lietošana” - lpmc.lv · izmantošana, lai atbalstītu personas vai grupas apzinātu, atkārtotu...

LPMCLatvijas Pašvaldībumācību centrs

Eiropas Komisijas Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu Ģenerāldirektorāta programmas „Drošāks internets” projekts „Droša interneta lietošana” (līguma nr. SI-2012-SIC-1231217 SIC LVII)

Projekta koordinators:

Latvijas Interneta Asociācijas

Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs

Projekta partneri:

Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111

Latvijas Pašvaldību mācību centrs (LPMC) LPMCLatvijasPašvaldībumācībucentrs

Metodisko materiālu sagatavoja:

• Latvijas Pašvaldību mācību centrs

• Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs

• Sandra Falka – Valsts izglītības satura centrs

Rīga, 2013.

2Mācību materiāls „Interneta atbildīga un droša lietošana”, 2013______________________________________________________________

Metodiskais materiāls „Interneta atbildīga un droša lietošana”

3.nodaļa: APDRAUDĒJUMI INTERNETĀMetodiskais materiāls sagatavots ar Eiropas Komisijas Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu Ģenerāldirektorāta programmas „Drošāks internets” Metodiskais materiāls paredzēts sociālo zinību skolotājiem, sociālajiem pedagogiem, bibliotekāriem, sociālajiem darbiniekiem un citiem interesentiem.

Metodiskā materiāla 3. nodaļas mērķis ir iepazīstināt izglītojamos ar problēmām par interneta vides neapzinīgu lietojumu un kā cīnīties pret varmākām interneta vidē. Izglītojamiem ir iespēja pašiem apzināties gan interneta plašo piedāvājumu klāstu, gan arī interneta bīstamo pusi, gūt izpratni par interneta lietotāja apdraudējumiem un, kā var kļūt par vardarbības upuri un kā no tā izvairīties.

Saturs3. nodaļa: Apdraudējumi internetā ........................................................................................................ 3

3.1.Vardarbība internetā ................................................................................................................... 5

3.1.1.Emocionāla vardarbība internetā .......................................................................................... 6

3.2.Goda un cieņas aizsaršana internetā .......................................................................................... 13

3.2.1.Reāli stāsti par goda un cieņas aizskaršanu internetā .......................................................... 16

3.3.Pornogrāfija internetā ............................................................................................................... 17

3.4.Naida kurināšana un rasisms ...................................................................................................... 20

3.5.Varmākas internetā .................................................................................................................... 22

3.5.1.Finanšu krāpnieki internetā ................................................................................................. 22

3.5.2.Pedofilu aktivitātes/bērnu seksuāla izmantošana ............................................................... 24

3.5.3.Bērnu seksuālu izmantošanu saturošu materiālu aprite internetā ...................................... 30

3.5.4.Riska grupas ......................................................................................................................... 32

3.6.Interneta atkarība ....................................................................................................................... 34

3.6.1.Reāli stāsti un video: Interneta atkarība .............................................................................. 35

3.6.2.Papildu informācija par interneta atkarību .......................................................................... 37

3.7.Komerciāls interneta saturs ........................................................................................................ 39

Pielikums 2: Naida runa: Interneta ziņu portālu monitorings ............................................................... 44

___________________________________________________________________________________________________________Materiāls sagatavots Eiropas Komisijas projekta „Droša interneta lietošana” ietvaros (līguma nr. SI-2012-SIC-1231217 SIC LVII)


3. nodaļa: Apdraudējumi internetā

Internets mūsu dzīvē ieņem aizvien nozīmīgāku lomu. Tas paver mums lielisku iespēju iegūt nepieciešamo informāciju dažu sekunžu laikā, sazināties ar cilvēkiem visā pasaulē un radoši izpausties. Tomēr ir būtiski, ka moderno tehnoloģiju iespējas izmantojam apdomīgi un rūpējamies par to, lai mūsu darbības internetā mums un citiem nerada nepatīkamas vai nevēlamas sekas.

Moderno tehnoloģiju laikmets ikvienu un īpaši jaunus cilvēkus ir izmainījis no vērotājiem par informācijas, bilžu un video publicētājiem interneta vidē.

Veidojot savu tiešsaistes identitāti, mums katram ir iespēja kļūt par interneta “slavenību”. Jaunās tehnoloģijas sniedz iespējas radoši izpausties, tomēr to izmantošana var arī radīt neērtas situācijas un emocionālus pārdzīvojumus.

Bieži vien mēs piemirstam, ka tiklīdz mēs publicējam fotogrāfijas internetā, tās var kļūt pieejamas ikvienam, un, iespējams, būs pieejamas internetā arī pēc gada, pieciem vai desmit gadiem. Šodien publicētās fotogrāfijas no vakardienas jautrās ballītes pēc vairākiem gadiem var ietekmēt potenciālā darba devēja lēmumu attiecībā uz darbinieka pieņemšanu darbā.

Ir būtiski informēt bērnus un jauniešus par to, ka viņiem ir jākontrolē sava tiešsaistes identitāte - izmantojot drošības uzstādījumus, ko piedāvā sociālie tīkli, izvēloties virtuālos draugus, kam var uzticēties, un, publicējot personisku informāciju, padomāt par sekām, kas ietekmē mūs ne tikai šodien. Ir jāzina, ka arī pavisam parastu fotoattēlu ievietošana internetā var radīt nepatīkamus pārdzīvojumus vai pat emocionālu pazemojumu, jo datorā katru attēlu ir pavisam vienkārši pārkopēt, izmainīt vai izķēmot, un pēc tam atkal pārpublicēt. Tāpat arī jebkura personiska informācija ievietota internetā var tikt izmantota citiem - ne vienmēr tiem labdabīgākajiem mērķiem.

Jo labāk bērni un jaunieši būs informēti par riskiem, kas saistīti ar personiskas informācijas un fotoattēlu publicēšanu internetā, jo drošāk un atbildīgāk viņi darbosies tiešsaistē. Šajā materiālā esam apkopuši svarīgākos jautājumus, kurus pārrunāt ar bērniem un jauniešiem, lai pievērstu viņu uzmanību riskiem, kas saistīti ar perso -niskas informācijas un fotoattēlu publicēšanu internetā.

Profils sociālajā portālā. Atgādiniet bērniem un jauniešiem, ka:

• viss, ko viņi ievieto internetā, var kļūt pieejams ikvienam interneta lietotājam, to redzēs ne tikai draugi, bet, iespējams, arī pilnīgi svešinieki un cilvēki, kas ne pavisam nav draugi;

• tas, ko katrs par sevi publicē šodien, būs pieejams internetā rīt, parīt, pēc mēneša, gada vai 10 gadiem. Darba devēji mūsdienās bieži pārbauda, kādu informāciju iespējams atrast par saviem darbiniekiem internetā, tajā skaitā arī sociālajos portālos.

Lai pārliecinātos, vai tā ir laba doma publicēt informāciju un fotoattēlus internetā, mudiniet bērniem apdomāt šādus jautājumus:

•Vai viņiem nebūtu kauns, ja arī viņu mamma, tētis, skolotāja vai kaimiņš ieraudzītu materiālus, ko gatavojaties ievietot internetā? •Ja būtu kauns, tad labāk tos neievietot!•Vai fotoattēls nav pārāk atklāts un izaicinošs? •Kā uzmanību viņi vēlas piesaistīt?



•Vai viņi priecāsies, ja bilde, kuru viņi plāno ievietot internetā, būs tur atrodama arī pēc gada, pieciem vai desmit.

Tiklīdz kāds kaut ko ievieto internetā, tiek zaudēta kontrole pār to - ievietoto fotoattēlu var ieraudzīt jebkurš, un viņš var to gan izdrukāt, gan saglabāt savā datorā, pārveidot vai izķēmot un nosūtīt citiem cilvēkiem vai izveidot mājas lapu, kurā ievietos bildi! Ja ir šaubas, vai bilde ir piemērota ievietošanai internetā, mudiniet bērnus konsultēties ar saviem vecākiem vai citu pieaugušo, kuram uzticaties.

Sarunas tiešsaistē. Atgādiniet bērniem un jauniešiem, ka:

• video sarunas ir iespējams saglabāt, tas nozīmē, ka viss, kas tiek darīts video sarunu laikā, var tikt pārpublicēts un ievietots kādā citā mājas lapā, tāpēc ir ļoti būtiski apdomāt savu rīcību!

• Der atcerēties, ka mēs katrs varam sastrīdēties ar sava video sarunu draugu, un viņš, vēloties atriebties, šos materiālus var nosūtīt tālāk kā rezultātā šo materiālu pārpublicēšanu nebūs iespējams apturēt!

Būtiski ir apzināties, ka:

•videokameras attēlā esat redzami ne tikai jūs, bet arī vide, kurā atrodaties, tāpēc padomājiet, kas ir redzams jums fonā - vai šī informācija neatklāj pārāk daudz;•nedariet videokameras priekšā ko tādu, par ko jums būtu kauns, vai kas liek jums justies neērti!•izslēdziet videokameru pēc sarunas beigām, lai jūsu sarunu biedrs neredzētu to, ko jūs nevēlaties rādīt nevienam.

Paša izveidots blogs (emuārs), mājas lapa. Atgādiniet bērniem un jauniešiem, ka:

Katrs izveidotais blogs vai mājas lapa var būt pieejama ikvienam interneta lietotājam, tāpēc ir jāapdomā, vai materiāli, kuri tiek ievietoti un publicēti internetā, tiešām ir piemēroti ikvienam. Aiciniet apdomāt iespējas savu blogu vai mājas lapu aizsargāt, lai varētu kontrolēt, kas piekļūst mājas lapā atrodamajai informācijai! Atgādiniet, ka izteikties rasistiski, diskriminēt un aizskart kādu viņa reliģiskās piederības, seksuālās pārliecības, vecuma vai dzimuma dēļ ir pretlikumīgi!

Izmantot savu mājas lapu, lai kādu apvainotu vai emocionāli pazemotu, ir pretlikumīgi un jāatceras, ka par to var sodīt!

Aiciniet bērnus būt īpaši uzmanīgiem un ziņot:

•ka jāuzmanās no cilvēkiem, kurus nepazīstat reālajā dzīvē, īpaši, ja viņi kļūst pārāk uzmācīgi – pieprasa sūtīt attēlus, atklāt personisku informāciju un vēlas zināt par jums visu!•ka portāla administrācijai ir jāziņo par katru, kurš sūta nepatīkamus materiālus, piemēram, vardarbību, pornogrāfiju un tml.•ir jāziņo www.drossinternets.lv par tīmekļa vietnēm, kurās ir materiāli, kas liek bērnam justies neērti vai kuru saturs licies nepatīkams un traucējošs (pornogrāfija, vardarbība, un tml.).•ir jāziņo par katru, kurš izsaka seksuāla rakstura piedāvājumus, tas ir nopietns likuma pārkāpums, īpaši, ja to dara persona, kas ir sasniegusi 18 gadu vecumu!


http://www.drossinternets.lv/


Par situācijām, kas liek justies nepatīkami ir jāmudina pastāstīt kādam pieaugušajam, kam bērns/jaunietis uzticas un jālūdz palīdzību situācijas risināšanā. Padomu var lūgt arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas uzticības tālruņa speciālistiem, zvanot pa bezmaksas tālruni 116111 (80006008), kā arī var uzdot savus jautājumus, rakstot uz [email protected]

3.1. Vardarbība internetā Runājot par vardarbību interneta vidē ir jārunā par diviem aspektiem – vardarbīgu saturu, ar

kuru izglītojamais var saskarties (redzēt vai izlasīt) un vardarbīgām aktivitātēm, kurām izglītojamais var tikt pakļauts vai kuras pats veikt.

Vardarbības psiholoģiskais kaitējums un sekas

Ja izglītojamais nejauši saskāries ar vardarbību – viņam var rādīties naktī murgi, rasties uzmācīgas un situācijai neatbilstošas bailes ikdienā.

Ja izglītojamais apzināti meklē vardarbību (spēles, foto, video, u.c.) – viņam var izmainīties vai zust robeža starp reālo un virtuālo vidi un viņš var sākt identificēties ar varmāku un realizēt vardarbīgu uzvedību reālitātē, kā arī viņam izmainās vai zūd izpratne par vardarbības reālajām sekām.

Ja izglītojamais kļuvis par vardarbības upuri, visbiežāk viņš jūtas izmisis, pazemots, bezspēcīgs; jebkurā cilvēkā var sākt saskatīt iespējamo pāridarītāju, nereti viņa domas vai darbības tiek vērstas uz sevis savainošanu vai pat pašnāvību.

Vardarbība vienmēr atstāj ietekmi uz bērnu un pusaudžu attīstību, neatkarīgi no vecuma.

Vardarbības sekas nav vienādas pat ļoti līdzīgos traumatiskos gadījumos.

Sekas ietekmē:

vardarbības raksturs - ilgums, epizožu skaits, veids; izglītojamā paša īpašības - pašvērtējums, izturība pret stresu; vecāku un sociālais atbalsts, specifiskas uzskatu sistēmas, finansiāli resursi, spēja risināt

problēmas, fiziskā veselība, morāle, depresijas iztrūkums?.

Materiāls no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas: Vardarbība un pornogrāfija internetā: psiholoģiskais kaitējums bērnam Mg.psych. Inese Muceniece , Uzticības tālruņa darbības nodrošināšanas departamenta psiholoģe

Vardarbība interneta vidē.

Bērns cieš no vardarbības:

• saņem un lasa emocionāli vardarbīgus tekstus,• ierauga un skatās vardarbīgus foto un video.

Bērns pats kļūst emocionāli vardarbīgs:

• nosūta citiem adresētus draudus,• pazemo, aizskar un apvaino citus.


mailto:[email protected]


Iemesli, kādēļ bērni internetā saskaras ar vardarbību:

• nepastāv vai neskaidras robežas, minimāla kontrole.• ir iespējams izmēģināt un mainīt identitātes, lomas.• var atļauties eksperimentēt, darīt to, ko realitātē nedarītu.• meklē uzmanību un attiecības, kuras neiegūst realitātē.• vēlas sajusties novērtēts, celt pašvērtējumu.• ziņkārība, kas mudina apskatīt daudzās lapas.• ja bērns ikdienā izjūt vardarbīgu attieksmi, tad vardarbības aplūkošana internetā kaut kādā

ziņā sniedz iespēju izlādēt spriedzi.

Iespējamās riska grupas bērnu vidū

• Bērni, kuri bezmērķīgi “klejo” pa interneta mājas lapām.• Pirmsskolas, sākumskolas vecuma bērni. Pusaudži.• Bērni, kuriem ģimenē trūkst emocionālais siltums.• Bērni ar zemu pašvērtējuma un emocionālajām problēmām.• Depresīvi noskaņoti bērni, krīzes situācijā nonākušie.• Bērni, kuriem radusies atkarība no datora.

Kāpēc cilvēki kļūst vardarbīgi internetā?

• Internetā cilvēks var izjust mānīgu drošības un neaizskaramības izjūtu, ka neviens jau tāpat neko neuzzinās un nevarēs pretī izdarīt vai sodīt.

• Bailes vai nemācēšana reālajā dzīvē risināt attiecību problēmas.• Internets ir iespēja, kā izgāzt uzkrātās dusmas un par iemeslu var kļūt pilnīgi nenozīmīgi

sīkumi otra teiktajā, izskatā vai kādās darbībās.

3.1.1. Emocionāla vardarbība internetāEmocionālā vardarbība pret bērnu ir tāda rīcība, kas liek bērnam izjust emocionālu

spriedzi, apdraudot vai ietekmējot vecumam atbilstošu emocionālo attīstību.

Emocionālā (jeb psiholoģiska) vardarbība ir visgrūtāk definējama, atklājama un pierādāma. Tai nav tieši konstatējamu seku, tomēr emocionālā vardarbība uz izglītojamo var atstāt tikpat graujošu ietekmi kā citi vardarbības veidi: fiziska, seksuāla vardarbība, nerūpēšanās par bērnu.

Emocionālās vardarbības veidi:• bērna ignorēšana – bērns tiek atraidīs, viņa svarīgās problēmas netiek pamanītas un attiecīgi

apspriestas;• bērna apvainošana – bērns tiek apsaukāts un vainots par lietām, ar kurām viņam nav nekāda

sakara;• bērna terorizēšana – regulāra bērna apvainošana un apsaukāšana, iedvešot bērnam bailes;• bērns tiek turēts emocionālās spriedzes apstākļos – regulāra bērna iebaidīšana un draudēšana

bērnam;



• ņgāšanās par bērnu – no pieaugušo puses tiek radīti apstākļi, lai bērns bieži atrastos situācijās, kurās bērnu pazemo un kurās viņš kļūst par apsmieklu citiem;

• draudēšana ar fizisku pāridarījumu – bērnam tiek izteikti draudi, kas ne vienmēr bērnam ir tiešā veidā saprotami;

• apzināta bērna morālo vērtību degradēšana – bērna iesaistīšana zagšanā, ubagošanā u.c. prettiesiskos darījumos;

• kliegšana, lamāšanās uz bērnu.

Emocionāla pazemošana internetā jeb kiberterorizēšana ir „informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, piemēram, e-pasta, mobilā tālruņa, tūlītēju ziņojumapmaiņu, blogu, kas ceļ neslavu, izmantošana, lai atbalstītu personas vai grupas apzinātu, atkārtotu un naidīgu uzvedību, kas vērsta uz citu cilvēku aizskaršanu."

Bils Belsijs (Bill Belsey)

Latvijā termina kiberterorizēšana vietā bieži lieto terminus mobings vai emocionāla pazemošana internetā. Emocionāla pazemošana ir emocionālas/psiholoģiskas vardarbības forma.

Emocionālā vardarbība ir visu pārējo vardarbības veidu pamatā.

Ļoti svarīgi ir saprast, ka visbiežāk emocionāla pazemošana internetā notiek paralēli pazemošanai un aizskaršanai reālajā dzīvē.

• Izglītojamie savstarpējās attiecību problēmas mēdz risināt nevis klātienē, bet ar interneta starpniecību. Līdz ar to arī vardarbība, ar kuru izglītojamie saskaras, piemēram, skolā, tiek „pārnesta” uz interneta vidi. Un otrādi – tas, kas ir aizsācies interneta vidē - ietekmē savstarpējās attiecības klātienē.

• Attiecības realitātē saplūst ar attiecībām virtuālajā pasaulē. Vardarbība realitātē tiek pārnesta uz interneta vidi un otrādi.

Piedzīvojot emocionālu pazemošanu internetā, ir ļoti vienkārši no upura kļūt par varmāku:

• pārnesot pārciesto vardarbību uz citiem, • mēģinot atriebties pāridarītājam.

Būtiski problēmas risināšanā ir iesaistīt gan varmāku, gan cietušo, informējot gan izglītojamā vecākus, klases audzinātāju un skolas vadību. Ja nepieciešams, labākai situācijas risināšanai, piesaistot skolas psihologu un/vai sociālo pedagogu, vai citu ekspertu, piemēram, no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas. Ja izglītojamais pie jums vēršas pēc palīdzības, sniedziet to. Atbalstiet un palīdziet situācijas risināšanā.

Kiberterorizēšana izpaužas, ja kāds:

• sūta pazemojošus, draudīgus vai piedauzīgus ziņojumus, e-pasta vēstules, fotogrāfijas vai video;

• interneta forumā, sociālā tīkla profilā, kādā tīmekļa vietnē vai tērzētavā (čatā) ievieto piedauzīgus ziņojumus vai attēlus;



• izsakās aizvainojoši tērzētavā (čatā); • uzdodas par kādu citu personu, sūtot ziņojumus, un saka nepatīkamas lietas; • piekļūst citas personas kontiem, lai pabaidītu vai sagādātu nepatikšanas;• ignorē.

Kāpēc cilvēki aizvaino un pazemo citus?

Ir daudz dažādu iemeslu, kāpēc cilvēki pazemo citus. Šeit jaunieši ir minējuši dažus no tiem:

• Pazemojot citus, cilvēki jūtas valdonīgāki un spēcīgāki;• Tas ir veids, kā kļūt populāram un pazīstamam skolā;• Viņi ir bailīgi un mēģina slēpt šīs izjūtas, biedējot citus;• Viņi jūtas nelaimīgi, un tā mēģina pievērst citu uzmanību;• Viņi savulaik paši ir izjutuši pazemojumu;• Pazemot citus – tas ir veids, kā izrādīt savu pārākumu;• Viņi jūtas dusmīgi un bezpalīdzīgi, jo netiek galā ar savām grūtībām;• Viņi paši cieš no vardarbības – no vecākiem, audžuvecākiem, māsām, brāļiem,

skolasbiedriem;• Viņiem bail, ka paši varētu tikt pakļauti vienaudžu vardarbībai;• Viņiem ir zems pašvērtējums, un tā viņi var sajusties pārliecinātāki par sevi.

Ko es varu darīt, ja mani pazemo?

Iesaka jaunieši, kuri paši ir piedzīvojuši pazemojumus:

• portālā bloķējiet piekļuvi savam profilam lietotājam, kurš jūs pazemo, aizvaino vai draud;• ja mācāties vienā skolā ar izglītojamo, kurš jūs pazemo, tad mēģiniet izvairīties no saskarsmes

ar viņu;• ja tuvumā atrodas cilvēks, kurš jūs pazemojis, nesteidzīgi dodieties prom; • nemēģiniet atspēlēties pāridarītājam – tas tikai pasliktinās situāciju, nemēģiniet draudēt,

atbildēt ar līdzīgu aizskārumu;• nepaturiet pie sevis aizvainojumu, meklējiet palīdzību pie cilvēkiem, kuriem uzticaties,

piemēram, vecākiem, draugiem, skolotājiem, vai zvaniet uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111 – speciālisti jūs uzklausīs, atbalstīs un palīdzēs;

• aizmirstiet par šo gadījumu un dariet to, kas jums sagādā prieku!

Kā izvairīties no kiberterorizēšanas?

• Vienmēr cieniet citus – nopietni apdomājiet, kādu informāciju, fotogrāfijas vai video jūs nosūtāt vai ievietojat internetā.

• Domājiet, pirms nosūtāt! Jebkura informācija, ko jūs nosūtāt, var kļūt publiski pieejama un internetā var saglabāties ļoti ilgu laiku.

• Izturieties pret savu paroli kā pret zobu birstīti – nedodiet to nevienam! Savu mobilā tālruņa numuru un segvārdus Skype u.tml. programmās dariet zināmus tikai uzticamiem draugiem.

• Bloķējiet piekļuvi un ziņojiet par emocionālu pazemošanu. Iemācieties, kā nobloķēt personu no kontaktēšanās ar jums, kā arī apdomājiet, pie kā jūs varētu vērsties, lai ziņotu par pāridarītāju.



• Neatbildiet uz aizskarošām ziņām – atbildot jūs varat padarīt visu tikai vēl sliktāku un, izaicinot vai rakstot sliktas lietas pretī, paši varat iekulties nepatikšanās.

• Saglabājiet pierādījumus. Iemācieties saglabāt tiešsaistes saraksti, atsūtītās fotogrāfijas un citu informāciju. Ja jums nepieciešama palīdzība šādu darbību veikšanai, uzdodiet savu jautājumu, rakstot e-pastu uz [email protected]

• Noteikti izstāstiet kādam par to, kas atgadījies – vecākiem, aizbildņiem, citiem uzticamiem pieaugušajiem vai skolotājiem, audzinātājam vai sociālajam pedagogam, vai Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 speciālistiem.

• Neesiet vienaldzīgi – ja redzat, ka kāds tiek aizskarts, atbalstiet cietušo un ziņojiet par notikušo, jo, iespējams, līdzīgā situācijā arī jums būs nepieciešams atbalsts!

Reāli stāsti par emocionālu pazemošanuNOGALINĀT KELLIJU naida kampaņa:8. klases skolniece Kellija zaudēja 2 savas dzīves gadus, jo klasesbiedri bija viņu pazemojuši internetā. No vidusskolas līdz augstskolas 2.kursam Kellijai bija jāsamierinās ar klasesbiedru izveidotajām mājas lapām, kurās bija publicēts aicinājums “Nogalināt Kelliju” un ievietotas draudīgas piezīmes par meitenes seksuālo orientāciju. Šie ļaunie jaunieši izmantoja segvārdus, kuri bija ļoti līdzīgi Kellijas vārdam, lai rakstītu divdomīgas piezīmes un seksuāla rakstura piedāvājumus Kellijas hokeja komandas biedrenēm. Rezultātā policija izvirzīja apsūdzības pret jauniešiem, kuri bija veikuši šīs nelegālās darbības internetā.

Meganas pašnāvība:13 gadus vecā Megana tiešsaistē sociālajā portālā sadraudzējās ar kādu puisi. Patiesībā tas bija viltus profils, ko bija izveidojuši meitenes kaimiņi, lai atspēlētos Meganai it kā par to, ka viņa kaimiņu meiteni bija nosaukusi par lesbieti. Meitene virtuālajā puisī iemīlējās, bet tad, kad uzzināja, ka viņš nav īsts, un, ka ar viņu izspēlēts ļauns joks, kurā iesaistījušies viņas kaimiņi, Megana izdarīja pašnāvību. Šis gadījums šokēja sabiedrību, un valsts varas pārstāvji izlēma pieņemt bargus likumus saistībā ar noziegumiem internetā.

Video un uzdevumiLabākai tēmas izpratnei un vizuālam piemēram var parādīt pamācošus video klipus:

• Emocionāla pazemošana internetā: http://ej.uz/c639

• Par emocionālu pazemošanu internetā ir jāziņo: http://ej.uz/2jmb

• Emocionāla pazemošana skolā un internetā, kāda zēna stāsts (angļu valodā): http://ej.uz/adqx

• Emocionāla pazemošana, kā tas notiek (angļu valodā): http://ej.uz/4wg2

Sabiedrībā zināmas personas stāsta par savu pieredzi:

• Ella: www.ej.uz/yj54

• Liene Candy: www.ej.uz/ng21

• Madara Grīnberga: www.ej.uz/1u35

• Valdis Škutāns: www.ej.uz/stco


http://www.ej.uz/stco

http://www.ej.uz/1u35

http://www.ej.uz/ng21

http://www.ej.uz/yj54

http://ej.uz/4wg2

http://ej.uz/adqx

http://ej.uz/2jmb

http://ej.uz/c639

mailto:[email protected]


• Māris Gulbis: www.ej.uz/d5pg

• Krišjānis Caune: www.ej.uz/21py

Nodarbības vadītājam!

Pildot uzdevumus un ar izglītojamiem diskutējot par emocionālu pazemošanu, sekojiet līdzi, lai izglītojamā atbildes būtu vispārīgas un par tēmu, atbildes nedrīkst būt personiskas un veltītas kāda konkrēta cilvēka apspriešanai.

Ja pamanāt, ka kāds izglītojamais skolā/klasē tiek emocionāli pazemots reālajā dzīvē vai internetā, centieties atrisināt šo situāciju – problēmas risināšanā noteikti iesaistiet skolas sociālo pedagogu un/vai psihologu.

UZDEVUMS: Kiberterorizēšana “KAS? KĀDĒĻ? KO DARĪT?”

Nodarbības vadītājs izveido grupas pa 4-5 skolēniem katrā. Katrai grupai ir jāatbild uz šādiem jautājumiem:

• KAS ir kiberterorizēšana?• KĀDĒĻ kāds pazemo otru internetā?• Kādas SEKAS būs tam, ja jūs pazemosiet otru?• KO DARĪT tam, kurš tiek pazemots internetā?

Pēc tam Nodarbības vadītājs apkopo visas atbildes, uzraksta uz tāfeles un kopā ar izglītojamiem pārrunā katru no jautājumiem.

UZDEVUMS: Kiberterorizēšana “Visi tevi ienīst!”

Šis uzdevums, izmantojot uzrakstu “Visi tevi ienīst”, ir paredzēts, lai pārrunātu ar izglītojamiem par kiberterorizēšanu - kā tā izpaužas, ko darīt, ja kāds saņem nepatīkamus ziņojumus, vai ja redz, ka kāds cits tiek pazemots internetā. Izglītojamiem ir jāzina, ka ir jāuzņemas atbildība par savām darbībām internetā, un kur vērsties pēc palīdzības, ja saskaras ar emocionālu pazemošanu internetā.

• Nodarbības vadītājs uzraksta uz tāfeles teikumu “Visi tevi ienīst!” un jautā izglītojamam vai, viņuprāt, šādi uzrakstīts teikums internetā ir kiberterorizēšanas gadījums? Kādēļ?

• Nodarbības vadītājs aicina izglītojamos nosaukt vēl citus emocionālas pazemošanas piemērus, ko viņi ir redzējuši internetā. Nodarbības vadītājs visus nosauktos piemērus raksta uz tāfeles.

• Izglītojamie pamato savu viedokli, kādēļ šādi teksti ir pazemojoši? • Nodarbības vadītājs jautā, vai izglītojamie šādus pazemojošus tekstus, ko ir uzrakstījuši

internetā, teiktu arī otram cilvēkam, satiekot viņu aci pret aci?• Nodarbības vadītājs jautā – kā izglītojamie justos, ja šie pazemojumi tiktu uzrakstīti vai teikti

viņiem pašiem?• Vai izglītojamam liekas pieņemami rakstīt pazemojošus tekstus otram?• Kādus kiberterorizēšanas gadījumus vēl izglītojamie var pieminēt?• Vai izglītojamie bieži redz kiberterorizēšanas gadījumus?


http://www.ej.uz/21py

http://www.ej.uz/d5pg


• Vai tikai vērojot kiberterorizēšanu no malas un nevienam pieaugušajam par to neziņojot, jūs paši nepaliekat par kiberterorizēšanas atbalstītājiem?

• Kādu padomu izglītojamie dotu savam draugam, kurš tiek pazemots internetā?

UZDEVUMS: Vardarbība

Pirms teksta klausīšanās nodarbības vadītājs piedāvā izglītojamiem darbu pārī, uzrakstīt uz mazām līmlapiņām, kas asociējas, izdzirdot vārdu „vardarbība”.

Pēc tam izglītojamie piestiprina lapiņas pie tāfeles. Izlasa uzrakstīto un sagrupē – fiziskā, emocionālā, utt. Izglītojamie izsaka savu viedokli par vardarbību.

Nodarbības vadītājs piedāvā izglītojamiem noklausīties tekstu „Jaunais skolēns”.

„Kādu rītu manā dzīvē ienāca Džons Evanss. Viņš bija galīgi noplīsis, apģērbies no vecākajiem bērniem mantotās drēbēs, kuras viņam bija par lielu, un nonēsātās kurpēs, kuras kuru katru mirkli draudēja izjukt.

Džons bija melno sezonas strādnieku dēls, kuri nesen bija ieradušies mūsu mazajā Ziemeļkarolīnas pilsētiņā uz ābolu ražas novākšanu. Šie strādnieki bija nabadzīgāki no nabadzīgākajiem, no savas peļņas viņi tikko varēja paēdināt ģimeni, kur nu vēl – apģērbt.

Tajā rītā nostādamies manas klases priekšā, Džons Evanss atstāja visai nožēlojamu iespaidu. Kamēr skolotāja Parmeles kundze ar pildspalvu rakstīja viņa uzvārdu klases žurnālā, viņš tikai mīņājās no vienas kājas uz otru. Mēs droši nezinājām, ko darīt ar šo nelaimīgo atnācēju, bet pa solu rindām sāka velties klusi nepatikas čuksti.

„Kas tas par putnu biedēkli?” murmināja puika, kas sēdēja aiz manis. „Atveriet logu”, ķiķināja kāda meitene.

„Klase, gribu iepazīstināt ar Džonu Evansu”, Parmeles kundze paziņoja, cenzdamās runāt droši un priecīgi. Džons paskatījās visapkārt, cerēdams, ka kāds viņam uzsmaidīs pretī. Neviens nesmaidīja. Tomēr viņš vēl turpināja smaidīt.

Es aizturēju elpu, cerēdams, ka Parmeles kundze neievēros, ka man blakus ir brīva vieta. Viņa ievēroja gan un turklāt norādīja viņam tieši uz to. Ieslīdējis solā, viņš paskatījās uz mani. Es novērsos, lai viņš nedomātu, ka es būšu viņa jaunais draugs.

Pirmās nedēļas beigās Džons bija ieņēmis stabilu vietu uz mūsu skolas sociālo kāpņu zemākā pakāpiena”

/Kenfīds,Dz.;Hensens, M.V.,Makārtnijs, M. Kā cāļa zupa dvēselei.- Rīga: Aplis, 2001./

Uzdevumi pēc teksta noklausīšanās

Darbs grupās:

1.grupai – Izstrādāt teksta darbības plāna karti.

2.grupai – Aprakstīt Džona emocijas. (Var arī uzzīmēt)

3.grupai – Aprakstīt klasesbiedru rīcību.

4.grupai – Uzrakstīt 5 ieteikumus, kas būtu jādara klasesbiedriem, lai Džons justos labi.___________________________________________________________________________________________________________Materiāls sagatavots Eiropas Komisijas projekta „Droša interneta lietošana” ietvaros (līguma nr. SI-2012-SIC-1231217 SIC LVII)


5.grupai – Uzrakstīt, kādēļ notika emocionāla vardarbība pret Džonu.

Pēc grupu darba prezentācijas skolēni izsaka viedokli par emocionālās vardarbības iedarbību uz kādu personu, kāpēc tā notiek. Galvenais šajā aktivitātē, lai skolēni pieņemtu adekvātu lēmumu par to, ka nevajag otram darīt to, kas pašam nepatīk. Skolotājam nevajadzētu steigties ar savu viedokli, ka slikti otram darīt pāri, bet ļaut skolēniem pārdzīvot un pieņemt lēmumu.



3.2. Goda un cieņas aizsaršana internetāVārda brīvība

Satversmes 100.pants nosaka, ka “ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus”.

Satversmes 95.pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Kā tiesības uz vārda brīvību, tā tiesības uz godu un cieņu ir konstitucionālā kārtībā aizsargājamas cilvēka pamattiesības. Tieši minēto tiesību izpratne ir izraisījusi visai lielu rezonansi sabiedrībā. Problēma ir robežas konstatācijā — kur beidzas vārda brīvība un kur sākas goda un cieņas aizskaršana.

Vārda brīvība ir tiesība, kas reglamentēta turpat vai visos starptautiskos aktos, kas ir attiecināmi uz cilvēktiesību jomu. Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 10.pants nosaka, ka “ikvienam ir tiesības paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no valsts institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām”.

Tomēr apskatāmajai tiesību normai ir arī otrā daļa, kas nosaka: ”tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedrības drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai morāli, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai nodrošinātu tiesas varu un objektivitāti”. Neviena brīvība nav absolūta, tai skaitā vārda brīvība. Vārda brīvība kā tiesiskas valsts kategorija nedrīkst transformēties goda un cieņas aizskārumā. Šo tiesību garantam ir jābūt likumam.

Masu mediji

Masu mediji valstī veido tā saukto ceturto varu. Šī vara, protams, nav jāsaprot kā vara tās klasiskā izpratnē, tomēr tai ir visai būtiska loma sabiedrības dzīvē. Masu saziņas līdzekļu uzdevums ir sniegt informāciju par tēmām, kas interesē sabiedrību. Latvijā masu informācijas līdzekļu darbību regulē 1991.gada 14.februāra likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”.[3] Likuma 4.pants nosaka, ka “masu informācijas līdzekļi vāc, sagatavo un izplata informāciju saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem”.

Minētā likuma 7.pants satur tiešu norādi uz to, ka “aizliegts publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un ceļ tām neslavu”.

Likuma 27.pants nosaka, ka “par nepatiesu, cilvēka godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu vainīgās personas atbild saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem”.

Tātad aizliegums izplatīt personas godu un cieņu aizskarošu informāciju uz žurnālistiem ir attiecināms tādā pašā apjomā, kā uz jebkuru personu. Masu informācijas līdzeklis, no vienas puses, informē sabiedrību par to interesējošām tēmām, bet, no otras puses, pauž arī sabiedrības viedokli. Tas rada nepieciešamību ļoti vērīgi izvēlēties publicējamo informāciju. Šī prasība ir ietverta arī apskatāmā likuma 25.pantā, kas, definējot žurnālista pienākumus, cita starpā nosaka, ka “žurnālista pienākums ir sniegt patiesu informāciju”. Turpretī, “ja masu informācijas līdzeklim nav pierādījumu, ka publicētā informācija atbilst patiesībai, tam nekavējoties tā jāatsauc “(21.pants).



D.Gomiena, skaidrojot Eiropas Cilvektiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu, pauž viedokli, ka ”tiesības brīvi paust savus uzskatus ir būtisks demokrātiskas sabiedrības pamats, tas ir viens no pamatnosacījumiem sabiedrības un indivīda progresam. To var attiecināt ne tikai uz informāciju vai idejām, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai uzskatītas par neaizvainojošām, vai arī pret kurām attieksme ir vienaldzīga, bet arī uz tām, kas apvaino, šokē vai satrauc valsti vai jebkuru sabiedrības sektoru. Tādas prasības izvirza tāds plurālisms, iecietība un liberālisms, bez kuriem nav iedomājama demokrātiska sabiedrība”.[4] Vārda brīvība nenoliedzami ir saistīta ar zināmu devu negatīvas informācijas, ar kritisku vērtējumu, kā arī ar indivīdam nevēlamas informācijas publiskošanu.

Cieņa un gods

Gods un cieņa ir ētikas kategorijas, kas izsaka personības attieksmi pret sevi kā morālo vērtību un sabiedrības attieksmi pret cilvēku, vērtējot viņa rīcību. Cienīt, garantēt indivīda godu nozīmē nodrošināt cilvēka cienīgus dzīves apstākļus un attiekties pret indivīdu kā pret augstāko vērtību. Valsts, aizsargājot minētās kategorijas, garantē indivīda kā personības attīstību. Gods un cieņa ir intereses, kas tiek aizsargātas gan ar civiltiesisko, gan ar krimināltiesisko jurisdikciju. Krimināllikums, aizsargājot godu un cieņu, prezumē šo tiesību īpašo nozīmi indivīda dzīvē.

156.pants. Goda aizskaršana

Par tīšu personas goda aizskaršanu vai cieņas pazemošanu mutvārdos, rakstveidā vai ar darbību - soda ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām."

5. Izteikt 157.pantu šādā redakcijā:

157.pants. Neslavas celšana

Par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), - soda ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām."

Likums Saeimā pieņemts 2003. gada 12. jūnijā.

Negatīvs vai apmelojošs komentārs portālā vai sociālā tīklā, publicēta nepiemērotā brīdī uzņemta fotogrāfija vai pat ar grafisko redaktoru safabricēts attēls, apmelojošs bloga raksts utt. Tie, kas ir saskārušies ar negāciju izpausmēm internetā, saprot, par ko ir runa. Ir jau gana nepatīkami lasīt ķengāšanos par cilvēkiem, kuri ir publiski, bet ne personiski pazīstami. Daudz nepatīkamāk, ja netīri komentāri gāžas pār tuviem cilvēkiem vai pat jums personiski. Ne katrs spēj no tā distancēties un saprast, ka tie, kas “izgāž” savas negatīvās emocijas, slēpjoties aiz šķietamās anonimitātes maskas, patiesībā šādā veidā kompensē kādas nepilnības paši savā dzīvē.

Negatīvie komentāri var būt vērsti pret:

• fizisku personu; • kādu personu, kā uzņēmuma vai iestādes amatpersonu, vadītāju vai darbinieku; • uzņēmumu.

Pret uzņēmumiem parasti vēršas bijušie darbinieki, neapmierināti klienti vai konkurenti. Pret atsevišķiem cilvēkiem var vērsties gan pilnīgi svešinieki, gan arī labi paziņas, piemēram, bijušais



draugs vai draudzene. Turklāt jāņem vērā, ka šie cilvēki slēps savu identitāti, lai jūs tos tik vienkārši neatpazītu. Piemēram, ASV savus pakalpojumus piedāvā tā sauktie privātie kiberdetektīvi, kas palīdz atrast un izsekot vainīgo apmelotāju. Pie mums lielā mērā jāpaļaujas pašiem uz sevi.

Rīkoties vai nē?

Izlasot nepatiesu vai apmelojošu rakstu vai komentāru pirmā reakcija neizbēgami ir atrast apmelotāju un saukt to pie atbildības. Taču pirms uzsākt kādas aktīvākas darbības, jābūt stingrai pārliecībai par to, ka internetā publicētais materiāls nav tikai kāda izteikts personisks viedoklis, kurš nesaskan ar jūsējo, bet gan tiešām ir apmelojums, pret kuru var vērsties likumā noteiktā kārtībā. Kā iespējamos kritērijus, lai identificētu apmelojumu, var izmantot šādus jautājumus:

• Vai apmelotājs apvaino jūs noziedzīga nodarījuma izdarīšanā? • Vai apmelotājs izplata informāciju, ka jums ir smaga un neārstējama slimība? • Vai apmelotājs izsaka ķengājošos apgalvojumus par jūsu profesionālo nepiemērotību vai

garīgajām spējām? • Vai virtuālais uzbrucējs izsaka nopietnus draudus jums vai jūsu tuviniekiem?

Protams, jāizvērtē arī, vai jūs vēlaties tērēt laiku un nervus, lai vainīgo (iespējams) atmaskotu un (iespējams) sauktu pie atbildības. Tāpēc nākamais jautājums, ko varat sev uzdot: ko īsti vēlaties panākt? Varbūt būtu pietiekami, ka nepatīkamā bilde vai apmelojošais komentārs vai raksts tiktu dzēsti no attiecīgā interneta resursa? Ja konstantus un plānveidīgus uzbrukumus saņemat kādā sociālā tīklā, tad jāapsver iespēja dzēst savu profilu šajā tīklā vai pārskatīt “draugu” loku un sava profila drošības uzstatījumus.

Kā rīkoties, ja kāds apmelo jūs vai jums tuvus cilvēkus?

Iespējams, ka ne vienmēr tiesībsargājošās iestādes vai pazīstams jurists var palīdzēt. Ne jau tāpēc, ka negribētu, bet gan tāpēc, ka, neraugoties uz to, ka ķengāšanās un rupjie komentāri internetā ir izplatīti, ne katrs ir gatavs ķerties pie šādas lietas tās specifikas dēļ. Nepietiek ar to, ka apmelojošais komentārs vai raksts ir publicēts internetā. Ir jāspēj atrast cilvēks, kas to publicējis. Ir jāspēj pierādīt, ka tieši šis cilvēks to ir publicējis. Interneta vidē tas nozīmē, ka jāatrod interneta resursa turētājs, jāiegūst un jāizanalizē serveru žurnālfailu pieraksti, jāprot apstrādāt informācija par IP adresēm utt.

Tomēr, ja lieta nopietna, tad ir jārīkojas:

• vērsieties ar iesniegumu policijā, kurā pēc iespējas precīzāk (ar konkrētā resursa nosaukumu, interneta adresi, aizskarošajiem materiāliem, visiem datumiem un laikiem) aprakstiet situāciju. Vēlams informāciju no resursa izdrukāt gadījumam, ja nākamajā dienā apmelojošie materiāli no resursa ir pazuduši;

• kontaktēties ar resursa turētāju (skat. Kā atrast IP adreses un domēna vārda lietotāju), lūdzot dzēst apmelojošo vai aizskarošo informāciju.

Uzmanieties no nepieredzējušu juristu pakalpojumiem! Jāņem vērā, ka mūsu valstī pieredze ar internetā pastrādātajiem nodarījumiem vēl tikai tiek uzkrāta. Nebūt ne visi juristi, advokāti un tiesneši ir saskārušies ar interneta vides īpatnībām. Tāpēc nekautrējieties pajautāt, vai jūsu izvēlētais jurists ir zinošs šajos jautājumos.

https://www.esidross.lv/2011/07/28/ka-cinities-pret-apmelosanu-interneta/


https://www.esidross.lv/2011/07/28/ka-cinities-pret-apmelosanu-interneta/


3.2.1. Reāli stāsti par goda un cieņas aizskaršanu internetā

1. STĀSTS: Liepājas Policijas pārvaldei izdevās atklāt lietu, kad kāda jauniete, gribēdama izjokot paziņu, portālā liepājniekiem.lv ievietoja sludinājumu: "Nogribējusies sieviete (20) ir izslāpusi pēc nerātna seksa!!!" Un pievienots telefona numurs + e-pasta adrese. Policija apzināja iespējamo vainīgo loku un ātri atrada īsto - tā izrādījās cietušās paziņas māsa. Tā kā šī zibenīgi pamanījās nopublicēt atsaukumu, lietu izbeidza. Bet policijā cietušajai izskaidroja, ka viņai vēl ir tiesības vērsties ar sūdzību tiesā, un civilprocesa kārtībā piedzīt no vainīgās apaļu summiņu par morālo kaitējumu.

2. STĀSTS: Kāds, lai izjokotu draugu, ielika sludinājumu, ka viņš uzpērkot cūkas nokaušanai. Varam iedomāties, cik "laimīgs" bija puisis, kuram nepārtraukti zvanīja laucinieki un piedāvāja savus lopiņus... Šinī gadījumā gan draugi izskaidrojās paši, policijas iejaukšanās nebija vajadzīga.

3. STĀSTS: uz kāda uzņēmēja vārda liepajniekiem.lv tika ievietoti provokatīvi iepazīšanās sludinājumi. Šoreiz policija ar IP adresēm galā netika. Palūdzis vainīgā "sludinātāja" IP, uzņēmējs pie darba ķērās pats. Ātri vien noskaidrojās, ka vainīgais ir paša firmas darbinieks. Un šamais uz līdzenas vietas tika atlaists no darba.

Policija atgādina, ka pret anonīmajiem ķengātājiem ir pamatīga runga Krimināllikumā: līdz 1 gadam cietumā vai arests, vai piespiedu darbs, vai naudassods līdz 30 minimālajām mēnešalgām.

Pirmavots: Ita Cērmane "Spļaut uz otru nevar arī anonīmi" «Kurzemes Vārds» , 2008. gada 1. martā



3.3. Pornogrāfija internetā Mūsdienās bērniem ir piekļuve visdažādākajai informācijai visdažādākajos medijos sākot no televīzijas, mūzikas videoklipiem, sludinājumiem līdz internetam un citām modernajām tehnoloģijām. Šobrīd, kā vēl nekad vecāki, skolotāji un citi speciālisti, kas iesaistīti bērna audzināšanā, ir satraukti par to, ka bērns var piekļūt seksuāla rakstura materiāliem un kādu ietekmi redzētie materiāli varētu atstāt uz bērna psihisko un seksuālo attīstību. Liela daļa ziņu, ko saņemam caur masu medijiem cenšas normalizēt aizskarošu seksuālu uzvedību.

Pētījumi liecina, ka bērnam agrā vecumā saskaroties ar seksuāla rakstura materiāliem, to ietekme varētu būt drīzāk negatīva.

Bērns seksuāla rakstura informāciju savā prātā apstrādā savādāk nekā pieaugušais. Agrāk tika uzskatīts, ka bērns vienkārši nesaprot seksuāla rakstura informāciju un tāpēc neatstāj ietekmi, jo bērniem raksturīgs ir konkrētais domāšanas veids un nav vēl attīstījušās abstraktās domāšanas spējas. (No psiholoģiskā viedokļa bērniem apmēram līdz 12g.v. piemīt konkrētā domāšana un viņi visu uztver tiešā veidā, pieņem to par īstu).

Jaunākie pētījumi parāda, ka, lai arī bērns tik tiešām nav spējīgs apstrādāt redzēto seksuāla rakstura materiālu, tā var palikt bērna zemapziņā un ataust atmiņā viņam pieaugot.

Kā bērns saskaras ar seksuāla rakstura materiāliem?

1. Nejauši

Bērni var nejauši saskarties ar seksuāla rakstura materiāliem gan televīzijā, gan internetā, gan citur. Kad šāda saskare notiek, bērnam pat to nesaprotot, redzētais var atstāt negatīvu ietekmi. Pirms bērns pats paspēj novērsties no nepatīkamā (izslēdzot televīziju, izslēdzot datoru), redzētais ir palicis prātā un atstājis ietekmi.

Dažiem bērniem radītā ietekme var būt lielāka nekā citiem, daži varētu piedzīvot stresu un nepatīkamas izjūtas, kamēr citi par redzēto nekad vairs neatcerēsies. Ir bērni, kuriem redzētais var radīt pastiprinātu interesi par seksuāla rakstura materiāliem un mudināt tos meklēt līdzīga rakstura materiālus.

2. Ar nolūku

Pusaudžiem ir dabiska interese par seksu un bieži, tieši internets, ir līdzeklis, ar kura palīdzību tiek meklēta interesējošā (varbūt saistošā vai aktuālā) informācija. Tā kā interneta saturs parasti netiek cenzēts, bērni var itin viegli saskarties ar nepiemērotiem materiāliem. Seksuāla rakstura materiāli var radīt bērnā nepareizus priekšstatus par veselīgām seksuālām attiecībām, kā arī radīt nepareizu izpratni par vērtībām attiecību veidošanā.

Internetā atrodamā seksuāla rakstura informācija bieži vien ir neadekvāta un bērnam kaitīga. Tajā var būt atainotas seksuālas ainas ar vardarbību un necilvēcīgu attieksmi pret cilvēkiem. Eksperti uzskata, ka šāda veida materiāli var veidot spēcīgu, taču nepareizu priekšstatu par veselīgām seksuālām attiecībām. Šajos materiālos trūkst informācijas par attiecību dibināšanu un personisko kontaktu, jo materiāli mudina dibināt seksuāla rakstura attiecības bez emocionālās saites starp cilvēkiem.



Kāpēc bērni meklē pornogrāfiju?

• Ziņkāres dēļ.• Lai gūtu seksuālu baudu.• Lai aizmirstu par ikdienas spriedzi.• Lai kompensētu pozitīvo emociju trūkumu.• Lai mazinātu mazvērtības kompleksus un celtu pašvērtējumu.• Lai iegūtu informāciju, ar kuru pārsteigt draugus vai pievērstu uzmanību.

Kā pornogrāfiski materiāli ietekmē bērnus?

Ja bērns nejauši saskāries ar pornogrāfiju:

• vecumam neatbilstoša un neadekvāta seksuālo attiecību izpratne;• seksuālās attiecības var tikt uztvertas kā vardarbīgas.

Ja bērns apzināti meklējis pornogrāfiju:

• tāpat iespējamas traumatizējošas sekas, kas var vēlāk atsaukties uz paša seksuālajām attiecībām;

• bērns var neizvērtējot pieņemt, ka vienīgais seksuālo attiecību modelis ir bez emocionālās saiknes (starp nepazīstamiem vai mazpazīstamiem cilvēkiem);

• ilgstoši uzturoties un aplūkojot pornogrāfiskas mājas lapas var izveidoties nepareizs priekšstats par attiecību veidošanu, kā arī pretējā dzimuma ārējo izskatu.

Kādu iespējamo ietekmi var atstāt pārlieku ilga pakļaušanās seksuāla rakstura materiāliem?

•Var veidoties vērtības un attieksme pret seksu, kā arī seksuālā uzvedība•Bērnam var agrīni vai priekšlaicīgi veidoties seksualizēta uzvedība•Var mudināt eksperimentēt ar pārlieku seksuāli izaicinošu uzvedību•Var veidot vai formēt attieksmi, ka izaicinoša uzvedība ir pieņemama•Var radīt nepareizus priekšstatus par attiecībām, ārējo izskatu un uzvedību•Var pakļaut riskam kļūt par varmākas upuri, jo attiecību robežas var būt neskaidras•Var pieaugt veselības riski (seksuāli transmisīvās infekcijas, seksuāla izmantošana)•Var pieaugt risks bērna problemātiskai seksuālajai uzvedībai pret citiem bērniem•Var traucēt veselīgai seksuālai attīstībai

Kā rīkoties vecākiem?

Caur masu medijiem (TV, radio, žurnāli, mūzika un tml.) un internetu bērniem ir brīva piekļuve dažādiem seksuāla rakstura materiāliem. Ļoti nozīmīgi būtu palīdzēt bērnam radīt kritisku, vecumam atbilstošu domāšanas veidu. To var palīdzēt veidot:

•uzzinot un interesējoties par to, ko bērns skatās, kādas spēles spēlē;•nosakot ierobežojumus informācijai un spēlēm, kuras bērnam nav piemērotas, sekojot līdzi bērnu darbībām gan reālajā dzīvē, gan tiešsaistē (uzziniet ko viņi dara, par ko interesējas);



•izvietojot mājas datorā vecāku novērošanas programmas un satura filtrus;•izskaidrojot mediju nepareizi radīto priekšstatu par attiecībām;•atklāti runājot par slēptajām negatīvajām ziņām medijos – modeļu skolas, mūzikas videoklipi, reklāmas (vardarbības slavināšana, priekšstati par varu un kontroli, dažādi cita veida stereotipi);•sniedzot informāciju par veselīgām attiecībām un veselīgu seksualitāti, kuru bērns var izmantot tulkojot masu mediju sniegtās ziņas;•veicināt izpratni par veselīgu ķermeņa izskatu;•veicināt izpratni par dzimumu identitāti: (Dažādi attiecību līmeņi (paziņas, draugi, seksuālu attiecību dibināšana; Mīlestība pret kontroli (abpusēji labprātīgas attiecības pret piespiedu attiecībām); Tiesības un atbildība par seksuālo uzvedību; riski veselībai, kas saistīti ar seksuālo dzīvi; Pašlepnums un cieņa (pašvērtējuma nozīmība).

Materiāls no Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas: Vardarbība un pornogrāfija internetā: psiholoģiskais kaitējums bērnam Mg.psych. Inese Muceniece , Uzticības tālruņa darbības nodrošināšanas departamenta psiholoģe



3.4. Naida kurināšana un rasismsLatvijā naida kurināšana uz rasu, etniskās un nacionālās piederības pamata, t.sk. arī internetā, ir aizliegta ar likumu (Krimināllikuma 78.pants). Rasu naida kurināšanu aizliedz gan lielāko ziņu portālu, gan daudzu interneta pakalpojumu sniedzēju lietošanas noteikumi.Latvijā lietas pēc KL 78.panta izmeklē Drošības policija. Laikā no 2003.-2012.gadam ierosināti 92 kriminālprocesi, bet 79 gadījumos lietu ierosināt atteikts.

Lielākā daļa no ierosinātajiem kriminālprocesiem ir saistīti ar interneta vidi – komentāri pie rakstiem lielākajos ziņu portālos, sociālajā tīklā www.draugiem.lv, atsevišķām mājas lapām, kas pauž radikālas idejas, rasistisku dziesmu augšupielāde mājas lapās, u.c. Aptuveni 15 lietas ir saistītas ar rasistiski motivētu vardarbību.

Pirmās divas lietas par rasu/etniskā naida kurināšanu internetā tika ierosinātas 2003. un 2004.gadā. Naida runas pieaugums publiskajā telpā, galvenokārt 2004.-2005.gadā, izraisīja nepieredzētu Drošības policijas ierosināto kriminālprocesu skaitu pēc KL 78.panta pieaugumu: 2003.gadā – 1; 2004.gadā – 1; 2005.gadā – 13; 2006.gadā – 14; 2007.gadā – 16; 2008.gadā – 9; 2009.gadā – 6; 2010.gadā – 6; 2011.gadā – 12; 2012.gada 9 mēnešos – 14 kriminālprocesi.

Lai arī līdz 2007.gadam interneta vide nebija tieši minēta KL 78.pantā, 16 ‘interneta’ lietās tika sodītas vainīgās personas. Par 1 līdz 4 rasistiskiem, naidu kurinošiem komentāriem tika piemēroti naudas sodi no 320-960 Ls, bet vienā gadījumā 2008.gadā persona tika notiesāta ar 120 stundām piespiedu darba.Lielākā daļa komentāru autoru ir bijuši 15-24 gadus veci jaunieši. Komentāri, kas atzīti par naidu kurinošiem ir: aicinājumi uz vardarbību un iznīcināšanu, diskrimināciju pret personu vai personu grupu, sakarā ar to rasi, ādas krāsu, vai etnisko izcelsmi, (piemēram, ebrejiem, krieviem, latviešiem, tumšādainajiem, Āzijas pārstāvjiem, turkiem, čigāniem, u.c.), rasistiskas ideoloģijas paušana.

Rasistisks komentārs internetā – smags noziegums

2007.gadā Saeima grozīja KL 78.pantu un rasu/etniskā naida kurināšana internetā no mazāk smaga nozieguma kļuva par smagu noziegumu. Vienīgais piemērojamais sods šādos gadījumos ir brīvības atņemšana līdz 10 gadiem. Kopš likumdošanas izmaiņām par naidu kurinošiem komentāriem to autoriem piemērota nosacīta brīvības atņemšana no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem ar konkrētu pārbaudes laiku.

Tā kā KL 78.pants ir iekļauts KL vissmagāko noziegumu nodaļā (Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds) šiem noziegumiem nav noilguma. Tas nozīmē, ka pie kriminālatbildības var saukt arī tad, ja rasistisks komentārs ir izteikts pirms vairākiem gadiem un arhivēts. Tā vienā lietā komentārs tika uzrakstīts 2004.gada decembrī, personai mācoties 9.klasē, taču kriminālprocess uzsākts tikai pēc trim gadiem – 2007.gada septembrī un tā paša gada decembrī piemērots naudas sods 480 Ls apmērā.


http://www.draugiem.lv/


Risinājumi

Lai arī Krimināllikuma piemērošana ir viens no risinājumiem naidu kurinošas runas mazināšanā, tas nav vienīgais risinājums. Neskatoties uz to, ka ir ierosināts kriminālprocess, naidīga satura materiāls bieži turpina atrasties virtuālajā vidē un ir joprojām pieejams lielam lasītāju lokam. Tie var būt ne tikai komentāri, bet arī dažāda cita naidīga satura materiāli. Šādos gadījumos arī lasītāji, kuri uzskata, ka materiāls ir prettiesisks, t.sk. neatbilst portālu, citu interneta pakalpojuma sniedzēju lietošanas noteikumiem, var paši par to informēt, izmantojot ziņošanas pogas vai arī rakstīt sūdzības.



3.5. Varmākas internetā

3.5.1. Finanšu krāpnieki internetāInternetu ikdienā izmanto miljoniem cilvēku visā pasaulē, tajā skaitā arī krāpnieki, kas melojot, izliekoties par finansu institūcijām, vai tml. uz mazāk informēto interneta lietotāju rēķina cenšas iedzīvoties. Parasti gan šādam apdraudējumam bērni un jaunieši tiek pakļauti retos gadījumos, taču ir būtiski apzināties arī šāda veida apdraudējumu internetā.

Populārākie veidi kā notiek krāpšanās internetā:

• Krāpšana izsolēs, izpārdošanās, sniedzot maldinošas ziņas par sevi, uzdodoties par izsoles organizatoriem, viltus priekšmetu tirgotājiem, vai tml.;

• “Phishing” – izmantojot e-pastu, noziedznieki viltus mēģina iegūt e-bankas pieejas kodus u.c. informāciju, maldinot par piederību bankai. Informatīvi materiāli par krāpšanās veidiem pieejami katras bankas „Internetbankas

• “Nigērijas vēstules” krāpšanas, sūtot SPAM e-pasta vēstules izmantojot maldinošas ziņas par sevi, piemēram, apgalvojot, ka ir saņemts mantojums, vai nepieciešama starpniecība finanšu darījumu veikšanai, kā arī, ka cilvēks ir laimējis kādā mistiskā (e-pastu adrešu, konkrēta e-pasta pakalpojuma izmantotāju, un tml. loterijā)

• Darba meklēšana Internetā, cietušajam lūdzot nosūtīt savus datus “darba devējam”

• “Spoofing” – personai maskējoties datortīklā, izmantojot citas personas tīkla rekvizītus, būtībā, izlikšanās par citu personu, piemēram attālu paziņu vai tml.

• Cietušajam pašam ievadot personīga rakstura informāciju interneta resursos (piem., pieaugušo mājas lapās, fiktīva rakstura interneta veikalos utt.)

• Lietotāja datorā tiek slēpti instalēta kaitīga programma (tajā skaitā saņemot to kā e-pasta pielikumu vai arī saņemot to kopā ar failiem, kas pievienoti atvērtajai mājas lapai)

• „Sniffing” - tā saucamā “paroļu okšķerēšana” - Noziedznieks var veikt datortīklā pārraidīto datu pakešu analīzi ar speciālu programmu, kas strādā šim tīklam pieslēgtā datorā, cenšoties no Interneta pārraidītiem datiem pārtvert vārdus un paroles, ko lietotāji izmanto piekļuvei pie sava konta, kā arī kontu numurus un kodus, kas tiek izmantoti interneta darījumos – norēķinos par pirkumiem vai citādos maksājumos

• “Sociālās inženierijas” (“social engineering”) paņēmiens – noziedznieki iegūst datus izmantojot dažādas leģendas, uzdodoties par kāda komersanta darbiniekiem, Interneta pakalpojumu sniedzēju, sociālo aptauju veicēju utt. (var būt veikta gan pa telefonu, gan elektroniski); u.c.

Rekomendācijas:

• Izmantojiet drošu norēķinu sistēmu (daudzas Interneta timekļa vietas izmanto drošu datu pārraides tehnoloģijas, piemēram, ”Secure Sockets Layer” (SSL protocol) vai „Secure HTTP” (S-HTTP). Šīs tehnoloģijas tiek izmantotas, lai šifrētu personālo un finansiālo informāciju, kura tiks nosūtīta izmantojot Internetu;



• Strikti un periodiski kontrolējiet naudas plūsmu savām kredītkartēm un debetkartēm, var gadīties, ka kāda legāla pārdevēja norēķinu sistēmā notiek norēķinu karšu informācijas noplūde, pēcāk – nesankcionēta Jūsu naudas līdzekļu izmantošana;

• Nekādā gadījumā neuzglabājiet norēķinu kartes (kredītkartes) datus, u.c. identitātes datus Internetam pieslēgtā datorā;

• Pēc norēķiniem nepieciešamās informācijas pārsūtīšanas nekavējoties izdzēsiet visu šo informāciju no tīklam pieslēgtā datora;

• Norēķinu debetkartes, kuras izmantojat pirkumiem internetā, ir jāpiesaista atsevišķam bankas kontam, kurā tikai pirms pirkuma tiek ieskaitīta nepieciešamā summa;

• Vēlams nemaksāt par preci (vai pakalpojumu) ar norēķinu, kas paredzētas tikai norēķiniem starp personiski pazīstamām personām, sistēmu palīdzību, piemēram, Western Union, Money Gram vai līdzīgas;

• Kontaktējieties ar pārdevēju (darba devēju utt.), noskaidrojiet visas detaļas, apskatiet citu pircēju (lietotāju) atsauksmes, izmantojiet tīmekļa meklētājus;

• Pievērsiet uzmanību kontaktpersonas valstij, uzņēmuma informācijai, izmantotajiem norēķinu veidiem, (piemēram, Āfrikas, Rumānijas tirgotājiem ir liela riska pakāpe), uzņēmuma informācijai ir jābūt skaidrai, ticamai, arī norēķinu veidam ir jābūt kādam populāram resursam;

• Nekautrējieties prasīt padomu personīgi pazīstamiem un uzticamiem cilvēkiem;

• Nepārsūtiet paroles un norēķiniem nepieciešamo informāciju ar e-pasta starpniecību, ja vien netiek izmantota stipra kriptogrāfijas sistēma;

• Saglabājiet informāciju par veiktajiem pirkumiem (u.c. darbībām) Internetā, tajā skaitā izdrukātā formā.

Krāpnieki visbiežāk var uzdoties par:

• bankām un finanšu institūcijām;• apdrošināšanas kompānijām;• tiešsaistes iepirkumu vietnēm (interneta veikaliem);• tiešsaistes izsoļu vietnēm;• tūlītējās ziņojumapmaiņas vai tērzētavu vietnēm;• sociālo pabalstu sniedzējiem un sociālās drošības organizācijām;• loteriju rīkotāju organizācijām.

Pēdējā gada laikā novērota arī krāpnieku aktivitāte, atsaucoties uz Latvijas sludinājumu portālos ievietotiem sludinājumiem, solot par precēm augstākas cenas, taču pēc tam pieprasot segt transportēšanas izdevumus, un tml.

Esiet modri! Apdomājiet vai tiešām kāds vēlētos maksāt divreiz vairāk par preci, ko vēlaties pārdot, vienmēr pārbaudiet informāciju par minētajām kredītsietādēm, norādītajām e-pasta adresēm internetā! ___________________________________________________________________________________________________________Materiāls sagatavots Eiropas Komisijas projekta „Droša interneta lietošana” ietvaros (līguma nr. SI-2012-SIC-1231217 SIC LVII)


Ja jums ir šaubas, ka konkrētais gadījums varētu būt finanšu krāpniecība, ziņojiet www.drossinternets.lv Eksperti izvērtēs gadījumu un sniegs jums atbildi, kā rīkoties konkrētajā situācijā!

Informācija sagatavota ar Valsts policijas kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka Aleksandra Buko atbalstu.

3.5.2. Pedofilu aktivitātes/bērnu seksuāla izmantošanaBērnu seksuāla izmantošana, termini, definīcijas, prevencija

Materiāls no Latvijas Interneta asociācijas Net-Safe Latvia drošāka interneta centrs, 2010.

Bērnu seksuāla izmantošana ir noziegums un globāla problēma, kas sastopama visās pasaules valstīs un arī Latvijā. Seksuāla rakstura vardarbība un seksuāla izmantošana notiek daudz biežāk, nekā mēs iedomājamies un spējam to aptvert. Lai arī pēdējo gadu laikā, arvien biežāk tiek ziņots par seksuālas vardarbības gadījumiem, liela daļa šo gadījumu paliek neatklāti un neviens par tiem neziņo. Katram cilvēkam ir būtiski saprast, kas ir bērnu seksuāla izmantošana, kādas ir pazīmes, ka bērns, iespējams tiek seksuāli izmantots un katram no mums ir atbildība pasargāt bērnus no seksuālas izmantošanas.

Bērnu seksuāla izmantošana ir process, kas bieži sākas krietni vien ātrāk nekā reāla seksuāla aizskaršana.

Latvijas Republikas normatīvo aktu izpratnē - Bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Kā izpaužas seksuāla vardarbība pret bērnu? Bērnu tiesību aizsardzības likuma2 izpratnē seksuāla vardarbība pret bērnu ir bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu.

(Bērnu tiesību aizsardzības likums, skatīts 06.10.2010., pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=49096 Bērnu tiesību aizsardzības likums, skatīts 06.10.2010., pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=49096)


http://www.likumi.lv/doc.php?id=49096




Seksuālas vardarbības veidi.

Zemāk tabulā ir norādīti veidi kā var izpausties seksuāla rakstura vardarbība pret bērnu, vai bērnu seksuāla izmantošana:

Pazīmes, kas liecina par to, ka bērns var būt cietis no seksuāla rakstura vardarbības.

Šīs ir dažas no pazīmēm, kas var liecināt, ka bērns ir cietis no seksuāla rakstura vardarbības, taču ir būtiski atzīmēt, ka šīs pazīmes, ne vienmēr nozīmē, ka bērns ir tieši cietis no seksuāla rakstura vardarbības, pazīmes var parādīties arī citu, ar seksuālu izmantošanu nesaistītiem faktoriem. Pamanot pazīmes centieties noskaidrot, kā tās ir veidojušās un kādi ir iemesli.

Minētās pazīmes parasti attiecināmas uz bērniem, kas nav sasnieguši 12 gadu vecumu.

• Bērnam ir vecumam neatbilstošas zināšanas par dzimumattiecībām, seksu. Bērnam ir zināšanas par seksu un dzimumattiecībām, kas pārsniedz bērna attīstības līmeni. Piemēram, bērns raksturo skaņas, smaržas, garšas vai sniedz seksuālu darbību atainojumu.

• Seksuālas uzvedības veidošanās. Bērns attiecībās ar vienaudžiem, spēlējoties ar rotaļlietām, vai pieaugušo sabiedrībā uzvedas seksuāli; pašapmierināts un neievēro noteiktos aizliegumus, vai ierobežojumus.

• Depresīva uzvedība, attālināšanās. Bērns attālinās no savas ierastās sabiedrības, atsakās iesaistīties rotaļās ar draugiem un atsakās iesaistīties aktivitātēs, kas agrāk sagādājušas prieku.

• Sekmju pasliktināšanās. Bērna sekmes pasliktinās, bērns kļūst skolā un stundās pasīvāks.• Uzvedība kāda konkrēta pieaugušā klātbūtnē sagādā bērnam paaugstinātu stresu, bērns jūtas

nekomfortabli. Bērns pretojas, vai izsaka nevēlēšanos pavadīt laiku kopā ar kādu konkrētu ___________________________________________________________________________________________________________Materiāls sagatavots Eiropas Komisijas projekta „Droša interneta lietošana” ietvaros (līguma nr. SI-2012-SIC-1231217 SIC LVII)

Kontakta seksuāla izmantošana Bez kontakta seksuāla izmantošana

• Ģenitāliju aizskaršana un glāstīšana

• Krūšu aizskaršana un glāstīšana

• Piespiešana aiztikt cita cilvēka ģenitālijas

• Orālais sekss

• Dzimumlocekļa, pirksta vai cita objekta ievadīšana vaginālajā un/vai anālajā atverē

• Mudināšana tiešsaistē tikties reālajā dzīvē nolūku pavest/ iesaistīt bērnu netiklās darbībās

• Aicinājumi, mudināšana uz masturbēšanu, vai lūgumi vērots kā kāds cits masturbē

• Pornogrāfisku materiālu demonstrēšana (aicinājumi apmeklēt pornogrāfiska satura vietnes)

• Bērnu seksuālu izmantošanu saturošu materiālu demonstrēšana

• Seksuāla rakstura komentāru izteikšana/ jautājumu uzdošana

• Ģenitāliju atklāšana, demonstrēšana, attēlu sūtīšana


pieaugušo.• Īpaša vēlme, pārmērīga pieķeršanās kādam pieaugušajam. Bērns īpaši vēlas pavadīt laiku kopā

ar kādu pieaugušo, jo pieaugušais bērnam sniedz īpašus uzmanības apliecinājumus, pasniedz dāvanas vai izturas pret bērnu priviliģēti.

• Agresija. Bērna uzvedība pret apkārtējiem kļūst agresīva (kliegšana, sišana, pazemošana un tml.).

• Pašiznīcības pazīmes. Bērns pats sev fiziski dara pāri un atklāj, ka jūtas bezvērtīgs. Tiek izteiki apgalvojumi kā „es vēlos mirt”, „man nevajadzētu būt dzīvam”, „kāda gan jēga dzīvot?” un tml.

• Fiziski simptomi. Bērnam ir redzami fiziski savainojumi ģenitāliju rajonā (piemēram, sāpes, asiņošana un tml.)

Kas seksuāli izmanto bērnus?

Bērnu seksuāli izmantot var jebkura persona. Parasti tie ir cilvēki, kas ir bērnam pazīstami, vai kuriem ir piekļuve bērnam. Varmāka izmantojot dažādas tehnikas veido attiecības ar bērnu, kas noved pie bērna seksuālas izmantošanas. Parasti attiecības tiek veidotas tā, lai minimizētu seksuālas izmantošanas atklāšanas risku un veidotu kontroli pār bērnu, piemēram, bērns tiek emocionāli terorizēts, nodarījuma atklāšanas gadījumā, bērnam tiek draudēts ar fizisku vardarbību. Parasti varmāka iegūst ne tikai bērna, bet arī pieaugušo, kas ir ap bērnu uzticību un simpātijas. Šis process parasti tiek apzīmēts ar terminu „vervēšana”.

Kas ir vervēšana?

Vervēšana (angļu valodā tiek lietots termins: grooming) ir darbību kopums, ko veic pieaugušais ar mērķi bērnu seksuāli izmantot. Lai varētu notikt bērnu seksuāla izmantošana ir nepieciešams:

•piekļuve bērnam•laiks vienatnē ar bērnu

Lai arī vervēšana nenotiek vienmēr pirms bērna seksuālas izmantošanas, tā tomēr ir diezgan pierasta varmāku uzvedība. Parasti tā sākas ar pastiprinātas uzmanības pievēršanu bērnam, kas sākotnēji, ne vienmēr ir ar seksuālu ievirzi. Ļoti bieži upuri nesaprot, ka ar viņiem tiek manipulēts un, šo procesu, pirms seksuālas izmantošanas, neuztver kā daļu no seksuālas izmantošanas.

Pieaugušo uzmanība, kurai ir jāpievērš uzmanību:

•pieaugušais izrāda pastiprinātu interesi par bērnu•pieaugušais bieži iniciē, vai veido situācijas, lai paliktu vienatnē ar bērnu (vai vairākiem bērniem)•pieaugušais izturas pret bērnu īpaši priviliģēti, vai izrāda īpašu pieķeršanos•pieaugušais kļūstot par ģimenes draugu lielāku interesi izrāda par attiecību veidošanu ar bērnu, nekā ģimenes pieaugušajiem•pieaugušais izrāda īpašu uzmanību vienam konkrētam bērnam ģimenē•pieaugušais atrod iemeslus apdāvināt bērnu•rūpējas par bērna interesēm tā, lai bērns pats iniciētu kontaktu ar pieaugušo, vai arī to darītu bērna vecāki

Aktivitātes, kas pieaugušajam, kuram ir seksuāla interese par bērnu, var likties uzbudinošas; vai, kas parasti tiek izmantotas vervēšanas procesā:



•bērna vannošana;•„nejauša” ienākšana istabā, kad bērns pārģērbjas, vai ir tualetē;•bērna mudināšana iet kopā ar pieaugušo uz tualeti un pieaugušā vērošana;•kutināšana un „nejauša” ģenitāliju aizskaršana;•bērna iesaistīšana aktivitātēs, kurās nepieciešama izģērbšanās (masāža, peldēšana);•cīkstēšanās apakšveļā;•spēļu spēlēšana, kurās nepieciešama ģenitāliju aizskaršana (dakterīši);•seksuālu joku stāstīšana bērnam;•bērna iztaujāšana un ķircināšana par krūšu un ģenitāliju attīstību;•runāšana par seksuāla rakstura tēmām ar mērķi bērnu „izglītot”;•seksuālu materiālu demonstrēšana bērnam;•fotogrāfiju uzņemšana, kur redzams bērns apakšveļā, peldkostīmā, deju kostīmos un tml.

Bērnam ir jāiemāca sevi pasargāt

Daži varmākas pārbaudīs, cik bērns ir informēts par sevis aizsardzību un cik liela pastāv varbūtība, ka bērns par problēmsituācijām stāsta vecākiem. Varmākas drīzāk par upuri izvēlēsies bērnu, kas vecākiem nesūdzas un nestāsta neko par sevi, nekā bērnu, kas tā nedara.

Padomi vecākiem komunicējot ar bērnu kā samazināt risku, ka bērns tiek pakuļat seksuālai izmantošanai?

•Esiet modri un sekojiet līdzi vai neveidojas situācija, vai uzvedība, kas var liecināt par risku.•Sekojiet līdzi un esiet informēti par to, kādas bērnu aizsardzības politikas tiek pieņemtas un ievērotas iestādēs, kuras apmeklē bērns.•Uzmaniet bērnu – ziniet kur viņš/viņa atrodas, ar ko pavada savu laiku.•Mudiniet bērnu sev uzticēties un vēlreiz atgādiniet, ka bērns var jums stāstīt par jebko, kas bērnu satrauc, liek justies nepatīkami, vai rada raizes. Pievērsiet īpašu uzmanību, ja bērna uzvedība pēkšņi mainās, tā var būt paaugstināta stresa, vai nomāktības pazīme.•Pārrunājiet ar bērnu dažādas iespējamās situācijas mudinot bērnu atbildēt, kā viņš rīkotos nonākot konkrētā situācijā.•Pārrunājiet privāto ķermeņa daļu neaizskaramību. Paskaidrojiet, kuras ķermeņa daļas nedrīkst ļaut kādam aizskart.•Pastāstiet par normālu attiecību veidošanu, proti, ka tas nav normāli, ja pieaugušajiem ir īpaša interese par bērniem, pastāstiet, ka bērni parasti draudzējas ar bērniem un pieaugušie ar pieaugušajiem.

Bērna drosme atklāt „Man ir nodarīts pāri!” seksuāla nozieguma atklāšana

Lai arī cik tas šausminoši neliktos vecākiem, ka viņu bērnam būtu jāatklāj patiesība par to, ka viņš/viņa ir bijuši pakļauti seksuāla rakstura vardarbībai, katrs vecāks cer, ka viņu bērns noteikti par kaut ko tādu pastāstītu, un vecāki varētu pārtraukt notiekošo un sniegt bērnam palīdzību.

Vecāki pastāsta bērniem, ka gadījumā, ja kāds bērnu aizskar nepiemērotā (intīmā) vietā vai nodara bērnam pāri, īpaši, ja tas ir pieaugušais, un cer, ka ar to būs pietiekami, lai bērns izstāstītu, ja viņam kāds ir nodarījis pāri. Patiesībā bērnam ir ļoti grūti atzīt un izstāstīt, ka ar viņu ir noticis kaut kas tik šausminošs un tas nav tikai tāpēc, ka bērns nevēlētos par to runāt, tas atkarīgs no tā, kā bērns uztver savus vecākus. Vecākiem vajadzētu pašiem padomāt un atbildēt uz jautājumiem – kā jums šķiet – kā jūs esat mudinājuši bērnam būt atklātam un vērsties pie jums grūtā brīdī un lūgt palīdzību? Kā jums šķiet, kā bērns jums atklātu un pastāstītu par notikušo – kā tas izpaustos?



Mīti/stereotipi:

•Ja bērns ir seksuāli izmantots, viņš par to noteikti un uzreiz pastāstīs vecākiem•Bērns atklās, kas ar viņu noticis uzreiz pēc notikušā, kā arī sniegs detalizētu notikušā aprakstu•Bērns drīzāk atklās, kas ar viņu noticis, ja par notikušo viņam tiks uzdoti tieši jautājumi

Realitāte:

•Tikai 30% upuru, kuri ir seksuāli izmantoti par notikušo izstāsta jau bērnībā, pārējie to, ka pret viņiem ir noticis seksuāla rakstura noziegums atklāj tikai vēlāk, jau kļūstot pieaugušiem. Iemesli tam, ka bērns nevienam par to nestāsta jau bērnībā, parasti ir bailes no vecāku reakcijas un tā, ka varmāka, kas izdarījis noziegumu, varētu fiziski nodarīt pāri bērnam, vai bērna vecākiem.•Parasts ir pieņēmums, ka bērns stāstot par notikušo sniegs skaidru notikušā aprakstu. Patiesībā pētījumi rāda, ka bērns par notiekošo sniedz vispārīgu informāciju un sniedz vairākas netiešas norādes, kas atklāj notikušo.•Bērns varētu atklāt, ka kaut kas ar viņu ir noticis neatklājot, ka tā ir bijusi seksuāla rakstura vardarbība – šādi bērns pārbauda vecāku reakciju uz sniegto informācijas pavedienu.•Ja bērns tam ir gatavs, un reakcija uz nelielo informācijas daudzumu ir, pēc bērna domām, bijusi atbilstoša, viņš varētu atklāt vēl vairāk informācijas, kas norādītu uz notikušo.•Ir pavisam vienkārši palaist garām informācijas pavedienus, kas atklāj, ka pret bērnu ir noticis noziegums. Tos palaižot garām, vai neuztverot pietiekami nopietni, bērnam netiek sniegta vajadzīgā palīdzība un, iespējams, pārdarījumi pret bērnu turpinās.

Bērns, kas varētu censties atklāt, ka kaut kas ar viņu ir noticis varētu izmantot šādas frāzes:•„Es vairs nevēlos iet ciemos pie _______ .”•„Man patiešām nepatīk _________ sabiedrība.”•„Lūdzu neej prom, neatstāj mani pie ____.”•„Man nepatīk, ka neesi mājās.... es jūtos neērti, kad tu neesi šeit ...”•„Es esmu slikts ...”•„Es zinu, ka tu uz mani dusmosies....”•„ ______ man kaut ko izdarīja”•„ ______ man nodarīja kaut ko, kas man nepatika”•„ ______ spēlēs ar mani spēles, kas man nepatīk”

Bērna emocijas atklājot to, ka pret viņu noticis noziegums, varētu būt:

•Emociju neizrādīšana, vienaldzība.•Skumjas un uztraukums•Pēkšņas nepatikas izrādīšana pret kādu konkrētu personu, kuras sabiedrība pirms tam bērnam bijusi patīkama.

Svarīgi! Ja pamanāt bērna uzvedībā konkrētās pazīmes, tas uzreiz nenozīmē, ka bērns ir bijis pakļauts seksuāla rakstura vardarbībai – tā ir tikai viena no daudzām iespējām, kāpēc bērns izrāda stresa pazīmes!

Kā rīkoties vecākiem vai personai, kurai bērns ir uzticējies?

•Uzmanīgi klausieties bērna stāstījumā, bet uzreiz neizdariet nekādus secinājumus, vai pieņēmumus, iespējams bērns atklāj kaut ko pavisam citu.•Centieties noskaidrot patiesību lūdzot bērnam precizēt, vai esat pareizi sapratis to, ko bērns



jums vēlas pateikt. (Piemēram, varat teikt: „Es tikai vēlos pārliecināties, ka esmu tevi sapratis pareizi – vai vari vēlreiz pastāstīt, kas īsti ir noticis?” vai „Pastāsti, kas īsti notika?”)•Nespiediet bērnu atklāt visu notikušo detaļās, jo iespējams bērns tam vienkārši nav gatavs. Ja jūs māc bažas, ka kaut kas tomēr nav kārtībā, konsultējieties ar savu ģimenes ārstu vai speciālistu (psihologu), kas varētu ieteikt kā rīkoties tālāk.•Atcerieties, ka bērns nav pieaugušais! Bērns stāstot par notikušo neuzvedīsies kā pieaugušais un bērna stāstītais ne vienmēr uzreiz iegūs jēgu un būs loģisks. Par noziegumu bērns var atklāt pamazām sniedzot reizēm arī nesaistītu informāciju, kā arī bērns var nezināt precīzu terminoloģiju kā raksturot to, kas ar viņu noticis, īpaši, ja zināšanas par seksuāla rakstura attiecībām ir nepietiekamas.•Nozieguma atklāšana ir process, tā nav vienreizēja aktivitāte, vai vienas reizes saruna, kurā bērns visu atklāj un izstāsta. Gadījumos, kad seksuāla rakstura vardarbība pret bērnu turpinās ilgstoši, bērns par to var izvēlēties klusēt un nevienam nestāstīt, kamēr viņš nav sasniedzis apzinīgu vecumu.•Ir jāsaprot, ka bērns var sākt noliegt notikušo pēc tam, kad par notikušo jau ir kādam izstāstījis. Tas tā var notikt gadījumos, ja bērnu izjautā policijas pārstāvji, vai citi bērnam nepazīstami pieaugušie. Šādos gadījumos ir jābūt īpaši uzmanīgiem un nedrīkst notikušo ignorēt, pat, ja bērns pēkšņi noliedz notikušo, vai arī nespēj detalizēti aprakstīt, kas ar viņu ir noticis.

Kā reaģēt vecākiem?

Kontrolējiet savu reakciju – uzmanieties reaģējot uz bērna stāstīto nepārspīlēt, vai uztvert to nenopietni. Domājiet par savu sejas izteiksmi, žestiem, balss toni, jo bērns ļoti jūtīgi uztver jūsu reakciju.

Lieciet saprast, ka tā nav bērna vaina – pasakiet „tā nav tava vaina, ka tā notika”. Atcerieties, ka ja jūsu uzvedība un žesti neatbildīs jūsu sacītajam, bērns noticēs un labāk uztvers jūsu uzvedību.

Uzslavējiet bērna drosmi par atklātību – bērnam atklāt, kas ar viņu ir noticis ir nepieciešama neiedomājama drosme. Bieži bērni jūtas līdzvainīgi notikušajā un viņu prāts nespēj to uztvert savādāk.

Pasargājiet bērnu – pārliecinieties, ka par notikušo zina tikai tie, kam tas patiešām ir nepieciešams, šāda rīcība palīdzēs bērnam justies mazāk pazemotam.

Izrādiet īpašas rūpes – pētījumi rāda, ka bērniem, kas ir cietuši no seksuālas vardarbības ir nepieciešamas īpašas rūpes, uzmanība un sapratne no pieaugušo puses, īpaši vecāku un skolotāju puses.

Apsoliet bērnam, ka viņam palīdzēsiet, centīsieties pārtraukt notiekošo, kā arī pildiet solījumu.

Ziņojiet par notikušo Valsts varas iestādēm – Valsts policijai un Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.

Meklējiet palīdzību – konsultējoties noskaidrojiet, kā vislabāk ir iespējams palīdzēt bērnam. Fizisku ievainojumu gadījumā tūlīt vērsieties pie ārstiem. Ja bērnam nav fizisku ievainojumu, noskaidrojiet, kā vislabāk sniegt bērnam morālu un psiholoģisku atbalstu.

Ziņošana par seksuāla rakstura noziegumu pret bērnu

Bieži vecāki domā, ka viņu uzdevums ir izmeklēt un pierādīt, ka bērna seksuāla izmantošana patiešām ir notikusi un bērns ir cietis – tomēr – tā nav! Izmeklēšana, apstākļu noskaidrošana ir jāuztic profesionāļiem – bērnu tiesību aizsardzības institūcijām un valsts varas institūcijām.___________________________________________________________________________________________________________Materiāls sagatavots Eiropas Komisijas projekta „Droša interneta lietošana” ietvaros (līguma nr. SI-2012-SIC-1231217 SIC LVII)


Katra cilvēka pienākums ir ziņot par situāciju, ja ir zināms, ka bērns tiek pakļauts vardarbībai, īpaši, ja tiek pakļauts seksuāla rakstura vardarbībai.

Ziņošana ir svarīga, lai pārtrauktu notiekošo noziegumu un vēl divu, ļoti būtisku iemeslu dēļ:

•sniegt palīdzību bērnam, kas ir cietis no vardarbības un nodrošināt bērna turpmāku normālu emocionālo attīstību•sodīt varmāku, kas ir izdarījis noziegumu pret bērnu, lai nodrošinātu, ka no varmākas darbībām necieš vēl kāds

3.5.3. Bērnu seksuālu izmantošanu saturošu materiālu aprite internetāLatvijas Republikas normatīvajos aktos tiek lietota terminoloģija bērnu pornogrāfija, taču šis

termins ļoti daudziem cilvēkiem rada neizpratni, kas tad tie ir par pornogrāfiskiem materiāliem ar bērniem, tāpēc daudz pareizāk būtu lietot terminu bērnu seksuālas izmantošanas atainojums, jo materiāli savā būtībā attēlo seksuāla rakstura noziegumu pret bērnu – izvarošana.

Eiropas Savienības statistikas dati rāda, ka 10% līdz 20% bērnu Eiropā savā bērnībā pārcieš kādu no seksuālās vardarbības formām, un katru dienu tiek radītas 200 jaunas fotogrāfijas, kas ataino bērnu seksuālu izmantošanu. Interneta lapu skaits, kas satur bērnu seksuālu izmantošanu, pieaug, un bērni, kas ir seksuālo noziegumu upuri, paliek arvien jaunāki. Tāpat satraucošs ir rādītājs, ka Eiropā 20% notiesāto noziedznieku, par noziegumu izdarīšanu pret bērniem, pēc atbrīvošanas izdara atkārtotus noziegumus pret bērniem.

Kanādas interneta drošības centra saņemto ziņojumu (laika posmā no 2002.gada septembra līdz 2009.gada martam) analīzes dati parāda, ka bērnu seksuālu izmantošanu saturošas lapas tiek uzturētas vairāk kā 60 dažādās pasaules valstīs, kas skaidri parāda, ka problēma ir globāla. Bērnu seksuālas izmantošanas materiālu saturošo lapu analīze parāda, ka seksuālo noziegumu upuri ir:

•57,4% gadījumu bērni vecumā no 0 līdz 8 gadu vecumam•24,7% gadījumu bērni vecumā no 8 līdz 11 gadu vecumam•13,3% gadījumu bērni vecumā no 11 līdz 14 gadu vecumam•4,3% gadījumu bērni vecumā no 14 – 16 gadu vecumam•0,3% gadījumu bērni vecumā no 16 – 18 gadu vecumam•83% gadījumos seksuālo noziegumu upuri ir meitenes.

Pedofilu aktivitātes internetā

Par potenciālo varmāku un viņa centieniem sameklēt upuri liecina vairākas pazīmes:

•uzsāk saraksti un jautā ļoti personisku informāciju, pieprasa sūtīt fotogrāfijasu;•interesējas par bērna sajūtām, cenšas kļūt par draugu, uzticības personu;•lūdz bērnam sarunāties tiešsaistē vēlās vakara stundās;•attiecības lūdz bērnam saglabāt kā noslēpumu.



Upura vecums Ģimenes loceklis Paziņa Svešinieks

0-5 (10%) 49% 48% 3%

6-11 (58%) 42% 53% 5%

12-17 (32%) 24% 66% 10%

Dati: Snyder, 2010

Problēmas aktualitāte

Internets neatpazīst valstu ģeogrāfiskās robežas, mēs varam atrast un piekļūt gandrīz jebkāda veida informācijai, kas tiek izveidota jebkurā pasaules valstī un vietā. Internets ir lielisks rīks, kas piedzīvojis ļoti strauju attīstību un turpina attīstīties un nākotne bez interneta un tā piedāvātajām iespējām nav iedomājama.

Katru mēnesi internetā tiek aktivizētas 3,143 miljoni dažādas tīmekļa vietnes un interneta lietotāju skaits pasaulē pārsniedz 1460 miljonus cilvēku, jeb vairāk nekā 22% pasaules iedzīvotāju.

Tieši tāpat kā reālajā dzīvē uz ielām mēs varam sastapt zagļus, krāpniekus un cita veida noziedzniekus, tieši tāpat ir arī internetā. Latvijā internetu izmanto vairāk kā 60% visu iedzīvotāju, starp tiem noteikti ir cilvēki ar nelāgiem nodomiem.

Robežas starp reālo dzīvi un internetu paliek arvien neskaidrākas, sevišķi tas ir bērniem un jauniešiem, kas dzīvi bez interneta nevar nemaz iedomāties. Lielbritānijas eksperti ir novērojuši tendenci, ka bērni paši labprātīgi piedalās nelegāla satura veidošanas procesā – proti – varmāka, uzrunājot upuri internetā un veidojot „attiecības internetā” lūdz bērnam pašam sevi kādā konkrētā pozā nofotografēt un fotogrāfiju nosūtīt varmākam, tā bērns it kā brīvprātīgi piedalās nelegāla satura veidošanā, jo neviens jau bērnu nav fotografējis, to izdarījis ir bērns pats. Lielbritānijas pieredze rāda, ka daļā gadījumu šis izveidotais saturs, tad nonāk pedofilu apritē starptautiskā mērogā, pedofilu sociālajos tīklos, veidojot nekomerciālo bērnu seksuālu izmantošanu saturošu saturu. Šo tīklu darbības principi neatšķiras no parastu sociālo tīklu darbības ar vienīgo atšķirību, ka saturs, kas tiek izplatīts un ievietos šajos sociālajos tīklos ir nelegāls un sociālo tīklu darbība ir nelegāla.

Kā tas ir iespējams? Pasaulē diemžēl ne visur ir tik sakārtota likumdošana kā Eiropas Savienībā vai ASV interneta izmantošanas un regulācijas jomā, taču, nopelnīt vēlas katrs, un tāpēc mājas lapas, kas nodrošina konkrētos pakalpojumus iespējams uzturēt valstīs, kur likumdošana šādu portālu darbību neierobežo – iespējas ir ļoti plašas. Tāpat ir jāatceras, ka vairs nav tas laiks, kad interneta saturu veidoja „kāds”, šobrīd mēs katrs varam izveidot tīmekļa vietni, blogu un tml., un policijas resursi nekad nebūs tik lieli, lai apkarotu un pārbaudītu katru informāciju, ko ievietojam internetā – tas vienkārši nav iespējams. Tāpēc, problēmas apkarošanai ir nepieciešams iesaistīt sabiedrību, kura varētu ziņot par atklātu nelegālu interneta saturu, tā cīņu padarot efektīgāku un iespējas izņemt saturu palielinātos.

Ziņot par nelegālu interneta saturu un bērnu seksuālu izmantošanu saturošiem materiāliem iespējams:

•www.drossinternets.lv •Savam interneta pakalpojumu sniedzējam




•Valsts Policijai•Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas uzticības tālrunim 116111

Cīņa pret bērnu seksuālu izmantošanu – kompleksu pasākumu kopums

Noziegumi ir īpaši smagi, un cīņai pret tiem ir jābūt kā vairāku darbību kompleksam, lai nodrošinātu, ka tas notiek patiešām efektīvi. Efektīva cīņa pret bērnu seksuālas izmantošanas noziegumiem sevī ietver:

• darbības, lai tiktu noķerts un attiecīgi sodīts nozieguma izdarītājs, kā arī darbs ar noziedznieku, lai pēc soda izciešanas nenotiktu atkāroti noziegumi;

• darbības, lai tiktu identificēts cietušais bērns, un viņam tiktu sniegta atbilstoša un kvalitatīva palīdzība;

• darbības, lai internetā nenokļūtu materiāli, kas ataino seksuālo noziegumu pret bērnu, lai jau esošie materiāli tiktu izņemti, un lapas ar konkrēto saturu slēgtas.

Cīņā pret bērnu seksuālas izmantošanas problēmu ir jāiesaista gan tiesībsargājošās institūcijas, gan arī jāveic sabiedrības izglītošana par šādu veidu noziegumu nopietnību, uzsverot, ka par gadījumiem, kad ir noticis noziegums pret bērnu vai internetā ir pieejami materiāli, kas satur šo noziegumu atainojumu, ir jāziņo.

3.5.4. Riska grupasSociālās riska grupas izglītojamie, maznodrošinātie, no ārpusģimenes aprūpes iestādēm, bērni, kam pietrūkst atbalsts ģimenē, vai līdzīgās situācijās nokļuvuši bērni un jaunieši.

Nepatīkamās situācijās ar interneta starpniecību var nonākt dažāda vecuma bērni, piemēram:

• bērni, kuri bezmērķīgi „klejo” pa interneta mājas lapām;• pirmsskolas, sākumskolas vecuma bērni un pusaudži;• bērni, kuriem ģimenē trūkst emocionālais siltums;• bērni ar pašvērtējuma un emocionālajām problēmām;• depresīvi noskaņoti bērni, krīzes situācijā nonākušie;• bērni, kuriem radusies atkarība no datora (interneta).

Apskatot dažādas ar internetu saistītas problēmsituācijas, kurās bijuši iesaistīti nepilngadīgie, var secināt, ka vairumā gadījumu tos pavadījusi vieglprātīga uzvedība un zināšanu trūkums. Mēģinot pamanīt tos riska grupas bērnus, kuri varētu būt pakļauti apdraudējumiem virtuālajā vidē vairāk nekā citi, pirmām kartām ir jāvērš uzmanība katra bērna informētības līmenim par dažādiem ar interneta lietošanu saistītiem riskiem atbilstoši vecumam. Piemēram, jaunākā skolas vecuma bērniem ir grūtāk būt kritiskiem un saskatīt atšķirību starp reālo un virtuālo, viena daļa labprāt savas e-pasta vai profila paroles atklāj saviem draugiem un vienaudžiem. Šāda neuzmanība bieži noved pie nevajadzīgiem strīdiem un konfliktiem reālajā dzīvē. Savukārt, gados vecāki bērni, kuriem interneta izmantošana visa veida mērķiem jau ir kļuvusi par ikdienu var būt neuzmanīgi atsevišķās situācijās, piemēram, meklējot iespēju „piepelnīties” vai atsaukties uzaicinājumam draudzēties ar „pievilcīgu” pretējā dzimuma partneri.

Bērnu spēju apzināties riskus un atbilstoši rīkoties lielā mērā nosaka audzināšana un izglītošana ģimenē. Šajā sakarā kā atsevišķu riska grupu var izdalīt tos bērnus, kuri dažādu apsvērumu dēļ (vecāku nolaidība, pamestība novārtā, vardarbība, narkomānija u.c.) jau agrā bērnībā nesaņēma



pilnvērtīgu aprūpi no vecāku puses, palika bez vecāku aizgādības un periodiski tika ievietoti ārpusģimenes aprūpes iestādēs (krīzes centros, bērnunamos). Piemēram, ja ģimenē izpalikusi emocionālā audzināšana un neviens tā īsti neinteresējās par to, ko bērns domā vai jūt, tad drīz vien viņš būs spiests meklēt tuvību ārpus ģimenes. Cilvēki, kuri ļaunprātīgi izmanto bērnus, labi pārzina viņu trūkumus un vājības. Ar manipulācijas palīdzību šie cilvēki liek saviem upuriem sajusties īpašiem un vajadzīgiem, viņi interesējas par bērna grūtībām, labprāt viņus uzklausa un pauž atbalstu.

Tāpat ir svarīgi atzīmēt lietotāju individuālās vajadzības, personības un fiziskās īpatnības, kā arī psihisko attiecību kopumā. Piemēram, sākoties bērnu skolas gaitām sākas arī aktīva sociālo tīklu izzināšana, ko var pavadīt vēlme sacensties ar vienaudžiem, kuram „vairāk draugu, skaistākas bildes, lielāka statistika” u.c. Ja šāda bērna motivācija paliek bez vecāku ievērības, tad attiecīgais risks, ka bērns kļūs paviršāks pret savas personiskās informācijas publiskumu un varētu nonākt saskarē ar nevēlamām personām, būs augstāks. Turpretim tie bērni, kuriem personisku apsvērumu dēļ rodas grūtības klātienē veidot attiecības ar saviem vienaudžiem (jūtas vientuļi, atstumti, nepilnvērtīgi, izjūt trauksmi, kaunu), iespējams, aktīvāk uz citu vajadzību fona izmantos virtuālo vidi, lai apmierinātu vajadzību pēc saskarsmes. Šie bērni biežāk nekā citi izmanto internetu, lai iegūtu draugus bez sākotnējas vēlmes satikties klātienē, taču ar laiku šīs bailes no saskarsmes klātienē var mazināties.



3.6. Interneta atkarībaInterneta atkarība (Internet Addiction Disorder) - psihisks stāvoklis, kas raksturojas ar uzmācīgu vēlmi lietot internetu un nespēju pārtraukt to darīt. Interneta atkarības jēdziens pirmo reizi tika ieviests 1990.g., lai aprakstītu nepārvaramu patoloģisku tieksmi pēc interneta lietošanas.

Atkarība no datora un interneta lietošanas ir tāds stāvoklis, kuru raksturo uzmācīga vēlme lietot datoru un internetu un nespēja pārtraukt to darīt.

Parasti atkarība rodas pamazām, pašam to nemaz nemanot. Turklāt ir vairāki atkarību veidi, kas saistīti ar datora un interneta izmantošanu.

• Atkarība no interneta – apmāta aizraušanās ar azartspēlēm tiešsaistē, izlozēm, iepirkšanos vai pārdošanu, kā arī citām aktivitātēm, kuru īstenošanai nepieciešams internets.

• Atkarība no informācijas – nepārvarama vēlme sērfot internetā vai apmeklēt datu bāzes, lai iegūtu informāciju.

• Atkarība no kiberattiecībām – pārmērīga iesaistīšanās virtuālās attiecībās ar citiem cilvēkiem.

• Atkarība no datorspēlēm – apmāta datorspēļu spēlēšana.

Simptomi, kas liecina, ka iestājusies atkarība

• Dators tiek izmantots, lai izjustu prieku, gandarījumu vai atvieglojumu.• Pārtraucot ar datoru saistītās aktivitātes, parādās nemiers, aizkaitināmība, miega

traucējumi, palielināta trauksmainība, nomāktība vai naidīgums.• Uzmācīgas domas par internetu – par pieredzi, kas gūta pie datora, par drīzāku atgriešanos

pie datora, jaunākās un modernākās datortehnikas un programmatūras pirkšana.• Pieaugoša laika un/vai naudas ieguldīšana ar datoru saistītās aktivitātēs.• Parādās nevērība pret sociāliem, ģimenes, izglītības vai darba pienākumiem.• Melošana par to, cik ilgs laiks tiek pavadīts pie datora.• Izmaiņas dienas režīmā.• Rodas risks zaudēt nozīmīgas personiskās attiecības.• Rodas risks zaudēt sasniegumus, kā arī tiek kavētas turpmākas attīstības iespējas.• Neveiksmīgi mēģinājumi kontrolēt savas ar datoru saistītās aktivitātes.• Fiziski traucējumi – muguras sāpes, acu sausums, neregulāra ēšana, personīgās higiēnas

neievērošana.

Interneta atkarības cēloņi:

• Iespēja iegūt dažādas identitātes dažādās apakšvidēs• Iespēja iegūt plašu atbalsta vidi • Iespēja iegūt vidi, kurā izpaust savas tieksmes un noslieces • Iespēja veidot plašu un dažādu saskarsmi



Būtiski ir saprast, ka datoratkarība nav gripa, kas var uzrasties vienā dienā – vakar vēl vesels, bet šodien no rīta pamostos: slims! Ir svarīgi izprast cēloņus, kā interneta atkarība veidojas un kāpēc bērni nonāk līdz atkarībai.

Ko darīt, ja konstatējat, ka iestājusies atkarība?

Ja jūs savā ikdienā esat ievērojis kaut vienu no minētajiem simptomiem, tad jums ir vajadzīga speciālista palīdzība. Vislabāk konsultēties ar psihologu vai psihoterapeitu, jo interneta atkarība nav tikai slikts paradums. Pārmērīgi ilga laika pavadīšana pie datora un interneta lietošana visbiežāk ir veids, kā cilvēks neapzināti cenšas aizmirsties, izvairīties vai it kā emocionāli aizbēgt no situācijām, kurās rodas drūmas domas, bezpalīdzības un „strupceļa” izjūta.

It kā jau labi, ka cilvēks atrod veidu, kā pats sevi uzmundrināt, vai ne? Tikai viena nelaime: pārāk ilgi uzturoties interneta vidē, viņš pārstāj dzīvot reālajā pasaulē un pats sevi nolemj neveiksminieka liktenim savu turpmāko dzīvi, jo vairs neprot sazināties un sadzīvot ar cilvēkiem sev apkārt.

Vērst skolēnu uzmanību!

Atcerieties! Ar gribasspēku vien atkarību no datora un interneta izmantošanas pārvarēt nevar. Ir jāmeklē cēlonis, kāpēc jums gribas aizbēgt no reālās dzīves virtuālajā pasaulē. Jo, tikai atrodot cēloni un novēršot to, varēsiet sākt saprast, kā gūt pozitīvās emocijas arī ikdienas dzīvē, ne tikai virtuālajā pasaulē.

Šajā gadījumā kā risinājums nederēs mēģinājums pilnīgi atteikties no datora vai interneta. Tādējādi jūs tikai jutīsieties arvien sliktāk un sliktāk, jo neizbēgami domāsiet par internetu, tā piedāvātajām iespējām, par pieredzēto interneta vidē, nevis mēģināsiet uzlabot savu pašsajūtu reālajā dzīvē.

3.6.1. Reāli stāsti un video: Interneta atkarībaVideo:

Labākai tēmas izpratnei un vizuālam piemēram var parādīt pamācošus video klipus:

• Tāds tu draugiem nebūsi vajadzīgs!: http://ej.uz/rwin

• Atkarība internetā: http://ej.uz/jm4w

Patiess stāsts: Atkarība no interneta

Sieviete noraizējusies par savas meitas (15g.v.) uzvedības izmaiņām pēdējā pusgada laikā. Izmaiņas sākusi pamanīt kopš abas ar meitu pārcēlušās uz Rīgu, ar ko meitenei bijis grūti samierināties. Sieviete atceroties savu meitu kā draudzīgu un komunikablu, kura aizrāvusies ar florbolu un skrituļiem, taču šobrīd netiekoties nedz ar draugiem, nedz apmeklējot kādus pulciņus, jo vienīgais ārpusskolas laika pavadīšanas veids esot sēdēšana pie datora. Reizēm meitene pat nav pierunājama iet gulēt pirms pusnakts, jo esot „svarīgas lietas” internetā! Savukārt, kad sievietei pašai nepieciešams internets, tad meitene nelabprāt dodoties uz netālu esošo bibliotēku, kur ir pieejams internets. Sieviete vairākkārtīgi aicinājusi meitu pievērsties kādam hobijam ārpus interneta, taču visas sarunas ātri vien pārvēršoties strīdos. Māte atzīst, ka viņai trūkst laika, ko veltīt meitai – daudz jāstrādā un nereti nākas „darbu nest uz mājām”, jo esot vienīgais ģimenes apgādnieks. Pēdējais strīds par laika pavadīšanu pie datora esot beidzies ar meitenes ieslēgšanos vienā telpā ar datoru un atteikšanos nākt laukā līdz pat nākamās


http://ej.uz/jm4w

http://ej.uz/rwin


dienas rītam. Lai arī no rīta meitene lūgusi mātei atļauju palikt mājās, jo neesot gulējusi visu nakti, sieviete bija uzstājusi meitenei iet uz skolu jeb mājās tikšot atslēgts internets. Jāpiebilst, ka meita nelabprāt stāstot mātei par savām aktivitātēm internetā, vienīgi esot pamanījusi, ka meita daudz laika pavadot portālā draugiem.lv.

Iespējamais risinājums: Šis gadījums parāda sievietes vēlmi un vienlaikus bezspēcību ietekmēt savas meitas brīvā laika aktivitāšu izvēli ārpus interneta. Sieviete ir izmisumā, jo daudzie viņas mēģinājumi ierobežot meitas laiku pie datora tikai apgrūtina konstruktīvu konflikta risināšanu un pasliktina abu savstarpējās attiecības. Mātes sniegtā informācija par meitas uzvedību norāda uz vairākām pazīmēm, kas atbilst no interneta atkarīgas personas uzvedībai, taču svarīgi būtu noskaidrot to, kādas tieši interneta aktivitātes ir meitenes topa augšgalā un, cik lielu ietekmi uz meiteni ir atstājusi dzīvesvietas maiņa. Atsevišķām interneta aktivitātēm, kas saistītas ar sociālo vajadzību apmierināšanu (foto albumu un video klipu komentēšana, to lejupielāde un augšupielāde, apmaiņa ar aktuālo informāciju, jaunu kontaktu veidošana, profilu veidošana dažādos sociālajos tīklos „jo vairāk, jo labāk” un jaunu tehnisku iestatījumu uzstādīšana savam datoram vai mobilajam tālrunim, lai varētu veikt iepriekš minētās darbības) ir liela vērtība pusaudžu vecumā. Šādas aktivitātes pusaudžiem ļauj iegūt zināmu statusu grupā un papildina viņu savstarpējās attiecības reālajā dzīvē. Savukārt pēkšņa ierastās vides maiņa, kas ir cieši saistīta ar piederības sajūtas laušanu, var kardināli mainīt personības īpašības un uzvedību. Iespējams, meitenei grūtības radījusi adaptēšanās jaunajā dzīvesvietā un skolā, līdz ar ko viņa bija spiesta meklēt jaunus veidus savu sociālo vajadzību realizēšanai un paplašināšanai, pārnesot tās uz interneta vidi. Rezultātā, internets kļūst par aizvien aktuālāku un nepieciešamāku primāro vajadzību aizstājošu telpu.

Skolotājam: Gadījums atspoguļo mātes un meitas savstarpējo konfliktu, kur ārējā problēma ir meitas pārlieku ilga laika pavadīšana pie interneta, kas norāda uz uzticēšanās un saskarsmes trūkumu mātes un meitas attiecībās, kā arī iespējamo atsvešināšanos vienai no otras. Ņemot vērā mātes izmisumu un neveiksmīgos mēģinājumus risināt konfliktu, mātei un meitai abām kopā ieteicams vērsties pie psihologa vai psihoterapeita.

Patiess stāsts: Atkarība no sociālo tīklu pakalpojumiem

12 gadīgu meiteni ļoti satrauc gaidāmā vecāku reakcija, kad viņi uzzināšot meitenes mobilā tālruņa mēneša rēķinu, kura izmaksas gatavojas krietni pārsniegt pieļaujamās robežas. Meitene skaidroja, ka praktiski nevienam nezvanot un īsziņas nesūtot, taču summa varot sasniegt pat 15 Ls. Meitene ar nožēlu paskaidro, ka visa nauda aizejot uz bezjēdzīgiem tēriņiem internetā, piemēram, papildinot foto albūmus, pērkot labāku statistiku online spēlēs u.c. Vecāki jau iepriekš esot norādījuši uz meitenes lielajiem mobilā tālruņa rēķiniem un aicinājuši viņai kontrolēt savus tēriņus, pretējā gadījumā, tikšot piemērotas sankcijas. Meitene bija ņēmusi vērā vecāku ieteikumu un nosolījusies sevi kontrolēt, taču diemžēl ir pienācis jauns mēnesis un situācija ir tāda pati, kā iepriekš.

Iespējamais risinājums: Meitenei būtu ļoti vērtīgi, neskatoties uz savu satraukumu, tomēr aprunāties ar vecākiem, jo viņi ir tie, kuri varētu uzklausīt un censties palīdzēt, jo nomaksāt telefona rēķinu nav pašas meitenes spēkos. Sajūtu atbrīvošana ar vārdu palīdzību ir viens no labākajiem veidiem, kā mazināt savu sakāpināto spriedzi un ar skaidru prātu paraudzīties uz notikušo. Uzdrīkstēties runāt pirmajai, apzinoties to, ka vari tikt sodīta ir ļoti grūti, jo domas tiek koncentrētas vienīgi uz sodu, kas izsauc bailes. Sarunu ar vecākiem būtu svarīgi sākt nevis taisnojoties, bet gan nosaucot vārdos pašreizējās jūtas, t.i., atzīstot, ka jūties vainīga un nožēlo, ka neesi spējusi kontrolēt sava mobilā tālruņa rēķinu. Svarīgi ir mēģināt uzticēties vecākiem, atklāti izstāstot, kāpēc tālruņa rēķins ir tik liels.



Skolotājam: Konkrētais gadījums norāda ne tikai uz meitenes vecumam raksturīgu aizraušanos savu sociālo vajadzību apmierināšanai, bet arī uz iespējamām grūtībām paškontroles un gribas sfērā. Šādas problēmas apgrūtina iespēju paša spēkiem pretoties uzvedības modelim un ir pamatā atkarībai no kādas konkrētas darbības, izmantojot internetu.

3.6.2. Papildu informācija par interneta atkarībuBūtiski ir saprast, ka datora/ interneta atkarība nav gripa, kas var uzrasties vienā dienā – vakar vēl vesels, bet šodien no rīta pamostos: slims! Ir svarīgi izprast cēloņus, kā datora/ interneta atkarība veidojas un kāpēc bērni nonāk līdz atkarībai.

Kā galvenos iemeslus varam minēt:

1. Vecāki paši ir datora un interneta atkarības veicinātāji, jo

• savas ērtības labad priecājas, ka bērns sēž pie datora; nav pašiem ar viņu jārunājas un jānodarbojas;

• paši ar savu attieksmi veicina, ka bērns ikdienas dzīvē jūtas nesaprasts, nelaimīgs: neviena nav mājās, vecāki tikai pārmet par nesekmīgām atzīmēm, nevis pajautā, vai varbūt vajadzīga palīdzība? Gan skolā, gan mājās bērns tiek tikai kritizēts, ka neatbilst ideālajam bērnam, ko gribētu vecāki un skolotāji sagaidīt, bet tādējādi bērns pats sāk justies nevērtīgs, niecība, neveiksminieks – un gribas taču aizbēgt no negatīvām emocijām! Tad dators ir ideāls draugs: palīdz aizmirsties, ir interesants, var izlādēt ikdienas negatīvās emocijas un var arī interneta vidē izveidot sev mākslīgu identitāti: veiksmīgo varoni! Un neviens taču neuzzinās, kas patiesībā slēpjas aiz „krutā džeka” vai „ideālās beibes” tēla.

2. Bērns vienkārši iekrīt azartā: jaunas spēles, kurās grib uzvarēt, jaunas iespējas... Un, ja reālajā dzīvē interesantu vilinājumu pietrūkst, tad meklēt asus pārdzīvojumus interneta vidē kļūst par paradumu.

Visvienkāršākais kritērijs, lai atšķirtu, „vai mans bērns ir vai nav datoratkarīgs”, ir – ja bērns, strādājot ar datoru, domā, ko viņš interesantu darīs, kad beigs darboties ar datoru, un patiešām viņa brīvais laiks ir aizpildīts arī ar citiem hobijiem vai patīkamām lietām – tad ar bērnu ir viss kārtībā, un par to, ka viņš pie datora pavada daudz laika, nav pamata uztraukties. Taču, ja bērns, arī nestrādājot pie datora, visu laiku sapņo, ka tikai tad viņš jutīsies labi, kad tiks pie datora – tad var runāt par atkarību.

Līdz ar to ir skaidrs, ka tikai ar aizliegumu lietot datoru un ar laika ierobežojumu, cik ilgi drīkst lietot datoru, interneta un datora atkarības mazināšanai nekas nebūs līdzēts. Tāpat bērna domas aizņems tikai viens: kā lai es tieku pie datora? Vēl vairāk - tā kā internets šiem bērniem zināmā mērā kalpo par pozitīvo emociju avotu, aizliegums var veicināt depresijas attīstību. Laika ierobežojums ir ieteicams tikai citā aspektā: veselības dēļ – acis, mugurkauls, muskuļi, mazkustīgums u.tml.

Bet reāla palīdzība saistās ar cēloņu novēršanu:

• esam bērnam blakus gan grūtībās, gan neveiksmēs, nepārmetam viņam, palīdzam tikt ar tām galā, uzmundrinām – lai ar saviem sarūgtinājumiem un drūmajām domām viņš nāk pie mums, nevis iet virtuālajā vidē;



• aizpildām bērna laiku ar citām interesantām, labām lietām, kurās bērns var gūt pozitīvas emocijas gan no pašām nodarbēm, gan no iespējas būt kopā ar vecākiem vai draugiem. Ja vecāki saka, ka viņu bērns negrib nekad pavadīt laiku kopā ar viņiem – tātad bērns jau ir zaudējis ticību, ka ar vecākiem kopā viņš varētu justies labi. Un tam nav nekāda sakara ar vecāku aizņemtību: bērniem pat vairāk par reālo laiku, ko pavada kopā ar vecākiem, ir vajadzīga apziņa un ticība, ka tad, kad bērnam tas būs vajadzīgs, tad vecāki būs kopā ar viņu – un tie ir varbūt tikai atsevišķi brīži, bet bērnam nozīmīgi brīži!

• ja bērns ir iekritis jaunās virtuālās pasaules iespēju iepazīšanas azartā, tad nepārmetam viņam to, bet gan ar interesi ļaujam viņam izstāstīt, ko jaunu viņš ir apguvis – bet noteikti noorganizējam arī kādas reālas aktivitātes, kuras bērns varētu tikpat aizraujoši iepazīt.

Diemžēl prakse liecina, ka vecāki sāk uztraukties un meklēt palīdzību tikai tad, kad stāsti jau ir: „... jau pusgadu bērns neiet uz skolu, sēž tikai pie datora...”, „...pēdējā gadā kļuvis nesekmīgs visos mācību priekšmetos, no stundām bēg uz māju, lai tiktu pie datora....” , „kad bija nosēdējis internetā trīs diennaktis, un es aizliedzu iet pie datora, izlauza istabas durvis...”, „.... jau vairākus mēnešus ar mums nerunā, virsū neskatās, acis tikai datorā...” – ar šiem simptomiem atkarības slimība nesākas, tās jau ir ļoti ielaistas, smagas formas.

Svarīgi ir atbildēt uz jautājumu – kāpēc vecāki bija tik vienaldzīgi pret savu bērnu, ka neievēroja pirmos mazos simptomus, un uzreiz nesāka domāt, ka kaut kas mūsu dzīvē jāmaina, bet gan gaidīja, kamēr problēma samilzīs tik ļoti? Vai tiešām cerēja, ka problēma pāries pati no sevis? – tā nenotiks! Vai gaidīja, ka kāds cits (pedagogs, psihologs) pavicinās brīnumnūjiņu, un bērna internetatkarība būs izdziedināta – arī tā nebūs!

Jebkura atkarība ir neveiksmīgu attiecību slimība, un, tikai uzlabojot attiecības, var mazināt tieksmi pēc atkarības priekšmeta.

Kā to izdarīt – tur gan var palīdzēt speciālista – psihologa vai psihoterapeita – padoms, bet jādara būs pašiem. Pavisam smagos gadījumos bērnam (un vecākiem arī) var būt papildus nepieciešama narkologa konsultācija.

(Informāciju sagatavoja „Centra Dardedze” psiholoģe Laura Ļebedeva un Net-Safe Latvia Drošāka interneta centra eksperte, psiholoģe Dace Bērziņa )



3.7. Komerciāls interneta satursBērni un interneta mārketings

Internets reklāmdevējiem ir efektīvs līdzeklis, kā uzrunāt bērnus un skolēnus, un internetā tiek reklamētas daudzas preces, par kurām bērni sajūsminās.

Uz bērniem vērstas reklāmas tiek kontrolētas

Bērniem un skolēniem paredzētās reklāmas tiek vērtētas un kontrolētas, izmantojot stingrākus kritērijus, nekā tām reklāmām, kas paredzētas pieaugušajiem, jo mazi bērni ir daudz uzņēmīgāki pret reklāmu ietekmi. Birojs, kas atbildīgs par reklamēšanās standartu ievērošanu, (Advertising Standards Authority) ir izveidojis prasību sarakstu reklāmām, kas paredzētas maziem bērniem.

Šis saraksts ir publicēts: http://www.asa.org.uk/asa/codes/cap_code/showcode.htm?clause_id=1731.

Dažas no prasībām: • reklāmai uzreiz jābūt atpazīstamai kā reklāmai. • jāizrāda cieņa pret bērniem;• izklaidi, piemēram, spēles, nedrīkst pārtraukt ar reklāmām un tajā arī nedrīkst būt saite uz

reklāmām.

Jūsu rīcība: • lietojiet internetu kopā ar savu bērnu un māciet viņam atpazīt reklāmas, un noteikt tās mērķus. • informējiet Patērētāju tiesību aizsardzības aģentūru vai pakalpojumu sniedzēju, ja konstatējat

nepiemērotas reklāmas.

Bērna pasargāšana no tiešā mārketinga

Tiešais mārketings, izmantojot e-pastu vai īsziņas, ir atļauts tikai tad, ja iesaistītā persona iepriekš ir devusi savu piekrišanu. Ja bērns ir norādījis savu personisko informāciju, piemēram, piedaloties kādā konkursā internetā, viņš netiešā veidā ir devis savu piekrišanu tiešajam mārketingam.

Maksas pakalpojumi un bērnu iepirkšanās tiešsaistē

Visus pirkumus, kas tiek veikti internetā vai izmantojot mobilo tālruni, ir jāveic pieaugušajiem vai pieaugušajiem tie ir jāapstiprina.

Padomi:• ar bērnu vienojieties par iepirkšanās noteikumiem internetā; • sadarbojieties ar operatoru, lai iestatītu visus nepieciešamos tālruņa vai īsziņu bloķēšanas vai

tēriņu limita iestatījumus bērna mobilajā tālrunī; • ziņojiet NetSafe (wwww.netsafe.lv) vai pakalpojuma sniedzējam par visām neatbilstošajām

vietnē • izveidojiet ģimenes e-pasta adresi, ko izmantot, ja jūs vai jūsu bērns vēlas veikt pirkumu

tiešsaistē.(www.draudzigsinternets.lv)


http://www.draudzigsinternets.lv/

http://www.asa.org.uk/asa/codes/cap_code/showcode.htm?clause_id=1731


Pielikums 1: MK noteikumi nr. 1613

Ministru kabineta noteikumi Nr.1613

Rīgā 2009.gada 22.decembrī (prot. Nr.89 152.§)

Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam,

kurš cietis no prettiesiskām darbībām

Izdoti saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 51.panta otro daļu un

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta 2.4 daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā par valsts budžeta līdzekļiem sniedz nepieciešamo palīdzību bērnam, kurš ir prettiesisku darbību – noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālas izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības (turpmāk – vardarbība) – upuris, lai viņš atgūtu fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā, tai skaitā kārtību, kādā nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds" (turpmāk – Latvijas Bērnu fonds) organizē sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu par valsts budžeta līdzekļiem no vardarbības cietušiem bērniem (turpmāk – sociālās rehabilitācijas pakalpojumi), un šī valsts deleģētā uzdevuma izpildes nosacījumus.

2. Bērnam, kurš cietis no vardarbības, nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, arī medicīnisko rehabilitāciju, nodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

3. Ja ārstniecības iestādē sniegta palīdzība bērnam, kuram konstatētas iespējamas vardarbības sekas, ārstniecības iestāde nekavējoties par to ziņo policijai un pašvaldības sociālajam dienestam.

4. Ja bāriņtiesai radušās aizdomas, ka bērns cietis no vecāku vardarbības, tā informē pašvaldības sociālo dienestu un pēc tam, kad bērns saņēmis nepieciešamo ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju, nosūta bērnu pie psihologa vai sociālā darbinieka, kurš izvērtē un nosaka, vai bērnam nepieciešama sociālā rehabilitācija.

5. Ja ir aizdomas, ka bērns no vardarbības cietis bērnu aprūpes iestādē, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai ieslodzījuma vietā (turpmāk – iestāde), iestādes vadītājs, bērna vecāki, audžuģimene vai aizbildņi par to informē bāriņtiesu, pašvaldības sociālo dienestu un pieprasa psihologa vai sociālā darbinieka atzinumu par cietušo bērnu.

6. Psihologs vai sociālais darbinieks pēc cietušā bērna vecāka, aizbildņa, iestādes vadītāja, audžuģimenes vai bāriņtiesas pieprasījuma 10 dienu laikā sniedz atzinumu.

Atzinumā norāda šādu informāciju:

6.1. vai bērnam ir psiholoģiskas traumas pazīmes;

6.2. nepieciešamie sociālās rehabilitācijas pasākumi;





6.3. vai sociālo rehabilitāciju vēlams saņemt bērna dzīvesvietā (turpmāk – dzīvesvieta) vai iestādē, vai sociālās rehabilitācijas institūcijā;

6.4. vai bērnam ir nepieciešams sociālās rehabilitācijas kurss līdz 30 dienām vai komplekss sociālās rehabilitācijas kurss līdz 60 dienām sociālās rehabilitācijas institūcijā;

6.5. vai nepieciešams, lai sociālās rehabilitācijas institūcijā kopā ar bērnu uzturētos viņa ģimenes loceklis vai persona, kas bērnu aprūpē, ņemot vērā bērna psiholoģisko stāvokli un vecumu.

7. Ja saskaņā ar psihologa vai sociālā darbinieka atzinumu ir nepieciešams, lai kopā ar bērnu sociālās rehabilitācijas institūcijā uzturētos kāds viņa ģimenes loceklis vai persona, kas bērnu aprūpē, šīs personas uzturēšanos attiecīgajā institūcijā finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

8. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā vai iestādē sniedz konsultāciju veidā (ne vairāk par desmit 45 minūšu konsultācijām) vai sociālās rehabilitācijas kursa veidā sociālās rehabilitācijas institūcijā.

9. Pēc sociālo pakalpojumu sniedzēja pamatota iesnieguma Latvijas Bērnu fondam sociālās rehabilitācijas kurss līdz 30 dienām vai komplekss sociālās rehabilitācijas kurss līdz 60 dienām var tikt pagarināts.

10. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz iespējami tuvu dzīvesvietai.

11. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu koordinē pašvaldības sociālais dienests, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

11.1. bērna vecāka, aizbildņa, iestādes vadītāja, audžuģimenes vai bāriņtiesas iesniegumu par nepieciešamību bērnam piešķirt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, norādot, no kāda veida vardarbības bērns cietis un kur tā notikusi;

11.2. psihologa vai sociālā darbinieka atzinumu;

11.3. izrakstu no stacionārā vai ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u) par saņemto ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju (ja tāda sniegta).

12. Pašvaldības sociālais dienests:

12.1. pieņem šo noteikumu 11.punktā minētos dokumentus un reģistrē tos īpašā žurnālā;

12.2. triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 11.punktā minēto dokumentu saņemšanas:

12.2.1. izsniedz iestādes vadītājam, bērna vecākam, audžuģimenei, aizbildnim vai bāriņtiesai nosūtījumu bērna sociālajai rehabilitācijai kādā no minētajām vietām:

12.2.1.1. dzīvesvietā vai iestādē pie pakalpojumu sniedzēja, ar kuru pašvaldība noslēgusi attiecīgu līgumu. Līgumā norāda sniedzamo pakalpojumu, tā apjomu un atbilstību normatīvajiem aktiem par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem, līguma summu, pakalpojuma sniegšanas kārtību, kā arī pakalpojuma sniegšanas laiku;

12.2.1.2. Latvijas Bērnu fonda norādītajā sociālās rehabilitācijas institūcijā līdz 30 dienu ilgam sociālās rehabilitācijas kursam;


http://www.likumi.lv/doc.php?id=202912#p11



12.2.1.3. Latvijas Bērnu fonda norādītajā sociālās rehabilitācijas institūcijā līdz 60 dienu ilgam kompleksam sociālās rehabilitācijas kursam;

12.3. kontrolē šo noteikumu 12.2.1.1.apakšpunktā minētā līguma izpildi un sniegtā sociālā pakalpojuma apjoma atbilstību noslēgtajam līgumam;

12.4. pēc pakalpojuma sniedzēja nodrošinātā pakalpojuma pabeigšanas un pakalpojuma pieņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša piektajam datumam, iesniedz Latvijas Bērnu fondā pārskatu par bērniem, kuri saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā vai iestādē, un nosūta dokumentus par šo pakalpojumu apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem;

12.5. ja nepieciešams, organizē bērna nokļūšanu līdz sociālo pakalpojumu sniedzējam;

12.6. informē pašvaldības iedzīvotājus par iespējām saņemt valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, kuri cietuši no vardarbības, kā arī par pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem un kārtību;

12.7. sniedz nepieciešamo atbalstu un palīdzību bērnam, kurš cietis no vardarbības, un bērna ģimenei sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas laikā, kā arī pēc tam.

13. Latvijas Bērnu fonds:

13.1. organizē sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu institūcijā nodibinājumos, kuru vienīgais dibinātājs ir Latvijas Bērnu fonds, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē publisko iepirkumu, nodrošinot, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā ir pieejami visos plānošanas reģionos;

13.2. ja nepieciešams, atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē publisko iepirkumu, izvēlas citus Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētus sociālo pakalpojumu sniedzējus un slēdz līgumus ar tiem. Līgumā norāda sniedzamo pakalpojumu, tā apjomu un atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, līguma summu, pakalpojuma sniegšanas, tā samaksas un pārskatu sniegšanas kārtību, pušu pienākumus un atbildību, pakalpojuma sniegšanas laiku;

13.3. pamatojoties uz pašvaldību sociālo dienestu sniegto informāciju, lemj par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu konkrētām pašvaldībām un slēdz līgumus ar pašvaldību sociālajiem dienestiem par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu dzīvesvietā, kā arī samaksā par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, kuri sniegti dzīvesvietā. Līgumā norāda sniedzamo pakalpojumu, tā apjomu un atbilstību normatīvajiem aktiem par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem, līguma summu, pakalpojuma sniegšanas, samaksas un pārskatu sniegšanas kārtību, pušu pienākumus un atbildību, pakalpojuma sniegšanas laiku;

13.4. saskaņā ar pašvaldību sociālo dienestu un citu sociālās rehabilitācijas institūciju sniegto informāciju veido datubāzi par dzīvesvietā, iestādē un sociālās rehabilitācijas institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem bērniem, kuri cietuši no vardarbības;

13.5. reizi mēnesī sniedz Labklājības ministrijai informāciju par sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apjomu un izlietoto valsts finansējumu atbilstoši šo noteikumu 14.punktā minētajam līgumam;

13.6. informē iedzīvotājus par iespējām saņemt valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, kuri cietuši no vardarbības, kā arī par pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem un kārtību.




14. Labklājības ministrija slēdz ar Latvijas Bērnu fondu deleģēšanas līgumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu. Līgumā iekļauj sociālās rehabilitācijas pakalpojumu finansēšanas nosacījumus, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanas pārraudzības un informācijas aprites kārtību, finanšu un statistikas pārskatu sniegšanas noteikumus un citus pakalpojumu sniegšanai būtiskus noteikumus.

15. Pašvaldības sociālā dienesta lēmumu var apstrīdēt novada vai republikas pilsētas domē. Novada vai republikas pilsētas domes lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

16. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 8.septembra noteikumus Nr.719 "Kārtība, kādā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, sniedz nepieciešamo palīdzību" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 143.nr.).

17. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Labklājības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre T.Koķe




Pielikums 2: Naida runa: Interneta ziņu portālu monitoringsInterneta ziņu portālu monitorings 16.martā un 9.maijā

Latvijas Cilvēktiesību centrs projekta „Naida runas monitorings” (Nr. DIKS-12-882-lī)1

ietvaros, vairākos Latvijas sabiedrībā pretrunīgi vērtētos vēsturiskos datumos (16.marts, 9.maijs) veica interneta ziņu portālos publicēto rakstu komentāru monitoringu, kā arī izskatīja saņemtās sūdzības par atsevišķiem komentāriem. Monitorings tika veikts šādos interneta ziņu portālos: www.apollo.lv, http://rus.apollo.lv/, www.delfi.lv, http://rus.delfi.lv, www.tvnet.lv, http://rus.tvnet.lv/.

Tika vērtēta komentāru atbilstība gan interneta ziņu portālu lietošanas noteikumiem2, gan arī Latvijas likumdošanai (Krimināllikuma 78.pantam3). Uzmanība tika pievērsta komentāriem, kuros pausti:

- publiski aicinājumi uz vardarbību, naidu, diskrimināciju; - publiska goda aizskaršana vai neslavas celšana;- draudu izteikšana pret personu vai personu grupu, sakarā ar to rasi, ādas krāsu, valodu,

reliģiju, pilsonību, nacionālo vai etnisko izcelsmi;- ar rasistisku nolūku un publiska tādas ideoloģijas paušana, kas sludina pārākumu vai

noniecina vai nomelno kādu personu grupu sakarā ar to rasi, ādas krāsu, valodu, reliģiju, pilsonību, nacionālo vai etnisko izcelsmi.

Avoti internetā:Naida noziegumi Latvijā : likumdošana un policijas prakse http://cilvektiesibas.org.lv/site/attachments/29/01/2012/Naida_noziegums_LAT_internetam.pdfNaida runas monitorings internetāhttp://cilvektiesibas.org.lv/lv/projects/naida-runas-monitorings-216/ Publicēts: 2012-10-25

Monitoringa mērķis bija pārbaudīt, kā interneta ziņu portāli reaģē uz sūdzībām par iespējamu pretlikumīgu saturu, jo saskaņā ar ES Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 2000/31/EK 14.pantu4

1 Projekts „Naida runas monitorings” (Nr. DIKS-12-882-lī). Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Par publikācijas saturu pilnībā atbild biedrība „Latvijas Cilvēktiesību centrs” un tas nevar tikt uzskatīts par Rīgas domes IKSD viedokli. Projekts īstenošanas laiks: no 2012. gada 1. marta līdz 31. jūlijam.2 Ziņu portālu lietošanas noteikumus skatīt pielikumā.3 78.pants. Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana: (1) Par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. (2) Par tādu pašu darbību, ja tā saistīta ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem vai ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks, vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=88966 4 Eiropas Parlamenta Un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību). Pieejama: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32000L0031:LV:HTML


http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32000L0031:LV:HTML


http://cilvektiesibas.org.lv/lv/projects/naida-runas-monitorings-216/

http://cilvektiesibas.org.lv/site/attachments/29/01/2012/Naida_noziegums_LAT_internetam.pdf

http://cilvektiesibas.org.lv/site/attachments/29/01/2012/Naida_noziegums_LAT_internetam.pdf

http://www.humanrights.org.lv/html/lv/aktual/publ/29937.html?yr=2008


http://rus.tvnet.lv/

http://www.tvnet.lv/

http://rus.delfi.lv/

http://www.delfi.lv/

http://rus.apollo.lv/

http://www.apollo.lv/


„pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par šādu informāciju, ar noteikumu, ka: a) pakalpojuma sniedzējam nav faktisku zināšanu par nelikumīgu darbību vai informāciju un, [tas nezina par faktiem vai apstākļiem, kas liecina par nelegālu darbību vai informāciju]; vai b) pakalpojuma sniedzējs pēc šādu ziņu iegūšanas rīkojas ātri, lai izņemtu šādu informāciju vai liegtu tai pieeju”.

Monitoringa laikā tika izmantotas gan interneta ziņu portālu radītās ziņošanas iespējas, gan arī atsevišķos gadījumos - nosūtītas vēstules ziņu portālu redakcijām.

Monitoringa laikā tika analizēti aptuveni 9 000 komentāri pie vairāk kā 45 rakstiem. No tiem 33 raksti bija latviešu ziņu portālos un 12 raksti krievu ziņu portālos. Portāliem tika nosūtīti ziņojumi par vairāk kā 200 komentāriem.

16. marts

2012. gada 16.martā tika veikts rakstu, kuri saistīti ar leģionāru atceres dienas pasākumiem, komentāru monitorings interneta ziņu portālos: www.apollo.lv, http://rus.apollo.lv/, www.delfi.lv, http://rus.delfi.lv, www.tvnet.lv, http://rus.tvnet.lv/.

Projekta ietvaros tika monitorēti 22 raksti. No tiem tika ziņots par komentāriem, kas pievienoti 15 rakstiem, savukārt attiecībā uz 7 rakstiem pievienotajiem komentāriem netika ziņots.

Visvairāk komentētie raksti:

latviešu valodā: Leģionāru atceres diena Rīgā: pasākumi noritējuši mierīgi; trīs aizturētie (738 komentāri) http://www.delfi.lv/news/national/politics/legionaru-atceres-diena-riga-pasakumi-noritejusi-mierigi-tris-aizturetie.d?id=42211916 un

krievu valodā: ОНЛАЙН: В Риге состоялось шествие латышских легионеров (1402 komentāri) (http://rus.delfi.lv/news/daily/politics/v-rige-sostoyalos-shestvie-latyshskih-legionerov.d?id=42211722).

Raksti, kuriem pievienoti visvairāk komentāri ar rasistisku/ diskriminējošu/ naidu kurinošu/ uz vardarbību aicinošu, u.c. saturu, un kuriem tā rezultātā noņemta komentēšanas iespēja:

Ždanoka pie Brīvības pieminekļa ārda puķu vainagus, http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/414765-zdanoka_pie_brivibas_pieminekla_arda_puku_vainagus (rakstam noņemta komentēšanas iespēja);

ОНЛАЙН: В Риге состоялось шествие латышских легионеров (http://rus.delfi.lv/news/daily/politics/v-rige-sostoyalos-shestvie-latyshskih-legionerov.d?id=42211722) (rakstam noņemta komentēšanas iespēja)

Video: Ždanoka iesaistās konfliktā pie Brīvības pieminekļa (Iespējams, naidu kurinošo komentāru skaita dēļ, saite uz rakstu kopš 19.03.2012. vairs nav pieejama)

Izmantojot interneta portālu ziņošanas iespējas par saturu, kas neatbilst portālu lietošanas noteikumiem, kopumā tika ziņots par vairāk kā 120 komentāriem ar rasistisku/ diskriminējošu/ naidu kurinošu/ uz vardarbību pret konkrētām etniskām grupām aicinošu saturu.


http://rus.delfi.lv/news/daily/politics/v-rige-sostoyalos-shestvie-latyshskih-legionerov.d?id=42211722


http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/414765-zdanoka_pie_brivibas_pieminekla_arda_puku_vainagus

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/414765-zdanoka_pie_brivibas_pieminekla_arda_puku_vainagus



http://www.delfi.lv/news/national/politics/legionaru-atceres-diena-riga-pasakumi-noritejusi-mierigi-tris-aizturetie.d?id=42211916

http://www.delfi.lv/news/national/politics/legionaru-atceres-diena-riga-pasakumi-noritejusi-mierigi-tris-aizturetie.d?id=42211916








3 portālos lielākajā daļā gadījumu komentāri, par kuriem ziņots līdz plkst. 17.00, tika dzēsti. Pēc 17.00, acīm redzot, darba dienas beigām nosūtītie komentāri vairs netika dzēsti. 3 portālos neviens no ziņotajiem komentāriem netika dzēsts.

Ņemot vērā, ka komentāri, par kuriem tika ziņots vienai no portāla redakcijām, izmantojot pogu „Ziņot redakcijai” arī pēc atkārtotas nosūtīšanas netika dzēsti, kā arī to, ka tika saņemtas vairākas sūdzības, LCC 2012. gada 16. martā nosūtīja elektronisku vēstuli portāla redakcijai, lūdzot pārbaudīt vai 18 komentāru saturs, kas pievienoti konkrētam rakstam nav pretrunā ar portāla lietošanas noteikumiem un pārkāpuma konstatēšanas gadījumā lūdza dzēst komentārus.

Vēstulē LCC norādīja, ka minētie komentāri pārkāpj portāla lietošanas noteikumus, kas nosaka, ka portālā ir aizliegts publiskot un ievietot materiālus, kuri aicina uz vardarbību, rasu naidu vai citu prettiesisku darbību veikšanu. Tika norādīts arī uz Krimināllikuma 78. pantu5 un ES Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 2000/31/EK 14.pantu6. Pēc vēstules saņemšanas un izvērtēšanas portāla redakcija komentēšanas iespējas rakstam slēdza. Līdzīga satura vēstule tika nosūtīta vēl vienai portāla redakcijai, kas visus norādītos komentārus dzēsa.

Monitoringa ietvaros tika konstatēts, ka, iespējams, lielā naidu kurinošo komentāru skaita dēļ un dēļ redakcijas grūtību dēļ, komentārus savlaicīgi dzēst, diviem rakstiem tika liegta komentēšanas iespēja, bet viens raksts no interneta tika izņemts vispār. Divi no rakstiem saistīti ar incidentu pie Brīvības pieminekļa, kurā bija iesaistīta Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka: Ždanoka pie Brīvības pieminekļa ārda puķu vainagus (www.tvnet.lv, noņemta komentēšanas iespēja) un Video: Ždanoka iesaistās konfliktā pie Brīvības pieminekļa (www . apollo.lv , raksts internetā vairs nav pieejams). Savukārt trešajā rakstā atspoguļoti leģionāru atceres pasākumi visas dienas garumā: ОНЛАЙН: В Риге состоялось шествие латышских легионеров (www. rus.delfi.lv , noņemta komentēšanas iespēja).

12. aprīlis

Projekta ietvaros 2012. gada 11. un 12. aprīlī tika veikts raksta Drošības policija sāk kriminālprocesu pret Pirmo Baltijas kanālu monitorings. Pamatojums: raksta tēma cieši saistīta ar 16. marta pasākumu norises atspoguļojumu.

5 78.pants. Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana: (1) Par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. (2) Par tādu pašu darbību, ja tā saistīta ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem vai ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks, vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=88966 6 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) 14.pants Glabāšana „1. Ja tiek piedāvāts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja piedāvātās informācijas glabāšanas, dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par informāciju, kas glabāta pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma ar noteikumu, ka: a) pakalpojuma sniedzējam nav faktisku zināšanu par nelikumīgu darbību vai informāciju un, attiecībā uz prasībām par bojājumiem, tas nezina par faktiem vai apstākļiem, kas liecina par nelegālu darbību vai informāciju; vai b) pakalpojuma sniedzējs pēc šādu ziņu iegūšanas rīkojas ātri, lai izņemtu šādu informāciju vai liegt tai pieeju.” Pieejama: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32000L0031:LV:HTML___________________________________________________________________________________________________________Materiāls sagatavots Eiropas Komisijas projekta „Droša interneta lietošana” ietvaros (līguma nr. SI-2012-SIC-1231217 SIC LVII)

http://www.rus.delfi.lv/







Izskatot vairāk kā 250 komentārus portāla redakcijai tika ziņots par 7 komentāriem ar rasistisku/ diskriminējošu/ naidu kurinošu/ uz vardarbību aicinošu saturu. Tā kā neviens no komentāriem ziņošanas rezultātā netika dzēsts, LCC nosūtīja vēstuli portāla redakcijai, lūdzot izvērtēt konkrētu komentāru satura atbilstību portāla lietošanas noteikumiem un pārkāpuma konstatēšanas gadījumā dzēst komentārus. Pēc vēstules saņemšanas un izvērtēšanas komentāri dzēsti.

9. maijs

2012. gada 9. maijā tika veikts rakstiem, kuri saistīti ar Uzvaras dienas svinībām, pievienoto komentāru monitorings interneta portālos: www.aplolo.lv, http://rus.apollo.lv/, www.delfi.lv, http://rus.delfi.lv, www.tvnet.lv, http://rus.tvnet.lv/. Projekta ietvaros tika monitorēti 10 raksti. Tika ziņots par komentāriem, kas pievienoti 6 rakstiem, savukārt pie 4 rakstiem ne par vienu no rakstam pievienotajiem komentāriem netika ziņots. Vidējais pievienoto komentārus skaits rakstiem – 250 – 450.

Visvairāk komentētais raksts latviešu valodā:

Uzvaras parkā patlaban pulcējas ap 10 000 cilvēku (http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/420926- varas_parka_patlaban_pulcejas_ap_10_000_cilveku. Monitoringa laikā vairāk kā 500 komentāru);

krievu valodā: Обзор: как в Латвии отмечают День Победы (http://rus.delfi.lv/news/daily/latvia/obzor-kak-v-latvii-otmechayut-den-pobedy.d?id=42338406. Monitoringa laikā vairāk kā 700 komentāru)

Aktīvākā komentēšana notika latviešu www.tvnet.lv un krievu http://rus.delfi.lv.

Kopumā tika ziņots par 23 komentāriem ar rasistisku/ diskriminējošu/ naidu kurinošu/ uz vardarbību aicinošu saturu. 3 portālos gandrīz visos gadījumos komentāri, par kuriem ziņots, tika dzēsti savukārt 3 portālos neviens no ziņotajiem komentāriem netika dzēsts.

Ņemot vērā, ka komentāri, par kuriem tika ziņots vienai no portālu redakcijām, izmantojot pogu „Ziņot redakcijai” arī pēc atkārtotas nosūtīšanas netika dzēsti, LCC 2012. gada 9. maijā nosūtīja elektronisku vēstuli redakcijai, kurā lūdza pārbaudīt vai sešu komentāru saturs nav pretrunā ar portāla lietošanas noteikumiem un pārkāpuma konstatēšanas gadījumā lūdza dzēst komentārus. Visi nosūtītie komentāri 10.05.2012. tika dzēsti.

Salīdzinot ar 16. martā veikto monitorigu, 9. maijā bija ievērojami mazāk komentāru, par kuriem ziņots portālu redakcijai. Tāpat tika konstatēts, ka vairākos gadījumos redakcija operatīvi dzēsusi ievietotos komentārus un uzreiz pēc to ievietošanas parādījās uzraksts „komentārs dzēsts”. Pārsteidzoši, ka daudzos komentāros Uzvaras dienas pasākums tika saistīts ar geju praidu un gejiem. Tāpat monitoringa laikā tika konstatēts, ka atsevišķos gadījumos personas, kuru komentāri vienā portālā tika dzēsti, tādu pašu komentāru ievietoja citā portālā.

Pielikums: Izvilkumi no Delfi, Apollo, TVNET lietošanas noteikumiem

Delfi: Lietošanas noteikumi

delfi.lv ir aizliegts publiskot, ievietot vai nosūtīt citiem lietotājiem normatīvajos aktos noteikto nepublicējamo informāciju, tajā skaitā un ne tikai:

1. materiālus (tajā skaitā arī video un audio materiālus), kuru publiskošanas vai nosūtīšanas




http://rus.delfi.lv/news/daily/latvia/obzor-kak-v-latvii-otmechayut-den-pobedy.d?id=42338406

http://rus.delfi.lv/news/daily/latvia/obzor-kak-v-latvii-otmechayut-den-pobedy.d?id=42338406

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/420926- varas_parka_patlaban_pulcejas_ap_10_000_cilveku

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/420926- varas_parka_patlaban_pulcejas_ap_10_000_cilveku






http://www.aplolo.lv/



rezultātā tiek aizskartas vai pārkāptas trešo personu intelektuālā īpašuma tiesības;2. materiālus, kura aizskar personas godu un cieņu, ir pretēja labiem tikumiem; 3. materiālus, kura aicina uz vardarbību, rasu naidu vai citu prettiesisku darbību veikšanu.

Delfi.lv, konstatējot šādas informācijas izvietošanu, ir tiesības šos materiālus nekavējoties izdzēst, kā arī dzēst šo materiālu publiskotāja lietotāja kontu un/vai liegt piekļuvi delfi.lv.

Delfi: Komentāri portālā

"DELFI" neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem, kā arī patur tiesības izdzēst: 1. neētiskus komentārus 2. komentārus, kas rakstīti, slēpjoties zem cita cilvēka vārda 3. komentārus, kas satur ar "DELFI" nesaskaņotu reklāmu 4. cilvēka godu un cieņu aizskarošus komentārus 5. rasu un nāciju naidu veicinošus komentārus

"DELFI" aicina portāla lasītājus, rakstot komentāru:1. Ievērot morāles un pieklājības normas 2. Nekurināt un neaicināt uz rasu naidu 3. Iztikt bez rupjībām

TVNET: Komentāri

Aizliegts nosūtīt, publicēt jebkāda veida nelikumīgu, draudošu, aizskarošu, apmelojošu, neslavu ceļošu, neķītru, vulgāru, pornogrāfisku, zaimojošu un piedauzīga rakstura informāciju t.s. bildes.

TVNET neatbild par rakstu komentāru saturu un aicina lasītājus būt tolerantiem, iztikt bez rupjībām un saglabāt elementāras pieklājības normas.

TVNET patur tiesības dzēst lasītāja komentārus, un liegt pieeju TVNET portālam, kā arī TVNET patur tiesības izmantot komentāru saturu pēc saviem ieskatiem.

Apollo lietošanas noteikumi

Apollo aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un Apollo ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Apollo portāls patur tiesības nepieciešamības gadījumā dzēst portālā ievietotos materiālus bez iepriekšēja brīdinājuma.


lietošana” - lpmc.lv · izmantošana, lai atbalstītu personas vai grupas apzinātu, atkārtotu...

Documents