replikas

kllF-

ti

!'

SAVEJIE UN SVESIESadi tiek grauta valstsnacijas pasta-

v€5ana. Turklat to grauj tas nacionalizd-taji. Valstsndcija nav etnisks veidojums.Savukart, cen5oties to nacionaliz€t,nodroSina nacionalas masas veidoianos.To paiu nodrolina ari nacionaliz€tajuiedomaLie pretspCletaji. Ka vieniem,ta otriem svarigs ir neafiSCtais atriebi-gums. Ne viena, ne otra gadijuma navpief aujama domaiana, patstavigums.Abos gadijumos domine Mes. Un tam,protams, ir pretstatits Vir,ri. Tas ir caur-caur€m arhaisks pretstatijums. Vl4rus

var identific€t ka tos, kas nav sadzir-deju5i, nodarijuii pari :utt. Viqti var bit

okupanti, kolonizatori utt. Sie ylfl irpretinieki (sablisinoties tiek domats

- ienaidnieki), kuri kopigiem spe-

kiem ir jasatriec (1asi - jaiznicina).Tomer vel stulbakais ir tas, ka Saja

maZpilnaja maZiguma nesaskata

priekisp€li teritorialai pardaleiun kriew valodas ievieianai ES.

Skumji, ka 5o velni5(igo spElitinodroiina tie5i tie, kas sevi dev€

par istenticigajiem latvieiiem, na-

cion6li noska4otiem patriotiem.Tadu, piefaujot blisinaianos, viss iriespejams.

Blisinaianas atveidoj as patvaloda. Viens no piemeriem ir vardsnelatvietis, cits nevards tr krieyvalodl-

gle. Starp citu, apversta veida Sndi ap-zimejumi intensivi tiek izmantoti zeme,

kur sakas sauli lecam. Atliek vien palasitnesen publiceto murgaino Andreja Save-

ljeva sacer€jumr Ienaidnieka tels. Rasolo-gija un politiska antropologija. BlisinaSa-

nas Jauj skatities garam, td ]auj neredzet.

Sadi var neredz€t ari kriminalas pasaules

saaugianu ar ta saukto lielo sabiedribu.Si saaug$ana sakas jau 20. gadsimtasakuma. Bet kriminalaja pasaule strikti iriestrddats savejo un sve5o no5\irums, kasparedz ari drvejadu normu pastavdsanu.

Grautprieks ir aizraujols. Turklat tovar daZadi attaisnot un pamatot. DaLrpatspecializejas grau5ana. |o ari Sadi - vis-maz:uz kadu laiku - var gut popularitatiun veldz€ties sava vienreiziguma. Tadu

taja var ari noraudzities ar riebumu. Ie-spEjams, ka tas viss ari nosaka, ka dzivotLatvrja k]nst pretigi. Pa5birtigums, Espafsgandriz vai neko nenozrm€, skandetais Es

lieiakoties attiecas uz infantilo, narcistis-ko vai lielummanijas sava4gotu Es - MAs

vaiVini derivatu. [El

Gints Turlajs,Latvijas Jauno zinitnieku apvienibasvaldes loceklis

Ko principialiiesakt, lai valstsnaudu neiedalitunepareizas rokas?

Ekonomisti iesaka

\erties pie valstsindustrialaspolitikas 2.0

Lai nu kam, bet mlsu ekonomikainoteikti jaraisa ekspertu debates par to,

vai valsts var katalizet industrialas politi-kas attistibu. Riski pastav, tomer, jo seviS-

\i Latvijas noZ€loj amas deindustrializa-cijas situacija, to darit jdmegina * brivaistirgus pats par sevi visu neatrisinas.

Ekonomikas attistibas politikas pie-

4emts dalit horizontalajas un vertikalajas.

Ja horizontalas politikas butiba ir vei-cinoSu apstak]u radi5ana vienadi visamindustrijam, tad vertikalas butiba - kndunoteiktu nozaru papildu stimuleiana.Industrialas politikas j€dziens saistams ar

vertikalu politiku.Pasaules ekonomistu daudzgalvai-

nas kopienas vesturisko attieksmi pretindustrialo politiku varetu raksturot ar

pastavigas pievilklanas un atgriSanasspekiem. Ar laiku ta mainijusies - no

atziSanas lidz noliegumam un tad atkal

atpaka] uz atziSanu. Tomer skaidrs, kapilnigi liberalisma poiitika mazak attrs-til"ajas valstis ir pieradijusi savu nespeju.

Ari Latvijas 14%o rupniecibas ipatsvars irdaudz par mazu.

Lai ari musdienas rupniecibas ipat-svars videji ir mazaks neka. agrak, pilnigadeindustrializacija ir nevelama. Tas irtadel. ka preces viegli tirgojamas visapasaule, samkart no pakalpojumiem eks-portet var tikai nelielu da]u. Pietiekamsrupniecrbas ipatsvars nozimE ari labueksportsp€ju. Ka viens no veiksmigaka-jiem industrialas politikas piemeriempasaule vienm€r tiek mineta Somija. Kotad musu visnotaJ netalie kaimili dara?

IN DUSTRIALASPOLITIKAS IZCELSME

Industrializacijas pirmsakumos katravalsts centas aizsargaties pret konkurenciar muitas tarifiem, kas jau izsenis uzska-

titi par labu nodok]u ienemumu avotu,iekasejot tos gan grauda, gan nauda.

Ar laiku radas ari izvelies fietAjo preciveida kampa4as, no kuram radds made

ln uzraksti. Tadu velak ar liberalizacijas,specializacijas un brivas tirdzniecibasizplatibu, kam jau sen specigu grudienudeva par pirmo ekonomistu uzskatitaisAdams Smits, kura idejas nomainijasakotnejas (par valstu gandriz vai ekono-misko karadarbibu), valstu robeZas saka

pamazam zust. Tomer tas notika ]oti 1€ni.

Protekcionisma un nacionalas indus-trijas aizsargadanas tendences saglabajas

vel ]oti ilgi, un, piemeram, tas loti pastip-rinajas laika posma starp diviem pasaules

kariem. Preteji Latvijas samera veiksmi-gajai attistibai pasaul€ 5is periods parastitiek raksturots ka nemakuligas ekono-miskas politikas un vajas izaugsmes laiks.Protams, industriala politika bieZi nebijanecik izsmalcinata. Daudzas valstis,balstoties uz kaut kadiem pie4emumiem,lemumus, kadas fabrikas jabuve, noteicavalsts, citas industrija paSorganizejas.

Tomer katrs centas sar,rr tirgu aizsargat,bieZi radot zaudejumus visiem kopa.

G LOBALIZACIJAS VILN IS2. pasaules kara beigas daudz ko

mainija pasaules politikas un ekono-mikas arhitektura, atfauios apgalvot,ka daudz ko ari uz labo pusi - ieskaitotES un ANO raianos. Tika uzsakts vairsnerevers€jams kurss uz tirdzniecibas

Kapitals o3/20r2 43

replikasliberalizaciju, mazinot tarifus un citasbarjeras, kas foti pazeminaju5as. Brrvas

tirdzniecibas ekonomisko izdevigumuekonomisti iemacijas pieradit ar da-Ziem rokas vilcieniem uz pieprasijumaun piedavajuma likncm.

Protams, daudzas no globali nekon-kur€tsp€jigajnm industrijam risk€jaar iznicibu. Ka p€dCja ceriba pavidejavalsts aizsardziba lidzek]u pieS\irSanas

veidola. Daudzas valstis, piemeram.Lielbritanija, aizsargajot metalurgijasun kugu btves nozares, meginaja ar

naudas iepludinaianu tas glabt. Tom€r5o industriju relativa prieklrocibakonkr€taja vieta jau sen bija zudusi unvienigas 5is ricibas ilgtermi4a sekas

izr ddljas v alsts kab atu iztuk5oiana.Bija nov€rojami ari citi neveiksmigigadijumi, piemdram, Dienvidamerikasvalstis, ari citur. Protams, gadijas arisituacijas, kad valsts nauda tika vien-karii izsaimniekota un tika nepamatotiatbalstiti noteikti privati uz4emumi.

Tad€| pasaules ekonomistu kopienaja:u drlz sliecas noliegt industrialaspolitikas nepiecieiamibu un pauda uz-skatus, ka viss jaatstaj brivajam tirgum.Pedejos pilienus pilnigas liberalizacijasun vaists neiejaukianas kausa iel€jakomunistisko reZimu ekonomiska va-juma komponente 5o reZimu sabruku-ma. Protams, to lielaka problema bijaparlieku liela un neefektiva valsts loma,tadEl attisfltas valstis rekomend€j a

strauju liberalizaciju. Sis idelas pamato-ti vai nepamatoti ieguva pretrunigi v€r-teto Va5ingtonas konsensa nosaukumu.Strukturalisma pieeju un keinsianismubij a nomainijuSas neoliberalistiskaspieejas, kas balstijas uz racionalajamgaidam - tika uzskatits, ka galvenaisir stabila makroekonomiska vide uninstitucijas, bet viss par€jais atrisinasiespats no sevis.

DiemZel 5o ideju istenoianas rezul-tata parejas valstrs notika strauji lab-klalibas kritumi un deindustrializacija.Lai ari neatkaribu iegur.-uias valstis bijalaimigas par savu stavokli, driz vienatklajas, ka to pieredze ar straujo 3oka

terapiju tomEr ne vienm€r noddvejamapar veiksmigu. Tikko radies kapita-lisms ar istermiqa plano5anu nebijaspEjigs radit vai kaut vai tikai saglabatraioSanu, kura investiciju atdeves ciklsir ilgs.

No Sodienas perspektivas redzam,ka, piemEram, I{inas pakapenisko re-

formu pieej a izradijusies veiksmrgaka,lai ari sakotneja attistibas baze bija ze-

maka. Tomer Latvijas gadijuma iespeju

izv€leties blja maz. Protams, valstisar gadsimtiem ilgu industrializacijuveiksmigi darbojas gan brivaja tirguASV gan daudz socialdemokratiska-kajn Zviedrija. Tom€r, pap€tot pailaikveiksmigas valstis, redzams, ka daudzas

no tam - vismaz sakotneji - valsts

loma attistibd bijusi vera 4emama.

KADAI JABUTINDUSTRIALAJAIPOLITIKAI

Industriju zinama meri var salidzi-nat ar augoiu koku, kas aizsargljamsmazotn€, bet veldk izaug tik varens,

ka to nogdzt spEj tikai krietna vetra,tadel - sevii\i pedeja laika - kluvispopulars ta saucamais jauno industrijujeb infant industry arguments. DaZas

valstis ii pakapeniska jauno industrijuattistiba tikusi rupigi uzraudzita unvadita. Pastavot ari pietiekami dau-dziem neveiksmigiem valsts iejaukla-

nas gadijumiem, industriala politikajoprojam netika rekomenddta, 1ai arivajadzlba p€c tas ir redzama. Protams,jau industrializetajas valstrs nav ipaiilielas intereses, lai industrializ€tos unar tam konkuretu vel kads cits.

Par kJudainu industrialo politikuparasti pamatoti tiek atzita vienkar5anaudas daliSana subsidiju veida daZiemuz4€mumiem - ar vai bez kadiem kon-kr€tiem kriterijiem. BieZi vien tas varnozim€t vienkar5i izt€rdtu naudu unuzr,rdmumu ipa5nieku atbalsti5anu, tur-klat hdz brttiskai industrijas attistibaida2os gadijumos var nemaz ari neno-nakt. Lielbritanijas un citu valstu pie-mEri paradijuii, ka pat ilgsto5a lidzek]uinj ekcija vairs nekonkuretspejigosuznFmumos un industrijas, piem€ram,Sis vaists it ka v€sturiski specigaja kugubrlvC, tos neglabs. Turklat 56du tie5uatbalstu bieZi vien aizliedz ari ES no-teikumi. Valstij dalot naudu, protams,vienm€r pastav risks, ka ta var nonaktnepareizajas rokas, ka ari iesp€jams tirinetiii kJndities - valsts bieZi vien izra-dijusies diezgan neveiksmiga perspek-

E'2. F'z F

i.i: € I'.: > ,,

,,, I

G-<' .

r-r--

i,,I

g:st,

li

::

t:

.:

:.:;:-fi +:rii-ll. "r,"r1'r,r"'-tt.- , ,

"*

"a";tt:-,;,ffi#*-'*.lffi,i

Kapitals 03/2012

replikastivo nozaru prognozetaja,

TadC| jau krietnu laiku ekonomistipasaule runa par industrialo politiku2.0 jeb jauno, uzlaboto, versiju. Kadavar but veiksmiga industrialn poiitika?Pirmkart, taja nozimigu vietu ie4emizglitiba. loti svariga ir ta saucama

trispusejas sadarbibas jeb Triple Helixpieeja: sadarbibas veicinaSana starpaugstako izglitibu un zinatni un indus-triju ar valsts palidzibu. Par loti butiskutiek atzita aripareiza neatkarigu ek-spertu panefa veikta nakotnes nozaruprognozeiana jeb foresight exercise.

LABAS PRAKSESPI EM ERI

Starp labakaj iem piemdriemveiksmigai valsts katalitiskaj ai lomaivar tikt minetas, piemeram, geogra-fiski savstarp€ji attalu esoias Somija,Taivina un fapana, tapat ari daudzascitas valstis. Daudzi dro3i vien redzeju-

ju fonds. To 1967. gada dibinaja Somi-jas Centraia banka, pieikirot lidzek]usta dibinaSanai no savam rezervEm, armer\i attistit Somijas ekonomiku untas starptautisko konkuretsp€ju.

1991. gada fonds pargaja par-lamenta kontrole. Fondam ir divas

dalas - viena nodarbojas ar nakotnesperspektivo industriju prognoz€ianuar kompetentu un neatkarigu eksper-tu palidzibu jeb foresight exercise un

citu p€tniecibu, bet otra, izmantojotiegutas prognozes, nodarbojas ar riskakapi tala investicijam jaunu uzrlemu-mu pamatkapitala perspektivajas unsvarigajas nozares. Fonda darbibaizradijusies veiksmiga, un ta ieguldi-jums Somijas ekonomikas attistiba irfoti pozitivs.

)ebkuras valsts attistibai !oti nozi-migas riska kapitala investicijas SITRAveic ar gandriz tadiem paiiem notei-kumiem ka privatie pef4as motivdtieriska kapitAla investori, iegadajoties

uz+emumaakcijas un vElak

tas pardodot.Gandriz iden-tisks fonds Aren-gufond, ieguldottaja treknajosgados rzkratoslidzeklus, 2007.gada nodibinatsmrlsu kaimi4-valsti Igaunija.Par ta panaku-

miem vel gruti spriest, jo pagajis parakmaz laika, Iai jaunajos un perspektiva-jos uz4dmumos veiktas investicijas jauvaretu novErtet, tatu ta darbiba lidz5im izradijusies visai veiksmiga. Pro-tams, ir kritiski svarigi veidot uz pe!4uorient€tu, efektir,u un simtprocentigigodigu fonda parvaldibu.

Nesen T/ze Economist aprakstitaIieliska jauno uzqdmumu dibina5anasdinamika Igaunija, jaundibinato uz4e-mumu skaitam pieaugot par 4\o/olaikano 2008. \1d22011. gadam, ari dafejiir 3o papildu riska kapitala investicijupanakums. Siem industrialas politikaslabas prakses piem€riem ar laiku var-but vajadzdtu sekot ari mums. PareiziinvestEjot lidzek]us, piem€ram, riskakapitala veida, tos iesp€jams atgdt aruzviju - papildus ekonomikai dota-jam labumam un nodoklu ienemumupieaugumam. [E

Edgars Dieri45,ju rists

,) i:xx1til,3tffi[:T'n"Pirmkart, taja nozimTgu vietuier;rem izglTtiba

5i starptautiskajd pres€ Taivanas valstsapmaksatas reklamas, kas reklam€ 5is

valsts augsti tehnologiskos produktus,ka ari popularako 5is valsts starptau-tisko zimolu topu. Lrdzigas kampagassavulaik istenojusi ari Austrija.

1949. gada izveidota ietekmes zigalegendara faplnas Starptautiskas tirdz-niecibas un industrijas ministrija vadija5is valsts eksportspejas pieaugumu lidzdraudigiem apm€riem. Tika likta lietanaudas pieS\irSana petniecibai, tirgusaizsardzlba un padomu sniegianaindustrijai.

Izcils labas industrialas politikaspiemers ir ari mums kaimirlos esoiaSomija. Papildus izcllajai izglitibassist€mai, kas daudzos raditajos bieZitiek atzita par labako pasaul€, somiemir kads |oti interesants un atdarinalanasverts instruments, kuru jau par4€mu5iigau4i. Tas ir SIIRA - Somijas inovaci-

Vai gruti sar,remt

svelclenusno Jauna]lemfotoradariem?

Viegli!

Nav nekadu iaubu, ka atruma reZimaieveroiana jikontrole. Tadu gan no juri-diska, gan tehniski viedokJa fotoradarulietodana Latvija ir visnota] apSaubama.

Fotoradari ari kJidas, turkJat Poliscan irVacijas juristu un tiesneSu viskritizEtakaisfotoradars no 36 Vacija lietotajiem.

Vispirms jau par to, ka fotoradarssastdv no divam atsevis\am iekartarn

- fotoaparata un radara. Tas, ko redzfotoapardts, var nebut tas pats, ko redzradars. Eiropas lieldki autokluba ADACmajaslapa www. adac.de atrodams rakstsar nosaukumu Blitzer PoliScan in der I?i-flk1. ADAC juristu un tiesneSu fotorada-riem veltitaja konferenc€ tika apspriestas

prasibas 36 daiadiem fotoradaru iekartuveidiem. Tika rundts, ka nav nekidasgarantijas tam, ka konkrets merijumsattiecas uz konkrdtu transportlidzekli. No36 iekartam vislieldko kritiku izpelnijastie5i PoliScan, jo radars nav precizs, ja

att€ia redzami divi vai vaird,ki transportli-dzeldl (sada gaduuma menJumu precrzl-tati neesot iesp€jams garani€t). Probl€ma

1 HTTP:/A/VW\,^/.ADAC.DVINLO ltSTRAT/RATCtBtR-VERKEHR/VERKEHRSSU ENDEN-AUSWIRKUNG ENA/ER-

KEHRSKONTROLLEN-MESSFEHLERIDEFAULT ASPX?COM

KapitSls 03 / 20 r 2 45