līvānu novada ap_1redakcija

Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma

2012. – 2018. gadam

1.redakcija

Līvāni, 2011. gada augusts

2 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam (1.redakcija)

Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. - 2018. gadam

izstrādāta Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta „Līvānu novada pašvaldības

attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” ietvaros. (Darbības programma 2007. - 2013.gadam: Cilvēkresursi un nodarbinātība;

Prioritāte: 1.5. Administratīvās kapacitātes stiprināšana; Pasākums: 1.5.3.

Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību administratīvās un attīstības plānošanas

kapacitātes stiprināšana. Aktivitāte: 1.5.3.2. Plānošanas reģionu un vietējo

pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana)

Izpildītājs: SIA „ArGaumi”

Reģ.nr. 41503049819, Domes iela 3, Līvāni, LV-5316, Latvija

Izstrādes darba grupa: M.Env.Sc. Marika Rudzīte-Griķe

Dr.oec. Elita Jermolajeva

M.B.A. Inese Matisāne

M.Env.Sc. Inta Ādamsone

Mag.Paed. Valdis Kudiņš

Tehniskais atbalsts: Kaspars Pakalns

Līga Vērdiņa

Līga Luīze Ādamsone


SATURS

Saturs ................................................................................................................................... 3

Saīsinājumi ........................................................................................................................... 6

Terminu skaidrojums ............................................................................................................ 8

Kopsavilkums ..................................................................................................................... 11

I DAĻA: PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS.................................... 14

Ievads ................................................................................................................................. 15

1.1. Līvānu novada vispārīgs fizioģeogrāfiskais raksturojums .............................................. 15

Sociālās vides raksturojums .......................................................................... 21

1.2. Iedzīvotāji ..................................................................................................................... 22

1.3. Līvānu novada demogrāfiskais modelis ........................................................................ 27

1.4. Nodarbinātība .............................................................................................................. 30

1.5. Izglītība un tālākizglītība ............................................................................................... 34

1.6. Veselības aprūpe .......................................................................................................... 55

1.7. Sociālie pakalpojumi un dzīvojamā fonda nodrošinājums ............................................. 58

1.8. Kultūrvide, bibliotēkas, sports un brīvais laiks .............................................................. 61

1.9. Publiskā pārvalde, projekti, pašvaldības un iedzīvotaju sadarbība ................................ 72

Galvenie secinājumi ............................................................................................................ 79

Dabas vides raksturojums............................................................................. 81

1.10. Ģeoloģiskā uzbūve ..................................................................................................... 82

1.11. Derīgie dabas resursi ................................................................................................... 83

1.12. Klimatiskie apstākļi ..................................................................................................... 91

1.13. Dabas vērtības ............................................................................................................ 93

1.14. Dabas vides riski ......................................................................................................... 97

1.15. Publiskās teritorijas .................................................................................................... 99

1.16. Vides komunikācija un vides pārvaldība .................................................................... 103

Galvenie secinājumi .......................................................................................................... 106

Ekonomiskās vides raksturojums ................................................................ 107

1.17. Uzņēmējdarbība....................................................................................................... 108

1.18. Tūrisms ...................................................................................................................... 117


1.19. Ekonomikas pamata infrastruktūra un komunālie pakalpojumi ................................. 133

1.20. Transporta un sakaru infrastruktūra .......................................................................... 137

1.21. Investīciju vide ......................................................................................................... 144

1.22. Uzņēmējdarbības atbalsts ....................................................................................... 146

1.23. Sociālā uzņēmējdarbība ........................................................................................... 150

Galvenie secinājumi .......................................................................................................... 153

1.24. Sociālās, dabas un ekonomiskās vides SVID analīze ............................................... 154

II DAĻA:STRATĒĢISKĀ DAĻA ..................................................................... 160

2.1. Ievads ......................................................................................................................... 161

2.2. Plānošanas konteksts un tiesiskais ietvars.................................................................. 161

2.3. Līvānu novada VĪZIJA 2020 ........................................................................................ 167

2.4. Līvānu novada funkcionālās ietekmes zona un ekonomiskā specializācija ................. 168

2.5. Līvānu novada attīstības STRATĒĢIJA ........................................................................ 175

2.6. RĪCĪBU PLĀNS – prioritātes, rīcību virzieni, rīcības, pasākumi, sasniegumu indikatori,

pasākumu realizācijas laiks un atbildīgie ........................................................................... 176

2.7. Līvānu pilsētai pieguļošās industriālās teritorijas attīstības scenāriji ........................... 200

2.8. Valsts loma Rīcību plāna izpildē ................................................................................. 211

III DAĻA: Investīciju plāns ........................................................................... 214

3.1. Ievads ......................................................................................................................... 215

3.2. Investīciju plāns 2012-2014.gadam ............................................................................. 216

3.3. 2012.-2018.gadu periodam ieteicamie projekti Privātajā sektorā, .............................. 223

IV DAĻA: IEVIEŠANAS UZRAUDZĪBAS PLĀNS ............................................ 225

4.1. Ievads ......................................................................................................................... 226

4.2. Ieviešanas uzraudzības kārtība un institucionālais ietvars .......................................... 226

4.3. Līvānu novada teritorijas attīstības rādītāji ................................................................. 228

4.4. Attīstības programmas ieviešanas izvērtējuma rādītāji .............................................. 229

4.5. Uzraudzības ziņojumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība .................................. 234

V DAĻA: PĀRSKATS PAR LĪVĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2012.-

2018.GADAM IZSTRĀDI UN SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBU.............................. 238

5.1. Ievads ......................................................................................................................... 239

5.2. Sabiedrības līdzdalības procesa raksturojums ............................................................ 239

5.3. Iesniegtie priekšlikumi un atbildes, ziņojums par publisko apspriešanu ...................... 245


Pielikumi ................................................................................................... 246

1.Pielikums: Līvānu novada domes struktūra .................................................................... 247

2.Pielikums: Pašvaldības izpildvaras vispārējā struktūra ................................................... 248

3.Pielikums: Pašvaldības administrācijas struktūra ........................................................... 249

4.Pielikums: Līvānu novada pašvaldības pēdējos 5 gados realizēto projektu saraksts ....... 250

5.Pielikums: Naktsmītnes Līvānu novadā ......................................................................... 258

6.Pielikums: Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi Līvānu novadā ..................................... 259

7.Pielikums: Velo maršruti un laivošanas maršruti Līvānu novadā ..................................... 260

8.Pielikums: Sabiedrības iesaistes kampaņas AP izstrādē „... un nesaki, ka Tu nezināji!”

skrejlapa ........................................................................................................................... 261

9.Pielikums: Sabiedrības iesaistes kampaņas uzsākšanas ievadraksta „Līvānos atvērta jauna

ražotne” kopija ................................................................................................................. 262

10.Pielikums: Sabiedrības iesaistei izmanoto aptaujas anketu paraugi: iedzīvotājiem,

uzņēmējiem, blakus esošajām pašvaldībām, ārējiem ekspertiem ..................................... 263


SAĪSINĀJUMI1

AP Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012.-2018.

AS Akciju sabiedrība

ATR Administratīvi teritoriālā reforma

CSP Centrālā statistikas pārvalde

DUS Degvielas uzpildes stacija

ELFLA Eiropas Lauku fonds lauksaimniecības attīstībai

EM LR Ekonomikas ministrija

ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES Eiropas Savienība

ESF Eiropas Sociālais fonds

ESK Ekonomiskā un sociālā kohēzija

EUR Eiro

FM LR Finanšu ministrija

GSS Gāzes sadales stacija

ha Hektāri

IKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

INTERREG ES Kopienas iniciatīvas pārrobežu sadarbības programma www.bsrinterreg.net

IT Informācijas tehnoloģijas

IU Individuālais uzņēmums

IVN Ietekmes uz vidi novērtējums

IZM LR Izglītības un zinātnes ministrija

KIF Kopienu iniciatīvu fonds

km kilomentri

KNHM Nīderlandes fonds Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij

kW Kilovati

kWh Kilovatstundas

KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments

LAD Lauku atbalsta dienests

LATC Līvānu aktīva tūrisma centrs

LBJC Līvānu bērnu un jauniešu centrs

LBJSS Līvānu bērnu un jauniesu sporta skola

LDzKS SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”

LIIC Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs

1Atsevišķās AP sadaļās lietotie papildus saīsinājumi skaidroti attiecīgajā sadaļā

http://www.bsrinterreg.net/


LM LR Labklājības ministrija

LMAC Latgales mākslas un amatniecības centrs

LMT SIA „Latvijas Mobilais Telefons”

LNCB Līvānu novada centrālā bibliotēka

LNKC Līvānu novada kultūras centrs

LNLAD Līvānu novada domes Lauku atbalsta daļa

LNP Līvānu novada pašvaldība

LPR Latgales plānošanas reģions

LR Latvijas Republika

LVL Latvijas lats

LVĢMA Latvijas vides ģeoloģijas un metroloģijas aģentūra

LVM Latvijas Valsts meži

m metri

MK Ministru Kabinets

mW Megavati

NAI Notekūdeņu attīrīšanas (atdzelžošanas) iekārtas

NVA Nodarbinātības valsts aģentūra

NVO Nevalstiskā organizācija

PFIF Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds

PII Pirmskolas izglītības iestāde

PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

PPP Publiskās privātās partnerības pasākums (projekts)

PVN Pievienotās vērtības nodoklis

Rtg Rentgens

SAI Sadzīves atkritumu izgāztuve

SDV Saimnieciskās darbības veicēji

SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SIF Sabiedrības integrācijas fonds

SM LR Satiksmes ministrija

SVID Stiprās un vājās puses, iespējas, draudi

TEP Tehniski ekonomiskais pamatojums

UP (Līvānu novada) Uzņēmēju padome

UR LR Uzņēmumu reģistrs

VARAM LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VAS Valsts akciju sabiedrība


VM LR Veselības ministrija

VI LR Veselības inspekcija

VID Valsts ieņēmumu dienests

VMD Valsts meža dienests

VPVB Vides pārraudzības valsts birojs

VZD Valsts Zemes dienests

ZM LR Zemkopības ministrija

z/s Zemnieku saimniecība

TERMINU SKAIDROJUMS

Ainava Redzeslokā esoši un saredzami zemes virsmas ģeomorfoloģiskie, floras un faunas

elementi, kas radušies biotisku, abiotisku un cilvēka darbības rezultātā.

Attīstības plānošana Principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde nolūkā īstenot

politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību.

Attīstības programma Vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums

ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai.

Bezdarba līmenis Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto un bezdarbnieka statusu ieguvušo īpatsvars

ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā procentos (%).

Bioloģiskā

daudzveidība

Dzīvo organismu formu dažādība visās vidēs. Bioloģisko daudzveidību aplūko

ģenētiskajā, sugu un ekosistēmu līmenī.

Biotops Teritorija, kuru raksturo līdzīgas biotiskas un abiotiskas pazīmes

Ekonomiski aktīvie

iedzīvotāji

Abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību

ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no

nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbu

Ekosistēma Ekosistēmu veido augu, dzīvnieku un mikroorganismu funkcionāli saistīta kopa un to

nedzīvā vide, kas atrodas ciešā mijiedarbībā un viens otru ietekmē

Dabas liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorija

Demogrāfiskā slodze Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000

personām darbspējas vecumā

Ekonomikas profils Teritorijas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības raksturojums, kas atspoguļo perspektīvos

uzņēmējdarbības attīstības virzienus un priekšnoteikumus to attīstībai infrastruktūras,

pakalpojumu, cilvēkresursu u.c. jomās.

E-pārvalde Atbilstoši Latvijas e-pārvaldes koncepcijai e-pārvalde tās šaurākajā nozīmē ir

sabiedrisko pakalpojumu sniegšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus (internetu).

Plašākajā nozīmē e-pārvalde tiek lietota visaptverošu valsts pārvaldes darba

pilnveidošanas programmu kontekstā, kur papildus pakalpojumu sniegšanas

elektronizācijai tiek risināti arī citi valsts pārvaldes darbības pilnveidošanas jautājumi.


Funkcionālās

ietekmes zona

Teritorija A, kuras attīstību ietekmē teritorija B.

Ietekme uz vidi Saimnieciskās darbības tieši vai netieši izraisītas pārmaiņas vidē

Interešu grupas Juridisku un/vai fizisku personu kopums, kuras parstāv savas intereses kādā konkrētā

darbības jomā

Ilgtspējīga attīstība Attīstība, kura apmierina šodienas vajadzības, neradot draudus nākotnes vajadzību

apmierināšanai (Ziņojums „Mūsu kopīgā nākotne”, 1972)

Informācijas

sabiedrība

Sabiedrības (cilvēces) ilgtspējīgas attīstības process, kuru veicina augoša zināšanu

pārvaldība, kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopiena un

kurā zināšanu ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa

pieaugumu. Termins kopumā atspoguļo pieaugošo zināšanu pārvaldību,

sistematizēšanu un izplatīšanu sabiedrībā, papildu informācijai ietverot šajā jēdzienā

izpratni, saprašanu, pieredzi, kvalifikāciju, kompetenci, spējas un gudrību.

Integrēt Iesaistīt kādā kopumā, veselumā, apvienot elementus, daļas, lai izveidotu vienu veselu

kopumu, sasaistīt vienā veselumā ar ko citu

Integrēta pieeja Pieeja attīstības plānošanā, kas paredz koordinētu telpisko, tematisko un laika

dimensiju, nodrošinot interešu saskaņotību starp visiem pārvaldes līmeņiem (nacionālo,

reģionālo, vietējo) un ieinteresētajām pusēm (iedzīvotājiem, uzņēmējiem,

nevalstiskajām organizācijām u.c.), izmantojot konkrētus (finanšu) instrumentus, lai

sasniegtu noteiktos mērķus un prioritātes

Investīciju plāns Attīstības programmas rīcības plāna sastāvdaļa laika posmam vismaz līdz 3 gadiem,

kuru apstiprina pašvaldība. Investīciju plānu var aktualizēt katru gadu

Metodoloģija Skaidrojošā, teorētiskā pamatojuma un metodoloģiskā sadaļa, kurā atspoguļota

attīstības programmas izstrādes normatīvā bāze, plānošanas dokumentu hierarhija un

aprakstītas attīstības programmas sastāvdaļas

Migrācijas saldo Starpība starp kādā teritorijā iebraukušo un no tās izbraukušo iedzīvotāju skaitu

noteiktā laika periodā. Pozitīva vērtība nozīmē, ka teritorijā ierodas vairāk cilvēku nekā

izbrauc, bet negatīva vērtība nozīmē, ka vairāk cilvēku izbrauc un mazāk iebrauc.

Modernās

tehnoloģijas

Mūsdienu sakaru, informācijas, izklaides līdzekļi, resursu patēriņa uzskaites u.c. līdzekļi

(piem., datori, mobilie telefoni, Internets, GPS, ūdensskaitītaji), majsaimniecībā,

personīgajā dzīvē un uzņēmējdarbībā nepieciešamās jaunās tehnoloģijas

Monitorings Regulāra novērošana, vērtēšana un pārskats par rīcībām un pārmaiņām attīstības

programmas īstenošanā

Pastāvīgie iedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru reģistrētā dzīvesvieta ir attiecīgā administratīvā teritorija

Pievienotā vērtība Preces vai pakalpojuma vērtības pieaugums, pateicoties izmantoto izejvielu kvalitātei,

pielietotajām metodēm un tehnoloģijām (t.sk. modernajām), ražotāja vai pakalpojuma

sniedzēja intelektuālajam ieguldījumam, darbam un personīgajai attieksmei

Prioritāte Teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā

salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm

Projekts Pasākumu kopums, kas veicams noteiktu mērķu sasniegšanai noteiktā laika periodā ar


iepriekš noteiktiem finansiālajiem, materiālajiem un cilvēku resursiem

Rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā sociālā stāvokļa atjaunošana, pasākumu komplekss,

kas cilvēkam pēc saslimšanas vai ievainojuma palīdz atgūt darbaspējas, fizisko, garīgo

un profesionālo pilnvērtību

Rekreācija Ar brīvā laika izmantošanu saistīta sabiedrības sfēra

Rekultivācija Ainavas vai citas teritorijas sakopšana, zemes auglības atjaunošana pēc saimnieciskās

darbības izraisītiem postījumiem

Rīcību plāns Attīstības programmas sadaļa, kas ietver konkrētu pasākumu kopumu un investīciju

plānu attīstības programmā noteikto uzdevumu īstenošanai

Sabiedriskā apspriede Sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus sniedz sabiedrības

pārstāvji

Stratēģija Attīstības programmas sadaļa, kurā definēts teriorijas attīstības pamata plāns, t.sk.

pašvaldības vidēja termiņa prioritātes, mērķi, to sasniegšanas rīcību virzieni un

sasniegšanas mehānisms

Stratēģiskais

ietekmes uz vidi

novērtējums

Ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumentam, kura īstenošana var būtiski

ietekmēt vidi, arī vides pārskata sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana

vides pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un tā apspriešanas

rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošana lēmumu

pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšana par pieņemto lēmumu

Teritorijas attīstības

plāns

Dokumentu kopums, kas sastāv no teritorijas attīstības programmas un teritorijas

plānojuma un kas, ievērojot teritorijas attīstības plānošanas principus un

priekšnoteikumus, teritorijas un tautsaimniecības nozaru attīstības analīzes rezultātus

un prognozes, nosaka teritorijas vispusīgas un ilgtspējīgas attīstības mērķus un to

sasniegšanas stratēģiju

Teritorijas plānojums Ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš

izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši

plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas

pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas

aprobežojumi (atbilstoši likumam "Teritorijas plānošanas likums")

Uzņēmējdarbība Saimnieciskā darbība ko veic mikro, mazie, vidējie, lielie uzņēmumi, zemnieku

saimniecības un indivuduālie komersanti (pašnodarbinātie)

Vide Ekonomiskā vides, socialā vides un dabas vides apvienojums un mijiedarbība

Vides pārvaldība Vides zinātnes apakšnozare, kas, sistemātiski savienojot humanitāro, sociālo,

inženierzinātņu un dabaszinātņu metodoloģiju, risina vides problēmas. Vietējai

pašvaldība tas nozīmē konkrētas pieņemtās vides politikas plānošanu, ieviešanas plāna

programmēšanu un šī plāna realizēšanu konkrētu projektu viedā.

Vīzija Lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas vienlaikus parāda teritorijas unikālās

vērtības.


KOPSAVILKUMS

Līvānu novads atrodas Latvijas dienvidaustrumos, Daugavas labajā krastā, Latgales

plānošanas reģionā. Līvānu novads ir pirmā pašvaldība Latgalē, iebraucot Līvānos no

galvaspilsētas - Rīgas puses. Tā ir kā vizītkarte un atslēga Latgales vārtos, pa kuriem tālāk

doties iepazīt viesmīlīgo Latgali.

Līvānu novads sākotnēji tika izveidots 1999.gada 21.decembrī uz LR Ministru Kabineta

noteikumu Nr.411/1999 pamata, kad administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros

novadā apvienojās Līvānu pilsēta, Rožupes pagasts un Turku pagasts. Nākošā administratīvi

teritoriālā reforma Latvijā tiek pabeigta 2009. gada 1. jūlijā, kad 522 pašvaldību vietā izveido

118 vietējās pašvaldības: 109 novadus un 9 republikas pilsētas. Līvānu novadam pievienojas

arī Sutru, Rudzātu un Jersikas pagasti. 2009. gada 1. jūlijā izbeidzas arī rajonu padomju

pilnvaras. No Preiļu rajona padomes Līvānu novads pārņem Līvānu mākslas skolu un

Rudzātu speciālo internātpamatskolu.

Šodienas Līvānu novads aptver Līvānu pilsētu un piecus pagastus – Rožupi, Turkus,

Sutrus, Rudzātus un Jersiku. Novadā dzīvo 13906 iedzīvotāji (PMLP dati uz 01.01.2011.),

un iedzīvotāju skaita ziņā tas ir 25.lielākais novads no 109 novadiem Latvijā.

Līvānu novada teritorijas kopplatība ir 62 180 ha, t.sk. Līvānu pilsēta – 497 ha, Rožupes

pagasts – 18 163 ha, Rudzātu pagasts – 12 467, Turku pagasts – 11 900 ha, Jersikas pagasts –

11 360 ha un Sutru pagasts – 7 793 ha.

Attēls 1 : Līvānu novada novietojums


Līvānu pilsēta ir reģionālās nozīmes attīstības centrs ar nozīmīgu kultūras, ražošanas,

sociālo infrastruktūru, pakalpojumiem un sabiedriskajām iestādēm. Attālums līdz Rīgai ir

167 km, līdz Preiļiem 36 km, līdz Jēkabpilij 25 km, līdz Daugavpilij 65 km, līdz Rēzeknei 100

km. Līvānu novada ekonomiskās ietekmes sfēra ir ietverta t.s. Latgales ekonomiskā trijstūra

telpā „Daugavpils – Rēzekne – Jēkabpils” (skat. 2.attēlu). Ģeogrāfiskā atrašanās vieta un

blakus esošo lielāko pilsētu resursi tiek ņemti vērā, lai apzinātu un saskaņoti plānotu Līvānu

novada integrētu attīstību.

Attēls 2: Latgales ekonomiskā trijstūra telpa „Daugavpils – Rēzekne – Jēkabpils”

Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012.–2018.gadam

(turpmāk AP) ir vidējā termiņa plānošanas dokuments, kurš izstrādāts saskaņā ar LR

Reģionālās attīstības likumu (RAL), Attīstības plānošanas sistēmas likumu un LR RAPLM

(vēlāk VARAM) Metodiskiem ieteikumiem attīstības programmu izstrādei reģionālā un

vietējā līmenī (aktualizētā versija, 2010.gada 23.septembris). AP ir saglabājusi pēctecību ar

2008.–2014.gada Līvānu novada pašvaldīas integrētās attīstības programmu un ir saskaņā

ar Līvānu novada teritorijas plānojumu 2006.–2018.gadam, kā arī ar jaunā teritorijas

plānojuma projektu. Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programmai 2012.-

2018.gadam piemērota stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra (Vides

pārraudzības valsts biroja 2011.gada .... lēmums Nr... [tiks ievietots pēc lēmuma

saņemšanas] ).

AP loma ir: apzināt un novērtēt Līvānu novada pašvaldības rīcībā esošos resursus (dabas

resursi, infrastruktūra, cilvēkresursi), piedāvājot skaidru redzējumu un risinājumus to

efektīvākai izmantošanai; mērķtiecīgi plānot rīcības un investīcijas (t.sk. pamats pašvaldības

budžeta plānošanai); sekmēt visa veida investīciju piesaisti (t.sk. pamats valsts atbalsta


plānošanai, ārvalstu un vietējo privāto investīciju piesaiste ) un sekmēt Līvanu novada

teritorijas atpazīstamību.‏

AP ir ietvertas šādas sadaļas:

pašreizējās situācijas raksturojums un analīze;

stratēģiskā daļa – vidēja termiņa attīstības prioritātes, nepieciešamie rīcību virzieni un pasākumu kopums, pasākumu realizācijas laiks un atbildīgie, kā arī vidējā termiņā sasniedzamie rezultāti;

investīciju plāns – investīciju projektu kopums un to sasaisti ar atbildīgajiem izpildītājiem un finanšu resursiem;

AP ieviešanas uzraudzības kārtība – uzraudzības un ziņojuma sagatavošanas periodiskums, ziņojumā analizējamie uzraudzības rādītāji;

pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem.


I DAĻA: PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS


IEVADS

Atbilstoši Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojumam (2006.–2026.)2, Latgales

reģiona ilgtspējīgas attīstības pamatakmens ir policentrisks konkurētspējīgu un dinamisku

apdzīvoto vietu tīkls. Līvānu pilsēta ir reģionālās nozīmes centrs, kā arī nozīmīgs kultūras un

ražošanas centrs. Līvānu pilsētas sniegtos pakalpojumus labprāt plašāk izmantotu arī

tuvējās Daugavas otra krasta teritorijas, taču to ierobežo sliktā satiksme pār Daugavu –

novada teritorijā ir 2 pārceltuves, nav neviena tilta pār Daugavu, satiksme ar pāri Daugavai

esošo Jēkabpils novadu sevišķi apgrūtināta ziemas periodā.

1.1. LĪVĀNU NOVADA VISPĀRĪGS FIZIOĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS

Līvānu pilsēta

Līvāniem ir raksturīga lineāra telpiskā struktūra, jo pilsētu ierobežo upe (Daugava) rietumu

pusē un visai mitras (dažviet purvainas) teritorijas austrumu pusē. Pilsētas kopejā platība ir

497 ha. Būtisku pilsētas daļu aizņem ražošanas objektu un darījumu apbūves teritorijas (8%

no kopējās pilsētas platības). Pilsētā ir salīdzinoši daudz dabas teritoriju - apstādījumi,

skvēri, parki (11,5%). Pilsētas kapu teritorija, kas arī pieskaitāma pie zaļajām pilsētas

teritorijām, aizņem 0,85% no kopejās pilsētas teritorijas. Pilsētā ievērojamu platību (vairāk

kā 5%) aizņem arī satiksmes infrastruktūra un tehnisko objektu apbūves teritorijas, t.sk.

dzelzceļa līnija ar tai piegulošo teritoriju. Savrupmāju dzīvojamā apbūve izkārtota gandrīz

30% pilsētas platības, savukārt daudzdzīvokļu mājas aizņem ap 4% no pilsētas teritorijas.

Teritorijas plānojuma risinājumi Līvānu pilsētai ir vērsti uz pilsētas funkcionālu un

kompozicionālu sakārtošanu, akcentējot centra veidolu, ražošanas teritoriju

nepaplašināšanu pilsētā, bet gan bijušo industriālo teritoriju atjaunošanu (t.sk. agrāk

piepilsētas teritorijā esošo industriālo zonu iekļaujot pilsētas teritorijā), daudzdzīvokļu māju

teritoriju pilnīgu labiekārtošanu, publiskās telpas kvalitātes uzlabošanu, upju krastmalu

priekšrocību izmantošanu.

Attēls 3: Līvānu pilsētas ģeogrāfiskais izvietojums

2 2007.gada 17.septembrī to atbalstīja Nacionālā reģionālās attīstības padome (NRAP).


Pilsētas centra lineāro raksturu nosaka Daugavas mala, Rīgas iela, dzelzceļš. Ap Rīgas ielu

kā pilsētas galveno asi organizējas apbūve un pakalpojumu objekti.Darījumu un

sabiedriskās funkcijas zonas aptver teritoriju abos Dubnas krastos no skolas teritorijas līdz

tirdzniecības centram un autostāvvietai. Šī teritorija raksturo pilsētas kodolu. Centra zonas

jaunā attīstības teritorija attīstās Rīgas ielas šķērsvirzienā gar Domes ielu un Dubnas upi līdz

pat Daugavas krastam, kur atrodas Līvānu inženiertehnoloģīju un inovaciju centrs, Latgales

mākslas un amatniecības centrs, Līvānu aktīvā tūrisma centrs. Domes iela, pārtopot par ielu

ar prioritāti gājējiem, varētu attīstīties kā aktīva sabiedriskā telpa iedzīvotāju atpūtai un

izklaidei. Cik ierobežotajā pilsētas teritorijā iespējams, kā pozitīvs faktors jāuzsver

ražošanas teritoriju atrašanās ārpus sabiedriskā centra.

Līvānu novada, īpaši Līvānu pilsētas sniegtos pakalpojumus izmantotu arī Daugavas otrā

krasta tuvējās teritorijas, taču sliktā satiksme pār Daugavu šo pakalpojumu pieejamību

bremzē. Jauns savienojums pār Daugavu sniegtu lielu attīstības potenciālu Jēkabpils un

Līvānu novadiem un veidotu ciešu sadarbības saikni.

Līvānu apkārtne ir sevišķi bagāta ar saldūdens resursiem: tajā atrodas 7 ezeri, 11 mazas

upītes, cauri novada teritorijai plūst Dubnas upe un teritorijas dienvidaustrumu mala

robežojas ar Latvijas lielāko upi - Daugavu. Dubnas gada notece – 0,5 km³, kopgarums – 120

km un baseina laukums – 2768 km². Ūdenstilpņu ūdens kvalitāte ir piemērota gan tā

rūpnieciskai izmantošanai, gan rekreācijai.

Nākotnē pilsētas platību plānots paplašināt par aptuveni 198 ha, pilsētas teritorijai

pievienojot ražošanas un darījumu apbūves teritorijas, jauktas darījumu un sabiedrisko

objektu apbūves teritorijas, kā arī lauku apbūves teritorijas. Tātad Līvāni kļūs 1,4reizes

lielāki nekā līdz šim.

Rožupes pagasts Rožupes pagasts atrodas uz austrumiem no Līvānu pilsētas, starp diviem ceļiem, kas ved uz

Preiļiem (P 63) un uz Upmalu (V 678). Rožupes ciems atrodas abpus Dubnas upei, tiek

iedalīts Rožupe I (Dubnas labajā krastā) un Rožupe II (Dubnas kreisajā krastā). Ciemu divās

daļās sadala Dubnas upe ar visai plašu palieni un vairākām attekām. Pavasara palu un

lietavu laikā upe pārplūst, radot neērtības ciema iedzīvotājiem. Atrašanās pie Līvānu – Preiļu

1.šķiras valsts autoceļa pamato jaunu darījumu objektu izveidi Rožupes ciematā, kas

perspektīvē var veidoties abās pusēs ceļam – gan Rožupes ciemā, gan pāri ceļam.

Rožupes pagasta teritoriju šķērso 5 upes - Dubna, Feimanka, Oša, Sumanka un Melnupīte.

Pagasta ziemeļaustrumos atrodas Skrebeļu purvs, rietumos - Pētermuižas purvs, austrumu

pusē - daļa no Steporu purva un dienvidos - daļa no Krievu jeb Jersikas purva.Skrebeļu -

Skrūzmaņu purvs tiek izmantots kūdras ieguvei 1800 ha platībā. Tā sūnu kūdras resursi

noteikti ap 150 miljoni m³. Iegūto kūdru izmanto substrāta ražošanai, lopkopībā pakaišiem

un arī apkurei. Purvus iespējams izmantot arī dzērveņu audzēšanai, kas gan līdz šim netiek

darīts.


Attēls 4: Rožupes pagasta centrs

Lauku saimniekošanā Rožupes pagastā populāra kļuvusi dīķsaimniecība – viens no darbības

veidiem, kas būtiski ietekmē lauku ainavu. Pagastā atrodas neliela daļa (16,4ha) no dabas

lieguma un NATURA 2000 teritorijas „Dubnas paliene”, kā arī divi valsts nozīmes

aizsargājamie kultūras un arheoloģijas pieminekļi - Muktupāvelu senkapi (Muktupāvelos,

Dubnas upes kreisajā krastā) un Oškalniešu senkapi (Oškalniešos).

Turku pagasts Turku pagasta administratīvais centrs atrodas Zundānos, kas atrodas autoceļa V 754 malā 6

km attālumā no Līvāniem. Pagastā teritorijā ir Jaunsilavas un Turku ciemi. Turku ciems

izvietojies 2.škiras valsts autoceļu V755 un V754 krustojumā. Ceļš V755 ved uz Mežārēm, kur

ērti iespējams nokļūt arī ar sabiedrisko transportu, bet ceļš V754 caur Jaunsilavām – uz

Līvāniem, bet pretējā virzienā - Steķiem. Abi šie ceļi Turku ciema iedzīvotājiem ir nozīmīgi,

lai nokļūtu uz A12 valsts galveno ceļu. Dienvidaustrumos ciems robežojas ar Neretas upi, no

citām pusēm to ieskauj lauksaimniecības zemes. Turku pagasta teritorijā ir 4 purvi - Māsānu,

Peisenieku, Borovkas un Gaiņu. Nozīmīgākā Turku pagasta vērtība ir Gaiņu purvs – Natura

2000 teritorija.

Attēls 5: Lauksaimnieciskā darbība Turku pagastā


Arī Turku pagastā atrodas divi valsts nozīmes aizsargājamie kultūras un arheoloģijas

pieminekļi - Veiguru senkapi (Vecie kapi) un Ģedušu (Gavartines) pilskalns. Pilskalns atrodas

Rudzētu – Steķu – Turķu lielceļa kreisajā malā un no ceļa labi saskatāms. Pilskalns visumā

uzglabājies neskarts.

Pašreiz to izmantošana saistīta tikai ar aprobežojumu ievērošanu ap valsts aizsargājamiem

kultūras pieminekļiem.To turpmākā iekļaušana apritē (tūrisma maršrutos, piem.) atkarīga

no vairākiem priekšdarbiem – izpētes, informācijas par objektu izvietošanas, pieejamības

nodrošināšanas.

Sutru pagasts Sutru pagastam ir ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta – līdz Līvāniem – 24 km, Preiļiem - 12

km, pagasta centrs SUTRI atrodas 0.2 km attālumā no valsts 1. šķiras autoceļa P63 Līvāni -

Preiļi, laba, ērta sabiedriskā transporta satiksme ar Preiļiem, Līvāniem, Rīgu, kas nodrošina

pašvaldības iedzīvotājiem pieeju pamata, vidējai un interešu izglītībai, neatliekamajai

medicīniskajai palīdzībai, iespējas saņemt jebkuru ikdienas pakalpojumu un preču klāstu, kā

arī nodrošina satiksmes iespējas pat līdz republikas galvaspilsētai. Sutru pagasta svarīgākā

tautsaimniecības nozare ir lauksamniecība un mežsaimniecība.

Sutru pagasta Šultēs atrodas Līvānu novadā vienīgaisvalsts nozīmes aizsargājamais kultūras

piemineklis– zemnieku sēta „Šultes”, kā arī

vairāki pagasta nozīmes kultūrvēsturiskie

objekti – dižkoki, baznīcas. Kā pagasta

nozīmes kultūrvēsturiskais mantojums ir

jāvērtē arī Preiļu – Rauniešu - Rožupes ceļš

(caur Kazuļiem, Rentgentovu, Znotiņiem).

Šīs kultūrvēsturiskās joslas izpēte noteiks

tās devumu pagasta un visa novada

līdzsvarotas attīstības procesā.

Attēls 6: Zemnieku sēta „Šultes”, valsts aizsargājamais kultūraspiemineklis nr.6130

Rudzātu pagasts Rudzātu pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā. Pagasta reljefs ir

līdzens, teritorijas vidējais augstums virs jūras līmeņa ir robežās no 80 – 105 m virs jūras

līmeņa. Atsevišķās vietās pagasta teritorijā atrodas DR-ZA virzienā izstiepti 3-10 m augsti

morēnu vaļņi. Pagasta ziemeļu un austrumu daļā vairāki purvi, pazīstamākais no tiem – īpaši

aizsargājamā teritorija un nozīmīga gājputnu pulcēšanās vieta Lielais Pelečāres purvs.

Pagasta teritoriju šķērsojošā Ošas upe un tās pietekas veido plašu nelielu ūdensteču tīklu.


Pagasta teritorija atrodas Lubānas līdzenuma – Latgales augstienes klimatiskajā rajonā. Tas

ir viskontinentālākais un siltākais Latvijas klimatiskais rajons. Bezsala periods ilgst 135 – 145

dienas. Pēc ģeomorfoloģiskās rajonēšanas pagasta teritorija pieder pie Latgales augstienes

Feimaņu pauguraines.

Pagasta teritorija atrodas netālu no lielajām automaģistrālēm Rīga – Rēzekne un Rīga –

Daugavpils. Galvenās nozares pagastā ir lauksaimniecība, mežizstrāde un tirdzniecība, bet

populārākā uzņēmējdarbības forma – z/s.

Rudzātu pagastā tūrisma attīstībai

izmantojamie resursi ir savdabīgi – atšķirībā

no Latgalei raksturīgā saposmotā un

ezeriem bagātā reljefa, pagasta teritorija

atrodas līdzenumā.

Autoceļš P62 Madona – Preiļi – Krāslava

Latgales reģiona teritorijas plānojumā ir

definēts kā ainaviskais ceļš.

Attēls 7: Rudzātu pagasta parka reljefs

Jersikas pagasts Jersikas pagasts atrodas Daugavas labajā krastā un tā kopējā platība ir 11380 ha. Pagastu

šķērso valsts galvenais autoceļš A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža

(Pāternieki), viens vietējais autoceļš (2.šķiras autoceļš) V757 Grīva-Stari un dzelzceļa līnija

Rīga – Daugavpils, pa kuru notiek gan pasažieru pārvadājumi, gan arī kravu pārvadājumi.

Laba satiksme ir viena no galvenajām pagastu raksturojošām iezīmēm. Gar pagasta rietumu

robežu tek Daugava 31 km garumā. No Jersikas pagasta teritorijas iztek Daugavas pieteka

Gumerte, cauri pagastam tek Daugavas pieteka Izteka. Pagastā ir 17 apdzīvotas vietas un 2

ciemi (Upenieki un Jersika). Jersikas pagasta teritorijā atrodas divas pārceltuves - Līvānu

pārceltuve un Dunavas pārceltuve (Stūrišķos). Šis pakalpojuma veids ir īpašs un Daugavai

raksturīgs. Jersikas ciemā tika ierīkots gājēju un veloceliņš autoceļa A6 Rīga-Daugavpils-

Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki) posmā no 184,86 – 186,03 km zemes nodalījuma

joslā. Līvānu pilsētas industriālā teritorija robežojas ar Jersikas pagasta rūpniecisko zonu,

kurā atrodas un darbojas vairāki uzņēmumi.


Jersikas pagastam ir liela kultūrvēsturiska

nozīme, jo pēc arheoloģiskajiem

izrakumiem noskaidrots, ka Jersikas

pilskalnu cilvēki sākuši apdzīvot kopš

1.gadu tūkstoša p.m.ē., pilskalnu sākuši

nocietināt, te sākta būvēt pilis ap 900.

gadu. Blakus Jersikas pilij sāka veidoties arī

senpilsēta, kura sevišķi uzplauka laikā no

10. līdz 13.gs. Arheoloģiskie atradumi un

rakstiskie avoti liecina, ka Jersikas pilsēta

tiem laikiem bijusi liela un bagāta, ar

daudzām dzīvojamām mājām,

saimniecības ēkām, vairākām baznīcām.

Attēls 8: Daugava Jersikas pagastā


SOCIĀLĀS VIDES RAKSTUROJUMS


1.2. IEDZĪVOTĀJI

Iedzīvotāji ir galvenie resursi, kas nosaka Līvānu novada sociālo un ekonomisko attīstību.

Iedzīvotāju skaita ziņā Līvānu novads ir 25.lielākais novads Latvijā. Taču pastāvīgo

iedzīvotāju skaits Līvānu novadā ir pakāpeniski samazinājies - no 18085 iedzīvotājiem

1990.gada līdz 13906 iedzīvotājiem 2011.gadā.

LATVIJA

Iedzīvotāju skaita dinamika Līvānu

novadā 1990 2 668 140 18 085

1991 2 658 161 18 007

1992 2 643 000 17 873

1993 2 585 675 17 453

1994 2 540 904 17 262

1995 2 500 580 17 126

1996 2 469 531 16 894

1997 2 444 912 16 743

1998 2 420 789 16 586

1999 2 399 248 16 251

2000 2 381 715 15 973

2001 2 364 254 15 725

2002 2 345 768 15 472

2003 2 331 480 15 348

2004 2 319 203 15 113

2005 2 306 434 14 926

2006 2 294 590 14 799

2007 2 281 305 14 661

2008 2 270 894 14 483

2009 2 261 294 14 283

2010 2 248 374 14 134

2011 2 236 910 13906

Avots: CSP

Līvānu novada iedzīvotāju skaits uz 01.01.2010. bija 14134 iedzīvotāji, t.sk. 6540 vīrieši un

7594 sievietes, bet uz 01.01.2011. - 13906 iedzīvotāji, t.sk. 6445 vīrieši un 7461 sieviete (pēc

PMLP datiem).


Iedzīvotaju skaita samazināšanās raksturīga arī visam Latgales reģionam un valsij kopumā.

Līvānu novadā ievērojamākais iedzīvotaju skaita samazinājums vērojams Līvānu pilsētā un

Rudzātu pagastā.Tas skaidrojams ar vairākiem nozīmīgiem faktoriem, t.sk. demogrāfiskie

aspekti, iedzīvotāju izbraukšana no valsts.

Vidējais iedzīvotāju blīvums Līvānu novadā ir salīdzinoši neliels - 22,7 cilvēki uz 1km²

teritorijas (Latgalē - 23,4 cilvēki, Latvijā – 34,8 cilvēki). Galvenās apdzīvotās vietas ir Līvānu

pilsēta un ciemi pagastu centros - Jaunsilavas, Rožupe, Turki, Rudzāti, Jersika, Upenieki,

Sutri.

Iedzīvotāju vecuma un dzimuma dinamika rāda to, ka vecumā līdz 20 gadiem Līvānu novadā

ir vairāk sieviešu, vecumā no 20 – 35 gadiem ir vairāk vīriešu, no 35 – 55 gadiem atkal ir

neliels sieviešu pārsvars, kas ievērojami palielinās lielākā vecumā, pēc 70 gadu vecuma

pārsniedzot vīriešu skaitu vairāk par 2 reizēm.

Ilgtermiņa migrācija

2009 2010

Iebrauca Izbrauca Migrācijas saldo Iebrauca Izbrauca Migrācijas saldo

Latvija 42666 47366 -4700 862 48774 -7912

Latgales reģions 5486 6612 -126 536 6656 -1310

Līvānu novads 195 238 -43 186 50 -64

Migrācijas saldo, kā jau minēts, ir negatīvs. Sevišķi izteikti tas vērojams pagastos, kur

attīstību nopietni ietekmē pastiprinātā jauniešu aizbraukšana, kuri meklē plašākas darba un

mācību iespējas ārpus pagasta un novada. Vairums veiksmīgi iekārtojas jaunās dzīvesvietās


un neatgriežas uz pastāvīgu dzīvi pagastā, tādējādi samazinot pagasta darbspējīgo

iedzīvotāju skaitu.

Līvanu novadā reģistrētās laulības

Gads Kopā t.sk. baznīcā

2006 63 10

2007 60 5

2008 60 4

2009 40 3

2010 36 5

Registrēto laulību skaits ar katru gadu sarūk, kas tiešā veidā ietekmē dzimstību.

Bez tam jaundzimušo skaitu ietekmē arī valsts atbalsta politika vecākiem, ģimenēm – 2007.

un 2008.gada dzimstīas rādītāji Līvānu novadā tāpat kā lielā daļā Latvijas ir visaugstakie

pēdējo 5 gadu laikā.

Līvānu novada Dzimtsarakstu nodaļas informācija liecina, ka 2007.gadā bija vērojams

ievērojams mirstības samazinajums, turpretī 2010.gada rādītāji ir augstākie pēdējo 5 gadu

laikā, kas skaidrojams ar vispārējās sociāli ekonomiskās situācijas, sociālā klimata, personu

fiziskās un garīgās veselības pasliktināšanos valstī.

10587

11294

121102 106 108

99108

207193

220

193

229

0

50

100

150

200

250

2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g.

Miruši Līvānu novadā

Vīrieši

Sievietes

Kopā:


Kā rāda Līvānu novadu demogrāfiskā piramīda (2011.g. sākumā), pat ar augstu dzimstību

iedzīvotāju skaits turpmakajos gados turpinās sarukt, jo zemas dzimstības rezultātā (1990.-

2010.gadu periodā) ir izveidojies cilvēku iztrūkums (skat. demogrāfisko ‘piramīdu’), attiecīgi

turpmākos gadus būs mazāk ‘māmiņu’ (pat ja viņas visas dzemdētu 3 bērnus katra).Pie tam,

iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā nenovēršami krītas.

294

287

294

465

519

456

484

507

542

495

409

311

272

238

154

119

300

293

302

455

567

464

431

478

505

553

541

471

417

428

441

366

448

600

1000 500 0 500 1000

0-4

5-9

10-14

15-19

20-24

25-29

30-34

35-39

40-44

45-49

50-54

55-59

60-64

65-69

70-74

75-79

80-

Vec

um

a gr

up

a

Iedzīvotāju skaits

Vīrieši Sievietes

Līvānu novada „demogrāfiskā piramīda”

Līvānu novads ir viena no latviskākajām Latgales pašvaldībām, kur latviešu īpatsvars veido

66,46%. Tomēr lielu daļu no Līvānu novada iedzīvotāju sastāva (3778 iedzīvotāji jeb 27,17%)

veido krieviski runājošie. Tas prasa papildus pašvaldības ieguldījumus, lai nodrošinātu

pakalpojumu pieejamību krievvalodīgiem iedzīvotājiem.


Iedzīvotāju nacionālais sastāvs /01.01.2011., PMLP/

Jāatzīmē, ka Līvānu novadā ir diezgan zems darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars, kas

nosaka Līvānos augstāku demogrāfisko slodzi3. Vairāk kā piektā daļa virs darbspējas

vecuma iedzīvotāju īpatsvars (Līvānu novadā – 20,20%, 2010.gadā) pašvaldībai pirmām

kārtām nozīmē sociālās palīdzības izmaksas un nepieciešamību pēc aprūpes

pakalpojumiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tendences norāda uz vēl nelabvēlīgāku

vecumstruktūru nākotnē - iedzīvotāju skaits gan pagastos, gan pilsētā turpinās

samazināties vēl vismaz 10 gadus, jo būtiski samazinājies bērnu īpatsvars, potenciālo jauno

māmiņu īpatsvars.

Visā novadā ir nepietiekama paaudžu nomaiņa, dzimušo skaits ievērojami mazāks kā

mirušo. Viens no risinājumiem varētu būt bērnu un ģimeņu valsts pabalstu palielināšana.

Viens no iedzīvotāju aktivitātes rādītājiem ir NVO skaits un nodarbošanās. Uz 01.04.2011.

Līvānu novadā bija reģistrētas 53 biedrības un nevalstiskas organizācijas, kuru

kontaktinformācija publiski pieejamapašvaldības mājas lapā. Šis ir ievērojams skaits,

salīdzinot ar citiem līdzīga izmēra novadiem. Pateicoties NVO un dažādu iniciatīvu grupu

aktivitātēm, novadā paveikti daudzi sociālās un dabas vides uzlabošanas projekti. Viens no

lielākajiem finansejuma avotiem pēdejos 3 gados bijusi t.s. LEADER programma. Laika

3 Darbspējas vecuma iedzīvotāju attiecība uz 1000 iedzīvotāju ārpus darbspējas vecumā


posmā kopš programmas uzsākšanas 2009.gadā Līvānu novada biedrības kopā iesniegušas

42 projeku pieteikumus. Atbalstīto projektu kopsumma sasniedz gandrīz 150 000 LVL.

Līvanu novada iedzīvotaji izceļas ar savu radošumu un daudzpusību – arī pagastos blakus

iegūtajām zināšanām, apgūtajai profesijai iedzīvotājiem piemīt vērtīgas kulinārijas,

mūzikas, amatniecības u.c. prasmes.

Kopējais dzīves vides un sabiedriskās drošības līmenis Līvānos un Līvānu novadā vērtējams

kā apmierinošs. Noziedzības līmenis Līvānu novadā ir zemāks nekā vidēji Latgalē un Latvijā

– tas varētu padarīt novadu pievilcīgu ģimenēm.

Avots: CSP LATVIJA Latgales reģions Līvānu novads

2010

Noziedzīgu nodarījumu skaits 51 108 5 792 76

Noziedzīgu nodarījumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem 228

172 125

1.3. LĪVĀNU NOVADA DEMOGRĀFISKAIS MODELIS

Ņemot vērā Līvānu novada dzimstības, mirstības un migrācijas rādītājus iepriekšējos 5

gados, ir izstrādāts novada demogrāfiskais modelis, kas parāda prognozējamo iedzīvotāju

skaita samazinājumu turpmākajos gados pie noteiktiem nosacījumiem, darbībām un

atbalsta pasākumiem.

Kopā Līvānu novadam ir izstrādāti 5 demogrāfiskie scenāriji:

Inertais scenārijs, kad dzimstības, mirstības, migrācijas rādītāji saglabājas 2010.gada līmenī

Reālistiskais scenārijs, kad dzimstība pakāpeniski pieaug par 2.5% gadā līdz dabiskās atražošanas līmenim (t.i. katra sievietei auglīgajā vecumā dzimst VISMAZ 2 bērni), mirstība pakāpeniski sarūk līdz Skandināvijas valstu līmenim, negatīvs migrācijas saldo (-64) sarūk līdz 0 desmit gadu laikā)

Scenārijs „2 bērni vienai sievietei jau 2011. gadā”,kur pieņēmumi tādi paši kā Reālistiskajā scenārijā, tikai līdzsvara dzimstība - 2 bērni katrai sievietei ir jau sākot no 2011.gada

Scenārijs „3 bērni vienai sievietei jau 2011. gadā”,kad pieņēmumi tādi paši kā reālistiskajā scenārijā, tikai līdzsvara dzimstība - 3 bērni katrai sievietei ir jau sākot no 2011.gada. Iedzīvotāju skaits šajā scenārija aug, taču aug arī demogrāfiskā slodze.

Scenārijs „Bērni un iebraukšana”, kur, lai ‘izlabotu’ demogrāfisko situāciju, būtu nepieciešams ‘kompensēt’ zemu dzimstību 1990.-2010.gadu periodā. ‘Vienkāršākais’ veids ir palielināt iedzīvotāju skaitu vecumā no 0 līdz 19 gadiem, kur ir iedzīvotāju iztrūkums, analizējot pēc iedzīvotāju piramīdas (skat. augstāk). Lai nākotnē nodrošinātu darbspējas vecuma iedzīvotāju saglābāšanu esošajā līmenī (ap 9300 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 61 gadam), papildus augstākam dzimstības līmenim, būtu nepieciešama apmēram 1700 iedzīvotāju vecumā no 0 līdz 19 gadiem ienākšana. Ja pieņemam, ka šāda cilvēku iebraukšana varētu notikt desmit gados, tad vienā gadā vajadzētu iebraukt ap 170 jauniem


iedzīvotājiem (pa 50 bērniem vecuma grupās no 0 līdz 4, no 5 līdz 9 un no 10 līdz 14 gadiem un 20 jauniešiem vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem).

Pesimistiskākajā -Inertajā scenārijā, ja dzimstības, mirstības un migrācijas rādītāji

saglabājas 2010.gada līmenī, nākotnes demogrāfiskā prognoze izskatās šādi:

1390613145

1217911165

101299067

79996935

5900

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

14000

16000

2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050

12.7% 12.4% 11.9% 10.9% 10.2% 9.3% 8.5% 8.0% 7.7%

66.8% 66.1% 65.3% 63.8% 62.1% 60.8% 59.7% 58.5% 54.3%

20.4% 21.4% 22.7% 25.3% 27.6% 29.9% 31.8% 33.4% 38.0%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050

līdz 14 gadiem 15 - 61 gads pēc 62 gadiem

2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050

līdz 14 gadiem 1770 1635 1454 1219 1035 845 682 557 456

15 - 61 gads 9293 8695 7958 7124 6294 5511 4777 4059 3203

62 gadi un vairāk 2843 2815 2767 2822 2800 2712 2540 2319 2240

Kopā 13906 13145 12179 11165 10129 9067 7999 6935 5900

Scenārijā „Bērni un iebraukšana” grūti iedomāties situāciju, kad novadā iebrauc tikai bērni

un jaunieši atsevišķi bez vecākiem, tāpēc tika modelēta situācija, kad iebrauc ģimenes ar

bērniem: 1700 iedzīvotāji, t.sk. 850 pieaugušie (vecumā no 20 līdz 35 gadiem) un 850 bērni

un jaunieši no 0 līdz 19 gadiem.


Iedzīvotāju skaita prognoze šajā scenārijā izskatās šādi:

1390614536

15395 15538 15413 15236 15095 15009 14937

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

14000

16000

2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050

Galveno vecumgrupu skaits un proporcija atainots attēlā un tabulā zemāk:

12.7% 16.2% 19.8% 21.4% 20.4% 18.8% 18.2% 18.8% 19.8%

66.8% 64.2% 61.7% 59.3% 59.9% 61.2% 62.1% 61.6% 59.0%

20.4% 19.6% 18.6% 19.2% 19.8% 20.0% 19.7% 19.7% 21.1%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050

līdz 14 gadiem 15 - 61 gads pēc 62 gadiem

2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050

līdz 14 gadiem 1770 2352 3042 3331 3141 2861 2742 2820 2963

15 - 61 gads 9293 9332 9491 922 9226 9329 9379 9239 8815

62 gadi un vairāk 2843 2852 2862 2987 3046 3046 2974 2950 3159

Kopā 13906 14536 15395 15538 15413 15236 15095 15009 14937

Demogrāfiskā slodze (iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam un pēc darbspējas vecuma

skaits uz 1000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā) pieaug pilnīgi visos scenārijos, taču

labvelīgākā situācija ir scenārijos ar jaunu iedzīvotāju iebraukšanu.


Šīs paredzamās demogrāfiskās tendences jāņem vērā, plānojot esošo pakalpojumu

uzlabošanu, pārvaldes pārstrukturizēšanu, jaunu pakalpojumu attīstību un jebkurus

attīstības pasākumus novadā.

1.4. NODARBINĀTĪBA

Līvānu pilsētas un novada uzņēmējdarbībai ir nozīmīgas rūpnieciskās un lauksaimnieciskās

ražošanas tradīcijas un pieredze. Līvānu novads pozicionē sevi kā pašvaldību, kura veido

uzņēmējdarbību un inovācijas rosinošu vidi, un ir jau pirmie sasniegumi, kas tiek attīstīti

tālāk, iekļaujoties Latgales reģiona uzņēmējdarbības atbalsta sistēmā. Uzņēmējdarbības

atbalsta un inovāciju veicināšanas pasākumi novadā tiek saistīti ar atbilstošiem

cilvēkresursu attīstības pasākumiem, lai nodrošinātu moderno tehnoloģiju ieviešanai un

kvalitatīvu produktu attīstībai nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas.

Gan ražošanas apjoma, gan nodarbināto skaita ziņā lielākie novada uzņēmumi ir SIA „Z-

Light”, SIA „RNS-D”, SIA „Sencis”, SIA „Līvānu mājas un logi”, „SIA „Adugs”, SIA „Daugulis

& Partneri”, SIA „Līvānu siltums”, SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”, SIA

„Biolitec”, SIA „Līvānu kūdras fabrika”, SIA „Līvānu meliorators”, SIA „Saltums 2”, SIA

„Rudzāts”, SIA „Čiekuriņi”.

Diemžēl bezdarba līmenis Līvanu novadā bijis augsts visu laiku. 2011.gadā vērojams

bezdarba neliels samazinājums.

0

5

10

15

20

25

2008.g.janvāris 2009.g.janvāris 2010.g.janvāris 2011.g.janvāris 2011.g.jūnijs

10,8

14,5

20,4

17,9 17,3

%

Bezdarba līmenis Līvānu novadā

2008.gadā bezdarba līmenis novadā bija 10,8%, 2010.gada janvārī tas gandrīz dubultojās –

20,4% no iedzīvotāju skaita darbspējas vecumā. Lai gan bezdarba līmenis ir visai augsts,

tam ir tendence samazināties.


2009.gadā Līvānu novadā bija reģistrēti 894 komersanti. Pēc VID datiem uz 2011. .gada

1.jūliju ir reģistrētas 866 komercsabiedrības (t.sk. 70 – individuālie komersanti), taču tikai

247 uzņēmumos (28,52%) ir darba ņēmēji. Tātad lielākā daļa komersantu ir viena cilvēka

uzņēmumi vai tās ir pašnodarbinātās personas. Lai radītu jaunas darba vietas, jāsniedz

iespējamais atbalsts esošo uzņēmumu paplašināšanai un jaunu uzņēmumu dibināšanai.


No NVA Līvānu apkalpošanas centra uzskaitē (uz 30.11.2010.) esošajiem bezdarbniekiem

lielākā daļa sieviešu ir vecumā no 55-59, no kā stipri neatpaliek sievietes, sākot no 44 gadu

vecuma. Otra lielākā grupa ir jaunieši no 25-29 gadi. Vīriešiem visvairāk bezdarbnieku ir 50-

54 gadu vecumā. Nomācošs ir fakts, ka gandrīz 54% bezdarbnieka statusā ir 1-3 gadus un

vairāk. Visvairāk bezdarbnieku ir profesionālā un vispārējā vidējā izglītība.

Pēc NVA Līvānu sektora sniegtās informācijas pēdējo 2 gadu laikā Līvānu novadā ESF

programmas ”Bezdarbnieku un darba meklētaju apmācība Latvijā” ietvaros 492

bezdarbnieki un darba meklētāji saņēmuši neformālo apmācību, 92 – profesionālo

apmācību. Diemžēl nav konkrētu datu, cik no šiem cilvēkiem, pateicoties apmācībām,

ieguvuši darbu.

Īpaša uzmanība jāpievērš jauniešu nodarbinātības jautājumiem. Jauniešu-bezdarbnieku

skaits pašvaldībā pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem uz 30.04.2011. - 226

personas, vecumā no 15-25 gadiem, kas ir 13,8 % no kopējā bezdarbnieku skaita Līvānu

novadā.

Pašvaldība iesaistās dažādos NVA projektos, izmantojot to piedāvātās iespējas nodarbināt

iedzīvotājus. Piemēram:

Vasaras darbu skolēniem 2008. gadā veica 108 jaunieši tajā skaitā 34 pusaudži no 13-14g.v.


2009. gadā Līvānu novada pašvaldības iestādēs un vietējos uzņēmumos NVA projektā „Darba izmēģinājumi” strādāja 15 jaunieši - bezdarbnieki un guva praktiskā darba iemaņas dažādās profesijās.

2010.gadā tika atvērts projekts par jauniešu (virs 18.g.v.) nodarbinātību biedrībās un NVO.

Projekts sociālā riska grupu jauniešu un jauniešu ar mazākām iespējam integrācijai darba tirgū.

Projekts ilgstošajiem bezdarbniekiem - jauniešiem kopš 2009.septembra ir iespēja iesaistīties NVA projektā ”Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība”.

2010. un 2011. gadā projektā „Jauniešu darba prakse” Līvānu novadā 69 jaunieši strādāja pie 19 darba devējiem Līvānu novada komercsabiedrībās, NVO, biedrībās

Novadā darbojas Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs (LIIC), kas jaunajiem

uzņēmējiem piedāvā biroja telpas par samazinātu nomas maksu un biroja tehniskos

pakalpojumus. Lai tiktu veicināta jauniešu nodarbinātība un komercdarbība, Līvānu novadā

tiek organizētas karjeras konsultācijas (NVA) un konsultācijas jaunajiem uzņēmējiem (LIIC).

Līvānu 1.vidusskolā sadarbībā ar Latvijas uzņēmējdarbības un menedžementa akadēmiju

tiek piedāvāta interešu izglītības programma „Komerczinības vidusskolēniem”, kur jauniešu

apgūst komercdarbības uzsākšanai nepieciešamās zināšanas.

Pašvaldība līdzdarbojas skolēnu „Ēnu dienu” pasākumos4. Ēnu dienā skolēni tiek

iepazīstināti ar pašvaldības iestāžu darbu, darbinieku pienākumiem, atbildību u.c.

jautājumiem, lai jaunieši gūtu priekšstatu par dažādām specialitātēm un spētu vieglāk

izvēlēties nākotnes profesiju.

Diemžēl jauniešu bez darba pieredzes kopejās darba prakšu iespējas ir ļoti ierobežotas, t.sk.

ja nav adekvāta valsts atbalsta, uzņēmēji nelabprāt pieņem jauniešus darba praksē, jo tas no

uzņēmēja prasa papildus uzmanību, laiku, ieguldījumus.

Pēc Līvānu novada Sociālā dienesta informācijas, liela daļa bezdarbnieku nevēlas mācīties

kvalifikācijas celšanas vai citas profesijas apguves kursos, pamatojot ar to, ka trūkst naudas

ceļam uz pilsētu un atpakaļ, liels attālums līdz autobusa pieturai, nav ērtas autobusu

satiksmes vai tik un tā darbu neatradīs.

ESF programmas „Darba praktizēšana pašvaldībās” (ar 100 latu stipendiju) ietvaros t.i.

subsidētas darba vietas saņēmuši 657 cilvēki laika posmā no 2010.gada sākuma līdz

2011.gada martam. Vidēji mēnesī ir nodarbināti ap 170 - 230 bezdarbnieku.Diemžēlvienai

bezdarbnieku daļai pat 100 latu stipendiātu programma nešķiet pievilcīga, jo „vasarā ir

4 Papildus informācija par „Ēnu dienu” pasākumiem www.jal.lv

http://www.jal.lv/


karsti, bet ziemā auksti”. Bieži vien cilvēki vēlas strādāt tikai fiziski vieglus darbus,

neraugoties uz nepieciešamo prasmju trūkumu.

Liela daļa pagastu iedzīvotāju strādā savās saimniecībās. Rožupes pagasts ir vienīgias

pagasts, kurā zemnieku saimniecību skaits ir lielāks par piemājas saimniecību skaitu.

Saimniecību skaits Līvānu novadā (CSP dati, 2011)

Lielai daļai sabiedrības ir izveidojies pamata dzīves un darba prasmju trūkums, pašapziņas

trūkums un pat kauns strādāt. Aptaujājot dažādu sabiedrības grupu pārstāvjus par

izmaiņām, uzlabojumiem, kas būtu jāveic sociālo pabastu piešķiršanas sistēmā, lai

augstākminēto tendenci mainītu, tiek secināts, lai motivētu cilvēkus iesaistīties dzīves

kvalitātes uzlabošanā, būtu nepieciešams ieviest stingrākus noteikumus pabalstu

piešķiršanai tie varētu būt:

1. par nepatiesu ziņu sniegšanu (par aplokšņu algu u.c. ienākumiem) liegt pabalstu

saņemšanu uz kādu laiku un atmaksāt saņemtos pabalstus;

2. uzlikt par pienākumu katru pabalstu tiešāmatstrādāt, nevis kā tagad, kad var arī

nestrādāt;

3. ļaut algotos pagaidu sabiedriskos darbus strādāt pie uzņēmējiem (tad centīgākajiem

bezdarbniekiem būtu lielāka iespēja atrast darbu, arī uzņēmējiem būtu iespēja ražot vairāk

produkcijas u.tt.);

4. nemaksāt pabalstus, ja pabalstu saņēmējs atsakās no pieejamām NVA piedāvātām

programmām, neskatoties uz to, ka šī ir iespēja palielināt ienākumus;

5. sociālais dienests pēc savas iniciatīvas varētu pārvērtēt personas (ģimenes) ienākumus.

1.5. IZGLĪTĪBA UN TĀLĀKIZGLĪTĪBA

Izglītības (formalās, interešu un neformalās) un garīgās pilnveidošanās, kā arī fiziskās

attīstības iespējas novadā nodrošina šādas izglītības iestādes:


Izglītības iestāde

01.09.2008.

01.09.2009

Izglītojamo skaits uz 01.09.2010.

Kopā

Kopā

Kopā

t.sk.

1 -12.kl.

t.sk.

5-6 gadīgie

t.sk.

pārējie pirms kolas vec. bērni

Līvānu 1. vidusskola 698 671 609 609

Līvānu 2. vidusskola 284 278 274 257 17

Līvānu novada vakara (maiņu)

vidusskola

108 116 122 122

Rudzātu vidusskola 148 146 144 114 21 9

Rožupes pamatskola 135 130 124 92 16 16

Jaunsilavas pamatskola 168 168 165 105 29 31

Jersikas pamatskola 92 105 113 101 12

Sutru pamatskola 65 68 59 44 5 10

Rudzātu speciālā

internātpamatskola

82 85 79

Līvānu novada pirmsskolas izglītības

iestāde „Rūķīši”

268 280 301 130 171

Līvānu Bērnu un jauniešu centrs 919

Jēkaba Graubiņa Līvānu mūzikas un

mākslas skola

240 255 243

Līvānu Bērnu un jaunatnes sporta

skola

227

Līvānu novada astoņās vispārējās izglītības iestādēs un vienā speciālās izglītības iestādē

2010.gada 1.septembrī mācības uzsāka 1444 izglītojamie, kas ir par 154 izglītojamiem

mazāk nekā 2009.gada 1.septembrī. Līvānu novada pirmsskolas izglītības iestādi un

grupas apmeklē 467 izglītojamie. 919 izglītojamie ir iesaistīti interešu izglītības apguvē, bet

470 izglītojamie apmeklē Līvānu novada profesionālās ievirzes izglītības iestādes.

Kopējo skolēnu skaita samazinājumu ietekmēja tas, ka izlaiduma klases bija skaitliski lielas,

jo 1.klašu skolēnu skaits salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir nedaudz palielinājies. 2009.gadā

mācības uzsāka 108, bet 2010.gadā 119 skolēni.

Līvānu novada vispārizglītojošās izglītības iestādēs 2010./2011.mācību gadā tika īstenotas

29 licencētas un akreditētas izglītības programmas, pirmsskolas izglītības iestādē - trīs

izglītības programmas, Līvānu mūzikas un mākslas skolā –kopā 8 licencētas un akreditētas

izglītības programmas un sporta skolā - četras licencētas izglītības programmas.

Novada vidusskolu absolventu vērtējumi 2010./2011.mācību gada centralizētajos

eksāmenos A, B un C līmenī:

Līvānu 1.vidusskolā 68 %;


Rudzātu vidusskolā 77,4 % ;

Līvānu 2.vidusskolā 74%;

Līvānu novada vakara (maiņu) vidusskolā 30 %.

Par labiem sasniegumiem 2009./2010.mācību gada valsts mācību priekšmetu olimpiādēs,

konkursos, sporta čempionātos 21 izglītojamais saņēma Līvānu novada domes piešķirtās

naudas balvas, bet 50 skolēni par veiksmīgu dalību saņēma Domes balvas.

46 Līvānu novada pedagogi, kuru izglītojamie/audzēkņi 2009./2010.mācību gadā bija

mācību priekšmetu olimpiāžu, konkursu un čempionātu uzvarētāji saņēma Domes balvas.

Līvānu novada izglītības iestādēs kopā strādā 293 pedagogi.

ESF projekta„Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas

apstākļos” ietvaros 2010.gadā dažādās aktivitātēspiedalījās 12 Līvānu novada izglītības

iestādes, kopumā projektā iesaistījās 118 pedagogi. -

Pirmsskolas izglītību var iegūt PII „Rūķīši” (Līvānos, Rīgas ielā 13), Jaunsilavas pamatskolas,

Rudzātu vidusskolas, Jersikas pamatskolas, Sutru pamatskolas, Rožupes pamatskolas, kā

arī Līvānu 2.vidusskolas pirmskolas izglītības grupās. Ņemot vērā ievērojamus pašvaldības

ieguldījumus atbilstošu telpu nodrošināšanā, PII „Rūķīši” paplašināšanā, 2010./2011.gadā

pilnīgi visiem Līvānu novada bērniem pirmskolas vecumā, kuri tika laicīgi pieteikti iestādē

un kuru vecāki bija izpildījuši normatīvo aktu prasības attiecībā uz nepieciešamo izziņu

iesniegšanu u.c., vietas bērnu dārzā tika nodrošinātas. Bērnus bērnudārzā uzņem no 1,7

gadiem. Ņemot vērā pēdējās izmaiņas LR normatīvajos aktos, arī Līvānu novada pašvaldībai

jāplāno pasākumi, lai nodrošinātu vietas pirmsskolas grupās bērniem jau no 1,5 gadu

vecuma.

Izvērtējot ģimenei labvēlīgu vidi Līvānu novadā, jāsecina, ka jaunajām māmiņām, kuras

samērā ātri vēlas atsākt strādāt, ir problemātiski nodrošināt bērna atbilstošu pieskatīšanu –

ja bērns ir vecumā zem 1,7 gadiem un nav pieejama auklīte, jaunā sieviete nevar atsākt

darbu. Kā viens no atbalsta pasākumiem varētu būt sertificēto auklīšu (kas beigušas NVA

profesionālos kursus) kontaktinformācijas ievietošana pašvaldības mājas lapā.

Gan PII „Rūķīši”, gan visās pagastu skolās esošās pirmsskolas izglītības grupas sagatavo

bērnus skolai, līdz ar to skolā bērnam ir daudz vieglāk (bērni attīstās gan fiziski, gan

muzikāli, gan psiholoģiski).

Vispārējās izglītības iestādes: Līvānu 1.vidusskola

Skola apņēmusies līdz 2013./2014.mācību gadam izpildīt visas prasības un veikt atbilstošus

sagatavošanās pasākumus, lai pretendētu uz valsts ģimnāzijas statusa atkārtotu iegūšanu.

Papildus tiek pētītas iespējas t.s. Reālģimnāzijas izveidei. Tas nebūs viegli, jo šāda veida

ģimnāzijas Latvijā šobrīd nav. Taču skolas vadība un personāls ir gatavi mērķtiecīgi strādāt,

lai veidotu specifiskas apmācību programmas, kas pietuvinātas reālajai dzīvei, tādējādi


skolēnus labāk sagatavojot praktiskajai dzīvei. Līdz ar to nepieciešami vairāku klašu telpu

remonti un papildus aprīkojuma, mācību līdzekļu iegāde (piem. mājturības kabinetiem).

Otrs svarīgs uzsvars Līvanu

1.vidusskolas turpmakajā attīstībā

tiks likts uz matemātikas, dabas

zinību un svešvalodu apguvi.

Līdzšinējie audzēkņu rezultāti

pierāda, ka skolā ir pietiekoši

kvalificēti mācībspēki, motivēti

bērni un jaunieši, lai minētos

priekšmetus apgūtu augstā līmenī.

Attēls nr.9: Līvānu 1.vidusskola

Svarīgi aspekti, kurus Līvānu 1.vidusskola plāno integrēt savā turpmākajā darbā un kas

atbilst Latgales stratēģijas 2012 – 2017 apakšprogrammas „Skola +” mērķiem5 par skolas

funkciju un sniegto pakalpojumu paplašināšanu, ir:

- ģimenes labsajūtas veidošana (t.sk. jauno māmiņu skola, psihologa pieejamība vecākiem,

kurš varētu darboties visās novada skolās);

- uzņēmējdarbības izglītība visos vecumos (t.sk. dalība Junior Achievement programmā);

- modernās tehnoloģijas (ja skolā tiek izveidots IT centrs)

- radošās domāšanas un dabaszinību attīstība visos vecumposmos (ja sākumskolā -

Laimiņas skolā tiek izveidots dabas zinību kabinets)

Bez tam skolā turpinās darboties pedagoģiskās korekcijas klase un C līmeņa klase ar mērķi

nodrošināt bērniem pedagoģisku un medicīnisku korekcijas atbalstu, palīdzēt apgūt

komunikācijas, pašapkalpošanās un dažādus mācīšanās paņēmienus. Lai maksimāli

motivētu gan vietējos, gan blakus novadu jauniešu vidusskolas studijām izvēlēties Līvānu

1.vidusskolu, skolas vadība plāno paredzēt vairākus papildus atbalsta pasākumus, piem.,

stipendiju piešķiršanu vidusskolēniem, kas mācās uz 7-10 ballēm, speciālās (koriģējošās)

vingrošanas nodrošināšana. Taču, ņemot vērā pašvaldības ierobežotās budžeta iespējas, šīs

aktivitātes galvenokārt jāplāno sadarbībā ar novadā esošo uzņēmēju atbalstu, biedrību

darbību atsevišķu projektu ietvaros, piesaistot ārējo finansējumu.

Lai pilnībā sakārtotu skolas infrastruktūru, nepieciešami milzīgi ieguldījumi telpu pārbūvē,

vides sakārtošanā un mācību procesa modernizācijā. Diemžēl pašvaldības ierobežotā

budžeta dēļ tuvākajos 3-4 gados visas vajadzības netiks apmierinātas, taču plānoti vairāki

projekti kā prioritārie pasākumi saistībā ar telpu pārplānošanu to racionālākai izmantošanai.

Līvanu 1.vidusskola ir viena no divām novada skolām, kuras pilnībā pārgājušas uz e-žurnāla

izmantošanu.

5Skola kā daudzfunkcionāls izglītības, kultūras, sabiedrisko un paaudžu mijiedarbības centrs /”Latgales

stratēģija 2030”, 2010.g./


Līvanu 1.vidusskolas ārpusklašu darbā lielu ieguldījumu sniedz biedrība „Līvānu

1.vidusskolas atbalsta biedrība” un tai cieši blakus esošais Vecāku klubiņš (neformāla vecāku

apvienība).

Līvānu 2.vidusskola

Līvanu 2.vidusskola izceļas novada skolu tīklā ne tikai ar augstu sasniegumu līmeni

eksaktajos priekšmetos (74% ir A,B,C līmenis), bet arī ar aktīvu ārpusstundu darbību, t.sk.

kas orientēta uz skolēnu biznesa pamatzināšanu un prasmju attīstību. Jau kopš 1998.gada

skolā katru gadu tiek dibināti mācību uzņēmumi (Junior Achievement ietvaros). Skolēniem

pedagoga uzraudzībā ir iespēja pilnībā izjust uzņēmējdarbības vidi – atlasīt personālu, veikt

dokumentācijas kārtošanu utt. Nozīmīgākie 3 uzņēmumi darbojušies 1) diskotēku

organizēšanas pakalpojumu sniegšanā, 2) bērnu pasākumu un akciju organizēšanas

pakalpojumu sniegšanā, 3) mākslas, amatniecības jomā (konfekšu pušķu veidošana un

tirdzniecība). Jaunie uzņēmēji piedalījušies un guvuši atzinības arī starptautiskos firmu

festivālos.

2010.gadā veikti skolas siltināšanas darbi, pēc kuriem Līvānu 2.vidusskola pilsētā izceļas ar

savu ārsienu krāsu dizainu – šis ir objekts, kuru Līvānu viesi, kas brauc cauri pilsētai, ir

noteikti pamanījuši. Skolas klašu telpas tiek pakapeniski uzlabotas, tās ir piemērotas

mācību procesam un audzināšanas darbam, bet nopietnas problēmas pastāv ēdināšanas

blokā un aktu zālē, kur nepieciešams veikt pamatīgus rekonstrukcijas darbus. Līvānu

2.vidusskolas aktu zāle šobrīd

nevar tikt izmantota, kas

ievērojami traucē kopējam

skolas darbam.

2011.gada jūlijā skolas telpās

darbu uzsāka zobārsta

privātprakse (SIA „Some”), kas ir

piemērs t.s. „Skola+” attīstībai ne

tikai pagastu skolās, bet arī

pilsētā.

Attēls nr.10: Līvānu 2.vidusskolas un Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskolas ēka

Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskola

Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskola pēc savas specifikas ir vienīgā tāda Līvānu novada

skola. Tiek piedāvātas 3 licencētas izglītības programmas:

Pedagoģiskās korekcijas pamatizglītības programma, kurā skolēni var mācīties - padziļināti tieši tos mācību priekšmetus, kuri sagādā grūtības. Šajā programmā arī adaptējas un mācības turpina mūsu novada iedzīvotāji pēc ieslodzījumiem, kā arī audzēkņi no citiem novadiem bez vecuma ierobežojuma;


VVI vispārizglītojošā virziena izglītības programma;

VVI vispārizglītojošā virziena neklātienes izglītības programma (strādājošiem, notiek arī tālmācība ar skolēniem, kas daļēju mācības laiku pavada ārzemēs), šāda programma novadā tiek piedāvāta tikai vakarskolā.

Bez tam skola veic nozīmīgu sociālo funkciju un sniedz mūžizglītības pakalpojumums.

Katru gadu skolā notiek remonti, tā sakārtojot skolas estētisko vidi. Skolai uzlikts jauns

jumts, saremontēts sanitārais mezgls, nomainīti logi, skaisti izremontēta aktu zāle, gaumīgi

iekārtoti visi mācību kabineti - datorklase, bibliotēka, metodiskais kabinets, psihologa

istaba, skolēnu un skolotāju atpūtas telpas.

Pēc skolēnu skaita var secināt, ka ar katru gadu skolas skolēnu skaits pieaug.

Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskolā mācās skolēni arī no citām (kopā 11) pašvaldībām,

t.sk. ir 4 bāreņi un bez vecāku gādības palikušie, 6 invalīdi (2010./2011.m.g.). Skolā ir 7 klašu

komplekti, strādā 10 skolotāji un 1 sociālais pedagogs.

Skola aktīvi piedalās dažādos projektos: realizēts NVA projekts „Atbalsts invalīdiem –

bezdarbniekiem profesionālo prasmju apguvei darba vietā”, īstenotas neformālās izglītības

programmas bezdarbniekiem un darba meklētājiem NVA īstenotā aktīvā nodarbinātības

pasākuma „Neformālās izglītības ieguve” ietvaros, dodot skolēniem - bezdarbniekiem

iespēju papildus apgūt dažādus kursus.

2011.gada pavasarī skolai izdevies-saņemt ELFLA līdzfinansējumu projekta „Bērnu rotaļu

istabas izveide Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskolā”. Projekta mērķis ir veicināt

izglītības pieejamību un mācību procesa efektivizāciju jaunajiem vecākiem, kā arī dažādot

izglītojošās un attīstošās aktivitātes pirmskolas vecuma bērniem Līvānu novadā, izveidojot

bērnu rotaļu istabu Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskolā.

Tas nozīmē, ka Vakara (maiņu) vidusskolas audzēkņiem būs iespējams atstāt bērnus

pieskatīšanai, neuztraucoties par to drošību un pilnvērtīgi pavadīto laiku. Šīs aktivitātes

pieejamības rezultātā samazināsies kavēto nodarbību skaits un uzlabosies zināšanu līmenis

un izglītības kvalitāte audzēkņiem, kuri audzina bērnus un sastopas ar grūtībām nodrošināt

bērnu pieskatīšanu mācību laikā. Audzēkņiem būs iespēja mācību laikā savu bērnu uz laiku

uzticēt sociālajam pedagogam. Šādas vizuāli pievilcīgas un praktiskas rotaļu istabas izveide

un pieejamība, iespēja atstāt bērnus pieskatīšanai iespējami piesaistīs arī citus jaunos

vecākus gan no pilsētas, gan novada lauku teritorijām mācīties Līvānu vakarskolā, ja līdz šim

šāda iespēja nav tikusi izmantota, sastopoties ar problēmām bērnu pieskatīšanas jomā.

Projekta rezultātā audzēkņiem (vecākiem) tiks radītas vienlīdzīgas iespējas izglītības apguvē

un atvieglots mācību process, jo izglītības apguve mūsdienās ir viens no svarīgākajiem

faktoriem sekmīgai dalībai darba tirgū un savas ģimenes turpmākai nodrošināšanai.

Rudzātu vidusskola

Rudzātu vidusskola piedāvā pirmsskolas izglītības programmu, vispārējās pamatizglītības

izglītības programmu latviešu mācībvalodā dienas skolā un vispārējās vidējās izglītības

vispārizglītojošā virziena izglītības programmu. Pieejamas 3-4 un 5-6 gadīgu bērnu


pirmsskolas grupas. Skolas telpās atrodas un tās intensīvi izmanto sabiedriskais centrs

„Biedrība Rudzāti”, kurš rūpējās par Rudzātu garīgo, kultūras dzīvi un ekonomisko attīstību,

vides sakopšanas pasākumi. Skolā izvietots arī Rudzātu saieta nams, kuru izmanto gan

skolas audzēkņi un darbinieki, gan visa pagasta iedzīvotāji.

Skolai ir labi panākumi mācību un

audzināšanas darbā. Centralizētajos

eksāmenos skolēnu zināšanu vērtējums

„A”, „B”, „C” līmenī 78 % skolēnu. Skola

regulāri ir starp labākajām valstī pēc

mācību olimpiāžu rezultātiem. 2011.gadā

astoņi skolēni ir valsts olimpiāžu laureāti.

Skola regulāri ir - „Draudzīgā aicinājuma

balvas” laureāte. Īpaši labas zināšanas

skolēni uzrāda eksaktā cikla priekšmetos.

Ir neskaitāmu valsts konkursu

dabaszinībās laureāti. 70 % skolas

absolventu iestājas un sekmīgi studē

augstskolās budžeta grupās.

Skola sekmīgi pilda audzinošā rakstura

funkcijas. Darbojas viena no

spēcīgākajām Jaunsargu vienībām Latvijā.

Regulāri, kopš 1985.gada tiek organizētas

starptautiskās sacensības sporta tūrismā

„Rudzātu kauss” .

Attēls nr.11: Rudzātu vidusskola

Rudzātu vidusskola spējusi veiksmīgi organizēt sadarbību ar studentiem (iniciatīva ir gan no

skolotājiem, gan pašiem studentiem), ir augsta pašiniciatīva projektu izstrādē, piesaistot

mazos grantus. Ar pašvaldības atbalstu pilnība aprīkots dabas zinību kabinets (25

klēpjdatori), informātikas kabinets (5 datori), ar ko var lepoties Latvijas mērogā. Skolā ir 4

interaktīvās tāfeles, 5 projektori – skolas materiālā bāze ir 100% atbilstoša mācību

programmu nodrošināšanai. Rudzātu vidusskola ir arī viena no divām novada skolām, kuras

pilnībā pārgājušas uz e-žurnāla izmantošanu.

Informātikas kabinetu, kurā ir 18 datori, un Informācijas centru izmanto autovadītāju

apmācībā, lauksaimnieku apmācībam, datorapmācībām, svešvalodu apguvē pagasta

iedzīvotāji.

Nesen noslēdzies svinību (aktu) zāles remonts, taču jāplāno skolas siltināšana, skrejceļa

seguma atjaunošana un skatītāju soliņu uzstādīšana skolas stadionā. Nepieciešama arī zēnu

darbmācības pedagoga piesaiste un kabineta tehniskās bāzes papildināšana.

Skolas kopējo darba organizāciju ievērojami atvieglo tas, ka skolai ir savs skolēnu autobuss,

kā arī skolas internāts.


Skola sadarbībojas ar Latvijas nacionālo fondu (LNF) Zviedrijā – praktiska palīdzība

(apģērbs, pārtika) un Jauno matemātiķu konkruss 4.-7.klašu skolēniem (sadarībībā ar

Latvijas Universitāti) Latvijas mēroga konkurss; kā arī ar Jaunsargiem no 35.zemessardzes

bataljona (tiek organizētas starptautiskas sacensības virves vilkšanā, sporta tūrisma

sacensības “Rudzātu kauss”). Kā savu inovāciju, skola plāno ieviest angļu valodas apmācību

no 1.klases.

Sutru pamatskola

Sutru sešgadīgās skolas vēsture aizsākās 1934. gadā, patreizējā ēka uzcelta 1937.gadā.

Sutru pamatskola var lepoties ne tikai ar savām skolas tradīcijām, bet arī ar augstajiem

sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiādēs. Neskatoties uz mazo skolēnu skaitu skolā,

2006.gadā Sutru pamatskola izcīnīja Draudzīgā aicinājuma balvu „Diploms” (12.vieta valstī).

2007.gadā Sutru pamatskola izcīnīja Draudzīgā aicinājuma balvu „Pūce” (1.vieta valstī).

2008.gadā Sutru pamatskola izcīnīja Draudzīgā aicinājuma balvu „Globuss” (5.vieta valstī).

2009. gadā Sutru pamatskola izcīnīja Draudzīgā aicinājuma balvu „Pūce” (1.vieta valstī), kā

arī IZM un A.Kronvalda fonda balvu „Mazā pūce”. 2010. gadā Sutru pamatskola izcīnīja

„Draudzīgā aicinājuma” balvu „Globuss” (kopvērtējumā 10 gados), kas ir 5. vieta valstī lauku

skolu grupā.

Būtiskas pārmaiņas skolā notika 2007. gadā, kad tika veikta Sutru pamatskolas ēkas

renovācija. Tika izremontētas ne tikai skolas iekštelpas, bet arī atjaunota fasāde un

labiekārtota skolas apkārtne.

Kvalitatīvi renovētā Sutru skola ir ieguvusi pievilcīgu un sakoptu izskatu. Skola darbojas kā

sporta un citu aktivitāšu centrs. Lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu skolā

nepieciešams sasniegt trīs faktoru realizāciju. Nepieciešams, lai skolai ir pieejamas finanses,

kompetenti darbinieki un ar vēlmi izzināt un mācīties apveltīti bērni. Augstāko mācību

procesa kvalitāti izdevās sasniegt 2010. gadā, kad Sutru pamatskolas audzēkņi bija starp

Latvijas mēroga olimpiāžu uzvarētājiem.

Šobrīd skolā strādā 13 pedagogi un 5 tehniskie darbinieki. Demogrāfisko, migrācijas un

saimnieciskās dzīves izmaiņu rezultātā, kad iedzīvotāju skaits, sevišķi lauku nomalēs,

samazinās (arī bērnu skaits samazinās), skolai jāplāno, kā mobilizēt izglītības, kultūras un

citu pakalpojumu sniedzēju un vietējo uzņēmēju resursus, lai iespējams kļūtu par Sutru

pagasta sabiedrisko centru, nodrošinot mūžizglītības procesu un papildinot ar citām

sabiedriskajām aktivitātēm.

Pagasta ēkā netālu no skolas ir izveidota “jauniešu istaba” dažādām aktivitātēm. Brīvajā

laikā jauniešiem patīk dažādas sporta spēles, meitenes interesējas par mūziku, teātra

mākslu, gan zēnus, gan meitenes piesaista aerobika. Kopumā pagastā brīvā laika

pavadīšanas iespējas tomēr nav pietiekošas, kā arī jauniešu vidū būtu jārada lielāka

motivācija uzdrīkstēties un iesākto turpināt ilgtermiņā.

Jersikas pamatskola

Jersikas pamatskolas stiprās puses ir izglītības programmu īstenošanas kvalitāte, t.sk.

uzsvars uz mācībām un audzināšanu izvirzot augstas prasības visā izglītības procesā un


koncentrēšanās uz to īstenošanu; bērnu ar mācīšanās traucējumiem integrācija sabiedrībā;

pedagogu kolektīvs, kurš spēj pielāgoties jaunām situācijām, atvērts inovācijām, ar augstu

kvalifikāciju, radošs. Skola piedalījusies starptautiskajā ekoskolu programmā, kas ļauj

ilgstošu darbību vides izpētē un aizsardzībā, piedalīšanos valsts līmeņa izglītojošos

projektos, apkārtējās vides sakopšana un uzturēšana kārtībā.

Skola nodrošina interešu izglītības iespējas

bērniem, kas dzīvo tālu no pilsētas un nevar

izmantot mākslas, mūzikas un sporta skolas

pakalpojumus (tautas dejas, mūzika,

kokapstrāde, teātris, lietišķā māksla, sports,

tehniskā grafika); sadarbību ar vecākiem,

labu gaisotni, kas sekmē mācīšanās procesu,

bērnu drošība laikā, kamēr bērni nokļūst

skolā un no skolas mājās (tiek izmantots

skolas autobuss).

Attēls nr.12: Jersikas pamatskola

Skolai ir internāts, ko izmanto sociālā riska ģimeņu bērni, tālu dzīvojošie bērni. Nedrīkst par

zemu novērtēt arī sakopto sakārtoto fizisko vidi, skolas tradīcijas.

Teritoriālais ģeogrāfiskais novietojums Jersikas pagastā nosaka apkārtējās sabiedrības

aktivitāšu centra statusu:

Pieaugušo tālākizglītības iespējas (notiek kursi bezdarbniekiem, ko organizē nodarbinātības dienests)

Sadarbība un NVO

IT izmantošanas iespējas (skolā ir sabiedriskais interneta punkts un uz skolas jumta ir raidītājs, kas palīdz apkārtējiem saņemt IT pakalpojumus)

Pagasta bibliotēkas izbraukuma punkts

Skola ir arī tūrisma pakalpojumu sniedzēja: vasaras nometnes, novadpētniecības istaba,

tuvumā esošie kultūrvēsturiskie objekti.

Lai turpinātu sniegt kvalitatīvu, konkurētspējīgu pamatizglītību katram bērnam atbilstoši

viņa veselības stāvoklim, garīgajai un fiziskajai attīstībai, spējām, talantiem, sociālajām

problēmām un iespējām vispusīgi pilnveidoties, skolā nepieciešama pedagogu

profesionālās meistarības pilnveide individuālajam darbam ar bērniem, ir vajadzīgs

logopēds, psihologs, sociālais pedagogs. Nepieciešmas sakārtot stadionu un fizisko vidi

skolas vecajā ēkā, modernizējot un estētiski atjaunojot mācību kabinetus.

Jaunsilavas pamatskola

Jansilavas pamatskola piedāvā plašu pakalpojumu klāstu. Skolas audzēkņi sevi labi

parādījuši gan novada, gan valsts mēroga olimpiādēs. Piedalījušies vides projektos un

laikraksta “Diena” organizētajā konkursā “Kas notiek”, kur izcīnijuši pirmo vietu. Saņēmuši

draudzīgā aicinajuma fonda balvu “Pūce”, kas ir pateicība skolotājiem un skolēniem par


augstvērtīgi veikto darbu. Skola vairākkārt parādās Ata Kronvalda skolu reitinga augšgalā,

un tai ir Ekoskolas statuss. Šādi sasniegumi skolas pārstāvjiem arī nodrošinājuši vizīti pie

Valsts prezidenta.

Vairāki skolas absolventi ir pasaules olimpiāžu laureāti:

2008.gadā 3.klases skolēns Matīss Zalāns Latvijā bija Nacionālās bērnu mākslas olimpiādes kārtas uzvarētājs, iegūstot 1.vietu, un tika izvirzīts dalībai Pasaules bērnu mākslas olimpiādes 2.kārtā Vācijā un 3.kārtā ASV. Viņa skolotāja Maija Ancāne ne tikai sagatavoja audzēkni olimpiādei, bet uzņēmās visas ceļojumu rūpes;

2008.gadā Aivars Grigorjevičs Taizemē- 3.vieta ģeogrāfijas olimpiādē, Jānis Broņka Vjetnamā - atzinība fizikas olimpiādē,

2009.gadā Jānis Broņka – dalība pasaules olimpiādē Meksikā.

Skolas audzēkņi ir konkurētspējīgi labākajās valsts ģimnāzijās - vismaz 4 beiguši vai mācās

Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā,apmēram tikpat Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, Ziemeļvalstu

ģimnāzijā un Rīgas 3.vidusskolā.

Skolā bez vispārējās izglītības tiek piedāvātas vairākas speciālās pamatizglītības

programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, izglītojamiem ar mācīšanās

traucējumiem, un izglītojamiem ar valodas

traucējumiem.

Skolas mācību un organizatorisko darbu

pozitīvi ietekmē tas, ka skolā ir izveidota arī

diennakts grupa (internāts). Ir ļoti laba

satiksme ar Līvānu pilsētu, kā arī daudzas

ģimenes savām atvasēm izvēlas skolā

esošas pirmsskolas grupas (3-4 gadus

vecajiem un 5-6 gadus vecajiem bērniem).

Attēls nr.13: Jaunsilavas pamatskola

Pie galvenajām problēmām skolā minama telpu nepietiekamība visām skolas organizētajām

aktivitātām, t.sk. ārpus mācību procesa. Vasaras mēnešos tās tiek piedāvātas vasaras

nometnēm un pasākumiem, to vajadzībām tiek nodrošinātas mēģinājumu vietas, kā arī

organizētas dažādas sabiedriskās aktivitātes. Skolā pieejamas naktsmītnes līdz 80-100

vietām. Nākotnē skola grib censties saglabāt visu klašu komplektus, turpināt sagatavot

konkurētspējīgus skolēnus, kas varētu sekmīgi turpināt izglītību valsts labākajās ģimnāzijās,

kā arī rekonstruēt skolas stadionu.

Pagasta jaunatne piedāvātajos pasākumos un aktivitātēs labprāt iesaistās, galvenokārt, tie

norisinās vasaras mēnešos, piemēram, dažādas sporta aktivitātes. Iespējas gan ir

nepietiekamas, tāpēc pagastā būtu nepieciešms jauniešu centrs, kur satikties un pavadīt

brīvo laiku. Arī skolas sporta zāle brīvdienās nav pieejama. Diemžēl vērojama tendence, ka

maz jauniešu atgriežas uz laukiem brīvdienās. Pēc jauniešu inicatīvas ir plānots ierīkot

sporta laukumu, pamatā tajā būs iespēja nodarboties ar volejbolu un basketbolu.


No nevalstisko organizāciju piedāvātajām iespējām, invalīdi piedalās Invalīdu biedrības

rīkotajos izglītojošajos pasākumos. Pagastā aktīvi darbojas pensionāru federācija, kā arī

iniciatīvu grupa “Gardēžu klubiņš”.

Skola daļēji pilda Biznesa inkubatora funkcijas, viens no tā darbības veidiem ir dalība „Junior

achievement” programmā, kurā jau 10 gadu garumā regulāri tiek nodrošināti labi rezultāti.

Pedagogi un skolēni aktīvi iesaistās vietējos radošo un starptautiskos sadarbības projektos –

tieši Jaunsilavu pamatskola bija pirmie Latgalē, kuri realizēja Comenius programmas

projektu. Bērniem bijusi iespēja viesoties pie projektu partneriem Vācijā, Somijā, Austrijā.

Skolas veiksmes stāsts lielā mērā skaidrojams ar skolotājiem, kas ir augsti kvalificēti sava

darba fanātiķi, lokālpatrioti, kā arī ar paaudžu un bērnu pēctecību.

Rožupes pamatskola

Blakus vispārējai pamatizglītībai skolā papildus darbojas pirmsskolas grupa (3-4 gadi un 5-6

gadi) ar 32 vietām, tai skaitā 6 diennakts vietām. Skolai ir izveidota arī diennakts grupa ar 14

vietām.

Skolas audzēkņi ir piedalījušies mācību priekšmetu olimpiādēs valsts mērogā bioloģijā,

matemātikā, fizikā un Latvijas un pasaules vēsturē. Skolas teritorijas labiekārtošanai

piesaistīti līdzekļi no KHMN trīs projektu realizēšanai; ikgadējas vasaras nometnes bērniem

no audžu un aizbildņu ģimenēm. Skolai ir sadarbība ar nodibinājumu Latvijas Bērnu fonds,

biedrību “Velku biedrība”, fondu “Veronika”. Skola iesaistās programmā “Zaļā punkta

skola”. Lielākās problēmas, ar ko jāsaskaras izglītības iestādei ir lielais sociālā riska un

maznodrošināto ģimeņu skaits; bērnu skaita samazināšanās, kā arī neapmierinoša skolas

fiziskā vide un materiāltehniskais nodrošinājums.

Lai gan funkcionāli skolā tiek nodrošinātas gan vietas, gan mācības ir jūtamas krasas

atšķirības materiāli tehniskajā nodrošinājumā salīdzinājumā ar citām skolām. Skolas

ēdināšanas bloks, sanitārais mezgls un telpas nav atbilstošas skolēnu un darbinieku

vajadzībām. Līdz ar to kopējā Rožupes skolas pievilcība ir zemāka. Tai pat laikā – kā pierāda

citu skolu pieredze - ievērojamus

panākumus var gūt ar augstas

mācību kvalitātes nodrošināšanu,

kas varētu kļūt arī par Rožupes

pamatskolas iezīmi. Nepieciešama

skolas (sevišķi dabas zinību

kabinetu) renovācija, lai tā atbilstu

personāla un skolēnu vajadzībām,

kā arī jāizveido sporta zāle, kurā

skolēni varētu apmeklēt sporta

nodarbības un kvalitatīvi trenēties,

gatavojoties dalībai sacensībās.

Attēls nr.14: Rožupes pamatskola


Skolas telpās darbojas biedrība “Vecāki Rožupes skolai”, kā arī pieejamas Līvānu BJC

interešu izglītības programmas: jaunsargi, vokālais ansamblis, mazpulki, gaidas, tautas

dejas, folkloras kopa. Bērniem iespēja iesaistīties Līvānu BJSS sporta pulciņos (volejbols,

dambrete), regulāri tiek organizētas sporta nometnes. Jau 3 gadus pēc kārtas Rožupes

pamatskola uzņem arī Mazpulku nomentes dalībniekus. Pie nākotnes attīstības plāniem

skola min atbalsta pasākumu nodrošināšanu darbā ar talantīgajiem audzēkņiem un

skolēniem, kuriem ir mācīšanās un uzvedības traucējumi, sakārtota skolas fiziskā vide un

mūsdienu prasībām atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums.

Lai arī jaunatnei nav pietiekoši nodrošinātas iespējas brīvā laika pavadīšanai, trūkst interešu

pulciņu, nav sporta laukumu, trūkst sporta inventāra, tomēr tā ir ļoti aktīva, izrāda interesi

par sportu un kultūras dzīvi, ir ļoti zinātkāra. Jaunatnes vajadzībām būtu nepieciešams

izveidot telpas galda spēļu izvietošanai, iegādāties inventāru sporta aktivitātēm, kā arī veikt

esošā sporta laukuma rekonstrukciju.

Rožupes skola pazīstama arī ar savu „Šķēršļu joslu” un ar to saistītajam Latgales mēroga

sacensībām.

Rudzātu speciālā internātpamatskola

Rudzātu speciālā internātpamatskolaīsteno vispārējās pamatizglītības programmas

izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, 1.līmeņa profesionālās pamatizglītības

programmas un interešu

izglītības programmas.

Izglītojamie izglītību iegūst

klātienē latviešu valodā un

atbilstoši spēkā esošajiem

normatīvajiem aktiem, atrodas

pilnā vai daļējā valsts apgādībā.

Izglītības programmu

īstenošanas un skolas

uzturēšanas izdevumi tiek

finansēti no Valsts budžeta.

Attēls nr.15: Rudzātu speciālā internātpamatskola

Skolā izglītību iegūst bērni no daudzām Republikas pašvaldībām. 2010./ 2011. m. g. ir

pārstāvēta 21 Latvijas pašvaldība.

Patreiz šī ir vienīgā speciālās izglītības iestāde bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem

novadā un tuvākajā apkārtnē.

Skola sākot ar 1999. gadu ir ieguldījusi milzīgu darbu un ievērojamus finansu līdzekļus savā

attīstībā. Gadu gaitā tiek realizēti daudzi investīciju projekti, gan valsts, gan piesaistīto

sponsoru atbalstīti, tādējādi veidojot skolu par modernu, vides pieejamības prasībām

atbilstošu, labi aprīkotu, materiāli un tehniski nodrošinātu izglītības iestādi bērniem ar


garīgās attīstības traucējumiem, kura spēj sniegt kvalitatīvu un plašu piedāvājumu arī

profesionālajā izglītībā.

Lielākie no tiem:

skolas mazā internāta rekonstrukcija, lielā internāta, kokapstrādes darbnīcu un rehabilitācijas centra būvniecība, kas tika veikta par sponsoru piesaistītajiem līdzekļiem;

Valsts investīciju projekts skolas mācību korpusa renovācijā un arī valsts investīcijas apkures sistēmas izveidē skolas rehabilitācijas centrā un tā kabinetu aprīkošanā;

Eiropas Reģionālās attīstības fonda 100% finansēts projekts „Rudzātu speciālās internātpamatskolas infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana”. Šī projekta rezultātā ir uzstādītas modernas ūdens attīrīšanas iekārtas; iegādāts jauns 17- vietīgs Ford Transit mikroautobuss ar speciālo aprīkojumu bērnu ratiņkrēslos pārvadāšanai ( tai skaitā 4 vietas); atjaunots skolas sporta laukums.

Skolai ir atbilstošs aprīkojums un personāls,lai arī bērni ar smagiem kustību traucējumiem

varētu iegūt izglītību.

Tā ir spējīga labā profesionālā līmenī nodrošināt bērnu ar garīgās un fiziskās attīstības

traucējumiem pedagoģisko, psiholoģisko un medicīnisko korekciju un rehabilitāciju

(psihologs, logopēds, psihiatrs, masāžas, fizikālā medicīna).

Nepieciešamības gadījumā skola var piedāvāt arī speciālo pirmskolas izglītību (specializētā

pirmskolas izglītības grupa).

Skolai jau daudzus gadus ir laba sadarbība ar Latvijas Bērnu Fondu, kas nodrošinājis arī

sponsoru piesaisti mazā internāta rekonstrukcijai, lielā internāta, kokapstrādes darbnīcu un

rehabilitācijas centra būvniecībai, kā arī finanšu līdzekļus ikgadējām integratīvajām bērnu

vasaras nometnēm.

Ilgstoša sadarbība ir izveidojusies ar biedrību „Velku biedrība” (no1998. – 2005.gadam

“Velku fonds”). Ar biedrības palīdzību bērniem tiek nodrošināti regulāri ziedojumi no

ārzemju sponsoriem gan naudas, gan mantiskā izteiksmē, kā arī skolas pedagogu

izglītošana taktīlās stimulācijas metodikā.

Laba sadarbība ir izveidojusies ar biedrību „Latvijas Speciālā Olimpiāde” - katru gadu

skolā kopīgi organizētas republikas mēroga sacensības dambretē un novusā, kā arī iespēja

Rudzātu speciālās internātpamatskolasskolēnam Latvijas speciālo skolu futbola komandas

sastāvā piedalīties starptautiskajās futbola sacensībās Lietuvas Republikā un Speciālās

olimpiādes Pasaules Vasaras spēlēs Šanhajā – Ķīnas republikā. Tāpat arī iespēja sporta

skolotājam iegūt papildus darba pieredzi ārzemēs.

Jau divus gadus skolai ir cieša sadarbība ar Haldenas Sarkano Krustu. Skolas bērni ļoti

priecājas par iespēju piedalīties vasaras nometnēs Norvēģijā. Skolas kolektīvs ir pateicīgs

par nenovērtējamo atbalstu dažādu tehnisko palīglīdzekļu piegādē bērniem invalīdiem.

Regulāra sadarbība un informācijas apmaiņa notiek ar citām Latvijas speciālajām izglītības

iestādēm.


Patreiz skolas aktuālākā problēma ir bērnu skaita samazināšanās. Lai gan statistikas dati

rāda, ka bērnu skaits kam ir nepieciešama speciālā izglītība valstī nesamazinās, diemžēl

patriezējā situācija izglītības jomā veicina to, ka bērni kam nepieciešama šī izglītība

nelabprāt tiek vesti uz pedagoģiski medicīniskajām komisijām un vienkārši nelietderīgi

pavada laiku vispārīgās izglītības iestādēs, kurās nav licencētu speciālās izglītības

programmu un kuras nespēj nodrošināt pat minimālās prasības šo programmu realizācijā.

Izvērtējot visu Līvānu novada izglītības iestāžu esošo situāciju, mācību un ārpusklases darbā

izteiktākās iezīmes, ir izveidoti Līvānu novada izglītības iestāžu pamata profili (šis

iedalījums nenozīmē, kas pārējās skolās attiecīgo iezīmju nav – piem., arī Jaunsilavas

pamatskolas audzēkņiem ir augsti panākumi dabas zinībās, matemātikā un valodās, un arī

Jersikas pamatskolai ir plaša pieredze nometņu organizēšanā un dzīves prasmju attīstībā,

taču iedalījums parāda visizteiktākās iezīmes novada kopējā kontekstā):

Attēls 16: Līvānu novada vispārējās izglītības iestāžu pamata profili

Profesionālās ievirzes izglītības iestādes: J.Graubiņa Līvānu mūzikas un mākslas skola (Raiņa iela 4, Līvāni)

Skola atrodas 4 ēkās Līvānu pilsētas centrā, no tām 2 ēkās tiek pasniegtas mūzikas

profesionālās ievirzes programmas un 2 mākslas profesionālās ievirzes programmas. Skolas

telpās darbojas Līvānu bērnu un jauniešu centra interešu izglītības vokālā studija

„Spurgaliņas”. Mūzikas skolas ēka atvērta un pieejama sešas dienas nedēļā. Darba dienās

līdz 21.00, sestdienās līdz 18.00. Nākotnē Raiņa ielā 4 esošā ēka varētu tikt paplašināta, kā

rezultātā Līvānu mūzikas un mākslas skola varētu atrasties vienā ēkā. Šogad projektu

ietvaros tiks veikta vērienīga renovācija - kamerzāles izbūve u.c.


Rudzātu vidusskola

Sutru pamatskola

Līvānu novada vispārējās izglītības iestāžu pamata profili (mācību

procesā un ārpusklases darbībā izteiktākās skolu iezīmes - stiprās puses)

Dabas zinības

Matemātika

Valodas

Sports un pašdarbība

Jaunsardze

Informācijas tehnoloģijas

Vide un vides audzināšana

Tehniskā jaunrade

Uzņēmējdarbības izglītība

Lokālpatriotisms

Jaunsardze

Nometņu organizēšana

Sadarbība (bērni, vecāki,

ģimenes)

Profesionālo un dzīves

prasmju attīstība


Jaunsilavas pamatskola

Jersikas pamatskola

Rožupes pamatskola


Līvānu vakara (maiņu) vidusskola


Līvānu mūzikas un mākslas skola piedāvā mūzikas un mākslas profesionālās ievirzes

programmas, kurās pašlaik mācās 243 audzēkņi, no tiem 142 mācās mūzikas programmās

un 101 mākslas programmās.

Pēdējos gados audzēkņu skaitam ir vērojama tendence nedaudz samazināties. Kritums tika

novērots līdz ar 2009. gadu, kad tika paaugstināta maksa. Pašreiz tā ir 7 LVL mūzikas skolā

un 5 LVL mēnesī mākslas skolā katram audzēknim. Trūcīgās personas no šīs maksas ir

atbrīvotas. Liela nozīme audzēkņu skaita izmaiņās ir demogrāfiskajai situācijai,

samazinoties iedzīvotāju kopējam skaitam, samazinās arī audzēkņu skaits Līvānu mūzikas

un mākslas skolā6.

97 90105 101

153 150 150 142

250240

255243

0

50

100

150

200

250

300

2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g.

Ikgadējās audzēkņu skaita izmaiņas

Mākslas skola

Mūzikas skola

Kopā:

Līvānu mūzikas un mākslas skolā tiek piedāvātas un apmeklētas sekojošas mūzikas

profesionālās ievirzes programmas(2010./2011.mācību gads):

1. Klavierspēle (74 audzēkņi)

2. Akordeona spēle (12 audzēkņi)

3. Vijoļspēle (10 audzēkņi)

4. Flautas spēle (19 audzēkņi)

5. Saksofona spēle (13 audzēkņi)

6. Trompetes spēle (4 audzēkņi)

7. Sitaminstrumentu spēle (10 audzēkņi)

Bez tam tiek piedāvāta un apmeklēta viena mākslas profesionālās ievirzes programma:

1. Vizuāli plastiskā māksla (101 audzēkņi)

Arvien vairāk vērojama tendence audzēkņu skaitam samazināties akordeona spēles un

metālpūšamo instrumentu programmās, kuras apgūt vēlas mazāks audzēkņu skaits.

6Līdz 2010.gadam Līvānos bija divas atsevišķas profesionālās ievirzes izglītības iestādes, tāpēc dati

doti salīdzinājumam par katru skolu atsevišķi


Līvānu mūzikas un mākslas skola piedāvā kvalitatīvu mācību procesu mūzikas un mākslas

profesionālās ievirzes programmās. Katram Līvānu mūzikas un mākslas skolas audzēknim

tiek nodrošināta individuāla pieeja mācību programmas apgūšanai. Audzēkņiem tiek

piedāvāta iespēja iznomāt mūzikas instrumentus. Līvānu mūzikas un mākslas skolas

audzēkņu vajadzībām pieejama bibliotēka. Bibliotēkas krājumā tiek piedāvāts 3395 vienības

dažādu mācību materiālu krājums, no tām 938 grāmatas, 1429 nošu dokumenti un 1028

periodiskie izdevumi.

Skolas piedāvāto profesionālās ievirzes programmu īstenošanai tiek nodarbināts 31

darbinieks, no tiem 21 pedagoģiskais darbinieks un 10 tehniskie darbinieki.

Lai piesaistītu pedagogus, ir nepieciešams lielāks mērķdotāciju apjoms skolotāju

atalgojumam.

Līvānu mūzikas un mākslas skolas mūzikas profesionālās ievirzes programmas ir beiguši tādi

sabiedrībā zināmi cilvēki, kā Valdis Muktupāvels, Juris Kulakovs, Juris Vaivods, Vineta

Elksne, Atis Auzāns. Savukārt mākslas profesionālās ievirzes programmās ir mācījušies:

Juris Rotčenkovs – arhitekts, Liene Kancāne – interjera dizainere, Maksims Kuļgajevs –

reklāmas dizains; Elīna Reitere – kino zinātniece, kā arī daudzi citi.

Aptuveni 8% mākslas skolas beidzēju turpina izglītību mākslas jomā cita līmeņa skolās,

aptuveni 12% mūzikas skolas beidzēju turpina muzikālo izglītību.

Bērnus nepieciešams ieinteresēt mūzikas un mākslas zināšanu ieguvei, tāpēc katru gadu

tiek rīkoti koncerti, kas vienlaikus kalpo kā skolu popularizējošs pasākums. Līvānu mūzikas

un mākslas skolas pārstāvji brauc uz izglītības iestādēm un stāsta par iespējām, ko mūzikas

un mākslas skola piedāvā, tādā veidā reprezentējot skolu.

Uzceļot jaunu koncertzāli, skolas audzēkņiem, pedagogiem, audzēkņu vecākiem un Līvānu

novada iedzīvotājiem tiks nodrošināta iespēja mūsdienu prasībām atbilstošā koncertzālē (ar

aptuveni 200 sēdvietām) apmeklēt kvalitatīvus kultūras pasākumus. Jāaktivizē sadarbība ar

Līvānu novada kultūras centru.


Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skola (Rīgas ielā 101)

Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skoladarbojas Līvānu 1. vidusskolas sporta zāles telpās un

sporta skolā tiek uzņemti jaunieši no 7 līdz 18 gadu vecumam. 2010./2011.mācību gadā

Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skolā mācījās 215 audzēkņi, kuri trenējās basketbolā,

volejbolā, vieglatlētikā, futbolā un dambretē.

Treniņu nodarbību organizēšanai galvenokārt tiek izmantots nesen rekonstruētais Līvānu

1.vidusskolas stadions, Līvānu 2. vidusskolas sporta zāle, kuras izfrastruktūra tiks uzlabota

2012.gadā, kā arī pagastu skolu sporta bāze skolēnu sagatavošanai.

Audzēkņiem tiek nodrošināts izvēlētajam sporta veidam piemērots inventārs un augsti

kvalificētu treneru pakalpojumi.

Pēdējo gadu laikā ir vērojama audzēkņu skaita samazināšanās, kas skaidrojams ar vispārējo

iedzīvotāju skaita samazināšanos, dažos gadījumos ar bērnu vecāku finansiālo iespēju

pasliktināšanos, kā arī ar cilvēciski psiholoģiskiem faktoriem - bieži vien jaunieši vēlas

tūlītēju rezultātu, bet nevēlas ieguldīt darbu tā sasniegšanā.

Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skolā piedāvāto treniņu nodarbību vadīšanai tiek

nodarbināti 13 augsti kvalificēti darbinieki ar augstāko izglītību, no tiem 12 treneri un 1

tehniskais darbinieks - skolas medmāsa. Lai paaugstinātu treneru kvalifikāciju un sporta

nodarbību organizēšanas prasmes, papildinātu savas zināšanas ar jaunām treniņu

nodarbību vadīšanas metodēm, treneriem nepieciešams nodrošināt plašākas iespējas

apmeklēt tālākizglītības kursus (gan Latvijā, gan ārzemēs), kā rezultātā pedagogi iegūtu

lietderīgu informāciju un iemaņas, kas nepieciešamas darbā ar Līvānu bērnu un jaunatnes

sporta skolas audzēkņiem. Vairāki treneri kursus savās iespēju robežās cenšas apmeklēt un

maksāt no personiskajiem līdzekļiem, jo pašvaldības (sporta skolas) budžets diemžēl nav

pietiekošs.

Lai veiksmīgāk ieinteresētu bērnus par dažādām sporta aktivitātēm, nepieciešams

interesantāk demonstrēt Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skolā pieejamo inventāru, kā arī

piedalīties sacensībās un rīkot sporta nometnes.

Nopietns šķērslis sporta nodarbību tālākai attīstībai ir piemērotu iekštelpu nepietiekamība

sevišķi vieglatlētikas nodarbībām, kas visvairak izjūtams ziemas periodā. Tāpat

nepieciešams ievērojami papildināt ziemas sporta nodarbībām nepieciešamo inventāra

klāstu, t.sk. distanču slēpes.

Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skola ar audzēkņu vecāku līdzfinansējumu saviem

audzēkņiem organizē ikgadējas vasaras nometnes dažādās Latvijas pilsētās. Katru gadu

nometnē var piedalīties ap 60 bērniem.

Līvānu novada jaunie sportisti aktīvi piedalās valsts un starptautiskās sacensībās, taču

nepietiekamais finansējums ierobežo sacensību skaitu, kurās audzēkņi var piedalīties.

Nākotnē nepieciešams domāt par papildus iekštelpu veidošanu vieglatlētikas nodarbībām,

par sporta bāzes papildināšanu, kā arī par sporta internāta veidošanu Līvānos. Viena no

iespējām ir veidot sadarbību ar Jersikā esošo dažus gadus atpakaļ izbūvēto Jersikas


pamatskolas internātu, kurā ir pietiekams telpu nodrošinājums, to skaitā arī ēdamzāle.

Šobrīd Jersikā esošās un pieejamās infrastruktūras izmantošana būtu saimnieciski un

ekonomiski izdevīgākā sporta internāta idejas attīstīšanai, nekā jaunas infrastruktūras

celtniecība un uzturēšana.

No sporta infrastruktūras objektiem Līvānu novadā kvalitatīvākie ir nesen atjaunotais

sporta stadions pie Līvānu 1. un 2.vidusskolas (ar starptautiskiem standartiem atbilstošu

segumu), Jersikas pamatskolas sporta zāle un jaunais stadions pie Rudzātu speciālās

internātpamatskolas. Izmantošanai piemēroti ir arī pilsētas stadions Uzvaras ielā, Līvānos

(t.s. Ubaglīcī), Jersikas pamatskolas stadions, kā arī sporta laukumi pie Jaunsilavas

pamatskolas, Rožupes pamatskolas, taču visiem minētajiem nepieciešamas investīcijas to

atjaunošanā.

Aktīvi tiek izmantota Līvānu 1.vidusskolas sporta halle, kurai 2004. - 2005. gadā veikta

rekonstrukcija, kā arī vairāki pludmales volejbola un strītbola laukumi.

Esošā mācību un sporta infrastruktūra skolās tomēr nespēj pilnība nodrošināt apmierinošus

kvalitatīvus izglītības un sporta pakalpojumus. Vairāku skolu sporta laukumiem ir

nepieciešama renovācija un papildus aprīkojuma iegāde.

Ļoti nozīmīgu interešu izglītības darbu Līvānu novadā veic Līvānu bērnu un jauniešu centrs

(LBJC), kura darbība ir vērsta uz bērnu un jauniešu ārpusskolas darbošanos – interešu

izglītību, taču paralēli tam tiek veikts darbs ar jauniešiem, to saturīga brīvā laika

pavadīšanas iespējām Līvānu novadā. 2010./2011.mācību gadā LBJC bērniem un jauniešiem

piedāvāja vairākus brīvā laika pavadīšanas veidus:

Interešu izglītības pulciņi (keramikas, tūrisma, vides, dejas, teātra un mūzikas mākslā);

Skautu, gaidu, mazpulku aktivitātes;

Brīvā laika klubiņi bērniem un pusaudžiem;

LBJC audzēkņu koncerti;

Dažādi pasākumi Līvānu novada bērniem un jauniešiem. Piemēram, konkurss jaunajiem dīdžejiem, konkurss puišiem „Jaunais, Lāčplēsi, saturies!”, konkurss komandām ar tūrisma elementiem „Nakts piedzīvojumu trase”, jauniešu diena „Tava brīvdiena”, jauniešu organizēts Labdarības pasākums senioriem, Sporta spēles bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām, 1x gadā pieredzes apmaiņas brauciens jauniešiem uz citām jaunatnes organizācijām Latvijā, filmu vakari, pārgājieni vasarā un ziemā, diskotēkas u.c.

Neformālās izglītības programma pasīvajiem un sociālā riska jauniešiem „Motivācijas skola”;

Jauniešu projektu izstrāde un realizācija:

1) Jaunatnes iniciatīvas grupas „Atvilktne” projekts „MIXLIS”

2) Pašvaldības/LBJC projekts „Līvānu novada jauniešu brīvā laika lietderīgas

pavadīšanas iespēju nodrošināšana”


3) Pašvaldības/LBJC projekts „Esi informēts un līdzDarbojies!”

Pavisam LBJC interešu jomā 2010./2011. mācību gadā darbojās 540 bērni un jaunieši

vecumā no 6 līdz 19 gadiem.

Sadarbībā ar citām ieinteresētajām pusēm LBJC 2011.gadā ir izstrādājis Līvānu novada

jaunatnes politikas rīcības programmu 2011.- 2013.gadam, kas ir pamats pašvaldības

pastiprinātai un mērķtiecīgakai darbībai jaunatnes dzīves kvalitātes uzlabošanā. Līvānu

novada jaunatnes politikas rīcības programma tiek balstīta uz 4 prioritārām jomām:

1. Jauniešu informētība un jaunatnes informācijas sistēma.

2. Jauniešu brīvā laika lietderīga izmantošana.

3. Jauniešu nodarbinātība.

4. Jauniešu veselība, sociālā drošība un pakalpojumi.

Rīcības programmas mērķis ir veicināt jaunatnes iniciatīvu un līdzdalību pašvaldības

politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā, sporta un kultūras dzīvē, sekmēt darba ar jaunatni

institūciju un jauniešu savstarpējo sadarbību, lai nodrošinātu mērķtiecīgu jaunatnes

politikas pasākumu, kas vērsti uz jaunatnes dzīvesvides kvalitātes uzlabošanos, īstenošanu

Līvānu novada pašvaldībā.

Paralēli tiek izdalītas 3 horizontālās prioritātes, kurām tiek veltīta īpaša uzmanība, ieviešot

plānotās rīcības un pasākumus. Un tās ir:

1. Līvānu novada pagastu jauniešu iesaistīšana darba ar jaunatni aktivitātēs.

2. Krievvalodīgo jauniešu iesaistīšana darba ar jaunatni aktivitātēs.

3. Studējošo jauniešu atgriešanās Līvānu novadā ģimenes un karjeras veidošanai.

Līvānu novada jaunatnes politikas rīcības programma 2011.- 2013.gadam uzsver, ka, lai

sekmīgi nodrošinātu jaunatnes dzīves kvalitātes, nepieciešams pievērst pastiprinātu

uzmanību interešu izglītības un neformālās izglītības atšķirībām. 2011.gadā ar Latvijas –

Šveices sadarbības programmas atbalstu veidotais Multifunkcionālais jaunatnes iniciatīvu

centrs būs lieliski vieta Līvānu novada jauniešu neformālās izglītīas aktivitātēm.

Vidējā profesionālā un augstākā izglītība Līvānu novadā nav nevienas vidējās profesionālās un augstākās mācību iestādes, tāpēc

novada iedzīvotāji izmanto vai nu reģionā esošās mācību iestādes vai dodas tālāk uz Rīgu,

Jelgavu, Liepāju, Ventspili, Valmieru un citur.

Jaunieši var izmantot sekojošu vidējo profesionālo skolu un augstskolu pakalpojumus

Latgalē:

Vidējās profesionālās skolas Latgalē Augstākās izglītības iestādes Latgalē

Preiļu arodvidusskola,

Jaunaglonas arodvidusskola

Mākslas vidussskola Saules skola

Daugavpils 1. arodvidusskola

Daugavpils Universitāte

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Daugavpils filiāle

Rīgas Aeronavigācijas institūta Daugavpils filiāle

http://www.saules.lv/

http://www.1avs.lv/


Daugavpils 2. arodskola,

Daugavpils 38. Arodvidusskola

Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola

Daugavpils Medicīnas koledža

Daugavpils Mūzikas vidusskola

Daugavpils Tirdzniecības skola

Latgales transporta un sakaru tehniskā skola

Daugavpils Mežciema arodskola

Višķu profesionālā vidusskola

Bebrebes profesionālā vidusskola)

Rēzeknes 14. arodvidusskola

Grāmatvedības un finanšu koledža

Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola

Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola

Rēzeknes profesionālā vidusskola

Valsts robežsardzes koledža

Rēzeknes pārtikas rūpniecības skola

Latgales amatniecības meistaru skola

Lūznavas profesionālā vidusskola

Viļānu 41.arodvidusskola

Jēkabpils Agrobiznesa koledža

Jēkabpils 109.arodskola

Dagdas arodvidusskola

Malnavas koledža

Zilupes arodvidusskola

Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Daugavpils filiāle

Transportu un sakaru institūta Latgales filiāle

SIA "Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas "Attīstība" Daugavpils filiāle

Latvijas Universitātes Daugavpils filiāle

Baltijas starptautiskās akadēmijas Daugavpils filiāle

Psiholoģijas augstskolas Daugavpils filiāle

Rīgas Tehniskās universitātes Daugavpils filiāle

Ekonomikas un kultūras augstskolas Daugavpils filiāle

SIA "Sociālo tehnoloģiju augstskola" Daugavpils filiāle

Rēzeknes Augstskola

Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāle

Baltijas Starptautiskās Akadēmijas Rēzeknes filiāle

Rīgas Aeronavigācijas institūta Rēzeknes filiāle

Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas "Attīstība" Rēzeknes filiāle

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Jēkabpils filiāle

Biznesa augstskolas “Turība” Jēkabpils filiāle

Baltijas Starptautiskās akadēmijas Jēkabpils filiāle

Psiholoģijas Augstskolas Jēkabpils filiāle

Mūžizglītība Līvānu novada iedzīvotājiem pieejami šādu iestāžu sniegtie mūžizglītības pakalpojumi

Latgalē:

Valodu mācību centra Jēkabpils filiāle

Mācību centrs NAMIĶIS

Rīgas Samariešu apvienības Jēkabpils nodaļa

Latvijas Tautas skolas Jēkabpils nodaļa

SIA “ Mācību centrs Austrumvidzeme”

SIA “BUTS” mācību centrs

SIA “Darba Drošibas serviss”

Jēkabpils tālākizglītības un informācijas tehnoloģiju centrs

Tālākizglītības nodrošināšanā ievērojamu ieguldījumu sniedz Līvānu novada centrālā

bibilotēka un tās filiālbibliotēkas novada pagasto (plašāk skatīt sadaļā „Kultūrvide,

bibliotēkas un brīvā laika pavadīšanas iespējas”).

Pašvaldība ar mecenātu palīdzību (Pīgoznis, Pfafrods, Klaužs, Romanovskis) realizē vairākus

pasākumus studējošo jauniešu atbalstam, lai motivētu viņus arī pēc studijām atgriezties

Līvānu novadā. Viens no piemēriem ir Līvānu novada „Studiju fonds”.

Viens no jauniešu atgriešanās motivatoriem ir Līvānu novada domes „Studiju fonds”. Fonds

mērķis ir mazināt “smadzeņu aizplūšanu”, atbalstīt centīgu, bet trūcīgu jauniešu izglītību un

mudināt vietējos uzņēmējus būt sociāli/korporatīvi atbildīgiem. Projekta pamatā ir studenti,

kuri studē vai plāno studēt akreditētā augstskolā, kuriem ir izcilas sekmes, bet ierobežoti

ienākumi, kuri ir vietējie Līvānu novada iedzīvotāji un ir gatavi uz saistībām ar vietējo

http://www.1avs.lv/

http://www.dmv.lv/

http://www.dtskola.lv/

http://www.ltsts.lv/

http://www.rezekne.lv/index.php?id=247





http://www.jak.lv/

http://www.rpiva.lv/


http://www.turiba.lv/

http://jekabpils.bsa.edu.lv/


http://www.vmc.lv/

http://www.buts.lv/

http://www.buts.lv/

http://www.titc.lv/


pašvaldību, t.i. parakstīt līgumu par to, ka pēc pašvaldības un/vai vietējo uzņēmēju

apmaksāto studiju beigšanas students būs gatavs vismaz 2-3 gadus strādāt Līvānu novadā.

Pretējā gadījumā (ja pēc studijām Līvānu novadā neatgriežas - students atmaksā studiju

maksu pilnā apjomā). Lielākais Studiju fonda mecenāts ir Daumands Pfafrods (SIA „Z-

Light”), kurš labprāt iegulda līdzekļus šādā ilgtermiņa programmā, veido ilgtermiņa

sadarbību ar vietējo pašvaldību. Uzņēmējiem, kuri ziedo līdzekļus Studiju fondam ir iespēja

skaidri sekot līdzi ziedojuma izlietojumā, kā arī saņem nodokļu atlaides. Kopš Studiju fonda

izveides 2004.gadā atbalstu saņēmuši kopā 49 jaunieši (2004.gadā - 4 studenti/Ls 3200,00,

2005.gadā - 3 studenti /Ls 1800,00, 2006.gadā – 4 studenti /Ls 3000,00, 2007.gadā - 4

studenti /Ls 600,00, 2008.gadā – 6 studenti /Ls 6750,00, 2009.gadā – 14 studenti /Ls 10

450,00, 2010.gadā – 14 studenti /Ls 10 700,00). Jāatzīmē arī tas, ka prioritāte ir tiem

jauniešiem, kuri izvēlas studēt matemātiku, dabas zinības, eksaktos priekšmetus.

Līvānu novads iekļaujas Latgales mūžizglītības tīklā. Novada iedzīvotāji izmanto Daugavpilī,

Rēzeknē, kā arī Jēkabpilī pieejamās augstākās un tālākizglītības programmas. Vairākus

tālmācības kursus Līvānu novada dome projektu ietvaros iepirka no Rīgas Tehniskās

universitātes Tālmācību studiju centra. Pieaugušo izglītību novadā nodrošina dažādas NVO,

NVA un Līvānu Biznesa inkubators.

Lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc tālākizglītības, nepieciešams tālāk attīstīt

sadarbību ar reģiona izglītības iestādēm.

Latgales programma 2010 – 2017 paredzējusi „Latgale ID” apakšprogrammu

„Uzņēmējdarbības izglītība” ar mērķi stiprināt izglītības iestādes, lai to sagatavotie

audzēkņi būtu gatavi dzīvei, gatavi kļūt par uzņēmējiem.

Tas ir svarīgi, jo augsta bezdarba apstākļos cilvēki neredz sevi kā potenciālus darba devējus,

drīzāk aizbrauc no reģiona. Reģionā ir mazs jaundibināto uzņēmumu skaits. Nepieciešami

pasākumi, lai mainītu iedzīvotāju attieksmi pret uzņēmējdarbību, un sāktu to darīt jau

skolās - celtu uzņēmējdarbības prestižu, stāstītu veiksmes stāstus, iedrošinātu uzsākt

uzņēmējdarbību un vairotu uzņēmību. Kopā ar augstākās izglītības iestādēm ieteicams

attīstīt eksperimentālas ražotnes, mācību un kompetences centrus reģiona lielākajās

pilsētās (t.sk. Līvānos) vietējo resursu izmantošanā, inovāciju ieviešanā, jāveido skolēnu

biznesa inkubatori kā turpinājums skolēnu mācību firmām.

Rezultātā tiks paaugstināts komercdarbības prestižs, uzņēmība kā vērtība sabiedrībā,

uzņēmējdarbības prasmes, attieksme, it īpaši nākamajās paaudzēs, jaunu uzņēmīgu

skolēnu, studentu iedrošināšana, uzlabotas skolotāju prasmes un zināšanas par

uzņēmējdarbības jautājumiem, ciešākas saiknes starp akadēmisko izglītību un biznesa dzīvi,

uzņēmēju iesaistīšanās izglītības aktivitātēs, jaunu speciālistu piesaiste.

Lai to sasniegtu, nepieciešams sākt ar uzņēmējdarbības mācību materiālu, mācību moduļu

(programmu) un jaunu apmācību metožu izstrādi skolotājiem un izglītojamiem atbilstoši

vecumam un piesaistot uzņēmējus un biznesa vides speciālistus (tēmas sākot ar radošās


domāšanas attīstīšanu un beidzot ar uzņēmējdarbības veikšanas kārtību Latvijā, valsts

iestāžu un banku pakalpojumiem, nodokļu, nekustamo īpašumu, u.c. jautājumiem).

1.6. VESELĪBAS APRŪPE

Veselības aprūpes pakalpojumu un infrastruktūras nodrošinājumu Līvānu novadā var vērtēt

kā apmierinošu, taču ne pilnībā pietiekamu. Primārās veselības aprūpes pakalpojumus

sniedz 9 ģimenes ārstu prakses, un ģimenes ārstu pārklājums novadā ir labs. SIA „Līvānu

slimnīca” kā aprūpes slimnīca sniedz primārās veselības aprūpes, ambulatorās un

stacionārās sekundārās veselības aprūpes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus

Līvānu novada un blakus esošo teritoriju iedzīvotājiem.

Slimnīcā vairs netiek veiktas ķirurģiskas operācijas, izņemot tikai atsevišķas manipulācijas,

kas veicamas ambulatorās medicīnas nodaļā. Slimnīcā tiek turpināta paliatīvā aprūpe un

sniegti sociālās aprūpes pakalpojumi.

SIA „Līvānu slimnīca” darbības statistikas rādītāji:

Rādītājs 2008.gads 2009.gads 2010.gads

Ārstēto slimnieku skaits stacionārā 861 613 824

Ambulatori pieņemto pacientu skaits

pie speciālistiem

7910 7944 8872

Rentgena izmeklējumi 6089 4866 5612

Funkcionālā diagnostika 2182 1728 1900

Ultrasonoskopijas 2310 1851 2265

Endoskopijas 302 241 230

Laboratorijas analīžu skaits 67404 57924 67025

Kopā slimnīcā strādā 70 darbinieki. Uz vietas ir pieejami: neirologs, bērnueirologs,

oftalmologs, ginekologs, ķirurgs, EKG ārsts, endokrinologs, endoskopists,

ultrosonoskopists, Rtg ārsts, laborotorijas ārsts. Maksas pakalpojumus sniedz: kardiologs,

fizioterapeits, psihologs, logopēds, ergoterapeits. Kā privātārsti slimnīcas telpās pieņem:

Psihiatrs, LOR, Traumatologs, stomotologi, zobu protēzists.

Tomēr tas nenodrošina pietiekamu nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu

sasniedzamību novada iedzīvotājiem.

Nākotnē plānots maksimāli orientēties uz augsti kvalitatīvu stacionāro un ambulatoro

medicīnisko pakalpojumu nodrošināšanu, papildus attīstot netradicionālo medicīnu,

sociālās palīdzības un rehabilitācijas pakalpojumus.

Līvānu novada domes pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Līvānu slimnīca”

2011.gadā turpina Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta „SIA „Līvānu slimnīca”

infrastruktūras attīstība, uzlabojot stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti”


ieviešanu ar mērķis uzlabot stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kvalitāti,

izmaksu efektivitāti un pieejamību Latgales reģiona iedzīvotājiem, veicot Līvānu slimnīcas

kā aprūpes slimnīcas infrastruktūras sakārtošanu, paaugstinot ēkas energoefektivitāti,

rezultātā panākot efektīvāku resursu izmantošanu, sekmējot atbilstošas vides un

mikroklimata veidošanu slimnīcas pacientiem un personālam, tādejādi nodrošinot ātru un

efektīvu ārstēšanu. Projekta ietvaros tiks siltināta ēkas fasāde, kur tas vēl nav veikts,

salabots ēkas jumts, pilnībā remontētas 3.stāva stacionāra telpas un daļēji arī 2.stāva

stacionāra telpas, rekonstruēti elektrotīkli, ventilācijas, apkures, ugunsdrošības, ūdens un

kanalizācijas sistēmas, kā arī nodrošināta ēkas pieejamība personām ar funkcionāliem

traucējumiem.

Paralēli tam tiek realizēts projekts „Sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumu

attīstība Līvānu novadā”, kā rezultātā Līvānu novadā tiek attīstīti jauni un pilnveidoti esošie

sociālās rehabilitācijas un aprūpes pakalpojumi, kuru nodrošināšanai un kvalitātes

paaugstināšanai ir izveidota starpnozaru speciālistu komanda, kurā sociālais darbinieks,

sociālais aprūpētājs, rehabilitologs, psihologs, ergoterapeits un fizioterapeits sniedz

kompleksus pakalpojumus personām ar funkcionāliem traucējumiem, pensijas un

pirmspensijas vecuma personām, kā arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem atbilstoši

izstrādātajiem individuālajiem klientu sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes plāniem.

Realizējot projektu, SIA „Līvānu slimnīca” jau ir iegādājusies jaunu aprīkojumu fizioterapijas

kabinetam un citu speciālistu darbam nepieciešamo inventāru, kā arī pieņēmusi darbā

kvalificētus speciālistus, kas noteiktiem sociālajiem riskiem pakļautām iedzīvotāju grupām

sniedz bezmaksas sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumus. Šāda palīdzība

tiek sniegta ne tikai pilsētas, bet arī novada lauku iedzīvotājiem visā Līvānu novadā.

Nepieciešamības gadījumā sociālo pakalpojumu saņēmējiem jau no jūlija tiks nodrošināts

transports vai kompensētas sabiedriskā transporta izmaksas no to dzīvesvietas līdz sociālās

rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas vietai.

Projekts ir aktuāls, jo šobrīd Līvānu novadā un tuvākajā apkārtnē šādi sociālās rehabilitācijas

un institūcijām alternatīvi sociālās aprūpes pakalpojumi sociāli neaizsargātajām personām

nav pieejami, bet ir ļoti nepieciešami, lai ļautu cilvēkiem ar nelielām veselības problēmām

atvieglot ikdienas soli un atgūt dzīvesprieku un spēju pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Jūnijā

rindā uz sociālo rehabilitāciju ir reģistrējušās 68 personas, no kurām ar 25 personām jau tiek

veikts aktīvs sociālās rehabilitācijas darbs.

Ar LR Veselības ministrijas Veselības veicināšanas koordinētājas iniciatīvu novadā tiek rīkoti

dažādi veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumi: piem, informatīvi un izglītojoši semināri

dažādām mērķa grupām, diskusijas un interaktīvas nodarbības skolās, biedrībās,

sabiedriskos (t.sk. jauniešu) centros, aktīvās atpūtas un fizisko aktivitāšu pasākumi visa

gada garumā, konkursi un testi, veselības tematiskām dienām veltītas kampaņas, ražas

novākšanas talkas (kurās piedalās jaunieši, skolu skolotāji un tehniskie darbinieki) veselīga

uztura veicināšanai skolās. Jaunās māmiņas, jaunās ģimenes ir viena no mērķa grupām

veselības veicināšanas pasākumu plānošanā un ieviešanā. Diemžēl atsaucība no pašām

jaunajām ģimenēm nav liela.


Turki

Primārie veselības pakalpojumi un aprūpe pieejama Līvānos, pagastā medpunkta nav.

Pagasta teritoririjā nav pieejams arī ģimenes ārtsts, bet sabiedriskais transports ir

pietiekams, lai ērti aizbrauktu uz Līvāniem. Atsevišķās pagasta teritorijās gan ir grūti

sasniedzami pacienti, ko galvenokārt ietekmē sliktais ceļu stāvoklis. Būtu nepieciešams

uzlabot ceļu kvalitāti, tai skaitā uzklāt asfaltu uz pagasta nozīmes otrās kategorijas ceļiem,

lai būtu iespēja ātrāk piekļūt pacientiem.

Rudzāti

Pagasta medpunkta telpās praktizē ģimenes ārste B.Belova, kura pieņem pacientus reizi

nedēļā, bet ģimenes ārsta palīga darba laiks ir katru darba dienu. Iedzīvotāji ar sniegto

pakalpojumu ir apmierināti, sūdzību nav.

Sutri

Primārās veselības aprūpes pakalpojumi pagastā uz vietas nav pieejami. Bet tā kā pagasts

atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā situācijā, jo tuvu pilsētas Preiļi un Līvāni, labs valsts un

pašvaldības ceļu tīkls, tad iedzīvotāji izmanto nedaudz talāk esošos pakalpojumus.

Dažādi veselības veicināšanas pasākumi pieejami lielākoties tikai skolās. Tiek lasītas lekcijas

par veselības jautājumiem. Veselības jautājumu aktualizēšanā būtu nepieciešams līderis

iedzīvotāju vidū, kas varētu aktivizēt cilvēkus un būt kā piemērs. Būtu nepieciešami

kampaņveidīgi pasākumi, piemēram, par smēķēšanas un alkoholisma kaitīgumu, jo jauniešu

vidū minētie kaitīgie ieradumi ir aktuāli.

Rožupe

Pagastā ir pieejams viens ģimenes ārsts vienreiz nedēļā uz pus dienu. Pārējā laikā pagastā

darbojas ārsta palīgs tur esošajā medpunktā. Rožupes pagasts atrodas Daugavpils

neatliekamās palīdzības apkalpošanas zonā. Nepieciešamības gadījumā neatliekamās

medicīniskās palīdzības brigādes ierodas no Līvāniem vai Preiļiem iespēju robežās ātri.

Problēmas gan sagādā sliktā ceļu kvalitāte, lai nokļūtu līdz pacietniem (īpaši ziemā), tādēļ

ieteikums būtu to sakārtot. Ātrajai palīdzībai ir grūtības atrast izsaukuma vietu, jo tai nav

pieejama globālās pozicionēšanas sistēma (GPS).

Uz skolu veselības veicināšanas nolūkos brauc zobārsts, skolā notiek semināri par veselīgu

dzīvesveidu. Ieteikums nākotnē būtu uz vietas pagastā nodrošināt dažādus veselības

profilakses pasākumus.

Jersika

Jersikas pagastā arī ir ģimenes ārsta prakses filiāle - Jersikas veselības punkts. Ģimenes

ārste pacientus pieņem vienu reizi nedēļā, pārējās dienās pieejams ārsta palīgs.

Pacientu aprūpe tiek veikta ārsta darba vietā un nepieciešamības gadījumos arī mājas

apstākļos. Veselības punktā tiek veikta vakcinācija pret difteriju, stinguma krampjiem, ērču

encefalītu un gripu. Tiek veiktas injekcijas, venozās sistēmas, pārsiešanas, tiek noteikts

cukura, holesterīna līmenis asinīs.


Ja pacientam nepieciešama ambulatorā ārstnieciskā palīdzība, bet medicīnisku indikāciju

dēļ viņš nespēj ierasties ārstniecības iestādē, tiek veikta medicīniskā mājas aprūpe.

1.7. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI UN DZĪVOJAMĀ FONDA NODROŠINĀJUMS

Līvānu novadā sociālos pakalpojumus nodrošina pašvaldības Socialais dienests, t.sk. 1

vadītāja, 1 vadītājas vietniece, 2 sociālās palīdzības organizatori uz 0,5 slodzēm (Sutru un

Rožupes pagastos), 5 sociālie darbinieki uz 1 slodzi (Turku pagastā un Līvānos), 1 sociālais

darbinieks uz 0,5 slodzi (Jersikas pagastā); kā arī vairaki ārējie pakalpojumu sniedzēji -

biedrība „Baltā māja”, SIA „Līvānu slimnīcas”, VSAC „Aglona” pansionāts „Jaunā muiža”.

Kopējais sociālās palīdzības pakalpojumu klāsts novadā ir plašs:

Līvānu novada dome 2010. gadā sociālajai aizsardzībai izlietojusi Ls 956854, kas sastāda

10,2 % no kopējiem izdevumiem. 2010.gadā realizēts ERAF projekts „Alternatīvās aprūpes

pakalpojumu centra izveide Līvānu novadā” (kopējās izmaksas - Ls 421993), kā rezultātā

izveidots jauns pakalpojums – īslaicīgā alternatīvā sociālā aprūpe. Alternatīvās aprūpes

centrs „Rožlejas” pirmos iemītniekus uzņēma 2011.gada aprīlī.

2010.gadā izlietoti Ls 62458 Līvānu novada Sociālā dienesta uzturēšanai, Ls 13700 Biedrībai

„Baltā māja” sociālās aprūpes mājās biroja un Dienas centra cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

darbības nodrošināšanai, Ls 426704 izlietoti sociālās palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem:

ēdināšanas izdevumu apmaksai, dzīvokļa pabalstiem, pabalstiem garantētā minimālā

ienākuma līmeņa nodrošināšanai, pabalstiem veselības aprūpei.

2010.gadā saskaņā ar Līvānu novada sociālā dienesta rīkojumiem piešķirti pabalsti:

veselības aprūpei – 465 personām, brīvpusdienu apmaksai – no 01.01.2010. līdz 31.05.2010.

– 341 bērniem, no 01.09.2010. līdz 31.12.2010. – 385 bērniem, vienreizējie pabalsti ārkārtas

situācijā nonākušiem– 81 personai, pabalsti un atlīdzība audžuģimenei – 11 ģimenēm (19

bērniem), ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu apmaksai bērniem – 14 bērniem, ikmēneša

materiālā palīdzība bāreņiem – 13 personām, vienreizējie pabalsti 18 gadu sasniegušiem

bāreņiem – 5 personām, apbedīšanas pabalsti – 220 personām; sociālās aprūpes

pakalpojumu apmaksai Līvānu slimnīcā - 21 personai; sociālās aprūpes pakalpojumu

apmaksai VSAC „Aglona”, pansionātā „Jaunā muiža” - 5 personām, sociālās aprūpes

pakalpojumu apmaksai – mājās aprūpei – 28 personām, mācību līdzekļu iegādei – 147

personām (bērniem), GMI pabalsti – 840 personām, dzīvokļa pabalsti: pabalsts īrei un

komunāliem maksājumiem – 404 mājsaimniecībām, pabalsts malkas iegādei– 205

mājsaimniecībām7.

Sociālā dienesta statistika parāda, ka GMI saņēmēju skaits 2010.gadā ir dubultojies

salīdzinājumā ar 2009.gadu. Tas liecina par nopietnu sociālās situācijas pasliktināšanos.

7 Līvānu novada pašvaldības publiskais pārskats par 2010.gadu


2011.gadā sociālā palīdzība uz 01.06.2011. jau izmaksāta 1463 personām, trūcīgās personas

statuss par laika posmu no 01.05.2011.-31.05.2011. piešķirts 1602 iedzīvotājiem: Līvānos

1201, Sutros - 40, Jersikā – 60, Rudzātos – 88, Turkos – 109, Rožupē – 1048.

Procentuāli lielākais trūcīgo personu skaits ir tieši Līvānu pilsētā – 13,6% no kopējā

iedzīvotāju skaita, skat. tabulu zemāk!

Sadarbības partneru sniegto pakalpojumu klāsts attēlots zemāk esošajā tabulā:

Soc.pakalpojuma nosaukums Iestāde, organizācija, no kā šis pakalpojums tiek pirkts

Izmakas 2010.gadā un plānotās izmaksas 2011.gadā (LVL)

Aprūpe mājās pakalpojums „Baltā māja” Izmakas 2010.gadā: 12038,65

Plānotās izmaksas 2011.gadā:14200

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums

SIA „Līvānu slimnīca” Izmakas 2010.gadā: 13540,15

Plānotās izmaksas 2011.gadā: 17500

Sociālās aprūpes pakalpojums VSAC „Aglona” Izmakas 2010.gadā:2379,92


Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums

VSAC „Latgale”, „Fonds Grašu Bērnu Ciemats”, „Bāreņu nams „Līkumi””

Izmakas 2010.gadā:17342,53


Īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums

Jēkabpils „Ģimenes atbalsta centrs”

Izmakas 2010.gadā:2155,14


Pastāv nelielas atšķirības sociālās palīdzības lūdzēju vidū: pagastos sociālos pabalstus

galvenokārt lūdz darbspējīgie iedzīvotāji (bezdarbnieki), kuriem nav savas saimniecības;

8 Līvānu novada sociālā dienesta informācija


pensijas vecuma personas pieprasa dzīvokļa un veselības pabalstus, jaunieši – visu, ko

piedāvā likumdošana.

Galvenās (skaita ziņā lielākās) atbalstāmās sociālās grupas novadā ir ģimenes ar bērniem,

personas (ilgstošie bezdarbnieki) bez ienākumiem un īpašuma, pensijas vecuma personas

(ar invaliditāti un bez invaliditātes), bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības;

personas, kuras atbrīvojušās no ieslodzījuma vietām.

Izvērtējot Līvānu novada Sociālā dienesta paklpojumus, jāsecina, ka pašlaik tas nodarbojas

vairāk ar materiālās palīdzības sniegšanu. Sociālā dienesta attīstības vai paplašināšanās

iespējas nākotnē būtu saistāmas ar darbu ar klientiem dažādās motivācijas

paaugstināšanas, prasmju un zināšanu apguves grupās. Lai paklpojumu kvalitāte būt vēl

augstāka, sociālajā dienestā būtu nepieciešams psihologs, vismaz 1 sociālais darbinieks uz

1000 iedzīvotājiem.

Galvenās vajadzībassociālās jomas uzlabošanai tuvākajai nākotnei jāizdala Sociālās mājas

izveide un dienas centra ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgā statuss, izveide (plašākas

telpas).Bez tam nepieciešams uzlabot starpinstitucionālu sadarbību, lai sociālās sfēras

pakalpojumu sniedzēji plāno un realizētu savu darbību saskaņoti un papildinoši.

Dzīvojamā fonda nodrošinājums

Uz 01.01.2011. SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” apsaimniekošanā bija 103

ēkas ar tajās esošajiem 2882 dzīvokļiem ar kopējo platību 141 508 m², t.sk. privatizēto

dzīvokļu platība – 83297 m², neprivatizēto – 58211 m².

Līvānu novada pašvaldības īpašumā ir pietiekams dzīvojamais fonds, lai varētu nodrošināt

dzīvojamo platību visiem interesentiem, kuri vēlas dzīvokļus īrēt. Taču jāatzīmē fakts, ka

dzīvojamā fonda kvalitāte ir vidēja vai zema, t.i. gandrīz visos pašvaldības dzīvokļos

nepieciešams remonts.

Bez pašvaldības dzīvokļiem pieejami arī privātpersonu piedāvajumi. Piem., uz 01.07.2011.

Līvānos 37 dzīvokļi bija pārdošanā, 2 – īrēšanai un 8 – maiņai. Tāpat jaunus saimniekus

meklēja 21 māja Līvānu novadā, kā arī 3 mājas piedāvāja dzīvojamo platību īrēt.9

Vairākus gadus dzīvojamais fonds ir pasliktinājies, un gan pašvaldībai, gan privātpersonām

trūkst finansējuma māju un dzīvokļu renovācijai un modernizācijai. Hipotekāros kredītus

mājokļiem vidēji valstī ņēmuši tikai ap 7% iedzīvotāju, Līvānu novadā šis rādītājs varētu būt

vēl mazāks. Mājokļu uzlabojumi ir pieejami tikai turīgajai sabiedrības daļai.

Nozīmīgas problēmas Līvānu novadā ir dzīvojamās platības nodrošināšana mazturīgajiem

iedzīvotājiem, būtu ļoti nepieciešams valsts atbalsts sociālo dzīvojamo māju būvniecība vai

rekonstrukcija.

9www.ss.lv


1.8. KULTŪRVIDE, BIBLIOTĒKAS, SPORTS UN BRĪVAIS LAIKS

KULTŪRVIDE 2000.gadā apvienojoties Rožupes pagastam, Turku pagastam un Līvānu pilsētai izveidoja

Līvānu novadu. Un šajā laikā tika izveidots arī Līvānu novada kultūras centrs (KC), kas kopā

apvienoja četras kultūras iestādes Līvānu novadā. Līvānu novada KC ir pašvaldības iestāde,

kas koordinē pašdarbības kolektīvu darbību, rūpējas par kultūras mantojuma saglabāšanu

un tradicionālo svētku norisi Līvānu novadā, rīko pilsētas un valsts svētkus, kā arī nodrošina

profesionālās mākslas pieejamību visiem kultūras iestādes apmeklētājiem.

Līvānu novada KC darbojas dažādu

paaudžu deju kolektīvi, kori, ansambļi,

vokālās grupas, kā arī pulciņi bērniem un

jauniešiem. 2008. – 2009.gadā tika

veikti ievērojami KC renovācijas darbi,

pēc kuriem Līvānos daudz pilnvērtīgāk

var norisināties dažādi kultūras

pasākumi, kuri piesaista ne tikai vietējos

Līvānu novada iedzīvotājus, bet arī

viesus no blakus esošajām teritorijām

visa gada garumā.

Attēls 17: Līvānu novada kultūras centrs

Ievērojamu ieguldīijumu novada kultūrvides veicināšanā sniedz Latgales mākslas un

amatniecības centrs (LMAC). Viesiem iepriekš piesakot LMACā ir iespējams līdzdarboties

tekstilmākslas darbnīcā (gaumīgs rotājums apģērbam, gobelēnu aušanas tradīcijas, skaista

zīda šalle ikdienā un svētkos - to var paveikt tekstilmākslas darbnīcā ar profesionālas

tekstilmākslinieces palīdzību.) un keramikas darbnīcā (māla pods, veidots paša rokām,

pildīts ar īpašu mīļumu un dvēseles siltumu - to var paveikt keramikas darbnīcā ar

profesionālas keramiķes palīdzību).

LMAC arī piedāvā saviem viesiem dažādas izglītojošas un interaktīvas programmas:

"Zīda apgleznošana"Iepriekš piesakoties, pieredzējuša meistara vadībā ir iespēja apgleznot vienu zīda lakatu vai šalli, kuru pēc ekskursijas beigām var paņemt līdzi.

"Pārsteidzošie Līvāni" Divus desmitus rakstu zīmju, kuri spēj sildīt, nomierināt, stiprināt, sevī ietver rekordgarā tautiskā josta, kuru pusgada laikā uzauda 13 Līvānu novada audējas. Jostas garums ir 94 metri! Šīs jostas rakstu zīmju spēku, varenumu un nozīmi var izbaudīt, ietinoties tajā.

"Māla plastika" Programmas dalībniekiem, iepriekš piesakoties, ir iespēja profesionāla keramiķa vadībā ar īpašu mīļumu no māla izveidot vai izvirpot kādu skaistu, krāšņu vāzi, šķīvi, podu, trauku, vai dekoru.

"Kāzas Latgalē" Pīrāgs ar īpašu smaržu un garšu, kurš tapis no pašu maltiem miltiem. Cimdu pāris, kurš sildīs Jūsu rokas un sirdis. Daugavas krastā savus lieganos zarus ir izpletis


auglības koks, kurš ir gatavs savos zaros turēt īpašus augļus - atslēgas, ko iekarinās jaunlaulātie! Tas arī vēl nav viss! Par citiem pārsteigumiem uzzināsiet, iepriekš piesakoties un vienojoties!

"Zināmie un mazpazīstamie ārstniecības augi" Ja apmeklētājiem ir vēlēšanās iebrist pļavā nevis vienkārši kā ziedošā vasaras ziedu dārzā, bet gan kā dziedinātavā un dabas svētnīcā, tad iepriekš piesakoties, zāļu sievas vadībā, ir iespēja redzēt, iepazīt un arī izbaudīt ārstniecības augu burvību.

Rožupes brīvdabas estrādē katru gadu tiek rīkots reģionālas nozīmes kultūras pasākums -

Kāzu muzikantu saiets, kas notiek katra augusta otrajā piektdienā un pulcē tūkstošiem

skatītāju un vairākus desmitus kāzu muzikantu ansambļu, kā arī vedējpārus, alus puišus,

saimnieces un citus kāzām piederīgos. Rožupes estrādi vasaras sezonā apmeklē aptuveni

3000 cilvēku. Diemžēl estrādes infrastruktūra, t.sk. piebraucamais ceļš, skatītāju soliņi ir

neatbilstoši kultūras pasākumu videi, nepeciešama estrādes renovācija un apkārtējās

teritorijas labiekārtošana.

Lielu darbu kultūrvides jomā veic arī novadā esošās biedrības.

BIBLIOTĒKAS Līvānu novada centrālā bibliotēka kopā ar 9 filiālbiliotēkām, tostarp, Druvas, Rožupes,

Sutru, Rudzātu, Jaunsilavu, Turku pagasta, Madaliņas, Rīta un Līvānu bērnu filiālbiliotēkām,

veido Līvānu novada bibliotēku tīklu:

Līvānu novada Centrālā bibliotēka

Druvas

filiālbibliotēka

(Rožupes pagasta

apkalpes zona)

Līvānu bērnu

filiālbibliotēka

Jaunsilavu

filiālbibliotēka

(Turku pagasta

apkalpes zona)

Rožupes

filiālbibliotēka

(Rožupes pagasta

apkalpes zona)

Turku pagasta

filiālbibliotēka

(Turku pagasta

apkalpes zona)

Sutru

filiālbibliotēka

(Sutru pagasta

apkalpes zona)

Madaliņas

filiālbibliotēka

(Jersikas pagasta

apkalpes zona)

http://livanub.lv/modules.php?name=Content&pa=showpage&pid=82&biblioteka=par

http://www.livanub.lv/modules.php?name=Content&pa=showpage&pid=52















Rudzātu

filiālbibliotēka

(Rudzātu pagasta

apkalpes zona)

Rīta

filiālbibliotēka

(Jersikas pagasta

apkalpes zona)

Bibliotēkas pamatpakalpojumus iedzīvotājiem, pirmkārt, nodrošina tās bibliotēkas, kuras

atrodas iedzīvotāju dzīves vietas tuvumā. Līvānu novadā, salīdzinot ar citām līdzīgām

pašvaldībām Latvijā, ir nodrošināts ļoti augsta bibliotēku pakalpojumu pieejamība un

kvalitāte, kas noteikti ir viena no novada stiprajām pusēm.

Sevišķi ievērojama ir novada

centrālā bibliotēka, kura pēc

2010./2011.gadā veiktās

rekonstrukcijas uzskatāma par vienu

no mūsdienīgākajām bibliotēkam

Latvijā (gan bibliotekas krājuma,

gan pielietoto moderno tehnoloģiju,

gan pakalpojumu atbilstības dažāda

vecuma iedzīvotājiem ziņā).

Attēls 18: Līvānu novada centrālā bibliotēka pēc rekonstrukcijas

Neskatoties uz iedzīvotjāju skaita samazinājumu, vēlams arī turpmāk saglabāt visas pagastu

bibliotēkas, jo tās kalpo kā pagastā kultūras, izglītības , informācijas un sociālie centri.

Visās novada bibliotēku filiālēs, tāpat kā Līvānu novada centrālajā bibliotēkā, ir vienotais

lasītāju reģistrs, kurā iespējams redzēt kādas grāmatas ir izņemtas, veikt to rezervēšanu

utt. Vienotais režīms visās bibliotēkās tika ieviests 2010.gadā. Līvānu novada

kopkatalogam un vienotajam lasītāju reģistram no 2011.gada pievienojas arī Līvānu novada

skolu bibliotēkas ar saviem datiem.

Līvānu Centrālajā bibliotēkā tiek nodarbināti 9 darbinieki, kā arī viens darbinieks katrā

filiālbiliotēkā, kuri palīdz nodrošināt iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu

dokumentu uzkrāšanu, sistematizēšanu, kataloģizēšanu, bibliografēšanu un saglabāšanu,

kā arī bibliotēkas krājumā esošās informācijas publiskas pieejamības un izmantošanas

nodrošināšanu un bibliotēkas pakalpojumu sniegšanu.

Pēdējos gados līdz ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, vērojams bibliotēkas apmeklētāju

skaita samazinājums. 2010. gadā tika reģistrēti tikai 1450 bibliotēkas patstāvīgie lietotāji.






2305

1701 1641 15961450

0

500

1000

1500

2000

2500

2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g.

Bibliotēkas apmeklētāju skaita izmaiņas

Apmeklētāji

Bibliotēkas apmeklētāju skaita samazinājums ietekmējis arī bibliotēkas krājumā esošo

materiālu izsniegumu. 2010. gadā tika izsniegtas tikai 47630 vienības, salīdzinājumā ar

2006. gadu, kad tika izsniegtas 107702 vienības.

107702

66407 65136

95788

47630

0

20000

40000

60000

80000

100000

120000

2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g.

Izsniegums

Izsniegums

Līvānu novada centrālā bibliotēka pakalpojumu attīstībā orientējas uz mērķtiecīgu dažādu

lietotāju grupu informacionālo apkalpošanu, lai bibliotēkas pakalpojumi aptvertu visas

iedzīvotāju darbības jomas un visas iedzīvotāju vecumgrupas un veicinātu informācijas

pieejamību sabiedrībai.

Līvānu novada centrālajā bibliotēkā tiek piedāvāts 63447 vienību liels bibliotēkas krājums ar

24780 dažādiem nosaukumiem, no tām 57519 grāmatas (22188 nosaukumi), 76

audiovizuālie dokumenti (74 nosaukumi), 253 nošu dokumenti (214 nosaukumi), 60

elektroniskie dokumenti (55 nosaukumi), 5537 periodiskie izdevumi (210 nosaukumi).

Līvānu novada centrālā bibliotēka novada iedzīvotājiem piedāvā sekojošus bezmaksas

pamatpakalpojumus:

Bibliotēkas apmeklēšana un lietotājiem paredzēto pakalpojumu (t.sk. datoru,

interneta un vispārpieejamo elektroniskās informācijas resursu) publiska pieejamība,

Iekārtu un aprīkojuma izmantošana;


Lietotāju reģistrēšana, Bibliotēkas Lietotāja kartes izsniegšana, konsultācijas par bibliotēkas darba kārtību, krājumu un informācijas meklēšanas iespējām;

Grāmatu, žurnālu, laikrakstu, audiovizuālo materiālu un citu dokumentu izsniegšana pēc lietotāja pieprasījuma līdzņemšanai vai izmantošanai uz vietas bibliotēkā;

Informācijas meklējumsistēmu un datubāzu izmantošana, bibliotekāro, bibliogrāfisko, faktogrāfisko uzziņu sniegšana;

Bibliotēku, lasīšanu un literatūru popularizējoši pasākumi (izstādes, lekcijas,

ekskursijas pa bibliotēku u.c.);

Bibliotēkas krājumā neesošu iespieddarbu un nepieciešamās informācijas pieprasīšana no citām bibliotēkām;

Līvānu novada centrālā bibliotēka novada iedzīvotājiem piedāvā sekojošus maksas pakalpojumus:

Iespieddarbu un citu dokumentu kopēšana

Datorizdruka

Oriģinālu skenēšana (ja to veic bibliotekārs)

Informācija no LURSOFT maksas datubāzēm

Bibliotēkā pieejamas sekojošas zinātniskās datu bāzes un interneta resursi:

LURSOFT,

LETONICA

Nozare.lv

Filmas. lv (digitālā veidā pieejamās filmas ir skatāmas par velti)

RUBRICON

Šobrīd projekta „Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām” ietvaros tiek abonētas 19

datu bāzes, no kurām 3 ir latviešu valodā, 2 krievu valodā un 14 angļu valodā. 9 no

pieejamajām datu bāzēm atmaksā Kultūras informācijas sistēma. Pašvaldības ierobežotais

budžets diemžēl liedz vairāku papildus datu bāzu abonēšanu, bet uzlabojoties finansiālajam

stāvoklim bibliotēkā būs pieejamas vēl jaunas datu bāzes.

Unikāla ir datu bāze „Līvānu novads”, kas ir sistemātisks, sakārtots daudzu gadu darbs. Šeit

pieejams viss, kas jebkad ir ticis publicēts par Līvāniem un pilsētas iedzīvotājiem kopš

1970.gada, bet ir arī daudz materiālu par senāku laika posmu. Līvāniem nav sava

novadpētniecības muzeja, kas šāda veida informāciju varētu apkopot – tāpēc to lielā mērā

veic šī datu bāze. Tekstus, kam ir autora atļauja, pievieno elektroniski. Vēl jāiegulda liels

darbs, lai daudzos novadpētniecības materiālus digitalizētu.

Pašreiz tiek izstrādāts bibliotēkas stratēģiskais plāns, kas ietvers informāciju gan par Līvānu

Centrālo bibliotēku, gan pagastu bibliotēkām . Stratēģiskais plāns sevī iekļaus SVID analīzi

un cita veida informāciju. Šobrīd ir jūtama finansu līdzekļu nepietiekamība bibliotēkas

krājuma papildināšanai. To galvenokārt ietekmē augstās iespieddarbu cenas. Latvija ir maza

valsts, līdz ar to grāmatas tiek izdotas mazā tirāžā, maz pieejama nozaru literatūra valsts

valodā.


Nākotnē Līvānu novada bibliotēkās plānots ieviest Rotējošo grāmatu fondu, tas nozīmē, ka

tad, kad būs iegādāts kādas grāmatas viens eksemplārs (tā lielākoties būs jaunāko laiku

daiļliteratūra), tas ceļos no vienas bibliotēkas uz citu. Kā arī Līvānu Centrālajā bibliotēkā ir

plānots uzstādīt pašapkalpošanās automātu, kas būs pirmais tāda veida automāts Latvijā.

SPORTS UN AKTĪVĀ ATPŪTA Līvānu novada iedzīvotāji aktīvi iesaistās dažādās sporta aktivitātēs gan kā dalībnieki, gan

kā skatītāji. Turklāt sporta aktivitātēs iesaistīto novada iedzīvotāju skaits pēdējo gadu laikā

palielinās, par ko liecina arī pieaugošs sporta pasākumu skaits. Šāda tendence vērojama ne

tikai Līvānu novadā, bet arī visā Latvijā.

Populārāko sporta veidu augšgalā Līvānu novadā pēdējo gadu laikā ir volejbols, basketbols,

vieglatlētika, futbols. Populārāko sporta veidu parasti nosaka pēc novada čempionātos

iesaistīto komandu skaita.

Sporta organizācijas Par sporta un aktīva dzīves veida popularitāti Līvānu novadā liecina lielais sporta biedrību

skaits. Šobrīd Līvānu novadā darbojas – 8 sporta klubi un viena sporta skolas. Lielākā daļa

Līvānos esošo sporta biedrību nodrošina iespēju nodarboties ar sportu arī amatieru līmenī.

Sporta organizācijas nosaukums Dalībnieku skaits (2011.)

Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skola 215

Kikboksa biedrība „Skits” 23

Līvānu novada vieglatlētikas biedrība „Līvāni” 21

Sporta deju biedrība „Kristāla kurpīte” 22

Līvānu futbola biedrība „Līvāni” 31

Līvānu veloklubs „Līvelo” 25

Sporta biedrība „Līdzās” 20

Sporta klubs „Taekwon-do Līvāni „ 14

Basketbola sporta biedrība „Līvāni” 19

Līvānu novada organizācijas kopā: 9 390

Nodarbojušos skaits ( nepārstāv sporta biedrības) 87

Sporta pasākumi Katru gadu Līvānu novadā tiek organizēti daudzi vietēja un starptautiska mēroga sporta

pasākumi: sportistu balles, novada sporta svētki, izglītības darbinieku sporta svētki,

Rožupes sporta svētki, Turku pagasta sporta svētki, mazās Olimpiskās spēles bērnudārza

audzēkņiem, novada basketbola, futbola, telpu futbola, volejbola čempionāti, novada

dambretes, šaha, novusa, galda tenisa čempionāti, 1. Maija stafetes, Skrējiens pa Ubaglīci,


nakts orientēšanās sacensības, kikboksa sacensības „Latgales kauss”, Līgu un Jānu

vieglatlētikas čempionāti, Līvānu novada vieglatlētikas čempionāti, Z-Light balvas izcīņa

šķēpa mešanā, zemledus makšķerēšanas tautas klases sacensības, pludiņmakšķerēšanas un

spiningošanas čempionāti, E. Kovaļova un E. Rusiņa piemiņas turnīri dambretē,

Ziemassvētku turnīri galda spēlēs, Lieldienu nakts turnīri volejbolā, pludmales volejbola

turnīri „Jersikas kauss”, starptautisks turnīrs sēdvolejbola „Līvānu kauss”, starptautiskas

sacensības orientēšanās sportā „Ŗudzātu kauss” , Rudzātu kauss futbolā, velokrosa

sacensības, Z-Light sporta svētki, kā arī citi sporta pasākumi.

Starp nozīmīgākajiem starptautiskajiem pasākumiem ir minami šādi:

sēdvolejbola ( cilvēkiem ar īpašām vajadzībām) sacensības „Līvānu kauss ”;

starptautiskas sacensības orientēšanās sportā „Ŗudzātu kauss”.

Sporta infrastruktūra Līvānu novada iedzīvotājiem ir pieejama pieticīga sporta infrastruktūra, kas dod iespējas

nodarboties ar sportu vasarā un ziemā.

Galvenie sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras objekti.

Objekti

Adrese

Līvānu 1. vidusskolas sporta stadions (t.sk., vieglatlētikas sektori un skrejceļš)

Rīgas iela 101, Līvāni

Līvānu stadions ( futbola laukums)

Uzvaras 13, Līvāni

Jaunsilavas pamatskolas stadions ( celiņiem asfalta segums)

Jaunsilava 1, Turku pag.

Jersikas pamatskolas sporta laukums

Jersika, Jersikas pagasts

Rožupes pamatskolas sporta laukums

Skolas 2, Rožupe

Rudzātu vidusskolas stadions

Miera 13, Rudzāti

Rudzātu speciālās internātskolas stadions

Lūzenieki, Rudzātu pag.

Strītbola sporta laukums ( 14 grozi)

6 Lāčplēša iela 28, Līvāni

2 Rīgas 101, Līvāni

2 Saules 12 , Līvāni

4 Miera 13, Rudzāti

12 Smilšu pludmales volejbola laukumi

2 Uzvaras iela 13, Līvāni

1 Rīgas iela 101, Līvāni

1 Domes iela 3, Līvāni

3 Bucenieki, Jersikas pagasts

1Gavartiene,Turku pagasts

1 Rožupe, Rožupes pagasts

1 Rudzātu pagasts

1 Spāres, Turku pagasts ( privātais)

1 Iesalnieku ezers ( privātais)

Sporta zāles


1. Līvānu 1. vidusskolas sporta zāles, Rīgas iela 101, Līvāni 2. Līvānu 2. vidusskolas sporta zāles, Rīgas iela 113/117, Līvāni 3. Jaunsilavas pamatskolas sporta zāle, Jaunsilava 1, Turku pag. 4. Jersikas pamatskolas sporta zāle, Jersika, Jersikas pagasts 5. Rudzātu vidusskolas sporta zāle, Miera 13, Rudzāti 6. Rudzātu speciālās internātskolas sporta zāle, Lūzenieki, Rudzātu pag. 7. Rožupes pamatskolas sporta zāle, Skolas 2, Rožupe 8. Sporta zāle, Lāčplēša iela 28 9. Sporta kluba „Skits” sporta zāle, Fabrikas 2b

Trenažieru zāles

1. Trenažieru zāle, Rīgas iela 77( privātā) 2. Sporta kluba „Skits” trenažieru zāle, Fabrikas 2b( privātā) 3. Trenažieru zāle, Rīgas iela 101, Līvāni 4. Trenažieru zāle, Rīgas iela 113/117, Līvāni

Skeitparki

1. Skeitparks , Rīgas 45, Līvāni

Ielu vingrošanas ierīces

Rīgas iela 113/117, Līvāni

Atklātais hokeja laukums

z/s Meža mājas, Rožupes pagasts ( privātais)

Atklātā slidotava

Lāčplēša 28, Līvāni

Attēls 19: Līvānu 1.vidusskolas un Līvānu 2.vidusskolas stadions

Augstu sasniegumu sports Līvānu novada sportisti un komandas ar panākumiem piedalās sacensībās Latvijā un citviet

pasaulē dažādos sporta veidos: vieglatlētikā, basketbolā, ratiņbasketbolā, boksā, kikboksā,

volejbolā, dambretē, frīsbijā un citos.

Analizējot katru sporta veidu atsevišķi, īpaši ir jāizceļ vieglatlētika. Latvijas izlasē startē

Vjačeslavs Grigorjevs ( gatavojas Londonas Olimpiskajām spēlēm 50 km soļošanā), Jānis

Barkāns un Kristaps Māsāns ( desmitcīņā), Egīls Smilškalns ( augstlēkšana), valsts izlases

kandidāti Solveiga Ozola-Ozoliņa ( soļošana), Alīna Caune ( augstlēkšana).

Augstu vērtējami sporta biedrības „Skits” boksera un kikboksera Kristapa Bulmeistara

panākumi:Latvijas čempions, Baltijas čempions, Igaunijas čempions, Polijas čempions,

bronzas medaļas ieguvējs Pasaules kikboksa čempionātā, Jaunatnes Olimpiādes uzvarētājs.


Valsts izlasē startē Kārlis Malcenieks ( frisbijs), Raimunds Beginskis (ratiņbasketbols),

Solvita Ziemele (sēdvolejbols), Sandro Udrasols (jauniešu volejbols), Ilmārs Štolcers,

Adriana Divre, Daniels Skrūzmanis, Oskars Luksts, Ainārs Dukaļskis (dambrete).

Starp sporta komandām var minēt basketbola klubu „Līvāni”, kas, lai arī dibināts tikai

2007.gadā, Latvijas Basketbola līgas 2.divīzijā 2007./2008. gada sezonā ieņēma 3.vietu, bet

2008./2009. gada sezonā ieņēma 1.vietu.

Sporta nozarē valsts līmenī strādā mūsu basketbola treneri Guntis Endzels, Pēteris Ozoliņš,

Nikolajs Romaņenko.

Sports cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Līvānos aktīvi darbojas sporta klubs „Līdzās”, kurš apvieno iedzīvotājus ar īpašām

vajadzībām. Kluba biedri nodarbojas ar sēdvolejbolu. Tomēr sekmīgu cilvēku ar īpašām

vajadzībām sporta attīstību kavē faktors- nepietiekama sabiedrības izpratne par cilvēku ar

īpašām vajadzībām iesaistīšanu sporta aktivitātēs.

Cilvēku ar īpašām vajadzībām aktīvu integrāciju Līvānu novada sporta dzīvē ir uzsākusi arī

biedrība Baltā māja un Līvānu bērnu un jauniešu centrs.

Sēdvolejbola sacensības notiek Līvānu 1. vidusskolas sporta zālē , kas ir draudzīga cilvēkiem

ar īpašām vajadzībām.

Profesionālā līmenī startē ratiņbasketbolists Raimunds Beginskis, cilvēks ar īpašām

vajadzībām, kurš pārstāv Latvijas izlasi piedaloties Eiropas čempionātos un citās sporta

sacensībās.

Veterānu sports Līvānu novadā aktīvi darbojas arī sporta veterāni (turpmāk tekstā – seniori). Seniori piedalās

basketbola, volejbola, vieglatlētikas, slēpošanas, galda tenisa, peldēšanas, pavasara krosa,

šaha, dambretes, orientēšanās, pludmales volejbola un citos sporta veidos Latvijas

Pašvaldību Sporta Veterānu savienības, Latvijas maksibasketbola čempionātos, LTSA

ziemas čempionātos volejbolā un starptautiskās sacensībās- Eiropas un Pasaules

čempionātos vieglatlētikā un volejbolā.

Līvānu novads pamatoti lepojas ar vieglatlētikas brendiem - Leontīni Vītolu, Pasaules

rekordisti 400 m skrējienā, grupā 70+, Pasaules un Eiropas vieglatlētikas čempionātu

laureāti un Gunāru Jāni Mīkuli, grupā 70+, - Pasaules un Eiropas vieglatlētikas čempionātu

laureātu komandu 5 un 10 km soļošanā, kā arī volejbolistu Jāni Klaužu grupā 50+.

Līvānu novads Latvijas Pašvaldību Sporta Veterānu savienības sporta spēlēs piedalās kopš

2002. gada. 2004. gadā pirmo reizi tika izcīnīta godalgotā 3. vieta, bet sākot ar 2006. gadu

līderpozīcijas nevienam netiek atdotas. Uzvarētājgods izcīnīts 2006.,2008., 2009.,2010.,

2011. gadā.

Senioru sportu atbalsta Līvānu novada dome un pagastu pārvaldes, veicinot viņu aktivitāti.

Līvānu novada sporta un aktīvās atpūtas attīstības prioritātes izvirzītas:


Sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma attīstība;

Sporta nozares speciālistu kapacitātes un motivācijas celšana;

Līvānu novada iedzīvotāju, it īpaši bērnu un jauniešu, aktīva līdzdalība sporta un aktīvās atpūtas pasākumos.

Līvānu novada sporta un aktīvās atpūtas attīstības mērķu sasniegšanai ir noteikti sekojoši

uzdevumi:

1. Sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras pilnveide un pieejamības veicināšana:

1.1. Sporta bāžu attīstība esošiem un jauniem sporta veidiem, sporta infrastruktūras

pilnveide izglītības iestādēs, t.sk., pielāgojot to personām ar kustību

traucējumiem;

1.2. Sporta bāžu izveide/pilnveide treniņnometņu organizēšanai visa gada garumā;

1.3. Veloceliņu tīkla attīstība;

2. Treneru un sporta speciālistu kapacitātes stiprināšana profesionālajos un sporta klubu

vadības un finansēšanas jautājumos:

2.1. Kursu un semināru organizēšana par sporta finansēšanas, resursu piesaistes un

vadības jautājumiem;

2.2. Treneru kvalifikācijas paaugstināšana darbam ar personām ar funkcionāliem

traucējumiem;

2.3. Informatīvu pasākumu organizēšana par sporta attīstības jautājumiem;

2.4. Pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšana ar sporta un aktīvās atpūtas

speciālistiem no Līvānu novada sadraudzības pilsētām.

3. Sadarbības veicināšana starp sporta un aktīvās atpūtas nodrošināšanā iesaistītajām

institūcijām:

3.1. Valsts un pašvaldības iestāžu sadarbības attīstīšana infrastruktūras, cilvēkresursu

kapacitātes attīstības un sporta pasākumu organizācijas jautājumos;

3.2. Sporta klubu, izglītības iestāžu un uzņēmēju sadarbības veicināšana sporta un

aktīvās atpūtas infrastruktūras izmantošanā, t.sk., naktsmītņu nodrošināšanai

sportistiem;

3.3. Pašvaldību, sporta klubu un uzņēmēju sadarbības sekmēšana sporta un aktīvās

atpūtas infrastruktūras attīstībā un sporta sacensību finansēšanā;

3.4. Pasākumi mecenātisma, sporta un aktīvās atpūtas finansētāju/uzņēmēju

atbalstam un veicināšanai;

3.5. Sportistu sasniegumu sekmēšana ( naudas balvas par izciliem sasniegumiem

sportā, stipendiju nodrošināšana).

4. Sabiedrības informēšana un līdzdalības sporta un aktīvās atpūtas pasākumos veicināšana:

4.1. Interaktīvās vides radīto iespēju izmantošana sporta nozares attīstībai;

4.2. Veselīga dzīvesveida, sporta un aktīvās atpūtas popularizēšana Līvānu novada

medijos (TV, radio, presē utml..);


4.3. Sporta un aktīvās atpūtas popularizēšana jauniešiem un bērniem informējot par

sporta un aktīvās atpūtas iespējām, to lietderīgumu, Līvānu novada iedzīvotāju

sportiskajiem sasniegumiem nacionālā un vietējā līmenī;

4.4. Informācijas pasākumu organizēšana sociālās atstumtības riskam pakļautajām

iedzīvotāju grupām un iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem par sporta un

aktīvās atpūtas iespējām Līvānu novadā.

Sasniegumus parādīs: fiziskajās aktivitātēs iesaistīto Līvānu novada iedzīvotāju, īpaši bērnu

un jauniešu skaita pieaugums; cilvēku ar invaliditāti dalības sporta un aktīvās atpūtas

aktivitātēs pieaugums; starptautiska, nacionāla un vietēja mēroga sporta sacensību un

aktīvās atpūtas norišu skaita pieaugums; augstvērtīgu sporta un aktīvās atpūtas

infrastruktūras objektu skaita pieaugums; kā arī Līvānu novada iedzīvotāju veselības

rādītāju uzlabošanās.

Aktīvās atpūtas un brīvā laika

aktivitātes Līvānu novadā piedāvā

arī Līvānu aktīvā tūrisma

centrs(LATC). Jau par ikgadēju

aktivitati kļuvušas Eiropas

Mobilitātes nedēļas akcijas, t.sk.

„Ritenis pie riteņa garākās Rīgas

ielas garumā”, kad katru gadu tiek

uzstādīts jauns rekords – tiek

veidota pēc iespējas garāka

velosipēdistu rinda un veikts masu

velo-brauciens pa Rīgas ielu. Attēls 20: Līvānu aktīvā tūrisma centrs

Kopā ar sadarbības partneriem (jauniešu

biedrību „Sava kabata”, biedrību

„Veloklubs LĪVĀNI” u.c.) LATC ir

organizējis arī laivu nobraucienus

(ātrumsacensības), ūdens tūrisma

tehnikas zināšanu un prasmju pārbaude

(stafetes ar atraktīviem tūrisma

elementiem), velo-orientēšanos, velo

veiklības braucieni, tūrisma stafetes.

Katru gadu tiek piedāvāta arī iespēja

nokārtot velosipēda vadītāja eksāmenu

un saņemt velosipēda vadītāja apliecību.

Attēls 21: Velo brauciens Eiropas mobilitātes nedēļas 2010 ietvaros


1.9. PUBLISKĀ PĀRVALDE, PROJEKTI, PAŠVALDĪBAS UN IEDZĪVOTAJU SADARBĪBA

Pārvaldes struktūra un funkcijas Līvānu novada pašvaldība ir novada pārvalde, kas likumā “Par pašvaldībām”, citos

normatīvajos aktos un Līvānu novada pašvaldības Nolikumā noteiktajā kārtībā nodrošina

pašvaldībai noteikto funkciju, doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi,

ievērojot valsts un Līvānu novada administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns – dome,

kas pieņem lēmumus, nosaka pašvaldības institucionālo struktūru, lemj par autonomo

funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai

deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi, izstrādā un izpilda

pašvaldības budžetu. Pašvaldības dome atbilstoši kompetencei ir atbildīga par pašvaldības

institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu.

Līvānu novada iedzīvotāju intereses domē pārstāv 15 deputāti, kurus ievēl uz 4 gadiem.

Lai nodrošinātu novada domes darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, Līvānu

novada dome izveidojusi trīs pastāvīgās komitejas:

1) Finanšu komiteju 9 locekļu sastāvā;

2) Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteju 7 locekļu sastāvā;

3) Tautsaimniecības komiteju 7 locekļu sastāvā.

Atsevišķu pašvaldības autonomo funkciju pildīšanai 2010. gadā darbojās sekojošas

komisijas (valdes):

1) Privatizācijas un pašvaldības mantas atsavināšanas komisija 7 locekļu sastāvā;

2) Zemes komisija 5 locekļu sastāvā;

3) Dzīvokļu jautājumu komisija 6 locekļu sastāvā;

4) Administratīvā komisija 7 locekļu sastāvā;

5) Attīstības plānošanas komisija 8 locekļu sastāvā;

6) Kultūras un sporta komisija 8 locekļu sastāvā;

7) Rožupes pagasta valde 7 locekļu sastāvā;

8) Turku pagasta valde 7 locekļu sastāvā;

9) Jersikas pagasta valde 7 locekļu sastāvā;

10) Rudzātu pagasta valde 7 locekļu sastāvā;

11) Sutru pagasta valde 7 locekļu sastāvā;

12) Administratīvo aktu strīdu komisija 5 locekļu sastāvā,

13) Vēlēšanu komisija 7 locekļu sastāvā.

Novada domes lēmumu izpildi nodrošina domes pārvaldes darbinieki.

Kopumā pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai ir izveidotas šādas pašvaldības iestādes un kapitālsabiedrības:

1. Līvānu 1. vidusskola,


2. Līvānu 2. vidusskola,

3. Līvānu novada vakara (maiņu) vidusskola,

4. Rudzātu vidusskola,

5. Rožupes pamatskola,

6. Sutru pamatskola,

7. Jaunsilavas pamatskola,

8. Jersikas pamatskola,

9. Rudzātu speciālā internātpamatskola,

10. Jēkaba Graubiņa Līvānu mūzikas un mākslas skola

11. Līvānu bērnu un jauniešu centrs,

12. Līvānu bērnu un jaunatnes sporta skola,

13. Līvānu novada pirmsskolas izglītības iestāde “Rūķīši”,

14. Līvānu novada kultūras centrs un tā filiāles

Rožupes kultūras nams,

Rudzātu saieta nams,

Turku saieta nams,

Sutru kultūras nams,

Jersikas tautas nams,

15. Līvānu novada centrālā bibliotēka un tās filiāles

Rožupes bibliotēka,

Druvas bibliotēka,

Turku pagasta bibliotēka,

Jaunsilavu bibliotēka,

Rudzātu bibliotēka,

Sutru bibliotēka,

Jersikas bibliotēka,

Rīta bibliotēka,

17. Latgales mākslas un amatniecības centrs,

18. Līvānu novada bāriņtiesa,

19. Līvānu novada Sociālais dienests,

20. Līvānu būvvalde,

21. Līvānu novada Izglītības pārvalde,

21. Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs,

22. Jersikas veselības punkts,

23. Rožupes veselības punkts,

24. Alternatīvās aprūpes pakalpojumu centrs „Rožlejas”

25. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Līvānu dzīvokļu un komunālā

saimniecība”,

26. Līvānu novada domes pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Līvānu

slimnīca”,


27. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Līvānu siltums”.

Domes struktūra, pašvaldības izpildvaras vispārēja struktūra un pašvaldības administrācijas

struktūra pievienotas pielikumā!

Budžets Līvānu novada pašvaldība ļoti pārdomāti un detalizēti plāno savu ikgada budžetu. Līvānu

novada domes pamatbudžeta ieņēmumi 2010.gadā bija Ls 7987010 apmērā, izdevumi Ls

9853694 apmērā, aizņēmumi Ls 1076961, aizņēmumu atmaksas Ls 401365, pamatkapitāla

palielināšana Ls 52393, līdzekļu atlikums gada sākumā Ls 1243481.

Pamatbudžeta ieņēmumi (2010)

Ieņēmumi 2010.g. (%).

2010. gadā pamatbudžeta ieņēmumos saņemti Ls 9787275, kur nodokļu ieņēmumi ir Ls

2432670, jeb 24,9 % no kopējiem ieņēmumiem, nenodokļu ieņēmumi ir Ls 52793, jeb 0,5 %

no kopējiem ieņēmumiem, transfertu ieņēmumi Ls 6879317, jeb 70,3 % no kopējiem

ieņēmumiem, budžeta iestāžu ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi

pašu ieņēmumi Ls 422495, jeb 4,3 % no kopējiem ieņēmumiem.

Nodokļu ieņēmumi sastāv no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa

un azartspēļu nodokļa maksājumiem, tas nozīmē, ka pašvaldības ieņēmumi tieši ir atkarīgi

no novada uzņēmumu un iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes un situācijas.

2,0%

1,0%

32,0%

0,2%

0,8%

6,1%

57,0%

0,9%

Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi,

Ls 134614

Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām,

Ls 70977

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, Ls

2209859

Azartspēļu nodoklis, Ls 17220

Nenodokļu ieņēmumi, Ls 5279343541

Ieņēmumi no budžeta iestāžu

sniegtajiem maksas pakalpojumiem un

citi pašu ieņēmumi, Ls 422495

Valsts budžeta transferti, Ls 3933518

Pašvaldību budžetu transferti, Ls 60572


Papildus ieņēmumiem saskaņā ar Pašvaldību aizņēmumu un garantiju kontroles un

pārraudzības padomes lēmumiem saņemti aizņēmumi Valsts kasē projektu realizācijas

vajadzībām.

Pamatbudžeta izdevumi (2010)

7,8%0,4%

7,1%

25,9% 0,1% 11,1%

37,4%

0,0%

10,2%

Vispārējie valdības dienesti, Ls 727521

Sabiedriskā kārtība un drošība, Ls 41793

Ekonomiskā darbība, Ls 664147

Pašvaldības teritoriju un mājokļu

apsaimniekošana, Ls 2425685

Veselība, Ls 13551

Atpūta, kultūra un reliģija, Ls 1042085

Izglītība, Ls 3508660

Aizsardzība, Ls 1000

Sociālā aizsardzība, Ls 956854

Izdevumi 2010.g. (%).

Līvānu novada domes 2010. gada pamatbudžeta izdevumi sastādīja Ls 9381296.

Izdevumu struktūrā Ls 727521 izlietoti vispārējo valdības dienestu izdevumu finansēšanai

jeb 7,8% no kopējiem izdevumiem, no kuriem Ls 104933 ir pašvaldības parāda procentu

maksājumi par saņemtajiem aizņēmumiem.

No budžeta sadaļā „Sabiedriskā kārtība un drošība” plānotajiem līdzekļiem jeb 0,4 % no

kopējiem izdevumiem tika finansēta Līvānu novada bāriņtiesa.

Izdevumu īpatsvars budžeta sadaļā „Ekonomiskā darbība” ir 7,1%, kas kopsummā sastāda

Ls 664147, no kuriem lielu daļu sastāda projektu realizēšanas izdevumi.

Izdevumu īpatsvars budžeta sadaļā „Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana” ir

25,9%. No pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai paredzētajiem līdzekļiem

tiek apmaksāti izdevumi Līvānu pilsētas ielu apgaismošanai un ielu apgaismošanas tīklu

uzturēšanai, teritorijas sakārtošanai, labiekārtošanai un ikdienas uzturēšanai, Turku,

Rožupes, Jersikas, Sutru un Rudzātu pagastu komunālo saimniecību uzturēšanai. Izdevumu

īpatsvars veselības aprūpei 2010. gadā ir 0,1 % no kopējiem izdevumiem. No pašvaldības

budžeta līdzekļiem tiek finansēti Rožupes veselības punkta, Jersikas veselības punkta un

Rudzātu pagasta ģimenes ārsta prakses vietas uzturēšanas izdevumi.

Pašvaldības un sabiedrības sadarbība

Par iedzīvotāju informēšanu Līvānu novada pašvaldībā atbildīga sabiedrisko attiecību

speciāliste, par kuras darbības svarīgāko uzdevumu ir izvirzīts patiesas, iedzīvotājiem


saprotamas un regulāras informācijas sniegšana dažādām pašvaldības mērķauditorijām pa

dažādiem komunikācijas kanāliem.

Koordinējot Līvānu pašvaldības komunikāciju ar iedzīvotājiem, par galveno kritēriju tiek

izvirzīts veidot informētu, līdzatbildīgu un aktīvu novada sabiedrību, kas aktīvi iesaistās

lēmumu pieņemšanā, interesējas par notiekošo pilsētā un novadā, ir pozitīvi orientēta nevis

apātiska un depresīva.

Iedzīvotāju informēšanas darba pamatā ir pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālista

veiksmīga un regulāra sadarbība ar pašvaldības vadību un visām Līvānu novada domes

iestādēm, struktūrvienībām un kapitālsabiedrībām, apkopojot visu pieejamo informāciju un

izvērtējot tās lietderību, kā arī atbilstošāko vēstījuma pasniegšanas veidu un kanālu.

Iedzīvotājiem ir iespēja saņemt informāciju par pašvaldības darbu;

pašvaldības bezmaksas laikrakstā „Līvānu novada vēstis” katru mēnesi latviešu un krievu valodā

pašvaldības interneta mājaslapā www.livani.lv, kurā informācija tiek papildināta katru darba dienu

Vidusdaugavas televīzijā un Latgales Reģionālajā televīzijā, kā arī Latvijas Televīzijas ziņu raidījumā „Novadu ziņas”

Tiešraidēs ar iespēju uzdot savus jautājumus Vidusdaugavas TV raidījumos „Pašvaldību aktualitātes” vienu reizi mēnesī.

Radio 1 un Latgales radio

Nacionālajos laikrakstos un nacionālo ziņu aģentūru LETA, BNS ziņu lentēs u.c.

Interneta portālos www.delfi.lv; www.apollo.lv; www.tvnet.lv un citos interneta resursos, kā arī sociālajos medijos, piemēram www.twitter.com, kur pārskata periodā izveidots Līvānu novada domes profils.

Lai informācija būtu ērtāk sasniedzama iedzīvotājiem, pārskata gadā pašvaldība ir radusi

iespēju nodrošināt pašvaldības informatīvā izdevuma „Līvānu novada vēstis” piegādāšanu

iedzīvotājiem dzīvesvietās. Laikrakstā pašvaldība publicē saistošos noteikumus, atspoguļo

un skaidro pašvaldības lēmumus utt. Lai informācija būtu pēc iespējas plašāka un

vispusīgāka, laikraksta publikāciju veidošanā tiek iesaistīti dažādi speciālisti no iestādēm,

struktūrvienībām un kapitālsabiedrībām, kā arī paši novada iedzīvotāji.

Lai veidotu līdzsvarotu novada attīstību, jāņem vērā gan pilsētas, gan lauku iedzīvotāju

viedokļi, kas ne vienmēr sakrīt. Lai veidotu ciešāku komunikāciju, pārskata periodā Līvānu

novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods ieviesa pieņemamās dienas visos novada

pagastos. Līvānu pilsētā priekšsēdētāja pieņemamās dienas ir katru pirmdienu. Šādu tiešo

komunikāciju ar priekšsēdētāju iedzīvotāji izmanto samērā aktīvi.

Līvānu novada pašvaldības deputāti iedzīvotājus uzklausa katru trešdienu Līvānu novada

domes telpās. Iedzīvotājiem ir iespēja uzdot savus jautājumus arī ar e-pasta starpniecību,

nosūtot tos uz adresi: [email protected]

http://www.livani.lv/

http://www.delfi.lv/

http://www.apollo.lv/

http://www.tvnet.lv/

http://www.twitter.com/

mailto:[email protected]


Pašvaldība ir dalībnieks (biedrs) sekojošās biedrībās:

1. Biedrība „Latgales reģiona attīstības aģentūra”, reģ. Nr. 41503023129;

2. Biedrība „Latvijas pilsētu savienība”, reģ. Nr. 40008012968;

3. Biedrība „Basketbola klubs „RNS-D/Līvāni””, reģ. Nr. 40008117114;

4. Biedrība „Latvijas Pašvaldību savienība”, reģ. Nr. 40008020804;

5. Biedrība „Preiļu rajona partnerība”, reģ Nr. 40008104529;

6. Biedrība „Daugavas Savienība”, reģ. Nr. 40003234246.

E-pārvalde

Līvānu novada pašvaldības darbinieki ikdienas darbā pārvaldes efektīvai īstenošanai

izmanto informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, t.sk. tike izmantota iekšējā ienākošo un

izejošo dokumentu reģistrācijas sistēma, dokumenti tiek elektroniski nosūtīti atbildīgajam

darbiniekam izpildei. Taču kopumā elektroniskās informācijas sistēmu ieviešana, lietošana

un speciālistu pieejamība elektronisko datu apstrādē un e-pakalpojumu sniegšanā nav

pietiekoši nodrošināta, t.i. pilnvērtīga e-pārvaldes funkcionēšana netiek nodrošināta (t.sk.

iedzīvotajs nevar saņemt pilnvērtīgus pakalpojumus, neizejot no mājas). Daļu e-pārvaldes

pakalpojumu novada iedzīvotajiem nodrošina valsts līmeņa informācijas sistēmas (piem.

dzīvesvietas deklarēšana vai nekustama īpašuma nodokļa nomaksa), taču būtiski

nepieciešams papildus attīstīt savstarpēji saistītos elementus - elektroniskos pakalpojumus,

elektronisko identitāti, elektroniskos dokumentus, drošu elektronisko parakstu

pielietošanu, sasaisti ar valsts informācijas sistēmām, reģistriem, datu apmaiņu, kā arī

attīstīt palielināt Līvānu novada pašvaldības informācijas sistēmu drošību.

Projekti

Līvānu novada dome 2010.gadā ir veikusi apjomīgu investīciju piesaisti novada attīstībai,

apgūstot valsts un ES struktūrfondu finansējumu dažādu projektu veidā. Lai maksimāli

izmantotu pieejamo ārējo finansējumu un efektīvāk izlietotu Līvānu novada domes budžeta

līdzekļus, vairāku pašvaldības funkciju realizēšanai tika sagatavoti projekti un ir piesaistīti

papildus līdzekļi no dažādiem avotiem: ES struktūrfondi (ERAF, ESF, KF, ELFLA), Latvijas-

Lietuvas pārrobežu sadarbības programma, Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu

sadarbības programma, Latvijas-Šveices sadarbības programma u.c.). 2010. gadā Līvānu

novada dome bija izstrādājusi un iesniegusi 29 projektu pieteikumus, no tiem 23 projekti

guva apstiprinājumu un 2010. gadā atradās dažādās realizācijas stadijās. Kopējā

apstiprināto projektu summa sastādīja 15,36 miljonus latu, no tiem 9,4 miljoni latu

piesaistīti 15 ERAF projektos; 4,84 miljoni lati – 1 Kohēzijas fonda projektā, 1,1 miljons latu –

7 ELFLA un citu fondu projektos.

Valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ, 2009.gadā būvniecības cenas

samazinājās 2-3 reizes attiecībā pret iepriekš plānoto, tādejādi Līvānu novada domei radās


iespēja veikt vairāku objektu rekonstrukciju ar ievērojamu līdzekļu ietaupījumu. Ietaupītie

pašvaldības un ES struktūrfondu līdzekļi tika novirzīti jaunu investīciju projektu realizēšanai

atbilstoši programmu nosacījumiem. 2010.gadā būvniecības cenas saglabājās 2009.gada

līmenī, kas vairākos gadījumos bija zem objektu būvniecības pašizmaksas, kas radīja

grūtības vairākiem būvuzņēmējiem izpildīt darbus atbilstoši līguma nosacījumiem. Tomēr,

ņemot vērā būvdarbu līgumos iestrādātos Līvānu novada domes intereses aizsargājošos

noteikumus, 2010.gadā būvniecības darbu kavēšanās un līgumu laušanas reāli zaudējumi

pašvaldībai neradās.

2011.gadā tiek turpināta vairāk kā 24 apjomīgu Līvānu novada pašvaldības attīstības

projektu realizācija un tiek izstrādāti jauni projekta pieteikumi atbilstoši finansējuma

piesaistīšanas iespējām.

Pēdējos gados veikto projektu detalizāts saraksts sniegts pielikumā!

Pasākumi pašvaldības iestāžu vadības pilnveidošanai

Pašvaldība ir veikusi virkni vadības pilnveidošanas pasākumu, kas saistīti ar administratīvi

teritoriālo reformu, kas tika noslēgta 2009. gadā. Tomēr tādi pasākumi kā grāmatvedības

sistēmas centralizācija tika veikti, noslēdzot 2009. gadu un uzsākot pārskata – 2010. gadu.

Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā objektīvu iemeslu dēļ palielinājās ne tikai

novada administratīvā teritorija, bet arī darba apjoms pašvaldības darbiniekiem. Palielinājās

arī pašvaldības iestāžu un struktūrvienību skaits. Neskatoties uz to, pašvaldība veica

pasākumus, lai pēc iespējas samazinātu administratīvos tēriņus. Tika optimizēts, piemēram,

saimniecisko darbinieku skaits pašvaldības iestādēs un struktūrvienībās, izveidojot vienotu

saimniecības daļu Līvānu novada pašvaldībā, kas ir mobila un spēj veikt visus nepieciešamos

darba pienākumus iestādēs, struktūrvienībās un Līvānu novada domē.

Lai pašvaldībā varētu efektīvi organizēt un koordinēt izglītības metodisko darbu visa novada

teritorijā, tiks izveidota Līvānu novada izglītības pārvalde. Pārskata gadā tiks uzsākts arī

divu pašvaldības iestāžu: Jēkaba Graubiņa Līvānu mūzikas skolas un Līvānu mākslas skolas

reorganizācijas process ar mērķi optimizēt abu iestāžu administratīvos izdevumus, tajā pašā

laikā saglabājot un pilnveidojot piedāvātās profesionālās ievirzes izglītības programmas

mākslā un mūzikā.

Sakarā ar to, ka Līvānu novada pašvaldība pārskata gadā realizēja ievērojamu skaitu Eiropas

Savienības investīciju projektu, kas vērsti uz novada attīstību, aktuāls kļuva jautājums par

pašvaldības darbinieku savstarpējās komunikācijas uzlabošanu un saskaņotu rīcību situācijā,

kad nepieciešama operatīva un precīzi rīcība plānošanas, projektēšanas vai būvniecības

posmā. Tieši tādēļ tika pieņemts lēmums par regulāru iknedēļas darba sanāksmju

organizēšanu ar mērķi izvērtēt projektu ieviešanas gaitu, sekot līdzi darbu kvalitātei un

finanšu plūsmai, kā arī veikt operatīvus uzlabojumus, ja tādi nepieciešami.

Ik nedēļu pirmdienās domes vadība darba plānošanas sanāksmēs tiekas ar nodaļu

vadītājiem un speciālistiem, bet katra mēneša pirmajā ceturtdienā uz informatīvu sanāksmi

pašvaldībā sanāk novada izglītības iestāžu vadītāji. Šāda vadības darba pilnveidošanas


metode ir sevi attaisnojusi, jo tādējādi iespējams novadīt informāciju no vadības līdz

padotajiem gan pilsētā, gan attālākajos novada pagastos.

Pārskata gadā novada pašvaldības vadība ir uzsākusi ciešāku sadarbību ar novada

uzņēmējiem, izveidota un veiksmīgi darbojas divpusējā konsultatīvā pašvaldības-uzņēmēju

padome, kuras tikšanās reizes ir katra mēneša pirmajā otrdienā. Šajās sanāksmēs tiek

pārrunāti būtiskākie jautājumi, kas interesē novada uzņēmējus, savukārt pašvaldība var

nodrošināt komunikāciju ar nodokļu maksātājiem. Padomes darbības rezultātā pārskata

gadā tika organizēts pirmais novada uzņēmēju Ziemassvētku tirdziņš. Tikušas aktualizētas

vairākas būtiskas idejas, piemēram, par autoostas būvniecību pilsētā un par pilsētas

sabiedriskā transporta organizēšanu uz novada rūpniecisko zonu.

Lai celtu profesionālo kvalifikāciju, darbiniekiem pārskata gada laikā bija iespēja apmeklēt

kursus un apmācības, kā arī gūt jaunu pieredzi, apmeklējot sadraudzības pašvaldības

Ukmerģē (Lietuva), Tarnowo Podgorne (Polija), Hābersti Sociālo centru Tallinā (Igaunija).

Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka pārskata periodā Līvānu novada pašvaldība, ņemot vērā stingro

līdzekļu ekonomiju un ekonomisko krīzi valstī, centās maksimāli optimizēt izdevumus visās

budžeta pozīcijās.

GALVENIE SECINĀJUMI

Pat ar augstu dzimstību iedzīvotāju skaits sarūk, jo zemas dzimstības rezultātā (1990.-2010.gadu periodā) ir izveidojies cilvēku iztrūkums

Lai nākotnē nodrošinātu darbspējas vecuma iedzīvotāju saglābāšanu esošajā līmenī (ap 9300 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 61 gadam), papildus augstākam dzimstības līmenim, būtu nepieciešama apmēram 1700 iedzīvotāju iebraukšana Līvānu novadā

Līvanu novada iedzīvotaji izceļas ar savu radošumu un daudzpusību – arī pagastos blakus iegūtajām zināšanām, apgūtajai profesijai iedzīvotājiem piemīt vērtīgas kulinārijas, mūzikas, amatniecības u.c. prasmes

Kopējais dzīves vides un sabiedriskās drošības līmenis Līvānos un Līvānu novadā vērtējams kā apmierinošs.

Līvānu pilsētas un novada uzņēmējdarbībai ir nozīmīgas rūpnieciskās un lauksaimnie-ciskās ražošanas tradīcijas un pieredze

Lai gan bezdarba līmenis joprojām ir augsts, pēdējā gada laikā tam ir tendence samazināties

Aptuveni tikai 28% no komercsabiedrībām ir darba devēji - lielākā daļa komersantu ir viena cilvēka uzņēmumi vai tās ir pašnodarbinātās personas. Lai radītu jaunas darba vietas, jāsniedz iespējamais atbalsts esošo uzņēmumu paplašināšanai un jaunu uzņēmumu dibināšanai

Novadā tiek nodrošinātas plašas un kvalitatīvas izglītības (formalās, interešu un neformalās), garīgās pilnveidošanās, kā arī fiziskās attīstības iespējas, tomēr pagastu iedzīvotājiem tās nav pietiekošas


Līvānu novadā nav nevienas vidējās profesionālās un augstākās mācību iestādes, taču novada iedzīvotāji var izmantot reģionā esošās mācību iestādes

Veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu un infrastruktūras nodrošinājumu Līvānu novadā var vērtēt kā apmierinošu, taču ne pilnībā pietiekamu. Ņemot vēra pēdējo gadu sociāli ekonomiskās situācijas sekas, sevišķi svarīgi plānot sociālās aprūpes infrastruktūras attīstību

Publiskās pārvaldes struktūras nepieciešamie uzlabojumi galvenokārt saistīti ar e-pārvaldes attīstību, kā arī Attīstības plānošanas komisijā varētu iekļaut plašāku sektorālo un vecuma pārstāvniecību, lai nodrošinātu vispusīgu skatījumu uz attīstības jautājumiem


DABAS VIDES RAKSTUROJUMS


1.10. ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE

Ģeoloģisko griezumu Līvānu teritorijā veido augšējā devona un kvartāra perioda nogulumi.

Augšdevona nogulumus pārstāv Šventojas horizonta Gaujas un Amatas svītas vidēji

sacementēti smilšakmeņi ar aleirolītu un mālu starpkārtām. Tie konstatēti artēzisko aku

urbumos 59m un 76m dziļumā no zemes virsmas. Smilšakmeņus pārklāj Pļaviņu horizonta

Pļaviņu svītas dolomīti, dolomītmerģeļi un māli, kuri konstatēti 0,4m – 8,0m dziļumā.

Dabīgā veidā tie atsegti tikai Dubnas gultnē, veidojot krāces. Dolomīti ir sīkkristāliski, ar

plaisām un kavernām, kalcīta drūzām, virskārtā stipri sadēdējuši, ar dolomīta miltu

ieslēgumiem.

Kvartāra nogulumu kārta ir plāna, nesasniedz 10m biezumu. To veido dažādas izcelsmes

nogulumi: ledāja atstātā morēna, vēlīnā leduslaikmeta un pēcleduslaikmeta fluvioglaciālie

un limnoglaciālie nogulumi, kā arī jaunie upju sanesumi un kūdra.

Ledāja atstātā morēna sastopama visā Līvānu teritorijā, izņemot upju ielejas. Smilšmāls un

mālsmilts ar akmeņiem, oļiem un dolomīta šķembām (20 – 40%) 0,5m–8,0m biezā slānī

pārklāj pamatiežus. Šie mālainie nogulumi pārsvarā ir puscieti un cieti ar ūdenspiesātinātu

smilšu un grants starpkārtām.

Fluvioglaciālās izcelsmes granšainās smiltis, grants un oļi maz izplatīti, tie koncentrēti 0,2m-

1,5m biezā slānī atsevišķās vietās virs morēnas.

Limnoglaciālas izcelsmes nogulumi – slokšņu māli, putekļainas, retāk smalkas un vidēji

rupjas smiltis – 1,5m-5,7m biezā slānī gandrīz visā teritorijā pārklāj iepriekšminētos

nogulumus. Raksturīgi, ka šo nogulumu kompleksa apakšējā daļā 1m-3m biezā kārtā vairāk

izplatīti māli un smilšmāli, bet augšējā daļā 4m-5m biezā kārtā sastopamas smiltis –

vispirms putekļainas, virs tām smalkas un vidēji rupjas.

Mūsdienu (jaunākie) upju, ezeru un purvu nogulumi izplatīti Daugavas un Dubnas ielejā,

Līvānu ezera ieplakā un purvos. Upju un ezeru nogulumi satur arī organisko vielu

piejaukumu, dūņu un kūdras starpkārtas. Vāji un vidēji sadalījusies sfagnu kūdra pilsētas

teritorijā maz izplatīta, slāņa biezums 0,5m-1,0m.

Dubnas kreisā krasta teritorijas lielākajā daļā gruntsūdens līmenis atrodas līdz 2,0m dziļumā

no zemes virsmas. Smiltis virs morēnas un slokšņu māliem līdz pat zemes virsmai ir ūdens

piesātinātas. Dziļāk iegulošie mālainie ieži ir ūdens aizturošs, vāji filtrējošs slānis, kas lielā

mērā apgrūtina ūdeņu dziļāku infiltrāciju. Īpaši sausās vasarās gruntsūdens līmenis ir ap

2,0m dziļumā.

Dubnas labā krasta teritorijas lielākajā daļā, kā arī kreisajā krastā Dubnai un Daugavai

piegulošajās platībās izplatīti starpslāņu ūdeņi. Parasti tie sastopami vairāk nekā 2,0m

dziļumā no zemes virsmas starp diviem ūdensnecaurlaidīgiem slāņiem. Bezspiediena

starpslāņu ūdeņi bieži ir hidrauliski saistīti ar gruntsūdeņiem.

Artēziskie ūdeņi atrodas Šventojas horizonta smilšakmeņos, kas atrodas lielā dziļumā.

Mūsdienu ģeoloģiskie procesi saistīti galvenokārt ar virszemes un pazemes ūdeņu darbību.

Upju krasti stabili, aktīva krastu izskalošanās nenotiek.


Hidroģeoloģiskie apstākļi Līvānu teritorijā ir sarežģīti. Apgrūtinātā virszemes ūdeņu un

gruntsūdeņu notece daudzās vietās rada pārpurvošanos. Gruntsūdeņi sastopami dažāda

rupjuma smiltīs, kā arī smilšu starpkārtās morēnas un slokšņu māla slānī. Tajās vietās, kur

pamatieži atrodas ļoti tuvu zemes virsmai, pirmais pazemes ūdeņu horizonts sastopams

pamatiežos.10

1.11. DERĪGIE DABAS RESURSI

Upes Līvānu novada teritorijas dienvidrietumu robežu 8,1 km garumā, tai skaitā 4,2 km pilsētā,

iezīmē Daugava. Tajā ietek Dubna, kuras lielākās pietekas ir Oša un Feimanka, kā arī

nelielā pieteka Dubiņš. Dubnas gada notece – 0,5 km³, kopgarums – 120 km un baseina

laukums – 2768 km², vidējais straumes ātrums mazūdens periodos ir 0,2 – 0,3 m/sek. Gar

Līvānu novada robežu tek Neretas upe ar tās pieteku Atašu, un vēlāk blakus esošā Vīpes

pagasta teritorijā ietek Daugavā. Nereta,

Daugavas labā krasta pieteka, ir 46 km gara

un šķērso Turku pagasta teritoriju, tai

skaitā Turku ciemu. Citas mazākas upītes

meliorācijas rezultātā ir pārveidotas -

Sumanka, Melnupīte Rožupes pagastā,

Rudzātu pagastā Melnupīte un Borovka,

Taurupe Turku pagastā. No Līvānu dienvidu

robežas līdz Veiguriem atrodas Daugavas

senleja.11

Attēls 22: Daugava Jersikā

Upju sateces baseini12 Upes nosaukums Sateces baseina platība

Sumanka 56

Nereta 574 Ataša 215

Oša 638

Feimanka 385

Dabina 16

Borovka 67 Melnupīte 14

Daugava, Dubna un Feimanka atbilstoši 2001. g 12. marta MK noteikumiem Nr. 118

„Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” noteiktas kā upes ar karpveidīgo

zivju ūdeņiem, kurās jānodrošina atbilstoša ūdens kvalitāte.

Zemes virsma Līvānu novadā ir viegli viļņota. Daugavas un Dubnas ielejā tā ir 85 m virs jūras

līmeņa, no upēm attālākajā daļā tā sasniedz 96 m virs jūras līmeņa. Atsevišķu reljefa formu

10

Līvānu novada teritorijas plānojums 2006-2018. Apstiprināts 2006.gada 30.martā (lēmums Nr.7-31) 11

Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns. Latvijas vides ģeoloģijas un metroloģijas centrs.2009. 12

Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns. Latvijas vides ģeoloģijas un metroloģijas centrs.2009.


relatīvais augstums sasniedz 3-8 m. Ieplakas bieži vien ir pārpurvotas, ūdeņu noteci no tām

apgrūtina dažādi būvniecības gaitā izveidoti uzbērumi.

Daugavas ieleja ir 8-10 m dziļa, tajā ir paliene un 400-600 m plata 1. virspalu terase. Ielejas

nogāzes visumā ir lēzenas. Daugavas gultne šajā posmā ir taisna, 200-300m plata.

Dubnas ieleja ir sekla, gultne 60-100m plata, grīvā ar saliņām. Krasti visumā lēzeni, tikai

atsevišķos posmos stāvi. Straumes ātrums 01-0,4m/s, ir arī krāčaini posmi.

Ziemā upju posmi aizsalst. Ledus uzlūst marta beigās – aprīļa sākumā, kad sākas pavasara

pali. Ūdens līmenis parasti ceļas strauji. Palu vidējais ilgums 10-25 dienas, atsevišķos gados

50 dienas. Visaugstākais līmenis ir pavasara palos. Maksimumu tas sasniedz aprīļa otrajā

dekādē. Augstākais līmenis laika posmā no 1881. līdz 2011. gadam reģistrēts 1931., 1951. un

1956. gadā – vairāk kā 89,5m virs jūras līmeņa (Meņķu hidrometriskajā postenī Daugavas

kreisajā krastā, 0,7km lejpus Dubnas ietekas, posteņa nulles līmenis ir 82,08 metri virs jūras

līmeņa). Pēc 1962. gada tik augsti ūdens līmeņi šajā Daugavas posmā nav reģistrēti.

Aprēķina maksimālais līmenis ar varbūtību 1% (vienu reizi 100 gados) ir 89,9m virs jūras

līmeņa.

Ūdens līmenis upēs, īpaši Dubnā un Daugavā, būtiski paaugstinās pavasara palu laikā (martā

– aprīlī). Daugavā veidojas ledus sastrēgumi, strauji ceļas ūdens līmenis. Applūšanas draudi

nozīmē ūdens iekļūšanu pagrabstāvos, pamatu sēšanos zem būvēm, gruntsūdeņu ieplūšanu

kanalizācijas savācējakās, kā arī piesārņojošu vielu nonākšanu gruntsūdeņos, upēs.

Dubnā pavasara palu vidējais līmenis par 0,3-0,5m pārsniedz palienes augšējo robežu.

Maksimālie līmeņi tuvi Daugavas līmeņiem.

Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns, kas izstrādāts Latvijas – Zviedrijas Daugavas

baseina projekta ietvaros (2003.g.) sniedz ieskatu vides problēmu cēloņos un sniedz

risinājumus labas vides kvalitātes sasniegšanai. Daugavas upes baseina plānā izvirzītie

mērķi sasniedzami, veicot pasākumus arī Līvānu novadā.

Upes Līvānu novadā ir svarīgs resurss aktīvā tūrisma attīstībai un pievilcīga vide jaunu

savrupmāju būvniecībai, taču plānojot apbūvi un rekreācijas objektus upju tuvumā, svarīgs

faktors ir upes aizsargjoslu noteikšana teritorijām ar appludinājuma varbūtību vismaz reizi

simts gados.

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīvu

2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību, viens no svarīgākajiem pasākumiem

ir plūdu riska novērtējums Līvānu novadā.

Ezeri Līvānu novads bagāts arī ar ezeriem. Tajā atrodas Silavas ezeru virkne, kas turpinās Vīpes

pagastā. Ezeru izcelsme ir subglaciāla. Silavas ezeru grupai pieder 5 ezeri, t.sk. Šūmaņu

(Ilzites) ezers, Garais ezers. Silavu ezeru virknes ezeri atrodas tuvu A 6 autoceļam, to

apkārtne ir potenciāli pievilcīga atpūtas vietu un savrupmāju būvniecībai, kā tas novērojams

pēc intereses par nekustamajiem īpašumiem un to sadalīšanas.


Māsānu un Skrebeļu ezeri atrodas blakus purviem, pieeja ezeriem ir ierobežota, tie atrodas

mežu ielokā. Rudzātu pagastā atrodas arī Daguma ezers, kurš ir aptuveni 59 ha liels.

Jersikas pagastā Iesalnieku ezers, kas ir 16,7 ha liels un Jersikas pagastā Dimantu ezers ar

43,6 ha lielu platību.

Līvānu ezers ir pašvaldības īpašumā un pilsētas teritorijā esošais publiskais ezers, kas ir

4,5ha liels un atrodas Līvānu teritorijas ziemeļdaļā Daugavas ielejā. Ezera krasti ir zemi,

lēzeni, smilšaini, vietām arī dūņaini. Ezera apkārtne pakapeniski pārpurvojas. Vienojoties ar

blakus ezaram esošajiem zemes īpašniekiem, Līvānu ezers nākotnē varētu būt pilsētas

atpūtas zona, kas nākotnē jāsakopj un jāsakārto. Lai ezerā varētu peldēties, tam jābūt

nodrošinātam ar visām nepieciešamajām peldvietas prasībām.

Līvānu novadā pašlaik nav oficiālu peldvietu.

Iecienītas atpūtas vietas pie ūdens ir Līvānu

pilsētā pie Dubnas, Turku pagastā pie Garā

ezera, Rožupē pie Dubnas upes, Turku

pagastā Silavu ezers, kuru izmanto kā

peldvietu, taču tas ir visai piesārņots. Ezeri

Līvānu novadā ir svarīgs resurss aktīvā

tūrisma attīstībai un pievilcīga vide jaunu

savrupmāju būvniecībai, kas vērtējams

novada teritorijas plānojumā atkarībā no to

izvietojuma.

Attēls 23: Silavu ezers Turku pagastā

Virszemes ūdeņu kvalitāte

Daugavas un Dubnas ūdens kvalitāti raksturo mērens organiskais piesārņojums, barības

vielu saturs, pietiekami augsts skābekļa saturs, bagāta flora un fauna, liela zivju populācija.

Vasaras periodā Dubna stipri aizaug ar meldriem un ūdenszālēm. Tā kā Dubnas upes

baseinā ietilpst vairākas pašvaldības, upes aizaugšanu veicinošu vielu avoti varētu būt

meklējami ne tikai Līvānu novada teritorijā. Šajā gadījumā Līvānu novadam kā Dubnas

lejteces pašvaldībai ir būtisks baseinu princips upes pārvaldes realizēšanā, kur līdzdalību par

upes stāvokli uzņemtos arī citas baseina pašvaldības.

Ezeri un upes ir nozīmīgi novada vides, tēla un plānojuma struktūras elementi. Līvānu

pilsēta būtiski ietekmē Līvānu ezera kvalitāti, jo tajā ieplūst notekūdeņi no individuālajām

mājām, kas nav pieslēgtas centralizētai kanalizācijai, kā arī Daugavas un Dubnas upju

ekoloģisko kvalitāti, jo tajās iekļūst piesārņojošās vielas gan no punktveida avotiem (Līvānu

pilsētas un ciematu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas), gan arī no difūzajiem avotiem

(notece no uzņēmumu teritorijām; no individuālā sektora, kurš nav pieslēgts kanalizācijas

sistēmai; no mazdārziņiem un lauksaimniecības zemēm).13

13

Līvānu novada pašvaldības integrētā attīstības programma 2008-2014. Gadiem, 2008. Līvānu pašvaldība.


Virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanai jābūt starp attīstības projektu

prioritātēm.

Meži Līvānu novadā meži ir svarīgs izejvielu resurss lauku attīstībā (uzņēmējdarbība) un tiem ir

nozīmīga loma apkārtējās vides aizsardzības (gaisa kvalitātes nodrošināšana), kā arī sociālo

iespēju nodrošināšanā (aktīvā atpūta, medības ogošana,sēņošana).

Novada teritorijā esošie meži un purvi ir bagāti ar ogām, sēnēm un meža dzīvniekiem. Laba

vide tūrismam un atpūtai varētu būt Steķu sils (3 km plats mežu masīvs, kas plešas 18 km

garumā līdz pat Līvāniem), taču to ievērojami izpostīja 2010.gada snieglauzes.

Attēls 24: Snieglauzes Steķu silā (Turku pagastā) pēc 2010.gada ziemas sniega

To nepieciešams iztīrīt no nolauztajiem kokiem, sakārtot, sakopt un ilgtspējīgi atjaunot.

VA/S „Latvijas valsts meži” (LVM) to dara atbilstoši uzņēmuma stratēģijai, tas jādara arī

pārējiem privāto mežu īpašniekiem. Iecienīta atpūtas un rekreācijas vieta Steķu mežā ir

VA/S „Latvijas valsts meži” labiekārtotie ‘Tīteņi”. Rudzātu pagastā atrodas Daguma mežs,

Sutros - Vacumeņš (30% no pagasta platības). Arī atpūtas vieta ”Deduška kalns” Turku

pagastā izveidots ar LVM atbalstu un arī iecienīta atpūtas vieta, kas jāatjauno un jāsakopj.

Līvānu novadā mežu kopplatība ir 9928 ha. Pārsvarā ir jaukto koku meži 76,5% .

Aplūkojot meža zemju resursus pēc platības pa īpašuma formām, Līvānu novadā valsts

meža zemes sastāda 67%, bet citu īpašnieku – 33% no mežu platībām. Valsts meža zemes

Līvānu novadā apsaimnieko VAS „Latvijas valsts meži” Dienvidlatgales mežsaimniecība. Pie

citiem meža īpašniekiem, apsaimniekotājiem pieder gan fiziskas, gan juridiskas personas.14

Mežu platības, ha ( CSP dati)

KOPĀ Līvānu n./c.

Rožupes pagasts

Turku pagasts

Jersikas pagasts

Rudzātu pagasts

Sutru pagasts

Mežu kopplatība

9928 3422 1862 1560 809 935 1340

..skuju koku 804 293 118 175 100 60 58 skuju koku % no mežu

9,3 8,6 6,3 11,2 12,4 6,4 4,3

14

Centrālās statistikas pārvaldes dati , 2011


kopplatības

..jaukto koku 7533 2562 1396 1166 665 717 1027

jaukto koku % no mežu kopplatības

76,5 74,9 75 74,7 82,2 76,7 76,6

..lapu koku 1285 486 283 203 32 147 134

lapu koku % no mežu kopplatības

10,4 14,2 15,2 13 4 15,7 10

Pēc dzīvnieku uzskaites pa uzskaites vienībām uz 01.04.2011. Līvānu mežniecībā uz 1000 ha

meža zemju ir uzskaitīti 5 aļņi, 2 brieži, 11 stirnas, 12 meža cūkas, kā arī lapsas, ūdeles, bebri,

zaķi, vilki, lūši15.

Plānojot novada attīstību, jāņem vērā Latvijas Valsts mežu vides politika turpmākajiem

gadiem:

minimāla izciršana (jo šogad pēc sniegalauzēm ir izcirsti lielāki apjomi nekā bija plānots);

meža platību atjaunošana, kvalitatīva jaunaudžu kopšana, kā arī sēklu un stādu (meža izejmateriāla) kvalitātes paaugstināšana, lai maksimāli nostiprinātu koku struktūru un pēc gadiem panāktu kvalitatīvu un spēcīgu mežaudzi;

zinātnisko pētījumu veikšana sadarbībā ar laboratorijām un zinātniskajiem institūtiem, lai izvēlētos efektīvākos veidus 2010.-2011.gada ziemā noliekto koku atjaunošanai vai pēc iespējas ilgtspējīgākai izmantošanai;

mistraudžu (jaukta tipa – skuju koki un lapu koki) platību palielināšana, jo ir izpētīts, ka jauktās mežaudzēs koku saknes un vainagi, savstarpēji viens otru papildina un nostiprina.

Purvi Līvānu novadā ir liela purvu bagātība To izmantošana saistās ar potenciālām iespējām

kūdras ieguvē. Dažviet purvos izmēģināšanai uzsākta dzērveņu audzēšana.

Rožupes pagasta ziemeļaustrumos atrodas Skrebeļu purvs (3475 ha platībā,8,4 m dziļš –

dziļākais purvs Līvānu apkārtnē), rietumos - Pētermuižas purvs, austrumu pusē - daļa no

Steporu purva (platība 3740 ha) un dienvidos - daļa no Krievu jeb Jersikas purva. Skrebeļu

(Skrūzmaņu) purvs ir ornitoloģiski nozīmīgs, vecs augstais purvs. Tā platība ir 3768 ha, no

tiem 3620 ha ir augstais purvs). Purvs 1800 ha platībā tiek izmantots kūdras ieguvei. To

izstrādā SIA „Līvānu kūdras fabrika”. Iegūto kūdru izmanto substrātu ražošanai, lopkopības

pakaišiem un arī apkurei.16

Turkos – Vanagsila-Borovkas purvs un Gaiņu purvs, kas ir 1113 ha liels, klajš sūnu purvs, kas

izveidojies uz bezakmens māla pamatnes un ir apaudzis retām priedītēm - reti sastopama

ainava, daudzu putnu ligzdošanas vieta. Gaiņu purvam piešķirts īpaši aizsargājamas dabas

15

Valts meža dienesta, Dienvidlatgales virsmežniecības, Līvānu mežniecības dati , 2011 16

Pašvaldības dati. 2011


teritorijas dabas lieguma statuss - NATURA 2000 teritorija. Saimnieciskā darbība purvā

nenotiek un netiek plānota arī turpmāk. Gaiņu purvs jau iepriekš ir sastapies ar ūdenslīmeņa

samazināšanos un pastāv nopietns drauds, ka tas var izžūt pilnībā, līdz ar to tiek apdraudēta

purvā esošo biotopu pastāvēšana.17

Nozīmīgs ir arī Māsānu, Peisenieku, Raganu u.c. purvi. Sutros – Laipu un Velna purvi.

Steperu (Steporu) purvs - ornitoloģiski nozīmīgs augstais purvs (3740ha), kura tuvuma

saglabājušās mazskartas pļavas. Atrodas Rudzātu, Rožupes un Sutru pagastos.Rudzātos -

Medņu purvs ar platību 1410 ha, tas ir augstais purvs ar ģeoloģiskām īpatnībām un tam

raksturīgām tipiskām putnu sugām.

Galvenās dabas vērtības Rudzātu pagastā ir dabas liegums Lielais Pelēčāres purvs (NATURA

2000).Teritorija plešas arī Krustpils novada Atašienes pagastā, Riebiņu novada Sīļukalna

pagastā un Varakļānu novada Varakļānu pagastā. Dabas liegums dibināts 1977. gadā,

platība- 5331 ha. Teritorija ietver augsto purvu. Purva malās meži, kur ligzdo dažādu sugu

dzeņi. Izcila putnu aizsardzības teritorija, sastopamas arī tādas aizsargājamas putnu sugas

kā melnkakla gārgale, melnais stārķis, peļu klijāns, mednis, rubenis, mazais ērglis, pļavas lija

u.c. Konstatētas arī ES Biotopu direktīvas sugas: lielais tritons un zirgskābeņu zilenītis18.

Augstie purvi baro upes un ezerus. Purvu kūdra spēj ievērojami uzbriest, saglabājot sevī

sniega un lietus ūdeni. Kūdra ir labs absorbents, kas uztver skābo lietu piemaisījumus. Tāpēc

upes gar purviem neizsusē, jo arī sausās vasarās saņem dabiski attīrītu avotu ūdeni. Turklāt

purva zaļais apaugums pasargā kūdras saturošo ūdeni no iztvaikošanas19.

Ņemot vērā šos apstākļus, svarīgi izstrādātajos kūdras laukos atjaunot dabisko ūdens

līmeni, lai atjaunotos purva virsmu aizsargājošā veģetācija.

Purvi novadā atkarībā no normatīvo aktu prasībām un pašreizējās izmantošanas tiek

noteikti kā mežsaimnieciskas teritorijas (lielākā daļa purvu) un īpaši aizsargājamās dabas

teritorijas.

Zemes Līvānu novadā lauksaimniecības attīstībai pieejamais pamata resurss – lauksaimniecībā

izmantojamā zeme - sastāda 65% no kopējās izmantojamās zemes platības. Lai arī vidējais

augsnes auglības līmenis Līvānu novadā ir zemāks nekā daudzviet citur Latvijā,

lauksaimniecība ir viena no visizplatītākajiem iedzīvotāju saimnieciskās darbības veidiem.

17

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kadastrs. VDC.2011. 18

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kadastrs. VDC.2011 19

Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, informācijas un sadarbības tīkls CHM; http://biodiv.lvgma.gov.lv/cooperation/purvi


Attēls 25: Zemes izmantošana, tās veidi KOPĀ

Līvānu novadā galvenās lauksaimniecības nozares ir piena lopkopība, liellopu gaļas

ražošana un graudkopība. Atsevišķas saimniecības nodarbojas ar augļkopību un

dārzeņkopību. Netradicionālās lauksaimniecības nozares ir biškopība, truškopība,

ārstniecības augu audzēšana.

Līvānu novadā kopā ir 1878 saimniecības (LR Uzņemuma reģistra dati, 2011.gada sākumā),

t.sk. piemājas saimniecības, saimnieciskās darbības veicēji, mājražotāji, gan sīkas

saimniecības pašpatēriņam, gan saimniecības līdz 170 liellopiem un līdz 400 ha sējplatības.

Apmēram 850 saimniecības piesakās uz ES un valsts atbalsta maksājumiem. Lai arī Latgalē

ir samērā liels bioloģisko saimniecību skaits, nav bioloģiskās produkcijas pārstrādes

uzņēmumu nedz Līvānu novadā, nedz citur Latgalē.

Visvairāk Līvānu novadā ir aramzemes 64%, kurās audzē graudaugus (52%) un lopbarības

kultūras 37%, pārējās platībās - kartupeļi, dārzeņi, pavisam nedaudz pākšaugi.

Lauksaimnieciskās zemes izmantošanas veidi attēloti 26. attēlā.

Attēls 26: Lauksaimniecības zemes izmantošanas veidi, KOPĀ


Izteikta problēma novada lauku teritorijās ir lauksaimniecībā neizmantoto zemju situācija.

Atbilstoši Valsts meža dienesta Dienvidlatgales virsmežniecības ieteikumiem, pašvaldībai

jaizvērtē iespēja izstrādāt novada teritorijas lauksaimniecībā neizmantojamo zemju

apmežošanas koncepciju, definējot kritērijus apmežojamām zemēm. Bez tam jāizvērtē arī

ainaviski vērtīgas teritorijas, skatu punkti un ainaviskie ceļi un to iespējamais potenciāls

novada tēla veidošanā un attīstībā.

Bioloģiskām saimniecībām ir liela loma lauku tūrisma un ekotūrisma attīstībā Līvānu

novadā. Nepieciešams realizēt vairākus mērķtiecīgus pasākumus ( teritoriju sakopšanas un

mārketinga aktivitātes) lauksaimniecības izmantošanai ekotūrisma (dabas tūrisma)

attīstībā. Tas ļaus tūristiem piedāvāt izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus,

novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, ka arī izglītoties dabas aizsardzības

jautājumos.

Novadā ir ap 90 bioloģiskās saimniecības, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību,

augkopību, piena lopkopību un gaļas liellopu audzēšanu. Visvairāk bioloģisko saimniecību ir

Rožupes, Rudzātu un Sutru pagastos.

Nopietna problēma, kas izplatīta vairākās vietās Līvānu novadā – jo sevišķi Jersikas pagastā

pie Jersikas pamatskolas ēkas un Līvānos pie Līvānu pilsētas robežās iepretim DUS „ RNS-

D” ir latvāņi (t.s. Sasnovska latvānis). 2006. gadā apstiprinātā Latvāņu ierobežošanas

programma 2006-2012.gadam paredz, ka Latvāņu izplatības ierobežošanas praktiskā

realizēšana (t.s. pakalpojuma sniedzēja identificēšana zemēs, kur zemes īpašnieks neveic

latvāņu iznīcināšanu, latvāņu platību ierobežošanas veikšana l/s zemēs, meža zemēs, ceļa

nodalījuma joslās, grāvmalās, ūdens baseinu krasta joslās u.c.) jāveic zemes īpašniekiem un

valdītājiem un vietējām pašvaldībām. Diemžēl Līvānu novadā esošo latvāņu plantāciju

īpašnieki līdz šim nav veikuši regulārus šī auga apkarošanas pasākumus. Lai latvāņus

izskaustu, ne mazāk kā 5gadus (vismaz 2 reizes gadā) nepieciešams veikt vienu vai vairākus

no šiem pasākumiem: uzaršana, regulāra izpļaušana, izciršana (vismaz 10 cm zem augsnes

virskārtas) vai arī apstrāde ar pesticīdiem.20

Derīgie izrakteņi Līvānu novads bagāts ar derīgajiem izrakteņiem, īpaši kūdras resursiem. Šeit ir dolomīta,

māla, kūdras, smilts un smilts-grants atradnes.

Galvenās dolomīta atradnes – Grugule, Rožupe un Jersika. Pētījumi atradnēs veikti, sākot

no1963.gadā. Grugules dolomītu atradnes platība ir 200 ha. Tās novērtētie krājumi uz

01.01.2004 ir 14,86 milj.m3. Dolomīts izmantojams šķembu un būvakmens ražošanai.

Dolomītu atradnes „Rožupe” platība ir 4402 ha. Tās prognozētie krājumi uz 01.01.2004 ir

593,4 milj.m3. Dolomīts izmantojams šķembu, būvkaļķu un būvakmens ražošanai.Pēdējos

20Latvāņu izplatības ierobežošanas programmas 2006.-2012.gadam kopsavilkums, Ministru kabineta

2006.gada 6.jūnija rīkojums Nr.426.


gados aktīva darbība dolomīta atradņu izmantošanā notiek Jersikas pagastā, kas izsaucis

gandrīz 100 vietējo iedzīvotāju neapmierinātību, jo darbs atradnēs ievērojami ietekmējis

ūdens līmeņa samazināšanos akās, vietējo ceļu nolietojumu. Nepieciešams pievērst

pastiprinātu uzmanību iedzīvotāju un uzņēmēju interešu saskaņošanai.

Līvānu novada teritorija atrodas trīs māla atradnes, visas atrodas Rožupes pagastā. Lielākā

ir Briežusalas māla atradne (944,4 ha, izpētītie krājumi 1987.gada – 42,5 milj. m3).

Briežusalas māls piemērots ķieģeļa uz keramzīta ražošanai.

Otra lielākā atradne ir „Rubeņi – māls” (706,9 ha, izpētītie krājumi 1989.gadā – 2,05 milj. m3

un novērtētie – 30,8 milj. m3). Māls piemērots ķieģeļa un keramzīta ražošanai.

Līvāni – māla atradnes platība ir 106,2 ha. Tā ir praktiski izstrādāta.

Novada teritorijā ir vairākas smilts un smilts- grants atradnes, kas netiek izmantotas, taču

atradnē Vanagsils notiek smilts - grants izstrāde.

Sapropeļa atradne atrodas Silavu ezerā (platība 5 ha), kas atrodas 4 – 4,6 metru dziļumā.

Sapropeļa perspektīvie krājumi prognozēti ap 30 tonnām.

Novada teritorijā ir vairākas nozīmīgas kūdras atradnes. Lielākās kūdras atradnes ir Steperu

(54500 tūkst. m3, no tiem novērtētie 8280 tūkst. m3), Skrebeļu (Skrūzmaņu) (izpētītie

krājumi 14296,5 tūkst. m3), Māsānu (3570 tūkst. m3), Peisenieku (2940 tūkst.m3). Kūdras

izstrāde notiek Skrebeļu purvā (SIA „Līvānu kūdra”). Pie autoceļa Līvāni – Preiļi (P63)

atrodas pārkraušanas punkts.

Gaiņu purva kūdras atradne ir 1000 ha liela, izpētītie kūdras krājumi - 4795tukst. m3, kūdra

atrodas 5 m dziļumā. Kūdra piemērota lauksaimniecības mēslojumam. Līdz ar dabas

lieguma statusu kūdras izstrāde Gaiņu purvā nav pieļaujama.21

1.12. KLIMATISKIE APSTĀKĻI

Laika (meteoroloģiskie) apstākļi Klimatiskie apstākļi ir ļoti nozīmīgi cilvēku dzīvē. Tie nosaka konkrētās vietas ģeogrāfisko

ainavu, dzīvnieku valsti un cilvēku dzīvesveidu un ritmu – lauksaimniecības specializāciju,

ēku konstrukcijas un apkuri, cilvēku apģērbu un dienaskārtību.

Līvānu novada klimata iezīmes saistītas ar tā ģeogrāfisko novietojumu. Nokrišņu sadalījums

ir nevienmērīgs, to ietekmē reljefs un valdošo vēju virziena mainība. Novada teritorija,

tāpat kā visa Latvijas teritorija atrodas mēreni mitrajā atlantiski kontinentālajā klimata

apgabalā. Pozitīvas siltuma bilances laika posma ilgums ir 8 mēneši. Saules tiešas

spīdēšanas summārais ilgums mainās vidēji no 22 stundām decembrī līdz 277 stundām

jūnijā. Ilggadējā gaisa vidēja temperatūra janvārī ir - 6,6°C, bet jūlijā +I7,6°C. Gaisa vidējā

minimālā un maksimālā temperatūras amplitūda janvārī ir no -10,3 °C līdz - 3,9'OC, bet jūlijā

no +1 1,9°C līdz +23,2°C.

21

Līvānu novada teritorijas plānojums 2006-2018. Apstiprināts 2006.gada 30.martā (lēmums Nr.7-31)


Saskaņā ar ilggadējiem gaisa vidējas diennakts temperatūras novērojumiem, bezsala

periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra augstāka par 0° C) ilgst 222 dienas. Bez sala

periods ilgst no 1.aprīļa līdz 10. novembrim. Veģetācijas, periods (diennakts vidējā gaisa

temperatūra augstāka par +5°C) ilgst 175 dienas.

Klimatu raksturo liels gaisa mitrums, liels mākoņainums un samēra daudz nokrišņu - vidēji

līdz 670 - 680 mm gadā. Visvairāk nokrišņu (vidēji līdz 83 mm mēnesī) ir jūlijā, kad diezgan

bieži novērojamas gāzienveida lietusgāzes ar pērkona negaisu. Aukstajā periodā nokrišņu

daudz mazāk. Nokrišņu minimums novērojams martā (vidēji līdz 38 mm mēnesī), dienu

skaits ar nokrišņiem ir 199 dienas gadā.

Noturīga sniega sega veidojas samērā vēlu - tikai novembra otrajā dekādē, bet noturīga

sniega sega veidojas, sākot ar decembra vidu. Kopumā periods, kad teritoriju klāj sniega

sega, ilgst 115 dienas. Sniega segas biezums var sasniegt pat 60 cm. Taču parasti svārstās 20

līdz 30 cm robežās, pie kam biezāka sniega sega parasti veidojas februāra 2. un 3. dekāde un

marta 1.dekādē.

Ziemā valdošie ir DR - D vēji,bet vasarā R - DR vēji. Dominē vēji ar nelielu ātrumu - 2 līdz 5

m/s.Rudens mēnešos ir novērojamas vētras, kad vēja ātrums var sasniegt 20 līdz 25 m/s.22

Klimatisko apstākļu un faktoru ietekme uz tautsaimniecību Klimata pārmaiņas daudzējādi ietekmē biofizikālos procesus, kas ir lauksaimniecības

sistēmu pamatā, un dažādos ES reģionos šīs sekas var būt gan pozitīvas, gan negatīvas.

Pieaugošā CO2 koncentrācija atmosfērā, augstāka temperatūra, pārmaiņas gada un

sezonālajā nokrišņu režīmā un ekstremālu parādību biežumā — visi šie faktori ietekmēs

pārtikas ražošanas apjomu, kvalitāti un stabilitāti, kā arī dabas vidi, kurā norisinās

lauksaimnieciskā ražošana. Klimatisko apstākļu variācijas ietekmēs ūdens resursu

pieejamību, kaitēkļus un slimības, augsnes, un rezultātā būtiski mainīsies lauksaimniecības

un lopkopības apstākļi.

Domājams, ka tuvākajā laikā lauksaimniecību vissmagāk ietekmēs tādi faktori kā

ekstremālu meteoroloģisku parādību biežums un intensitāte un nokrišņu sezonālās

izmaiņas.23 Līdz šim tehnoloģisko un saimniecību pārvaldības uzlabojumu, kā arī

saimniekošanas paņēmienu pastāvīgās pielāgošanas ietekme bijusi krietni lielāka par

klimata pārmaiņu ietekmi. Tomēr kopš gadsimta sākuma ekstremālu klimatisko

parādību iespaidā (piemēram, 2003. gada sausums un vasaras karstums un 2007. gada

pavasara sausums) laukaugu ražas svārstības ir palielinājušās.

Vairumā novērtējumu prognozēts, ka ES mērogā klimata vidējo parametru gaidāmās

izmaiņas nākamajās trīs desmitgadēs būs labvēlīgas lauksaimnieciskajai ražošanai. Tomēr

var gaidīt, ka jau gadsimta pirmajā pusē būs vērojama aizvien nelabvēlīgāka ekstremālu

parādību ietekme.

22

Līvānu novada teritorijas plānojums 2006-2018. Apstiprināts 2006.gada 30.martā (lēmums Nr.7-31) 23

Komisijas dienestu darba dokuments, pavaddokuments Baltajai grāmatai par adaptāciju klimata pārmaiņām, Adaptācija klimata pārmaiņām — Eiropas lauksaimniecības un lauku apvidu uzdevums


Ekstremāli klimatiskie apstākļi ne tikai negatīvi ietekmē ikgadējo produkciju, bet tie var

arīdzan nodarīt nopietnus bojājumus infrastruktūrai un tādējādi radīt ievērojamus

ekonomiskus zaudējumus. Lai gan prognozes par klimata pārmaiņu ietekmi uz

lauksaimniecības produkciju un cenām ir neskaidras, ir pamats uzskatīt, ka aizvien biežākās

ekstremālās parādības ietekmēs lauksaimniecības produkcijas svārstības, jo laika apstākļu

dēļ veidosies piedāvājuma deficīts.

Lai gan tas, kāda būs galīgā ietekme uz lauku saimniecību ieņēmumiem, ir atkarīgs no

daudzu tādu faktoru mijiedarbības kā pasaules tirgus un politiskais atbalsts, jārēķinās — jo

lielāka ir iespējamība, ka raža būs slikta, jo nestabilāks būs to lauksaimnieku ekonomiskais

stāvoklis, kurus skar ekstremālas klimatiskas parādības. Adaptācijas pasākumi nozaru

līmenī ir apzināt mazaizsargātos apgabalus un nozares un izvērtēt, kādas ir vajadzības un

izdevības kultūru un šķirņu maiņai atkarībā no klimatiskajām tendencēm; atbalstīt

pētniecību lauksaimniecības jomā un izmēģinājumus, kuru mērķis ir tādu kultūru selekcija

un šķirņu izveide, kas vislabāk piemērotas jaunajiem apstākļiem; 24

1.13. DABAS VĒRTĪBAS

Dabas objekti un ainavas Līvānu novadā ir bagātīgs dabas objektu skaits un vērtīgas ainaviskās teritorijas. Līvānu

novada teritorijā atrodas divas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – dabas liegums Gaiņu

purvs un Lielais Pelečāres purvs, mikroliegumi un dižkoki. Dabas resursu un it īpaši

bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu galvenokārt nodrošina aizsargājamo teritoriju tīkls

Natura 2000 teritorijas, kā arī sugu aizsardzība ārpus aizsargājamām dabas teritorijām.

Aizsargājamie koki un sugas Līvānu novada Turku un Rozupes pagastos25

Suga Aizsardzības

kategorija

Apkārtm

ērs, m Augstums, m Atrašanās vieta

Parastais ozols

(Quercus robur L.) Dižkoks 7.22 20 Turku pagastā

Parastā goba (Ulmus

glabra) Vietējais dižkoks 3.9 21 Turku pagastā

Parastais ozols Vietējais dižkoks 4.2 13 Rožupes pagastā



Ziemas liepa Vietējais dižkoks 3.5 9 Rožupes pagastā

Ziemas liepa Vietējais dižkoks 3.5 18 Rožupes pagastā

Kadiķis Vietējais dižkoks 1.3 7 Rožupes pagastā

24

Komisijas dienestu darba dokuments, pavaddokuments Baltajai grāmatai par adaptāciju klimata pārmaiņām, Adaptācija klimata pārmaiņām — Eiropas lauksaimniecības un lauku apvidu uzdevums 25

Līvānu novada teritorijas planojums 2006.-2018.gadam


Suga Aizsardzības

kategorija

Apkārtm

ērs, m Augstums, m Atrašanās vieta

Sudrabvītols Reta suga 5.1 16 Rožupes pagastā

Viens no Līvānu novada pagastiem, kur atrodas visvairāk valsts nozīmes dabas pieminekļu,

ir Jersikas pagasts:

N.p

.k

.

Suga

Apkārtmērs, m

Atrašanās vieta

1. Parastais ozols (Quercus robur)

5,25 Šoseja Rīga-Daugavpils, pirms Jersikas

robežzīmes, ceļa kreisajā pusē

2. Parastā egle (Pice abies) 3,0 Vuceni „Silagals” Jersikas pag.

3. Parastā vīksna (Ulmus laevis pall)

4,43 Iztekas, Jersikas pag.

4. Parastā egle (Pice abies) 3,3 Bucenieki „Spēles”, Jersikas pag.

5. Baltais vītols (Salix alba)

4,85 Birzāki, Jersikas pag.


6,73 Lauri „Daugmale”, Jersikas pag.

7. Zviedrijas kadiķis (Juniperus communis)

1,05 „Birzes”, Jersikas pag.

8. Parastā liepa (Tilia cordata mill)

5,86 Lauri, Jersikas pag.


5,4 Kursīši „Upmalas”, Jersikas pag.


6,33 Kusiņi, Jersikas pag.


5,9 Vuceni, Jersikas pag.

12. „Jersikas aleja” Jersika, Jersikas pag.

Attēls 27: Parastais ozols (Jersika) Attēls 28: „Jersikas aleja” (Jersika)


Pašvaldība noteikusi arī virkni vietējās nozīmes dižkoku, kas iezīmēti teritorijas plānojumā

un tiem tiek noteikti aizsardzības un saglabāšanas noteikumi.

Sutru pagasta teritorijā atrodas pagasta nozīmes dižkoks – ozols, apkārtmērs 2,96 m,

(atrodas Rengentovā uz privātās zemes).

Rudzātu pagasta teritorijā atrodas trīs aizsargājami dižkoki - Kurčinu dižozols (5,6 m),

Dižozols, kas atrodas 500 m no Rudzātu ciema autoceļa Rudzāti – Steķi malā; un Rudzātu

dižozols. Kurčinu dižozols atrodas pie Kurčinu mājām, ~ 7 km uz ziemeļiem (uz Varakļānu

pusi) no Rudzātiem. Ozols ir ar cauru vidu, tā stumbrs sagriezies un sašķiebies. Apkārt

ozolam aug apses un egles. Koka apkārtmērs 1,3 m augstumā virs zemes ir 5,55 m, bet

augstums – 27 m. Ozola vainags ir daļēji nokaltis.

Lielais Pelečāres purvs ir vienano Latvijā bagātākajām ūdens un bridējputnu ligzdošanas,

atpūtas, spalvu maiņas un barošanās vietām, kā arī piemērota barošanās vieta retām

sikspārņu sugām. u.c. Izcila putnu ligzdošanas un pulcēšanās vieta. Konstatētas 195 putnu

sugas, no kurām vismaz 165 kā ligzdojošas vai iespējamas ligzdotājas.26

Novada pievilcību vairo īpaši vērtīgās ainaviskās teritorijas: Ainavu apvidus Līvānu vilnaine,

Ošas polderis, Dubnas upe, teritorija pie Feimankas un Dubnas satecēm. Prasības novada

īpaši vērtīgo ainavisko teritoriju aizsardzībai, ņemtas vērā Līvānu novada teritorijas

plānojumā, ierobežojot nesadalāmo zemes vienības platību dzīvojamai lauku apbūvei (0,5

ha) un lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijām (2 ha).

Līvānu novada Investīciju un attīstības daļa ir izstrādājusi „Līvānu novada ilgstspējīga

tūrisma attīstības stratēģiju 2010.-2020. gadam” programmas „Eiropa iedzīvotājiem”

(Europe for Citizens) aktivitātes „Aktīva pilsonība Eiropai” (Activecitizenship for Europe)

projekta „Ilgtspējīgu tūrisma stratēģiju attīstība Eiropaspašvaldībās” ietvaros, kurā ir virkne

projekta ideju, kas varētu tikt realizētas, izmantojot dabas vides bagātības un ainavisko

pievilcību.

Bioloģiskā daudzveidība Bioloģiskā daudzveidība nozīmē

dzīvo organismu formu

dažādību visās vidēs, tai skaitā

sauszemes, jūras un citās ūdens

ekosistēmās un ekoloģiskajos

kompleksos, kuru sastāvdaļas ir;

tā ietver daudzveidību sugas

ietvaros, starp sugām un starp

ekosistēmām."27

Attēls 29: Viens no ainaviskiem

skatiem Rožupes pagastā

26

Valsts vides dienesta dati, 2006. 27

http://biodiv.lvgma.gov.lv/cooperation


Mežs ir raksturīgs Līvānu ainavas elements, 26% no Līvānu novada teritorijas aizņem mežs.

Vides veidotāji un organiskās vielas uzkrājēji mežā ir kokaugi. 79% no novada mežiem ir

lapu koku meži.

Mežs ir ekoloģiski stabila ekosistēma, kas nodrošina līdzsvarotu vides saglabāšanos.

Novada meži ir daudzveidīgi un to izplatību nosaka laika gaitā veiktācilvēka saimnieciskā

darbība. Līvānu mežniecībā regulāri tiek apkopoti dati par dzīvnieku un kokaugu sugām.

Purvi ir nozīmīga Līvānu novada ainavas sastāvdaļa un sastopami visā novada teritorijā.

Tiem ir liela nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā. Purvos ir bagāta augu un dzīvnieku

valsts, sastop daudzas retas augu un dzīvnieku sugas. Par purvu bioloģisko daudzveidību

skat. sadaļā - Īpaši aizsargājamās teritorijas.

Plašākās purvu teritorijas atrodas Jersikas, un Rožupes pagastos.

Purvus apdraud to izmantošana kūdras ieguvei, nosusināšana, eitrofikācija un atsevišķos

gadījumos arī ugunsgrēki. Tiek izmainīts purva hidroloģiskais režīms, bet purva sākotnējo

stāvokli, kā arī purvā augošo dabisko veģetāciju atjaunot nav iespējams.

Lauksaimniecības zemēm ir būtiska loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā Latvijā. To

nosaka gan dabas apstākļi - reljefs, daudzveidīgi mitrāji, ezeri un upes, gan arī zemā

lauksaimniecības intensitāte ievērojamās platībās pēdējos 50 gados.

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme Līvānu novadā aizņem 65 % no novada teritorijas.

Lauksaimniecības zemes ir starptautiski nozīmīgs biotops migrējošiem putniem, īpaši

dzērvēm un zosīm. Bioloģisko daudzveidību samazina Sasnovska latvāņa izplatība.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Saskaņā ar Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras, Dabas aizsardzības

pārvaldes datu bāzēs un Vides institūcijās pieejamo informāciju, Līvānu novada teritorijā

atrodas trīs īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas liegums „Gaiņu purvs”, dabas

liegums „Lielais Plečāres purvs” un dabas liegums „Dubnas paliene”, kā arī vairāki

mikroliegumi, dižkoki un vietejas nozīmes ĪADT.

Dabas liegums un NATURA 2000 teritorija „Gaiņu purvs” – dibināta 1977.gadā,

tagad tā ir iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. Dabas

lieguma platība ir 1577 ha. Tas atrodas Turku pagasta daļā. Dabas liegums izveidots, lai

aizsargātu augsto purvu, kurā sastopami pārmitri apšu – melnalkšņu meži, kas ir

aizsargājams Eiropas nozīmes biotops, kā arī bērzu un skujkoku meži28 un lielas bezmeža

purva platības, kas ir reta ainava Latvijā. Šeit sastopamās putnu sugas ir dzērve (Grus grus),

kuitala (Numenius arquata), dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria). Dabas liegumam nav

izstrādāts dabas aizsardzības plāns, un nav spēkā esošu individuālo un izmantošanas

noteikumu.


Izvērtējot dabas lieguma “Gaiņu purvs” potenciālu Līvānu novada dabas vides vērtību

saglabāšanā un ilgtspējīgā attīstībā, papildus dabas aizsardzības plānam šai teritorijai

nepieciešams izstrādāt arī ilgtspējīgā dabas izziņas tūrisma attīstības plānu.

Dabas liegums un NATURA 2000 teritorija Lielais Pelečāres purvs atrodas vairāku

novadu teritorijās: Krustpils novada Atašienes pagastā; Līvānu novada Rudzātu pagastā;

Riebiņu novada Sīļukalna pagastā un Varakļānu novada Varakļānu pagastā.

Purva platība5331 ha un kā īpaši aizsargājamā teritorija tā dibināta 1977. gadā. Teritorija

ietver augsto purvu. Purva malās meži, kur ligzdo dažādu sugu dzeņi. Izcila putnu

aizsardzības teritorija, sastopamas arī tādas aizsargājamas putnu sugas kā melnkakla

gārgale, melnais stārķis, peļu klijāns, mednis, rubenis, mazais ērglis, pļavas lija u.c.

Konstatētas arī ES Biotopu direktīvas sugas: lielais tritons un zirgskābeņu zilenītis.

Teritorijai nav izstrādāts Dabas aizsardzības plāns un nav izstrādāti Individuālie aizsardzības

un izmantošanas noteikumi.Izvērtējot dabas lieguma „Lielais Pelečares purvs” potenciālu

Līvānu novada dabas vides vērtību saglabāšanā un ilgtspējīgā attīstībā, papildus dabas

aizsardzības plānam šai teritorijai nepieciešams izstrādāt arī ilgtspējīgā dabas izziņas

tūrisma attīstības plānu.

Dabas liegums un NATURA 2000 teritorija „Dubnas paliene” dibināta 2004.gadā,

iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. Dabas lieguma kopējā

platība ir 377,7 ha, no kuras neliela daļa (16,4ha) atrodas Līvānu novada Rožupes pagasta

teritorijā. Pārējā platība - 361,3ha - atrodas Vārkavas novada teritorijā.

Natura 2000 teritorija noteikta atbilstoši ES direktīvai „Par savvaļas putnu aizsardzību

79/409 EEK, un direktīvai „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 92/43

EEK.

Līvānu novadā VAS „Latvijas valsts meži” teritorijā noteikti divi mikroliegumi - medņu riesta

mikroliegums ar platību 74,9 ha, buferzonas platība 135 ha, apsaimniekotājs VAS Latvijas

valsts meži Dienvidlatgales mežsaimniecība un mikroliegums īpaši aizsargājami sugai

(informācija nav publicējama sabiedrībai) Turku pagastā.

Jersikas pagastā Jersikas aleja 3 ha platībā ir dabas piemineklis, kas atrodas aizsardzībā kopš

2005. gada.

1.14. DABAS VIDES RISKI

Dabas riski Nozīmīgākie vides problēmjautājumi Līvānu novadā ir: virszemes ūdeņu kvalitāte,

piesārņojums no apkures, padomju laika mantojums – bijušo ražotņu teritorijas un to

potenciālais augsnes un grunts piesārņojums, nelegālas atkritumu izgāztuves, latvāņu

invadētās teritorijas, plūdi, pamestas un neapsaimniekotas teritorijas, kā arī vairāku

ūdensapagādes urbumu bezsaimnieka statuss.

Līdz ar ražošanas uzņēmumu darbības pārtraukšanu ir mazinājies piesārņojums, kas būtiski

ietekmēja vides kvalitāti. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka savulaik plaši izbūvētajām industriāla


rakstura teritorijām mūsdienu ekonomikas apstākļos nav atrasts intensīvs pielietojums, un

daļēji demontētās būves un konstrukcijas būtiski mazina pilsētas vizuālo pievilcību.

Atmosfēras piesārņojums.

Līvānu novada atmosfēras gaisa piesārņojumu galvenokārt rada stacionārie izmešu avoti

(katlu mājas) un mobilie izmešu avoti (autotransports, kurš dod apmēram 70 — 80 % no

kopējā izmešu daudzuma gaisā). Līvānu pilsētā nav nepārtrauktās darbības gaisa

piesārņojuma mērīšanas stacijas, tāpēc piesārņojošo izmešu daudzums tiek iegūts aprēķinu

ceļā. Pēc LVMĢA datiem, novadā 2010. Gadā gadā no stacionāriem izmešu avotiem tika

izkliedētas 4,79 t cieto daļiņu (sodrēju un putekļu), slāpekļa oksīdi 0,072 t; slāpekļa dioksīdi

27,71 t; benzīna tvaiki 0,13 t.

Līvānu novadā galvenais izmantotais kurināmā veids ir šķelda un dabas gāze, līdz ar to citu

kaitīgo izmešu no apkures nav.

Hidroloģiskie apstākļi

Hidroģeoloģiskie apstākļi Līvānu novada teritorijā ir sarežģīti. Apgrūtinātā virszemes ūdeņu

un gruntsūdeņu notece daudzviet rada pārpurvošanos. Virszemes ūdeņu noteces problēmas

rada neapsaimniekoti meliorācijas grāvji un problēmas lietus kanalizācijas sistēmās.

Gruntsūdeņu līmenis pilsētas teritorijā ir samērā augsts.

Virszemes ūdensobjektu ķīmiska kvalitāte tiek vērtēta pēc tā, vai ūdens videi bīstamo un

prioritāro vielu koncentrācijas nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības. Ja

robežvērtības nav pārsniegtas, tad ķīmisko kvalitāti uzskata par labu, ja ir pārsniegtas – par

sliktu. Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plānā ietverta Daugavas un Dubnas

upju kvalitāte, kas pie Līvāniem vērtējama kā laba (atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas

prasībām)29 .

Līvānu novadā ir liels skaits bezsaimnieka urbumu, kuri nav privatizēti kopā ar tiem

piegulošo zemi, tādēļ ir nepieciešama to konservācija.

Pamatojoties uz novada ģeoloģiskās uzbūves īpatnībām, pastāv gruntsūdens un pazemes

ūdens piesārņojuma draudi.

Pēdejos gados arvien biežāk vērojami plūdi ne tikai Dubnā un Daugavā, bet arī novada

mazākajās upēs.

Rūpnieciskie riski Daugavai pastāv ievērojams ūdens piesārņojuma pārrobežu pārneses risks no Baltkrievijas

uzņēmumiem.

Vides piesārņojuma un vides risku potenciāli radītāji Līvānu novadā ir:

Bijušās un esošās degvielas uzpildes stacijas, naftas bāzes;

29

Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns. Latvijas vides ģeoloģijas un metroloģijas centrs.2009.


SIA „ Līvānu karbons” kokogļu ražotne;

SIA „Adugs” ražošanas darbība;

Celtniecības materiālu izgāztuves, naftas produktu (mazuta, dīzeļdegvielas bāzes) sekas bijušās SIA „Letglass” teritorijā;

Ķīmisko vielu rezervuāri no bijušās SIA „Līvānu bioķīmiskā rūpnīca” ;

Dzelzceļa līnija visa novada teritorijā, iespējams piesārņojums ar naftas produktiem un ķīmiskām vielām, bīstamu kravu pārvadājumi;

Bijušās minerālmēslu un pesticīdu noliktavas Turku un Rožupes pagastos;

Bijušā ādas apstrādes ceha teritorija (Rožupes pagasts, Jaundzemi);

Bijušās fermas, lauksaimniecības tehnikas uzņēmumi un kaltes, kas teritorijas plānojumā atzīmētas kā degradētās teritorijas;

Maģistrālais dabas gāzes vads DN 500 Rīga – Daugavpils un tā pievadi;

HES darbība uz Dubnas upes (veicina Līvānu teritorijas applūšanu un gruntsūdeņu līmeņa paaugstināšanās Līvānos, Rožupē un Sutros);

Dzelzceļa līnija B2 Indra- Daugavpils-Krustpils- Rīga;

Nacionālās nozīmes paaugstinātas applūšanas riska teritorija - Daugavas baseina paliene no Jēkabpils līdz Daugavpilij;

Lai novērstu vides piesārņojumu un dabas vides riskus, nepieciešams:

1. Ievērot -Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumus Nr.1082 "Kārtība, kādā

piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B

kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai " ;

2. Ievērot Ministru kabineta 2001. gada 20. novembra noteikumus Nr.483 "Piesārņoto un

potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība" ar grozījumiem, kas izdarīti

līdz 23.07.2010.;

3. Stingri ievērot vides un dabas resursu, sanitārās, drošības, kā arī ekspluatācijas

aizsargjoslas atbilstoši Aizsargjoslu likumam;

4. Veikt potenciāli piesārņoto un piesārņoto teritoiju sanāciju, iepriekš veicot izpēti un

izstrādājot sanācijas veikšnas plānu.

1.15. PUBLISKĀS TERITORIJAS

Daudzdzīvokļu māju iekškvartāli Daudzdzīvokļu māju kvartāli Līvānos tiek sistēmātiski rekonstruēti kopš 2009.gada projekta

„Līvānu pilsētas ielu un daudzdzīvokļu māju kvartālu infrastruktūras uzlabošana” (vairākās

kārtās) ietvaros. 2009.-2010.gadā tika veikti rekonstrukcijas darbi 5 daudzdzīvokļu māju

http://www.varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files/text/Likumd/piesarnojums//1082_2010.pdf




http://www.varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files/text/Likumd/piesarnojums//483_2001_gr2010.pdf




kvartālos: Rīgas – Smilšu – Upes, Rīgas – Sofijas – Krustpils – Kurzemes, Liepu – Rīgas –

Stacijas – Dzelzceļa, Lāčplēša – Rīgas – Saules – Dzelzceļa un Lāčplēša – Rīgas – Saules ielas

daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kvartālu iekšpagalmos, kā arī 3 Līvānu pilsētas ielās - Domes

ielā posmā no Zaļās ielas līdz stāvlaukumam Domes ielā un Upes - Smilšu ielā. 2011.gadā

labiekārtoto pagalmu un bērnu rotaļu laukumu skaits vēl pieaug.

Attēls 30: Viens no Līvānu pilsētas rekonstruētajiem daudzdzīvokļu māju iekšpagalmiem

Līvanu pilsēta ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur 2011.gadā ir renovēti pilnīgi visi daudzdzīvokļu

māju iekškvartāli, nodrošinot atbilstošas stāvvietas, apgaismojumu, trotuārus, lietus ūdens

savākšanu, apzaļumošanu, bērnu rotaļu laukums, veļas žāvēšanas vietas.

Iedzīvotaju aptauja rāda, ka 89.5% iedzīvotāju ir apmierināti vai drīzāk apmierināti ar

uzlabotajiem dzīves un uzņēmējdarbības apstakļiem daudzdzīvokļu māju kvartālos.

Sporta un atpūtas zonas Pie sporta infrastruktūras objektiem, sporta un atpūtas zonām Līvānu novadā ir pieskaitāmi

pie Līvānu 1.vidusskolas, Jaunsilavas un Jersikas pamatskolām, Rudzātu vidusskolas,

Rudzātu speciālās internātskolas un Ubaglīcī esošie sporta stadioni, pie Rožupes

pamatskolas esošais sporta laukums un Līvānu 1.vidusskolas sporta halle.

Visiem sporta laukumiem, izņemot

Līvānu 1.vidusskolas stadionu,

nepieciešami uzlabojumi. Tas veicinās

bērnu, jauniešu un pārējo iedzīvotaju

aktīvāku dzīvesveidu un veselības

stāvokli. Sporta infrastruktūras elementi

jāiekļauj arī labiekārtojuma sastāvā

daudzdzīvokļu māju pagalmos.

Attēls 31: Pilsētas stadions Uzvaras ielā Līvānos


Iecienīta sporta un atpūtas zona jauniešu vidū ir daudzdzīvokļu māju iekšpagalmā Līvanos

esošais skeitparks. Vairaki jaunieši, trenējoties šajā skeitparkā, guvuši atzīstamus rezultatus

reģionālās sacensībās. Taču vairāki profesionāļi atzīmējuši šī skeitparka tehniskas

neatbilstības un ievērojamo nolietojumu.

Gandrīz katrā pagastā ir vismaz viens pludmales (smilšu) volejbola laukums, izņemot Sutru

pagastu. Plašāka publiskā teritorija ir Jersikas pagasta Buceniekos, kur uz 3 volejbola

laukumiem tiek regulāri rīkotas vietējas un reģionālas sacensības.

Līvānu pilsētā ir arī 10 strītbola grozi (laukumi).

Attēls 32: Viens no strītbola laukumiem Līvānos

Nepieciešama arī pilsētas stadiona (Ubaglīcī) rekonstrukcija atbilstoši vieglatlētikas un

futbola stadiona standartiem, un apgaismota slēpošanas trase (parkā, stadionā, veloceliņš,

pussala), uzlajamā slidotava, baseins.

Zaļās zonas Līvānu pilsēta ir visai blīvi apbūvēta un dabas vai

apzaļumotu vietu tajā nav daudz. Izsvērta Līvānu

pilsētas dabas pamatnes saglabāšana nodrošinās

līdzsvaru ar industriālajām pilsētas teritorijām.

Līvānus dienvidaustrumos ieskauj meži,

ziemeļaustrumos pilsēta robežojas ar lauksaimniecī-

bas teritorijām, tomēr galvenie dabas pamatnes

struktūrelementi ir Daugavas un Dubnas upes ar tajās

esošajām salām un pussalām un upju krastiem. Upju

ūdeņi un plašās, lielākoties neapbūvētas krastmalas

veido nozīmīgu rekreācijas resursu pilsētas iedzī-

votājiem.

Attēls 33: Zaļo zonu izvietojums Līvānos


Nozīmīga zaļā teritorija ir pilsētas mežaparks pie Stacijas un Fabrikas ielām, pilsētas kapi ar

apkārtesošajiem kokiem, kā arī meža teritorija Rīgas ielā pie Jersikas pagasta, ko nākotnē

iespejams attīstīt par atpūtas un veselības mežaparku.

Pilsētai nozīmīgi dabas elementi ir koki un apstādījumi, kas regulāri tiek atjaunoti.

Krastmalas josla ir plaša un daudzveidīga. Visu piekrasti nav nepieciešams intensīvi izkopt,

lai saglabātu dabiskus apstākļus kā pretmetu urbānajam

centram. Taču nepieciešams veidot atsevišķas labiekārtotas

vietas (piem., pussalā pie LMAC), pārējā teritorijā veicot tikai

ainavas veidošanas pasākumus (pļaušana, krūmu izciršana).

Risinot krastmalas izmantošanu, jāņem vērā arī applūstošās

teritorijas.

Labiekārtotu apstādījumu teritorijās kā sekundārā izman-

tošana iespējama sezonas būvju izvietošana (kafejnīcu un

līdzīgu apkalpes uzņēmumu). Tāpat iespējama blīvuma

pastāvīga apbūve – āra izklaides un atpūtas pasākumu būves

(atrakciju parks, brīvdabas estrāde, sporta laukums).

Attēls 34: Rudzātu pagasta parks

Nozīmīgas zaļās zonas kā publiskās teritorijas ir arī pagastu teritorijās, piem., Jersikas aleja,

Rudzātu pagasta parks (kurā atrodas arī Brāļu kapi) u.c

Kapsētu teritorijas Līvānu novadā kopā ir 38 kapu teritorijas.

Līvanos: Pilsētas kapi

Turku un Rožupes pagastā: Gercānu kapi, Draudzes kapi, Veiguru kapi, Silavu kapi,

Pētermuižas kapi, Zvirbuļovkas kapi, Skrūzmaņu kapi, Muktupāvelu kapi, Mucenieku kapi,

Mālkalnu kapi, Vilmeniešu kapi, Brāļu kapi, Veceļu kapi, Saliešu kapi, Gruguļu kapi, Kiulinīku

kapi, Puduļu kapi

Rudzātu pagastā: Rudzātu kapsēta, Bikaunieku kapsēta, Vecā Steķu kapsēta, Vidu kapsēta,

Eleonorvilas kapsēta, Punduriešu kapsēta

Sutru pagastā: Sutru kapsēta, Kauparnieku kapsēta, Tiltovas kapsēta, Reutovas kapsēta,

Šultu kapsēta, Znotiņu senkapi

Jersikas pagastā: Iesalnieku kapsēta, Daranku kapsēta, Izteku kapsēta, Upenieku kapsēta,

Škaparu kapsēta, Meža kapsēta, Madaliņas kapsēta, Jersikas kapsēta

Pie vairākām kapsētām ir kultūrvēstures pieminekļi. Un pēdējo gadu laikā, izmantojot

LEADER programmas finansējumu, vietējo iedzīvotāju iniciatīvas grupas un biedrības ir

devušas ievērojamu ieguldījumu vairāku kapu teritoriju sakopšanā un labiekārtošanā.


1.16. VIDES KOMUNIKĀCIJA UN VIDES PĀRVALDĪBA

Līvānu novada pašvaldība arvien lielāku uzmanību cenšas veltīt vides pārvaldības jautājumu

risināšanai, lai nodrošinātu vides, sociālās un ekonomiskās attīstības līdzsvaru un teritorijas

ilgtspējīgu attīstību.

Attēls 35: Ilgtspējīgu attīstību veidojošo aspektu mijiedarbība

Pašvaldībai tas nozīmē konkrētas pieņemtās vides politikas plānošanu, ieviešanas plāna

programmēšanu un šī plāna realizēšanu konkrētu projektu veidā. Tādējādi pašvaldība spēj

novērst dabas un sociālās vides mijiedarbības radītās vides problēmas, izplānot alternatīvus

risinājumus, pieņemt mērķtiecīgus un pamatotus lēmumus, kā arī realizēt izpildes un

kontroles funkcijas. Šim sarežģītajam procesam neapšaubāmi ir vajadzīgi daudzi svarīgi

resursi: laiks, finanses, kā arī vissvarīgākais resurss - kvalificēti cilvēki.

Līvānu novada pašvaldībā tāpat kā lielākajā daļā Latvijas pašvaldību vērojama vides

plānošanas, vides aizsardzības un pārvaldības speciālistu nepietiekamība. Lai arī pieejamas

vairākas apmācību programmas, dažādu ar vides pārvaldības jautājumiem saistītu projektu

pieredze, tomēr ir grūtības nodrošināt pietiekošu cilvēkresursu kapacitāti sekmīgas

ilgtspējīgas attīstības ieviešanai.

Lai paaugstinātu kopējo Līvānu novada pašvaldības vides pārvaldības cilvēkresursu

kapacitāti, ir identificētas četras galvenās pašaktīvas integrētas sadarbības mērķgrupas, kas

zemāk attēlotas attēlā, t.i.

1) esošie pašvaldības darbinieki un vides pārvaldības procesos iesaistīto pašvaldības

uzņēmumu darbinieki,

2) pašvaldības vietējie iedzīvotāji (jo sevišķi, bērni, jaunieši, pensionāri, neformāli

interešu grupu līderi, Līvānu novada personības),

3) ārpus Līvānu novada dzīvojošie novadnieki (t.sk. studenti, politiķi, universitāšu

mācībspēki)

4) pašvaldības sadarbības partneri, ārējie pakalpojumu sniedzēji,


Kā arī piektā – netiešā - mērķgrupa 5) citas integrētās sadarbības tīklā iesaistītās puses

(asociācijas, aģentūras, fondi, masu mēdiji u.c.), kuru iespējams izmantot vides pārvaldības

pasākumu sekmīgākai īstenošanai.

Attēls Nr. 36: Līvānu novada pašaktīvas pašvaldības integrētas sadarbības mērķgrupas

Visas minētās iesaistītās puses sadarbojoties veido integratīvu vides sadarbības tīklu, kas

nodrošina to, ka, pat ja pašvaldībai trūkst kvalificētu cilvēkresursu tās iekšienē, iespējams

pārdomāti plānot ārēju pakalpojumu iepirkšanu, sadarbības veidošanu dažādu pušu starpā,

masveidīgi attīstīt vietējās sabiedrības vides apziņu un videi draudzīgu rīcību, un tādējādi

nodrošināt atbilstošu kopējo pašvaldības vides pārvaldības cilvēkresursu kapacitāti un

ilgtspējīgu teritorijas attīstību.

Lai paaugstinātu vides apziņu un iedzīvotāju videi draudzīgu rīcību, iedzīvotājus

nepieciešams regulāri informēt, izglītot un motivēt. Sadarbībā ar vides aizsardzības un

attīstības organizācijām, biedrībām un centriem tiek rīkotas dažādas akcijas.

Ir tik daudz jautājumu un aspektu, kas

pašvaldībai jāņem vērā, pildot savas funkcijas.

Darbojoties pa vienam, ne pašvaldībai, ne

valsts sektora iestādēm, ne NVO nav

iespējams atrisināt visus šos jautājumus.

Tāpēc nepieciešama visu iesaistīto grupu un

mērķgrupu savstarpēja informācijas apmaiņa,

izpratne, sadarbība un komunikācija.

Attēls 37: Viena no informatīvajām vides akcijām pie Līvānu novada centrālās bibliotēkas


Līvānu pašvaldība mēģina realizēt noteiktu vides komunikācijas modeli, izmantojot gan

plašsaziņas līdzekļus (radio, TV, prese u.c.), gan starppersonu komunikāciju (sarunas,

semināri, sapulces u.c.)

2007.gada beigās Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar Līvānu novada domi un pilsētas

atkritumu apsaimniekotāju ”Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” organizēja konkursu

par nosaukumu jaunai izglītojoši informatīvai Vides sadaļai pilsētas portālā www.livani.lv.

Konkursā uzvarēja Ginta Mališeva ar ideju par sadaļu „ZAĻĀS ZIŅAS”. Kopš 2007.gada

beigām Līvānu pašvaldības mājas lapā šī sadaļa atspoguļo jautājumus, kas saistīti ar vides

aizsardzību un atkritumu šķirošanas iespējām ikdienā. Tajā var sekot līdzi Latvijas Zaļā

punkta un pilsētas atkritumu apsaimniekotāja ”Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”

organizētajām akcijām, Zaļā punkta skolu projekta aktivitātēm un citām aktualitātēm

saistībā ar vides saudzēšanu.

Kaut arī Līvānu novada pašvaldība nav izstrādājusi atsevišķu vides politikas plānu un

ieviesusi vides pārvaldības sistēmu, iespēju robežās tā rūpējas par savas vides ilgtspējīgu

attīstību, lielāko uzmanību pievēršot ne tikai vides tehnoloģijām un vides komunikācijai,

bet arī vides pārvaldības cilvēkresursu atbilstošas kapacitātes nodrošināšanai.

2008.gadā tika apstiprinata Līvānu novada pašvaldības vides politikas un integrētās vides

sadarbības deklarācija (kā vides ilgtspējīgu attīstību un vides politikas izstrādi atbalstošs

dokuments). Deklarācija ir orientēta uz sabiedrību: uz integrētas sadarbības programmas

izstrādē un ieviešanā iesaistītajām mērķgrupām, kā arī uz novada iedzīvotājiem kā

ieguvējiem integrētas vides sadarbības programmas sekmīgas ieviešanas rezultātā. Tā

apliecina politisku vēlmi pievērst uzmanību vides sektora jautājumu risināšanai un

koncentrētā veidā parāda rīcības virzienus ilgtspējīgas attīstības veicināšanai novadā.

Bez tam ir spēkā Līvānu novada pašvaldības vides sektora attīstības vīzija un rīcības

vadlīnijas 2008.-2014.gadam. Vīzija ir neatņemama attīstības programmas sastāvdaļa un

programmu atbalstošs sektorālais plānošanas dokuments.

Vides izglītības jautājumi ir ļoti attīstīti novada skolās – Jersikas un Jaunsilavas pamatskolas

ir ekoskolas, Līvānu 1.vidusskola ieguvusi Mammadaba meistarklases titulu un tās ieeju

blakus Latvijas karogam grezno Mammadaba karogs. Līvānu 1. vidusskolas bioloģijas un

dabaszinību skolotāja un Vides pētnieku pulciņa vadītāja Regīna Stikāne saņēmusi

Zemkopības ministrijas balvu „Zelta čiekurs 2009”. Tā pasniegta nominācijā „Par

ieguldījumu sabiedrības izglītošanā”. Vides un meža jomā Regīna Stikāne darbojas jau kopš

2000. gada. Ik gadu ir iestādīts vairāk par trim tūkstošiem eglīšu un priedīšu, mežos savākti

atkritumi, uzlikti pašu gatavoti putnu būrīši, apžogoti skudru pūžņi. Jau vairākus gadus skolā

tiek rīkotas Meža dienas, rīkotas daudzas tikšanās ar vides speciālistiem. Arī visas pārējās

skolas aktīvi piedalās talkās, gūti panākumi visdažādākajos konkursos un projektos.

Velotransporta kā videi draudzīga transporta attīstība ir viena no novada attīstības

sektorālajam prioritātēm, kas liek domāt ne tikai par tam nepieciešamo infrastruktūru

(veloceliņi, apgaismojums, utt.), bet arī par apkārtējās vides kvalitāti un dabai draudzīgu

attieksmi visās attīstības jomās.



Otrs izteikts novada vides ilgtspējīgas attīstības virziens saistīts ar energoefektivitātes

paaugstināšanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā (galvenokārt apgaismojuma un

siltumenerģijas pārdomātā ražošanā un izmantošanā).


Līvānu novada dabas vide ir ievērojams resurss, kas veic iedzīvotaju eksistences nodrošināšanas funkciju, ļauj attīstīties uzņēmējdarbībai un sniedz rehabilitacijas un atpūtas iespējas

Pateicoties pēdējo gadu pasīvai ražošanai, Līvānu novadā ir laba gaisa kvalitāte

Pietiekoši līdzenais novada reljefs ir pateicīgs velotūrisma, nūjošanas attīstībai

Novadā ir plaša un skaista dabas un ainaviskā pamatne: Daugavas un Dubnas ielejas, Natura 2000 dabas liegumu teritorijas mikroliegumi, vairāki kultūrvēsturiskie pieminekļi, kas var tikt izmantots pievilcīgas dzīves vides, lauku un aktīvā tūrisma attīstībai

Novadā ir iespējas ilgtspējīgi saudzējošā tūrisma infrastruktūras attīstībai, taču nepieciešams attīstīt cilvēkresursus un pamata infrastruktūru jaunu, netradicionālu, videi draudzīgu tūrisma produktu izveidei un nodrošināšanai.

Pastāv iespējas un priekšnoteikumi ekonomiskās vides dažādošanai, izmantojot plašo purvu teritorijas (piem., dzērveņu audzēšana Pēternieku (Pētermuižas) purvā vai jaunu kūdras ieguves vietu izveide Jersikas Krievu purvā)

Virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanai primārie veicamie pasākumi ir ūdeņu piesārņojuma avotu apzināšana un likvidēšana, individuālo dzīvojamo māju pieslēgšana centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kā rezultātā tiks novērsti piesārņojuma infiltrācijas procesi no krājrezervuāriem, neizmantoto artēzisko ūdensapgādes urbumu konservācija, izstrādāto karjeru rekultivācija un ūdens līmeņa atjaunošana purvu teritorijās

Ievērojamu attīstības potenciālu var sniegt padomju laika ražošanas teritoriju (industriālo zonu) renovācija un atgriešana saimnieciskajai apritei

Kaut arī Līvānu novada pašvaldība iespēju robežās rūpējas par savas vides ilgtspējīgu attīstību, vides izglītības jautājumi ir ļoti attīstīti novada skolās, taču pašvaldības darbību vides jomā ievērojami uzlabotu vides speciālista kā atsevišķa darbinieka piesaiste

Lai nodrošinātu visu ilgtspējīgas attīstības aspektu ievērošanu derīgo dabas izrakteņu izmantošanas jomā, īpaša uzmanība jāpievērš iedzīvotāju (sociālaisg aspekts) un derīgo izrakteņu apsaimniekotāju (ekonomiskais aspekts) interešu vienlīdzīgai ievērošanai


EKONOMISKĀS VIDES

RAKSTUROJUMS


1.17. UZŅĒMĒJDARBĪBA

Uzņēmumu reģistra dati par uzņēmumu reģistrēšanas dinamiku rāda, ka uzņēmumu skaits

pēdējos gados ir stabilizējies un kopumā no jauno reģistrēto uzņēmumu skaits ir lielāks nekā

likvidēto.

Attēls 38: Uzņēmumu reģistrēšanas dinamika Līvānu novadā (Lursoft dati, 22.06.2011)

Pēc VID datiem uz 2011.gada 1.jūliju Līvānu novadā ir reģistrētas 866 komercsabiedrības

(t.sk. 66 individuālie komersanti), taču tikai 247 uzņēmumos ir darba ņēmēji. Diemžēl 36

Līvānu novada juridiskām personām ir pasludināta maksātnespēja.

Lielākie novada uzņēmumi darbojas Līvānu pilsētā un tai blakus esošajā industriālajā zonā,

kas pagaidām atrodas Jersikas pagastā, taču to plānots pievienot Līvānu pilsētai, lai

likvidētu administratīvos šķēršļus ES finansējuma piesaistē šīs teritorijas sakārtošanai.

Uzņēmums ar vislielāko apgrozījumu (pēc Lursoft datiem)Līvānu novadā ir SIA „RNS-D”,

kas nodarbojas ar naftas produktu, kurināmā vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību.

CitiLīvānu novadā lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma un nodarbināto skaita ir SIA „Z-

Light” (optisko šķiedru produktu ražošana), SIA „Līvānu kūdras fabrika” (kūdras ieguve un

pārstrāde), SIA „Silavkrasti” (enerģētiskās šķeldas ražošana - kurināmais enerģijas ieguvei,

un tehnoloģiskās šķeldas ražošana - izejviela citu kokmateriālu ražošanā). Zemāk esošajā

tabulā ir apkopoti dati par uzņēmumiem ar vislielāko gada apgrozījumu, tā pieaugumu

salīdzinoši pret iepriekšējiem gadiem. (Lursoft dati, 2010.gads)30

NPK Uzņēmums Apgrozījums (mlj.

LVL) pret 2009

pret

2008 pret 2007

1 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Z-

Light"

4,215,867.00 22% 47% 2.21

reizes

2 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

"Līvānu kūdras fabrika"

2,440,198.00 35% 42% 22%


"Silavkrasti"

2,270,264.00 44% 29% 15.27

reizes

30

https://www.lursoft.lv/estadistic?act=UR_STAT&novads=100015243&id=391

https://www.lursoft.lv/estadistic?act=UR_STATS&novads=100015243&id=391&tablereorder=yes&tableorder=1&tablesequence=A







https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=LKTGRDKYHXURBJLWEEOYPBSEYWPOJM

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=LKTGRDKYHXURBJLWEEOYPBSEYWPOJM

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=MFYGVYDYJCCLTJAXJYSQWAVGDOMAWG

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=MFYGVYDYJCCLTJAXJYSQWAVGDOMAWG

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=JPIDERDNNUNMGXYMFSAKLUNKHOFYBO

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=JPIDERDNNUNMGXYMFSAKLUNKHOFYBO

https://www.lursoft.lv/estadistic?act=UR_STAT&novads=100015243&id=391


NPK Uzņēmums Apgrozījums (mlj.

LVL) pret 2009

pret

2008 pret 2007

4 SIA "BALTIK SISTĒM" 1,849,203.00 19% -17% 27%

5 SIA "ZELTA ZEME" 1,702,618.00 12.14

reizes

nav

datu

nav datu


"Čiekuriņi"

1,431,022.00 56% -6% -41%

7 Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība

"UPESLĪČI L"

1,106,177.00 59% 8% 0%


"DAUGULIS & PARTNERI"

1,082,325.00 34% -10% -18%


"A.T.U. ROSME"

999,461.00 33% 4% 17%


"LĪVĀNU SILTUMS"

930,349.00 10% 22% 62%


"LĪVĀNU DZĪVOKĻU UN KOMUNĀLĀ

SAIMNIECĪBA"

879,053.00 2% 12% 39%


"SENCIS"

862,324.00 -23% -54% -59%


"RONO TRANS"

586,459.00 42% 25% 56%


"Līvānu centra aptieka"

540,516.00 2% -7% 0%


"LĪVĀNU MĀJAS UN LOGI"

512,169.00 41% -40% -30%

16 SIA "LAT TDS" 508,316.00 -3% -29% -36%

17 Līvānu novada domes pašvaldības

sabiedrība ar ierobežotu atbildību

"Līvānu slimnīca"

418,956.00 -36% -44% -37%


"GRĪVA L"

391,090.00 19% -23% -44%


"INGA-94"

386,320.00 -15% -30% nav datu


"Rimarss"

371,009.00 3.75

reizes

21% -30%








https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=UYQHDVMFJOWXWXKBDAXCVMYQMTKBNH

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=CPQSFCEMURWKEIOUJDXNNIFKJXNQOB

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=VNOUMGSQXDSHETSKUULSRLPONNYADF

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=VNOUMGSQXDSHETSKUULSRLPONNYADF

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=FRIVQQPRIBUIKBHMITCMTXVKADRIOQ

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=FRIVQQPRIBUIKBHMITCMTXVKADRIOQ

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=AXNREBBUFTUDNQIXVFCYFPBJSUXMTY

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=AXNREBBUFTUDNQIXVFCYFPBJSUXMTY

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=DGUHTIUXHTMJVTVHWLPBCKBLQFTVPS

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=DGUHTIUXHTMJVTVHWLPBCKBLQFTVPS

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=FQHFVHAMXRDAIFXUUEDKFDVNMBKJDA

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=FQHFVHAMXRDAIFXUUEDKFDVNMBKJDA

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=JPDVGSIUHTTAHUGBTHJQALQVHFNFFW



https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=KRCTUSNOFMRBMCTRPCQRXCXMLSRKXB

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=KRCTUSNOFMRBMCTRPCQRXCXMLSRKXB

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=APRIKSFUSXSREGHAJQCRPTHSACMVLF

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=APRIKSFUSXSREGHAJQCRPTHSACMVLF

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=WWQAISQRBVDMLSNKIKPYXCJGFAELJF

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=WWQAISQRBVDMLSNKIKPYXCJGFAELJF

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=ONHOHALBPYGXDCVFUGMDGFRCKSAHLY

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=ONHOHALBPYGXDCVFUGMDGFRCKSAHLY

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=YPUQCLIJKXJYOFHCCOQRIMHUPKBGLK

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=EFIUEBPQFRAHGGSNNWJRMYEFSPOARN



https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=SCNTKAVJAWRYVRSLBXSWBTAHWVKUVQ

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=SCNTKAVJAWRYVRSLBXSWBTAHWVKUVQ

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=YRRGFCNRDCABBEDCQBBUASJHUIHWSG

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=YRRGFCNRDCABBEDCQBBUASJHUIHWSG

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=TSMCDCHEHPWTACABIRJTNQLGWPMXDG

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=TSMCDCHEHPWTACABIRJTNQLGWPMXDG


Līvānu novadā uz 1000 iedzīvotājiem ir 60 uzņēmējdarbības vienības, kur lielākā daļa ir

pašnodarbinātās personas – saimnieciskās darbības veicēji (SDV), tad seko

komercsabiedrības, zemnieku saimniecības un individuālie komersanti.

Attēls 39: Ekonomiski aktīvās tirgus sektora statistikas vienības Līvānu novadā

Kopumā uzņēmējdarbībā Līvānu novadā ir nodarbināti 2947 cilvēki, kuri strādā 247

uzņēmumos kā darba ņēmēji. Vidējais darba ņēmēju skaits vienā uzņēmumā ir 11,9 cilvēki

(VID dati uz 2011.gada maiju).

Līvānu novadam ir izdevīgs stratēģiskais izvietojums – ES (Austrumu) ārējā sauszemes

robeža, ekonomiskie sakari ar Krieviju un Baltkrieviju; ērts iekšējais ceļu tīkls un savienojumi

ar Rīgu un pārrobežu reģioniem – Pleskava, Sanktpēterburga (Krievija), Vitebska

(Baltkrievija), Viļņa (Lietuva), Varšava (Polija). Līvānu novadu šķērso stratēģiski nozīmīgi,

labi attīstīti transporta koridori (valsts galvenās automaģistrāles un dzelzceļa līnijas,

maģistrālie dabas gāzes un naftas cauruļvadi), kas dod izeju Rietumu-Austrumu un Ziemeļu-

Dienvidu virzienos. Tas viss var sniegt atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai.

Ražošana

Līvānu novada ekonomika kopumā raksturojama ar lielāku vidēji-augstu un augstu

tehnoloģiju īpatsvaru rūpniecībā, salīdzinot ar citiem Latgales novadiem. Taču daudzviet

tomēr sastopama zemas pievienotās vērtības produkcijas izlaide.

Tiek vērtēts, ka lielāko potenciālu novada ekonomikas izaugsmei piedāvā eksportspējīgas

nozares ar augstu vai vidējo pievienoto vērtību, kurās vienlaicīgi ir liels nodarbināto skaits,

kā arī nozares ar zemu nodarbināto skaitu, bet augstu pievienoto vērtību.

Līvānu novadā diemžēl tikai 9% no esošajiem uzņēmumiem ir ražojošie uzņēmumi. Daudzi

no Līvānu novada uzņēmumiem darbojas kokapstrādes jomā, pārtikas ražošanā un

būvmateriālu ražošanā, kā arī ir divi uzņēmumi, kas ražo optisko šķiedru produktus – SIA „Z-

Light” un SIA „Biolitec”. Optisko stiklašķiedru ražotnes ir viena no Līvānu novada


unikalitātēm, kādas nav citviet Baltijā. SIA „Z-Light” ir uzņēmums, kas blakus ražošanai ar

augstu pievienot vērtību un kvalificētai darbaspējai izteiktu uzmanību velta sociālajai

atbildībai. (skat. „Izglītība” – Studiju fonds).

2009.gadā viens no lielākajiem Latgales reģiona eksportētājiem tika nosaukts Līvānu

novada uzņēmums – SIA „Adugs”. Laikraksts „Dienas bizness” apkopojis 2009. gada 30 pēc

apgrozījuma lielāko pārtikas ražotāju sarakstu un analizējot to rādītājus, secinājis:

:visievērojamākais apgrozījuma pieaugums bijis sausiņu un cepumu ražotājam no Līvāniem

SIA „Adugs" - 22,3%, kas ļāvis šai kompānijai pirmo reizi iekļūt Top30 pārtikas ražotāju

sarakstā ar 10,34 miljonu latu gada apgrozījumu. SIA "ADUGS" ir dibināts 1997.gadā un

šobrīd ir viens no lielākajiem konditorejas izstrādājumu ražotājiem Baltijas valstīs, kas ražo

vairāk, kā 150 konditorejas izstrādājumu veidu: dažāda veida cepumus un prjaņikus ar un

bez pildījuma, krekerus, galetes, vafeles, vafeļu tortes, sausiņus un sausbaranciņas.

2010.gadāBiznesa ideju žurnāla "Kapitāls", IBS Prudentia un Rīgas Fondu biržas 2010. gada

pētījumā "101 vērtīgākais Latvijas uzņēmums" SIA "Adugs" (ar uzņēmuma vērtību uz

01.01.2010 - 15.12 miljonu Ls) ierindojas 98. vietā.

Daudzi no Līvānu novada uzņēmumiem darbojas pilsētas un novada industriālās zonās.

Ražošanas uzņēmumu teritorijas aizņem nozīmīgu daļu Līvānu pilsētas teritorijas – 36,7 ha

jeb 7,8% no pilsētas teritorijas. Līvānu lielākās industriālās teritorijas vienlaicīgi ir arī

galvenās problēmteritorijas pilsētā. Tās var uzlūkot kā potenciālās degradētās teritorijas,

tajā pašā laikā ražošanas zonas ir arī rezerves teritorijas, kuru izmantošanu iespējams

dažādot un ievērojami noslogot.

Turki

Nozīmīgākie uzņēmumi Turku pagastā ir SIA RNS-D (naftas produktu, kurināmā

vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība),SIA “SANA 2”(lauksaimniecības tehnikas un

traktortehnikas tirdzniecība Jaunsilavās), “Kalnakrogs” (kafejnīca un veikals), SIA

“Angstrems” (mēbeļu ražotne), SIA “Kārlis Viens” (lopkautuve), Z/S Kaspars Lācis (graudu

pārstrāde), SIA “Jaunā muiža” (Stikla izstrādājumu ražošana).

Rudzāti

Rudzātu pagastā pārsvarā darbojas zemnieku saimniecības un piemājas saimniecības, kuras

ražo lauksaimniecības produkciju. No komercsabiedrībam ievērojamākā ir SIA „Rudzāts” –

uzņēmuma lauksaimnieciskās darbība notiek vairākos tūkstošos ha, tiek nomātas un pirktas

lauksaimniecības zemes ne tikai Rudzātu, bet arī Rožupes, Sutru, Turku un Saunas

pagastos. Uzņēmums ir piemērs tam, ka jauni, aktīvi cilvēki ar zināšanām, iniciatīvu un

darba prasmēm spēj attīstīt veiksmīgu uzņēmējdarbību lauku teritorijās.Apjomu ziņā

nozīmīgs uzņēmums ir arī „Vladislava Trubena kokapstrādes darbnīca” (logu rāmji, durvis,

zārki u.c.), pagastā atrodas kokapstrādes darbnīca, kura nodrošina individuālo darbu.

Sutri

Nozīmīgākais ražojošais un pakalpojumus sniedzošais kokrūpniecības uzņēmums pagastā

SIA „Čiekuriņi” spēj nodrošināt līdz pat 100 darbavietām, uzņēmumā nodarbinot arī daudzas

sievietes.


Pagastā sastopamas galvenokārt ģimeņu vadītas zemnieku saimniecības, tās savā darbībā

izmanto arī modernās tehnoloģijas.

Jersika

Līvānu pilsētas industriālā teritorija robežojas ar Jersikas pagasta rūpniecisko zonu,kurā

atrodas un darbojas tādi ražojošie uzņēmumi, kā SIA „Līvānu mājas un logi

(būvkonstrukcijas), SIA „Adugs” (pārtika – konditorejas izstrādājumi), SIA „Saltums 2”

(saldējums), SIA „Daugulis un Partneri” (konditorejas izstrādājumi), SIA „Deka”

(autopārvadājumi), SIA „Sencis” (mēbeļu ražošana), SIA „Rosme” (kravu pārvadājumi), SIA

„Līvānu siltums” (siltumapgāde), SIA „Būve L”(celtniecība), SIA „Revo D” (koka celtniecības

un galdniecības izsrādājumi). Pagasta teritorijā atrodas IU „Gospori” (akmeņkaļu darbnīcas).

Rožupe

Viens no nozīmīgākajiem uzņēmumiem pagastā ir SIA “Līvānu karbons” (kokogļu ražošana),

kas savu lieljaudas kokogļu ražotni atklāja 2010.gada vasarā. SIA „Līvānu karbons” divas

krāsnis gadā spēj saražot 4000 – 5000 tonnas produkcijas. Citām līdzīgām rūpnīcām Baltijā ir

daudz mazākas jaudas. Uzņēmums savā ražošanas procesā izmanto pašas jaunākās

tehnoloģijas, kas ļauj saražot augstākas kvalitātes kokogles, ir augsta efektivitāte – vienas

tonnas kokogļu saražošanai vajag tikai astoņus kubikmetrus koksnes, un ražošanas process

ir pilnībā automatizēts, kas prasa minimālu roku darbu un ievērojami samazina ražošanas

izmaksas. SIA „Līvānu Karbons” Līvānu novadā ir radījis 30 jaunas darba vietas. SIA „Līvānu

Karbons” saražotās kokogles izmantos ne tikai kā tradicionālās grila ogles, bet arī kā aktīvo

ogli ķīmiskajā rūpniecībā, farmācijas un metalurģijas vajadzībām.

Komercpakalpojumi Komercpakalpojumu sfērā dominē vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, kas veido

lielāko daļu no reģistrētajām ekonomiski aktīvajām firmām, kā arī nodrošina iedzīvotajiem

darba vietas.

Liela konkurence ir vērojama auto kravu pakalpojumu jomā, Līvānu novadā ir 9 privātie

uzņēmumi, kuri piedāvā auto kravu pārvadājumu pakalpojumus (IK "A.T.I.", SIA "A.T.U.

Rosme", SIA "Baltik sistēm", SIA "DEKA NV", SIA "Ivnieks", SIA "LIV Trans", SIA "MS

transportē", SIA "Rono Trans", SIA „Velkme”).

Līvānos finanšu pakalpojumus nodrošina „Citadele banka” - Klientu apkalpošanas centrs

"Līvāni", AS "GE Money Bank", Līvānu filiāle un "Latvijas krājbanka", Līvānu klientu

apkalpošanas centrs. Līvānu pilsētā ir pieejami arī lombarda pakalpojumi, kurus sniedz SIA

„Lombards24.lv” un SIA „Niko – Loto”. Apdrošināšanas pakalpojumus nodrošina pavisam 4

uzņēmumi.

Juridiskos pakalpojumus sniedz viens zvērināts advokāts un viens zvērināts notārs.

Grāmatvedības pakalpojumus un konsultācijas piedāvā SIA „Audex”, SIA „Hanza birojs”, SIA

„LK Grāmatvedība”, kā arī vairākas pašnodarbinātās personas.

http://ati-ik-109428.infopage.mama.lv/

http://atu-rosme-sia.infopage.mama.lv/



http://baltik-sistem-sia.infopage.mama.lv/

http://deka-nv-sia.infopage.mama.lv/

http://ivnieks-sia.infopage.mama.lv/

http://liv-trans-sia.infopage.mama.lv/

http://ms-transporte-sia.infopage.mama.lv/



http://rono-trans-sia.infopage.mama.lv/

http://citadele-banka-klientu-apkalposanas-centrs-livani-254335.infopage.mama.lv/

http://citadele-banka-klientu-apkalposanas-centrs-livani-254335.infopage.mama.lv/

http://ge-money-bank-as-livanu-filiale.infopage.mama.lv/

http://latvijas-krajbanka-latgales-regions-livanu-klientu-apkalposanas.infopage.mama.lv/




Ar nekustama īpašuma saistītos tirgus darījumus veic SIA „Latgales būves” un SIA

„Palace.lv”.

Reklāmas pakalpojumus piedāvā SIA „MSM design” un individuālā darba veicēji.

Vairums pakalpojumu nozares uzņēmumu nodarbojas ar pārtikas preču tirdzniecību

(lielākieno tiem: „MaximaX”, „MaximaXX”, „Beta”, „Cento Līvāni”), ar kuriem konkurē 8

mazie tirgotāji Līvānu pilsētā.

Komercpakalpojumus Rožupē nodrošina trīs pārtikas preču veikali („Ceļa vējš”, „Pavasaris”,

„Rožupe” un vairāki autoveikali no Līvāniem, Preiļiem un Vārkavas. Sutru pagastā pārtikas

preču tirdzniecību nodrošina veikals „Inga” un Jersikas pagastā – IU „Pie Ilzes” (pārtikas

preču tirdzniecība), „Saldes” – apģērbu tirdzniecība. Kafejnīca „Bordertauna” (IU „Līvens”).

Nozīmīgākie pakalpojumu sniedzēji Rudzētu pagastā ir Z/S “Ošmala”, kurā darbojas lopu

kautuve un SIA “Rudzāts”, kas piedāvā traktortehnikas pakalpojumus. Pagastā savus

pakalpojumus piedāvā arī kafejnīca „Lāča miga”. Iedzīvotājiem pieejama aptiekas filiāle

„Zelta sietiņš”. Z/S „Alksnīši” ir bioloģiskā saimniecība, kura Rudzātu pagasta centrā

iedzīvotājiem piedāvā pārtikas tirdzniecību un kafejnīcas pakalpojumus, piedāvā arī banketu

zāli. Pārtikas preču tirdzniecību Rudzātu pagastā nodrošina arī veikali „Lat TDS” un

„Rudzāti”. Veikalu saimnieki vietējiem iedzīvotājiem nodrošina aptuveni desmit darba

vietas.

Nozīmīgākie pakalpojumu sniedzēji Turku pagastā ir kafejnīca-veikals ”Kalnakrogs”, SIA

“Jaunā muižā” (lokšņu stikla formēšana un apstrāde) Andrim Vilcānam piederošās

mehāniskās darbnīcas.

Rūpniecības preču tirdzniecības lielākie uzņēmumi ir SIA “DGS” (apģērbi), SIA

“Ražošanas komercfirma Oša”, SIA “Zane”, IK „Mārtiņš – SKS”, SIA “RNS - D” (degvielas

vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība) u.c.

Būvmateriālu un būvkonstrukciju tirdzniecību Līvānu novadā piedāvā 4 veikali („AntoL”,

„Jumis”, „Paozoli”, „Saimniecības centrs”).

Sadzīves pakalpojumu sniedzēji nodrošina autoservisa, sadzīves tehnikas, apavu, apģērbu,

dažāda veida remontu, ķīmiskās tīrīšanas, skaistumkopšanas un citus pakalpojumus, kas

iedzīvotājiem nepieciešami ikdienā.

Lauksaimniecība

Līvānu novadā ar lauksaimniecību nodarbojas Rožupes, Turku, Rudzātu, Jersikas un Sutru

pagastos.

Uz 2011.gada 22. jūniju Līvānu novadā ir reģistrētas 489 funkcionējošās zemnieku

saimniecības (pēc Uzņēmuma Reģistra datiem), lielākā daļa no tām – Rožupes pagastā.

Bioloģisko saimniecību darbība visaktīvāk notiek Rožupes, Rudzātu un Sutru pagastos.

http://martinssks-ik-280058.infopage.mama.lv/


Lauksaimniecības rādītāji 2011.gada sākumā

Rādītājs Rožupes pagasts

Turku pagasts

Rudzātu pagasts

Jersikas pagasts

Sutru pagasts

Kopā

Zemes kopplatība (zemes platība saimniecībā, ha)

10 430

5 552

6 760

4 105

5 429

32 321

Lauksaimniecībā

izmantojamā zeme (zemes platība saimniecībā, ha)

7 734

3 572

5 200

2 870

3 731

23 107

Saimniecību skaits (piemājas saimniecības, saimnieciskās darbības veicēji, mājražotāji):

612 322 321 373 250 1878

-t.sk. funkcionējošas zemnieku saimniecības

333

108 70 81 44 489

-t.sk. bioloģiskās saimniecības

32 5 26 4 23 90

Lielākā daļa lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir aramzeme (64% no kopējās

lauksaimniecības zemes novadā). 9% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes šobrīd

netiek izmantota. Viens no attīstības jautājumiem šajā jomā ir iespēja izstrādāt novada

teritorijas lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanas koncepciju, definējot

kritērijus apmežojamām zemēm.

Lauksaimniecības rādītāji 2010.gadā Līvānu novada pagastos

Rožupes pagasts

Turku pagasts

Jersikas pagasts

Rudzātu pagasts

Sutru pagasts

Liellopi 1711 847 734 1413 821

Slaucamās govis 921 452 417 657 409

Cūkas 788 342 429 574 383

Aitas 223 8 37 273 98

Kazas 23 7 38 19 7

Zirgi 89 34 57 54 49

Mājputni 4228 2431 2475 1917 1949

Bišu saimes 244 171 48 184 125

Ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu un lauksaimniecības pakalpojumu sniegšanu

nodarbojas arī 5 individuālie komersanti (IK) un 4 sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA).

Lielākie no lauksaimniecības uzņēmumiem ir SIA „Rudzāts”, kas apsaimnieko aptuveni 2000

ha un nodarbojas ar graudkopību un lopkopību. SIA „Rudzāts” nodrošina 8 darba vietas.

Lielā saimniecība piena ražošanā un realizācijā ir z/s „Kapteiņi”, kas ik gadu realizē vairāk kā

600 tonnu piena. Līvānu novadā ir aptuveni 20 saimniecības, kas nodarbojas ar piena

lopkopību un gadā realizē aptuveni 80 tonnas piena un 90 saimniecības, kas realizē virs 30

tonnām piena gadā.


Līvānu novadā 1248 cilvēki ir nodarbināti lauksaimniecībā un tas viņu pamatdarbs. Visvairāk

iedzīvotāju lauksaimniecībā ir nodarbināti Rožupes pagastā (359 cilvēki), tad seko Rudzātu

pagasts (282 cilvēki), Jersikas pagasts (242 cilvēki), Sutru pagasts (204 cilvēki) un Turku

pagasts (161 cilvēks).

Attēls 40: Līvānu novada nodarbināto skaits ar pamatdarbu lauksaimniecībā

Apmēram 85 saimniecības piesakās uz ES un valsts atbalsta maksājumiem. Dažādu

saimniecību apgrozījums gadā ir dažāds. Tikai vienai no Līvānu novada saimniecībām

apgrozījums ir virs 50 000 LVL gadā. Vēl 14 saimniecībām apgrozījums ir vidēji 10 000 līdz 50

000 LVL gadā. No šīm aktīvākajām 15 saimniecībām 8 saimniecību pamatnozare ir

lopkopība un 7 –augkopība. Lai arī Latgalē ir samērā liels bioloģisko saimniecību skaits, nav

bioloģiskās produkcijas pārstrādes uzņēmumu nedz Līvānu novadā, nedz citur Latgalē.

Līvānu novadā galvenās lauksaimniecības nozares ir piena lopkopība, liellopu gaļas

ražošana un graudkopība. Atsevišķas saimniecības nodarbojas ar augļkopību un

dārzeņkopību. Netradicionālās lauksaimniecības nozares ir biškopība, truškopība,

ārstniecības augu audzēšana.

Nozīmīgākie lauksaimniecības produkcijas ražotāji Turku pagastā ir I. Gedušas Z/S

“Liepsalas”, V. Ancāna Z/S “Arsmenieki’ (dārzeņu audzēšana un lopkopība), E. Zarāna Z/S

“Bišu drava”, M. Silava Z/S “Zaļbirzs”, V. Turkupoles Z/S “Kāpnes”, M. Mitrevicas piemājas

saimnieciba “Vanagsils”, I. Ancāna Z/S, Jānis Jakovļevs Z/S „Saulesmājas”, Aivara Čivča

piemājas saimniecība, Andra Čivča piemājas saimniecība, A. Jurāna Z/S “Klētnieki”, R.

Gruguļa Z/S “R.Gruguļa zemnieku saimniecība”, A. Vanaga Z/S ‘Ērgļi’, B. Pastares piemājas

saimniecība.

Uzņēmēji, kas ir kā nozīmīgi ziedotāji vai vietējo aktivitāšu atbalstītāji un rīkotāji ir Ivara

Geduša z/s “Liepsalas”, Viktorijas Turkupoles piemājas saimniecība, Mariannas Mitrevicas

piemājas saimniecība “Vanagsils”, Aigara Gruguļa Z/S “Pļaviņas”, Aivara Čivča piemājas

saimniecība.


Līvānu novada Turku pagasta zemnieku saimniecības „Bezdelīgactiņas” īpašnieks Didzis

Jurāns ir viens no retajiem, kas Latgales reģionā uzsācis enerģētisko kārklu audzēšanu. Z/s

„Bezdalīgactiņas” pamatnodarbošanās ir graudkopība, bet pašlaik kārklu audze jau līgojas 2

ha platībā. Z/s īpašnieks ir pārliecināts, ka katrā zemnieku saimniecībā esot lauki, kur labība

vai kartupeļi slikti aug, tāpēc ir jāmeklē iespējas, kā citādi no zemes gūt labumu. Kārkli esot

viena no šādām iespējām. Didzis Jurāns ir pārliecināts, ka noiets enerģiskajiem kārkliem

būs. Šķelda nepieciešama gan pilsētas katlu mājām, gan koksnes granulu ražotājiem.

Rudzātu pagastā lielākie lauksaimniecības produkcijas ražotāji ir E. Vaivoda Z/S

“Melnupīte” (piena lopkopība), M. Klauža Z/S “Nelķes” (piena lopkopība), T. Detkova Z/S

“Stūrmaņi” (piena lopkopība), U. Brūvera Z/S “Brūveri” (piena lopkopība), E. Pīgozņa SIA

“Rudzāts” (graudi, lopkopība) A. Pastara Z/S ‘Rubini’ (gaļa), S. Puncules Z/S “Ošmala”

(gaļas lopi, kautuve), Z. Gribonikas Z/S “Punduri” (piena lopkopība), L. Kivlenieces Z/S

“Oškrasti” (piena lopkopība), M. Laukgaļa Z/S “Mārlienes” (gaļa), J. Vārpsalieša Z/S

“Saulstari” (gaļa), L. Slama Z/S “Osīši” (graudkopība), P.Piļupa Z/S “Aleksandrova”

(biškopība). Pagastā darbojas bitenieki, kuri papildus savai pamatdarbībai, nodarbojas arī ar

tūrisma popularizēšanu. Pagastā darbojas dārzeņu audzētava ar modernu siltumnīcu.

Nozīmīgākie lauksaimniecības produkcijas ražotāji Sutru pagastā ir S. Korsaka Z/S „Lielie

Sondori” (graudi, rapsis), A.Korsaka bioloģiskā saimniecība Z/S „Kalna Sondori” (medus,

piens), J.Rusiņa Z/S „Ozoldārzs” (piens, gaļa), Z.Borovska IK „Ziedonis 04” (piens, graudi),

V.Usāna Z/S „Sibillas” (piens, gaļa), A.Muktupāvela Z/S „Ozoli” (graudi, gaļa), P.Spūļa

bioloģiskā saimniecība Z/S „Strautmaļi” (piens, gaļa), V.Litavnieka Z/S „Birzes” (piens,

gaļa), P.Ivanova Z/S „Liepiņi” (piens, gaļa), Z/S V.Ruisa ”Grantskalni” (piens, gaļa). A.Kursītis

Z/S„Cālīši ( bioloģiskā lopkopība) J.Vilcāns Z/S „Šultes” (bioloģiskā lopkopība) V.Prikulis Z/S

„Vērdiņi” ( bioloģiskā graudkopība) J.Gavars Z/S „Kroļevka” bioloģiskā lopkopība)

Zemnieku saimniecība „Dambīši” nodarbojas ar piena pārstrādi un ražo sieru. Zemnieku

saimniecības „Brūveri”, „Neļķes 92”, „Strūmaņi”, „Melnupīte”, „Līči”, „Saullēkti”, katra

nodrošina aptuveni trīs darba vietas. Pagastā darbojas četri spēcīgi piena ražotāji, kuriem ir

pieejamas modernas tehnoloģijas augstas piena kvalitātes nodrošināšanai. Sutru pagasta

iedzīvotāji turpina attīstīt savas zemnieku saimniecības, pievēršot lielāku uzmanību

tiešibioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

Nozīmīgākie lauksaimniecības darbības veicēji Jersikas pagastā ir L. Mozuļčikas Z/S

„Aronijas” (piens, gaļa), A. Lietaunieces Z/S „Lietaunieki” (piens, gaļa), R. Švirkstes Z/S

„Vītoliņi” (piens, dārzeņi), I. Dimantes z/s „Silavas” (piens, dārzeņi, augļi), J. Gurčonoka Z/S

„Kalngalieši” (piens), A. Barkovska z/s „Stiebriņi” (graudi), G. Kārkļa z/s „Kārkļi” (graudi,

rapsis), V. Freimanes bioloģiskā saimniecība „Pilskalns” (piens, graudi), J. Kalniņa

‘Stūrmaņi” (piens), J. Purviņa bioloģiskā saimniecība z/s„Ieviņas” (dārzeņi, ogas), L. Caune

z/s ”Rugāji” (piens, gaļa).

Nozīmīgākie lauksaimniecības produkcijas ražotāji Rožupes pagastā ir V. Silicka Z/S

“Dabiņi” (graudkopība), S. Bračkas Z/S “Kapteiņi” (piena lopkopība), Č. Pastares Z/S

“Vilkukrogs” (piena, gaļas lopkopība, graudaugu audzēšana),Z/S “Mežamājas”, Z/S

“Irbenāji, Z/S “Dālderi”.


Lauksaimniecība pagastā tiek plaši pārstāvēta. Iedzīvotāji nodarbojas ar graudkopība, kā arī

piecas zemnieku saimniecības nodarbojas ar lopkopību, kuras ražo piena, sviesta un gaļas

produkciju. Ar biškopību kopumā nodarbojas aptuveni 20 – 25 saimniecības.

Diemžēl šobrīd ir liegta iespējas saņemt īpašo atbalstu par pienu tām saimniecībām, kuras

gadā realizējušas mazāk par 30 tonnām piena (Līvānu novadā tādas ir 90% saimniecību, jo

saimniecības, kuras realizējušas 30 un vairāk tonnu piena gadā, sastāda tikai ap 10 % , pie

tam saimnieciskās darbības analīzes liecina, ka Līvānu novada rādītāji ir nedaudz virs

vidējiem valstī). Nav dota iespēja arī saņemt atbalstu saimniecībām, kurām pārraudzībā ir

mazāk par 6 govīm, tāpat arī pasākumā „Rugāju lauks ziemas periodā”, ja platību

maksājumiem tiek pieteiktas rugaiņu platības mazākas par 10 ha .

Visneizdevīgākajā situācijā ir nostādītas saimniecības, kuras ražo lauksaimniecības

produkciju pašpatēriņam, šādas saimniecības ir absolūtajā vairākumā. Ražojot produkciju

pašpatēriņam, nekādu ieņēmumu nav, attiecīgi nevar pretendēt uz bezakcīzes

dīzeļdegvielas iegādi un, cik zināms, turpmāk ieņēmumi no saimnieciskās darbības tiks

pieprasīti arī, lai saņemtu MLA maksājumus. Redzot, ka ražot tikai pašpatēriņam

lauksaimniecības produkciju šīs kategorijas saimniecībām neatmaksājas, tās pārtrauc

darbību. Rezultātā paliek neapstrādāti un nesakopti lauki, palielinās bezdarba līmenis,

palielinās sociālo pabalstu slogs, cilvēki atradinās no darba, kas ilgtermiņā var radīt

neparedzamas sekas ar neprognozējamiem izdevumiem to novēršanā. Lauki paliek arvien

tukšāki.

Lai Līvānu novadā varētu attīstīt lauksaimniecību kā veiksmīgu uzņēmējdarbību, tad ir

nepieciešams saglabāt tiešos maksājumus, jāpielīdzina tiešo maksājumu apjoma citām ES

valstīm; nevajadzētu izslēgt mazos ražotājus, lauksaimniekus no atbalsta saņēmēju loka

(saglabāt no 1 ha, nevis palielināt uz 10 ha minimālo platības); vienkāršot projektu

pieteikumu procedūras, lai varētu sākt attīstību ar dažiem 100 vai 1000 Ls; saglabāt atbalstu

vietējā līmenī.

Zemkopības ministrijas noteiktā prioritāte būs atbalsts lauksaimniekiem, kuri ražo un

tādējādi maksā nodokļus. Lauksaimniecības nozarē strādājošiem turpmākajos gados ir

pilnībā jāizmanto Eiropas Savienības un valsts atbalsta programmu finansējums,

turpmākajos gados tiek plānotas ievērojamas investīcijas lauksaimniecībā, sevišķi piena un

gaļas nozarē gan ražošanā, gan pārstrādē.

1.18. TŪRISMS

Mūsu valstī tūrisma attīstībā viens no galvenajiem mērķiem ir tūristu plūsmas novirzīšana uz

reģioniem, tādējādi veicinot to ekonomiskās situācijas izaugsmi, unikālo vērtību un

savdabību. Pēdējos piecos gados Latgale kļūst par aizvien populārāku tūristu apmeklējuma

galamērķi.

Līvānu novads vēsturiski iekļaujas Latgales reģionā un Līvānu novada tūrisma attīstības

virzieni ir un tiek veidoti saskaņā ar Latgales dzīves videi un telpai raksturīgo tūrismu, kurā

galvenie noteicošie faktori ir maz pārveidotā, autentiskā lauku vide un tās unikālais kultūras


mantojums (dažādu tautību tradīcijas, kultūrvēsturiskā mantojuma objekti, īpaša virtuve,

mūzika, māksla un amatniecība), kurš tiek piedāvāts saistošā, autentiskā un radošā veidā.

Līvānu novadā konkrētu tūrisma veidu attīstību nosaka tajā esošie resursi: kultūrvide un

dabas resursi.

Tūrisma vide un infrastruktūra Tūrisma vidi Līvānu novadā nosaka divas galvenās pašvaldības struktūras: Latgales

mākslas un amatniecības centrs (LMAC) un Līvānu aktīvā tūrisma centrs (LATC), kas

sadarbojas ar dažādiem vietejiem, reģionāliem un starptautiskiem partneriem.

Latgales Mākslas un Amatniecības centrs ir novada kultūrvēstures tūrisma centrālais

objekts un kultūras tūrisma aktivitāšu katalizators. Centrs darbojas kopš 2003. gada un

ieņem nozīmīgu vietu ne tikai Līvānu novada, bet arī Latgales reģiona kultūras dzīvē.

Latgales mākslas un amatniecības centra (LMAC) apmeklējumustatistika rādaarī kopejās

tūrisma tendences novadā, jo LMAC ir viens no galvenajiem tūristu galamērķiem. Redzams,

ka 2007. - 2008.gadā bijušo tūristu skaitu pēdējos gados nav izdevies sasniegt.

Attēls 41: Latgales mākslas un amatniecības centra apmeklētaju skaits 2004-2010

LMAC apmeklētāju skaita kritums 2008.un 2009.gados saistīts ar kopējās ekonomiskās

situācijas pasliktināšanos valstī, t.sk. piemēram, skolēnu ekskursiju skaita samazināšanos.

Paredzams, ka arī nākotnē LMAC saglabāsies kā nozīmīgs kultūras, izglītības un sabiedrisks

objekts, kā novada kultūrvēstures tūrisma centrālais objekts un kultūras tūrisma aktivitāšu

katalizators.

LMAC darbību līdz 2015.gadam plānots attīstīt trīs pamatvirzienos: 1) Līvānu novada

kultūrvides attīstība, tūrisma plūsmas palielināšana, 2) LMAC kā tūristu galamērķa izveide,

3) amatniecības zināšanu, prasmju un tradīciju saglabāšana un attīstība.

Līvānos, Daugavas krastā, līdzās Latgales mākslas un amatniecības centram, par ES

projektos iegūtiem līdzekļiem ir tapis Līvānu aktīvā tūrisma centrs, kas ir viens no tūrisma

dzīves galvenajiem organizētajiem Līvānu novadā. Līvānu aktīvā tūrisma centrs savu

darbību ir uzsācis 2009.gada 18.septembrī. Līvānu novada viesiem šajā aktīvā tūrisma

centrā tiek sniegta informācija par tūrisma objektiem un infrastruktūru gan Līvānu novadā,

gan Latgales reģionā. Aktīvā tūrisma centrā ir pieejams tūrisma un aktīvās atpūtas


inventārs: kanoe laivas, velosipēdi, teltis, pludmales volejbola komplekts, nūjošanas nūjas,

badmintona komplekti un cits aktīvai atpūtai noderīgs inventārs.

LATC ir viens no pastāvīgiem partneriem aktīva dzīvesveida un veselīga brīvā laika

pavadīšanas pasakumu organizēšanā (piem., sadarbībā ar LR Veselības ministrijas vietējo

veselības veicināšanas koordinētāju).

Attēls 42: Gatavošanās velosipēdu krāsošanas akcijai „Modernā māksla uz velosipēda” pie Līvānu aktīvā tūrisma centra 2010.gada septembrī

Citi tūrisma infrastruktūras objekti Līvānu novadā 1) Velosipēdu nomas punkts (viesu māja „Saulpurenes”) piedāvā nomai vairākus

velosipēdus. Viesu māja apmeklētājiem piedāvā ērtas un omulīgas istabas, lauku pirti, telšu

vietas, zvejas iespējas, laivu braucienus. Ir rotaļu laukums bērniem. Viesiem tiek piedāvātas

arī divas jaunas kempinga mājiņas (vienā mājā ir pieejamas septiņas vietas). Adrese: Līvānu

novads, Turku pagasts, "Saulpurenes".

Tas ir viens no pirmajiem tūrisma

projektiem, kura mērķis ir veicināt

iedzīvotāju veselīgu un aktīvu

dzīvesveidu Līvānu novadā. Velosipēdu

nomas punkta piedāvājumu izmanto ne

tikai privātpersonas, bet arī dažādu

uzņēmu un organizāciju darba kolektīvi,

lai dotos piknikā pie dabas vai vienkārši

izbraucienā.

Attēls 43: Viesu māja „Saulpurenes”


2) Aktīvās atpūtas un sporta iespējas

piedāvā arī dažādas sporta zāles

un laukumi Līvānu novadā. Skat.

aktīvās atpūtas un sporta

infrastruktūras aprakstu AP socialās

vides sadaļā „Sports un aktīvā atpūta”

Attēls 44: Izglītības darbinieku sporta svētki 2010 sporta laukuma Jersikas pagasta Buceniekos

3) Naktsmītnes Līvānu novadā

Viesu izmitināšanas pakalpojumi pilsētā un lauku mājās (salīdzinājumā ar apkārtējiem

novadiem, kur pēdējos gados ievērojami palielinajies lauku māju skaits viesu uzņemšanai)

Līvānu novadā nav pietiekoši attīstīti. Šobrīd novadā pieejamas vismaz 9 naktsmītnes, kas

uzskaitītas 5.pielikumā! Pakalpojums

pamazām attīstās, un šī ir „brīva niša”

jaunu uzņēmumu izveidei. Ņemot

vērā pussalas starp Dubnu un

Daugavu Līvānos ilgtermiņa atīstības

plānu, nepieciešams izveidot arī telšu

vietas uz pussalas, kā arī veicināt

privātā sektora aktivitāti viesnīcas

(viesu nama) būvniecībā uz pussalas

pie LMAC.

Attēls 45: Atpūtas komplekss „Krasti” (Līvānu novada Turku pagastā)

4) Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi

Līvānu novadā (t.sk. pagastu teritorijās) ir vairāki sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kurus

izmanto gan vietējie iedzīvotāji, gan viesi. Lielākie no tiem uzskaitīti 6.pielikumā. Kopumā

šis tūrisma nozarei tik ļoti svarīgais pakalpojums – sabiedriskā ēdināšana - Līvānu novadā

diemžēl netiek nodrošināts pietiekamā kvalitātē. Ņemot vērā LMAC un LATC iespējamo

paplašināšanos un tūristu piesaisti uz pussalas starp Dubnu un Daugavu Līvānos,

nepieciešams veicināt privātā sektora aktivitāti ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanā uz

pussalas pie LMAC. Nepieciešams papildus attīstīt sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos

strādājošo cilvēkresursu kapacitāti, kā šī pakalpojuma sniedzējus mērķtiecīgi iekļaut novada

kopējos tūrisma produktos.


5) Sabiedriskās tualetes

Sabiedrisko tualesu pieejamība ir salīdzinoši apmierinoša – tās ir pie Līvānu dzelzceļa

stacijas (Dzelzceļa iela 13), pie atsevišķām Līvānu novada velomaršrutu atpūtas vietām,

zaļajā zonā iepretim Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centra ēkai (Domes ielā 3), kā

arī sabiedriskās tualetes ir pieejams pilsētas kapos. Diemžēl jāsecina, ka tualešu kvalitāte

būtu jāuzlabo. Daudzi iedzīvotāji tās neapmeklē un mēģina tā vietā izmantot pašvaldības

iestādēs – piem., Latgales mākslas un amatniecības centrā (Domes iela 1), Līvānu aktīvā

tūrisma centrā (Domes iela 1b), Līvānu novada domē (Rīgas ielā 77) – esošās apmeklētāju

tualetes.

Tūrisma apskates objekti Latgales mākslas un amatniecības centrs- iekārtots bijušajos Korfu dzimtas muižas

īpašumos (bijušajā muižas klētī ar tai piebūvēto paplašinājumu). Centrā atrodas keramikas,

aušanas, stikla apstrādes darbnīcas, amatniecības darbu vēsturiskā ekspozīcija, izstāžu zāle,

konferenču zāle.

Attēls 46: Vēsturiskās ekspozīcijas zāle un radošo aktivitāšu piemēri LMAC

Senatnīgā ēka savienota ar mūsdienīgā stilā celtu centra daļu, kurā izvietota izstāžu zāle,

amatnieku darbnīcas un konferenču zāle, kopā veidojot unikālu mākslas un amatniecības

centra kompleksu. Centra apmeklētāji var aplūkot pastāvīgo ekspozīciju par amatniecības

attīstību Latgalē, kā arī klātienē apgūt dažādas amatniecības prasmes – aušanu un

keramikas izstrādājumu veidošanu. Vienā no izstāžu zālēm centra apmeklētāji katru mēnesi

var aplūkot dažādas mūsdienu mākslas izstādes (gan pašmāju mākslinieku, gan ārvalstu).

Latgales mākslas un amatniecības centrs paralēli pastāvīgajām centra aktivitātēm piedāvā

dažādus ar amatniecību saistītus kursus, organizē kāzas un dažādus pasākumus, lai

popularizētu amatniecību Latgalē.

LMAC piedāvā vietējās amatniecības attīstību veicinošas tūrisma aktivitātes, kā arī Latgales

reģionā uzskatāms par novatoru līdzdarbošanās tūrisma pakalpojumu piedāvājumā un

attīstībā. Līdzdarbošanās tūrisms ir viens no aktīvā tūrisma veidiem, kurā tūrists visas

nepieciešamās darbības veic pats, cita vadībā vai ar cita palīdzību (piemēram, konkrēta

amatnieka vadībā izstrādā amatu raksturojošu priekšmetu utml.).


Līvānu stikla muzejs ir viens no populārākajiem tūrisma apskates objektiem bijušā Preiļu

rajona robežās un arī Līvānu novadā. Līvānu stikla muzeju ik gadu apmeklē vidēji 5000 viesu.

Līvānu stikls ir unikāls ar Baltijā vienīgo stikla izstrādājumu kolekciju, kas ražota Līvānu

stikla fabrikā pie dažādiem īpašniekiem un sabiedriskajām iekārtām vairāk kā simts gadus

ilgā laika periodā. Šajā kolekcijā var apskatīt stikla izstrādājumus, sākot no mušķērājiem,

senatnīgām glāzēm un pudelēm līdz pat moderniem stikla traukiem un gaismas

ķermeņiem, ko Līvānu rūpnīcā ražoja pēdējos gados, realizējot dažādos pasaules tirgos.

Kopš rūpnīcas maksātnespējas stikla kolekcija ir Līvānu novada pašvaldības īpašums.

Aizvadītos divus gadus

pašvaldība intensīvi meklēja

iespējas kolekcijas noformēšanai

un izstādīšanai piemērotās

telpās. Piesaistot līdzekļus

pārrobežu projektos, Latgales

mākslas un amatniecības

centram 2010.gadā ir uzbūvēta

piebūve, kurā izvietota arī stikla

kolekcija ar vairākiem

tūkstošiem eksponātu.

Attēls 47: Līvānu stikla muzejs bijušās Līvānu stikla fabrikas telpās

Attēls 48: Līvānu stikla galerija jaunajā LMAC piebūvē

Līvānu Sv. Miķeļa katoļu baznīca ir arhitektūras piemineklis. Baznīcas celtniecība uzsākta

1860. gadā un pabeigta 1861. gadā. 1. Pasaules karā stipri nopostīta, bet vēlāk

atjaunota.Baznīcai ir vairāki altāri. Tā ir triju jomu mūra celtne, kuras arhitektoniski

nozīmīgākie elementi ir interjera arhitektūra un baznīcas iekārta. 1936. gadā uzstādītas


jaunas ērģeles un ievietotas mākslinieka Šēnberga glezna "Sv. Jānis Kristītājs" un 14 Krusta

ceļa gleznas (vācu mākslinieka Fogela gleznu kopijas, 19.gs. 1.puse).31

Arhitektūras piemineklis, ko apmeklēs tikai tie tūristi, kas patiesi par to interesējas vai arī

viņu darbs ir ar to saistīts. Latgalē vien ir aptuveni 150 dievnami, no kuriem tikai daži ir

atpazīstami arī Latvijas mērogā vai par tiem ir mācīts vēsturē vai kultūras vēsturē. Mazo

baznīcu mīnuss ir tāds, ka tās nav atvērtas visu laiku, bet bieži vien tikai svētdienās, kad

notiek dievkalpojumi. Tas bieži liedz tūristiem tās aplūkot no iekšpuses.

Līvānu luterāņu baznīca - baznīcas projektu izstrādāja inženieris Pētersons no Krustpils un

1929. gada rudenī tika ielikts pirmais pamatakmens. Būvdarbi bija pabeigti 1932. gada

maijā.1933. gada Lieldienās draudzes locekļus pulcēja jauns bronzas zvans, bet ar mācītāja

K. Brieža palīdzību 30. gadu beigās draudze dabūja jaunas ērģeles.32

Līvānu pareizticīgo visusvēto baznīca - tās pamatakmens baznīcas celtnei ielikts

1937.gada septembrī. 1939.gadā tika pabeigti celtnes ārējie darbi. Pēckara periodā celtne

gāja bojā, 60 gados tika nojaukts kupols. Baznīca savu īpašumu atguva 1992.gadā,

restaurācija sākās 1998.gadā, pēc gada tika atjaunots kupols ar oriģinālo saglabāto

pirmskara baznīcas krustu, un no 2004.g. ir atjaunota arī draudzes darbība. Nezinātājam

varētu būt grūtības ar dievnama atrašanu, jo tas atrodas vienā no Līvānu pilsētas klusajiem

rajoniem. Taču tieši mierīgā atmosfēra piešķir tā īpašo atmosfēru.

Jersikas pareizticīgo baznīca– braucot pa Rīgas – Daugavpils šoseju, skatu piesaista

nelielas pareizticīgo baznīcas stāvs. Krievijas impērijas laikā Jersikā (Cargradē) nebija savas

pareizticīgās baznīcas. Šī baznīca ir īpaša, jo tādas, visticamāk vairs nav nevienas. Baznīcas

ārējā apdare – sienas, logu rāmji, jumta spāres, jumts,

kupola apakša un pats kupols – ir no dzelzs vai čuguna.

Tautā šo baznīcu tā arī dēvē – „Dzelzs baznīca”. Baznīca

celta XIX gadsimta sākumā Odesā, kara jūrnieku un kuģu

būvētāju garīgo vajadzību apmierināšanai. 1866. gadā

Odesā to ieraudzīja galvenais Ziemeļrietumu dzelzceļu

pārvaldnieks Kaufmans, un drīzumā vienojās par tās

pārvešanu uz Daugavpili. 1866. gadā baznīcu izjauktā

veidā pa dzelzceļu pārveda uz Daugavpili, kur tā atradās

līdz 1904. gadam, kad kara resora vadība to nolēma

nojaukt, jo tā kļuva par mazu garnizona

vajadzībām.„Dzelzs baznīcu” atkal izjauca un pa dzelzceļu

pārveda uz „Cargradi” Jersiku. Pēc šī atgadījuma baznīca

tautā ieguva nosaukumu „Ceļojošā”.

Attēls 49: Jersikas pareizticīgo baznīca

31

Līvānu novada Tūrisma informācijas centra dati 32

Līvānu novada Tūrisma informācijas centra dati


Madaliņas Svētās Marijas Magdalēnas Romas

katoļu baznīca– baznīcā atrodas draudze, kas

uzskatāma par vissenāko Latvijā- tās aizsākumi

meklējami jau 11,gs., par ko liecina Jersikas

pilskalnā atrastie krustiņi. 1828. gadā Līvānu

draudzes prāvests Umbrorevičs netālu no

Jersikas, Gosporu sādžā uzcēla mūra baznīciņu,

kuru veltīja svētajai Marijai Magdalēnai. Baznīcā

ir divas liela formāta svētgleznas: Vissvētās

Jaunavas Marijas Pastāvīgās palīdzētājas

svētglezna, kas ir vecāka par baznīcu, un Sv.

Marijas Magdalēnas svētglezna, kuru gleznojis

mākslinieks M. Drancens 1934. gadā. Romāņu

stilā celtā baznīca uzbūvēta no laukakmeņiem.

Vieta lauku apvidū baznīcas celtniecībai esot

izraudzīta tāpēc, ka Daugavas krastā atrodas

dziednieciskais avotiņš.

Attēls 50: Madaliņas Svētās Marijas Magdalēnas

Romas katoļu baznīca

Rudzātu Sv. Kārļa Boromeja katoļu baznīca - pirmo Elenorviles kapelu Rudzātos uzcēla

1701.gadā, bet 1972.gadā ēku pārveda uz Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Tagadējā koka

baznīca būvēta 1910.-1913.gadam ar grāfa Plātera – Zīberga atbalstu. 20.gs. 50. gados

uzbūvēja baznīcas mūra torni.

Mālkalna vecticībnieku lūgšanas nams- būvēts 1904. gadā atrodas Rudzātu pagastā. Nams

ir guļbūve ar dēļu apšuvumu, kurš pašlaik ir slēgts. Pagastā esošā Rudzātu svētā Jēkaba

Romas katoļu baznīca atrodas Rudzātu ciema centrā, ceļu krustcelēs, pirmsākumos baznīca

būvēta 1757. gadā. Kad tā nodega, otrreiz tikusi atjaunota 1913. gadā.

Znotiņu Dievmātes Romas katoļu baznīca- ierīkota un iesvētīta 1926.gadā muižas labības

kaltē. Pēc 2.pasaules kara remontēja, pārbūvēja, apšuva ar ķieģeļiem, ēkai uzlika šīfera

jumtu un ievilka elektrību. Dievnamā ir viens altāris, kurā atrodas gleznas ar Sv. Izidora un

Sv. Lūcijas attēlojumu. Mūsdienās atjaunotais dievnams atkal no jauna pulcē draudzes

locekļus.33

Krucifiksi– mazas svētvietas ceļa malās, kas veido īpašu vietu Latgales kultūrvidē. Latgalē

pie krucifiksiem tradicionāli cilvēki pulcējas maija dziedājumos un lūgšanās. Tie ir arī

koktēlniecības pieminekļi, kas veido raksturīgo Latgales ainavu. Arī Līvānu novadā uzstādīti

vairāki krucifiksi: Turku pagasta Zepos un Veiguros, un vairāki Rožupes pagastā, tāpat

Krucifiksi atrodas arī Jersikā un Rudzātos. Arhitektūras piemineklis ir Būmaņu ciema

krucifikss. Rudzātu teritorijā atrodas vairāki seni un ievērojami krucifiksi. Ievērojamākais no

tiem – Lācupu krucifikss.

33

Latvijas ceļvedis, SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, 2007, - 318 lpp.


Senkapi un piemiņas vietas - nozīmīgs nacionālais vēsturiskais mantojums un Līvānu

novadā to ir daudz: Veiguru senkapi, Steķu senkapi, Lāču senkapi, Zundānu viduslaiku

kapsēta, Muktupāvelu senkapi, Oškalniešu senkapi, Ģedušu (Gavartīnes) pilskalns, Jersikas

pilskalns, Jersikas senkapi un apmetne.

Rudzātu pagastā ir apbedījumu vieta Otrā pasaules kara karavīru brāļu kapi, kas izveidoti

pēc Steķu kaujām. Pagastā atrodas Otrā pasaules kara Steķu kauju vietas. Te 1944. gada

jūlija beigās un augusta sakumā notika kaujas starp padomju armiju un vācu karaspēku.

Zemnieku sēta „Šultes” ir vienīgais valsts nozīmes Latgales tautas arhitektūras piemineklis

Līvānu novadā (atrodas Sutru pagastā), celts 19. gs. beigās. Māja sevī glabā daudzus

muzejiskus elementus istabai, klētij, sētai un rijai piederīgus priekšmetus un darba rīkus no

pagājušā gadsimta. Tītavas un stelles, kokgriezumiem rotātus skapjus un no klūgām liektus

sēdekļus, kanapē, tīnes un arī kulstīklas.

Jersikas pilskalns - atrodas Daugavas krastā starp divu strautu gravām, 9 km aiz Līvāniem,

200 m no Rīgas - Daugavpils šosejas. Jersikas (Gercike) vārds no 1203. līdz 1375. gadam

daudzkārt minēts rakstītajos avotos. Jersikas pilskalns bijis 12. un 13. gs. seno latgaļu

Jersikas valsts ekonomiskais un politiskais centrs. 13. gs. sākumā tajā valdīja Visvaldis. Kad

vācu krustneši Jersiku 1209. gadā ieņēma, viņu laupījumā bez visa cita bija arī baznīcu zvani

un svētbildes, kas liecina par Jersikas kristīgo raksturu.Izrakumi pilskalnā ļauj secināt, ka

ļaudis te dzīvojuši kopš I g.t. p.m.ē. Pilskalna plakumā konstatētas 10 apbūves kārtas.

Mazāk stāvajā pilskalna Z malā ierīkots valnis. Visapkārt pilskalnam atradusies senpilsēta,

bet lejpus pilskalna Daugavas krastā - kapulauks.

Pilskalns savas varenās aizsardzības būves - vaļņi ar koka kamerām - ieguva 11. gs.

Domājams, tas sakrīt ar Jersikas

karaļvalsts nostiprināšanos.34

Mūsdienās Jersikas pilskalns

atrodas privātīpašumā, tā

apmeklējums ir jāsaskaņo ar

īpašniekiem. Esot pilskalnā, var

apskatīt pret Daugavu vērstā

nogāzē augošu dižliepu ar

fantastiskajiem sakņu veidojumiem.

Attēls 51: Skats no Jersikas pilskalna uz Daugavu

Līvānu atbrīvošanas piemineklis- celts brīvības cīņās kritušo latviešu kareivju piemiņai, kuri

1919.g. ieņēma un atbrīvoja Līvānus no lieliniekiem. Pamatakmens likts 1934.g. oktobrī.

Piemineklis atklāts 1935.g. 9.jūnijā (autors arhitekts Pāvils Dreimanis). Tas sastāvēja no 15 t

smaga Krievijas armijas pamesta cietokšņa lielgabala stobra un četrpakāpju betona pamata.

Kopējais pieminekļa augstums bija 7 m. Pie pieminekļa piestiprinātajā granīta plāksnē bija

iegravēti 40 kritušo Līvānu atbrīvotāju vārdi. 1958.gadā piemineklis tika nogāzts un

34

Interneta adrese: http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=1828&prop_id=176

http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=1828&prop_id=176


piemiņas vieta izpostīta.2003.gadā Līvānu novada dome pieņēma lēmumu par Atbrīvošanas

pieminekļa atjaunošanu.

Latvijā tika sameklēts līdzīgs lielgabala stobrs, veikta

pieminekļa postamenta betonēšana, apšūšana ar granīta

plāksnēm un bruģa izveidošana. Piemineklis ir izgaismots

no trim pusēm, apkārtne labiekārtota. 2004.gada

3.decembrī notika svinīga atjaunotā pieminekļa atklāšana.

Līvānu atbrīvošanas pieminekli var atplūkot arī

garāmbraucot. Kā liecina, pieredze, tad tūristus mazāk

interesē ar karu saistītie pieminekļi, it īpaši, ja klāt nav

cilvēks, kas par to var pastāstīt. Pie šādiem pieminekļiem

parasti apstājas tie, kam interesē vēsture vai ja kāds no

draugiem vai ģimenes locekļiem ir bijis saistīts ar šiem

notikumiem, kam par godu piemineklis ticis izveidots.

Attēls 52: Līvānu atbrīvošanas piemineklis

Pārceltuve pār Daugavu Līvānos (Līvāni – Dignāja) savieno abus Daugavas krastus un ir

vistaisnākais ceļš no Latgales uz

Zemgali. Pārceltuve ir ļoti nozīmīgs

satiksmes līdzeklis abu upes krastu

iedzīvotājiem - gan gājējiem, gan

autobraucējiem un riteņbraucējiem. Tā

ir iespēja saskarties ar pagātni klātienē,

jo šobrīd pār Daugavu kursē tikai trīs

pārceltuves - Līvānos, Jersikas pagastā,

Līgatnē. Daudziem tā ir eksotika.

Celtuve veidota no krievu armijas

pontoniem, kas ir no tanku pontontilta.

Attēls 53: Pārceltuve pār Daugavu Līvānos

Pārceltuve „Dunava” Jersikas pagastā(Jersika – Dunava) - atrodas Jersikas pagastā

Gosporos, savieno abus Daugavas krastus un tas ir taisnākais ceļš uz Dunavu, kur var

apskatīt pieminekli plostniekiem, tālāk uz Tadenavu, Rubeņiem vai Sēliju.

Jersikas meža taka-Jersikas biotopu taka ir viena no VAS „Latvijas Valsts meži”

izveidotajām meža izziņas vietām, kur vides gida pavadībā iespējams apskatīt mammas

dabas krāšņo daudzveidību aizsargājamā vidē. Lieliska pastaigu vieta ar plašām un

saistošām izziņas iespējām, sevišķi ieteicama ģimenēm ar maziem un skolas vecuma

bērniem – šeit ir ierīkots atpūtas laukums ar šūpolēm un soliņiem.


Ievērojamākie īpaši aizsargājamie dabas objekti ir Jersikas liepu aleja, Dzenes kalns,

Dzeņu grava (Dzenes kalns – pilskalns). Daugavas ielejas ainava Jersikas pagastā ir unikāla

ģeoloģiska un kultūrvēsturiska parādība. Visgleznainākās ainavas skatāmas tieši Lauros un

Kusiņos.

Turku pagastā kā dabas apskates objekti ir Saliešu dižozols, atrodas autoceļa Turki-Mežāre

malā un ir dižākais atsevišķi augošais ozols bijušajā Preiļu rajona teritorijā ar apkārtmēru 7,2

m. Pagstā ir dižozols Grugulēs, kurš atrodas Atašas upes krastā un tā apkārtmērs ir 5,4

metri. Pagastāatrodas dabas liegums(NATURA 2000 teritorija) Gaiņu purvs, ar reti

sastopamu ainavu. Tas ir liels, klajš augstais purvs bez meža joslas. Gaiņu purvs ir bagātīgs

ar dabas ainavām, kā arī ar dažādu biotopu, dzīvnieku un putnu daudzveidību, tāpēc tajā

jāizveido dabas taka, kā arī jāizveido papildus taka starp Gaiņu purvu un Silavu ezeru, kuram

ir raksturīga skaista apkārtne.

Vēl viens ievērojams valsts nozīmeskultūrvēsturiskais objekts Turku pagastā ir Gedušu

pilskalns ar apt. 750 kv.m platību, abos galos nocietināts ar diviem valņiem, abas pilskalna

malas trīs metri zem pakalna līmeņa ieskauj izteikta terase ar zemu valni tās malā. Ieeja

pilskalnā, kas jaunākos laikos paplašināta, ved gar gala nocietinājumiem.

Līvānu novadā ir vairākas piemiņas vietas: Jēkaba Graubiņa piemiņas akmens, Poldera

krusts - Nacionālo partizāņu piemiņas vieta, piemiņas vieta II Pasaules karā bezvēsts

pazudušajiem un kritušajiem, piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem Jersikā.

Aktīvākajiem Līvānu novada viesiem ir pieejami interesanti velo maršruti un laivošanas

maršruti (skat. 7.pielikumā).

Attēls 54: Laivošana pa Daugavu Attēls 55: Velobraukšanas fani

kādā no izbraucieniem

Pasākumu organizēšanas iespējas Pasākumu organizēšanai Līvānu novadā pieejamas vairākas vietas gan iekštelpās, gan ārā.


Līvānu novada Kultūras centrs

sākotnēji kultūras nams uzcelts

1974.gadā, 2009.gadā veikta

ievērojama ēkas rekonstrukcija,

kā rezultātā centra ēkā ir izstāžu

zāle, kamerzāle un svinību zāle ar

600 skatītāju vietām.

Attēls 56: Līvānu novada kultūras centra lielā zāle

Latgales mākslas un amatniecības centrs (LMAC) – piemērots nelielu semināru

organizēšanai. Konferenču zāle ir izvietota Latgales mākslas un amatniecības Centra

jaunajā ēkas korpusā, kur visas zāles garumā ir izvietoti logi ar skatu uz mainīgo Daugavas

plūdumu. Pasākumu starpbrīžos un kafijas pauzēs var baudīt apkārtnes dabas ainavu un

klusumu, iepazīties ar Centra patstāvīgo ekspozīciju, tematiskajām mākslinieku un

amatnieku darbu izstādēm, kā arī iemēģināt savu roku audēju vai keramikas darbnīcās.

60 m2 lielo konferenču zāli var izmantot līdz 50 cilvēkiem, konferenču, semināru un citu

privātu vai publisku pasākumu rīkošanai. Zāle ir aprīkota ar bezvadu internetu, projektoru,

ekrānu un gaisa kondicionētāju.

Attēls 57: Konferenču zāle Latgales mākslas un amatniecības centrā

Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs (LIIC) – piemērota vieta dažādu semināru,

konferenču un prezentāciju rīkošanai. Semināru rīkotājiem tiek piedāvāta zāle līdz 100

dalībniekuvietām ar visu nepieciešamo moderno tehnoloģiju aprīkojumu, ir pieejams arī

WiFiinternets.


Attēls 58: Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centra konferenču zāle

Turku pagasta 2010.gadā tika uzbūvēts un atklāts Turku saietu nams un tagad vietējiem

lauku iedzīvotājiem ir dotas iespējas nodarboties ar pašdarbību un apmeklēt kultūras

pasākumus, kā arī izmantot bibliotēkas pakalpojumus un bezmaksas internetu. Turku saieta

nama zāles ietilpība ir līdz 150 cilvēkiem.

Saietus un atpūtas pasākumus var organizēt Turku pagasta pārvaldes zālē ar kamīnu

(ietilpība līdz 100 cilvēkiem), Rožupes kultūras namā (ietilpība ir 120 cilvēki), Rožupes

brīvdabas estrādē, Rudzātu saieta namā, Sutru pagasta kultūras namā– piemērota vieta

dažādu lielu pasākumu organizēšanai, jo kultūras nams ir ar ietilpīgām zālēm, kurā pieejama

gan deju skatuve, gan arī kino skatīšanās iespējas (aktu zāles ietilpība ir 300 cilvēki).

Attēls 59: Pašdarbības kolektīvu priekšnesumi Rožupes pagasta estrādē

Katrā pagastā pasakumus iespējams organizēt arī tur esošajos parkos. Piem.,Rudzātu

pagastā iecienītapasākuma organizēšanas vieta ir Rudzātu parks, kur iespējams rīkot gan

dažādus saviesīgus pasākumus, gan tūrisma sacensības, kuros var piedalīties pat līdz 200

dalībniekiem.


Nepieciešamības gadījumā pasākumu organizēšanai var izmantot visu skolu svinību

zāles.Sporta pasākumiem pieejamas vairākas sporta zāles, sporta laukumi un stadioni

(detalizētu informācija skatīt sadaļā „Brīvā laika pavadīšanas iespējas”).Bez tam liela daļa

vasaras sezonas pasākumu notiek pilsētas publiskajos laukumos, piem., Tradīciju laukumā,

Centra laukumā Līvānos.

Neformāla rakstura pasākumiem piemērots viesu nams „Krasti” un viesnīca „Gamma”.

Lauku un aktīvais tūrisms Lauki tiek uzskatīti par ideālu vietu, kur atpūsties no pilsētas ikdienas, jo tur ir plašas

rekreācijas iespējas. Tūristi lauku rajonos visbiežāk ierodas nedēļas nogalē dažādos

izbraukumos, piknikos, dodas pastaigās, izjādēs, nodarbojas ar makšķerēšanu un medībām.

Populārākās ir tās lauku teritorijas, kurā ir ne tikai pievilcīga daba, bet arī kultūrvēsturiski

objekti vai kuros ir radītas iespējas aktīvai atpūtai.

Sadarbojoties ar vietējiem uzņēmējiem un zemniekiem Līvānu pašvaldības Līvānu aktīvā

tūrisma centrs varētu izstrādāt interesantus un aizraujošus maršrutus pa Līvānu novadu.

Piemēram, zemnieku sētas apskate, piedāvājums izbaudīt tradicionālos Latgales ēdienus un

tradicionālo pirti, iepazīties ar bišu dravu un nobaudīt svaigu medu, izzināt augu

dziednieciskās spējas un nobaudīt kādu no zāļu tējām.

Līvānu novadā ir plašas iespējas attīstīt lauku tūrismu, jo blakus esošos novados nav vai ir

tikai dažas lauku mājas, kas piedāvā atpūtu tūristiem. Protams, lai veiksmīgi varētu attīstīt

augstāk minētos tūrisma veidus, ir nepieciešams vietējai pašvaldībai attīstīt vai pilnveidot

jau esošo tūrisma infrastruktūru.

Bioloģiskām saimniecībām ir liela loma lauku tūrisma un ekotūrisma attīstībā Līvānu

novadā. Nepieciešams realizēt vairākus mērķtiecīgus pasākumus lauksaimniecības

izmantošanai ekotūrisma, dabas tūrisma attīstībā. Tas ļaus tūristiem piedāvāt izzināt dabu,

apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā

arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos. No ekotūrisma produktiem un pakalpojumiem

iegūtie līdzekļi var tikt novirzīti dabas un vides saglabāšanai, aizsardzībai, sakārtošanai un

uzlabošanai.

Lielākie lauku tūrisma uzņēmumi ir: Z/s „Vidussala”, Turku pagastā, Z/s „Dālderi”, Rožupes

pagastā, Z/s „Kaži”, Sutru pagastā, kas piedāvā dažādus bioloģiski tīrus lauku labumus;

viesu māja „Saulpurenes”, atpūtas komplekss „Krasti” un atpūtas vieta „Tīrie dīķi”,

nodrošina viesus ar naktsmītnēm lauku teritorijās.

Z/s „Vidussala” viesi varēs dziļi ieelpot biškrēsliņa rūgto smaržu, paknibināties pie samteņu

estragona krūma, nogaršot meža zemenītes, noglāstīt burvīgās delfīniju ziedkopas.

Pelēkajām dienām ir pirtiņa, pēc kuras var baudīt aromātiskas zāļu tējas. Piedāvā meža

taku.

Z/s „Dālderi” piedāvā viesiem iegādāties ārstnieciskās tējas, kuras vāc gan pļavās, gan

audzē savā saimniecībā. Sierus un citus lauku labumus var iegādāties iepriekš piesakot.


Z/s „Kaži” piedāvā baudīt brīnišķīgu stādu daudzveidību ar bagātīgu viengadīgo puķu

klāstu, ziemciešu kolekciju, un pat iegādāties sevišķi iepatikušos augus.

Līvānu novadā jau ir izveidojušies vairāki tematiskie ciemi, Latvijas – Lietuvas pārrobežu

sadarbības programmas 2007 – 2013 projekta „Tematiskie ciemi: jaunas iespējas

uzņēmējdarbības attīstībai Latgales un Aukštaitijas pārrobežu reģionā” ietvaros. Projekta

mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības un darba tirgus attīstību vietējā pārrobežu līmenī,

sekmējot ciemu ekonomisko potenciālu konkurētspējīgu produktu un kopēja mārketinga

attīstībai, kam pamatā ir tradicionālās ekonomiskās vērtības un vienota tematisko ciemu

koncepcija.

Līvānu novada Turku pagasta „Vidussalu” saimnieki piedāvā „Zāļu sievas noslēpumus”.

Viņi meklē noieta tirgu Latgalē, Latvijā un Eiropā, savu pieredzi un prasmes piedāvā apgūt

pagasta iedzīvotājiem, gan pamatskolas audzēkņiem, gan citiem interesentiem. Tālākā

nākotnē cer veicināt ne tikai zāļu tējas ražošanu un pirts tradīciju attīstību, bet arī

ekotūrismu.

„Piens un medus” – tā saucas tematiskais ciems Līvānu novada Rožupes pagastā. Ciema

mērķis ir atjaunot siera siešanas tradīcijas, uzlabojot receptūras, popularizēt senās prasmes,

veicināt bitenieka aroda atdzimšanu, informējot par plašajām medus lietošanas iespējām.

Ciems „Piens un medus” kalpos tradicionālo arodu popularizēšanai laukos, kas dos iespēju

pelnīt iztiku, rādīt novada tradīcijas un savas prasmes tūristiem. Dabīgu ekoloģisko

produktu vērtības atdzīvināšana, kas kalpotu par ekotūrisma piesaistes objektu Latgales

reģionā.

„Tekstila ciems „Madaras”” atrodas Līvānu novada Jersikas pagasta Stūrišķos. Idejas

autori ir Līga Eiduka, Inese Valaine un Sandra Vigule. Viņas plāno pilnveidot tekstila

darbnīcas attīstību, meklēt noieta tirgu. Savu pieredzi un prasmes piedāvā apgūt ne tikai

vietējiem ļaudīm, bet arī atbraucējiem. Tekstila darbnīcas attīstība un tradicionālā aroda

popularizēšana laukos dos iespēju lauku iedzīvotājiem pelnīt iztiku, rādīt tradīcijas. Tālākā

nākotnē tas varētu sekmēt ne vien aušanas un adīšanas prasmju attīstību, bet arī aitkopības

nozares atdzimšanu novadā.

Floristikas ciems un dekoratīvo stādu audzēšana atrodas Līvānu novada Sutru pagasta

Kažu ciemā. Plānots tiek izveidot tūrisma objektu „Mana ozolu aleja”, popularizēt

stādaudzētavu „Kaži”, piesaistīt vairāk pircēju, tūristu, veidot vasaras nometnes bērniem un

jauniešiem, popularizēt dārzkopja un florista amatus, organizēt tematiskos pasākumus.

Līvānu novadā ir izstrādāti 2 maršruti aktīvajiem laivotājiem, kā arī ES programmas

Interreg IIIA projekta „Exciting Cycling Net” (Aizraujošs velo celiņu tīkls Baltijas valstu ezeru

zemē) ietvaros Līvānu novadā tika izveidoti četri aizraujošivelo maršruti ar atpūtas vietām:

Maršruts „Līvānu pilsēta”, distance 10 km

Maršruts „Grīvas loks”, distance 25 km

Maršruts „Staru loks” , distance 43 km

Maršruts „Stikānu loks” , distance 20 km


Detalizēts laivošanas un velo maršrutu apraksts ir pieejams 7.pielikumā.

Līvānu novadā aktīvu atpūtu (riteņbraukšanu) aktīvi popularizē biedrība „Veloklubs

Līvāni”, kas tika izveidota 2008.gada janvārī. Biedrības pārstāvji aktīvi piedalās ar

velosportu saistītās sacensībās un citās ar riteņbraukšanu saistītajās aktivitātēs Latvijā un

ārvalstīs, kā arī organizē velosporta sacensības un citas ar riteņbraukšanu saistītas

aktivitātes ģimenēm, komandām un citiem interesentiem Līvānu novadā. Paraleli tiek arī

popularizēti un reklamēti velosportu un riteņbraukšanu atbalstošie vietējie uzņēmumi un

organizācijas.

Biedrība „Veloklubs Līvāni” ar ES un Līvānu novada domes līdzfinansējumu Līvānu pilsētās

centrā (Rīgas ielā 77) ir izveidojusi sabiedrisko centru un modernu velosipēdu

remontdarbnīcu. Vietējiem iedzīvotājiem tiks sniegti veloservisa pakalpojumi ar iespēju

apgūt velosipēda remontēšanas prasmes, tiks sniegta informācija par biedrības "Veloklubs

Līvāni" darbību un veiktajām aktivitātēm, kā arī popularizēta riteņbraukšana un veselīgs

dzīvesveids Līvānu novada iedzīvotāju vidū. Popularizējot riteņbraukšanu tiks nodrošināta

ne tikai iedzīvotāju mobilitāte, bet arī paaugstināta sabiedrības atbildība un apziņa par

nepieciešamību saglabāt tīru apkārtējo vidi, uzlabot veselību un dzīves kvalitāti.

Tūrisma informācija

Par tūrisma nozari atbildīgā iestāde ir Līvānu novada domes 2001. gadā izveidotais Tūrisma

informācijas centrs (TIC), kas atrodas Līvānu novada domes Plānošanas un attīstības daļas

pakļautībā. TIC ir visu gadu funkcionējošs, ārzemju un vietējo ceļotāju, kā arī iedzīvotāju

apkalpošanas uzņēmums, kas pieder pašvaldībai un atrodas TIC darbībai paredzētajās

telpās – jaunizveidotajā Līvānu aktīvā tūrisma centrā, Līvānos, Domes ielā 1b. TIC galvenais

uzdevums ir informēt par tūrisma pakalpojumiem un sniegt palīdzību tūrisma pakalpojumu

izmantošanā. TIC ir vienotās valsts tūrisma informācijas sistēmas elements. Svarīgākās

veiktās aktivitātes no tā izveidošanas sākuma ir:

1. Informācijas vākšana, apkopošana, analīze.

2. Tūrisma informācijas sniegšana.

3. Tūrisma objektu reklāma.

4.Dalība gadskārtējos tūrisma gadatirgos Latvijā un Eiropā sniedzot informāciju

potenciālajiem tūristiem par Līvānu novada un Latgales tūrisma produktiem.

5. Aktīvākajiem Līvānu novada iedzīvotājiem un viesiem piedāvāt tūrisma un aktīvās

atpūtas inventāru.

Līvānu novada tūrisma produktu attīstība nakotnē jābalsta uz piecām pamatvērtībām –

kvalitāti, ilgtspējību, individualizāciju, augstu pievienoto vērtību, tūristu iesaisti un pieredzes

gūšanu.

Kvalitāte - vienota Līvānu novada tūrisma piedāvājuma pamata veidošana un

nostiprināšana, paaugstinot tūrisma pakalpojumu kvalitātes līmeni.


Ilgtspējība - Veidojot ilgtspējīgu tūrisma produktu, jāņem vērā, lai:

1) būtu ieguvumi vietējai ekonomikai;

2) attīstot tūrisma produktu tiktu nodrošināti sociāli ieguvumi vietējai sabiedrībai

(piemēram, radītas jaunas darba vietas, izveidota jauna vai uzlabota esošā infrastruktūra);

3) tiktu saglabātas dabas vērtības;

4) tiktu saglabātas kultūras vērtības un tās tiktu integrētas tūrisma produktos.

Individualizācija - paredz tūrisma piedāvājuma radīšanu vai pielāgošanu atbilstoši katras

nišas un segmenta individuālajām vajadzībām.

Augsta pievienotā vērtība - ar augstas pievienotās vērtības tūrisma produktiem tiek

saprasti tādi produkti, kur pievienoto vērtību rada cilvēks ar savām zināšanām un

profesionalitāti. Šāda produktu attīstīšana ir cieši saistīta tieši ar pašu tūrisma pakalpojumu

sniedzēju vēlmi ieguldīt tajā savas zināšanas, pieredzi, pašiem radot pieprasījumu un

sadarboties ar citiem.

Tūristu iesaiste un pieredzes gūšana - šis tūrisma produktu pamatprincips paredz

individuāli izstrādātu vai dažādu pakalpojumu sniedzēju sadarbības rezultātā radītu jaunu

tūrisma produktu ieviešanu vai esošo pilnveidošanu tā, lai tas dotu tūristiem iespēju

līdzdarboties, iesaistīties un piedzīvot emocijas, tādējādi gūstot jaunu, nebijušu pieredzi un

kvalitatīvi aizpildītu laiku, kas veicinātu uzturēšanās ilguma palielināšanos un pozitīvas

rekomendācijas.

Līvānu novada tūrisma vīzija - Līvānu novads ir atpazīstams kā pievilcīgs tūrisma

galamērķis, kas nodrošina sirsnīgu viesmīlību un tūristu vajadzībām atbilstošus, kvalitatīvus,

ilgtspējīgus un autentiskus tūrisma produktus ar augstu pievienoto vērtību, ko rada cilvēks

ar savām zināšanām, profesionalitāti un pieredzi.

1.19. EKONOMIKAS PAMATA INFRASTRUKTŪRA UN KOMUNĀLIE PAKALPOJUMI

Komunālos pakalpojumus Līvānu novadā nodrošina SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā

saimniecība”, kas veic Līvānu pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanu,

ūdens ieguvi, uzkrāšanu un sagatavošanu lietošanai līdz padevei maģistrālajā ūdensvada

tīklā, ūdens piegādi no padeves vietas maģistrālajos un iekš kvartālu tīklos līdz pakalpojuma

lietotājiem, lietus un kanalizācijas novadīšanu, atkritumu un septiķu izvešanu, Līvānu

pilsētas apzaļumošanu un ielu uzturēšanu kārtībā. SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālajā

saimniecībā” 2011.gadā ir nodarbināti 116 cilvēki.

SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” pēdējo gadu laikā ir realizējusi sekojošus

lielākos projektus:

„Ūdensapgādes pakalpojumu attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” (2005 – 2010)

„Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve Līvānos” (2006 – 2009)


„Kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija Līvānos” (2007 – 2008)

„Dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu izbūve Līvānos” (2008 – 2009)

2010.gada nogalē starp VARAM, Līvānu novada domi un SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā

saimniecība” tika noslēgta līguma vienošanās par projekta „Ūdenssaimniecības

pakalpojumu attīstība Līvānos, II kārta” īstenošanu. Plānotais kopējais projekta īstenošanas

ilgums no 2010.gada līdz 2014.gadam, kā rezultātā tiks izveidoti jauni ūdens pieslēgumi,

palielinot kopējo centralizētajai ūdens apgādes sistēmai pieslēgto iedzīvotāju skaitu par 3%

(no 69,1% uz 72%) un jauni kanalizācijas sistēmas pieslēgumi, palielinot kopējo

centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieslēgto iedzīvotāju skaitu par 8.9% (68,7% uz 77,6%).

Ūdens un kanalizācija

Līvānos centralizēto ūdensapgādes sistēmu izmanto apmērām 63% iedzīvotāji. Pilsētas

centralizētās sadzīves un komunālo notekūdeņu kopgarums 24,94 km, no tiem spiedvadi ir

10,94 km.

Pilsētas maģistrālais ūdensvada tīkla kopējais garums 13,4 km pilsētas teritorijā.Līvānu

pilsētā virszemes un lietus kanalizācijas sistēma izbūvēta Dubnas upes kreisajā krastā:

pa Celtniecības un Fabrikas ielām no bijušās Bioķīmiskas rūpnīcas pašteces DN 700 mm kolektoriem ar izlaidi Dubnas upē (nosēdaka pie Dubnas upes).

pa Lāčplēšu ielu, Dzelzceļa ielu pašteces kolektors DN 700 mm ar izlaidi Dubnas upē.

no Līvānu novada domes piegulošās teritorijas Rīgas iela 77 pāri Līvānu slimnīcas teritorijai, veikala „MaximaXX” piegulošajam laukumam DN 500 ar izlaidi Dubnas upē ar aprīkotu 3 pakāpju nostādinātāju pirms izlaides.

no Inovāciju centra Domes ielā3 virzienā uz bijušās Līvānu stikla fabrikas teritoriju, virzienāuz SIA „Biolitec” DN 400 caur 3 pakāpju nostādinātāju garām tradīcijulaukumam ar izvadu vaļējā grāvī, kurš ietek Dubnas upē.

no Saules ielas pašteces kolektors pa Lāčplēša ielu DN 400 mm līdz novadgrāvim Rīgas ielā 2A.

no Rīgas ielas 65 garām Rīgas ielai 63, Biedrības 3; 5 līdz Rīgas ielai, pāri centra laukumam līdz gājēju celiņam un ievadīts pašteces kolektorā DN700 ar izlaidi Dubnas upē.

no Liepu ielas pa pašteces teknēm, pa Rīgas ielas trotuāru ar izlaidi Dubnas upē.

no Saules ielas pa Zemgales ielu ar izlaidi vaļējā grāvī savienotā ar Daugavas upi.

no Saules –Lāčplēša ielas krustojuma pa Lāčplēša ielu pašteces cauruļvads DN 400 līdz ievadam vaļējā grāvī Rīgas ielas krustojumā.

Dzīvojamās mājas Rīgas ielas 41, 43, 45, Zaļās ielas 2,4, Avotu ielas 1A, 1D, Saules ielas 24,26, Rīgas ielas 35, 37 virszemes lietus kanalizācijas tīkli izvadīti uz Zaļo ielu, ievadīti Zaļās ielas maģistrālajā kolektorā un tālāk Zemgales, Saules ielas krustojuma skatakā, kura ir uzstādīta uz maģistrālā cauruļvada.


no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Sporta ielā 3b, 5, 7 iekšpagalmu stāvlaukumiem lietus un kanalizācijas sistēma DN 200 ievadīta gar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Sporta ielā 5, 7 vaļējā grāvī pie Sporta ielas.

Lietus novadīšanas teknes pa trotuāru no Rūpniecības ielas līdz centra laukumam un ievadīts DN 200 centrālā laukuma skatakā.

Lietus kanalizācijas kolektors DN 200 pa Raiņa ielu virzienā uz Zaļo ielu un Zaļajā ielā posmā no Biedrības līdz Zaļai ielai ievadīts maģistrālajā DN 500 cauruļvadā no Zaļās ielas pa bijušās Līvānu stikla fabrikas iebraucamajiem vārtiem cauri šai teritorijai garām SIA „Biolitec” ēkai un ievadīts vaļējā grāvī, kurš ietek Dubnas upē.

Virszemes lietus un kanalizācijas sistēmas tīkli DN 200 ar skatakām no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Zaļajāielā 10, 12, Biedrības ielā 3 ievadīts skatakā pretī mājai Rīgas ielā 65

Lietus ūdens un kanalizācijas sistēmas novadīšanas teknes pa trotuāru Rīgas ielas posmā no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās Rīgas ielā 59 līdz Biedrības ielai ievadīts skatakā uz Biedrības ielas DN 200.

Līvānu pilsētas Dubnas upes labajā krastā virszemes lietus kanalizācijas sistēma izbūvēta:

no iekškvartāliem dzīvojamās mājas Rīgas ielā 128, 130, 132, 134 virszemes lietus kanalizācijas sistēmas izvadīta Dubnas upē.

Līvānu pilsētas kultūras centra virszemes lietus kanalizācijas sistēma savienota ar Līvānu 1.vidusskolas lietus kanalizācijas sistēmu un izvadīti Dubnas upē.

Vecticībnieku stāvlaukumuvirszemes lietus kanalizācijas sistēmas cauruļvadi izvadīti pa Vecticībnieku ielu ar kritumu uz Kurzemes un Celtuves ielām, aprīkoti ar 3 pakāpju nostādinātāju un izvadīti vaļējā grāvī, kurš ir savienots ar Dubnas upi.

No stāvlaukumiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās Daugavpils iela 19, Vecticībnieku ielā 6, 8, Kurzemes ielā 8 lietus un virszemes kanalizācijas sistēma DN 200 ievadīta posmā gar mājām Kurzemes ielā 6,8, - un tālāk pa kolektoru DN 400 izvadīts pļavā pie Celtniecības ielas.

Sadzīves un komunālas kanalizācijas ūdeņus saņem un attīra SIA „Līvānu dzīvokļu un

komunālā saimniecība” bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās (NAI) no iedzīvotājiem, iestādēm,

firmām, veikaliem un tirdzniecības centriem, maziem uzņēmumiem, kuri ir pieslēgti

centralizētajai sadzīves notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas sistēmai.

Atkritumu apsaimniekošana

Galvenie atkritumu radītāji Līvānu novadā ir mājsaimniecības (70%), rūpniecības un

komerciālie uzņēmumi (16%), valsts un pašvaldības institūcijas un iestādes (8%). 6%

sastāda celtniecības atkritumi.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošana ir iekļauta Latvijas Vides politikas plāna prioritāro

problēmu sarakstā, jo tie noslogo vidi ar savu lielo apjomu, ir ūdens, gaisa un augsnes

piesārņojuma avots. Sadzīves atkritumu savākšana, izvešana ir viena no pašvaldības


pastāvīgajām funkcijām. Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Līvānu novadā tiek

organizēta saskaņā ar pašvaldības pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem.

Līvānu pilsētā 2010. gada laikā tika savāktas 1647,80 tonnas atkritumu, savukārt Līvānu

novada Rudzātu pagastā - 366m3; Rožupes pagastā - 322m3; Turku pagastā - 180m3; Sutru

pagastā - 42m3 un Jersikas pagastā - 70m3. 2010.gadā atkritumu bija mazāk salīdzinoši ar

2008. un 2009.gadu. Līvānu pilsētā un novadākopā ir ierīkoti 20 šķiroto atkritumu savākšana

laukumi. Diemžēl iedzīvotāji atkritumus šķiro pasīvi.

Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēguši 75% no Līvānu pilsētas iedzīvotājiem.

Līvānu novadā nav centralizētas bīstamo atkritumu savākšanas un uzglabāšanas vietas.

Bīstamie atkritumi rodas un tiek glabāti katra uzņēmuma vai iestādes teritorijā. Galvenie

bīstamo atkritumu radītāji pēc apjoma ir uzņēmumi, kuri veic mehānisko transporta līdzekļu

apkopi (to darbības rezultātā rodas atstrādātās eļļas, eļļas filtri, svinu saturoši akumulatori,

ķīmiskas vielas saturoši materiāli), degvielas uzpildes stacijas (naftas produktus saturošie

atkritumi), medicīnas iestādes (vienreizējās lietošanas šļirces, pārsienamais materiāls), un

fotolaboratorijas (ķīmiskie šķīdumi). Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām kārtējā gadā

uzkrātos bīstamos atkritumus ir jānodod savākšanas punktos tālākajai utilizācijai, lai

neveidotos lieli bīstamas vielas saturošu atkritumu uzkrājumi.

Viena no galvenajām nākotnes iecerēm ir centralizēta atkritumu šķirošanas laukuma izveide

sadarbībā ar blakus esošo pašvaldību atkritumu apsaimniekotājiem.

Energoapgāde

Rožupes un Turku teritoriju šķērso divas Daugavpils – Rīga virziena maģistrālās

augstsprieguma elektrolīnijas. Līniju jauda ir 110 kV un 330 kV, teritorijā ir plaši sazarots 20

kV augstsprieguma un zemsprieguma elektrolīniju tīkls ar vairākām transformatoru

stacijām.

Līvānu pilsētas patērētāji tiek apgādāti ar elektroenerģiju no 110 kV apakšstacijas Nr.196,

kura pieder SIA „Latvenergo". Apakšstacija atrodas Līvānu pilsētas austrumu daļā

Celtniecības ielā. Tajā uzstādīti divi transformatori 110/20/6kV ar 16 mV jaudu katrs.

Pavisam apakšstacijā ir desmit 6kV fīderi. Aizejošais 6kV tīkls – zemē ieguldīti kabeļi.

Pilsētas komunālajiem patērētājiem elektroenerģija galvenokārt tiek pievadīta pa 20/0,4 kV

sistēmu un rūpniecības nozaru 6/0,4 kV tīklu. Daļa pilsētas patērētāju pieslēgti GEPL

(galvenajām elektropārvades līnijām) 20 kV Nr.23, Nr.24 un Nr.26, kuras tālāk apgādā

pilsētai pieguļošos pagastus. Pilsētas centrālajā daļā 20 kV sadales tīkls galvenokārt ir

kabeļu veidā. Patērētāju vairums elektroenerģiju saņem pa 20 kV sadales tīklu no 5

maģistrālajām

GEPL, kurām pieslēgtas 25 transformatoru apakšstacijas 20/0,4 kV ar summāro jaudu

8500kV. Kopējā pilsētas elektriskā slodze ir 4,1 mW. Tai skaitā komunālā/sadzīves slodze –

3,1 mW.


Gāzes apgāde

Līvāni un Rožupes pagasts ir nodrošināti ar iespēju izmantot dabas gāzi. Turkos

daudzdzīvokļu un individuālo māju īpašnieki izmanto balonu gāzi. Dabas gāzi no

centralizētā gāzes apgādes tīkla Turkos nav iespēju izmantot. Gāzesvads šķērso Turku

teritoriju 11 km garumā.

Nepārtrauktu dabas gāzes piegādi rūpniecības uzņēmumiem, Līvānu pilsētas un Rožupes

pagasta iedzīvotājiem, kā arī daļai Jersikas pagasta uzņēmumiem nodrošina uzņēmums A/S

„Latvijas gāze”. Dabas gāze no 1998.gada tiek padota no maģistrālā gāzes vada Rīga –

Daugavpils caur gāzes regulēšanas staciju „Līvāni”, kura atrodas Rožupes pagasta teritorijā.

Rožupes teritoriju šķērso Daugavpils – Rīga maģistrālais gāzes vads 14034 m garumā.

Dabas gāzes lielākie patērētāji Līvānu novadā (bez pilsētas centralizētās siltumapgādes

nodrošinātāja SIA „Līvanu siltums”) ir:

Rožupes pamatskolas katlumāja, novada iedzīvotāji

SIA „Biolitec”

SIA „Daugulis un partneri”

Līvānu slimnīcas katlumāja

Dabas gāze tiek piegādāta 2457 dzīvokļiem. Kopējais dabas gāzes vadu garums ir 28162m,

tai skaitā 21740m zema (0-0,05kg/cm²) un vidēja (0,05-3kg/cm²) spiediena gāzes vadi. Bez

dabas gāzes daļa Līvānu pilsētas daudzdzīvokļu māju izmanto sašķidrināto gāzi, ko piegādā

SIA „Latvijas propāna gāze”.

Siltumapgāde

Līvānu pilsētā ir centralizēta siltumapgāde. To pārrauga Līvānu novada pašvaldības SIA

„Līvānu siltums”. Centralizēti apkure Līvānu pilsētātiek nodrošināta 55 daudzdzīvokļu mājās

un sabiedriskajos objektos, kas ir aptuveni 60% no pilsetas iedzīvotājiem. Lielākie

uzņēmumi siltumapgādi pašu vajadzībām nodrošina ar savām katlu mājām. SIA „Līvānu

siltums” 79% no pieslēgtajiem patērētājiem sastāda dzīvojamais sektors, 15% - budžeta

iestādes un 6% - pārējie patērētāji.

SIA „Līvānu siltums” katlu māja atrodas Jersikas pagastā (ar 1 gāzes katlu un 3 šķeldas

katliem), tās jauda 1,5 reizes pārsniedz maksimālo slodzi. Siltumapgādei 90% izmanto

šķeldu un tikai 10% dabasgāzi.

1.20. TRANSPORTA UN SAKARU INFRASTRUKTŪRA

2010.gadā tika veikta Līvānu novada autoceļu un ielu pārreģistrācija valsts reģistrā.

Aktualizējot autoceļu tīklu, šobrīd reģistrā ir iekļauti 133 pagastu autoceļi, 28 pagastu ielas


un 72 pilsētas ielas. Kopējais pašvaldības pārziņā esošo autoceļu un ielu kopgarums ir 277

km.

Pēdējo trīs gadu laikā krasi samazināta valsts mērķdotācija pašvaldību autoceļu uzturēšanai.

Līdz ar to Līvānu novada domes pamatuzdevums ar esošajiem mērķdotācijas līdzekļiem ir

nodrošināt pagastu ceļu uzturēšanu, lai ceļi būtu izbraucami cauru gadu - gan vasarā, gan

ziemā.

2010. gadā autoceļu un ielu ikdienas uzturēšanas darbiem bija izlietoti Ls 84046 un

periodiskās uzturēšanas darbiem (kapitālajam remontam) Ls 46616. Rekonstrukcijas

darbiem tika novirzīti tikai Ls 7000 (iepriekšējos gados Jersikas pagasta autoceļu

rekonstrukcijai ņemto aizņēmumu pamatsummas atmaksai), bet rekonstrukcijas

būvprojektu izstrādei izlietoti Ls 7825.

Nelielu autoceļu posmu kapitālā remonta darbi tika veikti uz Rudzātu pagasta autoceļa

Mālkalni-Vidi-Mežvidi, Sutru pagasta autoceļa Apšenieki-Kārļi, Rožupes pagasta autoceļa

Muktpāveli-Laivacumi un Turku pagasta autoceļa Silavas-Daukstes. Līvānu pilsētā

asfaltbetona segums atjaunots Oškalnu ielā. Ierobežotā finansējuma dēļ 2011. gadā ceļu un

ielu kapitālais remonts izpaliek vispār un tiek veikti tikai ikdienas uzturēšanas darbi.

Tikai pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam un pašvaldības pamatbudžeta

līdzekļu investīcijām 2010. gadā veikti autoceļu un ielu rekonstrukcijas darbi. Līvānu pilsētā

tika rekonstruētas Upes un Smilšu iela, Domes ielas posms no Zaļās ielas līdz Tradīciju

laukumam, 2011.gadā noslēdzas arī Rīgas ielas gājēju ietvju un brauktuves nomaļu

rekonstrukcijas darbi posmā no Rūpniecības ielas līdz Zemgales ielai.

Sutru pagasta Uzvaras ielas, autoceļu Sutri-Sutri un Sutri-Druva rekonstrukcijai 2010. gadā

investēti Ls 135069.

2010.gadā izstrādāti būvprojekti Jersikas pagasta autoceļu Jersika-Plintauka un Jersika-

Ozoliņi un Rudzātu pagasta autoceļa Steķi-Medņevka rekonstrukcijai, kuru rekonstrukcijas

darbi jau ir faktiski pabeigti.

2010. gadā pavasara plūdu seku novēršanai tika saņemta valsts finansiāla palīdzība un

atjaunoti brauktuves segums un caurtekas uz Jersikas pagasta autoceļiem: Piebraucamais

ceļš Dunavas pārceltuvei, Āriņi-Dimanti, Jersika-Plintauka ar kopējām darbu izmaksām Ls

28206.

2011.gadā turpināsies vērienīgi Līvānu pilsētas ielu rekonstrukcijas darbi, galvenokārt

pateicoties Eiropas reģionālāsattīstības fonda programmu finansējumam. Turpināsies Rīgas

tranzīta ielas rekonstrukcija, tiks pabeigti Daugavpils ielas pagarinājuma būvdarbi, sakārtots

Lāčplēša ielas posms no Dzelzceļa ielas līdz pilsētas tirgum.

Autoceļi

Līvānu novadu un Līvānu pilsētu šķērso valsts galvenais autoceļš Rīga – Daugavpils –

Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pāternieki) (A6). Nākošais nozīmīgākais ir 1.šķiras ceļš Līvāni

– Preiļi (P63), kā arī viensliežu neelektrificēta dzelzceļa līnija Rīga – Daugavpils. Tie

nodrošina pilsētai un novadam labu sasniedzamību. Viena no galvenajām problēmām


transporta infrastruktūras jomā Līvānu novadā ir autoceļu un ielu klājumu sliktā kvalitāte,

kas ir svarīgs priekšnoteikums uzņēmējdarbības un tūrisma nozares attīstībai. Minēto

problēmu pašvaldība sistemātiski risina sava budžeta ietvaros, kā arī piesaistot Eiropas

Struktūrfondu finansējumu.

Kopējās satiksmes gada vidējā diennakts intensitāte uz A6 ceļa (Rīgas iela Līvānos) ir 2418

automašīnas diennaktī un kravas transporta gada vidējā diennakts intensitāte ir 503

automašīnas diennaktī.35 Kravas transporta plūsmas kritums salīdzinoši ar iepriekšējiem

gadiem ir divas reizes lielāks nekā vieglā transporta plūsmai, kas varētu būt skaidrojams ar

saimnieciskās darbības samazināšanos.

Pēc CSDD datiem Līvānu novadā uz 2011.gada 01.janvāri ir reģistrēti 4444 transportlīdzekļi

(3442 – vieglie transporta līdzekļi; 327 – kravas transporta līdzekļi; 9 – autobusi; 430

piekabes un puspiekabes; 76 – motocikli, tricikli; 3 – kvadricikli; 157 – mopēdi).36

Valsts nozīmes autoceļu Līvāni – Preiļi (P 63) izmanto gan Līvānu novada iedzīvotāji (Sutru,

Rožupes, Rudzātu pagasta iedzīvotāji, lai nokļūtu Līvānos), gan Preiļu novada iedzīvotāji

izbraukšanai uz A 6 ceļa. Bez tam novada teritorijā ir vairāki vietējās nozīmes autoceļi, kas

nodrošina satiksmes iespējas novada iekšienē un saistību ar blakus teritorijām.

Turku pagastā vietējās nozīmes autoceļu garums ir 55,01 km (2,3 km - asfaltbetona

segums; 48,8 km – grants segums; 3,91 km – bez seguma).

Rožupes pagastā vietējās nozīmes autoceļu garums ir 70,34 km (3,59 km - asfaltbetona


Sutru pagastā vietējās nozīmes autoceļu garums ir 32,63 km (1,34 km - asfaltbetona


Jersikas pagastā vietējās nozīmes autoceļu garums ir 31,43 km (0,99 km - asfaltbetona


Rudzātu pagastā vietējās nozīmes autoceļu garums ir 40,98 km (0,16 km - asfaltbetona


Līvānu novada pašvaldība, piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku

attīstībaifinansējumu, 2011.gadā realizē divus projektuspagastu teritorijās: „Rudzātu

pagasta ceļa Steķi - Medņevka rekonstrukcija” un „Jersikas pagasta ceļu Jersika-Plintaukas

un Jersika-Ozoliņi rekonstrukcija” ar mērķi uzlabot pagastu ceļu

infrastruktūru.Rekonstruējamiem ceļiem līdz šim nav veikti rekonstrukcijas darbi, tiem ir

mainīgs klātnes platums, nelīdzena brauktuve, neatbilstoša satiksmes organizācijas shēma

un traucēta ūdens novade no ceļa klātnes - tas ievērojami apgrūtina pārvietošanos. Projekta

ietvaros tiks uzlabots ceļa segums un izbūvēti sāngrāvji, lai nodrošinātu virsūdeņu aizvadi,

kā arī tiks uzstādītas ceļa zīmes satiksmes drošības organizēšanai.

35

http://www.lvceli.lv/lv/Files/PageFiles/567/VA%20gadagramata2009.pdf 36

http://www.csdd.lv/?pageID=1296470925

http://www.lvceli.lv/lv/Files/PageFiles/567/VA%20gadagramata2009.pdf

http://www.csdd.lv/?pageID=1296470925


Līdzīga situācija ir vairākiem citiem pagastu ceļiem vai to posmiem. Pašvaldība iespēju

robežās plāno veikt pakāpenisku visu pagastu ceļu uzlabošanu.

Projekta „Sutru pagasta ceļu rekonstrukcija” ietvaros ir rekonstruēta Sutru pagasta

Uzvaras iela un autoceļš Sutri – Druva 0,941 km garumā, izbūvēta 5,5 m plata brauktuve ar

0,5 m platām nomalēm katrā ceļa pusē. Projekta realizācija nodrošina ērtu iedzīvotāju

nokļūšanu dzīvojamajā rajonā un pakalpojumu sniegšanas vietās, kā arī ir paaugstināta

iedzīvotāju drošība uz ielām.

Ielu tīkls

Novada ielu tīklu veido Līvānu pilsētas, Rožupes, Rudzātu, Jersikas, Turku un Sutru pagastu

ielas. Pašreiz kopējais novada ielu garums ir 46,724 km, tai skaitā Līvānu pilsētā –35,144

km, no kuriem 31,175 ir asfaltbetona segums un 3,032 – grants segums; Rožupes ciemā

kopējais ielu garums ir 2,39 km, no kuriem 1,72 km ir asfaltbetona segums, 0,26 km grants

un 0,41 km ir bez seguma; Rudzātu ciemā – 1,94 km, kur visas ielas ir ar asfaltbetona

segumu; Jersikas ciemā – 5,06 km, no kuriem asfaltbetona segums ir 4,34km un šķembas –

0,72km; Turku ciemā – 0,85 km, no kuriem 0,58 km ir asfaltbetona segums un 0,27 km ir

grants segums; Sutru ciemā ielu kopgarums ir 1,34 km, kur ir asfaltbetona segums.

Līvānu pilsētu 4,12 km garumā šķērso valsts galvenais autoceļš Rīga – Daugavpils (pilsētas

robežās Rīgas iela). Rīgas iela ir Līvānu pilsētas centrālā iela, ap kuru vēsturiski veidojusies

galvenā pilsētas apbūve. Tā kā iela vienlaicīgi ir valsts galvenā autoceļa A6 turpinājums

pilsētas teritorijā un kalpo tranzīta un vietējo automobiļu satiksmei, pašvaldībai vienmēr ir

bijis svarīgs jautājums par satiksmes drošības līmeņa uzlabošanu visā ielas garumā.

Pēdējos gados Līvānos Rīgas ielas atjaunošanas darbi notika vairākos posmos, pašreiz norit

beidzamie Rīgas ielas rekonstrukcijas darbi. Pašreiz notiek darbi pie gājēju un velobraucēju

celiņu ierīkošanas pašā pilsētas nomalē, kur pilsēta robežojas ar Jersikas pagastu. Ielas

labajā pusē – braucot Daugavpils virzienā top gājēju – velosipēdistu celiņš 2,5 metru

platumā, kreisajā pusē – gājēju celiņš. Tiek ierīkots arī apgaismojums. Rekonstrukcijas darbi

tiek veikti projekta „Līvānu pilsētas Rīgas tranzīta ielas posmu sakārtošana” ietvaros, kur

projekta galvenais mērķis ir paaugstināt komforta un satiksmes drošības līmeni visiem ceļu

satiksmes dalībniekiem, rekonstruējot un attīstot vairāku Rīgas ielas posmu nolietoto

infrastruktūru. Šajā Rīgas ielas posmā (no Zemgales ielas līdz degvielas uzpildes stacijai

„Latvijas nafta”) ne velobraucējiem, ne gājējiem trotuārs nekad nav bijis, pārvietoties varēja

tikai pa šaurām iemītām taciņām līdzās ceļa brauktuves daļai. Pabeidzot Rīgas ielas

rekonstrukcijas darbus, veloceliņš būs visā ielas garumā. Tās otrajā galā – virzienā uz Rīgu –

aiz Robežu ielas jau gandrīz divus gadus pilsētnieku un Jaunsilavas iedzīvotāju ērtībām

kalpo lieliski uzbūvēts veloceliņš ar visu apgaismojumu. Par tā ierīkošanu gādāja A/S

„LavijasValsts ceļi”.

2009. gadā Līvānu novada dome uzsāka realizēt projektu „Rīgas ielas gājēju ietvju un

brauktuvju nomaļu rekonstrukcija posmā no Rūpniecības ielas līdz Zemgales ielai”.

Projektā, atbilstoši noteiktajiem būvnormatīviem un standartiem, 0,473 km garumā tika

rekonstruētas gājēju ietves, 4 krustojumi (ar Zemgales, Dzelzceļa, Avotu un Rūpniecības

ielām) un 3 autobusa pieturas, tika izbūvēti arī veloceliņi, uzstādītas ceļa zīmes un izveidoti


horizontālie apzīmējumi, tādējādi sakārtojot autotransporta, velosipēdistu un gājēju

plūsmas. Visi būvdarbi objektā ir pabeigti, -pilsētnieku ērtībai projektā tika uzstādīti arī jauni

soliņi unatkritumu urnas.

Tilti

Līvānu pilsētā ir autotransporta tilts, kurš šķērso Dubnas upi un atrodas Rīgas ielā autoceļa

Rīga – Daugavpils 170. km. Tilta garums 62,20 m. 2004.gadā pabeigta tilta rekonstrukcija.

Kustība pāri tiltam organizēta divos virzienos pa vienai joslai. Abos virzienos ierīkots gājēju

un velotransporta trotuārs. Līvānu pilsētā Dubnas upi šķērso arī dzelzceļa tilts. Zaļo ielu un

Vecticībnieku ielu savieno gājēju / velosipēdistu tilts.

Rožupes pagastā ir divi auto tilti pāri Dubnas upei un šaursliežu dzelzceļa tilts pāri Dubnai.

Vēl divi tilti ir pāri Ošas upei, viens pāri Sumankas upei un viens tilts pāri Feimankai.

Kopumā pāri upēm ir piecas trošu laipas.

Turku pagastā ir 2 tilti, viens tilts Turkos (Greduši – Dabari) un Zundānos, abi tilti šķērso

Neretas upi.

Rudzātu pagastā ir 2 tilti, viens tilts atrodas Rudzātu ciemata centrā pāri Ošas upei, otrs tilts

– pāri Saunas upei.

Dzelzceļš

Līvānu novada teritoriju šķērso viensliežu neelektrificēta dzelzceļa līnija Rīga – Daugavpils.

Pilsētas centrālajā daļā izvietota IV klases stacija, attālums līdz tuvākajām mezglu stacijām

Krustpils – 29 km un Daugavpils – 60 km. Stacija nodrošina preču un pasažieru vilcienu

tranzīta kustību, pasažieru pārvadājumus, apkalpo Līvānu novada un blakus esošo novadu

rūpniecības uzņēmumus. Stacijā ir 5 sliežu ceļi, tai skaitā viens galvenais ceļš un 20 pārmijas.

Sliežu ceļa kopgarums stacijā ir 2500 m, ārpus stacijas – 1520 m.

Pasažieru pārvadājumus nodrošina A/S „Pasažieru vilciens”, kas ir vienīgais iekšzemes

sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs, kas pārvadā pasažierus visā Latvijas teritorijā

pa dzelzceļu. No Līvāniem uz galvaspilsētu Rīgu un Daugavpili darba dienās kursē 6 reisi

dienā, bet nedēļas nogalēs 4 reisi dienā.

Velotransporta kustības organizācija

Līvānu novada dome mērķtiecīgi veicina velotransporta attīstību un redz tā būtisko nozīmi

gan novada un pilsētas transporta sistēmā un infrastruktūrā kopumā, gan arī aktīvā tūrisma

attīstības kontekstā. Velotransports nodrošina ne tikai iedzīvotāju mobilitāti, bet

paaugstina sabiedrības atbildību un apziņu par nepieciešamību saglabāt apkārtējo vidi,

uzlabot veselību un dzīves kvalitāti. Jāatzīmē, ka Līvānu novadā riteņbraukšanai ir

piemērotas 162 dienas gadā un ka Līvānu pilsētā uz 1000 iedzīvotājiem ir 200 velosipēdi.

Velotransporta popularizēšana ir sekmējusi vietējo tradīciju attīstību. Piemēram, kopš

2005.gada ik gadu Līvānos tiek organizēti dažādi riteņbraukšanu popularizējošie pasākumi:

Eiropas mobilitātes nedēļa, organizēti konkursi (tādi kā „Uz skolu ar velosipēdu”, „Uz darbu

ar velosipēdu”), novada skolu skolēni regulāri tiek informēti par drošu riteņbraukšanu, ik


gadu Līvānu novada iedzīvotājiem tiek dota iespēja kārtot ceļu satiksmes drošības

noteikumu eksāmenu un iegūt velosipēdista vadītāja apliecību.

Līvānu novada pašvaldība, rekonstruējot kādu ielas posmu Līvānu novadā, ar mērķi uzlabot

ceļu satiksmes drošību, būvē arī standartiem atbilstošus veloceliņus. 2011.gadāpabeidzot

rekonstrukcijas darbus uz Rīgas ielas, veloceliņš būs pieejams visā ielas garumā (4,12 km).

Ūdens transports

Pārceltuve pār Daugavu Līvānos (Līvāni – Dignāja)

Pārceltuve Līvāni – Dignāja savieno abus Daugavas krastus un ir vistaisnākais ceļš no

Latgales un Zemgali. Pārceltuve ir ļoti nozīmīgs satiksmes līdzeklis abu upes krastu

iedzīvotājiem - gan gājējiem, gan autobraucējiem un riteņbraucējiem. Tā ir iespēja

saskarties ar pagātni klātienē, jo šobrīd pār Daugavu kursē tikai trīs pārceltuves - Līvānos,

Jersikas pagastā, Līgatnē. Daudziem tā ir eksotika. Celtuve veidota no krievu armijas

pontoniem, kas ir no tanku pontontilta.

Pārceltuve „Dunava” Jersikas pagastā (Jersika – Dunava)

Pārceltuve atrodas Jersikas pagastā Gospori, savieno abus Daugavas krastus un tas ir

taisnākais ceļš uz Dunavu, kur var apskatīt pieminekli plostniekiem, tālāk uz Tadenavu,

Rubeņiem vai Sēliju.

Pārceltuves piesaista tūristus ar neparasto iespēju šķērsot Daugavu ar prāmi nevis tiltu,

izbaudot lēnā ūdens tecējuma burvību.

Diemžēl ziemas periodā Daugavas šķērsošana ir apgrūtinoša. Līvānu novada un Daugavas

kreisajā pusē esošā Jēkabpils novada sadarbību un attīstību ievērojami veicinātu tilta pār

Daugavu pie Līvāniem būvniecība.

Sabiedriskais transports

Līvānos ir pieejams autobusu un dzelzceļa sabiedriskais transports. Pasažieru pārvadājumus

ar autobusiem pārsvarā veic Jēkabpils pašvaldības uzņēmums „Jēkabpils autobusu parks”.

Pasažieru pārvadājumus Līvānu novada teritorijā nodrošina arī citi pārvadātāji: SIA

„Dautrans” maršrutā „Rīga – Daugavpils –Vitebska, SIA „Daugavpils autobusu parks”

maršrutā Daugavpils – Rīga, AS "CATA" maršrutā Cēsis – Līvāni – Daugavpils, AS „Nordeka”

maršrutā Rīga – Daugavpils – Krāslava, SIA „NormaA”, AS „Nordeka” maršrutā Rīga – Malta

– Rēzekne un SIA „Dautrans”, SIA „Daugavpils autobusu parks” maršrutā Rīga – Krāslava.

Labākas sabiedriskā transporta priekšrocības ir Līvānu pilsētā, kur vidēji reizi stundā kursē

autobusi uz Rīgu vai Daugavpili, retāk uz Preiļiem, Rēzekni, Krāslavu. Tie ir gan

starptautiskie reisi kā Rīga – Daugavpils – Vitebska, gan starppilsētu kā Preiļi – Rīga, Aglona

– Rīga vai Jēkabpils – Līvāni –Daugavpils. Ar to izskaidrojams, ka Līvānu novada pašvaldībai

nav nepieciešamība organizēt neatkarīgus pasažieru transporta pārvadājumus.

Autoosta atrodas Rūpniecības ielā pilsētas centrālajā daļā, blakus dzelzceļa stacijai.

Salīdzinoši bieža ir autobusu kustība cauri Rožupes pagastam (pa autoceļu Līvāni – Preiļi).

Šeit kursē vairāki reisi dienā – „Preiļi – Steķi - Rožupe – Līvāni”, „Preiļi – Jēkabpils”,


„Jēkabpils – Jaunaglona”, „Preiļi – Līvāni”, „Preiļi – Rīga”, „Preiļi – Rudzāti – Līvāni”, „Preiļi –

Spričvecumi – Līvāni”, „Preiļi – Upmala – Vanagi – Līvāni”.

Sabiedriskos pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu nodrošina AS „Pasažieru vilciens”, kas

notiek maršrutā Rīga – Daugavpils, Līvānu novada teritorijā ir divas dzelzceļa stacijas

„Līvāni”un „Jersika”. No Līvāniem uz galvaspilsētu Rīgu un Daugavpili darba dienās kursē 6

reisi dienā, bet nedēļas nogalēs 4 reisi dienā.

Sakaru infrastruktūra

Sakaru komunikāciju jautājumi ir valsts vai privāto uzņēmumu bizness. Līvānu novada dome

ir veicinājusi un finansiāli atbalstījusi interneta infrastruktūras izveidi pašvaldības iestādēs.

Informācija par pašvaldības darbu, pieņemtajiem lēmumiem, aktualitātēm, saistošajiem

noteikumiem, pasākumiem u.c. iedzīvotājiem visātrāk ir pieejama Līvānu novada mājas

lapā www.livani.lv

Telekomunikācijas

Izmantojot fiksēto telefonu sakaru tīklu telekomunikācijas Līvānu novadā nodrošina SIA

“Lattelecom”, mobilo sakaru operatori: LMT, TELE2 un BITE, kuru sakaru bāzes stacijas

(torņi) atrodas novada teritorijā. Mobilo sakaru operatori nodrošina labu dzirdamības

nodrošinājumu Līvānos un lielākajā daļā Līvānu novada teritorijas.

Internets

Interneta pārklājuma kopumā novadā nav apmierinošs, kas sevišķi kavē sekmīgu lauku

teritoriju attīstību un pievilcīgas dzīves vides nodrošināšanu pagastu teritorijās.SIA

“Lattelecom” piedāvā DSL un optiskāinterneta pieslēgumu (pieejams tikai Līvānu pilsētā).

Šo pieslēguma variantu izmanto daudzu dzīvokļu un mājsaimniecību īpašnieki, kā arī

juridiskās iestādes. Līvānu pilsētas Rīgas ielā nodrošinājums ar interneta sakariem ir

pieejams caur SIA „Lattelekom” optisko kabeli, taču tā reāla ieviešana patērētājam ir

salīdzinoši dārga. Tuvākajos gados SIA „Lattelecom” plāno ierīkot arī pārējā Līvānu pilsētā

optisko tīklu, kas pavērs daudz plašākas interneta izmantošanas iespējas un datu pārraides

ātrumu, kvalitāti. Elektronisko sakaru operatori: SIA „Lattelecom”, SIA „Latnet”, SIA

„Livenet” un SIA „IT-S” nodrošina platjoslas pastāvīgā interneta pieslēguma 2 Mbit/s un

vairāk pakalpojumus Līvānu novadā.

Bez mobilo operatoru piedāvātā „mobilā interneta” Līvānu novada iestādēm, uzņēmumiem

un mājsaimniecībām šobrīd ir pieejami sekojošie pastāvīgā interneta pieslēguma veidi:

Bezvadu internets (radiolinks);

Pastāvīgais pieslēgums mājsaimniecībā, izmantojot vara kabeļus;

Pastāvīgais pieslēgums mājsaimniecībā, izmantojot optisko kabeli;

Kabeļtelevīzijas internets (kabeļtelevīzijas operatoriem).

Papildus Līvānu novada teritorijā iespējams piekļūt interneta resursiem, izmantojot

bezvadu datu pārraidi, ko piedāvā Latvijā esošie mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji:



SIA „Latvijas Mobilais Telefons”, SIA „Tele 2”, SIA „TRIATEL” un SIA „BITE”. Interneta datu

pārraides ātrums un kvalitāte ir atkarīga no atbilstošā vietā esošā sakaru tīkla pārklājuma.

Joprojām aktuāls jautājums ir ātrs, salīdzinoši lēts internets visā novada teritorijā.

Līvānu novadā ir pieejami arī vairāki publiskie interneta punkti, kas atrodas visās novada

bibliotēkās, pagasta pārvaldēs un Līvānu novada domē.

Pašvaldības saimniecisko dzīvi nākotnē pozitīvi ietekmēs platjoslas pastāvīgā interneta

pieslēgums, jo tas veicinās uzņēmējdarbību un nodarbinātību, atbalstīs attālināto

izglītošanos.

Televīzija

Kopš 2010. gada 1. jūnija VAS “LATVIJAS VALSTS RADIO un TV CENTRS” ir pārtraucis

analogo apraidi Latvijas teritorijā un apraide tiek nodrošināta digitālā formātā. Visā Līvānu

novadā ir pieejama digitālā televīzija bez maksas LTV1, LTV7, LNT, TV3, TV5 un reģionālā

televīzija. Signāls ir uztverams no Daugavpils, Viesītes un Rēzeknes radiotorņiem (pārsvarā

no Daugavpils). Problēma, kas var ierobežot televīzijas pieejamību iedzīvotājiem ir nespēja

iegādāties digitālās televīzijas „dekoderi”.

Vairākos veidos ir iespējas uztvert TV programmas pa maksu:

1) papildus iegādājoties Lattelecom karti, kuru pieslēdz „dekoderim”, var skatīties papildus

daudzus TV kanālus,

2) daudzām mājsaimniecībām, kurām pieejams Lattelecom DSL vai optiskais internets

(pārsvarā Līvānu pilsētā) ir iespējams iegūt TV skatīšanās iespējas caur interneta tīklu,

3) lielākajā daļā Līvānu pilsētas daudzdzīvokļu māju ir pieejams SIA „IZZI” un SIA „Scintilla”

kabeļtelevīzijas pieslēgums,

4) jebkurā novada mājsaimniecībā ir iespējams uzstādīt un skatīties TV programmas

izmantojot satelīta pieslēgumu, piem. VIASAT.

Radio pārklājums

Līvānu novadā ir dzirdamas populārākās radio stacijas: Latvijas radio 1, Latvijas radio 2,

SWH, Star FM, Radio1, Latgales radio, u.c.

1.21. INVESTĪCIJU VIDE

Līvānu novada investīciju vide stipri neatšķiras no Latvijas kopējās situācijas.

Investīciju piesaiste ir daudzpakāpju process, kas parasti ietver investīciju vides analīzi,

investīciju nepieciešamības argumentāciju, investora peļņas gūšanas iespēju detalizētu

izpēti, investīciju alternatīvu analīzi, finansēšanas stratēģiju izpēti, investīciju projektu

dokumentācijas izstrādi sarunām ar potenciālajiem investoriem, investoru meklēšanu,

izvērtēšanu un atlasi, klātienes sarunas ar investoriem, pašu investīciju ieguldīšanas

procesu, kā arī investīciju projekta nosacījumu ievērošanas kontroli. Visā šajā procesā,

praktisku izdošanos nosaka vairāki kritiski veikmes faktori, t.sk. investīciju projekta analīzes


detalizācijas pakāpe, potenciālo investoru meklēšanas aktivitātes līmenis, investīciju

projekta dokumentācijas pamatotība, caurskatāmība, skaidrība, kā arī sarunu ar

investoriem procesa efektivitāte. Pašvaldībai tas nozīmē nepieciešamību nodrošināt

atbilstošus kvalificētus cilvēkresursus visu pasākumu profesionālai veikšanai, kas Līvānu

novada pašvaldībā – kā lielākajā daļā Latvijas pašvaldību – šobrīd ir problemātiski.

Nepieciešams paaugstināt pašvaldības darbinieku kapacitāti investīciju vides attīstības

jautājumos, t.sk. investīciju vides un procesa skaidrošana, praktiska modelēšana un

profesionālo prasmju un iemaņu apgūšana.

Latvijas valdība pastiprinātu uzmanību velta uzņēmējdarbības vides uzlabošanai,

birokrātisko procedūru samazināšanai uzņēmumu nodibināšanā, to darbības izbeigšanā,

nodokļu samaksā, kā arī citos gadījumos, komersantiem saskaroties ar valsts normatīvajos

aktos noteikto prasību izpildi. Pēc veiktajām izmaiņām normatīvajos aktos no 2010.gada

uzņēmumu var izveidot divu dienu laikā. Uzņēmēji var pretendēt uz ES struktūrfondu

atbalsta shēmu līdz 2013. gadam un turpmākajam periodam. Uzņēmējdarbības atbalstam

valstī izveidoti nozīmīgi atbalsta pasākumi, kurus daļēji var izmantot arī Līvānu novada

uzņēmēji, piem., valsts atbalsta programmas, biznesa inkubators u.c. pasākumi. Aktīvu

palīdzību un atbalstu uzņēmējiem sniedz Ekonomikas ministrijas Latvijas Investīciju un

attīstības aģentūra un Ārvalstu investoru padome.

Taču neskatoties uz to, ir daudzas problēmas, uz ko norāda gan Latvijā veiktās aptaujas,

gan arī Līvānu novada uzņēmēju pieredze:

85% uzņēmēju kā galveno mīnusu min nestabilo nodokļu sistēmu;

nodokļu politikā nepieciešams pieņemt moratoriju, ka nodokļi netiks mainīti vismaz divus gadus, kas dotu iespēju uzņēmējiem un investoriem plānot savu darbību;

62% norādījuši uz zemo uzticību savai valstij;

36% norāda uz lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru kā Latvijas investīciju vides problēmu un, lai to mazinātu, būtu jāievieš nulles deklarācija;

ekonomikas attīstība jāplāno 25 gadu perspektīvā – nevis runājot frāzēs, bet nosakot konkrētus īstenojamos darbus, savukārt, valsts budžets būtu jāveido vismaz 5 gadu perspektīvā;

32% no aptaujātiem Latvijas uzņēmumiem ir atzinuši, ka nepieciešamas pārmaiņas prioritāro nozaru sarakstā;

81% uzņēmēju pamanījis, ka valdības līmenī sarunas ar nozaru pārstāvjiem notiek pārāk lēnu;

attiecībā pret finansējuma pieejamību uzņēmēji ir noskaņoti salīdzinoši skeptiski – 79% uzskata, ka Latvijā ir ierobežots banku finansējums, bet 75% ir pārliecināti, ka informācija par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem un arī citiem fondiem nav pārskatāma.


Valdības dokumentā „Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu

investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010. – 2016.gadam” starp priekšlikumiem uzņēmumu

globālās konkurētspējas paaugstināšanai minēti arī šādi investīciju vidi veicinoši pasākumi:

īstenot ārvalstu tiešo investīciju piesaistes pasākumus;

pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, nodrošinot vienotu uzņēmējdarbības uzraudzības sistēmu, nolūkā samazināt uzņēmuma izmaksas dažādu birokrātisku procedūru izpildē un mazināt laika patēriņu saskarsmē ar valsts institūcijām formālu darbību izpildē;

sekmēt kvalitatīva, tirgū pieprasīta darbaspēka sagatavošanu, kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalifikāciju ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem;

paplašināt ārvalstīs darbojošos Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības un Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs.

Diemžēl nav minēts konkrēti kas kam būtu jādara, lai šos mērķus sasniegtu, un lielā mērā šo

uzdevumu izpilde jāveic valsts līmenī.

Investīciju apjoms ir atkarīgs no vairākiem faktoriem:

1) kādi apstākļi un priekšnoteikumi tiks radīti investīciju ienākšanai, respektīvi, no

investīciju politikas (ja tiek radīti labvēlīgi apstākļi investīcijām ražotnēs, piemēram,

prioritārajās nozarēs, investīciju apjomi var saglabāties ievērojami);

2) liela nozīme ir kopējam valsts, reģiona un arī konkrētas pašvaldības tēlam un

reitingam investoru acīs;

3) no investīciju plūsmas, ko ietekmēs kopējā situācija pasaules ekonomikā un

investoru attieksmes pret kādu konkrētu pasaules reģionu.

Svarīgi pievērst pietiekošu uzmanību novada teritorijas mārketinga pasākumiem, t.sk.

atsevišķu teritoriju/zemes gabalu mārketingam investoru piesaistei, kā arī novada kopējam

mārketingam tūristu un jaunu iedzīvotāju piesaistei.Viens no konkrētiem risinājumiem ir

neapsaimniekoto zemes gabalu (industriālajā teritorijā) datu bāzes izveide, zemes gabalu

aprakstīšana un ievietošana Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārraudzībā esošajā

Investīciju projektu datu bāzē, kas palielinās informāciju par šīm teritorijām un veicinās

potenciālo investoru piesaisti.

1.22. UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTS

Līvānu novads pozicionē sevi kā pašvaldību, kura veido uzņēmējdarbību un inovāciju

rosinošu vidi. Līvānu novadā ir izveidotas vairākas uzņēmējdarbības atbalsta struktūras:

Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs (LIIC)

LIIC darbojas kopš 2006. gada un ir Līvānu novada domes struktūrvienība. LIIC tika izveidots

Phare 2003 programmas projekta „Latgales inženiertehnoloģijas klastera izveide” ietvaros.

Pirmajos divos gados LIIC darbojās ar valsts finansiālu atbalstu, kopš 2011.gada sākuma LIIC

saņem Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu projekta „Biznesa inkubatora

IDEJU VIESNĪCA” ietvaros. LIIC piedalās projekta aktivitāšu realizēšanā Līvānu novadā un


Dienvidlatgales reģionā, projekta koordinators ir Latgales Aparātbūves tehnoloģiskais

centrs (LATC).

LIIC galvenokārt veic biznesa inkubatora funkcijas, piedāvājot jaundibinātiem uzņēmumiem

biroja telpas un konsultatīvo atbalstu, kā arī tiek iznomātas telpas dažādiem pasākumiem –

konferencēm, semināriem, sanāksmēm un apmācību kursiem.

LIIC darbības uzdevums ir sniegt jaunajiem uzņēmumiem atbalsta pakalpojumus (inkubatora

telpu īre, juridiskie, grāmatvedības, biroja u.c. pakalpojumi), veicinot to izveidošanos,

attīstību un nostiprināšanos Līvānu novadā.

Kopā LIIC pieejamas septiņas

atsevišķas biroja telpas. Atbilstoši

Biznesa inkubatora nolikumam

uzņēmumi, kas nav vecāki par

diviem gadiem, LIIC telpas var

izmantot trīs gadus pēc kārtas,

tāpēc vairākiem uzņēmumiem, kas

sasnieguši šo termiņu, bija

jāpārceļas uz citu vietu.

Attēls 60: Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs (Domes ielā 3, Līvānos)

Uzņēmēju (u.c. klientu) skaits, kas vidēji gada laikā izmantojuši LIIC pakalpojumus (pēc LIIC

vadītājas Zanes Gaidukas datiem), ar katru gadu pieaug:

2009.gads 2010.gads 2011.gada

1.pusē

Sniegtas konsultācijas uzņēmumu pārstāvjiem un

topošajiem uzņēmējiem

87 120 63

Biznesa veicināšanas pasākumu apmeklētaju skaits

kopā

600 800 480

Noorganizēti semināri, informatīvas sanaksmes,

diskusijas

7 19 21

Sastādīti tehnoloģiju piedāvājumi EEN tīklā 2 0 0

Sastādīti tehnoloģijas pieprasījumi EEN tīklā 1 3 2

Noorganizētas Uzņēmēju padomes sanāksmes n/a 4 6

LIIC nodrošina arī t.s. Biznesa inkubatora programmas sniegtos atbalsta pasākumus:

2009.gadā - konsultācijas sniegtas 87 uzņēmumu pārstāvjiem un topošajiem uzņēmējiem;

sastādīti 2 Tehnoloģiju piedāvājumi, 1 tehnoloģijas pieprasījums EEN tīklā; notikuši semināri

– 7; semināru u.c. pasākumu apmeklētāji kopā – ~ 600 iedzīvotāji;


2010.gadā - konsultācijas sniegtas 120 interesentiem par uzņēmējdarbību; sastādīti 3

tehnoloģiju pieprasījumi EEN tīklā; notikuši 19 informatīvi semināri; LIIC apmeklētāji - ~

800; noorganizētas 4 Uzņēmēju Padomes sanāksmes;

2011. gada 1.pusē – konsultācijas un informācija sniegta 63 interesentiem par

uzņēmējdarbību; sagatavoti 2 tehnoloģiju pieprasījumi EEN tīklā; 21 publisks pasākums

(informatīvs seminārs/sapulces/diskusijas u.tml.); noorganizētas 6 Uzņēmēju padomes

sanāksmes; kopējais apmeklētāju skaits - ~ 480 apmeklētāji.

t.sk. Biznesa inkubatora programmas sniegtos atbalsta pasākumus:

2009.gadā – 5 jaundibinātie uzņēmumi nomāja telpas, 8 virtuāli uzņēmumi;

2010.gadā – 2 jauni uzņēmumi jaunā BI atbalsta programma (2010. gada nogale); 2

uzņēmumi iepriekšējie nomnieki līdz 3 gadu vecumam; 10 uzņēmumi virtuāli (biroja

juridiskās adreses, konsultācijas);

2011. gada 1.pusē – 12 uzņēmumi virtuāli (izmanto biroja juridisko adresi, vispārējās

konsultācijas); 4 uzņēmumi ir iesaistīti BI atbalsta programmā.

Pēc statistikas datiem var secināt, ka pēdējā gada laikā ir palielinājusies jauno uzņēmēju

interese par Līvānu Biznesa inkubatora sniegtajiem pakalpojumiem. Intereses pieaugums ir

izskaidrojams ar to, ka valstī ir mainījusies likumdošana un ir radusies iespēja dibināt

uzņēmumus ar minimālu starta pamatkapitālu, kā arī ir pieejamas Hipotēku bankas atbalsta

programmas tieši uzņēmējdarbības uzsākšanai, tāpat arī LAD atbalsts uzņēmējdarbības

uzsākšanai un attīstībai tieši lauku teritorijās.

Ar LIIC atbalstu, kopš 2007.gada ir nodibināti 30 jauni uzņēmumi: 2007.gadā – 4 uzņēmumi;

2008.gadā – 8 uzņēmumi; 2009.gadā – 6 uzņēmumi; 2010.gadā – 5 uzņēmumi un 2011.gada

1 pusgadā – 7 uzņēmumi.

LIIC sadarbības partneri: Latvijas Tehnoloģiskais centrs (LTC), Latvijas Investīciju un

attīstības aģentūra (LIAA), Latgales Aparātbūves tehnoloģiskais centrs (LATC), Eiropas

Biznesa atbalsta tīkls Latvijā (EEN), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK),

Valsts Ieņēmumu dienests (VID), LR Patentu valde u.c.

Latgales mākslas un amatniecības centrs (LMAC)

LMAC sniedz atbalstu vietējiem amatniekiem, nodrošinot vietējo amatnieku izstrādājumu

(dažādu tekstilizstrādājumu, māla un porcelāna izstrādājumu, u.c.) popularizēšanuun

pārdošanu tūristiem turpat uz vietas Latgales mākslas un amatniecības centrā, kā arī

informējot par iespējām piedalīties dažādos gadatirgos, izstādēs ārpus Līvānu novada un arī

ārpus Latvijas.

Līvānu novada domes lauku atbalsta daļa

Lauku atbalsta daļa sniedz konsultācijas un informāciju z/s, piemājas saimniecībām, IU un

SIA, kas nodarbojas ar lauksaimniecību. Konsultācijas lielākoties tiek sniegtas par Eiropas

Savienības atbalstu Lauku attīstības programmās 2007.-2013 (Lauku saimniecību

modernizācija, Daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācija, u.c.), kā arī konsultācijas kā

pareizi noformēt atskaites, pieteikumus un iesniegumus tiešmaksājumiem. Lauku atbalsta


daļa lauksaimniekiem sniedz arī informāciju par nekustamajiem īpašumiem, par konkrētu

saimniecību, sagatavo lēmumprojektus domei, kā arī regulāri komunicē ar Zemkopības

ministriju un Lauku atbalsta dienestu (LAD).

Lauku atbalsta daļas organizē arī seminārus, apmācības, informatīvās dienas Līvānos un arī

vismaz 2 reizes gadā katrā Līvānu novada pagastā.

Lauku atbalsta daļā pēdējo 3 gadu laikā pēc palīdzības ir griezušies vidēji 1500 – 1600 klientu

gadā.

Līvānu novada domes lauku atbalsta daļas sadarbības partneri pakalpojumu pieejamības un

kvalitātes nodrošināšanā ir Lauku atbalsta dienests; Lauksaimniecības datu centrs; Latvijas

Lauksaimniecības konsultāciju centrs; LR Zemkopības ministrija; Valsts zemes dienests;

Mērniecības firmas; Lauku konsultāciju birojs (Preiļos); Pārtikas Veterinārais dienēts (PVD);

Augu aizsardzības dienests; Daugavpils universitāte; Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības

asociācija; Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome; Līvānu novada lauksaimnieku

apvienība (LOSP sastāvā, priekšlikumu un ideju virzīšana uz augšu, apvienojušies vairāk kā

10 biedri).

Līvānu novada divpusējā pašvaldības un uzņēmēju konsultatīvā padome

Kopš 2010.gada jūlija Līvānos darbojas divpusējā pašvaldības un uzņēmēju konsultatīvā

padome, kas sastāv no 7 uzņēmējiem un 3 pašvaldības darbiniekiem. Padomes locekļi tiekas

1 reizi mēnesī un pārrunā aktuālos jautājumus.

Uzņēmēju konsultatīvās padomes mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības vides attīstību, un

dialogu starp uzņēmēju un vietējo pašvaldību; veiksmīgāk aktivizēt savstarpējo sadarbību,

labāku uzņēmējdarbības vidi novadā un kopīgu projektu realizēšanu.

Uzņēmēju konsultatīvā padome pirmā darbības gada laikā ir sasniegusi sekojošus

rezultātus:

Tika pieņemts lēmums izveidot Līvānu novada uzņēmumu datu bāzi ar pieejamo kontaktinformāciju un ražotajiem produktiem/pakalpojumiem

• Pieejama www.liic.lv sadaļā LĪVĀNU NOVADA UZŅĒMUMI ( saite arī no www.livani.lv);

• Apkopots saraksts ar vairāk kā 400 aktīviem uzņēmumiem – pieejamā kontaktinformācija, rekvizīti, ražojamā produkcija/pakalpojumi;

• Tiek papildināta ar no jauna reģistrētajiem uzņēmumiem;

• Sadaļā tiešā saite uz www.lursoft.lv Līvānu novada uzņēmumu sarakstu;

Pašvaldības avīzē un mājas lapā pieejama informācija par pašvaldībā izsludinātajiem iepirkumiem;

Veiktas izmaiņas rekonstruējamo infrastruktūras objektu projektos pēc Uzņēmēju padomes ierosinājumiem;

Izvirzīts kandidāts Līvānu novada domes Atzinības raksta saņemšanai nominācijā “Bizness”;

Ierosinājuma rezultātā noorganizēts Ziemassvētku tirgus kā vietējos uzņēmējus popularizējoša aktivitāte; nākamais pasākums – Pilsētas svētku tirgus;

http://www.liic.lv/


http://www.lursoft.lv/


Noorganizēts seminārs par meliorācijas sistēmu ekspluatāciju;

Apspriesti un ņemti vērā Uzņēmēju padomes priekšlikumi pašvaldības ekonomiskajam profilam un lielākajiem investīciju projektiem;

Ierosināta sabiedriskā transporta maršruta izveide uz industriālo zonu;

Nodrošināta iespēja uzņēmējiem prezentēt sevi gan Uzņēmēju padomes sanāksmēs, gan publikācija Līvānu novada vēstīs un www.livani.lv;

Uzņēmējiem nodota noderīga informācija par atbalsta programmām ES projektu, valsts un banku atbalsta jomā.

Savukārt Līvānu novada uzņēmējiem tika sniegta aktuāla informācija par –

Līvānu novada pašvaldības projektu aktualitātēm, budžetu, plānotajām investīcijām, rekonstruējamiem infrastruktūras objektiem un pašvaldības juridiskajām iespējām vietējo uzņēmēju atbalstam;

Biznesa inkubācijas pakalpojumu pieejamību Līvānu novadā;

Novada lauksaimniecības zemju meliorācijas sistēmu uzturēšanu un sakopšanu un nodokļu aktualitātēm;

Celtniecības ielas apgaismojuma sistēmas projektu;

NĪN aprēķināšanas un piestādīšanas kārtību pašvaldības dzīvokļu īrniekiem;

Pilsētas teritorijas apzaļumošanas plāniem un kārtību;

SIA “Līvānu Dzīvokļu un komunālā saimniecība” attīstību un turpmākās darbības vīziju, rīcībām;

Novada ceļu uzturēšanas kārtību, remontiem un ceļmalu sakopšanu;

Pašvaldības integrētās attīstības programmas 2012. – 2018. izstrādi un uzņēmēju lomu šajā procesā.

1.23. SOCIĀLĀ UZŅĒMĒJDARBĪBA

Ņemot vērā valsts un novada esošo sociāli ekonomiskosituācijupēdējos gados, kā jauns

uzņēmējdarbības virziens Līvānu novadā varētu attīstīties sociālā uzņēmējdarbība. Sociālā

uzņēmējdarbība ir saimnieciskās darbības veids, kas izmantojot uzņēmējdarbības

pamatprincipus dod savu ieguldījumu sociālo problēmu risināšanā, uzlabo vietējās

kopienas dzīves kvalitāti, dod iespēju cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav spējīgi

iekļauties tradicionālā darba tirgū, būt nodarbinātiem, uzlabo vides kvalitāti.

Sociālās uzņēmējdarbības būtība ir veicināt pozitīvas sociālās pārmaiņas cilvēku dzīvēs. Tā ir

dedzīga vēlme mainīt dažādas sistēmas un pieņēmumus pasaulē, kuru negatīvās ietekmes

dēļ tiek ierobežotas cilvēku iespējas nodrošināt sev pienācīgu dzīves kvalitāti.

Lai gan šim uzņēmējdarbības veidam ir labdarības raksturs jeb sociālais mērķis, tomēr tā ir

saimnieciska aktivitāte ar noteiktiem ienākumiem un peļņu. Un nozīmīga atšķirība ir tā, ka



šī peļņa tiek investēta sabiedriskajā labumā. Tas nozīmē, ka nopelnītie līdzekļi tiek ieguldīti

tālāk, lai uzlabotu un attīstītu lietas, kas sabiedrībai nepieciešamas un ko nepiedāvā valsts

vai citas institūcijas.

Tas var būt īstenots dažādos veidos: radot darbavietas cilvēkiem, kas dažādu iemeslu dēļ

tradicionālā darba tirgū neiekļaujas, investējot vietējās attīstības un kopienas projektos,

atbalstot dabas aizsardzības pasākumus, nodrošinot pakalpojumus tādām cilvēku grupām,

kurām dažādu iemeslu dēļ pakalpojumu pieejamība ir ierobežota un viņi to izmantošanu

nevar atļauties.

Sociālās uzņēmējdarbības būtība ir, vienlaikus attīstot biznesu, darīt labas lietas, dot

labumu sabiedrībai. Un tieši šāds raksturs padara sociālo uzņēmējdarbību par vienu no

aizraujošākiem un ātri augošiem uzņēmējdarbības veidiem pasaulē.

Lai gan nav vienkārši kvantitatīvi izmērīt rezultātus, ko sociālā uzņēmējdarbība rada

teritorijā, tomēr tās nozīmīgākais pienesums ir augstā pievienotā vērtība, kas izpaužas

sociālā kapitāla veidošanā un attīstībā, kā arī jaunu iespēju radīšanā, kas attīsta teritorijas

potenciālu, kur cilvēks – iedzīvotājs ir pirmajā vietā.

Ar sociālās uzņēmējdarbības aktivitātēm mēs varam veicināt sociālās atstumtības

mazināšanas jautājumu risināšanu, radot darba vietas cilvēkiem, kas pakļauti dažādiem

sociālās atstumtības riskiem. Ieguldot zināšanas, ko var īstenot pašvaldība kopā ar formālās,

neformālās un interešu izglītības iestādēm, pielāgojot darba apstākļus šo cilvēku

vajadzībām, piesaistot speciālistus (sociālie darbinieki, NVO, psihologi u.tml.), kas

nodrošina atbalsta funkciju šiem cilvēkiem, mēs veidojam iespēju uzņēmējiem izmantot

vietējos resursus – darbaspēks, vietējās zināšanas, kas tiek ieguldīti ekonomiskajās

aktivitātēs.

Sociālās uzņēmējdarbības aktivitātes, ko īsteno gan komersanti, gan arī nevaldības sektors

ciešā sadarbībā ar pašvaldību, ir nepieciešamākas sociāli ekonomiskās ilgtspējas veidošanai,

risinot lauku attīstības jautājumus teritorijās, kas nav pakļautas intensīvai lauksaimniecībai,

aktivizējot industriālās teritorijas, kurās ir novērota ekonomiskās aktivitātes lejupslīde,

atgriežot šo teritoriju konkurētspēju un veicinot to veiksmīgāku iekļaušanos reģionā, kā arī

mazinot teritoriālās atšķirības.

To var nodrošināt:

Komercdarbības rezultātā radītos ienākumus investējot atpakaļ teritorijās, cilvēkos, resursos, kur tie ir radīti;

Mobilizējot vietējos cilvēkus, kas vislabāk pārvalda vietējo vidi, un maksimāli izmantojot ekonomiskajā aktivitātē pieejamos vietējos resursus;

Ar sociālās uzņēmējdarbības aktivitātēm radot pozitīvu piemēru uzņēmējdarbības kultūras veidošanai teritorijās, kur ir zema motivācija komercaktivitātei;

Veidojot ekonomiskās aktivitātes, kas apmierina vietējās vajadzības (piem. pakalpojumu nodrošinājums teritorijās, kur tradicionālā uzņēmējdarbība negūst vēlamo peļņu) un atbilstoši noslogo vietējo infrastruktūru (piem., apsaimniekojot ēkas- slēgtās skolas, veikalus u.tml., kuras netiek pilnībā izmantotas);


Atbalstot, dažādojot vai pārprofilējot ekonomiskās aktivitātes, kas savas nekomercialitātes dēļ pakļautas lielākam izdzīvošanas riskam (piemēram amatniecība) vai arī atrodas sīvā konkurencē ar līdzīgām komercaktivitātēm, kas, izmantojot ārējos resursus, brīvā tirgus un globalizācijas apstākļos iespiežas vietējā tirgū;

Stiprinot sociālo kapitālu, tai skaitā arī paplašinot sociālajā uzņēmējdarbībā iesaistīto iedzīvotāju līdzdalības un noteikšanas iespējas lēmumu pieņemšanas procesos, kas saistīti ar atbilstošo komercaktivitāti (piemēram, darbinieki iesaistās stratēģisku lēmumu pieņemšanā).

Sociālās uzņēmējdarbības īpašais raksturs, kas saistās arī ar lēmumu pieņemšanu un vadību,

kas balstīta uz demokrātiskiem principiem un iedzīvotāju līdzdalību, ir tendēts uz atbildības

par vietējiem ekonomiskajiem procesiem nodošanu attiecīgās teritorijas pilsoniski aktīvajai

sabiedrībai, nevis kapitāla daļu turētājiem. Tāpat arī, veidojot sociālo uzņēmumu šīs

kopienas ietvaros, šīm kopienām ir jānodrošina lielāka neatkarība attīstības modeļu

noteikšanā.

Uzņēmējdarbības Globālais Monitorings (http://www.gemconsortium.org) sociālos

uzņēmējus definē kā “indivīdus vai uzņēmumus, kas iesaistījušies uzņēmējdarbības

aktivitātēs ar sociālu mērķi.” Tāpat kā biznesa uzņēmēji apņemas nodrošināt novatoriskas

preces un pakalpojumus, lai izpildītu neapmierinātu patērētāju vajadzības un gūtu peļņu, tā

arī sociālie uzņēmēji uzņemas iniciatīvu un apmierina sociālās vajadzības, ko esošās

institūcijas ir atstājušas nepiepildītas. Tas ietver plašu aktivitāšu spektru: pašpalīdzību grupu

organizēšana, sabiedrisko aktivitāšu koordinēšana, mājaslapu izveide, kas piesaista humāno

palīdzību, un daudzas citas aktivitātes.

Lielbritānijas valdība (http://www.bis.gov.uk) ir definējusi sociālo uzņēmējdarbību, kā

komercdarbību ar prioritāru sociālo mērķi, kura peļņa galvenokārt tiek investēta vai nu šim

sociālajam mērķim vai nu kopienā, nevis nodrošinot peļņu uzņēmuma īpašniekiem.

EMES: Eiropas pētnieku sadarbības tīkls (http://www.socialeconomy.eu.org) ir nodefinējis

pazīmju kopumu, kas ir raksturīgs sociālajai uzņēmējdarbībai:

a) nepārtraukta darbība, kas ražo preces un / vai pārdod pakalpojumus,

b) liela autonomijas pakāpe,

c) ievērojams ekonomiskais risks,

d) minimāla apmēra algots darbs,

e) skaidrs mērķis - gūt labumu sabiedrībai,

f) iniciatīva nāk no iedzīvotāju grupas, kurai ir svarīgas šīs preces/pakalpojumi,

g) lēmumu pieņemšanas ietekme netiek balstīta uz kapitāla īpašumtiesībām,

h) līdzdalības gars, kas ietver dažādas personas (fiziskas un juridiskas), kuras ietekmē

atbilstošās darbības,

i) ierobežota peļņas sadale.

http://www.gemconsortium.org/

http://www.bis.gov.uk/

http://www.socialeconomy.eu.org/



Līvānu novadā tikai 9% no esošajiem uzņēmumiem ir ražojošie uzņēmumi. Nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi dažāda vecuma iedzīvotājiem, lai attīstītu jaunas biznesa idejas tieši ražošanas sektorā.

Pašvaldībai veiksmīgi sadarbojoties ar uzņēmējiem, būtu nepieciešams sakārtot industriālo zonu un atjaunot biznesa atbalsta infrastruktūru, kas atbilstu mūsdienu prasībām un nepieciešamajām ražošanas jaudām. Ir nepieciešams atjaunot pievedceļus ar apgaismojumu un inženierkomunikācijas. - Industriālās zonas attīstība ievērojami palielinās Līvānu novada konkurētspēju un veicinās nodarbinātību.

Biznesa inkubatoru attīstība un tā sniegto pakalpojumu paplašināšana stimulēs jaunu uzņēmumu veidošanos un nodrošinās pāreju uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku novadā, šādi veicinot Lisabonas mērķu sasniegšanu. Līvānu biznesa inkubatoram vajadzētu vairāk atbalstīt uzņēmumus, kas nodrošina preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu ar augstu pievienoto vērtību.

Līvānu novadā lauksaimniecības nozari vajadzētu attīstīt kā veiksmīgu uzņēmējdarbību, kur papildus atbalstu saņemtu bioloģiskās saimniecības, mājražotāji un lauksaimnieki, kas ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību. Tiešie maksājumi lauksaimniekiem būtu jāpielīdzina tiešo maksājumu apjomā, ka tas ir citās ES valstīs. Jāizskata arī iespēja izstrādāt novada teritorijas lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanas koncepciju, definējot kritērijus apmežojamām zemēm.

Sociālā uzņēmējdarbība ir perspektīvs saimnieciskās darbības veids, kas potenciāli veiksmīgi varētu attīstīties Līvānu novadā.

Pašvaldībā nav pietiekošu kvalificētu cilvēkresursu profesionālai investīciju vides attīstības jautājumu risināšanai (t.sk. investīciju alternatīvu analīze, investīciju projektu dokumentācijas izstrāde, investoru meklēšana, izvērtēšana un atlase sarunu vešana ar potenciālajiem investoriem utt.). Nepieciešami cilvēkresursu kapacitātes paaugstināšanas pasākumi, t.sk. investīciju vides un procesa skaidrošana, praktiska modelēšana un profesionālo prasmju un iemaņu attīstība.

Tūrisma infrastruktūras uzlabošana ir kritiski svarīga kopējo tūrisma produktu tālākai attīstībai novadā. Pašvaldībai jāveic tūrisma informācijas uzlabošana, norāžu zīmju izvietošana, kā arī jāveicina privātā sektora aktivitāte ēdināšanas, izmitināšanas un tūrisma aktivitāšu organizēšanas jomās.

Svarīgi pievērst pietiekošu uzmanību novada teritorijas mārketinga pasākumiem, t.sk. atsevišķu teritoriju/zemes gabalu mārketingam investoru piesaistei (piem., sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru), kā arī novada kopējam mārketingam tūristu un jaunu iedzīvotāju piesaistei.


1.24. SOCIĀLĀS, DABAS UN EKONOMISKĀS VIDES SVID ANALĪZE

STIPRĀS PUSES

Stratēģiski izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums Latgales ekonomiskā trīsstūra telpā (Daugavpils – Rēzekne – Jēkabpils)

Valsts galvenā autoceļa un dzelzceļa pieejamība

Inovatīvas, moderno tehnoloģiju un augstas pievienotās vērtības ražošanas uzņēmumu pieredze un prakse

Pieejamas zemes platības pilsētas industriālajās teritorijās biznesa attīstībai

Valsts un pašvaldības pakalpojumu pieejamība (VID Latgales reģionālā iestādes Preiļu filiāle, NVA Līvānu filiāle, VSAA speciālisti, PMLP Pasu daļas speciālisti)

Plašs kultūrvēsturiskais materiālais un nemateriālās kultūras mantojums

Līvānu asociācijaar „Latvijas stikla galvaspilsētas” tēlu, Līvānu stikla muzeja eksponāti pašvaldības īpašumā

Latgales mākslas un amatniecības centrs un Līvānu stikla muzejs – viens no lielākajiem kultūrvēstures un tūrisma objektiem Latgalē

Līvānu novada centrālā bibliotēka – viena no modernākajām bibliotēkām Latvijā

Salīdzinoši tīra dabas vide un liela ainavu element daudzveidība (upes, ezeri, purvi, meži, tīrumi, palieņu pļavas u.t.t.) – dažādiem tūrisma veidiem (pārgājieniem, laivošanai, velobraucieniem, izjādēm) piemēroti apstākļi

Daudzpusīgs dažādu etnisko grupu un reliģisko konfesiju kolorīts ar dzīvām tradīcijām un mierīgu līdzās pastāvēšanu

Dzīva latgaliešu folklora un veiksmīga pieredze tās popularizēšanā

Apmierinošs fiksētā telefona un mobilo sakaru nodrošinājums lielākajā daļā novada teritorijas

Derīgo izrakteņu (kūdras, māla, dolomīta) pieejamība ražošanas vajadzībām

Turpinās ūdens apgādes sistēmas rekonstrukcija Līvānu pilsētā un Līvānu novada ciematos

Aktīva biedrību, NVO darbība

Aktīva kultūras un sporta dzīve ar augstiem sasniegumiem starptautiskā mērogā

Pieejamas zemes platības uzņēmējdarbības attīstīai pagastu teritorijās

Pakalpojumu centri, skolas un bibliotēkas katrā novada pagastā

Sakārtotas un pievilcīgas pilsētas tēls


Pietiekams vietu skaits novadā esošajos bērnudārzos

Nodrošināti pamata stacionārie un ambulatorie medicīniskie pakalpojumi

Apmierinoša primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (ģimenes ārstu pārklājums) novada teritorijā

Pieejami vairāki sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi

Pietiekama pašvaldības administratīvā un finansiālā kapacitāte ES fondu piesaistei

VĀJĀS PUSES

Pieejamo zemes platību stāvoklis pilsētas industriālajās teritorijās neatbilst biznesa attīstības vajadzībām

Negatīva demogrāfiskā situācija mazā iedzīvotaju skaita, iedzīvotāju izceļošanas un zemās dzimstības rezultātā

Rīgas tranzīta ielas (kā valsts galvenā auto ceļa A 6 turpinājuma) noslogotība

Trokšņu piesārņojums auto un dzelzceļa transporta dēļ

Nepilnības autosatiksmes un gājēju kustības organizēšanā (veloceliņu un gājēju celiņu trūkums vairākās pilsētas vietās)

Vides un pakalpojumu infrastruktūras nepietiekama pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem

Nesakārtoti daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi ciematu centros

Pagastu ceļu un dažu Līvanu pilsētas ielu seguma zema kvalitāte

Nepietiekama sociālo pakalpojumu infrastruktūra (sociālās mājas, dzīvokļi, dienas centri)

Nesabalansēta kopējās sporta bāzes izmantošana novada mērogā

Nesakoptas un neizmantotas vairākas ēkas, zemes gabali gan bijušās rūpniecības teritorijās, gan lauku teritorijās, kas samazina kopējo novada pievilcību

Darba vietu nepietiekamība mazkvalificētiem speciālistiem

Tūristu vajadzībām atbilstošu pakalpojumu zems nodrošinājums

Centralizētās karstā ūdens padeves trūkums

Zema tūrisma infrastruktūras un pakalpojumu pieejamība

Norāžu nepietiekamība uz objektiem pilsētās un visos pagastos

Brīvdabas estrādes trūkums Līvānu pilsētā

Līvānos, dažviet, ierobežotie ielu platumi apgrūtina ne tikai trotuāru izbūvi un kustības organizēšanu,


bet arī inženierkomunikāciju izbūvi

Kvalificētu speciālistu nepietiekamība ražošanas un pakalpojumu jomās

Kvalificētu komunālās saimniecības speciālistu nepietiekamība

Nepietiekamas skolēnu nodarbinātības iespējas vasaras brīvlaikā

Mūsdienīga mācību aprīkojuma nepietiekamība dažās mācību iestādēs

Nepietiekams energoefektivitātes līmenis publiskajā un privātajā sektorā

Nepietiekams atpūtas iespēju daudzums pilsētā un pagastos

Salīdzinoši zema zemes auglība

Darba prasmju un kultūras degradācija

Nepietiekošas kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespējas (sevišķi pusaudžu vecuma jauniešiem)

Neapmierinošs Interneta pārklājums novadā, IT infrastruktūras trūkums

Tilta pār Daugavu pie Līvaniem trūkums

Kvalificētu cilvēkresursu investīciju vides attīstības jautājumos nepietiekamība pašvaldībā

IESPĒJAS

Gājēju pārvada izbūve pāri dzelzceļam uz rūpniecisko zonuLīvānos

Aktīvāka tūrisma (t.sk. velo un ūdens) maršrutu izstrāde, aprīkošana un labiekārtošana

Ielu un ceļu infrastruktūras tālāka sakārtošana ar drošu veloceliņu un gājēju celiņu izbūvi un atbilstošu apgaismojumu pilsētā un pagastos

Bijušo rūpniecisko teritoriju sakopšana un atjaunošana, t.sk. Speciālās Ekonomiskās Zonas izveide, PPP projektu attīstība

Uzņēmējdarbības ar augstu pievienoto vērtībuveicināšana un attīstība - Līvānu biznesa inkubatora aktīvāka darbība, sadarbība ar citiem biznesa inkubatoriem Latvijā un ārzemēs

Tūrisma infrastruktūras, pakalpojumu un saistošu tūrisma produktu attīstība

Dabas vides objektu sakārtošana iedzīvotāju un tūristu atpūtas nodrošināšanai (peldvietas, autostāvvietas, telšu vietas, sporta laukumi, tualetes, norādes, u.c.)

Brīvdabas estrādes izbūve Līvānos un Rožupesestrādes rekonstrukcija

Skolu darbības un funkciju paplašināšana pagastos

Pakalpojumu infrastruktūras pieejamības uzlabošana personām ar funkcionāliem traucējumiem

Jaunu sociālo pakalpojumu attstība un atbalsta formu dažādošana (t.sk. sociālās mājas izveide)


Atkritumu saimniecības sakārtošana un šķirošanas punkta izveide

Ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu tālāka attīstība

Kvalificētu profesionali tehnisko darbinieku piesaiste novadam sadarbībā ar NVA un tuvākajām profesionālām izglītības iestādēm

Pašvaldības, uzņēmēju un NVA sadarbība skolēnu nodarbinātības sekmēšanai vasaras brīvlaikā

IT infrastruktūras izveide visā novada teritorijā, modern tehnoloģiju pielietojuma paplašināšana

Mācību un darba prakšu vietu nodrošināšana sadarbībā ar uzņēmējiem

Mūžizglītības, formalās un neformālās izglītības attīstība uzņēmējdarbības un kvalificētu darbinieku veicināšanai

Lietus ūdens savākšanas un meliorācijas sistēmas izveide pilsētā un pagastos

Sporta stadiona atjaunošana Līvānu pilsētā, Jaunsilavās un Rožupē

Līvānu novada izglītības iestāžu darbības attīstība centralizētā un savstarpēji integrētā tīklā

Vietējo dabas resursu (t.sk. derīgo izrakteņu - kūdra, māls, dolomīts, sapropelis) efektīvāka izmantošana uzņēmējdarbības attīstībai

Pilsētas gazifikācijas tīklu attīstība

Daudzdzīvokļu un pašvaldības iestāžu māju energoefektivitātes paaugstināšana

Līvānu novada pagastos esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kvartālu iekšpagalmu renovācija

Vides pārvaldības un vides komunikācijas sistēmas ieviešana Līvānu novadā

Dzelzceļa radīto trokšņu slāpēšana

Sabiedriskās kārtības, iedzīvotaju un novada viesu personīgas drošības uzlabošana

Līvānu slimnīcas sniegto pakalpojumu klāsta paplašināšana (sociālā rehabilitācija, netradicionālā medicīna, mobilie pakalpojumi)

Sabiedrības informēšanas pasākumu uzlabošana (t.sk. pašvaldības mājas lapas pārstrukturizācija un attīstība, SIA „LDzKS” un SIA „Līvānu siltums” informācijas izplatīšana iedzīvotājiem par pakalpojumu pieejamību un izmaksu veidošanos)

Sakoptas vides veicināšana (t.sk. atkritumu urnu uzstādīšana, komunikācija ar „bezsaimnieku” māju īpašniekiem u.c.)

SIA „LDzKS” vietējo koordinatoru/struktūrvienību izveide pagastos

Speciālistu piesaiste no citiemLatvijasreģioniem un ārzemēm, t.sk. bijušo Līvānu novada iedzīvotāju atgriešanās novadā

Līvānu novada teritorijas mārketinga pasākumi

Kvalificētu cilvēkresursu investīciju vides attīstības jautājumos veidošana pašvaldībā


Mājražotāju, individuālo komersantu, mikro un MVU, biedrību saimnieciskās darbības atbalsta pasākumi

Ģimeņu atbalsta pakalpojumu attīstība

Iedzīvotāju un viesu miera, drošības, pārvietošanās, kultūras, brīvā laika pavadīšanas iespēju uzlabošana

DRAUDI

Demogrāfiskās slodzes (darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaita attiecība pret personu skaitu darbspējas vecumā) paaugstināšanās

Iedzīvotāju skaita turpmāka samazināšanās, iedzīvotāju emigrācija no novada

Jaunu darba vietu neveidošanās

Vietējo iedzīvotāju psiholoģiska pretestība pret viesstrādniekiem (no Latvijas vai ārzemēm)

Tranzīta autotransporta un dzelzceļa pārvadājumu intensitātes straujš pieaugums

Dabas vides neparedzams un nezināms piesārņojums vai tā pieaugums

Dubnas upes gultnes piesārņojums turpina strauji pieaugt hidroelektrostacijas darbības rezultātā

Kvalificētu un mazkvalificētu speciālistu skaita turpmāka samazināšanās ražošanas un pakalpojumu jomās publiskajā un privātajā sektorā

Uzņēmumu aizplūšana uz citām pilsētām un valstīm

Sociālās situācijas pasliktināšanās

Darba prasmju un kultūras degradācijas turpināšanās

Valsts budžeta turpmāka konsolidācija

Mainīga valsts nodokļu politika

Valsts pasūtījuma samazināšanās medicīnā

Politiskie riksi saistībā ar plānošanas reģionu, teritoriju, līmeņu izmaiņām

Plūdi Dubnā, Daugavā, Feimankā un citās novada upēs

Ņemot vērā katra pagasta stiprās puses un attīstības potenciālu, ir izstrādāta Līvānu pilsētas

un katra pagasta potenciālā specializācija novada kontekstā (t.i. pieredze, resursi stiprās

puses, ko citi var mācīties un/vai izmantot):


Attēls Nr. 61: Līvānu pilsētas un katra pagasta potenciālā specializācija novada kontekstā


II DAĻA:STRATĒĢISKĀ DAĻA


2.1. IEVADS

Mēģināt darīt vienlaicīgi visu nozīmē neizdarīt neko. Nepieciešams izvēlēties savu attīstības

politiku - veidus un ceļus, pa kuriem ejot, ir iespējams Līvanu novada uzplaukums par spīti šī

brīža demogrāfiskajai situācijai. Ņemot vērā pašreizējās situācijas analīzes rezultātus un

ilgtermiņa uzstādījumus Līvanu novada teritorijas attīstībai, lai sasniegtu izvirzītos mērķus

un attīstības vīziju, definēti 2 stratēģiskie virzieni jeb ilgtermiņa prioritātes, kas ir pamats

saskaņotām darbībām un projektiem, un ietvars finansējuma piesaistei.

2.2. PLĀNOŠANAS KONTEKSTS UN TIESISKAIS IETVARS

Lai izvēlētos pareizos veidus un ceļus, pa kuriem iet, ir izvērtētas Līvānu novada attīstības

iespējas un perspektīvas saskaņā ar augstākstāvošiem un/vai ietekmējošiem 1) starptautiska

līmeņa, 2) nacionāla līmeņa, 3) reģionāla līmeņa, 4) vietēja līmeņa plānošanas

dokumentiem.

Starptautiskais līmenis Svarīgākie starptautiskie politikas un attīstības plānošanas dokumenti, kas ņemti vērā,

izstrādājot Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programmu 2012. – 2018.gadam

ir:

Stratēģija „Eiropa 2020”;

ES teritoriālā kohēzija;

ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam;

Pārrobežu sadarbības programmas.

Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatā ir trīs savstarpēji saistīti mērķi:

Gudra izaugsme (izglītība, zināšanas un inovācija);

Ilgtspējīga izaugsme (resursu efektīvi izmantojama, videi draudzīgāka un konkurētspējīgāka ekonomika);

Integrējoša izaugsme (augsta nodarbinātības un ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija).

Lai sasniegtu šos mērķus, nepieciešams realizēt vairākas pamatiniciatīvas, piemēram,

ieviest inovācijas, attīstot zinātni un pētniecību un likvidējot plaisu starp zinātni un tirgu;

ieviest digitālo vienoto tirgu, kura pamatā ir īpaši ātrs internets; atbalstīt pāreju uz

ekonomiku, kurā efektīvi izmanto resursus un kas rada zemu oglekļa dioksīda emisiju

līmeni; palīdzēt ES rūpniecības bāzei kļūt konkurētspējīgai pēckrīzes pasaulē, veicināt

uzņēmējdarbību un attīstīt jaunas iemaņas; nodrošināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo

kohēziju, palīdzot trūcīgiem un sociāli atstumtiem cilvēkiem un sniedzot viņiem iespēju būt

aktīvai sabiedrības daļai.


ES teritoriālā kohēzija balstās uz Eiropas teritoriālās attīstības perspektīvu (1999.) un

Eiropas telpiskās attīstības plānošanas instrumentu (ESPON), un to papildinājuši Kopienas

kohēzijas stratēģiskās pamatnostādnes (2006.), Eiropas Komisijas Piektais ziņojums par

ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju (2010.) un citi dokumenti. Ar teritoriālo kohēziju

saprot – veicināt visu teritoriju saskaņotu un ilgtspējīgu attīstību, pamatojoties uz

teritoriālajām iezīmēm un resursiem. Teritoriālās kohēzijas principi ir jāņem vērā, īstenojot

visas politikas jomas visos administratīvajos līmeņos.

ES Stratēģijā Baltijas jūras reģionam (2009.) ir izvirzīti četri svarīgākie uzdevumi:

veicināt vides ilgtspēju reģionā;

kāpināt Baltijas jūras reģiona ekonomisko izaugsmi un labklājību;

sekmēt Baltijas jūras reģiona pieejamību un pievilcību;

vairot Baltijas jūras reģiona drošību.

Stratēģijas ietvaros ir Ziemeļu dimensija, kuras ietvaros notiek arī sadarbība ar trešajām

valstīm reģionā (tai skaitā Krieviju). Latvijai nozīmīgie virzieni: Baltijas enerģijas tirgus

starpsavienojumu plāns, transeiropas transporta tīkls un tā savienojums ar ES

kaimiņvalstīm, kopīga Baltijas jūras reģiona izglītības un pētniecības lauka attīstība u.c.

Pārrobežu sadarbības programmas paredzētas pārrobežu sadarbības veicināšanai ar

kopēju vietēju un reģionālu ierosmju palīdzību un starpvalstu sadarbību, piemēram, Latvijas

– Lietuvas pārrobežu sadarbības programma; Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības

programma u.c.

Nacionālais līmenis Galvenie nacionālie politikas un attīstības plānošanas dokumenti ir:

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam;

Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam;

Latvijas nacionālā reformu programma „ES 2020”stratēģijas īstenošanai.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (2010.) ir galvenais valsts

attīstības plānošanas dokuments, kurā Latgales reģiona un Līvānu novada intereses ir

nozīmīgas šādās prioritātēs:

„Kultūras telpas attīstība”

„Ieguldījumi cilvēkkapitālā”

„Paradigmas maiņa izglītībā”

„Inovatīva un efektīva ekonomika”


„Daba kā nākotnes kapitāls”

„Telpiskās attīstības perspektīva”

„Inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība”

Latvijas vidējā termiņa plānošanas dokuments ir Nacionālais attīstības plāns 2007.-

2013.gadam (2006.) un darbības programmas, kā arī to papildinājumi – „Cilvēkresursi un

nodarbinātība”, „Uzņēmējdarbība un inovācijas”, „Infrastruktūra un pakalpojumi”, t.sk.

horizontālā prioritāte „Policentriskā attīstība”. Šī prioritāte paredz nostiprināt pilsētu kā

reģionu attīstības dzinējspēku potenciālu, kā arī veidot pilsētu tīklu. Aktivitātē „Nacionālas

un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšanai līdzsvarotai valsts attīstībai”

finansējumu saņem arī Līvānu novads.

Latvijas nacionālajā reformu programmā „ES 2020” ” stratēģijas īstenošanai (2011.)

noteiktais valsts mērķis ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību, nodrošinot vidējā termiņā IKP

pieauguma tempus 4-5% apmērā un augstu nodarbinātības līmeni 73% apmērā līdz

2020.gadam. Programmā paredzēti pasākumi:

nodarbinātības līmeņa sasniegšanai: strukturālās reformas preču un pakalpojumu tirgos, palielinot uz eksportu orientēto nozaru produkciju, it īpaši nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, veicinot inovācijas, paaugstinot loģistikas un tranzītpakalpojumu konkurētspēju, paātrinot IKT ieguldījumu; uzņēmējdarbības vides uzlabošana, pilnveidojot normatīvos aktus, radot atbilstošu infrastruktūru, sniedzot finansiālu atbalstu komercdarbības attīstībai; strukturālā bezdarba samazināšana, ekonomiski aktivizējot darbaspēku, sekmējot pašnodarbinātību; strukturālās izmaiņas profesionālajā izglītībā un augstākā izglītība modernizācija;

ieguldījumu palielināšanai pētniecībā un attīstībā: zinātniskā potenciāla attīstīšana un uzņēmumu un zinātnieku ilgtermiņa sadarbības platformas izveidošana; inovatīvu komersantu atbalstīšana:

augstāko izglītību ieguvušo īpatsvara palielināšana un skolu nepabeigušo jauniešu īpatsvara samazināšana: dažāda līmeņa izglītības pieejamības nodrošināšana;

nabadzības līmeņa samazināšanas mērķa sasniegšanai: ienākumu nevienlīdzības samazināšana; uz ģimenēm ar bērniem vērsti sociālās aizsardzības pasākumi; nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu līdzdalības darba tirgū veicināšana;

energoefektivitātes palielināšana: mājokļu siltināšana, energoefektivitātes paaugstināšana sabiedriskās un ražošanas ēkās, efektīvas apgaismojuma infrastruktūras ieviešana pašvaldību publiskajās teritorijās.

Reģionālais līmenis Izmantotie reģionālie politikas un attīstības plānošanas dokumenti ir:

Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006. – 2026.gadam;

Latgales stratēģija 2030;


Latgales plānošanas reģiona attīstības programma 2010. – 2017.gadam, t.sk. Latgales reģiona pilsētu lomas un ekonomikas profili;

Latgales plānošanas reģiona mūžizglītības attīstības rīcības plāns 2007. – 2013.gadam;

Latgales plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības programma 2010. – 2017. gadam

Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojumā 2006. – 2026. gadam noteikti

stratēģiskie virzieni:

- vārti starp Austrumiem un Rietumiem ar lielu attīstības potenciālu; - konkurētspējas pieaugums ekonomikā, balstīts uz cilvēkresursu attīstību un

vides kvalitāti.

Galvenās Latgales reģiona vērtības:

- cilvēki; - daba/kultūra; - ģeogrāfiskais novietojums pie ES Austrumu robežas.

Latgales reģiona telpiskās vērtības:

- tradicionālais apdzīvojums; - Daugavas ieleja; - ezeri (simbols Ezerzeme); - aizsargājamo dabas teritoriju kompleksi; - meži; - derīgo izrakteņu atradnes; - starptautiskie transporta koridori.

Telpiskās struktūras stratēģiskie attīstības virzieni:

- reģiona konkurētspējas paaugstināšana; - reģiona infrastruktūras attīstība; - lauku teritoriju attīstība.

Latgales stratēģijas 2030 (2010.) mērķis ir panākt straujāku reģiona ekonomisko attīstību,

lai celtu cilvēku ienākumus, saglabātu un vairotu Latgales bagātīgo potenciālu un padarītu

Latgali par pievilcīgu dzīves vidi arī nākamajām paaudzēm. Lai to sasniegtu, nepieciešams

būtiski palielināt privātā sektora īpatsvaru pievienotās vērtības radīšanā, palielināt darba

vietu skaitu, paaugstināt uzņēmumu darbības efektivitāti, tehnoloģisko izcilību un

darbaspēka produktivitāti. Tā rezultātā paredzēta iedzīvotāju ienākumu palielināšanās,

2030.gadā sasniedzot 60% no ES vidējās bruto darba samaksas.

Stratēģiskie virzieni: Savienojumi, Prasmes, Gudra pārvaldība, Efektīvi uzņēmumi


Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas 2010. – 2017.gadam

Apakšprogrammas „Attīstības centru tīkls”: Līvāni paredz atbalstu reģionālas nozīmes

attīstības centra – Līvānu pilsētas stiprināšanai un pilsētas attīstībai, pamatojoties uz tās

īpašajām iezīmēm un lomu Latgales reģionā ekonomikas sektoru attīstībā. Līvānu loma

pilsētu tīklā: Industriāla pilsēta - Latgales uzņēmējdarbības katalizators - tradicionālā

mantojuma un 21.gs. tehnoloģiju apvienojums:

a. reģiona nozīmes attīstības centrs

b. katalizators - uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta centrs Latgalei

c. industriālās ražošanas pilsēta

d. pašvaldības-uzņēmēju- NVO sadarbība

e. tradicionālā mantojuma, tehnoloģiju, riteņbraucēju un zaļo ziņu novads

Latgales plānošanas reģiona mūžizglītības attīstības rīcības plāna 2007. – 2013.gadam

mērķis ir pārdomāti, efektīvi plānojot un koordinējot izglītības un nodarbinātības

pārvaldību reģionā, atbalstot pašvaldībās izveidoto daudzveidīgas mūžizglītības

piedāvājuma sistēmu, nodrošināt katram Latgales reģiona iedzīvotajam vienlīdzīgu,

kvalitatīvu formālās un neformālās mācīšanās pieejamību visa mūža garumā, tādējādi arī

veicinot reģiona attīstību. Latgales reģiona mūžizglītības attīstības rīcības plāns paredz trīs

prioritātes, kas saskaņotas ar Mūžizglītības politikas pamatnostādnēm 2007.-2013.gadam:

1) Pieejamība - noteikt valsts un pašvaldību atbildību par mūžizglītības politiku reģionā, kas

atbalsta katra iedzīvotāja uzņēmību, nodarbinātību un adaptācijas spējas, pilsonisku

līdzdalību un sociālo iekļaušanu, personīgo pašpilnveidi katrā dzīves posmā dažādās dzīves

jomās no bērnības līdz vecumam un nodrošina mūžizglītības (formālās un neformālās)

pieejamību iedzīvotājiem jebkurā dzīves posmā un jomā, neatkarīgi no viņu vecuma,

dzimuma iepriekšējās izglītības, dzīves vietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības,

funkcionāliem traucējumiem.

2) Piedāvājums - iesaistot sociālos partnerus un attīstot valsts un privātās partnerības

iniciatīvas izglītībā kā efektīvu sadarbības instrumentu līdzsvara starp izglītības

piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu nodrošināšanai, veidot kvalitatīvas izglītības

piedāvājumu pieaugušajiem, kas nodrošina kompetences darbam, pilsoniskai līdzdalībai un

sekmē uz augstām prasmēm balstītu konkurētspējīgu zināšanu ekonomiku un

demokrātisku sabiedrību, motivējot tos, kuri mācīšanās iespējas nenovērtē un neizmanto,

gan tos, kas virza Latvijas konkurētspēju globālajā ekonomikā.

3) Pārvaldība- izveidot saskaņotu sistēmu un efektīvu resursu (tai skaitā finanšu) pārvaldi,

ievērojot dalītās atbildības un nozaru politiku mijiedarbības principus, vienotas

mūžizglītības sistēmas attīstībai, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas kvalitatīvas

mūžizglītības pieejamībā katram iedzīvotājam, tādejādi veicinot pozitīvu pārmaiņu

procesus atsevišķu indivīdu dzīvē un sabiedrībā kopumā.


Latgales plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības programmas 2010. –

2017.gadam virsmērķis ir uzlabota sociālās drošības sajūta un dzīves kvalitāte. Virsmērķi

veido:

SOCIĀLĀ IEKĻAUŠANĀS – rīcības, kas sekmē personu ar funkcionāliem traucējumiem, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju un viņu ģimenes loceklu sociālo iekļaušanos (integrētību) atbilstoši viņu iespējām

AKTĪVA DZĪVES POZĪCIJA - rīcības, kas palīdz personām ar funkcionāliem traucējumiem, sociālās atstumtības riskam pakļautiem iedzīvotājiem un viņu ģimenes locekļiem ieņemt aktīvu dzīves pozīciju atbilstoši viņu iespējām

Labāka DZĪVES KVALITĀTE - aprūpe, kas uzlabo personu ar funkcionāliem traucējumiem dzīves kvalitāti.

Programmas stratēģiskie mērķi orientēti uz sociālo pakalpojumu pieejamību, jebkura

iedzīvotāja pamata vajadzību apmierināšanu, kā arī sociālo darbinieku (dienestu)

kapacitātes paaugstināšanu.

Vietējais līmenis Galvenie Līvānu novada politikas un attīstības plānošanas dokumenti, uz kuru pamata

veidoa jaunā stratēģija, ir:

Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2008. – 2014.gadam;

Līvānu novada teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam;

Līvānu novada tūrisma attīstības vadlīnijas (2004);

Jersikas pagasta teritorijas plānojuma grozījumi 2002.-2014.

Līvānu novada pašvaldības vides politikas un integrētās vides sadarbības deklarācija (2008)

Līvānu novada pašvaldības vides sektora attīstības vīzija un rīcības vadlīnijas 2008.-2014.gadam

Līvānu novada jaunatnes politikas rīcības programma 2011.- 2013.gadam


2.3. LĪVĀNU NOVADA VĪZIJA 2020

Vīzijas izvērsts apraksts

Līvānu novads 2020 ir viesmīlīgs, elastīgs novads ērtā ģeogrāfiskās atrašanās vietā un starp

25 lielākajiem novadiem Latvijā pēc iedzīvotāju skaita, dzimstības rādītajiem ražošanas

apjomiem un iedzīvotāju ienākumiem. Līvānu pilsēta ir visa novada un blakus esošo

teritoriju attīstības centrs, kurā koncentrējas izaugsmes resursi, sociālās un ekonomiskās

aktivitātes un pakalpojumi. Pagastu teritorijas nodrošina pievielcīgu dzīves vidi, mierīgu

atpūtu un rekreāciju. Pateicoties labiem transporta savienojumiem, pilsēta un pagastu

teritorijas ir viegli pieejamas. Tas veicina lauku un aktīvā tūrisma attīstību.

Uzņēmējdarbības vide, moderno tehnoloģiju pielietošanas prasmes un iespējas ļauj novadā

sekmīgi attīstīties rūpniecībai, komercpakalpojumiem, mājražošanai, tradicionālai un

bioloģiskai lauksaimniecībai. Uzņēmumi rada konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus

ar augstu pievienoto vērtību.Biznesa inkubācijas un sociālās uzņēmējdarbības atbalsta

pasākumu rezultātā bezdarba līmenis novadā ir zem vidējā Latgales rādītāja.

Tīrā daba, kvalitatīvais izglītības, sociālās aprūpes, aktīvās atpūtas un brīvā laika

pavadīšanas iespēju klāsts ir iemesls, kāpēc arvien vairāk laimīgu ģimeņu izvēlas dzīvot

Līvānu novadā. Dzimstības lejupslīde ir ierobežota, pateicoties lielajam klāstam pašvaldības

un nevalstiskā sektora ģimeņu atbalsta pasākumu.

Sakārtotās industriālās teritorijas ir darba vieta gan vietējiem un blakus novadu

iedzīvotājiem, gan no citām pilsētām un valstīm iebraukušajiem speciālistiem. Pateicoties

pārdomātai vietējai pārvaldei, novadā ir pozitīvs sociālais klimats un augsts sabiedriskās

kārtības un drošības līmenis.

Līvanu novads ir Latvijas lepnums 2020!

Līvānu novads –

uzņēmējdarbība, modernās

tehnoloģijas un pievilcīga vide

ģimenes labsajūtai


2.4. LĪVĀNU NOVADA FUNKCIONĀLĀS IETEKMES ZONA UN EKONOMISKĀ SPECIALIZĀCIJA

Līvānu novada administratīvajā centrā Līvānos atrodas plaši pārstāvēts valsts un

pašvaldības iestāžu un uzņēmumu tīkls, kuru var izmantot blakus esošo novadu un citu

Latgales un Latvijas pašvaldību iedzīvotāji:

Institūcija Sniegti pakalpojumi Funkcionālās ietekmes zona

Nodarbinātības valsts aģentūras Preiļu sektora Līvānu sektors

Nodrošina iedzīvotāju iekārtošanu darbā, apmācību, profesionālo orientāciju, kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanos, vietējās nodarbinātības programmas izstrādāšanu un īstenošanu

Līvānu novads

Preiļu novads

Valsts drošības policijas Daugavpils reģionālās nodaļas Preiļu grupa un Preiļu rajona policijas pārvaldes Līvānu policijas nodaļa

Veic noziegumu profilaksi un nodrošina sabiedriskās kārtības ievērošanu

Līvānu novads

VAS „Latvijas valsts meži” Dienvidlatgales mežsaimniecība

Apsaimnieko mežus videi draudzīgā veidā un atbilstoši katras teritorijas apsaimniekošanas galvenajam mērķim, t.sk. izstrādā individuālos apsaimniekošanas plānus atsevišķām teritorijām; saglabā un attīsta uzņēmuma valdījumā esošus sabiedrībai nozīmīgus, kā arī rekreācijas, kultūras un vēstures vides objektus; veicina bioloģisko daudzveidību apsaimniekojamos mežos.

Līvānu novads; Daugavpils, Ilūkstes, Krāslavas, Aglonas, Preiļu, Riebiņu, Vārkavas, Jēkabpils, Salas, Viesītes, Krustpils, Aknīstes novadi

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Latgales reģionālās iestādes Preiļu biroja Līvānu filiāle

Nodrošina VID administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu novada teritorijā un administrēt, uzturēt efektīvu muitas maksājumu iekasēšanas sistēmu.

Līvānu novads

Valsts meža dienesta (VMD) Dienvidlatgales virsmežniecības Līvanu mežniecība

Kontrolē LR likumdošanas ievērošanu jebkurām darbībam (medības, mežsaimniecība u.c.) mežu teritorijās; nodrošina ugunsdrošības uzraudzību

Līvānu novads

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Jēkabpils nodaļas Līvānu filiāle

Pasu noformēšanas, saņemšanas/izsniegšanas pakalpojumu nodrošināšana

Līvānu novads

Visi blakus esošie novadi

VSAA klientu apkalpošanas punkts /no 01.08.2011./

Valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšana

Līvānu novads


LR Veselības ministrijas Veselības veicināšanas reģionālā koordinētāja

Veselības veicināšanas pasākumu, kampaņu organizēšana sadarbībā ar novada sporta, izglītības, tūrisma, jaunatnes speciālistiem, NVO

Līvānu novads

AS „Latvijas Gāze” Jēkabpils iecirknis

Nodrošina ar dabasgāzi daļu Līvānu novada iedzīvotāju. Vienlaicīgi uzņēmums arī pilnveido drošības, piegādes un datorizācijas sistēmas, nodrošina iedzīvotājus ar kvalitatīvākiem pakalpojumiem.

Līvānu novads


SIA „Latvenergo” Austrumu ET Preiļu ETR Līvānu iecirknis

Nodarbojas ar enerģijas ražošanu un tirdzniecību, nodrošina iedzīvotājus ar elektroenerģiju.

Līvānu novads

SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”

Nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana; sadzīves atkritumu apsaimniekošana un teritorijas tīrīšana; Grants un smilts karjeru izstrāde.

Līvānu novads

SIA „Līvānu siltums” Centralizētas siltumapgādes nodrošināšana Līvānu pilsēta

SIA „Līvānu slimnīca” un LR Veselības inspekcijas Sirds veselības kabinets

Stacionāro un ambulatoro medicīnas pakalpojumu, veselības aprūpes, paliatīvās un ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumu nodrošināšana; sirds veselības stāvokļa un sirds slimību riska faktoru noteikšana

Līvānu novads


Līvānu novada pašvaldības Alternatīvās aprūpes pakalpojumu centrs „Rožlejas”

Īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu nodrošināšana bērniem un pieaugušajiem

Līvānu novads


Turku, Rožupes, Jersikas, Sutru un Rudzātu pagasta pārvaldes

Ūdens ieguve, attīrīšana un sadale;

Pašvaldības pakalpojumi pagastu teritorijās

Līvānu novada

pagasti

Līvānu novada centrālā bibliotēka Moderni reģionālas nozīmes bibliotēkas pakalpojumi, piemēroti dažādām vecuma grupām (t.sk. informācijas meklējumsistēmu un datubāzu publiska pieejamība, bibliotekāro, bibliogrāfisko, faktogrāfisko uzziņas, nepieciešamās informācijas pieprasīšana no citām bibliotēkām u.c.)

Līvānu novads

Latgale

Latvija

Līvānu novada vakara (maiņu) vidusskola

Vispārējās vidējās izglītības pakalpojumi, sociālās integrācijas un mūžizglītības pakalpojumi

Līvānu novads

Latgale

Latvija


Vispārējās pamatizglītības pakalpojumi izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, 1.līmeņa profesionālās pamatizglītības un interešu izglītības pakalpojumi

Līvānu novads

Latgale

Latvija

Latgales mākslas un amatniecības centrs

Vietēja, reģionāla un starptautiska mēroga amatniecības attīstības pasākumi, kultūrtūrisma aktivitātes, amatniecības zināšanu, prasmju un tradīciju saglabāšana un attīstība

Līvānu novads

Latgale

Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs

Biznesa inkubatora pakalpojumi jaunajiem uzņēmumiem (t.sk. telpu īre, juridiskie, grāmatvedības, biroja u.c. pakalpojumi), veicinot uzņēmumu veidošanos, attīstību un nostiprināšanos Līvānu novadā

Līvānu novads

Latgale

Līvānu novada kultūras centrs Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība, profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana,tradicionālo svētku organizēšana, pašdarbības kolektīvu darbības koordinēšana

Līvānu novads

Latgale

Līvānu novads nodrošina iedzīvotājiem visus pamata pakalpojumus. Novads iekļaujas

Latgales un Latvijas biznesa inkubatoru tīklā, mākslas un amatniecības sektora attīstībā,

kultūrvēstures, kultūras izziņas, dabas un aktīvā tūrisma produktu klāstā. Savukārt, novads


izmanto ekonomiskā trijstūra lielo pilsētu (Daugavpils, Rēzekne un Jēkabpils) sniegtos

pakalpojumus izglītības (augstākās, profesionālās, mūžizglītības), zinātniskās pētniecības,

sporta un kultūras jomās.

Izstrādājot Līvānu novada stratēģisko plānu, ir ņemti vērā augstākminēto pilsētu un Līvānu

novadam blakus esošo teritoriju attīstības mērķi, prioritātes, esošie un potenciālie resursi,

kas var tikt izmantoti abpusējai sadarbībai ar Līvanu novadu.

Pakalpojumi un resursi, kurus Līvānu novadam nodrošinaDaugavpils, Rēzekne, Jēkabpils,

Preiļi un pieguļošie novadi:

Preiļi VID Latgales reģionālās iestādes Preiļu nodaļa

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Preiļu nodaļa

Profesionālā izglītība (Preiļu arodvidusskola, Jaunaglonas arodvidusskola

Va/s „Latvijas Valsts ceļi” Latgales reģiona Preiļu nodaļa

SIA "Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs" Latgales Lauku konsultāciju biroja filiāle Preiļos

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Preiļu iecirknis

Centrālās statistikas pārvaldes Preiļu datu savākšanas un apstrādes centrs

Valts Zemes Dienesta Latgales reģionālās nodaļas Preiļu birojs

CSDD Preiļu nodaļa

Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidlatgales pārvaldes Preiļu filiāle


Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģionālās brigādes Preiļu daļa

Dienvidlatgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde

Latgales tiesas apgabala Preiļu rajona prokuratūra

Latgales tiesu apgabala Preiļu rajona tiesa

Pilsonības migrācijas lietu pārvaldes Preiļu nodaļa

Preiļu zemesgrāmatu nodaļa

VA Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Preiļu nodaļa

Latgales reģionālās Valsts darba inspekcijas Preiļu birojs

Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālā nodaļa

Veselības aprūpe (SIA ”Preiļu slimnīca”, SIA”Lāzers”)

Veselības inspekcija, Kontroles pārvalde, Sabiedrības veselības kontroles departaments, Latgales kontroles nodaļa, Preiļu kontroles un uzraudzības daļa

Daugavpils Latgales reģiona attīstības aģentūra

Latgales plānošanas reģions, Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centrs

Latgales reģionālā Valsts darba inspekcija

Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālā vides pārvalde

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Daugavpils nodaļa

Daugavpils Universitātes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts

Autotransporta direkcija valsts SIA Daugavpils nodaļa

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Pārtikas un veterinārais dienests, Daugavpils pārvalde

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

Latvijas Valsts ceļi VAS, Latgales reģiona Daugavpils nodaļa

Valsts valodas centrs

Valsts valodas prasmes atestācijas komisijas Daugavpils nodaļa

Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, Daugavpils informācijas centrs

Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvalde, Daugavpils reģionālā nodaļa

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Daugavpils reģionālā nodaļa

Latvijas Republikas Valsts kase, Daugavpils norēķinu centrs

Veselības inspekcija, Kontroles pārvalde, Sabiedrības veselības kontroles departaments, Latgales kontroles nodaļa, Daugavpils kontroles un uzraudzības daļa

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra, Latgales nodaļa

Daugavpils reģionālais sabiedrisko pakalpojumu regulators

Daugavpils sanitārā robežinspekcija

Elektronisko sakaru direkcija valsts AS, Daugavpils reģionālā nodaļa

Profesionālā izglītība (Mākslas vidussskola Saules skola, Daugavpils 1. arodvidusskola, Daugavpils 2. arodskola, Daugavpils 38. arodvidusskola, Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola, Daugavpils Medicīnas koledža, Daugavpils Mūzikas vidusskola, Daugavpils Tirdzniecības skola, Latgales transporta un sakaru tehniskā skola, Daugavpils Mežciema arodskola, Višķu profesionālā vidusskola, Bebrebes profesionālā vidusskola)

Augstākā izglītība un zinātne (Daugavpils Universitāte, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Daugavpils filiāle, Rīgas Aeronavigācijas institūta Daugavpils filiāle, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Daugavpils filiāle, Transportu un sakaru institūta Latgales filiāle, SIA "Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas "Attīstība" Daugavpils filiāle, Latvijas Universitātes Daugavpils filiāle, Baltijas starptautiskās akadēmijas Daugavpils filiāle, Psiholoģijas augstskolas

http://www.saules.lv/

http://www.1avs.lv/

http://www.1avs.lv/

http://www.1avs.lv/

http://www.1avs.lv/

http://www.dmv.lv/

http://www.dmv.lv/

http://www.dmv.lv/

http://www.dtskola.lv/

http://www.ltsts.lv/


Daugavpils filiāle, Rīgas Tehniskās universitātes Daugavpils filiāle, Ekonomikas un kultūras augstskolas Daugavpils filiāle, SIA "Sociālo tehnoloģiju augstskola" Daugavpils filiāle)

Kultūra (Daugavpils teātris, Latgales centrālā bibliotēka, Daugavpils novada kultūras centrs, Novadpētniecības muzejs)

Veselības aprūpe (SIA "Daugavpils reģionālā slimnīcā", SIA "Daugavpils bērnu veselības centrs", SIA"Daugavpils zobārstniecības poliklīnika")

Psihoneirologiskā slimnīca”, SIA „Medicīniskā firma”Dinas””, SIA”Dermatovenerologs”, SIA”IVAKO GROUP”, SIA”MEDA D”, SIA „Privātklīnika ”Ģimenes veselība””, IK „Fizioterapijas kabinets VALE”)

Sports (Daugavpils olimpiskais centrs, Sporta centrs "Daugavpils Ledus", Daugavpils spīdveja klubs "Lokomotīve", Daugavpils Universitātes peldbaseins)

Atpūtas un izklaides kompleksi („City Center" un „Klondaika” – boulings, kino u.c., atpūtas komplekss „Vilnis", „SilverScreen Cinema” kinoteātris)

Viesnīcas („Park hotel Latgola", „Hotel Dinaburg", Sporta komplekss „Celtnieks", Viesu māja „Villa Ksenija", Sporta komplekss „Olimpija", Hotel „Leo", viesnīca „Rebir”)

Rēzekne Latvijas Darba devēju konfederācijas Rēzeknes nodaļa

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Rēzeknes nodaļa

Latgales aparātbūves tehnoloģiskais centrs

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra VA, Austrumu reģions

Valsts būvinspekcija, Rēzeknes reģions

Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Bērnu ārpusģimenes aprūpes koordinācijas nodaļas konsultante Latgales reģionā

Elektronisko sakaru direkcija valsts AS Rēzeknes reģionālā nodaļa

Latgales reģionālā valsts darba inspekcija, Rēzeknes sektors

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Kontroles un uzraudzības departaments, Latgales nodaļa

Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, Rēzeknes informācijas centrs

Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvalde, Rēzeknes reģionālā nodaļa

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Rēzeknes reģionālā nodaļa

Profesionālā izglītība (Rēzeknes 14. arodvidusskola, Grāmatvedības un finanšu koledža, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola, Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola, Rēzeknes profesionālā vidusskola, Valsts robežsardzes koledža, Rēzeknes pārtikas rūpniecības skola, Latgales amatniecības meistaru skola, Lūznavas profesionālā vidusskola, Viļānu 41.arodvidusskola)

Augstākā izglītība (Rēzeknes Augstskola, Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāle, Baltijas Starptautiskās Akadēmijas Rēzeknes filiāle, Rīgas Aeronavigācijas institūta Rēzeknes filiāle, Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas "Attīstība" Rēzeknes filiāle)

Speciālā izglītība (Rēzeknes Logopēdiskā internātpamatskola, Rēzeknes Katoļu vidusskola)

Veselības aprūpe (SIA "Rēzeknes slimnīca", SIA "Rēzeknes veselības aprūpes centrs", SIA "Rēzeknes neatliekamās medicīniskās palīdzības stacija", SIA "Rēzeknes laboratorija", SIA "Magnetom Medical")

Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras Rēzeknes filiāle (tuberkulozes slimnīca);

Valsts asinsdonoru centra Latgales filiāle

Atpūtas un izklaides centri („Latgale", „Klondaika”, „Džokera boulinga klubs”)

http://www.slimnica.daugavpils.lv/

http://www.daugavpils.lv/upload/2010_dok/bernu_veselibas_centrs.doc



http://www.daugavpils.lv/upload/2010_dok/zobarst_poliklinika.doc

http://www.daugavpilsoc.lv/

http://www.dlh.lv/









Jēkabpils Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības parks

"Autotransporta direkcija" valsts SIA Jēkabpils nodaļa

Latgales reģionālā valsts darba inspekcija, Jēkabpils birojs

"Latvijas Valsts ceļi" VAS, Latgales reģiona Jēkabpils nodaļa

"Lauksaimniecības datu centrs" valsts aģentūra

"Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra" VA, Dienvidu reģions

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Jēkabpils reģionālā nodaļa

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts ''BIOR'', Latgales reģionālā laboratorija, Jēkabpils paraugu pieņemšanas kabinets

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Jēkabpils nodaļa

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), Jēkabpils nodaļa

Valsts augu aizsardzības dienests, Vidusdaugavas reģionālā nodaļa

Veselības inspekcija, Latgales kontroles nodaļa

Profesionālā izglītība (Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Jēkabpils 109.arodskola)

Augstākā izglītība (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, Jēkabpils filiāle, Biznesa augstskola “Turība”, Jēkabpils filiāle, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Jēkabpils filiāle, Psiholoģijas Augstskola, Jēkabpils filiāle)

Mūžizglītība (Valodu mācību centrs, Jēkabpils filiāle, Namiķis, mācību centrs, Rīgas Samariešu apvienība, Jēkabpils nodaļa, Latvijas Tautas skolas Jēkabpils nodaļa, SIA “ Mācību centrs Austrumvidzeme”, SIA “BUTS” mācību centrs, SIA “Darba Drošibas serviss”, Jēkabpils tālākizglītības un informācijas tehnoloģiju centrs)

SIA "Jēkabpils autobusu parks

SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Jēkabpils reģionālais birojs

Atpūtas, treniņu un izklaides iespējas (Ūdens relaksācijas centrs SPA „Citrus”, Salas peldbaseins, zirgu izjādes, Jēkabpils Peintbola Klubs "x3m", izklaides centrs „Oāze”, izklaides centrs „Atlantis”)

Viesnīcas („Daugavkrasti”, „Hercogs Jēkabs”, Jēkabpils sporta centra viesnīca, Citrus SPA viesnīca, jauniešu mītne „Agrobiznesa koledža”)

Bez tam Dagdas arodvidusskolā (Dagdas novads), Malnavas koledžā (Kārsavas novads) un

Zilupes arodvidusskolā (Zilupes novads)Līvānu novada jaunieši profesionālo var saņemt

vidējo izglītību.

Darba migrāciju veicina labā ceļu un sabiedriskā transporta infrastruktūra, kā rezultātā

Līvānu novada iedzīvotāji ir nodarbināti Preiļos un Jēkabpilī, turpretī šo pilsētu/novadu

iedzīvotāji dodas strādāt uz Līvaniem.

Mācību migrācijas funkcionālās saites parāda pašvaldību savstarpējie maksājumi, 2010.gadā

tie veikti starp Līvānu novadu un Jekbapils novadu, Vārkavas novadu, Daugavpils novadu,

Rīgas pilsētu. Izglītības pakalpojumus Līvānu novadā vakara (maiņu) vidusskolā izmanto

audzēkņi arī no tālākiem rajoniem (2010./2011.mācību gadā skolu apmeklēja audzekņi no 11

dažādām pašvaldībām).

Līvānu novada plānotā attīstība kā uzņēmējdarbības, moderno tehnoloģiju attīstības centrs

radīs priekšnoteikumus jaunu uzņēmumu attīstībai. Līvānu novada pašvaldība kā

http://www.1188.lv/katalogs/autotransporta-direkcija-valsts-sia-jekabpils-nodala/valsts-iestades/494311/?q=J%C4%93kabpils++Valsts+iest%C4%81des

http://www.1188.lv/katalogs/latgales-regionala-valsts-darba-inspekcija-jekabpils-birojs/valsts-iestades/466427/?q=J%C4%93kabpils++Valsts+iest%C4%81des

http://www.1188.lv/katalogs/latvijas-valsts-celi-vas-latgales-regiona-jekabpils-nodala/valsts-iestades/494511/?q=J%C4%93kabpils++Valsts+iest%C4%81des

http://www.1188.lv/katalogs/lauksaimniecibas-datu-centrs-valsts-agentura/valsts-iestades/515864/?q=J%C4%93kabpils++Valsts+iest%C4%81des

http://www.1188.lv/katalogs/latvijas-geotelpiskas-informacijas-agentura-va-dienvidu-regions/valsts-iestades/516698/?q=J%C4%93kabpils++Valsts+iest%C4%81des

http://www.1188.lv/katalogs/latvijas-republikas-uznemumu-registrs-jekabpils-regionala-nodala/valsts-iestades/453484/?q=J%C4%93kabpils++Valsts+iest%C4%81des

http://www.1188.lv/katalogs/partikas-drosibas-dzivnieku-veselibas-un-vides-zinatniskais-instituts-bior-latgales-regionala-laboratorija-jekabpils-paraugu-pienemsanas-kabinets/valsts-iestades/542785/?q=J%C4%93kabpils++Valsts+iest%C4%81des

http://www.1188.lv/katalogs/partikas-drosibas-dzivnieku-veselibas-un-vides-zinatniskais-instituts-bior-latgales-regionala-laboratorija-jekabpils-paraugu-pienemsanas-kabinets/valsts-iestades/542785/?q=J%C4%93kabpils++Valsts+iest%C4%81des

http://www.1188.lv/katalogs/pilsonibas-un-migracijas-lietu-parvalde-jekabpils-nodala/valsts-iestades/483437/?q=J%C4%93kabpils++Valsts+iest%C4%81des

http://www.1188.lv/katalogs/valsts-socialas-apdrosinasanas-agentura-vsaa-jekabpils-nodala/valsts-iestades/470638/?q=J%C4%93kabpils++Valsts+iest%C4%81des

http://www.1188.lv/katalogs/valsts-augu-aizsardzibas-dienests-vidusdaugavas-regionala-nodala/valsts-iestades/493585/?q=J%C4%93kabpils++Valsts+iest%C4%81des

http://www.1188.lv/katalogs/veselibas-inspekcija-latgales-kontroles-nodala/valsts-iestades/480047/?q=J%C4%93kabpils++Valsts+iest%C4%81des

http://www.jak.lv/



http://www.turiba.lv/





http://www.vmc.lv/

http://www.buts.lv/

http://www.buts.lv/

http://www.buts.lv/

http://www.titc.lv/

http://www.jekabpilsap.lv/

http://www.jekabpilsrs.lv/

http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/uznemejiem/kapbiedr/lrtk/default.aspx

http://www.daugavkrasti.lv/

http://www.jnami.lv/





stratēģisku projektu izvirzījusi industriālās zonas sakārtošanu/atjaunošanu, kas papildus

veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, t.sk. piesaistītu blakus esošo novadu iedzīvotajus savu

biznesu uzsākt tieši Līvanos.

Optisko stikla šķiedras produktu, kūdras pārstrādes produktu un kokrūpniecības produktu

ražošanas ziņā Līvanu novada ietekmes zona stiepjas Eiropas mērogā.

Latgales stratēģijā 2030 paredzēts, ka Līvāni ir industriāla pilsēta – Latgales

uzņēmējdarbības katalizators – tradicionālā mantojuma un XXI gadsimta tehnoloģiju

apvienojums. Ņemot vērā Līvānu novada specializāciju un Latgales reģiona kopējās

attīstības tendences nākotnē svarīgi būs nostiprināt funkcionālās saites:

ar Daugavpili un Rēzekni inovāciju un uzņēmējdarbības veicināšanas jomā, tai skaitā radošo industriju attīstībā, kas balstās uz esošo pieredzi un tradīcijām;

ar Daugavpili, Rēzekni un Jēkabpili loģistikas, transporta un kravu pārvadājumu jomā;

ar Preiļiem – pārtikas rūpniecībā un mājražošanā;

ar visām iepriekšminētajām pilsētām saskaņotas izglītības sistēmas attīstīšanā, lauksaimniecības un bioloģisko produktu ražošanā, kā arī tūrismā.

Attēls 62: Līvānu novada vēlamā funkcionālās ietekmes zona

(ekonomikas profils)


2.5. LĪVĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA

2.6. RĪCĪBU PLĀNS – PRIORITĀTES, RĪCĪBU VIRZIENI, RĪCĪBAS, PASĀKUMI, SASNIEGUMU INDIKATORI, PASĀKUMU REALIZĀCIJAS LAIKS UN ATBILDĪGIE

37

Papildus pašvaldības, pašvaldības iestāžu, struktūrvienību un kapitālsabiedrību ikgadējambudžetam. Finanšu resursi – pašvaldības budžets, ES un cits ārējais finansējums (t.sk. sponsoru ziedojumi). 38

PII – pirmsskolas izglītības iestāde

Mērķi Rīcību virzieni Rīcības/Uzdevumi Pasākumi/Projektu idejas Sasniegumu indikatori/Iznākuma rezultatīvie rādītāji (cipars aiz rādītāja nozīmē kārtas numuru Ieviešanas uzraudzības plānā)

Izpildes termiņš/ Realizāci- jas laiks

Atbildīgie pašvaldības darbinieki, nodaļas (izpildītāji)

Nepieciešams papildus finansējums37

Prioritāte 1:

Dzīves un darba prasmes, pašiniciatīva un uzņēmība Mērķis:

Mūža garumā

attīstīt

uzľēmējdarbībai un

darbam

nepieciešamās

dzīves prasmes,

iemaľas,

pašiniciatīvu un

uzľēmību

Rīcības virziens 1.1.

Visiem bērniem

bērnībā (1-6 gadi)

tiek attīstītas pamata

dzīves prasmes un

radošā domāšana

RĪCĪBA 1.1.1.

Pirmsskolas

izglītības

pieejamības

nodrošināšana

visiem Līvānu

novada bērniem

neatkarīgi no

viľu dzīvesvietas

novadā

PASĀKUMS 1.1.1.1

Pirmsskolas izglītības pieejamības

nodrošināšana visiem Līvānu novada

bērniem neatkarīgi no viľu dzīvesvietas

novadā

Bērnu skaits rindā uz vietu bērnudārzā

(13)

Katru gadu Izglītības

pārvalde, PII38

“Rūķīši”,

pirmsskolas

grupiľas

pagastos

NĒ

PASĀKUMS 1.1.1.3

PII "Rūķīši" teritorijas labiekārtošana

2015 IPN,

Būvniecības

nodaļa,

PII“Rūķīši”

JĀ

RĪCĪBA 1.1.2.

Pirmsskolas,

interešu un

neformālās

izglītības iestāžu

darbinieku un

bērnu vecāku

sadarbības

veicināšana (t.sk.

bērnu un vecāku

pamata dzīves

prasmju un

radošo

nometľu,

darbnīcu

organizēšana)

PASĀKUMS 1.1.2.1.

Pirmsskolas, interešu un neformālās

izglītības iestāžu darbinieku un bērnu

vecāku sadarbības veicināšana (t.sk. bērnu

un vecāku pamata dzīves prasmju un

radošo nometľu, darbnīcu organizēšana)

Reāli darbojošos NVO, kas veicina

sadarbību starp vecākiem,

pirmsskolas, interešu un neformālās

izglītības iestādēm, skait un to

darbībā iesaistītie iedzīvotāju skaits

(14)

Pirmsskolas izglītības un citu iestāžu

organizētu konkursu, izstāžu,

koncertu, socializējošu pasākumu

skaits, kas vērsti uz sadarbību ar bērnu

vecākiem (24)


pārvalde, PII

“Rūķīši”,

pirmsskolas

grupiľas

pagastos,

privātais

sektors

JĀ


39

LBJC – Līvānu bērnu un jauniešu centrs 40

LIIC - Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs, t.sk. Līvānu biznesa inkubators


Skolas vecumā (7-18

gadi) tiek saglabātas

un attīstītas pamata

dzīves prasmes,

individualitāte,

lokālpatriotisms,

biznesa

pamatzināšanas,

personīgā iniciatīva,

atbildība un

interese par dabas

zinātnēm

RĪCĪBA 1.2.1.

Skolēnu sociālo,

dzīves, darba

prasmju un

intereses par

dabas zinātnēm

veidošana,

praktiskā

pielietojamība

un

popularizēšana

PASĀKUMS 1.2.1.1.

Dzīves, darba prasmju attīstības

aktivitāšu, vasaras prakšu un radošo

darbnīcu organizēšana ar uzsvaru uz

pārdodamiem produktiem

Pamatskolu un vidusskolu absolventu

turpmākā izglītība, kas saistīta ar

dabas zinātnēm (6)

Izglītojamo skaits interešu izglītības

programmās, kas saistītas ar dabas

zinātnēm (8)

Skolu un citu iestāžu organizētu

konkursu, izstāžu, koncertu,

socializējošu pasākumu skaits, kas

veicina sociālo , dzīves, darba prasmju

apguvi un interesi par dabas zinātnēm

un to praktisko pielietojumu (24)

Izveidoto prakses vietu skaits


pārvalde,

skolas, LBJC39

JĀ

PASĀKUMS 1.2.1.2.

Līvānu novada iestāžu, biedrību un

uzľēmumu sadarbības tīkla izveide un

aktualizēšana skolēnu uzľēmības, dzīves

un darba prasmju attīstībai un intereses

par dabas zinātnēm veidošanai

Katru gadu LIIC40

, skolas NĒ

PASĀKUMS 1.2.1.3.

Skolu pasākumi, koncerti, uzstāšanās,

izstādes, parādot sasniegumu praktisko

pielietojamību

Katru gadu Skolas NĒ

PASĀKUMS 1.2.1.4.

Novada mēroga skolēnu konkursi dabas

zinātnēs sadarbībā ar ražojošajiem

uzľēmumiem

Katru gadu Skolas, LIIC,

LBJC

JĀ

PASĀKUMS 1.2.1.5.

Mājturības kabinetu renovācija un mācību

aprīkojuma papildināšana visās novada

skolās

2013-2014 Skolas,

Izglītības

pārvalde, IPN

JĀ

PASĀKUMS 1.2.1.6.

Dabaszinību kabineta un laboratorijas

izveide Līvānu 1.vidusskolas Laimiľas

skolā

2015 Līvānu

1.vidusskola

(t.sk. Laimiľas

skola), IPN

JĀ

PASĀKUMS 1.2.1.7.

IT un skolotāju metodiskā centra izveide

Līvānu 1.vidusskolā

2013 Līvānu

1.vidusskola,

Izglītības

JĀ


pārvalde

RĪCĪBA 1.2.2.

Skolēnu

lokālpatriotisma

veidošana

PASĀKUMS 1.2.2.1.

Skolēnu mācību prakses vietējos

uzľēmumos

Studentu, kas pēc studijām

atgriezušies novadā, skaita pieaugums

(10)

Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi

novadā (11)

Nodrošināto prakses vietu skaits

studējošajiem

Katru gadu Skolas,

Izglītības

pārvalde, LIIC

NĒ

PASĀKUMS 1.2.2.2.

Līvānu novada „Studiju fonda” darbības

nodrošināšana(t.sk. privātie investori)


pārvalde,

Sabiedrisko

attiecību

speciālists

JĀ

RĪCĪBA 1.2.3.

Brīvprātīgā

darba preztiža

paaugstināšana

un

popularizēšana

skolās

PASĀKUMS 1.2.3.1.

Skautu un gaidu kustības popularizēšana

un nometľu organizešāna(t.sk. privātie

investori)

Reāli darbojošos NVO skaits un to

darbībā iesaistīto iedzīvotāju skaits

(14)


nometľu, konkursu, izstāžu, koncertu,

socializējošu pasākumu skaits, kuros ir

piesaistīti brīvprātīgie (24)

Skautu un gaidu kustībā iesaistīto

novada iedzīvotāju skaits

Katru gadu Skolas (klašu

audzinātāji),

LBJC

JĀ

RĪCĪBA 1.2.4.

Skolēnu biznesa

pamatzināšanu

un prasmju

attīstība

PASĀKUMS 1.2.4.1. Skolēnu mācību

uzľēmumu veidošana programmas

„Junior Achievement” ietvaros

Izveidoto mācību uzľēmumu un

jaunu uzľēmumu skaits (9)

Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi

novadā (11)

Reāli darbojošos NVO skaits, projektu

apjoms (14)

Apmācību procesā izmantoto vietējo

Katru gadu Skolas,

Izglītības

pārvalde, LIIC

NĒ

PASĀKUMS 1.2.4.2. Līvānu novada mazo

grantu konkurss iedzīvotāju aktivizēšanai

savas dzīves vides sakārtošanā


pārvalde, LIIC

JĀ

PASĀKUMS 1.2.4.3. Atbalsts

uzľēmējdarbības mācību materiālu,

mācību moduļu (valsts programmu) un

jaunu apmācību metožu izstrādē

skolotājiem un izglītojamiem atbilstoši

vecumam, piesaistot uzľēmējus un

2013-2014 Skolas,

Izglītības

pārvalde, LIIC

NĒ


41

PAD - Plānošanas un attīstības daļa

biznesa vides speciālistus

izejmateriālu, vietējo uzľēmumu

produktu un pakalpojumu skaits gadā

PASĀKUMS 1.2.4.4. Vietējo izejmateriālu,

vietējo uzľēmumu produktu,

pakalpojumu izmantošana apmācību

procesā

Katru gadu Skolas,

Izglītības

pārvalde, LIIC

NĒ


Visa mūža garumā

tiek saglabāta un

attīstīta iedzīvotāju

pašaktivitāte,

uzņēmība, dzīves

prasmes, atbildība,

gatavība saprātīgi

riskēt un vēlme

strādāt

RĪCĪBA 1.3.1.

Saiknes un

sadarbības ar

profesionālo un

augstāko

izglītības iestāžu

studentiem

attīstība

absolventu

piesaistei Līvānu

novadam

PASĀKUMS 1.3.1.1.

Līvanu novada studentu datu bāzes

izveide un uzturēšana

Imigrantu skaita, kas saistīts ar

studējošo atgriešanos, pieaugums

novadā (10)

Izveidoto prakses vietu skaits.



socializējošu pasākumu, kas stiprina

saikni ar profesionālo un augstāko

izglītības iestāžu studentiem, skaits

(24)

Katru gadu Skolu

pašpārvaldes,

LBJC

NĒ

PASĀKUMS 1.3.1.2.

Ikgadējā Līvānu novada studentu festivāla

organizēšana pilsētas svētku ietvaros

Katru gadu Skolu

pašpārvaldes,

LBJC

NĒ

PASĀKUMS 1.3.1.3.

Studentu tikšanos ar novada

vidusskolēniem organizēšana

Katru gadu Skolas NĒ

PASĀKUMS 1.3.1.4.

Studiju prakšu organizēšana, izmantojot

sadarbības modeli „Pašvaldība –

profesionālās/augstākās izglītības iestāde

- students – vietējais uzľēmums”

Katru gadu LIIC NĒ

RĪCĪBA 1.3.2.

Mūžizglītības un

pašīstenošanās

pasākumi Līvānu

novada

iedzīvotāju

uzľēmējdarbība

s, darba iemaľu,

prasmju un

personīgās

individualitātes

PASĀKUMS 1.3.2.1.

Apmācību programmu un kursu

īstenošana dažādām mērķgrupām Līvānu

novadā

Bibliotēku apmeklētāju, kuru interese

ir saistīta ar izglītošanos un

uzľēmējdarbību, skaits (7)

Reāli darbojošos NVO, kas saistīti ar

mūžizglītību un pašīstenošanos,

skaits un to darbībā iesaistīto

iedzīvotāju skaits (14)

Katru gadu LIIC, Izglītības

pārvalde, IPN

JĀ

PASĀKUMS 1.3.2.2.

Reģionāli, nacionāli un starptautiski

pieredzes apmaiľas un sadarbības

pasākumi

Katru gadu PAD41

(IPN,

LIIC)

JĀ


42LNKC - Līvānu novada kultūras centrs 43KC – kultūras centri

attīstībai



socializējošu pasākumu, kas orientēti

uz mūžizglītību un pašīstenošanos,

uzľēmējdarbības, darba iemaľu,

prasmju un personīgās

individualitātes attīstību, skaits (24)

Reģistrēto ilgstošo bezdarbnieku, kas

iesaistās mūžizglītības un

pašīstenošanās pasākumos, skaits (28)

Nodarbinātības līmenis (29)

Jaunu darba vietu skaits salīdzinajumā

ar iepriekšējo gadu (31)

Līvānu novada pagastu skolu sniegto

pakalpojumu (t.sk. rīkoto pasākumu)

skaits un veidi gadā

PASĀKUMS 1.3.2.3.

Ikgadējas gada balvas „Līvānu novada

ZELTA TALANTI” organizēšana(t.sk.

privātie investori)

Katru gadu LNKC42

,

bibliotēkas

JĀ

PASĀKUMS 1.3.2.4.

Ikgadējas gada balvas „Līvānu novada

UZĽĒMĒJS” organizēšana

Katru gadu LIIC JĀ

PASĀKUMS 1.3.2.5.

Līvānu novada pagastu skolu kā

daudzfunkcionālu izglītības, kultūras,

sabiedrisko un paaudžu mijiedarbības

centru attīstība

Katru gadu Skolas,

pagasta

pārvaldes,

pagastu KC43

,

pagasta

bibliotēkas,

sociālie

darbinieki

NĒ

RĪCĪBA 1.3.3

Līvānu

inženiertehnoloģ

iju un inovāciju

centra (LIIC)

darbības

paplašināšana

PASĀKUMS 1.3.3.1.

Studentu un jauniešu prakšu vietu

apzināšana Līvānu novadā (biedrībās, z/s,

uzľemumos) un popularizēšana studentu

un jauniešu vidū

Ekonomiski aktīvo vienību skaits, kas

izmanto LIIC pakalpojumus (30)

Izveidoto prakses vietu skaits.

LIIC darbības rezultātā izsniegto

būvatļauju skaits un ekspluatācijā

nodoto uzľēmējdarbības objektu

Katru gadu LIIC, LBJC NĒ

PASĀKUMS 1.3.3.2.

Biznesa plānu/mazo grantu konkursu

organizēšana

Katru gadu LIIC JĀ


PASĀKUMS 1.3.3.3.

Biznesa ideju autoru un menedžeru

tikšanos organizēšana

(jaunu un rekonstruēto) skaits un

platība (36)

Katru gadu LIIC NĒ

PASĀKUMS 1.3.3.4.

Līvānu novada uzľēmumu datu bāzes

regulāra aktualizēšana

Katru gadu LIIC NĒ

PASĀKUMS 1.3.3.5.

Uzľēmējdarbības attīstībai nepieciešamo

konsultāciju un apmācību nodrošināšana

Katru gadu LIIC JĀ

PASĀKUMS 1.3.3.6.

Pielietojamās pētniecības pasākumu

attīstība Līvānu novadā

2015-2018 LIIC JĀ


44Neskaitot pašvaldības personāla, iestāžu, struktūrvienību un kapitālsabiedrību darbinieku atalgojuma izmaksas 45TEP – tehniski ekonomiskais pamatojums 46LDzKS – SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”

Mērķi Rīcību virzieni Rīcības/Uzdevumi Pasākumi/Projektu idejas

Sasniegumu indikatori/Iznākuma rezultatīvie rādītāji (cipars aiz rādītāja nozīmē kārtas numuru Ieviešanas uzraudzības plānā)

Izpildes termiņš/ Realizāci- jas laiks

Atbildīgie pašvaldības darbinieki, nodaļas (izpildītāji)

Nepieciešams papildus finansējums44

Prioritāte 2 Uzņēmējdarbība, darbs un ģimenes labsajūta

Mērķis:

Nodrošināt

pievilcīgu vidi

uzľēmējdarbībai,

darbam un

ģimenes

labsajūtai

Rīcības virziens

2.1.

Vietējiem

iedzīvotājiem,

esošajiem un

potenciālajiem

uzľēmējiem un

investoriem tiek

nodrošināta

pievilcīga

ekonomiskā

vide

RĪCĪBA 2.1.1.

Līvānu biznesa

parka attīstība

bijušajā

industriālajā

zonā

PASĀKUMS 2.1.1.1.

Līvānu biznesa parka attīstības bijušajā industriālajā

zonā TEP45

izstrāde

Reģistrēto ilgstošo

bezdarbnieku skaits (28)

Ekonomiski aktīvo vienību

skaits (30)

Jaunu darba vietu skaits

salīdzinajumā ar iepriekšējo

gadu (31)

Zemes platības pēc lietošanas

mērķiem (35)

Izsniegto būvatļauju skaits un

ekpluatācijā nodoto

uzľēmējdarbības objektu

(jaunu un rekonstruēto) skaits

un platība (36)

Bijušās industriālās zonas

2012-2013 PAD JĀ

PASĀKUMS 2.1.1.2.

Industriālā zonā esošo neizmantoto zemes gabalu

identifikācija, kartēšana, aprakstīšana un mārketinga

pasākumi

2012-2013 PAD, LIIC, Zemes

ierīcības

inženieris, juristi

JĀ

PASĀKUMS 2.1.1.3.

Telekomunikāciju un interneta pieejamības uzlabošana

bijušajā industriālajā zonā(privātais investors)

2014-2015 Izpilddirektors,

Būvniecības

daļa, PAD,

Datortīklu

administratori

JĀ

PASĀKUMS 2.1.1.4.

Ūdens un kanalizācijas sistēmas sakārtošana bijušajā

industriālajā zonā

2015-2018 Būvniecības

daļa, PAD,

LDzKS46

JĀ

PASĀKUMS 2.1.1.5.

Celtniecības ielas rekonstrukcija (t.sk. veloceliľa

ierīkošana)

2015 Būvniecības

daļa, PAD

JĀ


PASĀKUMS 2.1.1.6.

Publiskās infrastruktūras un sabiedriskā transporta

nodrošināšana industriālajā zonā

notekūdeľu kvalitātes rādītāji

(38)

Investīciju apjoms pašvaldības

pamata infrastruktūrā

(autoceļi, ūdens, kanalizācija,

siltumapgāde, apgaisme, ēkas)

bijušajā industriālajā zonā (40)

Katru gadu Izpilddirektors,

Transporta tīklu

inženieris

JĀ

PASĀKUMS 2.1.1.7.

PPP projektu ieviešana industrialās zonas attīstībai

(privātais investors)


PAD

JĀ

RĪCĪBA 2.1.2.

Transporta

infrastruktūras

uzlabošana

Līvānu novadā

PASĀKUMS 2.1.2.1.

Zaļās, Saules, Lāčplēša, Rūpniecības, Rudzutaka, Jāľa,

Fabrikas, Celtniecības, Dzirnavu, Dubnas, Līču,

Draudzības ielu vai to posmu un ceļa, kas savieno

Dzirnavu ielu ar Uzvaras ielu, rekonstrukcijas tehnisko

projektu izstrāde

Iedzīvotāju apmierinātība ar

transporta infrastruktūru un

dzīvi novadā (11)



(autoceļi, apgaisme) (40)


daļa, IPN,

Transporta tīklu

inženieris

JĀ

PASĀKUMS 2.1.2.2.

Zaļās, Saules, Lāčplēša, Rūpniecības, Rudzutaka, Jāľa,

Fabrikas, Celtniecības, Dzirnavu, Dubnas, Līču,

Draudzības ielu vai to posmu un ceļa, kas savieno

Dzirnavu ielu ar Uzvaras ielu, rekonstrukcija


daļa, IPN,

Transporta tīklu

inženieris

JĀ

PASĀKUMS 2.1.2.3.

Līvānu novada pagastu ceļu rekonstrukcija


daļa, IPN,

pagastu

pārvaldes,

Transporta tīklu

inženieris

JĀ

PASĀKUMS 2.1.2.4.

Līvānu pilsētas ielu un daudzdzīvokļu māju kvartālu

infrastruktūras uzlabošana – 3. kārta (Jelgavas, Krustpils,

Sofijas, Kurzemes, Kr.Valdemāra, Kuldīgas un Strelnieku

ielu kvartālā)

2012-2013 PAD (IPN),

Būvniecības daļa

JĀ


PASĀKUMS 2.1.2.5.

Līvānu pilsēta Rīgas tranzīta ielas posma sakārtošana

2012 Būvniecības

daļa, IPN,

Transporta tīklu

inženieris

JĀ

PASĀKUMS 2.1.2.6.

Ūdens transporta (prāmja pār Daugavu) satiksmes

uzlabošana Līvānu novada un blakus esošo teritoriju

attīstībai(privātais investors)


PAD, Tūrisma

organizators

JĀ

RĪCĪBA 2.1.3.

Dzīvojamā

fonda un

daudzdzīvokļu

māju

iekšpagalmu

vides attīstība

Līvānu novadā

PASĀKUMS 2.1.3.1.

Daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu labiekārtošana

pagastu centros


dzīvojamo fondu un

daudzdzīvokļu māju

iekšpagalmu vidi un dzīvi

novadā (11)

Pašvaldības dzīvojamais fonds

(dzīvokļu skaits, kopējā platība)

(20)

Izsniegto būvatļauju skaits un

ekpluatācijā nodoto dzīvokļu

un dzīvojamo māju (jaunu un

rekonstruēto) skaits un platība

(22)

Ierīkoto un labiekārtoto rotaļu

un atpūtas laukumu platība


iekšpagalmos (41)

2015-2016 Pagastu

pārvaldes,

Būvniecības

daļa, IPN

JĀ

PASĀKUMS 2.1.3.2.

Privātmāju, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un Līvānu

novada pašvaldības ēku energoefektivitātes

paaugstināšana(privātais investors)


PAD, LDzKS

JĀ

PASĀKUMS 2.1.3.3.

Mājokļu politikas izstrāde un realizācija imigrējošā

darbaspēka atbalstam

2013 Izpilddirektors,

PAD, LDzKS,

Personāla un

darba

aizsardzības

speciālists

JĀ

RĪCĪBA 2.1.4.

Komunālo

pakalpojumu

pieejamības un

kvalitātes

uzlabošana

Līvānu novadā

PASĀKUMS 2.1.4.1.

Līvānu ūdenssaimniecības attīstība - II kārta (jaunu

ūdens un kanalizācijas pieslēgumu ierīkošana Līvānu

pilsētā)


komunālajiem pakalpojumiem

un dzīvi novadā (11)

Notekūdeľu kvalitātes rādītāji

(38)


PAD, LDzKS

JĀ

PASĀKUMS 2.1.4.2.

Jaunsilavu ciema ūdenssaimniecības rekonstrukcija

2012-2013 Turku pagasta

pārvalde,

izpilddirektors,

PAD, LDzKS

JĀ


PASĀKUMS 2.1.4.3.

Ielu apgaismes sistēmas attīstība Līvānu pilsētā (sevišķi

individuālo māju rajonos) un pagastu centros


pamata infrastruktūrā (ūdens,

kanalizācija, siltumapgāde) (40)

Savākto atkritumu daudzums

novadā (42)

Nelegālo atkritumu izgāztuvju

skaits un apjoms (49)

Centralizētajai ūdens apgādes

sistēmai pieslēgto iedzīvotāju

skaits Līvānos – vismaz 72%

Centralizētajai kanalizācijas

sistēmai pieslēgto iedzīvotāju

skaits Līvānos – vismaz 77,6%


LDzKS, PAD

JĀ

PASĀKUMS 2.1.4.4.

Komunālo pakalpojumu uzľēmumu materiāli tehniskās

bāzes un cilvēkresursu attīstība

Katru gadu LDzKS, SIA

“Līvānu siltums”

JĀ

PASĀKUMS 2.1.4.5.

Regulāru informatīvu kampaľu organizēšana par

komunālo pakalpojumu pieejamību un to izcenojumu

veidošanos

Katru gadu LDzKS, SIA

“Līvānu siltums”

NĒ

PASĀKUMS 2.1.4.6.

SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” mājas

lapas izstrāde

2012 LDzKS,

Datortīklu

administratori,

Sabiedrisko

attiecību

speciālists

JĀ

PASĀKUMS 2.1.4.7.

Atkritumu šķirošanas laukuma izveide Līvānu novadā

2015-2018 LDzKS,

Būvniecības

daļa, PAD,

Izpilddirektors

JĀ

PASĀKUMS 2.1.4.8.

Lietus ūdens kanalizācijas sistēmas uzlabošana Līvānu

pilsētā un pagastu centros

2015-2018 LDzKS,

Būvniecības

daļa, PAD

JĀ

PASĀKUMS 2.1.4.9.

Jaunu tehnoloģisku risinājumu ieviešana centralizētās

siltumapgādes sistēmā

2015-2018 SIA “Līvānu

siltums”,

Būvniecības

daļa,

Izpilddirektors

JĀ

PASĀKUMS 2.1.4.10.

Elektronisko ūdensskaitītāju uzstādīšana Līvānu pilsētas

daudzdzīvokļu māju dzīvokļos (E-WATER)

2012 LDzKS, PAD,

Izpilddirektors

JĀ


47

UP – Uzľēmēju padome

RĪCĪBA 2.1.5.

Līvānu novada

teritorijas

mārketinga

pasākumi

konkurētspējas

paaugstināšan

ai

PASĀKUMS 2.1.5.1.

Izglītības iestāžu ikgadējas popularizēšanas kampaľas

Migrācijas saldo (3)

Imigrantu skaita pieaugums

novadā (10)

Tūristu skaits novadā (t.sk.

nakšľotāju skaits) (15)

Līvānu pašvaldības mājas lapas

apmeklētāju skaits (23)

Teritorijas attīstības indekss

(27)

Ekonomiski aktīvo vienību

skaits (30)

Iedzīvotaju apmierinātība ar

dzīvi novadā (11)

Katru gadu Skolas, Izglītības

pārvalde

NĒ

PASĀKUMS 2.1.5.2.

Lielformāta reklāmu uzstādīšana publiskās vietās

Līvanos

Katru gadu Sabiedrisko

attiecību

speciālists, LNKC

JĀ

PASĀKUMS 2.1.5.3.

Līvānu novada zīmola izveide

2012 Sabiedrisko

attiecību

speciālists

JĀ

PASĀKUMS 2.1.5.4.

Reklāmas video par novaduizveide

2013 LIIC, Sabiedrisko

attiecību

specialists, UP47

JĀ

PASĀKUMS 2.1.5.5.

Līvānu pilsētas zīmju atjaunošana pie pilsētas robežas

Rīgas, Daugavpils, Preiļu virzienā

2013 PAD,

Būvniecības

daļa, Sabiedrisko

attiecību

speciālists

JĀ

PASĀKUMS 2.1.5.6.

www.livani.lv tulkošana angļu un krievu valodās

2012 Sabiedrisko

attiecību

specialists,

Datortīklu

administratori

JĀ

PASĀKUMS 2.1.5.7.

Informatīvo norāžu un māju numuru zīmju izvietošana

Līvānu pilsētā (t.sk. info norādes - vairāku slāľu kartēs

pašvaldības mājas lapā)


arhitekts,

datortīklu

administratori

JĀ

PASĀKUMS 2.1.5.8.

Informatīvo norāžu un māju numuru zīmju

izvietošananovada teritorijā (t.sk. info norādes - vairāku

slāľu kartēs pašvaldības mājas lapā)


arhitekts,

datortīklu

administratori

JĀ



RĪCĪBA 2.1.6.

Mājražotāju,

individuālo

komersantu,

MVU un

biedrību

saimnieciskās

darbības

atbalsta

pasākumi

PASĀKUMS 2.1.6.1.

Socialās uzľēmējdarbības popularizēšana un attīstība

Līvānu novadā

Reģistrēto ilgstošo

bezdarbnieku skaits (28)




gadu (31)

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

uz vienu iedzīvotāju (32)

Katru gadu LIIC, UP,

Sociālais

dienests

NĒ

PASĀKUMS 2.1.6.3.

Vietējo preču un pakalpojumu noieta veicināšana (t.sk.

vietējo produktu regulāru tirdziľu organizēšana)

Katru gadu LIIC, UP NĒ

PASĀKUMS 2.1.6.4.

Vietējo produktu Interneta veikala un stacionāras

tirdzniecības vietas izveide Līvanos(privātais investors)

2013 LIIC, UP JĀ

PASĀKUMS 2.1.6.5.

Bezdarbnieku - NVA profesionālo kursu absolventu datu

bāzes „Šeit ir pieejams darbinieks!” izveide un

ievietošana pašvaldības mājas lapā

Katru gadu LIIC, Sociālais

dienests

NĒ

RĪCĪBA 2.1.7.

Tūrisma

infrastruktūras

attīstība Līvanu

novadā

PASĀKUMS 2.1.7.1.

Līvānu stikla muzeja saglabāšana un attīstība



Līvānu pašvaldības mājas lapas

apmeklētāju, kas ievāc

informāciju par tūrismu, skaits

(23)

Peldūdeľu kvalitāte (45)

Zaļo zonu platība pilsētā, t.sk.

labiekārtoto rekreācijas

teritoriju platība novadā (47)

Dabas objektu skaits novadā

(48)

Katru gadu LMAC JĀ

PASĀKUMS 2.1.7.2.

Domes ielas pilnīga apgaismojuma,

inženierkomunikāciju, veloceliľa un auto stāvlaukuma

ierīkošanas pussalas turpmākai attīstībai tehniskā

projekta izstrāde

2014-2015 PAD (IPN),

Būvniecības daļa

JĀ

PASĀKUMS 2.1.7.3.

Domes ielas pilnīga apgaismojuma,

inženierkomunikāciju un auto stāvlaukuma ierīkošana

pussalas turpmākai attīstībai

2016-2017 PAD (IPN),

Būvniecības daļa

JĀ

PASĀKUMS 2.1.7.4.

Līvānu industriālās vēstures un novadpētniecības

interaktīva muzeja izveide (t.sk. Līvānu novada

kultūrvēstures, industriālās vēstures un dabas resursu

datu bāzes pilnveidošana)

2015-2016 LMAC, LNKC,

Bibliotēkas,

sabiedrisko

attiecību

speciālists,

iedzīvotāji

JĀ


48

LNLAD - Līvānu novada domes Lauku atbalsta daļa 49

Līvānu novada domes Lauku atbalsta daļa

PASĀKUMS 2.1.7.5.

Viesnīcas (viesu nama) un kafejnīcas izveide Līvānu

pussalā(privātais investors)


PAD

JĀ

PASĀKUMS 2.1.7.6.

Aktīvā tūrisma (t.sk. velo-tūrisma, ūdens tūrisma un

aktīvās atpūtas) veicināšana Līvānu novadā

(privātieinvestori)


PAD, Tūrisma

organizators

JĀ

PASĀKUMS 2.1.7.7.

Līvānu novada tūrisma informācijas uzlabošana

Katru gadu Tūrisma

organizators

JĀ

PASĀKUMS 2.1.7.8.

Tūrisma sektora pakalpojumu sniedzēju vienota tīkla

attīstība un kapacitātes paaugstināšana

2012-2013

un katru

gadu

Tūrisma

organizators,

LMAC, IPN,

pagastu

pārvaldes

NĒ

RĪCĪBA 2.1.8.

Tūrisma

produktu

attīstība Līvanu

novadā

PASĀKUMS 2.1.8.1.

z/s un MVU kā tūrisma objektu (t.sk. klasteri) tālāka

attīstība(privātie investori)



Jaunu darba vietu, kas saistītas

ar tūrismu, skaits salīdzinajumā

ar iepriekšējo gadu (31)


(48)

Katru gadu Tūrisma

organizators,

LAD48

, zemnieki,

amatnieki

JĀ

PASĀKUMS 2.1.8.2.

Lauku tūrisma produktu un pakalpojumu dažādošana

Līvānu novadā(privātie investori)

Katru gadu Tūrisma

organizators,

LAD49

, zemnieki,

amatnieki

JĀ

PASĀKUMS 2.1.8.3.

Moderno tehnoloģiju ieviešana Latgales mākslas un

amatniecības centra piedāvāto pakalpojumu un tūrisma

produktu konkurētspējas paaugstināšanai

2015-2018 IPN, LMAC JĀ

PASĀKUMS 2.1.8.4.

Kataloga - brošūras „Līvānu novada stāsti un leģendas”

veidošana un izdošana

2015-2018 LMAC, Tūrisma

organizators,

IPN, Sabiedrisko

attiecību

speciālists

JĀ


PASĀKUMS 2.1.8.5.

Stikla ražošanas tradīciju saglabāšana un stikla

amatniecības attīstība(privātais investors)

Katru gadu LMAC, Tūrisma

organizators,

IPN,

JĀ

PASĀKUMS 2.1.8.6.

Tūrisma attīstības veicināšana Latgales-Utenas-

Vitebskas pārrobežu reģionos (BELLA DVINA 2)

2012 LMAC, Tūrisma

organizators,

IPN,

JĀ

PASĀKUMS 2.1.8.7.

Videi draudzīgu izziľas tūrisma taku ierīkošana Līvānu

novada pagastu teritorijās(privātie investori)

2013-2015 LMAC, Tūrisma

organizators,

PAD, pagasta

pārvaldes, skolas

JĀ

RĪCĪBA 2.1.9.

Kvalitatīvas IT

infrastruktūras

attīstība Līvānu

novadā

PASĀKUMS 2.1.9.1.

Kvalitatīvas IT infrastruktūras ierīkošanas visā Līvānu

novadā tehniskā projekta izstrāde


dzīvi novadā (11)




gadu (31)

No iedzīvotājiem saľemto

sūdzību, par drošību un

priekšlikumu skaits (25)


Datortīklu

administrators,

PAD

JĀ

PASĀKUMS 2.1.9.2.

Kvalitatīvas IT infrastruktūras ierīkošana visā Līvānu

novadā


Datortīklu

administrators,

PAD

JĀ

Rīcības

virziens 2.2.

Vietējiem

iedzīvotājiem,

esošajiem un

potenciālajiem

uzľēmējiem

un investoriem

tiek

nodrošināta

pievilcīga

sociālā vide

RĪCĪBA 2.2.1.

Iedzīvotāju un

viesu miera un

drošības

līmeľa

uzlabošana

PASĀKUMS 2.2.1.1.

Līvānu novada pašvaldības policijas struktūras izveide

un uzturēšana (t.sk. materiāli tehniskās bāzes

nodrošināšana) un sadarbības uzlabošana ar valsts

policijas un glābšanas dienestiem


drošību un dzīvi novadā (11)


sūdzību, par drošību un

priekšlikumu skaits (25)


PAD, domes

priekšsēdētāja

vietnieks

JĀ

PASĀKUMS 2.2.1.2.

Informatīvā kampaľa „Personas drošība reālajā un

virtuālajā pasaulē” organizēšana

Katru gadu Veselības

veicināšanas

koordinētājs,

Sabiedrisko

attiecību

specialists,

pašvaldības

policija

NĒ


50

Līvānu novada centrālā bibliotēka

PASĀKUMS 2.2.1.3.

Ikgadējas informatīvās kampaľas „Kā rīkoties

katastrofas gadījumā?” organizēšana

Katru gadu Civilās

aizsardzības

specialisti,

Veselības

veicināšanas

koordinētājs

NĒ

PASĀKUMS 2.2.1.4.

Videonovērošanas sistēmas izbūves planošana un

tehniskā projekta izstrāde


PAD,

Būvniecības

daļa, Datortīklu

administratori

JĀ

PASĀKUMS 2.2.1.5.

Videonovērošanas sistēmas uzstādīšana publiskās un

atpūtas vietās


IPN, Būvniecības

daļa, Datortīklu

administratori

JĀ

PASĀKUMS 2.2.1.6.

Daudzdzīvokļu māju vecāko vēlēšanas māju iedzīvotāju

interešu pārstāvniecības uzlabošanai(privātais investors)

2014 LDzKS NĒ

PASĀKUMS 2.2.1.7.

Bezmaksas „Priekšlikumu un ierosinājumu tālruľa”

ieviešana un priekšlikumu kastītes izvietošana pie Līvānu

novada domes

2012 Sabiedrisko

attiecību

speciālists,

LNCB50

NĒ

RĪCĪBA 2.2.2.

Iedzīvotāju un

viesu

pāvietošanās

iespēju

uzlabošana

PASĀKUMS 2.2.2.1.

Dzelzceļa pārvada izbūve gājējiem Līvānu pilsētā


pārvietošanās iespējām un

dzīvi novadā (11)


sūdzību par pārvietošanās

iespējām un priekšlikumu

skaits (25)


PAD,

Būvniecības

daļa, Transporta

tīklu inženieris

JĀ

PASĀKUMS 2.2.2.2.

Sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošana pilsētas un

pagastu teritoriju līdzsvarotai attīstībai


pagastu

pārvaldes,

Transporta tīklu

inženieris

NĒ


PASĀKUMS 2.2.2.3.

Stacijas ielas rekonstrukcija un gājēju -veloceliľa

būvniecība līdz pilsētas robežai



(autoceļi, apgaisme) (40)


IPN, Būvniecības

daļa, Transporta

tīklu inženieris

JĀ

PASĀKUMS 2.2.2.4.

Veloceliľa izbūve līdz Jaunsilavu pamatskolai

2012 Būvniecības

daļa, IPN,

Transporta tīklu

inženieris

JĀ

PASĀKUMS 2.2.2.5.

Ielu un ceļu uzturēšanas kvalitātes nodrošināšana visu

gadu (t.sk. vēla rudens, ziemas un agra pavarasa periodā

- sniega tīrīšana, ielu kaisīšana un slaucīšana)

Katru gadu LDzKS,

Transporta tīklu

inženieris

NĒ

RĪCĪBA 2.2.3.

Izglītības

iestāžu

infrastruktūras

un atbalsta

pasākumu

uzlabošana

PASĀKUMS 2.2.3.1.

Līvānu 1.vidusskolas un Līvānu 2.vidusskolas ēdināšanas

bloku rekonstrukcija

Audzēkľu skaits vispārējās

izglītības iestādēs (t.sk. PII) (5)


izglītības iestāžu infrastruktūru,

atbalsta pasākumiem un dzīvi

novadā (11)

Skolu un citu iestāžu


koncertu, socializējošu

pasākumu skaits (24)

Audzēkľū skaits Līvānu bērnu

un jauniešu sporta skolā


Izglītības

pārvalde, skola,

IPN, Būvniecības

daļa

JĀ

PASĀKUMS 2.2.3.2.

Līvānu 1.vidusskolas mācību kabinetu renovācija un

aprīkojuma papildināšana mācību procesa kvalitātes

paaugstināšanai

2012 Izglītības

pārvalde, skola,

IPN, Būvniecības

daļa

JĀ

PASĀKUMS 2.2.3.3.

Līvānu 1.vidusskolas ieejas mezgla rekonstrukcija

2017-2018 Izglītības

pārvalde, skola,

IPN, Būvniecības

daļa

JĀ

PASĀKUMS 2.2.3.4.

Aktu zāles rekonstrukcija Līvānu 2.vidusskolā

2012 Izglītības

pārvalde, skola,

IPN, Būvniecības

daļa

JĀ

PASĀKUMS 2.2.3.5.

Jaunsilavas pamatskolas stadiona izbūve


pārvalde, skola,

IPN, Būvniecības

daļa

JĀ

PASĀKUMS 2.2.3.6.

Rudzātu, Rožupes, Jersikas un Sutru pamatskolu sporta


pārvalde, skola,

IPN, Būvniecības

JĀ


laukumu atjaunošana daļa

PASĀKUMS 2.2.3.7.

Atbalsta pasākumu īstenošana sociālās atstumtības

riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem Līvānu

novada skolās(sociālā pedagoga un psihologa

pieejamības nodrošināšana katrā novada skolā)


pārvalde, skolas,

Sociālais

dienests

JĀ

PASĀKUMS 2.2.3.8.

Līvānu 1.vidusskolas Laimiľas skolas jumta nomaiľa,

pagalma rekonstrukcija un kabinetu aprīkojuma

papildināšana


pārvalde, skola,

IPN, Būvniecības

daļa

JĀ

PASĀKUMS 2.2.3.9.

Līvānu skolu dienesta viesnīcas izveide


pārvalde, IPN,

Būvniecības daļa

JĀ

PASĀKUMS 2.2.3.10.

Līvānu novada Izglītības politikas izstrāde

2012 Izglītības

pārvalde

NĒ

PASĀKUMS 2.2.3.11.

Līvānu novada izglītības iestāžu informatizācija,

informatizācija un izglītības iestāžu vienotas

elektroniskās informācijas platformas izstrāde


pārvalde, skolas,

IPN, Datortīklu

administratori

JĀ

PASĀKUMS 2.2.3.12.

Izglītības, veselības un sociālās jomas attīstības

uzlabošana Latvijas, Lietuvas un

Baltkrievijas pārrobežas reģionā (HEALTH IS WEALTH)

2012 Izglītības

pārvalde, skolas,

IPN, veselības

veicināšanas

koordinētājs

JĀ

PASĀKUMS 2.2.3.13.

Rožupes, Jersikas un Jaunsilavas pamatskolu ēku

energoefektivitātes paaustināšana

2012 Izglītības

pārvalde, skolas,

IPN, Būvniecības

daļa

JĀ

PASĀKUMS 2.2.3.14.

Sporta zāles "Asote" rekonstrukcija


pārvalde, IPN,

Būvniecības

JĀ


51

Līvānu bērnu un jauniesu sporta skola

daļa, LBJSS51

RĪCĪBA 2.2.4.

Ģimenes

atbalsta

pakalpojumu

attīstība Līvānu

novadā

PASĀKUMS 2.2.4.1.

Nometľu ģimeľu sociālā klimata uzlabošanai

organizēšana

Noslēgto un šķirto laulību

skaits (4)

Izglītojamo skaits pa interešu

izglītības programmām, kas

tiek piedāvātas ģimenēm (8)


ģimenes atbalstu un dzīvi

novadā (11)

Reāli darbojošos NVO, kas

piedāvā ģimenes atbalsta

pakalpojumus, skaits un to

darbībā iesaistīto iedzīvotāju

skaits (14)

Dalībnieku (ģimeľu) skaits

pašdarbības kolektīvos,

amatnieku radošās apvienībās

(16)

Audžuģimeľu skaits (18)

No ģimenēm izľemto bērnu

skaits (19)


pārvalde, LBJC,

skolas, Sociālais

dienests,

veselības

veicināšanas

koordinētājs

JĀ

PASĀKUMS 2.2.4.2.

Apmācību, interaktīvu semināru organizēšana ģimenēm


pārvalde, LBJC,

skolas, Sociālais

dienests,

veselības

veicināšanas

koordinētājs

JĀ

PASĀKUMS 2.2.4.3.

Bērnu dienas aktivitāšu centra “Ķipars” darbības

nodrošināšana


Izglītības

pārvalde,

Sociālais

dienests,

veselības

JĀ

PASĀKUMS 2.2.4.4.

Gada balva „Labākā ģimene” (konkurss)

2015-2018 LNKC JĀ

PASĀKUMS 2.2.4.5.

Vietējo pakalpojumu un preču apmaiľas sistēmas (t.sk.

novadā esošo sertificēto auklīšu saraksts pašvaldības

mājas lapā) izveide(privātais investors)

2013 Sociālais

dienests

JĀ

PASĀKUMS 2.2.4.6.

Uzvedības sociālās korekcijas un sociālās palīdzības

programmu izstrāde un īstenošana Līvānu novada

bērniem un to ģimenēm

Katru gadu Sociālais

dienests, LBJC,

skolas

JĀ


PASĀKUMS 2.2.4.7.

Ģimenes (bērnu) kafejnīcas izveide Līvānos (privātais

investors)


PAD

(saskaľošana)

JĀ

PASĀKUMS 2.2.4.8.

Bērnu pilsētiľas (parka) izveide Līvānos (privātais

investors)


PAD

(saskaľošana)

JĀ

RĪCĪBA 2.2.5.

Iedzīvotāju un

viesu brīvā

laika aktivitāšu

pieejamības un

kvalitātes

uzlabošana

PASĀKUMS 2.2.5.1.

Bērnu rotaļu laukumu atjaunošana un uzturēšana

Izglītojamo skaits pa interešu

izglītības programmām (8)


brīvā laika pavadīšanas

iespējām un dzīvi novadā (11)


piedāvā brīvā laika

pavadīšanas iespējas, skaits un

to darbībā iesaistīto iedzīvotāju

skaits (14)

Dalībnieku skaits pašdarbības

kolektīvos, amatnieku radošās

apvienībās (16)




pasākumu skaits (24)



(41)

Katru gadu LDzKS NĒ

PASĀKUMS 2.2.5.2.

Ielu vingrošanas pusaudžiem un jauniešiem attīstība

Līvānu novadā

Katru gadu LBJC, skolas NĒ

PASĀKUMS 2.2.5.3.

Līvānu pilsētas skeitparka pārvietošana, rekonstrukcija

un paplašināšana

2015 LBJC, skolas, IPN JĀ

PASĀKUMS 2.2.5.4.

Publiskas peldvietas ierīkošana Līvanu pilsētā(privātais

investors)


PAD

(saskaľošana)

JĀ

PASĀKUMS 2.2.5.5.

Līvānu pilsētas stadiona rekonstrukcijas tehniskā

projekta iztrāde

2013-2014 PAD,

Būvniecības

daļa, Sporta

organizators

JĀ

PASĀKUMS 2.2.5.5.

Līvānu pilsētas stadiona rekonstrukcija

2015-2017 PAD,

Būvniecības

daļa, Sporta

organizators

JĀ

PASĀKUMS 2.2.5.6.

Izstrādāto velo maršrutu labiekārtošana un

popularizēšana

2012-2014 Tūrisma

organizators

JĀ

PASĀKUMS 2.2.5.7.

Aktīvās atpūtas laukuma ierīkošana pussalā starp Dubnu


PAD

(saskaľošana)

JĀ


un Daugavu (privātais investors)




PASĀKUMS 2.2.5.8.

Novadā esošo biedrību darbības un tām pieejamā

aprīkojuma popularizēšana


attiecību

speciālists

NĒ

PASĀKUMS 2.2.5.9.

Atpūtas un brīvā laika pasākumu ikgadējā kalendāra

izveide un izplatīšana


attiecību

speciālists (un

LNKC, LBJC,

LMAC, Tūrisma

organizatore)

NĒ

PASĀKUMS 2.2.5.10.

Aprīkojuma iegāde jaunsargu darbības aktivizēšanai

Līvanu pilsetā un pagastos

Katru gadu Skolas, LBJC JĀ

PASĀKUMS 2.2.5.11.

Multifunkcionalā jaunatnes iniciatīvu centra izveide un

aprīkojuma iegāde

2012 LBJC, IPN JĀ

PASĀKUMS 2.2.5.12.

MTB velotrases izveide gar Daugavas krastu (privātais

investors)

2013-2014 PAD, Sporta

pasākumu

organizatore,

Tūrisma

organizatore

JĀ

PASĀKUMS 2.2.5.13.

Sporta un atpūtas kompleksa izveide Jersikas pagasta

Buceniekos(privātais investors)


pasākumu

organizatore,

Tūrisma

organizatore

JĀ

PASĀKUMS 2.2.5.14.

Peldbaseina būvniecība Līvānu novadā(privātais

investors)


pasākumu

organizatore,

Tūrisma

organizatore

JĀ


RĪCĪBA 2.2.6.

Veselības

veicināšanas

un aprūpes

pakalpojumu

pieejamības un

kvalitātes

nodrošināšana

PASĀKUMS 2.2.6.1.

SIA „Līvānu slimnīca” sniegto stacionārās veselības

aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošana(privātais

investors)




pasākumu, kas saistīti ar

veselības veicināšanu un

aprūpi, skaits (24)


sociālo pakalpojumu, kas

saistīti ar veselības veicināšanu

un aprūpi, infrastruktūrā (39)

2012-2013 SIA “Līvānu

slimnīca”

JĀ

PASĀKUMS 2.2.6.2.

Līvānu bērnu un jauniešu sporta skolas un visu novada

skolu sporta aprīkojuma bāzes papildināšana

Katru gadu Skolas, LBJSS NĒ

PASĀKUMS 2.2.6.3.

Ikgadējas informatīvas kampaľas vecākiem par bērnu

pareizu stāju, runas attīstību, veselīgu uzturu, atkarībām,

personīgo higiēnu, sirds veselību

Katru gadu Skolas, LBJC,

Veselības

veicināšanas

koordinētāja

NĒ

RĪCĪBA 2.2.7.

Sociālo

pakalpojumu

pieejamības un

kvalitātes

nodrošināšana

PASĀKUMS 2.2.7.1.

Sociālās mājas (t.sk. sociālo pakalpojumu punkta) un

sociālā dienas centra izveides tehnisko projektu izstrāde


sociālajiem pakalpojumiem un

dzīvi novadā (11)


nodrošina sociālos

pakalpojumus, skaits un to

darbībā iesaistīto iedzīvotāju

skaits (14)

Saľemto iesniegumu skaits un

pieľemto lēmumu skaits (GMI)

(17)

Sociālajās mājās izmitināto

personu skaits (pēc dzimuma

un vecuma) (21)


sociālo pakalpojumu

infrastruktūrā (39)

2012 Sociālais

dienests,PAD,

Būvniecības daļa

JĀ

PASĀKUMS 2.2.7.2.

Sociālās mājas un sociālo pakalpojumu punkta izveide

Līvānu novadā

2012-2013 Sociālais

dienests,PAD,

Būvniecības daļa

JĀ

PASĀKUMS 2.2.7.3.

Sociālā dienas centra darbības nodrošināšana Līvānu

novadā(privātais investors)


dienests,PAD

NĒ

PASĀKUMS 2.2.7.4.

Sociālo pakalpojumu mobilās brigādes izveide un

attīstība(privātais investors)


dienests,PAD

NĒ

PASĀKUMS 2.2.7.5.

Novadā pieejamo sociālo pakalpojumu aprakstīšana un

popularizēšana

Katru gadu Sociālais

dienests,

Sabiedrisko

attiecību

speciālists

NĒ


RĪCĪBA 2.2.8.

Kultūras

pasākumu

pieejamības un

kvalitātes

nodrošināšana

PASĀKUMS 2.2.8.1.

Brīvdabas estrādes būvniecības Līvānos tehniskais

projekta izstrāde


kultūras pasākumiem un dzīvi

novadā (11)


nodrošina kultūras aktivitātes,

skaits un to darbībā iesaistīto

iedzīvotāju skaits (14)

Dalībnieku skaits pašdarbības

kolektīvos, amatnieku radošās

apvienībās (16)




pasākumu, kas saistīti ar

kultūras dzīves dažādošanu,

skaits (24)


pamata infrastruktūrā (ēkas)

(40)

2013-2014 IPN, Būvniecības

daļa,

izpilddirektors

JĀ

PASĀKUMS 2.2.8.2.

Brīvdabas estrādes būvniecība Līvānos


daļa,

izpilddirektors

JĀ

PASĀKUMS 2.2.8.3.

Rožupes brīvdabas estrādes un ar to saistītās

infrastruktūras (piebraucamo ceļu, stāvlaukuma,

apgaismojuma, parka) atjaunošanastehniskā projekta

izstrāde

2012 IPN, Būvniecības

daļa, Rožupes

pagasta

pārvalde,

Rožupes LNKC

JĀ

PASĀKUMS 2.2.8.4.

Rožupes brīvdabas estrādes atjaunošana un ar to

saistītās infrastruktūras (piebraucamo ceļu, stāvlaukuma,

apgaismojuma, parka) attīstība


daļa, Rožupes

pagasta

pārvalde,

Rožupes KC

JĀ

PASĀKUMS 2.2.8.5.

Līvānu novada kultūras mantojuma saglabāšana,

attīstība un efektīva izmantošana(privātie investori)

2012-2014 LMAC, LNKC,

iedzīvotāji

JĀ

PASĀKUMS 2.2.8.6.

Līvānu novada kultūras centra piedāvāto pakalpojumu

pielāgošana ģimenēm un visa vecuma iedzīvotājiem

(t.sk. bērnu rotaļu istabas izveide Kultūras centrā)

Katru gadu LNKC JĀ

RĪCĪBA 2.2.9.

Publiskās

pārvaldes

uzlabošana

Līvānu novadā

PASĀKUMS 2.4.3.1.

Dalība valsts noteikto Vienas pieturas aģentūras (VPA)

principu ieviešanā Līvānu novada domes darbībā (t.sk.

pakalpojumu aprakstīšana un publicēšana)


dzīvi novadā (11)

Līvānu pašvaldīas mājas lapas

apmeklētāju skaits (23)


Datortīklu

administratori,

PAD

NĒ

PASĀKUMS 2.4.3.2.

Atbalsts valsts plānotās GIS un resursu e-pārvaldības


Datortīklu

NĒ


sistēmas ieviešanā pašvaldībās

No iedzīvotajiem saľemto

sūdzību un priekšlikumu skaits

(25)

Teritorijas attīstības indekss

(27)

Pašvaldības realizēto projektu

skaits un piesaistīto investīciju

apjoms

administratori

PASĀKUMS 2.4.3.3.

ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu un

risku vadības kvalitātes uzlabošana Līvānu novadā

2012 PAD JĀ

PASĀKUMS 2.4.3.4.

Speciālistu piesaiste Līvānu novada pašvaldībā

2012 PAD JĀ

PASĀKUMS 2.4.3.5.

Līvānu novada pašvaldības attīstības plānošanas

kapacitātes paaugstināšana

Katru gadu PAD JĀ

PASĀKUMS 2.4.3.6.

Līvānu novada pašvaldības ēku rekonstrukcija un

energoefektivitātes paaugstināšana 2.kārta ( 6

pašvaldības ēku rekonstrukcija/siltināšana - Namiľs

(LBJC), domes ēkas jumts, TLMS "Dubna" ēka, PII Rūķīši

fasāde, jumts, labiekārtošana, SLO "želsirdības

centrs"ēka, autoostas publiskā tualete un uzbūvēta

uzgaidāmā telpa autoostā)


daļa

JĀ

PASĀKUMS 2.4.3.7.

Pašvaldības un struktūrvienību materiāli tehniskās bāzes

pilnveide

Katru gadu Izpilddirektors NĒ

Rīcības

virziens 2.3

Vietējiem

iedzīvotājiem,

esošajiem un

potenciālajiem

uzľēmējiem

un investoriem

tiek

nodrošināta

pievilcīga

dabas vide

RĪCĪBA 2.3.1.

Dabas vides

aizsardzības

un

sakārtošanas

pasākumu

nodrošināšana

PASĀKUMS 2.3.1.1.

Latvāľu apkarošanas pasākumu realizācija Līvānos un

Jersikas pagastā


dabas vidi un dzīvi novadā (11)





(40)



(41)



2012-2016 LDzKS, PAD,

Jersikas pagasta

pārvalde

JĀ

PASĀKUMS 2.3.1.2.

Atkritumu urnu uzstādīšana Līvānu pilsētas un pagastu

centru publiskajās teritorijās

2012 LDzKS, pagasta

pārvaldes

JĀ

PASĀKUMS 2.3.1.3.

Līvānu novada teritorijā pamesto zemju un ēku

īpašnieku apzināšana un īpašumu sakopšanas

aktivizēšana

Katru gadu Arhitekts, LAD,

Būvniecības

daļa,

(Administratīvo

jautājumu

NĒ




(48)

Nelegālo atkritumu izgāztuvju

skaits un apjoms (49)

komisija)

PASĀKUMS 2.3.1.4.

Vides objektu uzstādīšana gar Rīgas ielu

Katru gadu Arhitekts,

Būvniecības daļa

JĀ

RĪCĪBA 2.3.2.

Dabas vides

ilgtspējīgas

attīstības

nodrošināšana

PASĀKUMS 2.3.2.1.

Līvānu parku/skvēru labiekārtošanas (t.sk. apgaismotas

slēpošanas trases/velo celiľa ierīkošanas pilsētas parkā)

tehnisko projektu izstrāde


dabas vidi un dzīvi novadā (11)







(40)



(41)

Peldūdeľu kvalitāte (45)





(48)


organizators,

Būvniecības

daļa

JĀ

PASĀKUMS 2.3.2.2.

Līvānu parka labiekārtošana un apgaismotas slēpošanas

trases/velo celiľa ierīkošana(t.sk. privātais investors)

2015 PAD, Sporta

organizators,

Būvniecības

daļa

JĀ

PASĀKUMS 2.3.2.3.

Dubnas upes gultnes un krastu tīrīšana aktīvās atpūtas

un tūrisma attīstībai Līvānu novadā

2015-2016 PAD,

Būvniecības daļa

JĀ

PASĀKUMS 2.3.2.4.

Daugavas krasta pussalā tīrīšana ūdens tūrisma attīstībai

Līvānu novadā

2016-2017 PAD,

Būvniecības daļa

JĀ

PASĀKUMS 2.3.2.5.

Pārceltuvei pieguļošās teritorijas labiekārtošana Līvānos

2016 Arhitekts,

Būvniecības

nodaļa, IPN

JĀ

PASĀKUMS 2.3.2.6.

Atpūtas un veselības mežaparka izveides Grīvas meža

Līvanu piepilsētas daļā tehniskā projekta izstrāde

2015 PAD,

Būvniecības

daļa, Arhitekts

JĀ

PASĀKUMS 2.3.2.7.

Atpūtas un veselības mežaparka izveide Grīvas meža

Līvanu piepilsētas daļā(t.sk. privātais investors)

2016-2017 PAD, veselības

veicināšanas

koordinētājs

JĀ

2.7. LĪVĀNU PILSĒTAI PIEGUĻOŠĀS INDUSTRIĀLĀS TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS SCENĀRIJI

Ražošanas uzņēmumu teritorijas kopumā aizņem nozīmīgu daļu Līvānu pilsētas teritorijas –

36,7 ha jeb 7,8% no pilsētas teritorijas. Līvānu lielākās industriālās teritorijas vienlaicīgi ir arī

galvenās problēmteritorijas pilsētā. Tās var uzlūkot kā potenciālās degradētās teritorijas,

tajā pašā laikā ražošanas zonas ir arī jaunu iespēju un rezerves teritorijas, kuru izmantošanu

iespējams dažādot, noslogot un pārdomāti attīstīt.

Viena no lielākajām ražošanas uzņēmumu teritorijām ir zona, kas funkcionāli piekļaujas Līvānu pilsētā (pilsētas dienvid-austrumu pusē), taču administratīvi šobrīd ietilpst Jersikas pagastā – turpmāk tekstā Industriālā zona.

Attēls 63: Industriālās zonas izvietojums pie Līvānu pilsētas robežas

Kopējā šīs industriālās zonas platība ir aptuveni 102 ha.

Kaut arī daļai vietējās sabiedrības un Līvānu novada viesu industriālā zona šķiet kā degradēta un neizmantota teritorija, tajā šobrīd darbojas vairāki lieli uzņēmumi, t.sk.

SIA „Līvānu mājas un logi” (koka būvkonstrukcijas un būvdetaļas)

SIA „Būve L” (celtniecības un remonta darbi),

SIA „Deka NV”(autotransporta kravu pārvadājumi)

SIA "A.T.U. Rosme"(autotransporta kravu pārvadājumi)

SIA „Adrija19” (autotransporta kravu pārvadājumi)

SIA "Baltik sistēm" (autotransporta kravu pārvadājumi),

SIA "Adugs" (pārtikas rūpniecība, konditorejas izstrādājumi)

SIA „Daugulis un partneri” (konditorejas izstrādājumu ražotne),

SIA „Saltums2” (piena pārstrāde, saldējuma ražošana),


http://baltik-sistem-sia.infopage.mama.lv/


SIA „Sencis’ (mēbeļu un seklu vairumtirdzniecības bāze),

SIA „Līvānu kūdra fabrika” (kūdras ieguve un pārstrāde),

SIA „Eko nams” (būvkonstrukciju, guļbūvju ražošana)

SIA „Līvānu siltums” (katlumāja).

Industriālās zonas SVID analīze

Stiprās puses Vājās puses

Daļēja inženierkomunikāciju pieejamība(gāzes vads, elektroapgāde, telekomunikācijas un internets)

Pievedceļa pieejamība

Uzņēmēju darbība industriālajā zonā, neskatoties uz šķēršļiem un grūto ekonomisko situāciju

Industriālās zonas salīdzinoši ērts izvietojums (tiešs pilsētas tuvums, dzelzceļa tuvums, savienojums ar 1.šķiras ceļu Līvāni – Preiļi (P63), pieejamas zemes platības uzņēmumu paplašināšanās vajadzībām)

Pašvaldības atbalsts industriālās zonas pamata infrastruktūras sakārtošanai

Ekstensīva ražošanas teritorijas izmantošana daudzu gadu garumā

Pievedceļa seguma neatbilstoša kvalitāte, apgaismojuma trūkums, gājēju-velo celiņa trūkums

Neprecīza informācija par ražošanas vajadzībām izmantotajām platībām, ēkām

Zemes gabalu un ēku īpašnieku lielais skaits, grūtības vienoties par teritorijas turpmāko izmantošanu

Uzņēmumiem trūkst līdzekļu ēku kapitālajam remontam, komunikāciju sakārtošanai

Dzelzceļa (kas atdala pilsētas centru un industriālo zonu) pārvada trūkums gājējiem

NAI trūkums Iespējas Draudi

Industriālās zonas iekļaušana pilsētas teritorijā, lai palielinātu ES finansējuma piesaistes iespējas pamata infrastruktūras sakārtošanai

Pašvaldības saistošo noteikumu izdošana NĪN atlaidēm zonā esošajiem aktīvajiem uzņēmējiem

Celtniecības ielas rekonstrukcija (t.sk. apgaismes sistēmas un gājēju ietves un veloceliņa ierīkošana)

Pašvaldības – universitāšu – privātā sektora sadarbība uzņēmējdarbības attīstībai

PPP projektu attīstība

Fabrikas un Celtniecības ielu kvalitatīva uzturēšana neatkarīgi no sezonas

Sabiedriskā transporta uzlabošanas pasākumi

Esošo uzņēmēju aktivitātes, darbības samazināšanās

Jaunu biznesa aktivitāšu neveidošanās

Latvijas un Latgales investīciju vides un tēla neuzlabošanās

Uzņēmējdarbības attīstībai negatīvas valsts nodokļu politikas izmaiņas

ES finansējuma nepieejamība zonas pamata infrastruktūras sakārtošanai


Industriālās zonas teritorijas un ēku

izmantošanas efektivitāte kopumā ir

zema – teritorijas aizņem lielāku

platību nekā ir nepieciešams esošo

uzņēmumu darbībai. Šeit ir potenciāli

piemērota vieta jaunu uzņēmumu

izvietošanai, taču nepieciešama

teritorijas sakārtošana (t.sk. vairākās

vietās veco konstrukciju demontāža,

augsnes attīrīšana utt.).

Attēls 64: Industriālās zonas pievedceļš

Saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas dokumentu „Zemes politikas

pamatnostādnes 2008. – 2014.gadam”, Latvijā par problēmu ir uzskatāma neefektīva

zemes izmantošana un pārpalikums, bet citās valstīs tiek runāts par izmantojamās zemes

trūkumu. Eiropas Komisijas paziņojumā Eiropas Padomei un Eiropas Parlamentam „ES

pamatnostādnes zemes politikas un reformu procesa atbalstam jaunattīstības valstīs” tiek

uzsvērts, ka „zemes jautājums atkal ir kļuvis aktuāls sakarā ar pieaugošo zemes trūkumu,

bažām par konfliktiem saistībā ar zemi, kā arī nabadzību laukos”52.

Savukārt vairāki ārzemju investori un uzņēmumu apvienības no Eiropas un Krievijas izsaka

vēlēšanos un gatavību izvietot Latvijā meitas uzņēmumus, kas pārstāvētu viņu kompāniju

Baltijas reģionā. Tomēr joprojām tiek atzīmēta infrastruktūras attīstības un nekustamā

īpašuma tirgus piedāvājumu neatbilstība pieprasījumam53.

Šai industriālajai teritorijai ir izdevīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta, jo atrodas nomaļu no

pilsētas centra un to ir iespējams

savienot ar pievadsliedēm līdz

maģistrālajam dzelzceļam. Taču

industriālā zona potenciālajiem

uzņēmumiem būs pievilcīga tikai tajā

gadījumā, ja tam ir pieejama

nepieciešamā infrastruktūra –

pievadceļi, ūdensvads, kanalizācija,

elektrība, telekomunikācijas atbilstošā

kvalitātē un ar nepieciešamo jaudu

mūsdienu un nākotnes prasībām.

Attēls 65: Viena no ēkām Industriālajā zonā

52 Zemes politikas pamatnostādnes 2008.-2014.gadam. MK lēmums Nr.613, 13.10.2008. Rīga: Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija, 2008. 39 lpp. 53 Scientific Journal of Riga Technical Universtity „Economics and Business. Economy: Theory and Practise”, 124 page


Industriālo parku (teritoriju) piemēri Latvijā Lielu daļu no Latvijā esošajiem Industriālajiem parkiem ir izveidojuši un apsaimnieko

privātie uzņēmumi, taču ir arī dažas vietējo pašvaldību izveidotas un apsaimniekotas

Industriālo parku teritoriju.

Viens no Līvānu novadam tuvākajiem Industriālajiem parkiem ir Jēkabpils pilsētas domes

izveidots, līdzfinansēts un pašlaik apsaimniekots Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības

parks, kas darbojas kopš 2004.gada. Projektu finansēja PHARE 2001 programma, kā

rezultātā pilsēta ieguva divas jaunas ēkas — industriālo un administratīvo, kas pilnībā

aprīkotas ar modernām komunikācijām. Industriālajā ēkā ir 5 760 m2 ražošanas platība, kā

arī vēl 1 548 m2 ražošanas platību administratīvajā ēkā, vienlaikus tur atrodas vairākas

biroju telpas un mācību klase. Tāpat tika iegādāts biroja un mācību centra aprīkojums un

izstrādāta biznesa parka attīstības stratēģija5 gadiem. Ražošanas telpas ir nodrošinātas ar

nepieciešamajām inženierkomunikācijām, un tās tiek iznomātas kokapstrādes

uzņēmumiem kā moderna infrastruktūra.

Šo industriālo parku apsaimnieko pašvaldības sabiedriskā organizācija „Jēkabpils

kokapstrādes uzņēmējdarbības parks”, kurai pašvaldība ik gadu paredz finanšu līdzekļus

kokapstrādes uzņēmējdarbības parka apsaimniekošanai, jo tikai no uzņēmumu nomas

maksas par ražošanas telpām šo parku uzturētnav iespējams. Jēkabpils kokapstrādes

uzņēmējdarbības parkā darbojas tikai tie uzņēmumi, kuri strādā kokapstrādes jomā. Kā

atzīst Jēkabpils pašvaldības speciālisti, bija jāiegulda līdzekļi, lai demonstrētu, ka „graustu

rajonā” kaut kas var notikt, un šobrīd ir interese no vairāku jaunu investoru puses, jo tiek

piedāvātas komunikācijas un pievedceļi.

Diemžēl Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības parkam nav izveidojusies veiksmīga

sadarbība ar Jēkabpils biznesa inkubatoru - abas organizācijas darbojas praktiski neatkarīgi

viena no otras.

Olaines industriālais parks ir viens no pirmajiem Latvijas industriālajiem parkiem, kuru

1997.gadā izveidoja SIA „Nordic Industrial Park” (NIP). Olaines industriālais parks veiksmīgi

darbojas kādreizējās Olaines plastmasas rūpnīcas teritorijā, kur nodrošina uzņēmējus ar

ražošanas uzsākšanai pilnībā sagatavotām telpām, infrastruktūru un sniedz visus

iespējamos ar uzņēmējdarbību saistītos pakalpojumus (grāmatvedības, finanšu, juridiskos,

personālvadības u.c.). Tas ir pirmais un lielākais Eiropas līmeņa industriālais parks Baltijā -

piedāvā ražošanas, noliktavu un biroju telpu nomu, vienlaicīgi sniedzot visplašāko servisa un

pakalpojumu klāstu. Industriālā parka teritorijas kopējā platība ir 14 ha. Ir 16 atsevišķi

ražošanas vajadzībām piemēroti korpusi, kuri aizņem 75 000 m², biroju ēka – 4800 m².

Šis veiksmīgais NIP un Olaines pilsētas sadarbības piemērs uzskatāmi liecina, ka tieši

sakārtota un uzņēmējdarbības attīstību veicinoša vide efektīvi samazina tādu akūtu un

sabiedrībai visnotaļ sāpīgu problēmu kā bezdarbs, t.sk. teritorijas apsaimniekotājs ik gadu

teritorijas sakopšanas un uzturēšanas darbos Olainē nodarbina ap 20cilvēkus.

Ventspils pilsētas dome sadarbībā ar Ventspils brīvostas pārvaldi ir noteikusi vairāk nekā

800 ha plašu teritoriju, kas paredzēta industriālo projektu realizēšanai. Būvdarbiem


sagatavoti zemes gabali, kuru izmēri ir no 1 ha līdz 200 ha, pieļaujot iespēju vajadzības

gadījumā tos paplašināt. Zemes gabali tiek piemeklēti un piedāvāti atbilstoši potenciālā

investora vajadzīgajiem parametriem un aprīkoti ar visiem nepieciešamajiem

inženierkomunikāciju pievadiem.

Ventspils brīvostas pārvalde piedāvā noslēgt ilgtermiņa zemes nomas līgumus par

rūpnieciskajai darbībai pieejamajām teritorijām. Maksimālais nomas līguma termiņš ir 45

gadi ar iespēju šo līgumu pagarināt ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi tie ir bijuši nomas

līguma pēdējā dienā. Nomas maksa rūpnieciskajiem projektiem ir noteikta 0,25-0,5%

apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības. Papildus nomas maksai uzņēmumiem ir

jāmaksā arī nekustamā īpašuma nodoklis par zemi, kas šobrīd ir 1,5% no zemes gabala

kadastrālās vērtības.

FORUMS Industriālais parks Rīgā vienuviet piedāvā tādus pakalpojumus kā biroju,

noliktavu, ražošanas telpu nomu, grāmatvedības un audita pakalpojumus, konsultācijas

biznesa plānu izstrādē, Eiropas Savienības struktūrfondu apguvē un projektu izstrādē,

īpašumu vērtēšanu, kā arī juridiskos pakalpojumus un izsoļu organizēšanu. Pēdējos gados

turpina pieaugt to uzņēmumu skaits, kas līdzekļu un laika ekonomijas dēļ savus birojus

izvēlas pārcelt uz biznesa parkiem, tādējādi izvietojot tuvāk ražošanas un administrācijas

telpas. Šāda tendence ir novērota FORUMS Industriālajā parkā, kur pēdējo mēnešu laikā ir

pieaudzis pieprasījums tieši pēc biroja telpu nomas. Uzņēmumi arvien vairāk sākuši novērtēt

ekonomijas un pieejamības aspektus, ko piedāvā industriālie parki. Uzņēmumiem šobrīd

daudz svarīgāka ir ērta ražotnes un administrācijas sadarbība, blakus servisu pieejamība un

ātra informācijas, kā arī produktu un pakalpojumu aprite, ko ir salīdzinoši grūtāk nodrošināt,

ja birojs atrodas attālumā. Izvēli par labu savu biroju pārvietošanai visbiežāk izdara

ražošanas uzņēmumi, kuriem sevišķi būtiska ir sadarbība savas produkcijas ražošanā,

sagādes un loģistikas funkciju nodrošināšanā, tirdzniecībā, kā arī mārketinga organizēšanā.


Līvānu pilsētai pieguļošās industriālās zonas sakārtošanu Līvanu novada pašvaldība

izvirzījusi kā prioritāru projektu.

Industriālās teritorijas sakārtošanai tiek piedāvāti šādi 3 attīstības scenāriji:

I OPTIMISTISKAIS SCENĀRIJS

1.variants - Ar ko jārēķinās:

Industriālais parks būtu „droša vieta”, kur uzņēmumi varēs turpināt savu darbību pēc Biznesa inkubatora.

Tiktu nodrošināti kvalitatīvi inženierkomunikāciju risinājumi un infrastruktūra augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražošanai: optisko kabeļu pieslēgumi, kas nodrošinās ātras datu pārraides iespējas; attīstīta elektrības, ūdens, kanalizācijas, gāzes un apkures piegādes sistēma ar nepieciešamo jaudu; ērti piekļuves ceļi transportam un loģistikai.

Industriālais parks nodrošinās pilnībā atbilstošu teritoriju, telpas un pakalpojumus augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un organizācijām, kas paplašina biznesu vai uzsāk darbību Līvānu novadā

Nepieciešams ieguldīt lielus finansiālos līdzekļus

Industriālā zona jāiekļauj pilsētas teritorijā, lai palielinātu ES finansējuma piesaistes iespējas pamata infrastruktūras sakārtošanai

Neparedzamas nekustamā īpašuma cenas

Ne visi zemes īpašnieki vēlēsies savus īpašumus pārdot

Nav garantijas, ka, ieguldot tik lielus līdzekļus, būs pietiekoši daudz komersantu, kuri velēsies nomāt zemes gabalus no pašvaldības


Nepieciešami papildus cilvēkresursi pašvaldībā, kas nodarboties tikai ar šiem jautājumiem

Paredzamā projekta ilgs laiks sakarā ar to, ka Līvanu novada pašvaldībai nav pieredzes līdzīgu projektu realizācijā

Pašvaldības funkcijām atbilst daļēji

Ierobežotas finansēsanas iespējas, jo pagaidām ES līdzfinansējumu šāda veida darbībām piesaistīt nav iespējams

2.variants - Ar ko jārēķinās?

Industriālais parks būs „droša vieta”, kur uzņēmumi varēs turpināt savu darbību pēc Biznesa inkubatora.

Tiks nodrošināti kvalitatīvi inženierkomunikāciju risinājumi un infrastruktūra augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražošanai: optisko kabeļu pieslēgumi, kas nodrošinās ātras datu pārraides iespējas; attīstīta elektrības, ūdens, kanalizācijas, gāzes un apkures piegādes sistēma ar nepieciešamo jaudu; ērti piekļuves ceļi transportam un loģistikai.

Industriālais parks nodrošinās pilnībā atbilstošu teritoriju, telpas un pakalpojumus augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un organizācijām, kas paplašina biznesu vai uzsāk darbību Līvānu novadā.

Jaunā apsaimniekotāja pieredze līdzīgu projektu realizācijā

Tie zemes īpašnieki, kuri to vēlēsies, savus īpašumus varēs nepārdot

Nepieciešami papildus cilvēkresursi pašvaldībā, kas cieši sadarboties ar jauno parka attīstītāju un apsaimniekotāju

3.variants - Ar ko jārēķinās?

Nav nepieciešami tik lieli finansiālie līdzekļi

Tiks daļēji nodrošināti kvalitatīvi inženierkomunikāciju risinājumi un infrastruktūra

Industriālais parks nenodrošinās pilnībā atbilstošu teritoriju, telpas un pakalpojumus augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un organizācijām, kas paplašina biznesu vai uzsāk darbību Līvānu novadā

Vieglāk vienoties par zemes gabala pirkšanu, jo būs tikai viens (vai divi) zemes īpašnieki

Neparedzamas nekustamā īpašuma cenas

Nepieciešami papildus cilvēkresursi pašvaldībā, kas nodarboties tikai ar šiem jautājumiem


Paredzamā projekta ilgs laiks sakarā ar to, ka Līvanu novada pašvaldībai nav pieredzes līdzīgu projektu realizācijā

Paralēli jebkura varianta realizēšanai:

Līvānu novada pašvaldība mēģina virzīt grozījumus LR normatīvajos aktos un saistošajos

noteikumos, lai „Industriālajām zonām” līdzīgi kā brīvostu teritorijām vai speciālām

ekonomiskām zonām tiktu piemērots īpašs statuss, kurš paredz nodokļu atvieglojumus vai

cita veida finansiālu atbalstu. Piemēram, Polijā industriālajām zonām tiek piešķirti nodokļu

atvieglojumi par zemi, ēkām un konstrukcijām, kas kopumā sastāda līdz pat 80% no

standarta likmes.

Pašvaldība veic izmaiņas novada saistošajos noteikumos, palielinot nekustamā īpašuma

nodokli par nekustamo īpašumu, kas netiek izmantots (zemais nodoklis nemotivē

privātīpašniekus izmantot teritoriju ražošanai vai vismaz to iznomāt).

Līvānu novada pašvaldība veic grozījumus saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma

nodokļa atvieglojuma piemērošanu, paredzot NĪN atvieglojumus lielākajiem industriālo

teritoriju īpašniekiem. NĪN atvieglojumus varētu saņemt juridiskās personas, kas atbilst

šādām pazīmēm (kā piemērs!):

- Netiek finansēta no valsts vai pašvaldību līdzekļiem;

- Uzņēmumā strādājošo Līvānu novada iedzīvotājus skaits iepriekšējā taksācijas gadā ir

lielāks par 10;

- Nav nodokļu parādu par iepriekšējo taksācijas gadu;

- Uzņēmumā strādājošo Līvānu novada iedzīvotāju skaists nav samazinājies un ir

pieaudzis: līdz 5 darba vietām – 50% no NĪN summas; vairāk kā 5 darba vietas – 70% no

NĪN summas.


II REĀLISTISKAIS SCENĀRIJS

Ar ko jārēķinās:

Nepieciešams atsevišķs darbinieks, kas strādātu - ar šiem jautājumiem

Veiksmīgs modelis starp pašvaldību un uzņēmējiem radītu iespēju kopīgiem spēkiem attīstīt industriālo teritoriju

Pašvaldībai jāturpina veiksmīgi realizēt plānotos infrastruktūras attīstības projektus sadarbībā ar industriālās teritorijas zemju īpašniekiem un uzņēmējiem

Industriālā zona jāiekļauj pilsētas teritorijā, lai palielinātu ES finansējuma piesaistes iespējas pamata infrastruktūras sakārtošanai

Nepieciešami līdzekļi industriālās zonas priekšizpētei (Tehniski ekonomiskā pamatojuma) un detālplānojumu katram zemes īpašumam izstrādei

Nepieciešami līdzekļi publiskās infrastruktūras sakārtošanai

Nepieciešami cilvēkresursi industriālās teritorijas ģeoportāla un industriālās teritorijas datu bāzes izstrādei, bet tas ir būtisks priekšnosacījums, lai pēc iespējas veiksmīgāk varētu piesaistīt ārvalstu investorus, kuri industriālās teritorijas ražošanas izvērtēšanai vai pārcelšanai vērtē kā prioritārās.

Izveidotajā portālā interesenti varēs apskatīt pašvaldības teritorijas plānojumu dokumentus, kas ietver informāciju par zemes atļauto un plānoto izmantošanu; Industriālo teritoriju datu bāzi; Valsts zemes dienesta kadastra datus; novada topogrāfisko karti; ortofoto karti, u.c. informāciju.

No izveidotā ģeoportāla ieguvēji būs iedzīvotāji, uzņēmēji, pašvaldību speciālisti. Iedzīvotāju ieguvums - ir plaša grafiska informācija par sev piederošo īpašumu, tā atļauto un


plānoto izmantošanas veidu, atbilstīgi teritorijas plānojumam, izmantošanas un apbūves noteikumiem un apgrūtinājumiem. Uzņēmēji, savukārt, var iegūt sev vajadzīgo informāciju par industriālo teritoriju atrašanās vietu un to izmantošanu, kopējo zemes vai ēku platību, īpašuma piederību, tehnisko infrastruktūru, attālumu līdz Rīgai, pārdošanas vai nomas iespējām u.c. Objekti kartē attēloti kopā ar ziņām par apkārtējo vidi un teritoriju, kā arī infrastruktūru. Pašvaldību speciālisti- plānotāji var izmantot standartizētu ģeotelpisko informāciju apkārtējo pašvaldību kontekstā kā arī pielietot visas portālā pieejamās datu bāzes. Pašlaik Latvijā darbojas vēl tikai viens reģionālais ģeoportāls – Zemgales reģionā

Lai piesaistītu potenciālos investorus Līvānu novadam ir jākonkurē ne tikai ar citiem Latgales, Zemgales, Vidzemes un Kurzemes novadiem, bet arī ar Vāciju, Poliju, Skandināvijas valstīm. Šīs konkurences sekmes ir atkarīgas no novada unikālajām priekšrocībām pār otru (piem., ģeogrāfiskais stāvoklis, klimats, teritorijas platība, dabas izrakteņi), gan arī no citiem faktoriem, kurus veido pats novads: imidžs, investīciju klimats, politiskais kurss, iedzīvotāju izglītošana u.c.

Biznesa funkcionēšana galvenie argumenti ir: nodokļu stimuli, zemes un infrastruktūras komponentu iegādāšana vai nomas iespējas un tml. Novada attīstības perspektīvu argumenti ir jaunu ražotņu atklāšana un veco ražotņu attīstība; ražošanas un tirgus infrastruktūras, komunikāciju dinamika; nodarbinātības līmenis un tās struktūra, labklājības līmenis; investīciju dinamika; augstākās un tālākizglītības iespēju attīstība

Pašvaldībai jāmēģina rast iespēju, lai tiktu mainīti LR normatīvie akti un saistošie noteikumi, kuros tad industriālām teritorijām tiktu piešķirts īpašs statuss, kas nodrošinātu nodokļu vai finansiālus atvieglojumus.

Līvānu novada pašvaldība mēģina virzīt grozījumus LR normatīvajos aktos un saistošajos noteikumos, lai „Industriālajām zonām” līdzīgi kā brīvostu teritorijām vai speciālām ekonomiskām zonām tiktu piemērots īpašs statuss, kurš paredz nodokļu atvieglojumus vai cita veida finansiālu atbalstu. Piemēram, Polijā industriālajām zonām tiek piešķirti nodokļu atvieglojumi par zemi, ēkām un konstrukcijām, kas kopumā sastāda līdz pat 80% no standarta likmes.

Pašvaldība veic izmaiľas novada saistošajos noteikumos, palielinot nekustamā

īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu, kas netiek izmantots (zemais nodoklis

nemotivē privātīpašniekus izmantot teritoriju ražošanai vai vismaz to iznomāt);

Līvānu novada pašvaldība veic grozījumus saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma piemērošanu, paredzot NĪN atvieglojumus lielākajiem industriālo teritoriju īpašniekiem. NĪN atvieglojumus varētu saņemt juridiskās personas, kas atbilst šādām pazīmēm (kā piemērs!):

- Netiek finansēta no valsts vai pašvaldību līdzekļiem;

- Uzņēmumā strādājošo Līvānu novada iedzīvotājus skaits iepriekšējā taksācijas gadā ir

lielāks par 10;

- Nav nodokļu parādu par iepriekšējo taksācijas gadu;

- Uzņēmumā strādājošo Līvānu novada iedzīvotāju skaits nav samazinājies un ir

pieaudzis: līdz 5 darba vietām – 50% no NĪN summas; vairāk kā 5 darba vietas – 70% no

NĪN summas.


III PESIMISTISKAIS SCENĀRIJS

Ar ko jārēķinās:

Līvānu novada pašvaldība, neredzot iespēju savstarpējai sapratnei un sadarbībai ar industriālajā zonā esošajiem un potenciāli jaunajiem uzņēmējiem, kā arī ierobežotā finansējuma dēļ neiegulda līdzekļus publiskās infrastruktūras uzlabošanā

Uzņēmējiem arī nav pietiekoši daudz finanšu līdzekļu, lai varētu veikt savas teritorijas sakārtošanu industriālajā zonā.

Industriālajā teritorijā turpina novecot infrastruktūra un jauni uzņēmumi izvēlas moderni iekārtotas un ērti pieejamas teritorijas citās pašvaldībās

Industriālā teritorija saglabājas kānepievilcīgs, daļēji izmantots industriālā mantojuma objekts.

Pašvaldība veic izmaiņas novada saistošajos noteikumos, paredzot, ka zemju īpašniekiem par nesakārtoto teritoriju un par industriālās teritorijas zemju un ēku neizmantošanu ir jāmaksā soda nauda par nesakārtoto un neizmantoto objektu;

Pašvaldība veic izmaiľas novada saistošajos noteikumos, palielinot nekustamā

īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu, kas netiek izmantots (zemais nodoklis

nemotivē privātīpašniekus izmantot teritoriju ražošanai vai vismaz to iznomāt);

Līvānu novadā palielinās bezdarba līmenis, sociālā spriedze, samazinās pašvaldības ieņēmumi

Negatīvi cieš Līvānu novada pozitīvais tēls uzņēmējdarbības veicināšanā.

Secinājums Esošo Latvijas industriālo parku apsaimniekotāji uzsver, ka perspektīvas ir un aktivitāte

industriālo parku segmentā būs.Šobrīd nozīmīgs būtu atbalsts no valsts, lai pēc iespējas

ātrāk tiktu definēta industriālo parku nozare, t.sk. paredzēts atbalsts un priekšrocības

industriālo parku nomniekiem – ražotājiem. Industriālo parku segmenta attīstībai Latvijā ir


perspektīva - par to liecina gan aktivitāte (jaunas iznomātās platības, esošo nomas līgumu

pagarināšana u.c.) arī krīzes laikā un joprojām.Jāatzīmēarī, ka, piemēram, SIA "Nordic

Partners Properties" apsaimniekotajos industriālajos parkos pēdējo gadu laikā proporcionāli

samazinājies ārvalstu kompāniju skaits - iepriekš tas veidoja vairāk nekā 50% no kopējā

nomnieku skaita, savukārt patlaban tikai aptuveni viena trešdaļa ir starptautiskas

kompānijas. Jau līdz šim daudzkārt pierādījies, ka ārvalstu investoriem daudz svarīgāk par

izdevīgajām NĪ cenām (krīzes laikā) un darbaspēka izmaksām ir prognozējamība - gan

attiecībā uz Latvijas nodokļu sistēmu, gan energoresursiem un jebkurām citām "izmaksām",

kuru apjoms tiešā veidā atkarīgs no valsts politikas. Gan minētie faktori, gan arī citu valstu

priekšrocības veicinājušas situāciju, kad ārvalstu investoru interese ir nekonkrēta un

piesardzīga. Šāda situācija tiek prognozēta aptuveni vēl vismaz divus gadus.

Līvānu novada pašvaldībai industriālās zonas sakārtošanā iespējams kombinēt pasākumus

no dažādiem augstākminētajiem 3 scenārijiem, tādējādi izvēloties visatbilstošāko ceļu.Taču,

ņemot vērā citu līdzīgu parku pieredzi Latvijā, Līvānu novada pašvaldības esošo un

paredzamo budžeta, cilvēkresursu un laika resursu pieejamību tuvākajos gados, industriālās

zonas sakārtošanai piemērotakais ir Reālistiskais scenārijs, sākot ar grozījumu veikšanu

saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu

industriālajā teritorijā esošajiem aktīvajiem uzņēmējiem, pēc tam - industriālās zonas

priekšizpēti, publiskās infrastruktūras sakārtošanu, ģeotelpiskas informācijas (teritoriju

aprakstu) veidošanu un to aktīvu publiskošanu.

Ja pašvaldībai ir iespējams piesaistīt ES finansējumu un nodrošināt savu līdzfinansējuma

daļu, ieteicams sakārtot lielāko daļu no industriālās teritorijas kā pilotprojektu, kas kalpos

pārējiem uzņēmējiem kā labs piemērs un motivators teritorijas veiksmīgai attīstībai. Tiks

atjaunoti publiskās komunikācijas tīkli, atjaunotas ražošanas telpas, biroja ēkas, noliktavas

un pievedceļi.

2.8. VALSTS LOMA RĪCĪBU PLĀNA IZPILDĒ

Lai veiksmīgi varētu īstenot Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programmu

2012.-2018.gadam, ievērojama loma ir valsts politikai, plāniem un to realizācijas termiņiem.

Zemāk uzskaitīti vēlamie valsts nozīmes rīcību virzieni, kas būtiski svarīgi Līvānu novada

attīstības programmassekmīgā īsetošanā:

DEMOGRĀFIJA:

Bērnu un ģimenes pabalstu saglabāšana un palielināšana

IZGLĪTĪBA un KULTŪRA:

Izglītības iestādēs atbalsta personālam (t.sk. bibliotekāri, direktoru vietnieki audzināšanas darbā, sociālie pegadodi u.c.) pieļaujamā un pieejamā finansējuma palielinājums


Finansiāls atbalsts zēnu un meiteņu mājturības kabinetu modernā aprīkošanā

Dzīves un darba pamatprasmju apguves programmu, uzņēmējdarbības izglītības programmu integrācija izglītības pamatprogrammās, t.sk. uzņēmējdarbības mācību materiālu, mācību moduļu un jaunu apmācību metožu izstrāde skolotājiem un izglītojamiem atbilstoši vecumam un piesaistot uzņēmējus un biznesa vides speciālistus

Iespējamā „reālģimnāzijas” statusa izvērtēšana, definēšana un ieviešana Latvijā

Valsts un ES atbalsta pieejamība materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai (gan publiskām, gan privātām personām)

UZŅĒMĒJDARBĪBA un NODARBINĀTĪBA:

Stabila nodokļu politika, galveno energoresursu izmaksu prognozējamība

Speciālo industriālo zonu/industriālo parku nozares (t.sk. statusa piešķiršanas nosacījumu) skaidra definēšana, atbalsts un priekšrocību noteikšana industriālo parku nomniekiem – ražotājiem

Palielinātas pašvaldības juridiskās (likumiskās) iespējas veikt reālus vieējās uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības veicināšanas pasākumus, ko šobrīd ierobežo komercdarbības atbalsta ierobežojošie normatīvie akti

Pilsētvides prioritates finansejuma turpmaka pieejamība reģionālas nozīmes attīstības centriem

NVA vai citas valsts atbalsta programmas ar izdevīgākiem nosacījumiem uzņēmējiem, kuri nodarbina (t.sk. kā praktikantus) jauniešus, cilvēkus ar īpašām vajadzībām

Valsts atbalsta instrumenti (t.sk. finansiāls atbalsts) sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai

Īpašs atbalsts bioloģiskai lauksaimniecībai

Tiešos maksājumu saglabāšana un pielīdzināšana tiešo maksājumu apjomam citās ES valstīs

Mazo ražotāju, lauksaimnieku iekļaušana tiešo maksājumu atbalsta saņēmēju lokā (maksājumus saglabāt no 1 ha kā minimālās platības)

Valsts un ES atbalsta pieejamība jaunu produktu un pakalpojumu izveidei, eksporta veicināšanai

Valsts un ES atbalsta pieejamība jaunutūrisma produktu izveidei un attīstībai (gan publiskām, gan privātām personām)

Skaidra valsts prioritāro nozaru definēšana

ENERGORESURSI:

Jaunu dabas gāzes maģistrālo tīklu izbūve


Energoresursu izmaksu stabilitates nodrošināšana

Valsts un ES atbalsta pieejamība alternatīvās enerģijas izmantošanai veicināšanai (gan publiskām, gan privātām personām)

TRANSPORTS:

Sabiedriskā transporta reisu skaita nesamazināšana, biļesu cenu necelšana

Reģionālā autoceļa P76 (Jēkabpils – Aizkraukle) un tā turpinājumā (pilnā apjomā Rīga – Daugavpils) rekonstrukcija

Tilta pār Daugavu pie Līvānu pilsētas būvniecība

Visu valsts un reģionālās nozīmes ceļu seguma kvalitates nodrošināšana

SAKARI, E-PĀRVALDE:

Platjoslas pastāvīgā interneta infrastruktūras ierīkošana valstī

Atbalsts e-pārvaldes attīstībā (t.sk. pakalpojumu definēšanā un aprakstīšanā)

SOCIĀLĀ SFĒRA un VESELĪBA:

Atbalsts sociālās infrastruktūras attīstībā, t.sk. sociālo māju būvniecībā un/vai siltināšanā

Stingrāki noteikumi sociālo pabalstu piešķiršanai, piem. sankcijas par nepatiesu ziņu sniegšanu (par „aplokšņu algu” u.c. ienākumiem)

Lielāku pilnvaru piešķirsana pašvaldībai (un sociālajam dienestam) personu (ģimenes) ienākumu izvērtēšanā un lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņemšanā

Palielināts atbalsts pārdomātiem veselības veicināšanas (t.sk. aktīva un veselīga dzīves veida popularizēšanas) pasākumiem

Paredzamība un stabilitāte veselības aprūpes finansēšanas kārtībā

VISPĀRĒJĀ REĢIONĀLĀ ATTĪSTĪBA:

Projektu pieteikšanās ES finansējuma piesaistei procedūru un projektu atskaitīšanās procedūru vienkāršošana


III DAĻA: INVESTĪCIJU PLĀNS


3.1. IEVADS

Šis attīstības programmas dokuments nav pašmērķis - lai plānošanai veltītie resursi sniegtu

pozitīvus rezultātus, ir jāizstrādā konkrēts Investīciju plāns tuvākajiem trīs gadiem. Tāpēc

svarīgi pasākumus, aktivitātes un vēlamos projektus plānot saskaņā ar tuvāko trīs gadu laikā

pieejamajiem resursiem, jo tikai koncentrēšanās uz svarīgākajiem pasākumiem, aktivitātēm

un projektiem var veicināt vēlamā rezultāta sasniegšanu, pēctecības un nepārtrauktības

nodrošināšanu.

Investīciju plāns detalizēti parāda 2012.-2014.gados realizējamos projektus, kuriem

papildus pašvaldības ikgadējam budžetam nepieciešams ārējais finansējums (projekti, kuri

var tikt realizēti bez ārējā finansējuma piesaistes – piem., organizatoriska rakstura,

strukturālu vai funkcionālu izmaiņu projekti - ir ietverti kopējā Rīcību planā 2012.-

2018.gadam, bet nav iekļauti Investīciju plānā). Investīciju plāns atspoguļo arī projektu

atbilstību konkrētajai AP prioritātei, papildinātību ar citiem Investīciju plāna projektiem,

katra projekta indikatīvo summu (latos), projekta plānotos darbību rezultātus un to

rezultatīvos rādītājus, plānoto ieviešanas laika periodu un sadarbības parnerus.

Investīciju plāns sastāv no 2 daļām:

1) Pašvaldības realizējamie projekti 2012.-2014.gadu periodam 2) Privātā sektora realizējamie projekti 2012.-2014.gadu periodam, kuri nesīs sociāli

ekonomisku labumu Līvānu novada attīstībai

Kopējā pašvaldības realizējamo projektu summa 2012.-2014.gadu periodam, neskaitot

pašvaldības ikgadējo budžetu, sastāda 9 089 706 LVL, t.sk.

- pašvaldības budžets: 2 229 043 LVL

- ES fondu finansējums: 6 037 060 LVL

- Privātā sektora (t.sk. pašvaldības SIA) ieguldījums: 703 974 LVL

- Cits finansējums: 119 629 LVL


3.2. INVESTĪCIJU PLĀNS 2012-2014.GADAM

(Pašvaldības realizējamie projekti, to paredzamās izmaksas, finansēšanas avoti un

plānotie rezultāti)

N.p.k.

Projekta nosaukums (aktivitātes)

Atbilstība vidēja

termiľa

prioritātēm54

Papildinātī

ba ar

citiem

projektiem

(norādīt

projekta

N.p.k.)

Indikatīv

ā summa

2012-

2014

(LVL)

Finanšu instruments55

, (LVL vai %)

Projekta plānotie

darbības rezultāti un to

rezultatīvie rādītāji56

Plānotais laika posms

Partneri Pašvaldības

budžets

ES fondu

finansējum

s

(norādīt)

Privātais

sektors

Citi

finansējum

a avoti

(norādīt)

Projekt

a

uzsākša

nas

datums

Projekt

a

realizāc

ijas

termiľš

1.prioritāte:

Uzņēmējdarbībai un darbam nepieciešamo dzīves un darba prasmju, iemaņu, pašiniciatīvas un uzņēmības attīstīšana visa mūža garumā

1.1.RĪCIBU VIRZIENS: Pamata dzīves prasmju un radošās domāšanas attīstība visiem bērniem (1-6 gadi)57

1. Pirmsskolas, interešu un

neformālās izglītības

iestāžu darbinieku un

bērnu vecāku

sadarbības veicināšana

(t.sk. bērnu un vecāku

pamata dzīves prasmju

un radošo nometľu,

darbnīcu organizēšana)

Prioritāte 1 2, 5,

8, 51

3000 1000 2000 0 0 Katru gadu

noorganizētas

vismaz 2 bērnu

un/vai vecāku

pamata dzīves

prasmju attīstības

nometnes vai

radošās darbnīcas

01.01.

2012.

31.12.

2014.

NVO58

1.2.RĪCIBU VIRZIENS: Skolēnu sociālo, dzīves, darba prasmju un intereses par dabas zinātnēm veidošana, praktiskā pielietojamība un

popularizēšana

2. Dzīves, darba prasmju

attīstības aktivitāšu,

vasaras prakšu un

radošo darbnīcu

organizēšana ar uzsvaru

uz pārdodamiem

produktiem

Prioritāte 1 1, 3,

4, 13,

56

2100 700 1400 0 0 Katru gadu

noorganizētas

vismaz 2 radošās

darbnīcas

01.01.

2012.

31.12.

2014.

Uzľēmumi,

NVO

3. Novada mēroga

skolēnu konkursi dabas

zinātnēs sadarbībā ar

ražojošajiem

uzľēmumiem

Prioritāte 1 1, 2,

56

1500 750 0 750 0 Katru gadu

noorganizēts

vismaz 1 novada

mēroga skolēnu

konkurss dabas

zinātnēs

01.01.

2012.

31.12.

2014.

Uzľēmumi,

NVO, dabas

zinātľu

aktīvisti

4. Mājturības kabinetu

renovācija un mācību

aprīkojuma

papildināšana visās

novada skolās

Prioritāte 1 2, 13,

56

6000 6000 0 0 0 Veikta mājturības

kabinetu pamata

aprīkojuma

uzlabošana visās

novada skolās

01.01.

2013.

31.12.

2014.

Uzľēmumi,

NVO

5. IT un skolotāju

metodiskā centra

izveide Līvānu

1.vidusskolā

Prioritāte 1 37, 38 1000 1000 0 0 0 Līvānu 1.vidusskolā

izveidots IT un

skolotāju

metodiskais centrs

01.01.

2013.

31.12.

2013.

LR IZM

6. Līvānu novada „Studiju

fonda” darbības

nodrošināšana (t.sk.


64

30 000 15 000 0 15000 0 Nodrošināta

nepārtraukta

Līvānu novada

01.01.

2012.

31.12.

2014.

Uzľēmumi,

augstskolas

54 Nepieciešams norādīt, lai identificētu plānoto investīciju atbilstību attīstības programmai. 55 Nepieciešams norādīt, lai varētu identificēt, vai projekta īstenošanai ir paredzētas konkrētas finanses, vai arī plānots to iegūt pretendējot uz atbalstu ES fondu, ārvalstu finansējuma, valsts investīciju u.c. atbalsta rīku ietvaros. 56 Paskaidrojumu par darbības rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem skatīt MK rīkojumā Nr.344 „Par Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnēm 2008.-2013.gadam”. 57 Visu rīcību virzienos minēto projektu ideju grupas realizēsies vairākos projektos un pasākumos 58 NVO – ne tikai vietejās, bet arī reģionalās un nacionālās NVO un biedrības


privātie investori) „Studiju fonda”

darbība

7. Skautu un gaidu

kustības popularizēšana

un nometľu

organizešāna

Prioritāte 1 2, 3,

8, 56

3000 1500 0 0 1500 Skolu vidū pēc

audzinātāju

iniciatīvas

popularizēts

brīvprātīgais darbs,

iegūstot

veicināšanas balvas

01.01.

2012.

31.12.

2014.

Uzľēmumi,

NVO,

skolēnu

pašpārvalde

s, skautu un

gaidu

organizācija

s

8. Līvānu novada mazo

grantu konkurss

iedzīvotāju aktivizēšanai

savas dzīves vides

sakārtošanā


31, 35,

54, 55,

62, 69,

70

15 000 15 000 0 0 0 Katru gadu

noorganizēts 1

mazo grantu

konkurss

01.01.

2012.

31.12.

2014.

Uzľēmumi,

NVO

1.3. RĪCĪBU VIRZIENS: Iedzīvotāju pašaktivitātes, uzņēmības, dzīves prasmju, atbildības, gatavības saprātīgi riskēt un vēlmes strādāt

saglabāšana un attīstība visa mūža garumā

9. Apmācību programmu

un kursu īstenošana

dažādām mērķgrupām

Līvānu novadā


37, 38

900 0 810 90 0 Katru gadu

noorganizēts

vismaz 1 apmācību

pasākums

01.01.

2012.

31.12.

2014.

NVO, NVA

10. Reģionāli, nacionāli un

starptautiski pieredzes

apmaiľas un sadarbības

pasākumi

Prioritāte 1 8, 9, 47,

51, 63,

64

3000 1500 4500 0 0 Katru gadu

noorganizēts

vismaz 1 reģionāls,

nacionāls vai

starptautisks

pieredzes

apmaiľas

pasākums

01.01.

2012.

31.12.

2014.

Uzľēmumi,

NVO

11. Ikgadējas gada balvas

„Līvānu novada ZELTA

TALANTI” organizēšana

(t.sk. privātie investori)

Prioritāte 1 1, 2,

3, 7,

29, 30

1500 900 0 600 0 Katru gadu

noorganizēta gada

balvas „Līvānu

novada ZELTA

TALANTI”

kandidātu atlase,

izvērtēšana un

balvas pasniegšana

01.01.

2012.

31.12.

2014.

Uzľēmumi,

NVO

12. Ikgadējas gada balvas

„Līvānu novada

UZĽĒMĒJS”

organizēšana

Prioritāte 1 11, 62 1500 1500 0 0 0 Katru gadu

noorganizēta gada

balvas „Līvānu

novada

UZĽĒMĒJS”

kandidātu atlase,

izvērtēšana un

balvas pasniegšana

01.01.

2012.

31.12.

2014.

Uzľēmumi,

NVO

13. Biznesa plānu/mazo

grantu konkursu

organizēšana

Prioritāte 1 2, 9,

10, 14

6000 5000 0 1000 0 Katru gadu

noorganizēts 1

biznesa

plānu/mazo grantu

konkurss

01.01.

2012.

31.12.

2014.

Uzľēmumi,

NVO

14. Uzľēmējdarbības

attīstībai nepieciešamo

konsultāciju un

apmācību

nodrošināšana


13

1500 1500 0 0 0 Katru gadu

noorganizēti

vismaz 3

konsultatīvi/apmāc

ību semināri par

uzľēmējiem

aktuālām tēmām

01.01.

2012.

31.12.

2014.

Uzľēmumi,

LIAA, LATC59

2.prioritāte:

Pievilcīgas vides uzņēmējdarbībai, darbam un ģimenes labsajūtai nodrošināšana

2.1. RĪCĪBU VIRZIENS: Vietējiem iedzīvotājiem, esošajiem un potenciālajiem uzľēmējiem un investoriem tiek nodrošināta pievilcīga ekonomiskā vide

15. Līvānu biznesa parka

attīstības bijušajā

industriālajā zonā TEP

izstrāde


29, 30,

33, 37

10 000 10 000 0 0 0 Izstrādāts 1

tehniski

ekonomiskais

pamatojums

01.01.

2012.

31.12.

2013.

Uzľēmumi,

LIAA, LATC

24.

59 LATC – Latgales aparātbūves tehnoloģiskais centrs


16. Publiskās infrastruktūras

un sabiedriskā

transporta

nodrošināšana

industriālajā zonā

Prioritāte 2 12, 18 6000 6000 0 0 0 Nepārtraukti

nodrošināta

publiskā

infrastruktūra un

sabiedriskais

transports

01.01.

2012.

31.12.

2014.

Uzľēmumi

17. Industriālā zonā esošo

neizmantoto zemes

gabalu identifikācija,

kartēšana, aprakstīšana

un mārketinga

pasākumi

Prioritāte 2 15, 18 3000 3000 0 0 0 Veikta industriālā

zonā esošo

neizmantoto

zemes gabalu

identifikācija,

kartēšana, apraksts

01.01.

2012.

31.12.

2013.

Uzľēmumi,

VZD

18. Zaļās, Saules, Lāčplēša,

Rūpniecības, Rudzutaka,

Jāľa, Fabrikas, Celtniecības,

Dzirnavu, Dubnas, Līču,

Draudzības ielu vai to

posmu un ceļa, kas

savieno Dzirnavu ielu ar

Uzvaras ielu,

rekonstrukcijas tehnisko

projektu izstrāde


17

30 000 30 000 0 0 0 Izstrādāti 13 ielu

rekonstrukcijas

tehniskie projekti

01.01.

2012.

31.12.

2014.

Iedzīvotāji

19. Līvānu novada pagastu

ceļu rekonstrukcija

(Rudzātu, Sutru,

Rožupes pagastā)


23, 25

230 000 57 500 172 5 00 0 0 Veikta vismaz 3

pagastu ceļu

rekonstrukcija

01.01.

2012.

31.12.

2014.

Iedzīvotāji

20. Līvānu pilsētas ielu un


kvartālu infrastruktūras

uzlabošana – 3. kārta

(Jelgavas, Krustpils,

Sofijas, Kurzemes,

Kr.Valdemāra, Kuldīgas

un Strelnieku ielu

kvartālā)


23, 24

1 000 000 384 000 595 000 0 21 000 Pilnībā veikta ielu

un māju kvartālu

infrastruktūras

uzlabošana

Jelgavas, Krustpils,

Sofijas, Kurzemes,

Kr.Valdemāra,

Kuldīgas un

Strelnieku ielu

kvartālā

01.01.

2012.

31.12.

2013.

Iedzīvotāji,

NVO,

uzľēmēji

21. Līvānu pilsētas Rīgas

tranzīta ielas posma

sakārtošana


23

1 000 000 150 000 850 000 0 0 Pilnībā veikta

Līvānu pilsētas

Rīgas tranzīta ielas

posma sakārtošana

01.01.

2012.

31.12.

2012.

Iedzīvotāji,

uzľēmumi,

LVC60

22. Privātmāju,

daudzdzīvokļu

dzīvojamo māju un

Līvānu novada

pašvaldības ēku

energoefektivitātes

paaugstināšana (t.sk.

privātie investori)

Prioritāte 2 20, 23 60 000 60 000 0 0 0 Veikta vismaz 2

daudzdzīvokļu

māju


paaugstināšana

01.01.

2012.

31.12.

2014.

Iedzīvotāji,

NVO,

uzľēmēji,

LR VARAM,

LR EM

23. Mājokļu politikas

izstrāde un realizācija

iebraucošā darbaspēka

atbalstam


20, 22,

24, 30

1000 1000 0 0 0 Izstrādāta 1

mājokļu politika

iebraucošā

darbaspēka

atbalstam

01.01.

2013.

31.12.

2013.

Iedzīvotāji,

NVO,

uzľēmēji

VA „Mājokļu

aģentūra”

24. Līvānu

ūdenssaimniecības

attīstība - II kārta (jaunu

ūdens un kanalizācijas

pieslēgumu ierīkošana

Līvānu pilsētā)

Prioritāte 2 27 3 036 357 173 103 2 185

720

677

534

0 Izveidoti jauni ūdens

un kanalizācijas

pieslēgumi, palielinot

kopējo centralizētajai

sistēmai pieslēgto

iedzīvotāju skaitu līdz

72% ūdens apgādei

un 77,6%

centralizētajai

kanalizācijas sistēmai

01.01.

2012.

31.12.

2013.

LDzKS,

Iedzīvotāji,

NVO,

uzľēmēji

25. Jaunsilavu ciema

ūdenssaimniecības

rekonstrukcija

Prioritāte 2 24 149 668 44 790 104 878 0 0 Veikta Jaunsilavu

ciema

ūdenssaimniecības

rekonstrukcija

01.01.

2012.

31.12.

2013.

LDzKS,

Iedzīvotāji,

NVO,

uzľēmēji

26. SIA „Līvānu dzīvokļu un

komunālā saimniecība”


27

1000 0 0 1000 0 Izstrādata SIA

„Līvānu dzīvokļu

01.01.

2012.

31.12.

2014.

LDzKS

60 A/S „Latvijas valsts ceļi”


mājas lapas izstrāde un komunālā

saimniecība” mājas

lapa

27. Elektronisko

ūdensskaitītāju

uzstādīšana Līvānu

pilsētas daudzdzīvokļu

māju dzīvokļos (E-

WATER)

Prioritāte 2 24 53 642 5 365 45 595 0 2 682 Dubnas upes labā

krasta pilsētas daļā

dzīvokļos uzstādīti

elektroniskie

ūdensskaitītāji

01.01.

2012.

31.12.

2012.

LDzKS

28. Lielformāta reklāmu

uzstādīšana publiskās

vietās Līvanos


31

1200 1200 0 0 0 Uz lielākajiem

pilsētas

pasākumiem

uzstādīti baneri

vismaz 3 vietās

pilsētā

01.01.

2012.

31.12.

2014.

Blakus

esošās

pašvaldības

29. Reklāmas video par

novadu izveide


31, 33

1500 1500 0 0 0 Izveidots 1

reklāmas video par

novadu

01.01.

2013.

31.12.

2013.

Iedzīvotāji,

NVO,

uzľēmēji

30. Līvānu novada zīmola

izveide


31, 32,

33

200 200 0 0 0 Izstrādāts vienots

Līvānu novada

zīmols

01.01.

2012.

31.12.

2012.

Iedzīvotāji,

NVO,

uzľēmēji,

blakus

pašvaldības,

studenti

31. Līvānu pilsētas zīmju

atjaunošana pie pilsētas

robežas Rīgas,

Daugavpils, Preiļu

virzienā


30, 33

9000 9000 0 0 0 Atjaunotas 3

Līvānu pilsētas

zīmes pie pilsētas

robežas

01.01.

2013.

31.12.

2013.

Iedzīvotāji,

NVO,

uzľēmēji,

blakus

pašvaldības,

studenti

32. www.livani.lv tulkošana

angļu un krievu valodās

Prioritāte 2 30 200 200 0 0 0 Daļa no

www.livani.lv

esošās informācijas

iztulkota angļu un

krievu valodās

01.01.

2012.

31.12.

2012.

Uzľēmēji

33. Informatīvo norāžu un

māju numuru zīmju

izvietošana Līvānu

pilsētā (t.sk. info

norādes - vairāku slāľu

kartēs pašvaldības

mājas lapā)

Prioritāte 2 30, 31 20 000 20 000 0 0 0 Novada teritorijā

izvietotas

informatīvās

norādes un māju

numuru zīmes

01.01.

2012.

31.12.

2013.

Iedzīvotāji,

NVO,

uzľēmēji,

blakus

pašvaldības

34. Līvānu stikla muzeja

saglabāšana un attīstība


33, 35

100 000 15 000 75 000 0 0 Nodrošināta

Līvānu stikla

muzeja darbība un

pieejamība

apmeklētājiem

01.01.

2012.

31.12.

2014.

Uzľēmēji,

LAK61

35. Līvānu novada tūrisma

informācijas uzlabošana


30, 31,

32, 33,

36

3000 3000 0 0 0 Katru gadu izdots

vismaz 1

informatīvais

materiāls 1000 eks.

01.01.

2012.

31.12.

2014.

NVO,

uzľēmēji,

LIAA, TAVA

36. Tūrisma attīstības

veicināšana Latgales-

Utenas-Vitebskas

pārrobežu reģionos

(BELLA DVINA 2)


35

39 824 5 974 33 850 0 0 Attīstīti vismaz 3

jauni tūrisma

produkti

01.01.

2012.

31.12.

2012.

Uzľēmēji,

TAVA,

blakus

pašvaldības

37. Kvalitatīvas IT

infrastruktūras

ierīkošanas visā Līvānu

novadā tehniskā

projekta izstrāde


47

10 000 10 000 0 0 0 Izstrādāts 1

tehniskais projekts 01.01.

2012.

31.12.

2013.

Uzľēmēji,

LR SM,

blakus

pašvaldības,

iedzīvotāji

38. Kvalitatīvas IT

infrastruktūras

ierīkošana visā Līvānu

novadā


37, 47

100 000 100 000 0 0 0 Izveidtoa

pamatbāze

kvalitatīvas IT

infrastruktūras

ierīkošanai visā

Līvānu novadā

01.01.

2014.

31.12.

2014.

Uzľēmēji,

LR SM,

blakus

pašvaldības,

iedzīvotāji

2.2.RĪCIBU VIRZIENS: Vietējiem iedzīvotājiem, esošajiem un potenciālajiem uzľēmējiem un investoriem tiek nodrošināta pievilcīga

61

LAK – Latvijas amatniecības kamera




sociālā vide

39. Līvānu novada

pašvaldības policijas

struktūras izveide un

uzturēšana (t.sk.

materiāli tehniskās

bāzes nodrošināšana)

un sadarbības

uzlabošana ar valsts

policijas un glābšanas

dienestiem

Prioritāte 2 38, 40 120 000 120 000 0 0 0 Nodrošināta

Līvānu novada

pašvaldības

policijas struktūras

pastāvīga darbība

01.01.

2012.

31.12.

2014.

Iedzīvotāji,

NVO,

neformālas

iedzīvotāju

grupas,

CSDD, Vides

komisija,

VUGD62

,

NMPD63

40. Videonovērošanas

sistēmas izbūves

plānošana un tehniskā

projekta izstrāde

Prioritāte 2 38, 39 4000 4000 0 0 0 Izstrādāts 1


2014.

31.12.

2014.

NVO,

neformālas

iedzīvotāju

grupas,

CSDD, Vides

komisija,

VUGD

41. Stacijas ielas

rekonstrukcija un gājēju

-veloceliľa būvniecība

līdz pilsētas robežai


21

600 000 60 000 540 000 0 0 Veikta Stacijas ielas

rekonstrukcija un

gājēju -veloceliľa

būvniecība līdz

pilsētas robežai

01.01.

2013.

31.12.

2013.

LR SM,

iedzīvotaji,

Biedrība

„Veloklubs

LĪVĀNI”,

LVC64

42. Veloceliľa izbūve līdz

Jaunsilavu pamatskolai

Prioritāte 2 21 64 700 16 970 47 730 0 0 Veikta veloceliľa

izbūve līdz

Jaunsilavu

pamatskolai

01.01.

2012.

31.12.

2012.

LR SM,

iedzīvotaji,

Biedrība

„Veloklubs

LĪVĀNI”

43. Līvānu 1.vidusskolas un

Līvānu 2.vidusskolas

ēdināšanas bloku

rekonstrukcija

Prioritāte 2 2, 4, 9 80 000 80 000 0 0 0 Veikta Līvānu

1.vidusskolas un

Līvānu

2.vidusskolas

ēdināšanas bloku

rekonstrukcija

01.01.

2012.

31.12.

2013.

z/s,

uzľemumi,

LR IZM, LR

VM

44. Līvānu 1.vidusskolas

mācību kabinetu

renovācija un

aprīkojuma

papildināšana mācību

procesa kvalitātes

paaugstināšanai

Prioritāte 2 2, 4,

9, 43

10 000 10 000 0 0 0 Iegādātas 5

interaktīvās tāfeles

Līvānu

1.vidusskolas

mācību procesa

uzlabošanai

01.01.

2012.

31.12.

2012.

Uzľēmumi,

LR IZM,

vecāki

45. Aktu zāles

rekonstrukcija Līvānu

2.vidusskolā


11, 44

40 000 40 000 0 0 0 Veikta aktu zāles

rekonstrukcija

Līvānu 2.vidusskolā

01.01.

2012.

31.12.

2012.

Uzľēmumi,

LR IZM,

vecāki

46. Atbalsta pasākumu

īstenošana sociālās

atstumtības riskam

pakļautajiem bērniem

un jauniešiem Līvānu

novada skolās


51, 52

111 056 0 111 056 0 0 Nodrošināta

sociālā pedagoga

un psihologa

pieejamībakatrā

novada skolā

01.01.

2012.

31.12.

2014.

LR LM,

vecāki, NVO

47. Līvānu novada izglītības

iestāžu informatizācija,

vienotas elektroniskās

informācijas platformas

izstrāde

Prioritāte 2 5, 37, 38 40 358 5000 30 054 0 5304 Uzlabots skolu

aprīkojums un

izveidota vienota

elektroniskās

informācijas

platforma

01.01.

2012.

31.12.

2013.

LR IZM, LR

SM

48. Izglītības, veselības un

sociālās jomas attīstības

uzlabošana Latvijas,

Lietuvas un

Baltkrievijas pārrobežas

reģionā (HEALTH IS

WEALTH)


51, 52

50 828 7 625 43 203 0 0 Uzlabots

iedzīvotāju

izglītības, veselības

un sociālais

stāvoklis, renovēta

Līvānu

2.vidusskolas

sporta zāle

01.01.

2012.

31.12.

2012.

LR LM, LR

VM, vecāki,

NVO

62

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 63

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests 64

A/S „Latvijas valsts ceļi”


49. Rožupes, Jersikas un

Jaunsilavas pamatskolu

ēku energoefektivitātes

paaustināšana

Prioritāte 2 1, 2,

3, 4,

7, 9, 13

469 200 82 172 387 028 0 0 Veikta Rožupes,

Jersikas un

Jaunsilavas

pamatskolu ēku

siltināšana

01.01.

2012.

31.12.

2012.

LR VARAM,

RVP65

50. Nometľu ģimeľu

sociālā klimata

uzlabošanai

organizēšana


48, 51

4000 800 3200 0 0 Katru gadu

noorganizēta

vismaz viena

nometne

01.01.

2012.

31.12.

2014.

NVO,

vecāki, LR

LM

51. Apmācību, interaktīvu

semināru organizēšana

ģimenēm


48, 50,

52

3000 600 2400 0 0 Katru gadu

noorganizēti

vismaz 2 semināri

01.01.

2012.

31.12.

2014.

LR LM,

vecāki,

NVO, LR

IZM

52. Uzvedības sociālās

korekcijas un sociālās

palīdzības programmu

izstrāde un īstenošana

Līvānu novada bērniem

un to ģimenēm

Prioritāte 2 46,

48, 50,

51

100 000 0 100 000 0 0 Izstrādātas vismaz

2 uzvedības

sociālās korekcijas

un sociālās

palīdzības

programmas un

sākt to ieviesana

01.01.

2012.

31.12.

2014.

LR LM,

vecāki,

NVO, LR

IZM,

socialās

psihol./pada

goģijas

augstskolas

53. Līvānu pilsētas stadiona

rekonstrukcijas tehniskā

projekta iztrāde


56

5 000 5 000 0 0 0 Izstrādāts 1


2014.

31.12.

2014.

LR IZM,

Sporta

federācijas

54. Izstrādāto velo maršrutu

labiekārtošana un

popularizēšana


33, 35

2000 200 1800 0 0 Labiekārtoti vismaz

4 velo-maršruti 01.01.

2012.

31.12.

2014.

Iedzīvotāji,

NVO,

Biedrība

„Veloklubs

LĪVĀNI”,

LVC

55. Aprīkojuma iegāde

jaunsargu darbības

aktivizēšanai Līvanu

pilsetā un pagastos

Prioritāte 2 2, 48, 56 1000 1000 0 0 0 Iegādāts

aprīkojums

jaunsargu darbības

aktivizēšanai

vismaz 2 novada

skolās

01.01.

2013.

31.12.

2014.

Jaunsargu,

zemessargu

apvienības,

NVO

56. Multifunkcionālā

jaunatnes iniciatīvu

centra izveide un

aprīkojuma iegāde

Prioritāte 2 2, 3, 4, 7,

8, 9, 10,

11, 13,

38, 39,

42, 44,

45, 46,

48, 50,

51, 52,

55

200 000 127 844 0 0 72 156 Izveidots un

aprīkots viens

multifunkcionāls

jaunatnes iniciatīvu

centrs apt. 300

kv.m.

01.01.

2012.

31.12.

2014.

LR IZM,

NVO,

jauniešu

neformalas

grupas

57. Sociālās mājas (t.sk.


punkta) izveides

tehniskā projekta

izstrāde


52, 58

10 000 10 000 0 0 0 Izstrādāts 1


2012.

31.12.

2012.

LR LM,

NVO,

neformālas

iedzīvotāju

grupas

58. Sociālās mājas un


punkta izveide Līvānu

novadā


52, 57

500 000 360 000 140 000 0 0 Izveidota 1 sociālā

māja un sociālo

pakalpojumu

punkts kopā

vismaz 1000 kv.m.

platībā

01.01.

2013.

31.12.

2014.

LR LM,

NVO,

neformālas

iedzīvotāju

grupas

59. Brīvdabas estrādes

būvniecības Līvānos

tehniskā projekta

izstrāde


35, 36

10 000 1 000 9 000 0 0 Izstrādāts 1

tehniskais projekts

01.01.

2013.

31.12.

2014.

LR KM,

iedzīvotāji

60. Rožupes brīvdabas

estrādes un ar to

saistītās infrastruktūras

(piebraucamo ceļu,

stāvlaukuma,

apgaismojuma, parka)

labiekārtošanas

tehniskā projekta

izstrāde

Prioritāte 2 61 2000 2000 0 0 0 Izstrādāts 1

tehniskais projekts

01.01.

2012.

31.12.

2012.

LR KM,

iedzīvotāji

65

Reģionālā vides pārvalde


61. Rožupes brīvdabas

estrādes atjaunošana un

ar to saistītās

infrastruktūras

(piebraucamo ceļu,

stāvlaukuma,

apgaismojuma, parka)

attīstība

Prioritāte 2 59, 60 10 000 2500 7500 0 0 Veikta Rožupes

brīvdabas estrādes

un ar to saistītās

infrastruktūras

atjaunošana

01.01.

2013.

31.12.

2013.

LR KM,

iedzīvotāji,

NVO

62. Līvānu novada kultūras

centra piedāvāto

pakalpojumu

pielāgošana ģimenēm

un visa vecuma

iedzīvotājiem (t.sk.

bērnu rotaļu istabas

izveide Kultūras centrā)


51, 56

900 900 0 0 0 LNKC izveidota 1

bērnu rotaļu

istaba, vismaz 50%

pasākumu īpaša

uzmanība

pievērsta ģimeľu

interesēm un

vajadzībām

01.01.

2013.

31.12.

2013.

LR KM, LR

LM,

iedzīvotāji,

uzľēmēji,

NVO

63. ES fondu un citu

ārvalstu finanšu

palīdzības projektu un

risku vadības kvalitātes

uzlabošana Līvānu

novadā

Prioritāte 2 65 24 848 0 24 848 0 0 Izstrādāta projektu

kvalitātes un risku

vadības

rokasgrāmata,

veiktas vismaz 40

pašvaldības

darbinieku

apmācības

01.01.

2012.

31.12.

2012.

VRAA,

iedzīvotāji,

uzľēmēji,

NVO, LRAA,

LR VARAM

64. Speciālistu piesaiste

Līvānu novada

pašvaldībā

Prioritāte 2 63, 65 10 500 0 10 500 0 0 Nodrošināts

būvinženiera un

jurista darbs

pašvaldībā

01.01.

2012.

31.12.

2012.

VRAA, LRAA

65. Līvānu novada

pašvaldības attīstības

plānošanas kapacitātes

paaugstināšana

Prioritāte 2 63, 64 26 180 0 26 180 0 0 Izstrādāti Līvānu

novada

pašvaldības AP66

un TP67

01.01.

2012.

31.12.

2014.

VRAA, LR

VARAM,

iedzīvotāji,

uzľēmēji,

NVO

66. Līvānu novada

pašvaldības ēku

rekonstrukcija un


paaugstināšana 2.kārta ( 6 pašvaldības ēku

rekonstrukcija/siltināšana -

Namiľs (LBJC), domes ēkas

jumts, TLMS "Dubna" ēka, PII

Rūķīši fasāde, jumts,

labiekārtošana, SLO "želsirdības

centrs"ēka, autoostas publiskā

tualete un uzbūvēta uzgaidāmā

telpa autoostā)

Prioritāte 2 1, 49 566 245 67 950 481 308 0 16 987 Veikta 6

pašvaldības ēku

rekonstrukcija/silti

nāšana, uzlabota

energoefektivitate

vismaz par 20%

01.01.

2012.

31.12.

2013.

LR VARAM,

iedzīvotāji

2.3.RĪCIBU VIRZIENS: Vietējiem iedzīvotājiem, esošajiem un potenciālajiem uzľēmējiem un investoriem tiek nodrošināta pievilcīga dabas vide

67. Latvāľu apkarošanas

pasākumu realizācija

Līvānos un Jersikas

pagastā


70

3300 3300 0 0 0 Veikta latvāľu

izpļaušana 2 reizes

gadā 15 ha platībā

01.01.

2012.

31.12.

2014.

LR ZM,

iedzīvotāji,

uzľēmēji,

NVO

68. Atkritumu urnu

uzstādīšana Līvānu

pilsētas un pagastu

centru publiskajās

teritorijās


21, 30,

41, 69,

70

1000 0 0 1000 0 Uzstādītās vismaz

70 atkritumu urnas 01.01.

2012.

31.12.

2014.

LDzKS,

iedzīvotāji,

uzľēmēji,

NVO

69. Vides objektu

uzstādīšana gar Rīgas

ielu (t.sk. privātie

investori)


30, 68,

70

70 000 63 000 0 7 000 0 Uzstādīts vismaz 1

vides objekts gadā

01.01.

2012.

31.12.

2014.

LDzKS,

iedzīvotāji,

uzľēmēji,

NVO

70. Līvānu parku/skvēru

labiekārtošanas (t.sk.

apgaismotas slēpošanas


56,

5000 5000 0 0 0 Izstrādāts vismaz 3


2012.

31.12.

2014.

LDzKS,

iedzīvotāji,

uzľēmēji,

NVO

66

Līvānu novada pašvaldības integrētas attīstības programma 2012.-2018.gadam 67

Līvānu novada teritorijas plānojums 2012.-2023.gadam


trases/velo celiľa

ierīkošanas pilsētas

parkā) tehnisko

projektu izstrāde

3.3. 2012.-2018.GADU PERIODAM IETEICAMIE PROJEKTI PRIVĀTAJĀ SEKTORĀ, kuri nesīs sociāli ekonomisku labumu Līvānu novada attīstībai

Šo projektu iniciatori un ieviesēji aicināti būt fiziskas un juridiskas personas – uzľēmumi, biedrības, personu

apvienības, kuras sadarbībā ar pašvaldību realizējot zemāk ieteiktos projektus, sniegs ievērojamu ieguldījumu

līdzsvarotā Līvānu novada sociāli ekonomiskajā attīstībā.

1.prioritāte:

Uzņēmējdarbībai un darbam nepieciešamo dzīves un darba prasmju, iemaņu, pašiniciatīvas un uzņēmības

attīstīšana visa mūža garumā

1.1.RĪCĪBU VIRZIENS: Pamata dzīves prasmju un radošās domāšanas attīstība visiem bērniem (1-6 gadi)

IETEICAMO PROJEKTU PIEMĒRI:

Bērnu vai bērnu un vecāku pamata dzīves prasmju nometľu organizēšana, radošo nometľu un/vai darbnīcu organizēšana, pamata

dzīves prasmju un radošās domāšanas attīstības pasākumi uzľēmumu, biedrību, organizāciju darbinieku darba vietās, bērnu istabu

veidošana ģimenu labsajūtas nodrošināšanai

1.2.RĪCĪBU VIRZIENS: Skolēnu sociālo, dzīves, darba prasmju un intereses par dabas zinātnēm veidošana, praktiskā

pielietojamība un popularizēšana


Līvānu novada „Studiju fonda” darbības nodrošināšana, jebkuri skolēnu sociālo, dzīves, darba prasmju un intereses par dabas

zinātnēm veidošanas projekti, praktiskās sociālo, dzīves un darba prasmju pielietojamības un popularizēšanas pasākumi

(skolēniem atsevišķi vai kopā ar vecākiem)

1.3. RĪCĪBU VIRZIENS: Iedzīvotāju pašaktivitātes, uzņēmības, dzīves prasmju, atbildības, gatavības saprātīgi riskēt un

vēlmes strādāt saglabāšana un attīstība visa mūža garumā


Darbinieku apmācības, motivācijas programmas konkurētspējas paaugstināšanai, mūžizglītības pasākumi, dalība gada balvas

„Līvānu novada ZELTA TALANTI” organizēšanā, skautu un gaidu kustības popularizēšana un nometľu organizēšana

2.prioritāte:

Pievilcīgas vides uzņēmējdarbībai, darbam un ģimenes labsajūtai nodrošināšana

2.1. RĪCĪBU VIRZIENS: Vietējiem iedzīvotājiem, esošajiem un potenciālajiem uzľēmējiem un investoriem tiek nodrošināta

pievilcīga ekonomiskā vide


Uzľēmējdarbības ar augstu pievienoto vērtību attīstība, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde un ieviešana ražošanā, tehnoloģiju

pārnese, privātmāju, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšana, ārējo tirgu apgūšana (ārējais mārketings),

tūrisma produktu un Līvānu novada tūrisma produktu tīkla attīstība, stikla ražošanas tradīciju saglabāšana un attīstība,

uzľēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras uzlabošana un aprīkojuma papildināšana, pielietojamās pētniecības veikšana,

rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšana, PPP projektu ieviešana Līvānu pilsētai pieguļošās industrialās zonas attīstībai, viesnīcas

(viesu nama) un kafejnīcas izveide Līvānu pussalā, socialās uzľēmējdarbības veicināšana, citi konkurētspējas paaugstināšanas

pasākumi


2.2.RĪCIBU VIRZIENS: Vietējiem iedzīvotājiem, esošajiem un potenciālajiem uzľēmējiem un investoriem tiek nodrošināta

pievilcīga sociālā vide


Nodarbinātības un veselības darbā veicināšana, publiskas peldvietas ierīkošana Līvanu pilsētā, sociālo, veselības veicināšanas un

aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana, attīstība un efektīva

izmantošana, ģimenes (bērnu) kafejnīcas izveide Līvānos, brīvā laika un aktīvās atpūtas iespēju paplašināšana, cita veida sociālās

vides infrastruktūras, produktu un pakalpojumu attīstība

2.3.RĪCIBU VIRZIENS: Vietējiem iedzīvotājiem, esošajiem un potenciālajiem uzľēmējiem un investoriem tiek nodrošināta

pievilcīga dabas vide


Vides objektu uzstādīšana, dalība parku labiekārtošanā, latvāľu apkarošanā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, vēsturiski

piesārnoto vietu sanācija, jebkuru dabas vides risku mazināšana, videi draudzīgu produktu un pakalpojumu attīstība, atjaunojamo

energoresursu izmantošanas veicināšana


IV DAĻA: IEVIEŠANAS UZRAUDZĪBAS PLĀNS


4.1. IEVADS

Līvānu novada attīstības programma 2012. - 2018. gadam ir Līvānu novada domes

apstiprināts dokuments, kurā ir noteikts Līvānu novada ilgtermiņā sasniedzamais mērķis

(vīzija) un vidēja termiņa prioritātes 7 gadu periodā. Līvānu novada attīstības programmā

noteiktās 2 vidēja termiņa prioritātes paredzēts sasniegt, īstenojot 28 uzdevumus, kas

atbilstoši prioritātēm sagrupēti 6 rīcību virzienos.

Prioritāšu, rīcību virzienu un uzdevumu izvirzīšana ir tikai daļa no attīstības plānošanas

procesa, svarīgs tā elements ir plānošanas dokumenta īstenošanas uzraudzība, ar kuras

palīdzību izvērtēt, vai Līvānu novada attīstība norit tā, kā paredzēts izstrādātajā

dokumentā. Līvānu novada dome uzņemas atbildību par attīstības programmas ieviešanu

un tādu aktivitāšu nepieļaušanu, kas neatbilstu attīstības programmai.

Lai būtu iespējams sekot līdzi, vai izstrādātās attīstības programmas ieviešanas process

atbilst plānotajam, Līvānu novada pašvaldība ir izstrādājusi Līvānu novada attīstības

programmas 2012. - 2018. gadam īstenošanas uzraudzības kārtību, lai:

sekmētu pašvaldības struktūrvienību, daļu, uzņēmēju un sabiedrības koordinētu darbību pašvaldības attīstības jautājumos;

nodrošinātu novada attīstības novērtēšanas iespējas, identificējot pārmaiņas novada situācijā kopumā un pa jomām;

identificētu, vai attīstības programmas rādītāju sasniegšana norit kā plānots;

identificētu jaunas problēmas un iespējas, kas saistītas ar novada attīstību un kurām nepieciešams veltīt tālāku izpēti un attiecīgu lēmumu pieņemšanu to risināšanai;

nodrošinātu sabiedrību, politiķus un citas ieinteresētās puses ar informāciju par Līvānu novada attīstības programmas īstenošanas sasniegumiem;

pamatot attīstības programmas aktualizācijas nepieciešamību;

nodrošinātu novada attīstības novērtēšanas iespējas.

4.2. IEVIEŠANAS UZRAUDZĪBAS KĀRTĪBA UN INSTITUCIONĀLAIS IETVARS

Par Līvānu novada integrētās attīstības programmas 2012. - 2018. gadam īstenošanas

uzraudzības kārtību un tās ieviešanu atbildīga ir Līvānu novada pašvaldības Plānošanas un

attīstības daļa.

Attīstības programmas īstenošanas uzraudzības procesā aktīvi iesaistītās visas Līvānu

novada pašvaldības daļas, struktūrvienības, iestādes un kapitālsabiedrības:

Attīstības programmas īstenošanu uzrauga Attīstības plānošanas komisija, kas iekļauj

dažādu iedzīvotāju grupu interešu pārstāvniecību.


Uzraudzības sistēmas procesu vada Līvānu novada pašvaldības Plānošanas un attīstības

daļas vadītājs, savukārt no iesaistīto struktūrvienību puses attīstības programmas

īstenošanas sistēmas procesā iesaistās attiecīgo daļu vai institūciju vadītāji vai to vietnieki,

operacionālā līmenī veicot uzraudzības īstenošanas procesa darbības.

Galvenie veicamie uzdevumi īstenošanas uzraudzības sistēmas ieviešanā un to atbildīgās

institūcijas, daļas ir noteiktas tabulā.

Galvenie veicamie uzdevumi Līvānu novada integrētās attīstības programmas 2012. - 2018.gadam īstenošanas uzraudzības sistēmas ieviešanā:

Nr.p.k. Veicamais uzdevums Atbildīgais

1. Līvānu novada attīstības programmas apstiprināšana, nepieciešamo izmaiņu ierosināšana un to apstiprināšana

Līvānu novada dome

2. Līvānu novada attīstības programmas īstenošanas uzraudzības sistēmas koordinācija

Līvānu novada pašvaldības Plānošanas un attīstības daļa

3. Līvānu novada attīstības programmas īstenošanas uzraudzība un nepieciešamo izmaiņu ierosināšana

Līvānu novada Attīstības plānošanas komisija

4. Investīciju plāna 2012. - 2014. gadam ieviešanas nodrošināšana

Politiskajā līmenī – Līvānu novada dome, izpildes līmenī - par rīcības plānā uzskaitīto projektu realizāciju atbildīgās daļas, struktūrvienības, iestādes un kapitālsabiedrības

5. Ikgadēja kvantitatīvas un kvalitatīvas informācijas vākšana, apkopošana un analizēšana par novada attīstības tendencēm, kas balstīta uz Līvānu novada attīstības programmā noteiktajiem attīstības sasniegumu indikatoriem

Līvānu novada pašvaldības atbildīgās daļas, struktūrvienības, iestādes un kapitālsabiedrības (atbilstoši Attīstības programmas ieviešanas sociāli ekonomisko rādītāju tabulā noteiktajiem atbildīgajiem par informācijas apkopošanu)

6. Uzraudzības ziņojumu sagatavošana par

Līvānu novada attīstības programmas

īstenošanu

Līvānu novada pašvaldības Plānošanas un attīstības

daļa

7. Sabiedrības informēšana par attīstības

programmas īstenošanas rezultātiem

Līvānu novada pašvaldības Plānošanas un attīstības

daļa sadarbībā ar sabiedrisko attiecību speciālistu

Uzraudzības procesā iegūtā informācija ir pamats attīstības programmas novērtējuma

veikšanai. Lai nodrošinātu iespēju nepārtraukti sekot līdzi Līvānu novada attīstības

programmā noteikto rādītāju izpildei ir izveidota pastāvīgu uzraudzības rādītāju

informācijas sistēma. Informācijas sistēmā ir ietverta šāda informācija par Līvānu novada

attīstības programmas uzraudzības rādītājiem:

attīstības programmā noteiktie rādītāji (t.sk. 1) vispārējie teritorijas attīstības rādītāji un 2) programmas ieviešanas izvērtējuma rādītāji);

rādītāju pašreizējā vērtība, uzsākot attīstības programmas īstenošanu (2011.g.);

rādītāju sagaidāmā sasniedzamā vērtība, attīstības programmas īstenošanai noslēdzoties (2018.g.);


ikgadējās rādītāju vērtības;

informācijas avots.

Uzraudzības rādītāji ir aprakstīti 4.3. un 4.4. apakšnodaļās.

4.3. LĪVĀNU NOVADA TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS RĀDĪTĀJI

Līvānu novada attīstības izvērtējuma teritorijas attīstības rādītāji tiek analizēti, lai sekotu

līdzi galvenajām attīstības tendencēm novadā. Šie pamatrādītāji nav tieši saistāmi ar

attīstības programmā izvirzītajām prioritātēm, bet ir noderīgi, lai raksturotu sociāli

ekonomisko situāciju un novērtētu pašvaldības realizēto politiku Līvānu novadā kopumā, kā

arī sniegtu salīdzinājumu ar citām Latvijas pašvaldībām un kalpotu kā Līvānu novada

attīstības programmā noteiktā ilgtermiņa mērķa (vīzijas) sasniegšanas rādītājs.

Līvānu novada teritorijas attīstības rādītāji: Nr. Rādītājs Vērtība

2011.g. Vērtība 2012.g.

Tendence pret iepriekšējo gadu

Vēlamā attīstības tendence 2018.g.

Avots

1. Teritorijas attīstības indekss

Valsts reģionālās attīstības aģentūra

2. Iedzīvotāju skaits

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

3. Demogrāfiskā slodze

Centrālā statistikas pārvalde

4. Nodarbinātības līmenis

VID

5. Bezdarba līmenis

Nodarbinātības valsts aģentūra

6. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz 1 iedzīvotāju, LVL

Līvānu novada pašvaldība

7. Ekonomiski aktīvās statistikas vienības UR

8. Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācijas saldo

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Līvānu novada pašvaldība

9. Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi novadā

Līvānu novada pašvaldības aptauja

10. Noslēgto un šķirto laulību saldo

Līvānu novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļa

Par attīstības izvērtējuma teritorijas attīstības rādītāju datu apkopošanu un analizēšanu

atbildīga ir Līvānu novada pašvaldības plānošanas un attīstības daļa, sniedzot par tiem

informāciju ikgadējā pārskatā. Katru gadu noteiktos teritorijas attīstības rādītājus ir


iespējams pārskatīt, izvēloties tādus rādītājus, ar kuru palīdzību var veikt novada salīdzinošo

analīzi ar citām novada pašvaldībām gan valsts, gan atsevišķos gadījumos arī Eiropas

Savienības mērogā.

4.4. ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS IEVIEŠANAS IZVĒRTĒJUMA RĀDĪTĀJI

Līvānu novada integrētās attīstības programmas 2012. - 2018. gadam ieviešanas

novērtējuma veikšanai tiek ieviesti sociāli ekonomiskie rādītāji, kas būs kā pamats

novērtējumam par to, kā tiek īstenota vidējā termiņa prioritāšu sasniegšana.

Par Līvānu novada attīstības programmā 2012. - 2018. gadam noteikto vidējā termiņa

prioritāšu sasniegšanas izvērtējuma rādītāju informācijas nodrošināšanu, apkopošanu un

analizēšanu atbildīga ir Līvānu novada pašvaldības plānošanas un attīstības daļa, iepriekš

saņemot no pārējām Līvānu novada pašvaldības struktūrvienībām, daļām, iestādēm un

kapitālsabiedrībām informāciju un sniedzot par tiem ziņojumu ikgadējā pārskatā.

Attīstības programmas ieviešanas sociāli ekonomiskie rādītāji

(izmantojot Indikatoru metodes 6 apakšsistēmas)

Nr. Rādītājs

2011 2018

Datu avots

Datu

publicēšanas

periodiskums

Atbildīgais par informācijas apkopošanu

N

ova

dā

kop

ā

L

īvān

os

R

ožu

pes

pag

astā

T

urk

u p

agas

tā

S

utr

u p

agas

tā

R

ud

zātu

pag

astā

Je

rsik

as p

agas

t

N

ova

dā

kop

ā

L

īvān

os

R

ožu

pes

pag

astā

T

urk

u p

agas

tā

S

utr

u p

agas

tā

R

ud

zātu

pag

astā

Je

rsik

as p

agas

tā

CILVĒKU SISTĒMA

Individuālās attīstības sistēma

1. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits

x x x x x x x x x x x x x x PMLP 1x gadā Plānošanas un attīstības daļa

2. Dzimušo un mirušo skaits

x x x x x x x x x x x x x x PLMP, LNP

1x gadā Dzimtsarakstu nodaļa

3. Migrācijas saldo x x x x x x x x x x x x x x PLMP, LNP

1x gadā Plānošanas un attīstības daļa

4.

Noslēgto un šķirto laulību skaits

x x x x x x x x x x x x x x CSP 1x gadā Dzimtsarakstu nodaļa


5.

Audzēkņu skaits vispārējās izglītības iestādēs (t.sk. PII)

x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā PII direktori

6.

Pamatskolu un vidusskolu absolventu turpmākā izglītība

x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā Skolu direktori

7.

Bibliotēku apmeklētāju skaits

x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā Līvānu novada centrālā bibliotēka

8.

Izglītojamo skaits pa interešu izglītības programmām

x x LNP 1x gadā Līvānu novada bērnu un jauniešu centrs

9.

Izveidoto mācību uzņēmumu un jaunu uzņēmumu skaits

x x LNP 1x gadā LIIC

10.

Imigrantu skaita pieaugums novadā

x x PLMP 1x gadā Plānošanas un attīstības daļa

11.

Iedzīvotāju‏

apmierinātība‏ar‏

dzīvi‏novadā x x

LNP (anketēšana)

1 x 3 gados

Sabiedrisko attiecību speciālists

Sociālā sistēma

12. Demogrāfiskā‏

slodze x x PMLP 1x gadā

Plānošanas un attīstības daļa

13.

Bērnu skaits rindā uz vietu bērnudārzā

x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā PII direktori

14.

Reāli darbojošos NVO skaits un to darbībā iesaistītie iedzīvotāju skaits

x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā Sabiedrisko attiecību speciāliste

15.

Tūristu skaits novadā (t.sk. nakšņotāju skaits)

x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā Tūrisma organizators

16.

Dalībnieku skaits pašdarbības kolektīvos, amatnieku radošās apvienībās

x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā Līvānu novada kultūras centrs

17.

Saņemto iesniegumu skaits un pieņemto lēmumu skaits (GMI)

x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā Sociālais dienests

18. Audžuģimeņu skaits


19.

No ģimenēm izņemto bērnu skaits


20.

Pašvaldīas dzīvojamais fonds (dzīvokļu skaits, kopējā platība)

x x x x x x x x x x x x x x

SIA „LDzKS”;

LNP


21. Sociālajās mājās izmitināto personu skaits



(pēc dzimuma un vecuma)

22.

Izsniegto būvatļauju skaits un ekpluatācijā nodoto dzīvokļu un dzīvojamo māju (jaunu un rekonstruēto) skaits un platība

x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā Būvvalde

Pārvaldes un komunikācijas sistēma

23.

Līvānu pašvaldības mājas lapas apmeklētāju skaits

x x LNP 1x gadā


24.

Skolu un citu iestāžu organizētu konkursu, izstāžu, koncertu, socializējošu pasākumu skaits

x x x x x x x x x

x

x x x x LNP 1x gadā

Skolu, PII, direktori, iestāžu vadītāji

25.

No iedzīvotājiem saņemto sūdzību un priekšlikumu skaits

x x x x x x x x x x

x x x x LNP

1x gadā


ATBALSTA SISTĒMA

Ekonomiskā sistēma

26.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi un izdevumi

x x LNP 1x gadā Finansisti - ekonomisti

27. Teritorijas attīstības indekss

x x VARAM 1x gadā Plānošanas un attīstības daļa

28.

Reģistrēto ilgstošo bezdarbnieku skaits

x x NVA 1x gadā LIIC

29. Nodarbinātības‏

līmenis x x NVA 1x gadā LIIC

30.

Ekonomiski aktīvo vienību skaits

x x UR 1x gadā LIIC

31.

Jaunu darba vietu skaits salīdzinajumā ar iepriekšējo gadu

x x x x x x x x x

x

x x x x LNP 1x gadā LIIC

32.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu iedzīvotāju

x x VID 1x gadā LIIC

33.

Derīgo izrakteņu izmantošanas apjomi

x x LVGMA 1x gadā Plānošanas un attīstības daļa

34. Lauku x x x x x x x x x x x x x CSP 1x gadā Lauku atbalsta


saimniecību skaits, l/s izmantotās zemes platības

x

daļa

35.

Zemes platības pēc lietošanas mērķiem

x x x x x x x x x

x

x x x x CSP 1x gadā Arhitekte

36.

Izsniegto būvatļauju skaits un ekpluatācijā nodoto uzņēmējdarbības objektu (jaunu un rekonstruēto) skaits un platība

x x x x x x x x x

x

x x x x LNP 1x gadā Būvvalde

Infrastruktūras sistēma

37. Dzeramā ūdens kvalitātes rādītāji

x x x x x x x x x

x

x x x x LNP 1x gadā Plānošanas un attīstības daļa

38. Notekūdeņu kvalitātes rādītāji

x x x x x x x x x

x

x x x x LVGMA; LNP


39.

Investīciju apjoms pašvaldības sociālo pakalpojumu infrastruktūrā

x x x x x x x x x

x

x x x x LNP 1x gadā Finansisti - ekonomisti

40.

Investīciju apjoms pašvaldības pamata infrastruktūrā (autoceļi, ūdens, kanalizācija, siltumapgāde, apgaisme, ēkas)

x x

LNP;

SIA „LDzKS”;

SIA „Līvānu siltums”

1x gadā Finansisti - ekonomisti

41.

Ierīkoto un labiekārtoto rotaļu un atpūtas laukumu platība

x x x x x x x x x

x

x x x x LNP 1x gadā Arhitekte

42.

Savākto atkritumu daudzums novadā

x x

SIA „LDzKS”;

LVGMA


DABAS SISTĒMA

Vides un resursu sistēma

43.

Izcirsto koku platības valsts mežos, pašvaldību un privātajos mežos

x x x x x x x x x

x

x x x x VMD 1x gadā Plānošanas un attīstības daļa

44.

Atjaunotās meža platības valsts mežos, pašvaldību un privātajos mežos

x x x x x x x x x

x

x x x x VMD 1x gadā Plānošanas un attīstības daļa

45. Peldūdeņu kvalitāte

x x VI

1x mēnesī sezonas laikā

LR VM Veselības veicināšanas reģionalais koordinētājs


46.

Gaisa piesārņojums no stacionāriem piesārņojuma avotiem

x x LVGMA 1x gadā

LR VM Veselības veicināšanas reģionalais koordinētājs

47.

Zaļo zonu platība pilsētā, t.sk. labiekārtoto rekreācijas teritoriju platība novadā

x x x x x x x x x

x

x x x x LNP 1x gadā Arhitekte

48. Dabas objektu skaits novadā

x x x x x x x x x

x

x x x x LNP 1x gadā Tūrisma organizators

49.

Nelegālo atkritumu izgāztuvju skaits

un apjoms

x x x x x x x x x

x

x x x x LNP 1x gadā Plānošanas un attīstības daļa

50.

Sanēto piesārņoto teritoriju platība

x x x x x x x x x x x x x x LNP 1x gadā Plānošanas un attīstības daļa

Apkopojot informāciju par vidējā termiņu prioritāšu sasniegšanas izvērtējuma rādītājiem,

ieteicams izmantot šādu darba tabulu:

Tabulas piemērs informācijas apkopošanai par vidējā termiņu prioritāšu sasniegšanas

izvērtējuma rādītājiem

1. prioritāte:

1. rīcības virziens:

Rādītājs Vērtība 2011. gadā

Vērtība 2012.gadā

Tendence Vēlamā attīstības tendence 2018. gadā

Avots

1.1.

1.2.

1.3.

Būtiski atzīmēt, ka Līvānu novada attīstības programmas 2012. - 2018. gadam noteikto

sociāli ekonomisko rādītāju tabulu ir nepieciešams pārbaudīt praksē, līdz ar to pastāv

iespēja to pilnveidot un uzlabot. Ja nepieciešams, mazāk noderīgus un izmaksu ziņā pārāk

dārgus rādītājus iespējams izslēgt no rādītāju kompleksa, aizvietojot tos ar citiem

rādītājiem. Izdarot labojumus rādītāju datu bāzē, kvalitatīvāka rezultāta sasniegšanai

jāievēro šādi ieteikumi:

jāizvēlas optimāls rezultatīvo rādītāju skaits, neaizraujoties ar pārāk daudziem maznozīmīgiem un mākslīgi izdomātiem rādītājiem;

rādītāju skaits nav tieši saistāms ar uzraudzības sistēmas kvalitāti un negarantē sekmīgāku virzību uz izvirzīto prioritāšu sasniegšanu;


izvirzīto prioritāšu izpildes novērtēšanas vajadzībām jāpiemēro gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie rādītāji. Viens no tipiskākajiem kvalitatīvajiem rezultātu rādītājiem ir iedzīvotāju apmierinātības līmeņa noskaidrošana par kādu pakalpojumu vai sniedzot subjektīvu situācijas novērtējumu. Aptaujas gadījumā ieteicams pielietot šādu atbilžu gradāciju: Apmierināts, Drīzāk apmierināts, nekā neapmierināts, Drīzāk neapmierināts, nekā apmierināts, Neapmierināts, Nav atbildes.

Papildus eksaktajiem datiem lietderīgi ir izmantot arī ekspertu viedokļus par attīstības vērtējumu, tai skaitā rādītāju vērtību interpretāciju.

4.5. UZRAUDZĪBAS ZIŅOJUMU SAGATAVOŠANAS UN IESNIEGŠANAS KĀRTĪBA

Lai nodrošinātu, ka sabiedrība varētu sekot līdzi Līvānu novada attīstības programmā

noteikto rādītāju izpildei Līvānu novada pašvaldība katru gadu izstrādā ikgadējo

uzraudzības ziņojumu un ik pēc 3 gadiem – pārskata ziņojumu.

Pirmais ziņojums „Pārskats par Līvānu novada integrētās attīstības programmas īstenošanu

2012.gadā” tiks izstrādāts 2013. gadā, un tajā būs atspoguļota informācija par paveikto

2012. gadā.

IKGADĒJĀ Līvānu novada integrētās attīstības programmas 2012.-2018.gadam

ieviešanas uzraudzības ziņojumā jāietver šāda informācija:

Nodaļa Saturs

Līvānu novada domes priekšsēdētāja ievadvārdi - pārskats, pārdomas par iepriekšējā gada rezultātiem.

Ievads Ievadā pamato izstrādātās attīstības programmas nozīmi, saikni ar citiem plānošanas dokumentiem, sniedz informāciju par dokumenta īstenošanas uzraudzības sistēmu un sagatavotā pārskata būtību, informē par pārskata kopējo struktūru, laika griezumu, par kādu pārskats veidots, un sniedz informāciju par pārskata izstrādātājiem, norādot kontaktinformāciju komentāriem, priekšlikumiem un jautājumiem.

1. Līvānu novada vispārīgs attīstības raksturojums

Sadaļā sniedz vispārīgu Līvānu novada attīstības raksturojumu kontekstā ar notiekošajiem attīstības procesiem valstī un salīdzinājumā ar citām pašvaldībām Latvijā. Attiecībā uz indikatoriem, šajā sadaļā atspoguļo un analizē definētos Līvānu novada attīstības izvērtējuma teritorijas attīstības rādītājus, salīdzinot tos ar vidējiem rādītājiem valstī un analizējot tos uz pārējo pašvaldību fona.

2. Līvānu novada attīstības programmas 2012. - 2018. gadam ieviešanas rezultāti

2.1. Attīstības programmā noteikto uzdevumu ieviešanas

Līvānu novada attīstības programmas ieviešanas rezultātus

izvērtē divās apakšsadaļās:

Pirmā apakšsadaļa balstās uz attīstības programmā noteikto

uzdevumu sasniegšanas rādītāju apkopojumu un analīzi. Par

katru definēto uzdevumu tiek aprakstīts, kas ir darīts un


rezultāti

2.2. Investīciju plāna ieviešanas rezultāti

sasniegts, kādas ir tendences, vai attīstība norit vēlamajā

virzienā, un, ja konstatētas novirzes no plānotā, tad

pamatojums tam. Balstoties uz definētajiem uzdevumu

sasniegšanas izvērtējuma rādītājiem, katra rīcību virziena

apraksts noslēdzas ar secinājumiem un priekšlikumiem.

Otrā apakšsadaļa balstās uz Investīciju plāna ieviešanas

rezultātiem un to analīzi, sniedzot informāciju par katru

noteikto projektu īstenošanu.

3.Secinājumi Sadaļā tiek norādīti kopējie pārskata secinājumi, kopīgās novada attīstības tendences un atsevišķi secinājumi pa definētajiem rīcību virzieniem.

4. Priekšlikumi Sadaļā tiek izvirzīti priekšlikumi Investīciju plāna aktualizēšanai un nepieciešamības gadījumā attīstības programmas, rīcību plāna aktualizēšanai, kā arī uzraudzības sistēmas un pašvaldības daļu kopējā darba pilnveidošanai.

5. Izmantotās

informācijas avoti

Uzrādīti informācijas avoti, tai skaitā pašvaldības daļas, struktūrvienības, iestādes, kapitālsabiedrības un citas iestādes, kas sniegušas informāciju pārskata sagatavošanai.

Pielikumi Pielikumā pēc nepieciešamības tiek pievienotas tabulas ar rādītājiem un to rezultātiem, informācija par projektiem u.c. materiāli, kurus pārskatāmības dēļ nav lietderīgi ievietot tekstuālajā daļā.

Trīs gadu uzraudzības ziņojuma izstrāde notiek ar mērķi analizēt attīstības programmas

rādītāju sasniegumus (par visiem programmā noteiktajiem rādītājiem) trīs gadu periodā,

t.sk. novērtējot sasniegto rezultātu ietekmi uz teritorijas attīstības rādītājiem.

Par 3 gadu uzraudzības ziņojuma sagatavošanu atbildīga ir Līvānu novada pašvaldības

plānošanas un attīstības daļa, kas ziņojuma sagatavošanai izmanto tādu pašu procedūru kā

ikgadējiem uzraudzības ziņojumiem.

Līvānu novada integrētās attīstības programmas 2012.-2018.gadam ieviešanas TRĪS

GADU uzraudzības ziņojumā jāietver šāda informācija:

Nodaļa Saturs

Ievads

Ievadā sniedz informāciju par uzraudzības pārskata mērķi, laika griezumu, par kādu pārskats veidots, pārskata struktūru un uzraudzības ziņojuma sagatavošanā iesaistītajām institūcijām.

1. Līvānu novada vispārīgs attīstības raksturojums

Sadaļā sniedz vispārīgu Līvānu novada attīstības raksturojumu kontekstā ar notiekošajiem attīstības procesiem valstī un salīdzinājumā ar citām pašvaldībām Latvijā. Attiecībā uz indikatoriem, šajā sadaļā atspoguļo un analizē definētos Līvānu novada attīstības izvērtējuma teritorijas attīstības rādītājus, salīdzinot tos ar vidējiem rādītājiem valstī un analizējot tos uz pārējo pašvaldību fona.

2. Attīstības programmas

Attīstības programmas īstenošanu izvērtē, balstoties uz definētajiem vidēja termiņa prioritāšu īstenošanas rezultatīvajiem rādītājiem.


īstenošana Par katru vidēja termiņa prioritāti sniedz šādu informāciju:

rezultatīvo rādītāju sasniegumi, to sakritība ar iepriekš plānoto

saistībā ar ieguldīto finanšu apjomu;

rezultatīvo rādītāju sasniegumu ietekme uz teritorijas attīstību;

ja konstatētas novirzes no plānotā, tad pamatojums;

secinājumi un priekšlikumi

3. Secinājumi Sadaļā sniedz kopējos secinājumus par mērķu un uzdevumu izpildi

4. Priekšlikumi

Sadaļā tiek izvirzīti priekšlikumi attīstības programmas aktualizēšanai, rīcības plāna (t.sk. Investīciju plana) aktualizēšanai, kā arī uzraudzības sistēmas pilnveidošanai

Izmantotās informācijas avoti

Uzrādīti informācijas avoti, tai skaitā pašvaldības daļas, struktūrvienības, iestādes, kapitālsabiedrības un citas iestādes, kas sniegušas informāciju pārskata sagatavošanai.

Pielikumi Pielikumā pēc nepieciešamības tiek pievienotas tabulas ar rādītājiem un to rezultātiem, informācija par projektiem u.c. materiāli, kurus pārskatāmības dēļ nav lietderīgi ievietot tekstuālajā daļā.

Par ikgadējā pārskata sagatavošanu atbildīga ir Līvānu novada pašvaldības plānošanas un

attīstības daļa. Šīs daļas efektīvākai darba organizēšanai pašvaldībai ir jānodrošina tai

tiesības pieprasīt un saņemt ikgadējo uzraudzības ziņojumu sagatavošanai nepieciešamo

informāciju no citām pašvaldības daļām, struktūrvienībām, iestādēm un

kapitālsabiedrībām. Pašvaldības vadībai ir jābūt patiesi ieinteresētai attīstības programmas

īstenošanas uzraudzībā, iespēju robežās sniedzot nepieciešamo atbalstu komandai (vai

konkrētam speciālistam), kas ir atbildīga par kvalitatīvu un savlaicīgu informācijas

apkopošanu, sagatavošanu un analīzi.

Atbilstoši pēc Līvānu novada pašvaldības plānošanas un attīstības daļas uzaicinājuma un

metodoloģijas nosūtīšanas (vai informācijas par to) Līvānu novada pašvaldības

struktūrvienības, daļas, iestādes un kapitālsabiedrības katru gadu līdz 15. janvārim, sākot no

2013. gada, iesniedz Līvānu novada pašvaldības plānošanas un attīstības daļai pārskau par

situāciju savā sfērā. Šis pārskats ir jābalsta uz Līvānu novada integrētās attīstības

programmā 2012. - 2018. gadam noteiktajiem ieviešanas izvērtējuma sociāli

ekonomiskajiem rādītājiem un izstrādāto Investīciju plānu, sniedzot ziņojumu par to, kā

Investīciju plānā norādītie projekti tiek realizēti. Plānošanas un attīstības daļa pārbauda

iesūtīto informāciju un nepieciešamības gadījumā lūdz līdz 31. janvārim institūcijas to

precizēt.

Savākto informāciju par Līvānu novada attīstības programmas izpildes gaitu apkopo un

analizē Līvānu novada pašvaldības plānošanas un attīstības daļa, ja nepieciešams, pieaicinot

ekspertus. Plānošanas un attīstības daļa papildus apkopo informāciju no ārējām institūcijām

(Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Centrālās statistikas pārvaldes u.c.), balstoties uz

noteiktajiem Līvānu novada attīstības izvērtējuma teritoriālajiem rādītājiem.

Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc ikgadējā uzraudzības ziņojuma sagatavošanas Līvānu novada

pašvaldības plānošanas un attīstības daļa sagatavo un prezentē ziņojumu pašvaldības


domei par pārskata rezultātiem, pēc tam sadarbībā ar sabiedrisko attiecību speciālistu

publicē tos pašvaldības mājas lapā. Savukārt pēc ikgadējā uzraudzības ziņojuma

apstiprināšanas tā kopsavilkums tiek publicēt “Līvānu novada vēstīs” un plānošanas un

attīstības daļa iespēju robežās organizē semināru/ prezentāciju sabiedrībai par attīstības

programmas uzraudzības rādītāju izpildes progresu

Tā kā plānošanas dokumenta īstenošanas uzraudzības sistēmas ieviešana ir jauna prakse

Līvānu novada pašvaldībā, mēneša laikā pēc Līvānu novada integrētās attīstības

programmas 2012. – 2018.gadam stāšanās spēkā Līvānu novada pašvaldības plānošanas un

attīstības daļa organizē sapulci attīstības programmas īstenošanas uzraudzības sistēmas

ieviešanā iesaistītajām institūcijām ar mērķi iepazīstināt tās ar uzdevumiem uzraudzības

sistēmas procesā un sistēmas vispārējo kārtību (minētais process notiek tikai pirmajā Līvānu

novada attīstības programmas īstenošanas gadā).

Ieteicams ikgadējos uzraudzības ziņojumus, kā arī 3 gadu uzraudzības ziņojumus izstrādāt

vienlaikus ar Līvānu novada pašvaldības gada publisko pārskatu, vai pat iekļaut to Līvānu

novada pašvaldības gada publiskā pārskata izstrādes ietvaros.

Regulāri papildinot uzraudzības ziņojumus ar sistemātiski apkopoto un izanalizēto

informāciju, būs radīts instruments, ar kura palīdzību varēs novērtēt, vai Līvānu novada

pašvaldība tiecas īstenot noteiktos mērķus un izvirzītās prioritātes, vai tomēr veiktās rīcības

ir neatbilstīgas. Turklāt pārskati kalpos kā informatīvi materiāls, kas ļaus jebkuram

interesentam iepazīties ar pašvaldībā paveikto, arī attiecībā uz konkrēti definētajām vidēja

termiņa prioritātēm.


V DAĻA: PĀRSKATS PAR LĪVĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS

PROGRAMMAS 2012.-2018.GADAM IZSTRĀDI UN SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBU


5.1. IEVADS

Sabiedrības iesaistes nodrošināšana ir ļoti nozīmīgs attīstības programmas izstrādes

procesa elements, ņemot vērā, ka Līvānu novada attīstības programmas 2012-2018

izvirzītie mērķi un noteiktie rīcību virzieni nozīmīgi ietekmēs gan ieguldījumus

infrastruktūrā, ko izmanto visi Līvānu novada iedzīvotāji un teritorijas apmeklētāji, gan arī

atbalstāmās aktivitātes (attīstības porjektus), kas veicinās teritorijas sociāli ekonomisko

aktivitāti.

Līvānu novada attīstības programmas 2012-2018 izstrādes laikā, sākot ar programmas

sagatavošanas posmu, attīstības programmas 1.redakcijas izstrādi, līdz pat attīstības

programmas apstiprināšanai tika paredzēta virkne aktivitāšu, kas nodrošina ieinteresēto

sabiedrības grupu, atbildīgo speciālistu, ārējo ekspertu līdzdalību programmas izstrādā, kā

arī plašu sabiedrības informēšanu.

5.2. SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBAS PROCESA RAKSTUROJUMS

Sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai tika izmantotas divas galvenās aktivitāšu formas:

sabiedrības informēšana un sabiedrības līdzdalība:

Sabiedrības informēšana Sabiedrības līdzdalība

AP izstrādes sagatavošanās posms

Paziņojumi www.livani.lv un „Līvānu novada vēstis”

Raksti www.livani.lv un „Līvānu novada vēstis”

Informatīvi izglītojošs seminārs „Attīstības plānošanas būtība, tās nozīme attīstības mērķu sasniegšanā un finansējuma piesaistē”

Ieteikumu kastīte domes telpās

AP izstrādes e-pasts: [email protected]

AP 1.redakcijas izstrāde

Raksti www.livani.lv un „Līvānu novada vēstis”.

Informatīvā skrejlapa par teritoriālajām un sektorālajam darba grupām.

Afišas par līdzdalības iespējām pilsēta un pagastu centros.

Informācija sociālajos medijos:

www.draugiem.lv/livani2018

www.facebook.com

www.twitter.com

Dalība raidījumā „Pašvaldību aktualitātes” reģionālajā Vidusdaugavas TV

Informācija sadarbības partneriem

Tiešais kontakts ar sabiedrību ikdienā, t.sk. dalība sanāksmēs (piem. Līvānu novada Uzņēmēju konsultatīvās padomē)

Sektorālās darba grupu sanāksmes.

Teritoriālās darba grupu sanāksmes.

Iedzīvotāju aptaujas anketa:

Drukātā (kopētā) veidā;

Iespiesta bezmaksas vietējā laikrakstā „Līvānu novada vēstis” (latviešu un krievu valodā);

Tiešsaistē www.survaymonkey.com

Ārējo ekspertu anketa (latviešu un angļu valodā).

Blakus esošo pašvaldību pārstāvju anketa.

Diskusiju sadaļas sociālajos medijos:


www.facebook.com

www.twitter.com

Ieteikumu kastīte novada domes telpās.

Elektroniskā saziņa pa e-pastu

[email protected] ar ieinteresētajām pusēm.





http://www.draugiem.lv/livani2018

http://www.facebook.com/


http://www.survaymonkey.com/






Stends „Līvānu novada nākotnes ražotne” Līvānu pilsētas svētku laikā (23.07.2011.)

AP un SIVN (AP) publiskā apspriešana

Paziņojumi www.livani.lv un „Līvānu novada vēstis”.

AP un SIVN pārskata 1.redakcijas dokumentu izvietošana:

Pašvaldības mājas lapā

Domes administratīvajā ēkā

Visās pagastu pārvalžu ēkās

Novada centrālajā bibliotēkā

AP un SIVN (AP) 1.redakcijas publiskās apspriešanas sapulce Līvānu pilsētā.

AP un SIVN (AP) 1.redakcijas publiskās apspriešanas sapulces katrā pagastā

AP un SIVN (AP) 1.redakcijas publiskās apspriešana Līvānu novada Uzņēmēju konsultatīvajā padomē

Diskusiju sadaļas sociālajos medijos:


Elektroniskā saziņa pa e-pastu

[email protected] ar ieinteresētajām pusēm.

Attīstības programmas apstiprināšana

Paziņojumi www.livani.lv un „Līvānu novada vēstis”.

Sabiedrības informēšana

Lai informētu Līvānu novada iedzīvotājus par Līvānu novada attīstības programmas 2012.-

2018. izstrādes procesu, tika izmantoti esošie Līvānu novada pašvaldības komunikāciju

kanāli: mājas lapa www.livani.lv, Līvānu novada domes informatīvais izdevums „Līvānu

novada vēstis”, TV sižeti Vidusdaugavas televīzijā. Tāpat arī, ņemot vērā, sociālo mediju

augošo lomu sabiedrības informēšanā, ir izveidoti jauni informēšanas kanāli sociālajos

portālos www.draugiem.lv/livani2018, www.facebook.com,

www.twitter.com/Livani2018. Savukārt, lai uzrunātu Līvānu novada atsevišķas mērķa

grupas, kā informācijas nesēji tika izmantoti Līvānu novada domes sadarbības partneri:

Līvānu novada jauniešu avīze „Termoss”, biedrība „Baltā māja”, biedrība "Sava kabata",

vairākas privātpersonas, Līvānu novada domes izveidotā konsultatīvā vienība – uzņēmēju

padome u.c

Veidojot sabiedrības informēšanas aktivitātes liela uzmanība tika pievērsta sniegtās

informācijas atraktivitātei, piesaistot iedzīvotāja uzmanību, un arī vienkāršībai, parādot ka

iesaistīties novada attīstības plānošanā ir vienkārši un pieejami. Zinot, ka sabiedrības

informēšana pēc savas būtības ir zemākais sabiedrības līdzdalības līmenis, kā arī apzinoties

ka sabiedrības līdzdalības kultūra Latvijā vēl nav augsti attīstīta, ar informēšanas

aktivitātēm tika mēģināts pamudināt iedzīvotāju spert soli no pasīva informācijas saņēmēja

uz aktīvu viedokļa paudēju.

Sabiedrības līdzdalība

Uzsākot aktivitātes, kas ir vērstas uz iedzīvotāju iesaisti Līvānu novada attīstības

programmas 2012.-2018. Izstrādē, tika organizēts informatīvi izglītojošs seminārs

„Attīstības plānošanas būtība, tās nozīme attīstības mērķu sasniegšanai un finansējuma

piesaistē” (21.04.2011.). Lai gan informācija par aktivitāti tika izplatīta visos Līvānu novada








http://www.twitter.com/Livani2018


domei pieejamajos komunikāciju kanālos, tomēr semināru, neskaitot darba grupas un

pašvaldības pārstāvjus, apmeklēja tikai viena ieinteresētā persona.

Šis precedents lika nopietni pārskatīt metodes un veidus, kā pamudināt sabiedrību aktīvāk

līdzdarboties programmas izstrādē. Rezultātā tapa kampaņa „... un nesaki, ka Tu nezināji”.

Kampaņas ietvaros tika izveidotas afišas un informatīvās skrejlapas (skat. 8.pielikumā!),

kuras tika izplatītas gan Līvānu novada pašvaldības sabiedriskajās ēkās, gan novada

pasākumos, gan arī Līvānu novada domes partnerorganizācijām.

Bez tam pašvaldības mājas lapā pie Aktualitātēm parādījās intriģējošs raksts „Līvānos

atvērta jauna ražotne” (skat. rakstu 9.pielikumā!) – tādā veidā tika panākts mērķis, lai

iedzīvotāji izlasītu, uzzinātu un „neteiktu, ka nezināja”.

Līvānu novada iedzīvotāju aptaujāšanai tiešsaistē tika izveidota anketa (skat.

10.pielikumā!). Tāpat arī šī anketa bija pieejama Līvānu novada sabiedriskajās vietās un

vietējā bezmaksas laikrakstā „Līvānu novada vēstis” (latviešu un krievu valodā).

Rezultātā anketu ir aizpildīja 301 iedzīvotājs no pilsētas un visu pagastu teritorijām.

Apkopojot anketēšanā iegūto informāciju, redzam, ka aktīvākās bijušas sievietes (69,5% no

visiem respondentiem), savukārt vecuma grupu griezumā vienlīdz aktīvi (32-33%) ir bijuši

respondenti vecumā no 18 līdz 25 gadiem un vecumā no 26 līdz 45 gadiem. Lielākai daļai ir

augstākā izglītība (33,6%), vidējā speciālā (23,6%) vai vidējā (15,6%) izglītība, 11,6% no

respondentiem šobrīd studē un Līvānu novada attīstības tendencēm seko līdzi attālināti.

205 jeb 68,1% no respondentiem dzīvo Līvānu pilsētā, 10 cilvēki – ārpus Līvānu novada,

pārējie Līvānu novada pagastu teritorijās. Kā pozitīvu tendenci varam vērtēt to, ka 68% no

visiem respondentiem tuvāko 5 gadu laikā neplāno mainīt savu dzīves vietu un 18,8% plāno

mainīt, bet palikt Latvijā, tikai 9,4% domā par aizbraukšanu no Līvaniem vai Latvijas.

Aptuveni 10% respondentiem lēmumu par dzīves vietas maiņu noteiks tikai un vienīgi darba

vietu esamība Līvānu novadā.

Līvānu novada pašvaldības mājas lapa www.livani.lv (57,3%) un bezmaksas vietējais

laikraksts "Līvānu novada vēstis" (arī elektroniskā versija) (51,5%) ir atzīti par

vispopulārākajiem informācijas ieguves veidiem iedzīvotaju vidū, tai pat laikā 49,1%

respondentu informāciju bieži iegūst arī no draugiem, paziņām un kolēģiem. Iedzīvotājiem

visvairāk trūkst informācijas par kultūras pasākumiem (44,3%), pilsētu un/vai pagastiem

kopumā (41,9%), kā arī par izglītības jomu (organizētiem apmācību kursiem, semināriem)

(38,1%). Iedzīvotāju atzīst, ka infrastruktūras uzlabojumu jomā vislielākā uzmanība jāpievērš

soliņu, atkritumu urnu un velo novietņu izvietošanai pilsētā (61,7%), kā arī ielu, laukumu un

pagastu ceļu rekonstrukcijai (57,8%). Pakalpojumu jomā novadā kā vislabāk pieejamos

respondenti izdalījuši izglītības iestāžu darbu un mobilo sakaru pieejamību, drīzāk

apmierinoši tiek vērtēta arī kultūras pasākumu un interneta pieejamība (Jāatcerās gan, ka

aptuveni 68,1% no tiem, kas aizpildījuši anketas, ir Līvānu pilsētas iedzīvotāji!).

Pakalpojumu kvalitāti respondenti vērtē kā drīzāk apmierinošu un visaugstak novērtējuši

pirmsskolas un vispārējās izglītības pakalpojumu kvalitāi, tad seko vides sakoptība,

atkritumu savākšana, kultūras un izklaides pasākumi. Iedzīvotaji minējuši arī daudzus

trūkumus, t.sk. ielu un ceļu infrastruktūrā, apgaismojuma jomā, kultūras jomā (estrādes



trūkums Līvanos), atkritumu apsaimniekošanā, sabiedriskās kārtības nenodrošināšanā,

privātmāju rajonu centralizētas ūdens un kanalizācijas sistēmas trūkumu, nepietiekošas

brīvā laika pavadīšanas iespējas un, protams, nepietiekošu darba vietu skaitu novadā.

Kā galvenos novada attīstības virzienus iedzīvotāji ieteikuši uzņēmējdarbības attīstību

(lauksaimniecību, rūpniecību/ražošanu, tūrismu), izglītības atbalstu, sabiedriskās drošības,

sakārtotu ielu, ūdens, kanalizācijas, atkritumu saimniecības kvalitātes, pietiekošu sporta,

kultūras un atpūtas iespēju nodrošināšanu. Viedoklis par uzņēmējdarbības attīstību kā

galveno prioritāti sakrīt arī ar klātienes darba grupās izteiktiem secinājumiem, kā arī ar ārējo

ekspertu ieteikumiem.

Interesantas atbildes tika saņemtas uz jautājumu „Ja Jums vienā teikumā svešiniekam būtu

jāpasaka, kādu Jūs gribētu redzēt Līvānu novadu 2020.gadā?”: Apdzīvotu!; Sakoptu novadu,

kurā ir darbs!; Līvānu novads - viens no sakārtotākajiem un skaistākajiem novadiem Latvijā;

Atslēga Latgales vārtos - atvērti cilvēki, sakopta vide, attīstības iesējas; Mazs elastīgs

novads ērtā atrašanās vietā, kur tiek veidota uzņēmējiem un cilvēkiem pievilcīga dzīves un

darba vide; Vieta kur acis un sirdi piesiet; Latvijas lepnums 2020!; Laba vieta dzīvošanai;

Zaļš, lai pagalmi būtu pilni ar bērniem un viņu smiekliem, ielās būtu veseli un smaidīgi gan

veci, gan jauni cilvēki!; Pievilcīga vide ideju realizācijai un attīstībai; Līvānu novads-

brīnumzeme Latgalē; u.c.

Attēls 66: EKD modeļa prezentācija Iedzīvotāju teritoriālajā sanāksmē Līvānu pilsētā

Laika posmā no 2011.gada

9.līdz 18.maijam katrā

Līvānu novada pagastā un

Līvānu pilsētā tika

noorganizētas teritoriālās

darba grupas sanāksmes

(6 diskusijas), kuras

apmeklēja 84 ieinteresētie

iedzīvotāji, pārstāvot gan

vietējos uzņēmējus,

nevaldības organizācijas,

izglītības iestādes, kultūras

iestādes un vietējās iniciatīvas grupas (t.sk. jaunieši, seniori, mājsaimnieces, bezdarbnieki

u.c.). Diskusiju laikā tika pārrunāti iedzīvotājiem aktuālie jautājumi, kas saistīti ar esošās

situācijas un attīstības vajadzību un potenciāla izvērtējumu teritorijā (SVID), un, izmantojot

EKD modelēšanas metodi, tika ģenerētas idejas Līvānu novada attīstībai.

EKD modelēšanas (no angļu val.- Enterprise Knowledge Development) metode ir viena no

visatzītākajām uzņēmumu un organizāciju (t.sk. pašvaldību) zināšanu un attīstības

modelēšanas metodēm, kas izstrādāta pirms vairākiem gadiem Skandināvijā. EKD metode

ļauj sanākt kopā nozīmīgākajām pētāmajā jomā iesaistītajām pusēm un paskatīties uz

risināmo jautājumu katram no sava redzes punkta. Modelēšanas procesa laikā reālās


pasaules parādības tiek abstrahētas, strukturētas, kategorizētas, un rezultātā tiek izveidots

reālās pasaules atspoguļojums shematiskā modelī.

Iedzīvotāju diskusiju laikā radītās dalībnieku pārdomas un idejas, integrējot ar anketas

rezultātiem un speciālistu situācijas analīzi, tika iestrādātas attīstības programmā, un vēlāk

tika piedāvātas publiskās apspriešanas laikā, diskutējot par Līvānu novada attīstības

programas 2012.-2018. 1.redakciju.

Kā inovatīvs pasākums iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai attīstibas programmas

izstrādē kampaņas laikā tika izveidoti konti/internet vietnes sociālajos portālos –

www.draugiem.lv/livani2018 un www.facebook.com. Šo vietņu mērķis ir sniegt regulāru

informāciju par programmas izstrādes procesu. Savukārt vēl nozīmīgāks mērķis ir radīt

ieinteresētiem Līvānu novada iedzīvotājiem vienkārši pieejamu vietni domu apmaiņai par

Līvānu novada attīstības jautājumiem. Uz 12.07.2011. šādu iespēju ir izmantojuši 98 cilvēki

(www.draugiem.lv) un 145 cilvēki (www.facebook.com). www.draugiem.lv/livani2018 vietne

nedēļā vidēji tika apmeklēta vairāk kā 2000 reižu.

Lai nodrošinātu dažādu interešu grupu iesaisti novada attīstības programmas izstrādē, no

20.04.2011. līdz 05.05.2011. tika noorganizētas sešas sektorālo darba grupu tikšanās.

Dalībnieki uz sektorālajām darba grupām tika atlasīti pēc sekojošiem kritērijiem:

- 1.sektorālā darba grupa – attīstības plānošanas komisijas dalībnieki;

- 2.sektorālā darba grupa – Līvānu novada domes dažādu komiteju dalībnieki;

- 3.sektorālā darba grupa – Līvānu novada uzņēmēji;

- 4.sektorālā darba grupa – Līvānu novada NVO un iedzīvotāju iniciatīvas grupu pārstāvji;

- 5.sektorālā darba grupa – Līvānu novada izglītības, mākslas un kultūras iestāžu pārstāvji;

- 6.sektorālā darba grupa – Līvānu novadā darbojošos valsts un Līvānu novada pašvaldības

iestāžu speciālisti.

Attēls 67: Līvānu novada uzņēmēju darba grupas sanāksme

Sektorālās darba grupas kopā apmeklēja 74 dalībnieki, un viņu viedoklis kā arī profesionālā

ekspertīze tika iestrādāta aktualizētajā Līvānu novada SVID analīzē. Kā arī, izmantojot EKD

modelēšanas metodes pamatprincipus, tika identificēti attīstības programmas mērķi un

tiem pakārtotie iespējamie rīcību virzieni.



http://www.draugiem.lv/




Iedzīvotāji, paužot savu viedokli par attīstības jautājumiem un esošo situāciju, izmantoja arī

e-pasta [email protected], kas tika izveidots un popularizēts šim nolūkam,

starpniecību. Attīstības programmas 1.redakcijas izstrādes laikā elektroniski tika saņemti 5

individuālie un viens kolektīvais priekšlikums.

Lai izvērtētu Līvāna novada situāciju un attīstības potenciālu, tika aptaujāti 20 ārējie

eksperti no kaimiņu pašvaldībām, Latgales plānošanas reģiona un ministrijām, ar Līvānu

novadu saistīti cilveki Vācijā un Somijā ar mērķi apzināt speciālistu viedokli un iegūt

priekšlikumus Līvānu novada attīstībai ar skatu „no malas” (skat. anketu paraugus

10.pielikumā!).

Kā būtisks faktors kvalitatīvai un dzīvotspējīgai attīstības programmai, ir privātā sekotra

pārstāvju iesaiste programmas izstrādes laikā. Šim nolūkam tika izmantots Līvānu novadā

efektīvi darbojošs konsultatīvais mehānisms – Uzņēmēju padome, kas iekļauj Līvānu

novadā darbojošos aktīvākos 7 uzņēmējus. Uzņēmēju padomes tikšanos darba kārtībā

regulāri tika iekļauti jautājumi, kas saistīti gan ar situācijas analīzi novadā, vīzijas

formulēšanu, novada ekonomiskā profila definēšanu, investīciju plāna izveidi un citiem

stratēģiski nozīmīgiem jautājumiem.

Ka inovatīvs sabiedrības informēšanas un līdzdalības instruments instruments jāmin

informatīvs stends „Līvānu novada nākotnes ražotne” Līvānu pilsētas svētku laikā

(23.07.2011.), kur ikvienam bija iespēja iepazīties ar AP 1.redakcijas materiāliem, kā arī

izteikt viedokli un priekšlikumus.

Attēls 68: Attīstības programmas stends Līvānu pilsētas svētku laikā (23.07.2011.)

Visu iepriekš minēto aktivitāšu rezultātā sniegtie priekšlikumi tika izvērtēti un iespēju

robežās iestrādāti Līvānu novada attīstības programmas 2012.-2018. 1.redakcijā, kas pēc



Līvānu novada domes apstiprinājuma, tika nodota publiskai apspriešanai laika posmā no

2011.gada xx. līdz xx augustam/septembrim.

Lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību 1.redakcijas publiskajā apspriešanā:

xx.xx.2011. Līvānu novada domes oficiālajos komunikāciju kanālos un sociālajos medijos

tika izplatīts paziņojums par publiskās apspriešanas uzsākšanu. Tāpat arī xxx dalībnieki, kas

kā savu kontaktinformāciju anketās, teritoriālajās un sektorālajās darba grupās ir norādījuši

e-pastu, ir saņēmuši aicinājumu iesaistīties 1.redakcijas publiskajā apspriešanā.

Visu publiskās apspriešanas laiku Attīstības programmas 1.redakcija bija pieejama:

Līvānu novada pašvaldības mājas lapā (sadaļā „Pašvaldība” – „Plānošanas dokumenti”),

novada domes administratīvajā ēkā,

visās pagastu pārvalžu ēkās,

Līvānu novada centrālajā bibliotēkā.

Lai sekmētu domu apmaiņu un detalizētāk pārrunātu iedzīvotāju un organizāciju

priekšlikumus, xx.xx.2011. Līvānos tika noorganizēta publiskās apspriešanas sapulce, kuru

apmeklēja xx dalībnieki. Savukārt laika posmā no xx.xx.2011. līdz xx.xx.2011. pagastos tika

rīkotas diskusijas ar iedzīvotājiem, kur tika uzklausīti xx dalībnieku priekšlikumi.

5.3. IESNIEGTIE PRIEKŠLIKUMI UN ATBILDES, ZIŅOJUMS PAR PUBLISKO APSPRIEŠANU

Kopumā Līvānu novada attīstības programmas 2012.-2018.gadam 1.redakcijas publiskās

apspriešanas laikā tika saņemti un izvērtēti x priekšlikumi. No tiem x priekšlikumi tika ņemti

vērā, savukārt x priekšlikumi netika iekļauti attīstības programmā, pamatojot neiekļaušanas

iemeslu.

Saņemto priekšlikumu apkopojums pievienots 11.pielikumā!


PIELIKUMI


1.PIELIKUMS: LĪVĀNU NOVADA DOMES STRUKTŪRA

1.pielikums

Līvānu‏novada‏pašvaldības‏nolikumam

Domes struktūra (lēmējinstitūcijas)

Līvānu‏novada‏domes‏priekšsēdētājs‏‏‏ [paraksts] Andris Vaivods


2.PIELIKUMS: PAŠVALDĪBAS IZPILDVARAS VISPĀRĒJĀ STRUKTŪRA

2.pielikums

Līvānu‏novada‏pašvaldības‏nolikumam

Pašvaldības izpildvaras vispārējā struktūra

Piezīme

*Izpilddirektora‏ vietnieku‏ pārraudzībā‏ esošās‏ pašvaldības‏ administrācijas‏

struktūrvienības‏ un‏ darbiniekus,‏ pārraudzībā‏ esošās‏ ‏ iestādes‏ nosaka‏ izpilddirektora‏

vietnieku amata apraksti.

Līvānu‏novada‏domes‏priekšsēdētājs‏‏‏‏‏‏‏‏‏‏‏[paraksts] Andris Vaivods


3.PIELIKUMS: PAŠVALDĪBAS ADMINISTRĀCIJAS

STRUKTŪRA

3. pielikums

Līvānu‏novada‏pašvaldības nolikumam

Pašvaldības administrācijas struktūra

/Ar grozījumiem 18.02.2010. saistošo noteikumu Nr. 4 redakcijā/

Līvānu‏novada‏domes‏priekšsēdētājs[paraksts] Andris Vaivods

4.PIELIKUMS: LĪVĀNU NOVADA PAŠVALDĪBAS PĒDĒJOS 5 GADOS REALIZĒTO PROJEKTU SARAKSTS Nozīmīgākie Līvānu novada domes projekti kopš 2007.gada

ES fondi vai cits investors

Kopā finansējums, Ls

no kopējā finansējuma - ES

fondi vai cits investors, Ls

no kopējā finansējuma -

Latvijas valsts, Ls

no kopējā finansējuma - Pašvaldība, Ls

Projekta galvenie rezultāti Projekta ietekme uz tautsaimniecību un reģiona attīstību

Nozīmīgākie investīciju projekti no 2007. līdz 2009.gadam

2006.-2007.

Latvijas – Lietuvas pārrobežu basketbola

un strītbola turnīru organizēšana (2006-

2007)

INTERREG III A 33750,76 (48 023 EUR)

- - - Rekonstruēts strītbola laukums Līvānu pilsētā (asfalta segums, 6 stacionārie un 2 mobilie grozi, 4 soliņi). Kopīgi ar partneriem noorganizētas 45 spēles (turnīri) – pieredze liela aktivitāšu skaita plānošanā un ieviešanā salīdzinoši īsā laika termiņā. Iegādāti īsie un garie sporta tērpi vīriešu un sieviešu komandām.

Iedibināta tradīcija regulāri rīkot pierobežas pašvaldību basketbola komandu čempionātus un strītbola turnīrus, kā arī uzlabota sporta infrastruktūra reģionā, veicot rekonstrukcijas darbus sporta zālēs un strītbola laukumos; likts pamats ilgtermiņa sadarbības tīklam starp Lietuvas un Latvijas sporta entuziastiem un popularizēts basketbols un strītbols vietējo iedzīvotāju vidū kā veselīgs brīvā laika pavadīšanas veids.

2005.-2007.

Riteņbraukšana Baltijas jūras reģionā


- - - Izvērtēta riteņbraukšanas situācija Līvānu novadā (lielākie šķēršļi riteņbraucēju skaita palielināšanai, labākās iespējas riteņbraukšanas veicināšanai, u.c.) un salīdzināta ar citām lielpilsētu un mazpilsētu/novadu pašvaldībām Baltijas jūras reģionā; Izstrādāta vietējā velo veicināšanas stratēģija (tagad daļa no novada integrētās attīstības stratēģijas); Izstrādāta veloceliņu izvietojuma shēma Līvānu pilsētā; Uzstādītas 3 velo novietnes pie publiskiem objektiem; Kopīgi ar partneriem izstrādāta “Iedvesmas grāmata” (angļu valodā); Izveidota sadarbība ar ievērojamām velo-organizācijām Latvijā (piem. triāla klubs “Karters”); Iedibināta tradīcija ikgadējam pasākumam “Velo diena Līvānos”.

Attīstīta pievilcīga dzīves vide un paaugstināta līdzsvarota pilsētas attīstība, veicinot riteņbraukšanu kā videi draudzīgu transporta līdzekli un integrējot to kopējā pilsētas transporta sistēmā.

2005.-2007.

Aizraujošu velo maršrutu tīkla

attīstīšana Baltijas ezeru zemē


- - - Izstrādāti, izmēģināti un reklamēti 4 Līvānu novada tūrisma maršruti, kas iekļauti Baltijas Ezeru zemes velo tūrisma maršrutu tīklā; Iepirkti 10 velosipēdi un 20 GPS aparāti nomas velosipēdiem; Sadarbībā ar z/s “Saulpurenes” izveidots velo nomas punkts; Velo maršrutos izveidotas 5 labiekārtotas atpūtas vietas (bērnu spēļu laukumi, tualetes, velo novietnes, soliņi, ugunskura vietas); Veikta Tūrisma informācijas centra speciālistu, pašvaldības darbinieku un politiķu apmācība Rīkoti 3 starptautiski velo-maratoni un ekstrēmās sacensības.

Attīstīts aktīvais tūrisms un sekmēts veselīgs dzīvesveids Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas iedzīvotājiem, palielināta Baltijas Ezeru zemes tūrisma produktu piedāvājumu publicitāte ar mērķi piesaistīt vairāk tūristus Eiroreģiona “Ezeru zeme” teritorijai.

2005.-2008.

Pilsēta pilsētai - Daudzveidīgas

identitātes un pilsētu konteksts: jaunas pieejas migrācijas

politikai

INTERREG III C 210841,20 (300 000 EUR)

- - - Iepazīšanās ar dažādu Eiropas Savienības valstu pilsētu un reģionu pieredzi migrācijas (imigrācijas un emigrācijas) jautājumu risināšanā; Ievērojams tehniskais un materiālais atbalsts LIIC biznesa inkubatora darbībai (telpu labiekārtošana, datortehnika, eksperti, nodibināti 3 jauni uzņēmumi); Izstrādāti 2 pētījumi (“Sociāli kulturālās integrācijas inovatīvie veidi” un “Izglītotā darbaspēka migrācijas ekonomiskie aspekti – jaunu iespēju pavēršana”), kuru kopsavilkumi iekļauti C2C starptautiskajos tematiskajos ziņojumos

Jaunas pieejas iedzīvotāju migrācijas sniegto iespēju izmantošanā un veicināta dažādu tautību, vecumu, izglītības līmeņu, interešu u.c. iedzīvotājiem pievilcīgas pilsētvides veidošana "sociālajā”, „kulturālajā", „izglītības”, "ekonomiskajā", "likumdošanas", kā arī "teritoriālajā" kontekstā. - Pētīta projektā iesaistīto pilsētu un reģionu multi-etnisko kultūrvide un tās potenciāls. - Veicināta ekonomisko aktivitāšu attīstība, jauniešu atgriešanās reģionos, kā arī saiknes starp migrantu nosūtītājvalstīm un saņēmējvalstīm.


2007.gad

s Līvānu 1.vidusskolas

sporta laukuma atjaunošana –

1.kārta

Valsts investīciju programma

62500,00 50000,00 - 12500,00 Tika uzsākta Līvānu 1.vidusskolas sporta laukuma atjaunošana. Veikti sporta stadiona demontāžas un zemes darbi; Speciāli veidots sporta zāliens futbola un rokasbumbas laukums, uzsākšanas darbi: - Celiņu izveide; - Iesildīšanās celiņa izbūve; - Grantēta celiņa daļēja izbūve

Uzlabota Līvānu 1.vidusskolas un visa Līvānu novada bērnu un jauniešu pilnvērtīgas iespējas individuālo sporta interešu un vēlmju īstenošanai.

01.08.2007.-

30.09.2007.

Cilvēki Līvānu pilsētas ielās – Eiropas

Mobilitātes nedēļas ietvaros

Latvijas vides aizsardzības fonds

4 118,00 3 500,00 0,00 618,00 Izstrādāti, izdoti un izplatīti informatīvie bukleti par projekta mērķiem, gaidāmajām aktivitātēm un satiksmes drošības noteikumiem un nodrošināta tā izplatība Līvānu pilsētas teritorijā; Veicināta sabiedrības izpratne par videi draudzīgu un ilgtspējīgu alternatīvu izmantošanu; Paaugstināts sabiedrības zināšanu un informētības līmenis ceļu satiksmes drošībā un dota iespēja iegūt velosipēdista apliecību; Palielināts velosipēdistu un kājām gājēju īpatsvars Līvānu pilsētā; Samazināts gaisa piesārņojuma un trokšņa līmenis Līvānu pilsētā.

Samazināt autotransporta plūsmu pilsētā, uzlabot cilvēku drošību uz ielām, veselību un dzīves vides kvalitāti ar videi draudzīgu un ilgtspējīgu alternatīvu izmantošanu: pārvietojoties pa pilsētu kājām ar velosipēdiem vai izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus, ievērojot satiksmes drošības noteikumus, kā arī paaugstināt sabiedrības atbildību par vidi un popularizēt aktīvu dzīvesveidu

06.03.2007.-

30.11.2007.

Līvānu 1.vidusskolas ēkas energoefektivitātes

paaugstināšana

ERAF 150 000,00 110 000,00 0,00 40 000,00 Nomainīti logi un siltināta Līvānu 1.vidusskolas galvenā ēka

Nodrošināta siltumenerģijas resursu racionāla un efektīva izmantošana

01.06.2007. –

01.06.2008.

Līvānu pilsētas Centra laukuma rekonstrukcija

– satiksmes organizēšana un

drošības uzlabošana

ERAF 150 000,00 112 500,00 37 500,00 22 500,00 Rekonstruēts Līvānu pilsētas Centra laukums, izbūvējot divjoslu brauktuvi, gājēju ietves, veloceliņus un ierīkojot energoefektīvu apgaismojumu

Veicināta līdzsvarota un ilgtspējīga attīstība, optimizējot transporta satiksmes plūsmas drošu kustību

2008.gads

Līvānu 1.vidusskolas sporta

laukuma atjaunošana – 2.kārta

Valsts investīciju programmas

170 218,08 150 000,00 0,00 20 218,08 Atjaunots Līvānu 1.vidusskolas standartiem atbilstošs sporta laukums;Mākslīgā, elastīgā, ūdenscaurlaidīgā seguma uzstādīšana 2787,4 m² platībā skrejceļiem sporta laukumā; • Mākslīgā, elastīgā, ūdenscaurlaidīgā seguma uzstādīšana daļai spēļu laukumu 296 m² platībā.

Uzlabotas Līvānu 1.vidusskolas un visa Līvānu novada bērnu un jauniešu pilnvērtīgas iespējas individuālo sporta interešu un vēlmju īstenošanai.

15.08.2008.-

20.03.2009.

Pirmsskolas izglītības iestādes „Rūķīši”

renovācija un labiekārtošana

ERAF 258 320,00 219 572,00 23 249,00 15 499,00 Renovētas PII „Rūķīši” telpas 1675,2 m2; izveidotas 105 jaunas vietas bērniem; Par 40,9 % samazināta rinda uz PII; 210 vecākiem radītas iespējas turpināt vai uzsākt darba attiecības; PII izveidotas 20 jaunas darba vietas.

Veicināta vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas, kā arī nodarbinātību un PII pakalpojumu pieejamību Līvānu novada un apkārtējo teritoriju ģimenēm ar bērniem pirmsskolas vecumā.


01.01.200

1.-31.12.201

0.

Kohēzijas fonda projekts "Ūdensapgādes

pakalpojumu attīstība Austrumlatvijas upju

baseinos"

Kohēzijas fonds 4 840 000,00 3 194 400,00 822 800,00 822 800,00 Jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzstādīšana (blakus esošajām. Pēc jauno uzstādīšanas vecās daļēji tiks demontētas, tiks izvērtēts to turpmākais iespējamais pielietojums); 3 sūkņu staciju rekonstrukcija un jauna spiedvada ierīkošana pilsētā; Jaunas atdzelžošanas stacijas uzstādīšana pilsētā, esošā ūdenstorņa rekonstrukcija (tas tiks saīsināts par 5 m, tiks atbilstoši nožogota teritorija), jauna rezervuāra ierīkošana, urbuma tīrīšana.

Līvānu pilsētas iedzīvotāji saņems atbilstošu dzeramo ūdeni; Tiks novērstas notekūdeņu sistēmas avārijas; Tiks nodrošināta pašreizējiem un nākotnē paredzamajiem notekūdeņu apjomiem atbilstošu tehnoloģisko iekārtu izmantošana; Tiks samazināts energo un ūdensresursu patēriņš; Tiks samazināts pilsētā un tās tuvumā esošo ūdenstilpņu piesārņojums; Tiks uzlabota ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte.

13.03.2009.-

31.12.2009.

Līvānu pilsētas ielu un daudzdzīvokļu māju

kvartālu infrastruktūras uzlabošana - 1.kārta

ERAF 826 942,00 702 901,00 74 424,00 49 617,00 Rekonstruētas 3 ielas un rekonstruēti 3 daudzdzīvokļu māju kvartāli Līvānos

Paaugstināta cilvēka dzīvesvides kvalitāte Līvānu pilsētā, uzlabojot infrastruktūru daudzdzīvokļu māju kvartālos un ielās, palielinot pilsētas pievilcību un tās kā reģionālā attīstības centra potenciālu sociālo un ekonomisko aktivitāšu un pakalpojumu nodrošināšanai pilsētas un apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem

25.02.2009.-

30.09.2010.

Jersikas pašvaldības ceļa Jersika - Darankas

rekonstrukcija

ELFLA 129 671,87 59 428,32 19 809,43 50 434,12 Rekonstruēts ceļš Jersika - Daranka Uzlabota Jersikas pagasta pašvaldības ceļu infrastruktūra

13.03.2009.-

30.09.2009.

Līvānu novada kultūras centra ēkas

rekonstrukcija un aprīkojuma iegāde

ERAF 2214187,59 1838857,55 194702,42 180627,62 Veikta Kultūras centra ēkas rekonstrukcija, iegādāts aprīkojums un nodrošinata pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Veicināta Līvānu kā nozīmīga reģionālā kultūras centra izaugsme, nodrošinot Līvānu novada un apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem iespēju atbilstoši savām spējām un vēlmēm piedalīties kultūras vērtību apguvē un radīšanā, kā arī saglabāt Latgales kultūras mantojuma tradīcijas.

Projekts tiek

īstenots 01.10.200

9. līdz 31.01.201

1.

Līvānu 1. vidusskolas infrastruktūras

pielāgošana personām ar funkcionāliem

traucējumiem

ERAF 63451,00 53933,00 5711,00 3807 Veikta izglītības iestādes renovācija, ierīkojot pacēlājus un pielāgojot telpas un ēkas apkārtējo teritoriju personām ar funkcionāliem traucējumiem.

Vispārējās vidējās izglītības iestādes pieejamības nodrošināšana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem Līvānu novadā

Projekts tiek

īstenots 04.11.200

9. līdz 03.11.201

1.

Ūdenssaimniecības attīstība Līvānu novada

Rožupes ciemā

ERAF 416 904,29 292 866,65 34 454,90 89 582,45 Tiks nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstoši notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumi 75% no Rožupes ciema iedzīvotāju; Tiks nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstoši dzeramā ūdens apsaimniekošanas pakalpojumi 78% no Rožupes ciema iedzīvotāju.

Rožupes ciema iedzīvotājiem tiks nodrošināts atbilstošs dzeramais ūdens.

Projekts tiek

īstenots no

01.03.2009. līdz

31.12.2010.

"Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana” Līvānu 2. vidusskolā

ERAF 98 392,00 83 633,00 8 856,00 5 903,00 Renovēti un aprīkoti ar atbilstošu mācību aprīkojumu un mēbelēm 4 kabineti (ķīmijas, fizikas, bioloģijas un matemātikas)

Līvānu 2.vidusskolā 10.-12.klašu posmā tiks uzlabota izglītības kvalitāte dabaszinātnēs un radīti priekšnosacījumi reģiona attīstībai zinātņu un tehnoloģiju ietilpīgajās nozarēs.

Projekts tiek

īstenots no

08.06.2009. līdz

31.12.2010.

"Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana”

Rudzātu vidusskolā

ERAF 98 392,00 83 633,00 7 379,00 7 380,00 Renovēti un aprīkoti ar atbilstošu mācību aprīkojumu un mēbelēm 3 kabineti (fizikas, matemātikas bioloģijas - ķīmijas)

Tiks uzlabota izglītības kvalitāte dabaszinātnēs un radīti priekšnosacījumi reģiona attīstībai zinātņu un tehnoloģiju ietilpīgajās nozarēs.


Projekts

ir noslēdzie

s 07.04.200

9.- 31.08.201

0.

Sutru pagasta ceļu rekonstrukcija

ELFLA (Eiropas

Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai)

179906,46 (no vienošanās ar

LAD)

ELFLA finansējums un valsts budžeta līdzekļi

116997,29 (no attiecināmajām izmaksām un gala vēstules)

62909,17 (=līguma ar LAD

kopējās izmaksas-ES un

valsts attiecināmās), bet ja tikai no

attiecināmajām izmaksām

sanāk 12999,70

Rekonstruēta uzvaras iela un autoceļš Sutri - Druva Paaugstināta Sutru pagasta dzīves kvalitāte, uzlabojot pašvaldības iedzīvotāju mobilitāti, pakalpojumu pieejamību, izglītošanās iespējas, uzņēmējdarbības un vietējās iniciatīvas attīstību.

Projekts tiek

īstenots no

21.04.2009. līdz

30.12.2010.

Turku saieta nama būvniecība

ELFLA 405 871,82 (no vienošanās ar

LAD)


126 000 (no attiecināmajām izmaksām)

293 871,82 Nodrošināta iedzīvotājiem kopā būšanas, kultūras izziņas un prasmju attīstības iespējas - nodrošinātas atbilstošas telpas esošo māksliniecisko pašdarbības kolektīvu mēģinājumiem.

Uzlabota kopējā dzīvesvides kvalitāte un veicināta apdzīvotības saglabāšana lauku teritorijā - Līvānu novada Turku pagastā

Projekts tiek

īstenots no

17.08.2009. līdz

31.12.2011.


kvartālu infrastruktūras uzlabošana – 2. kārta

ERAF 1 143 602,41 963 180,36 101 983,80 78 438,25 Tiks rekonstruētas 3 ielas un 5 daudzdzīvokļu māju kvartāli, kā arī tiks labiekārtoti rekonsrtuētie daudzdzīvokļu māju kvartāli Līvānos.

Uzlabota dzīves un sociāli - ekonomiskā vide Līvānu pilsētas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Palielināta pilsētas pievilcība un tās kā reģionālā attīstības centra potenciāls sociālo un ekonomisko aktivitāšu un pakalpojumu nodrošināšanai pilsētas un apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem.

Projekts tiek

īstenots līdz

30.09.2012.

Līvānu novada pašvaldības ēku

energoefektivitātes paaugstināšana

ERAF 1 732 700,00 1 472 795,00 155 943,00 103 962,00 Tiks paaugstināta energoefektivitāte 7 pašvaldības ēkām, kā arī veikta bibliotēkas paplašināšana.

Projekts pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju darba, izglītības un dzīves vides kvalitāti, kā arī tiks radīts pievilcīgs Līvānu pilsētas tēls, tiks uzlabota ēku energoefektivitāte un samazināsies iestāžu uzturēšanas izdevumi pašvaldības budžetā.

Projekts tiek

īstenots līdz

2011.g. 6. maijam

Rīgas ielas gājēju ietvju un brauktuvju nomaļu

rekonstrukcija posmā no Rūpniecības ielas līdz

Zemgales ielai

ERAF 380 988,79 320 030,58 34 288,99 26 669,22 Uz Rīgas ielas atjaunotas gājēju ietves un veloceliņi, izveidotas 2 gājēju pārejas, rekonstruētas nobrauktuves un izbūvētas ielu apmales, rekonstruēti 3 ielu krustojumi, rekonstruētas 3 autobusu pieturas, uzstādītas nepieciešamais aprīkojums.

Paaaugstināta satiksmes drošība Līvānu pilsētas Rīgas ielas posmā no Rūpniecības ielas līdz Zemgales ielai.

Projekts ir

noslēdzies

30.06.2009. līdz

30.09.2010.

Rudzātu vidusskolas aktu zāles

rekonstrukcija (pārbūve un paplašināšana) par

vietējo saieta namu

Valsts mērķdotācija (no apvienošanās naudas)

63 613,65 0,00 0,00 0,00 Rekonstruēta un labiekārtota Rudzātu vidusskolas aktu zāle, pārbūvējot un paplašinot par vietējo saietu namu.

Veicināta Rudzātu pagasta attīstība, paaugstinot sniegto pakalpojumu kvalitāti, uzlabojot pašvaldības infrastruktūras stāvokli.

Projekts tiek

īstenots no

02.09.2009. līdz

30.06.2011.

Alternatīvās aprūpes pakalpojumu centra

izveide Līvānu novadā

ERAF 235 439,00 200 123,00 21 190,00 14 126,00 Radīti 2 jauni alternatīvās aprūpes pakalpojumu veidi pašvaldībā ar izmitināšanas iespējām 44 personām- ģimenes atbalsta (krīzes) centrs bērniem ( 32 vietas), kā arī īslaicīga sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija pensijas vecuma personām (12 vietas).

Veicinātas vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas, nodrošinot pensijas vecuma personu, bērnu un personu ar kustību traucējumiem sociālās aprūpes, sociālo prasmju attīstības, izglītošanas un brīvā laika pavadīšanas iespējas Līvānu novadā.


Projekts

tiek īstenots

līdz 2011.g.

janvārim

Uz ūdens tūrismu balstīts vienots

piedāvājums Latgale reģionā un Utena

novadā

ERAF

Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības

programma 2007-2013

240 859,00 204 730,00 0,00 36 129,00 Aktīvā tūrisma centra ( Laivu mājas) rekonstrukcija Starptautiski sporta svētki Līvānos

Balstoties uz projekta New Destiny rezultātiem, turpināt veidot Latgali un Utenas apgabalu kā vienotu tūrisma reģionu, ar speciālu uzmanību uz ūdeni balstītajai rekreācijai un tūrismam.

Projekts tiek

īstenots līdz

30.06.2011.

„LATLIT TRAFFIC” (Latvijas- Lietuvas

satiksme) -

ERAF Latvijas-Lietuvas

pārrobežu sadarbības programma 2007-2013

92 615,00 - - - Ierīkota ietve un veloceliņš no bērnudārza līdz sabiedriskā transporta pieturai ielas labajā pusē, ierīkota ietve no gājēju pārejas līdz bērnu mākslas skolai ielas kreisajā pusē, pārcelta gājēju pāreja gājējiem ērtā un automašīnām netraucējošā vietā, pie bērnudārza ierīkots stāvlaukums 22 vieglajām automašīnām un 2 autobusiem, ierīkots apgaismojums bērnudārza stāvlaukumā.

Veicināta sociāli-ekonomiskā attīstība Eiroreģiona “Ezeru zeme” teritorijā Latvijā un Lietuvā, radot drošu un pievilcīgu dzīves vidi vietējiem iedzīvotājiem.

Nozīmīgākie investīciju projekti no 2010. līdz 2012.gadam

Projekts tiek

īstenots no

01.01.2010. līdz

30.06.2011.

Rudzātu speciālās internātpamatskolas

infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana”

projektā

ERAF 98 262,00 98 262,00 0,00 0,00

Atjaunots Rudzātu speciālās internātpamatskolas sporta laukums, uzstādīta jauna ūdens attīrīšanas iekārta, iegādāts specializētais mikroautobuss skolēnu ar kustību traucējumiem pārvadāšanai.

Nodrošināta atbilstoša mācību vide izglītojamiem ar speciālām vajadzībām.

Projekts tiek

īstenots no

01.01.2010. līdz

30.06.2011.

Izglītības iestāžu informatizācijas projekts

ERAF 35 358,27 30 054,52 5 303,75 0,00

3 Līvānu novada izglītības iestādes tiks apgādātas ar 6 portatīvajiem un 15 stacionārajiem datoriem, iegādāti 3 multimediju tehnikas komplekti (3 projektori un 3 interaktīvās tāfeles), kā arī attīstīti 3 lokālie datortīkli.

Nodrošināta atbilstoša infrastruktūra, kas veicinās plašāku un efektīvāku IKT izmantošanu izglītības iestādēs, tādējādi uzlabojot izglītības kvalitāti un efektivitāti.

Projekts tiek

īstenots līdz

31.12.2013.


kvartālu infrastruktūras uzlabošana – 3. kārta

ERAF 1 462 890,48 1 221 971,54 43 128,40 197 790,54

Līdz 2011.gada beigām tiks veikta 9 ielu rekonstrukcija, 8 daudzdzīvokļu māju kvartālu iekšpagalmu rekonstrukcija un labiekārtošana, 3 iekškvartālu labiekārtošana

Projekts tiek

īstenots no

12.02.2010.-

18.04.2012.

Pašvaldības ceļa Jersika - Plintaukas un Jersika - Ozoliņi rekonstrukcija

ELFLA 32 436,45 ELFLA finansējums un valsts budžeta

līdzekļi 24327,33

8109,11

Rekonstruēts ceļš Jersika - Plintaukas un Jersika - Ozoliņi

Uzlabota Jersikas pagasta pašvaldības ceļu infrastruktūra


Projekts

tiek īstenots

no 12.02.201

0.-11.05.201

2.

Rudzātu pagasta ceļa Steķi - Medņevka

rekonstrukcija ELFLA 24769,78


18 577,33 17227,45

Rekonstruēts ceļš Steķi - Medņevka Uzlabota Rudzātu pagasta pašvaldības ceļu infrastruktūra

Projekts tiek

īstenots līdz

12/2013.g.

Līvānu pilsēta Rīgas tranzīta ielas posma

sakārtošana ERAF 1 790 018,87 1 521 516,03 53 700,57 214 802,27

Kopumā tiks rekonstruēta Līvānu pilsētas Rīgas tranzīta iela 2,449 km kopgarumā (brauktuves daļa atsevišķos posmos, izbūvēts gājēju veloceliņš un veloceliņš visā garumā).

Projekts tiks

īstenots no

21.12.2010.-

31.12.2012

Līvānu novada pašvaldības attīstības

plānošanas kapacitātes paaugstināšana

ESF (Eiropas Sociālais fonds)

52 360,00 52 360,00 0,00 0,00

Līdz 2012.gada 31.decembrim tiks izstrādāta „Līvānu novada pašvaldības integrētas attīstības programma 2012-2018” un „Līvānu novada teritorijas plānojums 2012-2023”.

Tiks veicināta ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana un dzīves kvalitātes uzlabošanās novada esošajiem un potenciālajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī tiks veicināta novada atpazīstamība un pievilcība tā apmeklētājiem un investoriem.

Projekts tiks

īstenots līdz

01.12.2011.g.

Rožupes, Jersikas un Jaunsilavas pamatskolu ēku energoefektivitātes

paaustināšana

Klimatu pārmaiņu finanšu instruments

(KPFI) 469 200,00 387 027,87 0,00 82 172,13

3 izglītības iestāžu ēkās tiks samazināts siltumenerģijas un apgaismojuma elektroenerģijas patēriņš par vismaz 60%.

Tiks veicināta oglekļa dioksīda emisiju samazināšanās, dabas vides un cilvēka dzīvesvides kvalitātes paaugstināšanās Līvānu novada lauku teritorijās.

Projekts tiek

īstenots 01.11.201

0. līdz 31.12.201

2.g.

Speciālistu piesaiste Līvānu novada

pašvaldībā


21 000,00 21 000,00 0,00 0,00

Vismaz uz 24 mēnešiem Līvānu novada pašvaldībai piesaistīts 1 būvinženieris uz pilnu slodzi un 1 juriskonsults uz nepilnu slodzi

Tiks paaugstināta Līvānu novada pašvaldības administratīvā kapacitāte un ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšana dzīves kvalitātes uzlabošanai vietējiem iedzīvotājiem.

Projekts tiek

īstenots no

20.10.2010. -

19.04.2012.

Inovatīvi e-pakalpojumi ūdens piegādes

vadīšanai

ERAF

Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības

programma

53641,52 45595,29 2681,9 5364,33

Projekta rezultātā Līvānu pilsētas Dubnas labā krasta daudzdzīvokļu māju dzīvokļos tiks uzstādīti moderni ūdens skaitītāji, kuru rādījumus varēs nolasīt no attāluma, kā arī uzstādīta aparatūra un programmatūra šo datu nolasīšanai un apstrādei.

Uzlabota kopīga dabas resursu pārvaldība un uzraudzība, radot platformu efektīvu ūdens resursu izmantošanu, izmantojot informācijas tehnoloģiju un jaunu elektronisko pakalpojumu pieejamību patērētājiem.


Projekts tiks

īstenots no 2011.

gada janvāra

līdz 2012. gada 31. decembri

m

Multifunkcionāla jaunatnes iniciatīvu centra (JIC) izveide

Līvānos

Latvijas un Šveices sadarbības programma

100 000,00 72 156,00 0,00 27 844,00

Izveidots jauns infrastruktūras objekts, kas nodrošinās vismaz 6 jaunus pakalpojumus pašvaldībā- informācijas, neformālās izglītības, komunikācijas, sadarbības, nodarbinātības u.c. pakalpojumu sniegšanu jauniešiem.

Paaugstināta jauniešiem draudzīga dzīvesvide un pakalpojumi Līvānu novadā

Projekts tiks

īstenots no 2011.

gada janvāra


m

Tūrisma attīstības veicināšana Latgales-

Utenas-Vitebskas pārrobežu reģionos”,

akronīms BELLA DVINA-2

ERAF

Latvijas – Lietuvas - Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma

39 824,39 LVL (56 665,00 EUR)

0,00 0,00 5973,66 LVL

(8499,75 EUR)

Latgales mākslas un amatniecības centrā tiks modernizēta esošā ekspozīcija „Amatnieki Latgalē” un izveidota jauna, moderna ekspozīcija Līvānu stikla muzeja eksponātiem.

Esošie tūrisma objekti Līvānos – Latgales mākslas un amatniecības centrs un Līvānu stikla muzejs kļūs par mūsdienīgu, unikālu apskates objektu. Ekspozīciju modernizācija ar jaunāko tehnoloģiju iespējām piesaistīs daudz jaunu apmeklētāju Līvāniem un Latgales reģionam kopumā.

Projekts tiks

īstenots no 2011.

gada janvāra


m

Izglītības, veselības un sociālās jomas attīstības

uzlabošana Latvijas, lietuvas un Baltkrievijas

pārrobežas reģionā

ERAF

Latvijas – Lietuvas - Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma

50 828,65 LVL (72 322,65 EUR)

0,00 0,00 7624,30 LVL (10 848,40

EUR)

Projekta ietvaros plānots veikt sekojošus darbus Līvanu 2.vidusskolas sporta zālē: • griestu un sienu remonts • apgaismošanas sistēmas uzlabošana • zāles grīdas seguma remonts • basketbola grozu nomaiņa • sporta inventāra iegāde

Šī projekta īstenošana nodrošinās pilnvērtīgas sporta obligātās un interešu izglītības iespējas, veicinās aktīva un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, kā arī katra indivīda personīgo atbildību par drošību un veselības uzturēšanu Līvānu novadā.

01.09.2011.-

30.07.2011.

ES fondu un citu ārvalstu finanšu

palīdzības projektu un risku vadības kvalitātes

uzlabošana Līvānu novadā


24 847,80 24 847,80 0,00 0,00

Darbinieku apmācības, projektu izstrādes un vadības risku pētījums, EKD modelēšana sociālajā jomā, praktiskā rokasgrāmat projeka vadībai.

Uzlabota pašvaldības darbinieku izglītba un kapacitāte ES finanšejuma piesaistei

Vērtēšanā

2012.g. Jaunsilavu ciema ūdenssaimniecības

rekonstrukcija

ERAF 149668 104878 0 45380 NAI, atdzelšōnas iekārtu, ūdensvadu un kanalizācijas tīklu būvniecība

01.07.2011.-

31.12.2012.

Līvānu novada pašvaldības ēku

rekonstrukcija un energoefektivitātes

paaugtsināšana - 2.kārta

ERAF 566 245 481308 16987 67950 Rekonstruētas un siltinātas 6 pašvaldības ēkas Namiņs (LBJC), domes ēkas jumts , TLMS "Dubna" ēka, PII Rūķīši fasāde, jumts, labiekārtošana, SLO "želsirdības centrs"ēka, autoostas publiskā tualete un uzbūvēta uzgaidāmā telpa autoostā.


01.01.201

2.-31.12.201

4.

Uzvedības sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrāde un īstenošana Līvānu novada bērniem

un to ģimenēm


100000 100000 0 0 Motivācijas programma bērniem ar uzvedības problēmām, pamats jaunam ģimenes atbalsta centram.

2012.g. Veloceliņa izbūve līdz Jaunsilavu ciema skolai

ELFLA (Eiropas


64700 47730 0 16971 Veloceliņš no A6 jaunā veloceliņa līdz skolai

2012-2013.g.

Atbalsta pasākumu īstenošana sociālās atstumtības riskam

pakļautajiem bērniem un jauniešiem Līvānu

novada skolās


111056 111056 0 0 Izstrādāta atbalsta pasākumu sniegšanas sistēma sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem Līvānu novada skolās un realizēta tās īstenošana ar sociālo pedagogu un psihologu palīdzību

2012.g. Rudzātu pag. Steķi-Medņevka

rekonstrukcija (turpinājums)

ELFLA (Eiropas


43878 32490 0 11458 Rekonstruēts viss ceļš tā garumā, izmanto zemnieki, skolēni, lauksaimniecības un mezistra'des tehnika

5.PIELIKUMS: NAKTSMĪTNES LĪVĀNU NOVADĀ

Nr. Nosaukums Kontaktinformācija Komentāri

1. Viesnīca “Gamma” Stacijas iela 5a, Līvāni Tālr.: +371 5381887

Viesnīca atrodas Līvānu pilsētas centrā, netālu no autoostas un dzelzceļa stacijas. Tā piedāvā 20 gultas vietas (cena no 14 – 30 Ls). Papildus pakalpojumi: restorāns; automašīnu noma; sauna; peldbaseins.

Šai iestādei ir divas galvenās darbības sfēras – viesnīca un ēdināšana. Viesnīcā ir pieejami numuriņi ikvienai vajadzībai (vienvietīgie, divvietīgie, ģimenes) un par dažādām cenām. Kafejnīcā ir pieejams diezgan plašs ēdienu klāsts, par pieņemamām cenām. Ikviens var izvēlēties gan vienkāršāku ēdienu, gan kaut ko īpašu, pasūtot svētku galdu. Tā kā „Gamma” nodarbojas ar banketu galdu klāšanu, tad ļoti bieži (īpaši brīvdienās) kafejnīca apmeklētājiem ir slēgta.

2. Viesu māja „Saulpurenes”

Līvānu novads, Turku pagasts, "Saulpurenes".

Mob. tel. +371 29504247

Viesu māja apmeklētājiem piedāvā ērtas un omulīgas istabas, lauku pirti, telšu vietas, zvejas iespējas, laivu braucienus. Ir rotaļu laukums bērniem. Viesiem tiek piedāvātas arī divas jaunas kempinga mājiņas (vienā mājiņā ir septiņas vietas). Viesu mājā darbojas arī velosipēdu nomas punkts.

3. Atpūtas komplekss „Krasti”

Rožupes pag., Līvānu novads,

Mob. tel. +371 28315677

Atpūtas komplekss izceļas ar interesantām un oriģinālām idejām, piemēram, ar kamīnzāli, kas savieno veco un jauno māju, ar saglabātu deviņus metrus dziļu aku, no kuras joprojām smelts ūdens un, kas kalpo kā dekoratīvs elements – pārsegta ar izturīgu stikla virsmu un dziļumā izgaismota ar lampiņu virtenēm. “Krasti” piedāvā telpas banketu rīkošanai, ir pirts, naktsmājas un iespēja baudīt romantiku Dubnas krastā.

Jauks atpūtas komplekss, kas atrodas ļoti skaistā vietā un nodrošina visas svarīgākās vajadzības – naktsmājas, ēdināšanu, skaista ainava, plašas telpas, pirts.

4. Atpūtas vieta „Tīrie dīķi”

Rožupe, Rožupespagasts, Līvānunov.

Mob. tel. +371 29640857

Viesiem piedāvā viesu māju, pirti, atpūtas vietu, dīķa mājiņu, telšu vietas, basketbola un volejbola laukumus.

5. Atpūtas vieta „Pakalni” Rožupe, Rožupes pagasts, Līvānu nov. Mob. tel. +371 29527414

Viesiem piedāvā telšu vietas, lauku pirts.

Klusa vieta ceļa malā un ārpus Līvāniem, kur apmesties ar teltīm. Mīnuss ir tas, ka telšu vieta ir izveidota blakus mājas pagalmam un tas nozīmē, ka nebūs iespējas justies brīvi.

6. Jaunsilavas pamatskola

Jaunsilavas, Turku pagasts, Līvānu nov.,

Tel. + 371 653 48590

Vasaras sezonā ir pieejama jauniešu mītne.

7. Jersikas pamatskola Jersika, Jersikas pagasts, Līvānu novads

Tel. +371 65307197


8.

Rudzātu vidusskola Rudzāti, Miera iela 13, Līvānu novads

Tālruņi: +371 65326331;

+371 65326332.



Mob.tālr.+371 26427301

9.

Rudzātu specialā internātpamatskola

“Lūzenieki”, Rudzātu pagasts, Līvānu novads Tālrunis /fakss +371 65326355 Mob.t. +371 29164671


6.PIELIKUMS: SABIEDRISKĀS ĒDINĀŠANAS UZŅĒMUMI LĪVĀNU NOVADĀ

Nr. Nosaukums Kontaktinformācija Komentāri

1. Restorāns

„Gamma”

Stacijasiela 5a, Līvāni

Tālr.: +371 5381887

Klāj galdus svinībām līdz 150 personām, zviedru galdus, kā

arī apkalpo izbraukuma bankets pēc klienta vēlmēm.

3. Bistro „Preilene” Rīgasiela 32, Līvāni

Tālr.: +371 5307145

Vienkārša ēstuve, kur ātri un lēti paēst. Bistro ir 40 vietas,

vasaras sezonā strādā arī svētdienās. Banketu zālē klāj

galdus svinībām līdz 90 personām.

4. Kafejnīca

„Sirdsmīļā Monika”

Rīgasiela 37b, Līvāni

Tālr.: +371 5343006

Veikala telpās ir ierīkota arī neliela kafejnīcā (15 vietas), kur

par pieejamām cenām ikviens var padzert kafiju vai paēst.

Šai kafejnīcai pluss ir tas, ka daži galdiņi ir atsevišķās nišās,

kas apmeklētājiem ļauj palikt neredzamiem citu skatienam.

5. Kafejnīca –

konditorija „Paula”

Rīgasiela 66, Līvāni

Tālr.: +371 53 07126

Ļoti neliela kafejnīca, kur divata vai nelielas ģimenes lokā

var nobaudīt kafiju un svaigas smalkmaizītes, kūciņas. Ejot

iekšā kafejnīcā, var redzēt, kā top garšīgās smalkmaizītes.

6. Ēdnīca „Sipres” Celtniecībasiela 2,Līvāni

Tālr.: +371 29638405

Ēdnīca tiem, kam svarīgs gan ātrs serviss, gan pievilcīgs, bet

nepārspīlēts interjers, gan pieņemama cena kā galvenā

prioritāte. Šeit ēdiens vienmēr ir tikpat garšīgs kā mājās.

Īsta mājas virtuve, 30 vietas. Gatavo maltītes līdzņemšanai.

Darba laiks P.-P. no 9:00- 17:00.

7. Kafejnīca

„Kalnakrogs”

Turku pagasts,

LīvānunovadsTālr.: +371

6530086

Klusa vieta ārpus pilsētas, kur paslēpties no ikdienas

burzmas. Kafejnīcas zālē ir 24 vietas. Banketu zālē galdus

klāj svinībām līdz 120 personām.

8. Kafejnīca

„Bordertauna”

Jersika, LīvānunovadsTālr.:

+371 65381852

Kafejnīca atrodas šosejas Rīga – Daugavpils malā, iepretim

Jersikas pareizticīgo baznīcai, pie kafejnīcas ir ērta

autostāvvieta.

9. Kafejnīca

„Lāčumiga”

Rudzāti, Līvānunovads, Tālr.:

+371 29194732

Banketu zālē galdus klāj svinībām līdz 180 personām.

Picērija "Pizza

Express"

Rīgasiela 168-1, Līvāni,

Tālr.: 29742634

Neliela picērija, līdz 25 vietām. Picas tiek ceptas īstā krāsnī

un tās pasniedz īsts itālis. Iespējams pasūtīt picu

līdzņemšanai, bet jārēķinās ar gaidīšanas laiku. Picērijas

darba laiks ir no plkst. 12:30 – 21:00, brīvdienas – pirmdiena

un otrdiena.


7.PIELIKUMS: VELO MARŠRUTI UN LAIVOŠANAS MARŠRUTI LĪVĀNU NOVADĀ

Velo maršruti:

Maršruts „Līvānu pilsēta”, distance 10 km – Velosipēdu nomas punkts („Saulpurenes”, Turku pagasts, Līvānu novads) – Dzirnavu iela – Vecbaznīcas iela – Baznīcas iela – Celtuves iela – Vecticībnieku iela – Domes iela – Zaļā iela – Saules iela – Zemgales iela – Rīgas iela – Rūpniecības iela – Stacijas iela – Fabrikas iela – Parka iela – Upes iela – Uzvaras iela – Vidzemes iela – K.Valdemāra iela – Siguldas iela – Dzirnavu iela – „Saulpurenes”, Turku pagasts, Līvānu novads.

Maršruts „Grīvas loks”, distance 25 km - Velosipēdu nomas punkts („Saulpurenes”, Turku pagasts, Līvānu novads) – Dzirnavu iela – Rīgas iela (ceļš Daugavpils virzienā) – pagrieziens uz Staru ceļu – Iesalnieku ezers – Celtniecības iela – pagrieziens pa labi uz Līvāniem – Preiļu ceļš (P 63) – uz kūdras purvu pie Stikānu ceļa – Gercāni – Dubnas upes šķērsošana pa Dubnas laipu – braukšana pa ceļu līdz Līvāniem – Fabrikas un Stacijas ielas stūris – Stacijas iela – Rīgas iela – Dzirnavu iela - „Saulpurenes”, Turku pagasts, Līvānu novads.

Maršruts „Staru loks”, distance 43 km – Latgales mākslas un amatniecības centrs (Domes iela 1) – Rīgas iela – pagrieziens uz Staru ceļu (pēc 2,6 km atpūtas vieta) – 10 km līdz Vanagiem – Staru laipas šķērsošana – 5,7 km līdz Rožupei – braukšana pa ceļu Preiļi-Līvāni (P 63) – pagrieziens uz kūdras purvu – Dubnas upes šķērsošana – braukšana pa ceļu uz Stikāniem – Gercāni – atpakaļ uz Līvāniem.

Maršruts „Stikānu loks”, distance 20 km - Velosipēdu nomas punkts („Saulpurenes”, Turku pagasts, Līvānu novads) – Dzirnavu iela – Rīgas iela – Stacijas iela – Fabrikas iela (Fabrikas un Stacijas ielas stūris) – Stacijas iela – velobraukšana pa ceļu Preiļi-Līvāni (P 63) – Dubnas upes šķērsošana pa Dubnas laipu – velobraukšana pa ceļu Stikāni-Gercāni (3,45 km – pagrieziens uz Gercānu-Turku ceļu (ceļš vijas caur Steķu mežu) – atpūtas vieta pie Kalnapurva – Kalnapurvs – Silasproģi – ceļa uz Jansilavām šķērsošana – Silavu ezers – velobraukšana pa taciņu gar dzelzceļu – Dzirnavu iela - Velosipēdu nomas punkts („Saulpurenes”, Turku pagasts, Līvānu novads).

Laivošanas maršruti:

Maršruts „Kur piedzimst Dubna?” (~95 km). Dubnas upes iepazīšana no upes pirmsākumiem līdz Līvāniem. Maršrutu var sākt ārpus Līvānu novada teritorijas, taču to var arī saīsināt pēc saviem ieskatiem. Višķu ezers – Luknas ezers – Dubnas izteka pie Špoģiem – Špoģu-Preiļu ceļa tilts – Arendole – Upmala – Rožupe – Līvāni. Maršruts paredzēts divām dienām ar nakšņošanu.

Maršruts „Daugavas stāsts Līvānu novadā”(~25 km). Līvānu novada robeža – Dzeņugrava (Dzeneskalns – pilskalns).

Daugavas ieleja Jersikas pagastā ir unikāla ģeoloģiska un kultūrvēsturiska parādība. Madaliņas Romas katoļu baznīca – celta 1820.gadā, neliela un eleganta.

Dunavas pārceltuve un skats uz Dunavas baznīcu.

Nesteidzīgi laivotāji turpat krastā var sameklēt arī pieminekli Daugavas plostniekiem. Tad jau straujā Daugavas pagriezienā, stāvākrasta pacēlumā saskatāms Jersikas pilskalns. Tajā


gan ir jāuzkāpj, var izstaipīt kājas un mēģināt sajust senatnes dvesmu. Savu ceļojumu var nobeigt Līvānu aktīvā tūrisma centra piestātnē.

Daugavā iepretim Jersikas pamatskolai atrodas Ploņu sala saukta arī par Jersikas salu.

8.PIELIKUMS: SABIEDRĪBAS IESAISTES KAMPAŅAS AP IZSTRĀDĒ „... UN NESAKI, KA TU NEZINĀJI!” SKREJLAPA


9.PIELIKUMS: SABIEDRĪBAS IESAISTES KAMPAŅAS UZSĀKŠANAS IEVADRAKSTA „LĪVĀNOS ATVĒRTA JAUNA RAŽOTNE” KOPIJA

Sabiedrības iesaistes kampaņas uzsākšanas ievadraksta „Līvānos atvērta jauna ražotne” kopija

2011.gada 21.aprīlī Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrā (Domes iela 3, Līvānos) darbu uzsāka "LĪVĀNU NOVADA NĀKOTNES RAŽOTNE". Ražotnes aktīvākais darbs būs šī gada pavasaris un vasara, kad vairākos „Nākotnes ražošanas cehos” plānosim un organizēsim mūsu novada attīstību turpmākajos 7 gados.

Lai labāk saprastu, kas ir attīstības plānošana un kas to nosaka, kā labāk organizēt mūsu novada attīstību, cik neatkarīgi mēs drīkstam un varam būt savas attīstības plānošanā, kā labāk rast kopīgu novada attīstības redzējumu, 2011.gada 21.aprīlī tika organizēts informatīvi izglītojošs seminārs „Attīstības plānošanas būtība, tās nozīme attīstības mērķu sasniegšanā un finansējuma piesaistē”, kurā tika aicināti piedalīties visi Līvānu novada iedzīvotāji. Diemžēl semināru apmeklēja tikai 11 cilvēki.

Sabiedrības līdzdalība attīstības plānošanā vienmēr ir bijusi izaicinājums gan attīstības plānošanas procesa koordinētājiem, gan iedzīvotājiem, īpaši tad, ja šāda sabiedrības līdzdalība vēl nav izveidojusies kā stipra tradīcija iedzīvotājiem. Šis informatīvais seminārs pierādīja, ka arī Līvanu novadā jāmeklē jauni un netradicionāli komunikāciju kanāli, kas uzrunā iedzīvotājus un pamudina aktīvai līdzdalībai. Ir jādomā par valodu, kādu izmantojam, par vietu un laiku, kad tiekamies, un svarīgākais ir iegūt abpusēju uzticēšanos, sapratni un pozitīvo enerģiju, ko ieguldīt Līvānu novada nākotnes veidošanā.

Šis pirmais seminārs bija Līvānu novada attīstības ideju ražotnes aktīvā darba sākums. Turpmākos mēnešus tiksimies vairākkārt, lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību Līvānu novada attīstības programmas iztrādei, lai censtos uzrunāt ikkatru Līvānu novada iedzīvotāju, iegūtu viedokļus un idejas, kuras pēc tam arī kopā centīsimies īstenot praksē 2012.-2018.gadā.

Ja Tev ir ko teikt, nepalaid garām iespēju un piedalies kādā no „Nākotnes ražošanas cehiem” vistuvāk savai dzīvesvietai:

Rožupes pagastā - 09.05. plkst.10:00, Rožupes kultūras namā

Turku pagastā - 10.05. plkst.10:00, Zundātu tautas namā

Jersikas pagastā - 11.05. plkst.10:00, Jersikas tautas namā

Sutru pagastā - 16.05. plkst.10:00, Sutru kultūras namā

Rudzātu pagastā - 17.05. plkst.10:00, Rudzātu tautas namā

Līvānu pilsētā - 18.05. plkst.13:00, Domes ielā 3

Jeb raksti uz e-pastu: [email protected] vai [email protected].

Ja netiec ne uz vienu „Nākotnes ražosanas cehu” klātienē, lūdzu, izsaki savu viedokli aptaujas anketā Internetā, kas pieejama šeit:

https://www.surveymonkey.com/s/NWGZCCH

Veidosim Līvānu novada nākotni kopā!

... un nesaki, ka Tu nezināji!

Līvānu novada pašvaldības

integrētās attīstības programmas 2012.-2018.gadam

izstrādes darba grupa

Līvānunovadapašvaldībasintegrētāsattīstībasprogramma 2012. - 2018.

gadamtiekizstrādātaEiropasSociālāfondalīdzfinansētāprojekta

„Līvānunovadapašvaldībasattīstībasplānošanaskapacitātespaaugstināšana” ietvaros (Darbībasprogramma

2007. - 2013.gadam: Cilvēkresursi un nodarbinātība; Prioritāte: 1.5. Administratīvāskapacitātesstiprināšana;

Pasākums: 1.5.3. Plānošanasreģionu un vietējopašvaldībuadministratīvās un

attīstībasplānošanaskapacitātesstiprināšana. Aktivitāte: 1.5.3.2. Plānošanasreģionu un

vietējopašvaldībuattīstībasplānošanaskapacitātespaaugstināšana)



https://www.surveymonkey.com/s/NWGZCCH


10.PIELIKUMS: SABIEDRĪBAS IESAISTEI IZMANOTO APTAUJAS ANKETU PARAUGI: IEDZĪVOTĀJIEM, UZŅĒMĒJIEM, BLAKUS ESOŠAJĀM PAŠVALDĪBĀM, ĀRĒJIEM EKSPERTIEM

APTAUJAS ANKETA Līvānu novada iedzīvotājiem

Cienījamais/-ā Līvānu novada iedzīvotāj/-a!

AICINĀM JŪS PIEDALĪTIES LĪVĀNU NOVADA PAŠVALDĪBAS INTEGRĒTĀS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2012.-2018.GADAM IZSTRĀDĒ

UN ATBILDĒT UZ APTAUJAS JAUTĀJUMIEM PAR TURPMĀKAJIEM NOVADA ATTĪSTĪBAS VIRZIENIEM! Jūsu atbildes būs ļoti nozīmīgs

ieguldījums kopā mūsu novada sekmīgā un saskaľotā attīstībā!

Aptauja ir anonīma un aptaujas rezultāti tiks publicēti tikai apkopotā veidā. Aptaujas mērķis ir noskaidrot Līvānu novada iedzīvotāju

viedokli par novada attīstības iespējām, problēmām un to iespējamajiem risinājumiem, kā arī sagatavot priekšlikumus jaunajai Līvānu

novada attīstības programmas izstrādei.

PIEDALIES ARĪ TU, PLĀNOSIM UN ĪSTENOSIM MŪSU NĀKOTNI KOPĀ!

1. Jūsu dzīvesvieta atrodas: (iespējama

tikai 1 atbilde) 2. Jūsu dzimums: (iespējama tikai 1 atbilde) 3. Lūdzu, norādiet savu vecumu:

(iespējama tikai 1 atbilde)

Līvānu pilsētā Sieviete līdz 18

Turku pagastā Vīrietis 18 – 25

Rožupes pagastā 26 – 45

Jersikas pagastā 46 – 61

Sutru pagastā 62 - 80

Rudzātu pagastā 81 un vairāk

Citur (lūdzu, miniet kur)

4. Jūsu izglītība:(iespējama tikai 1 atbilde) 5. Jūsu nodarbošanās:(iespējama tikai 1

atbilde) 6. Jūsu darba/ mācību vieta atrodas:

(iespējama tikai 1 atbilde)

Pamata Skolēns Līvānu pilsētā

Vidējā Students Turku pagastā

Vidējā speciālā Uzľēmējs Rožupes pagastā

Augstākā Privāta uzľēmuma darbinieks Jersikas pagastā

Mācos skolā Valsts, pašv. iestādes darbinieks Sutru pagastā

Studēju Pašnodarbināta persona Rudzātu pagastā

Nav pat pamata Mājsaimniece Ārpus Līvānu novada teritorijas

Bezdarbnieks Nestrādāju/ nemācos

Pensionārs

Cits variants (lūdzu, norādīt kāds)

7. Vai tuvāko piecu (5) gadu laikā

plānojat mainīt dzīvesvietu?(iespējama

tikai 1 atbilde)

9. Kādu informāciju, Jūsuprāt,

vajadzētu vairāk?(iespējamas vairākas

atbildes)

10. Kādi infrastruktūras uzlabojumi būtu

jāveic Jūsu pilsētā/pagastā?Lūgums

atzīmēt ne vairāk kā 3 atbilžu variantus!

Jā, Līvānu novada robežās Par pašvaldības darbību kopumā Jāizkopj parki un apstādījumi

Jā, Latvijā ārpus Līvanu novada

robežām Par jūsu pagastu/pilsētu Jāremontē ielas un laukumi

Jā, uz ārzemēm Par sociāliem pakalpojumiem Jānodrošina centralizētā karstā ūdens

padeve

Nē Par ar nekustamo īpašumu

saistītiem jautājumiem

Jāiekārto bērnu rotaļu laukumi

Cits variants (kāds?) Jāuzlabo ielu apgaismojums

Par kultūras pasākumiem Soliľi, atkritumu urnas, velo

novietnes

8. Kur Jūs visvairāk iegūstat

informāciju par pašvaldības

darbību?(iespējamas vairākas atbildes)

Par izglītības jautājumiem, semināriem Cits variants (kāds?)

Cits variants (kāds?)


Laikrakstā „Līvānu novada vēstis”

(arī elektroniskajā versijā)

Par sporta pasākumiem Jāuzlabo satiksmes drošība ielās

(aizsargbarjeras, „guļošie policisti”,

gājēju pārejas) Laikrakstā „Novadnieks” (arī

elektroniskajā versijā)

Par novadā pieejamajiem

veselības aprūpes pakalpojumiem


Vidusdaugavas TV Par ar uzľēmējdarbību (piemēram,

būvniecība, uzľēmējdarbības

saskaľošana) saistītiem

jautājumiem

Domē, pagasta pārvaldē

No paziľām, draugiem, kolēģiem

www.livani.lv Par pašvaldības uzľēmumu

sniegtajiem komunālajiem

pakalpojumiem Cits variants (lūdzu, norādīt kāds, piem.

RADIO 1)

11.Cik bieži Jūs pats/pati mērķtiecīgi meklējat informāciju par Līvānu novada pašvaldības darbību un

notikumiem novadā?

1 reizi dienā 1 reizi nedēļā 1 reizi mēnesī retāk kā reizi mēnesī praktiski nekad Cits variants (lūdzu,

norādīt kāds)

12. Lūdzu, novērtējiet, kāda ir šo pakalpojumu un jomu PIEEJAMĪBA Jūsu pilsētā/pagastā:

Ļoti

apmierina

Drīzāk

apmierina

Drīzāk

neapmierina

Ļoti

neapmierina

Nav pieejams Grūti pateikt

Sabiedriskais transports

Centralizēta ūdensapgāde

Centralizēta kanalizācija

Centralizēta siltumapgāde

Sociālā palīdzība un sociālie

pakalpojumi

Ārstu/ feldšeru pieejamība un

pakalpojumi

Policija

Skolas

Interešu un neformālās izglītības

iespējas

Mobilie sakari

Internets

Bērnudārzs

Kultūras pasākumi

Sporta pasākumi

KOMENTĀRI:

13. Lūdzu, novērtējiet, kāda ir šo pakalpojumu un jomu KVALITĀTE Jūsu pilsētā/pagastā:

Ļoti

apmierina

Drīzāk

apmierina

Drīzāk

neapmierina

Ļoti

neapmierina

Nav pieejams Grūti pateikt

Vides sakoptība

Gājējiem domātu ielu infrastruktūra

(ietves, celiľi, gājēju pārejas utml.)

Velo celiľi, maršruti

Transportam domāto ielu/ceļu

infrastruktūra

Ielu apgaismojums

Sabiedriskā transporta pakalpojumi

Būvvaldes pakalpojumi

Ūdensapgādes pakalpojumi

Atkritumu savākšana/izvešana

Sabiedriskās kārtības nodrošināšana

Sociālā palīdzība un sociālie

pakalpojumi


Veselības aprūpes pakalpojumi

Kultūras un izklaides pasākumi

Vispārējās izglītības pakalpojumi

Pirmsskolas izglītības pakalpojumi

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi

Namu apsaimniekošanas pakalpojumi

Dzīves un uzľēmējdarbības vide

rekonstruētajās ielās un daudzdzīvokļu

māju kvartālos Līvānos

KOMENTĀRI:

14. Kādi, Jūsuprāt, ir 3 (trīs) LIELĀKIE TRŪKUMI Jūsu pilsētā/pagastā?

1.

2.

3.

15. Kādām, Jūsuprāt, vajadzētu būt 3 (trīs) PRIORITĀRAJĀM JOMĀM (virzieniem), ko Līvānu novadā vajadzētu attīstīt turpmākos 7 gados?

1.

2.

3.

16. Ja Jums vienā teikumā svešiniekam būtu jāpasaka, kādu Jūs gribētu redzēt Līvānu novadu 2020.gadā, KĀDS būtu šis

teikums?

17. Jūsu e-pasts (gadījumā, ja Jūs vēlaties saņemt informāciju par pašvaldības darbu tiešā veidā):

PALDIES JUMS PAR IZRĀDĪTO INTERESI UN ATVĒLĒTO LAIKU APTAUJAS ANKETAS AIZPILDĪŠANAI!



„Līvānunovadapašvaldībasattīstībasplānošanaskapacitātespaaugstināšana” ietvaros (Darbībasprogramma 2007. -

2013.gadam: Cilvēkresursi un nodarbinātība; Prioritāte: 1.5. Administratīvāskapacitātesstiprināšana; Pasākums: 1.5.3.

Plānošanasreģionu un vietējopašvaldībuadministratīvās un attīstībasplānošanaskapacitātesstiprināšana. Aktivitāte: 1.5.3.2.

Plānošanasreģionu un vietējopašvaldībuattīstībasplānošanaskapacitātespaaugstināšana)


APTAUJAS ANKETA LĪVĀNU NOVADA UZŅĒMĒJIEM

Labdien, cienījamais uzņēmēj!

Anketas mērķis ir noskaidrot uzľēmēju viedokli par uzľēmējdarbības vidi Līvānu novadā, kas kalpos par

pamatu Līvānu novada Attīstības programmas 2012.-2018.gadam izstrādei!

Līvānu novada pašvaldībai ir ļoti svarīgi zināt, kā jūtas, ko domā un plāno Līvānu novada uzľēmēji, jo

tieši Jūs veidojat novada attīstības pamatkapitālu!

PIEDALIES ARĪ TU, PLĀNOSIM UN ĪSTENOSIM MŪSU NĀKOTNI KOPĀ!

1. Kādā uzņēmējdarbības nozarē Jūs darbojaties?

2. Uzņēmējdarbības forma(iespējama tikai 1 atbilde)

Individuālais komersants (IK)

Sabiedrība ar ierobežotu

atbildību (SIA)

Akciju sabiedrība (AS)

Cits variants (lūdzu,

norādīt kāds)

3. Cik ilgi Jūs nodarbojaties ar uzņēmējdarbību?(iespējama tikai 1 atbilde)

Pirmo gadu 2 – 4 gadus 5 – 7 gadus

8 – 10 gadus Ilgāk

4. Jūsu uzņēmuma atrašanās vieta:(iespējama tikai 1 atbilde)

Līvānu pilsēta Rožupes pagasts Turku pagasts

Jersikas pagasts Sutru pagasts Rudzātu pagasts

Cita vieta (lūdzu norādīt kura)

5. Lūdzu, norādiet uzņēmuma dibināšanas iemeslu?(iespējama tikai 1 atbilde)

Impulsu deva atgūtais vai

iegūtais īpašums

Vēlme pelnīt

Zaudēts darbs

Motivācija un vēlēšanās uzsākt

savu biznesu

Vēlme pielietot praksē savas

zināšanas, spējas, pieredzi

Cits iemesls (kāds?)

6. Lūdzu, norādiet Jūsu uzņēmumā strādājošo darbinieku skaitu: (iespējama tikai 1

atbilde)

1 – 5 6 – 10 11 – 20

21 – 50 50 – 100 Vairāk par 100

7. Kā vērtējat sava uzņēmuma attīstības iespējas novadā? (iespējama tikai 1 atbilde)

Ļoti labas Labas Vidējas

Sliktas Ļoti sliktas

8. Kādi ir būtiskākie faktori, kas nepieciešami, lai sasniegtu straujāku Jūsu uzņēmuma

izaugsmi?


9. Tuvāko trīs (3) gadu laikā Jūs plānojat ...?(iespējama tikai 1 atbilde)

Uzľēmējdarbību paplašināt

Uzľēmuma darbību atstāt

esošā līmenī

Domāju par

uzľēmuma likvidāciju

Cits variants (lūdzu,

norādīt kāds)

10. Vai nākotnē plānojat mainīt/ papildināt uzņēmuma esošo darbības nozari ar citu

nozari?(iespējama tikai 1 atbilde)

Nē

Neesmu par to domājis Jā (lūdzu, miniet ar ko

vai uz kādu?)

11. Cik aktuālas Jums ir šīs problēmas? Izvērtējiet pēc 5 punktu skalas, kur „1” nozīmē, ka

„problēma nav aktuāla”, bet „5”, ka „problēma ir ļoti aktuāla”.

1

nav

aktuāla

2

mazliet

aktuāla

3

neitrāla

4

ir

aktuāla

5

ļoti

aktuāla

Augstie nodokļi

Augsta konkurence

Novada līmeľa saistošo noteikumu un lēmumu prasības

Kontrolējošo institūciju lielais skaits

Pašvaldības vienaldzība uzľēmējdarbības veicināšanā

Iepirkumu konkursu politika

Kvalificēta darbaspēka trūkums

Problēmas realizēt savu produkciju/ pakalpojumu

Korupcija

Negodīgi biznesa partneri un klienti

Problēmas ar izejmateriāliem

Eiropas struktūrfondu apguve

Grūti pieejami kredīti/ finanšu avoti

12. Lūdzu, nosauciet (atzīmējiet) galvenās problēmas, ar kurām saskaraties,

nodarbojoties ar uzņēmējdarbību ikdienā: (ir iespējamas vairākas atbildes)

Nepietiekamas tirgus zināšanas

Grūtības ar uzľēmuma tālāku attīstību

Novecojušas tehnoloģijas

Augsti kredītu procenti

Nespēja atmaksāt kredītus

Apgrozāmo līdzekļu trūkums

Nespēja izstrādāt jaunus konkurētspējīgus produktus/ pakalpojumus

Sarežģītas eksporta/ importa procedūras

Problēmas ar iepakojumu

Zema produkcijas kvalitāte

Augstas mārketinga izmaksas

Augstas ražošanas izmaksas

Ierobežotas ražošanas jaudas

Problēmas ar izplatīšanas kanāliem un vairumtirgotājiem


Citas problēmas (lūdzu, norādīt kādas)

13. Atzīmējiet, kas no zemāk norādītās infrastruktūras Jūsu uzņēmuma attīstībai ir

nepieciešams, bet nav pieejams (ir iespējamas vairākas atbildes)

Autoceļi Ēku, telpu piedāvājums

Dzelzceļi Ūdensapgāde un kanalizācija

Energoapgāde Sadzīves atkritumu apsaimniekošana

Telekomunikācijas un informācijas

tehnoloģijas

Industriālās platības

Zemes platību piedāvājums Pievadceļi un komunikācijas


14. Kādi, pēc Jūsu domām, ir 3 nozīmīgākie Līvānu novada uzņēmējdarbības virzieni, kas

varētu veidot novada EKONOMISKO PROFILU/ SPECIALIZĀCIJU?(ir iespējamas vairākas

atbildes)

Lauksaimniecība Būvniecība

Kokapstrāde Tūrisms

Derīgo izrakteľu ieguve un apstrāde Tirdzniecība

Metālapstrāde Pārtikas ražošana

Ceļu būve Sadzīves pakalpojumi

Mežizstrāde Cits virziens (lūdzu, norādīt kāds)









APTAUJAS ANKETA blakus esošajām pašvaldībām

Šobrīd tiek izstrādāta LĪVĀNU NOVADA PAŠVALDĪBAS INTEGRĒTĀS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2012.-

2018.GADAM. Mums ir ļoti svarīgi uzzināt arī blakus esošo pašvaldību pārstāvju viedokļus par Līvānu

novada nākotnes attīstības redzējumu un iespējamiem sadarbības modeļiem. LŪDZAM JŪS VELTĪT

NEDAUDZ LAIKA UN ATBILDĒT UZ APTAUJAS JAUTĀJUMIEM! Jūsu atbildes būs ļoti nozīmīgs ieguldījums

mūsu Līvānu novada sekmīgā un saskaľotā attīstībā, kā arī sniegs potenciālu ieguldījumu Jūsu

pašvaldības teritorijas attīstības plānošanā!

1. Kas Jums pirmais „nāk prātā”, domājot par Līvānu pilsētu?

2. Kas Jums pirmais „nāk prātā”, domājot par Līvānu novadu?

3. Kādas ir Jūsu pašvaldības attīstības prioritātes šobrīd?

4. Kādas ir plānotās Jūsu pašvaldības attīstības prioritātes laika periodam 2013.-2020.?

5. Lūdzu, sniedziet īsu savas pašvaldības SVID, katrā sadaļā atzīmējot ne vairāk par 10

punktiem:

Stiprās puses Vājas puses

Iespējas Draudi

6. Kurus Jūsu pašvaldībā pieejamos pakalpojumus (izglītības, sociālos, uzľēmējdarbības,

transporta, loģistikas, kultūras, dabas vides u.c.) šobrīd izmanto blakus esošo

pašvaldību iedzīvotāji, iestādes, organizācijas (t.sk. Līvānu novada iedzīvotāji)?

7. Kādus jaunus pakalpojumus Jūs plānojat ieviest savas pašvaldības teritorijā tuvākajos

gados, kuru izmantošanai Jūs vēlētos piesaistīt arī blakus esošo pašvaldību iedzīvotājus

kā klientus?

8. Vai Jūsu pašvaldībā darbojas biznesa inkubators?

- Ja jā, vai tas spēj nodrošināt pieprasījumu?

- Ja nē, vai jūs uzskatāt, ka biznesa inkubators būtu nepieciešams?

9. Vai jūsu pašvaldībā ir atsevišķa industriālā zona (vairākas zonas)?

- Ja jā, vai tā spēj nodrošināt pieprasījumu? Kādas nozares ir pārstāvētas šajā teritorijā?

- Ja nē, vai jūs uzskatāt, ka atsevišķa industriālā teritorija būtu nepieciešama?

10. Kā Jūs vērtējiet Līvānu novada attīstību kopš 2007.gada ieskaitot (pēdejos 5 gados)?

⃝ Pozitīvi, jo ________________________

⃝ Negatīvi, jo _______________________

⃝ Neitrāli, jo ________________________

11. Līvānu pilsētā plānots atjaunot bijušo Industriālo zonu. Kādi būtu Jūsu ieteikumi

(pamatprincipi, labās prakses piemēri) veiksmīgai industrialās zonas atjaunošanai?


12. Kā Jūs komentētu šī brīža Līvānu novada vīzijas 2020 projektu (t.i. ilgtermiľa attīstības

virsmērķi) - „Līvānu novads - uzľēmējdarbība, modernās tehnoloģijas un pievilcīga

vide ģimenes labsajūtai”?

13. Kādiem, pēc Jūsu domām, jābūt 3 nozīmīgākajiem Līvānu novada uzľēmējdarbības

virzieniem, kas varētu veidot novada EKONOMISKO PROFILU/ SPECIALIZĀCIJU?

(atzīmējiet ar X, ir iespējamas ne vairāk kā 3 atbildes)


Mežizstrāde un kokapstrāde Tūrisms (lauku, rekreatīvais, kultūras, specializētais)




Optisko stikla škiedru produktu

ražošana

Augstas kvalitātes izglītības un mūžizglītības

pakalpojumi

Loģistika, transporta pakalpojumi IT un modernās tehnoloģijas

Radošās industrijas Sociālās un veselības aprūpes pakalpojumi

Stikla produktu ražošana

Cits virziens (lūdzu, norādīt kāds)

14. Kādu jūs redzat Līvānu novada pašvaldīas iespējamo sadarbību ar Jūsu pašvaldību?









APTAUJAS ANKETA ārējiem ekspertiem

Šobrīd tiek izstrādāta LĪVĀNU NOVADA PAŠVALDĪBAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2012.-2018.GADAM. Mums ir ļoti

svarīgi uzzināt arī ārpus Līvānu novada esošo, bet ar novadu saistīto cilvēku domas par pašreizējo novada situāciju un

Līvānu novada nākotnes attīstības redzējumu. LŪDZAM JŪS VELTĪT NEDAUDZ LAIKA UN ATBILDĒT UZ APTAUJAS

JAUTĀJUMIEM PAR EOSOŠO LĪVĀNU NOVADA ATTĪSTĪBU UN TURPMĀKAJIEM ATTĪSTĪBAS VIRZIENIEM! Jūsu atbildes

būs ļoti nozīmīgs ieguldījums mūsu Līvānu novada sekmīgā un saskaľotā attīstībā!

1. Kas Jums pirmais „nāk prātā”, domājot par Līvānu novadu?

2. Pēc Jūsu rīcībā esošās informācijas, kā Jūs vērtējiet Līvānu novada attīstību kopš 2007.gada ieskaitot (pēdejos

5 gados)?

⃝ Pozitīvi, jo ________________________

⃝ Negatīvi, jo _______________________

⃝ Neitrāli, jo ________________________

3. Kuras, Jūsuprāt, ir tās jomas, kuras Līvānu novadā attīstījušās visvairāk pēdējo 5 gadu laikā? (atzīmējiet ar X)

PILSĒTĀ:

⃝ izglītība;

⃝ vietējā uzľēmējdarbība;

⃝ apkārtējās teritorijas labiekārtošana;

⃝ brīvā laika pavadīšanas iespēju paplašināšana:

sports, kultūra u.c.;

⃝ sociālā sfērā;

⃝ cita________________________

PAGASTOS:

⃝ izglītība;

⃝ vietējā uzľēmējdarbība;

⃝ apkārtējās teritorijas labiekārtošana;

⃝ brīvā laika pavadīšanas iespēju paplašināšana: sports,

kultūra u.c.;

⃝ sociālā sfērā;

⃝ cita________________________

4. Pēc Jūsu rīcībā esošās informācijas, lūdzu, novērtējiet dzīves kvalitāti Līvānu novada iedzīvotājiem (vērtējums

no 1 līdz 9 punkti, 1 – visaugstākais vērtējums; 9 – viszemākais vērtējums)

Dzīves kvalitāte Punkti

Iedzīvotāju materiālā labklājība

Nodarbinātība, iespēja iesaistīties darba tirgū

Veselība, sociālā drošība

Izglītība, zināšanu līmenis

Fiziskā drošība

Mājoklis, apkārtējā vide

Pieejamās infrastruktūras kvalitāte

Iekļaušanās procesos, līdzdalība

Pilnvērtīga atpūta

Grūti pateikt / Nav informācijas (X)

5. Lūdzu, atzīmējiet ar X, kas no zemāk norādītās infrastruktūras, Jūsuprāt, ir nepieciešams Līvānu novada

uzľēmējdarbības attīstībai, bet nav pieejams (ir iespējamas vairākas atbildes)

Autoceļi Ēku, telpu piedāvājums

Dzelzceļi Ūdensapgāde un kanalizācija

Energoapgāde Sadzīves atkritumu apsaimniekošana

Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas Industriālās platības

Zemes platību piedāvājums Pievadceļi un komunikācijas


6. Kuri pašvaldības rīcībā esošie uzľēmējdarbības atbalsta viedi/instrumenti, Jūsuprāt, ir svarīgi

uzľēmējdarbības attīstībai Līvānu novadā? (sarindojiet prioritārā kārtībā: 1 – vissvarīgākais, 8 (vai 9) -

vismazsvarīgākais)

⃝ Jāpaplašina, jāaktivizē Līvānu biznesa inkubatora pakalpojumi (telpu noma, konsultācijas, biznesa uzsākšanas

atbalsts)

⃝ Jāatjauno industriālās teritorijas, t.i. jānodrošina zemes platības un komunikācijas jauniem uzľēmumiem

⃝ Industriālai teritorijai jāpiešķir „Speciālās ekonomiskās zonas” statuss

⃝ Jāveic teritorijas mārketinga pasākumi, lai novadam piesaistītu investorus

⃝ Jāattīsta pasākumi vietējo mājražotāju produkcijas noietam (piem., vietējais „Zaļais tirgus”, Interneta mājas lapa,

kurā

varētu iegādāties vietējos ražojumus)

⃝ Jāveicina uzľēmējdarbībai nepieciešamo prasmju un iemaľu attīstīšana visus vecumposmos (t.sk. pašiniciatīva,

radoša

domāšana, uzľēmība, atbildība)


⃝ Esošajiem un potenciālajiem jaunajiem uzľēmējiem regulāri jāorganizē kursi, semināri, pieredzes apmaiľas

braucieni

⃝ Jāuzlabo vispārējā dzīves vide Līvānos un pagastu teritorijās (transporta infrastruktūra, sociālā vide, kultūra, brīvā

laika

pavadīšanas iespējas, izglītības un veselības aprūpes joma utt.)

⃝ Cits___________________

Komentāri:_______________________________________________________________________________________________

7. Ko Jūs ieteiktu, kā Līvānu novada dome varētu papildus atbalstīt vietējos uzľēmējus?

8. Vai jums ir kādi ieteikumi Līvānu pilsētas bijušo Industriālo zonu attīstībai (kādām tām būtu jāveidojas)?

9. Vai piekrītat, ka Līvānu novada vīzija 2020 (t.i. ilgtermiľa attīstības virsmērķis) varētu būt „Uzņēmējdarbība,

modernās tehnoloģijas un pievilcīga vide ģimenes labsajūtai”?

⃝ Jā, jo _____________________

⃝ Nē, jo ____________________

⃝ Man nav viedokļa

⃝ Es domāju, ka vīzijai jābūt šādai:________________________________________________________________________

10. Kādi, pēc Jūsu domām, ir 3 nozīmīgākie Līvānu novada uzľēmējdarbības virzieni, kas varētu veidot novada

EKONOMISKO PROFILU/ SPECIALIZĀCIJU? (atzīmējiet ar X, ir iespējamas ne vairāk kā 3 atbildes)

Cits virziens (lūdzu, norādīt kāds)

11. Kādu jūs redzat Līvānu novada iespējamo sadarbību ar kādu no blakus esošām vietējām pašvaldībām (Preiļu

novadu, Vārkavas novadu, Riebiľu novadu, Jēkabpils novadu, Krustpils novadu, Daugavpils novadu), citām

pašvaldībām vai organizācijām Latvijā?

12. Vai Jums ir padomā kādi projekti, kuru Līvānu novada domei noteikti vajadzētu realizēt tuvāko 3 gadu laikā?

Kādi?

Projekta nosaukums Īss apraksts (1-2 teikumi)









Kokapstrāde Tūrisms




Mežizstrāde Produktu ražošana ar augstu pievienoto vērtību

Loģistikas centrs IT un modernās tehnoloģijas

Augstas kvalitātes izglītības un mūžizglītības pakalpojumi


Questionnaire to External Experts

Livani municipality is currently working on INTEGRATED DEVELOPMENT PROGRAMME FOR

LIVANI MUNICIPALITY 2012-2018. It’s very important to learn also the opinion of external

experts’ (people who are or have been connected to Livani in one way or another) on Livani

District’s future development vision. PLEASE, RESERVE SOME TIME AND ANSWER TO THE

QUESTIONS BELOW. Your answers will be a very important contribution to successful and

harmonious development of Livani District!

1. What first comes to Your mind, when you read/think of Livani District?

2. Which business support forms / tools would you suggest to Livani municipality for

business development in Livani district?(Please, rank in order of priority: 1 - the most

important, 8 (or 9) - the least important)

⃝More services by Business incubator (office rent, consulting, business start-up support

etc.);

⃝ Revitalization of industrial areas, i.e. land and communications for new businesses;

⃝Giving the status of „Special Economic Zone” to the main industrial area;

⃝ Territory marketing to attract investors to Livani District;

⃝ Activities to increase the local products’ sales (for example local „Green market”, the local

products’ web page);

⃝ Encouragement of entrepreneurial skills in all age groups (including self-initiative, creative

thinking, initiative, responsibility);

⃝ Regular courses, seminars, exchange of experience visits to existing and potential new

entrepreneurs;

⃝ Improvement of general living environment in Livani town and in rural areas (transport

infrastructure, social environment, culture, leisure and recreation opportunities, education and

health care, etc.).

⃝ Other___________________

Comment:________________________________________________________________________________________

3. Do you have other specific suggestions, best practice examples for Livani District

Council how to support local entrepreneurs?

4. What would you recommend primarily for the development of former industrial areas

in Livani town?

5. What do you think of the presently proposed vision in Livani District for the year 2020

(i.e. the main long term development goal) - “Entrepreneurship, Modern Technologies

and Attractive Environment for Family Wellness”?

⃝Good, because _____________________

⃝ Bad, because ____________________

⃝ I think, that vision should better

be:_____________________________________________________________________

6. What do you think are 3 the most important Livani District business fields, which could

form the district’s ECONOMIC PROFILE/ SPECIALIZATION? (please, mark with X, no

more than 3 answers)

Agriculture Building


Woodworking Tourism

Extraction and processing of resources Trade

Metalworking Food production

Roads construction Household services

Forestry Producing of products with

high added value

Logistics Centre IT and advanced

technologies

High quality education and lifelong learning services

Other direction

(please, specify what)

7. Do you have in mind any projects, which Livani District Council should definitely realize

in the next 3 years? What?

Proposed name of the

project

Short description (1-2 sentences)

THANK YOU for your time spent to complete this

questionnaire!

līvānu novada ap_1redakcija

Technology