Centra apkaimes ekspedīcija „Lauvas nozušanas mistērija”

Hanzas iela

Brīvības ie

la

Baznīca

s iela

Rūpn

iecī

bas

iela

Eksp

orta

iela

Ause

kļa

iela

Pulk

veža

Brie

ža ie

la

Aleksa

ndra Čaka iela

Artilērijas iela

Matīsa iela

Tallinas ielaTērbatas iela

Stabu iela

Avotu iela

Jāņa Asara iela

K. Barona ie

la Zvaigžņ

u iela

Lāčplēša ielaBlaumaņa iela

Vecrīga

Esplanāde

Viesturdārzs

Ziedoņdārzs

Kalpaka bulvāris

Kronvalda bulvārisBruņinieku iela

K. Va

ldemāra

iela

Skolas

iela

Šarlo

tes

iela

Mier

a iel

a

Dzirnavu ielaZa

ļā iel

a

Elizabetes iela

Elizabetes iela

Ģertrūdes iela

1

2

3

6

7 8

4

5

9

10

1112

13

Hanzas iela

Brīvības ie

la

Baznīca

s iela

Rūpn

iecī

bas

iela

Eksp

orta

iela

Ause

kļa

iela

Pulk

veža

Brie

ža ie

la

Aleksa

ndra Čaka iela

Artilērijas iela

Matīsa iela

Tallinas ielaTērbatas iela

Stabu iela

Avotu iela

Jāņa Asara iela

K. Barona ie

la Zvaigžņ

u iela

Lāčplēša ielaBlaumaņa iela

Vecrīga

Esplanāde

Viesturdārzs

Ziedoņdārzs

Kalpaka bulvāris

Kronvalda bulvāris

Bruņinieku iela

K. Va

ldemāra

iela

Skolas

iela

Šarlo

tes

iela

Mier

a iel

a

Dzirnavu iela

Zaļā

iela

Elizabetes iela

Elizabetes iela

Ģertrūdes iela

1

2

3

6

7 8

4

5

9

10

1112

13

1 Koncertzāle „Ave Sol”

Arhitekta Zigismunda Zēges fon Laurenberga projektētā Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca celta no 1780. līdz 1785. gadam un tiek uzskatīta par vienu no labākajiem klasicisma arhitektūras paraugiem Rīgā.Baznīcas funkcijai šī ēka turpināja kalpot līdz 1940. gadam, kad Latvijas valsts teritoriju okupēja Sarkanā armija un Citadelē tika izvietotas tās karaspēka daļas. Turpmākajā laikā baznīcas ēka ir kalpojusi gan kā kara aviācijas noliktava, kurā tika glabāti metāllūžņi, gan kā Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību telpas.1987. gadā šajā ēkā tika atklāta koncertzāle „Ave Sol”, atverot jaunu nodaļu šīs skaistās ēkas raibajā vēsturē.Pašlaik te joprojām darbojas Rīgas kamerkoris „Ave Sol”, kā arī koncertorgani-zācija „Ave Sol”, kuras mērķis ir veicināt koncertzālē notiekošās koncertdarbī-bas daudzveidību un veidot koncertzāli kā mūsdienīgu kultūras telpu.

2 Ķīnas lapene un arka

Šo Rīgas kanālmalas apstādījumos apslēpto Ķīnas klasiskā stila lapeni Rīgas pilsētai 800 gadu jubilejā uzdāvināja Ķīnas Tautas Republikas pilsēta Sudžou, kas jau kopš 1997. gada ir Rīgas sadraudzības pilsēta. Lapene tika saņemta un uzstādīta Kronvalda parkā 2001. gadā un kopš tā laika ir kļuvusi par iecienītu parka apmeklētāju atpūtas vietu un kāzu ceremoniju pieturpunktu.2012. gadā Sudžou pilsēta papildināja nelielo Ķīnas oāzi Rīgas sirdī ar Ķīnas klasiskā stila arku, kas ir dāvinājums Rīgas pilsētai, atzīmējot sadraudzības 15. gadskārtu.

3 Mangaļsalas bāka

Šī mazā (tikai 6 metrus augstā) 1863. gadā būvētā bāka kādreiz atradās Mangaļsalas dambja jeb Rīgas Austrumu mola galā un kopā ar otrā krastā esošo Daugavgrīvas mola bāku palīdzēja kuģiem atrast Daugavas ieteku. 1998. gadā bāka tika pārvietota uz tās pašreizējo atrašanās vietu Kronvalda parkā pie Rīgas Brīvostas pārvaldes ēkas.

4 Dziesmu svētku parks (Viesturdārzs)

Šis ir visvecākais parks Rīgā, kurš pēc Krievijas imperatora Pētera I pavēles tika iekārtots jau 1711. gadā un nodēvēts par Forburgas dārzu. Parka plānojumu ar Holandes liepu alejām un gulbju dīķiem esot pašrocīgi uzskicējis pats impērijas galva, un šajā parkā ir atradusies arī imperatora rezidence. 1873. gadā parkā tika uzcelta Jāņa Frīdriha Baumaņa projektēta estrāde un norisinājās I Vispārējie latviešu Dziedāšanas svētki, kas pulcēja aptuveni 1000 dziedātāju un 11 000 klausītāju.1973. gadā par godu Dziesmusvētku simtgadei parks kārtējo reizi tika pārdēvēts, tam piešķirot Dziesmu svētku parka nosaukumu, un parkā tika uzstādīts tēlnieka Ļeva Bukovska veidotais Dziesmu svētku simtgadei veltītais arhitektoniski skulpturālais ansamblis, kas sastāv no taisnstūra akmens baseina ar septiņām strūklakām, piemiņas tēla tā galā un zigzaga mūrētas sienas, no kuras noraugās komponistu portreti profilā.

5 Liberta gleznas reprodukcija

Pirmajā acu uzmetienā šis Strēlnieku ielas 19. nama pagalms šķiet gluži parasts, taču, paceļot acis nedaudz augstāk, starp koku zariem skatienam atklājas logs uz Venēciju. Pie ēkas sienas ir uzstādīta milzīga latviešu mākslinieka Ludolfa Liberta (1895–1959) gleznas „Sv. Marka laukums Venēcijā” reprodukcija.Par to, kurš un kādu motīvu vadīts pasūtīja šī 13x11 metrus lielā audekla uzstādīšanu 2002. gadā, klīst tikai baumas un tenkas, taču tās visas saista romantisks motīvs. Populārākā leģenda vēsta, ka gleznas reprodukcijas pasūtītājs ir bijis kāds vīrietis, kurš ar šo žestu ir centies iekarot kādas pretējā namā mītošas dāmas sirdi. Dāmas personība un kavaliera pūliņu iznākums gan joprojām ir noslēpumā tīti.

6 Ugunsdzēsības muzejs

Šajā pēc toreizējā Rīgas galvenā arhitekta Reinholda Šmēlinga (1840–1917) projekta 1912. gadā celtajā jūgendstila ēkā, kuru vainago kādreizējais novēro- šanas un šļūteņu žāvēšanas tornis ar barokāli stilizēto smaili, sākotnēji saim- niekoja Rīgas pilsētas ugunsdzēsēju komanda. Ēkas krāšņās arhitektūras dēļ šis bija dārgākais no četriem ugunsdzēsēju depo, kas Rīgā tika uzbūvēti 19. un 20. gadsimta mijā. Pašlaik sarkano ķieģeļu ēkas lielāko daļu aizņem 1978. gadā atklātais Latvijas Ugunsdzēsības muzejs, kurā var iepazīties ar Latvijas ugunsdzēsības dienesta vēsturi no 1865. gada līdz pat mūsdienām. Viens no ēkas spārniem joprojām aktīvi kalpo rīdzinieku drošībai, jo tajā ir izvietotas Latvijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības.

7 Sienas gleznojums pie „„Skonto” stadiona

2000. gadā atklātajā Skonto stadionā parasti tiek organizētas futbola spēles, kuras klātienē var vērot līdz pat 9500 skatītāju, taču, ja futbola fanu skatiens uz brīdi no stadiona zālāja novēršas Krišjāņa Valdemāra ielas virzienā, skatie-nam paveras nesakārtotas pilsētvides aina. Daļa plašā blakus stadionam esošā laukuma tiek izmantota kā automašīnu maksas stāvvieta, bet pārējā platība ir atstāta pilsētas mežonīgās dabas varā. Padomju laikā šajā laukumā atradās taksometru parks, par kura esamību nu vairs liecina tikai vairāk nekā pusgadsimtu senais sienas gleznojums, kurā attēlotas automašīnas un zirga pajūgs. Kā vēsta pabalējušais uzraksts uz sienas, Taksometru pārvadājumu ražošanas apvienība ir pastāvējusi no 1948. līdz 1988. gadam.

8 Piemineklis Irbītem

Šis tēlnieka Andra Vārpas veidotais piemineklis gleznotājam un dīvainim Voldemāram Irbem (1893–1944), sauktam par Irbīti, lieliski raksturo vienu no ievērojamākajiem un ražīgākajiem reālisma pārstāvjiem latviešu glezniecībā.20.gs. 20.-30. gados Rīgā un tās apkaimē bieži vien varēja redzēt pusteciņiem skrejošu baskāji ātrgleznotāju Irbīti, kurš, pēc paša izteikumiem, pie viena darba esot strādājis tikai tik ilgi, cik nenoguris varējis nostāvēt uz vienas kājas. Irbīte strādāja ātri un daudz – gan ar ogli, akvareli un eļļu, gan ar pasteļa krītiņiem. Neviens īsti nezina, cik daudz darbu sava mūža laikā ir radījis Irbīte, taču viņa gleznas varētu atrasties daudzos Rīgas dzīvokļos, jo savus darbus mākslinieks bieži vien par niecīgu samaksu vai par velti atdeva tiem, kas tos vēlējās. Irbīte par savu pienākumu uzskatīja pēc iespējas mazāk ņemt no šīs pasaules un pēc iespējas vairāk tai dot, cik nu tas ir gleznotāja spēkos.

9 Billes māja

Šajā ēkā Vārnu ielā 6 ir dzīvojusi un savu bērnību vadījusi latviešu dzejniece, rakstniece un tulkotāja Vizma Belševica (1931–2005). Vairākkārt nominēta Nobela prēmijai literatūrā, viņa ir saņēmusi dažādus citus apbalvojumus, piemēram, Spīdolas balvu par grāmatām „Bille” un “„Bille dzīvo tālāk”.Vizmas Belševicas triloģija „Bille” ir viens no izcilākajiem Latviešu prozas darbiem, kas 20. gs. 90. gados mainīja lasošās un rakstošās sabiedrības priekšstatu par pēckara bērnības atmiņu atainojumu literatūrā, netipiski tieši aprakstot bērna attiecības ar vecākiem un apkārtējo pasauli. Tieši šis nams ir Billes pasaules centrs, jo daļēji autobiogrāfiskais stāstījums par meitenes un pilsētas dzīvi 30. gados risinās tieši šeit – Vārnu ielā.

10 Rīgas Lada

Šī iespaidīgā izmēra vides reklāma nu vairs ir tikai laikmeta liecība, kas atgādina par laiku, kad Rīgas ielās spietoja „Ladas” un par šo automašīnu tirdzniecību un remontu gādāja nu jau sen likvidētais uzņēmums „Rīgas Lada”, kuram, spriežot pēc reklāmas, ir bijusi arī pārstāvniecība Francijā.

11 Mūrnieks un skursteņslauķis

Tēlnieku Ģirta Burvja un Kārļa Īles radītā skulptūra “Mūrnieks un skursteņ-slauķis” Mūrnieku un Matīsa ielas krustojuma zaļajā skvērā tika uzstādīta 2007. gadā, turpinot Mūrnieku ielas atveseļošanas projektu, kura mērķis ir piešķirt Mūrnieku ielai muzejisku raksturu. Šīs ielas autentiskā koka apbūve joprojām glabā 19.gs. strādnieku priekšpilsētas ielas šarmu, piesaistot ne tikai tūristus, bet arī vietējos iedzīvotājus.Kopš skulptūras uzstādīšanas Mūrnieku ielas skvērs ir kļuvis par iecienītu tikšanās un brīvā laika pavadīšanas vietu.Skulptūrā attēlotā skursteņslauķa vaibsti ir aizgūti no reāla skursteņslauķa ar vairāku gadu desmitu pieredzi Vara Vilcāna, bet mūrnieka sejā var atpazīt Nacionālā teātra aktiera Kārļa Sebra skatienu.Pēc Latvijas Amatniecības kameras informācijas, šis ir Latvijā pirmais piemi- neklis, kas veltīts amatniekiem un amatniecībai.

12 Putna formas vējrādītājs

Pirmajā acu uzmetienā nams Avotu ielā 1 ne ar ko īpašu neatšķiras no pārējām Avotu un Čaka ielas krustojumu ieskaujošajām ēkām, kuru pirmajos stāvos mitinās dažādi veikali. Taču, ieskatoties rūpīgāk un nedaudz paceļot skatienu, pamanīsit izteiksmīgu jūgendstila paraugu, kura fasādi sedz atturīgi ornamen-tāli ciļņi, zelmeņos ir manāmas romantiski stilizētas gotikas formas, bet stūra tornis ir veidots baroka stilā. Šīs ēkas arhitekts Konstantīns Pēkšēns (1859–1928), kura projekti Rīgā ir realizējušies vairāk nekā 250 mūra namu un neskaitāmu koka ēku būvniecībā, bija pirmais arhitekts, kurš sāka būvēt stūra mājas ar torņiem, lai akcentētu kvartālu stūrus, radot atskaites punktus, pēc kuriem var orientēties ar ēku fasādēm blīvi apkļautajā pilsētas telpā.Pievērsiet uzmanību uz šīs mājas torņa uzstādītajam milzu vējrādītājam putna izskatā. Saskaņā ar vietējo leģendu, ja, paceļot acis uz vējrādītāju, redzat, ka uz putna tup vēl viens putns, jums būs veiksmīga diena.

13 Kaņepes Kultūras centrs

Šajā ēkā Skolas ielā 15, kuras būvprojekts tika apstiprināts 1895. gadā, ir dzī-vojušas aristokrātiskas Rīgas baltvācu un krievu ģimenes, Latvijas brīvvalsts laikā, kad kvartāla stūri apdzīvoja Mākslas akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes studenti, ēkā valdīja bohēmas gars, līdz beidzot ēkā pusgadsimtu darbojās latviešu mūzikas pedagoga, komponista un diriģenta Jāzepa Mediņa (1877–1947) vārdā nosauktā mūzikas skola.Kad Jāzepa Mediņa Mūzikas skola pārvācās uz citām telpām, ēka Skolas ielā 15 divus gadus pavadīja tumsā un bez siltuma, līdz 2011. gadā to savā gādībā pārņēma Kaņepes Kultūras centrs, kas vēsturiskajai ēkai ļāva pārdzimt jaunā, mūsdienīgā veidolā un iekļauties Rīgas pilsētvides straujajā pulsā, piedāvājot izstādes, kino seansus, koncertus, deju kursus, teātra nodarbības un citas radošas nodarbes.

Informācijas avoti

avesol.riga.lvlv.wikipedia.org

pravoslavie.lvtournet.lv

zudusilatvija.lvvietas.lv

citariga.lvdb.lv

diena.lvvieglicelot.lv

redzet.lvunc.edu/~rowlett/lighthouse/lva.htm

lightphotos.netmanariga.comvaloda.ailab.lv

delfi.lvmuzejs.vugd.gov.lv

muzeji.lvrigacard.lv

e-misterija.lvkokariga.lv

rcb.lvjugendstils.riga.lv

liveriga.com

Izpēti arī citas Rīgas apkaimeswww.irir.lv/ekspedicijas