kriðjâòa valdemâra ainaþu pamatskolai - 155 · 2011. 12. 6. · sapratu, ka daþi varçtu...

2011. gada29. oktobrisNr. 10 (27)

Salacgrîvas novadaizdevums

Kriðjâòa ValdemâraAinaþu pamatskolai - 155

Ðogad Salacgrîvas novada sko-las svin savas lielâs jubilejas -ðodien - 29. oktobrî - 90. jubileja

Salacgrîvas vidusskolai, 12. no-vembrî 30. dzimðanas dienu at-zîmçs Liepupes vidusskola, bet

24. septembrî lieli svçtki bija Krið-jâòa Valdemâra Ainaþu pamatsko-lai - 155 gadu jubileja.

Ainaþu skolotâju kopîgais foto, direktore Sandra Kuka ceturtâ no kreisâs

Skolu un tâs direktori jubilejâ sveic novada priekðsçdçtâjs DagnisStraubergs

80. un 90. gadu dejotâju priekðnesums skolas jubilejâ

Lai pulcçtu bijuðos un esoðosskolotâjus, absolventus un skolç-nus, svinîgais svçtku sarîkojumsnotika Ainaþu kultûras namâ. Kòa-da un sarunas sagaidîja katru ienâ-cçju jau nama foajç. Grûti bez pa-ziòu vai bijuðo skolasbiedru palî-dzîbas bija atrast to bijuðo skolasabsolventu sarakstu, kurâ ierakstî-ties... Kurâ gadâ es îsti absolvçjusavu pirmo skolu? Pçc veiksmîgiveikta pirmâ uzdevuma varçju do-ties tâlâk - kultûras nama zâlç. Turprieka pilni saucieni, apskâvieni unsarunas mitçjâs, tikai uzdzirdot sko-las direktora vietnieces audzinâða-nas darbâ Daigas Tomsones apsvei-kumu: - Tik ilgi bûs pasaule ðî, cikilgi bûs skola un skolas dvçsele -skolotâji. Ar ðâdiem vârdiem, mûzi-kai skanot, goda vietas ieòçma bi-juðie un esoðie Ainaþu skolotâji.Ziedus un mîïus apsveikumus saòç-ma Iveta Garoza un Mairita Ðíoba- skolotâjas, kuras visu savu darbamûþu strâdâjuðas Ainaþu skolâ.

- Pa skolas durvîm, skolas ceïudaudzi gluþi kâ Sprîdîtis devuðiespasaulç laimi meklçt. Ðodien esamatgriezuðies, lai tiktos ar klases-biedriem, skolotâjiem un skolas lai-ka draugiem. Ðodien visi kopâ ie-sim ceïu lîdz skolai cauri visiem tikzinâmajai liepu alejai. Novçlu, laivalda atkalredzçðanâs prieks, sir-snîga atmosfçra un saticîba. Laisaikne ar dzimto skolu dod cerîguceïu tâlâkam lidojumam pasaulç unpalîdz rast ceïu atpakaï uz dzimtoskolu un mâjâm! - teica skolas di-rektore Sandra Kuka.

Ainaþu skolu lielajâ jubilejâsveica gan Salacgrîvas novadapriekðsçdçtâjs Dagnis Straubergs,gan novada izglîtîbas speciâlisteAntra Paegle, gan Ainaþu pilsçtas

pârvaldes vadîtâja Ilona Jçkabso-ne un iestâþu vadîtâji - SolveigaMuciòa, Anastasija Celma, RutaLepiksone un Pârsla Perdijaka.

Atmiòâm bagâts, sirsnîgs un mîïðbija bijuðâs skolotâjas Agitas Le-piksones atmiòu stâstîjums un ap-sveikums. Viòa aicinâja klâtesoðoskopîgi izstaigât Ainaþos pavadîtâsjaunîbas dienu takas un izklejotiesatmiòu pïavâs. Skolas direktoreiAgitas kundze dâvinâja savu 13 Ai-naþu skolâ pavadîto darba gaduvçsturisko aprakstu ar fotogrâfijâm.Ainaþu psihoneiroloìiskâs slimnî-cas direktore Ilona Balode saviemtuvâkajiem kaimiòiem vçlçja iztu-rîbu, veselîbu un gudrîbu. Îpaðs, ïotisirsnîgs bija jubilejas koncerts, kurâuzstâjâs ðîs skolas absolventi unskolotâji Monvîds Rozenbergs, Tat-jana Lazdiòa, Agra Jankovska,1963. gada absolvents Valdis Re-nemanis, Arta Zunde, Inese Riek-stiòa, Lîga Tîte-Petrauske, BaibaKotâne, Elvijs Rebâns, Ilze Jçkab-sone, Dana Tomsone un, protams,80. un 90. gadu tautas deju kolek-tîva dejotâjas un nedaudz jaunâkiedejotâji.

Pçc skolotâju kopîgas fotografç-ðanâs, spçlçjot pûtçju oríestrim,svçtku dalîbnieki devâs gâjienâ lîdzskolai, lai tur ar labâm domâm, gai-ðâm cerîbâm gaisâ palaistu simtiemkrâsainu balonu. Lîdz pat rîtam sko-lâ nemitçjâs kòada, rosîba, sarunasun skançja mûzika.

Jauki pavadîts laiks, satikti senidraugi, samîïoti bijuðie skolotâji unizstaigâta pirmâ skola. Lai tev vei-cas, Kriðjâòa Valdemâra Ainaþu pa-matskola, un tiksimies atkal pçc5 gadiem!

Skolas absolventeIlga Tiesnese

Par biedrîbas Jûrkante projektiem5. septembrî beidzâs biedrîbas Jûrkante

Eiropas Lauksaimniecîbas fonda laukuattîstîbai (ELFLA) atklâtâ projekta konkur-sa 4. kârta. Ðoreiz iesniegts 10 projektu parkopçjo summu 98 000 latu. Ðajâ rîcîbâ pa-redzçtais finansçjums bija 32 296,77 lati.

No 5. augusta lîdz 5. septembrim pasâku-mu Konkurçtspçjas veicinâðana vietçjo at-tîstîbas stratçìiju îstenoðanas teritorijâ unLauku ekonomikas daþâdoðana un dzîveskvalitâtes veicinâðana vietçjo attîstîbas stra-tçìiju îstenoðanas teritorijâ 2. aktivitâtesIekârtu, tehnikas, aprîkojuma, informâcijastehnoloìiju un programmu nodroðinâju-ma iegâde un uzstâdîðana un infrastruktû-ras izveide sabiedrisko aktivitâðu (tajâ skai-tâ apmâcîbu un intereðu klubu, kultûras, vi-

des aizsardzîbas, sporta un cita brîvâ laikapavadîðanas aktivitâðu) daþâdoðanai vietç-jiem iedzîvotâjiem rîcîbâ Dabas objektu ilgt-spçjîga attîstîba, labiekârtoðana un vides re-sursu saglabâðana iesniegtie projekti:� Ziemeïvidzemes biosfçras rezervâta atbal-sta biedrîba - Maríçtas velo, gâjçju takas iz-veide posmâ Salacgrîva-Vitrupe un inven-târa iegâde;� biedrîba Tûjaskrasts - Jaunu pamatlîdzek-ïu iegâde un uzstâdîðana gâjçju un velo-sipçdistu dabas taku marðruta ar velosipçdunomas punktiem iekârtoðanai Tûjâ un cie-ma apkârtnç;� un Tûjas 20.gs. vçstures materiâlu apko-poðana, publiskoðana un laika apstâkïu no-vçroðanas toròa rekonstrukcija;

� Limbaþu novada paðvaldîba - dabas-mâ-cîbu takas «Vâlodzes» atjaunoðana un lab-iekârtoðana;� un Sakopta un droða vide - pozitîvaspârmaiòas sabiedrîbâ;� un Lîdzvçrtîgas atpûtas iespçjas;� biedrîba Svçtupes krasts - Tehnikas iegâdeSvçtupes krastu sakopðanai;� Salacgrîvas lauku sievieðu biedrîba Meþ-âbele - Koka datorkarote;� biedrîba Marmots - Par dabu mâcies dabâ;� Salacgrîvas novada dome - Kultûrvçstu-riskâ mantojuma saglabâðana Salacgrîvasnovadâ.

Biedrîbas koordinatore Dzintra Eizenber-ga atzina, ka ðoreiz projekti gatavoti ar lielâ-

ku atbildîbu, ir interesantas, jaunas un ino-vatîvas idejas, tikai ïoti þçl, ka visu ideju îste-noðanai atkal nepietiek naudas.

Ðobrîd biedrîba Jûrkante iesniegusi pro-jektu papildu finansçjuma saòemðanai noEiropas Zivsaimniecîbas fonda (EZF). - Ie-pazîstoties tuvâk ar iesniegtajiem projektiem,sapratu, ka daþi varçtu startçt nâkamajâ EZFkârtâ, kas paredzçta jau 2012. gada sâkumâ.Ar to gribu uzsvçrt, ka nevajag mest plintikrûmos un domât, ka iesniegtais projekts bi-jis slikts, ja neizdodas to îstenot pirmajâpiegâjienâ, bet gan startçt atkârtoti, - uzsvçraDz. Eizenberga.

Ilga Tiesnese

2 � SALACGRÎVAS NOVADA ZIÒAS 2011. gada 29. oktobris

Salacgrîvas novada domesoktobra sçdç pieòemtie lçmumi

� Apstiprinâti saistoðie noteikumi nr. 15 At-kritumu apsaimniekoðanas noteikumi Sa-lacgrîvas novadâ.� Apstiprinâta izveidotâ Salacgrîvas nova-da domes Intereðu un pieauguðo neformâlâsizglîtîbas programmu licencçðanas komisija.Priekðsçdçtâja - Salacgrîvas novada domespriekðsçdçtâja vietniece izglîtîbas, kultûrasun sporta jautâjumos Dace Martinsone, lo-cekïi - Salacgrîvas novada domes padomnie-ce juridiskos jautâjumos Dita Lejniece, Sa-lacgrîvas novada izglîtîbas speciâliste AntraPaegle. Apstiprinâts arî Salacgrîvas novadadomes Intereðu un pieauguðo neformâlâs iz-glîtîbas programmu licencçðanas komisijasnolikums.� Apstiprinâti grozîjumi Salacgrîvas nova-da izglîtîbas iestâþu darba samaksas noli-kumâ.� Apstiprinâts Salacgrîvas novada domes ie-stâdes Veco ïauþu mîtne «Sprîdîði» darba sa-maksas nolikums.� Apstiprinâti grozîjumi lçmumâ Par iestâ-ðanos biedrîbâ «Vidzemes tûrisma asociâci-ja». Par Salacgrîvas novada domes pârstâvibiedrîbâ apstiprinâts paðvaldîbas iestâdesSalacgrîvas novada tûrisma informâcijascentrs direktors Juris Zâlîtis.

� Apstiprinâta diennakts nomas maksa pa-sâkumu rîkoðanai Korìenes pamatskolas zâlçZîtaru ielâ 2, Korìenç.� Apstiprinâti detâlplânojumi îpaðumiemMârîtes un Granti.� Apstiprinâts izveidotais fonds projektâ Jû-ras siltuma kâ atjaunojamâs enerìijas iz-mantoðana Salacgrîvas pilsçtas budþeta ie-stâþu centralizçtajâ siltumapgâdes sistçmâiegâdâtâ aprîkojuma uzturçðanai 0,5% apmç-râ no projekta kopçjâm izmaksâm 1 090 947EUR, kas ir 5455 EUR jeb Ls 3834.� Apstiprinâta dalîbas maksa Ls 3 (no katradalîbnieka) par piedalîðanos 12. novembrî rî-kotajâ Liepupes vidusskolas 30. gadadienaiveltîtajâ jubilejas pasâkumâ.� Apstiprinâts lîdzfinansçjums 10% apmçrâno projekta kopçjâm izmaksâm (tâ realizâci-jas gadîjumâ) - Ls 300 - izglîtîbas, kultûrasun sporta biedrîba Liepupe projektam Visikopâ.� Apstiprinâts lîdzfinansçjums 10% apmç-râ no projekta kopçjâm izmaksâm (tâ rea-lizâcijas gadîjumâ) - Ls 250 - etnisko tradîci-ju kopas Skale projektam Pulkâ nâc - strâdâtsâc!.� Apstiprinâtas Liepupes vidusskolas sko-lçnu un pirmsskolas audzçkòu çdinâðanas pa-

kalpojumu cenas, vecâku çdinâðanas maksasun domes dotâcijas daïa. Ar 1. novembri pus-dienas pirmsskolas apmâcîbas bçrniem unskolçniem lîdz 3. klasei - Ls 0,85 dienâ; pus-dienas 4. - 12. klaðu skolçniem - Ls 1,10dienâ; brokastis - Ls 0,50 dienâ; launags -Ls 0,60 dienâ. Vecâku maksas - pirmssko-las audzçkòu çdinâðanas maksa - brokastis,pusdienas, launags Ls 1,35 dienâ; skolçnuçdinâðanas maksa - brokastis, pusdienas, lau-nags Ls 1,60 dienâ; pusdienas 2. - 3. klaðuskolçniem - Ls 0,70 dienâ; pusdienas 4. - 12.klaðu skolçniem - Ls 0,95 dienâ; pusdienaspirmsskolas apmâcîbas bçrniem - Ls 0,70dienâ; brokastis - Ls 0,35 dienâ; launags -Ls 0,35 dienâ. Domes dotâcija - pirmssko-las audzçkòu çdinâðanas maksa - brokastis,pusdienas, launags Ls 0,60 dienâ; skolçnuçdinâðanas maksa - brokastis, pusdienas, lau-nags - Ls 0,60 dienâ; brokastis - Ls 0,15dienâ; pusdienas - Ls 0,15 dienâ; launags -Ls 0,25 dienâ; 1. klases audzçkòiem pusdie-nas - Ls 0,05 dienâ. Liepupes vidusskolas di-rektors ir atbildîgs par skolçnu vecâku lai-kus informçðanu par çdinâðanas pakalpoju-mu cenâm.� Apstiprinâti grozîjumi lçmumâ Par inte-reðu izglîtîbai nepiecieðamo paðvaldîbas fi-

nansçjumu un sadali novada izglîtîbas ie-stâdçm.� Apstiprinâti grozîjumi Salacgrîvas nova-da paðvaldîbas 2011. gada pamata un spe-ciâlajâ budþetâ.� Pieòemts lçmums atbrîvot no direktoraamata Salacgrîvas mûzikas skolas direktoruMonvîdu Rozenbergu. Par direktora pienâ-kumu izpildîtâju iecelts Arnis Ðmitiòð.� Pieòemts lçmums atbrîvot no amata un iz-beigt darba tiesiskâs attiecîbas ar paðvaldîbasaìentûras Salacgrîvas komunâlie pakalpo-jumi direktoru Ediju Ðmitu. PA Salacgrîvaskomunâlie pakalpojumi direktora vietnieksJânis Bergs iecelts par aìentûras direktorapienâkumu izpildîtâju.� Pieòemts lçmums slçgt sadarbîbas lîgumuar Aizsardzîbas ministrijas Rekrutçðanas unjaunsardzes centru par sadarbîbu jautâjumurisinâðanâ, kas saistîti ar jaunatnes pilsonis-kâs apziòas un personiskâs lîdzdalîbas pras-mju veidoðanas veicinâðanu, iesaistot jau-nieðus Jaunsardzes kustîbâ un veidojot jau-nieðu izpratni par valsts aizsardzîbu, patrio-tismu, pilsonisko apziòu un interesi par die-nestu Latvijas Republikas Nacionâlajos bru-òotajos spçkos, t.sk. licencçto jaunsargu mâ-cîbu paraugprogrammas îstenoðanu Salac-grîvas novadâ.

Ar Salacgrîvas novada domes sçdes proto-kolu varat iepazîties Salacgrîvas novada do-mç pirmdienâs no 8 lîdz 13 un no 14 lîdz 18vai paðvaldîbas mâjaslapâ www.salacgriva.lvsadaïâ Dokumenti.

Ilga Tiesnese

Par ûdensvadu unkanalizâcijas tîklu izbûvi

Salacgrîvâ2010. gada novembra sâkumâ

Salacgrîvas novada domes priekð-sçdçtâjs Dagnis Straubergs parak-stîja trîspusçjo lîgumu par lielâ Ko-hçzijas fonda lîdzfinansçtâ projek-ta 2. kârtas - Salacgrîvas pilsç-tas ûdensvadu un kanalizâcijas tîklurekonstrukciju. Lîgums noslçgtsstarp Vides ministriju, Salacgrîvasnovada domi un PA Salacgrîvaskomunâlo pakalpojumi. ProjektaÛdenssaimniecîbas pakalpojumuattîstîba Salacgrîvas pilsçtâ kopç-jâs izmaksas - 2 384 124 lati, 95%no ðî projekta attiecinâmajâm iz-maksâm sedz Eiropas SavienîbasKohçzijas fonds, 5% ir paðvaldîbasfinansçjums.

2009. gada pavasarî noslçdzâsprojekta 1. kârta, kurâ ietilpa ûdensatdzelþoðanas stacijas un attîrîðanasiekârtu izbûve Salacgrîvâ un ûdens-vadu tîklu rekonstrukcija nelielâpilsçtas daïâ. Ðobrîd pilsçtâ centrâ-lajam ûdensvadam pieslçgti 44%mâjsaimniecîbu, kanalizâcijai ma-zâk nekâ 30%. Skaitïi nav ieprieci-noði.

Îstenojot projektu, pilsçtas iedzî-votâjiem bûs neçrtîbas, pilsçta bûssarakta, bet pçc ðiem darbiem 95%mâjsaimniecîbu bûs pieslçgtas cen-tralizçtajam ûdensvadam un kana-lizâcijas tîkliem, bûs tîri grâvji unsakopta un tîrâka vide. Iedzîvotâjisaòems atdzelþotu ûdeni, un kana-lizâcijas ûdeòi tiks novadîti uz attî-rîðanas iekârtâm. Projekts attieksiesuz Salacgrîvas privâtmâju iedzîvo-tâjiem un daudzdzîvokïu mâjâm.Paredzçta kanalizâcijas stacijuizbûve Valmieras, Vasaras, Laute-ru un Pçrnavas ielâ. Projekts skarsvisus pilsçtas iedzîvotâjus, teritori-jas, kurâs lîdz ðim nav centralizçtâkanalizâcijas un ûdensapgâde.

Projekta laikâ izbûvçs 11 978 mûdensvada tîklus un paplaðinâs ka-nalizâcijas tîklus 13 837 m kopga-rumâ, rekonstrukciju veiks 1645 mkanalizâcijas tîklu. Atdzelþotaisûdens nâks no Sila ielas atdzelþo-ðanas stacijas. Ðobrîd dzeramais

ûdensvads pilsçtâ ir 7 km kopgaru-mâ, kanalizâcijas tîkli izbûvçti pa-visam maz.

12. septembrî noslçgts lîgums arSIA Bels tehniskâ projekta izstrâdeiun autoruzraudzîbai. Paðreiz notiektopogrâfiskâ uzmçrîðana pa jaunbû-vçjamo un rekonstruçjamo ûdens-apgâdes un kanalizâcijas tîklu cau-ruïvadu trasçm lîdz pieguïoðo ap-bûves gabalu bûvju fasâdçm. Pçcprojektçðanas ziemâ izsludinâskonkursu bûvniecîbai. Reâli darbisâksies 2012.gada pavasarî. - Di-vu, trîs gadu laikâ pilsçtas ielas unceïi bûs sarakti, bet pçc tam arî Sa-lacgrîva bûs moderna pilsçta, jo95% no pilsçtas iedzîvotâjiem iz-mantos centralizçto ûdenspiegâdiun kanalizâcijas sistçmu. Pilsçtâbûs sakârtoti ûdensvadi, jauna ka-nalizâcijas sistçma, mçs vairs ne-piesâròosim savus un kaimiòu grâ-vîðus, - stâsta projekta atbildîgâ per-sona, Salacgrîvas novada domes iz-pilddirektora palîgs tehniskajosjautâjumos Aivars Krûmiòð.

Aicinâm Salacgrîvas iedzîvotâ-jus novada mâjaslapâ sadaïâ Pro-jekti iepazîties ar izpildshçmu ka-nalizâcijai un ûdensvada sistçmâm.Apskatot tâs, iedzîvotâji var redzçt,vai viòa mâjas kvartâls ir apbûvesteritorijâ, kur ies ðîs sistçmas, kurbûs akas un pieslçguma vietas.

Projektâ paredzçts, ka tehniskâprojekta izstrâdâtâji saskaòos kana-lizâcijas un ûdensvadu izbûvi ar toprivâto zemju îpaðniekiem, kuruîpaðumus tie skars. Pievadi pçc pro-jekta nav paredzçti. Centrâlâs ka-nalizâcijas vadi ies gar visiem îpa-ðumiem, pie katra îpaðuma bûs pie-slçguma aka - iedzîvotâjam, vieno-joties ar paðvaldîbas komunâloaìentûru, pieslçgums bûs jâveic pa-ðam.

Ïoti ceram, ka iedzîvotâji sapra-tîs un piecietîs neçrtîbas, zinot, kapçc bûvniecîbas darbiem apkârtçjâvide un daba kïûs tîrâka.

Ilga Tiesnese

Dzelzs priekðkaramarðruts - Eirovelo 13

26. septembrî Salacgrîvâ notikaVidzemes tûrisma asociâcijas orga-nizçts seminârs par iespçju, piesais-tot Eiropas Savienîbas lîdzekïus, iz-veidot Eirovelo marðrutu Salacgrî-vas novadâ. Paðvaldîbas speciâlis-ti izstrâdâjuði principiâlu shçmu,kur novada teritorijâ nâkotnç (pçc2013. gada) varçtu veidot ðo eiro-celiòu. Projekta koordinators, Vid-zemes Tûrisma asociâcijas valdespriekðsçdçtâjs Raitis Sijâts uzsvçra,ka labu velomarðrutu izveide artiem atbilstoðu infrastruktûru -naktsmîtnçm, apskates objektiem,servisa iespçjâm - ir ïoti liels iegu-vums vietçjiem uzòçmçjiem.

Prezentçjot velomarðruta trasi,novada galvenais arhitekts GuntisKârkliòð parâdîja, ka, nosprauþot

velomarðruta trasi, tiks izmantotagan vecâ Tallinas ðoseja, gan jâbûvçveloceliòð no jauna. Kopçjais celi-òa garums Salacgrîvas novadâ bûsgandrîz 64 km, no kuriem no jau-na jâierîko 18,5, bet jânomaríç45,5 kilometri. Tas sâksies no Igau-nijas robeþas un aizvedîs velotûris-tus lîdz pat Minhauzena muiþai.

Novada domes priekðsçdçtâjsDagnis Straubergs pastâstîja, ka ze-mes reformas laikâ paðvaldîbas ceïðpiejûrâ diemþçl pazaudçjis daþusposmus. - Bûs jâmeklç iespçjas tosatgût paðvaldîbas îpaðumâ vaijâuzliek servitûts. Mçs taèu neva-ram ik pa posmam velosipçdistamlikt atgriezties uz «Via Baltica»!Bez tam mums nepiecieðams nepâr-traukts paðvaldîbas ceïð, jo jâbrauc

arî ugunsdzçsçjiem, „âtrajiem” unlîdzîgiem dienestiem. Darbu sâk-sim jau tagad, jo ðis process nebûsâtrs, - sprieda paðvaldîbas vadîtâjs.

Ðo veloceliòu varçtu bûvçt, jatiks atbalstîts projekts Iron CurtainTrail, kurâ iecerçts izveidot velo-celiòu gar kâdreizçjâs PSRS robe-þu, ko dçvçja par dzelzs priekðka-ru. D. Straubergam ir arî ideja, kaveloceliòð nepiecieðams no Svçt-ciema lîdz pat Ainaþiem, lai iedzî-votâji uz darbu varçtu droði brauktar velosipçdu. Viòð lçð, ka ðâdi no-sacîjumi jâizvirza, kad Via Balticarekonstrukcijas tâlâko posmu plâ-noðana nonâks lîdz saskaòoðanaipaðvaldîbâ.

Ilga Tiesnese

Pirmsskolas skolotâju metodiskâsapvienîbas tikðanâs Vilnîtî

Pirmsskolas izglîtîbas iestâdçVilnîtis tikâs Salacgrîvas novada5 - 6 gadîgo bçrnu skolotâjas no Ai-naþu Randas, Liepupes vidusskolaspirmsskolas grupas, kâ arî 5 - 6 ga-dîgo skolotâjas no Vilnîða un tâ fi-liâlçm Korìenç un Svçtciemâ, laiapspriestu aktualitâtes pirmsskolasizglîtîbâ, kâ arî turpinâtu pilnveidotpedagoìisko kompetenci, vçrojotun analizçjot atklâtâs nodarbîbas undaloties pedagoìiskajâ pieredzç.

Izglîtîbas ministrijas rîkotajâkonferencç Izglîtîba 6 gadu vecu-mâ - rotaïas, mâcîbas un dzîve, ku-ra 30. augustâ notika Rîgâ, Valstsizglîtîbas satura centra (VISC) spe-ciâlisti atzina, ka pirmsskolas iz-glîtîbâ Latvijâ notikusi paradigmasmaiòa - no izglîtîbas kâ konkrçta re-zultâta sasniegðanas uz izglîtîbu kâprocesu. Pirmsskolâ vadoðâ darbîbair rotaïa, nevis mâcîbu darbîba, sç-þot pie galda un aizpildot daþâdasdarba lapas. Galvenais uzdevumsnav lasîðana, rakstîðana vai matemâ-tika, bet gan runas attîstîðana, ap-kârtçjâs vides izzinâðana, psihoso-ciâlâ gatavoðanâs skolai. Skolotâjuzinâðanas nav tieðâ veidâ transfor-mçjamas, bçrni zinâðanas, prasmesun attieksmes apgûst radoðâ mâcî-ðanâs procesâ un pozitîvâs piere-dzes apmaiòâ, darbojoties atbilstoðiiekârtotos mâcîbu centros.

Lîdz ar pirmsskolas izglîtîbas pa-radigmas maiòu par galveno darba

formu atzîta integrçtâ rotaïnodar-bîba, kas ir sareþìîts un ïoti radoðsuzdevums. Tâ îstenoðanâ jâievçroattîstîbas posma îpatnîbas, bçrnuspçjas un virzîba uz radoðo domâða-nu, nevis zinâðanu apgûðanu un re-producçðanu. Kvalitatîvas integrç-tâs nodarbîbas organizçðana ir lielsizaicinâjums ikvienai pirmsskolasskolotâjai. Vairâkas Salacgrîvas no-vada pirmsskolas skolotâjas izman-tojuðas iespçju Eiropas Sociâlâ fon-da projektâ Pedagogu konkurçtspç-jas veicinâðana izglîtîbas sistçmasoptimizâcijas apstâkïos apgût tâlâk-izglîtîbas programmu Mâcîbu sa-turs un tâ metodiskais nodroðinâ-jums darbam ar 6 gadîgajiem, laisekmîgi varçtu îstenot VISC izstrâ-dâto un eksperimentâli pârbaudîtointegrçto mâcîbu programmu 6 ga-dîgajiem. Kâ zinâms, valstî notieksagatavoðanâs - izstrâdâti speciâlimâcîbu lîdzekïi, organizçti bezmak-sas tâlâkizglîtîbas kursi, izstrâdâtaspeciâla mâcîbu programma -, laituvâkajos gados Latvijâ bçrni skolasgaitas varçtu uzsâkt 6 gadu vecumâ.

Gan nodarbîbu vçrojumi, gan sa-runas ar novada 5 - 6 gadîgo bçrnuskolotâjâm metodiskajâs apvienîbâsun seminâros liecina, ka skolotâjâm,arî iestâþu vadoðajiem darbiniekiemjoprojâm ir atðíirîga didaktiskâ iz-pratne par runas prasmçm, lasîtpras-mi, rakstîtprasmi un to attîstîðanu.Daþkârt vçrojama sâkumskolas mâ-

cîbu metoþu izmantoðana darbâ arpirmsskolas vecuma bçrniem, kasnebûtu pieïaujama, jo nav efektîvaun neveicina bçrnu vçlmi aktîvi dar-boties. Novada pirmsskolas skolo-tâju metodiskâ apvienîba strâdâ pieintegrçto nodarbîbu ievieðanas visavecuma grupâs. Arî ðajâ tikðanâsreizç spilgtu paraugu - integrçto no-darbîbu 6 - 7 gadîgo grupâ Âbolîðiorganizçja Vilnîða skolotâjas IrisaArmoðevièus un Lîga Ðrenka. Me-todiskâs apvienîbas dalîbnieces va-rçja smelties idejas savam darbam.Atzinîgus vârdus par redzçto nodar-bîbu un pateicîbu par ieguldîto dar-bu izteica Salacgrîvas novada izglî-tîbas speciâliste Antra Paegle.

Mçs dzîvojam strauju pârmaiòulaikâ izglîtîbas jomâ. Tas prasa lieluatbildîbu, zinâðanas, savstarpçju iz-pratni un atbalstu gan no pedago-ìisko darbinieku, gan vecâku puses.Visi kopâ stiprinâsim mûsu bçrnus,rûpçsimies par viòu emocionâlo, in-telektuâlo, sociâlo un fizisko attîs-tîbu! Îpaði rûpçsimies par bçrnu stâ-ju un viòu runas attîstîbu, laikus lûg-sim speciâlistu palîdzîbu, ja bçrnaattîstîbâ pamanîsim kâdas novirzes.Tikai kopîgi darbojoties, nodroði-nâsim bçrniem apstâkïus veiksmîgaiskolas gaitu sâkðanai 6 gadu ve-cumâ!

Ligita Dambe,Mg. paed.

SALACGRÎVAS NOVADA ZIÒAS � 32011. gada 29. oktobris

Lauvu puses ïaudis laika ritumâLauvu tautas namâ saviesîgâ

biedrîba Svçtupes Lauva savu vie-su un lauvieðu vçrtçjumam râdîjaizstâdç Mûsu ïaudis laika ritumâapkopotos materiâlus par 12 ievç-rojamiem Lauvu puses cilvçkiem.Tautas nama vadîtâja Indra Kauli-òa, visus uzrunâjot, teica: - Prieksredzçt Lauvâs tik daudz cilvçku -gan tos, kuriem te paiet ikdiena,gan tos, kurus dzîves gaitas reizi pareizei atved uz Lauvâm, gan tos, ku-ri te nav bijuði ilgus gadus. Izstâdesvaroòus un klâtesoðos vieno dzim-tâ vieta un dzimtas saknes. Mçs va-ram aiziet tâlu pasaulç, bet katrampienâk brîdis, kad gribas atgriez-ties savâ dzimtajâ pusç, lai atcerç-tos, satiktos un parunâtos. Atklâ-jot izstâdi, tâs galvenâ kûrçtâja Mâ-ra Lejniece atgâdinâja: - Izstâde ta-pa ilgâkâ laikâ. Vâcâm materiâlus,fotogrâfijas, tikâmies ar cilvçkiem.Vienubrîd likâs - nekas nebûs, ne-ko nevarçsim izdarît. Bet tad saspa-rojâmies un nolçmâm - jâbût! Mûsupusç taèu ir dzîvojuði un dzîvo tikdaudz izcilu cilvçku!

Ðajâ izstâdç ikviens var apskatîtun tuvâk iepazît Lauvu pusei nozî-mîgus ïaudis. Te apkopotas ziòaspar skolâm, jo cik ilgi bûs skola untâs dvçsele - skolotâji un skolçni -,tik ilgi bûs ðî pasaule.

- Izstâdes varoòu atlasîðana bijaïoti grûts darbs, - apliecinâja Mâ-ra. - Mçs sâkâm ar skolotâjiem, kaskâdreiz strâdâjuði Kuiíules un Sil-kalnu skolâ, - Jçkabu Edgaru Meþ-gaili, kurð bija skolotâjs pçc aici-nâjuma un bûtîbas, Nelliju Kalni-òu, Jçkaba brâïameitu, kura, bûda-ma burvîgs un radoðs cilvçks, vel-tîjusi skolai visu savu mûþu. Izstâ-

dç skatâmi materiâli arî par skolo-tâju Skaidrîti Mintiku, kura ðeit dzi-musi, augusi, skolojusies, lai pçctam strâdâtu Salacgrîvas, Korìe-nes un Cçsu skolâs. Pati izstâdesvarone skolotâja Skaidrîte atceras:- Manas skolotâjas darba gaitassâkâs Salacgrîvâ, biju pionieruvadîtâja un mâcîju bioloìiju,Korìenç aizritçja mani skaistâkie10 jaunîbas gadi ar pirmo mîlestî-bu, „ar puòíiem un asarâm”, ar vi-su, kas jaunîbai pienâkas. Korìençiemâcîjos strâdât sabiedrisko dar-bu, vadîju deju kolektîvu. Cçsîs pa-gâja ilgâkie darba gadi.

Skolotâjs Jânis Kazmers bijispçdçjais Kuiíules skolas skolotâjs,savukârt viòa meitu Laimu ðîspu-ses ïaudis atceras kâ izcilu dakteri.Ciemojoties pie radiem Lauvu pu-sç, viòa vienmçr palîdzçjusi vietç-jiem. Tautas ârste - tâ viòu atceraslauvieði. Arî Laimas abi brâïi Ni-kolajs un Vladimirs izmâcîjuðiespar dakteriem. Lai gan Nikolajudzîves ceïð aizvedis uz Ameriku, sa-vu dzimto pusi viòð vienmçr atce-rçjies. Vladimirs bijis bieþs viesisLauvu pusç - apciemojis radus,draugus un apceïojis zinâmâs,skaistâkâs vietas ðaipusç.

Daktera Gunâra Ozoliòa tçvs sa-vulaik bijis pienotavas (tagadçjâtautas nama) vadîtâjs. Kopâ ar dvî-òubrâli Leonîdu turpat kopâ skrai-delçts, íerti grunduïi Svçtupç, da-rîti darbi un nedarbi. Gunâra kungsneslçpa savu pârsteigumu par to,cik labi tagad pçc remonta izskatâstautas nams.

Arî Gaida Bergmane jeb Krû-miògaida, kâ viòu vietçjie sauc, irdaktere, ar kuras dzîvesstâstu var

iepazîties izstâdç.Kad bija iepazîti izcilâkie Lauvu

puses skolotâji un dakteri, M. Lej-niece pastâstîja par ðîs puses zi-nâtniekiem - vispirms Laimu Ðçri-òu, dzimuðu Mintiku, kura ir sko-lotâjas Skaidrîtes mâsa. Laima pçcskolas gaitâm Kuiíulç un Salac-grîvâ Rîgâ studçjusi íîmiju, pçc tamstrâdâjusi Organiskâs sintçzes in-stitûtâ. Ðobrîd izstâdç apskatâmiL. Ðçriòas daudzie goda diplomi unpatenti. M. Lejniece ir pârliecinâ-ta, ka ðai izcilajai zinâtniecei vel-tâma atseviðía izstâde.

Îpaða sadaïa izstâdç atvçlçta to-poðajam zinâtniekam Gintam Kal-niòam, kurð savulaik 2 pasaules

bioloìijas olimpiâdçs pçc kârtas ie-guva 3. vietu. Nedaudz samulsis,Gints pastâstîja, ka ðobrîd mâcâsmaìistrantûrâ un veic vîrusiem lî-dzîgo daïiòu pçtîjumus: - Lai arî jû-tos nedaudz dîvaini, redzçt in-formâciju par sevi izstâdç ir lielspagodinâjums.

Daudzus ðîspuses jaunekïus sa-vulaik vilinâjusi jûra. Ainaþu jûr-skola viòiem bijusi ceïð uz izglîtî-bu, plaðo pasauli, arî pârticîbu. Ai-naþu jûrskolu beiguði un tâlâs jûrâskuìojuði daudzi lauvieði, arî DþonsPakalniòð, Kârlis Ozols un Alek-sandrs Èakstiòð. Brâïi Aleksandrs,Jânis un Kârlis Einblûti augstâsskolâs gan kuìoðanu nav mâcîju-

ðies, bet ar savu darbu, uzòçmîbuun neatlaidîbu ir izkuìojuði plaðâsjûras.

Bet vai nu visu var vienâ rakstâuzrakstît! Brauciet uz Lauvâm, ska-tiet, lasiet un uzziniet, kâdi ievçro-jami cilvçki dzimuði, skolojuðies unizauguði Lauvu pusç! Izstâdes ra-doðâ brigâde - M. Lejniece, Aldo-nis Cîrulis un I. Kauliòa - teic lielupaldies visiem, kas palîdzçja izstâ-des tapðanâ: tiem, kas deva fotogrâ-fijas, dalîjâs atmiòâs, iedroðinâja unsniedza morâlu un materiâlu atbal-stu. Paldies arî folkloras kopai Cie-lava, kas ðajâ pçcpusdienâ radîja tikjauku un siltu gaisotni.

Ilga Tiesnese

SveicbijuðoLimbaþuslimnîcasdakteri,lauvietiGunâruOzoliòu

Jûras dziesmas un lustîgas dejas Nçìu dienâ dziedâja un spçlçja folkloras kopa Cielava

PII Vilnîtis darbinieces radoðajâs darbnîcâs tirgus laukumâ mâcîja un râdîja bçrniem no mîklas gatavozivju rotâðanas gudrîbas

MirdzasSprincesvârîtajai nçìuzupai patiesivarenapiekriðana!

Oktobra pirmajâ sestdienâ Sa-lacgrîvâ parasti svin Nçìu dienu.Tad ikvienam interesentam ir iespç-ja apskatît nçìu taèus, izgarðot cep-tus, siltus nçìus un nosmeíçt Mir-dzas Sprinces vârîto nçìu zupu.

Jau no paða rîta svçtku noskaòuSalacgrîvas tirgû radîja folkloraskopa Cielava un popgrupa Sapòi arspârniem. Bçrni radoðajâs darbnî-câs gatavoja mîklas zivis, ko pçctam izrotâja ar sçkliòâm, ogâm, sal-miem un pipariem, pieauguðie pir-ka nçìus un pie sevis klusu dungo-ja Cielavas dziedâtâs melodijas. Japaveicâs pareizi atbildçt uz vikto-rînas jautâjumiem, dâvaniòâ saòç-ma kâdu saldu naðíi.

Lielâkâ riktçðanâs sâkâs ap pus-

Nçìu dienaSalacgrîvâ

dienlaiku, kad visus trîs nçìu taèusSalacâ apmeklçja Nçìu dienas vie-si. Aleksandrs Rozenðteins 1. tacîcienâja viòus ar tikko ceptiem nç-ìiem, râdîja un stâstîja nçìu zvejasgudrîbas. Vçl tuvâk zvejnieku ik-dienu varçja iepazît, noskatoties fil-mu par ðo tik seno arodu. 2. tacîVisvaldis Ðrenks viesus cienâja arzivju zupu un tikko kûpinâtâm zi-vîm. Bet tie, kas vçl nebija nogar-ðojuði un çduði nçìu zupu, to varçjaizdarît pie Jâòa Rakuzova 3. tacî.Pavâres Mirdzas Sprinces zupa vie-naldzîgu neatstâja nevienu, bet va-kara muzicçðana un dziedâðana pa-darîja ðos svçtkus neaizmirstamus.

Ilgas Tiesnesesteksts un foto


Dzejas svçtki Liepupç

Þûrijaspriekðsç-dçtâja,dzejniece,tulkotâjaMâra Asare(stâv) kopâar LiepupesvidusskolasskolotâjuInese Brokuizvçrtçkonkursamiesniegtosdarbus

Lîdz 22. septembrim Salacgrîvasnovada jaunieði vecumâ no 15 lîdz25 gadiem varçja iesniegt savusdarbus dzejâ, prozâ vai tulkoðanâliterâro darbu jaunrades konkursamÐeit. Ðo konkursu organizçja Liep-upes pagasta tautas nams sadarbîbâar Liepupes vidusskolu, Tûjas unLiepupes bibliotçku.

29. septembrî konkursa dalîbnie-ki un interesenti bija aicinâti uz dze-jas darbu lasîjumiem un tikties ardzejnieci Mairu Asari. Iesâkumâ sa-vu dzejoli nolasîja Liepupes vidus-skolas 12. klases skolniece KristîneKrutjakova. Labâko darbu autorisaòçma M. Asares dzejoïu krâju-mus Ceïð uz Tûju un Hanzas aukstâliesma, bet konkursa uzvarçtâjs -ilustrçto enciklopçdiju par 101 ne-parastâko vietu pasaulç.

Liepupes tautas nama vadîtâjsAndris Zunde pat nebija domâjis,ka jaunieði tik ïoti pieíersies kon-kursa tçmas nosaukumam Ðeit: - Betgandrîz katrs savâ darbâ pieminç-jis ðo vârdu. Man likâs - tik plaðatçma, nu jaunie talanti varçs „iz-vçrsties”. Acîmredzot nâkamajâgadâ, izsludinot konkursu, bûs jâ-raksta „Bez tçmas”. Priecîgi pâr-steidza tas, ka savus 20 darbus kon-kursam iesniedza 19 autoru. Nece-rçju, ka atsaucîba bûs tik liela.Priecâjos arî par to, ka ðogad kon-kursâ piedalîjâs Salacgrîvas vidus-skolas skolçni.

A. Zunde, apkopojis visus dar-bus (arî pçc noteiktâ termiòa ie-sûtîtos), nosûtîjis tos dzejnieceiM. Asarei. Viòa analizçja pilnîgi vi-sus konkursam iesniegtos darbus,ne tikai labâkos, ko atzîmçja ar sa-viem îpaðajiem komentâriem. - Þçl,ka dzejas darbu lasîjumos piedalî-jâs maz konkursantu, jo daudz kogribçju teikt paðiem autoriem, - uz-svçra dzejniece un tulkotâja. - Manbija pârsteigums, ka iesniegto dar-bu bija tik daudz. Jaunieðus inte-

resç dzeja, un tas ir ïoti labi. Jau-no autoru darbos gribçjâs redzçtvairâk viòu personîgo skatîjumu.

Par labâko dzejniece atzina Sa-lacgrîvas vidusskolas 9.b klasesskolçna Elvja Dârziòa darbu Ðeit.Viòasprât dzejolî sajûtams perso-nîgais pârdzîvojums un pieredze,kas ir katra autora darba pamatâ.Jaunieði centuðies savos darbos ie-vçrot ritmu un daþâdas dzejas for-mas. Saturiski viòai gribçjies redzçtvairâk paðu pieredzes, pârdzîvoju-mu, sajûtu. Varbût bija bailes ieliktpubliskâ darbâ savas izjûtas? Gal-venais ir nebaidîties un rakstît to,kas paðam svarîgâks. Tâds bija vi-òas vçlçjums konkursa dalîbnie-kiem. Ievas Neimanes dzejolis arsavdabîgo patriotisma tçmas risinâ-jumu tika atzîts par otru labâko, betKristapa Mustes dzejolis izpelnîjâsatzinîbu par emocionâlo saturu unlabi izstrâdâto formu. Tas - 3. vie-tâ. Dzejniece par emocionâlo tç-lainîbu atzinîgi novçrtçja SintijasPapiòas darbu, Paulas Lîsmanesdzejolis saòçma atzinîbu par nevil-toto optimismu, Emîla Ïebedevadarbs - par humora elementu izman-toðanu, savukârt Anetes Rozenber-gas dzejolis - par labi izstrâdâto for-mu.

- Konkursi ir labi ar to, ka dodierosmi rakstît, - secinâja þûrija -Liepupes vidusskolas skolotâja Ine-se Broka un Salacgrîvas vidussko-las skolotâja Pârsla Zvejniece. Ðâdikonkursi noteikti vajadzîgi arî nâ-kamajos gados, tie mudina bçrnusun jaunieðus domât. - Rakstot dze-ju var iziet no râmjiem, palidot kautkur tur... - pârliecinâta ir skolotâjaPârsla.

Pçc vçrtçðanas dzejniece un tul-kotâja M. Asare lasîja savus darbus.Paldies par ðo jauko dzejas pçcpus-dienu!

Ilga Tiesnese

Klubiòð Vârds AinaþuJûrskolas muzejâ

12. oktobrî Ainaþu bibliotçkaslasîtâju klubiòa Vârds dalîbniecesviesojâs Ainaþu Jûrskolas muzejâ,iepazinâs ar jûrskolas absolventuVeco ligzdu fotoizstâdi. Bija inte-resanti skatît Ainaþu vecos namus,ko kâdreiz cçluði un kur dzîvojuðikapteiòi ar ìimençm. Salîdzinot fo-togrâfijâs redzamâs mâjas, var se-cinât, ka jûrâ smeltâ bagâtîba ir bi-jusi ïoti daþâda.

Muzeja vadîtâja Iveta Erdmanerâdîja un stâstîja par ðajâ vasarâ ek-spedîcijâs iegûtiem interesantiemeksponâtiem un jaunieguvumiemmuzeja kolekcijai. Apzinâta plaða

Alfrçda Krûkïa dzeja dziesmâDzejas dienu noskaòâ Liepupes

bibliotçkâ 20. septembra saulainâpçcpusdienâ pulcçjâs Liepupes bib-liotçkas dziesmu draugu kopa, laiatsauktu atmiòâ 80. gadu populâ-râkâs Raimonda Paula dziesmas. Totekstu autors ir Alfrçds Krûklis. Ne-daudz iepazinâmies ar dzejniekadzîvesstâstu un uzzinâjâm, kâ ta-puði vârdi dziesmai Meþâbele. Bi-

ja iespçjams ieklausîties to gaduestrâdes mâkslinieku izpildîjumâdziesmâs Kâpçc man dziedât sveðudziesmu…, Mirdzoðais gliemeþ-vâks, Baltijas jûra. Savukârt paðasdziesmu kopas dalîbnieces apguvadziesmas Savâda vasara, Sens irtas stâsts un Kam ziedi, meþâbele.

Sarmîte Zvîne,Liepupes bibliotçkas vadîtâja

Vidzemes piekraste arî Igaunijas te-ritorijâ, kur dzîvojuði Ainaþu jûr-skolas absolventi. Tiek vâkti mate-riâli jaunai grâmatai par veco kap-teiòu - jûrskolnieku ligzdâm.

Vietçjie savas pilsçtas muzejosciemojas reti - tikai kopâ ar tâliemviesiem. Vârda dalîbniecçm bija in-teresanti apskatît un uzzinât daudzjauna par saviem Ainaþiem. Patei-camies muzeja darbiniecçm parstâstîjumu un jauko uzòemðanu! Arinteresi gaidîsim jauno grâmatu!

Rûta Lepiksone,Ainaþu bibliotçkas vadîtâjaAlojas un Salacgrîvas senioru

tikðanâs Senioru ceïâLai gan Aloju no Salacgrîvas ðíir

tikai nepilni 50 kilometri, lîdz ðimabu novadu seniori nebija sarîko-juði savstarpçju satikðanos. Ðâdaiespçja radâs, pateicoties projektamSenioru ceïð. Sabiedrîbas Integrâ-cijas fonda (SIF) atbalstîtais un Sie-vieðu Tiesîbu institûta administrç-tais projekts paredzçts cilvçkiem,kuriem ir 50 un vairâk gadu. Pro-jekts norit jau kopð 2011. gada1. janvâra un turpinâsies lîdz 2012.gada 30. jûnijam. 18 mçneðu daþâ-das aktivitâtes notiek Vidzemes,Latgales, Sçlijas un Kurzemes 9 no-vados un Rîgâ, kâ arî Ðveicç - Bâze-les reìiona Minhenðteinâ. Vidzemipârstâv nevalstiskâs organizâcijas(NVO) Sievieðu mikrouzòçmumuasociâcija (Rîga), Psiholoìiskâkomforta centrs (Rîga), Latvijas At-slçgmeistaru brâlîba (Rîga), Rîgasaktîvo senioru alianse (RASA)(Rîga), Garkalnes sievieðu biedrîbaMûsmâjas (Garkalnes novads),biedrîba Mârtiòroze (Cesvaines no-vads) un Alojas novadâ reìistrçtâbiedrîba Alojas seniori. Dalîbnie-ku vidû ir arî paðvaldîbas. No Vid-zemes - Pïaviòu, Cesvaines, Gar-kalnes, Amatas novada un Alojasnovada dome. Kâ ârzemju partne-ris piedalâs Ðveices - Baltijas Pa-lîdzîbas komiteja (Bâzeles reìions).

Projekta aktivitâtes ir daþâdas:seminâri par senioru lîdzdalîbas ie-spçjâm normatîvo aktu izstrâdç, parsenioru vajadzîbâm sociâlajâ jomâ,par partnerîbu un sadarbîbas tîk-lu veidoðanu. Notiek daþâdas mâcî-bas - NVO darbîbas uzturçðana,psiholoìiskâ motivâcija un paðno-vçrtçjums, psihoterapijas teâtri, psi-holoìiskâs spçles, valsts juridis-kais, finansiâlais nodroðinâjums unpaðaizsardzîba, fiziska paðaizsar-

dzîba pret vardarbîbu un noziegu-miem, personas un îpaðuma tehnis-kâ droðîba, kaimiòu savstarpçjâ in-formçtîba, mikrouzòçmumu attîstî-ðana, paðnodarbinâtîbas iespçjas,praktiskâs iemaòas mâjamatniecî-bas veicinâðanai. Ïoti noderîga irapmâcîba par moderno tehnoloìiju,datordarbu, interneta lietoðanu. Nâ-kamgad paredzçti vairâki konkur-si, kuros dalîbniekiem bûs iespçjasaòemt ne tikai garîgâs zinâðanas,bet arî materiâlas balvas kâ iegûtozinâðanu novçrtçjumu. Konkursutçmas ir plaði pârstâvçtas - NVOsaimnieciskâs darbîbas veicinâða-na, senioru brîvprâtîgais darbs unnatûras ieguldîjums, senioru pakal-pojumi u.c.

Projekta aktivitâtç par pieredzesapmaiòas pasâkumiem partnerîbaiLatvijâ tika nolemts organizçt Alo-jas un Salacgrîvas senioru tikðanos.Tâ notika Salacgrîvas viesnîcâ Brî-ze. Kârtçjo reizi jâcildina viesnî-cas saimnieku Mâras un Jura Mak-simovu viesmîlîba un atsaucîba. Sa-vienojot savâ pârvaldîjumâ esoðâsçkas statusus - viesnîca/viesu nams/pansionâts, laikam rasta izpratnepar cilvçkiem, kuriem mûþs jau pâripusei. Gaumîgi iekârtotas telpas,omulîgas istabiòas iemîtniekiem,izcili jauks restorâns! Ðâdâ îpaðâgaisotnç arî sarunas blakus novadasenioriem raisîjâs pozitîvâk. Un in-terese vienai organizâcijai par otrubija liela. Visvairâk jautâjumu uz-deva un uz tiem atbildçja Alojas se-nioru vadîtâjs Raimonds Ìîmis. ArîSalacgrîvas novada senioru vadîtâ-jai Aijai Kirhenðteinai jautâjumunetrûka. Kâ paðvaldîba atbalstabiedrîbas attiecîgajâ novadâ? Kânotiek naudas plûsma? Kâ tiek rîko-ti pasâkumi? Kâ atceras tos, kuri

vairs nepiedalâs kopîgos saietos ve-selîbas stâvokïa dçï?

Kopâ ar Alojas un Salacgrîvassenioriem sarunâs piedalîjâs Brîzesiemîtnieki. Ikviens varçja izzinât,kâ ir pavadît mûþa nogali ne savâsmâjâs. Atbildes bija lîdzîgas: - Teir labi. Ne katrâ vietâ pansionâtâ iristabas, kas agrâk bijuðas viesnîcasnumuri, ne katrâ vietâ pansionâtâdzîvojoðie maltîtes bauda restorânâ.

Uz jautâjumiem par to, kâds bijaceïð no viesnîcas statusa lîdz lçmu-mam daïu no çkas pielâgot pansio-nâta vajadzîbâm, atbildçja îpað-nieks J. Maksimovs. Bija iespçja arîdoties nelielâ ekskursijâ pa viesnî-cu/pansionâtu.

Alojas viesiem pçc pieredzes ap-maiòas Brîzç tika piedâvâta iespçjaaplûkot vietas, ar kurâm Salacgrîvair îpaða, - nçìu taèus, ostu, jûru,Zvejnieku parku, kur notiek popu-lârie festivâli Positivus. Paldies Jâ-nim Rakûzovam par iepçju baudîtceptus nçìus un Mirdzas Sprincesvârîto nçìu zupu, ko daudzi baudîjapirmo reizi mûþâ! Vçl Rozenðteinatacî tika skatîta filma par nçìu íer-ðanu Salacâ, un tad jau ceïð mâjup.

Ðis pieredzes apmaiòas pasâ-kums bija vçrtîgs, jo tika iepazîtasdarba formas lîdzîgâs NVO. Piere-dze noderçs turpmâkajam darbam.Tikpat vçrtîga bija cilvçku tikðanâs,jo, dzîvojot tikai daþu desmitu kilo-metru attâlumâ, lîdz ðim abas orga-nizâcijas nebija tikuðâs. Bet izrâdî-jâs, ka ïoti daudzi pazîst cits citu.Kâds salacgrîvietis agrâk strâdâjisAlojâ, kâdam bçrni dzîvo blakus-novadâ... Ir un bûs par ko parunâtarî turpmâk!

Hedviga Inese Podziòa,Sievieðu tiesîbu institûta valdes

locekle

Redzes invalîdudarbîgâ vasara

Ðî vasara bija ïoti darbîga. Bijâmplânojuði 2 pasâkumus, bet plânuizpildîjâm par 200% - noorganizç-jâm 4!

Pirmais pasâkums notika jûnijabeigâs manâ dârzâ. Rehabilitâcijaskursu laikâ apguvâm pavârmâkslu,ðûðanas prasmes un stila gudrîbas.Otrâ dienâ braucâm ekskursijâ uzBeverînas novadu. Bija grûti veikt3,5 km garo dabas taku, bet, veik-smîgi to izgâjuði, pievakarç kopâ arsolistiem Aigariòu un Uldi dziedâ-jâm mûsu iemîïotâs dziesmas. Visibija noguruði, bet gandarîti par iz-turîbu un sirsnîbu.

9. septembrî Salacgrîvas biblio-tçkâ kopâ ar literârâ klubiòa No-skaòa dalîbniekiem tikâmies ar no-vadnieci, dzejnieci Intu Purvu, ku-ra no 1951. gada dzîvo Toronto,Kanâdâ. Tâ bija aizkustinoða tikða-nâs. Daudziem, klausoties viòasdzeju un stâstus, nobira pa asarai,arî paðai Intai. Dzejniece teica mîïu

Alojas seniori vienojas kopîgai dziesmai

paldies Agrai Jçgerei par dâvâtajâmsiltajâm vilnas zeíçm ar Salacgrî-vas vârdu.

Noslçdzot vasaras sezonu,21. septembrî Salacgrîvas novadaredzes invalîdi ïoti kuplâ skaitâ ar2 autobusiòiem brauca uz Bîriòudzçrveòu audzçtavu. Mûs mîïi sa-gaidîja un piemçrotu ogu lasîðanasvietu ierâdîja 20 - 25 m2 lielâ lau-kumâ. Apmçram pusotras stundaslaikâ katrs salasîja gandrîz 20 l lie-lu, garðîgu dzçrveòu. Pçc tik raþîgaslasîðanas visi kâ viens nonâcâm pieatziòas, ka galvenais ir gribçt. Tad

padarît var visu, arî darbus, kas bai-da un ir nezinâmi. Atvadoties noskaistâ ogu dârza, norunâjâm, kanâkamgad brauksim atkal, jo ðî ko-pâbûðana bija adrenalîns sirdij.

Visa redzes invalîdu grupa sakalielu paldies Salacgrîvas novadadomes atsaucîgajiem darbiniekiem,Agencies Barwil Andersson un mû-su labajam gariòam Aijai Kirhen-ðteinei.

Faina Mennika,Salacgrîvas redzes invalîdu

grupas vadîtâja

ÈaklieogotâjiBîriòu

dzçrveòuaudzçtavâ


Liepupes kungu mâjai aprit 260 gaduLiepupes muiþa atrodas ar kultûrvçsturis-

ko mantojumu bagâtajâ Ziemeïvidzemes no-vadâ. Tâs apbûve ir valsts nozîmes 18. un19. gs. arhitektûras piemineklis. Ðogad aprit260 gadu, kopð uzbûvçta valsts aizsargâja-mâ pieminekïa statusu ieguvusî Liepupeskungu mâja - neliela baroka pçrle, kam ir se-viðía vçsturiskâ un mâkslinieciskâ vçrtîba.Tajâ ir vairâki valsts aizsargâjami mâkslaspieminekïi. Barokâlâs divviru masîvâs parâ-des durvis ir vienas no senâkajâm ðâdu çkuârdurvîm Latvijâ. Savukârt ieejas priekðna-mâ dienvidaustrumu stûrî saglabâjuðâs vie-nas no retajâm baroka koka kâpnçm Latvijâ.Tâm ir divi ïoti kompakti liekti laidi.

Imants Lancmanis pirms 10 gadiem rak-stîjis, ka kopumâ Liepupes kungu mâja au-tentiskuma pakâpes, neskartîbas un sagla-bâto apdares detaïu ziòâ ir pati „îstâkâ” unpiesâtinâtâkâ no visâm Vidzemes baroka lai-ka muiþu dzîvojamajâm çkâm. Ðajâ ziòâ tâpârspçj pat Ungurmuiþas kungu mâju. Pie-ejas ziòâ Liepupe ir nâkamais solis pçc Un-gurmuiþas un râda jau lielâkas lauku muiþ-nieku pretenzijas uz greznîbu.

Par Liepupes kungu mâjas celðanas gaduuzskatâms mezonîna frontonâ esoðais gad-skaitlis „1751”. Arhitektûras ðedevra iespç-jamais autors ir Rîgas mûrniekmeistars Jo-hans Andreas Hâberlands, slavenâ KristofaHâberlanda tçvs. J. A. Hâberlands ieradâs Rî-gâ no Annabergas (Saksija) un 1749. gadâkïuva par Rîgas pilsoni.

Kungu mâjas vçsture saistâma ar pazîsta-mo fon Meku un mazâk zinâmo fon Zengerudzimtas vârdiem. 18. gs. pirmajâ pusç, laisâktu un pabeigtu greznâs Liepupes kungumâjas celtniecîbu, rûpes uzòçmâs muiþasîpaðnieka Frîdriha Vilhelma fon Meka atrait-ne Anna Sofija un viòu dçls Georgs Frîdrihs,kurð pçc dienesta sakðu armijâ atgriezâs Liep-upç un lika lietâ Saksijas arhitektûrâ un in-terjera risinâjumos pieredzçto. Pçc GeorgaFrîdriha pçkðòâs nâves muiþu mantoja viòabrâlis Johans Gothards, kura dçls BurhardsFrîdrihs tçva vçrtîgajâ bibliotçkâ vadîja sir-snîgas sarunas ar Garlîbu Meríeli.

Interesanti, ka 1762. gadâ sakarâ ar mâjâatklâto trupi Ungurmuiþas îpaðniece HelçneJuliâne fon Kampenhauzena vçlçjusies kokanama vietâ bûvçt mûra mâju. Par paraugu ðaiidejai viòa izvçlçjusies tieði Liepupes kungumâju. Jaunâs Ungurmuiþas kungu mâjas zî-mçjums samçrâ precîzi atkârto netâlâs Liep-upes muiþas kungu mâju, kas bija celta neil-gi pirms tam. Domâjams, ka H. J. fon Kam-penhauzena ideju guvusi, saradojoties arLiepupes fon Meku dzimtu. Viòas meita Do-roteja Elizabete 1759. gadâ salaulâjâs arLiepupes muiþnieku Johanu Gothardu. Cie-mojoties Liepupes nesen celtajâ kungu mâjâ,neviens nevarçja palikt vienaldzîgs.

No Liepupes muiþas cçluðies fon Mekupçcteèi 19. gs. Krievijâ ieguva apreibinoðuslavu un milzîgus panâkumus uzòçmçjdar-bîbâ - Pçtera Èaikovska mûza, pasaulç pazîs-tamâ Nadeþda fon Meka ilgus gadus nodzî-voja laulîbâ ar dzelzceïa magnâtu Kârli Ottofon Meku, kura senèi ilgus gadus bija saim-niekojuði Liepupç.

Fon Zengeri Liepupes muiþâ kâ nomnie-ki dzîvoja jau 19. gs. sâkumâ, par ko liecinaLiepupes muiþas revîziju dokumenti. Parpilntiesîgiem muiþas îpaðniekiem fon Zen-geri kïuva 1829. gadâ, kad radâs iespçja no-pirkt îpaðumu izsolç. Liepupes muiþâ fonZengeri saimniekoja gandrîz 100 gadu - lîdz1922. gadam, kad îpaðumu atsavinâja par la-bu jaunajai Latvijas valstij. Fon Zengeri Liep-upes muiþâ saimniekoja ar lielu pietâti pretiepriekðçjo îpaðnieku idejâm. Samçrâ mazdetaïu kungu mâjâ liecina par izmaiòâm, ko

diktçja 19. gs. modes lieta muiþu apbûvç -historisms.

20. gs. 30. gados kungu mâjâ ierîkojalaukstrâdnieku skolu un veica virkni kosmç-tisko remontu.

Otrâ pasaules kara laikâ Liepupes muiþacieta maz, taèu zaudçja izcili skaistos kokusiekoptajâ parka teritorijâ un kastaòu aleju,kas rotâja ceïu tieði lîdz kungu mâjai. Pçckara kungu mâjâ iekârtoja padomju saimnie-cîbas Liepupe centru, izvietojot çkâ kantoriun daþus dzîvokïus. Arhitekts Mârtiòð Ozo-liòð, apsekojot Liepupes muiþu 1949. gadâ,norâdîjis, ka vienâ no telpâm ir vçrtîga ho-landieðu podiòu krâsns, kas senâk bijusi Pie-minekïu valdes aizsardzîbâ. Diemþçl zilibaltâs holandieðu podiòu krâsns skaistums unvçrtîba neapturçja tâs izmeðanu mçslainç. Pa-domju saimniecîbas priekðsçdçtâja Lîna Dâ-dere speciâlai brigâdei lika to izvâkt no çkas.Turpat pagalmâ visus podiòus sîki jo sîki sa-sita, bet lauskas izbçra uz dârzniecîbas ceïa,to nobruìçjot. Lauskas vçl ilgi rudeòos lielâskaitâ parâdîjâs uz zemes ceïa, atsaucot at-miòâ seno godîbu.

20. gs. 50. gados Liepupes kungu mâjânebija veikti ne remonti, ne pârbûves. Skatu-ve, tâpat kâ muiþas laikos, ieejot svçtku zâlç,bijusi pa kreisi un telpas apjoma ziòâ stiprimazâka nekâ pirms mûsdienâs veiktajiem at-jaunoðanas darbiem. Visâs muiþas çkâs, ie-skaitot kungu mâju, dzîvoja pçc kara pali-kuðie cittautieði. Dzîve ritçja kâ komûnâ, unkopâ ar cilvçkiem muiþas svçtku zâlç un citâstelpâs dzîvoja sivçni un vistas. Zâle kalpojagan kâ ballîðu vieta, gan graudu glabâtava.2 - 3 gadus labîbas raþas laikâ no parka pus-es ar smagajâm automaðînâm vai zirgiem ie-veda graudus un nobçra kungu mâjas svçtkuzâlç. Graudu glabâðanai zâlç upurçja arî mui-þas laikâ ziemas dârzam kalpojuðo verandu.

1956. gadâ Liepupes kungu mâjas bijuðajâvirtuves daïâ ierîkoja veikalu, savukârt klçtspuses pagrabâ iekârtoja gaïas pagrabiòu. Notâ uz tikko ierîkoto veikalu veda ðauras vîtò-veida kâpnes. Muiþas laikâ pagrabiòð bijakalpojis kâ suòu virtuve, kurâ tie pa kâpnî-tçm nokïuvuði lîdz savai virtuvei no 1. stâva.

Ar laiku kungu mâjas mîtniekus pakâpe-niski izvietoja citâs dzîvojamajâs çkâs. Kun-gu mâjâ ierîkoja ne tikai kantori, bet arî bib-liotçku un klubu. Padomju saimniecîbas lai-kos par çku rûpçjâs un uzturçja to kârtîbâ.Klubâ darbojâs deju kolektîvi, ansamblis, ko-ris un izbraukuma teâtri spçlçja izrâdes. Klu-ba zâlç 2 - 3 reizes nedçïâ râdîja kino. Inte-resanti, ka 60. gados priekðsçdçtâja Gluho-va laikâ virs kungu mâjas uzcelðanas gad-skaitïa ierîkoja skaïruni, kas agri no rîtiemvisiem bijuðâ muiþas centra iedzîvotâjiemskandçja himnu un ilgstoði atskaòoja radiomûziku.

Diemþçl padomju gados Liepupes kungumâjâ vismaz piecas reizes daþâdu iemeslu dçïizcçlâs ugunsgrçki. Tikai laimîgas sagadîða-nâs dçï çka nenodega.

1983. gadâ Liepupes kungu mâjâ sâka pa-matîgus rekonstrukcijas darbus, taèu arhitek-tûras piemineklî nekâdus izpçtes darbus ne-veica. Vçl vairâk - tâs interjeros tikai frag-mentâri saglabâja to, kas te bija pirms rekons-trukcijas. Nesenâ pagâtnç Liepupes kungumâja ilgu laiku bija nepelnîti pamesta un ne-izmantota. Lai arî laika gaitâ tâs ârçjais iz-skats mainîjies, laiks to saudzçjis un kopçjâkompozîcija saglabâjusies ïoti labi.

2004. gada beigâs muiþas liktenis iegûlarîdzinieces Egitas Lauskas gâdîgajâs rokâs.Liepupes kungu mâja bija ïoti nolaistâ stâ-voklî, un apbûves ansamblis ietilpa 100 ap-draudçtâko Eiropas kultûras pieminekïu sa-rakstâ. Sakarâ ar paredzamo atjaunoðanas

darbu uzsâkðanu 2004. gada rudenî un2005. gada pavasarî profesionâli arhitekti unrestauratori veica arhitektoniski mâkslinie-cisko inventarizâciju. Lai arî valsts atbalstspieminekïa atjaunoðanai bijis neliels, kungumâjâ jau vairâkus gadus notiek restaurâcijaun atjaunoðana, kuras laikâ iekðçjâ apdarçnav izmantotas mûsdienu tehnoloìijas, ja ne-skaita ûdensvada un elektrîbas ierîkoðanu.E. Lauska uzskata, ka lauku muiþnieka mâjâneiederas eiroremonta princips, tâpçc çkâ ne-atradîsiet zeltîtu, nekad nebijuðu apdari unpiefantazçtus spîguïus.

E. Lauska îpaði lepojas ar kungu mâjasinterjeram iegûto 18. gs. vidû mûrçto zili bal-to podiòu krâsni. Neticami, ka izdevies at-rast Liepupes muiþas kungu mâjai zuduðajaminterjeram tik atbilstoðu lîdzinieku!

Plânots, ka nâkamajâ tûrisma sezonâ Lie-pupes kungu mâjâ iekârtotajâ nelielajâ vies-nîcâ (Boutique Hotel) un mâjîgajâ restorânâjau gaidîs pirmos viesus, kuriem iecerçts pie-dâvât ne tikai patîkamu atpûtu muiþas dzî-vojamajâ mâjâ, bet arî labiekârtotâ parka te-ritorijâ - tiks atjaunots kâdreizçjais barokalaika dârzs.

Vidzemes baroka pçrles - Liepupes kun-gu mâjas - nâkotnei ir skaidras aprises: sa-kopts muiþai pieguïoðais ezers; brîniðíîgsskats uz barokâlo parku; sabiedrîbai pieejamsarhitektûras ðedevrs - neliela viesnîca ar îpa-ðu vçsturisku ekspozîciju, kas atspoguïosmuiþas dzîvi tâs cilvçka mûþa cienîgâ ritu-mâ - bçrnîbâ, jaunîbâ, brieduma gados, tadtrauksmainos bezsaimnieka un pamestîbas

gados, kad pazuda tâs identitâte, un visbei-dzot gadi, ko cilvçka mûþs nepiedzîvo, - at-dzimðana. Notikumu liecinieki - muiþas - dodcilvçkiem lielisku iespçju ierakstît savu vârdaraupjajâ vçstures rakstâ - Anna Sofija fonMeka, Frîdrihs fon Meks, Garlîbs Meríelis,Kârlis fon Zengers un Egita Lauska... Tamnoteikti bûs nâkotne un turpinâjums.

Savu 250. gadskârtu Liepupes muiþaskungu mâja piedzîvoja pamestîbâ un bries-mîgâ piesmietas sievietes bezvçrtîbâ. Nebi-ja ne ziedu, ne mûzikas, ne ciemiòu - vçs-tures liecîbas un iespçjamâs emocijas mûs-dienu informâcijas un tehnoloìiju sabiedrî-bai izrâdîjâs liekas un nevajadzîgas. Pagâjistikai 10 gadu, un viss mainîjies - atdzimðanaun cienîjamâs baroka pçrles 260 gadu jubi-lejas cienîga sagaidîðana ar roþu saldo smar-þu, lai laiks nekad vairs nepagrieztu vçstu-res ratu atpakaï.

Ðî Vidzemes novada daïa ir bagâta ar kul-tûrvçsturisko mantojumu, un ikviens, kurð ap-meklçs Liepupi, par to pârliecinâsies, iegûs-tot jaunas ziòas par vçsturi, daþâdu cilvçkulikteòiem, izbaudot dabas krâðòumu un ap-zinot vçl neredzçtas kultûras vçrtîbas.

Kristîne ZaïumaRakstâ izmantotie avoti:Latvijas Valsts vçstures arhîva 199.f., 1. apr., 342.l., 1.;Valsts kultûras pieminekïu aizsardzîbas inspekcijas Pie-minekïu dokumentâcijas centra materiâli; Liepupes pa-gasta iedzîvotâju Pçtera Maèa, Dzidras Gûtmanes, Mâr-tiòa Gûtmaòa un Inâras Derumas atmiòu stâstîjumi; rak-sti: Èeldere D. Mâkslas piemineklis. Funkcija. Vide. Lite-ratûra un Mâksla, 1984, 18. maijs; Lancmanis I. Skaistâun pamestâ. Latvijas Arhitektûra, Nr. 4, 2002, 55. lpp.;Sedliòa Aija. Liepupes muiþa pamazâm atgûst savu senoizskatu. Auseklis, Nr. 79, 2010, 20. jûl., 5. lpp.

Kungu mâja 2011.g. (no K. Zaïumas privâtâ krâjuma)

Kungu mâja 50. - 60. gados (no Dz. Gûtmanes privâtâ krâjuma)

Zvejas laivas Tûjâ visiemPateicoties sadarbîbai ar VRG biedrîbu

Jûrkante un saòemot atbalstu no Eiropas Ziv-saimniecîbas fonda (EZF), biedrîba Tûjas-krasts îstenojusi gada sâkumâ iesâkto pro-jektu Pamatlîdzekïu iegâde zvejas laivu sta-cijas izveidei - iegâdâjusies inventâru zvejaslaivu nomas stacijas ierîkoðanai Tûjâ. Pro-jekta mçríis ir izveidot zvejas laivu stacijuun piesaistît tûristus un iedzîvotâjus Tûjasciema biedrîbas Tûjaskrasts aktivitâtçm, kassaistîtas ar zvejniecîbu, un atbalstît zvejnie-ku saimniecîbu darbîbu.

Projekta laikâ izveidota zvejas laivu no-mas stacija Tûjas ciema atpûtas zonâ Krimal-nieki. Biedrîba iegâdâjusies trîs C klases zve-jas laivas ar aprîkojumu - airiem, enkuriem

un glâbðanas vestçm. Stacijâ zvejas laivasvarçs nomât visi interesenti. Par svarîgâkobiedrîba uzskata vietçjo iedzîvotâju atbalstî-ðanu aktivitâtçs, kas saistâs ar zvejniecîbu,un piedâvâ sadarbîbu visâm novada zvejnie-ku saimniecîbâm. Otra iecere ir atbalstît jau-nieðu interesi par zvejniecîbu, kâ arî sportis-kâs aktivitâtes jûrâ.

Ikdienâ stacijas laivas bûs pieejamas vi-siem Tûjas iedzîvotâjiem un viesiem. Sapro-tams, ka lielâkâs aktivitâtes plânotas vasarâ,tomçr biedrîbas pârstâvji norâda uz pakal-pojumu pieejamîbu visa gada garumâ un aici-na interesentus tuvâk iepazîties ar situâcijubiedrîbas mâjaslapâ www.tujaskrasts.lv unsazinâties ar biedrîbas atbildîgajiem.

Jauniegâdâtâs laivas Tûjaskrasta biedriðobrîd izmanto îpaði aizsargâjamo jûras teri-toriju novçroðanai. Ðâda veidâ viòi ar savuklâtbûtni cenðas traucçt maluzvejniekiemzvejas lieguma laikâ un informçt Dabas aiz-sardzîbas pârvaldes Vidzemes reìionâlâs ad-ministrâcijas vecâko valsts vides inspektoruGuntaru Viïïu par konstatçtajiem pârkâpu-miem jûrâ.

Nâkotnç Tûjaskrasts paredz veidot sadar-bîbu ar Salacgrîvas Tûrisma informâcijas cen-tru savu aktivitâðu popularizçðanâ. Tâda uz-sâkta ar Ziemeïvidzemes biosfçras rezervâta

atbalsta biedrîbu. Tâ gan vairâk attiecas uzprojektu par gâjçju un velosipçdistu marðru-ta izveidi Salacgrîvas novadâ, bet nâkotnç tiksveicinâtas arî citas aktivitâtes.

Ingus Konstants, viens no biedrîbas Tûjas-krasts valdes locekïiem: - Laivu stacija Tûjâdarbosies vasaras sezonâ. Tagad, nesezonâ,nav nepiecieðams sçdçt laivâm klât undeþurçt. Katrs interesents var arî tagad mûsatrast www.tujaskrasts.lv vai piezvanot patâlruni 29403119. Zvaniet droði! Laivas no-pirktas jûsu vajadzîbâm!

Andris Strods


Noslçgusies motosportistaHarija Suharþevska

2011. gada sporta sezonaTehniskas íibeles, neveiksmîgi

kritieni un bieþas mikrotraumas -tâ varçtu raksturot Vidzemes mo-tosportista Harija Suharþevska2011. gada sporta sezonu. Lai ganðogad viòam nevienâ no Latvijasmçroga motokrosa sacensîbâmkopvçrtçjumâ neizdevâs iekïût pir-majâ desmitniekâ, pateicoties tre-niòiem un Ìimenes aptieku dâvinâ-tajiem vitamîniem, jaunais sportistsir labâ fiziskâ formâ un jau mçrítie-cîgi gatavojas 2012. gada sezonai.

Par spîti neveiksmçm, vidzem-nieki ne reizi vien varçjuði bût arîlepni - atseviðíos posmos salacgrî-vietis kâpis uz goda pjedestâla. Ie-vçrojamâkâs uzvaras 2011. gadâ:2. vieta m-trase.lv posmâ AdinâjosMX2 klasç, savukârt ðo paðu sacen-sîbu Salacgrîvas posmâ, braucotMX1 klasç, - 2. vieta. Latvijas Al-ternatîvâs Motosporta Asociâcijasmotokrosa turnîra 2. posmâ Burt-niekos Open F klasç H. Suharþev-skis ieguva 3. vietu. Uz treðâ pje-destâla pakâpiena viòð kâpa arîKandavâ, kur MX 13+ klasç pie-dalîjâs Battery Superkauss Kan-davas lielâs balvas pirmajâ brau-cienâ.

- Diemþçl jâteic, ka ðî sezona ne-bija tâda, kâ bijâm plânojuði. Ta-èu ar to jâsamierinâs, jo tas irsports, - saka Harijs Suharþev-skis. - Taèu esmu ticis pie sava2012. gada sezonas motocikla unjau tagad sâku ar to gatavoties jau-najai sezonai. Viegli nebûs, taèu arjauno tehniku nâkamajâ gadâ cen-tîðos labot ðîsreizes kïûdas. Tâpatceru, ka arî nâkamgad «Ìimenesaptiekas» paliks manu atbalstîtâjulokâ, jo, piemçram, ðajâ sezonâ bi-ja ne mazums mikrotraumu, kodziedçt palîdzçja aptiekas dâvinâ-tie gçli. Savukârt, pateicoties «Ìi-menes aptieku» dâvinâtâjiem vi-tamîniem, jûtami uzlabojâs fiziskâforma.

Òemot vçrâ motosportâ augsto

traumatisma iespçjamîbu un nepie-cieðamo fizisko sagatavotîbu, Ìi-menes aptiekas gada sâkumâ H. Su-harþevskim uzdâvinâja gçlus unsportista organismam piemçrotusvitamînus un uztura bagâtinâtâjus.2011. gada sezona bija jau otrâ, kadÌimenes aptiekas atbalstîja 19 ga-dîgo Hariju, kurð ðogad startçja ko-mandâ MX Sumata - Vilders Teamun lîdztekus dalîbai sacensîbâs pa-beidza mâcîbas Salacgrîvas vidus-skolas 12. klasç.

- Lai piedalîtos sacensîbâs, ne-piecieðami ne tikai neatlaidîgi tre-niòi, bet arî veselîba. Tâdçï esamgandarîti, ka Harijs ir lieliskâ for-mâ, lai turpinâtu trençties un tiek-ties pçc panâkumiem. Vçlam mo-tosportistam veselîbu un veiksmiarî nâkamajâ sezonâ, - saka Ìime-nes aptieku pârdoðanas daïas vadî-tâjs Egils Tçbelis, apliecinot, ka Ìi-menes aptiekas plâno sportistu at-balstît arî turpmâk.

Patlaban Harijs turpina treniòus,ar motociklu brauc 3 reizes nedçïâ.Novembrî treniòi notiks 2 reizes

nedçïâ, bet decembrî - tikai 1 reizinedçïâ. Pçc tam organisms no sma-gajiem fiziskajiem treniòiem tiks at-pûtinâts. Bet, kamçr vçl notiek tre-niòi, Harijs jau domâ par turpmâka-jiem rezultâtiem: - Nâkamajâ sezo-nâ plânoju braukt un gatavoties ti-kai Latvijas èempionâta un Super-kausa sacensîbâm - katrâ posmâbût labâko “top 5” un iegût ïoti ne-piecieðamo stabilitâti.

Vairâk par Harija piedzîvoto sa-censîbâs, rezultâtiem, treniòiem unsacensîbu kalendâru var uzzinâtviòa mâjaslapâ www.harijs-moto.lv.

Ìimenes aptieku tîkls ir viens novadoðajiem zâïu mazumtirdzniecî-bas uzòçmumiem Latvijâ, un taspieder Hansa Pharma. Uzòçmumsdibinâts 1995. gadâ un ir viens noPhoenix Group uzòçmumiem, kassavukârt ir vislielâkais medikamen-tu tirgotâjs Eiropâ. Patlaban Ìime-nes aptiekas apvieno 51 aptieku un4 aptieku filiâles.

Lelde Sâre,«P.R.A.E. Sabiedriskâs attiecîbas»

projektu vadîtâja

Harijs Suharþevskis Ainaþu trasç

MX Salacgrîvamotokrosa sezonas

atspoguïojumsAizvadîta ïoti spraiga un aktîva

motokrosa sezona. Ar nelielu atkâ-pi gribas atskatîties uz biedrîbas pa-veikto un spilgtâkajiem notiku-miem.

Pavasarî biedrîbas biedri pilnâsastâvâ piedalîjâs Ainaþu mototra-ses Cepïi sakopðanas talkâ, kur notrases tika nolasîti akmeòi, sakoptaceïmala un trases teritorija. Pçc la-bi padarîta darba biedrîbas moto-braucçjiem notika koptreniòð, kurâsavâ pieredzç un zinâðanâs dalîjâsHarijs Suharþevskis.

Motokross Ainaþu kauss, kurâpiedalîjâs 200 sportistu, ir vispla-ðâk apmeklçtâs sacensîbas novadâ.Ar entuziasmu piedalîjâmies trasessagatavoðanâ un tramplînu pilnvei-doðanâ. MX Salacgrîva nodroðinâ-ja balvu fondu Ls 500 vçrtîbâ.

Biedrîba MX Salacgrîva pieda-lîjâs Biedrîbu dienâs, kur klâteso-ðie varçja apskatît gan komandasnometni sacensîbu vietâs, gan sa-cîkðu motociklus. Uz ekrâna bija ie-spçja vçrot sacensîbu norisi plaðâbilþu galerijâ.

Varam teikt, ka komandas darbsir nesis augïus, jo 2011. gada mo-tokrosa sezonu varam vçrtçt kâ ra-þîgâko sacensîbu skaita ziòâ.

Komandas jaunâkais sportists irdeviògadîgais Artûrs Valdmanis,kurð piedalîjies 12 sacensîbâs unvairakkârt kâpis uz goda pjedestâla.L.A.M.A gada kopvçrtçjumâ Artûrsierindojas 2. vietâ. Ainârs Ruþa,kurð startç Open klasç, sezonas ga-rumâ râdîjis labu sniegumu, bet kri-tiens Aizputes posmâ liedza cîòasiekïût labâko trijniekâ. Ainâram se-zonas vçrtçjumâ 5. vieta. Ints Íiku-lis startç veterânu klasç. Piedalîjies10 sacensîbâs, bet traumas visas se-zonas garumâ lika samierinâties ar16. vietu. Armands Valdmanis star-tç Open klasç un sezonâ piedalî-

jies 13 sacensîbâs, kopvçrtçjumâ60 braucçju konkurencç 17. vieta.Komandas titulçtâkais motospor-tists H. Suharþevskis ðogad spçrissoli pretim profesionâlajam spor-tam un piedalîjies èetros sacensî-bu seriâlos - Batery Superkauss,M-trase.lv, L.A.M.A, Latvijas èem-pionâts (LAMSF). Kopumâ Harijsir startçjis 18 sacensîbâs un 2 tre-niòkrosos. Òemot vçrâ, ka sportis-tu lîmenis ðajâs sacensîbâs ir ïotiaugsts, braucçjs pierâdîjis, ka spçjbût labâko trijniekâ atseviðíosbraucienos. Bieþâ tehnikas maiòaun íibeles liedza uzrâdît stabilusniegumu. Kâ atzîst pats braucçjs,ðî ir cita lîga, citi konkurenti unbraukðanas âtrums arî daudz lie-lâks, tâpçc jau tagad nopietni sâcisgatavoties 2012. gada motokrosasezonai, kurâ izvirzîjis augstus mçr-íus.

MX Salacgrîva paldies saka vi-siem atbalstîtâjiem, it îpaði firmaiProcel, kas sniedza lielu atbalstumotocikla iegâdç, AS Brîvais vilnis,kas ar savu produkciju atbalstîja vi-sas sezonas garumâ - tagad Latvijazina, ka motoklubs MX Salacgrîvabâzçjas pilsçtâ, kur raþo visgarðî-gâkos zivju konservus. Paldies arîmotoklubam Sumata, kas sniedzaatbalstu, gan nodroðinot ar moto-tehniku, gan atbalstot finansiâli,biedrîbai Sports Salacgrîvas nova-dam, Marko K, riepu firmai Rub-bers, kas visas sezonas garumâ mûsnodroðinâja ar motociklu riepâm,SIA Logu Alianse, SIA Stats ser-viss, Ìimenes Aptiekas, Battery Su-perkauss, motoveikaliem Vilders,Kristers Serìis moto, Maxmoto,Motowest, mototrasei Cepïi.

Liels paldies arî motosportistiemun viòu ìimençm par atsaucîbu unaktîvu lîdzdalîbu biedrîbas darbâ.

MX Salacgrîva

Atver acis - tevi gaida droða mâja!Biedrîba Patvçrums. Droðâ mâja 11. ok-

tobrî Rîgâ rîkoja vienas dienas seminâru Pre-ventîvie pasâkumi cilvçku tirdzniecîbas ma-zinâðanâ publisko bibliotçku vadîtâjiem parcilvçku tirdzniecîbas jautâjumiem. Iekðlietuministrijas (IeM) zâlç aptuveni 50 no visasLatvijas sabraukuðos bibliotekârus uzrunâjatoreizçjâ kultûras ministre Sarmîte Çlerte, no-vçlot raþenu dienu.

Par cilvçku tirdzniecîbas novçrðanas poli-tiskiem un tiesiskiem jautâjumiem runâja IeMNozares politikas departamenta direktors Di-mitrijs Trofimovs. Par cilvçku tirdzniecîbasjçdzienu teorçtiíu un praktiíu vidû notiek pa-stâvîgas diskusijas. Cilvçku tirdzniecîbu varskaidrot kâ cilvçktiesîbu pârkâpumu, cilvçkuekspluatâciju, organizçtâs noziedzîbas veidu,procesu, kas sâkas ar upura savervçðanu unbeidzas ar upura ekspluatâciju, morâles un uz-vedîbas normu vai nodarbinâtîbas problçmu,legâlo un nelegâlo migrâciju utt. Cilvçkutirdzniecîba ir mûsdienu verdzîba, kas ir vçlneþçlîgâka nekâ tâ jebkad bijusi. Eiropâ ak-tivizçjas nelegâlais bizness - fiktîvas laulîbas,kad meitenes, sievietes par naudu ir ar mieruapprecçties ar musulmaòiem. Meitenes domâ,ka tâ ir viegla peïòa, bet realitâte ir skarba.Tâ parasti nenotiek. Meitençm atòem pasi,aizsûta uz publiskajiem namiem, patur ie-slçgtas bez iespçjâm kontaktçties un lûgt pa-lîdzîbu. Cilvçku tirdzniecîbai ir viens mçr-íis - personas ekspluatâcija peïòas gûðanasnolûkos.

Lielbritânijâ tiek ievesti desmitiem tûksto-ðu rumâòu bçrnu, kuriem liek no rîta lîdz va-karam ubagot, zagt. Uz Norvçìiju brauc puiðino Latvijas strâdât gaterî, celt guïbûvju mâjas.Bet tas ir klasificçjams kâ piespiedu darbs,verdzîba, cilvçku tirdzniecîba, jo strâdnie-

kiem maksâ ïoti maz un tikai daþreiz, ik pa4 mçneðiem, darbs caurvçjâ smags, mîtnesvietâs jâdzîvo ïoti lielâ ðaurîbâ. Nav atðíirîbastarp prostitûtu un cilvçku, kurð strâdâ pardaudz mazâku algu nekâ viòam pienâkas.

Kâpçc mûsu vîrieði, sievietes, jaunatne do-das uz citâm zemçm laimi meklçt? Vainîga irLatvijas politika. Ekonomiskâ globalizâcijaun arvien pieaugoðâ sociâlâ nevienlîdzîba pa-saules un Latvijas iedzîvotâju vidû ir galve-nie cilvçku tirdzniecîbas cçloòi.

Kâ bibliotekâri var iesaistîties ðîs problç-mas risinâðanâ ? Bibliotçkas laukos ir cilvç-kiem vistuvinâtâkâs iestâdes. Bieþi vien tâsir vienîgâs gaismas saliòas, kas palikuðas cie-mos. Bibliotçkâ var ieiet un parunâties, rastrisinâjumu, palûgt padomu, internetâ, arSkype starpniecîbu saistîties ar savçjiem ârze-mçs, nopirkt biïeti tuviniekam, lai tas atlido-tu mâjâs. Varbût tieði bibliotekâram uzticstâstu par aizbraukðanu, par lielâs peïòaspiedâvâjumu.

Kâ reâlu piemçru meiteòu uzticçðanâs nai-vumam izdevniecîbas Zvaigzne ABC projek-ta vadîtâjs Kârlis Sîmanis prezentçja Alek-sandras Jolkinas grâmatu Piesmietâ Eiropa.Grâmatas autore pati iesaistîjâs fiktîvo laulîbuafçrâ, tçlojot sievieti, kura bûtu ar mieru ap-precçties ar pakistânieti. Kâpçc jâizlasa ðî grâ-mata? Tâpçc, ka tajâ var uzzinât, kâ notiekmeiteòu vervçðana, kas ir vervçtâji, kas notiekpçc laulîbâm. Bibliotekâri savâs grâmatukrâtuvçs var piedâvât izlasît ðo izdevumu mei-tençm, lai viòas izvçrtç, vai ir vçrts riskçt.Grâmatu var ieteikt izlasît mâtçm, lai viòaszina, kas var notikt ar meitâm. Varbût tâ pa-veras iespçja izglâbt kâdu dzîvi?

Ar piemçriem bagâts bija Patvçrums.Droðâ mâja projekta vadîtâjas Vinetas Polat-

sides stâstîjums. Nereâli izklausâs patiesîbapar to, kâ dzîvo un strâdâ ârzemçs mûsu lat-vieðu vergi. Piemçrs. Jâkopj 90 gadîga skar-ba rakstura îpaðniece, kura pieprasa klâtbûtniun aprûpi cauru diennakti. Tikai 6 dienas3 mçneðu laikâ atïauts iziet no mâjas. Naudanetiek dota, nedaudz samaksâ, tikai beidzotdarbu. Cits piemçrs - bçrni kamieïu þokeji.Bagâtnieku vidû aizvien vairâk izplatâs jaunsizklaides veids - sacensîbas kamieïiem pârituksnesim. Kamieïus vada þokeji - verdzîbâpârpirkti bçrni, kurus piesien uz dzîvniekamuguras, lai tie nenokristu.

Filipînâs pieaug pretlikumîga orgânu tirdz-niecîba. Tur atïauts pirkt un dâvinât nieres.Bet donori ir dzîvi cilvçki! Daudzi labprâtîgipârdod savas nieres, bet daudziem neviensatïauju neprasa. Viena niere maksâ 1000 -2000 dolâru.

Kâ cilvçku tirgotâji kontrolç upurus? Upuriir parâdu verdzîbâ - narkomâni, alkoholiíi.Praktizç izolâciju, lai upuris nesazinâs ar cil-vçkiem, kas viòam varçtu sniegt palîdzîbu,tiek uzmanîts, lai neveidojas draudzîgas at-tiecîbas starp upuriem. Nemitîgi atkârtojot cil-vçkam, ka viòð nav labâkas dzîves vçrts, kaneko citu nespçs darît, ka cilvçku tirgotâjs pa-tiesîbâ par viòu rûpçjas, upurim tiek iemâcîtsbût bezpalîdzîgam un pilnîbâ atkarîgam nosava îpaðnieka. Ietekmçðana ir arî fiziska -piekauðana. Liedz çdienu, medicînisko palî-dzîbu, piespieþ lietot narkotikas. Izmantodraudus pret upuru bçrniem, ìimençm.

Par cilvçku tirdzniecîbas gadîjumu identi-ficçðanu un sadarbîbu ar atbildîgajâm insti-tûcijâm ïoti skarbi un emocionâli diskutçjaIeM Galvenâs Kriminâlpolicijas pârvaldesOrganizçtâs noziedzîbas apkaroðanas pârval-des 3. nodaïas priekðnieks Arturs Vaiðïa. Ana-

lizçjot situâciju Latvijâ, viòð uzskaitîja, kamâjas ir pamestas, kaimiòi brauc prom strâdâtârzemçs, jaunieði negrib mâcîties, negrib lasît.

Patvçrums. Droðâ mâja juriste Gita Mi-ruðkina stâstîja par palîdzîbas un atbalsta vei-diem cilvçku tirdzniecîbâ cietuðajiem upu-riem. No 2006. gada var saòemt valsts ap-maksâtus atbalsta pakalpojumus. Tiesîbas tossaòemt ir personai, kurai ar noziedzîgu no-darîjumu (cilvçku tirdzniecîbu) radîts kaitç-jums - morâls aizskârums vai fiziskas cieða-nas. Tiesîbas sniegt sociâlâs rehabilitâcijas pa-kalpojumus cilvçku tirdzniecîbas upuriemvalsts finansçjuma ietvaros jau no 2007. gadaieguvusi biedrîba Patvçrums. Droðâ mâja.Valsts finansçtâs programmas ilgums ir lîdz180 dienâm. Ja persona tikusi pakïauta var-darbîbai, viòas primârâ vajadzîba ir droða pa-jumte (aizsardzîba), kas garantç anonimitâti,speciâlistu pieejamîbu. Tiek piedâvâta sociâ-lâ, psiholoìiskâ un medicîniskâ palîdzîba. Ie-spçju robeþâs nodroðina materiâlos lîdzekïuspersonîgo vajadzîbu apmierinâðanai, ja ne-piecieðams, tiek atjaunoti personîbu aplieci-noði dokumenti.

Seminâra noslçgumâ Patvçrums. Droðamâja valdes priekðsçdçtâja Sandra Zalcma-ne apkopoja visas dienas dzirdçto un aicinâjabibliotekârus iesaistîties cilvçku tirdzniecîbasnovçrðanâ Latvijâ. Òemot vçrâ, ka daudzosnovados bibliotçkas ir sociâlie un kultûrascentri, tika aicinâts nodroðinât iedzîvotâjus arinformâciju, kâ izvairîties no cilvçku tirgotâjutîkliem un kur meklçt palîdzîbu. Daudzi cie-tuðie nezina savas tiesîbas un kautrçjas lûgtatbalstu. Varbût tieði bibliotçka ir tâ uzticîbasvieta, kur rodama informâcija un palîdzîba!

Hedviga Inese Podziòa,Salacgrîvas bibliotçkas vadîtâja


Saistoðo noteikumu Grozîjumi Salacgrîvas novada domes2010. gada 16. jûnija saistoðajos noteikumos Nr. 20 «Salacgrîvas

novada paðvaldîbas kapsçtu uzturçðanas noteikumi» projekta

paskaidrojuma rakstsNorâdâmâ informâcija

Òemot vçrâ to, ka paðvaldîbas kapus paredzçts nodod apsaimniekoðanâjuridiskai personai, kas izraudzîta konkursa rezultâtâ, nepiecieðams veiktgrozîjumus saistoðajos noteikumos lietotajos jçdzienos.

Saistoðie noteikumi nosaka Salacgrîvas novada paðvaldîbas kapsçtuiekðçjâs kârtîbas noteikumus, kapavietu pieðíirðanas, kopðanas un uz-turçðanas kârtîbu, apbedîðanas kârtîbu, kaplièu izmantoðanas kârtîbu,kapsçtu apsaimniekotâja, kapsçtu pârziòa, kapavietu kopçja tiesîbas unpienâkumus.

Saistoðie noteikumi paðvaldîbas budþetu neietekmç.

Saistoðie noteikumi neietekmçs uzòçmçjdarbîbas vidi.

Saistoðie noteikumi administratîvâs procedûras neietekmç.

Saistoðo noteikumu izstrâdes procesâ konsultâcijas ar privâtpersonâmnav veiktas.

Dagnis Straubergs, Salacgrîvas novada domes priekðsçdçtâjs

Paskaidrojuma raksta sadaïas

1. Projekta nepiecieðamîbaspamatojums

2. Îss projekta satura izklâsts

3. Informâcija par plânoto projektaietekmi uz paðvaldîbas budþetu

4. Informâcija par plânotoprojekta ietekmi uz uzòçmçjdar-bîbas vidi paðvaldîbas teritorijâ

5. Informâcija par administratîva-jâm procedûrâm

6. Informâcija par konsultâcijâmar privâtpersonâm

SAISTOÐIE NOTEIKUMI Nr. 14Grozîjumi Salacgrîvas novada domes 2010. gada

16. jûnija saistoðajos noteikumos Nr. 20 Salacgrîvasnovada paðvaldîbas kapsçtu uzturçðanas noteikumi

Apstiprinâti ar Salacgrîvas novada domes 2011. gada 17. augustasçdes lçmumu Nr. 464 (protokols Nr. 10; 40.1.§)

Izdoti saskaòâ ar likuma Par paðvaldîbâm 15. panta pirmâs daïas 2. punktu, 43. panta treðo daïu

Izdarît paðvaldîbas domes2010. gada 16. jûnija saistoðajosnoteikumos Nr. 20 Salacgrîvas no-vada paðvaldîbas kapsçtu uzturç-ðanas noteikumi ðâdus grozîjumus:

1.Izteikt 1.6. punktu ðâdâ redak-cijâ:„1.6. kapavietas uzturçtâjs - fizis-ka persona, kura noslçgusi bezter-miòa lîgumu ar kapu apsaimnie-kotâju par ìimenes kapavietas iz-veidoðanu un kopðanu;”

2. Aizstât noteikumu tekstâ vâr-dus „kapavietas nomnieks” (attie-cîgajâ locîjumâ) ar vârdiem „kapa-vietas uzturçtâjs” (attiecîgajâ locî-jumâ).

3. Aizstât noteikumu 5., 7., 8.punktâ vârdu „Aìentûra” (attiecî-gajâ locîjumâ) ar vârdiem „Salac-grîvas novada dome” (attiecîgajâlocîjumâ).

4. Svîtrot 13. punktu.5. Izteikt 17. punktu ðâdâ redak-

cijâ:„17. Kapavietas uzturçtâjs iegûstkapavietas lietoðanas tiesîbas, no-slçdzot lîgumu ar kapsçtas apsaim-niekotâju.”

6. Izteikt 18. punktu ðâdâ redak-cijâ:„18. Kapavietas uzturçtâjam ir tie-sîbas tikt apglabâtam viòa lietojumâesoðajâ kapavietâ, ìimenes vai

dzimtas kapavietâ, kâ arî apbedîtsavus piederîgos Salacgrîvas nova-da paðvaldîbas kapsçtâ.”

7. Izteikt 19. punktu ðâdâ redak-cijâ:„19. Izbeidzoties kapavietas uztu-rçðanas lîgumam, kapsçtas îpað-nieks vai apsaimniekotâjs izlemjjautâjumu par kapavietas lietoðanastiesîbu pieðíirðanu citai personai.”

8. Aizstât noteikumu 32. punktâvârdus „PA «Salacgrîvas komunâ-lie pakalpojumi»” ar vârdiem „Sa-lacgrîvas novada dome”.

Dagnis Straubergs,Salacgrîvas novada domes

priekðsçdçtâjs

Jauktais koris PernigeleVadîtâja Arta ZundeMçìinâjumi Duntes Meþgravâs piektdienâs plkst. 19

AmatierteâtrisReþisore Inese Broka.Mçìinâjumi Liepupes vidusskolâ pirmdienâs plkst. 19

Vidçjâs paaudzes deju kolektîvs UlubeleVadîtâjs Jânis TrezunsMçìinâjumi Tûjas Âbeïziedos treðdienâs plkst. 20

Jaunieðu deju kolektîvs LiepupîteVadîtâjs Jânis TrezunsMçìinâjumi Tûjas Âbeïziedos treðdienâs plkst. 18

Vîru vokâlais ansamblisVadîtâjs Andris ZundeMçìinâjumi Duntes Meþgravâs treðdienâs plkst. 19

Etnisko tradîciju kopa SkaleVadîtâja Arta ZundeMçìinâjumi Duntes Meþgravâs piektdienâs plkst. 17.30

Liepupes bibliotçkas dziesmu draugu kopaAicinâm spçlçt un dziedât varoðos un griboðos liepupieðussaviesîgi sadziedâties pçc sirds patikas Liepupes bibliotçkastelpâs otrdienâs plkst. 14!

Aicinâm pieteikties jaunus dalîbniekus visos kolektîvos!Tâlrunis tautas namâ - 64023932

Liepupes pagasta tautas namapaðdarbîbas kolektîvi

Salacgrîvas pastanodaïa - jaunâs telpâs

Ar 30. septembri Salacgrîvaspasta nodaïa savus apmeklçtâjuspieòem jaunâs telpâs Rîgas ielâ 2.Tajâs veikts remonts, tâs ir mâjîgâ-kas un atrodas klientiem pieejamâ-kâ vietâ.

Pasta nodaïa turpina strâdât ie-rastajâ darba laikâ - no pirmdienaslîdz piektdienai no plkst. 8 lîdz16.30; sestdienâs no plkst. 8 lîdz13.30, bet svçtdienâs - brîvdiena.Jaunâ pasta nodaïa atrodas vienâçkâ ar citiem uzòçmumiem, lîdz arto pasta pakalpojumi iedzîvotâjiemkïûst pieejamâki. Blakus pasta no-daïai atrodas arî autostâvvieta.

Pasta nodaïâ klienti joprojâm varsaòemt visus ierastos pasta pakal-pojumus, t.sk. pasta sûtîjumu nosû-tîðanu un saòemðanu, komunâlo pa-kalpojumu un citu rçíinu apmak-su, maksâjumu un eksprespasta pa-kalpojumus, preses izdevumu abo-nçðanu, mazumtirdzniecîbas preèuiegâdi u.c.

Latvijas Pasts cer, ka klienti at-zinîgi vçrtçs izmaiòas un çrtâku

pasta pakalpojumu saòemðanasiespçju.

Par VAS LatvijasPasts

Latvijas Pasts nodroðina plaðâ-ko pasta pakalpojumu pieejamî-bu visâ Latvijâ, uzturot vairâk nekâ600 pasta nodaïu. Latvijas Pasta pa-matfunkcijas ir pasta un filatçlijas,pârvadâjumu un eksprespasta, fi-nanðu, preses abonçðanas un ma-zumtirdzniecîbas pakalpojumusniegðana. Latvijas Pastam pieder3 meitas uzòçmumi - SIA Mailmas-ter, AS IT Latvija un AS LatvijasPasta nodaïu tîkls. Latvijas Pastsir valstij pilnîbâ piederoðs uzòç-mums, kas nodarbina aptuveni5000 darbinieku.

Lai uzzinâtu vairâk par LatvijasPastu, apmeklçjiet mâjaslapuwww.pasts.lv.

Agija Tçrauda,VAS «Latvijas Pasts»

sabiedrisko attiecîbu speciâliste

Uguns ir labs kalps,Bet slikts saimnieks.

(Latv. tautas sakâmvârds)Kad uguns tiek laukâ no vietas,

ko tai ierâdîjis cilvçks, un dodassavâ vaïâ, tâ kïûst negausîga un pos-toða. Tâpçc ar uguni jâbût ïoti pie-sardzîgiem. Lai iegûtu zinâðanas,kâ izsargâties no ugunsgrçka, senèugudrîbas maz lîdzçs. Daudz vçrtî-gâk ir atnâkt uz Ainaþu bibliotçkuun apskatît Latvijas Ugunsdzçsîbasmuzeja un VUGD rîkotâ konkursaUgunsdroðîba bçrnu acîm zîmçju-mu izstâdi. To ierîkot bibliotçkâ arlaipnu gâdîbu palîdzçja AinaþuUgunsdzçsîbas muzeja vadîtâjaAnastasija Celma.

21. septembrî bibliotçkâ pulcç-jâs bçrnudârza Randa sagatavoða-nas grupas audzçkòi ar audzinâtâ-jâm. Bçrni uzmanîgi klausîjâs Sa-lacgrîvas novada ugunsdzçsîbasspeciâlista Ojâra Liedeskalniòa iz-smeïoðajâ stâstîjumâ par to, kâ iz-ceïas ugunsgrçki un kâ ar tiem tiktgalâ. Mazie íipari tika brîdinâti, kasvar notikt, ja nepareizi rîkojas arsçrkociòiem, svecçm un citâm ierî-cçm. Speciâlists atgâdinâja, ka, iz-ceïoties nelaimei, tûlît par to jâbrî-dina pieauguðie.

Izstâde Ainaþu bibliotçkâ bûsskatâma vçl pâris dienu, pçc tam tâatgriezîsies Ainaþu Ugunsdzçsîbasmuzejâ.

Sanita Kânîte,Ainaþu bibliotçkas bibliotekâre

Mazieainaþnieki

iepazîst uguni

Dzimtsarakstunodaïas ziòas

Augustâ dzimuði:Samanta Nikola Jaunzeme

Septembrî dzimuði:Alekss IlvessHarijs EndeKristiâna Lipsberga

Septembrî aizsaulç aizgâjuði:Skaidrîte Liepiòa (1932)Jânis Trankalis (1936)Valdis Âboltiòð (1955)Ausma Pâþe (1932)Ilga Tomsone (1931)Edgars Liepiòð (1930)Ausma Dance (1922)Malda Sûkule (1937)Izolda Vendta (1936)Milda Âbele (1920)

Mammadaba Meistarklase

Mammadaba Meistarklase navkonkurss klasiskajâ ðî vârda iz-pratnç. Tâ nav sacensîba, kurâ stin-gri noteikti kritçriji vai prasîbas, tânav cîòa kurð vairâk, kurð labâk.Mammadaba Meistarklase savâziòâ ir videi draudzîgas domâðanasun dzîvesveida praktiskâ izpausme- dalîba talkâs, putnu bûrîðu izlik-ðana, meþa stâdîðana, darboðanâscitâs vides izziòas aktivitâtçs. Ðozaïo pârliecîbu nav iespçjams îste-not piespiedu vai obligâtâ kârtâ -tâ ir paðu skolotâju, skolçnu inici-atîva un vçlme. Uzvarçtâji ir visi!

Ðî gada Meþa olimpiâdes tçmair Informâtika meþâ. Tas nozîmç,ka ðogad skolotâjiem un skolçniembûs jâparâda mâcîbu stundu ra-doðos risinâjumus, kâ var izmantotjaunâkâs tehnoloìijas meþa izzinâ-ðanâ - telefonus, foto un videoka-meras, GPS, datorus un citas jau-nâkâs tehnoloìijas.

Jau piekto gadu MammadabaMeistarklasç piedalâs 6.a klase, ot-ro gadu - 2.a klase un 4.a klase kopâar savâm audzinâtâjâm Lolitu Va-

laòinu un Edîti Liedeskalniòu. Kla-sçm, lai iegûtu Meistara diplomu,jânopelna noteikts punktu skaitsvisâs paredzçtajâs aktivitâtçs. Lîdzðim mûsu skolotâjâm un skolçniemtas ir izdevies. Katru gadu par ðotitulu cînâs vairâk nekâ 200 klaðuvisâ Latvijâ, bet ðo diplomu iegûsttikai nedaudzas.

Manuprât, Mammadaba Meis-tarklase patîk visiem tâs dalîbnie-kiem, jo tajâ katru gadu ir citi uz-devumi. Bez tam katru gadu izvç-lçts kâds cits mâcîbu priekðmets,kurâ skolçniem un skolotâjiemjâparâda savas inovatîvâs mâcîbumetodes, jâizvçlas interesants sa-turs. Ðie uzdevumi patîk visiem da-lîbniekiem - gan skolotâjiem, ganskolçniem. 6.a, 2.a un 4.a ðogad jaunopelnîjuðas katra pa 6 punktiem,jo apmeklçja 2 Mammadaba objek-tus - Kalsnavas arborçtumu un z.s.Pakalnieði. Ekskursija bija intere-santa un atraktîva.

Zane Holma,Salacgrîvas vidusskolas 6.a

klases skolniece

Kalsnavas arborçtumâ Salacgrîvas skolçni iepazîstas ar tulpju koku

Parakstu vâkðanaLikumprojekta Grozîjumi Latvijas Republikas Satversmç

ierosinâðanai notiks no 1. lîdz 30. novembrim

Salacgrîvas novadâ noteiktas ðâdas parakstu vâkðanas vietas:SALACGRÎVÂ Salacgrîvas bibliotçkâ

Sila ielâ 2, Salacgrîvâ, LV-4033LIEPUPÇ Liepupes bibliotçkâ

«Mâja 29-13», Liepupç, Liepupes pagastâ, LV-4023AINAÞOS Ainaþu bibliotçkâ

Parka ielâ 16, Ainaþos, LV-4035

Darba laiks visâs parakstu vâkðanas vietâs:

Salacgrîvas novada vçlçðanu komisija

PirmdienâsTreðdienâsPiektdienâs 10.00 - 14.00SestdienâsSvçtdienâs

OtrdienâsCeturtdienâs

14.00 - 18.00

Avîzes izdevçjs - Salacgrîvas novada dome sadarbîbâ ar laikraksta Auseklis redakciju.Izdevçjdarbîbas atïauja Nr. 1449.Salikts datortehnikâ laikraksta Auseklis redakcijâ, Limbaþos, Jûras ielâ 6.Iespiests SIA Lapa Valmieras tipogrâfijâ, A. Upîða ielâ 7. Tirâþa 3000 eks.

Redaktore Ilga Tiesnese.Salacgrîvâ, Smilðu ielâ 9, LV-4033, tâlr. 64071987, 26545574,e-pasts: [email protected]

Oktobra jubilâriem


Gada salacgrîvietis,uzòçmums,

ìimene - 2011Turpinâm labi aizsâkto tradîciju un arî ðogad aicinâm jûs piedalîties

aptaujâ Gada salacgrîvietis, uzòçmums, ìimene - 2011. Aptaujas mçríisir noskaidrot populârâko, rosîgâko, ievçrojamâko Salacgrîvas paðvaldîbascilvçku, ìimeni, iestâdi un uzòçmumu 2011. gadâ.

2010. gadâ kâ labâkos suminâjâm: izglîtîbâ Pârslu Zvejnieci, sportâbiedrîbu Sports Salacgrîvas novadam - Mârci Kalniòu un Jâni Bergu,sociâlajâ aprûpç ilgstoðâs sociâlâs rehabilitâcijas kûrortviesnîcu Brîze -Mâru un Juri Maksimovus, kultûrâ Zentu Menniku, Gada jauniete bijaDiâna Zabrovska, Gada ìimenes godâ Jerâni, bet labâkais uzòçmums -Lienes Konditoreja. Kâ bûs ðogad?

Izvçle ir dota jums - piedalieties, aizpildiet anketas un lîdz 12. novem-brim nogâdâjiet tâs novada domç, Salacgrîvas kultûras namâ, TIC, Sa-lacgrîvas, Korìenes un Svçtciema bibliotçkâ, Dienas centrâ, mûzikas sko-lâ un pirmsskolas izglîtîbas iestâdçs vai aizpildîtas sûtiet tâs uz e [email protected].

APTAUJA Gada salacgrîvietis,uzòçmums, ìimene - 2011Nosauciet, jûsuprât, cienîtâkos, populârâkos un

rosîgâkos Salacgrîvas cilvçkus 2011. gadâ,pamatojot kâpçc

1. Izglîtîbâ - par sasniegumiem pedagoìiskajâ darbâ, izciliemsasniegumiem mâcîbu priekðmetu olimpiâdçs, konkursos,par pilsçtas vârda neðanu valstî un pasaulç

______________________________________________________(vârds, uzvârds, viòa labie darbi)

______________________________________________________

2. Kultûrâ, sportâ un sabiedriskajâ darbîbâ - par aktîvu radoðodarbîbu, par izciliem sasniegumiem, par ieguldîjumu pilsçtaspopularizçðanâ valstî un pasaulç


______________________________________________________

3. Darbîbâ jaunatnes jomâ - Gada jaunietis (vecumâ no 13 lîdz25 gadiem) - par aktîvu iesaistîðanos jaunatnes dzîves plânoðanâ unorganizçðanâ


______________________________________________________

4. Sociâlajâ aprûpç, medicînâ - par ieguldîto darbu pilsçtasiedzîvotâju sociâlâs labklâjîbas celðanâ


______________________________________________________

5. Tautsaimniecîbâ - par ieguldîjumu pilsçtas iedzîvotâju labklâ-jîbas nodroðinâðanâ, par ieguldîjumu pilsçtas popularizçðanâ valstîun pasaulç

______________________________________________________(uzòçmuma, iestâdes nosaukums, labie darbi)

______________________________________________________

6. Nosauciet, jûsuprât, populârâko, rosîgâko Salacgrîvaspaðvaldîbas ìimeni 2011. gadâ

______________________________________________________(ìimene, tâs labie darbi)

______________________________________________________

Anketu pieteica _________________________________________Anketas pieejamas Salacgrîvas novada domç, Salacgrîvas kultûrasnamâ, Salacgrîvas vsk., Salacgrîvas, Svçtciema un Korìenes biblio-tçkâ, Dienas centrâ, mûzikas skolâ, Tûrisma informâcijas centrâ, bçr-nudârzos, anketu iespçjams aizpildît mâjaslapâ www.salacgriva.lv.Anketas jâaizpilda lîdz 12. novembrim

Rudens veltes jau saguluðas pagrabos, vçjð pluinîpçdçjâs lapas kokos, siltâs zeíes kâjâs savilkuði, dze-ram siltu tçju un gaidâm Ziemassvçtkus. Bet vçlpirms tam svinçsim valsts svçtkus, un vçl pirmstam... sveicam oktobra jubilârus!

Dzîves straumçm krâsu ir daudz,Dzîves dienâm ceïu bez gala,Vajag zinât, kur tavçjais sauc,Kur tavs sapnis un debesu mala.

Vçlam katram atrast savu dzîves straumes krâsu, savu dzîves ceïu,izsapòot savu sapni un ieraudzît savu debess malu! Lai jums izdodas!

Salacgrîvâ1.XI 14.00 vidusskolas zâlç Liepâjas leïïu teâtra izrâde Nezinîtis Iko.

Ieeja Ls 111.XI 16.00 Lâèplçða dienai veltîts piemiòas brîdis

Lâpu gâjiens no Bocmaòa laukuma lîdz Salacgrîvas kapiemKaravîru dziesmas pie ugunskura, karsta tçjaZiedu nolikðana un krituðo karavîru godinâðana

17.XI 19.00 LR proklamçðanas gadadienai veltîts pasâkums� Novada domes priekðsçdçtâja D. Strauberga

svçtku uzruna� Titula Salacgrîvas novada goda pilsonis pieðíirðana� Aptaujas Gada salacgrîvietis, uzòçmums, ìimene 2011

uzvarçtâju suminâðana� Rîgas Doma skolas zçnu kora koncerts� Svçtku balle - spçlç Melno kaíu oríestrisIeeja: bez maksas

Ainaþu kultûras namâ4.XI 19.00 Tâ precas vecpuiði (komçdija pçc A. Èehova lugu

Bildinâjums un Lâcis motîviem). Lomâs: Zane Daudziòa,Jânis Reinis, Juris Lisners un Indulis Smiltçns.Ieeja - Ls 4. Biïeðu iepriekðpârdoðana kultûras namâ

8.XI 17.00 Agras Jankovskas mûzikas studijas bçrnu koncertsAr dziesmiòu ciemos eju

17.XI 19.00 Valsts svçtkiem veltîts sarîkojums (svinîga uzruna,svçtku koncerts). Pçc koncerta dosimies lâpu gâjienâuz Asaru dârzu, kur godinâsim pilsçtas dibinâtâjuJâni Asaru

26.XI 18.00 jauktâ kora Krasts 85. gadadienas koncerts21.00 atpûtas vakars kopâ ar grupu Klaidonis pie klâtiem

galdiòiem. Ieejas maksa - Ls 5 (vienai personaiar iepriekðpieteikðanos kultûras namâ)

Liepupç1.XI 18.30 Duntes Meþgravâs Liepâjas leïïu teâtra izrâde

Nezinîtis Iko. Ieeja Ls 117.XI 19.00 Duntes Meþgravâs LR proklamçðanas gadadienai veltîts

svinîgs sarîkojums. Piedalâs jauktais koris Pernigele,kora solistu grupa, Liepupes vîru ansamblis,Liepupes vidusskolas audzçkòi. Nepiecieðamîbasgadîjumâ uz svinîgo sarîkojumu cilvçki var pieteikttransportu. Pçc koncerta dzimðanas dienas torte!

Kultûras norises novembrî

Datu bâzes papildinâðanai un precizçðanai Sociâlais dienests lûdz pie-teikties lîdz 10. novembrim novadâ dzîvojoðos:1. 1. grupas invalîdus,2. invalîdus kopð bçrnîbas,3. bçrnus invalîdus,4. ar celiakiju slimos bçrnus.

Ierodoties Sociâlajâ dienestâ Salacgrîvâ, Smilðu ielâ 9, Ainaþu pilsç-tas pârvaldç Parka ielâ 16 vai Liepupes pagasta pârvaldç Meþgravâs,lîdzi òemt izziòu vai lçmumu par invaliditâtes pieðíirðanu un Latvenergolîguma numuru.

Ziòas var nodot arî pa tâlruni 64071980, 64020303, 64071306 vaie-pastu [email protected].

Par Latvenergo elektrîbas kartçm

Piedâvâjuma sortiments:� elektroinstalâcijas kabeïi un vadi� rozetes un slçdþi� automâtu sadalnes un aizsardzîbas aparâti� gaismas íermeòi (mâjas, biroju, rûpnieciskâs, ielu apgaismojumam)� spuldzes (kvçl., ekonom., ksen., led)� komercuzskaites un kontroluzskaites iekârtas� vadîbas un automâtiskâs kontroles sistçmas� zibens un pârsprieguma aizsardzîbas iekârtas� ugunsgrçka un gâzes noplûdes izziòoðanas sistçmas� apsardzes un videonovçroðanas sistçmas� ventilâcijas iekârtas un ierîces� darba veikðanas aizsardzîbas lîdzekïi� digitâlâs un SAT TV uztverðanas iekârtas un ierîces (uzstâdîðana)� elektriskie sildîtâji

Îpaðas atlaides iestâdçm un uzòçmumiem, kuri noslçgs sadarbîbas lîgumu.Uzòçmums piedâvâ klientiem bezmaksas konsultâcijas, kâ arî sertificçtaelektromontiera pakalpojumus, projektçðanu un el.in.mçrîjumus.Laipni aicinâti visi interesenti - iestâdes, uzòçmumi un iedzîvotâji.

Kontakttâlrunis 29267807, ArmandsVeikala tâlrunis 26687700, LimbaþosVeikala tâlrunis 28309153, fax 64041330, SalacgrîvâAr cieòu SIA «Salacgrîvas elektromontâþnieks»

SIA «Salacgrîvas elektromontâþnieks»veikals-noliktava piedâvâ:

4. novembrîplkst. 17.30

Salacgrîvasbibliotçkâ

tikðanâsar reþisori,

þurnâla«Mâjas Viesis»

redaktori

Viju Beinerti

13. novembrî plkst. 11

Ainaþu baptistu draudze (K. Barona ielâ 6)

svinçs savu 20. gadadienu.Dievkalpojumâ svçtrunu teiks Âgenskalna baptistu draudzes

mâcîtâjs Edgars Maþis. Laipni lûgti visi interesenti!

Skaistumkopðanas salons

Skaistuma darbnîcapiedâvâ

skaistumkopðanasprocedûras sejas âdai unto problçmu risinâðanai:

� vaksâcija,� svçtku make-up,� kvalitatîvi frizieru pakalpojumi,� klasiskais manikîrs,� pedikîrs,� gçla nagu pieaudzçðana,� gçla lakas.

Skaistuma salonâ ir iespçjaiegâdâties dâvanu karti, kas bûslieliska dâvana gan svçtkos,gan ikdienâ, gan mîïotajiem,gan draugiem un kolçìiem!

Atrodamies Salacgrîvâ,Bocmaòa laukumâ 2.

Tâlrunis frizçtavâ - 64041491.Manikîrs, pedikîrs - 26140434.

Kosmetologs - 29443258.

Liepupesvidusskolas

30 gadu jubilejaspasâkums -

absolventu, pedagogu undarbinieku salidojums12. novembrî plkst. 17

Mîïi aicinâti arî „vecâs”Liepupes vidusskolas absolventi.Dalîbas maksa Ls 3 + „groziòð”.

Pieteikties skolas lietvedîbâ vaipa tâlr. 64020376, 64020354

lîdz 5. novembrim.

Salacgrîvasvidusskolas

90 gadu jubilejaspasâkumi

29. oktobrî� No pl. 10.00 iespçja apskatît

izstâdi Izglîtîbas vçstureSalacgrîvâ Salacgrîvas muzejâ

� Pl. 14.00 svçtbrîdisLielsalacas ev. lut. baznîcâ� vada Lielsalacas ev. lut.

baznîcas mâcîtâjs AndrisVilemsons un skolasabsolvents, Jûrmalas iecirkòaprâvests Andris Krauliòð

� piedalâs korisDvçseles dziesma

� Pçc svçtbrîþa iespçja noliktziedus Salacgrîvas kaposskolotâju un bijuðoklasesbiedru atdusas vietâs(atbild. - kapu pârzineA. Dzirnupe)

� Pl. 17.00 Salacgrîvasvidusskolâ svçtku koncerts.Piedalâs skolçni un absolventi.Vada skolas absolventsAndris Bulis. Pçc tam draudzîgaatkalredzçðanâs ar klases unskolasbiedriem, iespçja apskatîtskolu, izstâdes.Dalîbas maksa Ls 3(lîdzi jâòem groziòð)

Varçs iegâdâties kalendâru2012. gadam, veltîtu skolas vçsturei.Vakara gaitâ iespçja fotografçties unsaòemt fotogrâfijas, kâ arî citipârsteigumi. Darbosies kafejnîca.

Salacgrîvas vidusskolas vadîba

kriðjâòa valdemâra ainaþu pamatskolai - 155 · 2011. 12. 6. · sapratu, ka daþi varçtu...

Documents