Lekc2Fiziklais slnisPrraides videssignliKabeu tipiBezvadu vides

Adaptera platesTo darbbaUzstdana

Datu prraidei lietojamie enerijas veidiElektrisk strvaDzirdam skaaVisu virzienu elektromagnetiskie viiRadiofrekvences (RF)Infrasarkanie stariVirztie elektromagnetiskie viiDivpunktu sakari ar satelta paldzbuIerobeota diapazona apraideMikroviiLzera stari

Signlu digitl kodana

Kodanas realizcijas preczi noteic standartiGalvens DT standartizcijas organizcijas:

Signla izkropojumi

Signlu izplatans ierobeojumiAugstkas frekvences signli izplats tlk k pastvg strva, td lieto nesjfrekvenci ar dadiem modulcijas veidiem.Raidot lielkos attlumos: sta sinusoidls svrstbas jeb nesjfrekvenci Tai uzliek modultas izmaias, kas kod datus

Ldzgi tiek kodti ar signli radio un TV prraids

2 svargi prraides sistmas ierobeojumiIzplatans trums (propogation delay) laiks, kas vajadzgs signla izplatbai caur vidi (piem., el. magn. starojums izplats ar gaismas trumu

Joslas platums (bandwidth) maksimlais skaits, cik reizes sekund signls var mainties

Elektrisks prraides trkumiEl. enerija izkliedjas, ja t izplats tluVadiem piemt pretestba, kapacitte un induktivitte, kas boj signlusMagntisko un elektrisko signlu interference boj signlusSignlu bojjumi neauj to pareizi atpazt.

Nesjfrekvences ilustrcija

3 modulcijas tipiAmplitdas modulcija (lieto AM radio)Frekvences modulcija (lieto FM radio)Fzes nobdes modulcija (lieto datu prraidei)

Amplitdas modulcijas ilustrcija

Frekvences modulcijas ilustrcija

Fzes nobdes piemrs

Modems Ir apartiekrta (hardware)Lieto komunikcijai uz lieliem attlumiemSatur atsevias elektrisks des priek:Izejoo signlu modulcijasIenkoo signlu demodulcijasModema nosaukums ir sasinjums no modulcijas un demodulcijas

Modema lietoanas piemrs

Modemu tipiParastaisLieto 4 vadusPrraida modultu elektrisko strvuOptiskaisLieto gaismas vadusPrraida modultu gaismuBezvaduLieto bezvadu vidiPrraida modultus radiovius vai infrastarus

Modema piemrsIezvananas (dialup)Lieto balss telefonu sistmsPrraida modultus audio datus (tous)

Praks var lietot vairkus tous vienlaikus

Iezvananas modema lietoana

Multipleksana (multiplexing)T ir viena no svargkajm tkloanas koncepcijmTo lieto sekojoos gadjumos:Prraides sistmu zemkajos slosTklu aparatras (hardware HW) augtkajos slosTkla protokolu programmu nodroinjum (software SW)Lietojumprocesos

Multipleksanas pamata koncepcija

Multipleksanas terminoloijaMultipleksorsAparts vai mehnismsSaem datus no vairkiem avotiemSta datus caur daltu (shared) kanluDemultipleksorsAparts vai mehnismsIzdala datus no dalta kanlaSta tos vairkiem samjiem

2 multipleksanas pamata tipi:1. Laikdales multipleksana2. Frekvendales multipleksana

Prraides vides

Datortklos lieto sekojoas prraides vides:Vara kabeus un vadusOptiskos kabeusBezvadu videsRadioviusInfrasarkanos starus

Tkla kabeu tipi

Vairums loklajos tklos izmanto savienojumiem vadus vai kabeus. Tie kalpo par starpdatoru signlu fiziklo prraides vidi. Praks izmanto trs galvens kabeu grupas:Koaksilais kabelis (coaxial cable);tievais koaksilais kabelis (thinnet) Resnais koaksilais kabelis (thicknet).Vtais pris (twisted pair):Neekrantais (unshielded);Ekrantais (shielded);Optiskais kabelis (fiber-optical).

Koaksilais kabelis

Vienkrkais koaksilais kabelis, kas sastv no etriem sliem: vara dzslas (core), to aptveroas izolcijas, ekrna metla apvijuma veid un rja apvalka no gumijas, teflona vai plasta.

Elektriskie signli, kas kod datus, tiek raidti pa dzslu, kas ir viens vai vairki vadi. Metla apvijumam ir zemes loma, tas aizsarg dzslu no rjiem elektriskiem trokiem un rstraucjumiem, ko izraisa signli blakus vados..Ja kabelim, bez metla apvijuma, ir vl folijas slnis, to sauc par kabeli ar divkro ekranizciju. Stipru traucjumu gadjum izmanto kabeli ar etrkro ekranizciju, kas sastv no folijas divkra sla un metla apvijuma divkra sla.Koaksilais kabelis ir troknoturgks k vtais pris un signla pavjinjums (signla lmea pazeminans - attenuation) taj ir mazks. Tpc koaksilo kabeli lieto prraidei lielos attlumos.

Koaksil kabea rsgriezums

2 koaksilo kabeu tipiEksist 2 koaksilo kabeu tipi: tievais (thinnet) un resnais (thicknet).Tievais koaksilais kabelis ir lokans kabelis ar diametru 0,5 cm. Tas ir vienkrs lietojum un der praktiski jebkuram tkla tipam. Tiek pieslgts tiei datora tkla adaptera platei un spj prraidt signlu 185 m attlum bez manmas izkropoanas. Resnais koaksilais kabelis ir relatvi ciets kabelis ar diametru 1 cm. Vara dzsla im kabelim ir resnka nek tievajam un tas prraida signlus tlk nek tievais ldz 500 m. To dareiz lieto k kopnes kabeli, kas savieno vairkus nelielus tklus, bvtus uz tiev koaksil kabea bzes.

Pieslgans resnam kabelimLai pieslgtos resnajam koaksilajam kabelim, lieto specilu ierci raiduztvrju (transceiver). Tam ir specils savienotjs, kuru sauc vampra zobs (vampire tap). Zobs prdur izolcijas slni un ieiet tie fizisk kontakt ar dzslu. Ar raiduztvrja kabeli raiduztvrjs piesldz datoram caur tkla adaptera plates AUI-porta (attachment unit interface piesaistes bloka saskarne) savienotju, kuru sauc vl Jo kabelis ir resnks, jo saretk to uzstdt. Tievs koaksilais kabelis ir lokans, vienkrs uzstdan un relatvi lts. Resnu kabeli ir grti loct un saretk montt; tas ir drgks, bet prraida signlus lielkos attlumos.

Pieslgans tievam kabelimLai pieslgtu tievo koaksilo kabeli datoram, tiek izmantoti t saucamie BNC-savienotji (Bayonet Neill Coecellman), ko lieto sarets videosistms un datoru tklos. BNC saim izdala sekojous pamatkomponetus:BNC-savienotjs, kuru pielod vai apspie kabea gal.BNC T-savienotjs, kur savieno tkla kabeli ar datora tkla adaptera plati.BNC barel-savienotjs, kuru lieto divu tiev koaksil kabea gabalu savienoanai.BNC-terminatoru lieto tklos ar kopnes topoloiju, lai novrstu signla atstaroanu no kabea galiem. Citdk tkls nestrds.

Piezme. Nevajag prsplt ar barel-savienotju izmantoanu, jo tie vjina signlu. Labk lietot vienu garu kabeli nek savienot vairkus sus, jo liels savienojumu skaits izkropo signlu.

Koaksilo kabeu klasesPc ugunsdrobas prasbm, koaksilos kabeus dala divs klass:polivinilhlorda;plenuma.

Polivinilhlords (PVC) ir plasts, ko lieto k rjo apvalku lielkai koaksilo kabeu daai. PVC kabelis ir lokans, to var uzstdt ku atklts viets. Tau degot tas izdala indgas gzes.Plenums ir neliela telpa starp piekaru griestiem un prsegumu, parasti to izmanto ventilcijai. Ugunsdrobas prasbas stingri ierobeo kabeu tipus, jo ugunsgrka gadjum izdalmie dmi un gzes tri izplatsies pa visu ku. Plenuma kabea izolcijas slni un rjo apvalku gatavo no speciliem ugunsizturgajiem materiliem, kuri degot minimli izdala dmus. Tas samazina misks saindanas risku. Bez tam plenuma kabeus var uzstdt atklti, neieliekot caurul. Tau tie ir drgki un cietki nek polivinilhlorda.

RG-58 /URG-58 A/URG-58 C/URG-59

RG-6

RG-62Viena vara vada dzslaDzsla sastv no vairkiem saptiem vadiemRG-58 A/U kara standartsTiek izmantots modultai prraidei (piemram, kabea televzij)Lielks diametrs nek RG-59, paredzts augstkm frekvencm, bet var tikt pielietots ar modultai prraideiTiek izmantots ArcNet tklos

Vtais pris

Vienkrkais vtais pris ir divi apvti viens apkrt otram izolti vara vadi. Vairkus vtos prus biei ievieto vien kopj aizsargapvalk. Vadu vijums auj izvairties no elektriskiem traucjumiem no blakus priem un citiem rjiem avotiem, piemram dzinjiem, relejiem un transformtoriem. Neekranto vto pri (UTP - unshielded twisted-pair) plai lieto LAN; maksimlais t segmenta garums ir 100 m. UTP sastv no 2 izoltiem vara vadiem.

UTP cie no elektriskiem traucjumiem, ko izraisa signli blakus vados. Lai mazintu to ietekmi, lieto ekrnu.Ekrantajam vtajam prim (STP) ir metla apvijums, bez tam STP vadu pri ir aptti ar foliju. Rezultt STP labi aizsarg prraidmos datus no rjiem traucjumiem un tos var prraidt ar lielku trumu un lielkos attlumos.

Vto pri izmanto, lai uzbvtu ltu LAN, kam var viegli un tri pieslgt datorus. Vto pri neiesaka lietot, ja jraida dati lielos attlumos ar lieliem trumiem.

Vijumi, kas krustojas aptuveni taisn le, samazina signlu interferenci

Vto pru kategorijasSpecilais standarts Electronic Industries Association and Telecommunications Industries Association (EIA/TIA) 568 Commercial Building Wiring Standard nosaka UTP piecas kategorijas.kategorija. Tradicionlais telefona kabelis, pa kuru var prraidt tikai runu, bet ne datus. Vairkums telefona kabeu, kuri bija raoti ldz 1983. gadam, attiecas uz 1. kategoriju.kategorija. Kabelis, kur ir spjgs prraidt datus ar trumu ldz 4 Mbitiem/sek. Sastv no etriem vtiem priem. kategorija. Kabelis, kur ir spjgs prraidt datus ar trumu ldz 10 Mbitiem/sek. Sastv no etriem vtiem priem. Paredzts k datu, t ar balss prraidei.kategorija. Kabelis, kur ir spjgs prraidt datus ar trumu ldz 16 Mbitiem/sek. Sastv no etriem vtiem priem.kategorija. Kabelis, kur ir spjgs prraidt datus ar trumu ldz 100 Mbitiem/sek. Sastv no etriem vtiem priem.

Vto pru lietoanaEkrantajam vtajam prim (STP) ir metla apvtums, bez tam STP vadu pri ir aptti ar foliju. Rezultt STP labi aizsarga prraidmos datus no rjiem traucjumiem un var prraidt datus ar lielku trumu un lielkos attlumos.Vtais pri lieto, ja ir nepiecieams ar nelieliem materiliem ieguldijumiem bvt LAN, pie kura var viegli un tri pieslgt datorus. Vto pri nav ieteicams izmantot, kad jparraida dati lielos attlumos ar lieliem trumiem.Lai pieslgtu vto pri datoram, tiek izmantoti telefona savienotji RJ-45. RJ-45 ir ldzgi savienotjiem RJ-11, kuri ir izplatti telefona tklos, tau tiem ir btiskas atirbas. Pirmkrt, RJ-45 ir lielki pc izmriem un neder RJ-11 ligzdai. Otrkrt, RJ-45 ir 8 kontakti, bet RJ-11 tikai 4.

Kabeu saldzinana

RaksturojumsTievais koaksilais kabelis (10Base2)Resnais koaksilais kabelis (10Base5)Vtais pris (10BaseT)Optiskais kabelisPra cenaDrgks par vtoDrgks par tievo koaksilo kabeliPats ltkaisPats drgkaisEfektvais kabea garums185 m 500 m 100 m 2 km Prraides trums10 Mbit/s10 Mbit/s4-100 Mbit/s100 Mbit/s un augstks (vairk par 1 Gbit/s)

Optiskais kabelis (fiber optic cable) (gaismvads)

Optiskaj kabel dati izplats pa optiskm iedrm modultu gaismas impulsu veid. Tas ir aizsargts prraides veids, jo nelieto elektriskus signlus. Gaismvadam nav iespjams pieslgties, lai prtvertu datus, pret ko nav nodroints jebkur cits kabelis. Prraide pa optisko kabel nav pakauta elektriskiem traucjumiem. iedru optikas lnijas lieto lielu datu apjomu prraidei ar oti lieliem trumiem un lielos attlumos, jo signls tajos praktiski nedzs un netiek kropots. (Palaik plai izmanto trumu 100Mb/s, bet eksperimentlos paraugos trums jau sasniedz 1 Gb/s).

Optisk kabea uzbveOptisk iedra ir oti tievs stikla cilindrs, kuru sauc par dzslu (core). Tas apklts ar stikla slni ar citu nek dzslai refrakcijas koeficientu, ko sauc par apvalku.Dareiz optisko iedru izgatavo no plasta. Plasts ir vienkrks mont, bet tas prraida gaismas impulsus mazkos attlumos. Katra optisk iedra raida signlus tikai vien virzien, tpc kabelis sastv no 2 iedrm ar patstavgiem konektoriem (savienotjiem). Viena no tm kalpo prraidei, otra uztverei. Kabelim ir plasta aizsargapvalks, kur paaugstina to cietbu un to nedrkst stipri izliekt.

2 veidu optiskie kabeiPamatjoslas (baseband) optiskais kabelis k gaismas avotu lieto lzeru var raidt lielkos attlumosPlatjoslas (broadband) optiskais kabelis k gaismas avotu lieto gaismas diodes katrai joslai savs gaismas spektrs

Signlu prraides veidi

Lai prraidtu kodtus signlus pa kabeli tiek izmantotas divas tehnoloijas: nemodulto (pamatjoslas) prraidi (baseband) un modulto (platjoslas) prraidi (broadband).

Nemodults sistmas prraida datus ciparsignlu veid. aj gadjum signli ir diskrtie elektriskie vai gaismas impulsi. Ciparsignls izmanto visu kabea caurlaides joslu. Caurlaides josla ir starpba starp maksimlo un minimlo frekvenci, kura var tikt prraidta pa kabeli.Modults, vai platjoslas sistmas prraida datus analogsignla veid, kur izmanto kdu frekvenu joslu. Signli tiek kodti ar analoga (neprtraukto) elektromagnetisko vilni.Ja caurlaides josla ir pietiekama, tad pa vienu kabeli var vienlaicgi prraidt vairkas sistmas (piemram, tiek veikta kabea televzijas translcija un datu prraide). Katrai prraidoai sistmai tiek izdalta caurlaides joslas daa.

Modults un nemodults sistmasNemodults sistms, lai atjaunotu signlu, izmanto atkrtotjus (repeater), bet modults - pastiprintjus (amplifier).Modults sistms iekrtm ir atsevii trakti signla saemanai un aizstanai, tpc prraides vid tiek paredzti divi signla virzanas cei. eit var bt divi pamatrisinjumi:caurlaides josla tiek sadalta divos kanlos, kas izmanto dadas frekvences joslas; viens kanls tiek paredzts signlu prraidei, otrs - uztverei;tiek izmantoti divi kabei; viens kabelis signlu prraidei, otrs - uztverei.

Kabea izvle

Pirms izvlties vispiemrotko kabea tipu, atbildiet uz sekojoiem jautjumiem. Tie paldzs noorientties kabeu produkcijas daudzveidb.Kda ir plnot tkla trafika intensitte?Kdas ir prasbas datu aizsardzbai?Uz kdu maksimlu garumu ir jstiepj kabelis?Kdiem raksturojumiem ir jatbilst kabelim?Cik daudz ldzeku ir izsniegts projekta realizcijai?

Jo labk kabelis ir aizsargts no rjiem un iekjiem elektriskiem traucjumiem, jo tlk un ar lielku trumu tas vars prraidt datus. Tau, jo lielki ir kabea prraides trums, kvalitte un aizsargtba, jo drgks tas ir.

Faktori, kas ietekm kabea cenu un caurlaidspjuMontas vienkrba.Cik vienkra ir kabea monta? Nelielos tklos ar nelieliem attlumiem, kur datu aizsardzbas problma nav pati galven, vilkt resnu, cietu un drgu kabeli, iespjams, nav lietdergi.Ekranana.Kabea ekranana noved pie t sadrdzinanas, bet neskatoties uz to, gandrz jebkur tkls izmanto vienu no ekranta kabea formm. Jo vairk ir traucjumu kabea vilkanas viet, jo vairk ir nepiecieama ekranana. Plenuma kabea vilkana ievrojami palielina projekta cenu.rstraucjumi.rstraucjumi un rjie troki var izsaukt nopietnas problmas lielajos tklos, kur kritiskais jautjums ir datu aizsardzbas jautjums. Ltie kabei ir vji aizsargti no rjiem elektriskiem laukiem, kurus ener elektrovadi, dzinji, releji un radioraidtji.

Faktoru, kuri ietekm kabea cenu un caurlaidspju (turpinj)Prraides trums (daa no caurlaidspjas)To mra megabitos sekund (Mbit/s). Vara kabeiem populrk vrtba ir 10 Mbit/s, kaut gan pdjie standarti auj prraidt ar 100 Mbit/s un vairk.Resnais koaksilais kabelis prraida signlus uz lielkiem attlumiem, nek tievais. Tau ar to ir saretk strdt.Pa optisko kabeli dati tiek prraidti ar trumu vairk par 1 Gbit/s, tau t montai ir vajadzgas specilas iemaas, turklt, tas ir saldzinoi drgs.

Cena.Kabeu cena, kuri nodroina augstu aizsardzbas pakpi, prraidot datus lielajos attlumos, ir daudz augstka par tiev koaksil kabea cenu, kur ir viegls mont un ekspluatcij.

Signla novjinana.Signla novjinana iemesls, kur ierobeo maksimlo kabea garumu, jo ievrojami novjints signls var netikt atpazts pieemo dator. Dadu tipu kabeiem ir dadi maksimlie garumi.

Bezvadu (wireless) sakaru vide

Bezvadu vide arvien vairk ienk msu dzv. Tikko tehnoloija noformsies ldz galam, raotji piedvs plau produkcijas klstu par pieemamm cenm, kas tri palielins pieprasjumu uz to, un, attiecgi prdoanas apjomu. Savukrt, tas izsauks tlko datu bezvadu prraides tehnoloijas pilnveidoanu un attstbu.Vrdkopa bezvadu vide var maldint, jo nozm pilngu vadu trkumu tkl. Lielkoties tas nav tiei t. Parasti bezvadu komponenti ldzdarbojas ar tklu, kur k prraides vide tiek izmantots kabelis. Tds tkls ar jauktiem komponentiem tiek saukts par hibrdo.

Iespjas

Bezvadu vides ideja ir diezgan pievilcga, jo ts komponenti:nodroina laicgo pieslganos kabeu tklam;paldz organizt rezerves kopanu kabeu tkl;garant noteikto mobilittes lmeni;auj noemt ierobeojumus uz maksimlo tkla garumu, kuru uzliek vara vai pat ar optiskie kabei.

Pielietojums

Kabea montas grtbas tas ir faktors, kur dod bezvadu videi neapstrdamu priekrocbu. T var izrdties pai noderga sekojos situcijs:telps, kur daudz cilvku (piemram, pieemanas telp);cilvkiem, kuriem nav pastvgas darba vietas (piemram, rstiem, vai medmsm);izolts telps un ks;telps, kur biei mains iekrta;bvs (piemram, vsturiskos vai arhitektras pieminekos), kur aizliegts vilkt kabeli.

Bezvadu tklu tipi

Atkarb no izmantojams tehnoloijas, bezvadu tklus var sadalt 3 tipos:loklie tkli;paplaintie loklie tkli;mobilie tkli (portatvie datori).

Pamatatirbas starp iem tklu tipiem prraides parametri. Loklie un paplaintie loklie tkli izmanto raidtjus un uztvrjus, kuri pieder tai organizcijai, kur funkcion tkls. Portatvajiem datoriem par prraides vidi kalpo visprjas pieejas (publiskie) tkli, piemram, tlrua tkls vai Internets.

Loklie tkli

Tipisks bezvadu tkls funkcion praktiski tpat, k kabeu, izemot prraides vidi. Bezvadu tkla adapters ar raiduztvrju (transceiver) ir uzstdts katr dator, un lietotji strd t, it k viu datori ir savienoti ar kabeiem.Pieejas punktiRaiduztvrjs, kur dakrt tiek saukts par pieejas punktu (access point), nodroina signlu apmaiu starp datoriem ar bezvadu pieslganu un kabeu tklu.Bezvadu loklajos tklos biei tiek izmantoti nelieli sienas raiduztvrji. Tie uzstda radio kontaktu ar portatvajm iekrtm. o raiduztvrju esamba ir tiei tas, kas neauj nosaukt du tklu par pilngi bezvadu.

Prraides veidi

Bezvadu loklie tkli izmanto 4 datu prraides veidus:infrasarkanais izstarojums;lzers;radioprraide aur diapazon (vienfrekvences prraide);radioprraide izkliedt spektr.

Infrasarkanais izstarojums

Visi infrasarkanie bezvadu tkli izmanto datu prraidei infrasarkanos starus. ds sistms nepiecieams enert oti spcgu signlu jo ievrojamu iespaidu atsts citi avoti, piemram, gaisma no loga. is veids paldz prraidt signlus ar lielu trumu, jo infrasarkanai gaismai ir plas frekvenu diapazons. Infrasarkanie tkli spj normli funkciont ar trumu 10 Mbit/s.Pastv 4 infrasarkano tklu tipi.Ties redzambas tkli. dos tklos prraide ir iespjama ties redzambas gadjum starp raidtju un uztvrju.Tkli ar izkliedto infrasarkano izstarojumu. Ar du tehnoloiju signli, atstarojoties no sienm un griestiem, galu gal sasniedz uztvrju. Efektva darbbas vide ir apmram 30 m, un prraides trums nav liels (jo signls nav viendabgs).Tkli ar atstaroto infrasarkano izstarojumu. ajos tklos optiskie raiduztvrji, kuri ir izvietoti datoram blakus, prraida signlus uz noteiktu vietu, no kuras tie tiek prstti attiecgajam datoram.

infrasarkano tklu trkumiKaut gan infrasarkano tklu trums un to izmantoanas rtba ir oti pievilcgi, rodas grtbas ar signlu prraidi uz attlumu vairk par 30 m. Turklt, di tkli ir pakauti traucjumiem no stipro gaismas avotu puses, kuri ir vairkum organizciju.

Lzers

Lzeru tehnoloija ir ldzga infrasarkanai ar to, ka prasa tieo redzambu starp raidtju un uztvrju. Ja kaut kdu iemeslu d stars tiks prtraukts, tiks prtraukta ar prraide.

Radioprraide aur diapazon (vienfrekvences prraide)

is veids atgdina parasts radiostacijas prraidi. Lietotji uzstda raidtjus un uztvrjus uz noteikto frekvenci. Turklt tie redzamba nav obligta, prraides laukums aizem ap 46500 m2. Tau, t k tiek izmantots augsts frekvences signls, tas netiek cauri metla vai dzelzsbetona riem. Pieeja dam sakaru veidam notiek caur pakalpojumu piegdtju, piemram, Motorola.Komunikcija ir saldzinoi lna (ap 4,8 Mbit/s).

Radioprraide izkliedt spektr

Pc da veida signli tiek prraidti vairks frekvencs, kas auj izvairties no problmm, kas piemt vienas frekvences prraidei.Pieejams frekvences ir sadaltas kanlos. Adapteri ir uzstdti uz noteiktu kanlu dot laika intervl, pc tam prsldzas uz citu. Visu datoru prslgans tkl notiek vienlaicgi. Dotajam prraides veidam ir iebvta aizsardzba: lai noklaustos prraidi, ir nepiecieams zint kanlu prslganas algoritmu.Ja ir nepiecieams pastiprint datu nesankciontas pieejas aizsardzbu, pielieto kodanu.Prraides trums 250 Kbit/s attiecina o veidu uz vislnko grupu. Tau ir tkli, kuri prraida datus ar trumu ldz 2 Mbit/s uz attlumu ldz 3,2 km atkltaj platb, un ldz 120 m kas iekien.

Tls darbbas bezvadu tilti

Ja attlums, kuru prvar parastais bezvadu tilts, ir nepietiekams, var uzstdt tls darbbas tiltu.Lai darbotos ar tkliem Ethernet un Token Ring attlum ldz 40 km tas ar izmanto radioprraides izkliedt spektr tehnoloiju.T cena (tpat k parast bezvadu tilta) var izrdties pilngi apmierinoa, jo atkrits izdevumi mikroviu kanlu vai lniju T1 rei. Lnija T1 ir standarta ciparlnija, kura ir domta datu prraidei ar trumu ldz 1,544 Mbit/s. Caur to var prraidt gan runu, gan datus.

Mobilie tkli

Bezvadu mobilajos tklos k prraides vide tiek izmantoti tlrua tkli un visprjas pieejas dienesti. Tiek izmantoti:pakeu radiosavienojums;nu tkli;pavadou stacijas.

audis, kas pastvgi atrodas izbraukumos, var izmantot o tehnoloiju: ja viiem ir ldzi portatvie datori vai PDA (Personal Digital Assistants), vii vars apmainties ar elektronisk pasta ziojumiem, ar failiem un citu informciju.da sakaru forma ir rta, tau diezgan lna. Prraides trums no 8 Kbit/s ldz 33,6 Kbit/s. Bet, ja ir ieslgta kdu korekcija, trums paliek vl mazks. Alternatva preja uz UMTS tehnoloiju.

Mikroviu sistmas

Mikroviu tehnoloija paldz organizt sakarus starp km, izvietotm ierobeotaj teritorij, piemram, universittes pilstis.Uz o brdi mikroviu tehnoloija ir ASV izplattkais veids, k prraidt datus uz lieliem attlumiem. Tas ir idels, kad mijiedarbojas tie redzamb tdi divi punkti, k:pavadonis un zemes stacija;divas kas;jebkuri objekti, kurus atdala liela atklta platba (piemram, dens virsma vai tuksnesis).

Mikroviu sistm ietilpst sekojoie komponenti.Divi radioraiduztvrji.Viens signlu eneranai (raidoa stacija), otrais uztverei (uztveroa stacija).Divas peilanas (virziena) antenas.

Ts ir virztas viena uz otru un biei tiek uzstdtas uz paaugstinjumiem, kas auj novrst iespjamos fiziskos rus radiosignla ce.

Tkla adaptera plates (Network Interface Card NIC)

Tkla adaptera plate kalpo par fizisko interfeisu (saskarni) starp datoru un prraides vidi. Plates sprau tkla datoru paplainanas slotos. Fizisk savienojuma nodroinanai attiecgajam plates portam piesldz tkla kabeli. Tkla adaptera platei ir uzdevums:sagatavot datus, kuri nk no CPU un datora kopnm parall form, prraidei pa tkla kabeli virknes secb; prraidt datus citam datoram;vadt datu plsmu starp datoru un kabeli;pieemt datus no kabea un prvest form, kura ir saprotama datora centrlajam procesoram.

Tkla adaptera plates uzbve

Tkla adaptera plate sastv no: aparatras daas un lasmatmi (Read-Only-Memory - ROM) ieraksttm programmm.

s programmas realiz OSI etalonmodea Kanla sla Loisk posma vadbas un Vides pieejas vadbas apakslu funkcijas.Pirms datu nostanas adaptera platei tie jprvr no formas, kura ir saprotama datoram, form, kur tos prraidt pa tkla kabeli.

Datu prraide dator un tklDator datus prraida pa kopnm (maistrlm). Kopne sastv no vairkiem vadiem (8, 16, 32 vai 64), kas iet paralli viens otram. Datu biti tiek prraidti pa tiem ne secgi, bet paralli (parallel), k 8, 16, 32 vai 64 bitu bloki. Tkla kabel datiem jprvietojas bitu plsmas veid: biti tiek prraidti secgi (serial) viens aiz otra. Tkla adaptera plate pieem parallos datus un organiz tos secgai prraidei. is process beidzas ar datora cipardatu prveidoanu elektriskos vai optiskos signlos, kuri tiek prraidti pa tkla kabeiem. Par o prveidoanu atbild raiduztverjs (transceiver).

Adaptera plates adrescijaKatrai tkla adaptera platei ir sava unikl tkla adrese (network address). Tkla adreses ir IEEE komitejas przi. komiteja pieir katram izgatavotjam adreu intervlu un pc tam vi ieraksta plates lasmatmi ts uniklo adresi.

Datu prraides secbaPieemot datus no datora un sagatavojot tos prraidei pa tkla kabeli, tiek izpildtas sekojos darbbu secba:Ja plate izmanto tiepieeju atmiai, dators izdala platei savas atmias apgabalu.Tkla adaptera plate pieprasa datus no datora.Datora kopne prsta datus no atmias uz tkla adaptera plati Ja dati nk trk k tkla adaptera plate tos spj prraidt, tad uz laiku tos ievieto bufer.

Prraides parametru saskaoanaPirms datu nostanas tkl, adaptera plate veic elektronisko dialogu ar pieemoo plati, kura laik ts saskao:prraidmo datu bloku maksimlo izmru;datu apjomu, ko prraida bez saemanas apliecinanas;intervlus starp datu bloku prraidm;intervlu, kura laik ir nepiecieams aizstt apliecinanu;datu apjomu, kuru var pieemt katra plate bez bufera prpildanas;prraides trumu.

Ja jaunai (saretkai un trai) platei jsadarbojas ar veco (lnko) plati, tm jatrod kopjo prraides trumu. Jauno plau shmas auj tm pielgoties veco plau maziem trumiem.

Uzstdanas parametri

Tkla adaptera plates parametriem jbt korekti uzstdtiem, lai t pareizi strdtu. To skait ietilpst:prtraukuma pieprasjuma (IRQ Interupt ReQuest) numurs;ievadizvades porta bzes adrese;atmias bzes adrese;raiduztverja tips.

Piezme. Tkla adaptera plates parametrus uzstda programmatr (plug-and-play), bet tiem jsakrt ar uzstdjumiem, kuri ir uzdoti uz plates ar tiltslgiem (jumper) vai DIP-prsldzjiem.

Prtraukuma numurs

Prtraukuma pieprasjuma (Interrupt Request IRQ) lnijas ir fizisks lnijas, pa kurm dadas perifrijas iekrtas (piemram, ievadizvades porti, klaviatra, disku atmia, tkla adaptera plates) var aizstt datora mikroprocesoram pieprasjumu uz apkalpoanu. IRQ lnijm ir dadas priorittes, kas auj procesoram noteikt vissvargko no pieprasjumiem. Datora iekrtm jizmanto dadas IRQ lnijas, lai nebtu konfliktu.Vairkum gadjumu tkla adaptera plates izmanto prtraukumu IRQ3, IRQ5, IRQ10 vai IRQ11. Ja ir izvle ieteicams atdot priekrocbu IRQ10, vrtba ir uzstdta pc noklusanas daudzs sistms. Lai noteiktu, kdas prtraukumu vrtbas ir uzstdtas pc noklusanas jsu sistm, izmantojiet diagnostisks programmas utiltas, piemram, Microsoft Diagnostic (MSD).

Ievadizvades bzes ports

Ievadizvades bzes ports (base i/o port) nosaka kanlu, pa kuru kurs dati starp datora perifrijas iekrtu (piemram, tkla adaptera plati) un t centrlo procesoru.Centrlais procesors portu uztver k adresi. Katrai sistmas iekrtai jbt uniklam ievadizvades portam.

Atmias bzes adrese

Atmias bzes adrese (base address) norda uz to datora atmias apgabalu, kuru izmanto tkla adaptera plate k buferi ienkoiem un izejoiem datiem. o adresi sauc ar par operatvs atmias skuma adresi.Biei tkla adaptera plates atmias bzes adrese ir D8000. Atcerieties, ka ir nepiecieams izvlties atmias bzes adresi, kura nav aizemta ar citu iekrtu.Piezme. Tkla adaptera platm, kuras neizmanto sistmas operatvo atmiu, tda parametra, k atmias bzes adrese, nav.Dam tklu adaptera platm ir parametrs, kur auj uzdod bufera atmias apjomu. Piemram, ir plates, kuros var izdalt 16 Kb vai 32 Kb atmias. Jo vairk atmias izdalsiet, jo lielks bs tkla trums, bet mazk atmias paliks citu uzdevumu izpildei.

Raiduztvrja izvle

Tkla adaptera platei var bt ar papildparametri, kuri juzrda, uzstdot plati.Piemram, daas plates tiek piegdtas ar rjo un iebvto raiduztverju. Juzrda tas raiduztverjs, kur tiks izmantots.Raiduztverja izvli biei veic ar tiltslgu (jumper) paldzbu, kuri, savienojot divus izvadus, nosaka kura de strds.

Saderba

Lai nodrointu datora un tkla saderbu, tkla adaptera platei jatbilst sekojoajm prasbm:jatbilst datora iekjai struktrai (sistmas kopnes arhitektrai);jbt savienotjam (kuram jatbilst kabeu sistmas tipam) tkla kabea pieslganai.

Piemram, plate, kura normli strd Apple dator tkl ar kopnes topoloiju, nestrds IBM dator tkl ar gredzena topoloiju. Gredzena topoloijas tkls prasa plati, kas fiziski atiras no plates, kura tiek pielietota maistrles topoloijas tkl, pie tam Apple izmanto tkl citu mijiedarbbas metodi.Visizplattks sistmas kopu arhitektras ir ISA, EISA, Micro Channel un PCI. Katra no tm fiziski atiras no prjm. Tkla adaptera platei jatbilst datora sistmas kopnei.

Savienotju tipu izvleIzvloties tkla adaptera plati, kas btu piemrota jsu tklam, jnosaka kabea un savienotju tipu, kurus js izmantosiet.Katram kabea tipam ir dadi fiziski raksturojumi, kuriem jatbilst tkla adaptera platei. Tpc t ir paredzta darbam ar noteikto kabea tipu (koaksilo, vto pri vai optisko).Dam tkla adaptera platm ir vairki savienotju tipi. Piemram, ir plates, kuru kontakti der k tievajam, t ar resnajam koaksilajam kabelim vai vtajam prim un koaksilajam kabelim.Ja tkla adaptera platei ir vairk nek viens interfeisa spraudnis, izvli no tiem veic ar tiltslgu vai DIP-prsldzju paldzbu, kuri ir izvietoti uz paas plates. To var veikt ar ar programmas paldzbu.

Savienotju tipu izvle (turpinj)Tipiskie savienotji, kurus var atrast uz tkla adaptera plates, ir sekojoi:Lai pieslgtu tievo koaksilo kabeli, tiek izmantots spraudnis BNC-konektora pieslganai.Lai pieslgtu resno koaksilo kabeli tiek izmantots 15-kontaktu AUI-kabelis, kas savieno 15-kontaktu (DB-15) tkla adaptera plates spraudni ar rjo raiduztverju. Piesldzot rjo raiduztverju resnam koaksilajam kabelim, izmanto vampra zobu.Lai pieslgtu vto pri, izmanto spraudni RJ-45. Tas atgdina spraudni RJ-11, ko lieto telefona tklos. Bet RJ-45 ir lielka izmra, jo tam ir 8 kontakti, bet RJ-11 - tikai 4. (Daas tkla tehnoloijas izmanto telefona spraudni RJ-11. Tdas tehnoloijas tiek sauktas pre-10BaseT.)

Tkla veiktspja

Tkla adaptera plate btiski ietekm datu prraidi, tpc no plates ir atkarga visa tkla veiktspja. Ja plate lna, tad ar datu prraides trumas ir nebs liels.Tkl ar kopnes topoloiju, kur nevar skt prraidi, kamr kabelis ir aizemts, lna tkla plate palielina gaidanas laiku visiem datoriem.Kaut gan visas tkla adaptera plates atbilst minimlai standartu un specifikciju kopai, dam platm ir papildiespjas, kuras paaugstina tkla veiktspju.

Faktori, no kuriem atkargs prraides trumsTie ir sekojoi:Tiepieeja atmiai.

Dati tiei tiek prstti no tkla adaptera plates bufera uz datora atmiu, apejot centrlo procesoru.Koplietojam adaptera atmia.

Tkla adaptera platei ir sava operatv atmia, kura t izmanto kop ar datoru. Dators uztver o atmiu k savas atmias dau.Koplietojam sistmas atmia

Tkla adaptera plates procesors izmanto datu apstrdei datora atmias dau.Kopnes vadba

Tkla adaptera platei uz laiku tiek nodota datora kopnes vadba, un, neizmantojot centrlo procesoru, plate sta datus tiei datora sistmas atmi. Ldz ar to datora veiktspja pieaug, jo procesors aj laik var risint citus uzdevumus. Tdas plates ir drgas, bet ts palielina tkla veiktspju par 20-70 %.

Faktori, no kuriem atkargs prraides trums (turpinj)Buferizcija

Vairumam tkla adaptera plau msdienu tklu datu prraides trumi ir prk augsti. Tpec uz tkla adaptera plates uzstda buferi (atmias mikroshmas). Gadjum, kad plate pieem vairk datu nek t spj apstrdt, buferis glab tos, ldz tie bs apstrdti. Buferis paaugstina plates veiktspju, nedodot tai kt par auro vietu.Iebvtais mikroprocesors

Ar tdu mikroprocesoru tkla adaptera platei nav vajadzga datora paldzba datu apstrdei. Lielk tkla adaptera plau daai ir savi mikroprocesori, kuri palielina tkla operciju izpildes trumu.Ar serveriem ir saistta ievrojama tkla trafika daa, tpc tiem jbt apgdtiem ar tkla adaptera platm ar lielko veiktspju.Darba stacijs izmanto ltks tkla adaptera plates,

Draiveri

Draiveris (driver) ir programmatra, kura auj datoram strdt ar noteikto iekrtu. Pat ja iekrta ir pieslgta datoram, opertjsistma nevars ar to mijiedarboties, kamr nebs uzstdts un pareizi konfigurts draiveris. Draiveris ir programma, kura pasaka datoram, k vadt iekrtu vai ar to strdt, lai iekrta maksimli efektvi realiztu visas savas funkcijas. Tkla adapteru plau draiveri nodroina sakarus starp tkla adapteru platm un tkla programmatru (tkla opertjsistmu). Citiem vrdiem, tkla adaptera plates draiveris saista datoru ar adaptera plati un caur to ar tklu.Tkla adapteru raotji parasti nodod draiverus tkla programmatras izstrdtjiem, kuri tos iekauj savu produktu sastv.

Sadergu iekrtu saraksti un draivera uzstdanaTkla opertjsistmu izgatavotji public sadergas iekrtas sarakstus (Hardware Compatibility List, HCL), kuru draiveri ir testti un iekauti opertjsistmas sastv.Piemram, HLC opertjsistma Microsoft Windows NT Server satur vairk k 100 tkla adapteru plau modeu (no dadiem izgatavotjiem). Tas nozm, ka s opertjsistmas piegdes komplekt ietilpst vairk nek 100 draiveru, kuri auj tai strdt ar vairk nek 100 dadu tkla adapteru plau.Darbba ar draiveri paredz to: uzstdanu, noskaoanu, atjaunoanu un atcelanu.

Palaik draiveru uzstdanai parasti izmanto interaktvo grafisko interfeisu. Piemram, Microsoft Windows NT Server izmanto Control Panel.

Plug-and-Play specifikcija

Parasti tkla adaptera platm ir vairki parametri, no kuru pareizas uzstdanas atkarga paa adaptera korekta darbba. Lielkai tkla adapteru plau daai tie tiek uzstdti ne ar tiltslgiem vai DIP-prslgiem, kuru modernajm platm nav, bet ar programmas paldzbu: manuli vai automtiski, ja plate atbilst Plug-and-Play specifikcijai. (alternatva - Plug-and-Prey)Laiku pa laikam raotji ienes draiveros papildinjumus vai izmaias, kuras palielina tkla komponentu veiktspju. s izmaias tiek izplattas pa pastu (reistrtiem lietotjiem), caur elektronisko paziojumu sarakstu vai Internetu.

Draivera atcelanaVar bt situcija, kad nepiecieams atcelt draiveri. Likvidjot daas sistmas iekrtas komponentus, vajag atcelt ar tiem saisttus draiverus, lai izslgtu iespjamo o draiveru konfliktu ar komponentiem, kuri tiks uzstdti vlk. Draivera atcelanas process ir ldzgs draivera uzstdanas vai atjaunoanas procesam.