!"#$%&"' ( ( ( ( ( ( )*+,%*-.( ( ( ( ( ( "'/0%10%&"' ( ( ( ( ( ( %,2/3)"#4$"%' ( ( ( ( ( ( % 5+*$.)' N r. 3 . 2 0 1 0 . ( 24 )

P!c vair"kk"rt!ja mednieku l#guma Latvijas Mednieku asoci"cija (LATMA) k" Starptautisk"s med$bu un med$jamo dz$vnieku aizsardz$bas komitejas (CIC) ofici"lais Latvijas p"rst"vis ir s"kusi CIC trofeju v!rt!%anas ekspertu darb$bas sa-k"rto%anu.

LATMA noskaidrojusi trofeju v!rt!"anas ekspertus, kuriem pie"#irts sertifik$ts par trofeju v!rt!"anas ekspertu kursu beig"anu. Sertific!tajiem ekspertiem LATMA turp-m$k izsniegs %pa"u z%mogu, kas apliecin$s eksperta ties%bas v!rt!t trofejas. LATMA izstr$d$ ar% svin%go saist%brakstu, kur$ b&s iek'auti principi un krit!riji, kas j$iev!ro trofeju v!rt!"anas ekspertam. Sa(emot z%-mogu, eksperts ar savu parakstu uz sais-t%braksta apliecin$s, ka, v!rt!jot trofejas, iev!ros saist%brakst$ min!tos principus un krit!rijus.

Pirmie trofeju v!rt!"anas eksperta z%mo-gu sa(ems: Viesturs Valdis Dreimanis, Agris Riba, Ivars Fr%demanis, Rimants Zeltza#is, Andris Suharevs, Ilgvars Spro)is, Aigars Soms, M$ris Ov*arenko, Sergejs Krja*eks, Kaspars +uikovskis, Dzintars Rozens, J$nis Strazdi(".

LATMA aicin$s ekspertus, no sava vidus iev!l!ta koordinatoru, kur" apkopotu datus par nov!rt!taj$m trofej$m, k$ ar% inform$-ciju par trofej$m, kuras nov!rt!ju"i atsevi"#i eksperti.

Par trofeju v!rt!"anas ekspertu var k'&t jebkur" interesents, kur" piedal%jies semin$-ros un praktiskaj$s nodarb%b$s.

Ekspertus, kuri v!l!tos ieg&t z%mogu, ta*u nav min!ti "aj$ publik$cij$, l&dzam rakst%t uz e-pastu latma@latma.lv vai zvan%t A. Zvejniekam pa t$lruni: 29131001.

Ain"rs Zvejnieks,LATMA valdes loceklis

Kas gan medniekam vajadz$gs, lai tas b#tu laim$gs? Plinte, patronas, med$bu pla-t$bas, med$jums me&" un lab"kaj" gad$ju-

m" ar$ uzticams med$bu suns. T" tas b#tu ide"l" pasaul!, kur" katrs, kas v!las, var 'emt %aujamo un iet uz me&u med$t visu, kas pagad"s. Re"laj" dz$v!, saduroties da-&"du nozaru (me&saimniec$bas, lauksaim-niec$bas, dabas aizsardz$bas un med$bu saimniec$bas) interes!m, bie&i vien med-nieka iesp!jas med$t ietekm! tik daudz un da&"du faktoru, ka %$ nodarbe p"rv!r%as par lielu un d"rgu probl!mu. Kas medniekam var pal$dz!t?

Ierindas medniekam, kur" gadu no gada iet me,$, baud%dams dabas veltes, nav nedz iesp!-ju, nedz sapra"anas c%n%ties ar likumdev!jiem, lai pier$d%tu, ka tas, ko vi(" dara, nav nekas slikts un posto"s. T$di j!dzieni k$ biolo)isk$ daudzveid%ba, ilgtsp!j%ga izmanto"ana vi(am ir sve"i un neizprotami. K$d!' ne'aut mednie-kam med%t t$, k$ tas dar%ts vakar, pirms des-mit gadiem, pirms piecdesmit? K$d!' j$m!)i-na ietekm!t un main%t pa"saprotamas lietas? Nav vienas atbildes uz "iem jaut$jumiem, to-m!r ir iesp!jams m!)in$t izprast lietas b&t%bu.

Sabiedr%bu var iedal%t medniekos un ne-medniekos. Tie, kam me,s iedve" "ausmas, bet lietus "#iet k$ sk$be, kas izkaus!, med%-bas, visticam$k, saist%sies ar kaut ko brut$lu un senu, kam nav vietas modernaj$ pasaul!, kur par izdz%vo"anu nav j$c%n$s ar "#!pu un loku. +$di nemednieki, kas nesp!ja at"#irt pat stirnu no brie,a, uzskat%s "$da dz%vnieka no"au"anu par asinsk$ru slepkav%bu. Neviens

nevar aizliegt vi(iem t$ dom$t, ta*u arvien vair$k sarodas entuziastu, kuri dar%s visu, lai aizliegtu dar%t citiem to, kas pa"iem ir nepie-(emams. Ar% dabas draugiem, kas velta savas br%v$s stundas, v!rojot putnu lidojum$, "#i-t%s absol&ti lieki 'aut medniekiem boj$t "o

idilli ar skrot%m un lielu troksni. Ja v!l (em v!r$ to, ka daudz tiek run$ts par biolo)isk$s daudzveid%bas samazin$"anos, par biotopiem un sug$m, kas izz&d neaptveramos $trumos cilv!ku darb%bas rezult$t$, med%bas "#it%s pirmais ac%mredzam$kais "$du notikumu ie-mesls. T$d!' nav ko br%n%ties, ka ne tikai m&su zem!, bet ar% Eirop$ un pasaul! strauji pieaug med%bu pretinieku skaits.

Kas atliek medniekam? Samierin$ties ar aizliegumiem, vai (emt plinti un doties pi-ket!t pie attiec%go instit&ciju durv%m? Ne viens, ne otrs nav risin$jums. Pasaul! un Ei-rop$ izplat%ta prakse gandr%z jebkur$ nozar! ir doties pie savas nacion$l$s p$rst$vniec%bas, lai t$ b&tu feder$cija vai asoci$cija, k'&t par t$s biedru, t$d$ veid$ atbalstot organiz$ciju, kas darbojas da,$dos l%me(os, lai aizst$v!tu savu biedru intereses.

Viet!j$s profesion$l$s asoci$cijas uzdevums – iesaist%ties mednieku probl!mu risin$"an$ da,$dos varas l%me(os. Latvij$ "$ds piem!rs ir Latvijas Mednieku asoci$cija (LATMA), kas sadarbojas ar Zemkop%bas un Vides minis-triju, k$ ar% cit$m instit&cij$m, lai aizst$v!tu savu biedru intereses jaut$jumos, kas tie"i skar vi(u med%bu gaitas. +$da sadarb%ba galveno-k$rt attiecas uz da,$du normat%vo aktu izstr$-di, piem!ram, med%bas reglament!jo"iem li-kumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Daudzus priek"likumus nesenajiem groz%ju-miem Med%bu noteikumos likumdev!ji sa(!-ma tie"i no LATMA. Ja ne vienm!r izdodas

p$rliecin$t atbild%g$s amatpersonas pie(emt medniekiem labv!l%gus l!mumus, tad bie,i vien izdodas pan$kt kompromisa risin$jumu, bet slikt$kaj$ gad%jum$ – mednieku viedoklis vismaz tiek uzklaus%ts.

+$da p$rst$vniec%ba jeb asoci$cija ir ne-piecie"ama, jo ministrijas vai dienesti, pie-(emot da,$dus l!mumus, ne-var uzklaus%t visu mednie-ku viedok'us, k$ ar% aptauj$t katru, kuram attiec%g$ jaut$-juma risin$"an$ var!tu b&t k$da interese. T$d!' parasti "%s in-stit&cijas v!r"as pie nevalstis-kaj$m organi-z$cij$m, kuras ir kompetentas attiec%gaj$ no-zar!. +$da sist!-ma darbojas ne tikai med%bu, bet ar% me,-s a imniec %bas (Me,u %pa"nie-ku biedr%ba), lauksaimniec%-bas (Zemnieku saeima), "au-"anas sporta (Latvijas Spor-tinga feder$ci-

ja, Latvijas +au"anas feder$cija) u.c. nozar!s. Biedru p$rst$v!"ana da,$d$s instit&cij$s

nav vien%gais "$du organiz$ciju uzdevums. Svar%gi veidot atgriezenisko saiti ar saviem biedriem un citiem interesentiem. Lai to pa-n$ktu, LATMA, piem!ram, atbalsta un orga-niz! da,$dus pas$kumus – "au"anas sacens%bas vai izgl%tojo"us semin$rus. P!d!jais jaunums – p!c vair$kk$rt!ja mednieku l&guma notiek m!)in$jums sak$rtot trofeju v!rt!"anas ek-spertu darb%bu.

Nav iesp!jams risin$t viet!ja m!roga jau-t$jumus, ja tie netiek apl&koti starptautisk$ kontekst$. Jebkurai nacion$lajai p$rst$vnie-c%bai ir savi starptautiskie sadarb%bas part-neri vai vienojo"$s organiz$cijas, piem!ram, Latvijas J$tnieku feder$cija ir Starptautis-k$s j$tnieku feder$cijas (FEI) biedrs, Latvi-jas Kinolo)isk$ feder$cija ir Starptautisk$s kinolo)isk$s feder$cijas (FCI) biedrs, bet Latvijas Sportinga feder$cija ir Starptautis-k$s med%bu "au"anas sporta feder$cija (FI-TASC) biedrs. LATMA ir Eiropas Savien%-bas Med%bu un dabas aizsardz%bas asoci$ciju feder$cijas (FACE) biedrs. +%s starptautisk$s organiz$cijas savuk$rt akt%vi darbojas, lai ne tikai veidotu vienotus standartus da,$d$m pasaules valst%m, att%stot konkr!to darb%bas jomu (ne vienm!r tas attiecas uz med%b$m), bet ar% p$rst$v savu biedru intereses da,$d$s starptautiska m!roga instit&cij$s, piem!ram, Eiropas Komisij$ vai Eiropas Parlament$.

LATMA gadu gait$ ir izdevies nodibin$t

'oti labas attiec%bas ar FACE, kas 'auj sa-(emt svar%gu inform$ciju vai starptautisko normu skaidrojumus bez liek$m forma-lit$t!m. P!d!j$ laika lab$kais sadarb%bas piem!rs ir skaidrojuma sa(em"ana par ES normat%vajiem aktiem, kas regul! "aujam-iero*u apriti. Pateicoties tam, jaunaj$ li-kumprojekt$ „Iero*u un speci$lo l%dzek'u aprites likums” izdev$s nov!rst nepamato-tu normu ievie"anu, kas bija iek'autas k$ ES direkt%vas uzst$d%t$s pras%bas. LATMA prezidents Elm$rs +v!de akt%vi p$rst$v Baltijas valstu intereses FACE vald!.

Ikdienas gait$s medniekiem "$du orga-niz$ciju darbo"an$s varb&t "#iet lieka un nevajadz%ga, ta*u, ja vi(u intereses netiktu p$rst$v!tas ne tikai Latvijas, bet ar% starp-tautiskaj$s instit&cij$s, daudz kas Latvijas med%bu dz%v! b&tu izmain%ts vai pat zau-d!ts. Piem!ram? Iesp!jams, slazdo"ana b&tu jau aizliegta, "aujamiero*u izmanto-"ana padar%ta krietni sare,)%t$ka, bet me-d%bu su(u izmanto"ana med%b$s – visp$r aizliegta.

K"d!( nepiecie%ama viet!j" mednieku p"rst"vniec$ba?

!"#$%&'()*"+*,-.-/%0/1%"+2%324/.2%54(463#7'/

K!d"# ne#aut medniekam med$t t!, k! tas dar$ts vakar, pirms desmit gadiem, pirms piecdesmit?

2 2010 (3)

Med$bu noteikumu groz$jumi paredz, ka no 15. septembra Latvij" at(auts med$t ar$ me&a zosis. „Jakts“ public! med$b"m at(auto zosu aprakstus.

!"#$%&'(%%&Anser fabalisLielum$ (66 – 88 cm, 3000 – 3500 g, var b&t

ar% smag$ka) k$ me,a zoss, tikai tum"$ka, %pa"i sp$rnu virspuse (nav konstat!jo"i gai"$s plecu joslas k$ me,a zosij), galva un kakls. K$jas un kn$bja gai"$s da'as dzelteni oran,as. Balss maz$k melodiska nek$ baltpieres zosij, parasti sastopa-ma maz$kos baros nek$ baltpieres zoss.

Latvijai cauri ce'ojo"$s s!jas zosis p$rziemo galvenok$rt Zieme'j&ras dienvidu piekrastes zem!s, da'a uzturas ar% Centr$laj$ Eirop$ Do-navas vidustec!. Caurce'o"anas laik$ s!jas zosis

apmetas liel$koties pla"$s p'av$s, lab%bas laukos un s&nu purvos, ar% pla"$kos seklos, aizaugu"os ezeros un zivju d%#os. Gad%jumos, kad putni apmetu"ies pie mums uz ilg$ku laiku, r%tos un vakaros v!rojami p$rlidojumi no atp&tas uz ba-ro"an$s viet$m un otr$di.

)$*+,-./.%&'(%%&Anser albifronsNedaudz maz$ka (65 – 78 cm, 1800 – 3100

Mare P!tersone

Da&"du Eiropas valstu med$bu trad$ci-j"m ir gan daudz kop$gu, gan at%)ir$gu ie-z$mju. Ta*u Eiropas Savien$bas (ES) insti-t#ciju normat$vajos aktos med$bu nozar! at%)ir$gais bie&i vien netiek 'emts v!r". Mednieku intereses ES instit#cij"s aizst"v ES Med$bu un dabas aizsardz$bas asoci"-ciju feder"cija (FACE), kas apvieno 7 mil-jonus Eiropas mednieku. +ai organiz"cijai alla& ir darba pilnas rokas, ko apliecin"ja ar$ 11. septembr$ Brisel! r$kot" FACE ,e-ner"l" asambleja.

FACE savus sp!kus un resursus velta, lai liktu saprast ES l!m!jiem, ka med%bas un med%bu saimniec%bas veido"ana nav tikai iz-klaide, bet gan noz%m%ga Eiropas tautu kul-t&ras sast$vda'a. Organiz$cija uzsver, ka t$s m!r#is ir populariz!t med%bas, kas notiek saska($ ar sapr$t%gas un ilgtsp!j%gas dabas re-sursu izmanto"anas principiem un darbojas k$ instruments lauku att%st%bai, dabas aizsar-dz%bai, biolo)isk$s daudzveid%bas un dz%vot-(u saglab$"anai. FACE p$rst$v savu biedru kop!j$s intereses Eiropas Komisij$ (EK) un Eiropas Parlament$, mudinot t$s uzklaus%t medniekus jaut$jumos, kas skar med%bas, dabas apsaimnieko"anu, dabas aizsardz%bu, "aujamiero*us, dz%vnieku vesel%bu, med%ju-mu u.c. -ener$l$s asamblejas 11. septembra dienas k$rt%ba apliecin$ja, ka FACE darbs mednieku interes!s tiek izv!rsts da,$dos vir-zienos un ar% vainagojas pan$kumiem.

FACE ir iesaist%jusies Kop!j$s lauksaim-niec%bas politikas veido"an$, nor$dot, ka intens%v$ lauksaimniec%ba p!d!j$s desmitga-d!s ir iev!rojami samazin$jusi Eiropas bio-lo)isko daudzveid%bu, k$ ar% lauksaimniec%-bas zemju ainavisko, rekreat%vo un est!tisko v!rt%bu. Atz%stot lauksaimniec%bas svar%go lomu, t$ aicina politikas veidot$jus piev!r-sties lauksaimniec%bas daudzfunkcionalit$-tei, t.i. pan$kt, lai lauksaimniec%ba ne tikai koncentr!tos uz savas produkcijas ra,o"anu, bet ar% r&p!tos par dabas daudzveid%bas sa-glab$"anu.

Akt%vs darbs FACE notiek, lai paaugstin$-tu mednieku presti,u sabiedr%b$ un izskaus-tu stereotipu par „asinsk$ro“ mednieku. T$p!c t$ s$kusi veidot Mednieku manifestu

par biolo)isko daudzveid%bu Eirop$. Latvijas ierindas mednieks var pajaut$t – k$d$ veid$ manifests ietekm!s vi(a ikdienas med%bu gaitas? Dokuments ir ilgtermi(a ieguld%jums n$kotn!. Ja izdosies p$rliecin$t l!m!jinstit&-cijas Eiropas l%men% un ar% pa"m$j$s, ka med-nieks ne tikai pat!r! dabas resursus, bet ar% var dot savu ieguld%jumu dabas daudzveid%-bas saglab$"an$, tad, lemjot par k$du jaut$-jumu, kas tie"i attiecas uz med%b$m, tas var tikt pie(emts par labu medniekiem.

Lielu darbu FACE iegulda t.s. Putnu di-rekt%vas* jaut$juma risin$"an$. „Putnu“ di-rekt%vas pras%bas neapmierina ne tikai Latvi-jas, bet ar% It$lijas un Grie#ijas medniekus, kuriem putnu med%bas ir ne tikai popul$ra nodarbe, bet ar% noz%m%g$k$ med%bu trad%cija valst%. Pan$kta vieno"an$s, ka kop$ ar Birdlife International (Starptautiska dabas aizdardz%-bas organiz$cijas apvienojo"a instit&cija) tiks p$rskat%ts process, k$ tiek izstr$d$ti da,$di putnu aizsardz%bas pl$ni, k$ ar% iecer!ts pa-n$kt, lai tie tiktu ar% %stenoti. J$vienojas par metodolo)iju, lai identi.c!tu putnu sugas, kuru aizsardz%bai "$di pl$ni j$izstr$d$. Putnu direkt%v$ ar% j$pan$k, lai zi(o"anas sist!ma par putnu sug$m b&tu noteikta l%dz%gi k$ Biotopu direkt%v$**, t.i. dal%bvalsts zi(ojums tiek gatavots ik p!c 6, nevis 3 gadiem. FACE v!las pan$kt, ka ties%bas sniegt inform$ciju par da,$du putnu popul$ciju st$vokli ir ne tikai nacion$laj$m ornitologu organiz$cij$m un da,$du instit&ciju p$rst$vjiem, bet ar% medniekiem. +is jaut$jums vair$k aktu$ls ir It$lijas un Grie#ijas medniekiem, par ko liecin$ja visai as$s un emocion$l$s "o valstu p$rst$vju diskusijas ar FACE ekspertiem -e-ner$l$s asamblejas laik$.

FACE p$rst$v 36 valstu medniekus, kas skait$mi 7 miljonos (skat%t tabulu). K$ v!rt!t Latvijas 25 t&ksto"us? Sal%dzinot ar Franci-jas 1,33 miljonu lielo mednieku armiju, tas var!tu b&t k$ neliels pulks, ta*u, pal&kojo-ties uz N%derlandes statistiku, ar% m!s varam justies k$ mazas valsts "armija". FACE, iz-mantojot savu kompetenci un entuziasmu, cen"as vienlaikus aizst$v!t visu "o da,$do valstu mednieku intereses, t$s sam!rojot un iedzi'inoties katras valsts med%bu trad%ciju %patn%b$s. Ne vienm!r visas pras%bas un va-jadz%bas iesp!jams (emt v!r$, k$ds paliks ar%

g) par s!jas un me,a zosi. Vecie putni no s!jas un me,a zos%m at"#iras ar platu balta apspalvo-juma joslu kn$bja s$nos un uz pieres un plat$m, neregul$r$m, tum"$m "#!rssv%tr$m #erme(a

apak"pus! (me,a zosij t$s ir "auras, %sas, gr&ti saskat$mas). K$jas oran,as, kn$bja gai"$s da'as ies$rtas, miesas kr$s$. Jaunajiem putniem ru-den% nav baltuma ap kn$bi un "#!rssv%tras uz v!dera, t$p!c tos gr&ti at"#irt no jaunaj$m s!-jas zos%m, kur$m kn$bja gai"$s da'as ir oran,i dzelten%gas. P!c apspalvojuma, kn$bja un k$ju kr$sas baltpieres zoss 'oti l%dzin$s mazajai zosij.

Baltpieres zoss balss sal%dzinot ar s!jas un me,a zosi ir melodisk$ka, maz$k “g$gino"a”.

Izteikta caurce'o"ana ruden% nov!rojama p$-ris dienas p!c sala uzn$k"anas P!terburgas ap-gabal$, Kar!lij$ un cit$s teritorij$s, kas atrodas zieme'austrumos no Latvijas. Ce'o"anas laik$ baltpieres zosis pie mums apmetas t$d$s pa"$s viet$s k$ citas radniec%gas sugas – s&nu purvos, lielos un aizaugu"os ezeros, pla"os zivju d%#os, p'av$s un laukos. Ja p$rtraukums ce'o"an$ ir il-g$ks, r%ta un vakara stund$s nov!rojami regul$-ri zosu p$rlidojumi starp atp&tas un baro"an$s viet$m.

0.1$&'(%%&Anser anserMe,a zoss (80 cm, 2100 – 4300 g) no ci-

t$m pie mums sastopamaj$m zos%m at"#irama lidojum$ galvenok$rt p!c gai"i pel!k$s sp$rnu plecu joslas, kas 'oti kontrast! ar tum"o sp$r-nu galu un paka'!jo malu. Me,a zosij ir drukns un ieapa'" #ermenis, gar" un paresns kakls, liela galva un kn$bis. Tai ir roz%gas k$jas, oran,s vai roz$ kn$bis. T!vi(i p$rsvar$ ir liel$ki par m$-t%t!m.

Me,a zoss ir pel!c%gi br&na ar tum"$ku galvu un gai"$ku v!deru, uz kura ir tum"i plankumi. Jaunajiem putniem parasti nav tum"a plankumu uz v!dera.

2$345$%&'(%%&Branta canaden­sis

Liel$ka par me,a zosi (95 cm, 3700 – 5400 g), melnu kaklu un galvu, kuras s$nos aiz acs atrodas balts laukums. Dabiski apdz%vo Zie-me'ameriku, bet kop" pag$ju"$ gadsimta 30. gadiem introduc!ta Skandin$vij$, kur to skaits strauji pieaudzis.

Izmantota inform!cija no Liel!s med"bu gr!-matas (1999), k! ar" Wikipedia enciklop#dijas.

Valsts km2 x 103 Mednieki Iedz!vot"ji/m Iedz!vot"ji/km2

Mednieki/iedz!vot"ji

zaud!t$jos, ta*u ir skaidrs, ka Eiropas plata-jos gaite(os FACE c%n$s par mednieku inte-res!m.

* Padomes Direkt%va par savva'as putnu

aizsardz%bu (02.04.1979. Nr. 79/409/EEK)** Padomes Direkt%va par dabisko bioto-

pu un savva'as dz%vnieku un augu aizsard-z%bu (21.05.1992. Nr. 92/43/EEK)

0.53-.6-&7-/(,$%&8$*%+9%

32010 (3)

mu rajonos. P!c izskata t"s ir (oti l$dz$gas. Abas sp!j p"rn!s"t bakt!rijas, kas var izrais$t saslim-%anas su'iem. Visliel"kais risks sunim Latvij" ir saslimt ar anaplazmozi un Laima slim$bu. Viena !rce var p"rn!s"t abu veidu bakt!rijas – %"dos gad$jumos slim$ba izpau&as smag"k, bet "rst!%ana var b#t ilg"ka un sare&-$t"ka.

Inese B!rzi'a,veterin!r!rste

Latvij" izplat$tas divu veidu !rces – su'u !rce (Ixodes ricinus), kas vair"k sastopama La-tvijas centr"laj" un rietumu da(", un taigas !rce (I.persulcatus), kas bie&"k konstat!ta austru-

Dabas aizsardz$bas p"rvaldes.emeru nacion"l" parka administr"cija

14. august", #densputnu med$bu sezonas atkl"%anas dien", Dabas aizsardz$bas p"rvaldes (DAP) .emeru nacion"l" parka administr"-cijas darbinieki kop" ar Valsts Me&a dienesta (VMD) p"rst"vjiem Bab$tes ezer" p"rbaud$ja, vai tiek iev!roti med$bu un $pa%i aizsarg"jam"s dabas teritorijas aizsardz$bas un izmanto%anas noteikumi.

:4/;$<5"& 6(3%+$+"& ,-.=<%&,4/64,<><%

Pirms med%b$m VMD darbinieki iepazin$s ar mednieku dokumentiem, bet nosl!gum$ parka administr$cijas vides inspektori kop$ ar ornitolo-giem veica nomed%to &densputnu kontroli. P$r-baude notika laivu b$z! „D$lderi”, jo no "%s vietas ezer$ bija devu"ies visvair$k mednieku – kopum$ 70 laiv$s. Atkl$j$s divi p$rk$pumi – no"auts ce-kuld&kuris (nemed%jama putnu suga) un *etri lau*i, kas v!l nebija sasniegu"i lidsp!jas vecumu (p$rk$pts med%bu noteikumu punkts, kas aizliedz "aut putnus uz &dens) –, par kuriem tika sast$d%ti

8"9'(1:".*/:+:/(/;236<-/(61-,2(-15"-'5(3%56<'(/'='/

Med$bu un dabas aizsardz$bas noteikumu p"rk"pumi Bab$tes ezer"divi protokoli. Sods par "o med%bu noteikumu p$rk$pumu paredz!ts Ls 20 – 250 apm!r$.

Vides inspektori veica ar% Bab%tes ezera indi-vidu$lo aizsardz%bas un izmanto"anas noteiku-mu p$rbaudi, %pa"u uzman%bu piev!r"ot stingr$ re,%ma zonas kontrolei. Nelielaj$ ezera da'$, kas atrodas Bab%tes ezera austrumu pus! lejpus Var-ka'u kan$la, cilv!ku atra"an$s ir liegta. Par "o no-teikumu p$rk$pumu tika sast$d%ti tr%s protokoli, savuk$rt tr%s citi mednieku p$ri tika br%din$ti, aicinot iev!rot ezera zon!jumu, jo atrad$s 'oti tuvu stingr$ re,%ma zonas robe,ai. Par %pa"i aiz-sarg$jamas dabas teritorijas individu$lo aizsar-dz%bas un izmanto"anas noteikumu p$rk$pumu paredz!ts naudas sods Ls 20 – 700. +$ gada j&lij$ "% Bab%tes ezera stingr$ re,%ma zona tika nomar-#!ta ar inform$cijas z%m!m, ta*u augusta vid& no t$m bija paliku"as tikai divas – p$r!j$s izn%-cin$tas.

DAP /emeru nacion$l$ parka administr$cija turpin$s kontroles Bab%tes ezer$ un aicina med-niekus iev!rot likumos noteikt$s pras%bas. Admi-nistr$cija atg$dina, ka Bab%tes ezer$ &densputnu med%bu laik$ aizliegts izmantot svinu saturo"u mun%ciju.

?-.@<>%&,<+3<&$-'%$/5'9;$-Dabas liegums „Bab%tes ezers” dibin$ts 1957.

gad$ ligzdojo"o un caurce'ojo"o putnu aizsardz%-bai. Ezeru apdz%vo p'avu lija, lauku lija, gugatnis un purva tilb%te. Pavasar% un ruden% Bab%tes ezers ir noz%m%ga atp&tas un baro"an$s vieta t&ksto"iem caurce'ojo"o putnu, it %pa"i p%l!m un zos%m. Teri-torija putnus piesaista ar bag$t%g$m parast$s nied-res, ezera meldra un vilkv$l%"u audz!m.

Lai nodro"in$tu &densputniem nepiecie"amos apst$k'us ligzdo"anas un spalvu me"anas period$, k$ ar% atp&tu migr$cijas laik$ un patv!rumu me-d%bu sezon$, pamatojoties uz ekspertu ieteikumi-em, liegum$ izveidota stingr$ re,%ma zona. Pag$-ju"$ gada beig$s apstiprin$ts Bab%tes ezera dabas aizsardz%bas pl$ns 2009. – 2019. gadam.

S%k$ku inform$ciju par Bab%tes ezera dabas v!rt%b$m, aizsardz%bas un izmanto"anas noteiku-miem apmekl!t$ji var ieg&t laivu b$z!s, kur izvie-toti DAP /emeru nacion$l$ parka administr$ci-jas sagatavotie inform$cijas stendi.

Ar dabas aizsardz%bas pl$na saturu iesp!jams iepaz%ties DAP m$jas lap$: http://daba.gov.lv/public/lat/ipasi_aizsargajamas_dabas_teritorijas/dabas_liegumi/babites_ezers/%22%22/

Ministru kabinets (MK) 20. j#lij" ap-stiprin"ja Zemkop$bas ministrijas izstr"-d"to noteikumu projektu „Noteikumi par k"rt$bu, k"d" mednieki galapat!-r!t"jam pieg"d" med$jamos dz$vniekus vai to ga(u maz" daudzum", un higi!nas pras$b"m med$jamo dz$vnieku un to ga-(as apritei“. “Jakts“ pied"v" $su ieskatu noteikumu pras$b"s (visu MK noteikumu tekstu skat$t http://www.likumi.lv/doc.php?id=213734).

Preciz!ts med%jamo dz%vnieku un to ga'as daudzums, ko realiz! tie"i galapat!r!-t$jam. Par mazu med%jamo dz%vnieku ga'as daudzumu lielajiem med%jamiem dz%vnie-kiem uzskata 500 kg ned!'$, bet mazajiem – 100 kg ned!'$. Gad%jum$, ja mednieks v!las ga'u maz$ daudzum$ p$rdot tie"i ga-lapat!r!t$jam vai viet!jam mazumtirdznie-c%bas uz(!mumam (piem!ram, veikalam, sabiedrisk$s !din$"anas uz(!mumam u.c.), kas to pieg$d$ galapat!r!t$jam, tad j$(em v!r$ MK noteikumu pras%bas.

Uzskait%ti nosac%jumi, kas j$iev!ro, lai mednieks med%jamos dz%vniekus vai to ga'u var!tu pieg$d$t galapat!r!t$jam vai uz(!-

A3<*"+$%&BCD&3.,$>$+(+-&-'%3-.@+$%&>.53-.6<$,*-.=9;$%

Valsts me&a dienests (VMD) jau anu-l!jis 184 nepamatoti izsniegtas mednie-ku apliec$bas, augusta beig"s inform!ja LETA. VMD Klientu apkalpo%anas da(as darbinieces izdar$tais p"rk"pums mednie-ku apliec$bas izsnieg%an", kur% tika atkl"ts 2009. gada novembr$, izv!rties apjom$g" p"rbaud!, kas VMD joproj"m turpin"s.

VMD Juridisk$s da'as vec$kais referents Andis Bu"manis skaidro, ka kopum$ tika s$kta administrat%v$ lietved%ba pret 570 person$m, kur$m, iesp!jams, nepamatoti izsniegtas mednieku apliec%bas. No vis$m p$rbaud%taj$m person$m 93 apliec%bas atst$-tas sp!k$, savuk$rt 14 person$m apliec%bas atceltas un izsniegtas jaunas. Patlaban turpi-n$s 303 administrat%v$s lietved%bas par med-nieku apliec%bu izsnieg"anas pamatot%bu, un vair$k$m person$m izs&t%ti uzaicin$jumi iesniegt skaidrojumus par izsniegtaj$m med-nieku apliec%b$m.

Dienesta p$rbaudes rezult$t$ VMD amat-personu darb%b$s saskata vair$kus p$rk$pu-mus – dokumentu un parakstu vilto"anu, die-nesta pilnvaru p$rsnieg"anu, dienesta st$vok'a 'aunpr$t%ga izmanto"anu –, par kuriem var!tu tikt piem!rota krimin$latbild%ba.

TV3 raid%jums „Nek$ person%ga“ j&nija beig$s zi(oja, ka pie mednieku apliec%b$m ap"aub$m$ veid$ tiku"as ar% sabiedr%b$ pa-z%stamas personas, tostarp mediju %pa"nieks Aleksejs +ei(ins, R%gas domes deput$ts Andris Ameriks, advok$ts Valdis Bi"ers, nekustamo %pa"umu uz(!muma „Nira fonds“ %pa"nieks Vadims Markovs, politi#is Mihails Orlovs u.c.

Izmantota inform!cija no http://www.del f i . lv /news/national /pol i t ic s /anuletas-184-nepamato t i - i z sn i e g ta s -medn i eku-apliecibas.d?id=33802057

Preciz! med$jumu ga(as realiz!%anas pras$basmumam:

– Med%jums ir apstr$d$ts med%jamo dz%v-nieku apstr$des viet$, kas atz%ta vai re)istr!-ta P$rtikas un veterin$r$ dienesta p$rtikas uz(!mumu re)istr$ normat%vajos aktos par p$rtikas uz(!mumu atz%"anu un re)istr$ciju noteiktaj$ k$rt%b$;

– Med%jamais dz%vnieks ir nomed%ts vie-t$, kur$ nav noteikts med%bu ierobe,ojums vides pies$r(ojuma vai konstat!to dz%vnie-ku infekcijas slim%bu d!';

– Med%jam$ dz%vnieka p!cn$ves (post mortem) apskati med%juma apstr$des vie-t$ ir veicis P$rtikas un veterin$r$ dienesta pilnvarots veterin$r$rsts vai persona, kura apm$c%ta saska($ ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. apr%'a Regulu (EK) Nr. 853/2004, kas nosaka %pa"us higi!nas noteikumus attiec%b$ uz dz%vnieku izcel-smes p$rtiku, III pielikuma IV sada'as 1. noda'u (turpm$k – apm$c%ta persona) valsts pilnvarota veterin$r$rsta uzraudz%b$. Atbil-d%g$s instit&cijas v!l nevar vienoties par to, kas un k$ veiks "o apm$c%bu;

– Med%jam$ dz%vnieka liemenis, t$ da'as un subprodukti ir mar#!ti atbilsto"i p$rti-

kas apriti regul!jo"o normat%vo aktu pras%-b$m;

– Pret trihinelozes ierosin$t$ju uz(!m%gu med%jamo dz%vnieku (me,ac&ku, nep$rna-d,u) ga'a ir izmekl!ta laboratorij$.

-ka pirmapstr$de. Lielos med%jamos dz%vnie-kus (savva'as sauszemes z%d%t$ji, iz(emot za#veid%gos) p!c iesp!jas $tr$k atasi(o un iz(em ku()i un zarnu traktu (da'!ja evisce-r$cija). Mazajiem med%jamiem dz%vniekiem (za#veid%gie un savva'as putni), ja nepiecie-"ams, veic da'!ju eviscer$ciju (iek"!jo org$-nu atdal%"anu no lieme(a). Nepiecie"ams nodro"in$t eviscer$cijas laik$ atdal%to kr&"u un v!dera dobuma org$nu (iz(emot ku()i un zarnu traktu) pieder%bu konkr!tam lie-menim.

-stat! med%jam$ dz%vnieka netipisku uzved%-bu pirms nomed%"anas vai apm$c%t$ persona konstat! patolo)iskas izmai(as eviscer$cijas laik$, med%jamo dz%vnieku ar neatdal%tu galvu un iek"!jiem org$niem (iz(emot ku(-)i un zarnu traktu) j$uzr$da valsts pilnvaro-tam veterin$r$rstam veterin$r$s ekspert%zes

veik"anai.

inform$cija un noteikts, kur" Valsts me,a dienesta (VMD) izsniegts pavaddokuments vai t$ kopija j$pievieno pavaddokumentam.

31. maijam VMD j$sniedz zi(as par nome-d%to dz%vnieku un limit!to med%jamo dz%v-nieku daudzumu pa dz%vnieku sug$m.

Anaplazmoze Laima slim!ba

!rces pies"k#an$s,ja t$ p$rn%s$ anaplazmas.

!rces pies"k#an$s, ja t$ p$rn%s$ bor%lijas. In&c%#an$s risks paaugstin$s, ja %rce pies"kusies ilg$k nek$ 12 stundas.

– Var p$rslimot bez paz'm%m– Ap$tija– Paaugstin$ta temperat"ra– Palielin$tas, s$p'gas loc'tavas – Nav %stgribas– Vem#ana– Caureja

– Klibums– Drudzis– S$p'gas, palielin$tas loc'tavas – Nieru mazsp%ja– Nav %stgribas

Samazin$ts tromboc'tu un leikoc'tu skaits, hroniskas loc'tavu s$pes, ret$k nov%ro neirolo(iskas probl%mas.

Loc'tavu probl%mas, n$v%jo#i nieru boj$jumi.

Agri diagnostic%jot, prognoze ir laba un infekcija labi padodas $rst%#anai.

:/(E*$6%.Lai izvair%tos no !rc!m, j$m!)ina t$s at-

baid%t no pies&k"an$s. Var lietot da,$dus pret!r*u l%dzek'us – gan vienus pa"us, gan ar% kombin!jot (uzman%gi iepaz%stoties ar ra,ot$ja ieteikumiem, jo ne visus l%dzek'us dr%kst kombin!t!).

Ja tom!r !rce pies&kusies, svar%gi to p!c iesp!jas $tr$k no(emt. +ai proced&rai lab$k lietot %pa"u, "im nol&kam paredz!tu pin-ceti, kas nop!rkama veterin$raj$s aptiek$s. 0rce pirms izvilk"anas vispirms j$grie, ap savu asi (virziens nav svar%gs). Grie"ana ne-piecie"ama, lai no vietas izkustin$tu !rces atskabargaino snu#%ti, ko t$ izmanto, lai notur!tos br&c!. Ja nepareizi iz(emot !rci, tiek traum!ts t$s snu#%tis, !rces siekalas vai pat zarnu saturs ar bakt!rij$m var non$kt su(a asin%s. K$dreiz uzskat%ja, ka pirms !rces iz(em"anas tai j$lej virs& e''a vai spirts, ta*u ir izp!t%ts, ka "$das darb%bas !rcei var izrais%t vem"anu un ar siekal$m bakt!rijas nok'&st sun%, to in.c!jot.

No !rc!m j$uzman$s ar% $rzemju ce'oju-mos, jo tur t$s m!dz p$rn!s$t citus b%stamus paraz%tus. Su(iem, kuri ir atgriezu"ies no Sp$nijas, Ukrainas, Krievijas, V$cijas u.c., Latvij$ konstat!ti babeziozes gad%jumi.

??F&%46&,"+9#<><Latvijas Lauksaimniec%bas universit$tes

(LLU) Veterin$rmedic%nas fakult$t! s$kts p!t%jums, lai noskaidrotu, cik bie,i su(i La-tvij$ saskaras ar !r*u p$rn!s$taj$m slim%b$m.

Notiek veselu, kl%niski slimu, tostarp ar% med%bu su(u, asins anal%,u p!t%jumi.

Visliel$kais risks sastapties ar in.c!t$m !rc!m ir med%bu su(iem. L%dz "im no 13 izmekl!tajiem med%bu su(iem no Jelgavas, Al&ks nes un Ogres apvidus 2 konstat!tas antivielas pret anaplazm$m. Antivielas asin%s nor$da, ka su(iem k$dreiz iekodusi in.c!ta !rce. Antivielas pret bakt!rij$m saglab$jas ar% p!c tam, kad pati slim%ba jau p$rvar!ta.

L%dz "im ieg&tie dati liecina, ka Latvij$ su(i ar anaplazmozi slimo apm!ram tikpat bie,i k$ Zviedrij$, kur gandr%z piektda'ai su(u konstat!tas antivielas pret anaplazmozi.

Par Laima slim%bas izplat%bu su(iem datu v!l tr&kst. Ja rodas interese p$rliecin$ties, vai pies&kusies !rce satur bor!lijas, kas izrai-sa Laima slim%bu, to iesp!jams izdar%t vete-rin$raj$ kl%nik$.

G"*$+-.%&,-.5$*9+-.%HLLU p!t%jum$ var piedal%ties jebkur" inte-

resents. Iepriek" piesakoties, sunim bez mak-sas tiks veikta asins anal%ze, kuras rezult$tus var!s sa(emt ar% saimnieks. B&s j$aizpilda ap-taujas anketa par pret!r*u pas$kumiem j&su sunim.

Aicin$m atbalst%t p!t%jumu!S%k$kas zi(as par dal%bu p!t%jum$ sniedz

Inese B!rzi(a pa e-pastu inese.berzina@gmail.com vai pa t$lruni 26324105.

Inform$cija par p!t%jumu pieejama m$ja-slap$ www.erce.lv

C#lo$i

Paz!mes

Gaita

4 2010 (3)

G-%%&>.53-.6<& <3& *95'#<+"#<&,/-.6$>&

Iepriecin$ja, ka sv!tku dal%bnieki nov!r-t!ja ar% m&su ieguld%jumu „M$rkul%*os“. Esam ier%koju"i "autuvi pa skrejo"o alni 100 m att$lum$ un divas "autuves pa „skrejo"o me,ac&ku” 35 m, pneimatisko iero*u "au-tuvi pa st$vo"u m!r#i un pa „skrejo"u alni” 10 m. Speci$li "$ gada mednieku sv!tkiem iek$rtoj$m "autuvi norv!)u trapam. T$ 'auj att%st%t Latvij$ jaunu un %pa"i mednieki-em piem!rotu "au"anas veidu, kas ir daudz vienk$r"$ks par sportingu.

Esam par&p!ju"ies ar% par l%dzjut!jiem. Izveidoj$m $ra boulinga laukumu, volejbo-la, futbola un str%tbola laukumus, k$ ar% t%k-la tiltu p$ri upei, kur" tika izmantots seno laiku med%bu sacens%b$s $frik$(u stil$. Tilts k'uvis par jautru atrakciju jebkuram, jo tas "&pojas, k$jas metas krusteniski, un prieki gan pa"am tilta g$j!jam, gan no malas v!ro-t$jiem.

“M$rkul%*os“ gaid%ts ikviens, kur" v!las

uzlabot "au"anas prasmi, p$rliecin$ties par sava iero*a precizit$ti, k$ ar% papildin$t zi-n$"anas par medniec%bu, dabu vai ar% vien-k$r"i akt%vi atp&sties. Te notiek Latvijas kausa izc%(as sacens%bas un Latvijas *em-pion$ti. „M$rkul%*i” tiek veidota par saieta vietu medniekiem un ceram to "$di att%st%t ar% turpm$k, pilnveidojot "autuves, iek$r-tojot m$j%g$kas vietas "$v!jiem, veidojot izgl%tojo"os materi$lus u.c. Ja ir komanda, kas atbalsta, pal%dz un piedal$s, tad viss ir iesp!jams.

R#ta /renfr$de,port!ls allforhunt.com

P!d!j" laik" daudz tiek run"ts par med$bu saimniec$bas probl!m"m, ta*u ne vienm!r izskan skaidri risin"jumi. Tiek mekl!ti vain$gie: k"ds met akmeni mednieku lauci'" – vi'iem neesot vien-otas v$zijas, k"dai vajadz!tu b#t med$bu saimniec$bai, vi'i par maz iesaist"s saimniec$bas veido%an" un, ja iesaist"s, tad tikai kritiz!. Citi vaino Zemkop$bas mini-striju (ZM), Valsts me&a dienestu (VMD) vai valsti kopum". Kas vain$gs med$bu saimniec$bas probl!m"s un vai to sagaida gai%"ka n"kotne? K"da ir valsts un med-nieku atbild$ba?

:/(;*">$&-/&5'-I46&J&8$*%+9Par vienu no noz%m%g$kaj$m

probl!m$m tiek uzskat%ta med%bu iecirk(u sadrumstalot%ba, administrat%vais slogs, kas j$izcie" ikvienam med%bu kolekt%vam un liel$

Rud$te Vasile, Vilnis Jaunzems,“M!rkul"$u“ saimnieki

„M"rkul$*us“ %ovasar mednieki iecie-n$ju%i k" v!l nekad. J#lija s"kum" uz no-metni „Vanaga acs” sabrauca 42 jaunie

mednieki, bet p!c m!ne%a 12. Latvijas Mednieku sv!tkos „Minhauzens” te pul-c!j"s jau 4000 mednieku un vi'u l$dzju-t!ju no visas Latvijas.

K(>.+3.&J&>.53-.=9;$%&+/$­59=-#<&+</,-34#<>%

Jauno mednieku nometne „Vanaga acs”, kura notiek Med%bu saimniec%bas att%st%bas fonda (MSAF) atbalstu, "ogad notika jau ceturto reizi. Nometne sp!jusi sapulcin$t gan zin$tk$rus jaunie"us, gan erud%t$kos speci$listus no da,$d$m jom$m, vi(u vid& ir Valsts me,a dienesta darbinieki, Latvijas Valsts me,zin$tnes instit&ta „Silava” zin$t-nieki, ornitologi, kinologi, med%bu trofeju apstr$des speci$listi, t&risma un orient!"a-n$s sporta treneri, med%bu "au"anas sporta meistari.

1pa"s prieks, ka jaunie"us gan k$ dal%b-niekus, gan br%vpr$t%gos pal%gus izdev$s iesaist%t mednieku sv!tkos „Minhauzens”. Ja p!rn „Vanaga acs“ komanda sv!tku sa-cens%b$s piedal%j$s $rpus konkurences, tad "ogad „vanagac!ni“ start!ja k$ pilnv!rt%ga mednieku komanda, kas pak'$v$s visp$r!-jam v!rt!jumam. +au"anas discipl%n$s vi(us pavad%ja instruktors. Rezult$ti neizpalika, piem!ram, Anastasija Mosjagina starp 76 dal%bniekiem izc%n%ja 8. lab$ko rezult$tu

"au"an$ pa nekust%gu m!r#i 100 m att$lu-m$, savuk$rt J$nis Spro)is ierindoj$s 24. viet$ "au"an$ pa skrejo"o degunradzi 100 m att$lum$.

Vair$ki „Vanaga acs” nometnes dal%b-nieki sv!tkos piedal%j$s k$ br%vpr$t%gie pa-

l%gi. M&supr$t, "% saikne j$turpina, jo mednieku sv!tku virsuzdevums ta*u ir piesaist%t jaunie-"us medniec%bai un nod-ro"in$t mednieka amata p!ctec%bu un p$rmanto-jam%bu.

2oti ceram, ka „Va-naga acs” nometne „M$rkul%*os” notiks ar% n$kamgad. Pirmos da-l%bnieku pieteikumus esam jau sa(!mu"i, k$ ar% vietu nometn! apso-l%j$m tiem, kuri p!c izlo-zes rezult$tiem netika uz "$ gada nometni.

!8"+6<& /96(L$34& -.%$-%+9#4%&BMN&;/98,/4+9@-.&&

12. Latvijas Mednieku sv!tku „Minhau-zens” r%ko"anai tika sa(emts MSAF un La-tvijas mednieku asoci$cijas atbalsts. Liela pateic%ba pien$kas sporta kluba „M$rku-l%*i” biedriem un vi(u otraj$m pus!m, ar kuru pal%dz%bu sv!tku programmu izdev$s izveidot pies$tin$tu un interesantu. Pl$no-"anas darbu s$k$m pag$ju"$ gada novembr% un p!c tam tik$mies regul$ri reizi m!nes%.

Sv!tku r%ko"an$ pal%g$ n$ca ar% Straupes inform$cijas centra 'audis, kas g$d$ja par r%kot$ju speci$lajiem t!rpiem un vad%ja Minhauzentirgu. Kopum$ „Minhauzena” organiz!"an$ iesaist%j$s ap 130 br%vpr$t%-

go, kuri piedal%j$s sacen-s%bu r%ko"an$, ties$"an$ un kult&ras programmas izveid!.

Sv!tkos %pa"i pie-dom$j$m par pa"$m maz$kaj$m mednieku atvas%t!m, kur$m tika pied$v$ta iesp!ja darbo-ties D,ung'u pils!ti($. Pirmo reizi tika organi-z!ta atsevi"#a discipl%na gan mednieku siev$m, gan b!rniem. Visus sv!t-ku pas$kumus var!ja izbaud%t ar% tie mednieki, kas piedal%j$s "au"anas discipl%n$s.

+ogad izv!l!t$ sv!tku 3frikas t!ma tik veiksm%gi sasauc$s ar Pasaules futbola *em-pion$ta norises vietu un svelmaino vasa-ru, ka daudzi sv!tku dal%bnieki vaic$ja, k$ mums tas izdevies. Nevaram lepoties ar lai-ka pare)u sp!j$m, k$ ar% nebij$m sekoju"i futbola jaunumiem. T$ vienk$r"i bija lai-m%ga sakrit%ba, par kuru pa"i joproj$m ne-beidzam br%n%ties. Priec$jamies, ka 3frikas t!ma pal%dz!ja atrais%ties mednieku rado"a-jam garam, kas izpaud$s gan muzic!"an$, gan dejas m$ksl$.

birokr$tija, kas rada probl!mas ne tikai med-niekiem, bet ar% pa"$m valsts instit&cij$m. Jo vair$k birokr$tijas, jo vair$k nepiecie"ami materi$lie un .ziskie resursi. S&dzamies, ka VMD netiek gal$ ar darbiem – laik$ nepie-"#ir licences, dokumentos pie'auj k'&das, p$r$k lielus materi$los l%dzek'us iegulda dz%vnieku uzskait! (tiek ap"aub%ta ar% uzskai-tes efektivit$te) utt.. Probl!ma j$mekl! dzi'$k – valst% kopum$. Bija laiks, kad rad$s ska'i un skaisti sauk'i: „Nost ar birokr$tiju!“ Kas ir main%jies? Vai sauk'iem sekoja risin$jumi? Birokr$tija joproj$m ze' un plaukst, un VMD nav iz(!mums.

Kas veido noteikumus? Ikviens atbild!s, ka likumus, noteikumus veido Zemkop%bas ministrija. Iepaz%stoties ar ZM Me,a apsaimnieko"anas un med%bu noda'as pien$kumiem, paveras iespaid%gs saraksts: politikas pl$no"ana, normat%vo aktu un priek"likumu izstr$de, ties%bu aktu efektivit$tes nov!rt!"ana, situ$cijas izv!rt!"ana (me,a resursi, monitorings,

saglab$"anas un aizsardz%bas pas$kumi), konsult$ciju snieg"ana, sabiedrisk$s attiec%bas utt.. Noda'$ str$d$ pieci cilv!ki, no kuriem tikai viens nodarbojas ar med%bu saimniec%bas jaut$jumiem. K$ds varb&t atmet%s ar roku un teiks, ka nav j!gas cer!t uz sak$rtotu med%bu saimniec%bu, ja mums pat nav .zisko resursu, kas to var!tu izdar%t, tom!r "eit j$paskat$s mazliet dzi'$k. Varb&t probl!ma ir kaut kur citur? Varb&t nepareizi sadal%ti pien$kumi?

0.53-.6-&J&6</&#O%<&8-.5(6I-HPSRS vald%"anas laik$ valsts noteica,

ko un k$ dar%t. Indiv%dam nebija v!rt%bas, visu noteica kolekt%va intereses, kuras re$li de.n!ja augst$k$ vara. Tagad m!s dz%vojam demokr$tisk$ valst%, par kuras pamatu tiek sludin$ta tautas vara. Par demokr$tijas re$lo eksistenci vienm!r var diskut!t, bet m!s nevaram noliegt, ka "obr%d ir iesp!ju un viedok'a br%v%ba, kurai ide$l$ situ$cij$ b&tu j$izpau,as ar% sava veida darb%b$, r%c%b$.

Ta*u liel$k$ da'a joproj$m gaida, ka k$ds visu izlems vi(u viet$. Ir tikai da,i mednieki, entuziasti, kas iesaist$s med%bu saimniec%bas veido"an$. Piem!ram, Med(a aizsardz%bas pl$na apspried! piedal%j$s vien p$ris med-nieku. Diskusijas laik$ pat rad$s ideja visp$r aizliegt med(a med%bas, jo "$da viedok'a paud!ju bija vair$kums. Tom!r, pateicoties to da,u mednieku iebildumiem, apspriede beidz$s par labu med(a med%bu atbalst%t$ji-em.

V!l viens piem!rs. Att%stoties interne-ta videi, par$d$s daudz aktu$lu rakstu gan par med%bu saimniec%bu, gan par da,$d$m izmai($m likumos. Mednieki tos lasa, bet koment$ru maz. Tas ta*u neko nemaks$! Nav j$iet uz veikalu, j$p!rk laikraksti vai ,urn$li. Ieej internet$, lasi un izsaki savu viedokli. Ar to ir j$s$k. Vismaz j$pau, savi uzskati, k$ med%bu saimniec%bai j$att%stas. Jo vair$k viedok'u, jo liel$kas iesp!jas, ka k$ds tajos ieklaus%sies un viedok'u sadursm!s rad%sies ar% risin$jumi.

>03%./(3%56<'(/-23.2%?6<-/(;-'?2=:

„Vanaga acs” laik! visi b"rni var"ja izm"%in!t &au&anuar da'!diem iero(iem un da'!d!s distanc"s.

Ieskatieties, kas par l"cienu p!ri krokodilam!

52010 (3)

Port"ls Allforhunt.com sadarb$b" ar Lat-vijas Mednieku asoci"cijas bezmaksas infor-mat$vo izdevumu „Jakts“ organiz! konkur-su „Interesant"kie med$bu st"sti“. Konkurs" piedal"s katrs re-istr!tais port"la lietot"js, kur% Allforhunt.com ievietojis savu st"stu par med$bu pieredzi. Konkurss ilgst l$dz %" gada 30. novembrim.

Konkursa m!r#is ir noskaidrot interesan-t$kos med%bu st$stus, kuros var b&t atainoti gan neseni, gan sen$ki notikumi. Katrs re)is-tr!tais lietot$js var pievienot tikai savu rakst%to mednieku st$stu. Ja viens lietot$js ir ats&t%jis vair$kus st$stus, katrs tiks v!rt!ts atsevi"#i. Konkursa r%kot$ji aicina st$stam, ja iesp!jams, pievienot ar% raksturojo"u fotoatt!lu.

St$stu var ievietot sav$ re)istr!taj$ pro.l$.

Ta*u var iest$ties ar% nev!lams att%st%bas scen$rijs medniekiem – "za'o" organiz$cijas zels un plauks. T$ saucam$ za'$ dom$"ana tiek pretnostat%ta med%b$m, lai gan t$ nav pareiza nost$ja. Var paredz!t, ka "za'ajiem" b&s vair$k naudas un varas. Jau tagad vi(u lobisms ir daudz sp!c%g$ks par mednieku bals%m. Ik pa laikam var dzird!t viedokli, ka kaut kas ir j$aizliedz, un k$du dienu var rasties situ$cija, ka aizliegs, neizv!rt!jot, vai tas ir pareizi, jo mednieki neiejauksies vai ar% b&s p$r$k mazsp!c%gi.

G$#$5'9@%&%$8%&*(;-#%ASV var lepoties ar att%st%tu med%bu

saimniec%bu, kuras pan$kumu atsl!ga ir veiksm%gs lobisms. Lobisms ir ilgtermi(a un koordin!ta darb%ba, atbilsto"i sp!k$ eso"ajiem likumiem, kuru veic ar m!r#i ietekm!t publisko l!mumu pie(em"anu, iz-mantojot tie"u attiec%bu veido"anu, instru-mentu un inform$cijas lieto"anu, lai veidotu dialogu ar publisko l!mumu pie(!m!jiem.

Katram indiv%dam ir savas intereses. Apvie-nojoties ar citiem indiv%diem, veidojas gru-pas, kas var izmantot re$lus meh$nismus, ietekm!jot l!mumu pie(em"anu. +eit j$run$ ar% par valsts atbild%bu, jo lobisms nevar att%st%ties, ja valsts neatbalst%s sabiedrisk$s organiz$cijas, tom!r iniciat%vai un v!lmei darboties j$rodas pa"u mednieku vid&.

Viens no iesp!jamiem risin$jumiem ir profesion$las mednieku asoci$cijas veido"ana. Da'u politikas pl$no"anas un izstr$des funkciju nodo"ana asoci$cijai, ku-rai b&tu liel$kas iesp!jas apvienot da,$das viedok'u grupas, t$d!j$di priek"likumus var!tu veidot diskusiju ce'$. Mednieki b&tu politikas pl$not$ji un veidot$ji, bet valsts no sevis no(emtu da'u pien$kuma sloga. +aj$ gad%jum$ %pa"i j$uzsver valsts atbalsts, jo valstij j$v!las main%t funkciju sadali, bet pa"iem medniekiem j$n$k ar iniciat%vu "$das asoci$cijas veido"an$. Kas main%s valsts at-tieksmi, ja ne m!s pa"i?

Interesant"ko med$bu st"stu konkurssTas tiek public!ts tikai p!c tam, kad to aktiviz! port$la administrators.

St$stu v!rt!"an$, kuru veiks port$la Allfor-hunt.com redakcija, tiks (emta v!r$ ar% port$-la lietot$ju atzin%ba (zvaigzn%tes pie raksta) un koment$ru skaits, kas liecina par raksta rad%to interesi. Katru m!nesi redakcija noteiks 2 la-b$kos st$stus, kuru autoru v$rdi tiks public!ti port$l$. Ar uzvar!t$jiem redakcija sazin$sies person%gi. P!c redakcijas ieskatiem interesant$-kie st$sti, iesp!jams, tiks public!ti ar% izdevum$ „Jakts“.

Port$ls Allforhunt.com interesant$ko raks-tu autoriem sag$d$jis veicin$"anas d$vanas – port$la kr&z%ti un saldumus. Ja nepiecie"ams, port$ls .nans!s veicin$"anas balvu pieg$des izdevumus.

Mednieku st"sti vislab"k rais"s omul$g" komp"nij" ar attiec$g"m piedev"m, ta*u ne vi-siem lemts %o br$&us izbaud$t. „Jakts“ pied"v" aizraujo%u st"stu par stirn"&u med$b"m 0e-hij", kuru Eiropas mednieku port"l" yeswe-hunt.eu public!jis mednieks Tonijs Gr#bers no V"cijas.

P.*O@<>%&<'&>.59;4>Diezgan kaitino"i. Jau ned!'$m ilgi stipri l%st

un ir p$r$k v!ss j&lija beig$m. Nav pat skaidrs, vai stirn$m riests ir s$cies pa"u med%bu plat%b$s, vai tas jau ir beidzies. T$d!' bez liekas dom$"a-

nas pie(!mu pied$v$jumu no k$da drauga med-nieka doties l%dzi uz 4ehiju. Vi(" ir sa(!mis pri-v$tu uzaicin$jumu piedal%ties stirn$,u med%b$s.

300 km starp Nirnbergu un Boh!mijas me-,iem neko daudz nemaina laika apst$k'os. Vis-maz nel%st br%d%, kad ierodamies 4ehijas pils!ti-($ Klatovij$. Mans draugs Volfgangs rezerv!jis istabas viesn%c$, kas atrodas tirgus laukum$. Lai gan viesn%ca nepied$v$ ekstravagantu luksu, t$ ir labi iek$rtota un gaum%gi atjaunota, l%dz%gi k$ pati pils!ta un apk$rtnes miesti(i.

Dodamies uz Med%bu dienestu, lai tiktu gal$ ar formalit$t!m, proti, apdro"in$"anu. Mana V$cijas apdro"in$"ana darbojas ar% 4ehij$, ta*u viet!jie dienesta p$rst$vji tik un t$ uzst$j, ka man j$ieg$d$jas ar% viet!j$ apdro"in$"ana. Ie-sp!jams, ka t$da attieksme ir v!l padomju !ras paliekas, ta*u varu at'auties ar% samaks$t par ap-dro"in$"anu pras%tos 20 eiro. Tad ejam uz domi, lai sa(emtu med%bu at'aujas, kas, lai ar% prasa daudz laika, tom!r izr$d$s pietiekami vienk$r"i. Vien%gais, kas ir nepiecie"ams – mans iel&gums un Eiropas "aujamiero*u pase.

Beidzot esam ce'$ uz med%bu vietu. Maza-jam „Suzuki“ nav viegli pa nel%dzenajiem ce'iem braukt cauri pe'#!m. Pirmo vakaru pavad$m med%bu plat%b$s. Man paka' atbrauc viet!jais mednieks Mareks, bet Volfgangs pievienojas Milanam. Braucot gar laukiem un cauri me-,iem, jau redzam daudz dz%vnieku: stirnu kazas ar kazl!niem, jaun$s kazi(as, ta*u stirn$,us v!l nemana.

Mareks p!k"(i aptur auto. Vi(a labi tren!-

t$ acs ir kaut ko paman%jusi. Mednieks pa(em binokli un p$rl&ko plat%bu. Tur ir stirnn$zis, ta*u redzama tikai vi(a galva. Dz%vnieks m&s ir paman%jis un tagad uzman%gi nov!ro. “Jauns,” nosaka Mareks un turpin$m ce'u.

Q-8$%&6IO5$%P!d!j$s dien$s "eit ir pamat%gi lijis, ta*u no

r%ta lietus mit!jies. Saule silda, un atliek cer!t, ka med%bas izdosies. “M!)in$sim dz%vniekiem pieiet?” jaut$ju, bet Mareks purina galvu, sakot, ka v!l ir p$r$k slapj". Man vi(am j$uzticas, lai gan biju cer!jis med%t ar pieie"anu. Tik pat labi

var!ju s!d!t torn% ar% pie sevis m$j$s.Izk$pjam no ma"%nas. Es v!los uztais%t p$ris

bil,u, Mareks pa(em manu plinti, kas nav piel$-d!ta. K$ v!l$k izr$d$s t$s bija divas lielas k'&das. Izejam cauri me,am un sasniedzam lielu p'avu. S$kam virz%ties uz med%bu torni, lavier!jot starp siena ru''iem. V!l viena k'&da... Mareks apst$jas, pa#er binokli un *ukst: “Buks, liels buks. +auj!” Pat ar neapbru(otu aci redzams, ka m&su priek-"$ st$v sp!c%gs stirn$zis un tam l%dz$s – kazi(a. Ta*u par "au"anu nevar b&t ne runas. Ne jau t$d!', ka neuzticos sav$m sp!j$m tr$p%t 120 m att$lum$, jo regul$ri dodos uz "autuvi un esmu ieguvis diezgan labu pieredzi ar% 3frik$. K$ gan lai "auju, ja Marekam ir mans ierocis?!

Mareks no(em no pleca plinti un grib to pa-sniegt man, bet kust%ba nodod m&su kl$tb&tni. 3zis un kaza sastingst un skat$s m&su virzien$. Pa(emt plinti, izvilkt aptveri no somas, ielikt to ieroc%, piel$d!t to, ieplecot un not!m!t... tas nav iesp!jams! T$d!' vien%gais, ko varu dar%t – pa(e-mu savu fotokameru un no.lm!ju, k$ $zis kop$ ar kazu aizlec, bet Mareks dusm%gi groza galvu.

K(/>4*%&;<6%&J&R(+(6$>./4„Fie, .e – .e, .e, .e – .e, .e.“ Varb&t piesvil-

po"ana pievilin$s k$du stirn$zi med%bu tornim. Pagaid%t tr%s min&tes, tad atk$rtot svilpienus... Pr$t$ ien$k k$da buku piesvilpo"anas pam$c%ba: “Pirms m!)in$t stirn$zi piesaukt, p$rliecinieties, ka viet$, kur atrodaties, esat nok'uvis p!c iesp!-jas klus$k un nepaman$m$k.” Nu... m!s nebi-j$m ska'i, toties sac!l$m lielu jezgu.

Gaid$m. V!rojam rieto"o sauli, apk$rtne ie-g&st zeltainu nokr$su. P!k"(i, it k$ uzrodoties no nekurienes, pa"$ lauka vid& par$d$s $zis un skat$s m&su virzien$.

„Fie,“ Mareks uzman%gi iep&" svilp%t!. 3zis sastingst un raug$s uz m&su pusi, it k$ to b&tu nob&rusi pati ledus karaliene. Atskanot n$ka-majam “Fie”, buks vairs nevar iztur!t. K$ k$ds to vilktu aiz auklas, tas s$k rik"ot med%bu tor(a virzien$. Mareks nevar attur!ties, klusi nepa-smejoties. Pats esmu tik satraukts, ka turpinu notieko"o .lm!t, pavisam aizmirstot par ieroci. “Labs buks?” es vaic$ju, jo nav viegli dz%vnieku saskat%t caur kameras objekt%vu. “N!, norm$ls,” skan atbilde. Ne tas, ko redz!j$m iepriek", t$d!' turpinu .lm!t un fotograf!t.

Pa to laiku buks jau nok'uvis gandr%z zem med%bu tor(a. M!s redzam, cik tas ir zi(k$r%gs un vienlaikus k'&st ar% nikns. “Kur ir kaza? Kas mani "urp vilin$jis? Es dzird!ju kazu saucam, ska'i un skaidri, un nevienas "eit nav!” "#iet $zis saka, un es saprotu, ko vi(" ar to dom$. Tom!r

pat riesta apreibin$tam bukam ir savs lepnums. To vairs nevar piem$n%t, un tas noz&d me,$. Mareks atkal p&" svilp%t!, bet buks vairs „neu-z#eras“.

Volfgangam veicies lab$k. Vi(" redz!jis p$ris labu dz%vnieku, bet grib!jis nomed%t sp!c%gu buku, t$d!' ar% vi(am vakars beidzas bez med%juma.

?-.+<%S&*-.+<%

Modin$t$js zvana *etros no r%ta, un man jau uzreiz ir skaidrs, ka "odien b&s liela vil"an$s, jo $r$ l%st. M!s apbrauk$jam plat%bas, bet nav pat iesp!jams doties uz med%bu torni. T$d!' doda-mies atpaka' uz viesn%cu, un es izmantoju ie-sp!ju k$rt%gi izgul!ties. Jebkur$ gad%jum$ biju p$r$k noguris, lai las%tu vai skat%tos TV seri$lus, kas dubl!ti *ehu valod$. Tagad man ir skaidrs, k$p!c amerik$(iem tik smiekl%gas "#iet .lmas, kas dubl!tas v$ciski.

Kad pamostos, lietus ir pierimis, un m!s atkal dodamies med%t. Ta*u med%bu torn% at-kal l%st. Mareks s$k svilpt, m!)inot pievilin$t $zi, bet man jau "#iet, ka vi(" to dara tikai manis d!'. Med%b$m atlicis tikai n$kamais r%ts.

K" Tonijs Gr#bers 0ehij" med$ja "zi:"5"#4&;/959

R%ts ir skaidrs. Gribu g&t pan$kumus un no-lemju, ka j$dodas uz vietu, kur pirmaj$ vakar$ tik p$rliecino"i izdev$s piesvilpt $z%ti. +oreiz visu savu uzman%bu velt%"u med%b$m. L!n$m dodos gar me,u, uzr$pjos med%bu torn% un gaidu. P&"u svilp%t!, nu glu,i k$ p!c instrukcijas. Neesmu radis agri celties, tap!c man j$nop&las notur!t acis va'$, lai gan gul!ju visu iepriek"!jo dienu. Pr$toju pie sevis, kur" no $,iem par$d%sies – sp!c%gais, kuru satik$m pirmo, vai zi(k$r%gais, kas n$ca v!l$k? Ta*u tam nav noz%mes, jo v!los kaut ko nomed%t, lai viet!jie mednieki man nav brauk$ju"i l%dzi par velti.

Lai gan esam viet!jo mednieku uzaicin$ti, ir ierasts, ka viesmednieki atst$j nelielu nodevu p$-ris simtu eiro apm!r$. +% nauda viet!jiem ir 'oti svar%ga. Kam!r par to dom$ju, no siena ru''a aiz-sega par$d$s kazi(a. Iedom$jos – ja jau tur ir ka-zi(a, tad ar% $z%tis neb&s t$lu, un mana sirds s$k sisties strauj$k. Kazi(a l!n$m izn$k klajum$ un tik tie"$m – tai seko buks. 3zis? Tas pats, kuru

redz!j$m pirmo? Tam nav noz%mes. Es metu mal$ binokli, palai,u va'$ kameru un gatavojos "aut, atdro"inot ieroci. 3zis v!l ir lab$ gabal$ no kazas un m!)ina to no#ert. Pie sevis dom$ju: “Ja tu apst$sies...” Es izelpoju taj$ br%d%, kad $zis bez redzama iemesla nogu'as. Tagad redzama tikai t$ galva un mugura.

+#iet, ka ar% kazai tas net%k, jo t$ pagrie,as un dodas vi(a virzien$. Buks s$k slieties k$j$s, bet mans "$viens visu samait$. Stirn$zis nokr%t, lai ne-kad vairs nepieceltos. It k$ saprotot, kas noticis, kaza v!l k$du br%di st$v, tad nikni pal&kojas man$ virzien$ un noz&d me,$. Tobr%d nodom$ju, ka tas nebija lab$kais veids, k$ ieg&t med%jumu, bet tad jau mani p$r(!ma prieks par labu "$vienu un to, ka p!d!j$ br%d% tom!r ieguvu savu med%jumu.

Mareks bija dzird!jis "$vienu un ierad$s kop$ ar savu suni Mirku, kuram nevajadz!ja str$d$t, jo $zis gul!ja tur, kur nokritis. Ar% Volfgangam izdev$s nomed%t buci(u, dr%z$k gan aiz cie(as pret saimniekiem, nevis trofejas d!'. T$ ar% bei-dz$s m&su stirn$,u med%bas 4ehij$.

Izmantota inform!cija no yeswehunt.eu, Ne-wsletter July/August

6 2010 (3)

Eiropas Komisija pie%)$rusi 5,3 miljo-nus eiro Skandin"vijas projektam “Inva-z$v" jenotsu'a (Nyctereutes procynoides) apsaimnieko%ana Zieme(eiropas valst$s”, lai %iem dz$vniekiem ne(autu izplat$ties Zviedrij", Norv!-ij" un D"nij", k" ar$ ie-robe&otu to skaitu Somij". Jenotsu'i no-dara b#tisku ekolo-isku kait!jumu Eiro-pas viet!jai faunai.

Jenotsu(u %st$s m$jas ir Austrum$zija, ta*u 1930. – 1950. gados Padomju Savie-n%bas rietumu rajonos to s$ka audz!t k$ ka-,okzv!ru. Nesen "is dz%vnieks ierindots simts viskait%g$ko invaz%vo sugu sarakst$.

Jenotsu(i nodara b&tisku ekolo)isku kai-t!jumu Eiropas viet!jai faunai, t$p!c nepie-

Dzin!jmed$bu laik", r$kojoties ar med$bu %aujamieroci, j"iev!ro dro%$bas pras$bas, kuras nosaka Ministru kabineta pie'emtie Med$bu noteikumi (23.12.2003. Nr. 760). „Jakts“ atg"dina svar$g"kos dro-%$bas noteikumus.

Med%bu plat%b$s aizliegts atrasties ar lieto-"anai sagatavotu med%bu "aujamieroci (iz(e-mot &densputnu med%bas publiskaj$s &dens-tilpn!s) vai med%bu r%kiem, ja nav sa(emta med%bu ties%bu lietot$ja at'auja. Pirms un p!c med%b$m med%bu "aujamierocis ir izl$d!ts – patronu pado"anas meh$nism$ (aptver! vai cilindr$) un patrontelp$ mun%cija nav iel$d!ta – un iesai(ots. Med%bu iecirk(a teritorij$ p$r-vad$ izl$d!tu med%bu "aujamieroci.

Mednieks ar med%bu "aujamieroci jebkuros apst$k'os r%kojas, k$ ar piel$d!tu. M!dz teikt, ka nepiel$d!ta bise "auj vienreiz, t$p!c j$p$r-liecin$s, vai ierocis tie"$m ir izl$d!ts. Aizliegts lietot med%bu "aujamieroci ar tehniskiem de-fektiem, t$ nov!r"ot iesp!ju savainot sevi vai citus.

Med%bu "aujamieroci piel$d!jot vai izl$-d!jot, t$ stobram j$b&t v!rstam uz aug"u vai uz leju. P!c med%bu iero*a piel$d!"anas to nodro"ina ar dro"in$t$ju. Piel$d!jot med%bu "aujamieroci, mednieks p$rliecin$s, vai stobra kan$ls ir br%vs. Aizliegts lietot patronas ar kap-sel!m, kuras nav l%dz galam iespiestas *aul%tes kapseles ligzd$. Ja "aujot patrona nespr$gst, med%bu "aujamieroci at'auts atv!rt ne $tr$k k$ p!c 8 sekund!m. Aizliegts "aut no vair$kiem stobriem vienlaikus, k$ ar% tur!t divus pirkstus vienlaikus uz ab$m med%bu "aujamiero*a m!-l%t!m.

Aizliegts "aut uz neskaidri redzamu m!r#i (piem!ram, tums$, pret sauli, uz dz%vnieku, ko aizsedz koku un kr&mu zari, z$le). Lab$k, lai dz%vnieks dodas t$l$k, nevis visiem iesp!ja-miem l%dzek'iem m!)in$t to ieg&t, apdraudot

citu dro"%bu. Dzin!jmed%b$s piedal$s daudz cilv!ku, t$p!c medniekam j$b&t p$rliecin$tam par katru savu "$vienu. Pirms "$viena j$p$rlie-cin$s, vai "au"anas virzien$ neatrodas cilv!ki, m$jdz%vnieki, transportl%dzek'i, !kas vai ce'i, pa kuriem p$rvietojas cilv!ki un transportl%-dzek'i. +os nosac%jumus iev!ro, ar%, t!m!jot ar nepiel$d!tu ieroci.

Aizliegts "aut valsts robe,as virzien$, ja iz"aut$ lode saska($ ar med%bu "aujamiero*a tehnisko raksturojumu tie"$ t!m!jum$ var tr$-p%t valsts robe,as josl$ vai "#!rsot valsts robe,u.

K$pjot med%bu torn% un nok$pjot no t$, k$ ar% pirms "#!r"'a (piem!ram, gr$vja, ,oga, strauta) p$rvar!"anas med%bu "aujamieroci izl$-d!. Protams, tas var izklaus%ties nevajadz%gi un #!p%gi, ta*u, ja pa me,a stigu p$rvietojas vair$ki mednieki, bet viens, k$pjot p$ri gr$vim, pakr%t un ierocis nejau"i iz"auj? Aizliegts pasniegt pie-l$d!tu med%bu "aujamieroci citai personai.

Med%bu "aujamieroci at'auts izmantot tikai "au"anai. Iesp!jams, ka tas var "#ist mu'#%gi, jo kam gan citam var izmantot "aujamieroci, ja ne "au"anai, ta*u ir biju"i gad%jumi, kad mednieki izc!lu"ies, m!)inot nosist za#i ar laidi, rezult$t$ sa"aujot pa"i sevi.

Med%bas aizliegts organiz!t sliktas redzam%-bas apst$k'os un v!tras laik$ – tas j$zina katram med%bu vad%t$jam.

Persona, kas vada dzin!jus, p$rzina med-nieku l%nijas izvietojumu. Dzin!jiem aizliegts atrasties mast$ ar piel$d!tiem med%bu "aujam-iero*iem un "aut uz med%jamo dz%vnieku, iz-(emot gad%jumus, kad viens vai divi mednieki izseko sa"autu dz%vnieku, k$ ar% vilku, l&"u un me,ac&ku med%b$s, kad dzin!js ir tikai viens mednieks ar su(iem. +aj$ gad%jum$ dzin!jam j$p$rzina masts un mednieku l%nijas izvieto-jums.

Alni un staltbriedi at'auts "aut tikai ar med%bu lodi. (Norma sp!k$ l%dz 2010.gada 31.decem-brim, kad s$ks darboties jaunas pras%bas)

Dzin!jmed%b$s medniekiem pie virsdr!bju aug"da'as j$b&t spilgtas kr$sas elementiem, bet dzin!ju ap)!rbam dz%"anas laik$ spilgti j$izce'as uz apk$rt!j$ fona. Dzin!jmed%b$s med%bu vad%t$ja pien$kums ir neat'aut dzi-n!jmed%b$s piedal%ties medniekam, kam nav oran,as vai dzeltenas luminisc!jo"as kr$sas vestes, cepures vai ap)!rba elementu - vismaz triju centimetru platas cepures lentes vai len-tes ap piedurk(u aug"da'$m -, un dzin!jam, kam nav ap)!rba, kas spilgti izce'as uz apk$r-t!j$ fona. +% pras%ba ir ieviesta tikai un vien%-gi pa"u mednieku dro"%bai, lai tie me,$ viens otru lab$k redz!tu.

Pie kritu"a a'(a, staltbrie,a, me,ac&kas vai stirnas p!c "$viena dr%kst pieiet ar piel$d!tu ieroci, tuvojoties dz%vniekam tikai no mugur-puses. Tas ir mednieka dro"%bai gad%jum$, ja ievainotais dz%vnieks lec k$j$s un uzbr&k.

Aizliegts veidot mednieku l%niju uz 1. un 2. "#iras valsts autoce'iem, k$ ar% uz "o auto-ce'u zemes nodal%juma joslas. +is nosac%jums attiecas uz satiksmes dro"%bu, lai uz "osejas, pa kuru p$rvietojas autotransports, piem!ram, neizskrietu me,ac&ku bars, kuru trenk$ med%bu su(i.

Masta dz%"anas laik$ medniekam vai dzin!-jiem aizliegts iziet uz stigas vai ce'a, vai to pre-t!j$ pus!, ja tur atrodas mednieku l%nija, k$ ar% patvar%gi main%t vai atst$t atra"an$s vietu, nenogaidot dz%"anas beigu sign$lu. Protams, katram medniekam, atrodoties nor$d%taj$ viet$, j$zina mednieku l%nijas izvieto"anas virziens un blakus eso"o mednieku atra"an$s vieta, t$d!', nost$joties uz masta, j$pam$j kai-mi(iem, lai zin$tu, kur katrs atrodas.

At'auts "aut tikai sektor$, kur" nep$r-sniedz 70° uz ab$m pus!m no perpendikula pret mednieku l%niju mast$ vai $rpus masta. Aizliegta "au"ana pa mednieku l%niju (l$di(" vai t$ da'a nedr%kst lidot tuv$k par 15 m no mednieka).

+au"ana uz med%jamo dz%vnieku at'auta mast$ vai, ja med%jamais dz%vnieks "#!rsojis mednieku l%niju, $rpus masta. +au"anu mast$ p$rtrauc, ja dzin!ji atrodas tuv$k par 200 m no mednieku l%nijas.

Ar gludstobra med%bu "aujamieroci dr%kst "aut uz med%jamo dz%vnieku, kur" atrodas tu-v$k par 50 m no "$v!ja. At'auts "aut uz me-d%jamo dz%vnieku att$lum$, kas ir puse no att$luma starp blakus st$vo"iem medniekiem, nep$rsniedzot maksim$lo "au"anas att$lumu. +aut uz med%jamo dz%vnieku blakus st$vo"a mednieka "au"anas sektor$ at'auts tikai tad, ja blakus st$vo"ais mednieks iz"$vis visas med%bu "aujamieroc% ietilpsto"$s patronas.

Aizliegts piel$d!t med%bu "aujamieroci pirms nor$d%t$ med%bu s$kuma laika. Dzi-n!jmed%b$s med%bu "aujamieroci at'auts pie-l$d!t, tikai nost$joties nor$d%taj$ st$vviet$ un tikai p!c tam, kad gar$m pag$ju"i visi med%-bu dal%bnieki. Medniekam, lencot med%jamo dz%vnieku, at'auts p$rvietoties ar piel$d!tu med%bu "aujamieroci, ja nav kl$t citu med%bu dal%bnieku. Med%bu "aujamieroci izl$d! pirms aizie"anas no mednieka st$vvietas. P$rg$jie-n$ med%bu "aujamieroci nes tikai izl$d!tu, ar stobru uz aug"u vai uz leju vai atv!rtu. Aiz-liegts iek$pt transportl%dzek'a kravas kast! vai piekab! un izk$pt no t$s, turot rok$ vai plec$ med%bu "aujamieroci.

Bez med%bu vad%t$ja at'aujas aizliegts sekot ievainotam med%jamam dz%vniekam. Su(a ap-rietam ievainotam dz%vniekam dr%kst tuvoties tikai viens vai divi med%bu vad%t$ja nor%koti mednieki.

Me,$ br%vi var p$rvietoties jebkur", t$d!' j$izturas ieciet%gi pret tiem, kas ned!'as noga-l! dodas uz me,u s!(ot. S!(ot$jiem j$izskaid-ro, ka me,$ notiks med%bas un k$ vi(iem "aj$ gad%jum$ r%koties. „Jakts“ nov!l b&t uzman%-giem un atbild%giem, baudot dzin!jmed%bu priekus!

Mednieka gaitas me&" nosaka gadalaiku mai'a un at(aut"s med$bas. August" jau no-tikusi p$(u med$bu sezonas atkl"%ana, bet 1. oktobr$ mednieki gatavojas %oruden pirma-j"m dzin!jmed$b"m, kuru sezona ilgs l$dz 31. martam. Katram med$bu dal$bniekam der zin"t, ka dzin!jmed$bas ir gan iecien$t"kais, gan ar$ viens no visb$stam"kajiem med$bu ve-idiem Latvij".

Dzin!jmed%bas Latvij$ ir viens no vispopu-l$r$kajiem med%bu veidiem, kas teju aizrauj vai katru mednieku. Daudzus "%s med%bas piesaista k$ kolekt%vs pas$kums, kad var san$kt kop$, lai spriestu, dal%tos pieredz! un med%tu. Ne maz$k svar%gs ir apst$klis, ka sezonas s$kum$ var med%t gandr%z visu, kas iek'auts med%jamo dz%vnieku sarakst$ (iz(emot medni, kuru med% pavasar%, un l&si, kura med%bu sezona s$kas 1. decembr%). Dzin!jmed%b$s ir iesp!ja tikt pie med%juma ar% tiem, kuriem nav paveicies, jo med%bu nosl!gu-m$ notiek vienl%dz%ga ga'as sadale. Med%bas ar dzin!jiem ir dinamisks pas$kums, t$p!c vair$k piem!rots medniekiem, kam nepietiek paciet%-bas stund$m ilgi s!d!t med%bu torn% un v!rot bar%bas lauci(u, jo dzin!jmed%b$s rodas tik daudz iesp!ju redz!t dz%vniekus, uziet to p!das, aprun$joties ar dzin!jiem, uzzin$t kas notiek

Dzin!jmed$bu plusi un m$nusimast$ u.c.

Ta*u "%m med%b$m var b&t ar% negat%vi fak-tori. Dzin!jmed%b$s past$v liel$ka iesp!ja dz%v-nieku savainot, jo tas tiek dz%ts, t$p!c p$rvietojas $tri, un prec%zu "$vienu izdar%t ir 'oti gr&ti. +$ pa"a iemesla d!' dz%vnieku gr&t$k pareizi nov!r-t!t pirms "$viena, t$p!c bie,i vien, uztraukum$ izdarot "$vienu, kr%t siv!nm$tes, perspekt%vi brie,u, a'(u bu''i un ar% stirnu $,i. Lai nov!rs-tu "$dus gad%jumus, daudzi mednieku kolekt%vi nosaka soda naudu par siv!nm$tes vai perspekt%-va dz%vnieka no"au"anu, k$ ar% ierobe,o at'autos med%jumus, piem!ram, med%bu dal%bniekiem at'aujot "aut tikai siv!nus un aizliedzot "aut stirnu $,us un brie,u bu''us. Mednieki atz%st, ka "$da sist!ma darbojas veiksm%gi un k'&das med%bu gait$ samazin$s.

Dzin!jmed%bu gaita, %pa"i, ja taj$s piedal$s ar% su(i, trauc! med%bu iecirkni. Ja mednieku kolekt%vs v!las veidot ilgtsp!j%gu med%bu saim-niec%bu, tad "$das med%bas var kait!t m!r#a %s-teno"anai, jo kur" gan v!l!tos dz%vot m$j$, kur$ regul$ri iebr$,as kliedzo"u dzin!ju un rejo"u su(u bars?

Ta*u viens no visb&tisk$kajiem dzin!jmed%bu negat%vajiem faktoriem ir to b%stam%ba. Pat tad, ja tiek stingri iev!roti visi dro"%bas noteikumi un

kolekt%vu vada stingrs un pras%gs med%bu vad%-t$js, nav iesp!jams katram medniekam nost$ties blakus un teikt, kas katr$ konkr!t$ situ$cij$ da-r$ms. T$d!' katrs "$viens ir katra mednieka at-bild%ba.

Lai med%bas k'&tu p!c iesp!jas dro"$kas, dzi-n!jmed%bu sezonai vajadz!tu sagatavoties lai-kus. Ier%kojot mastus me,$, vajadz!tu nor$d%t mednieku st$vvietas, iez%m!t "au"anas sektorus vai otr$di – nor$d%t virzienus, kuros nek$d$ gad%jum$ nedr%kst "aut. +is ir laikietilp%gs, ta*u ne p$r$k d$rgs pas$kums, jo aizliegtos "au"a-nas sektorus var vienk$r"i iez%m!t ar sarkanu kr$su, to uzp&"ot uz kokiem vai kr&miem. Tas atvieglos ne tikai pa"u mednieku r%c%bu, bet ar% med%bu vad%t$ja darbu med%bu laik$. Dro"%bas noteikumu pras%bas public!jam ar% "aj$ "Jakts".

Pirms med%b$m med%bu vad%t$ja pien$kums ir iepaz%stin$t med%bu dal%bniekus ar dro"%bas pras%-b$m, kas tiem j$iev!ro, bet mednieku atbild%ba ir noklaus%ties "%s instrukcijas. Diem,!l m!dz b&t ar% t$di mednieki, kas ignor! instrukt$,u, uzskatot to par form$lu darb%bu, un t$s laik$ sarun$jas ar kol!)iem. Ta*u med%bu pieredze r$da, ka ar% pie-redz!ju"iem medniekiem gad$s k'&das, kuras, ie-sp!jams, neb&tu notiku"as, ja vi(u attieksme pret dro"%bas pras%b$m b&tu atbild%g$ka.

P!c izdar%t$ "$viena vai "$vieniem, neatka-r%gi no rezult$tiem, mednieks nedr%kst atst$t savu st$vvietu. +% pras%ba ir sp!k$ tikai un vien%gi pa"u dro"%bas d!', lai laik$, kad mast$ notiek med%bas, pa to nestaig$tu neviens, kam tur nav j$staig$. Tikai p!c masta izdz%"anas mednieki dr%kst doties pie nomed%t$ dz%vnie-ka, bet ne sekot ievainotam dz%vniekam – to dr%kst dar%t tikai ar med%bu vad%t$ja at'auju. Tuvojoties no"autam di,med%jumam, j$b&t 'oti piesardz%giem un j$p$rliecin$s, vai tas tie-"$m ir miris. Dz%vnieks agonij$ var ievainot mednieku.

Str%d%gus gad%jumus med%b$s parasti iz"#ir med%bu vad%t$js, ta*u situ$cij$, ja nav skaidrs, no k$ rokas med%jums kritis, izmanto principu, ka di,med%jums pieder medniekam, kas to pirmais n$v%gi ievainojis (protams, sav$ "au"anas sekto-r$), bet s%kmed%jums – tam, kas to p!d!jais "$vis skrejo"u vai lidojo"u.

Dzin!jmed%b$s gad$s daudz un da,$das si-tu$cijas, kas m!dz b&t gan interesantas, gan aiz-raujo"as, t$p!c ar p$rsteidz%gu un bezatbild%gu r%c%bu nevajadz!tu med%bu prieku boj$t ne tikai sev, bet ar% citiem. K$ v!sta paruna – taisn%ba ir tikai tam, kas nav iz"$vis, jo iz"autu lodi neno-#ersi!

@AB(32;&#.2(%2"#(&%.#+/'='(2.):42&-/(-1+'"*,-.-2cie"ama steidzama r%c%ba, lai nepie'autu "%s popul$cijas izplat%"anos Skandin$vij$. Dz%v-nieki 'oti veiksm%gi vairojas, vien$ metien$ var b&t 6 – 7, atsevi"#os gad%jumos pat 16 mazu'i. Somijas dienvidu da'$ uz 1000 ha mitin$s jau ap 300 jenotsu(u. Dz%vnieki priek"roku dod dz%vei mitr$jos, jo tur ir ba-g$t%gas bar%bas iesp!jas – putni un vardes. Jenotsu(i izplata trakums!rgu.

Projekta m!r#is ir aptur!t biolo)isk$s daudzveid%bas samazin$"anos, ne'aujot iz-plat%ties jenotsu(u savva'as popul$cij$m Zviedrij$, Norv!)ij$ un D$nij$, k$ ar% iero-be,ojot sugas izplat%bu Somij$. Autori m!-)in$s atkl$t inovat%vas metodes jenotsu(u skaita samazin$"anai.

Jaun$k$ efekt%v$k$ metode, k$ samazin$t dz%vnieku skaitu, ir jenotsu(u steriliz$cija un apr%ko"ana ar GPS/VHS raid%t$ju, lai, palai-,ot dz%vnieku savva'$, b&tu iesp!jams to iz-sekot. Dodoties pie saviem ciltsbr$'iem, tas k'&st par savas sugas “nodev!ju”.

Pusi no 5 318 278 eiro bud,eta nodro-"ina LIFE+ .nans!jums (ES), bet otru da'u –Zviedrijas vald%ba. Norv!)ija projekt$ pie-dal$s ar l%dzek'iem un darbasp!ku. Projekta vad%bu uz(!musies Zviedrijas Mednieku or-ganiz$cija ( Svenska Jägareförbundet).

Izmantota inform!cija no yeswehunt.euFoto: http://scienceblogs.com/zooillogix/

raccoon%20dog%201a.JPG

72010 (3)

Staltbrie&u med$bu sezona s"k"s 1. sep-tembr$. Med$jot %o c!lo un skaisto dz$vnieku uz gaidi vai pieejot, medniekam ir labas iz-redzes nov!rt!t dz$vnieka trofeju un pie'emt l!mumu. Dzin!jmed$b"s %"das iesp!jas pa-rasti nav, t"p!c n"kas pa(auties uz intu$ci-ju vai zin"%an"m. „Jakts“ iepaz$stina ar $su aprakstu par neperspekt$viem staltbrie&a ragiem, k" ar$ ieskatu, ko mednieks var seci-n"t p!c staltbrie&a bu((a galvas. Atzi'as b#s noder$gas, gan med$jot individu"li, gan ejot dzin!jmed$b"s.

BT&K.,./%,.6+98-&%+$*+;/-.1$&/$@-

1.1. att!lsPirmie ragi. Radzi(i zem$ki par aus%m, spi-

ci, %lenveida un tievi.

1.2. att!lsOtrie ragi. Asimetriski, nep$ra ,uburu

skaits, skatoties no s$niem, veido trijst&ra for-mu.

1.3. att!lsTre"ie ragi. Asto(i ,uburi, nekas neliecina

par to, ka veidosies kronis, ragi spici un spilg-ti balti, it k$ nopul!ti. Kro(a viet$ vien$ pus! raga gal$ – viens gals, otr$ – dak"veida ,uburi.

1.4. att!lsCeturtie – piektie ragi. Asimetriski ragi ar

nep$ra ,uburu skaitu, ragu gal$ dak"veida ,u-buri un nekas neliecina par to, ka veidosies kronis.

1.5. att!lsSestie – sept%tie ragi. Ragi, kuru galos ir

dak"veida ,uburi, kronis neveidojas.

1.6. att!lsAstotie – dev%tie ragi. Ragi ar desmit ,ubu-

riem, to turpm$k$ att%st%ba nav iesp!jama, ragu masa koncentr!ta apak"$, skatoties no s$niem, veido trijst&ri.

1.7. att!lsDesmitie – divpadsmitie radi. To apjoms

jau s$k samazin$ties.

1.8. att!lsVair$k par 14 gadiem. Vien$ pus! v!l dak"-

veida ,uburi ar izteiktu izliekumu.

UT& 2(& 8$/& %.=-34+& ,"=& %+$*+­;/-.1$&@$*8$%H

2.1. att!lsStaltbrie,a te'am, sal%dzinot ar tel%ti, galvai

nav tik asa forma. Seja izskat$s mazliet “bu''-veid%ga”.

2.2. att!lsViengad%gam staltbriedim galva no s$niem

izskat$s tieva un asa, sejas izteiksme dz%vesprie-

P"rtikas un veterin"rais dienests (PVD) ir uzs"cis me&a dz$vnieku vakcin"ciju pret tra-kums!rgu, kas turpin"sies l$dz 8. oktobrim. Vakcin"cija, kas Latvij" tiek veikta no 2005. gada, ir iev!rojami samazin"jusi trakums!r-gas izplat$bu valst$.

V&/.-'.%&>$'46&%$%*-><L( Trakums!rgas izplat%ba Latvij$ pak$pe-

niski turpina samazin$ties. PVD 2010. gad$ veikt$s p$rbaudes liecina, ka trakums!rgas gad%jumu skaits, sal%dzinot ar 2009. gada "o pa"u periodu ir samazin$jies par 70%, sa-vuk$rt, sal%dzinot ar 2005. gadu, kad PVD uzs$ka me,a dz%vnieku vakcin$ciju, trakum-s!rgas gad%jumu skaits samazin$jies 7 reizes.

Ja 2005. gad$ tika konstat!ts 421 dz%vnie-ka saslim"anas gad%jums ar trakums!rgu, tad 2009. gad$ tie biju"i 69, bet 2010. gada 7 m!ne"os – 15 gad%jumi. Liel$k$ da'a no sa-slimu"ajiem biju"i me,a dz%vnieki, p$rsvar$ – lapsas un jenotsu(i.

Lai ar% trakums!rgas gad%jumu skaits kat-ru gadu turpina samazin$ties, t$ joproj$m ir aktu$la probl!ma Latvij$, t$d!' PVD divas reizes gad$ – pavasar% un ruden% veic me,a

Padomi staltbrie&a bu((a med$b"mc%ga un zi(k$r%ga, bet joproj$m b!rni"#%ga.

2.3. att!lsBriedis ar otrajiem ragiem. Vairs neizska-

t$s tik b!rni"#%gs, toties joproj$m – 'oti zi(-k$r%gs.

2.4. att!lsJauns briedis. Galva k'uvusi mazliet pla-

t$ka, tom!r joproj$m izskat$s neliela. Sejas izteiksme joproj$m jaunekl%ga, ar% zi(k$r%ga, tom!r jau pa"p$rliecin$ta. S$k veidoties du-bultkakls.

2.5. att!lsVid!ja vecuma staltbriedis. Galva plata,

jau izveidojusies pakr&te, t$d!' galva izskat$s trijst&raina un neasa. Sejas izteiksme dz%v%ga un izteiksm%ga.

2.6. att!lsVec$ks staltbrie,a bullis. Galva ir plata,

'oti izteikta pakr&te. No s$niem skatoties, galva "#iet trijst&raina. Sejas izteiksme v%ri"-#%ga, cien%ga un nopietna.

2.7. att!lsVecs staltbriedis. Galva ir plata un strupa,

'oti izteikta pakr&te, ar% kakls 'oti izliekts, iz-teiktas tum"as l%nijas ap ac%m. Seja kaulaina, it k$ sa,uvusi. Sejas izteiksme nogurusi un n%gra.

MT&G$-&;/-.5-%&-/&%$<5'"#$>%H

Jaunajiem staltbrie,iem l%dz pat piek-tajiem ragiem p!c ragu formas skaidri var spriest par to, vai tie veidosies perspekt%vi. Skatoties uz ragiem, j$iedom$jas, vai tie no s$niem veido trijst&ri vai taisnst&ri. Trijst&ris noz%m!, ka “apak"$ ir daudz, bet aug"$ maz” un nekas neliecina pat to, ka var!tu veidoties kronis. Staltbriedim jau pie tre"ajiem ragiem j$s$k veidoties kronim, bet ceturtajiem ra-giem j$b&t ar kroni ab$s pus!s.

3.1. att!lsBriedis ar ceturtajiem ragiem. Asto(i ,u-

buri ar tieviem ragiem, gariem acu ,uburiem un %s$kiem vidus ,uburiem. Ja velk iedom$-tas l%nijas no raga gala ab$s pus!s uz acs ,u-bura galu un pamatu, izveidojas trijst&ris.

3.2. att!lsStaltbriedis ar piektajiem ragiem. Divpad-

smit ,uburu ar gariem galiem. Velkot vienu l%niju no kro(a lej$ uz acs ,uburu, bet otru l%niju no kro(a uz leju raga pamatnes virzie-n$, izveidosies taisnst&ra divas gar$k$s malas, t$s savienojot, san$ks taisnst&ris.

Izmantota inform!cija no M.Fi%era un H.G.&'ma(a gr!matas "Staltbriedis", "Ne-umann-Neudmann", 2004.

dz%vnieku vakcin!"anu pret "o b%stamo sli-m%bu. Vakc%na ir %pa"i izstr$d$ta laps$m un jenotsu(iem.

Trakums!rgas apkaro"ana ir viena no Ei-ropas Savien%bas priorit$t!m. PVD izstr$d$to trakums!rgas apkaro"anas programmu ir ap-stiprin$jusi un l%dz.nans! Eiropas Komisija.

G$6=93$& 3$8& ;9%+$>$& =-*8"­6-.>S&+(>"/&#4<'>$34%

Me,a dz%vnieku vakcin$cijai tiek izman-tota nov$jin$ta trakums!rgas v%rusa SAD B 19 celmu saturo"a vakc%na „Fuchsoral”, kas iestr$d$ta zivju miltu, tauku un paraf%na mais%jum$. Vakc%na ir br&ngan$ kr$s$, vei-dota kuba form$, kas apjom$ nedaudz ma-z$ks par s!rkoci(u kast%ti.

Vakc%nu izvieto"ana s$kas no Kurzemes piekrastes un pak$peniski virz$s valsts aus-trumu virzien$. +im darbam PVD izmanto maz$s avi$cijas lidma"%nas, kas lidojumus veic no C%ravas lidlauka. Vakc%nas tiek izvie-totas apdz%votu vietu tuvum$. 1 kv. km teri-torijai paredz!tas 20 l%dz 25 vakc%nas.

Vakc%na nav b%stama ne cilv!kiem, ne m$jdz%vniekiem, k$ ar% apk$rt!jai videi. Ja to-

m!r cilv!ks non$cis tie"$ saskarsm! ar vakc%nu (!s-mas iek"pus! t$ ir "#idra) – t$ non$kusi ac%s vai br&-c!, j$v!r"as pie $rsta. PVD aicina vec$kus past$st%t b!rniem, ka vakc%nas nav j$aiztiek, k$ ar% l&dz to ie-v!rot pieaugu"os, jo me,a dz%vnieki, sajutu"i cilv!ku smar,u, !smu ne!d%s.

G$6=-3"#-.+&>4#­5'983-.6<%& ,/.+&+/$6<>%"/@<W

Trakums!rga ir b%sta-ma, ne$rst!jama dz%vnie-ku un cilv!ku vesel%bu un dz%v%bu apdraudo"a infekcijas slim%ba, kas izplat%ta vis$ Latvijas teritorij$. Trakums!rgu galvenok$rt izplata savva'as dz%vnieki – lapsas un jenotsu(i. M$jdz%vnieki, visbie,$k su(i un ka#i, ar trakums!rgu in.c!jas p!c kontakt!"a-n$s ar slimiem savva'as dz%vniekiem. Vien%gais efekt%vais trakums!rgas pro.lakses pas$kums ir savlaic%ga dz%vnieku vakcin$cija pret tra-

kums!rgu, kas j$veic reizi gad$. PVD p$rbau-des liecina, ka katr$ tre"aj$ no p$rbaud%taj$m dz%vnieku novietn!m, saimnieki nebija vakci-n!ju"i pret trakums!rgu su(us un ka#us.

Izmantota inform!cija no www.pvd.gov.lv

C-0?2.:?2&-(2%)*"#&-32(/-3-42.:&'/2(+"-0'3/*"7-/(241;-+6<'

1.1

1.2

1.3

1.4

1.5

1.6

1.71.8

2.1

2.2

2.3

2.4

2.5

2.6

2.7

3.1

3.2

8 2010 (3)

Informat!vs izdevums

Izdots ar Med!bu saimniec!bas att!st!bas fonda atbalstu

Latvijas Mednieku asoci"cijaR'ga, Mat'sa iela 8, LV–1001T$lrunis, fakss: 67291006

Redaktors: J$nis K)avi*#, t$lrunis: 29490029e-pasts: exl@exl.lv

Makets, dizains:SIA "Mappa"www.mappa.lvT$lrunis: 26714934e-pasts: info@mappa.lv

28. august" jau piekto reizi Kandavas %autuv! “Strauti'i“ norisin"j"s „Strau-ti'u kauss”, kas pulc!ja 77 dal$bniekus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Sa-cens$bas dod iesp!ju medniekiem saga-tavoties staltbrie&u med$b"m, kas s"kas 1. septembr$. „Strauti'os“ pirmo reizi Latvij" notika staltbrie&u ragu v!rt!%anas sac$kstes.

„Sacens%b$s galvenais uzsvars tiek likts tie"i uz "au"anas discipl%n$m ar v%t(ustobra "aujamiero*iem, lai mednieki sagatavotos di,med%juma med%bu s$kumam un var!tu p$rbaud%t savas sp!jas un iero*u precizit$-ti,“ st$sta pas$kuma galvenais r%kot$js un iedvesmot$js Agris Riba. Var tikai apbr%not

Ira Dombrovska,va)asprieks – med"bu kulin!rija

0.59#<>%&<'&>$-'.%Medniekiem, dodoties uz visu dienu me,$,

j$par&p!jas ne tikai par piem!rotu ap)!rbu un aksesu$riem, bet j$atceras ar% par v!dera lab-saj&tu. Iesp!jams, ka maize ar desu un sieru apmierin$s izsalkumu, ta*u, ilg$ku laiku !dot vienu un to pa"u, gar"as k$rpi(as var s$kt pro-test!t, pieprasot kaut ko jaunu. +oreiz med%ju-mu gatavo"u, lai tas b&tu liekams uz maizes.

Nepiecie"ams atkaulots me,ac&kas stilbi(", ar% da,$di ga'as atgriezumi, s%ki sakap$ti s%poli un #iploki, s$ls p!c gar"as, melnie pipari, svaigs s%ki sagriezts *illi vai t$ pulveris, kadi#u ogas, lauru lapas un baltv%ns.

Ga'u sagrie, 2 x 2 cm lielos gabali(os. 5em karstumiztur%gu trauku, kur$ ieliek ga'u, pievie-no kadi#u ogas un lauru lapas, p$rlej p$ri baltv%-nu. Ja ga'a ir liesa, var izmantot ol%ve''u, ta*u tad baltv%nu nelieto. Pievieno ar% p$r!j$s sast$vda'as.

Trauku ar !dienu liek cepe"kr$sn% un saut! 4 stundas 150°C temperat&r$. P!c tam atdze-s! un no !diena iz(em kadi#u ogas un lauru lapas, lai nesaboj$ gar"u un ne#eras zobos. Ar div$m dak"i($m sapl!" ga'u pa "#iedr$m vien-veid%g$ mas$.

Pasniedz ar maizi, bet, lai !dienu padar%tu

R$gu iekaroju%i bebri, nodarot b#tisku kait!jumu kan"lmalas apst"d$jumiem, bet galvaspils!tas t!viem tr#kst ideju, k" ar tiem tikt gal". Tikko nosl!dzies konkurss, ar kura pal$dz$bu R$gas dome cer atrisin"t bebru probl!mu pils!tas kan"l".

XX&,-.+.-6<>-&=9Y$-&$/&;.;/-.>R%gas domes deput$ti "ovasar pie"#%ra Ls

3600 no Vides aizsardz%bas fonda l%dzek'iem, lai nov!rstu bebru post%jumus pils!tas kan$l-malas apst$d%jumos. Ls 600 no pie"#%ruma pa-redz!ti konkursa balvu fondam, bet Ls 3000 – kan$lmalas koku aizsardz%bas pas$kumiem pret bebru post%jumiem. +% summa tiks izlietota, lai %stenotu lab$k$s konkursa pieteikumos pied$-v$t$s idejas.

Augusts Ragainis

Jaun%b$ biju traks mednieks – lietus, sniegs un v!j" mani neattur!ja par vis$m va-r%t!m tikt pie med%juma. Vect!vs, kas mani no puikas gadiem par mednieku bija audzi-n$jis, tik sm!ja vien un uz vecmammas sa-"utumu atr&ca, ka gan jau man tas karstums noskrie"ot, tad ar% s$k"ot ar galvu dom$t. T$ ar% beig$s san$ca. Ta*u jaun%bas dien$s ne reizi vien savas k$res un p$rdro"%bas d!' piedz%voju vis$dus br%numus. Kas tos visus vairs var atcer!ties, ta*u p$ris gad%jumu pr$-t$ v!l paliku"i.

Togad man ar bukiem %sti neveic$s – tad ne tur aizg$ju, tad ne t$ds v!j" gad%j$s, tad buks mani pamana, tad aiz"auju gar$m. Va-sara jau griez$s uz rudens pusi, bet es v!l ne-biju savu buci(u nomed%jis. Izmisums r&ca man$s dz%sl$s, darot mani nemier%gu.

Vienu vakaru, kad debesis it k$ skaidras, bet v!j" z!)el!ja k$ traks, sav$cu savas man-ti(as, plinti p$r plecu un uz p'avi(u prom. Tur man bl%gzn$ bija iek$rtota ne p$r$k !rta kancele, uz kuras s!,ot, neman%ts no koka lapotnes var!ju nov!rot visu lauku. Mirkl%, kad iek$rtojos, sapratu, ka labi neb&s – koks v!j$ lok$s un "alko, bet es s!,u k$ "&pol!s. Ta*u, ja jau uz me,u biju atn$cis, t$da nieka v!je'a d!' m$j$s nedo"os. Nol!mu palikt un gaid%t savu buci(u. Un kas gan b&tu dom$-jis, tovakar tas ar% izn$ca – no me,a t$l$kaj$ lauka st&r% un k$ noburts n$ca tie"i uz manu pusi.

Kad buci(" bija "$viena att$lum$, not!-m!ju un "$vu. Ta*u k$ parasts – v!j" uzp&" visnepiem!rot$kaj$ br%d% un p!c "$viena sa-protu – b&s gar$m. Buks satr&kstas un lai, uz me,u prom. Par laimi tam v!l diezgan liels gabals noskrienams. Nu vairs nav lai-ka dom$t, t!m!ju un "auju atkal. Protams, gar$m! 3tri p$rl$d!ju, "$viens – gar$m! V!j" bl%gznu plucina un loka visos iesp!jamos virzienos, pam!)ini t$dos apst$k'os tr$p%t.

Buci(" uz mirkli piest$j, es t!m!ju, un man galv$ tik viena doma – "% ir mana p!d!-j$ patrona un p!d!j$ iesp!ja to $z%ti dab&t.

+$viens! Buci(" gar zemi. Kad priec%gs r$pjos zem! no koka, skatos

– $z%tis slienas k$jas un me,$ iek"$. Es ne iz"aut vairs var!ju, neko, tik noskat%ties, k$ dz%vnieks paz&d kr&mos. Ak, kas par sa"u-tumu mani p$r(!ma! Biju gatavs vai zemes spert gais$ par savu mu'#%bu.

Tai vakar$ bija j$dodas p!c sava uzticam$ asinsp!du su(a Duk"a, lai savainoto stir-n$zi atrastu. Abi divi ar Duksi pusi nakts pa me,u dzin$mies, l%dz $z%ti dab&j$m. Bez su(a tas man neb&tu izdevies.

Viss beidz$s veiksm%gi, tom!r guvu 'oti labu m$c%bu. Lai ar% esmu un biju lab$s do-m$s par savu "au"anas prasmi, ta*u tagad man bija skaidrs, ka uz me,u l%dzi j$(em pietiekami daudz patronu, lai t$s neizbeig-tos pa"$ nepiem!rot$kaj$ br%d%. Kop" t$s reizes "au"anai vienm!r izv!los stabilu pa-matu, bet taj$ bl%gzn$ k$pju tikai mier%g$ laik$.

Vienojoties par sadarb%bu, tre"dien, 1. septembr%, politisk$ apvien%ba „Par Labu Latviju!” (PLL) parakst%ja sapra"an$s me-morandu ar Latvijas Mednieku asoci$ciju. Apvien%bas v$rd$ memorandu parakst%ja biju"ais $rlietu ministrs M$ris Rieksti(", sa-vuk$rt Latvijas Mednieku asoci$cijas v$rd$ – Ain$rs Zvejnieks.

Lai efekt%vi sak$rtotu med%bu saimniec%bas organiz$ciju Latvij$, pl$nots p$rskat%t un vienk$r"ot birokr$tisk$s proced&ras dz%vnie-ku uzskait!, med%bu at'auju izsnieg"an$ un izmanto"an$. Vieno"an$s paredz pan$kt, ka normat%vajos dokumentos tiek p$rskat%tas un skaidri de.n!tas funkcijas un to sadale

„Strauti(u kausa“ organizatorus – zemnie-ku saimniec%bu “Strauti(i” –, kas par sp%ti da,$d$m gr&t%b$m, tom!r uz(!mu"ies sa-cens%bu r%ko"anu un izveidoju"i t$s par sta-bilu trad%ciju.

+au"ana notika piec$s da,$d$s discipl%-n$s. Kam!r pieredz!ju"ie mednieki m!roj$s sp!kiem, ar% jaun$ paaudze sacent$s, "aujot ar pneimatiskajiem iero*iem.

Pas$kuma nagla bija staltbrie,u ragu v!r-t!"anas sacens%bas, kas, aizg&tas no Polijas kol!)iem. Latvij$ notika pirmo reizi. Sa-cens%bu dal%bnieks ar „Nikon“ binok'a pa-l%dz%bu 30 sekundes var!ja v!rot staltbrie,a ragus, kas tika demonstr!ti 80 m att$lum$. Medniekam bija j$pasaka, vai ragi ir simet-riski, cik tiem ,uburu, k$ds ir ragu svars un

R%gas domes izsludin$tais konkurss nosl!-dz$s 6. septembr%, un jau 15. septembr% uz pir-mo s!di san$ca konkursa komisija, lai izv!rt!tu 66 dal%bnieku pied$v$t$s idejas c%(ai ar bebri-em R%gas pils!tas kan$l$. Konkursantu vid& ir ar% $rzemnieki – dal%bnieki no ASV, Lielbrit$-nijas un Somijas.

Konkursa uzvar!t$jam paredz!ta Ls 300 naudas balva, 2. vietas ieguv!js sa(ems Ls 200, bet 3. vietas ieguv!jam pien$ksies Ls 100.

Z<5.39&@$-54>$&[(R.3%98$\Pa"vald%bas a)ent&ras „R%gas d$rzi un par-

ki“ direktors Agnis Kalnkazi(" apgalvo, ka l%dz "im visi iesp!jamie pretbebru l%dzek'i jau esot izm!)in$ti un ruden% kan$lmalas apst$d%jumus sagaida %sta bebru „ofens%va“. K$ uzskata A.

Kalnkazi(", pagaid$m vien%gais risin$jums ir bebru iz#er"ana, lai gan ar% tas neb&s simtpro-cent%gs risin$jums, jo var ta*u uzrasties jauni bebri. Par bebriem varot priec$ties un saj&s-min$ties t&risti, kam!r vien dz%vnieki nes$k grauzt kokus, kuriem ir ne tikai malkas, bet ar% ainavisk$ v!rt%ba.

A)ent&ras vad%t$js pie'$va, ka labs apst$d%ju-mu aizsardz%bas risin$jums var!tu b&t s!ti(a ab$s kan$la mal$s, kas ne'autu bebriem tikt pie kokiem, tom!r tas izmaks$tu p$r$k d$rgi un a)ent&ra to nevarot at'auties.

R%gas centr$ un apk$rtn!, piem!ram, /%-"ezera rajon$ un Sarkandaugav$, „saimnieko“ vair$k nek$ 120 bebru.

Izmantota inform!cija no http://zinas.nra.lv

DE-"(F-<'(F-+)2&'GH(1-"-0/+-(/-1"-,-.:/(3%3#"-.5'-"(F-+)2&-/(I%5.2%0'(-/#?2:?2&'(

starp Valsts me,a dienestu un mednieku aso-ci$cij$m un klubiem, k$ ar% cit$m valsts un pa"vald%bu instit&cij$m.

Memorands paredz p$rskat%t Med%bu saimniec%bas att%st%bas fonda administr!"a-nas un l%dzek'u izmanto"anas k$rt%bu. PLL ap(emas pan$kt, lai "$ fonda darb%b$ un l%-dzek'u izmanto"an$ prim$r$s b&tu Latvijas mednieku intereses un fonda l%dzek'i tiktu izmantoti med%bu saimniec%bas att%st%bai.

PLL paredz sagatavot nepiecie"amos groz%jumus topo"aj$ Iero*u un speci$lo l%-dzek'u aprites likum$, lai atceltu likumpro-jekt$ ietvert$s pras%bas medniekiem attiec%b$ uz kontrol"$vienu veik"anu ar v%t(ustobra

Vai konkurss izgl"bs R$gu no bebriem?

Mednieki sacen%as par “Strauti'u kausu”

v!l gard$ku, maizi nograuzd!. Piedev$s lieliski noder!s marin!ti gur#%"i, s!nes un tom$ti.

+o !dienu v!sum$ var glab$t vair$kas ned!-'as.

vai med%jums ir saudz!jams vai med%jams.“Sacens%bu dal%bnieki ir mednieki, kas

iet me,$ un ikdien$ ar to saskaras,” saka A. Riba un turpina, “ta*u visiem bija savi p$rsteigumi. Visvair$k mednieki k'&d%j$s, nosakot ragu svaru. Ta*u "$ds p$rbaud%jums ir vajadz%gs, lai pal%dz!tu medniekiem saga-tavoties ragu nov!rt!"anai dab$.”

“Strauti(u kausu” izc%n%ja Arnis Romans, 2. vietu ie(!ma Igors Dombrovskis, bet 3. viet$ ierindoj$s Andis Apse. Sacens%bu r%-kot$ji bija par&p!ju"ies par bag$t%gu balvu fondu.

„Strauti(u kausa“ organizatori pateicas par atbalstu agrofirmai “T!rvete”, firmai „Nikon“, medniekam Modrim, k$ ar% uz(!-mumam „mednieks.lv“.

iero*iem ik p!c 5 gadiem, k$ ar% no(emtu nepamatotus at'aut$ iero*u skaita ierobe,o-jumus.

Pl$nots sagatavot nepiecie"amos groz%ju-mus Med%bu likum$, lai tas paredz!tu med%bu iecirk(u robe,u noteik"anas skaidru k$rt%bu valst%, k$ ar% sv%trotu nepamatotus minim$l$ vecuma ierobe,ojumus person$m, kuras v!las sa(emt mednieka apliec%bu. Abas organiz$cijas ap(emas nepie'aut, ka tiek izstr$d$ti un pie(emti vides aizsardz%bu regul!jo"ie normat%vie akti, kas paredz ne-pamatotus med%bu ierobe,ojumus vai aiz-liegumus, kas nav balst%ti uz objekt%viem p!t%jumiem.