katlu māju konversija uz vietējo kurināmo – koksnes un...

1Ekonomiski efektīva koksnes atlikumu izmantošana Latvijas pašvaldību siltumapgādes sistēmās

ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda (ANO AP/PVF) projektsEkonomiski efektīva koksnes atlikumu izmantošana

Latvijas pašvaldību siltumapgādes sistēmās

Katlu māju konversija uz vietējo kurināmo – koksnes un citu biomasu

Rokasgrāmata tehniskajam personālam

BO valsts SIA Vides projektiPils ielā 17, Rīga, LV- 1050

2003

2 Ekonomiski efektīva koksnes atlikumu izmantošana Latvijas pašvaldību siltumapgādes sistēmās


SATURS

PRIEKŠVĀRDS ................................................................................................................4.lpp.

1. Latvijas pieredze katlu māju konversijā uz vietējo kurināmo – koksnes un citu biomasu 1.1. Vietējā kurināmā – koksnes un salmu biomasas iespējamie apjomi un raksturojums ................................................................................................5.lpp. 1.2. Katlu māju konversijas piemēri un ekspluatācijas pieredze -

Mālpilī, Balvos, Ugālē, Jāņmuižā, Preiļos, Tukumā, Daugavgrīvā, Limbažos, Ludzā, Valkā, Jaunpiebalgā un Saulainē .........................................13.lpp.

2. Centrālās un Austrumeiropas valstu pieredze biomasas izmantošanā siltuma ražošanai ........................................................................................................27. lpp.

3. Vietējās iekārtu izgatavotājrūpnīcas katlu mājas konversijai ........................................30. lpp.

4. Kā veikt katlu māju konversiju? ..................................................................................32. lpp.

5. Faktori, kas ietekmē siltumapgādes kvalitāti 5.1. Siltumapgādes attīstības koncepcijas izstrāde ..................................................38. lpp. 5.2. Rehabilitācijas pasākumi katlu mājās ..............................................................40. lpp. 5.3. Rehabilitācijas pasākumi siltuma pārvades sistēmās ........................................40. lpp. 5.4. Rehabilitācijas pasākumi patērētāju sistēmās ..................................................42. lpp.

6. Datorizētas siltuma patēriņa vadības kontroles priekšrocības .......................................47. lpp.

7. Efektīva siltuma uzskaites sistēma un norēķini ar patērētājiem ....................................49. lpp. 8. Kontakti un papildu informācija ................................................................................52. lpp.

Izmantotā literatūra ........................................................................................................52. lpp.


PRIEKŠVĀRDS Klimata pārmaiņas aizvien vairāk apdraud pasaules sabiedrību, tāpēc šie jautājumi ir nokļuvuši starptautiskās politikas darba kārtībā. Tā rezultātā 1992. gadā tika pieņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējā konvencija „Par klimata pārmaiņām.” Konvencija atzīst, ka cilvēku darbības ietekmē ievērojami palielinājusies siltumnīcas efekta gāzu koncentrācija atmosfērā, un šis pieaugums pastiprina dabisko siltumnīcas efektu, kā rezultātā notiek Zemes virsmas un atmosfēras papildus sasilšana.

Valstis, kas pievienojās ANO Vispārējai konvencijai „Par klimata pārmaiņām”, 1997. gadā pieņēma Kioto protokolu. Tā mērķis ir veicināt tādu pasākumu ieviešanu nacionālā un starptautiskā līmenī, kas ļautu samazināt kopējos izmešus. Latvija parakstīja konvenciju „Par klimata pārmaiņām” 1992. gadā, bet 1997. gadā mūsu valsts parakstīja arī Kioto protokolu. Likuma spēku tas ieguva 2002. gada 13. jūnijā.

Viens no veidiem, kā palēnināt siltumnīcas efekta gāzu koncentrēšanos, ir izmantot biomasu kā atjaunojamu energoresursu, lai aizstātu siltuma ražošanas procesā visbiežāk lietotos fosilā kurināmā veidus – ogles un naftas produktus. Biomasai sadegot, tās izdalītajam ogļskābās gāzes apjomam ir neitrāla ietekme uz vidi. Tādējādi būtiski samazinās kaitīgo izmešu daudzums un to negatīvā ietekme uz vidi un tās degradāciju. Biomasas izmantošana siltuma ražošanas procesā ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī ekonomiski efektīvs siltumapgādes risinājums.

2001. gadā ANO Attīstības programma (ANO AP), Pasaules Vides fonds (PVF) un Latvijas Republikas Vides ministrija noslēdza līgumu par projekta Ekonomiski efektīva koksnes atlikumu izmantošana Latvijas pašvaldību siltumapgādes sistēmās īstenošanu, kas tika uzticēta BO valsts SIA „Vides projekti”. Projekta mērķis ir veicināt koksnes un citu veidu biomasas – salmu, linapstrādes atlikumu enerģijas izmantošanu centralizētās siltumapgādes sistēmās Latvijas pašvaldībās, kā arī veicināt pašvaldību kapacitāti. Šis ir projekts, kurā Latvijas pašvaldības sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām uzņemas būtisku lomu globālo problēmu risināšanā.

Šī rokasgrāmata ir domāta tehniskajiem dienestiem un siltumapgādes uzņēmumu vadošajam personālam. Tajā apkopota praktiska informācija par pāreju no oglēm un naftas produktiem siltumapgādē uz koksnes vai citu biomasu, pozitīvajām un negatīvajām iezīmēm katlu māju konversijas procesā un iespējamiem riska faktoriem. Rokasgrāmatā iekļautas arī ziņas par vietējām katlu izgatavotājrūpnīcām biomasas sadedzināšanai, siltumapgādes sistēmas renovāciju siltumapgādes kvalitātes uzlabošanai, datorizētu siltuma patēriņa vadības kontroli, kā arī efektīvu siltuma uzskaites sistēmu un norēķiniem ar patērētājiem.

Ceram, ka rokasgrāmata kļūs par noderīgu palīgu tehniskajam personālam un rosinās konkrētiem uzlabojumiem siltumapgādes sistēmā!

Gabriele Kēlere Rolands Bebris ANO pastāvīgā koordinatore Latvijā LR Vides ministrijasANO Attīstības programmas (UNDP) Vides aizsardzības pastāvīgā pārstāve departamenta direktors


1.Latvijas pieredze katlu māju konversijā uz vietējo kurināmo – koksnes un citu biomasu

1.1. Vietējā kurināmā – koksnes un salmu biomasas iespējamie apjomi un raksturojums

Ja siltuma ražošanai izmantosim koksni vai citu biomasu, iegūsim priekšrocības salīdzinājumā ar citiem kurināmā veidiem, tostarp:

1) kurināmā apgādes drošumu, jo koksnes un salmu resursi ir atjaunojami un Latvijā ir pietiekami to apjomi ilglaicīgai izmantošanai;2) sadedzinot koksni un salmus, veidojas mazāk kaitīgo izmešu, nekā lietojot citu kurināmo, tādējādi dzīvosim tīrākā vidē;3) par piegādāto siltumu maksāsim mazāk, jo tas būs lētāks.

Koksnes resursi Latvijā ir lieli, jo 45% valsts teritorijas klāj meži. Pēc statistikas un meža dienesta datiem, mežizstrādes apjoms 2000. gadā bija sasniedzis jau 11 miljonus kubikmetru. Ikgadējie iespējamie enerģētiskās koksnes apjomi šajā laikā (1995. – 2000.g.):

Tabula Nr.1. Enerģētiskās koksnes ikgadējie resursi Latvijā (1995.-2000.g.)

Enerģētiskās koksnes paveidsIkgadējais apjoms milj. kubikmetru *Potenciālaisapjoms

Reāli pieejamsapjoms

Neizmantoti reālie resursi

Kokapstrādes atlikumi 2,65 2,10 1,21Dedzināmā malka 1,58 1,40 0,36Ciršanas atlikumi 1,11 0,72 0,72Sīkstumbri no sastāva kopšanas cirtnēm 0,83 0,71 0,71Krūmāju koksne 0,63 0,52 0,52Celmi 0,36 0,36 0,36Otrreizējā koksne 0,41 0,32 0,21Dabiskais atmirums Kopā:

1,82 1,20 0,90 9,39 7,33 4,99 100% 78,1% 53,1%

Iegūstamā siltumenerģija milj.MWh 15,35 10,47 milj.GJ 55,3 37,7

*) 1 kubikmetrs koksnes biomasas = 0,525 t

Koksni siltuma ražošanai Latvijā izmanto malkas, koksnes šķeldas, kokapstrādes at-likumu un skaidu, granulu un brikešu veidā. Koksnes granulas un briketes, kas ir augstvērtīgs kurināmais, kā arī malku izmanto galvenokārt individuālajā apkurē un mājsaimniecībā. Centralizētai siltumapgādei plaši izmanto malku, koksnes šķeldu, kokapstrādes atlikumi un skaidas, taču uzsākta arī granulu izmantošana. Ņemot vērā ikgadējos Latvijas mežizstrādes apjomus un attīstīto kokapstrādi valstī, koksnes biomasas izmantošanas apjoms siltuma ražošanai ir nepietiekams.


Kā pozitīvs faktors jāatzīmē koksnes kā vietējā un reģeneratīvā kurināmā ikgadējs pieau-gums, ko raksturo šādi dati:

Tabula Nr.2. Siltumapgādei patērētais koksnes daudzums Latvijā Gads Katlu māju skaits Patērētā koksne [ t ] 1995. 706 460 774 1996. 870 568 364 1997. 1028 636 205 1998. 1069 811 849 1999. 1436 866 382 2000. 1453 881 609

Kopš 1993. gada nepietiekama vietējā tirgus apjoma dēļ koksnes granulas, briketes un šķeldu Latvija eksportē galvenokārt uz Ziemeļvalstīm. Kurināmās koksnes eksporta apjomi:

Att. 1

Eksportētais kurināmās koksnes apjoms kopš 2001. gada ir jau sasniedzis un pārsniedz Latvijā izmantoto koksnes apjomu siltuma ražošanai. Ikgadējais enerģētiskās koksnes izmantošanas pieaugums republikā krietni atpaliek no eksporta apjomu pieauguma, kas liecina par mērķtiecīgas politikas trūkumu valsts kurināmā tirgus un siltumapgādes sakārtošanā. Vēl ar-vien nemotivēti lielos apjomos valstī ieved mazutu un ogles, kaut gan ir visas iespējas aizvietot šos kurināmā veidus ar vietējo kurināmo:


Tabula Nr.3. Siltuma ražošanai 2000.g. Latvijā patērētie kurināmā veidi un apjomi

Rajons / pilsētaDabasgāze tūkst.m³

Ogles

t

Koksne

t

Mazuts

t

Kūdra

t

Destilāts

T

Dīzeļ-degviela t

Slānekļaeļļa t

Alūksnes - 1339,4 27308 - - - - -Aizkraukles 327 36 45650,6 5159,3 345 12 190 -Balvu - 3561 19020 514 - - 399 -Bauskas 19403 848 9012 424,3 3472 17 - -Cēsu 6168 1551 56228 8071 0,3 2869 - -Daugavpils 25619,3 6263 28357 102184 - 1673 101 -Dobeles 7066,3 2412 18009 1278 20 144 - -Gulbenes - 356 29300 1873 - 70 87 -Jēkabpils 5047 909 4931 9893 - 313 - -Jūrmala 36837 409 43657 1324 - 248 - -Jelgavas 45822 2219 15608 15814 - 1071 - -Krāslavas - 1136 11308 5758 - 40 - 768Kuldīgas 207 2558 23519 2628 - 143 - -Liepājas 36194 3248 42089 1746 228 222 - -Limbažu - 219 40431 7548 - 347 - -Ludzas - 1696 13547 3609 2199 13 206 -Madonas - 1257 51641 8216 6 233 208 -Ogres 5777 692 8840 18083 - 132 - -Preiļu 2674 346 10288 8589 218 17 - -Rīgas 796418 10680 11784 138042 1058307 3853 - -Rēzeknes - 1145 18368 36568 16331 2959 287 -Saldus 3408 2008 9688 2420 - 64,3 - -Talsu - 992 31156 6413 - 907 - -Tukuma 895 262 29314 6935 - 307 - -Valkas 3,8 1028 45210 1324 2300 2616 - -Valmieras 5066 2158 42928 14478 - 301915 - -Ventspils - 512 24416 40713 - 289 - - KOPĀ 996 933 49 840 881 609 449 605 1080689 315 511 3 317 768

Tuvāko gadu uzdevums ir veikt visu katlu māju, kuras kurina ar oglēm un mazutu, konver-siju uz vietējo kurināmo (vai dabas gāzi), galvenokārt izmantojot koksnes biomasu, kuras patēriņu kurināmā bilancē siltuma ražošanai būtu lietderīgi vismaz dubultot.


Salīdzināšanai Latvijā siltumapgādei izmantoto atsevišķo kurināmā veidu zemākais sadegšanas siltums (tab. Nr.4):

Tabula Nr. 4. Atsevišķo kurināmā veidu zemākais sadegšanas siltums

Kurināmā veidsKurināmā zemākais sadegšanas siltums

kcal/kg MWh/t GJ/tDabas gāze 8100 9,421 33,913Mazuts 9700 11,282 40,612Ogles 4000 – 6800 4,652-7,909 16,747-28,470Koksne: Šķelda (w=40%) * 2400 2,791 10,048 Malka (w=40%) 2440 2,838 10,216 Briketes ( w=10-12%) 4000-4200 4,652-4,885 16,747-17,585 Granulas 4200-4400 4,885-5,117 17,585-18,422 Kūdra: Briketes (w=16%) 3800 4,420 15,910

Frēzkūdra (w=40%) 2200-2600 2,559-3,024 9,211- 10,886

Gabalkūdra (w=33%) 3000 3,489 12,560Dīzeļdegviela 11000 12,794 46,055Destilāts,naftas ekvivalents – TOE 10000 11,631 41,868

Slānekļa eļļa 7000-9800 8,141-11,398 29,308-41,031Ogļu ekvivalents –TCE 7000 8,141 29,308Salmi (w=15%) 3400 - 3600 3,9 – 4,16 14,039- 14,975

*) w-mitrums

Koksnes šķeldas cena ir atkarīga no šķeldas mitruma, no uzglabāšanas apstākļiem un transportēšanas attāluma. Mainoties šķeldas mitrumam, mainās arī tās siltumspēja. Tādēļ, nosakot šķeldas iepirkuma līgumcenu, parasti puses vienojas nevis par šķeldas kubikmetra cenu, bet gan par tās siltumenerģijas cenu, ko iespējams iegūt no šķeldas ar mitrumu 40%. Ja piegādātās šķeldas mitrums atšķiras, tiek veikta cenas korekcija atbilstoši piegādātās šķeldas siltumspējai. Līdzīgi rīkojas arī, ja kurināmais ir salmi. Koksnes šķeldas zemākais sadegšanas siltums atkarībā no mitruma līmeņa (tabula Nr. 5)


Tabula Nr. 5. Koksnes šķeldas zemākais sadegšanas siltums atkarībā no mitruma līmeņaKoksnesšķeldas mitrums -w %

Kurināmā zemākais sadegšanas siltums

Koksnes šķeldasmitrums -w %

Kurināmā zemākais sadegšanas sil-tums

kcal/kg MWh/t Kcal/kg MWh/t

25 3199 3,721 46 2139 2,48826 3148 3,661 47 2088 2,42827 3097 3,602 48 2040 2,37328 3046 3,543 49 1989 2,313

29 2997 3,486 50 1938 2,254 30 2944 3,424 51 1887 2,195 31 2896 3,368 52 1836 2,135 32 2845 3,309 53 1788 2,080 33 2794 3,250 54 1737 2,020 34 2745 3,193 55 1686 1,961 35 2694 3,133 56 1635 1,902 36 2643 3,074 57 1584 1,842 37 2595 3,018 58 1536 1,786 38 2542 2,957 59 1485 1,727 39 2493 2,900 60 1434 1,668 40 2440 2,838 61 1388 1,614 41 2391 2,781 62 1334 1,552 42 2341 2,723 63 1284 1,493 43 2292 2,666 64 1233 1,434 44 2239 2,604 65 1180 1,372 45 2190 2,547

Lai nodrošinātu kvalitatīvu siltuma ražošanu, šķeldas katlu mājās īpaša uzmanība jāpievērš

šķeldas uzglabāšanas apstākļiem. Kurināmais jāuzglabā sausās un segtās noliktavās, nevis atklātā laukumā, kur kurināmais ir pakļauts atmosfēras apstākļu iedarbībai.

Salmu izmantošana kurināmā veidā siltuma ražošanai Latvijā nav tradicionāla un tā ar Dānijas valdības atbalstu ir aizsākusies tikai 1999. gadā. Salmi ir komplicēts kurināmā veids. Tie ir neviendabīgi, relatīvi mitri un ar lielu tilpumu attiecībā uz energoietilpību – salmu tilpums apmēram 10-20 reizes pārsniedz ogļu tilpumu.

Lai salmus varētu ērti savākt, transportēt, uzglabāt un padot uz katlu māju, pielieto mehānisko salmu ķīpošanu. Enerģētikā izmanto apaļās, vidēja izmēra un lielās (Hestona) ķīpas. Apaļās ķīpas ir izmantojamas daudzus gadus. Parasti to garums ir 1,2 m, diametrs – 1,5 m un svars atkarībā no mitruma pakāpes mainās robežās no 200-300kg.

Att. 2. Apaļā ķīpa


Vidēja izmēra ķīpas ir izmantojamas tikai dažus gadus. To izmēri ir 0,8 x 0,8 x 1,7 m un svars ap 150 kg. Lielo jeb Hestona ķīpu izmēri ir 1,2 x 1,3 x 2,4 m un to svars ir ap 450 - 500 kg. Lielās ķīpas ir visvairāk enerģētikā izmantojamo ķīpu veids.

Att. 3. Lielo ķīpu transportēšana

Salmu siltumspēja ir tieši proporcionāla to mitruma saturam. Kā rāda prakse, salmu siltumspēja samazinās par 1,5%, pieaugot mitrumam par vienu procentu. Ir svarīgi, lai salmi sadedzināšanai būtu pietiekami sausi. Žūšanas procesā salmu krāsa mainās no dzeltenas uz pelēku. Tātad, izžūšanas pakāpi var vizuāli novērtēt pēc salmu krāsas, un tādējādi var noteikt arī salmu kvalitāti. Maksimāli pieļaujamais mitrums salmos ir 20-22%, bet tā optimālais lielums ir 15%. Lai iegūtu no salmiem kvalitatīvu kurināmo, tie jāpresē tad, kad ir sausi, un ķīpām jābūt piemērotiem uzglabāšanas apstākļiem. Ķīpas var uzglabāt uz lauka kaudzēs, kas pārklātas ar plastikātu vai brezen-tu, var uzglabāt parastos šķūņos, vai arī uzglabāt t.s.dāņu šķūņos, kas ir viegla uz metāla kolonnām balstīta jumta konstrukcija ar minimālu sienu nosegumu.

Att. 4. Salmu ķīpu noliktava pie katlu mājas ar ķīpu transportieri

Katlu kurtuves salmu sadedzināšanai ir atšķirīgas un paredz gan sadedzināšanu ķīpā, gan arī sadedzināšanu uzirdinātā veidā. Uzirdināti salmi ļauj pilnībā automatizēt kurināmā padevi un degšanas procesu.


Att. 5. Salmu dedzināšanas principiālais risinājums ar salmu ķīpu irdināšanu

Salmiem sadegot, tie veido pelnus, kas ir ap 4 % no izmantoto salmu svara. Ap 70% degšanas produktu ir emitētās gāzes. Augsts gaistošo gāzu saturs izvirza speciālas prasības deglim un kurtuvei, kā arī gāzu izkliedei. Salmos ir daudz hloru saturošu vielu, kas var radīt korozijas problēmas, sevišķi pie augstām virsmu temperatūrām. Augstā sārmu metālu satura dēļ salmu pelnu mīksttapšanas un kušanas temperatūras ir relatīvi zemas. Pie zemas virsmas temperatūras var rasties problēmas ar izdedžu veidošanos. Cietos izdedžu gabalus ir ļoti grūti atdalīt un aizvākt no katla. Lai novērstu izdedžu veidošanos, tiek lietotas piedevas kurināmajam. Pelnus, kuri satur barojošas vielas galvenokārt ar nātrija saturu, var izmantot kā mēslojumu. Raksturīgi salmu analīžu rezultāti salīdzinājumā ar analogām akmeņogļu un dabas gāzes analīzēm (tab. Nr.6):

Tabula Nr. 6. Atsevišķu kurināmā veidu analīžu rezultāti

Analīžu rādītāji Mērvienības Dzeltenie salmi

Pelēkie salmi Akmeņogles Dabas

gāze

Ūdens saturs svara % 15 15 12 0Pelnu saturs „ 4 3 12 0Oglekļa saturs „ 42 43 59 75Skābekļa saturs „ 37 38 7,3 0,9Ūdeņraža saturs „ 5 5,2 3,5 24Hlora saturs „ 0,75 0,2 0,08 0Slāpekļa saturs „ 0,35 0,41 1 0,9Sēra saturs „ 0,16 0,13 0,8 0Gaistošās komponentes „ 70 73 25 100Pelnu mīksttapšanas tem-peratūra ºC 950

1100 1175 -

Pelnu kušanas tempera-tūra „ 1050 1150

1225 -

Pelnu sašķidrināšanās temperatūra „ 1150 1250 1275 -


Att.6. Raksturīga 1991.g. būvēta salmu katlu māja ar jaudu 3,2 MW Arhusā (Dānija). Labajā pusē – salmu glabātava apm.14 dienām. Salmu

gada patēriņš – apm. 4000 tonnas

Katlu mājas salmu dedzināšanai ir paaugstinātas ugunsbīstamības objekti, tām jāatrodas vismaz 100 m attālumā no kaimiņu ēkām. Tās ir aprīkotas ar dūmgāzu attīrīšanas sistēmu.

Kā rāda 90. gadu otrajā pusē veiktie pētījumi Latvijā sakarā ar gatavošanos pirmās sal-mu katlu mājas celtniecībai Saulainē, salmu ikgadējie resursi, kuri varētu tikt izmantoti siltuma ražošanai, ir lieli (tab. Nr.7):

Tabula Nr.7. Salmu pārpalikuma ikgadējie resursi Latvijā Nosaukums Mērvienība Resursi LatvijāSalmi t 340 000Salmu kā kurināmā primārā enerģija MWh 1 360 000 „ PJ 4,9Latvijā izmantotā pri-mārā enerģija PJ 181Salmu potenciālais se-gums % 2,7

Ja analizējam salmu izmantošanas potenciālu, tieši attiecinot to uz centralizēto siltumapgādi, tad šis potenciālais segums ir vēl augstāks – ap 7,1 %.

Jāatzīmē, ka ik gadus saražoto salmu apjoms Latvijā ir ap 1,0-1,2 milj. tonnām. Daļa sal-mu tiek izmantota kā lopbarība, arī pakaišiem. Pašlaik likumdošana nosaka, ka atlikušie salmi ir jāsasmalcina un jāiestrādā tīrumā. Tā kā sasmalcināšanas iekārtas ir dārgas, liela daļa salmu tiek vienkārši sadedzināta uz lauka, kas nav racionāli. Salmu pārpalikumu ir lietderīgi izmantot par kurināmo katlu mājās, palielinot zemnieku iespējamo peļņu. Kā rāda aprēķini un prakse Saulainē, vidējā salmu raža no hektāra ir ap 3 tonnām, savukārt par piegādātajiem salmiem ķīpās katlu mājā Saulainē ar 14 % mitruma saturu pamatcena ir 10,9 Ls/t.


1.2. Katlu māju konversijas piemēri un ekspluatācijas pieredze - Mālpilī, Bal-vos, Ugālē, Jāņmuižā, Preiļos, Tukumā, Daugavgrīvā, Limbažos, Ludzā, Valkā, Jaunpiebalgā un Saulainē

Progresīva koksnes biomasas sadedzināšanas tehnoloģija Latvijā ienāca 1993. -1994. gadā, kad Mālpils pašvaldība saņēma no Dānijas Enerģētikas aģentūras ar firmas Carl Bro starpniecību kā dāvinājumu ar koksnes šķeldu kurināmu katlu ar visu nepieciešamo komplektējošo aprīkojumu, tostarp šķeldotājus un šķeldas transporta tehniku. Katla jauda – 4 MW, kas deva iespēju nodrošināt galveno slodzes daļu pilsētas siltumapgādē. Katls aprīkots ar multiciklonu dūmgāzu attīrīšanai un pelnu savākšanas konteineru, kā arī individuālu dūmeni. Ir izveidots iekšējais katla cirkulācijas kontūrs ar siltummaini tīkla ūdens sagatavošanai.

Att. 7. Katla un kurināmā padeves principiālā shēma Mālpilī

Kaut arī katla garantijas laiks bija 2 gadi, tika noslēgts ar katla piegādātājfirmu Ansaldo Vølund 5 gadu apkopes līgums. Šajā laikā tika veikta katla ekspluatācijas uzraudzība un radušos problēmu analīze un novēršana. Jāteic, ka šo problēmu Mālpilī bija pietiekami daudz. Pirmkārt, izmantojot mitru šķeldu, atsevišķos periodos nebija iespējams sasniegt katla nominālo jaudu. Otrkārt, netipiski jau 1998./1999.g. apkures sezonas laikā tika konstatēta katla konvektīvās daļas cauruļu pastiprināta korozija – no 600 caurulēm bojātas bija 50. Kā liecina ilggadēja dāņu pieredze, konvektīvo cauruļu ekspluatācijas laiks parasti pārsniedz 10 gadus. Treškārt, Mālpils katlu mājas cauruļu iekšpusē tika atklāts liels nogulšņu daudzums. Firma Ansaldo Vølund pēc apkures sezonas beigām finansēja visu konvektīvo cauruļu nomaiņu, taču veica arī korozijas cēloņu analīzi un ieteikumu izstrādāšanu stāvokļa normalizēšanai. Katlu korozijai var būt daudz dažādu cēloņu. Galvenais korozijas cēlonis ir ūdens vai skābes klātbūtne konvektīvās daļas cauruļu paketē. Ja dūmgāzu temperatūra tajā ir pārāk zema vai arī cauruļu sieniņu temperatūra ir pārāk zema, ūdens vai organiskās skābes var veidot uz caurulēm kondensātu. Analizējot korozijas cēloņus, lai novērstu rasas punktam atbilstošas temperatūras veidošanos, jāprecizē dūmgāzu temperatūra, kā arī ūdens temperatūra sildvirsmu aukstākajā daļā.


Ne mazāk svarīgi ir konstatēt korozīvo komponentu veidošanos dūmgāzēs, īpaši tas attiecas uz organiskajām skābēm. Organisko skābju veidošanās cieši saistīta ar sadegšanas kvalitāti. Ļoti svarīgi ir ievērot pareizo sadegšanas temperatūru, kā arī skābekļa līmeni, lai mazinātu koroziju, sasniegtu augstāku katla efektivitāti un zemāku vides piesārņojuma līmeni. Veicot analīzi, tika atklāts, ka šķeldas mitruma līmenis Mālpils katlu mājā samērā bieži bija pārsniedzis 60%. Tas nozīmē, ka šķeldā ir bijis ļoti daudz ūdens, kam jāiztvaiko degšanas procesā, tādēļ grūti sasniegt apmierinošu sadegšanas temperatūru. Aizplūstošo dūmgāzu temperatūra bieži bija ap 95 ºC vai zemāka katla ražotāja ieteikto 115 ºC vietā. Lai to novērstu, jāatsakās pieņemt šķeldu, kuras mitrums ir lielāks par 55%. Tas nozīmē, ka šķeldas ražotājiem ir rūpīgāk jāplāno šķeldas sagatavošana un sagatavotai šķeldai jānodrošina atbilstoši uzglabāšanas apstākļi. Nogulšņu rašanās intensitāte uz caurulēm katrā katlu mājā ir atšķirīga, tāpēc grūti noteikt kādu vispārīgu cauruļu tīrīšanas intervālu. Taču caurules būtu jātīra vismaz vienu reizi mēnesī. To tīrīšana nevar būt par biežu un ir ieteicams caurules tīrīt ikreiz, kad tiek pārtraukta apkure un veikta katla tehniskā apkope.

Att. 8. Balvu katlu mājas konversijas principiālais risinājums

Cits katlu mājas konversijas projekts 1993. gadā ir realizēts Balvos ar Zviedrijas rūpniecības un tehnikas attīstības nacionālās padomes NUTEK (tagad STEM) palīdzību. Projekta realizācijai no Zviedrijā izveidotā Baltijas fonda ņemts kredīts uz 10 gadiem ar 7,3 % un 2 gadu atlikto maksājumu

Projekta ietvaros esošajā katlu mājā ar 1974.g. uzstādītajiem diviem DKVR-4-13 kat-liem kurināšanai ar oglēm viens no katliem tika pārveidots darbam ar koksnes šķeldu, uzstādot priekškurtuvi, šķeldas uzglabāšanas un padeves sistēmas un dūmgāzu attīrīšanas iekārtas. Iekārtu galvenais piegādātājs – zviedru firma HOTAB EldningsteknikAB. Katla jauda pēc rekonstrukcijas – 2,4 MW.


Priekšrocības ekspluatācijā Balvu katlu mājai dod blakus esošais kokapstrādes uzņēmums, kas nodrošina katlu mājas darbu ar saviem kokapstrādes atlikumiem.

1. šķeldas padevējmehānisms; 8. katls DKVR-6,5-13; 2. irdinātājs; 9. ekonomaizers; 3. hidrauliskais cilindrs; 10. multiciklons; 4. hidrauliskais pievadmehānisms; 11. dūmsūknis; 5. konveijers; 12. pelnu konteiners; 6. lentas konveijers; 13. primārā gaisa ventilators; 7. priekškurtuve; 14. elektroiekārtu vadības pults.

Att. 9. Ugāles katlu mājas konversijas principiālais risinājums

Atšķirīgs tehniskais risinājums rasts Ugālē, kur konversija skāra vienu no centra katlu mājām. Šeit jau viens no četriem DKVR -6,5-13 katliem, kas bija uzstādīts 1975. g. darbam ar mazutu, 1993./1994.g. apkures sezonā bija pārbūvēts ar slīpiem ārdiem kurināšanai ar malku, nodrošinot kurināmā padevi ar rokām. Ar NUTEK līdzdalību katla priekškurtuve 1994. g. tika pārkārtota darbam ar šķeldu, aprīkojot katlu ar automatizācijas, koksnes šķeldas sagatavošanas un padeves, kā arī dūmgāzu attīrīšanas iekārtām. Iekārtu piegādi nodrošināja zviedru firma HOTAB Eldninksteknik AB. Katla jauda pēc rekonstrukcijas – 3 MW. Ugāles katlu mājas konversijas principiālais risinājums parādīts attēlā 9.


1. kurināmā glabātava; 7. , 12. multiciklons; 2. šķeldas padevējmehānisms; 8., 13. dūmsūknis; 3. hidrauliskais cilindrs; 9. – pelnu konveijers; 4. konveijers; 10. konteiners pelnu aizvākšanai; 5. kurināmā padeves sistēma; 11. esošais katls RK-1,6. 6. katls ar slīpiem ārdiem;

Att.10. Jāņmuižas katlu mājas principiālais risinājums

1994. gadā tika veikta arī katlu mājas konversija darbam ar koksnes šķeldu Cēsu rajona Jāņmuižas lauksaimniecības skolā. Projekts realizēts at NUTEK līdzdalību. Demontēto „Univer-sal” tipa katlu vietā uzstādīts zviedru firmas Jarnforsen Energy Systems koksnes šķeldas katls ar jaudu 3 MW, saglabājot arī agrāk uzstādīto vietējās konstrukcijas ar šķeldu darbināmo katlu, kura jauda 1 MW. Jaunais katls aprīkots ar slīpiem ārdiem, šķeldas padeves iekārtu, dūmgāzu attīrīšanas un pelnu aizvākšanas sistēmām. Uzstādīti moderni sūkņi un siltummaiņi. Jāņmuiža projekta realizācijai tika izvēlēta ar mērķi, lai katlu māju ar progresīvu tehnoloģiju koksnes biomasas izmantošanai siltuma ražošanā vienlaikus varētu iekļaut skolas kursantu apmācības procesā. Kā negatīvs faktors jāatzīmē katlu mājas zemā slodze vasaras periodā, kas izraisa katla darbu ar zemu lietderības koeficientu. Jāņmuižas katlu mājas principiālais risinājums redzams attēlā 10.

2000. gadā, izmantojot valsts investīcijas un Pasaules Bankas aizdevumu, tiek veikta katlu mājas konversija darbam ar šķeldu Preiļos. Projekta ietvaros ir uzstādīti divi vietējā – Tukuma


ražotnē a/s „Komforts” izgatavoti katli AK-1500S ar kopējo jaudu 3 MW, kuri darbojas bāzes režīmā. Katli aprīkoti ar šķeldas padeves un dūmgāzu attīrīšanas iekārtām. Vasarā strādā tikai viens no katliem. Rezervē saglabāti arī iepriekš katlu mājā darbinātie katli „Vapor”, kas strādā ar ma-zutu.

1. hidrauliskā piedziņa; 5. multicikloni; 2. kurināmā noliktava; 6. dūmsūcēji; 3. katli AK-1500S; 7. dūmenis. 4. dubultais kurināmā padeves mehānisms;

Att. 11. Preiļu katlu mājas principiālais risinājums

Ar diviem a/s „Komforts” izgatavotiem katliem AK-5000, piesaistot Ziemeļu investīcijas ban-kas kredītu, aprīkota arī viena no republikā lielākajām ar šķeldu darbināmām katlu mājām Tukumā, kuru nodeva ekspluatācijā 2002.gadā ar kopējo jaudu 10 MW. Vertikālais ūdenssildāmais katls strādā komplektā ar slīpo kustīgo ārdu priekškurtuvi. Kurināmais – šķelda un mizas ar 30% skaidu piejaukumu – no noliktavas ar kustīgās grīdas palīdzību tiek iebērts kurināmā padeves transportierī. Tālāk pa transportieri kurināmo padod priekškurtuves starpbunkurā. Ar kustīgo barotāju palīdzību tas nonāk priekškurtuvē, kur degšanas procesu regulē automātiskās vadības bloks. Priekškurtuve aprīkota ar mehanizētu pelnu aizvākšanas sistēmu. Dūmgāzes pēc katla nokļūst multiciklonā un gaisa sildītājā, kas uzsilda gaisu degšanas procesam. Katlu mājā saglabāti arī vecie mazuta katli, kas nodrošina nepieciešamo rezervi maksimālo slodžu laikā. Vasaras periodā viens no šķeldas katliem darbojas vidējas slodzes režīmā ar jaudu 2-3 MW.


1. gaisa sildītājs; 7. automātiskās vadības sistēmas telpa; 2. ūdens sildāmais katls AK-5000; 8. elektroievada sadale; 3. slīpo kustīgo ārdu priekškurtuve 6 MW; 9. pelnu transportieris; 4. multiciklons MC-5000; 10. dūmvadi; 5. dūmsūknis; 11. apkalpojošās platformas; 6. skrēperi; 12. hidropiedziņa.

Att. 12. Tukuma katlu mājas principiālais risinājums

Siltumcentrālē Daugavgrīva Rīgā kopš 1996. gada ar NUTEK atbalstu uzstādīta un dar-bojas zviedru firmas KMW Energi koksnes šķeldas priekškurtuve, kas strādā kopā ar katlu DKVR- 10 -13. Katla jauda pēc konversijas - 7 MW. Kurtuve ir kvadrātveida ar 15 m² lielu degšanas telpu, kurā šķeldu izkārto ar kustīgu ārdu palīdzību no apakšas un ar pārvietojamu akmens bloku palīdzību regulē dedzināmā slāņa biezumu no augšas. Šķeldas slāni parasti cenšas izveidot biezāku pie kurtuves sienām, kur ir augstāka temperatūra, un nedaudz plānāku vidū, lai degšana būtu vienmērīga. Svarīgi ir panākt, lai no apakšas pievadītais gaiss neizlauztos caur slāni, izdedzinot tajā caurumus un aizraujot prom nesadegušās daļas. Agregāta darbu personāls kontrolē, sekojot līdzi temperatūras rādītājiem un skābekļa daudzumam dūmgāzēs. Temperatūrai jābūt 800-1200 ºC robežās, bet skābeklim dūmgāzēs 5-6%. Jo skābekļa saturs zemāks, jo labāk. Tas norāda, ka gaiss ne-vis tiek pūsts cauri kurtuvei, bet normāli nodrošina degšanu. Temperatūru un skābekļa daudzumu kontrolē aparatūra, savukārt degšanas procesu kontrolē personāls vizuāli, sekojot, vai virs kurināmā slāņa kurtuvē neparādās liesmu mēles, kas liecina par nevienmērīgu degšanu. Kurtuves darbību ir iespējams automatizēt arī pilnīgi, taču tas izmaksā dārgāk un tā lietderība ir rūpīgi jāizvērtē, sagata-vojot katlu mājas konversiju.


1. kurināmā glabātava; 12. esošais ekonomaizers;2. šķeldas padevējmehānisms; 13. izdedžu konveijers;3. hidrauliskā piedziņa; 14. izdedžu aizvars;4. šneka transportieris; 15. pelnu / izdedžu konveijers;5. konveijers; 16. konteiners;6. kurināmā aizvars; 17. dūmgāzu attīrītājs;7. sadales konveijers; 18. sauso pelnu konveijers;8. primārā gaisa ventilators; 19. konteiners;9. sekundārā gaisa ventilators; 20. dūmsūknis;10. priekškurtuve; 21. esošais dūmenis;11. esošais tvaika katls; 22. dūmsūknis recirkulācijai.

Att..13. Daugavgrīvas katlu mājas principiālais risinājums

Ar lielām problēmām katlu mājas konversija darbam ar koksnes biomasu veikta Limbažos, kur divi DKVR-6,5-13 katli aprīkoti ar inženiera O.Goiževska patentētām priekškurtuvēm ar projektēto jaudu 4 MW katra. Investīcijas tika nodrošinātas, pašvaldībai ņemot kredītu no Valsts Kases. Priekškurtuves paredzētas darbam gāzģenerācijas režīmā, to priekšrocības ir relatīvi zemā cena un vienkāršā konstrukcija. Taču, lai nodrošinātu priekškurtuves optimālu darbu, katlu mājas personālam ir rūpīgi jāseko, lai tiktu nodrošināta darbība tieši gāzģenerācijas režīmā. Ja to neizdodas panākt, ievērojami krītas jauda un lietderības koeficients. Tā ilgstoši bijis arī Limbažos. Pašlaik, pēc personāla vērtējuma, katlu nominālā jauda ir 2,2 MW.

Līdz šim O.Goiževska priekškurtuves ar jaudu 1-2,5 MW, galvenokārt to zemo izmaksu dēļ, ir uzstādītas vairāk nekā 60 katlu mājās republikā, tostarp Smiltenē, Saldū, Valmierā, Maltā u.c.. Priekškurtuves ar projektēto jaudu 4 MW ir uzstādītas Krāslavā un Limbažos, taču tās konstruktīvi atšķiras, turklāt Limbažos uzstādītajām līdz šim nav analoga. Kopīga priekškurtuvju iezīme ir tā, ka pēc uzstādīšanas ir nepieciešams samērā ilgs palaišanas – ieregulēšanas periods, iesaistoties arī priekškurtuves autoram. Lai panāktu stabilu darbu, bieži priekškurtuvēm tiek veiktas pārbūves un uzlabojumi jau darba gaitā – mainīta kurtuves ģeometrija, kurināmā padeve, gaisa padeve. Negatīvs faktors ir tas, ka ekspluatācijas laikā ir ierobežotas jaudas regulēšanas iespējas, mainoties ārgaisa temperatūrai.


Raksturīgākā problēma palaišanas sākumposmā ir nevienmērīga pulsējoša degšana. To izsauc kurināmā nevienmērīga padeve, kas neļauj veidot stabilu gāzģenerācijas režīmu. Kurināmais tiek iebērts šahtveida kurtuves augšējā daļā un smaguma spēka ietekmē virzās uz leju. Šahtas iekšienē nav nekāda papildus mehānisma kurināmā pārvietošanai. Skaidas kurtuves apakšējā daļā izdeg, veidojot tukšumus, savukārt šahtas vidusdaļā skaidas nereti iestrēgst un palaikam notiek kurināmā masveida nokrišana, piepildot visu kurtuves apakšējo daļu. Tas pārtrauc priekškurtuves darbu gāzģenerācijas režīmā līdz nepieciešamās degšanas temperatūras sasniegšanai atkal no jauna. Dažviet vienmērīgu kurināmā virzību uz leju panāk, piejaucot kurināmajam – skaidām un šķeldai – neliela izmēra malkas atlikumus – klucīšus, kas novērš skaidu iestrēgšanu. Taču tas prasa lielu roku darbu un nav normāls darba process.

Limbažos ieilgušajā palaišanas – ieregulēšanas periodā, kas ilga apmēram gadu, tika atzīmēta nepieciešamība izstrādāt šo priekškurtuvju tehnoloģiskās instrukcijas un tehnoloģiskās ekspluatācijas kartes. Kā galvenie problēmu cēloņi konstatētas nepilnības projektā, pavirša darbu izpilde un autoruzraudzības trūkums. Arī kvalitatīvas ieregulēšanas trūkums un nekvalitatīva kurināmā – ar palielinātu mitruma līmeni un zemes un akmeņu piejaukumu – izmantošana. Svarīga nozīme stabilam darbam ir priekškurtuves aprīkošana ar nepieciešamo mēraparatūru un mitruma mērītāja iegāde regulārai kurināmā kvalitātes kontrolei. Pēc nepieciešamo darbu veikšanas forsētā režīmā projektētā priekškurtuvju jauda 2002. gada apkures sezonas sākumā Limbažos ir sasniegta.

Ar Nīderlandes valdības un tās uzņēmuma ESSENT atbalstu un kredītu līdzekļu piesaisti, 1999.g. realizēts katlu mājas konversijas projekts Ludzā. Iepriekš izmantoto mazuta katlu vietā uzbūvēta jauna katlu māja, kurā uzstādīta ESSENT piegādātā iekārta - šķeldas katls ar nominālo jaudu 7 MW un maksimālo jaudu 8 MW pamatslodzei un ar dīzeļdegvielu darbināms katls ar jaudu 7 MW maksimālo slodžu nosegšanai. Katlu mājas risinājums ir tipisks piemērs siltumavota tehniskajam risinājumam mazpilsētas apstākļos Rietumeiropas valstu izpratnē. Uzstādītais šķeldas katls pagaidām ir ar lielāko jaudu Baltijas valstīs. Katlu māja savai darbībai par kurināmo izmanto koksnes atlikumus no apkārtējiem kokapstrādes uzņēmumiem. Arī turpmāk ir paredzēts ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda (ANO AP/PVF) projekta „Ekonomiski efektīva koksnes atlikumu izmantošana Latvijas pašvaldību siltumapgādes sistēmās” ierobežots atbalsts Ludzas siltumapgādes sistēmas sakārtošanai.

Att.14. Pārdomāti celtās katlu mājas Ludzā kopskats


2001. gadā darbu uzsāka rekonstruētā katlu māja Valkā, kur veco katlu vietā uzstādīti divi jauni Latvijas katlu ražotnes SIA Orions izgatavoti katli darbam ar koksnes šķeldu, katrs ar jaudu 2,5 MW. Katlu māja raksturīga ar to, ka gan kurināmā noliktavas skrēperu sistēmu, gan kurināmā padeves mehānismus, kurtuvi ar kustīgiem ārdiem, dūmgāzu attīrīšanas un pelnu aizvākšanas mehānismus, kā arī iekārtu vadības sistēmu kompleksi kopā ar katlu piegādājis un montējis SIA Orions. Katlu palaišanas periodā, kas iekrita ziemas sākumā, tāpat kā citviet, tika novērotas problēmas ar kvalitatīva kurināmā piegādi. Taču vēlāk, ekspluatācijas gaitā novēršot šo problēmu, viss rit normāli.

1. skrēperu sistēma; 6. ķēdes transportieris; 11. katls; 2. hidrauliskā piedziņa; 7. kurināmā sadales sistēma; 12. šķeldas uzkrāšanas bunkurs;3. krātuves šneka transportieris; 8. multiciklons; 13. pelnu mitrais transportieris;4. irdinātājs; 9. pelnu šneks; 14. pelnu šneks ar rotācijas aizvaru;5. sadales šneka transportieris; 10. rotācijas aizvars; 15. kurtuve ar kustīgiem ārdiem.

Att. 15. Valkas katlu mājas principiālais risinājums

Jaunpiebalgā 2002. gadā realizēta pirmā katlu māja Latvijā, kas izmanto granulas siltuma ražošanai centralizētās siltumapgādes vajadzībām. Katlu mājā uzstādīti divi firmas Lubiņš un Co izgatavotie granulu katli GRANDEG ar kopējo jaudu 0,6 MW. Kurināmā padeves sistēmā izmanto lielus ar granulām pildītus plastikāta maisus, kas tiek iekārti kurināmā padeves statīvā. Katlu mājas darbība automatizēta. Uzstādītā katla un barošanas sistēmas kopskats:


Att. 16. Katla un barošanas sistēmas tehniskais risinājums Jaunpiebalgā

Saulainē ar Dānijas valdības atbalstu, Dānijas apkārtējās vides enerģētikas sektora program-mas Latvijā ietvaros, kas pilnībā nosedza iekārtu iegādes un montāžas izmaksas, realizēta pirmā salmu katlu māja Latvijā. Kaut arī salmu pārpalikuma ikgadējie resursi ir ievērojami un tie ik gadus tiek neracionāli sadedzināti uz lauka, līdz šim ir pastāvējusi psiholoģiska barjera salmu katlu māju ieviešanai Latvijā. Par šādas katlu mājas ierīkošanu 1997. gadā izšķīrās Saulaines lauksaimniecības profesionālā vidusskola.

Katlu mājā uzstādīti četri Lietuvā ražoti katli ar katra katla jaudu 0,3 MW. Kopējā katlu mājas jauda – 1,2 MW. Katlu māja izmanto lielās ķīpas, kuru sagatavošanai Dānijas valdība Holandē iegādājusies un lauksaimniecības skolai dāvinājusi jaudīgu ķīpotāju. Gadā katlu mājas darbībai ir nepieciešams ap 1350 t salmu, kurus piegādā skolai blakus esošā paju sabiedrība Līdums, kas nodar-bojas ar graudaugu audzēšanu. Salmu uzglabāšanai tiek izmantoti PS Līdums rīcībā esoši angāri. Piegāde tiek nodrošināta pēc izstrādāta un saskaņota sezonas piegādes grafika, kas ir piegādes līguma sastāvdaļa. Ķīpošanai Saulaines lauksaimniecības skola PS Līdums ir nodevusi savu ķīpotāju.


Att. 17. Salmu ķīpošana PS Līdums laukos

Ķīpotāja jauda ir ar samērā lielu rezervi un varētu apkalpot krietni lielāku apjomu. Salmi tiek piegādāti ar noteiktu mitrumu, kura optimālais lielums ir 14%, bet visaugtāk pieļaujamais – 22%. Mitrumu pie piegādes nosaka katlu māja, izmantojot ierīci, kura sensora smaili iesprauž ķīpā un mitrumu ierīce uzrāda momentā. Salmi ar mitrumu virs pieļaujamā līmeņa netiek pieņemti. Salmu cena tiek samazināta par 2% par katru mitruma satura %, kas pārsniedz optimālo vai pamata lielumu. Saulainē katla kurtuvē salmus sadedzina ķīpā. Ķīpas degšanas ilgums pēc ielādēšanas kurtuvē ir apmēram 6 stundas. Lietuvas rūpnīcas ALCON / Umega katls AKU -250 ir pārbaudīts Dānijas tehnoloģiskajā institūtā Energy un Biokurināmo uzņēmumā. Pārbaudē iegūti sekojoši dati: lietderības koeficients – 87 %; CO emisija - 0,16 %; putekļu emisija – 263 mg/Nm³.

Katls ir vienkāršas konstrukcijas, tas sastāv no kurtuves ar izmēriem Ø2 x 2 m, virs kuras izvietota apjomīga ūdens akumulācijas tvertne. Virs tās ir izplešanās tilpne. Kurtuve aprīkota ar iekraušanas durvīm, iekšējiem sūkņiem šuntēšanai un keramisku siltuma atstarotāju sadegšanas kamerā. Katlu mājai ir kopējs dūmenis.


Att. 18. Salmu katla principiālais risinājums Saulainē

Praksē Saulaines katlu mājā reāli kopā ar salmiem līdz šim atsevišķos posmos dedzināts arī cits kurināmais un katlu mājas darbības rādītāji ir šādi:

Tabula Nr. 8. Saulaines profesionālās vidusskolas katlu mājas darbības rādītāji

GadsSaražotā sil-tumenerģija MWh

Kopējās izmaksas Ls

1 MWhizmaksa Ls

Kurināmais PatēriņšT

KurināmācenaLs/t

1999. 2270,1 27 440,88 12,09 Salmi 235 6,73Ogles 348 41,0

2000. 2456,8 21 600,24 8,79

Salmi 671 6,73Gabalkūdra 69 14,5Kokskaidu brik. 118,4 16,55

2001. 2593,4 25 284,53 9,75

Salmi 884,4 6,73Gabalkūdra 94,2 14,5Ogles 17,73 42,0

2002. 3109,7 25 734,29 8,28 Salmi 1120 8,26Ogles 28,17 40,0

Latvijas pieredzes ilustrēšanai pēc nejaušības principa tika izvēlētas tehniski atšķirīgas raksturīgākās uz kurināmo ar biomasu pārveidotas katlu mājas. Kā redzams no pārskata, Latvijā sastopama liela iekārtu un tehnisko risinājumu dažādība, ko galvenokārt izsauc atšķirīgas investīciju iespējas vai to trūkums, kā arī pašvaldību spējas norēķinu sistēmas sakārtošanā un siltumapgādes parādu likvidācijā. Samērā daudz katlu māju, kas kurināšanai izmanto koksni, vēl


arvien to veic primitīvā veidā, pašu spēkiem pielāgojot vecos mazuta vai ogļu katlus kurināšanai ar malku, ko kurtuvē padod ar rokām. Taču, palielinoties rocībai, katlu māju konversijas procesā tiek ieviestas modernas koksnes sadedzināšanas tehnoloģijas, kas padodas automatizācijai un nodrošina augstu efektivitāti un zemu apkures tarifu veidošanu pašvaldībās.

Tabula Nr. 9. Pārskatā minēto katlu māju tehniskie dati

Katlu mājas atrašanās vieta, konversijas gads

Katla tips un katla vai kur-tuves piegādā-tājs

Katla vai kur-tuves jauda Kurināmā veids

Rādītāji 2002.-2003. g.

Kurināmā vidējā cena

Siltuma ražošanas izmaksas* vai tarifs

Mālpils1993-1994.g.

Ansaldo Vølund(Dānija) 3 MW Šķelda Šķelda

2Ls/m³(ber.)Tarifs15,94 Ls/MWh

Balvi1993.g.

DKVR-4-13 (es.)ar HOTAB Eld-ningsteknik AB(Zviedrija)priekškurtuvi

2,4 MW

Koksnes atlikumi no vietējās kokzā-ģētavas – mizas, zāģskaidas, šķelda

Zāģskaidas0,30-0,35Ls/m³.Šķeldu nepērk, bet ja vajag –1,30 Ls/m³(bez PVN)

Raž.izm.,ņemot vērā arī ogļu katla darbu4,3 -8,6 Ls/MWh

Ugāle1994.g.

DKVR-6,5-13(es. - ar slīpiemārdiem malkas dedzināšanai)ar HOTAB Eld-ningsteknik ABpapildus aprī-kojumu

3 MW Šķelda, koksnes atlikumi

Šķelda3,5 Ls/m³(ber.) Tarifs 13 Ls/MWh

Jāņmuiža1994.g.

Jarnforsen En-ergy Systems(Zviedrija)un es. šķeldas katls

3 MW

+ 1 MW

Šķelda 2-2,2 Ls/m³(ber.)

Raž. izm. 11-12 Ls/MWh(izmaksās ieslēgti remonta izdevumi)

Preiļi2000.g.

2 x AK-1500sa/s Komforts 2x1,5 MW

Koksnes atlikumi, šķelda

Tarifsiedz.19,35Ls/MWhpār. 21,50Ls/MWh

Tukums2002.g.

2 x AK-5000a/s Komforts 2 x 5 MW

Šķelda un mizas ar 30% skaidu piejaukumu

2,5 Ls/m³(ber.)Tarifsiedz.20,70Ls/MWhpār.20,40Ls/MWh

Daugavgrīva1996.g.

DKVR-10-13(es.)ar KMW Energi(Zviedrija)kustīgo ārdupriekškurtuvi

6 MW Šķelda 1,56Ls/m³(ber.)(bez PVN)

Raž. izm.9,16 Ls/MWh ņemot vērā vien-laikus veco DKVR katlu neefektīvu darbu ar gāzi

Limbaži2001.-2002.g.

2 x DKVR-6,5-13 (es.)ar inž. O.Goiževskapriekškurtuvigazifikācijas re-žīmā

2 x 4 MW(2,2 MW nom. režī-mā)

Koksnes atlikumi, šķelda, skaidas

Skaidas 0,8-1,6Ls/m³(ber.);šķelda1,95-2,3 Ls/m³(ber.)

Tarifs 21,15Ls/MWh


Ludza1999.g.

ESSENT(Nīderlande)KARA Energ,Systems B.V.šķeldas katlsKW-6000

7-8 MWKoksnes atlikumi no kokapstrādes uzņēmumiem

Šķelda 4Ls/MWh(bez PVN)

Tarifsiedz.12,67Ls/MWhpār.13,67 Ls/MWh

Valka2001.g.

SIA Orionsšķeldas katls arpalīgiekārtu

2 x2,5MWŠķelda,skaidas (vasaras per.)

Šķelda1,8Ls/m³(ber.);skaidas0,6 Ls/m³(ber.)(bez PVN)

Tarifs15 Ls/MWh

Jaunpiebalga2003.g.

SIA Lubiņš un Co granulu katls GrandeG 2x 0,3 MW Koksnes granulas

Granulas46 Ls/t(bez PVN)

Tarifs15,7 Ls/MWh

Saulaine1999.g.

ALCON / Umega(Lietuva)AKU-250

4x0,3 MWSalmi, kokskaidu briketes, gabal-kūdra, ogles

Salmi – 8,26Ls/t; ogles –40 Ls/t(bez PVN)

Raž. izm.8,28 Ls/MWh

*) siltuma ražošanas izmaksas – siltuma izmaksas, kas aplēstas siltuma avotā pirms siltuma padošanas pārvades tīklā

Kurināmā cenas Latvijā 2002. gada jūnijā (pēc Latvijas Attīstības aģentūras Enerģētikas departamenta datiem – bez PVN):

Dabas gāze: rūpnieciskiem patērētājiem – 53,4 Ls / tūkst.m³; iedzīvotājiem – 59 Ls / tūkst.m³;Kūdra: frēzkūdra – 9,87 Ls/t;Salmi: ar mitrumu 16-18% - 5,70 Ls/t;Akmeņogles: 35 Ls/t;Dīzeļdegviela: 190-210 Ls/t;Mazuts: ar sēra saturu 3,5 % - 100 Ls/t;Slānekļa eļļa: 95 Ls/t;Koksne: malka – 5,50-6,0 Ls / ciešm.; šķelda – 1,8 – 3,0 Ls / m³ (ber.); briketes – 40-45 Ls/t; granulas – 36 Ls/t.


2. Centrālās un Austrumeiropas valstu pieredze biomasas izmantošanā siltuma ražošanai

Attīstītajās Eiropas valstīs biomasas izmantošana siltuma ražošanai ievērojami pieaugusi kopš naftas krīzes laikiem XX gs. beigu posmā un ieņem kurināmā bilancē noteiktu un stabilu vietu ar tendenci uz palielināšanos. Īpaši tas attiecas uz valstīm, kam nav savas kurināmā rūpniecības ar eksporta iespējām, kā Dāniju, Zviedriju, Somiju, Holandi u.c. Sabrūkot no pārējās Eiropas daļas norobežotajam Varšavas pakta valstu blokam, un tajā iesaistītajām valstīm nostājoties uz demokrātijas ceļa, attīstīto valstu pieredze biomasas izmantošanā siltuma ražošanai intensīvi tika pārnesta arī uz šīm valstīm. Samērā īsā laikā, apmēram 10 gados, arī Centrālās un Austrumeiropas valstīs, līdzīgi kā Latvijā, ir attīstījusies sava pieredze biomasas, tostarp koksnes un salmu izmantošanā siltuma ražošanai.

Mūsu tuvākajā kaimiņvalstī Lietuvā visplašāk izmantotais biomasas veids ir koksne. Meži aizņem 2, 02 milj. hektāru valsts platības jeb 30,9%. Ikgadējais koksnes masas pieaugums tiek vērtēts kā 11,7 milj.m³. Mežizstrādes apjoms valsts mežos sasniedz 5 milj. m³ gadā ar tendenci turpmāko 10 gadu laikā pieaugt par 46%. Visā Lietuvā koksnes sadedzināšanai darbojas vairāk nekā 90 katlu ar kopējo jaudu 230 MW. Šis lielums tuvākajos gados vēl pieaugs par 40-50 MW. Koksni galvenokārt izmanto siltuma ražošanai, taču ar koksnes atlikumiem strādā arī TEC kokapstrādes kompānijā Pajurio Mediena, kur uzstādīta tvaika turbīna ar jaudu 1,5 MW. Katlu ražošanu koksnes sadedzināšanai ir apguvuši vairāki Lietuvas uzņēmumi, tostarp lielākais no tiem – a/s Kazlu Rudos metalas, kas ir uzstādījis vai rekonstruējis Lietuvā 43 katlus 37 katlu mājās ar kopējo jaudu 97,4 MW un ražo katlus arī Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas tirgum. Salmu sadedzināšana siltuma ražošanai Lietuvā ir uzsākta 1996. gadā ar pirmā salmu katla nodošanu ekspluatācijā Narteikiai lauksaimniecības skolā. Kopš tā laika Lietuvā ir izvērsta salmu katlu māju celtniecība centralizētai siltumapgādei un to kopējā jauda jau sasniedz 7 MW. Kopējos ikgadējos salmu resursus Lietuvā lēš ap 3,5 – 4,0 milj. t gadā, no tiem enerģētikā izmantojamais apjoms ir ap 10-12% vai 400 tūkst. t gadā. Salmu katlus Lietuvā ražo vairāki uzņēmumi un to jauda svārstās no 15 – 340 KW. Salmu katlus lieto arī lauku skolu, slimnīcu un privātmāju apsildei. Lietuvas valsts enerģētikas bilancē koksnes un salmu biomasas izmantošanas apjoms sastāda 8,7% no valsts kopējā enerģijas patēriņa.


Tabula Nr. 10. Lielāko Lietuvas biomasas katlu māju tehniskais raksturojums Nosaukums Katlu māja Ignalīnā Katlu māja Varenā

Katlu māja pirmsrekonstrukcijas

2 katlu mājas, kas strādāja ar mazutu

3 x DKVR – 10-132 x KVGMkas strādāja ar mazutu

Katlu mājas konversijas laiks 1999.g. 1997.g.Jaunās katlu mājas sastāvs

Jauna katlu māja:DE–16 ar priekškurtuvi šķeldai;DE –10 darbam ar mazutu.Katlu māja pilnīgi automatizēta

Uzstādīts jauns katlsDE-25 ar priekškurtuvi šķeldaiun 2 ekonomaizeriem – atgaitas un tīkla ūdens sildīšanai ar dūmgāzu dzesēšanu zem rasas punkta un kondensācijas siltuma uztveršanu. Katlu māja pilnīgi automatizēta

Biokurināmais Škelda un zāģskaidas ŠķeldaŠķeldas katlu jauda 6 MW 8 MW

Kapitālieguldījumu apjoms

(15 milj. SEK)1,235 milj. Ls

(6 milj. SEK)438,8 tūkst. Ls

Siltuma ražošanas izmaksas

(10,88 cnt/kWh)2,07 sant./kWh

(12 cnt/kWh)2,28 sant./kWh

Plaši biomasas izmantošana siltuma ražošanai uzsākta Čehijā. Par kurināmo te izmanto koksnes atlikumus, šķeldu, zāģskaidas, briketes, granulas, salmus un citu biomasu. Līdzīgi kā Latvijā, pirmie katli biomasas sadedzināšanai Čehijā ienāca no Rietumeiropas valstīm. Čehi atzīmē, ka ar ārvalstu līdzdalību veidotie pirmie projekti bija samērā dārgi, turklāt netika uzstādīta pati modernākā tehnika, kas plaši tiek pielietota Rietumeiropas teritorijā. Sākotnēji ar pirmajiem pro-jektiem bija samērā daudz problēmu, kas laika gaitā novērstas. Čehija pati apguva katlu ražošanu biomasas sadedzināšanai un tādējādi panāca:

1) katlu tehnisko piemērotību tieši Čehijas apstākļiem;2) katlu izmaksu samazināšanu par apmēram 50%.

Tiek ražoti gan katli decentralizētai apkurei, gan arī centralizētai siltumapgādei. Lielākā Čehijas biomasas katlu ražotne NUCLEA atrodas Třebičā, kas izstrādājusi un apguvusi katlus: Multivalent ar jaudu 0,8 (min.0,3) MW salmu un šķeldas dedzināšanai šahtveida kurtuvē un Vesko-B ar jaudu 1,0-6,0 (min.0,3-2,0) MW, salmu un šķeldas dedzināšanai uz slīpajiem ārdiem. Pašreiz, kā uzs-ver čehi, no ārvalstīm biomasas izmantošanas programmas paplašināšanai ir nepieciešams ievest tikai jaunākās tehnoloģijas, tostarp tehnoloģijas koģenerācijas procesam. Šī mērķa sasniegšanai ir atbalstāma kopfirmu veidošana ar attiecīgiem pirmrindas ārvalstu uzņēmumiem. Lielu uzmanību Čehija veltī biomasas dažādošanai, iesakot ātraudzīgu koku un zāļaugu kultūras un rosinot jautājumu par speciālu labības kultūru audzēšanu kurināmā vajadzībām, kas ļautu nodarbināt zemniekus un izmantot aramzemi labības pārprodukcijas apstākļos. Atsevišķu katlu māju tehniskie dati apkopoti tabulā Nr.11:


Tabula Nr.11. Atsevišķu Čehijas katlu māju tehniskie datiKatlu mājas atrašanās vieta

Uzstādītie katli, izgatavotājs un katlu jauda

Kurināmais Katlu mājas konversijasvai izbūves laiks

Piezīmes

Zlutice(lielākā bio-masas katlu māja ar Čehijā ražotuiekārtu)

3 x 1,8 MW1 x 2,5 MW

Salmi, šķelda 2001.g. Lietder. koef. virs 89%Kurin. patēriņš silt.ražošanai:salmi - 0,55 kg/kWh;šķelda – 0,45 kg/kWh

Dřiteň CRONE(Holande)1 x 1MW

Šķelda 1999.g.

Dešná Verner,Step Trutnov1 x 0,9 MW1 x 1,8 MW

Salmi 1997.g. Lietder. koef. 80%

Holstětín Kara Energy Systems (Holande)1 x 0,732 MW

Kokskaidu granulas

2000.g.

Hartmaníce Volund Danstocker1 x 0,88 MW;1 x 1,75 MW

Šķelda, skaidas 1995.g. Cena:šķeldai – 5,7 EUR/m³;skaidām – 1,3-2 EUR/m³

Galvenais biomasas kurināmais Slovākijā ir koksne, ko iegūst no mežizstrādes un kokapstrādes. Ik gadus siltuma ražošanai izmanto ap 400 tūkst. t koksnes. Kā piemēru koksnes bio-masas izmantošanai var minēt katlu māju Zvolenas Tehniskās universitātes Meža skolā, kas 2000.gadā ar Nīderlandes līdzdalību no brūnogļu dedzināšanas tika pārveidota apkārtējo kokapstrādes uzņēmumu koksnes atlikumu dedzināšanai. Uzstādītā katla jauda – 0,605 MW. Iekārtu piegādātājs – Kara Energy Systems. Investīciju apjoms – 450 tūkst. EUR.

Līdzīgas aktivitātes biomasas izmantošanā noris arī citās valstīs. Tā, piemēram, Igaunijā koksnes apjoms siltuma ražošanai ir 14% no kopējā kurināmā daudzuma. Polijā – no kopējā kurināmā patēriņa biomasa, tostarp koksne un salmi, sastāda 4,64%. Ir jau vairāk nekā 10 kat-lu māju centralizētās siltumapgādes sistēmā ar jaudu 0,5 – 7 MW, kurās izmanto kokapstrādes atlikumus. Slovēnijā jau gadsimta nogalē koksnes biomasas īpatsvars centralizētās siltumapgādes kurināmā bilancē sasniedza 3,5 %, utt.


3. Vietējās iekārtu izgatavotājrūpnīcas katlu māju konversijai

Nozīmīgs pavērsiens Latvijā vietējo katlu ražotājrūpnīcu attīstībā koksnes biomasas kurināmā izmantošanai sākās 1993.-1994.gadā, kad darbu uzsāka Zviedrijas valdības NUTEK (STEM) pro-gramma „Videi piemērotas energosistēmas Baltijas valstīs un Austrumeiropā”, kā arī tiek pildīts Latvijas –Dānijas 1994.-1996.gada nolīgums par dabai saudzējošu enerģētikas projektu realizāciju Latvijā. Viens no šo programmu noteikumiem ir vietējo ražotāju iesaistīšana programmu realizācijā, un ar dāņu konsultantu līdzdalību tika izlaisti pirmie šķeldai piemērotie katli SIA Orions (Rīgā), no ku-riem pirmais katls ar jaudu 1,5 MW tika uzstādīts Rūjienā mazuta katla vietā. Vēlāk dažādās ārvalstu programmās tika iesaistītas arī katlu ražotnes SIA Latura (Valmierā) un a/s Komforts (Tukumā).

SIA Orions ražo apkures katlus, sākot ar 10 kW jaudu. Mazie katli ir paredzēti kokskaidu granulu dedzināšanai rokas un automātiskā režīmā un domāti individuālajai apkurei. Atsevišķas to modifikācijas tiek eksportētas arī uz Dāniju, taču ar dāņu firmas, ar kuru sadarbojas SIA Orions, nosaukumu. Cieša sadarbība ir izveidojusies ar vienu no Skandināvijas lielākajiem katlu ražotājiem Danstoker, ar kuru kopā tiek būvēti jaudīgi katli pēc Danstoker tehnoloģijas un kuriem SIA Orions izgatavo korpusus. Dānijas un Skandināvijas tirgū SIA Orions produkti ir nonākuši pēc tam, kad rūpnīcas darbība nonāca Dānijas un Vācijas valdību redzeslokā. Pavērās iespēja šajās valstīs apmācīt darbiniekus, iepazīties ar tehnoloģijām un vēlāk sertificēt produkciju. Sadarbībā ar dāņu firmu Pilevag uzstādīšanai Zviedrijā SIA Orions ir izgatavojis arī divus katlus salmu dedzināšanai ar katla jaudu 0,3 MW, līdz ar to apguvis arī šādas produkcijas ražošanu. Rūpnīca būvē jaudīgus katlus arī automātiskajam režīmam koksnes atlikumu dedzināšanai, kuros var dedzināt tikai šķeldu, tikai zāģskaidas, kā arī zāģskaidas kopā ar šķeldu vai kūdru. Šādi katli, kas ir ļoti piemēroti Latvijas apstākļiem, līdz šim ir uzstādīti 17 automatizētās katlu mājās, taču ir iekarojuši tirgu arī Krievijā, kur jau darbojas 4 SIA Orions būvētas katlu mājas. SIA Orions izpilda visu darbu kompleksu, sākot no projekta izstrādes un katlu mājas būvniecības līdz par katlu mājas ieregulēšanai. Visas iekārtas tiek izgatavotas rūpnīcā, izņemot zviedru ķēdes, vācu reduktorus un sūkņus kā arī Danfoss un Siemens automātiku. SIA Orions apsver iespēju kļūt arī par siltumenerģijas ražotāju un pārdevēju atsevišķās pašvaldībās un var risināt jautājumus par līzingu vai trešās puses finansēšanu katlu mājas celtniecībā.

Tabula Nr.12. SIA Orions katlu nomenklatūra, ko izmanto centralizētajai siltumapgādeiKatla darbības veids Katla tips Kurināmais Jauda Piezīmes

Darbam ar kurtuviautomātiskā režī-mā

Horizontāls katls ar apakšā novieto-tu kurtuvi

Šķelda, skaidas,kūdra

1 MW; 1,5 MW;2 MW; 2,5 MW;3 MW;

„Vertikāls katls ar atsevišķi novietotukurtuvi

„ 1,5 MW; 2 MW;2,5 MW; 3 MW;

Darbam rokas režīmā Malka 0,5 MW;0,8 MW;

1 MW;Darbam ar degliautomātiskā režīmā

Koksnes gra-nulas 60 kW- 800 kW Firmai

Danstoker

Darbam ar 3 ķīpām Salmi 0,3 MW FirmaiPilevang


SIA Latura ir neliels katlu ražošanas uzņēmums Valmierā, kas savu darbību uzsāka 1997. gadā. Uzņēmums ir specializējies koksnes, skaidu, šķeldas un koksnes granulu katlu ražošanā ar jaudu līdz 1,2 MW. Tas piedāvā pilnu darba ciklu no projekta līdz gatavai katlu mājai. Uzņēmums ražo arī ciklonus dūmgāzu attīrīšanai, dūmeņus ar vēja spirālēm, kurināmā padeves sistēmas noliktavām un katliem, skrūves tipa transportierus noliktavām. Uzņēmums strādā tikai Latvijas tirgum.

Tabula Nr.13. SIA Latura katlu nomenklatūra, ko izmanto centralizētajai siltumapgādeiKatla darbībasVeids Katla tips Kurināmais Jauda Piezīmes

Darbam ar kurtuviautomātiskā režīmā

Kompaktkatls ar katlu un kurtuvi vienā agregātā

Škelda,briketes, granulas 0,5 – 1,2 MW

Darbam rokas režīmā „ Malka 0,5 – 1,2 MW

Darbam ar kurtuviautomātiskā režīmā

Katls ar atsevišķinovietotu kurtuvi Šķelda > 1,2 MW Izgatavo pēc pasū-

tījuma

A/s Komforts ir lielākais katlu ražotājs Baltijas valstīs katlu mājām ar koksnes biomasu. Savu darbību tas sāka 1990. gadā ar nelielu katlu – ar jaudu 20 kW – ražošanu Līvānu māju apkures vajadzībām. Vēlāk tika apgūta arvien jaudīgāku katlu ražošana, līdz pat 5 MW. Tagad ik gadus rūpnīca uzbūvē 50-60 katlu māju. Ļoti daudz katlu māju ir ar jaudu 1 MW. Uzņēmums cieši sadarbojas ar Igaunijas rūpnīcu a/s Tamult, kas ražo priekškurtuves. A/s Komforts produkcija tiek eksportēta arī uz Igauniju un Krieviju. Veiksmīga sadarbība ir arī ar Zviedrijas apkures katlu automātikas firmu Holst Elektro, kas piegādā automātikas blokus priekškurtuvēm ar jaudu 1-6 MW. Papildus uzņēmums ražo dūmeņus, multiciklonus, dūmsūkņus, karstā ūdens boilerus, arī automātikas iekārtas. Pašreiz lielākie pasūtītāji ir privātfirmas, kas vēlas uzstādīt apkures katlus koksnes žāvētavās. Uzņēmumam ir savs izmēģinājumu centrs, kur sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem tiek pētīta apkures iekārtu un automātikas darbība, tiek testēti katlu modeļi. Visi ražošanā izmantotie materiāli ir sertificēti, izstrādājumu kvalitāti apliecina eksperti. Uzņēmums slēdz līgumus, pēc kuriem privātfirmas parasti maksā pēc līzinga noteikumiem, savukārt pašvaldības maksā pēc iepriekš sastādīta grafika – sākuma apmaksa ir 50 %, atlikušos 50% nomaksā apkures sezonas laikā.

Tabula Nr.14. A/s Komforts katlu nomenklatūra, ko izmanto centralizētajai siltumapgādeiKatla darbības veids Katla tips Kurināmais Jauda Piezīmes

Darbam ar kurtuvi automātiskā režī-mā

Katls un kurtuve vienā agregātāAK-300S utt.

Skaidas, šķelda,kūdra

0,3 MW;0,5 MW;0,6 MW;0,8 MW;1,0 MW;

„Katls un kurtuvevienā agregātāAK-1500S

Šķelda, skaidas,granulas 1,5 MW;

Darbam automātis-kā režīmā

VirpuļkurtuveVK-001

Šķelda, skaidas,kūdra 1,0 MW

„Vertikālā virpuļ-kurtuveVVK-01utt.

Skaidas; šķelda,frēzkūdra

1,5 MW;2,5 MW;3,5 MW


Ūdenssildāmie katli darbam ar priekškurtuviAK-3000 utt.

3,0 MW;4,0 MW;5,0 MW

Darbam rokas režīmā

Katls un kurtuve vienā agregātāAK-300 utt.

Malka; ogles;kūdras briketes

0,3 MW;0,5 MW;0,6 MW;0,8 MW;1,0 MW;

SIA Lubiņš un Co 90. gadu vidū apguvis granulu katlu GRANDEG ražošanu, un samērā lielā apjomā apgādā ar šo produkciju gan patērētājus individuālajai apkurei Latvijā, gan arī uzsācis jaudīgāku katlu izgatavošanu centralizētajai siltumapgādei, noietu atrodot arī Somijā, Zviedrijā un Krievijā. Latvijā centralizētajai siltumapgādei pirmie granulu katli uzstādīti un kopš 2002. gada darbojas Jaunpiebalgā, taču pašlaik būvniecības stadijā atrodas vēl vairākas katlu mājas, tostarp Rojā un citviet.

Tabula Nr.15. SIA Lubiņš un Co katlu nomenklatūra, ko izmanto centralizētajai siltumapgādeiKatla darbības veids Katla tips Kurināmais Jauda Piezīmes

Darbam auto-mātiskā režīmā

GRANDEGGD-WB 200,300 un 500

Granulas0,2 MW; 0,3 MW;0,5 MW

4. Kā veikt katlu māju konversiju?

Ja siltumapgādes uzņēmums ir izšķīries par katlu mājas konversiju uz vietējo kurināmo, lai panāktu optimālu rezultātu, ir nepieciešams veikt kvalitatīvu sagatavošanas darbu. Tas laiks, kad siltumapgādes nodrošināšanas vārdā tika veikts primitīvs darbs pašu spēkiem mazuta un ogļu katlu piemērošanai malkas dedzināšanai, ir jau pagājis. Taču ir atstājis samērā daudz katlu māju, kas vēl šobrīd strādā ar satriecoši zemu lietderības koeficientu, lielu nemotivētu malkas patēriņu un katlu kurinātāju smagu roku darbu. Arī darbu bez kontroles mēraparātiem. Diemžēl ar augstām siltuma ražošanas izmaksām un augstiem siltuma tarifiem iedzīvotājiem.

Pamats katlu mājas konversijai ir kvalitatīvi izstrādāts biznesa plāns. Tā izstrādei ir lietderīgi pieaicināt šim darbam sertificētus speciālistus. Biznesa plāna ietvaros ir iespējams izvērtēt kurināmā izvēli un tā avotus, kā arī izšķirties par piemērotāko iekārtu veidu. Būtu apskatāma arī lietderība koģenerācijas stacijas ierīkošanai. Kā parāda gan Eiropas valstu, gan Latvijas prakse, koģenerācijas stacijas ar koksnes vai salmu biomasu strādā visai veiksmīgi. Biznesa plāns dod ieskatu arī par siltuma ražošanas izmaksām un ilgtermiņa iespējamo siltuma tarifu līmeni pēc rekonstruk-cijas.

Pēc biznesa plāna izstrādes nepieciešams organizēt tā sabiedrisko apspriešanu un apstiprināšanu pašvaldībā, vienlaikus risinot jautājumu par investīciju piesaisti. Kā parādījusi līdzšinējā pieredze, pašvaldības pēdējos desmit gados ir izmantojušas dažādus investīciju avotus, tostarp:


1) Ārvalstu dāvinājumus (Dānija, Nīderlande, Zviedrija u.c.) starptautisku projektu ie-tvaros;

2) Dānijas valdības atbalstītu kredītu (soft Loan), kur Dānijas valdība dāvinājuma veidā uzņemas segt daļu no kredīta procentiem;

3) Zviedrijas valdības atbalstītu kredītu, kur kredītu ar pietiekami zemiem procentiem izsniedz speciāli veidots Baltijas fonds;

4) Pasaules Bankas kredītu;5) Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītu;6) Ziemeļu investīciju bankas kredītu;7) Latvijas komercbanku kredītu;8) Valsts Kases izsniegtu kredītu;9) Projekta iekļaušanu Valsts investīciju programmā ar finansēšanu no Valsts budžeta;10) Pašvaldību kreditēšanas fondu;11) Latvijas Vides investīciju fondu;12) Energoefektivitātes fondu; 13) Iekārtu piegādātāju līzingu;14) Privātkapitāla izmantošanu siltuma ražošanas biznesa izveidošanai;un citus avotus.

Lai saņemtu aizdevumu, nepieciešams pamatot, ka ieguldītie līdzekļi tiks savlaicīgi atmaksāti. Šim nolūkam jābūt sakārtotām īpašuma attiecībām, tarifu aprēķina sistēmai, arī norēķinu sistēmai un attiecībām starp siltumapgādes uzņēmumu un siltuma patērētājiem. Diemžēl šobrīd vēl lielākās daļas siltumapgādes uzņēmumu galvenā problēma ir parādu nasta par piegādātajiem energoresursiem – gan par piegādāto kurināmo uzņēmumam, gan par piegādāto siltumu iedzīvotājiem un citiem patērētājiem. Veiksmīgs problēmas risinājums, piemēram, ir realizēts Rīgā, Brocēnos un citviet. Pašreiz nav vairs priekšnoteikumu, kādēļ būtu ilgstoši jāsaglabā šāds stāvoklis ar parādu problēmām un kā rāda pieredze Latvijā, šīs ieilgušās problēmas padodas risināšanai.

Pēc biznesa plāna apstiprināšanas ir jāsagatavo un jāveic konkursa procedūras. Ir lietderīgi izmantot iespēju, ka iekārtu piegādātājs veic visus darbus, tostarp projekta izstrādi, būvniecību un montāžu, arī katlu māju ieregulēšanu, jo, kā rāda līdzšinējā pieredze Latvijā, atsevišķi škietami lētie piedāvājumi praksē bez nepieciešamā kvalitatīvā rezultāta ir izmaksājuši ļoti dārgi, daudzkārt un ilgstoši veicot dažādus pārbūves darbus pēc iekārtu nodošanas ekspluatācijā. Lai pēc nodošanas ekspluatācijā nodrošinātu kvalitatīvu pārbūvētās katlu mājas darbu, noteikti jānodrošina personāla apmācība šim darbam, tostarp apgūstot darba iemaņas ar identisku iekārtu jau strādājošās katlu mājās.

Vienlaikus ar projekta izstrādi ir jāveic ilgtermiņa līgumu sagatavošana un slēgšana ar kurināmā piegādātājiem, galvenokārt vēršot uzmanību uz kurināmā siltumspēju un kvalitātes rādītājiem, kā arī piegādes grafiku.


Šķeldu nav racionāli glabāt atklātā laukā – šādi paaugstināsšķeldas mitrums un mazinās tās vērtība *

Šķeldu glabā segtā novietnē *

Ierīce šķeldas mitruma tūlītējai noteikšanai *

*) attēli no žurnāla „E&A” Nr. 11,2002; Nr.2, 2002.


Saulaines lauksaimniecības skolā uzstādītais salmu sadedzināšanas katlsar atvērtām ķīpas iekraušanas durvīm

Ķīpu pievešana katlu mājas kurināmā novietnei Saulainē


Salmu ķīpas iekraušana katlā Saulainē

Salmu mitruma tūlītēja noteikšana Saulainē


**) attēli no žurnāla „E&P”, Nr.1, 2000; Nr.5, Kokskaidu granulas – kvalitatīvs kurināmais, kura 2001.sadedzināšana padodas automatizācijai **

Kamstrup siltuma skaitītājs, kas ir piemērots siltuma patēriņa vadības kontroles automatizācijai **

O. Goiževska patentētās šahtveida priekškurtuves ar jaudu 4 MW darbam gāzģenerācijas režīmā iekšskats Limbažu katlu mājā*


5. Faktori, kas ietekmē siltumapgādes kvalitāti

5.1. Siltumapgādes attīstības koncepcijas izstrāde Lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošu centralizēto siltumapgādi, ir nepietiekami sakārtot tikai katlu māju. Jāpārlūko visa siltumapgādes sistēma, ieskaitot arī siltuma pārvadi un patērētāju sistēmas. Neko nedos patērētājiem moderna katlu māja, ja pa ceļam līdz patērētājiem lielu daļu siltuma pazaudēsim siltuma tīklos, savukārt nesakārtotas patērētāju sistēmas mūsu kvalitatīvi pievadīto siltumu nodos patērētājiem dzīvokļos deformētā un neapmierinošā veidā. Lai apzinātu problēmas, kas jārisina visas siltumapgādes sistēmas uzlabošanai pašvaldībā, un panāktu siltumapgādes sistēmu rehabilitācijas un attīstības pasākumu mērķtiecīgu un optimālu ievirzi, pirms šo darbu veikšanas obligāti ir nepieciešama siltumapgādes attīstības koncepcijas izstrāde. To veic pašvaldības pieaicināti kvalificēti siltumapgādes eksperti ar galveno siltumapgādes uzņēmumu pārstāvju piedalīšanos. Koncepcija tiek izstrādāta 10-15 gadu periodam un:

1) sniedz pārskatu un izvērtējumu par esošo siltumapgādes stāvokli pašvaldības administratīvajā teritorijā;

2) nosaka pamatvirzienus turpmākai siltumapgādes infrastruktūras attīstībai uz esošās situācijas analīzes un pašvaldības administratīvās teritorijas siltumslodžu blīvuma bāzes;

3) paredz siltumapgādes teritoriālo zonu izstrādi, kurās prioritāri patērētājiem apkārtējās vides piesārņojuma samazināšanas interesēs ir nosakāma pieslēgšanās centralizētajai siltumapgādes sistēmai, un zonu noteikšanu, kur pieļaujama decentralizēta siltumpgāde;

4) veic kurināmā optimizāciju siltuma ražošanai, prioritāri paredzot reģiona vietējā kurināmā maksimālas izmantošanas iespējas un tāda veida kurināmā izmantošanu centralizētajai siltumapgādei, kas ir vislētākais un neveido apjomīgus kaitīgos izmešus;

5) nosaka pirmās kategorijas siltuma patērētāju – slimnīcu, sociālās palīdzības stacionāru, bērnudārzu, skolu u.tml. – nepārtrauktu siltumapgādi, novēršot objektu atslēgšanas iespējas apkures periodā;

6) paredz nelielu ogļu katlu māju, kas tiek kurinātas ar sēru saturošām oglēm bez attīrīšanas iekārtām, aizstāšanu ar modernām automātiskā režīmā bez apkalpes personāla strādājošām gāzes katlu iekārtām vai tādām pat automatizētām katlu iekārtām, kas domātas koksnes atlikumu vai no tiem izgatavota kurināmā – granulu un brikešu sadedzināšanai;

7) paredz centralizētās siltumapgādes sistēmas rehabilitācijas projekta izstrādi, piesais-tot nepieciešamās investīcijas projekta realizācijai. Projektā īpaša vērība jāpievērš pārvaldes struktūru sakārtošanai un pārvaldes procesu automatizācijai, siltuma zudumu samazināšanai pārvades procesā, četrcauruļu sadales sistēmu un centrālo siltuma punk-tu likvidācijai, regulējamas elektropiedziņas ieviešanai, aizplūstošo dūmgāzu siltuma utilizācijai un maksimālai koģenerācijas procesa ieviešanai. Koncepcijas ietvaros uzrāda arī rehabilitācijas projekta ieviešanas prognozējamās izmaksas;

8) paredz siltumenerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšanas interesēs izstrādāt ilgtermiņa pasākumu programmu, kas samazinātu energopatēriņu, novērtējot nepieciešamo finansējumu pasākumu ieviešanai un uzsākot programmas realizāciju.


Koncepcijā paredz arī šādus organizatoriskos pasākumus:

1) siltuma izstrādes un patēriņa mēraparatūras uzstādīšanu un norēķinus tikai pēc mēraparātu rādījumiem;

2) brīvu konkurenci servisa pakalpojumu (apkopes) veikšanai māju iekšējās siltumapgādes sistēmās, ko veic licencēti speciālisti vai uzņēmumi. Vienotas tehniskās politikas realizāciju māju siltumapgādes sistēmās panāk, saskaņojot ar reģiona galveno siltumapgādes uzņēmumu projekta izmaiņas siltumapgādes sistēmās un piedaloties siltumapgādes uzņēmuma inspektoriem realizēto izmaiņu pieņemšanā un ekspluatācijas kontrolē;

3) tiek noteikts, ka centralizētā siltumapgāde nevar kalpot par peļņas objektu. Ja centralizētā siltumapgāde pilnībā vai tās daļa atrodas privātā īpašumā, nepieciešams noteikt peļņas robežu, kas, ievērojot iedzīvotāju zemo maksātspēju, nedrīkstētu pārsniegt 10%;

4) iedzīvotāji tiek iesaistīti aukstā un karstā ūdens patēriņa mēraparatūras maksimālā ieviešanā dzīvokļos.

5) iedzīvotāji tiek maksimāli iesaistīti siltumapgādes un norēķinu kvalitātes kontrolē, ied-ibinot māju energopārvaldnieku institūciju. Veco siltummezglu gadījumā pieļauj energopārvaldnieku darbību, manuāli pieregulējot siltuma patēriņu apkurei ar ventili siltuma mezglā, kas uzstādīts uz apkures sistēmas atzara. Jauno siltummezglu gadījumā energopārvaldnieks nosaka ieregulēšanai sistēmas darbības režīmu;

6) norēķinos par patērēto siltumu ieviest dzīvojamo māju kā norēķina vienību;7) ieviest visās namu apsaimniekošanas organizācijās vienotas norēķinu datorprogrammas

un maksājumu kvītis par komunālajiem pakalpojumiem. Ieviest tiešus norēķinus par piegādāto siltumu ar maksājumiem banku vai pasta norēķinu centros, kas izslēdz nau-das nokļūšanu pie starpnieka (nama apsaimniekotāja) ar naudas izmantošanas iespēju citiem mērķiem;

8) veidot ilgtermiņa tarifu prognozi, nepieļaujot negaidītus un krasus tarifu kāpumus un nodrošinot tarifu prognožu publicitāti. Uzskatīt par neracionālu slēptu finanšu līdzekļu iestrādāšanu tarifā, kas nosegtu nemaksātāju daļu, jo tas mākslīgi palielina nemaksātāju apjomu un nenošķir maznodrošinātos iedzīvotājus no ļaunprātīgiem nemaksātājiem;

9) atzīmēt, ka pašvaldība veido kompensācijas mehānismu maznodrošināto iedzīvotāju komunālo maksājumu kārtošanai.

Pēc koncepcijas izstrādes notiek tās publiska apspriešana un apstiprināšana pašvaldībā. Kon-cepcijas nostādnes ir obligāti jāievēro visiem, kas darbojas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Siltumapgādes attīstības koncepcijas izstrādi pašvaldība nodrošina periodiski. Nākamā koncepcija tiek izstrādāta vai nu iepriekšējās koncepcijas beigu posmā vai arī pēc galveno plānoto pasākumu realizācijas. Profesionāla teritoriālās siltumapgādes attīstības koncepcija novērš šobrīd plaši izplatītās politiskās cīņas ap ietekmi siltumapgādes sistēmās, novērš šo sistēmu nekompetentu deformāciju, kā arī stabilizē ilgtermiņā siltumapgādes sistēmu darbu un siltuma tarifus.


5.2. Rehabilitācijas pasākumi katlu mājās

Galvenās problēmas, kas saistītas ar veco katlu māju darbības uzlabošanu un modernizāciju un prasa pakāpenisku risinājumu atkarībā no finansēšanas iespējām, ir šādas:

1) ogļu un mazuta katlu māju konversija uz koksnes vai salmu biomasu;2) primitīvu malkas katlu degšanas procesu modernizācija darbam automātiskā režīmā ar kok-

snes šķeldu, granulām vai briketēm;3) degļu nomaiņa vecajiem katliem. Pasākums samazina NOx veidošanos degšanas procesā un

uzlabo katla darbības rādītājus;4) esošo sūkņu nomaiņa pret sūkņiem ar regulējamu piedziņu. Pasākums ļauj ievērojami

samazināt elektroenerģijas patēriņu;5) esošo dūmsūkņu un ventilatoru aprīkošana ar regulējamu piedziņu;6) katlu aprīkošana ar modernu mērīšanas un regulēšanas aparatūru;7) katlu darbības vadības un kontroles sistēmas modernizācija. Uzlabo degšanas procesu un

darbības režīmu;8) katlu izolācijas materiālu nomaiņa vai izolācijas slāņa uzlabošana;9) dūmgāzu attīrīšanas ietaišu uzstādīšana;10) dūmgāzu aizejošā siltuma utilizācijas iekārtu uzstādīšana; katlu mājas iekšējās cirkulācijas

sistēmas atdalīšana no ārējiem siltuma tīkliem, uzstādot siltummaini;11) ūdens ķīmiskās apstrādes iekārtu modernizācija.

5.3. Rehabilitācijas pasākumi siltuma pārvades sistēmās

Nepieciešamie pasākumi siltuma pārvades sistēmās, lai samazinātu siltuma zudumus tīklos un paaugstinātu siltumapgādes kvalitāti:

1) siltumapgādes uzņēmumu un patērētāju aprīkošana ar moderniem siltuma skaitītājiem (Kamstrup, Katra – SKM-1 u.c.), kas nākotnē pieļauj vadības automatizācijas ieviešanu;

2) individuālo siltuma mezglu (ISM) sakārtošana pie patērētājiem, aprīkojot ISM ar dzelzs durvīm, logu režģiem un atslēgām, kā arī iekārtojot datu reģistrācijas žurnālus, uzskatāmas ISM shēmas un apkopes instrukcijas;

3) noteikta un saskaņota temperatūras grafika strikta ievērošana siltuma tīklos, ja patērētāji vai kāda to daļa pieslēgta pēc atkarīgās shēmas;

4) centrālo siltuma punktu (CSP) likvidācija un modernu individuālo siltuma mezglu ierīkošana pie patērētājiem, izveidojot neatkarīgu patērētāju pieslēgumu;

5) četrcauruļu pārvades un sadales sistēmu likvidācija; 6) sadales mezglu darbības automatizācija un distances kontroles ieviešana; 7) siltuma tīklu kontroles punktu izveidošana tīkla darbības pastiprinātai kontrolei;8) siltuma tīklu atsevišķu posmu, kuros ar mērījumiem konstatēti augsti siltuma zudumi,

nomaiņa ar rūpnieciski izolētām caurulēm vai arī izolācijas nomaiņa ar progresīviem izolācijas materiāliem, ja caurules ir saglabājušās apmierinoši.


Att. 19. Rūpnieciski izolētu cauruļu montāža Jelgavā

Jāatzīmē, ka CSP veidošana centralizētās siltumapgādes sistēmā ir tipiska Austrumeiropas valstu iezīme, kas savulaik tika pamatota ar celtniecības izmaksu samazināšanu, bet sākot ar 90. gadiem, veidojoties pamatotām kurināmā cenām, izsaukusi ievērojamu ekspluatācijas izmaksu celšanos. Galvenie iemesli šim sadārdzinājumam ir:

1) četrcauruļu tīkls no CSP līdz patērētāja ēku siltuma ievadiem – viens apkures vadu un viens karstā ūdens cauruļvadu pāris. Ņemot vērā to, ka vairumā gadījumu CSP nenotiek karstā ūdens sistēmā padodamā ūdens apstrāde (degazācija), ūdens sastāvā esošais skābeklis un CO2 gāze cauruļvados pie karstā ūdens temperatūras 50 – 70 ºC aktīvi veicina cauruļvadu koroziju. Līdz ar to cauruļvadu kalpošanas ilgums teorētiski nepārsniedz 8 gadus. Taču praksē vadi tik intensīvi mainīti netiek, tādēļ notiek lielas karstā ūdens noplūdes un sliktā vadu stāvokļa dēļ rodas paaugstināti sil-tuma zudumi; 2) speciāla apkopes personāla un CSP ēku un iekārtu uzturēšana; 3) speciāla norēķinu personāla uzturēšana, kas veic ikmēneša sākotnējos aprēķinus siltuma patēriņa sadalei CSP pieslēgto namu patērētājiem; 4) lai nodrošinātu karstā ūdens normatīvo temperatūru pie patērētājiem, kas atrodas teritoriāli vistālāk trašu beigās izvietotajos namos, nepieciešams sistēmā uzturēt augstāku karstā ūdens temperatūru (50 – 55 ºC vietā 60 – 70 ºC), kas rada lielākus siltuma zudumus un nosaka augstāku maksu iedzīvotājiem pa 1 m³ uzsildīšanai patērēto siltumu; 5) norēķinos ar patērētājiem par patērēto karsto ūdeni netiek ņemtas vērā katra nama īpatnības, bet gan noteikta vidējā maksa katram CSP rajonam; 6) nav iespējama individuāla katras ēkas siltumpatēriņa pieregulēšana.

Uzsākot siltumtīklu rehabilitāciju, ir svarīgi noteikt, īpaši no siltuma avotiem attālinātās zonās ar lieliem tranzīta posmiem, kuram siltumtīklu posmam ir lietderīga siltumtīklu atjaunošana,


kur nepieciešams atjaunošanas vietā izbūvēt patērētāju grupām atsevišķu automatizētas darbības siltuma avotu, pieslēdzot lokālos tīklus.

5.4. Rehabilitācijas pasākumi patērētāju sistēmās

Īpašu uzmanību prioritāri ir nepieciešams veltīt patērētāja iekšējo siltumapgādes sistēmu sakārtošanai. Ja šis darbs netiks veikts, pārējam nav īpašas nozīmes, jo patērētājs pozitīvas kvalitatīvas izmaiņas nejutīs.

Att. 20. Ēkas iekšējās siltumapgādes sistēmas principiālā shēma

Ēkas iekšējā siltumapgādes sistēmā ietilpst:1) individuālais siltuma mezgls;2) elevatoru (ēku sekciju apkures regulēšanas) mezgli;3) apkures sistēmas sadales vadi; 4) apkures sistēmas stāvvadi;5) karstā ūdens sistēmas sadales vadi;6) karstā ūdens sistēmas stāvvadi;7) apkures sistēmas sildelementi (radiatori, konvektori);8) apkures sistēmas atgaisošanas ierīces;9) dvieļu žāvētāji; 10) sistēmas noslēgventiļi un regulējošie vārsti.

Stāvvadu veids un sildelementu pieslēgums stāvvadiem, kur apkures sildelementi ieslēgti tieši stāvvadā, ir viencauruļu apkures sistēma un tā ir raksturīga Austrumeiropas valstīm, kur ilgstoši bija spēkā attiecīgs būvnormatīvs. Viencauruļu apkures sistēmā temperatūras regulēšanu veic eleva-toru mezglā, ar aprēķinu un prakses palīdzību piemeklējot diametrus sprauslām un diafragmām un regulējot turpgaitas un atgaitas plūsmas. Vienlaikus elevators nodrošina siltumnesēja cirkulāciju sistēmā.


Att. 21. Elevatora pieslēgums

Dvieļu žāvētāji arī ir ieslēgti stāvvados karstā ūdens apgādes sistēmā, taču ir arī nami ar dvieļu žāvētāju ieslēgumu apkures sistēmā. Parasti karstā ūdens apgādes sistēmas ir aprīkotas ar recirkulācijas vadiem, taču mēdz būt arī nami, kur nav šo līniju vai arī recirkulācijas vadi ir demontēti. Ja recirkulācijas līniju nav, kar-stais ūdens temperatūras iespaidā pārvietojas līdz augšējam stāvam un no stāvvadiem tiek iztecināts dzīvokļu ūdens ņemšanas vietās. Ja nenotiek aktīva karstā ūdens ņemšana dzīvokļos, karstais ūdens stāvvados atdziest un dzīvokļi ilgstoši nevar no krāna saņemt karstu ūdeni – tas ir atdzisis. Karstais ūdens parādās tikai tad, kad ir iztecināts atdzisušais, parasti – intensīvā ūdens lietošanas laikā. Labot situāciju var tikai vienā veidā – jāierīko recirkulācijas vads un siltuma mezglā jāuzstāda karstā ūdens cirkulācijas sūknis. Tas ir nama apsaimniekotāja pienākums. Namu iekšējie tīkli lielākajā daļā dzīvojamā fonda ir veidoti no parastajām tērauda vai cinkotajām caurulēm, kurām ir ierobežots kalpošanas laiks. Daudzviet šis laiks ir iztecējis, no-tiek bieži cauruļu plīsumi un avārijas ar noplūdēm ēku iekšpusē, un caurules būtu jānomaina, kas prasa lielas investīcijas. Cauruļvadu koroziju veicina arī bieži praktizētie dzīvokļu elektroiekārtu iezemējumu vadu pieslēgumi māju iekšējo sistēmu cauruļvadiem. To var novērst, mainot esošo elektroinstalāciju pret trīsfāzu (apmaksā paši iedzīvotāji, izņemot jaunu skaitītāju uzstādīšanu). Atsevišķiem cauruļvadu posmiem nav kārtībā vai vispār trūkst izolācija, kas jāatjauno. Intensīva korozija namos notiek karstā ūdens sistēmās cauruļu savienojuma vietās ar dvieļu žāvētājiem. Lielā dzīvojamo namu daļā savu laiku ir nokalpojuši arī vecie cauruļu tipa ūdens sildītāji un PP tipa regu-latori, kas nedarbojas. Apkures atgaisošanas ventiļi ir uzstādīti sistēmas augstākajās vietās - bēniņos vai augšstāvu dzīvokļos. Vecās ierīces ir primitīvas un sagādā neērtības to ekspluatācijā. Tagad tiek uzstādīti automātiskās darbības atgaisošanas ventiļi un būtu jārūpējas par veco ventiļu nomaiņu.

Sākot ar siltuma ievadiem ēkā pēc noslēgventiļiem, ISM un dzīvojamās mājas iekšējā sil-tuma un ūdensapgādes sistēma ir mājas neatņemama sastāvdaļa un par to tehnisko stāvokli un darbību pilnībā atbild ēkas īpašnieks un apsaimniekotājs.

Individuālie siltuma mezgli atrodas ārējo siltuma tīklu ievada vietās ēkā. Ja ēkā ir viens kopīgs siltuma tīklu ievads, mājai ir viens kopīgs siltuma mezgls. Tā visbiežāk ir ēkās, kur ISM darbojas tradicionāli, jau kopš nama pieslēguma centralizētajai siltumapgādei. Pēckara apbūvē lielās


blokmājās, kas teritoriāajliem siltuma tīkliem bija pieslēgtas caur CSP, siltuma ievadi visbiežāk ir katrā ēkas sekcijā. Likvidējot CSP, šie ievadi tiek saglabāti un ēkā tiek uzstādīti vairāki (divi vai trīs) ISM, kurus galvenokārt izvieto bijušo elevatoru mezglu telpās. Māju iekšējo siltumapgādes sistēmu sakārtošanu var veikt atkarībā no pieejamiem finansu līdzekļiem, nodrošinot rekonstrukcijas darbus uzreiz, vai arī veicot tos pakāpeniski. Galvenais darbs ir individuālā siltuma mezgla (ISM) pārbūve. Ja ISM pārbūvi veic uzreiz, atliek demontēt veco iekārtu un tā vietā uzstādīt modernu ISM, kur visa nepieciešamā iekārta ir iemontēta kompaktā blokā.

ISM galvenās sastāvdaļas:1) siltumenerģijas skaitītājs, kas uzskaita mājai kopējo patērēto siltuma daudzumu apkurei un

karstā ūdens apgādei. Skaitītājs ir siltuma piegādātāja īpašums;2) vadības pults, kas elektroniski regulē apkuri un karstā ūdens sagatavošanu atbilstoši ievadītai

un ar ēkas energopārvaldnieku vai apsaimniekotāju saskaņotai programmai – sistēmas ekspluatācijas režīmam;

3) karstā ūdens temperatūras regulators un siltummainis (ūdens sildītājs) – nodrošina pastāvīgu karstā ūdens temperatūru aiz sildītāja;

4) apkures regulators un siltummainis – nodrošina kvalitatīvu apkuri ēkā atbilstoši temperatūras grafikam un ārgaisa temperatūras sensoram un nošķir ārējos tīklus no ēkas iekšējās apkures sistēmas;

5) karstā ūdens cirkulācijas sūknis – nodrošina cirkulāciju ēkas karstā ūdens kontūrā; 6) apkures cirkulācijas sūknis – nodrošina cirkulāciju ēkas apkures kontūrā;7) spiediena starpības regulators – nodrošina pastāvīgu spiedienu ISM primārajā pusē, paaugsti-

not siltumapgādes kvalitāti;8) izplešanās trauks – nodrošina ēkas apkures sistēmas aizpildīšanu, ja mainās siltumnesēja

temperatūra;9) ūdens skaitītājs – uzrāda kopējo ēkā patērēto karstā ūdens daudzumu.


Att. 22. Moderna siltummezgla principiālā shēma ar neatkarīgo apkures pieslēgumu

Uzstādot modernos siltummezglus, dažkārt tiek izmantots arī atkarīgais apkures pieslēgums, kā arī var atšķirties ūdens sildītāja tips un pieslēgums – tiek izmantoti arī divpakāpju sildītāji. Divpakāpju sildītājs ļauj dziļāk atdzesēt atgaitas ūdeni no siltummezgla, kas ir pozitīvs faktors, savukārt, ja saglabājam apkurei Austrumeiropas valstīm raksturīgo atkarīgo (tiešo) pieslēgumu ārējiem siltuma tīkliem, par siltummezglu maksāsim mazāk, taču ekspluatācijas gaitā būs jārēķinās ar iespējamām negatīvām sekām, ko izraisa šāds pieslēgums:

1) māju iekšējās siltumapgādes sistēmās līdz regulēšanas ierīcēm būs cauruļvadi ar paaugstinātu spiedienu, kas atbilst ārējo tīklu spiedienam un nav nepieciešams māju iekšējo siltumapgādes sistēmu darbībai. Šeit jārēķinās ar smagākām sekām siltumnesēja noplūžu gadījumā;

2) ārējo siltuma tīklu avārijas, piemēram, hidrauliskā trieciena, gadījumā, kā rāda prakse, avārijas rezultāti var izplatīties arī uz dzīvokļiem, nodarot lielu materiālu kaitējumu;

3) mājas iekšējā apkures sistēmā no ārējiem tīkliem tiek ienesti sīkas frakcijas piemaisījumi, kurus neaiztur filtrs, un kas piesārņo mājas sildierīces, īpaši modernos radiatorus, kuru skalošana ir jāveic biežāk, nekā tiem darbojoties normālos apstākļos.

Siltuma mezgls var būt arī papildus komplektēts ar siltuma skaitītāju karstā ūdens patēriņa kontūrā. Taču šāds papildus siltuma skaitītājs sadārdzina siltummezgla izmaksas, savukārt norēķinos jābūt ļoti uzmanīgiem, lai korekti veiktu siltuma patēriņa sadali dzīvokļiem un vannas istabas ap-kuri neaprēķinātu divreiz.

Ja ISM rekonstrukciju veic pakāpeniski, ieteicams ievērot šādu secību:1) uzstādīt siltuma skaitītāju, karstā ūdens kopējo patēriņa skaitītāju un karstā ūdens

temperatūras regulatoru;2) uzstādīt karstā ūdens cirkulācijas sūkni un savest kārtībā karstā ūdens recirkulācijas vadus;3) uzstādīt plākšņveida karstā ūdens sildītāju;


4) demontēt elevatoru mezglus un uzstādīt elektroniskos apkures regulatorus, apkures cirkulācijas sūkņus un stāvvadu regulēšanas ventiļus (balansēšanas vārstus);

5) uzstādīt spiediena starpības regulātorus un plākšņveida siltummaini apkures sistēmai.

ISM pārbūves darbus var veikt tikai licencēta firma, jo sistēma ir ar paaugstinātu bīstamību un jābūt garantijai par darbu kvalitāti. Mājas iekšējo siltumapgādes sistēmu sakārtošana beidzas ar sistēmas ieregulēšanas darbiem, tostarp stāvvadu balansēšanu, un ļauj samazināt siltuma patēriņu mājā no 15-40%.

Izplatīts pasākums pēc pašu iedzīvotāju iniciatīvas ir esošo radiatoru un konvektoru nomaiņa pret moderniem radiatoriem ar lielāku siltuma atdevi, kas aprīkoti ar patēriņa regulēšanas ierīcēm. Radiatoru nomaiņas shēma namā ar viencauruļu apkures sistēmu, kurā radiatori ieslēgti tieši stāvvadā:

Att. 23. Radiatoru nomaiņas shēma

Veicot radiatoru nomaiņu, jāievēro šādas prasības: · radiatorus izvēlas pēc jaudas - līdz 100 W uz vienu m² apsildāmās platības; · radiatori jāaprīko ar termoregulātoru vai ar roku darbināmu ventili plūsmas regulēšanai; · obligāti jāierīko apvads radiatoram; · apvada diametram jābūt par vienu izmēru mazākam, nekā stāvvadam; · apvadam jābūt nobīdītam no stāvvada vertikālās ass.

Veicot kapitālus pārbūves darbus dzīvokļos, iedzīvotāji nereti izšķiras par dvieļu žāvētāja demontāžu, kas saistīta ar dzīvokļa pārplānošanu un vannas istabas pārvēršanu par atpūtas un relaksācijas telpu ar attiecīgām iekārtām. Tādā gadījumā šī telpa tiek pieslēgta apkures sistēmai ar sildelementa uzstādīšanu.


Ēku iekšējo siltumapgādes sistēmu apkopi regulāri veic mājas apsaimniekotāja piesaistīti sertificēti speciālisti vai šādiem darbiem licencēts uzņēmums un apmaksa par apkopi tiek veikta no īres maksas vai mājas apkopes maksas līdzekļiem.

6. Datorizētas siltuma patēriņa vadības kontroles priekšrocības

Datorizētas siltuma patēriņa vadības kontrole paredz saslēgt informācijas tīklā visus daudzstāvu dzīvojamo māju un citu patērētāju individuālos siltuma mezglus ar izeju uz vienotu dispečercentru, lai varētu nodrošināt nepārtrauktu informācijas uzskaiti (siltumskaitītāju rādījumus un siltuma regulēšanas aparatūras parametrus) ar mērķi no centrālā datora veikt mēraparatūras un regulēšanas aparatūras parametru kontroli un regulēšanas parametru maiņu, operatīvi panākot vēlamo telpu un karstā ūdens temperatūru patērētājiem. Iegūtā informācija dod iespēju analizēt un uzturēt optimālu centralizētās siltumapgādes sistēmas darbību, kā arī savlaicīgi pamanīt un novērst avārijas situācijas. Datorizētas siltuma patēriņa vadības kontroles principiālo tehnisko risinājumu sk.att. 24. Informācijas apmaiņa starp ISM un centrālo operatora pulti – datoru notiek ar M-Bus pārveidotāja un distances pieslēguma palīdzību. Distances pieslēgumam var tikt izmantoti dažādi datu pārraidīšanas veidi, tostarp GCM, telefona sakari, radiosakari, interneta pieslēgums, GPRS. Ar datorprogrammas palīdzību tiek secīgi aptaujāti visi ISM un iegūtā informācija nosūtīta uz centrālo pulti. Komandas tiek sūtītas apmēram reizi sekundē. Tas nozīmē, ka, atkarībā no pieslēgto objektu skaita, šis skaits nosaka laika periodu sekundēs, kas nepieciešams visas sistēmas aptaujāšanai. Moderno informācijas tehnoloģiju ieviešana siltuma patēriņa vadības kontrolē neapšaubāmi dod noteiktu ekonomisko efektu, kas izpaužas kā:

1) iespējamu cilvēka kļūdu pilnīga novēršana;2) siltummezglu un mājas iekšējo sistēmu apkopes personāla iespējama samazināšana, bet

avārijas apkopi veic mobila brigāde, kas izbrauc pēc dispečercentra norīkojuma, savukārt plānveida apkopi gan pie patērētāja, gan pārvades tīklos veic skaitliski mazāks personāls, kurš ir nodarbināts nepārtraukti, nevis daļēji atrodas gaidīšanas procesā;

3) siltuma patēriņa datu distancēta operatīva savākšana, kas ļauj precīzāk un vienlaikus konstatēt gan padotā siltuma daudzumu tīklos, gan siltuma patēriņu un siltuma zudu-mus tīklos;

4) savlaicīgi likvidējot avārijas situācijas, tiek samazināti siltuma un tīkla ūdens zudumi.Vienlaikus jāatzīmē arī ieguvumi, kam nav tieša ekonomiskā efekta, piemēram, ražošanas disciplīnas uzlabošanās, uzskaites sistematizēšana un personāla kvalifikācijas paaugstināšana.


Att. 24. Datorizētas siltuma patēriņa vadības kontroles principiālais tehniskais risinājums (zīm. no žurnāla E&A Nr. 11, 2002.)

Datorizēto patēriņa vadības kontroli var padziļināt, ieviešot arī karstā un aukstā ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu distancētu nolasīšanu dzīvokļos, arī tādu siltuma skaitītāju datu distancētu reģistrāciju, kas izvietoti dzīvokļos uz visiem sildelementiem un ļauj aprēķināt katra dzīvokļa siltuma patēriņu atsevišķi. Modernu informācijas tehnoloģiju ieviešana siltuma un citu komunālo patēriņu vadības kontrolē neapšaubāmi ir progresīvs solis un atbilst attīstīto Eiropas valstu darbības ievirzei. Taču lemjot par šo tehnoloģiju ieviešanu, jāizsver finansu resursu pieejamība un konkrētās pašvaldības centralizētās siltumapgādes sistēmas sakārtošanai veicamo darbu apjoms un prioritāte. Informācijas tehnoloģijas, kas ir investīciju ietilpīgas, nebūs nabadzīgas pašvaldības pirmā prioritāte. Savukārt pašvaldībās, kur jau ir veikts zināms darbs siltumapgādes sistēmu rehabilitācijā, noteikti būtu


izskatāms jautājums par pakāpeniskas siltuma patēriņa vadības sistēmas ieviešanu. Jāatzīmē, ka veiksmīgi vadības sistēma ieviesta Brocēnos, tiek ieviesta Ogrē, Valmierā, daļēji Rīgā un citviet. To atbalsta arī ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda (ANO AP/PVF) projekts.

7. Efektīva siltuma uzskaites sistēma un norēķini ar patērētājiem

Lai varētu veikt korektus norēķinus par siltumu un ūdeni, patērētā siltuma un ūdens daud-zumu nepieciešams noteikt, uzstādot patēriņa mērītājus (skaitītājus). Siltuma skaitītāju uzstāda siltuma mezglā siltuma ievada vietā ēkā uz galvenā padeves vada. Siltuma skaitītāju uzstāda un par tā apkopi, savlaicīgu valsts noteikto pārbaudi Nacionālajā metroloģijas centrā vai skaitītāja nomaiņu rūpējas siltuma piegādātājs. Līdzīgā veidā mājas aukstā ūdens ievada vietā kopējo ūdens skaitītāju uzstāda un par to rūpējas ūdens piegādātājs. Karstā ūdens kopējo mājas skaitītāju, kā arī ISM un mājas koplietošanas ūdens skaitītājus uzstāda un par tiem rūpējas mājas apsaimniekotājs, kas līdzekļus iegūst no iedzīvotāju maksājumiem – īres vai nama apsaimniekošanas izdevumiem un maksas par kapitālajiem remon-tiem. Karstā un aukstā ūdens skaitītājus dzīvoklī par saviem līdzekļiem uzstāda dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks, kurš nodrošina valsts un pašvaldības noteiktajā kārtībā skaitītāju regulāras pārbaudes Nacionālajā metroloģijas centrā vai tā akreditētās un uzraudzītās laboratorijās. Skaitītājus montē šādi:

Att. 25. Ūdens skaitītāju montāžas shēma dzīvoklī

Montāžas darbus var veikt licencēta firma, kura pēc uzstādīšanas nama apsaimniekotāja klātbūtnē noplombē skaitītāju un filtru un sastāda aktu par skaitītāja uzstādīšanu.

Lai panāktu zemāku maksu dzīvojamā mājā par viena kvadrātmetra apsildīšanai patērēto siltumu, kā arī panāktu vienmērīgu siltuma sadali ēkā un novērstu to, ka atsevišķi dzīvokļi


tiek pārkurināti laikā, kad citos dzīvokļos apkure ir nepietiekama, liela nozīme ir māju iekšējo siltumapgādes sistēmu un ISM ieregulēšanai. Kur šie darbi netiek veikti, ir pat vērojama situācija, ka, uzstādot modernu ISM, par siltumu pēkšņi ir jāmaksā vairāk, nekā bija līdz ISM uzstādīšanai.

Māju iekšējo siltumapgādes sistēmu un ISM ieregulēšana ir modernu ISM uzstādīšanas dar-bu nobeiguma fāze un šo darbu neatņemama sastāvdaļa. Ieregulēšanas darbus veic vai nu šādu darbu veikšanai licencēts uzņēmums, vai arī atsevišķi sertificēti speciālisti. Bez speciālām zināšanām darbu veikšana nav iespējama. Slēdzot līgumu ISM montāžas darbu veikšanai, ir nepieciešams paredzēt zināmu garantijas laiku darba rezultātiem attiecībā uz ieregulēšanu, kas varētu būt pirmā apkures sezona pēc ISM uzstādīšanas. Šajā laikā jāparedz ieregulēšanas speciālistu līdzdalība iedzīvotāju pre-tenziju, tostarp par paaugstinātu trokšņa līmeni ISM, novēršanā.

Ieregulēšanas laikā tiek veikta ISM iekārtu un ierīču saskaņotas darbības ieregulēšana un vēlamo temperatūras režīmu uzstādīšana vadības pultī, kā arī visu stāvvadu balansēšana. Šādu kapitālu darbu sistēmā veic samērā reti – pēc sistēmas pārbūvēm. Katru rudeni, uzsākot apkures sezonu vai tās laikā, nepieciešami nelieli pieregulēšanas darbi – apkures sistēmas atgaisošana, nelieli labojumi balansēšanā u.c. To veic licencēts pastāvīgais apkopes personāls.

Lai mājā samazinātu siltuma patēriņu, svarīgs process ir patēriņa regulēšana. Siltuma patēriņš ir atkarīgs no laika apstākļiem – saules, vēja, ārgaisa temperatūras. Laika apstākļi ievērojami mainās pat vienas diennakts laikā. Līdzīgi šai maiņai būtu jāveic arī patēriņa regulēšana. Vecā tipa siltuma mezglos regulēšanas aparatūra automātiski nestrādā, tādēļ siltuma patēriņa samazināšanas nolūkā siltākā laika periodā – rudeņos un pavasaros – var veikt patēriņa manuālo (rokas) pieregulēšanu apkurei. Vairāk pieverot vai atverot ventili ISM atzarā uz mājas ap-kures sistēmu, panāk intensīvāku vai lēnāku siltuma plūsmu, kas palielina vai samazina siltuma padevi dzīvokļiem. Šādi novērš telpu pārkuri. Ir pieļaujams, ka šo darbību reizi vai vairākas reiz-es dienā (no rīta un vakarā) veic apmācīts mājas energopārvaldnieks. Manuālā pieregulēšana ļauj jūtami samazināt maksu par siltumu. Taču jāatceras, ka ISM ir paaugstinātas bīstamības objekts ar lielu temperatūru un zem spiediena, tādēļ darboties var tikai ar apkopes personāla ziņu, stingri ievērojot noteikumus un instrukcijas. Modernos siltuma mezglos nepārtrauktu regulēšanu veic automātiskās ierīces. Te svarīgi ir iestādīt ISM optimālu darba režīmu, ko veic specializēts servisa personāls. Taču, lai iedzīvotāji būtu apmierināti, šis personāls ir jāinformē par mājas iedzīvotāju vēlmēm. To veic mājas energopārvaldnieks, aptaujājot iedzīvotājus. Ir ieteicams šāds optimāls darba vai temperatūras režīms: 1) apkurei - dienā telpās uzturama komforta temperatūra 20-21ºC. Vakarā no plkst.22.00 temperatūru pazemina uz 16-17ºC, to paceļ no rīta ap plkst.5.00. Pie šāda režīma īpašu temperatūras kritumu dzīvoklī naktī nenovēro, jo telpu sienas un lietas dzīvoklī ir ar lielu siltuma inerci un, krītot temperatūrai radiatoros, noteiktu laika periodu izstaro sevī uzkrāto siltumu;2) karstā ūdens apgādei – dienā uztur temperatūru 50-52ºC robežās aiz ūdens sildītāja. Naktī no plkst. 24.00 temperatūru pazemina uz 20-25ºC, to paceļ atkal plkst.6.00 no rīta. Temperatūras stabilizēšanās, režīmam mainoties, vērojama apmēram pusstundas laikā. Dienā karstā ūdens temperatūra izvēlēta ar tādu mērķi, lai, atverot virtuves krānu, būtu iespējams lietot ūdeni roku un trauku mazgāšanai bez otra krāna atvēršanas, jo ne visos dzīvokļos ir modernie ūdens sajaucējkrāni. Šāda temperatūra nav bīstama un arī bērni nevar applaucēties. Ilgstoši nemainīgā režīmā uzturēt


temperatūru sistēmā, kas ir zemāka par 50ºC, nedrīkst, jo tādos apstākļos attīstās baktērijas, kas veido cilvēku veselībai kaitīgas vielas un samazina mūža ilgumu.

Uzturot minēto temperatūras režīmu, var papildus panākt līdz 15% siltuma patēriņa samazināšanos.

Lai būtu pārliecība par to, ka mājā tiek racionāli ieregulēta iekšējā siltumapgādes sistēma un kvalitatīvi veikta tās apkope, kā arī tiek pareizi izpildīti noteiktā kārtībā veicamie aprēķini sil-tuma un ūdens patēriņa sadalei mājā pa dzīvokļiem, ir lietderīga mājas iedzīvotāju iesaistīšanās šī procesa uzraudzībā. Ilggadēja pieredze Eiropas valstīs un arī Latvijā rāda, ka optimāls risinājums šim nolūkam ir iedzīvotāju pārstāvja – energopārvaldnieka izvirzīšana no sava vidus, kurš iziet speciālu apmācības kursu un saņem sertifikātu. Energopārvaldnieka pienākumi pamatā ir sabie-driski, ja māja nav pilnībā privatizēta un nav izveidojusies dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība. Ja tas ir noticis, energopārvaldnieks ir viens no iedzīvotāju izvirzītiem pārvaldītājiem. Energopārvaldniekus pēc īpašas programmas (vienas nedēļas kursi vakaros) apmāca Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Tehniskajā koledžā, arī zinātniski tehniskajā bezpeļņas SIA „Grein” pie RTU, kas veic arī izbraukuma apmācību reģionos. Energopārvaldnieks ir starpnieks starp iedzīvotājiem, ēkas apsaimniekotāju un pakalpoju-mu sniedzējiem un aizstāv iedzīvotāju intereses. Energopārvaldnieka darbību reglamentē dienesta nolikums un darbības instrukcija, kuras paraugi iekļauti grāmatā „M.Rubīna SILTUMAPGĀDE. Problēmas un risinājumi pašvaldību administratīvajās teritorijās./ LZA FEI, 2002:171”. Turpat dots arī izsmeļošs skaidrojums par siltuma patērētāja sistēmām un norēķiniem. Līdz šim Latvijā ir apmācīti un darbojas vairāk kā 1000 energopārvaldnieku Rīgā, Jelgavā un citviet, kas ir palīdzējuši stabilizēt siltumapgādes situāciju mājās un panākt iedzīvotāju viedokļa un prasību ievērošanu. Energopārvaldnieka dienestam ir piemērots ikviens iedzīvotājs ar tehnisku izglītību, kurš ir beidzis energopārvaldnieku mācību kursus un saņēmis attiecīgu sertifikātu. Mājas iedzīvotāji energopārvaldnieku izvirza, savācot rakstisku piekrišanu ar dzīvokļu atbildīgo īrnieku vai īpašnieku parakstiem no vairāk nekā 50% dzīvokļu. Energopārvaldnieka darbības mērķis ir panākt kom-fortablu iedzīvotāju siltumapgādi par iespējami viszemāko maksu, nodrošinot taisnīgu maksas sadali, un darbības motivācija ir šādu apstākļu radīšana pašam sev, jo energopārvaldnieks pats dzīvo konkrētajā mājā.

Par siltumu ar siltumapgādes uzņēmumu norēķinus mājas apsaimniekotājs veic pa visu ēku kopumā pēc siltuma skaitītāja rādījumiem mājas siltuma mezglā. Norēķini ar katru dzīvokli atsevišķi nav iespējami, jo dzīvoklī nav siltuma skaitītāja. Sakārtotā siltuma mezglā atradīsies arī datu reģistrācijas žurnāls, kurā periodiski apkopes personāls un mājas energopārvaldnieks ier-aksta visu skaitītāju rādījumus un citus datus (energonesēju temperatūru un spiedienu, caurplūdes daudzumu, taimera datus). Žurnāla ieraksti ir oficiāls pirmatnējais dokuments norēķiniem, kuru veikšanai mājas apsaimniekotājs datus žurnālā fiksē mēneša pēdējā darba dienā. Tos pieņem par pamatu patēriņa atskaitēm un aprēķinu veikšanai siltuma un ūdens patēriņa sadalei dzīvokļiem. Ir ieteicams siltuma un ūdens patēriņa sadales aprēķinu dzīvokļiem veikt mājas energopārvaldniekam. Komunālo pakalpojumu (apkures un ūdensapgādes) sākotnējo aprēķinu formas apkures un vasaras periodam Ministru kabinets apstiprināja ar 22.07. 1997.g. ieteikumiem Nr.3. Sākotnējo aprēķinu formas satur arī aprēķina metodiku, kas atļauj noteikt norēķina mēnesī:


1) cik mājā jāmaksā par viena kvadrātmetra apkuri;2) cik jāmaksā par viena kubikmetra karstā ūdens uzsildīšanai patērēto siltumu;3) cik jāmaksā vienam cilvēkam dzīvokļos bez skaitītājiem par karstā ūdens uzsildīšanai

patērēto siltumu;4) cik patērējis auksto ūdeni viens cilvēks dzīvokļos bez skaitītājiem.

Uz šo datu pamata mājas apsaimniekotājs izraksta iedzīvotājiem ikmēneša rēķinus. Sākotnējo aprēķinu formas ir publicētas iepriekš minētajā grāmatā kā pielikumi. Šajās formās ir jau atspoguļota pāreja mērvienībās no Gcal uz MWh. Par sākotnējo aprēķinu veikšanas kārtību energopārvaldnieks vienojas ar mājas apsaimniekotāju. Par aprēķinu pareizību atbild mājas apsaimniekotājs. Mājās, kurās nav energopārvaldnieka, minētos aprēķinus veic apsaimniekotājs. Kā pierāda prakse, iedzīvotāji norēķinās par izsniegtajiem rēķiniem, ja tajos ir skaid-ri saprotama norāde par patērētajiem siltuma un ūdens daudzumiem un maksājumiem, un iedzīvotājiem ir pārliecība, ka tie noteikti pareizi.

8. Kontakti un papildu informācija

Informāciju un konsultācijas par to, kā sagatavot biznesa plānu, projekta pieteikumu un piesaistīt finansējumu, lai veiktu pāreju uz videi draudzīgu kurināmo varat saņemt:

BO Valsts SIA “Vides projekti”Rīgā, Pils ielā 17LV 1050Tālrunis: 7215051Fakss: 7214274E-pasts: [email protected]@videsprojekti.lv

Izmantotā literatūra

1. Maija Rubīna SILTUMAPGĀDE. Problēmas un risinājumi pašvaldību administratīvās teritorijās // red. Pēteris Šipkovs / LZA FEI, 2002: 171.

2. Andrejs Lācis Energošķeldas avotu nepietrūks // žurn. „Enerģētika & Automatizācija”, Nr.7, 2002:26.-28. lpp.

3. Māju iekšējās siltumapgādes un karstā ūdens sistēmas siltuma skaitītāju datorizētas vadības kontroles uzstādīšana un efektivitātes paaugstināšana. Gala atskaite // ANO AP/PVF projekts „Ekonomiski efektīva koksnes atlikumu izmantošana Latvijas pašvaldību siltumapgādes sistēmās”, proj. vad. A.Kundziņa / DATAKOM, 2003:24 ar pielikumiem.

4. Māju iekšējās siltumapgādes un karstā ūdens sistēmas siltuma skaitītāju datorizētas vadības kontroles uzstādīšana un efektivitātes palielināšana. Rauna, Jumprava // ANO AP/PVF projekts „Ekonomiski efektīva koksnes atlikumu izmantošana Latvijas pašvaldību siltumapgādes sistēmās”, proj.vad. A.Kundziņa / DATAKOM, 2003:11 ar pielikumiem A,B un C.


5. Rekonstrukcijas projekti. Koksnes atkritumu izmantošanas analīze centralizētas siltumapgādes sistēmās Latvijā // SIA „Ekodoma”, 2002:82.

6. Sarmīte Lauva Koksnes kurināmā resursi Latvijā / žurn. „Baltijas koks” Nr.2(22)2002: 36.-37.lpp.

7. Juris Ķeviņš Vai ražosim siltumu ar koksnes atlikumiem? / Latvijas siltumapgādes attīstības problēmu konference 14.05.2003 „QUO VADIS, Latvijas siltumapgāde? Izšķiršanās tuvojas!”, Rīga,2003.

8. Iozas Kuļišovs Kurināmā izmantošanas situācija Latvijā / žurn. „Enerģētika & Automatizācija”, Nr.6, 2002:30.-31.lpp.

9. Atis Zirdziņš A/s „Komforts”darbības jaunākie meti / žurn. „Enerģētika & Automatizācija”, Nr.5, 2002: 40.lpp.

10. Vietējā kurināmā izmantošanas iespējas Aizkrauklē / žurn.”Enerģētika & Automatizācija”, Nr.7,2002:29.lpp.

11. Marika Blumberga, ClaudioRochas Biokurināmā tirgus Latvijas kontekstā / žurn. „Enerģētika & Automatizācija”, Nr.7, 2002: 30.-32.lpp.

12. Dagnija Blumberga Bioenergoresursi Latvijā. No avota līdz siltuma un elektroenerģijas lietotājam”/ žurn.”Enerģētika & Automatizācija”, Nr.7, 2002:33.-35.lpp.

13. Jevgeņijs Ļisicins Dānijas enerģētikas politika – ceļš ceturtdaļgadsimta garumā / žurn.”Enerģētika & Automatizācija”,Nr.8, 2002: 18.-19.lpp.

14. Andrejs Valdnieks Prioritāti vietējam kurināmam / žurn. „Enerģētika & Automatizācija”, Nr.8, 2002: 32.-33.lpp.

15. Ludzas „Bio-Enerģija” politisku lēmumu spīlēs” / žurn. „Enerģētika & Automatizācija”, Nr.9, 2002: 18.-20.lpp.

16. Mārtiņš Ķeviņš Ko darīt ar koksnes pārpalikumiem? / žurn. „Enerģija un vide”, Nr.3, 2000: 3.lpp.

17. Aija Budreiko Koksnes izmantošana enerģētikā / žurn. „Enerģija un vide”, Nr.3, 2000: 4.lpp.18. Pēteris Ciprovičs Nelikvīdo koksnes pārstrādes atlieku efektīvas izmantošanas iespējas un

problēmas / žurn. „Enerģija un vide”, Nr.3, 2000:5.-6.lpp.19. PPU „Preiļu siltums” Koksnes atkritumu izmantošana siltuma ražošanai / žurn. „Enerģija un

vide”, Nr.3, 2000:14.-15.lpp. 20. Ēvalds Landra Šķēpi lūst pret Ludzas katlumāju / žurn. „Enerģija un Pasaule”, Nr.2, 2002:

78.-80.lpp.21. Siltumapgādes datorizētā uzskaite un vadība Brocēnos / žurn. „Enerģētika & Automatizācija”,

Nr.11, 2002:32.-33.lpp.22. Linards Zolnerovičs Limbažos beidzot siltums / žurn. „Enerģētika & Automatizācija”, Nr. 11,

2002:38.-39.lpp.23. EL Plūsma – iekārtas biokurināmā izmantošanai / žurn.”Enerģētika & Automatizācija”, Nr.11,

2002: 47.lpp.24. Aivars Šašūns Vēl viens skaidu katls / žurn.”Enerģētika & Automatizācija”, Nr.12, 2002: 34.-

35.lpp.25. Biomasa, bioenerģija un tās ierobežojumi / žurn. „Enerģētika & Automatizācija”,Nr.12,

2002:39.-45.lpp.26. Andris Akermanis Kas jauns Eiropas centralizētajā siltumapgādē? Euroheat & Power gadskār-

tējā konference un asambleja / žurn. „Enerģētika & Automatizācija”, Nr.4, 2002: 18.-20.lpp.27. LSUA atzinums par Limbažu katlumāju / žurn. „Enerģētika & Automatizācija”, Nr.4, 2002:34.-

36.lpp.28. Ivars Bekmanis Siltumtehniskie paradoksi Latvijā / žurn. „Enerģētika & Automatizācija”, Nr.4,

2002:37.lpp.


29. Linards Lielais Koksnes apkures sistēmu izveides principi / žurn. „Enerģētika & Automatizācija”,Nr.4, 2002: 40.-44.lpp.

30. Andrejs Lācis Šķeldu jāprot dedzināt / žurn. „Enerģētika & Automatizācija”, Nr.3, 2002: 42.-44.lpp.

31. Linards Zolnerovičs Ieviesta energovadības sistēma Valmieras domes Siltumapgādes nodaļā / žurn. „Enerģētika & Automatizācija”, Nr. 1, 2002:51 lpp.

32. Elmārs Rudzītis Individuālie siltummezgli – mazākas izmaksas, lielāks komforts / žurn. „Enerģija un Pasaule”, Nr.1, 2000: 62.-64.lpp.

33. Žube Ilze Rihtere Brikete...Kas tas par zvēru?/ žurn. „Enerģija un Pasaule”, Nr.1, 2002:72.-73.lpp.

34. Gunārs Lasmanis Uz lētāku siltumu / žurn. „Enerģija un Pasaule”, Nr.1, 2002:80.lpp.35. Sarmīte Lauva Koksnes kurināmā resursi Latvijā / žurn. „Enerģētika un Pasaule”, Nr.5, 2001:

68.-69.lpp.36. Koksnes šķelda un briketes apkurē / žurn. „Enerģētika un Pasaule”, Nr.5, 2001: 70.-71.lpp.37. Ēvalds Landra Latvijas apkures katlu ražotāji cīnās par tirgu / žurn. „Enerģētika un Pasaule”,

Nr.5, 2001: 74.-77.lpp.38. Igors Ščegoļihins Rīgas siltuma operatīvi tehniskā informācijas sistēma / žurn. „Enerģētika &

Automatizācija”, Nr.2, 2001:36.-37.lpp.39. Egils Dzelzītis Siltuma regulēšanas iespējas daudzdzīvokļu mājās Ogrē, izmantojot modernās

komunikāciju tehnoloģijas / žurn. „Enerģētika & Automatizācija” Nr.2, 2001: 56.-59.lpp.40. M.Rubīna Katlu mājas rekonstrukcija Slampē / biļ.”Racionāla ENERĢIJAS IZMANTOŠANA

peļņai un komfortam”, Nr.6, Latvijas Enerģētikas aģentūra, 1995: 4.lpp.41. M.Rubīna Ar šķeldu kurināma katlu māja Mālpilī / biļ. „Racionāla ENERĢIJAS

IZMANTOŠANA peļņai un komfortam”, Nr.2, Latvijas Enerģētikas aģentūra,1994: 8.-9.lpp.42. M.Rubīna Koksnes izmantošana siltuma ražošanai Balvos / biļ. „Racionāla ENERĢIJAS

IZMANTOŠANA peļņai un komfortam”, Nr.1, Latvijas Enerģētikas aģentūra, 1994: 4.lpp.43. M.Rubīna Katlu mājas rekonstrukcija Jāņmuižas lauksaimniecības skolā / biļ. „Racionāla

ENERĢIJAS IZMANTOŠANA peļņai un komfortam”, Nr.3, Latvijas Enerģētikas aģentūra,1995: 4.-5.lpp.

44. M.Rubīna Alūksnes katlu mājas rekonstrukcija / biļ. „Racionāla ENERĢIJAS IZMANTOŠANA peļņai un komfortam”,Nr.3, 1995:10.-11.lpp.

45. M.Rubīna Katlu mājas rekonstrukcija Ugālē / biļ. „Racionāla ENERĢIJAS IZMANTOŠANA peļņai un komfortam”, Nr.4, 1995:4.-5.lpp.

46. Koksnes atkritumu izmantošanas pieredze Latvijā siltuma un kurināmā ražošanai (1996) // red. M.Rubīna, Latvijas Enerģētikas aģentūra, Rīga:55.

47. Māris Ķirsons Kurināmo šķeldu labprātāk izmanto Skandināvijā / avīze „Dienas bizness”, 15.04.2003: 19.lpp.

48. Straw for Energy Production. Technology – Environment – Economy / The Centre of Biomass Technology, Aarhus, Copenhagen, 1992: 47.

49. Salmu izmantošana siltuma ražošanai. Tehnoloģija – Vide – Ekonomija /The Centre of Bio-mass Technology, Aarhus,Copenhagen,1992 // tulk. Ausma Vītola, Latvijas Enerģētikas aģentūra, 1995:47.

50. Saulaine - Gala atskaites projekts / Dansk Energi Management A/s, 1998.g. novembrī.51. Straw for Energy Production. Technology – Environment – Economy. Second Edition/ The

Centre for Biomass Technology, Copenhagen, 1998:53.52. P. Shipkovs, G. Kashkarova, I. Purina Development of Bioenergy Utilization in Latvia /

Proceeding of the Internacional Conference “Biomass for Energy Industry”. Wurzburg, Germany, 06. 1998: 1219-1223 pp.


53. Proceeding of the Internacional Conference “Biomass for Energy Industry”/ Wurzburg, Ger-many, 06. 1998:1829.

54. Videi piemērotas vietējās energosistēmas / Sweedish National Energy Administration, Stockholm, 1998:108.

55. Žurnāls “Renewable energy world” / Vol 5, Nr.1, Jan. –Febr., 2002:112.56. Inventory of public aid granted to different energy sources / European Commission,

2002:120.57. Learning from Experiences with ENERGY INVESTMENTS of Estonian Social Sector Build-

ings, Distric Heating Plants and Biofuel Utilisation / A PHARE programme action, Tallin, December 1998:31.

58. Wood – fuel for Heating Systems European Catalogue / European Commission Directorate – General for Energy (DG XVII), November,1995.

59. P. Shipkovs, G. Kashkarova, M. Shipkovs Renewable Energy Utilization in Latvia / PERGA-MON, Elsevier Science Ltd., UK, 1998: 1241-1244 pp.

60. P. Shipkovs, G. Kashkarova, D. Kashkarovs Biomass Energy Strategies for Central & East-ern European Countries / Latvia – Country Report, CD FAIR CT 98 – 3826, “Development of a Bioenergy Market Development Plan for Central & Eastern Europe”, Consolidated Progress report, UK, 1999: 33 pp.

61. P. Shipkovs, G. Kashkarova Biomass for energy in Latvia / 1st World Conference and Exhibi-tion on Biomass for Energy and Industry. Seville, Spain, 2000: 4 pp.

62. P. Shipkovs, G. Kashkarova, A. Grekis Potential of Biomass for Energy in Latvia / World Renewable Energy Congress – YI, Brighton, UK, ELSEVIER, 2000:1394 – 1397. pp.

63. P. Shipkovs, G. Kashkarova, J. Shipkovs Solar Energy and other Renewables for Energy Con-servation in Latvia in new Conditions – Energy Market Liberalisation / Conferece Proceedings of the International Conference NORTH SUN 2001, the Netherlands, May 2001.

64. P. Shipkovs, G. Kashkarova, I. Purina, J. Shipkovs Renewable energy in Latvia – possibili-ties of using and problems / The Second World Congress of Latvian Scientists. Theses. Riga, 2001: 533 pp.

65. Iveta Tomsone Mangaļsalā – lielākā granulu ražotne / „Lauku Avīze”, 10.09.2003: 10.lpp.66. Meža nozares produkcijas eksports no Latvijas / Zemkopības Ministrijas Meža resursu departa-

ments, 2003:10.67. A/s „Komforts” šogad prognozē izaugsmi / žurn. „Enerģētika un automatizācija” Nr.6, 2003:32.-

33. lpp.68. Siltumapgādes datorizētā uzskaite un vadība Brocēnos / žurn. „Enerģētika & Automatizācija”,

Nr.11, 2002:32.-33.lpp.69. Linards Zolnerovičs Ieviesta energovadības sistēma Valmieras domes Siltumapgādes nodaļā /

žurn. „Enerģētika & Automatizācija”, Nr.1, 2002:51.lpp.70. Egīls Dzelzītis Siltuma regulēšanas iespējas daudzdzīvokļu mājās Ogrē, izmantojot modernās

komunikāciju tehnoloģijas / žurn. „Enerģētika & Automatizācija”, Nr.2, 2001: 56.-59.lpp.71. Ivars Ščegoļihins „Rīgas siltuma” operatīvi tehniskā informācijas sistēma / žurn. „Enerģētika

& Automatizācija”, Nr.2,2001:36.-37.lpp.72. Meža nozare Latvijā 2002 / LR Zemkopības ministrija, 2002:31.73. Katlu māju iekārtas / A/s”Komforts”, Tukums, 2002:20.74. Automatizuota komunalinių pastalaugų apskaitos sistema / Katra, Kaunas, 1999: 16.

katlu māju konversija uz vietējo kurināmo – koksnes un...

Documents