KM priorittes 2017. gada budetPedagogu atalgojums un simtgade

Published by Sterling Star Pty Ltd PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA Email: redakcija@laikraksts.com

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrlijas pirmais latvieu elektroniskais nedas laikraksts latvieiem pasaul An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 414 2016. gada 8. jnij TMEKL ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrlijas zias ...........................2, 3, 4, 6, 9Latvijas zias ......................1, 5, 6, 7, 8, 9, 12Latviei pasaul .........................7, 11, 12, 13Redakcij .............................................................33x3 Austrlija ...............................................3, 9Ojrs Greste .......................................................4LELBL ..................................................................7Ilona Brvere ....................................................8Anita Mellupe ..................................................9Kristaps Zari ceojums ..............10, 14Astrda ........................................................ 12, 13Sru vsts .........................................................14Datumi ....................................................... 14, 15Sarkojumi un ziojumi .................... 15, 16Eiro kurss ...........................................................16

Kultras ministrijas (KM) btis-kks jauns politikas iniciatvas ir pedagogu darba atalgojuma modea ievieana kultrizgltb un Latvijas valsts simtgades svinbu stenoana, kas aptver visu nozaru paskumus.

Kultras ministre Dace Melbrde uzsver: Labprt otrdien pie Ministru kabineta kas btu tikusies ar kult-rizgltbas skolotjiem, tau dieml atrados Brisel, lai piedaltos Eiropas Savienbas kultras ministru pado-mes sanksm. Ms pilnb atbalstm msu pedagogu prasbas attiecb uz kultrizgltbas iekauanu IZM iz-strdtaj pedagogu atalgojuma mo-del, kas tika prezentts 25. aprl. KM vienmr ir stingri iestjusies par to, ka modelim jbt vienotam. obrd par to ir pankta vienoans ar koalcij. emot vr pareizjo situciju, kad pilngai reformas stenoanai kult-

rizgltbas sek-toram nepiecie-ami 13 538 861 eiro, KM negra-ss no savas po-zcijas atkpties un ir iesniegusi pedagogu dar-ba atalgojuma modea ievieanu k prioritru jauno politikas iniciatvu.

Otra KM jauno politikas iniciatvu prioritte ir Latvijas valsts simtgades svinbu stenoana, kam kopsumm nkamaj gad btu nepiecieami 5 255 861 eiro. Kultras, Starptautis-ks, Diasporas un Reionls prog-rammas, k ar 2018. gada novem-bra svtku sagatavoanas procesa un Latgales kongresa simtgades pas-

Vienotbai jauns prieksdtjsArkrtas kongres ievlts Andris Piebalgs

Par partijas Vienotba prieks-dtju sestdien, 4. jnij, notiekoaj rkrtas kongres ievlts bijuais ei-rokomisrs Andris Piebalgs.

Savukrt Vienotbas domes priek-sdtja amat atkrtoti ievlts Csu mrs Jnis Rozenbergs, via vietniece ar turpmk bs Linda Medene.

Tpat Vienotbas biedri kongres ievljui ar partijas valdi, kur turp-

mk darbosies Edvards Smiltns, Kr-lis adurskis, Solvita boltia, Arvils Aeradens, Krijnis Kari, Artis Pa-briks, Rihards Kozlovskis, Raimonds udars, Jnis Reirs, Hosams Abu Meri, Olafs Pulks, Aigars Rublis, L-vija Plavinska un Karina Korna.

Latvijai odien ir jbt spcgai un gudrai valstij. Es neredzu nevie-nu citu politisko spku, kur to sptu

nodroint, k vien Vienotba. Tas ir mans galvenais apsvrums, kandid-jot aj partijai saretaj brd valdes prieksdtja vlans. Msu parti-jas pienkums ir nenogurstoi rpties par Latvijas drobu un labkljbu, uzrunjot kongresa delegtus, nord-ja Piebalgs.

Turpinjums 6. lpp.

Turpinjums 6. lpp.

Ziedana. Maijs.

FOTO

Ain

a G

ailt

e

2. lpp. Laikraksts Latvietis Tredien, 2016. gada 8. jnij

iem. Atgdinju, ka visiem tiem, kuri piedalsies su meanas sacensbs, ir laiks trenties pirms sacensbas sk-sies. Dai, kuri nebija ar mieru lietot savas salastas snes, tri ieskrja otro reizi me atrast piemrotu sni svie-anas sacensbm, jo oti gribs atvest mjs balvu, ko uzlikt goda viet sa-

Katru gadu LAIMAS grupa brauc sot, un is brauciens ir viena no vis-labk apmekltkajm nodarbbm. Ne jau katru gadu ir tik daudz su k gribtos. Tas ir oti atka-

rgs no klimatiskiem apstkiem. Daus gadus jau aprl ir snes, citus gadus pat jnija beigs iespjams vl atnest mjs pilnu spaini ar snm. Vienu gadu atce-ros, ka nebija nevienas snes, un msu su meanas sacensbas kuva par ie-kuru meanas sacensbm.

Kad tuvojas laiks su izbrauku-mam, sotji paliek drusku nervozi, jo visas burkas no iepriekj gada ar marintm snm tukas. Adelaid o-gad ir bijis oti sauss, un skm aub-ties, vai vispr bs snes. Pris nedas pirms sot braukanas, labs lietus no-lija, un pc tam sekoja samr daudz siltas, saulainas dienas; ideli apstki snm. Dienu pirms braukanas sot tdas lietus gzes gzs no debesm; ilgus gadus tdas lietainas dienas ne-bijm piedzvojui. Es domju, ka drz zvans telefons, un kds no braucjiem bs nobaidjies par laika apstkiem un nodom nebraukt. Jau biju padu-si vakarias, un vl neviens nezvana. Pat nakt stipras lietus gzes mani pa-modinja, un atkal domju, ka nebs labi. Ints man mierinja, jo kad vi apskatjs laika prognozes sav mobi-laj telefon, tur rakstts, ka ceturtdien saulaina diena.

Laiks celties; skatos r pa logu, ka vl lietus viegli lst, bet gaiks. Kamr padm brokastis un sapako-jam mantas, redzamas zilas debesis un gaii pkaini mkoni. Telefons nezvana. Piebraucm pie Latvieu biedrbas mjas, un jau sotji klt ar oti daudz spaiiem un groziem. Visi priecgi un laimgi, jo saulte spd un tikai ur tur mazs mkontis. Man tik labi, jo braucji saprot, ka es rpjos par viu labkljbu, un tas nozm, ka laika apstki ar bs labi. Autobuss pilns, piekabe pilna ldz malm ar krsliem, dienu un citm svargm mantm, kas nepiecieamas, lai nodro-intu jauku dienu me.

Visi jsmoja pa skaistajiem, zaa-jiem Adelaides kalniem, daiem bija pat grti tict, cik tri uzauga zaa zle, jo pirms pris nedm vl arvien kalni izskatjs dzelteni, pelki, un ti-kai ur tur knapi varja saredzt zau krsu. Tuvojamies msu iemotajai soanas vietai, un visiem jau kakli stiepjas uz prieku, lai vartu labk sa-redzt snes. Piebraucot pie vrtiem, liels uztraukums. Sotji priek! Vii msu viet! K vii uzdroinju-ies ienkt msu paum?

Par s vietas lietoanu es sazva-nos katru gadu ar mekopjiem un sa-

maksju naudu par viu labiercbm, bdiu (ja uznk stiprs lietus, ir vietas kur glbties), k ar ugunskura vietu, uz kura Artrs Beris cep msu gar-gs desas pusdienm. Lai noktu tai viet, jbrauc cauri lieliem vrtiem, jo gar visu cea malu ir sta. Vrtiem ir piestiprinta atslga, kuru var atslgt, kad ir zinms kods, kas tiek maints katru dienu. Ap plkst. 9 es sazvanos ar mekopi, un vi pasaka man s dienas kodu. Tpc ms varam oti tuvu piebraukt pie msu patvruma un ugunskura vietas.

Tagad mums priek staig vrietis ar sievieti, un katram liels spainis pilns ar snm. Nezinu, kur bija vairk pr-steigts: vii, ieraugot msu autobusu, vai ms. Kad autobuss apstjs, tie divi sotji pienca tuvk, un grti tict, bet sieviete bija latviete un vrs lietu-vietis, mums abi pazstami, jo viu dli gja latvieu sestdienas skol. Sasveici-njmies, bet ilgi nekavjamies, jo dai tomr satraukti, vai vii nebija salasju-i visas snes un mums nek neatstja. Sieviete oti miergi mums teica, ka ir oti daudz su un nav par ko satrauk-ties, visiem pietiks. Un t tas ar bija.

Nepaspju uzklt galdu, un Arturs tikko iededzinja ugunskuru, kad pir-mie sotji atpaka ar pilniem spai-iem, pilniem groziem, pilnm kulm. lojs, ka vajadzja paemt ldzi vl vairk spaius. Saulte silti spdja, putni dziedja, desas ceps uz uguns-kura un varja sasmarot, ka drz bs gatavas, jo mut saskrjs siekalas. Vienmr lielka stgriba svaig gais pc labi padarta darba. Neskatoties uz sotju vecumu un veiklbu, pat tie, kuri gja ar ratiem, ar salasja ar s-nm pilnus spaius. Labi, ka bija ldzi pris vri, kuri paldzja atnest pilnos spaius ldz autobusam.

Kad visi sotji ierads un desas izceptas, uzdm pusdienas. Dai da-lja savas pusdienas ar putniem, kas zinja, ka kds kumoss ar krits vi-

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) 98273753redakcija@laikraksts.comlatvietis@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonanas cena druktam

laikrakstam: $50 par 10 numuriem, $95 par 20 numuriem vai $240 par 52 numuriem ar piegdi Austrlij.

ekus rakstt uz vrda:Sterling Star Pty Ltd.

Sludinjumu cena: $6 par 1 cm telpu vien slej vien numur.

Content and design: Sterling Star 2016.All rights reserved.

Tmekl/Online ISSN 1837-6991Abontjiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vrdu vai iniciiem paraksttos rakstos izteikts domas ne katr gadjum atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tm neuzemas atbildbu. Redakcija

patur tiesbas manuskriptus un fotogrfijas redit. Laikraksts honorrus nemaks.

Bagtga su raaAdelaid LAIMAS grupa atnes mjs bagtgu rau

Sotji priecjas par bagtgu rau.

FOTO

Mar

gota

Pu

te

Turpinjums 6. lpp.

Tredien, 2016. gada 8. jnij Laikraksts Latvietis 3. lpp.

Ko dart pc Melbur-nas aktv decembra ak-tivittm Kultras Die-nm, PLEIF (Pasaules Ekonomikas un inov-cijas foruma), pc liels skrieanas no viena sar-

kojuma uz nkoo no Kopkora kon-certa un sadziedans vakara uz tautas deju uzvedumu, Pagnu gadagrmatas koncertu, Eslingenas dziesmu spli un Vecgada balli? Ko dart pc knapi gul-tm naktm un jautr, ska jampadra-a, kas raksturgs Kultras dienm?

Aicinm visus jaunus un vecus uz latvisko nedu klus un noteikti vsk vid, kur ir miers un klusums, bet tomr latviska sadzve un iespja turpint domas vrst uz latviskm no-darbbm pavadt vienu nedu 3x3 2017. gada skum no 2. 8. janv-rim.

Nkoais 3x3 notiks Folskrk (Falls Creek), Viktorijas sniega kalnos, kur jau iepriek notikui vairki 3x3 saieti. 3x3 kustba, ko ieska Lga Ruperte 80. ga-dos ASV un tagad ir izplatjusies pa visu pasauli, ieskaitot Latviju, pulcina audis no dadm paaudzm stiprint savas latvisks zinanas, uzturt lat-visks draudzbas un piekopt latvisko dzves ziu. Iespjas piedalties saietos ir izmantojui pri par 32 000 dalbnie-ku vis pasaul kop 3x3 skuma.

Pdjos gados 3x3 ir samusi Latvijas Kultras Ministrijas atbalstu, kas auj mums aicint ievrojamus lek-torus no Latvijas, lai iegtu zinanas, pieredzi un apgtu jaunas iemaas.

oreiz 3x3 viesi no Latvijas bs de-mogrfs Ilmrs Mes labi pazstams Latvij ar savm rpm par Latvijas dzimstbu un latvieu tautas pastv-ans jautjumiem. Blakus saviem de-mogrfiskiem darbiem, Ilmrs ir pazs-tams k folklorists un latvisko tradciju piekopjs. 3x3 Folskrk piedalsies ar Ilmra sieva Janta; ar pazstama fol-kloriste, dziedtja un rokdarbniece. Un lai demogrfiski jautjumi nebtu tikai teortiska interese, der zint, ka Ilmram un Jantai imen ir sei brni! Pievienojam fotogrfiju no Ilmra un Jantas abi oti atvainojs, ka nespj atrast nevienu fotogrfiju no sevis, kur nebtu redzams neviens brns... tomr uz 3x3 ir plnots Ilmram un Jantai braukt uz Austrliju bez brniem, lai vii vartu pc iespjas daudz nodot sevi 3x3 saieta nodarbbm.

Ilmrs vads politikas ievirzi (ga-rkas prrunas par Latvijas politikas jaunumiem katru dienu), sniegs refer-tu par Latvijas demogrfiju, iespjams ar par savm folkloras ekspedcijm pa Latviju un ar rpus ts un ar ai-

cina tos, kas interesjs par savu radu rakstiem, piedalties un prrunt ie-spjas labk nokt pie vrm un ori-inldokumentiem.

Janta vads folkloras ievirzi, kur apskats dadus mtus un patiesbas saistb ar latvieu folkloru, un vads ievrojamu rokas ievirzi iespju apgt dadas iemaas, kur pa vienu nedu saiet bs iespja piestrdt un cerams ar nobeigt kdu latvisku rokdarbu. Bs izvle no daiem iepriek vars jau izvlties tiei kur vairk interes.

Nupat notiku amatnieku darbn-ca Melburn liecina, ka pa spti msu visaptveroam digitlam laikmetam, ir daudzi, kas nodarbojas ar amatniecbu un veido rokdarbus; visi rokdarbnieki mi gaidti iegt no Jantas pieredzes!

3x3 sola daudzpusgu program-mu, kur ietilpst ne tikai nopietnas ievirzes, referti un diskusijas, bet ar izklaide dabas pastaigas, ritebrauk-ana aktvkiem entuziastiem. Ceram ar sarunt latvisks virtuves saimnie-ci, kas apmcs interesentus par latvis-ko dienu gatavoanu. Bs ar pris prsteigumu vieslektori un ieviru vadtji no Amerikas un Eiropas, par kuriem ziosim vlk.

gada skum notiku 3x3 Ade-laid, lielu piekrianu guva dadas latviskas galda sples, kuras atkal sp-lsim, un, protams, nedrkst aizmirst slaveno zoltes turneju, kur pc svas cas uzvartjs iegst ceojoo kausu, kam uz koka pamata mazos vairodzios ir iekalti iepriekjo uzvartju vrdi.

Jmin ar brnu programmu; jau ierastais x, kas nodarbina brnus pamatskolas un jaunk vecum visda-dks aktivitts: gan aktv sport, gan rokdarbos un mksl, gan uzve-duma gatavoan. 3x3 pieem br-nus, kas saprot latviski un neatsaks latviski sazinties ar citiem. Nevaram uzemt brnus, kas latviski nesaprot.

Aicinm ar jaunieus tos, kas

RedakcijSveicinti, lastji!1918. gada 18. no-

vembr proklamt Lat-vijas valsts ir izveidota, apvienojot latvieu vs-turisks zemes un bals-toties uz latvieu ncijas

negrozmo valstsgribu un tai neate-mamm panoteikans tiesbm, lai garanttu latvieu ncijas, ts valodas un kultras pastvanu un attstbu cauri gadsimtiem, nodrointu Latvi-jas tautas un ikviena brvbu un sek-mtu labkljbu. di skas Latvijas Republikas Satversmes preambula.

Valodas nozme bija skaidra pat tumkos padomju laikos. Grmatas Latvieu valodas gramatika VIII-XI klasei. I daa (Rga, 1954) ievad lasm: J. V. Stains norda: ...valodas k cilvku sazinans ldzeka kalpojo loma nav tda, lai t kalpotu vienai i-rai par aunu citm irm, bet gan tda, lai t viendi kalpotu visai sabiedrbai, vism sabiedrbas irm. [..] Vajag tikai valodai atiet no s visas tautas pozici-jas, [..] lai t vairs nebtu cilvku sazi-nans ldzeklis sabiedrb, lai t k-tu par kdas socialas grupas argonu, degradtos un nolemtu sevi izzuanai.

Ts paas grmatas 1958. gada izde-vum ir pilngi pazudis J. V. Stains, bet teksts ir apmram tas pats: Tikldz kda valoda kst par vienas iras vai grupas paumu, t beidz eksistt k valoda.

Ar o garo ievadu gribu jautt, kas Latvij odien notiek ar latvieu valodu? Vai t ir patieam visas Latvijas tautas sazinanas ldzeklis, vai ir kuvusi par vienas grupas latvieu paumu? No pirm acu uzmetiena liekas, ka viss kr-tb nordes latviski, veikalos run lat-viski, valsts iestdes darbojas latviski.

Bet TNS Latvia 2015. gad veiktais ptjums par valodas zinanm Latvi-j atklja, ka 6% Latvijas iedzvotju vecum no 15 ldz 74 gadiem vispr nav spjgi sazinties latvieu valod, un vl 8% prvalda latvieu valodu ti-kai pamatlmen.

Vl bdgka pieredze liek prast, k tas ir iespjams, ka daa no ts paaudzes, kura ir dzimusi neatkarg Latvij, uzau-gusi neatkarg Latvij un gjusi valsts skols neatkarg Latvij tomr nepr-valda valsts valodu pietiekami labi, lai sa-prastu kaut ko vairk nek to minimumu, kas vajadzgs, lai nokrtotu eksmenus?

Kaut kas ir steidzgi juzlabo latvie-u valodas mcan skolniekiem, kuru dzimt valoda nav latvieu valod. Va-lodniecba ir ievrojami attstjusies kop Staina brdinjumiem, bet vai ms m-csim, un, vl svargk, vai mums bs griba izmantot zintniskus pamatus, lai nodrointu latvieu valodas pastvanu k sazias valodu vism Latvijas tautm?

Alternatvs ir msu valodas izzu-ana.

GN

Kurp doties pc Kultras dienm turpint latvisko kop banu?Atbilde: Uz Folskrku, 2017.gada janvr!

Ilmrs Mes un Janta Mes.

FOTO

No

Me

u i

men

es a

rhv

a

Turpinjums 9. lpp.

4. lpp. Laikraksts Latvietis Tredien, 2016. gada 8. jnij

Ja nberga (Jan Senbergs) retrospektva gleznu izstde Novro-ana iztle (Obser-vation Imagination); Viktorijas Nacionl galerij (NGV Austral-

ia, The Ian Potter Centre, Federation Square) ldz 12. jnijam.

Imanta Tillera gleznu izstde Metafisica Australe; ARC ONE gale-rij, 45 Flinders Lane, Melbourne ldz 18. jnijam.

Ir palikuas tikai daas dienas, lai apmekltu s divas vienreizjs izst-des. Tajs redzami divu no vispazs-tamkajiem Austrlijas latvieu izcel-smes mkslinieku Imanta Tillera un Ja nberga mkslas darbi. Vii abi prliecinoi ierindojas nozmgko Austrlijas mkslinieku rinds.

Imants Tillers ir moderns mkslas avangard ilgk nek 40 ga-dus un ir pazstams, k dzii dom-jos un domu rosinos mkslinieks. Gleznojot uz audekla plksnm, ku-ras, kop saliktas, veido lielformta darbus. Tillers lieto attlus un tekstu no dadiem avotiem, lai risintu t-mas, kas attiecas uz msdienu kultu-rlo dzvi. Par Tilleru ir bijui vairki raksti aj laikrakst (Piemram, skat. LL344 un LL226), kuros ir aprakstta Tillera biogrfija un via dairade.

Patreizjs izstdes darbi ir k tur-pinjums agrk iesktai tmai Me-tafisica Australe, kur Tillers mekl saites starp Austrlijas aborignu Rie-tumu tuksnea mkslu un 20. gs. it-u mkslinieka De iriko (Giorgio de Chirico) metafiziskm gleznm. ajos Tillera darbos ir jtams aborignu de-

koratvs ikono-grfijas iespaids blakus rietumu simbolikai. Teksti, kas pards dar-bos, rosina domu lcienus, mekljot kopsakarbu ie-tami nesavienoja-mm lietm. Tille-ra darbi ir skatmi vairkos lmeos; mkslinieks dod iespju katram skattjam saprast tekstu un grafisko vstjumu paam sav tulkojum. K apliecinjums Imanta Tillera lat-vieu saknm ir vrds, kas pards vien no via dar-biem dvsele. tiem ir oti interesanta izstde; neno-kavjiet!

Jnis nbergs ir nozmgs mks-linieks ar savu patnjo ekspresvo stilu. Vi ir labi zinms un atzts k Austrlij, t ar rzems. Via darbi ir viss galvenajs Austrlijas mkslas galerijs. pla izstde ir reta iz-devba redzt dau no via radtajiem darbiem pdjos 55 gados. Ir redzamas gleznas no 1960. gadiem, zdspiedes perioda darbi, zmjumi, monumen-tls gleznas no nberga Antarktdas ceojuma 1987. gad un nesenkie lielformta pilstu kartes.

It sevii patika nberga lielfor-mata zmjumi ar melno eas pasteli (studijas un citu telpu interjeri, fri-

kas skulptras, industrilas aina-vas). tehnika prasa akurtu no-vroanu un drou roku, jo pastea vilciens ir nemai-nms var iet tikai uz prieku, turpi-not darbu. iet, ka t ir laba meta-fora dzvei. Patika ar ainavas, kurs skats ir redzams no vairkiem ska-tu punktiem gan tuvum, gan tlu-m. Mkslinieks paskaidroja, ka

iedvesma nkusi no nieu un japu ainavm, kurs skats ir it k no putna lidojuma. oti iespaidgas ar ir liels pilstu kartes. Uz jautjumu, k s ir veidojus, nbergs atbildja: Man vienmr ir patikuas sens viduslaiku kartes, kuras pardja ne tikai ielas plnu divs dimensijs, bet visas pils-tas celtnes. Savs glezns es necenos uz akurtu reprezentciju: es gleznoju pilstu, k es to pazstu un kas man taj ir nozmgs.

1987. gad J. nbergs tika aici-nts kop ar citiem mksliniekiem un zintniekiem ceot uz Antarktdu ar kui, kas gadskrtji apgd Austrli-jas Antarktdas bzi. is ceojums at-stja dziu iespaidu nberga mksl. Izstd ir skatmi vairki darbi no via Antarktdas darbu srijas, kas at-gdina par dabas vareno spku un cil-vka bezspcbu tam pretoties; k, pie-mram, tas redzams glezn Peldtjs.

Nepalaidiet garm s divas unik-ls izstdes!

Ojrs GresteLaikrakstam Latvietis

Recenzijas par nberga izstdi:Kristofers Alens (Christopher Allen):

http://www.theaustralian.com.au/arts/review/jan-senbergs-at-ngv-urban-metaphors/news-story/8948445345a79159305ff1671fd2d700

Dons Mekdonalds (John Macdonald): http://johnmcdonald.net.au/2016/jan-senbergs/

Tillers un nbergs MelburnNepalaidiet garm s divas unikls izstdes!

J. nbergs pie gleznas Aizieana - atnkana, 2005, 213x168cm, kas rda via brnbas mju (augpus) un tagadjo dzves vietu (apak).

FOTO

Oj

rs G

rest

e

Im. Tillers, Daba run FM, 2015, 101,6x142,2cm, 16 au-dekla plksnes.

FOTO

Oj

rs G

rest

e

Mums vl ir vieta Jsu sveicieniem, apsveikumiem, paziojumiem.

Cena $6 par 1 cm vien slej. Minimums $10. Tiei is laukumi izmakss tikai $41.

Tredien, 2016. gada 8. jnij Laikraksts Latvietis 5. lpp.

Sestdien, 28. mai-j, Pasaules Latvieu mkslas centra (PLMC) telps, kltesot mkslas cientjiem no ASV, V-cijas un Latvijas, k ar valsts amatpersonm, tika atklta izstde Kalmtes

ststs, k ar PLMC jaun izstu zle.Mkslas kuratore no ikgas Lelde

Kalmte kop ar savu dlu Krli izvei-dojusi Kalmtes ststu vizulu dialogu starp divu paaudu mksliniekiem tvs piedzima un uzauga Latvij, dzves otro pusi pavadja Amerik. Meita piedzima bgu nometn Vcij, uzauga Amerik un pirmo reizi apmeklja senu zemi etrdesmit septiu gadu vecum.

Ja Kalmtes glezns iespjams saskatt tradicionl latvieu dzves-veida izncbas un pasaules uzskatu metaforas, savukrt Leldes Kalmtes darbi atspoguo satraukumu par pa-saules dabas izncbu kopum.

Uz izstdes atklanu PLMC izde-vis katalogu, atspoguojot Ja Kalm-tes dairadi, savukrt Leldes Kalmtes mkslas pasauli lastjs izzina sarun starp viu un ikgas mkslas fotogr-fi Ilzi Arju. Kataloga ievad Latvijas kultras ministre Dace Melbrde uz-sver: Simboliskais tva un meitas dia-logs mksl Kalmtes ststs nav tikai divu paaudu saruna; tas met tiltu no viena kontinenta uz otru, no viena

gadsimta uz otru. Tva latviskaj identitt balstt stabil rija veido dialogu ar mei-tas rpus Latvijas uzauguas un Ame-rik integrjus latvieu mkslinie-ces 21. gadsimta globlaj pasauli-zjt balsttajiem, trauksmes piestintajiem darbiem.

Atkljot PLMC jauno izstu zli, Vides aizsardzbas un reionls atts-tbas ministrijas parlamentrais sekre-trs Jnis Eglts akcentja ieguldju-mu reionlaj attstb, jo t ir vieng vieta Eirop, kur vienkopus varam re-dzt diasporas latvieu mkslu. Egltis ar uzsvra, ka augsti novrt PLMC valdes lmumu, ieguldt ldzekus un veidot centru rpus Rgas, lai ar Vi-dzemes reiona iedzvotji un pilstas viesi vartu baudt augstvrtgu mks-lu, kas tapusi dads pasaules viets, kur dzvo latvieu mkslinieki.

Jaunaj, Spolia imenes (Ka-nda) vrd nosauktaj izstu zl apskatei piedvtas Austrlijas mks-linieka Ja Nedas un Kandas mkslinieces Ineses Birstias insta-lcijas, Zigfrda Sapiea (Skotija) keramikas veidojumi, Gerdas Rozes, Oskara Skua, Jura Ubna, k ar

citu ASV latvieu mkslinieku darbi.Nodibinjums Pasaules latvieu

mkslas centrs Css atvra pirmo gale-riju 2014. gada vasar, kad, pateicoties diasporas latvieu ziedojumiem izstu zles vajadzbm, tika izremonttas bi-jus Csu arodskolas sporta nodarbbu telpas. Pdj gada laik PLMC sarko-jis diasporas latvieu mkslinieku ceo-joo izstdi, kas bija redzama Daugav-pils, Rzeknes un Krslavas muzejos.

oziem PLMC Css veicis re-montdarbus, lai iekrtotu otro izstu zli. Pateicoties ziedojumam, godinot mkslas mecentu Leopolda un Dzid-ras Spoliu piemiu, renovtas arhva, k ar mkslinieku rezidences telpas.

PLMC izstu zles Css, Liel Skolas iel 6 atvrtas no plkst. 11-17 no tredienas ldz svtdienai. Tuvka informcija + 371 20281728.

Dainis MjartnsLaikrakstam Latvietis

Brnigaj maija nedas nogal Latvi-jas kultras pilst C-ss sestdien, 28. maij, plkst. 17.00 Pasaules Latvieu mkslas centr

atklja divas oti nozmgas lietas Ja un Leldes Kalmu darbu izst-di Kalmtes ststs un mkslas centra jauno sprnu izstu zli un viesu mkslinieku dzvokli.

Ce uz muzeja tapanu, t labie-krtoanu un mkslas krtuvi nav bijis viegls, bet odienas muzejs ir k balts tvzemes talismans visiem trimdas mksliniekiem un mkslas motjiem. Par to visus kltesoos iepazstinja visi runtji un labvi muzeja darbinieki, Csu pavaldbas vadba, Kultras mi-nistrijas prstvji un dadi atbalsttji.

Tomr visemocionlkie ststi bija abm dienas varonm Andai Spoliai, kura turpina sekot vecku pds un ir t persona, kurai pienkas vislielk patei-cba par izstu zles, arhvu un viesu mkslinieku dzvoka stenoanu. K Anda Spolia kltesoajiem paststja, tad vias vecki Leopolds un Dzidra

Spolii nebija mkslinieki, bet cilv-ki, kuri godinja un veicinja latvieu mkslas saglabanos gan trimd, gan ar Latvij. Tagad tas sapnis ir stenojies.

Savukrt Lelde Kalmte ar dziu mlestbu ststja par lielo godu un ie-spju izstdt sava tva un savus dar-bus. Kalmtes ststs ir divu paaudu dialogs, kam nav robeu. Tas ir k tilts latviskumam un identittei, dzim-tenes mlestb vairku paaudu ga-rum, k kds no apsveicjiem teica: msu m simbolisk rija ir spjusi aizceot ldz visumam.

Visus muzeja atbalsttjus un lab-vus dieml nav iespjams nosaukt, tomr vlos piemint daus kultras ministri Daci Melbrdi, rlietu minis-trijas specilo uzdevumu vstnieku diasporas jautjumos Pteri Elfertu un Austrlijas latvieu mkslinieku Artu-ru Sodumu, kur uz o sarkojumu bijis specili atstjis savu grmatu k dva-nu. pai tika atzmts ar daudzo rpus Latvijas latvieu mkslinieku devums un sadarbba. Liels paldies tika izteikts Haraldam Nortim un Ojram Grestem par ieguldto darbu un atbalstu ar Aus-

trlijas latvieu mksliniekiem.Anda Spolia izstdes atklan

pai pateics ar PBLA par brvbas noturanu visu daudzo gadu garum.

Kristne SaulteLaikrakstam Latvietis

Divi nozmgi notikumi CssPasaules Latvieu mkslas centr atklj izstdi un jauno sprnu

Lelde Kalmte jaunaj izstu zl.

FOTO

Kri

stn

e Sa

ulte

Css atkltas plaas diasporas mkslas izstdesKalmtes ststs un jauna izstu zle

Izstu zles kopskats.

FOTO

Dai

nis M

jart

ns

6. lpp. Laikraksts Latvietis Tredien, 2016. gada 8. jnij

Vsas dienas silta sadraudzbaBaudiet un redziet, cik tas Kungs ir labs.

Atsaucoties uz drau-dzes prieknieka lgu-mu, viesojos Melburn, galvenokrt, lai spre-diotu dievkalpojum angu valod un sniegtu refertu par Apustuli Pteri.

Sestdien, 28. maij, draudzes zl notika neformla tikans ar draudzes vadbu un ieinterestm personm, prrunjot draudzes nkotnes plnus un saskaojot un apmainoties domm. Sanksmi vadja bijuais prieknieks Edis Lmanis. Prrunas bija sirsngas un atkltas, un domu izmaia svt-ga. Ncm pie sldziena, ka vissva-rgkais ir, paauties uz Dievu ticb, un ar atvrtu sirdi meklt Via plnu draudzei. Tau t ir Via baznca, un ja paklausgi un ctgi staigsim Via Gar, tad svtba sekos. Pc prrunm

baudjm sirsngu sadraudzbu pie vna glzes un uzkodm picu.

Svtdienas dievkalpojuma svtrunu noturju angu valod. Temats bija Bau-diet un redziet, cik tas Kungs ir labs. Lietoju avokado, lai ilustrtu, ka ar aiz-spriedumiem varam zaudt daudz ko, kas labs. Gadiem ilgi nedu avokado, jo man bija aizspriedumi pret to. Kad uz-zinju, ka tas veselgs, sku st un tagad garo. Ldzgi, daudziem ir nepamatoti aizspriedumi pret Kristgo ticbu. Nor-dju, ka 34. Psalms dod mums 17 labus iemesls uzticties Dievam. Svtrunu var noklausties angu vai latvieu valo-d, uz Sound Cloud: (www.soundcloud.com/pastor-colvin). Bija svtgi kop kalpot ar mctju Daini, kas vadja dievkalpojumu. Gandrz visi kltesoie baudja Svto Vakardienu. Dievkalpo-jum varja spcgi izjust Jzus solto kur divi vai trs sank kop Via Vrd,

Vi tur ir. Izjutm Via kltbtni gan Vrd, gan Sakrament. Bijm ne tikai divi vai trs, bet drusku vairk par 30.

Pc dievkalpojuma pulcjamies draudzes zl, kur baudjm kafiju un maiztes, un siltu sadraudzbu. Nolas-ju refertu par Pteri, ko nosaucu No zvejnieka ldz Apustulim. Redzjm, k Jzus pama vienkru zvejnieku un prvrta viu par vienu no bazn-cas pamatiem. Uzsvru, ka Dievam ir plns katram no mums, un ja ticb at-saucamies un padodamies Svt Gara vadbai, Dievs var ms spcgi lietot. Prrunas bija sirsngas un svtgas.

T, neraugoties uz Melburnas vso laiku, braucu mjs ar siltu sirdi, bau-djis jauku un sirsngu sadraudzbu ar ticbas msm un briem Melburn.

Mc. Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson)

Laikrakstam Latvietis

Msu partijai ir jatgst iniciat-va, lai Latvijas politika paliktu uztic-ga tm vrtbm, kuras ms ir vadju-as kop neatkarbas atjaunoanas. is nav laiks, kad varam atauties dreift

cerb, ka gan jau ms izness kaut kur saulain krast. Dadas zemdens straumes un nkotnes negaisi prasa skaidru lderbu gan partij, gan val-st kopum, uzsvra Piebalgs.

Tpat sav uzrun Piebalgs nor-dja, ka Vienotbai no jauna jatgst tiesiskuma partijas reputcija, kas

neiecietgi vras pret intereu kon-fliktiem, pret likuma burta un gara ig-noranu. Mums ir jstiprina tieslietu sistma, kuras darba nepilnbas rei-zm kav valsts kopjo attstbu.

Laila TimrotaPartijas VIENOTBA preses sekretre

Vienotbai jauns prieksdtjsTurpinjums no 1. lpp.

kumu pareizjs kopjs izmaksas 2017. gad veido 2 369 513 eiro. Savu-krt KM pieteikts citu nozaru un sa-biedrisko mediju iniciatvas 2017. gad veido izmaksas 2 886 348 eiro apmr.

Nkamgad plnota Latvijas valsts simtgades svinbu atklana, Latga-les kongresa simtgades svinbu pa-skumu plna stenoana, simtgadei veltta koncertcikla Latvijas gredzens atklana, valstiskuma izzinanas ceojumu pirmo marrutu atklana, Latvieu Pagaidu Nacionls padomes darbbas simtgade Valk un daudzi citi paskumi. Vienlaikus simtgades svin-

bu koordinators KM Latvijas valsts simtgades birojs turpins veidot Bal-t galdauta svtku tradciju, simtgades ieska liks pamatus jaunm tradci-jm, iesaistot simtgades sagatavoan un svinbs gan iedzvotjus vis Lat-vij, gan rvalsts dzvojous tautieus.

Bez mintajm prioritrajm ini-ciatvm, KM ir pieteikusi ar nepie-cieambu risint jautjumu par Ne-valstisko organizciju fonda darbbas turpinanu 2017. gad 700 000 eiro apmr, k ar finansjumu mediju politikas stenoanai Mediju atbalsta fona izveidei un mediju pratbas veici-nanai 1 265 248 eiro apmr.

K katru gadu, ar ogad finansili ietilpgu dau veido KM apkopots

kultras iestu vajadzbas. Pilnga kultras resora pieteikto problmu risi-nana tai skait, kultras darbinieku atalgojuma palielinana, rekonstruk-cijas, telpu remonti, mzikas instru-mentu nomaia, Eiropas Savienbas finansto projektu pabeigana un uztu-rana un citas vajadzbas 2017. gad prastu vismaz 10 509 479 eiro.

Visas mints jauns politikas ini-ciatvas kop veido 31 269 449 eiro summu, tau tas, kd apmr bs iespjams stenot KM iesniegts vaja-dzbas, bs atkargs no valsts budeta iespjm.

Baiba KauliaKultras ministres padomniece

sabiedrisko attiecbu jautjumos

KM priorittes 2017. g. budetTurpinjums no 1. lpp.

vs mjs. 2015. gad Rasa mazdls Jakes uzvarja kausu un atkal piedal-js msu izbraukum. Viam ar oti patk me un ar last snes.

Var mant, ka viens otrs sk rui-nties pa savu spaini vai grozu, mekl-dami piemrotu sni meanai. Visi zi-nja par m sacensbm un jau laicgi atrada pareizo sni, bet t ir iekritusi spaia apak starp labm damm s-nm. Laiks tuvojs sacensbm, un da-lbnieki pulcjs uz laukuma. Valerija

(Valerie) Dance nca man palg par tiesnesi. Dau reizi snes krt tik tuvu viena otrai, ka grti izirt, kura ir t uzvartja. Dalbnieku bija daudz, un mests snes ar nokrita drusku tlk nek 2015. gad. Vienu brdi izskat-js, ka Mielis Dancis bs uzvartjs, bet Tegana (Tegan) pdjais metiens bija oti tlu prom, un t via kuva par 2016. g. kausa uzvartju. Tegana ir Rasas mazmeita. Man liekas, ka Rasa sti gribtu kausu savs mjs, un, lai nodrointu tdu iespju, aicina ldz savus mazbrnus, lai vias viet met snes. Rasai droi vien vienalga, kur

mj nokst su metamais kauss, ka tikai nokst vias imen.

Saulte lnm iet aiz koku galiem, jsk krmt piekabi un atvadties no s skaists vietas ldz 2017. gadam. Cerams, ka tad ar bs daudz su un tik pat skaists laiks, k mums bija ogad. Autobus tds klusums un ap-mierinjuma sajta, un ik pa brdim kds jaut, cik ilgi jvra snes? Kds vislabkais etiis marinanai? Labi, ka autobus oti labas saimnieces, kas visiem jautjumiem deva atbildes.

Margota PuteLaikrakstam Latvietis

Adelaid Laimas grupa soTurpinjums no 2. lpp.

Tredien, 2016. gada 8. jnij Laikraksts Latvietis 7. lpp.

Liec mums dzvot gaismas dzvi, Mlestbu visur st. Lai vl daudzi ktu brvi, Tav saim gavilt, Dod mums dros-mi, gara spku, Svt

c pastvt, Svt c pastvt. ie skaistie un obrd tik oti nozmgie dziesmas vrdi ieskandinja pirmo Lat-vijas Evaliski luterisks bazncas r-pus Latvijas (LELBL) Latvijas iecir-ka dibinanas Sinodes dievkalpojumu Angliku baznc Rg 31. maij.

Dievkalpojum piedaljs LEL-BL arhibskape Lauma Zuevica, prveste Ieva Graufelde, bskape eme-ritus Jna Jruma Grnberga, LELBA prvaldes prieknieks prvests Gunrs Lazdi, prvests emeritus Krlis ols un citi gardznieki.

Spredi arhibskape uzsvra tic-bas nozmi ikvien msu dzv, jo pa-i atzmjot bazncas vienojoo nozmi grtos bros. Otraj pasaules kar un bgu gaits visi izkaistie latviei vrss pie bazncas. Tiei ticba bija

t, kas stiprinja un vienoja visu msu tautu. odien, kad Latvijas Luteru baznca stv lielu prdomu slieka priek, aicinm visus vienoties ticb uz Dievu, pieemt un uzklaust visus paties mlestb, t, lai nerastos el-ans paiem savas tautas starp.

Durvis ir jatver no iekpuses, os vrdus vairkas reizes atkrtoja arhibskape... Bsim tie, kas durvis

pai atvrs, aicindami un neiroda-mi nevienu. Celsim bazncu no sevis paiem, ieklausoties dzii savs dv-sels, rodot spku no Dieva un ticbas. Paldies visiem, kas kalpoja in skais-taj un paaj Latvijas vasaras dien. Lai ticba Dievam, mlestba un spja vienoties stv pri domu dadbai.

Kristne SaulteLaikrakstam Latvietis

Latvieu biedrbas rij (LB) jauktais koris eLV aizvadto sezonu nosldza ar piedalanos starptautisk folkloras festivl Hanioti, kas notika Grieij, Kasandras pussal, Haniotis pilsti.

bija pirm reize, kad koris pie-daljs festivl rpus rijas, kura rko-tji nebija latviei.

Festivls Hanioti notika jau 25. rei-zi, bet Zas Salas dziedtju balsis taj izskanja pirmo reizi. oreiz kori pr-stvja 15 dziedtji un kora mksli-niecisk vadtja Inguna Grietia. Sa-ska ar festivla nolikumu, eLV bija sagatavojis apmram 15 minu gara programmu, kas atspoguoja kora pras-mes un mksliniecisko lmeni, k ar sniedza ieskatu latvieu koru mzik.

eLV izpildja vairkas latvieu tautas dziesmas Sei mazi bundzinie-ki . Eenvalda aranjum, Nekpu pret kalnu nevienu soli U. Praulia ap-dar un Es nencu ai viet A. Sjna apdar, k ar A. Maskata Pavasara mziku ar Ulda Brzia un latvieu tautasdziesmas vrdiem, bet noslgu-ma koncert uzdejoja ar latvieu dan-ci Pankkas un iemcja to kltesoa-jiem skattjiem un dalbniekiem.

Brvaj laik dalbnieki devs iz-braucien ar kui uz tuvjm salm, k ar sacents veiklb un atjautb, piedaloties stafet, kuras laik bija j-veic dadas jautras izdarbas. Koris taj piedaljs ar divm komandm, un ts ierindojs pirmaj un treaj viet.

Sacensbu laik visus kltesoos uz-mundrinja un savjiem pau atbalstu sniedza prjie koristi, kuri bija apbru-ojuies ar bungm un citiem troksni radoiem atribtiem, k ar rbuies atbilstoos, latviskiem elementiem pa-pildintos trpos.

Mazaj piejras krortpilsti visu festivla laiku varja dzirdt skan-gs latvieu balsis, kuras piesaistja gan vietjo iedzvotju, gan citu festivla dalbnieku uzmanbu. eLV dziedja vi-sur pludmal, uz ielas, pilstas amfi-tetr, viesnc un pat vietj restorn, pateicb par gargo dienu vakaris.

Festivla rkotji pauda pau pa-teicbu korim par piedalanos un ai-cinja ar uz citiem festivliem, kas

notiek dads valsts.Papildus dalbai festivl koris ap-

meklja ar daus Grieijas ievrojam-kos trisma objektus Atnu Akropoli, Korintu, Epidauras tetri, Tesaloniku un Petralona alu ar kriem stalakt-tiem un stalagmtiem, tiks ar Grieij dzvojoajiem latvieiem, devs izbrau-cien kalnos ar kvadracikliem, mielojs ar apelsniem tiei no koka, k ar iz-baudja sauli un Egejas jras so deni. Gribas cert, ka koristi ar savu atrakti-vitti, atvrtbu un skangajm balsm vl ilgi paliks sastapto vietjo iedzvo-tju atmis un ts vienmr saistsies ar priekstatu par latvieiem.

Inguna MiezeLaikrakstam Latvietis

LB jauktais koris eLVNosldz sezonu ar dalbu festivl Grieij

LB jauktais koris eLV.

FOTO

Eln

a D

iman

te

LELBL Latvijas Sinodes dievkalpojums RgDurvis ir jatver no iekpuses

LELBL dievkalpojums Angliku baznc.

FOTO

Kri

stn

e Sa

ulte

8. lpp. Laikraksts Latvietis Tredien, 2016. gada 8. jnij

Brnu grmatu izdevniecb Liels un mazs iznk Hardija Ledia (1955-2004) un Jura Boiko (1954-2002) dze-jou izlase densldjs ar Edmunda Jansona ilustrcijm.

Izdevniecba o grmatu adres gan brniem, gan pieauguajiem. Kr-jums, ko sastdjusi Inese Zandere, ta-pis sadarbb ar Latvijas Laikmetgs mkslas centra ptnieci Mru eikari un taj izmantoti rokraksti, kas glab-jas LLMC. Veidojot o imenes kopg lasanas krustpunkta koncepcijas gr-matu, kurai nav vecuma ierobeojuma, izdevji vlas padart msdienu last-jiem pieejamus 80. gadu avangardistu Hardija Ledia un Jura Boiko dzejous, kas daji pazstami no Nebijuu sajtu restaurcijas darbncas (NSRD) dzies-mu ierakstiem. Gandrz visiem dzejo-iem is ir pirmpublicjums grmat.

Hardija Ledia un Jura Boiko sadar-bba un kopj jaunrade aizsks skolas sol. K raksta mkslas zintniece Sol-vita Krese, vlk vii radja savu ap-tuvens mkslas anru, kas kuva par NSRD radoo manifestu un paredzja brvu dreifanu starp tekstu, mziku, mkslu, realitti un ilzijm, absurdu-mu, ironiju un nopietnbu. NSRD darbi netika pozicionti brnu kultras kontek-st, tomr tie noteikti netika pozicionti

ar rpus ts, kas pirmkrt jau btu pret-run ar aptuvens mkslas btbu un o dreifanas brvbu, kas ir oti tuva brna sples brvbai. K raksta Solvita Krese, NSRD bija viena no savdabgkajm un savrupkajm 80. gadu pardbm Latvi-jas kultras telp, un sen jau kuvusi par leendru kulta grupu ar plau fanu un sekotju pulku. Mjs, kur mdza skant NSRD ieraksti, brni daudzus no tiem ar sajsmu piema k savus Nc r no dens! densldjs ieraudzs, ieraudzs un pields..., Neej, dls, uz Zausalu un citi spilgtie NSRD tli viiem derja tikpat labi k pieauguajiem. Teksti, kas iekauti izlas densldjs, var tikt uz-tverti un interpretti dadi, atkarb no lastja dzves pieredzes. To saceran piedaljusies ar Jura Boiko meita Lna, kas tolaik vl bija maza.

Juris Boiko k dzejnieks rpus NSRD dziesmu teritorijas tika pamants 2000. gad, kad sama Preses nama rkot latvieu oriinlliteratras kon-kursa balvu par dzejou krjumu Dzies-mas un dzejas. Tpat k Hardijs Ledi, Juris darbojs ar mksl. Ilustrcijs, kuras veidojis mkslinieks un anim-cijas reisors Edmunds Jansons, uzreiz var pamant Hardija Ledia slaveno mteli, cepuri un brdu, bet, ieskatoties acs skafandr trptajam densldjam,

der atcerties, ka tiei Juris Boiko iedi-binja videomkslas festivlu dens-gabali, kas katru gadu notiek Daugav peldoaj mkslas galerij Noass.

Grmatas tapanu un izdoanu at-balstjis Valsts Kultrkapitla fonds.

Izdevniecbas Liels un mazs grmatas par vislabko cenu iespjams iegdties izdevniecbas biroj Trbatas iel 49/51-12 un mjas lap www.lielsmazs.lv, k ar visos lielkajos grmatu veikalos, galerij Istaba, veikal M50, grmatu un kultr-preu mj NicePlace Mansards, veikal Mazputni, veikal Muhamors, LNMM zmola fonda suvenru veikalos un citur.

Kristne DzeneIzdevniecbas Liels un mazs kopvede

Ir prieks vienmr ierasties uz sarkojumu, kur interes vairkas paaudzes. Latvijas Na-cionl Opera uzveda jaunu operu Iemrtie; komponists riks

Eenvalds, libreta autore Inese Zan-dere. Pirm izrde bija 19. maij, Rg.

Ststs ir par Nacionls bibliot-kas bvi. Interesanti! Vai tad tas var-tu bt pievilcgs ststs? Nu ja paem senus Eiropas mtus un tos savij kop ar ststu par ilgstoo bibliotkas bvi, tad izrds ka, j!

Opera sastv no visiem operas pub-likai pazstamiem sietiem: mlestba, nodevba, ticba un pienkumi, tikai ai gadjum varoi ir mkslinieki un mr-nieki, bibliotekri un politii. Ststs skas ar to, ka jaunas bibliotkas bvlaukum mrnieki atceras noststus par dvseli, kas jziedo topoai celtnei. Kpc par to iedomjs? Jo pa nakti sabrk viss uzcel-tais. Pamazm visi iesaisttie saprot, ka, lai nobeigtu bvi, ir nepiecieams kaut kds upuris, bez kura nav iespjams radt neko patiesi lielu. Ir tas, ko mli, jzie-do, t sacts leends... Inese Zandere ststa, ka librets ir pa godu dzejniekam Knutam Skujeniekam, jo via darba d

ir nonkusi Eiropas folklora ldz Latvijai.Kad Arhitekts skaidro studentiem,

ka bibliotka ir msdienu templis: Ne telpa, kuru gaisma piepilda, bet telpa, kuru ce no tras gaismas. Prta ka. Bibliotekre brdina viu no tums nas, kas slpjas prta gaism, un iz-rds, ka ts tums nas pards. Arhitekts ir iemljies bibliotekr un beigs izrds, ka viu mlestba un gaidmais brni, ir is upuris.

Izrdes noslgum neticba ir uz-varta, darbs paveikts, prta gaismas ka piedzimusi.

Un ko tad publika domja par jauno operu? Parunjos ar diviem jauniem cil-vkiem; abi dzied kor Kamr. Viiem oti patika. Arturs ststja, ka pirmais cliens liks mazliet saraustts, bet tas bija nemanms otr clien. Eenvalds raksta sirsngi, vienkri, bet neatkrto-jami. Atradis sevi un savu mziku. Sofija piekrita, sakot ka var izdzvot via m-ziku. Abi dom, ka komponists paem visu publiku ldz vienmr. Klt ar bija audis no citas paaudzes, t k Ilga Biska-pa, Andris un Rudte Brzii. Tie ar at-rada jauno operu k pieejamu, iespaidgu un vrtgu piedzvojumu. Cik jauki, ka vairkm paaudzm saskan domas!

Vl jpiemin, ka operas izrde ne-

pastvtu bez daudz citu cilvku darba. Dekorcijas Andris Freiburgs bija oti piemrotas tmai un notikumiem un piedeva izrdei vienlaicgi mtisku saj-tu, bet ar sapraanu, kas esi rel viet. Dirientu Mri Sirmo sveica ar aplausu vilni, kas bija patieam pelnts. Dziedt-ji viegli plda pa skatuvi; kustbas Lie-ne Grava; un reisore Laura Groza-i-bere labi izmantoja skatuves iespjas, lai atbalsttu ststto. Kostmi Kristne Pasternaka ar atbalstja tmu, ststu un vizulo iespaidu, un tpat gaismas Jevgeijs Vinogradovs. Solisti tloja, ne tikai dziedja, bet liels paldies nkas operas korim, jo ai oper korim bija uz-ticta liela loma, ko koris izcili izpildja.

Ilona BrvereLaikrakstam Latvietis

IemrtiePirmizrde jaunai operai

No kr.: Sofija, Andris un Ilga pc izrdes.

FOTO

Ilon

a B

rve

re

Iznk dzejou krjums densldjsHardija Ledia un Jura Boiko dzejoi

Grmatas densldjs vks.

Tredien, 2016. gada 8. jnij Laikraksts Latvietis 9. lpp.

Centuies aptvert gandrz neaptveramo, t vissk vartu rak-sturot grmatas Meam veltti mi. Mekopju piemias cevedis (2016) veidotjus un izdevjus.

Latvieu cilvkam mes alla bijis gargs un fizisks patvrums, bet par t vrtbu sti aizdomjamies tikai tad, kad kdi liktengi spki vai lmumi o zao dzves telpu izncina. Msu ime-nei, ziem braucot cauri Piergas me-iem, bija izveidojusies tradcija citt Zentas Maurias domu: Ja par sar-mas klto meu btu jmaks ieejas biete, tad pie t stvtu garum gar rinda... Vai tiem neprotam novrtt to, kas it k dots bez maksas?! Tikai mea audis zina, cik daudz pu prasa visiem piedero bagtba mes vienalga, kas rakstts uz nordes (pri-vts vai valsts paums) cea un stigas mali.

Vienai profesijai velttu enciklop-diju pasaul netrkst, bet jaun gr-mat ir unikla ar to, ka ieminjusi ne tikai mekopju un viiem radnie-cisku profesiju censou dzvesststus, bet ar vizuli pardjusi, kda ir msu kapu kultra, ar kuru pamatoti varam lepoties. Apbedjumi ir cilvcisks piemias daa, jo Mbas vrti pai neveras... Savukrt vrtga grmata ir Mbas daa, to esmu apgalvojusi vienmr.

Reiz kd grmatizdevju saru-n ncs dzirdt joku: Ja pa kapiem mnesncas gaism klejo rakstnieks, tas nozm mekl asas izjtas rom-nam, bet, ja pr kapu stu ar lukturti rok lec novadptnieks tas nozm, ka rtdien jnodod tipogrfij kds dokumentls darbs, kur vl preci-zjami dai gadskaiti. irstot 718 lapaspuu biezo sjumu, top skaidrs, ka tiei greznkos vai vienkrkos kapakmeos iekaltie gadskaiti ir bi-jui grmatas veidotju drokie pa-lgi. Daudzu jo daudzu kapu kopiu galvgal lasms lakoniskais profesijas apzmjums MEKOPIS, neskait-mas akmens piemias zmes rottas ar ozola vai brza zariu grafisko attlu. Bet vai cilvkam var atstt mgku piemias zmi k via izloloto darbu? Viena no grmatas veidotjm, Aija Zviedre, pcvrd saka: Laba piemia

aizgjuiem miem ir Latvijas mei, bet ar tie nav mgi. Lai cik skumji tas neskantu... J, ar tautasdziesma par mgiem atzst viengi akmentiu un dentiu, bet ne burvbas, enerijas un prsteigumu pilno Latvijas meu, kuram ms tik oti gribtu vlt Saules mu...

Pat ja visi s grmatas varoi pai vartu liecint par sevi, grmatas pa-matmaterils btu tikpat dads (un pat kontrastains) k drukt formt redzamais. Dzvo darba un profesiju biedru veikums un vkums ir k her-brijs pa lapiai, pa ziediam, pa sakntei vkts un apkopots. Grmatas veidotji ir bijui sav darb tik akli k vveres un droi uzdevuma skaid-rb k meu audze pirms negaisa. (Jo vai! k kritizs tie, kas nav roku pielikui.)

Man dzimt, dieml, nav nevie-na meinieka. Tau aj grmat tri vien k draugus satieku tos, par ku-riem dzves gaits dzirdts: dzejnie-ces Andas Lces tvu Robertu Lci, Aizupes Mea tehnikuma direktoru Modri Grantiu (pc kura nebeidz un nebeidz skumt via audzki, sa-trii Pteri teri (Krli Sausnti), leendros siguldieus Antonu Brei-daku un Mrtiu Balodi, vsturiski tlo, bet man saul atkal ceamo Olai-nes mesargu Eienu Heinrihu Os-tvaldu. Cauri grmatas lapaspusm koku galotns aizvijas kora Silvicola lepns un stiprs balsis; ar ts, kuras turpina skant vien tuvinieku atmis.

Biei dzirdta rezignta nopta: Ja vien zintu, kur meklt, uz kapa noliktu ziediu... Meam veltti mi ieminjui ar savu aizgjuo kolu kapa vietu vispreczks koordintes, vii spjui sniegt ar oti plau infor-mciju par Rietumu trimd aizgjuo un Austrumu leros pazudinto tau-tieu likteiem. Grmatas vizuli ko-rekto noformjumu lieliski papildina meam un t sabiedrotajiem veltto grmatu pirmie vki, kuru autori ir grmatas varoi. Pc noformjuma pavisam vienkrs broras un gr-matias t vien aicina dot tm otro elpu, vieglu roku neizmest makulat-ras kaudzt!

Un galvenais, di projekta izlo-lotja un ldz uzvaroam galam nove-dja Judte Putne sola: Grmatas

veidotji nolmui savu darbu turpi-nt. ...informciju ievietosim interneta mjaslap. Lgums redakcijai iestt pamants neprecizittes, drukas k-das un papildinjumus, fotogrfijas un dokumentus. Ceram sagaidt apraks-tus un ieteikumus ar par personm, kuras nav iekuvuas grmat.

J, Mbas slieksni prkpua-jiem mekopjiem atdots patiess gods un slava. Nu krta odienas cen-soiem, kuri neauj msu mea zau-mam zust, biei vien kailm rokm un ar taisnbas liesmu sird stvot pretim mea apzadzju un piegntju un malumednieku ordm, ar augstko varas eelonu nadzgajiem darboiem. Jo, k jau paredzja Krlis Skalbe:

Sasisti senu upuru trauki,Migl tti dzimtenes lauki,Zem sila sirmiem zariemMiera nav sentvu gariem...Vienmr kdam jstv nomod par

tautas fizisko un gargo mantojumu. Un MES sav btb ir k brnums ar miesu un dvseli. Fiziski un dvse-liski kopjams.

Patiecos grmatas kolektvam, ka varu turt roks du grmatu dv-seu enciklopdiju, jo labi varu iedo-mties, cik paaizliedzgu pu tas vi-iem prasjis.

Anita Mellupe, grmatizdevjaLaikrakstam Latvietis

Mbas vrti pai neverasMeam veltti mi. Mekopju piemias cevedis

Grmatas Meam veltti mi vks.

jau pirms pris gadiem beigui Vasa-ras vidusskolu, un kas vlas turpint KD laika satikanos un izklaidi. Bs sadziedans vakari, bs dani, bs latvisk nkana! Latvijas 3x3 ir po-pulrs Jaunieu klubs btu labi tdu

izveidot ar eit!Beidzot jsaka, ka no iepriekjs

pieredzes Folskrk augsti kalnos mdz bt patieam vska vieta nek daudz citas vietas Austrlij janvra pirmaj ned, ja nepatk domt par Melburnas vai Pertas, vai Adelaides karstumu, vai Sidnejas, vai Brisbanes sutu in laik, tad Folskrka vartu

labi nodert gan atptai, gan latvisko bateriju uzldanai!

Tuvkas detaas par programmu un nodarbbm sniegsim regulri n-kamajos ziojumos.

Daina Grosa un Uldis Ozoli 3x3 2017. g. rkotji

www.3x3.lvLaikrakstam Latvietis

Kurp doties ...Turpinjums no 3. lpp.

10. lpp. Laikraksts Latvietis Tredien, 2016. gada 8. jnij

Pirm pieturas vieta Brindizi Itlijas papd. 1981. gad, ce uz Grieiju, pava-dju pris dienas Brindizi prmju jrnieku streika d. Toreiz, lni izstaigjot pilstiu, atradu vairkus piemias akmeus un alt-rus, kur senos laikos krustnei izldzs Die-va paldzbu, pirms doanos pri jrai iekarot

Palestnas neticgos. oreiz altri nepieejami, apmrti, un pilstia daudz prbvta un tristu tirgus apzinta. To-mr izstaigjam bruts ielias un pasdjm pilstias laukum Plazza Cairoli, kur gadus atpaka pievakar pul-cjs pilstias vri, lai prruntu visvisdas gudrbas, die-n piedzvoto un nkotnes vajadzbas. Sajsma, ko toreiz piedzvoju, neatkljs, bet tomr skaista pilstia, un ms k ciemii manmi sirsngi sagaidti ne tikai dolru d. Iz-braucot no Brindizi, piedzvojam milzgi skaistu saulrietu.

Nko pietura Mesna, netlu no slaven Etnas vul-kna. Vulkna galotne sniegu apsegta, lieliski redzama, tai garam braucot agr rt, kamr pasaieri vl iemigui. Man laimjs iziet uz balkona tiei pareiz laik, un vlk var-ju pardt citiem gultjiem uzemts fotogrfijas. Mesna apdzvota pirms 8. gs. p.k. un tuvu saistta ar jras un divu briesmou Skillas un Haribdas labkljbu. Pilstas lau-kum stva vairki tristu busii. Izvlamies sarkani zilo lniju, jo piedvjums ietvert divus izbraukumus, pilstas un lauku skatus.

Pilst auras ielias, un oferi satiksm taur bez jeb-kdiem redzamiem pankumiem. Jgaida vien, un beidzot atkljs brvka plsma. Galvens iels vidus daas mau-ri aug apelsnu koki pilni augiem. Kad vlk noplcu augli nogaroanai, sapratu, kpc neredzju nevienu, kas augus baudja. Skbs, t ka vecs citrons!! eit ar notiek patnja zobenzivju makerana. Zvejnieki iet jr toru laivs un no toru augstienes harpun zobenzivis. Vl inte-resants piedzvojums notika pilstias laukum, kur noska-not pusdienas zvanam, bazncas torn lauvas tls atdzvojs ar briesmgu rcienu un galvas purinanu; vairki karogi ska plvot, gailis ieska gavilt, Marija un austrumnieki pardjs, un vl no mkoiem pacls varens pils tls.

rpus pilstas redzjm, kur slsdens ezeros audz gargus, melnos gliemeus. Dieml neizdevs tos nogar-ot. Laicgi mrojam sous atpaka uz kui, jo nevar no-kavt t atieanu. Kuis negaida nevienu, kas aizklst, un neierodas noteikt atieanas laik!

Nakti pavadm lni sirojot uz nkoo pieturas punktu Valetu, Maltas sali. Maltas sen vsture oti interesan-ta, un vairks viets uzejami ne tikai tempu, kapstu un dzvoku drupas, bet ar seno dzvnieku fosiliju kauli. Pag-rabu kapsta Hal Saflieni darbojs jau 4000 gadus p.k., bet dzvnieku fosili datti k 500 000 gadus veci. Tuvk msu laikam krustnei, Bonaparts un briti atstjui savu ie-spaidu, ldz Malta kuva neatkarga tauta 1964. gad. Otr pasaules kara laik Maltu neprtraukti bombardja, bet t netika uzvarta, un tur pagrabos darbojs slepens milit-ras komandas tbs. Zvejnieku ciems Marcaoks salas austrumu str labi aizsargts no vtrm un piedv drou noenkuroanas vietu raibi izkrsotm zvejnieku laivm, sauktm luzzu, kam priekgal uzzmtas spoas acis. Netlu apstjamies pie zils grotas varens staburags, kur mazos kuos var iebraukt jras al. Msu busi tomr nedod laiku to izbaudt, jo dodamies uz Mdinu salas ag-rko galvaspilstu. Tur laiks izkpt un izstaigt cietoksni. Cietoka centr stv Sv. Paula katedrle. Sv Paula kuis cieta avriju salas tuvum, un vi pavadja ilgku laiku eit, nodarbinot iedzvotjus. Atpakace uz kui izbrau-cam cauri lauksaimniecbas rajonam, kur zeme sadalta mazos laucios ar akmens mriem. Viss trs un auglgs.

No Maltas dodamies uz Alikanti, Spnij, un tas aiz-em veselu dienu un divus vakarus Vidusjr.

Jr ir laiks uzrakstt kartias un pasdt, kamr msu Magnifika lnam crt taku uz nkoo izkpanas vietu. Laiks prrunt redzto ar citiem ceotjiem un gatavoties uz kapteia iepazstinans vakaru, kur sola ampnieti ar smalkm uzkodm. Uzvelkam vakartrpus un paredzt laik pievienojamies rindai, lai satiktu msu oferi kap-teini Pjru Paolo Skalu (Pier Paolo Scala). Pavadm jau-ku vakaru pie dienu galdu, un vlk, divstvu tetra telp noskatmies akrobtu un deju lieluzvedumu. Pai vlk ar pasperam conga lnijas sous, un pc vla vakara pastaigas pa kua augstva sooanas taku, dodamies uz saldu du-sanu.

Alikant nolmam izstaigt pilstiu pai bez viet-jo gidu paldzbas. Pietiks ar tristu plnu. Galven iela Rambla plaa, un kjniekiem plas, nains troturs, kur zem palmm ierkotas kafejncas un saldjumu letes, kur piedv horetu vietjo mandeu dzrienu. Tirgus dar-bgs un smargs, ielas tras, parkos sdvietas diezgan un vilinoas, olvas gargas, aluti un un baltvns dzes sl-pes. Ir patkami izstaigt bez steigas, pau izvl, ne gidu mudinan. Lifts uzved pil, un ja man btu bijusi ldzi Austrlijas pensionra kartia, btu ietaupjis par ieejas maksu. Pie mra izrobojumiem izstdtas bruinieku fig-ras ar t laiku rokas ieroiem, bet klt vl akmens katapul-tas un uzbrukumu rmji. Skats no augas varens, un jiedo-mjas, ka pils stvtu varena ikviena uzbrukuma reiz. Vl atliek laiks izstaigt jrmalas tirdziu, pirms dodamies uz kui. Jauka diena pavadta, un diezgan atmias fotogrfijas uzemtas. Vakarias pavadm divat, glauni apkalpoti un lutinti.

No Vencijas ldz Riodeaneiro (3)Ceojuma atskats2. turpinjums. Skums LL412, LL413.

Turpinjums 11. lpp.

Krsaina zvejnieku laiva Malt.

FOTO

Kri

stap

s Zar

i

Starp bruiniekiem Alikantes cietoksn.

FOTO

Suz

anna

Zar

ia

Tredien, 2016. gada 8. jnij Laikraksts Latvietis 11. lpp.

Ir svargi apzinties msu organiz-cijas nkotnes perspektvas jau tuvka-j nkotn. Ar tdu mri vien no DV apvienbu kopsapulcm Indianpol no gada 15.17. aprlim kop bija san-kui visu apvienbu izvirztie delegti. Kopsapulc tika nolasts DV CV locek-a Aivara Sinkas epasts, par DV CV darbbas noteikumu grozjumiem.

Tikai nesen uzzinjm, ka vi ir ar ievlts par DV prieknieku Angli-jas Daugavas vanagiem, taj pa laik pildot DV CV organizcijas informci-jas nozares vadtja pienkumus. Via paziojum bija teiks, ka balstoties uz DV CV apspriedi Vaington, kura sanca 2015. gada 13. jnij, iesaka veikt sekojoas izmaias DV CV dar-bbas noteikumos, mainot 7. punkta pdjo rindkopu un kura skan sekojoi: DV CV balsstiesbas ir DV organiz-cijas priekniekam, Vanadu prieknie-cei un katram CV loceklim. Zemei, no kuras tie tiek izraudzti, tiek pieirtas vismaz divas loceku balsis un attiecg zeme ievl savus balss tiesgos locek-us, kam nav jbt ievltiem par Pre-zidija locekiem. Btu pateicgs, ja DV zems to prruntu un ar apstiprintu.

Delegtu starp noritja savstarpja domu apmaia par s propozcijas bal-soanu ruden notiekoaj DV CV ap-spried Straumnos, Anglij. Iespjams, ka Andris Memalis uz DV organiz-cijas prieknieka posteni nekandids, un mums ir piemumi, ka par jauno DV organizcijas prieknieku vartu bt ie-vlts jaunais un spjgais Aivars Sinka. Mums ir lielas cerbas, ka vi piekrits bt par prieknieku DV organizcijai.

Aivars Pelds, delegts no Floridas, raksturoja Andri Memali, k vienu no ietekmgkajiem DV organizcijas visu laiku priekniekiem, kds vien ir bijis msu organizcijai. Starp citu, msu nkamajam DV organizcijas priek-niekam, princip, ar vajadztu bt no Latvijas, jo saistb ar citm valstm, bs grti kaut ko paveikt, neesot uz vietas. Ar Andris Kursietis uzsvra, ka ir labi, ka prieknieks patreiz ir no Latvijas un katru dienu vi ir bijis uz vietas, bdams savas darbbas degpun-kt, ik dienu padardams msu orga-nizcijas vrdu spodrku. Bez Andra Memaa Latvij patreiz nav atrodama labka kandidatra, kas aizvietotu pa-treizjo prieknieku. Globli, saldzi-not Angliju ar ASV vai Kandu, kas jauna prieknieka izvles gadjum btu figurjusi par s personas ievl-anu, nav no tm labkajm. Ja tiktu iz-vlts prstvis no Anglijas, tad viam btu tikai stundas lidojums uz Latviju.

Iztirzjot DV prezidija finansilo nostdni patreizj period, DV ASV kasieris Ivars Zuvics novrtja to pa-treizj moment k samr vju, bez ne kdas finansilas plnoanas un bude-

ta domanas nkotnei un bez skata uz priekdienm. T attieksme tika pama-tota t Ja nauda bs, tad izdosim vai, ar otrdi, kaut gan Floridas prstvis A. Pelds CV prieknieka A. Memaa rcbu pamatoja, k oti godprtga cil-vka attieksmi, kuru vi pazst ar per-songi un neaubs par via lojalitti.

Domstarpbas starp delegtiem ar izvirzjs par stattu, iespjamm izmaim, balsojot ruden CV valdes sd Anglij, un pagaidm tiek izvir-zta propozcija, atturties no DV ASV kopsapulces balsoanas, robeojoties ar dau definciju izskaidroanu ldz CV sdei ruden.

A. Kursietis referja par DV ASV Atjaunoanas komisijas ieskto darbu, par kuru tika ar mints kopsapulces atklanas akt.

* * *Pirms pris nedm ir tikts saemts

prskats par s komisijas darbbu, par kuru o prskatu sniedza jaun Dauga-vas vanadu priekniece Lga Nutere. K viens no komisijas darba punktiem bija caurskatt DV ASV organizcijas mrus un konstatt, vai tie visi vl o-dien ir btiski, k ar caurskatt organi-zcijas darbbas metodes ar nolku, vai ms izmantojam veidus, kas ir saistti ar 21 gs. tehnoloiju un odienas ASV latvieu sabiedrbas raksturu. Tpat tika stdts uzdevums prliecinties, k DV ASV atiras no prjm latvieu organizcijm, k PBLA un ALA. Ko-misija pievienoja vl vienu uzdevumu: izptt, kas vairk ieinteres jaunieus un, vienldz, sagatavot ieteikumus, k vairk piesaistt jaunieus savs rinds. Komisijas loceki ir pavadjui vairkus mneus savu apvienbu vid, aptaujjot vietjos jaunieus un veicot novroju-mus par aptaujto jaunieu demogrfiju, k ar vrtjot viu paskumu saturu. Tad tika izteikts savs viedoklis par o darbbu caur epastiem. No jaunieu pie-saistanas viedoka, komisijai ir izvei-dojuies di novrojumi un ieteikumi.

K pirmais, latviskais manto-jums joprojm ir svargs, un jauniei ir oti ieinteresti uzturt savu latvietbu. Dziedana, dejoana, latvieu dienu gatavoana un latvisko tradciju uztu-rana ir oti populra jaunieu vid. Vii vlas, lai kaut kd veid atirtos no saviem vienaudiem un lai apzin-tos, kas ir viu saknes un no kurienes tie nk. K nkoais, tas ir valodas jautjums, jo latvieu valodas zina-nu lmenis trimdas sabiedrb nemitgi krtas. Pat tie jauniei, kuri ir apmek-ljui latvieu skolas, ar laiku aizmirst latvieu valodu, ja to vii nelieto ikdie-nas apstkos. Daudzi ir izteikui vl-anos turpint uzlabot vai atsvaidzint latvieu valodas zinanas, apmekljot pieauguo kursus. Ms iesakm DV at-

balstt iespju par du kursu rkoanu.Otrs ieteikums DV ASV btu j-

izveido specilu stipendiju fondu vidus-skolas un augstskolas studentiem, kas atbalsttu projekta darbus, kas saistti ar Latviju un DV organizciju. Augstsko-ls studentiem ir dotas iespjas izvl-ties projektu tmas. T vartu latvieus mudint ptt msu senu vsturi un pareizjos notikumus politik, ekono-mik, migrcij utt., tdjdi nostiprinot rzemju latvieu saikni ar Latviju. Ar, runas paskumos ir prk garas. K jau minju, daudziem latvieu jaunieiem nav tik labas latvieu valodas zinanas, lai izklsttu savas runas btbu. Biei viu draugi, draudzenes, brni nesaprot latvieu valodu. Ldz ar to paskums liekas garlaicgs. Daudzi, vispr nevlas iet uz paskumu, kaut gan viiem inte-restu t prj daa. Jaunieiem biei vien ir labas idejas DV ldzeku vkan vai jaunu paskumu organizanai.

Apvienbu valdes ne vienmr aktvi uzklausa un piencgi rea uz ieteiku-miem, kas piesaista jaunieu piedala-nos organizcijas darbb. Vii uzskata, ka vienalga nekas nemainsies. Svargi, lai jauniei tiktu iesaistti DV organiz-cijas darbb. Biei vien, organizcijas neplno paaudu maiu vadb, kas bei-dzas ar to, ka organizcijas vien jauk brd izjk un nav neviena, kas vartu premt vadbu, ja patreizjie vadtji vairs to nespj. Tpat, ja jauniei neno-kst vadb, viiem ir mazka interese darboties organizcijas lab. Par orga-nizcijas darbbas vrtjumu varu teikt, ka komisija uzskata DV organizcijas mri joprojm ir svargi. DV ASV lme-n, btu jatbalsta latvietbas veicina-

DV apvienbu kopsapulce Indianpol Debats un diskusijs dzimst vienoti uzskati par DV darbbu nkotn

Turpinjums 13. lpp.

DV ASV Atjaunoanas komisijas pr-stve, Daugavas vanadu priekniece Lga Nutere atskaits komisijas zio-jum. Pa kreisi DV ASV prieknieks Andris Kursietis.

FOTO

Viln

is T

rops

12. lpp. Laikraksts Latvietis Tredien, 2016. gada 8. jnij

Man trimdas brnu pcncju sarakst vr-du rodas arvien vairk, man zinmo skaits ir jau sasniedzis 38 un es ceru, ka tas arvien vl pagari-nsies. odien pirmais man ir viens pcncjs

no Zviedrijas. Tas ir Jnis Andersons trimdas brnu Aivara Andersona un Sarmtes Kerlas-Andersones dls. Tvs Aivars Latviju atstja 15 gadu vecum, mammai Sarmtei bija tikai 4 gadii.

Vii nonca Zviedrij Stokholm un tur latvieu sabiedrb satiks, apprec-js un sav imen izaudzinja divus brnus. Viens no viiem Jnis Ander-sons tagad dzvo Latvij, un ar viu es odien tiekos. Vi ir dzimis 1963. gada beigs un, k pats smejas, dzimis kurp-ju kastt, jo vectvs kop ar via mam-mu pirmo kurpju veikalu Stokholm atvrui 1964. gada mart. Pirmajam veikalam otrs sekoja jau 1970. gadu s-kum, un, kad vectvs aizgja pensij, uzmumu prma Ja mamma.

Jnis ir izgjis parasts latvieu svtdienas skolas ir izgjis vajadzgs zviedru skolas, vienu gadu dienjis zviedru obligtaj kara dienest virsnieku skol un 17 gadu vecum dabjis pilota licenci. Kdu laiku ir bijis pats jaunkais pilots vis Zvied-rij. Tlt pc skolm Jnis ir strdjis Zviedrijas Valsts iemumu Dienest, bet nedaudz vlk mamma viu iesais-tja imenes uzmum, un tlk Jnis mazliet paststa pats

Kad Latvija ska kt neatkarga 1990. gad, Sarmte bija Latvij dab-jusi kontaktus, un ms skm stt apa-vus uz Latviju prdoanai. 1992. gad ms nodibinjm uzmumu Euroskor Latvija. T gada mart ms atvrm pirmo veikalu uz Trbatas ielas, pc tam pakpeniski atvrm daudz veika-lu pa visu Latviju. Tagad mums ir ap 30 veikalu. Mums ir veikali, kuros neesmu bijis jau gadu vai vairk. Jpiezm, ka skum ms vl nedzvojm Latvij, bet jau bijm izlmui, ka msu uzmumos bs trs lmei bs panieki, mened-ments un tad darbinieki. Mums vienmr ir bijis izpilddirektors, un es esmu tikai panieks. (Te man uznk tds mazs smiekli, kad Jnis Andersons pasaka, ka ir TIKAI panieks. Un es, jau skai smejoties, saku, ka td gadjum vi-am jprem msu Valsts Iemumu Dienests jeb VID, jo tiem palaik prob-lmu ir vairk k diezgan.)

Skum prskatt veikalu darbbu Jnis ir lidojis uz Rgu oti biei, un ti-kai 2006. gad te prcls ar visu ime-ni. Te man jpiezm, ka lidoanu Jnis ir veicis pats sav lidman, jo pilots ir vl arvien, un ar savu lidmanu visur

var tikt trk nek ar komercilo.Par sava darba augiem Jnis jau

ir paspjis ar stipendijm Vtolu Fon-d izskolot daudzus studentus un oti aktvi darbojas ar labdarbas organi-zcij Rotari Klubi. aj organizcij nkam gad viam juzemas vadba pr 20 klubiem Latvij un 48 klubiem Zviedrijas dienvidu da. Tad vi ks par distrikta gubernatoru. Tds bs via tituls. Savus daudzos studentus, uzmuma uroskor studentu un 4 sa-vas mammas stipenditus vi pirms Ziemassvtkiem vienmr aizved uz labu restornu un katram noprk pa dvanai, jo viu stipenditi ir centgi jauniei no mazturgm imenm, un ar dvanm ne svtkos, ne dzimanas diens lutinti nav.

Kad es Jnim prasu, k tas nk, ka vi Latvij ir iescis tik lielu paldz-bas darbu. Uz to vi atbild: Es gan-drz gribu to pateikt t vulgri. Nauda ir k msli, kas vien kaudz nedod nekda labuma, bet, kad tos izklj ze-mei pri lielai platbai pln krti un tiem uzlst svaigs pavasara lietus, tad tie zemi padara oti auglgu. Tikai tad tiem ir kda vrtba. To pau var teikt par labkljbu, ja t ir prk koncentr-ta spos mans, drgos kaokos, ne-normli drgs mjs, jahts vai milz-gi drgs lidmans, tad tas ir samr neapettelgi. Tad jsaka, ka tie msli nav devui nekda labuma. Bet ja tas tiek izplatts pa lielu platbu tas ir oti, loti labi. Tad tas veicina izaugsmi.

T un ldzgi ms runjamies gan-drz trs stundas. Viam ir 1991. gad dzimus meita Anna, kura tagad ir jau izstudjusi un 1995. gad dzimuais dls Jnis, juniors, kur palaik stud Manester. Anna pc studijm Aus-trlij vl strd tur, bet Junioram ai vasarai Latvij jau sarunti divi darbi.

Runjot par labdarbu, Jnis dom, ka tas btu kriminli, ja vi ar savu labkljbu nedaltos. Vl vi paskaid-ro, ka vrds Rotari nozmjot kalpot paaizliedzgi. Vi os vrdus uztver oti nopietni, un to vi ar savu dar-bbu Latvij ir patiem pierdjis at-kal un atkal. Viss, ko es pc sarunas ar Jni Andersonu varu teikt ir: Kaut mums tdu trimdas brnu pcncju eit Latvij btu daudz vairk!

Andris K.BrziJau nko dien man atkal ir izde-

vies sarunt vienu citu trimdas brna brnu. To man gribtos nosaukt par stu pasaules pilsoni, jo vi ir dzimis un ldz 10 gadu vecumam dzvojis Austr-lij, savu laiku padzvojis Anglij, savu laiku Amerik un tagad uz palikanu ir prclies un vairkus gadus jau dzvo Latvij. Tas ir Andris K. Brzi. Lai

viu neviens nesajauktu ar daudz citiem Andriem Brziiem Latvij un ar ar bi-juo prezidentu, viam vienmr jlieto inicilis K. Atstjot Latviju, via vec-ki bija ne tikai trimdas brni, bet sti b-bi, jo tvs Guntis ir dzimis 1939. gad, un mamma Laima tikai 1942. gad. Td es Andri K. Brziu vartu pat saukt par trimdas bbu brnu.

Par sevi vi ststa: Manu vecku imenes kara beigs izbrauca uz Vciju un pc bgu nometns pavadt laika aizbrauca uz Austrliju. Manas mam-mas tvs riks Biezais bija Latvijas ar-mij virsnieks un mammas mamma bija skolotja, kura bija beigusi Rzeknes skolotju instittu. Tva pus vecvecki bija Arvds un Lcija Brzii. is vec-tvs bija tautsaimnieks-ekonomists un vec mamma bija angu valodas sko-lotja. Zinu, ka via ir sarakstjusi ar latvieu valodas gramatikas grmatu.

Mammas imene dzvoja Adelaid, tva imene Sidnej. Vii bija tikuies kd no Austrlijas latvieu lielajiem sarkojumiem Sidnej un tur iepazinu-ies un vlk apprecjs. Es esmu dzi-mis 1971. gad Sidnej. (Andrim ir ar trs bri, no kuriem vl divi dzvo Lat-vij, bet par viiem rakstu citu reizi.)

Mans tvs ir sateltkomunikciju inenieris, un, kad man bija 10 gadu, ms prclmies uz Angliju, jo vi dabja darbu kd starptautisk or-ganizcija, kas nodarbojs ar satelt-komunikciju jautjumiem. T man

Trimdas brnu brni un mazbrni Latvij (2)Jnis Andersons un Andris K. Brzi1. turpinjums. Skums LL408.

Turpinjums 13. lpp.

Jnis Andersons.

FOTO

Ast

rda

Jans

one

Andris K. Brzi.

FOTO

Ast

rda

Jans

one

Tredien, 2016. gada 8. jnij Laikraksts Latvietis 13. lpp.

vidusskola bija jpabeidz Anglij un 1993. gad dabju bakalaura grdu Londonas Universitt biznesa vadb.

Tad nolmu atbraukt uz Latviju pa-strdt. Toreiz strdju firm, kas sau-cs Coopers & Lybrand, to vadja Nils Melngailis, kur tad bija mans efs. Tur nostrdju 3 gadus visds intere-sants liets ar privatizcijas jomu. Nkamos 10 gadus es pavadju Ameri-ka, izskolojos Stanforda Universitt, apprecjos ar Ingrdu Kariu, Msu imen piedzima trs pirmie brni.

Tagad jau vairk k seus gadus imene ir nodzvojusi Latvij, un jau-nk meitia ir dzimusi Latvij. Via sievia Ingrda tpat k vi ir trimdas brna pcncjs, un es ceru, ka ar via bs ar mieru dalties sav pieredz. No skuma imene dzvoja Trbatas iel dzvokl, kas piederja Ingrdas tvam, tagad paiem ir mja psal.

Andris K. tagad ir iesaistjies daudz un dados projektos, kam sakars ar inovcijm un jaunu uzmumu veido-anu. Man vajag tikai uzklikint Go-ogle, un paveras lapa pc lapas ar infor-mciju par o apdvinto un talantgo trimdinieku mazbrnu. Te ir tikai viena diezgan sa rindkopa, ko tur var atrast.

It sevii ievrbas ciengs man liekas angu valod atrastais raksts, kas zio par Andra 15. aprli saemto apbalvojumu Cilvka izaugsmei, kas

nk no Ameriku Tirdzniecbas pa-ltas. Tur tehnoloiju Start-up Centra TechHub Riga dibintjam Andrim K. Brziam pasniedzot o apbalvo-jumu, Latvijas Valsts prezidents Rai-monds Vjonis tulkojum bija teicis ap-mram dus vrdus: Man ir rkrtgi liels prieks arvien biek redzt pasau-les pres Latvijas veiksmes ststus, kas vsta par msu cilvkiem, kuri rada fascinjous rezulttus projektiem, kas ir svargi msu nacionlai attstbai.

Andris pats o apbalvojumu ap-stiprina tikai tad, kad es viam par to jautju, bet es ar internet protu atrast informciju. Kad es Andrim prasu, kas tiei palaik ir via darbs, vi to ar paststa: Tas ir grti atbildams jau-tjums, jo tiei obrd mans darbs ir vesela virkne ar projektiem, darbiem vai atbildbm, kuras esmu uzmies, bet kas neviena nav pilna laika darbs. Var teikt, ka esmu bijis konsultants at-seviiem tehnoloiju uzmumiem, paldzot viiem dados jautjumos. Kdu laiku strdju ar vienu Somijas uzmumu, paldzju viiem nodibint attiecbas ar partneriem Amerik, ar firmm, ar ko vii gribja sadarboties. Tai pat laik man ir pris firmu, kurs es esmu vai nu ieguldjis naudu jaun uzmum vai ar uzmumos, kas mani piesaistjui k padomnieku, lai paldztu uzmumu attstt. TechHub Rga ir mans hobijs, t ir bezpeas organizcija nodibinjums, k mr-is ir veicint o start up uzmu-

mu attstbu. Agrk es tur biju valdes prieksdis, tagad esmu tikai valdes lo-ceklis un diezgan daudz laika veltu ai organizcijai un paldzu tai attstties.

Ir vairkas citas vietas, kur cilvki mani aicina paldzt. ort pie Ekono-mikas ministra bija sapulce, kur man prasja padomus, k darboties ar iem start-up uzmumiem, k tos labk attstt. obrd man ir tds posms, kur man ir daudz un dadi mazi darbii, kas Latvijas ekonomikai ir diezgan nozmgi. Praktiski tas notiek t jau-niem uzmumiem, kas mina attstt kdu inovciju vai tehnoloiju, es pa-ldzu ar padomiem k iegt finansju-mu, kur tirg iet, kdu produktu at-tstt, k to nosaukt, kdu cenu politiku ieviest un tamldzgi. Es minu pal-dzt viiem izdart pareizos lmumus un ar paldzt ar kontaktiem, biznesa partneriem vai investoriem.

Andris ir prliecints, ka Latvij jauniem cilvkiem ir labas iespjas, te ir gaii cilvki, kas grib strdt, it sevii tehnoloiju jom. Ir iespjams izveidot uzmumu, kas prdod glo-bl tirgu, daudzos tirgos vis pasaul tiei no Latvijas. Pdjos 10 gados teh-noloijas ir mainjus td veid, ka tas ir daudz vieglk iespjams. Vajag tikai gribt. Man skatjum Andris K. Brzi tam ir rkrtgi labs pie-mrs, un tdi Latvijai ir oti vajadzgi tagad un bs vajadzgi vienmr.

AstrdaLaikrakstam Latvietis

Trimdas brnu brni... (2)Turpinjums no 12. lpp.

na, jo bez latvietbas atbalsta, izzuds ar prejs latvieu organizcijas. Ldzeku sadales zi btu jizvrt, vai lielko dau ldzeku nebtu vrts izmantot tiei ASV, paldzot vietjiem latvieiem un atbalstot latvisks izgltbas iespjas, k ar organizjot latvieu paskumus.

Pareiz lielk daa ldzeku tiek no-stti uz Latviju. Ja ms nerpsimies par latviskuma uzturanu, tad drz vien mums nebs latvieu paaudzes, un ne tikai Daugavas Vanagi, bet ar citas lat-vieu organizcijas beigs pastvt. Tad ar paldzba Latvijai ar to izsks. Btu ar nepiecieams izvlties jaunu mri grupu labdarbai. Leionru skaits Lat-vij neprtraukti samazins, un td btu nepiecieams izvlties kdu jaunu grupu, piemrm, invaldus. Komisija iesaka uzskt jaunus paskumus Latvi-jas jaunatbraucju atbalstam un iesaist-anai DV. No Latvijas tiei pdjos ga-dos ir izceojui oti daudzi jauni cilvki, bet vii ne vienmr tiek aicinti trimdas latvieu organizcijs. Mums btu jin-form vius par organizcijas darbbas mriem un jaicina stties msu rinds.

DV organizcija palnm sk iz-mantot 21. gs. tehnoloijas, un organi-zcijas komunikcijas pamat notiek ar e-pastu starpniecbu. Palikuas vairs daas apvienbas, kurs to vadba vl

neizmanto datorus. Tdos gadjumos informcija tiek prstta kdam citam DV biedram vai prstvim apvienb. DV ASV mjas lapa ir atjaunota, un ts saturs tiek regulri prskatts. Vl ir ie-spjamas daudzas citas jaunas tehnolo-ijas informcijas apmaias lauk. Btu vlams uzskt lietot Facebook. Jaunk paaudze saem jaunumus tiei d veid. DV mneraksts btu jizdod elektronisk form, lai to vartu last uz datoriem, planetm, viedtlruiem utt.

Btu japsver pieemt ziedojumus, lietojot debitkartes un kredtkartes. Sevii jaunks paaudzes vid eku rakstana nav populra. Ziedojumus konkrtiem mriem vartu vkt, lieto-jot Crowd-funding internet. Vajadztu lgt DV biedrus noskaidrot savs dar-ba viets, vai viu kompnijas piedv Matching contributions darbinieku lab-darbas ziedojumiem. di vartu pa-lielint DV organizcijas ziedojumus.

Saldzinot DV ar citm latvieu organizcijm, komisija uzskata, ka latvietbas atbalsta mri ir ldzgi vi-sm organizcijm. DV atiras ar to, ka t ir globla aprpes organizcija. Ms rpjamies par veciem, slimiem cilvkiem, breiem un leionriem gan Latvij, gan ASV.

DV ASV pastv, pateicoties viet-jm apvienbm. Vietjs apvienbas ir ts, kas visaktvk darbojas ldzeku vkan un pazst situciju savs pils-

ts zinot, kam ir nepiecieama paldzba. Citas latvieu organizcijas pastv tikai centralizt lmen. Biei vien viu pa-skumi ir nesasniedzami cilvkiem, kas dzvo attlk. Vietj lmen DV ir vien-g organizcija, kas rko paskumus r-pus bazncas. Tas dod iespju tiem, kas nav ar reliisku noslieci, iesaistties lat-vieu kopienu dzv. Tpat, DV ir vien-g organizcija, kas apciemo vientuus, vecko gadu cilvkus, kas vairs nespj piedalties sabiedriskaj dzv, bet vl ir oti ieinteresti, kas notiek sabiedrb. Ja gribam, lai DV pastv ar turpmk, tad mums ir jturpina strdt pie organizci-jas atjaunoanas ik dienas un nevis tikai runu lmen. Katrs organizcijas biedrs var sekmt o darbbu, runjot latviski un mcot saviem brniem latvieu va-lodu, k ar atbalstot DV paskumus un aicinot jaunus biedrus stties DV rinds.

Daugavas vanagi sasauksimies!* * *

Pc jaunievlts Daugavas vana-du prieknieces Lgas Nuteres vadts DV ASV Atjaunoanas komisijas dar-ba atreferjuma, vl sekoja saistoas kopsapulces delegtu diskusijas par Lgas rosintiem tematiem. Debau apkopojum, izsakoties tautas dzejnie-ka J. Raia vrdiem, vispiemrotkais btu teikt: Pastvs, kas prvrtsies!

Vilnis Trops, Indianpol /ToledoLaikrakstam Latvietis

DV apvienbu kopsapulce... Turpinjums no 11. lpp.

14. lpp. Laikraksts Latvietis Tredien, 2016. gada 8. jnij

DatumiVrda dienas, dzimanas dienas un zmgi notikumi11. jnijsIngus, Mairis, Vidvuds1931. literatras zintnieks, kritiis, dzejnieks Ilgonis Brsons.1936. dzejniece Janna Tabne.1936. uzmjs Austrlij Aivars L-dums.1941. aktrise Anda Zaice.1981. Latvijas hokejists Georgijs Pujacs.

12. jnijsIja, Leonora, Nora1891. dzejnieks Antons Brda.1921. dibinta Latvijas kara flote (ag-rk uzskatja 10.08.1919 par dib. Dat.).1939. sabiedriska darbiniece Austrlij Dzintra Samule.

1943. PBLA prieksdis Jnis Kukainis.1951. latvieu mziis Haralds Sma-nis.1981. Latvijas basketbolists Raitis Grafs.1991. referendum eigrad, Krievi-j iedzvotji nobalsoja par vsturisk nosaukuma Sanktpterburga atgriea-nu pilstai.1991. par Krievijas Federcijas prezi-dentu ievlts Boriss Jecins.

13. jnijsAinrs, Uva, Zigfrds.1963. mksliniece Indra Geidane.

14. jnijsSaiva, Saivis, Santis, Sentis, TijaKomunistisk genocda upuru piemi-as diena1925. dirients Viktors Bendrups.1941. masu deportcijas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

15. jnijsBauta, Vilija, Vits, ermna1921. tiek pieemts Latvijas valsts er-boa mets.1931. dzejnieks Egils Plaudis.1934. rsts, kardiologs Andris Saltups.1946. Latvijas ahists, starptautiskais

Turpinjums 15. lpp.

6.05.2016. 96 gadu vecum mb aizgjusiar Trszvaigu ordeni apbalvot

Dr. AKSTE TIPAINE

Ar savu paaizliedzgo darbu, aprpjot vecos leionrus, via ir ierakstjusi neizdzamu lapu Daugavas Vanagu vstur.

Pateicb par vias ilggadgo leionru aprpi no vias atvads

Daugavas Vanagi Austrlij

Piebraucam Malagai ar ne oti iespaidgm atmim no msu iepriekj s pilstias apciemojuma. Kad pirms pieciem gadiem bijm Malag, atradm strdnieku ostas pilstiu neizskatga, trokaina, automanu prblvta un pc gara braucienu pa Spnijas lauku ceiem mazliet nomcoa. Neapstjamies. Braucam tlk sameklt jauk-ku pieturas vietu pusdienm. oreiz, piebraucot ar kui, noenkuroans vieta atrodas jaunprbvt rajon. Skats no msu balkona oti pievilcgs, it sevii uz cietoksni kalna gal La Alkazba. Vlk mums iznk lni, lni, pa oti stvu, brutu eju tan uzkpt, no kurienes skats uz visapkrt. Turpat n atpamies zem lapu koka, kur arfists klusi trinkina stgas. No kalna nokpjot, ieejam skaist drz, kur atrodam stiepu skulptru svto attlu trs austrumnieki, nesot dvanas mazam Kristum. Turpat klt strklakas burbuo deni, ircina krs zivtias un maigs vji atsvaidzina garm ejoos. Ieraugu kuplu apel-sna koku, kur augi karjs rokas stiepiena attlum. No-plcu un veikli nolobu plno mizu. Sula tek uz pirkstiem, un ar milzgu saldu un sulgu nojautu iekou. Skbs k citrons! Tpc jau tie koki tik auglgi, un nebiju manjis neviena cita augu baudtja. Gan jau t pati irne, k tie skbie apelsni, kas aug brv dab Mesn.

Vlk, ieejot pilstas nam meklt tualeti, atrodamies

rind, kas ved garm vairkiem logiem, kuros izstdtas Ziemassvtku reliisks ainavas. Atcerjos, gadus atpaka jaunb, ka mamma veda ms uz David Jones lielveikalu Sidnejas centr, kur ilgi stvjm un brnjmies par sv-tajiem skatlogos. Atpakace uz kui vl laiks pasdt pie obligts vnu glzes, un uzkoamajiem olvas eit tikpat gardas, k jau citur nogarotas, un piedalties ielas tetr, kur man uzdota muzikanta loma. Jkrata mazu olveidgu instrumentu, kam oti trcga skaa, bet cik man sapro-tams, oti svarga kopjam sniegumam. Splju ar sajsmu, un ms saemam sirsngas skattju atsauksmes. Kaut gan netikm ieskatties nekds gleznu galerijs, jpiemin, ka Malag dzima slavenais gleznotjs Pablo Pikaso.

Astot kuu diena, un atkal jr. Izmantoju vingrotavu un peldbaseinu pirms brokastm, jo vlk bs prblvta ar ceabiedriem. Iemanos, ka peldbasein jlieto peldu brilles vai nebzt galvu den ar atvrtm acm, jo dens stipri hlorts un ko k velns. Starp anas laikiem vl uzspl-jam basketbolu un izstaigjam kuu gaiteus, veikalius un brus.

Gaidm rtdienu. Bsim Kanrijas salas, Laspalmas pilst, kur atrodas pasaules mantojum ierakstt priek-pilstia Vegueta.

Kristaps ZariLaikrakstam Latvietis

Turpmk vl

No Vencijas ldz Riodeeneiro (3)Turpinjums no 10. lpp.

Tredien, 2016. gada 8. jnij Laikraksts Latvietis 15. lpp.

Sarkojumi, draudzes zias un ziojumiAdelaidSestdien, 11. jn., plkst. 14.00 Migr-cijas muzej vaiaga nolikana pie baltieu piemias plksnes. Piedalsies igauu kortis un Adelaides Latvieu skolas brni. su uzrunu teiks Martin Hoile baltieu padomes vrd un Mig-rcijas muzeja direktore Allison Rus-sell. LUDZU IEVROT, ka brva auto novietoana dieml ogad nav pieeja-ma Torrens Parade Ground.Svtdien, 12. jn., plkst. 13.00 Cen-tennial Park kapos pie latvieu piemi-as akmens pirms sekojo Aizvesto piemias dievkalpojuma Sv. Ptera baznc. VISI LAIPNI AICINTI! Iebraukana no Goodwood Road, pa lielajiem vrtiem kapliu virzien, tad tlt pa kreisi. Piemias akmens net-lu, kreisaj pus.Svtdien, 12. jn., plkst. 15.00 msu baznc dievkalpojums un koncerts. Piedalsies 3 gardznieki, diakons Dr. Ozols, tvs Pteris Roztis, tvs Juozus Deveikis. Uzrunu teiks Gunta Rudzte, Adelaides Daugavas Vanagu priekniece. Laipni ldzam tautieus atbalstt o nozmgo paskumu msu vstur.Piektdien, 17. jn., plkst. 10.00 LAI-MAS grupas veselbas diena ALB nam.Sestdien, 18. jn., plkst. 11.00 Pa-vrmkas kursi ALB nam. Ulla Gi-casvili demonstrs biezpiena pankku recepti. Ieeja pret ziedojumiem, skot no $4. Pieteikties LAIMAS biroj ldz 10. jnijam.Svtdien, 19. jn., plkst. 9.30 novuss Tlavas mazaj zl.Tredien, 22. jn., plkst. 10.30 Tik-ans pie ALB nama, lai dotos ar au-tobusu pusdiens Mick OShea hotel (Hackam). Pusdienu maksa, skot ar $12. Pieteikties LAIMAS biroj ldz 17. jnijam.Sestdien, 25. jn., plkst. 13.00 DV nama Birztali, Vanagi aicina visus tautieus svint vasaras saulgrieus. Izpuriniet kodes no tautas trpiem, vijiet vainagus, plciet Ju zles. Pc desiu un kpostu pusdienm Ja tvs js ciens ar alu, Ja mte ar sie-ru.Svtdien, 26. jn., plkst. 9.30 novuss Tlavas mazaj zl.

Adelaides Sv. Ptera draudzeSvtdien, 12. jn., plkst. 15.00 Aiz-vesto piemias dienas atcere. Dien-vidaustrlijas Baltieu padomes rkoto Aizvesto piemias dienas diev-kalpojumu (bez dievgalda) un koncer-tu dievnam.Svtdien, 19. jn., dievkalpojums NENOTIKS.

BrisbanOtrdien, 14. jn., plkst. 10.00 Brvau-u sanksme Latvieu nam. Rta tja un pusdienas $15.Svtdien, 19. jn., plkst. 14.30 Saules zaa pulci Latvieu nam.Sestdien, 25. jn., plkst. 12.00 Rum-my un zoltes sples Latvieu nam. Piedalans $10. Kvnslandes latv. ev. lut. draudzeMc. Brigita Saiva.Sestdien, 18. jn., plkst. 13.00 14. j-nija atceres dievkalpojums ar die-vgaldu Ncaretes baznc. Kalpos mc. Kolvins Makfersons. Piedals koris Baltika.

KanberSestdien, 18. jn., plkst. 14.00 Aiz-vesto piemias akts kopjs vism baltieu tautm angu valod Yowani Country Club, 455 Northbourne Ave., Lyneham.Ldz 19. jnijam Ja Lejia insta-lciju izstde Belconnen Art Centre (118 Emu Bank, Belconnen) galvenaj galerij. www.ccas.com.au/residents/janis-lejins, /janislejins.comSestdien, 25. jn., plkst. 13.00 DV rkots Ju saiets Immanuel bazncas zl, Lyons. Siltas pusdienas un lote-rija. Kanberas latv. ev. lut. draudzePirmdien, 13. jn., plkst. 13.00 Aiz-vesto piemias dievkalpojums Sv. P-tera baznc, Reid. Kalpos mc. Dai-nis Markovskis no Melburnas. Pc dievkalpojuma draudzgs saiets pie pau gdtiem gargiem gardumiem un dmu piedvtiem vsiem/siltiem dzrieniem. Visi gaidti!

MelburnLdz 12. jnijam Jan Senberga izst-de The Ian Potter Centre: NGV Aus-tralia, Federation Square.Otrdien, 14. jn., plkst. 11.00 Senioru

saiets Latvieu ciem.Sestdien, 18. jn., plkst. 12.00 14.00 brnudrzs Daina ciemosies Latvieu nam. Satiksimies foaj. Gaidsim cie-mius. Visi mi ielgti! Dziedsim, splsimies. dsim gargus augus!Ldz 18. jnijam Imanta Tillera glez-nu izstde Metafisica Australe ARC ONE galerij 45 Flinders Lane, Mel-bourne. http://arcone.com.auPiektdien, 24. jn., plkst. 14.00 MLB Ju sarkojums Latvieu ciem.Piektdien, 24. jn., plkst. 19.00 AL 56.KD ldzeku vkanas Ju krodzi-a vakars DV mtn.Sestdien, 25. jn., Daugavas skolas un Gaidu un Skautu Ju svinbas Trvet 301 Old Kilmore-Lansfield Road, Springfield (Melways 609 K9). Plkst. 11.30 vainagu pana. Sekos lgoana, rotaas un apdziedans. Pusdienm pieteikties: https://www.trybooking.com/LLPB vai https://w w w. t r y b o o k i n g . c o m / 2 01163 . Tuvka informcija, zvanot Lgai Drziai (0417 730792), Anitai Vjiai (0409 014051) vai Henrijam Paceram (0417 561703). Melburnas latv. ev. lut. draudzeMc. Dainis Markovskis.Svtdien, 12. jn., plkst. 10.00 Aiz-vesto piemias dievkalpojums.Svtdien, 19. jn., plkst. 10.00 diev-kalpojums.Svtdien, 19. jn., plkst. 14.00 diev-kalpojums Latvieu ciem.Svtdien, 26. jn., plkst. 10.00 diev-kalpojums.Svtdien, 26. jn., plkst. 12.00 Bbe-les studija.

PertSvtdien, 19. jn., plkst. 13.00 Latvie-u biedrbas rkotie Ji. Pusdienas, kafijas galds, lgoana. Ju tirdzi. Gaidsim lgotjus kupl pulci. Pertas ev. lut. Sv. Pvila draudzeMc. Gunis Balodis.Svtdien, 19. jn., plkst. 10.30 diev-kalpojums.

SidnejPiektdien, 10. jn., plkst. 12.00 Se-nioru saiets Latvieu nam.Sestdien, 11. jn., plkst. 19.00 deza

Turpinjums 16. lpp.

meistars Alvis Vtoli.1966. biologs, politiis, LR Valsts prezidents (kop 2015.g. 8.jlija), LR vides aizsardzbas un reionls atts-tbas ministrs (2002.g. 7.nov. 2003.g. 16.janv.), LR vides ministrs (2003.g. 16.janv. 2011.g. 1.janv.), LR aizsar-

dzbas ministrs (2014.g. 22.janv. 2015.g. 7.jl.) Raimonds Vjonis.

16. jnijsJustne, Juta1920. Sabiedrisk darbiniece, ALT ak-trise Mirdza Stilve.1939. pianiste, diriente Zane Ritere.1939. sabiedrisks darbinieks Austrlij Jnis Dali.

1943. ALT aktrise, re. Mra Kazia.

17. jnijsArtis, ArtrsLatvijas Republikas okupcijas diena1932. SLT un Toronto aktieris Juris Freijs.1938. mksliniece Vija Spoe-rdmane.1957. dziedtja, Latvieu ciema me-nedere Rta oba.

DatumiTurpinjums no 14. lpp.

16. lpp. Laikraksts Latvietis Tredien, 2016. gada 8. jnij

Eiro kurssEiropas Centrls bankas atsauces kurss 6. jnij.1 = 1,54170 AUD1 = 0,78720 GBP

1 = 1,63780 NZD1 = 1,13490 USD

vakars DV nam.Ceturtdien, 16. jn., plkst. 11.00 JI DV nam; rko kop ar Latvieu veco lauu aprpes organizciju YA-CAH.Sestdien, 18. jn., plkst. 19.00 deza vakars DV nam.Svtdien, 19. jn., plkst. 14.00 14. j-nija atceres sarkojums Latvieu nam. Atceres runu teiks Katrin Kanarik konsule igauu vstniecb Kanber. Koncerta da Wojciech Wisniewski, klavieres, Sidnejas latvieu vru koris, Igauu ansamblis Lke, un Sidnejas lietuvieu koris. Kop ar atceres sar-kojumu notiks Baltieu mkslinieku izstde.Sestdien, 25. jn., plkst. 12.00 Ju sarkojums Latvieu nam. Bs dzies-mas, dejas, rotaas un dani gan kri prieknesumi, gan izdevba paiem padziedt un padejot. Varsit baudt Dmu kopas gatavotas pusdie-nas, Ju sieru, alu, karstvnu un citus gardumus. Ieeja brva! Js visus mi aicina Jautrais pris.Sestdien, 25. jn., plkst. 19.00 deza vakars DV nam. Sidnejas ev. lut. latvieu draudze, Svt Ja bazncMc. Kolvins Makfersons.Svtdien, 12. jn., plkst. 10.00 Aiz-vesto piemias dievkalpojums ar Sv-to Vakardienu.Svtdien, 19. jn., plkst. 10.00 diev-kalpojums ar Svto Vakardienu.Svtdien, 26. jn., plkst. 10.00 diev-kalpojums ar Svto Vakardienu. Sidnejas latv. ev. lut. Vienbas draudzeMc. Raimonds Sokolovskis.Svtdien, 12. jn., plkst. 9.30 Tautas sru dienas dievkalpojums. Bbeles stunda.Svtdien, 19. jn., plkst. 9.30 diev-kalpojums V svtdien pc Vasarsvt-kiem.Svtdien, 26. jn., plkst. 9.30 Sv. Apustuu Ptera un Pvila dienas dievkalpojums.

Zelta piekrastSvtdien, 26. jn., plkst. 12.00 Ju svinana Jura un Margareta mjs 56 Tradewinds Ave, Paradise Point. Grozii. Juri: 55775570.

BeijSvtdien, 12. jn., Beijas Latvie-u ev. lut. draudze aicina ikvienu uz gadskrtjo piemias brdi Lomme-les Bru kapos, atceroties visos ka-ros krituos, izsttos un izkldintos latvieus. Pc svtbra draudze aicina uz kopjm pusdienm. Vietu skaits ir ierobeots, td, ja vlaties piedalties pusdiens, ldzam pieteikt dalbu ne vlk par 5. jniju, rakstot uz draudzes epasta adresi: luteranu@gmail.com

VcijCeturtdien, 23. jn. 15. jlijam, fotogrfi Raivo Freimanis un Ainars Vais aicina uz fotoizstdi: Fotogrfi-jas ar dvseli Latvieu kultras centr Brzaine, Dienvidvcijas pilst Frei-burg.

ZviedrijSestdien, 18. jn., plkst. 13.00 16.00 Ju tirdzi Stokholm, Wallingatan 34, 5 tr. (durvju kods 8591). Tirdzi- vars iegdties taj pa rt no Latvijas atvestus labumus rupjo un saldskbo maizi, Ju sieru, prgus, desias, saldumus, atspirdzinjumus un daudz ko citu. Visi mi gaidti! Rko Zviedrijas Latvieu Apvienbas valde, Upsalas un Stokholmas nodaas

LatvijTredien, 8. jn., plkst. 14.00 Latvi-jas Nacionls Operas un Baleta Bele-tas zl notiks izcil basbaritona Egila Silia un pianista Mra Skujas veltjuma Latvijas simtgadei, nu jau piekt Nacionls ierakstu kompnijas SKANI mzikas albuma kompakt-diska atklanas svtki. Ieeja brva. Jaunaj CD Latvijas dziesmas jeb Lat-vian Songs skan iemotks latvieu klasiu dziesmas.Ceturtdien, 9. jn., plkst. 20.00 Zie-doa muzej Murjos sarunu cikls Vis visum. Tikans ar literatrkri-tii Andu Kubuliu. ogad dzejniecei Vizmai Belevicai aprittu 85 gadi. Iepazsimies ar dzejnieces dairadi un dzves lkloiem jeb Tas skaistais jaunbs laiks Belevicas radoaj bio-grfij.Piektdien, 10. jn., plkst. 18.00 PBLA prstvniecbas biroj Rg tikans vakars rzemju latvieiem.Piektdien, 10. jn., plkst. 19.00 Jau-nieu kori BALSIS pirmo reizi vars dzirdt uniklaj kultras notikum Bazncu nakts. T bs multimedila koncertprogramma viet, kas apmek-ltjiem nav bijusi pieejama kop Otr pasaules kara. les luteru bazncas durvis tiks atvrtas jau plkst. 19.00, kad ikviens vars tuvpln apskatt un sajust dievnama telpu un auru. 20.00 koru dziedjumi. Dzieds izcil Latvijas Nacionlas operas un baleta soliste Kristne Gailte un dirients Ints Teterovskis, spls Emls Rusovs. 21.00 svtbrdis ar Dieva vrdu un lganu draudzes mctja Valda Vir-cava vadb. 22.00 Jaunieu kora BALSIS koncerts kop ar multimks-linieku Pteri Brniu. Gargs m-zikas programmu papildins unikli koncertam veidotas gaismu sples un projekcijas uz bazncas sienm, gries-tiem. Piedalsies ar dzejniece Inese Zandere. Ieeja bez maksas.Piektdien, 10. jn., Kongresu nam Rgas festivl Raimonds Pauls un Latvijas Radio bigbends klaustjiem piedv jaunu koncertprogrammu Operu rijas, kas tapusi sadarbb ar

Sinfonietta Rga stginstrumentu gru-pu.Piektdien, 10. 12. jnijam, Rg jau treo reizi notiks paskums Novadu dienas. Latvijas daudzveidbu ikviens vars iepazt, izdziedot skaistks no-vadu dziesmas, nogarojot raksturgos dienus un iepazstot amata meistaru darinjumus. 10. jnija vakar notiks Ziu vakars Brvdabas atptas park EGLE (Kau iel 1a, Vecrg). 11. un 12. jnij Novadu dienas norisinsies Latvijas Etnogrfiskaj brvdabas mu-zej. Informcija www.lnkc.gov.lvSestdien, 11. jn., Jaunieu kori BAL-SIS vars dzirdt koncert EXAUDI NOS Vecauces evaliski luteriskaj baznc, kas celta 1667. gad. Ldzs gargajiem dziedjumiem bs dzir-dams ar iemotais Ineses Zanderes un Raimonda Paula cikls Dziesmas par Latvijas upm, dzejniecei kltesot. Ieeja bez maksas.Sestdien, 11. 12. jnijam, no plkst. 10.00 ldz 16.00 Elektrum Olim-piskaj Centr, Grostonas iel 6b, pir-mo reizi Latvij pasaules labkie kai tiksies starptautiskaj kau izstd Schesir Baltic Winner Show 2016, lai sacenstos par Baltijas uzvartja titu-lu.Svtdien, 12. jn., plkst. 13.00 Rgas Evalisks draudzes dievkalpojums Metodistu baznc, Akas iel 13, Rg.Pirmdien, 13. jn., plkst. 20.00 Sv. Pesttja angliku baznc klau-stjus jau 15. gadu uzruns Introver-ts mkslas festivls AD LUCEM. Festivla atklanas koncert Andas Egltes (Latvija), Sonjas Slstomas (Zviedrija) un kokltjas izpildjum vars gremdties viduslaiku misti-es un komponistes Hildegardes fon Bingenas voklaj meistardarb Ordo Virtutum un msdienu autoru, kas iedvesmojuies no monumentl skadarba, jaundarbos.Sestdien, 18. jn., plkst. 20.00 Dzin-taru koncertzl Rgas festivla nosl-gum skans viena no grandiozkajm virsotnm klasisks mzikas vstu-r Gustava Mlera Astot simfonija jeb Tkstou simfonija. Grandiozais opuss izskans dirienta Olari Eltsa lasjum, kopg ansambl vienojo-ties soprniem Lienei Kinai, Alisai Zinovjevai, Kristnei Gailtei; meco-soprniem Tuijai Knihtilai un Oesjai Petrovai; tenoram Juhanam Trallam; baritonam Egilam Siliam; basam Pr-tam Volmeram, k ar Latvijas Radio korim, Valsts akadmiskajam korim Latvija, Rgas Doma znu korim un Latvijas Nacionlajam simfoniskajam orestrim.

SarkojumiTurpinjums no 15. lpp.