tā, ka ūdens tecēja tam ārā, un pati par to aizmirsu, atstāju viņu uz palodzes. Atceros, ka mamma vēlāk, nu jau man medicīnas skolā mācoties, vienmēr smējās, ka es, cerams, savus pacientus kā Mišuku neaizmirstu csaspricētus, nesamīļo-tus un ar slapju dibenu.”

Jautāta par to, kādam būtu jābūt ārstam, me-diķe teic, ka labs ārsts ir nevis tas, kurš ir ārsts tāpēc, ka ir tāda profesija profesiju reģistrā vai viņa vecāki bijuši ārsti, bet tas, kuram ir Die-va un dabas dotas ārsta un cilvēciskās īpašības. „Labs ārsts ir gudrs un zinātkārs, mierīgs, no-svērts, ar loģisku prātu, iejūtīgs, pazemīgs tur, kur tas ir vajadzīgs, kā arī cēls, stingrs un augst-sirdīgs, ja tas ir vajadzīgs, un ar labu humora izjūtu, protot pasmieties arī pašam par sevi. Bez skarbuma, ļaunuma un naida pret slimo cilvēku, apkārtējiem,” uzskata dr. Zelča.Ārsta darbs nav viegls, taču daktere Signe Zelča jūtas gandarīta, kad var kādam palīdzēt. Ārpus darba viņa relaksējas, aizbraucot kādā ceļoju-mā ārpus Latvijas vismaz 2-3 reizes gadā. Tās var būt kaut pāris dienas pat ne visai tālu, taču visvairāk viņai patīkot siltās zemes, kur vairāk saules un D vitamīna.

Tāpat dr. Zelča relaksējas, gatavojot gaļas ēdienus, jo tie viņai ļoti garšo. „Saldumi man praktiski ir vienaldzīgi. Šo manu vājību zina mani tuvākie kolēģi un par to vienmēr pajoko, proti, ka vakariņās man saldo var nedot, bet pa-pildu porciju ar gaļiņu,” smej daktere. Kad ir skumīgi, dr. Zelča mēdz apsēsties pie klavierēm un tās nedaudz uzspēlēt.

Dakteri Zelču var sastapt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikas „Gai-ļezers” Iekšķīgo slimību klīnikā, 5. Iekšķīgo sli-mību nodaļā, NMPUK klīnikā, kā arī RAKUS osteoporozes kabinetā.

Dr. Imants Balodis ir Jēkabpils reģionālās slim-nīcas Uzņemšanas no-daļas vadītājs.

Viņš ir koknesietis, taču jau sešus gadus ik dienu brauc uz darbu Jēkabpils reģionālajā slimnīcā.

Uz jautājumu, kāpēc viņš kļuvis par ārstu, dr. Balodis atbild: „Tas ir kuriozs stāsts. Mana mamma bija un joprojām ir ģimenes ārste, tēvs bija vetārsts. Es biju labs skolnieks un ar samērā labām sekmēm pabeidzu vidusskolu. Pēc tās beigšanas izglītības turpināšanai bija vairāki varianti. Nolēmu iepazīties ar iestājeksāmenu norisi Medicīnas institūtā. Un tajā iestājos! Protams, liela nozīme bija arī manai mammai, kuras mūžs joprojām saistīts ar medicīnu.”

Sākumā dr. Balodis īsti nezināja, kādu specialitāti izvēlēties, taču lēnām ceļš veda uz terapiju, ko pats ārsts dēvē par vieglāko ceļu, jo viņam esot raksturīgs slinkums. Pēc viņa domām, terapija ir atbilstoša viņa būtībai. Runājot nopietni, speciālists stāsta, ka terapija ir diezgan plaša specialitāte, lai varētu ārstēt cilvēku kopumā. Šī iemesla dēļ viņš to arī izvēlējās.

Runājot par to, kādam būtu jābūt labam ār-stam, dr. Balodis atzīst, ka bieži vien pastāv divas galējības. Ir, piemēram, labi profesionāļi, taču viņiem ir ļoti slikts kontakts ar pacientiem. Tāpat ir savā jomā ne tik spējīgi vai pat slik-ti ārsti, taču viņi prot komunicēt un strādāt ar pacientiem, tāpēc pacienti pat varētu būt par vi-ņiem sajūsmā. „Optimālais variants ir pa vidu – profesionalitāte un labas komunikācijas spējas,” uzskata Jēkabpils reģionālās slimnīcas ārsts.

Mediķa darbs ir stresa un dažādu negāciju pilns, jo ikdienā nākas sastapties ar dažādiem slimniekiem, viņu sāpēm, dažreiz neizpratni, dusmām. Gandarījuma brīžu tāpēc ir daudz ma-zāk. Slimnieki bieži grib, lai pozitīvais rezultāts tiktu sasniegts uzreiz. Turklāt nereti slimnieku piederīgie ir tie, kas zvana un arī iejūtas ārsta lomā – pārbauda, kā iet viņu slimajiem piederī-gajiem vai vecākiem, saka, kas būtu jādara, kā jāārstē. Stresu rada arī tas, ka ārsta darbu ik uz soļa kontrolē dažādas institūcijas.

Pēc šādas darba dienas ārstam ir nepieciešams kaut kādā veidā atbrīvoties no saņemtās negatīvās pieredzes. Tādos gadījumos palīdz dažādas aktivitātes, hobiji, darbs, diemžēl citi ieslīgst alkoholā. Dakteris I. Balodis stāsta, ka viņš dienas laikā uzņemto stresu izliek mājas darbos. „Lielisku gandarījumu sniedz smags fizisks darbs bez intelektuālas piepūles,” secinājis dr. Balodis.

Iepazīsimies – Dr. Imants Balodis

Osteoporozes pacientiem (tāpat kā jebkuram slimniekam) nekad neapsīks jautājumi par to, kā vislabāk slimību ārstēt un kurš medikaments dos vislabāko rezultātu. Tāpēc šoreiz lasītājiem piedāvājam sarunu ar RAKUS Ārstniecības padomes priekšsēdētāju un RSU Iekšķīgo slimību katedras vadītāju profesoru Aivaru Lejnieku par Latvijā pieejamajiem medikamentiem, to lietošanu un efektivitāti.

Kādi ir šodien pieejamie medikamenti osteo-porozes ārstēšanai?Vēlos precizēt, ka runāsim par pēcmenopauzes izraisīto osteoporozi, kas ir visbiežāk sastopamā slimības forma, nevis vīriešu osteoporozi vai citu slimību izraisītu osteoporozi. Medikamentus var nosacīti iedalīt divās daļās – vispārējā un specifiskajā. Vispārējā daļā ietilpst dažādi kalcija preparāti un vitamīns D, kas parasti tiek lietots neaktīvajā formā.

Šī katram osteoporozes pacientam ir neatņemama ārstēšanās sastāvdaļa, lai ārstēšanai būtu pozi-tīvs rezultāts. Ja pacients, piemēram, izvēlas lietot specifisko daļu, bet nelieto kalciju un vitamīnu D, tad uzlabošanos nevar gaidīt, jo nav substrāta, no kā veidoties kaulam. Specifisko medikamentu daļu var sīkāk iedalīt trīs lielās grupās, kurās ir daudz medikamentu.

• kurš labāks• kurš piemērotāks• kurš lētāks

Nr. 14

Rosība visa gada garumā ir iespējama!

Parasti aukstais ziemas periods saistās ar sēdēšanu mājās, karstu tēju un labu grāmatu, tomēr šī ziema man pierādīja,

ka rosība gadalaikus nepazīst. Uzsākot 2012. gadu, man bija iespēja piedalīties lekcijās par osteoporozi, pastāstot to, kas vairāku gadu laikā uzzināts, saprasts un piedzīvots. Viena šāda lekcija ilga vairāk nekā 2 stundas, kuru laikā cilvēki ar patiesu interesi klausījās, jautāja un izmantoja iespēju uzzināt it kā tik pašsaprotamo, lai rūpētos par savu veselību.

Ir patiess prieks, ka Latvijas iedzīvotāji ar-vien vairāk domā un arī rīkojas, lai rūpētos par savu un savu tuvinieku veselību. Un tas pat nav svarīgi, ar ko katrs sāk. Viens bieži vien cilvēku pārpildīto tramvaju aizstājis ar 15 minūšu ilgu pastaigu, otrs nolēmis katrā ēdienreizē apēst vismaz vienu burkānu, bet cits – meklēt un atrast informāciju par to, kā cīnīties ar osteoporozi vai kādu citu kaiti.

Mūžsenā dzīves patiesība apstiprinās – vi-siem ir lielākas vai mazākas dzīves likstas, ar kurām jātiek galā. Atslēga slēpjas prasmē tās uzvarēt, pārvarēt, kādam izstāstīt. Jā, savas nedienas pastāstot labākajam draugam, pazi-ņai, bērnam vai pat sava dārza skaistākajam ziedam, paliek vieglāk. Un pēc tam? Pēc tam – it kā ne no kā – gribas darboties un būt aktīvam savas dzīves notei-cējam. Lai rosīgs šis laiks!

Aina Bajaruna

Vasara

Page 2: LOPIA - Osteo.lv - Tu vari būt gudrāks par osteoporozi! · 2 Jūs tik daudz kas ir aizrāvis – joga, izjādes ar zirgiem. Vai ir vēl kādas fizikās aktivitātes, kas Jūs iepriecinājušas

2

Jūs tik daudz kas ir aizrāvis – joga, izjādes ar zirgiem. Vai ir vēl kādas fizikās aktivitātes, kas Jūs iepriecinājušas un iepriecina?

Nekad neesmu vairījusies no kustēšanās – lab-prāt daudz staigāju, bet ziemās slēpoju. Jāšana man ļoti patīk, bet tas prasīja daudz laika un naudas, tomēr skaidri zinu – ja būs iespēja atkal kāpt zirga mugurā, to noteikti nelaidīšu garām. Ar jogu nodarbojos nu jau gadus sešus. Ir vērts izmēģināt vienu nodarbi, tad citu, lai atrastu īsto. Esmu mēģinājusi doties uz trenažieru zāli, tomēr sapratu, ka tas nav man, tādēļ drīz vien iekārto-jos uz jogas paklājiņa blakus trenažieriem. Nu-pat esmu sākusi piepildīt kādu senu ieceri – mā-cīties dejot Argentīnas tango. Jāatzīst – tas nav nemaz tik vienkārši.

Interesanti, ka ik pa laikam man atkal un atkal kāds pajautā: „Kāpēc tev jāvingro – tu taču jau tāpat esi tieva!?” Tajās reizēs neko neatbildu – ja cilvēks nezina, kāpēc vajadzīgas kustības un fiziskā aktivitāte, es to nevaru sākt skaidrot no nulles.

Noteikti būs sievietes, kas teiks: „Nē, man ne-kam tādam nav laika – tik daudz darba, arī mā-jās šis jādara, tas un vēl arī tas...”

Ja kāds kaut ko nevar, viņam tas nav jādara – viss ir ļoti individuāli. Nevajag otru uzbāzīgi un pārspīlēti mudināt kaut ko darīt paša labā. Ja sieviete negrib – lai mierīgi sēž dīvānā, nav taču obligāti jākustas! Katrs pats izvēlas, kā dzīvot un piepildīt savu laiku. Varbūt cilvēks nemaz ne-grib ilgi un veselīgi dzīvot. Tad lai sēž arī! Pro-tams, ikvienam novēlu pārvarēt savu slinkumu, bet piespiest otru kustēties nav iespējams. Katrs pieaudzis cilvēks izvēlas savu ceļu – vienam tas ir ceļš uz dīvānu, otram uz sporta zāli, bet treša-jam – taciņa uz aptieku.

Skatos, kā vadāt raidījumu „Dzīvīte”, – tik ap-brīnojami mierīgi. Jūs tikai izskatāties mierīga vai arī patiešām tāda esat?

Es esmu dažāda – atkarībā no situācijas un no tā, kas notiek. Kopumā vairāk gan esmu mierīga nekā histēriska, bet tas nenozīmē, ka savu reizi nekļūstu haotiska vai nervoza. Bet „Dzīvītei” jā-būt rāmai. Lai otram kaut ko izskaidrotu, īpaši par veselības jautājumiem, viss jādara nosvērti un ar pārliecību – tāda ir arī raidījuma veidotāju iecere.

bet nevar taču visu mūžu tajā sēdēt un raudāt. Nenoliedzu – ir smagas situācijas, daudziem pa-tiešām klājas grūti, viņi neredz izeju. Bet daudzi pat nemēģina sevi apgrūtināt ar mazāko piepūli, tikai gaužas un salīdzina sevi ar kādu, kam klā-jas labāk. Kam no tā labums? Varbūt lielajiem veiksminiekiem tikai mūsu iedomās ir iekāroja-māks liktenis. Katra cilvēka dzīve ir ar kaut ko īpaša. Gremzties un gausties – tas nozīmē pār-vērst savu dzīvi par bēdu ieleju.

Labas veselības teorētisko formulu noskaitītu katrs – veselīgs uzturs, kustības un regulāra do-šanās pie ārsta profilaksei. Diemžēl realitātē šos trīs noteikumus ievēro ne visi. Varbūt tie šķiet tik vienkārši, ka grūti noticēt? Kā lai notic?

Jāizmēģina. Jāpārliecinās, ka šīs vienkāršās pa-tiesības nudien darbojas. Tomēr jāpatur prātā, ka mēs esam ļoti, ļoti dažādi. Nevar prasīt, lai ikviena māmiņa ar maziem bērniņiem perfekti ievērotu veselīgu dzīvesveidu – pietiekami gu-lētu, ļoti veselīgi ēstu, vēl arī vingrotu un skrie-tu. Sievietei daba ir devusi papildu resursus, lai pietiktu spēka izaudzināt bērnus, un tad pienāk dzīves posms, kad laika sev ir vairāk. Un tas jā-izmanto. Tomēr no sievietes lielā mērā atkarīgs, kā viņa iemācīs dzīvot saviem bērniem, tāpēc izpratni par veselīgu dzīvesveidu nevajadzētu atlikt uz mūža otru galu.

Kāds ir Jūsu veselības profilakses minimums?

Ik gadu dodos pie sava ģimenes ārsta uz valsts apmaksātu profilaktisko apskati un nododu ana-līzes, lai zinātu, kas ar mani notiek. Galu galā – ja valsts šādu iespēju piedāvā, tad grēks būtu to palaist garām. Tāpat atsaucos aicinājumiem doties uz bezmaksas analīzēm dzemdes kakla un krūts vēža diagnostikai. Zinu, ka to izmanto tikai neliela daļa sieviešu. Mani pārsteidz, ka ir sievietes, kas uz profilaktiskajām apskatēm ne-dodas tādēļ, ka viņām ir bail no vēža. Tas ir tik dīvaini, un man patiešām žēl, ka tik vieglprātīgi var izturēties pret savu veselību.

Vai esat iedomājusies arī par osteoporozes di-agnostiku?

Protams – jau vairākas reizes esmu devusies iz-mērīt kaulu blīvumu. Es taču apzinos, cik man ir gadu! Skaidri zinu – kad vajadzēs, sākšu lietot ārsta norādītos medikamentus kaulu blīvuma sa-glabāšanai. Zinu arī, ka nevar cauru gadu lietot kalcija tabletes un domāt, ka ar kaulu veselību viss būs kārtībā. Var būt situācijas, kad bez iz-pratnes lietoti medikamenti nodara vairāk ļauna nekā laba vai arī kāda medicīniska iemesla dēļ izdzerto kalciju organisms nemaz neuzņem.

Esmu dzirdējusi piecdesmitgadīgas sievietes sa-kām: „Protams, ka man arī sāp šur un tur, bet es gan pie ārsta neeju – pret vecumu zāles tāpat vēl nav izdomātas...” Piekrītat?

Protams, kādreiz kaut kas var arī iesāpēties – pret organisma novecošanos brīnumlīdzeklis patiešām vēl nav izdomāts. Tomēr katram ir iz-vēle, kā novecot. Ikvienam jāiemācās izšķirt – par ko ir vērts satraukties un par ko nē. Noteikti nav ar katru mazāko sāpi histēriski jāskrien pie ārsta, tomēr pret savu veselību jāizturas nopiet-ni. Tādēļ ir svarīgi izprast organismā notiekošos procesus. Tas nenozīmē, ka gadu desmiti jāvelta medicīnas studijām. Mūsdienās ir pieejama in-formācija vienkāršā, ikvienam saprotamā valodā – tikai jāpievērš uzmanība tai.

Aktrisei Esmeraldai Ermalei ir lomas izrādēs gan Dailes teātrī, gan ārpus tā. Nesen viņa beigusi filmēties LNT seriālā „Tikai nesaki man Bizu!” un joprojām vada LTV1 raidījumus „Dzīvīte” un „Daudz laimes!” Esmeralda atzīst, ka viņa nekad nav vairījusies un nevairās no fiziskām aktivitātēm un regulāri rūpējas par savu veselību. Jā, viņa arī pārbauda savu kaulu blīvumu, lai lai-kus pamanītu osteoporozi.

Esmeralda Ermale

Ikviena cilvēka uzvedība lielā mērā ir atkarīga no viņa temperamenta un rakstura iezīmēm. Aktie-riem Teātra fakultātē jāapgūst, kā izpaust savas sajūtas un kā tās arī noslēpt. Bet nevajag nemaz aktiermākslu, jo dzīves pieredze arī daudz ko ie-māca. Ja cilvēks apzinās, kāds viņš grib būt, viņš var apzināti sevi veidot, jautājot: „Kādu es gribu redzēt pasauli un kā lai pasaule redz mani?” Tā ikviens iespēju robežās var iemācīties saglabāt mieru, izveidot savu stilu.

Kādā intervijā lasīju, ka Jūs izvēlaties veselīgu uzturu. Bērnībā laukos, Iecavā, no dobes dārzā izrāvāt burkānu, nolauzāt kāpostlapu – tik svai-gi un zaļi!

Jā, arī tagad cenšos ēst veselīgi. Man gan nav piemājas dārziņa, toties, pateicoties manai mam-mai, mums ir gan savi burkāni, gan kartupeļi un sīpoli. Mamma ir apbrīnojama savā izturībā un centībā! Dārzenim no savas dobes ir pilnīgi cita garša. Ir svarīgi, ar kādām domām zemē tiek lik-ta sēkla, ar kādām domām ravēts un rušināts.

Esmu sabalansēta uztura piekritēja – bez galē-jībām un pārspīlējumiem. Neesmu domājusi atteikties no gaļas, jo, manuprāt, dzīvojam tādā klimata joslā, kur gaļa organismam ir vajadzīga. Mums vajadzētu sekot dabas ritmiem, izvēloties ēdienu. Jā, nevaram cauru gadu ēst pašu dārzā augušus ābolus, tāpēc jāsaprot, ka ziemai ir savi ēdieni, bet vasarai – savi. Varbūt jāpārdomā, vai par daudz laika un domu neatvēlam, lai vasarā visu marinētu, saldētu un vārītu, gatavojoties ziemai. Katrai sezonai ir sev atbilstošie ēdieni – ziemā ēdam skābus kāpostus un pupiņu zupu, vasarā – svaigas dilles, salātus un auksto zupu.

Kādas ir tās sarkanās līnijas, ko uztura ziņā ne-pārkāpjat? Ko ierobežojat un ko sev neļaujat pat mazliet?

Neatceros, kad būtu sev nopirkusi čipsus un kolu. Nelietoju sviestu. Tomēr nekrītu histērijā, ja kādās viesībās man tādus produktus piedāvā – nekas man nenotiks, ja apēdīšu pāris čipsus vai izdzeršu pusglāzi kolas. Dažādas krāsainās, sin-tētiskās limonādes veikalu plauktos mani abso-lūti neuzrunā. Nepērku importa ābolus – kāpēc man jātērē nauda par ķīmiju, kas tiek lietota, lai ābolus saglabātu svaigus vairākus gadus? Visai atturīga esmu arī pret importa vīnogām. Manda-rīnus gan Ziemassvētku laikā man vajag – smar-žai, tas ir kā rituāls. Savu reizi izvēlos arī apel-sīnus, greipfrūtus un banānus – augļus, kam ir biezāka miza, jo tajos ķīmiskās vielas līdz ēda-majai daļai nokļūst mazāk. Šoziem ar baudu ēdu mango. Man patīk zināt, ko satur katrs produkts, ko lietoju.

Rūpējoties par savu labsajūtu, nav jēgas pār-spīlēti satraukties par katru mazāko nieku, bet pavisam novārtā atstāt veselību arī nedrīkst. Kā veselības vārdā atrast zelta vidusceļu?

Pie tā mazliet jāpiestrādā. Jāvāc informācija, jā-izvērtē tā. Skrienot līdzi katram jauninājumam vai piedāvājumam un nešķirojot, kas ir vērtīgs un kas nav, viegli var apjukt. Dzīve pati mūs no-ved uz īstā ceļa, bet tikai tad, ja saprotam, cik daudz mēs katrs pats varam izdarīt savā labā. Un pirmais, ko varam, ir neraizēties par to, par ko nav jāraizējas.

Nupat dzirdēju par kādu sievieti, kas nemitīgi domā, ka viņai ir vēzis, un krīt izmisumā par katrām niecīgākajām izmaiņām veselībā.

Tas gan ir muļķīgi. Par savu veselību, protams, jārūpējas, bet piedēvēt sev neesošas vainas – tā ir kaitniecība. Ja dzimtā ir vēža slimnieki, tad regulāri jādodas pie ārsta, lai to laikus pamanī-tu. Ja būs, tad būs jāiemācās pieņemt, ārstēties un ar to sadzīvot. Bet raizēties tikai raizēšanās pēc – kāpēc? Tad var arī veselīgo dzīves posmu nodzīvot kā slimnieks.

Cilvēki mēdz bažīties ne tikai par veselību. Nekad neesmu sapratusi, kāpēc nemitīgi jāvai-ro negācijas, atkal un atkal atgādinot – man ir slikti, tev arī nav viegli, mums visiem kopā nav paredzams nekas labāks. Ja ir slikti, tad celies un kaut ko izmaini, nevis činksti! Ja neko mainīt nevari, tad beidz vairot slikto! Labāk veltīt laiku kam skaistam un iedvesmojošam. Cilvēki piera-duši no visa baidīties. Jā, mēs nonācām bedrē,

Dzīvības eliksīrsNepieciešams:

• Selerijas kāts• 1 ābols (bez mizas)• 1 kivi• 1 apelsīns• 1 banāns• 1 zaļā paprika• 30g salātlapu• 1l ūdens

Pagatavošana:

Sastāvdaļas saliek blenderī, kārtīgi samaļ. Rīta veselības dzēriens ir gatavs!

Spēcinošie salātiNepieciešams:

• Buntīte salātlapu• Rukolas salāti• 1 liels sīpols• 4 vistu aknu gabaliņi• 2 ēdamkarotes baraviku• Sauja ciedru riekstu• 1 ēdamkarote balzāmetiķa

Pagatavošana:Sagriež sīpolus. Sagrieztos sīpolus liek cepties, kamēr tie kļūst zeltaini brūni. Pievieno aknu gaba-liņus un baravikas, cep dažas minūtes. Atsevišķā traukā sagriež salātlapas un rukolas salātus, tiem pievieno ciedru riekstus un balzāmetiķi. Kad ak-nas izcepušās, tās nedaudz atdzesē. Izcepto masu pievieno salātiem. Visu samaisa – spēcinošie salāti gatavi!

Vairs negribi dīki

sēdēt dīvānā?

Tad kustiesun esi vesela!

Es piekrītu, ka tas ir normāli – novecot. No tā neviens nav izvairījies. Mēs visi ar gadiem mai-nāmies. Tomēr aktīvus un aizrautīgus cilvēkus, kuri ar interesi un prieku dara savu darbu vai nododas vaļaspriekiem, domas par viņu vecumu pārāk netraucē. Viņi dzīvo šodien un neraizējas par neizbēgamo. Turklāt ikvienam no mums ir dota iespēja sekot līdzi tam, kā maināmies. Mums katram ir savas vājās vietas, mēs apmē-ram zinām, kādas slimības piemeklējušas mūsu vecākus, vecvecākus. Tātad mums jau ir tāds kā špikeris, lai zinātu, kam savas veselības labā jāpievērš īpaša uzmanība. Atliek sev izvēlēties labu un uzticamu padomdevēju – ārstu. Un arī tas jādara apdomīgi. Mēs taču izvēlamies savu šuvēju un frizieri. Līdzīgi jāizvēlas arī ārsts. Ir vērts painteresēties par citu pieredzi, jo nav jāiet pie ārsta, kas atkal un atkal kļūdās. Nevienam nav jākļūst par upuri.

Ir tik daudz stāstu, kad cilvēki atzīst, ka ir noka-vējuši iespēju parūpēties par savu veselību. Tas nozīmē, ka var nokavēt savas labsajūtas sagla-bāšanas iespēju. Vai tā var nokavēt arī dzīvi?

Jā, var nokavēt kvalitatīvu dzīvi. Var jau teikt, ka agrāk par ko tādu nerunāja un neko nepār-baudīja – kāpēc tagad vajag? Vajag tāpēc, ka pa-saule mainās, medicīna attīstās un mums ir dota iespēja laikus pamanīt to, ko agrāk izdarīt nebija iespējams. Pasakiet kaut vienu iemeslu, kāpēc nedarīt sev labu, ja tas ir iespējams?

Lolita Lūse

Ainas receptes

Page 3: LOPIA - Osteo.lv - Tu vari būt gudrāks par osteoporozi! · 2 Jūs tik daudz kas ir aizrāvis – joga, izjādes ar zirgiem. Vai ir vēl kādas fizikās aktivitātes, kas Jūs iepriecinājušas

3(Turpinājums no 1. lpp) Plašais osteoporozes medikamentu klāsts – kurš labāks, kurš piemērotāks, kurš lētāks

ļaujot osteoporozei izvirzīties vadībā. Diemžēl pusotrs gads bez zālēm mani atsvieda 10 gadu senā pagātnē.

Tagad ir izdevies atsākt zāļu lietošanu – manē-jās zāles jālieto vienu reizi nedēļā, to sastāvā ir arī D vitamīns. Psiholoģiski ļoti palīdz apziņa, ka zālēs ir šis vitamīns, jo tas darbojas uz vai-rākām frontēm – palīdz ne tikai kauliem, bet arī daudz kam citam. D vitamīns savā ziņā pat dod tādu kā morālu gandarījumu.

Man pavisam nesen jautāja: „Kā tas ir – slimot ar osteoporozi, bet tajā pašā laikā būt tik aktīvai?” Es par to nebiju domājusi, un tieši tāpēc mana atbilde skan šādi – es zinu, ka man ir jāuzmanās trauslo kaulu dēļ, es zinu, ka man ir nepiecie-šamas zāles, tomēr neesmu ieciklējusies uz to, ka man ir osteoporoze. Man ir mēģinājumi, tu-vinieki, garas pastaigas gar jūru siltos vakaros, veloizbraucieni, tāpat joprojām cītīgi vingroju – tā ir mana aktīvā dzīve, kurā nav vietas domām par slimību. Ne jau velti apkārt virmo atziņa, ka tieši attieksme nosaka, kāda ir katra ikdiena, baltās un arī ne tik baltās dienas.”

...atgriešanās harmonijā...

Anita Kvāla ir Liepājas teātra aktrise, kuru darboties iedvesmo pati Liepāja vien – tās jūra ar pastaigām un veloizbraucieniem gar to un patīkami vasaras vakari, kurus Anita pašlaik tik ļoti gaida. Iedvesmas avots ir arī brīnišķīgie kolēģi un harmonija, kuru aktrise tikai nesen atguvusi.

„Beidzot patiešām ir labi, jo ne no rītiem, ne arī kādā citā dienas brīdī nejūtu sāpes, dzīvoju har-monijā.” Tā ir harmonija, kas atgūta pavisam nesen, pateicoties tam, ka ir izdevies atsākt zāļu lietošanu, lai cīnītos ar osteoporozi, kura Anitai ir vairāk nekā 10 gadu.

„Pašā sākumā sāpēja mugurkauls un mazie kau-liņi, un tad ģimenes ārsts iedomājās par osteo-porozi. Lai būtu skaidrība, sēdos autobusā un devos uz Rīgu, jo tajā laikā Liepājā vēl nebija vajadzīgo iekārtu.

Kopš tā brauciena uz Rīgu apzinos, ka neesmu vesela. Zāles pret osteoporozi pārstāju lietot, kad valsts nolēma kompensēt tikai pusi. Tā arī beidzās ārstēšanās un cīniņš ar slimību, tādējādi

Oriģinālie un patentbrīvie medikamenti

Jautājumi par zālēm (tai skaitā par atšķirī-bām starp oriģinālajiem un patentbrīvajiem medikamentiem) sevi nekad neizsmels, jo veselība taču ir svarīgākais, kas mums ir. Tāpēc ir tik svarīgi izvēlēties atbilstošus me-dikamentus, lai sev palīdzētu. Protams, ak-tuāls vienmēr paliek arī jautājums par cenu atšķirībām. Šoreiz – vai tiešām patentbrīvie un oriģinālie medikamenti neatšķiras? Ja atšķiras, tad ar ko? Kas ir patentbrīvie jeb ģenēriskie medika-menti?

Lai atpelnītu medikamentu izpētē ieguldītos līdzekļus, visi jaunie medikamenti kādu laiku ir aizsargāti ar patentu. Kad patenta laiks ir bei-dzies, arī citi ražotāji var iegūt datus, lai ražotu oriģinālo medikamentu (originator products) kopijas, kuras sauc par patentbrīvām jeb ģenē-riskām zālēm (generic drugs). Patentbrīvie medikamenti satur to pašu aktīvo vielu tādā pašā devā vai koncentrācijā kā atbil-stošās oriģinālzāles. Tas nozīmē, ka abi medi-kamenti ir savstarpēji aizvietojami jeb bioekvi-valenti. Konkrētas slimības ārstēšanai izmanto vienādu oriģinālā un patentbrīvā medikamenta devu. Abiem līdzekļiem ir vienādas indikācijas un līdzvērtīga terapeitiskā efektivitāte un dro-šums. Lai varētu izplatīt patentbrīvo medika-mentu, jāpierāda, ka tas un oriģinālpreparāts ir bioekvivalenti.Bioekvivalence nozīmē, ka patentbrīvais medi-

kaments izdala savu aktīvo vielu (zāles) asinīs praktiski tādā pašā ātrumā un daudzumā kā ori-ģinālais medikaments. Oficiālos dokumentos, literatūrā, publikācijās, kā arī ikdienā ārsti, farmaceiti un citi profesionā-ļi, runājot par patentbrīvajiem medikamentiem, biežāk lieto jēdzienus „ģenēriskie medikamen-ti”, „ģenēriskie produkti” vai „ģenēriskās zāles”, kas ir atvasināti no angļu valodas vārda „gene-ric”, kas tiešā tulkojumā nozīmē „nepatentēts”. Latvijā plašsaziņas auditorijai domātajā infor-mācijā izmanto arī terminus „patentbrīvie me-dikamenti” vai „patentbrīvās zāles”. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medika-mentiem tiek lietoti arī jēdzieni „ekonomiskie” un „savstarpēji aizvietojamie medikamenti”.

Vai ir atšķirība starp patentbrīvajiem un ori-ģinālajiem medikamentiem? Vai patentbrīvie medikamenti ir tikpat labi kā oriģinālie?

Iedarbības ziņā atšķirību praktiski nav, jo patent-brīvie medikamenti satur tās pašas aktīvās vie-las, kādas ir oriģinālo medikamentu sastāvā. Pēc ķīmiskās formulas patentbrīvie medikamenti pa-rasti ir ekvivalenti oriģinālajiem produktiem. Atšķirības var būt, bet parasti ģenēriskās zāles no oriģinālzālēm atšķiras ar nosaukumu, izskatu (piemēram, formu, krāsu), tās var ietvert citas palīgvielas. Atsevišķos gadījumos uz izmantoto sāļu un esteru rēķina var atšķirties arī zāļu sa-stāvā esošās aktīvās vielas. Taču šīs atšķirības neietekmē zāļu terapeitisko efektu. Brīdinājumi par palīgvielām minēti uz medikamentu iepa-

(Turpinājums 4. lpp)

Vislielākā ir antirezorbtīvo medikamentu grupa. Tie ir medikamenti, kas kavē osteoklastu dar-bību (kauls pamatā sastāv no osteoblastiem un osteoklastiem) un līdz ar to kaula sabrukšanas ātrumu, jo osteoklasti vairs nespēj tik ātri noār-dīt kaulu. Šajā grupā ietilpst arī pēcmenopau-zes hormonus aizvietojošā terapija. Sievietēm, kuras lieto šos hormonu preparātus kopā ar D vitamīnu un kalciju, uzlabojas kaula struktūra. Tomēr šī terapija jāsaskaņo ar ģimenes ārstu un ginekologu, jāizvērtē iespējamās blaknes. Šos medikamentus bez īpaša riska parasti lieto 57 gadus, bet pēc tam pārtrauc. Ņemot vērā, ka nākamo 2-3 gadu laikā kaula struktūra atgriežas iepriekšējā stāvoklī (it kā terapija nekad nebūtu lietota), pēc šo medikamentu grupas lietošanas pārtraukšanas jāuzsāk lietot kādu citu specifisko medikamentu. Antirezorbtīvo medikamentu grupā ietilpst se-lektīvie estrogēnu receptoru modulatori jeb saīsinājumā – SERMi. Tos plaši lieto pasaulē, īpaši ASV, jo pētījumi pierādījuši, ka tie kavē krūts vēža attīstības risku. Latvijā šīs zāles lielu popularitāti nav ieguvušas.Visplašākā specifiskās ārstēšanas medikamentu grupa ir bisfosfonāti. To darbības mehānisms ir šāds – bisfosfonāti ielien kaula struktūrā jeb os-teoblastos, un osteoklasti šādu kaulu vairs nespēj izšķīdināt. Bisfosfonātu grupas medikamentus var lietot perorāli (caur muti) reizi nedēļā vai reizi mēnesī, kā arī intravenozi reizi četros mē-nešos vai vienreiz gadā. Jāņem vērā, ka, lietojot perorāli, tie grūti uzsūcas kuņģa zarnu traktā un tos nevar lietot ar citiem medikamentiem, jo tad uzsūkšanās ir vēl mazāka. Tāpēc šīs zāles jālie-to no rīta tukšā dūšā, uzdzerot daudz ūdens, lai medikamenta daļiņas nepaliek uz barības vada sieniņām, jo tādā gadījumā tās var radīt dedzinā-šanas un citas nepatīkamas sajūtas. Šie medikamenti klīniskajā praksē tiek lietoti jau vairāk nekā 15 gadu. Savstarpēji bisfosfonāti ne-daudz atšķiras – daži medikamenti vairāk kavē visu lūzumu attīstības risku, citi – tikai skrieme-ļu lūzumu attīstību. Tos var pielāgot jebkuram pacientam. Piemēram, ja kādam ir problēmas

ar kuņģa zarnu traktu, var lietot intravenozi. Atsevišķos bisfosfonātos jau ir iekombinēts D vitamīns. Intravenozo medikamentu sastāvā D vitamīna nav. Šīs grupas medikamenti ir pie-ejami Latvijā. Tos optimāli jālieto aptuveni 5-7 gadus, pēc tam veicot efektivitātes kontroles rādītājus (rentgena osteodensitometrijas, labo-ratoriskie izmeklējumi) un nosakot to turpmāko lietošanas ilgumu. Ir novērojumi, ka lietojot arī 10 un vairāk gadu, nekādas blakne neparādās. Tie ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā, bet tā kā tiek kompensēts lētākais ģenēriskais me-dikaments, tad, piemēram, intravenozo medika-mentu gadījumā pacienta piemaksa ir liela. Nav daudz pacientu, kas to varētu atļauties.Šobrīd Latvijā ir iespējams izmantot salīdzinoši jaunu medikamentu. Pasaulē to lieto jau ilgāk par trīs gadiem. Tā ir cilvēka monoklonālā an-tiviela, kas kaulā saistās ar vielām, kas aktivē osteoklastus. Osteoklasti, vienkāršā valodā ru-nājot, nevar kļūt aktīvi. Medikaments ievadāms zemādā reizi pusgadā. Latvijā tas iekļauts kom-pensējamo zāļu sarakstā, bet pielīdzināts refe-rences cenai, tāpēc piemaksājums ir ļoti augsts. Medikaments ir perspektīvs, interesants, viegli lietojams, bet salīdzinoši dārgāks. Tāpat ir pieej-ams arī stroncija ranelāts, kam ir duāla darbība. Līdzīgi kā bisfosfonāti tas kavē osteoklastu akti-vitāti, neļaujot tiem „apēst” vai šķīdināt osteob-lastus, kā arī veicina osteoprotegerīna sintēzi, kas arī kavē osteoklastu aktivāciju. Šīs zāles ir pieejamas pulvera formā. Zāles lieto reizi dienā, izšķīdinot glāzē ūdens, ar nosacījumu, ka katru dienu zāles tiek lietotas vienā un tajā pašā laikā. Stroncija ranelāts mūsu valstī pieejams jau aptu-veni 11 gadu, tas tiek plaši lietots un ir pieejams. Šajā laika periodā būtiskas blaknes, lietojot šo medikamentu, nav novērotas.Tāpat jāpiemin medikamenti, kam ir anabola ie-tekme uz kauliem, tas ir, tie palielina kaulu masu (iedarbojas vairāk uz osteoblastiem), jo visi ie-priekš minētie ir medikamenti, kas kavē kaulu masas samazināšanos. Šajā grupā ietilpst sin-tētiskais parathormonu dziedzeris, kas veidots ar gēnu inženierijas metodi. Latvijā pieejami divi šīs grupas medikamenti, taču tiem ir liels līdzmaksājums, tāpēc to lieto ļoti maz pacientu.

Medikaments ir efektīvs, tas jālieto līdz 19 mē-nešiem, pēc tam pārejot uz bisfosfonātu terapiju. To izmanto pie ļoti smagām osteoporozēm, kad bijuši jau lūzumi, nav bijusi efektīva iepriekšējā terapija.

Kas parasti nosaka medikamenta izvēli pa-cientam?Izvēle ir liela – vienam patīk tabletes, otram pul-veris, citam zāļu ievadīšana vēnā vai zemādā. Iespējas ārstēties ir plašas. Bieži vien tas nosa-ka izvēli, kā arī specifiskā pacienta situācija un medikamenta cena. Jāteic gan, ka 90% gadījumu medikamenta izvēli nosaka cena, jo cilvēki paši daudzas zāles var atļauties nopirkt reti.

Kādas ir nākotnes perspektīvas? Vai tuvākajā laikā tirgū varam gaidīt ienākam citus osteo-porozes medikamentus?Jāatceras, ka kauls nepārtraukti noārdās un at-jaunojas. Var sacīt, ka 10 gadu laikā cilvēkam nomainās visi kauli. Šo procesu dēvē par kau-lapriti. Taču pēc 30 gadu vecuma kaulu noārdī-šanās process ir straujāks par kaulu atjaunošanās procesu, jo organismā sāk pietrūkt estrogēnu, kas kavē osteoklastu nobriešanu. Līdz ar to os-teoklastos veidojas skābes, tāpēc šīs šūnas kļūst aktīvākas un kaula noārde ir straujāka (īpaši menopauzē). Aptuveni pēc trim līdz pieciem ga-diem pacientiem būs pieejami osteoporozes me-dikamenti, kas bloķēs un kavēs skābo produktu sintēzi osteoklastos.Pēc apmēram 2-3 gadiem tirgū varētu parādīties tādi medikamenti, kas kaulos kairinās kalcija jutīgos receptorus, kas grib piesaistīt kalciju. Ja osteoporozes gadījumā receptori nedaudz notru-linās, tad jaunie medikamenti stimulēs recepto-rus, lai tie kļūtu aktīvi. Līdzīgus medikamentus jau izmanto nefroloģijā.

Mēs runājām arī par ģenēriskajiem medika-mentiem un to, ka kompensēti tiek lētākie me-dikamenti, bet dārgākajiem līdz ar to ir lielāka piemaksa. Cik droši var justies pacienti, lietojot lētākus medikamentus?Ģenēriskajiem medikamentiem nevajadzētu būt

sliktākiem par oriģinālpreparātiem, jo ģenēris-kās zāles tiek veidotas pēc tās pašas formulas. Daudzās osteoporozes konferencēs tiek runāts par ģenēriskajiem medikamentiem un to, ka jā-būt ļoti stingrām prasībām attiecībā uz osteopo-rozes ģenēriķiem, jo daudzas osteoporozes zāles slikti uzsūcas. Ja vēl tā ir apšaubāma kompānija, kas ražo zāles, tad uzsūkšanās spēja var būt vēl sliktāka. Un līdz ar to pacienta stāvoklis tikai pa-sliktinās. Tomēr, ja kompānija, kas ģenēriķi ražo, ir uzticama, tad parasti arī efekts ir labs. Ņemot vērā, ka arī oriģināli ne vienmēr konkrētajam pacientam var būt efektīvi, pacientam kopā ar ārstu jāizvērtē situācija un atbildīgi jāizvēlas cits medikaments, lai panāktu vēlamo efektu.

Kā var noteikt medikamenta efektivitāti?To noteikt nav viegli. To var noteikt aptuveni 1,5-2 gadus pēc zāļu lietošanas uzsākšanas ar rentgenodensitometrijas palīdzību. Ja rezultāti ir slikti, jāpārdomā medikamenta vai pat medika-mentu grupas maiņa.

Ar kādiem blakusefektiem jārēķinās osteopo-rozes pacientiem, kas lieto kādu no iepriekš minētajiem medikamentiem?Pacientiem jārēķinās, ka īpaši bisfosfonātu gru-pā varētu būt vairāki blakusefekti. Smagākie no tiem ir žokļakaula nekroze vai gūžas kakliņa lū-zums. Tās ir netipiskas situācijas, bet tas var no-tikt, ja medikamenti tiek lietoti nepareizi – lie-lās, nepareizās devās. Bīstamākā ir žokļakaula nekroze, bet Latvijā nezinu nevienu gadījumu, kad tā tiktu konstatēta. Bisfosfonātus lietojot ilgstoši, aprakstos minēta ir arī sirds mirgoša-na. Taču atcerieties – jebkuram medikamentam ir blaknes. Hormonu preparātiem arī. Blaknes ir, tāpēc ārstam par tām jābūt informētam, ļoti precīzi jānovēro pacients, lai no blaknēm varētu izvairīties. Jāizvērtē, vai labāk baidīties no blak-nēm vai arī no lūzumiem, kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, bet veciem cilvēkiem atsevišķos gadījumos arī dzīvildzi. Medikamentu galvenais uzdevums ir nepieļaut pirmo lūzumu, bet, ja tāds bijis, tad nepieļaut atkārtotu lūzumu.

Ilze Mežniece

Page 4: LOPIA - Osteo.lv - Tu vari būt gudrāks par osteoporozi! · 2 Jūs tik daudz kas ir aizrāvis – joga, izjādes ar zirgiem. Vai ir vēl kādas fizikās aktivitātes, kas Jūs iepriecinājušas

kojuma un lietošanas instrukcijā.Medikamenta efektivitāte pacientiem ar konkrē-to saslimšanu tiek pārbaudīta, veicot klīniskos pētījumus ar oriģinālajiem medikamentiem.Ģenēriskie medikamenti no oriģinālpreparātiem atšķiras arī ar cenu – ģenēriskie medikamenti parasti ir lētāki, jo to ražotājiem nav nepiecie-šams atkārtot aktīvās vielas meklējumus, kā arī pirmsklīniskos un klīniskos pētījumus. Patlaban Latvijas zāļu patēriņā patentbrīvie medikamen-ti veido aptuveni 42% (Zāļu valsts aģentūras dati).

Vai visi Latvijā pieejamie medikamenti ir kvali-tatīvi, efektīvi un droši?

Patentbrīvo medikamentu ražošanai un izmanto-šanai pacientu ārstēšanai Eiropas Savienībā (tā-pat kā oriģinālajiem medikamentiem) ir jāsaņem attiecīgās valsts atbildīgās institūcijas (Latvijā – Zāļu valsts aģentūras) vai Eiropas Zāļu aģen-tūras (European Medicines Agency) atļauja, kas apliecina konkrētā medikamenta atbilstību izvir-zītajām kvalitātes, drošības un efektivitātes pra-sībām. Gan Latvijas Zāļu valsts aģentūra, gan Eiropas Zāļu aģentūra nodrošina medikamenta nepārtrauktu kontroli un uzraudzību. Prasības ģenēriskajiem medikamentiem ir līdzīgas kā ori-ģinālajiem medikamentiem. Patentbrīvo medikamentu ražotājiem ir jāspēj pierādīt, ka attiecīgās zāles nodrošina līdzvērtī-gu aktīvās vielas koncentrāciju – tāpat kā oriģi-

nālie preparāti. Tāpēc pirms to reģistrācijas un nonākšanas tirgū ir jāveic tā sauktais bioekvi-valences pētījums.Eiropā patentbrīvo medikamentu ražotnes tiek stingri uzraudzītas un atbilst Labas ražošanas prakses standartiem, kas izstrādāti pēc Pasaules Veselības organizācijas iniciatīvas. Latvijā visu medikamentu reģistrēšanu un uz-raudzību nodrošina Zāļu valsts aģentūra, tādē-jādi garantējot medikamentu drošības, kvalitātes un efektivitātes atbilstību.

Vai patentbrīvie medikamenti patiešām ir lētā-ki?

Tirgū patentbrīvie medikamenti var parādīties tikai tad, kad ir beidzies patents oriģinālajam medikamentam. Patentbrīvie medikamenti patiešām ir lētāki, tur-klāt ietaupījums var būt ievērojams.Patentbrīvie medikamenti parasti ir par 20-90% lētāki nekā to oriģinālās zāles. Šī iemesla dēļ pa-tentbrīvo medikamentu izmantošana ir plaši iz-platīta, jo ļauj ietaupīt gan pacientu, gan valsts, gan arī apdrošināšanas kompāniju līdzekļus, vienlaikus nodrošinot pacientiem efektīvu un kvalitatīvu ārstēšanu.Ņemot vērā cenu atšķirības, arī oriģinālo medi-kamentu ražotāji, kad beidzas oriģinālā patenta termiņš, konkurences rezultātā ir spiesti samazi-nāt savu produktu cenas, tirgū ienākot patentbrī-viem ekvivalentiem medikamentiem.

Farmācijā un citās nozarēs patenta termiņš pa-rasti ir 20 gadi, kas var tikt pagarināts par vēl 5 gadiem, ja ražotājs iegūst Papildu aizsardzības sertifikātu (Supplementary Protection Certifi-cate). Eiropas Savienības valstīs, salīdzinot ar pārējo pasauli, intelektuālā īpašuma tiesības farmācijā tiek aizsargātas ļoti stingri. Papildus patentiem un saskaņā ar Eiropas Savienības di-rektīvu 2004/27/EC patentbrīvo medikamentu ienākšanu tirgū ierobežo arī Datu ekskluzivitāte. Tas ir 6 vai 10 gadu periods, kura laikā patent-brīvo medikamentu ražotājiem ir liegta iespēja pieteikt reģistrācijai savus preparātus, balstoties uz bioekvivalences pētījumiem ar oriģinālajiem medikamentiem. Tikai pēc tam patentbrīvie me-dikamenti var tikt reģistrēti un ienāk tirgū.Ievērojamu laiku prasa arī patentbrīvo medika-mentu reģistrēšana – Eiropas Savienības val-stīs šis process ilgst vidēji 1-2 gadus, dažreiz pat ilgāk. Ienākšanu tirgū ietekmē arī kārtība, kādā zāles var iegūt kompensējamā medikamen-ta statusu. Latvijā lēmumu par zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā pieņem Nacionā-lais veselības dienests. Izmaiņas kompensējamo zāļu sarakstā Nacionālais veselības dienests veic divas reizes gadā (uz 1. janvāri un 1. jūliju).

Kādu labumu patentbrīvie medikamenti var dot pacientam?

Patentbrīvo medikamentu izmantošana paci-entiem un valsts veselības aprūpes sistēmai ik

gadu ļauj ietaupīt līdzekļus, ko iespējams izman-tot citām pacientu vajadzībām. Eiropas Savienī-bas mērogā tie ir vairāki desmiti miljardi eiro. Patentbrīvo medikamentu cenas ir arī nopietns stimuls oriģinālo preparātu ražotājiem samazi-nāt savu produktu cenas. Eiropas sabiedrība noveco, tāpēc pieprasījums pēc medikamentiem pieaug. Pateicoties patentbrīvo medikamentu ražošanai un tirgum, tiek veicināta medikamentu un ve-selības aprūpes pieejamība pacientiem, kas par medikamentiem nevar samaksāt lielas summas. Protams, ja pacientiem ir līdzekļi un vēlme, vien-mēr var iegādāties oriģinālpreparātus – cilvēki ir ļoti dažādi un ar individuālām prasībām. Patentbrīvie medikamenti ir viens no konkurēt-spējīgākajiem sektoriem Eiropā: Eiropas Savienības valstīs tie sniedz 30 miljar-du ietaupījumu gadā un veido gandrīz 50% no kopējā medikamentu apjoma, bet tikai 18% no kopīgajām zāļu ražošanas izmaksām.

Materiāls sagatavots, izmantojot Zāļu valsts aģentūras, Nacionālā veselības dienesta un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas datus.

Ilze Mežniece

Kurš labāks un drošāks – oriģinālais vai patentbrīvais medikaments?(Turpinājums no 3. lpp)

4

No 2012. gada 1. jūlija nelielas izmaiņas ir Kompensējamo zāļu sarakstā, skarot arī atsevišķus osteoporozes ārstēšanai nepiecie-šamos medikamentus. Tāpēc turpinājumā Vese-lības ministrijas Nacionālā veselības dienesta aktuālā informācija.

Osteoporozes ārstēšanai nepieciešamie medikamenti

Kompensējamo zāļu sarakstāKopš 2006. gada zāļu iegādes kompensācijas sistēmā pretosteoporozes medikamentu iegādes kompensācija paredzēta sekojošu diagnožu gadījumā:

• osteoporoze ar patoloģisku lūzumu• medikamentu izraisīta osteoporoze• osteoporoze citur klasificētu slimību dēļ

Saskaņā ar kompensācijas kārtību ir noteikts, ka valsts kompensē medikamentus, kas satur šādas aktīvās vielas:

• Cholecalciferolum• Alfacalcidolum• Calcitriolum

Šo zāļu iegādes izdevumus valsts kompensē gan vīriešiem, gan sievietēm.

Kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti arī citi medikamenti, kas satur šādas aktīvās vielas:

• Natrii risedronatum• Natrii alendronatum/Cholecalciferolum• Ac. ibandronicum• Ac. zoledronicum• Denosumabum Strontii ranelatum• Teriparatidum

Šie medikamenti tiek kompensēti tiem paci-entiem, kuriem noteikta osteoporoze ar patoloģisku lūzumu.

Medikamentu izraisītas osteoporozes gadījumā, kā arī tādas osteoporozes gadījumā, kas radusies citur klasificētu slimību dēļ, valsts kompensē:

• aktīvo vielu Natrii risedronatum• Natrii alendronatum/Cholecalciferolum• Ac. ibandronicum• Ac. zoledronicum• Denosumabum• Strontii ranelatum saturošus medikamentus

Valsts kompensācijas apmērs un zāļu pieejamības uzlabošana

Kompensējamo zāļu sarakstā zāles iepriekš minēto osteoporozes diagnožu ārstēšanai valsts pašlaik kompensē 50% apmērā. Valsts 50% apmērā kompensē tikai lētāko medikamentu katram vispārīgajam zāļu nosau-kumam, pacientam jāpiemaksā atlikušie 50%. Ja izrakstītais medikaments nav lētākais grupā, pacients maksā 50% un papildus visu summu līdz izrakstītā medikamenta cenai.Pretosteoporozes zāļu pieejamības uzlabošanai, pamatojoties gan uz speciālistu un pacientu biedrības vēstulēm, gan saskaņā ar veiktajiem grozījumiem noteikumos par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtību, Nacionālais veselības dienests ir veicis Kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto osteoporozes ārstēšanai paredzēto zāļu atkārtotu izvērtēšanu.

Ar 2012. gada 1. jūliju zālēm, kas satur aktīvo vielu:

• Natrii risedronatum• Natrii alendronatum/Cholecalciferolum• Ac.ibandronicum• Ac.zoledronicum• Denosumabum

tablešu zāļu forma tiek nodalīta no injekciju zāļu formas, kā rezultātā pacientiem (it īpaši injekciju lietotājiem) samazināsies pacienta līdzmaksājums. Tablešu lietotājiem zāļu izrakstīšanas nosacījumi nemainās, bet injekciju zāļu formas jaunie paci-enti varēs saņemt gadījumos, ja ir perorāli (caur muti) lietojamo bifosfonātu terapijas nepanesība vai kontrindikācijas. Pacienti, kas jau saņem in-jekciju formas, tās turpinās saņemt. Ņemot vērā tablešu un injekciju nodalīšanu, tika precizēti izrakstīšanas nosacījumi Strontii ranelatum saņemšanai. Atbilstoši noteiktajiem izrakstīšanas nosa-cījumiem medikamentu Strontii ranelatum var saņemt tie pacienti, kuriem:

1) pēc vismaz 12 mēnešu terapijas ar bisfo-sfonātiem attīstījies jauns osteoporotisks lūzums vai pazeminās centrālās densitometrijas rādītāji

vai

2) ir perorālo un injekciju zāļu formu bisfosfonātu terapijas nepanesība vai kontrindikācijas

„Jūties švaki? – Ne vienmēr ir tik traki!” – atpazīt gadījumus ātrās palīdzības izsaukšanai

2012. gada sākumā Veselības ministrija sāka sabiedrības informēšanas kampaņu „Jūties švaki? – Ne vienmēr ir tik traki!”. Tās mērķis ir informēt iedzīvotājus par medicīniskās palīdzības saņemšanas daudzveidību un medicīnisko dienestu darba specifiku, jo praksē nereti nākas secināt, ka cilvēki nezina, kuros gadījumos ir jāsauc ātrā palīdzība, bet kuros gadījumos jāvēršas pie ģimenes ārsta vai kāda cita speciālista.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta brigāde neatliekamo palīdzību sniedz, ja cilvēks ir dzīvībai vai veselībai kritiskā stāvoklī. Analizējot NMP dienesta datus, redzams, ka ir liels ātrās palīdzības brigāžu izsaukumu skaits (vidēji 30%), kad nav apdraudējuma cilvēka veselībai vai dzīvībai. Izsaucot NMP dienesta brigādi bez lielas vajadzības, mazinās mediķu iespējas operatīvi reaģēt un nokļūt negadījuma vietās, kad jāpalīdz patiešām kritiskā stāvoklī esošiem pacientiem vai cietušajiem.

Vienkāršāku slimību gadījumos, kad nav apdraudējuma cilvēka veselībai vai dzīvībai, aicinām sazināties ar savu ģimenes ārstu, pašam doties uz tuvāko ārstniecības iestādi vai arī zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (ārpus ģimenes ārstu darba laika, t.i., darba dienās no plkst. 17.00 līdz 8.00 un brīvdienās).Vienlaikus atgādinām, kādās situācijās neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana ir jāveic:

nelaimes gadījumi, avārijas, katastrofas, • smagas mehāniskas, termiskas, ķīmiskas un kombinētas traumas, elektrotraumas, svešķermeņi elpošanas ceļos, slīkšana, smakšana, saindēšanās

pēkšņa saslimšana vai trauma sabiedriskā • vietā

pēkšņa saslimšana vai hronisku slimību • paasināšanās, kas apdraud pacienta dzīvību

sirds un asinsvadu saslimšana, kurai • raksturīgas sāpes, smakšanas lēkmes vai aizdusa, auksti sviedri, sirdsdarbības ritma traucējumi, samaņas zudums

perifēro asinsvadu saslimšana, kurai • raksturīgas pēkšņas sāpes rokās vai kājās, roku vai kāju aukstums, bālums

centrālās vai perifērās nervu sistēmas • saslimšanas, kurām raksturīgi pēkšņi apziņas traucējumi, krampji, ģībonis, gal-vas vai muguras sāpes, jušanas vai kustību traucējumikuņģa vai zarnu trakta saslimšana, kurai • raksturīgas pēkšņas sāpes vēderā, vemšana, auksti sviedri, nepārtraukta caureja

urīnceļu saslimšana, kurai raksturīgas • pēkšņas sāpes jostas un krustu apvidū vai akūti urinācijas traucējumi

akūti psihiskās darbības traucējumi, kuriem • raksturīga agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums

dzīvībai bīstama jebkuras izcelsmes • asiņošana

dzīvībai bīstamas jebkuras izcelsmes • alerģijas reakcijas

bronhiālās astmas lēkme•

dzemdētājas nogādāšana attiecīgajā • ārstniecības iestādē

ja veselībai vai dzīvībai kritiskā stāvoklī • nepieciešama pacienta neatliekama pārvešana pēc ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma

Par jaunumiem osteoporozes ārstēšanai nepieciešamo medikamentu kompensācijas kārtībāPar pretosteoporozes medikamentu Natrii risedronatum, Natrii alendronatum/Choleca-lciferolum, Ac. ibandronicum, Ac. zoledronicum, Denosumabum un Strontii ranelatumkompensēšanu vairāk var uzzināt mājas lapā www.osteo.lv.Jaunajiem pacientiemJaunie pacienti, kas pretosteoporozes zāles saņem vai saņems pirmo reizi, pēc ārsta ieskata no tablešu zāļu formām varēs saņemt lētāko medikamentu, kas satur risedronātu vai ibandronātu, vai injekciju veidā lietojamos medikamentus, ja ir kontrindikācijas tablešu lietošanai. Pārējo pretosteo-porozes medikamentu kompensācijā izmaiņu nav.

Page 5: LOPIA - Osteo.lv - Tu vari būt gudrāks par osteoporozi! · 2 Jūs tik daudz kas ir aizrāvis – joga, izjādes ar zirgiem. Vai ir vēl kādas fizikās aktivitātes, kas Jūs iepriecinājušas

5

Aina zina, kas ir osteoporoze. Pirms desmit gadiem mugurkaula rentgens liecināja:

skriemeļos ir vairāki mikrolūzumi. Vai Aina bija kritusi? Nē gan... Vairāku gadu gaitā klusi un nemanāmi – kā uz pirkstu galiņiem – Ainu tāpat kā katru trešo sievieti pēc 50 gadu vecuma bija piemeklējusi kaulu slimība – osteoporoze. Šo slimību visā pasaulē dēvē par klusējošo epidē-miju, jo tā progresē bez redzamām izpausmēm un visbiežāk to diemžēl atklāj tikai ar pirmo lū-zumu. Osteoporozei raksturīgākie ir gūžas kau-la, mugurkaula skriemeļu un plaukstas pamatnes locītavas lūzumi. Slimība nemanāmi attīstās, un kauli pastiprināti zaudē minerālvielas – kalciju un fosforu –, kļūst poraini un dobumaini, ievē-rojami samazinās kaulu masa jeb blīvums, līdz ar to tie kļūst trausli un viegli lūst pat pie nelielas slodzes vai traumas. Tieši tā bija noticis arī ar Ainas mugurkaulu.

Viņa pati spriež, ka mikrolūzumi skriemeļos bija radušies no iepirkumu tīkliņu nešanas. „Vai nu saimnieces nezina, kā tas ir. Aizej uz tirgu – tādas smukas dzērvenes! Nopērc. Pie nākamās pārdevējas tādi kabači, ka prieks, – arī jāpaņem. Galu galā maiss pilns, ka knapi pacelt. Pārliec no rokas rokā, stiep un domā – tepat jau mājas. Bet tad, kad divas nedēļas mugura smeldz un īd, prātā nevar ienākt, kas noticis: mugurkaulā ir jauns mikrolūzums,” stāsta Aina. Protams, ja kauls būtu stiprs, to tik viegli savainot nevarētu. Pamēģini nolauzt sīkstu kārkla zaru! Bet, kad kauls ir kļuvis tikt trausls kā sauss žagars, to sa-vainot var itin viegli.

Ja Ainai osteoporozes diagnoze būtu noteikta ātrāk, mikrolūzumu, iespējams, nebūtu. Ja to laikus noteiktu visas sievietes, daudzas no vi-ņām nepaliktu gulošas un nāvei nolemtas lauzta gūžas kaula kakliņa dēļ. Ja viņas konsultētos ar speciālistiem, dotos uz izmeklējumiem un lieto-tu atbilstošus medikamentus, dzīve būtu garāka un vieglāka un katra sīkākā trauma nebeigtos ar pamatīgu lūzumu un ieģipsētu kāju vai roku mē-nešu garumā. „Es ieteiktu sievietēm kaulu blīvu-

mu pārbaudīt jau 50 gadu vecumā un vīriešiem līdz 55 gadu vecumam,” saka Aina.

Sava slimība jāpazīst

Aina atklāj īsāko un ērtāko ceļu, kā sadzīvot ar osteoporozi. Vispirms jādodas pie sava

ģimenes ārsta, lai viņš uzraksta nosūtījumu kau-lu blīvuma mērījumam, ko iespējams veikt Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkab-pilī, Liepājā un Valmierā. „Ar ģimenes ārsta nosūtījumu šis izmeklējums maksā tikai divus latus,” uzsver Aina. Visprecīzāk kaulu minerā-lo blīvumu nosaka ar densitometriju. Tas ir pa-saulē pieņemts osteoporozes diagnostikas zelta standarts: kaula blīvuma mērījums mugurkaulā un gūžas kaulā. Aina stāsta: „Tas notiek tā. Vis-pirms izmēra auguma garumu, tad nosver – tikai tad var sākties kaulu blīvuma mērījums. Ir jāno-guļas, pēc tam ar speciālu aparātu izmeklē mu-gurkaulu – skriemeli pa skriemelim, tāpat kaula blīvumu nomēra arī vienā gūžā.

Tad speciālists iedod cilvēkam lapu ar skaitļiem. Ar iegūto mērījuma rezultātu jākonsultējas pie osteoporozes speciālista, lai saņemtu slēdzienu un sāktu ārstēšanos. Ir diagnozes, kuru dēļ ģi-menes ārsts osteoporozes ārstēšanai var izrakstīt kompensējamos medikamentus – tad par tiem jāmaksā nevis pilna maksa, bet tikai puse,” stās-ta Aina.

Viņa uzsver, ka katram pašam par savu slimību jāzina iespējami daudz – pat vairāk nekā ģi-menes ārstam. „Diemžēl ārsti ļoti maz runā ar saviem pacientiem: nosaka diagnozi un viss. Pacients nesaprot, kas ar viņu notiks tālāk, kas ir jāzina, kas jāievēro. Tādēļ par savu slimību daudz jālasa, jāmeklē speciāla informācija, os-teoporozes pacientiem ir arī mājas lapa osteo.lv, kur var uzdot jautājumus un saņemt atbildes, ir pat bezmaksas telefons 80000018, kur noskaid-rot visu, kas neskaidrs,” iesaka Aina.

Ar to, ka noteikta diagnoze un izrakstīti medika-menti, nepietiek. Sava veselība regulāri jāuzrau-ga arī turpmāk. Ikvienai osteoporozes terapijai papildus nepieciešams D vitamīns un pietieka-ma kalcija uzņemšana. Ar to gan nevar izārstēt osteoporozi, bet tā ir būtiska papildu terapija sekmīgai osteoporozes ārstēšanai. „Tādēļ allaž jāzina, vai organismam pietiek D vitamīns, vai kalcijs pietiekami labi uzsūcas. Esmu dzirdēju-si, ka ģimenes ārsti ne vienmēr atbalsta pacien-tu rūpes par veselību un atsaka dot nosūtījumus izmeklējumiem. Tad gan jāpadomā, vai ir rasta pietiekami laba saskaņa ar ārstu,” spriež Aina, jo viņa pati savas veselības vārdā nomainīja ģi-menes ārsti.

Izdzer tableti un dodas uz veikalu

Aina atceras, kā viņai savulaik sāpēja mugu-ra. Tā sāpēja, ka negribējās kustēties. Aina

stāsta: „Toreiz mazdēliņam bija pusotrs gads. Viņš tikai skrien un skrien, bet es speru soli aiz soļa un domāju – kaut tas bērns apstātos...” To-reiz Aina bija dzirdējusi par osteoporozi. Kāds ārsts piekrītoši mājis ar galvu: iespējams, tā pa-tiešām ir osteoporoze, jo ar gadiem kauli kļūst švakāki. „Ārstēt šo vainu var, bet tas ir dārgi,” tā teicis ārsts. Un Ainai arī sācis likties, ka jāsa-mierinās ar savām sāpēm kaulos. „Tagad domā-ju – kāpēc, kāpēc ārsti nesaka skaidri un gaiši: ej un pārbaudies, negaidot ne dienu?! Kāpēc va-jag dot it kā labu padomu, pabaidot, ka kaut kas dārgi maksā? Neviens taču nezina otra maku un nezina, cik naudas cilvēks gatavs atvēlēt savai veselībai. Kas var būt par dārgu tam, lai cilvēks justos labi? Nekas! Bet cilvēki pa ausu galam padzird, ka ārstēt osteoporozi ir dārgi, un pat ne-mēģina neko darīt savā labā,” spriež Aina.

Galu galā – ārstēt osteoporozi ir daudz lētāk nekā gulēt gultā un sūkstīties, ka tādas nu ir tās vecumdienas... „Kad man kāds mēģina teikt, ka vecumam piestāv sāpoši kauli, ka tā Dieviņš ie-kārtojis, es atbildu, ka cilvēks agrāk nedzīvoja tik ilgi kā tagad. 16. gadsimtā ilgāk par 35 ga-diem reti kurš nodzīvoja. Tagad cilvēks grib dzīvot ilgāk un pilnvērtīgāk, bet organisms no-lietojas tikpat ātri kā pirms gadu simtiem. Lai dzīvi uzlabotu, cilvēks ir izdomājis dažādus medikamentus: lūk, arī kaulu stiprumam. Kāpēc lai tos nelietotu, ļaujot sev dzīvot labāk?” jautā Aina. Viņa jau septiņus gadus regulāri savu ve-selību kontrolē pie osteoporozes speciālista un lieto speciālus medikamentus pēc ārsta norādīju-miem. Osteoporozi ārstē ar bisfosfonātu grupas medikamentiem. Šīs zāles ir gudras: tās mazina kaulu blīvumu noārdošo šūnu aktivitāti. Līdz ar to kauli kļūst stiprāki, mazinot trauslumu un lūzumu risku. Turklāt tie pacienti, kas jau ārstē osteoporozi, zina, ka agrāk šī terapija tiešām bija dārga, bet pašlaik medikamentu cena pacientiem ir daudz pieejamāka.

Katram pacientam ārsts piemēro vēlamākos medikamentus un to devas. Ainai, piemēram, zāles jādzer reizi nedēļā, un viņa ir izvēlējusies to darīt otrdienā, jo pirmdienā, kā saka, pat kuģi neiet jūrā. „Izdzeru tableti un dodos uz veika-lu. Kamēr atgriežos, stunda ir pagājusi, es esmu izkustējusies un zāles ir nonākušas tur, kur tām jānonāk,” stāsta Aina.

Padomāt par sevi un mammu

Smagus iepirkumu tīkliņus gan Aina vairs nenes: raugās, lai katrā rokā būtu ne vairāk

kā divi kilogrami svara. Tāpat viņa uzmanās uz ielas ziemā, kad ietves slidenas, un iesaka gan sievietēm pašām parūpēties par savu drošību, gan paraudzīties, vai pietiekami par sevi parūpē-jas mammas. „Ja mamma laukos stiepj smagus ūdens spaiņus, sakiet, lai labāk sadala spaini uz pusēm un iet divreiz. Un vispār – vairāk parūpē-jieties par savām mammām,” mudina Aina.Viņa zina daudz sieviešu, kas nojauš, ka osteo-poroze ir pielavījusies, tomēr pie ārsta neiet. „Domāju, ka te lielāka loma būtu jāuzņemas bērniem. Tā arī vajag darīt: piezvanīt un pajau-tāt, vai mamma jau ir izmērījusi savu kaulu blī-vumu. Ja nav, tad jārīkojas stingri un jau šodien: jānosaka laiks, līdz kuram viņai tas jāizdara. Ja mamma savai veselībai laiku atrast nevar, tad viņa jāpiesaka pie speciālista un noteiktajā laikā pie ārsta jāatved. Un tad jau viss notiks: ja mam-mai diagnosticēs osteoporozi, viņai izrakstīs zā-les, un drīz vien mamma jutīsies daudz labāk,” mudina Aina.

Lolita Lūse

Lai kauli nelūst kā sausi žagariTas, ka cilvēkam ir daudz gadu, nenozīmē, ka viņam

jāstaigā šķībam greizam un jāmokās ar kaulu sāpēm. Tikai nez kādēļ tam ir grūti noticēt,” saka osteoporozes paciente Aina Bajaruna.

Viņai ir 71 gads, bet joprojām ir luste un spēja kustēties, nevis gulēt un sūdzēties par sāpošu muguru, kājām vai rokām. Aina regulāri pārbauda savu veselību, rūpējas par to un dzīvo ar prieku.

Ceļojuma laikā Visbādenē (Vācija)

Ar vīru un ģimenes draugu Šveices kalnos. Tālumā var redzēt pilsētu Lucernu

Ar pensionāri japānieti Nobuko viņas mājās Frankfurtē

Page 6: LOPIA - Osteo.lv - Tu vari būt gudrāks par osteoporozi! · 2 Jūs tik daudz kas ir aizrāvis – joga, izjādes ar zirgiem. Vai ir vēl kādas fizikās aktivitātes, kas Jūs iepriecinājušas

6

„Ar uzturu vien osteoporozi vai osteopēniju novērst nevar, tomēr kaut kādā veidā nedaudz kavēt slimības attīstību, uzlabojot citas orga-nisma funkcijas, var,” secina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikas „Gai-ļezers” daktere Ingrīda Kaže.

Dr. Kaže atgādina, ka osteopēnija ir novirze no normālā kaula blīvuma, bet tā nav tik liela kā osteoporozes gadījumā. Tā drīzāk ir viena no gradācijām osteoporozei. Osteopēnija ir pakā-piens uz osteoporozi, taču tas nenozīmē, ka pil-nīgi noteikti pēc osteopēnijas būs osteoporoze.

Osteoporozes gadījumā kaulu blīvums ir par mīnus 2,5 standartnovirzēm mazāks no pieņem-tās blīvuma normas.

Šodienas cilvēks vairs nav tas, kas pirms 100 un 200 gadiem, un osteoporozi var dēvēt par ur-banizētā cilvēka jeb pilsētnieka slimību. Ja agrāk cilvēki vairāk laika strādāja fiziski svaigā gaisā, tad tagad situācija ir krasi mainījusies.

Agrīnas profilakses nozīmeAbu slimību gadījumā uztura principi ir vienā-

di, tomēr jāatceras, ka, mainot uztura paradumus situācijā, kad slimība jau konstatēta, nekādus būtiskus uzlabojumus gaidīt nevajadzētu.

Daktere skaidro, ka osteoporozes pētnieki arvien biežāk nonāk pie slēdziena, ka slimība jānovērš agrīni, proti, kad tā vēl nav atnākusi. „Mēs maz kustamies, maz fiziski piepūlamies, kas atsaucas uz turpmāko dzīvi, līdz ar to slimo arvien jaunāki cilvēki. Cilvēki kādreiz bija vai-rāk fiziski nodarbināti. Tagad jau bērnībā bērni maz fiziski kustas, daudz mācās, pavada laiku

pie datora, nevis skrien ar draugiem pa pagal-mu,” mūsdienu situāciju raksturo dr. Kaže.

Par osteoporozi un veselību jādomā jau ļoti agri, jādomā pat pirms bērniņa ieņemšanas, lai laikus mazo dzīvībiņu nodrošinātu ar nepiecie-šamo kalcija daudzumu, kas pēc tam ir tik bū-tisks kaulu veidošanās procesā. Mūsdienās ne-reti pat mātes piens nesatur gana daudz kalcija. Ja kalcija nav mātei, viņa to nevar tālāk nodot savam bērnam.

Mediķe vairākkārt atkārto, ka nevar teikt, ka ar noteiktu produktu var kaut ko būtiski izmai-nīt. „Varam vienīgi uzlabot organisma funkcijas vispār, jo no apasiņošanas, asinsrites atkarīga arī kaulu veselība. Cilvēks tāpēc jāuztver kā viens veselums, lai saprastu, ka, kaut ko izmai-not vienā ziņā, nedabūsim būtisku efektu citur,” uzskata dr. Kaže. „Fragmentārā domāšana aiziet pagātnē. Ar pārtiku var pozitīvi ietekmēt veselī-bu, jo cilvēka šūnu dzīve tikai daļēji ir atkarīga no informācijas, kas ir hromosomās. Liela nozī-me ir paša cilvēka darbībai – viņš lielā mērā var ietekmēt savu veselību. Agrāk domāja, ka lielā mērā cilvēka noslieci uz dažādām saslimšanām nosaka DNS. Pēdējā laika atklājumi liecina, ka cilvēka daļa liktenī un veselībā ir daudz lielāka, nekā iepriekš tas tika pieļauts. Tāpēc cilvēkam pašam aktīvi jādarbojas, par to jāskolo jaunat-ne – pat pirms bērna dzimšanas. Vēlākā vecumā var tikai uzlabot stāvokli, nevis kaut ko būtiski mainīt,” skaidro speciāliste. Taču tas nenozī-mē, ka veselīgam dzīvesveidam pievērsties nav vērts, jo jebkurā vecumā tam ir jēga. „Ja Rie-tumu medicīna ir seku likvidētāja, tad tagad ir

pienācis laiks cēlonības un slimības sakņu mek-lējumiem,” ir pārliecināta dr. Kaže.

Ko dara vitamīni un minerālvielas?Osteoporozes gadījumā liela nozīme ir tam, lai

ikdienā tiktu uzņemts adekvāts kalcija un D vi-tamīna daudzums. Kalcijs atrodams gandrīz vi-sos produktos, bet ideālā gadījumā cilvēks spēj izmantot tikai 40% no tā kalcija daudzuma, ko satur produkts. Protams, ir ieteicams pievērsties tiem produktiem, kuros ir vairāk kalcija, tomēr ir vairāki apstākļi un nosacījumi, kas ietekmē to, cik lielā mērā kalcijs tiks uzņemts. Piemē-ram, pēdējā Eiropas Osteoporozes kongresā tika sniegta informācija, ka pat zīdaiņiem trūkst kal-cija. Tas šķiet gandrīz neticami, ja ņemam vērā to, ka bērni saņem mātes pienu. No tā var secināt, ka arī mātēm ir nepietiekams kalcija daudzums un viņas līdz ar to nenodod saviem bērniem šo tik būtisko minerālvielu.

Šajā pašā kongresā tika sniegta arī informācija, ka ne atsevišķa kalcija, ne atsevišķa D vitamīna lietošana nedod labu rezultātu. Tāpēc jālieto gan kalcijs, gan D vitamīns vienlaicīgi, lai panāktu kaulu minerālblīvuma pieaugumu bez specifisku medikamentu lietošanas.

Bez adekvāta D vitamīna līmeņa organismā netiks izmantots kalcijs. Dr. Kaže uzsver, ka kal-cija līmenis parasti cilvēkam ir normas robežās un tā diapazons ir ļoti šaurs.

Kalcijs ir nozīmīgs ne tikai kaulu, bet arī jeb-kuras dzīvas šūnas vielmaiņā. Kaulos vien ir 2 kg kalcija! Kalcija darbība ir viena no sarežģītā-kajām organismā. Viena daļa kalcija izvadās no organisma, otra – jāuzņem no ārpuses. Ja kalcija uzņemšana ir traucēta, tas nozīmē, ka organismā ir D vitamīna nepietiekamība.

Dr. I. Kaže stāsta, ka nesen Latvijā tika veikts epidemioloģisks pētījums, kurā atklājās, ka vai-rāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju ir nepietie-kams D vitamīna līmenis. Mēs dzīvojam vairāk uz ziemeļiem un ar pārtiku D vitamīnu pietie-kamā apjomā uzņemt nevar. Lai to ilustrētu ar piemēru, daktere stāsta, ka būtu jāapēd vismaz 20 olas dienā vai puskilograms laša, lai dabū-tu vajadzīgo D vitamīna dienas devu. Niecīgs D vitamīna daudzums ir arī vēl citos dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos. Pārējo D vitamī-na daudzumu mums būtu jāsaņem no saules, bet jāatzīst, ka ir tik daudz kontrindikāciju no sau-les. Tāpat jāatceras, ka solārijs nelīdz D vitamī-na uzņemšanai, jo iztrūkst viens gaismas viļņa garums, kas ierosina D vitamīna sintēzi ādā. Ja ir iedegums, D vitamīns ādā nesintezējas, jo ie-degums ir dabiskā aizsargreakcija. Tāpēc tumš-ādainiem cilvēkiem ir zems D vitamīna līmenis.

Pie mums dabiskā saule ir īsu periodu, turklāt mēs lielāko daļu laika pavadām telpās.

Tādā gadījumā, ja vēlamies dzīvot ilgāk, D vitamīnu jāuzņem papildus. Cik liels papildu vitamīna daudzums nepieciešams, var noteikt laboratorijas analīzēs. Dakteres Ingrīdas Kažes pacienšu novērojumi liecina, ka, lietojot D vi-tamīnu un saņemot to pietiekamā daudzumā, viņas atplaukst un kļūst dzīvīgākas. Runājot par to, kādu kalcija preparātu izvēlēties, dr. Kaže vienkārši iesaka tos ik pa laikam mainīt, bet ar nosacījumu, ka cilvēks zina, cik grami kal-cija diennaktī viņam jāuzņem. D vitamīna ziņā lielas izvēles nav. Aktivizētos D vitamīnus var dabūt tikai ar receptēm, tos nozīmē konkrētos gadījumos. Pārējos gadījumos var lietot vitamī-nu eļļas pilienu veidā. D vitamīna līmenis būtu jānosaka ziemas vidū, kad vitamīna līmenis ir viszemākais, un augustā, kad D vitamīns dabīgi ir visaugstākais. Tad var noteikt, cik lielā mērā vitamīna pietrūkst ziemas un vasaras mēnešos un cik daudz tā jāuzņem papildus.

Visā mērenību!Mediķi ir novērojuši, ka dažkārt cilvēki no-

lemj pievērsties kaut kādu noteiktu produktu ēšanai. Bet katrs cilvēks ir citādāks – atšķiras vielmaiņa un organisms kopumā, jo katrs esam individualitāte. Piemēram, nevar uzspiest cilvē-kam likt lietot piena produktus tad, ja viņš nepa-

nes vai nepārstrādā pienu. Līdz ar to tas nozīmē, ka pieeja katram nepieciešama cita. Tas, kas der vienam, var nederēt otram.

Pārtikas ziņā gan osteoporozes, gan citu slimī-bu gadījumā jāatceras, ka universālas receptes nav, bet galvenais princips, kas būtu jāievēro, ir mērenība. Uzturā jālieto viss, uzturam jābūt pilnvērtīgam. Ikdienā jāuzņem gan ogļhidrāti, gan olbaltumvielas, gan arī tauki, kas organis-mam ir nepieciešami. No taukskābju gredzena veidojas hormoni, kā arī tie nepieciešami citu organisma funkciju veikšanā.

Amerikā kādā pētījumā secināts, ka tie cilvēki, kas savā uzturā bija pilnīgi atteikušies no dzīv-nieku valsts izcelsmes taukiem, ātrāk novecoja. Tāpat ir slikti, ja cilvēks pārstāj ēst gaļu, jo gaļā esošās olbaltumvielas ir nepieciešamas musku-latūrai. Tas nozīmē, ka osteoporozes pacientiem ar kalciju vien, kas nepieciešams kaulu stiprinā-šanai, nepietiks. Ir jānodarbina un jāstiprina arī muskulatūra, kas ir saistīta ar skeletu. Nodarbi-not muskulatūru, uzlabojas arī aknu darbība, kas ir būtiska cilvēka veselībā.

Muskuļu spēcināšanā ir vērts ieguldīt laiku, jo veiktais ieguldījums pēc tam dod augļus. Piemē-ram, tie, kas sākuši vingrot, apliecina, ka viņiem atgriežas dzīvesprieks, pat neskatoties uz to, ka apstākļi, kuros viņi turpina dzīvot, nemainās. Tā-tad osteoporozes pacientam – tāpat kā jebkuram citam cilvēkam – nepieciešama fiziskā aktivitā-te un sabalansēts uzturs. Muskuļu uzturēšanai vajadzētu apēst vismaz 100 gramu gaļas dienā. No tā var secināt, ka veģetāriešu vielmaiņa cieš. Jau cilvēka gremošanas trakts parāda, ka viņš ir drīzāk plēsējs, visēdājs, jo zālēdājam ir citā-da gremošanas sistēma. Veģetārieši, bet jo īpaši vegāni, cieš no olbaltumvielu deficīta. Protams, cilvēks var šādu dzīvesveidu izvēlēties, bet tas nav attaisnojams bērniem, jo šādi bērni dažkārt atpaliek attīstībā, jo olbaltumvielas un tauki ne-pieciešami arī smadzeņu attīstībai.

Dr. Kaže vairākkārt uzsver, ka mūsu uzturā ir nepieciešams viss, bet bez pārmērībām.

Tas nozīmē, ka dažreiz var neatteikties arī no čipsiem, kas ir mazvērtīgs produkts. Bet tiem nav jākļūst par ikdienas produktu. Tomēr pik-nikā drīkst! Tāpat tas ir mīts, ka nedrīkst dzert kafiju. Daktere skaidro, ka viena kafijas krūzīte dienā, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, ir pat ieteicama, jo tā ir labs žultsdzinējs un asinsrites stimulētājs. Tiem, kas lieto vienu kafijas krūzīti dienā, daudz retāk ir žultsakmeņi. Protams, at-kal – pārspīlēt ar kafijas daudzumu nedrīkst, jo tad no organisma tiks pastiprināti izvadīts kal-cijs.

Ārste gan papildina, ka vajadzētu atteikties un ierobežot krāsaino dzērienu lietošanu, jo dzerša-nai labākais ir tīrs ūdens, bet krāsainie dzērieni no organisma pastiprināti izvada kalciju. Mums organismā ir aptuveni 2 litri urīna, un, ja neuzņe-mam pietiekamu ūdens daudzumu, notiek atūde-ņošanās, cilvēks „izžūst”. Nevajag noteikti dien-naktī izdzert divus litrus, bet vismaz litru ūdens izdzert vajadzētu, lai kompensētu kaut nelielu daļu no izvadītā.

Vielmaiņai nenāk par labu, ja ir krasas iz-maiņas ēšanā, krasi ierobežojumi utml. Diētas laikā organisms sāk krāt taukus, tauki izgulsnē-jas, jo organisms domā, ka tam vēl citreiz būs jācīnās ar kādas vielas trūkumu. Bieži vājējot un tievēšanas procesā atbrīvojoties no vairākiem desmitiem kilogramu, cilvēks būtiski samazina savu dzīvildzi (par to liecina pētījumi). Vienmēr jāmeklē zelta vidusceļš. Mērenība attaisnojas. Var rīkot atslodzes dienas, kas ir īslaicīgas, bet ilgstoši ierobežojumi nav fizioloģiski, vajadzīgs sabalansēts uzturs. Cita lieta, ka mēs parasti ēdam par daudz un esam pārāk mazkustīgi.

Ārste neiesaka speciālās pārtikas piedevas ik-dienā.

Tās var palīdzēt atveseļošanās vai paaugstinā-tas slodzes gadījumos. Ar bioloģiskiem testiem var pārbaudīt, vai tās cilvēkam tiešām nepiecie-šamas.

Ilze Mežniece

Uztura nozīme osteopēnijas un osteoporozes slimību gadījumā

Page 7: LOPIA - Osteo.lv - Tu vari būt gudrāks par osteoporozi! · 2 Jūs tik daudz kas ir aizrāvis – joga, izjādes ar zirgiem. Vai ir vēl kādas fizikās aktivitātes, kas Jūs iepriecinājušas

7

Labdien! Izrādās, ka man ir osteoporoze. Pagājušajā ziemā paslīdēju un salauzu roku, rādītāji – 2,5. Ārsts izrakstīja bisfosfonātu medikamentu osteoporozes ārstēšanai, tā sastāvā ir arī D vitamīns. Satraucos un ārstam nepajautāju, tālab, lūdzu, izskaidrojiet, kā tieši šis medikaments ārstē osteoporozi un cik ilgi man būs jādzer zāles. Jau iepriekš paldies!

Ināra (55 gadi) no Bauskas

- Atbild dr. Sandra Jaundžeikare -Bisfosfonātu grupas medikamentiem ir antiresorbtīva darbība, tie piesaistās kauliem – uzkrājas skeletā un ilgstoši tur saglabājas. To uzsūkšanās zarnu traktā ir ļoti zema, turklāt tā krasi samazinās ēdiena, dzērienu, medikamentu un kalcija klātbūtnē, tādēļ tie jālieto no rīta tukšā dūšā, uzdzerot vismaz glāzi negāzēta ūdens. Nedrīkst ne ēst, ne dzert, ne gulēt 30-60 minūtes pēc medikamenta ieņemšanas. Ārstēšanās ilgums ir aptuveni 5 gadi. Bisfosfonātu grupas medikamenti samazina kaulu masas zudumu un uzlabo kaulu kvalitāti, tiem ir pretlūzumu efektivitāte – jaunu lūzumu risks samazinās par 30-60%. Bisfosfonāti ir uzskatāmi par pirmās izvēles medikamentu osteoporozes terapijā menopauzes vecuma sievietēm. Papildus pretosteoporozes medikamentam jālieto kalcija

preparāts un D vitamīns, ja tā nav pietiekamā daudzumā. Pirms ārstēšanas uzsākšanas ir jāveic laboratoriskie testi (asins un urīna analīzes).

Dr. S. Jaundžeikare RAKUS klīnika „Gaiļezers”

Labdien! Osteoporozi ārstēju jau vairākus gadus, cītīgi lietojot ārsta izrakstītās zāles. Bija bēdīgi, kad tika samazināta kompensācija zāļu iegādei, bet es nesūdzos, jo zinu, ka par sevi jārūpējas pašai. Tomēr tagad nezinu, kā rīkoties. Visur raksta, ka valsts kompensē tikai lētākos medikamentus. Kā tas ietekmēs mani? Reizi nedēļā lietoju zāles, kas satur D vitamīnu, papildus piepērku arī Calcigran, jo man ir ļoti zems D vitamīna līmenis.

Sarmīte

- Atbild dr. Signe Zelča - Cik var saprast, tad osteoporozes ārstēšanai saņemat oriģinālpreparātu, nevis ģenērisko jeb patentēto prepa-rātu. Pamatojoties uz to, ka Jums osteoporoze ir diagnosti-cēta un uzsākta specifiskā terapija pirms tika pieņemtas Veselības ministrijas (VM) izmaiņas par kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtību, Jūs arī turpmāk ar kompensāciju varēsiet saņemt Jums nepieciešamo

medikamentu. Izmaiņas skar tos pacientus, kuriem os-teoporoze diagnosticēta pirmreizēji. Manuprāt, tā ir pa-cientu diskriminācija un tiesību ierobežošana, kas nav atbalstāma ne no mediķu, ne no pacientu puses. Ja Jums ir smags D vitamīna deficīts, tad obligāts notei-kums ir tā papildu lietošana. Diemžēl šajā gadījumā tikai kalcija preparāta, kas satur D vitamīnu, lietošana nereti ir nepietiekoša, lai nodrošinātu pietiekamu D vitamīna līmeni asinīs. To var panākt, papildus lietojot D vitamīnu (piemēram, Vigant Oel), devu individuāli piemeklējot pēc titrēšanas metodes, ar nosacījumu, ka 25 (OH) D vita-mīns, PTH, kā arī kalcija līmenis asinīs ārstēšanas laikā tiek noteikts atkārtoti.Gribētu arī atgādināt to, cik ļoti svarīgi ir turpināt jau uzsākto osteoporozes terapiju bez pārtraukumiem, jo pacienta līdzestība osteoporozes ārstēšanā ir viens no galvenajiem punktiem, lai panāktu labus terapijas re-zultātus.

Dr. S. Zelča RAKUS klīnika „Gaiļezers”

Labdien! Man ir tāda problēma, ka jau vairākus gadus es pati jūtu, ka mani nomoka osteoporoze (esmu medmāsa), bet ģimenes ārste man nepiedāvā zāles, kas paredzētas osteoporozes ārstēšanai. Vai tiešām man pašai ir jāiet pie ģimenes ārstes un jāsaka, kas viņai šajā sakarā darāms ar mani? Ir bijuši kritieni, lūzumi, sāpes visā mugurkaulā... Sāku pati šķetināt to mezglu.

Paldies! Astrīda

- Atbild dr. Sandra Černišova - Ja ir bijuši atkārtoti lūzumi, tas, protams, liek domāt par osteoporozi, bet, lai to pierādītu un nozīmētu terapiju, noteikti nepieciešami izmeklējumi (osteodensitometrija), kā arī analīzēs jānosaka kalcija, D vitamīna līmenis, vairogdziedzera un epitēlijķermenīšu funkcija. Ieteiktu tomēr vērsties pie ģimenes ārsta, jo osteoporozes diagnostiku apmaksā valsts un ģimenes ārsts nozīmēs Jūs uz izmeklējumiem un analīzēm.

Dr. S. Černišova Medicīnas sabiedrība ARS

Atbildes uz pacientu

jautājumiem

Osteoporoze un osteoartrīts –līdzīgais un atšķirīgais

Lai gan osteoporoze un osteoartrīts ir divas atšķirīgas saslimšanas, līdzība to nosaukumos dažkārt rada apjukumu arī pacientos. Tāpēc šoreiz ar medicīnas zinātņu doktores Ināras Ādamsones un reimatoloģes Inetas Astičas palīdzību centīsimies noskaidrot, kāpēc tām ir līdzīgi nosaukumi un kas ir līdzīgs un atšķirīgs abām saslimšanām.

Kaulu lūzumi vai sāpes locītavāsOsteoporoze tiek raksturota kā klusējošā jeb

mēmā slimība, kas norāda, ka reāli slimībai reti ir klīniskās izpausmes līdz brīdim, kad kauls vienkārši salūst, jo ir trausls, skaidro daktere Ādamsone. Tai pat laikā viņa nenoliedz, ka ir uzvedinošas klīniskās pazīmes, kas var liecināt par osteoporozi. Tās ir, piemēram, ja no jaunī-bas līdz 50-60 gadu vecumam augums samazi-nās vismaz par 3 cm; ja ir mugurkaula defor-mācija jeb tā saucamais „atraitnes kupris”. Šai gadījumā mugurkaula skriemeļi ir trausli un to priekšējās virsmas deformējas, veidojot ķīļveida saplakumus un kupri mugurkaula krūšu daļā. Ja osteoporoze ir izteikta, tad var būt arī sāpes, ko izraisa skriemeļu vai citu kaulu lūzumi.

Turpretī osteoartrītam raksturīgas sāpes locī-tavās, kustību ierobežojumi, locītavas nestabili-tāte, ko rada iekaisums locītavās. Tā kā locītavas ir arī starp skriemeļiem, tad osteoartrīts var būt arī mugurā un izpausties kā mugurkaula spon-diloze.

Kā skaidro daktere I. Astiča, osteoartrīts ir locītavu saslimšana, kad primārais process skar skrimsli. Skrimslis paliek plānāks, sekundāri ro-das izmaiņas arī pašā kaulā – veidojas negluda kaula virsma un osteofīti jeb „kaula radziņi”. Šie kaula defekti ir atbilde uz skrimšļa bojāju-mu. Defekti var kairināt locītavas somiņu, kā rezultātā locītavu izklājošie audi sāk pastiprināti ražot šķidrumu. Līdz ar to parādās sāpes, locī-tava var palikt karstāka, pietūkt. Bojājums os-teoartrīta gadījumā, pirmkārt, skar skrimsli, taču sekundāri cieš kauls un arī apkārtējie audi. Rezultātā mainās locītavas saišu struktūra – tās vairs nav tik elastīgas, tāpēc ejot ir sāpes, locī-tava vairs nav tik stabila, var parādīties gaitas traucējumi. Osteoartrīts var attīstīties vienā lo-cītavā, var – arī vairākās. Mums tik zināmā un bieži sastopamā mugurkaula spondiloze jeb os-teohondroze pēc būtības ir osteoartrīts, jo arī šīs saslimšanas gadījumā veidojas kaulu radziņi.

Vienojošais – kauls!Ārstes atzīst, ka dažkārt pacienti mēdz abas

slimības jaukt. Kāpēc? Šķiet, ka viens no iemes-liem varētu būt tas, ka abu slimību nosaukumā ietilpst vārds „osteo” – tas nozīmē „kauls”. Os-teoporozes gadījumā otrā vārda daļa norāda uz to, ka kaut kas ir porains – tas ir, porains, trausls

kauls. Tātad problēma ir pašā kaulā. Osteoartrīta gadījumā „osteo” tāpat norāda uz kaulu, bet ar-trīts norāda uz locītavas iekaisumu. Varētu teikt, ka osteoartrīts ir lokāls process, bet osteoporozē kaula struktūra kļūst retinātāka – tas parasti ir difūzs ģeneralizēts process, kas skar visu kaulu, nevis tikai locītavu, skaidro I. Astiča.

Patiesībā visbiežāk pacients atnāk pie ārsta, jo galvenā problēma un sūdzība viņam ir sāpes. Viņu, iespējams, neinteresē vai arī viņam var ne-būt skaidrības par to, kura no slimībām viņam ir, jo galvenais un noteicošais traucējošais lielums ir sāpes. Vismaz sākumā pārējais ir otršķirīgs.

Kāpēc man?Kā skaidro daktere I. Ādamsone, osteoporo-

zes galvenais iemesls ir organisma novecošanās, sievietēm menopauze, kuras rezultātā samazinās estrogēnu līmenis, vīriešiem vīrišķo hormonu samazināšanās, kas ir nedaudz vēlāk nekā sie-vietēm. Dziļākā vecumā osteoporozi izraisa arī D vitamīna veidošanās traucējumi. Otra lielā grupa – sekundārās osteoporozes – ir citu pa-toloģiju izraisītas osteoporozes, ko lielākoties izraisa endokrīnās slimības – vairogdziedzera, virsnieru, aknu slimības, cukura diabēts –, kuras negatīvi var iespaidot kaula uzbūvi. Sekundārās osteoporozes veidošanos var veicināt arī medi-kamenti, kas tiek lietoti citu slimību ārstēšanai.

Osteoartrītam ir daudz un dažādu iemeslu.Tie var būt vides, ģenētiskie faktori, skrimšļa novecošanās, palielināts svars, skaidro I. Astiča. Osteoartrīts ir biežākā reimatoloģiskā saslimša-na. Tas līdzīgi kā osteoporoze visbiežāk attīstās pēc 50 gadu vecuma. Pārējie artrīta veidi ir no-pietnāki, ar citiem ārstēšanas principiem. Osteo-artrīts ir salīdzinoši labdabīgi noritošs.

Agrāk uzskatīja, ka tas ir kaulu novecošanās process, bet tagad zinām, ka svarīga arī ģenētika un citi faktori.

Osteoartrīts līdzīgi kā osteoporoze ir vairāk raksturīgs sievietēm. I. Astiča pieļauj, ka tas ir hormonālo un endokrinoloģisko faktoru dēļ.

Kopīgais un atšķirīgais osteoporo-zes un osteoartrīta profilaksē

Osteoporozes un osteoartrīta profilakse zi-nāmā mērā ir līdzīgas. Ir nepieciešama fiziskā

aktivitāte, vingrojumi locītavu un muskuļu no-stiprināšanai. I. Ādamsone teic, ka osteoporozes profilaksē būtiski tas, lai kaulam būtu noteikta slodze. Patiesībā jau kopš bērnības jādomā par savu veselību un osteoporozes profilakses gadī-jumā jāpievērš uzmanība fiziskām aktivitātēm, kalcija uzņemšanai un D vitamīnam. Aptuveni 20-25 gadu vecumā tiek sasniegta maksimālā kaula masa. Tieši šī iemesla dēļ bērnībā, bet jo īpaši pusaudža gados, ir jābūt fiziski aktīviem, lai kauls sasniegtu pēc iespējas lielāku blīvumu. Ir nepieciešamas aktivitātes, kurās cilvēks slogo skeletu ar savu svaru. Tam var noderēt teniss, skriešana, ātra iešana vai nūjošana – tās ir dar-bības, kad cilvēks atrodas vertikālā stāvoklī un ar savu svaru slogo kaulu. Ļoti būtiska loma op-timālas kaulu masas sasniegšanai jaunībā ir arī ar kalciju bagātam uzturam (te noteikti jāatce-ras piena produkti) un pietiekamam D vitamīna daudzumam.

I. Astiča pievērš uzmanību tam, ka specifis-kas osteoartrīta profilakses nav, bet pāris lie-tām ir vērts pievērst uzmanību. Galvenā no tām ir adekvāts ķermeņa svars. Tas ir arī viens no galvenajiem principiem ārstēšanā – samazināt ķermeņa masu. Ja cilvēkam ir palielināts svars, fizioloģiski pieaug slodze uz svaru nesošajām locītavām – gūžu un ceļgalu. Tā skrimslis paliek plānāks, rodas dažādas plaisas. Tāpēc tik būtis-ka ir fiziskā aktivitāte, jo tās rezultātā uzlabojas asinsrite, locītava tiek labāk apgādāta ar barības vielām. Arī slimības laikā, ja saites kļūst plānā-kas, tomēr ar fiziskām aktivitātēm nostiprinās muskuļi, mazinās locītavas nestabilitātes risks. Osteoartrīta profilaksei ļoti vērtīga ir peldēšana un nūjošana.

Tāpat profilakses nolūkos ir jādomā par pa-reizu uzturu un adekvāti jāārstē citas slimības, jo osteoartrīts var būt sekundārs – ja bijusi kāda trauma, kādas vielmaiņas slimības. Runājot par pārtiku, I. Astiča saka, ka pārtikas produkti neko neārstē, tomēr tie var uzlabot locītavu funkcio-nālo spēju. Lai arī tas medicīniski nav pamatots, tomēr mediķe norāda, ka locītavām patīkot tādi dārzeņi kā ķirbji un selerijas. Līdzīgi kā osteo-porozē ir vērts domāt par kalcija un D vitamīna uzņemšanu.

I. Ādamsone papildina, ka diētas ziņā osteo-porozes pacientiem kalcijs un D vitamīns ir ļoti nepieciešami. Taču viņa arī atgādina, ka nav vie-nas lietas, kas ir svarīgākā profilaksē, – uzmanī-ba jāpievērš visam, jārūpējas par visu nepiecie-šamo vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu.

Sadzīvošana ar slimību ikdienā Pacientiem jāapzinās, ka abas slimības ir ār-

stējamas, tomēr nav izārstējamas. Tas nozīmē, ka profilaktiskās aktivitātes – vingrošana, kal-cijs, D vitamīns, veselīgs dzīvesveids – nedrīkst aizmirst visu atlikušo mūžu abu slimību gadīju-mā. Paralēli, ja ārsts izrakstīs, būs nepieciešama arī medikamentoza ārstēšana – to atzīst abas

ārstes. Slimību ārstējot, situācija stabilizējas, dažkārt pat uzlabojas. Tikai jāapzinās, ka tādu kaulu stāvokli, kāds tas bijis 25 gadu vecumā, sasniegt nevarēs.

Osteoporozes gadījumā jābūt apmierinātam un jāuztver kā ļoti labs rezultāts arī tas, ja kaulu stāvoklis uzlabojas par 5-15%. Līdz šim osteo-porozes ārstēšanā tiek izmantotas trīs medika-mentu grupas.

Pirmajā grupā ir medikamenti, kas samazina kaulu noārdīšanos. Otrā grupā ir medikamenti, kas palielina kaulu veidošanos. Trešās grupas medikaments stroncija ranelāts apvieno abas iepriekš minētās funkcijas – sekmē kaula veido-šanos un aizkavē kaula noārdīšanos.

Osteoartrīta gaitai ir raksturīgi paasinājuma un miera periodi. Būtiskākais ārstēšanā ir panākt to, lai slimība neprogresētu un nebūtu arī citās locītavās.

Vieglākas slimības gaitas gadījumos svarīga ir vingrošana, palīdz fizikāla terapija, procedūras. Ja locītavas pietūkušas, tad jāizmanto atvēsino-šas procedūras, piemēram, atvēsinošie gēli vai pat kāpostu lapa. Ja nav akūtais process, kad locītava pietūkst, asinsrites uzlabošanai var palī-dzēt dūņu aplikācijas, parafīna, citas procedūras, ziedes. Ja ir hroniskais slimības periods, ziedes jāizmanto ar sildošu efektu, akūtajā periodā – ar atvēsinošu efektu.

Medikamentu lietošana ir jāpārrunā ar ārstu. Ja, piemēram, ir paredzēta lielāka slodze, ja ir sāpes, var lietot paracetamolu, kas noņem sā-pes, jo sāpes nav jācieš. Sāpju rezultātā veidojas muskuļu spazmas, pasliktinās asinsrite. Ja locī-tava pietūkusi, sāpīga, ir pieejami nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, par kuru lietošanu jākon-sultējas ar ārstu.

Atsevišķos gadījumos locītavās var ievadīt steroīdus, kas ātri mazina iekaisumu, tomēr to nevar darīt biežāk par trim reizēm gadā vienā locītavā.

Smagākos gadījumos, kad locītavas skrimslis pilnībā izdilst, notiek endoprotezēšana.

Pēdējos gados osteoporozes un osteoartrīta izpētē veikti vairāki atklājumi, kas ļauj cerēt, ka nākotnē abas šīs slimības, iespējams, varēs ārstēt ar vienām zālēm. Te I. Ādamsone piemin preparātu – stroncija ranelāts. Preparātu nu jau 10 gadus izmanto osteoporozes ārstēšanā, un tam ir divējāda darbība – tas veicina jauna kaula veidošanos un vienlaikus aizkavē kaula noārdī-šanos.

Zinātnieki ir konstatējuši, ka arī osteoartrīta gadījumā kaulā, kas atrodas zem skrimšļa, ir specifiskas vielas, uz kurām iedarbojas šīs zāles, kavējot skrimšļa noārdīšanos un uzlabojot zem skrimšļa esošā kaula stāvokli. Pastāv uzskats, ka tas aizkavē arī osteoartrīta progresēšanu – skrimslis nenoārdās tik ātri. Nesen ir parādī-jušies pirmie apjomīgie pētījumi ar osteoartrīta pacientiem, kas apstiprina šo apgalvojumu.

Ilze Mežniece

Page 8: LOPIA - Osteo.lv - Tu vari būt gudrāks par osteoporozi! · 2 Jūs tik daudz kas ir aizrāvis – joga, izjādes ar zirgiem. Vai ir vēl kādas fizikās aktivitātes, kas Jūs iepriecinājušas

KR

UST

RD

U M

īKLA

1. Kā sauc struktūru, ko veido kauli kopā ar kaulu savienojumiem?

2. Kādas slimības rezultātā kauli kļūst poraini un dobumaini?

3. Kā sauc galveno minerālvielu, ko satur piens?

4. Kā sauc avīzi par kaulu veselību?

5. Nosaukums osteoporozei, kas radusies kādas citas slimības ārstēšanas rezultātā

6. Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācijas nosaukuma saīsinājums

7. Kaula latīniskais nosaukums

8. Pirmā aktrise, kas sniedza interviju Osteoziņām

9. Latvijā zināms un slavens endokrinologs

10. Kāds vitamīns ir nepieciešams, lai organismā uzsūktos kalcijs?

11. Kalcija zaglis

12. Kaulu blīvuma mērījums, pēc kā rezultātiem drīkst izrakstīt kompensējamos medikamentus

13. Kā sauc cilvēka organisma aizsargsistēmu?

14. Speciālists, pie kura meklē palīdzību veselības problēmu gadījumā

15. Ar daudz cukura

16. Piesardzīgs

• «Veselības centrs - 4» (DXA, GE)Rīga, Kr. Barona iela 117, tālr.: 67847124, 67847103

• Klīniskā slimnīca «Gaiļezers» (DXA, GE)Rīga, Hipokrāta iela 2, tālr.: 67042792

• Rīgas pilsētas 2. slimnīca(DXA,GE)Rīga, Ģimnastikas iela 1, tālr.: 67607243

• Latvijas Jūras medicīnas centrs (DXA, GE) (pacienti līdz 180 kg) Rīga, Vecmīlgrāvja 5. līnija 26, tālr.: 67098433, 26664428

• Medicīnas sabiedrība «ARS» (DXA, GE) Rīga, Skolas iela 5, tālr.: 67201006, 67201007, 67201008

• Juglas medicīnas centrs (DXA, GE) Rīga, Juglas iela 2, tālr.: 67521270

• Melnsila ielas aptieka (DXA, Medilink) Rīga, Melnsila iela 19, tālr.: 27018330

• Veselības centrs «Aura-R» (Medilink)Rīga, Nīcgales iela 5, tālr.: 27018331

• Veselības centrs «Pļavnieki» (DXA, Medilink)Rīga, Saharova iela 16, tālr.: 67136971

• Medicīnas firma SIA «Dziedniecība»(QCT) Rīga, Rušonu iela 15, tālr.: 67250457

• Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca(QCT)Rīga, Duntes iela 22, tālr.: 67399203

• Medicīnas centrs «Elite» (QCT, DXA)Rīga, Anniņmuižas bulvāris 85, tālr.: 67413934

• Medicīnas sabiedrība «Pulss - 5» (DXA, Medilink) Rīga, Lāčplēša iela 38, tālr.: 27006001

• Rēzeknes veselības aprūpes centrs (DXA, GE)Rēzekne, 18. Novembra iela 41, tālr.: 64603300

• Daugavpils centrālā poliklīnika (DXA, GE)Daugavpils, Viestura iela 5, tālr.: 65421476

• Jelgavas poliklīnika(DXA, Hologic)Jelgava, Sudraba Edžus iela 10,tālr.: 63084506, 63084512

• Jelgavas rajona slimnīca (DXA, GE)Jelgava, Zemgales prospekts 15,tālr.: 63084004

• Jēkabpils poliklīnika (DXA, Medilink)Jēkabpils, Stadiona iela 1, tālr.: 65237840

• Dubultu poliklīnika (DXA, Medilink)

Jūrmala, Slokas iela 26, tālr.: 27018337 • A/S Liepājas metalurgs MSD

(DXA, GE)Liepāja, Brīvības iela 93, tālr.: 63428796

• Valmieras veselības centrs (DXA, GE)Valmiera, Bastiona iela 24, tālr.: 29141558

Bezmaksas projekts, lai veiksmīgāk spētu atrast un

iekļauties jaunā darbā!Aicinām pieteikties Rīgas pilsētas iedzīvotājus vecumā no 50 līdz 75 gadiem, kuri vēlas turpināt personības izaugsmes procesu un ir zaudējuši darbu.Dalība ir bez maksas!Dalībniekiem, izvērtējot katra individuālās vajadzības, tiks piedāvātas:• individuālas sociālā darbinieka konsultācijas• grupu psihoterapija• psihiskās veselības treniņi • karjeras konsultācijas

Pieteikties dalībai projektā var:

• sūtot pieteikumu ar norādi „Psihosociālā atbalsta projekts” uz e-pastu: [email protected]• zvanot: 67 625 655

Lūdzu, pieteikumā norādiet:• savu vārdu un uzvārdu • dzimšanas datus • dzīves vietu• tālruni

Plašāka informācija par projektu: www.psihosomatika.lv – sadaļā „Jaunumi”.

Projekta dalībnieku intervijas un uzņemšana ir līdz 2012. gada 31. augustam.

Projektu „Psihosociāls atbalsts pirmspensijas un pensijas vecuma personām ar sociālās izolēšanās problēmām” realizē nodibinājums „Sabiedrības veselības fonds” ar Eiropas Sociālā fonda finan-sējumu.

8

Visus avīzes Osteo Ziņas numurus lasiet

1. Skelets, 2. Osteoporozes, 3. Kalcijs, 4. Osteoziņas, 5. Sekundārā, 6. LOPIA, 7. Os, 8. Martinsone, 9. Rasa, 10. D, 11. Kafija, 12. DXA, 13. Imunitāte, 14. Ārsts, 15. Salds, 16. Uzmanīgs.

Kaulu blīvuma mērījumu veikšanas vietas Latvijā*

„Osteoziņas” sagatavo un izdod Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācija (www.lopia.lv). Tālr.: 80000018. Laikraksts izdots, pateicoties MSD, ZENTIVA, SERVIER, NYCOMED, GLAXO SMITH KLINE atbalstam. Izplatīšanu nodrošina EUROAPTIEKA un MAXIMA Latvija. Par projekta saturu atbildīgi tā autori.