jaunatne. gov. lv 2016 # 49

JAUNATNE6.9. lpp. Spnijas sauli un siltumu iemainju

pret Latvijas sniegu un ledu

10.13. lpp. Skauti un gaidas vieno jaunieus vis

Latvij 24.25. lpp. Citdas metodes, k iedvesmot grupu

persongai attstbai18.19. lpp. K atzt jaunatnes darba rezultt gts

kompetences nacionl mrog? 26.27. lpp. Jauniei no Latvijas apmekl bgu

ciematu Palestn

jaunatne. gov. lv

[ 1 ]IZGLTBA

Izmanto iespju iegt profesijuVlies iegt sirdij tuvu profesiju, bet nezini, ko

mcties? Varbt vlies iegt jaunu profesiju, jo ldz-inj specialitte nav st? Iespjams, jau strd sav profesij, bet trkst tikai izgltbas? Dareiz pats svargkais, lai mcbas ir bez maksas. Tas ir iespjams, iegstot profesiju arJaunieu garantiju!

2016. gada vasar notiek uzemana Jaunieu garantijas profesionls izgltbas programms, ku-rs jauniei vecum no 17 ldz 29 gadiem (ieskaitot) gada vai pusotra laik bez maksas var iegt darba tirg pieprastu profesiju. Mcbas notiks 37 profe-sionls izgltbas iestds teju 100 dads pro-fesijs. Mcbu laik izgltojamie, kas ir sekmgi un neattaisnoti nekav mcbas, saem stipendiju no 70 ldz 115 eiro mnes, k ar citas priekrocbas un atbalsta paskumus.

Programmu finans Eiropas Socilais fonds, ldzfinans ES Jaunatnes nodarbintbas iniciatva un Latvijas valsts. Skka informcija par uzem-anas nosacjumiem, termiiem un profesijm: www.viaa.gov.lv/jauniesugaratija.

ATBALSTS JAUNIETIM

Piesakies atbalstam pavaldbJaunatnes starptautisko programmu aentra

sadarbb ar Latvijas pavaldbm vai to ap-vienbm ir uzskusi projekta PROTI un DARI! stenoanu.

Jaunieiem vecum no 15 ldz 29 gadiem (ie-skaitot), kuri nemcs, nestrd, neapgst arodu un nav reistrti Nodarbintbas valsts aentr k bezdarbnieki, ir iespja iesaistties aj projekt un saemt vispusgu un individulajm vajadzbm piemrotu atbalstu. aj proces tiks nodrointa dadu jomu prstvju iesaiste, k ar jaunieiem tiks sniegtas dadu specilistu konsultcijas, piemram, psihologa, karjeras konsultanta u.c. Projekta ietvaros tiks stenotas dadas aktivit-tes, kas piemrotas katra jauniea individulajm vajadzbm. o aktivitu mris ir attstt jauniea prasmes, kuras nepiecieamas, lai turpintu vai uz-sktu mcbas, iekautos darba tirg vai nevalstisko organizciju, vai jaunieu centru darbb.

Pieteikans dalbai projekt notiek jaunietim tuvkaj pavaldb.

Vairk informcijas: http://jaunatne.gov.lv/lv/jauniesu-garantija/par-projektu-proti-un-dari.

JAUNUMS

Akreditcijas apliecinjumsNo gada Jaunatnes starp-

tautisko programmu aentra ikvienai jaunieu organizcijai vai pavaldbas institcijai, kas akre-ditjusies Eiropas Brvprtg darba (EBD) projektiem (kas kuvuas par EBD uzemo-ajm, nostoajm vai koordinjoajm organiz-cijm), izsniedz akreditcijas apliecinjumu.

Ja tava organizcija ir samusi akreditciju pirms 2016. gada 1. janvra, un ar tu vlies savai organizcijai iegt o apliecinjumu, aicinm sazi-nties ar Maiju Kolbergu (maija.kolberga[at]jaunat-ne.gov.lv).

JAU

NU

MI

SATURS1001 stst starpkultru dialogam Latvij ieklauss 700 jaunieu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2

Reionlais forums Jaunatnes stratija pavaldbs ir nosldzies . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4

Spnijas sauli un siltumu iemainju pret Latvijas sniegu un ledu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6

Skauti un gaidas vieno jaunieus vis Latvij . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10

Pieprastkais Erasmus+: Jaunatne darbb projektu veids jaunieu apmaias . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14

Aktuls jautjums: k atzt jaunatnes darba rezultt gts kompetences nacionl mrog? . . . . . . . . . 18

Pavasara atklanas gjien Siguld tiekas teju 400 jaunieu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 20

Jaunatnes darb iesaisttie diskut par jaunieu sasniedzambu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22

6 citdas metodes, k iedvesmot grupu persongai attstbai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24

Jauniei no Latvijas apmekl bgu ciematu Palestn . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 26

"Visual tools for facilitators" . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28

Biedrba Rados Idejas rosina jaunieus iesaistties uzmjdarbb . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 29

@Jaunatne

@ErasmusPlusLV

Jaunatnes starptautisko programmu aentra

Erasmus+ Latvija

Jaunatnes starptautisko programmu aentra

JSPALatvia

Numuru veidoja Jaunatnes starptautisko programmu aentra 2016 Jaunatnes starptautisko programmu aentra,Mkusalas iela 41, Rga, LV-1004, Tlrunis 67358065, fakss 67358060e-pasts: info@jaunatne.gov.lv www.jaunatne.gov.lv www.erasmusplus.lv

is projekts tika finansts ar Eiropas Komisijas atbalstu. publikcija atspoguo viengi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildbu par taj ietverts informcijas jebkuru iespjamo izlietojumu.

Jaunatnes starptautisko programmu aentra neatbild par informciju,autortiesbu aizsardzbu saits uz citu iestu/privtpersonu tmeka vietnm, kontiem un vietnm.

urnls JAUNATNE # 49 jaunatne. gov. lv

[ 3 ][ 2 ]

Aktivittes notika Rg, Liepj, Daugavpi-l, Ventspil, Sald, Jelgav, Jrmal, Pvilost, Alksn, Kus un Viest un tajs iesaistjs ap 700 dalbnieku skolni, studenti, skolotji un jaunatnes darbinieki.

Projekta noslgum 8. aprl Rg notika pa-nediskusija Jauniei prmaiu veicintji bgu jautjumos, kur piedaljs Latvijas Republikas 12. Saeimas deputte Ilze Viele, kustbas Gri-bu paldzt bgiem aizscjs Egils Grasmanis, biedrbas Patvrums Dro mja brvprtgo koordinators Reinis Grvtis, Jordnijas organizci-jas I-Dare for Sustainable Development direktore Suha Ismaila un Vecpiebalgas vidusskolas skolnu paprvaldes vadtja un bga Abdula skolasbied-rene Maira Asare.

Diskusijas dalbnieki secinja, ka jaunieiem odien jveic dubultmisija t k vii ir atvrtki pret citm kultrm un vieglk pieem jauno, viu spkos ir ne tikai paldzt bgiem integrties, bet ar veicint iecietbu vecks paaudzes vid, kura dakrt pret citm kultrm izturas piesardzgk vai pat noraidoi.

Vecpiebalgas vidusskolas skolniece Maira Asa-re daljs prdoms par to, cik spcgu iespaidu

uz vias vienaudiem atstj informcijas atspogu-ojums par bgiem dados interneta portlos, it pai komentru sadas, td aicinja medijus nepieaut naida runas izplatbu rakstu komentros.

Projekts 1001 ststs starpkultru dialogam tika organizts ar mri veicint sabiedrbas, it pai jaunieu, izpratni par kultru daudzveidbu un pretdiskrimincijas jautjumiem, veidot diskusiju Latvijas publiskaj telp par migrcijas un bgu jautjumiem, veicint iecietbu un savstarpjo sa-pratni Latvijas sabiedrb, k ar attstt starpkultru dialogu un sadarbbu starp Latviju un valstm, kas

AN

NA

S LI

ND

ES F

ON

DS

AN

NA

S LI

ND

ES F

ON

DS

atrodas Vidusjras dienvidu un austrumu krast, labk iepazstot reiona kultru un jaunieu dzvi taj.

Projektu stenoja Jaunatnes starptautisko pro-grammu aentra sadarbb ar Annas Lindes fonda Latvijas tkla dalborganizcijm, ar Annas Lindes fonda un Eiropas Savienbas finansilu atbalstu.

Jaunatnes starptautisko programmu aentra pateicas vism projekt iesaisttajm organizcijm par aktvu dalbu izgltojoo aktivitu stenoan: Latvijas Universittes Humanitro zintu fakult-tei, biedrbai Access Lab, biedrbai homo ecos:, resursu centram sievietm Marta, jaunieu studi-jai BaMbuss, biedrbai Radi Vidi Pats, Viestes novadam, Pvilostas novadam, Kusas multifunk-cionlajam centram 1. stvs, Jrmalas Jaunatnes iniciatvas centram, radoajai apvienbai jaunieiem TREPES, JIC nis un Saldus jaunieu domei Es un MS, Daugavpils zintkres centram br-niem Zili brnumi.

Vairk par aizvadtajiem paskumiem lasiet un skatiet Annas Lindes fonda Latvijas tkla Facebook lap:

https://www.facebook.com/annaslindesfondsLV/ Ko ir gatavi dart Latvijas jauniei bgu integrcijai?

`` Mct latvieu valodu, vsturi, kultru un veidot aktivittes brniem un sievietm.`` Bt cilvcgam, atbalstt. Aicint citus aizdo-

mties.`` Iesaistt bgus savos projektos, lai tiem rastos

kopgas saites ar latvieu jaunieiem.`` Ziedot ldzekus un mantas.`` Informt sev tuvos par citu kultru labajm pu-

sm, pabm.`` Bt atvrtam prmaim.

`` Bt atvrtiem un saprotoiem, izpaldzgiem (ar bez finansila ieguldjuma).`` Pieteikties un darboties kd no organizcijm,

kas grib pankt, lai visi pasaules cilvki btu vienldzgi un vienoti.`` Paldzt ikdien varu ar sabiedrbas domas virz-

anu uz pozitvo. Es esmu bijusi Muceniekos un vadjusi sples. Tas gan bija jau sen, bet tas ir radjis tos pozitvos piemrus, ar ko dalties, ka bgi ir fori un jauki cilvki. `` Paldzt patvruma mekltjam ar valodas m-

canu, vietjas kultras iepazanu, populariz-anu ar iecietbu un piekljbu.Paskum iegt informcija, kura bija diezgan

skarba, liek nedaudz prdomt, kpc cilvki dodas bgu gaits. Jordnijas jaunietes sniedza plau ie-skatu savas zemes iedzvotju dzves apstkos. Kas satrauca visvairk, skati no Srijas, kdi pa-vrs pc kara... Lielko dau kltesoo diezgan dzii aizskra informcija, ststa paskuma Nc iepazties! organiztja Kusas multifunkcionl centra 1. stvs vadtja Iveta Kaparkalja.

1001 STST STARPKULTRU DIALOGAM LATVIJ IEKLAUSS 700 JAUNIEU SINTIJA LASELai padziintu izpratni par Vidusjras reiona kultru un uzzintu vairk par bgiem un patvruma mekltjiem, projekt 1001 ststs starpkultru dialogam no 27. marta ldz 8. aprlim vis Latvij tika organizti vairk nek 30 izgltojoi paskumi, diskusijas un rados darbncas.

urnls JAUNATNE # 49 jaunatne. gov. lv

[ 5 ][ 4 ]

LATV

IJAS-

VEI

CES

SADA

RBB

AS

PRO

GRA

MM

A

LATV

IJAS-

VEI

CES

SADA

RBB

AS

PRO

GRA

MM

A

dokument. Ar savu pieredzi un labo praksi daljs Ogres, Talsu, Gulbenes, Jelgavas novadu un Jelga-vas pilstas pavaldbas. Dalbniekiem bija iespja uzzint par Lietuvas pieredzi Vias pavaldbas jaunatnes stratijas plnoan.

Dads darba grups dalbnieki apsprieda un vlk prezentja savus secinjumus un priekliku-mus par starpinstitciju sadarbbu nacionl un vie-tj lmen darba ar jaunatni plnoanai un uzlaboa-nai pavaldbs, par to, k plnoanas dokumentos noteikto stenot, k ieviest politikas plnoanas do-kumentus, k nodroint jaunieu ldzdalbu lmu-mu pieeman pavaldbs, k organizt efektvu jaunatnes darbu pavaldb un k plnot darbu ar jaunatni, balstoties uz pierdjumiem.

Lielu interesi dalbnieku vid izpelnjs Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrijas (VARAM) prstvja Andra Egla sniegt infor-mcija par normatvo aktu reguljumu, kas j-

em vr, izstrdjot plnoanas dokumentus. VARAM prstvis daljs praktiskaj pieredz par dadiem plnoanas dokumentu ievieanas knifiiem.

Foruma noslgum Izgltbas un zintnes mi-nistrijas prstve Marika Arklia informja par n-kamo gadu priorittm jaunatnes jom, Jaunatnes starptautisko programmu aentras (JSPA) pr-stve Viola Korpa kltesoos iepriecinja ar ziu par projekta PROTI un DARI! uzskanu, savu-krt JSPA prstve Vladislava le paststja par pavaldbu iespjm piedalties un saemt finan-sjumu no Erasmus+ programmas Strukturt dialoga projektiem, k ar Csu un Vecpie balgas pavaldbu prstvji daljs sav praktiskaj pie-redz par Amatas novada stenoto da veida pro-jektu, kur iesaistti visi biju Csu rajona terito-rij esoie novadi.

Foruma norisi bija iespjams ar vrot NVO TV, kopum bijui 93 skatjumi. Ieraksts pieejams www.nvotv.lv.

Forumu organizja JSPA sadarbb ar biedrbu Ldzdalbas platforma un biedrbu Latvijas Sar-kanais Krusts (JSPA reionlais koordinators Zem-gales reion) Latvijas un veices sadarbbas pro-grammas Atbalsts jaunatnes iniciatvu attstbai attlos vai mazattsttos reionos ietvaros. Forumu finans veices Konfedercija no Latvijas un vei-ces sadarbbas programmas ldzekiem paplain-tajai Eiropas Savienbai.

Forum piedaljs simts dalbnieku gan pa-valdbu darbinieki, kuri savos novados ir tiei saistti ar jaunatnes stratiju izstrdi, gan jaunieu centru prstvji, gan jauniei, gan nevalstisko organizciju aktvisti.

Lai gtu priekstatu par kopjo bra situciju Latvij jaunatnes jom un par ts attstbas tenden-cm, tika prezentti ptjuma Darba ar jaunatni situcijas izpte pavaldbs un darba ar jaunatni attstbas modeu izstrde rezultti. Notika ar at-skats uz 2013. gada Nacionlaj jaunatnes politi-kas forum izstrdtajm rekomendcijm k ts ir izdevies ieviest un kuras btu vl tuvkaj laik ievieamas.

Foruma dalbniekiem bija iespja iepazties ar dadu pavaldbu stratiju izstrdes pieredzi uzzint gan par grtbm, ar kdm pavaldbas

ir saskrus, izstrdjot sav novad jaunatnes jomas plnoanas dokumentus, gan dalties iesp-jamo risinjumu pieredz. Tpat ar tika aplkoti dadi plnoanas dokumentu formti kdas ir priekrocbas, ja plnoanas dokuments ir atse-vis, paredzts tikai jaunatnes jomai, un kdas ir priekrocbas un trkumi, ja is dokuments ir k viena no sadam kopj pavaldbas plnoanas

REIONLAIS FORUMS JAUNATNES STRATIJA PAVALDBS IR NOSLDZIESVITA VODINSKAJSPA rvalstu finanu instrumentu un citu programmas daas projektu koordinatoreNo 12. ldz 13. maijam Ikiles novada Turbs norisinjs reionlais forums Jaunatnes stratija pavaldbs ar mri apzint situciju un attstt prasmes jaunatnes politikas dokumentu izstrd, k ar lai uzklaustu Latvijas un kaimivalstu labs prakses piemrus un veidotu kontaktus nkotnes sadarbbai.

Dads darba grups dalbnieki apsprieda un vlk prezentja savus secinjumus un prieklikumus par

starpinstitciju sadarbbu nacionl un vietj lmen darba ar jaunatni

plnoanai un uzlaboanai pavaldbs.

urnls JAUNATNE # 49 jaunatne. gov. lv

[ 7 ][ 6 ]

INTE

RVIJA

INTE

RVIJA

tas paldzja noteikt nkam dzves perioda vir-zienu. Tpat obrd man nkas veltt diezgan daudz laika, lai satiktu visus manus draugus, kas pc manis sailgojuies. Tau man vajadzgs ar laiks, lai pierastu pie atgrieans, lai aptvertu visu, kas no-ticis. To ir grti izskaidrot, bet obrd gribas izbrvt ar laiku paai sev, lai atrastu savu vietu dzv. Paststi par savu EBD pieredzi Latvij. Ko taj darji?

Man patk runt par o savu pieredzi, td esiet gatavi uzklaust manu bezgalgo ststu par to, k es nokuvu EBD tiei Latvij.

Kd skaist janvra rt es teicu ardievas drau-giem, imenei un siltajam, saulainajam Spnijas klimatam, un iekpu lidman uz Latviju. Pirmais, kas mani Latvij sagaidja, bija sniegs. Un ledus. Katrs zemes centimetrs bija prklts ar baltu, pelki slidenu ledus krtu. Tas tiem bija diezgan sare-ti staigt pa du zemi. Pc divm nedm mana vadtja man jautja, kas ldz im ir grtkais, kas ar mani noticis EBD aktivitt Latvij. Tiei jau-nie staiganas apstki bija lielkais izaicinjums.

Pavisam drz sku saprast, kas tas tds ir EBD. T ir iespja skt domt rpus rmjiem, prstt dz-vot pagtn un visu laiku saskatt jaunas iespjas. Sav EBD darb es iemcjos lai atrisintu iesp-jams problmas, vajag ar tm patiesi sastapties, ieskatties tm acs un tad ar risint. Skum tas iet pavisam grts ce, par kuru nav zinms, k tas beigsies un vai tiku ldz galam, vai ar apstos pusce vai nekurien. Tpat iemcjos ja kaut ko vlos, vajag pa stam cnties, lai to iegtu. J, tas ir izaicinjums, bet gribas saemt labko no katra soa, kuru speru.

Visskaistk lieta, ko sev atklju, ka Eiropa nav tikai Brisele. Esam es un tu. Vi un via. eit un tur. Ir Joao, ir Liene, ir Teo un Almi. Ir Laia. Eiropa ir viiem visiem, Eiropa ir visur. Faktiski Eiropa ir

haoss, bet tas ir msu skaistais haoss! T pied-v iespju dzvot rzems un kt par rzemnieku. Tpat t piedv iespju saprast, cik daudz ir lietu, kas visu Eiropu vieno, un cik daudz ir ar atirg, kas katrai valstij ir individuls. Pirms kda laika iz-lasju kdu jauku domu graudu par mobilitti, kas lieliski apkopo manas sajtas EBD projekt. Taj bija teikts: Tiei pirmais solis ir visgrtkais. Tas ir brdis, kad tu no brva prta izlem sevi pakaut nertiem briem, bailm un vienatnei. Kop br-a tu sevi pakauj lmumam kt par rzemnieku, autsaideru vai bgli. T ir atteikans no visa, kas kdreiz tev bijis, par labu kaut kam labkam jau-naj viet.

Tur, kur tu esi, vienmr ir labk. aj projekt es ne tikai uzzinju ko jaunu par citu kultru, bet ar daudz ko par savjo, jo, ststot citiem par Sp-niju, man vajadzja pilnb izprast lietas, par kurm ststu. Tas tiem nebija nemaz tik vienkri, k varbt izklauss. Reiz viena no manm EBD drau-dzenm teica: Normlos ikdienas apstkos, btu daudz cilvku, ar kuriem negribtu nek kopga, bet, piedaloties EBD projekt, tu satiec tik daudz dadu cilvku un tev vii ir jpieem ar vism viu dvainbm un atirbm. Un tas pat rada kopbas sajtu. ie draudzenes vrdi, manuprt, perfekti raksturo EBD projekt piedzvoto.

Pdjais lielais piedzvojums EBD projekt bija tas, ka Baltijas Reionlaj fond, kur pati biju brvprtg, kuvu par mentori nkamajam brv-prtgajam, kas uz o biedrbu ar dodas no Sp-nijas, ar no manas nostos organizcijas. EBD projektu iepazinu k tri augou, jauniea brvbu atbalstou un bezmaksas iespju, kuru ir vrts iz-mint ikvienam, kam vien ir interese. Td ar

Kdi ir tavi pirmie iespaidi pc atgrieans mjs no EBD, kuru izdzvoji Latvij?

Patiesb es jtos lieliski. Vl pirms daiem m-neiem nevarju iedomties, ka jutos tik labi, jo man ita, ka atgrieans mjs nozms ar atgrie-anos man vecaj dzv. Biju patkami prsteigta, kad, prbraucot mjs, ieraudzju, cik daudz lietu ir mainjus. Kaut ar ne tik oti mainjus lietas ap mani, cik sav EBD gada laik pati esmu mainju-sies, td vecos izaicinjumus redzu pavisam cit-di. Baidjos, ka atgrieoties sauku, bet patiesba ir pavisam cita visu laiku gribas tikai virzties pa savu dzvi uz prieku, pielgoties un iet izaugsmes ceu. Patiesb, ir neiespjami pilnb atgriezties atpaka. Ja reiz esi izaicinjis sevi aizbraukt, vairs nevari atgriezties skumpunkt.

Kas bija pirmais, ko izdarji mjs? Pc k visvairk ilgojies?

Dai mani EBD draugi, atgrieoties mjs pc projekta beigm, brauca cauri manai pilstai, Madridei. Tad nu man bija iespja satikties ar vi-iem. T bija tiem brniga sajta bt kop ar tiem paiem cilvkiem, tikai sav pilst. Man

SPNIJAS SAULI UN SILTUMU IEMAINJU PRET LATVIJAS SNIEGU UN LEDUKINTIJA BULAVA JSPA Komunikcijas daas veck referenteAlba Garrote Quintana pirms nedaudz vairk k gada sakravja visu savu iedzvi 20 kilo-gramu emodn un piema izaicinjumu kt par Eiropas brvprtgo Latvij. Gadu via par mjm sauca biedrbu Baltijas Reionlais fonds, kur veica savu Eiropas Brvprtgo darbu (EBD). opavasar atgriezs sav dzimten Spnij, kur jau liek liet EBD gts zinanas.

Eiropa ir haoss, bet tas ir msu skaistais haoss! T piedv iespju dzvot rzems un kt par rzemnieku. Tpat t piedv iespju saprast, cik daudz ir lietu, kas visu Eiropu vieno, un cik daudz ir ar atirg, kas katrai valstij ir individuls.

jaunatne. gov. lvurnls JAUNATNE # 49

[ 8 ] [ 9 ]

INTE

RVIJA

saku EBD tas ir Bezgalgais ststs, kur vienam projektam beidzoties, organizcija sk nkamo, aicina pie sevis nkamos brvprtgos un sk visu pa jaunam, tikai citdi. Ko tu no Latvijas atceries visspilgtk?

Ts noteikti ir latvieu tradicionls dejas un dziesmas. Esmu ar prsteigta par to, cik latvieiem ir ciea saikne ar dabu tas ir kaut kas maisks un svts. Js pat dzerat koku sulu! Msdiens, kad tik daudz uzmanbas tiek pievrsts ekoloijas un klimata jautjumiem, Eiropa to vartu pamcties no Latvijas. Ak, un Positivus festivls, Lgo svtku svinana Tas viss bija neaizmirstami, patiesi. K tev veics ar latvieu valodu?

Patiesb latvieu valoda man ne visai patika, jo man t ita prk sareta, ar visiem latvieu va-lodas kursiem, kas EBD laik man tika nodrointi. Projekta laik man bija iespja paldzt ar koriem, un es biju tik prsteigta par latvieu tautas dzies-mm. Ts klausoties, rads interesantas sajtas, kaut ar dziesmu vrdus es nesapratu. Visvairk mani iespaidoja latvieu tradicionls zmes un to nozmes. Mana mk ir Austras koks. Es pat uz-taisju tetovjumu ar latvieu simboliem, lai vienmr atcertos savu gadu Latvij. Ko jaunu tu iemcjies projekta laik?

Projekta laik es veicu tik daudz, ka ir grti visu jauno noformult. Mcjos latvieu valodu, organiz-ju vairkus kultras paskumus, piedaljos vairku Erasmus+ projektu rakstanas proces, strdju

par fotogrfi un video montisti nacionlajos un starptautiskajos projektos, kurus stenoja Baltijas Reionlais fonds un Latvijas Jaunatnes padome. pla pieredze man paldzja attstt savas zin-anas, paaugstint savu pavrtjumu un satikt tik daudz profesionu, kas man paldzja kt par tdu personu, kda esmu palaik. Kas bija tavi lielkie izaicinjumi?

Bija daudz lietu, ar kurm man vajadzja tikt gal, dzvojot tik tlu no mjm. Bet vislielkais mans izaicinjums bija pieemt faktu, ka esmu pilnb viena. Tas nozm es pati varu atrisint savas problmas, es pati esmu atbildga par savm izvlm un lmumiem, un vissvargkais esmu brva un varu dart, ko vlos. Un tas patiesb ir vis bailgkais, kas ir pasaul. Kur gan zina, ko pa stam vlas! Tikai tad, kad paiet laiks, nk atbildes, bet ironiski ir tas, ka nepareizs izvles un kdas ikvienu ved tuvk pret lielajam mrim. K tu izlmi, ka tiei Latvija bs valsts, kur veiksi savu EBD?

Pieemu, ka daudzi EBD ststi skas mjs ar ldzgu ideju. Es iztlojos, kas vartu bt mana la-bk iespja un k es vartu to pc iespjas labk stenot. Biju savas dzves krustcels un nezinju, ko turpmk dart. Tas bija brdis, kad jautju pati sev vai ir vrts turpint strdt darb, kur nenes man piepildjumu? Izvrtju savu t bra dzvi un sapra-tu, ka taj nav nek tda, kas mani noturtu palikt mjs. Prmaias sav dzv ieviesu, sperot pirmos IN

TERV

IJA

pavisam mazos sous. Vispirms septembr pieteicos angu valodas nodarbbm vietj jaunieu centr. Angu valodu mcja divas EBD jaunietes viena no Zviedrijas, otra no Horvtijas. Jau pc dam nodarbbm ms kuvm par labm draudzenm. Es biju priecga, ka varu vim paststt par sp-u kultru, savukrt pati oti daudz ko uzzinju par EBD projektiem. Sapratu, ka btu brnigi, ja ar es vartu izmantot iespju aizbraukt prom no savas valsts. T nu sku meklt labu projektu. Man pat nebija svargi, uz kuru valsti doos. Decembr no Baltijas Reionl fonda samu apstiprinjuma vstuli dalbai EBD projekt. No mirka, kad pateicu savai imenei un draugiem, ka piedalos EBD pro-jekt, ldz brdim, kad prclos uz gadu Latvij, pa-gja tikai 4 nedas. Visi tuvinieki domja, ka esmu jukusi. Bet t jau ir lai piedaltos EBD projekt, nelielu devu neprtbas vajag!

J, es biju nobijusies, dodoties sav EBD, bet bt par brvprtgo rzems t ir pozitva un transfor-mjoa pieredze ne tikai personai, kas piemusi o izaicinjumu, bet ar visiem apkrtjiem imenei un draugiem. Ar viiem pki jsaskaras ar kultru, ekonomisko un politisko situciju taj valst, uz kuru ir aizbraucis brvprtgais. Atceros, k pirmaj ned, kad biju Latvij, zvanju savai vecmmiai, un via daudz labk zinja, kds laiks bs gaidmaj nedas nogal Latvij, nek es. Tas bija tik dvaini, tik mi un vienlaikus ar tik prsteidzoi. Vl viena prsteidzoa situcija pc tam, kad es tik pki aizbraucu sav EBD aktivitt, draudzene, kas redzja, cik viegli un tri man tas izdevies, ar izlma izmint EBD pro-jektu. Ir vajadzga tikai drosme. Palaik mana drau-dzene ir EBD projekt Zviedrij. K jau minju, EBD projektam ir oti transformjoa ietekme mainot savu dzvi, mains ar prjo dzves. Dzirdju, ka vienu brdi tu domji pc EBD palikt vl kdu laiku Latvij dzvot, kd prdomji?

Galvenokrt tas bija darba d. Gribju atgriez-ties mjs Spnij, lai attsttu savu profesionlo karjeru. Jutu, ka piencis stais brdis atgriezties. Tas ir lieliski uz brdi aizbraukt no savas valsts, lai gtu jaunu pieredzi, bet pienk brdis, kad j-atgrieas pie savm saknm un zinanm, kuras esmu apguvusi sav profesij un jdom, kurp do-ties tlk, lai sasniegtu nkamos mrus. Kamr

neatgriezies, t pa stam nevari novrtt visu to jau-no, ko projekta laik izdevies izmaint un iemcties. Citjot manu draugu no EBD projekta via pdj projekta dien: Ir piencis laiks atgriezties relaj dzv. Tds laiks bija piencis ar man. Kda izskats tava nkotne? Par ko tu sapo?

Es gribtu strdt kd no Eiropas Savienbas institcijm, palaik gatavojos eksmenam, bet tas aizem daudz laika. Pa to laiku plnoju strdt digi-tl mrketinga jom, kas bija ar viena no manm pdjm pieredzm Latvij. Starp citu, oti noderga un veiksmga. Tpat es plnoju turpint darboties ar nevalstisko organizciju sektor, strdjot ar Eiropas Savienbas projektiem. Viens no maniem lielajiem pankumiem EBD projekt bija jaunieu apmaias projekta rakstana, koordinana un stenoana, kas tika novrtts k otrs labkais projekts Latvij. Par to biju oti lepna un daudz ko iemcjos, td plnoju s savas prasmes turpint ar Spnij. Kur jom tu gribtu strdt?

Man vienmr ir paticis mcties jaunas lietas. Es neapstjos, kamr neesmu izpratusi, k lieta darbo-jas. Tikai tad dodos pie nkams. Nav svarga joma, kur darboties. Man btiskk ir dart darbu, kur varu iemcties ko jaunu un kur varu sevi izaicint. Vairk par jomu, kur strdt, vlos izvlties cilv-kus, ar kuriem kop strdt. To nu zinu droi vlos strdt kop ar azartiskiem cilvkiem.Ko tu ieteiktu citiem jaunieiem, kuri plno doties EBD?

Ieteiktu likt punktu s sarunas lasanai un skt uzreiz atvrt Eiropas datu bzi ar organizciju pie-dvjumiem (skat. http://www.youthnetworks.eu/ un http://europa.eu/youth/eu/article/looking-volunte-ering-opportunities_en) un skt rakstt savu pieteiku-mu EBD projektam jau tagad. T ir nenovrtjama iespja, kuru nevar saldzint ne ar vienu citu projektu Erasmus+ programm. Pat tad, ja tev ir lieli nkot-nes plni, tie var pagaidt, bet tu nevari gaidt. Esmu satikusi neskaitmus cilvkus, kuri tiei pc dalbas EBD projekt, izmainjui savu dzvi pilnb. Esmu satikusi brvprtgos, kas si pirms bakalaura grda ieganas uz gadu aizbrauc EBD un tiei sav jaunaj profesij gst savu pirmo darba pieredzi k brvprt-gais. Esmu satikusi tdus jaunieus, kas pdj brd ielec EBD vilcien 30 gadu vecum un maina savu dzvi pilnb. Nenokavjiet savu iespju!

urnls JAUNATNE # 49 jaunatne. gov. lv

[ 11 ][ 10 ]

ESI K

UST

B

ESI K

UST

B

nesekmgs, tu neesi skauta vrda ciengs un tev j-nodod kaklauts, ldz esi atzmes izlabojis un atkal esi sekmgs.Cik organizcij palaik ir biedru?

Agnija: Esam ap 800 biedriem vecum no 8 ldz pat virs 90 gadiem. Mums ir dai skautu un gaidu vadtji brieduma gados. 70 80 % jaunieu ir ve-cum ldz 25 gadiem, ap 10 % tdu, kuriem ir virs 25. Msu organizciju vada jauniei, es esmu viena no veckajm. Man ir 33 gadi, Jnim 28. Un k izpauas jsu piekt vrtba labais darbs?

Agnija: Skautiem un gaidm ir devze katru dienu jizdara vismaz viens labais darbs. Ik rtu skauts sav kaklaut iesien mezglu, k atgdin-jumu tam, ka viam jizdara labais darbs. Mezgls ir k simbols, un to var atsiet brd, kad labais darbs izdarts. Pati gaids iestjos 7 gadu vecum. Gun-

tiu forma man joprojm stv tta skap no tiem laikiem. oti spilgti atceros, cik tolaik nozmgs man bija is kaklaut iesietais mezgls. Kas Latvijas skautiem un gaidm ir lielkie bra izaicinjumi?

Agnija: Brvprtgo atbalstana. Msu organi-zcij visi darbojas brvprtgi un to koordinanai, atbalstanai un motivcijai ir nepiecieami ldzeki. Uz vienbu vadtjiem turas visa msu darbba ie brvprtgie skautu un gaidu vadtji (brvprtgie jaunatnes darbinieki) ik nedu vada nodarbbas brniem un jaunieiem, nedas nogals organiz prgjienus un citas ra dzves nodarbbas (vidji ap 10 h ned). Lai to visu nodrointu nacionl lmen un kvalitatvi, ir nepiecieams pastvgs dar-binieks, kas tikai ar to nodarbojas. Protams, raks-tm projektus, piesaistm ldzekus, bet, gandrz visi granti ir stermi. Ja ar kdu projektu stenojam, nav sti adekvti prast atskaites tdos apmros, k obrd to paredz valsts lmea projekti. Mums ar aktuls ir jautjums k atrast cilvkus, kas v-las darboties brvprtgi. Piemram, Jnis obrd

darbojas ne tikai LSGCO vald un ir Latvijas skautu prieknieks, bet vi ir ar Ogresgala 5. skautu un gaidu vienbas vadtjs, k ar prieknieks un vad-tja vietnieks izgltbas jom Ogresgala pirmsskolas izgltbas iestd belte. Viss ir jpagst, jatlici-na laiks visiem, ar imene prasa savu.

Jnis: Esmu novrojis, ka Latvij ir socilais slnis, kur uzskata, ka bt brvprtgajam tas ir moderni un msdiengi. Tad, kad cilvks ir gana nobriedis un dzv jau kaut ko sasniedzis, vi zie-do savu brvo laiku k brvprtgais. Bet tie cilvki, kas man ir apkrt, un ar es pats, brvprtgo darbu uztveru citdk. T nav prestia lieta. Tas nav ne-kas uzspiests. T ir misija. Katrs eit, aj pasaul esam dzimui, lai kaut ko dartu. Viens sevi realiz k inenieris, cits sevi atrod kuniecb, vl kds brvprtgaj darb. Pavisam nesen piedzvoju kdu prsteidzou situciju. Man zvanja mamma un teica, lai iesldzu radio. Raidjum uzstjs mana klasesbiedrene, kura jau 20 gadus dzvo rpus Latvijas, un kurai obrd runt latviski jau sagd grtbas. Atcerjos, kda via bija 2. klas. Vlk via izmcjs katastrofu ekonomiku, un ar savm zinanm aizbrauca nevis, piemram, uz Japnu, kur pelntu 100 tkstous gad, bet izvljs doties uz Sriju paldzt maziem brniem.

Agnija: Sabiedrb ir zems izpratnes lmenis par brvprtgo darbu. Latvij nav apzinti veidota pilso-nisk sabiedrba. Ja atceramies, 2008. gad Eiro-pas Padome veica ptjumu, kur atkljs, ka tikai 2,7 % no visiem Latvijas brniem un jaunieiem k biedri ir iesaistti kds organizcijs. Izgltbas un zintnes ministrijas dati rda, ka palaik jaunatnes NVO aktivitts iesaists ap 10 % jaunieu. Tomr ilgtermi darbojoos biedru skaits dads pilso-nisks grups nepalielins. Nesen veiktais Rgas domes ptjums pardja, ka ilgtermi sabiedrbas

Kds noskas Latvijas skautiem un gaidm ir iescies is gads?

Agnija: K katrs gads, ar is mums iesks diezgan darbgi. Latvijas skautiem un gaidm ir tradcija gada pirmaj nedas nogal satikties Lo-me tjkaln, kur pieminam latvieu strlniekus. T ir nometne trs ldz etru dienu garum, kur pieda-ls brni un jauniei, k puii, t meitenes. is ir viens no populrkajiem paskumiem organizcij, kur katrs apgst sadzvoanu ar dabu ziem, k ar izzina un izdzvo Latvijas vsturi. Citus gadus aj paskum esam piedzvojui vtru, citus gadus sniegputeni. ogad bija liels sals, bet neskatoties uz to, ka piektdien daa no Latvijas skolm liel sala d bija slgtas, msu nometn piedaljs vairk nek 160 jaunieu. Kur js visi nakojt?

Agnija: Zviedru armijas tipa telts. Tm pa vidu ir krsns, kuru visu nakti ir jpiekurina, bet jauniei visi gu apl viens otram ciei ldzs. oziem nomet-n bija oti liels sals, td krsnim bija dubult kontrole ne tikai naktssardze, kura pa nakti re-gulri apstaig visas teltis, bet ar naktssardze kon-

krtaj telt. Februr mums notika ziemas nometne mazskautiem un guntim, kur apguvm vietjs kultras un mazpilstas izzinanu. Viesojmies Dzrben. Mart notika Latvijas skautu un gaidu centrls organizcijas vadtju un vadtju viet-nieku konference. Tdas mums notiek reizi gad. Lemjam par organizcijas iekjm lietm. ogad piemm svargus lmumus par organizcijas v-ziju un stratiskajiem virzieniem. Kas mainsies?

Agnija: Msu darbba ks fokustka. Lielko-ties turpinsim dart to pau, ko ldz im, tikai vairk akcentsim savu darbbu piecos virzienos: daba, iz-augsme, stja, atvrtba un labais darbs. Ar turp-mk skauti un gaidas bs dabai draudzgi, varbt vairk pievrssimies videi un ekoloijai, ar turpmk praktizsim ra dzvi. Katr liet, ko darsim, vla-mies, lai notiek gan personisk, gan organizcijas izaugsme. Skautu un gaidu stja t ir msu iek-j disciplna un tas, ka uz mums var paauties. Pie-mram, kad Ogr bija pldi, bez saukanas Ogres skauti un gaidas gja un paldzja, un is atbalsts tika novrtts. Atvrtba t nozm, ka esam at-vrti jauniem biedriem, neirojot pc dzimuma, ve-cuma, reliisks, politisks vai etnisks piederbas. K skautisma un gaidisma dibintjs lords Roberts Stvensons Smits Bden-Pauls ir teicis: Skautisms ir atvrts visiem, bet ne visi var bt skauti. Msu-prt, du principu ms nodroinm. Organizcij darbojas dadi brni un jauniei gan turgi, gan mazturgi, gan ar teicamm sekmm, gan tdi, kuriem mcbs tik oti neveicas. Tiesa gan, ja esi

SKAUTI UN GAIDAS VIENO JAUNIEUS VIS LATVIJKINTIJA BULAVAJSPA Komunikcijas daas veck referente2015. gada nogal biedrba Latvijas skautu un gaidu centrl organizcija (LSGCO) svi-nja 25 gadu jubileju, bet jau nkamgad t atzmes latvieu skautisma simtgadi.* Kda ir organizcijas pankumu atslga? K jaunietim iesaistties organizcij un ko vajadztu maint, lai jaunatnes joma vis valst attsttos vl aktvk? Uz sarunu esam aicinjui Lat-vijas skautu prieknieku vad. Jni Iklvu un Latvijas gaidu prieknieci vad. Agniju Jansoni.

Palaik jaunatnes NVO aktivitts iesaists ap 10 % jaunieu. Tomr ilgtermi darbojoos biedru skaits

dads pilsonisks grups nepalielins.

* 100 gadi kop esoaj Latvijas teritorij darbojas skautu vienbas; pasaul ts darbojas kop 1907. gada.

jaunatne. gov. lvurnls JAUNATNE # 49

[ 12 ] [ 13 ]

ESI K

UST

B

iesaiste pilsonisks aktivitts samazins. Brvpr-tga darboans kd organizcij t ir daa no pilsoniskuma, normla demokrtijas sastvdaa. Dieml realitt redzam, ka cilvki ir neaktvi. V-lans vltju skaits nesasniedz pat 60 %, vl mazks ir to skaits, kas gatavi iesaistties politik. Par kdu pilsoniskumu varam runt, ja neinvest-jam pietiekami un mrtiecgi, lai tas veidotos.

Otrs msu lielais izaicinjums ir jaunatnes jomas nesakrtotba valsts lmen. Lai ar Jaunatnes liku-mu piema jau 2008. gad, uznca krze un t nauda 1 miljons latu, kas bija ieplnota jaunatnes politikai t ar nav atrasta valsts budet. obrd Jaunatnes politikas valsts programmas budets ir 0,32 miljoni eiro. Jaunatnes starptautisko program-mu aentras budets ir Eiropas Komisijas ldzeklis, k atbalstt jaunieus starptautisks aktivitts, nevis valsts lmen. Protams, esam pateicgi ar par to, ka varam no valsts saemt kaut 15 tkstous eiro k atbalstu msu darbbas stenoanai, tomr summa ir niecga. Tas nav stratisks attstbas process jaunatnes politikas sektor valst.

Jnis: Mums jbt laimgiem, ka jau vairk k ceturtdagadsimta dzvojam brv Latvij. Dz-v redzam dadas situcijas. Piemram, atnk brns uz skautiem un gaidm, bet vecki viam to aizliedz, jo tas ir brvprtgais darbs: Kam tad tas ir vajadzgs, ja par to naudu nevar nopelnt. Ir jauniei, kuri dam vecku spiedienam klausa. Ir tdi, kuri tam pretojas un mekl variantus, lai iesaisttos biedrb. Manuprt, paies vl 30 gadu un tikai tad kaut kas btiski mainsies. Msu brni bs tie, kas izmains sistmu. Brvprtgais darbs jau ir gatavs Latvijai, tikai ms vl pagaidm tam neesam gatavi. K pievienoties Latvijas skautiem un gaidm?

Agnija: Viss ir atkargs no vecuma kategorijas, kur jauniais ierindojas. Ja tas ir brns vai jaunie-tis, viam jmekl savai dzvesvietai vai skolai tuv-k vienba. Visu vienbu saraksts ir publicts orga-nizcijas tmeka vietn www.skauti.lv. Tad vienbas vadtjam jraksta e-pasts vai jzvana un jsarun pirm tikans. Ja tuvj apkrtn nav skautu un gaidu vienbas, tad jmekl pieauguais, kur grib-tu to vadt. Pdjos gados nav bijuas situcijas, kad kds jaunietis pieruntu pieauguo uzemties o darbu. Bet ik pa laikam pards kds pieauguais,

kur izrda iniciatvu un vlas vadt skautu un gaidu vienbu sav vietj kopien. cilvka dzv jno-tiek lzumam, kad vi sajt, ka patiem vlas dart o darbu. Vadt o mazo kopienu tas ir hobijs un dzvesveids. Ja ldz galam to dart negribas, ne-bsi labs vadtjs. Nevienam nevien jom neiesaku dart darbu, kur nepatk, pai vl brvprtgi.

Jnis: Pavisam mazos brnus uz skautiem un gaidm parasti atved vecki. oti retos gadjumos brni ap 89 gadu vecumu pai uzzinjui par skautiem un sajutui vlmi pievienoties. Ja vrojam padsmitgadnieku paradumus, tad ldz 18 gadu ve-cumam jauniei iesaists biedrb. Tie, kas sasnie-gui 18 gadus, iesaists jau retk. Tau pilngadgie jauniei ja reiz atnk, tad parasti paliek uz ilgku laiku. 15 ldz 17 gadgie ir tie, kuriem mains intere-ses, kuri maina skolu, viiem mains draugi un tas ir dabisks atlases process, kad jaunietis izvlas no organizcijas aiziet vai uz laiku paiet mal.

Agnija: Biedru naudas msu organizcij ir de-mokrtiskas, krietni zem ierastajiem rpusskolu cenriem. Ja tiek rkoti prgjieni vai nometnes, par tm jmaks atsevii. Organizcija iem pa-skumiem mina piesaistt ldzfinansjumu, bet dalbas maksa par paskumiem ir gandrz vienmr. Tiesa, ms skatmies, lai nauda nav rslis jau-niea dalbai paskum. Ar ko sti atiras skauti no gaidm?

Jnis: Kdreiz tas bija oti izteikti bija skautu vienbas un bija gaidu vienbas. Msdiens esam tik tlu asimiljuies, ka droi var apgalvot ja nebtu skautu, nebtu gaidu, un, ja nebtu gaidu, nebtu skautu.

Agnija: Skautisms k kustba rads 1907. gad Anglij, 20 puiiem nometojot. Pc daiem ga-diem meiteu bari piegja pie skautisma dibin-tja Bden-Paula un teica, ka ar meitenm vajag du kustbu. T nu programma, kas tika radta puiiem, tika pielgota meitenm. Tika sarakstta grmata Skautisms zniem, kas bija tik populra, ka dau gadu laik kustb bija jau ap 200 000, msdiens t apvieno ap 45 miljoniem aktvo biedru. Skautisms Latvij aizsks 1917. gad, gaidisms 1921. gad. Latvijas brvvalsts laik s abas organizcijas darbojs atsevii. Padomju okupcijas laik ts tika aizliegtas, turpinjs tikai trimd un 1989. gad kustba atjaunojs. T laika ES

I KU

STB

sabiedrbai jau vairs nevajadzja divas atsevias organizcijas, td tika izveidota viena organizci-ja Latvijas skautu un gaidu centrl organizcija. Tagad viss notiek kopgi. Protams, ir daas lietas, ko puii un meitenes veic atsevii, bet programma visiem ir vienota. K js pai nonct ldz Latvijas skautiem un gaidm?

Agnija: Es pirmo reizi uz skautiem aizgju 1989. gad, kad Jelgav tika atskta skautu un gaidu kustba. Mani vecvecki pamudinja, vecmamma Latvijas brvvalsts laik bija darbojusies mazpulkos, via bija gribjusi iet skautos, bet vias vecki to neatva politisku apsvrumu d, lai ar skautu pre-zidents Goppers bija dzvojis kaimios. Skauti un gaidas bija neatkarga organizcija un tda ir ar o-dien, td zinm veid tiei via mani pamudin-ja guntim. Pc otrs klases gan prtraucu savu darboanos, jo nedas nogals, kad notika gun-tiu tikans, ms ar imeni braucm pie otriem vecveckiem paldzt lauku darbos. Vidusskol iepa zinos ar meiteni Annu, kura ar mani padaljs, ka dodas uz meiteu tikanos Rgas Skolnu pil. Kad pajautju, kas t par tikanos, via teica, ka darbojas gaids. Visus os gadus biju gribjusi taj atgriezties, bet nebija sancis. K aizgju uz pirmo nodarbbu vidusskolas laik, t darbojos vl arvien.

Jnis: Es mcjos 4. klas, kad darbmcbas skolotjs, kur bija liels entuziasts un, k izrds, bija jras skautu vadtjs, piedvja puiiem braukt uz nometni. Ldz tam nevien nometn nebiju dar-bojies, piekritu un man iepatiks. Kop t laika esmu skauts. Ir visdi gjis gan labi, gan slikti, ir piedzvota gan augstk laimes sajta, gan bijis tik slikti, k nekad. Kd organizcij vl arvien gribas iesaistties?

Jnis: Jtos jauns. Man ir 28 gadi. No vienas puses man vajadztu bt savai imenei, vajadztu koncentrties tikai uz savm lietm, bet es to ne-mku. Neesmu to iemcjies, kaut varbt btu j-iemcs. Tas, ko esmu eit ieguvis ir cilvki ap mani esam gan kop strdjuies, gan darjui kop labas lietas. Esmu ieguvis izturbu, un man oti patk, ka kop daudz smejamies.

Agnija: eit es varu bt tda, kda esmu. Man patk cilvki, ar kuriem kop darbojamies, k ar

apzia, ka dodu savu ieguldjumu valsts attstb, ka neesmu viena, organizcija veido kopbas saj-tu. Citreiz, kad atkal esmu iestjusies pret visdm netaisnbm un aktualizjusi sistmas nepilnbas, mana draudzene mani pavelk uz zoba, sakot: Tu jau k Latvijas anna DArka, kd tev vispr to vajag?. Protams, var jau padoties un neko nedart, bet, ja klussi, nekas jau ar nemainsies. Man at-mi oti iespieduies dziedtja Mrtia Freimaa vrdi slikts lietas notiek tad, kad labie cilvki klus un neko nedara. Kdam ir jieiet ar pret straumi, lai valst notiktu attstba un cilvki negri-btu aizbraukt no valsts. Kas ir jsu katra odienas labais darbi, kur vartu atraist odienas mezglu skauta kaklaut?

Jnis: Mana darba kole neizgja manai teh-nisko apskati. Sarunju viai meistaru, kas salabos manu.

Agnija: Es pirms msu tikans paspju satik-ties ar draudzeni, kura pa dienu atrakstja, ka ir sa-skumusi un raud. Sanca izbrvt laiku, lai uzklaus-tu vias lielo bdu. No k js ikdien prtiekat, jo nav jau noslpums, ka par darbu organizcij algu nemaks?

Agnija: Prtiekam no svaiga gaisa un mlestbas (smejas). Darbojos mazkos vai lielkos projek-tos dads nevalstiskajs organizcijs. Studju starptautisks ekonomisks attiecbas un veicu p-tjumu par sievieu lderbu uzmumos.

Jnis: Esmu vadtja vietnieks izgltbas jom pirmsskolas izgltbas iestd belte Ogresgal, k ar pirmsskolas izgltbas pedagogs.

urnls JAUNATNE # 49 jaunatne. gov. lv

[ 15 ][ 14 ]

JAU

NIE

U A

PMA

IA

S PR

OJE

KTI

JAU

NIE

U A

PMA

IA

S PR

OJE

KTI

citus ir nepiecieams motivt un iedroint. Biei nkas dzirdt, ka jaunietis sk darbu pie savas ide-jas attstbas, tau dadu iemeslu d to prtrauc. Dai apgalvo, ka vlas iesaistties projekt, bet, kad pienk laiks rkoties un izlemt, t vlme pazd. is ir tas smagkais darbs jaunatnes darbinie-kam, skolotjam vai kdam aktvkam vienaudzim sniegt visu nepiecieamo atbalstu un radt d jauniet motivciju neapstties. Svargi strdt ar ar jauniea veckiem, lai ar vii sniegtu jaunietim atbalstu un motivtu viu jau imen.

Protams, vieglk ir paam uzrakstt projektu jaunieiem un tad motivtkos iesaistt projekt. Tomr da prakse ne tikai nesaskan ar Jaunieu apmaias garu, bet ar atem jaunieiem lielu dau no mcans procesa. Pc savas pieredzes varu teikt, ka tie projekti, kurus ir izstrdjui jauniei un kuros liela uzmanba ir pievrsta sagatavoanas posmam un t kvalittei, ir daudz veiksmgki un vieglk stenojami.Kdi ir pieprastkie temati, par kuriem visbiek tiek stenoti Jaunieu apmaias projekti?

Tradicionli populrkie temati ir saistti ar kul-tru, mziku, vidi, informcijas tehnoloijm un nodarbintbu. Lielkoties tmas ir saisttas ar kon-krto jaunieu interesm un organizcijas darbbas virzienu. Ir novrojams, ka nereti jauniei izvlas t-mas, kuras ir saisttas ar kdiem notikumiem viiem tuv apkrtn vai pasaul kopum. Piemram, bg-u krze Eirop un viedoku dadba saistb ar to. Kd nesarkot kopgu projektu, velttu divu ieta-mi atirgu pasauu starp ar mri iepazt vienam otra kultru un tradcijas? Beigs var izrdties, ka nemaz neesam tik oti atirgi. Tpat novrojam, ka lielk daa msu vienaudu pavada pie dadm viediercm, zaudjot spju komunict ar apkrt-jiem, zaudjot spju uzklaust otru cilvku. Kd nerealizt projektu, kur netiek izmantoti datori un telefoni, t viet notiek socializans, izmantojot dadas radoas aktivittes, tai skait, prgjienu ar nakoanu brv dab? Visi ie ir reli projektu piemri, visi aktuli jaunieiem.Kuras vecuma grupas jauniei visbiek steno Jaunieu apmaias projektus?

Uz o jautjumu ir oti grti atbildt, jo katr pro-jekt dalbnieku vecuma robeas biei vien ir ati-

rgas. Programmas vadlnijas nosaka, ka jaunieu vecums, kuri drkst piedalties apmaias projekt k dalbnieki ( stenotji), drkst bt vecum no 13ldz 30 gadiem. Visbiek gan novrojama jaunieu ie-saiste projektos vecum no 16 ldz 25gadiem. Ie-spjams, skaidrojumu var meklt apstkl, ka aj vecum jauniei ir patstvgki un ir jiegulda ma-zks darbs, lai vius motivtu, sekotu ldzi darbu izpildei utt. Tomr jsaprot, ka svargkais nav da-lbnieka vecums, bet gan via spjas, intereses un motivcija. Jaunietim, kuram ir 13 gadi, visticamk intereses bs atirgas no 20 gadus sasniegua jauniea. is ir vl viens iemesls, kd svargi, lai apmaias projektu plnotu visi jauniei kop. Pre-tj gadjum, izplnojot projektu jaunieu viet un iesaistot tos no oti plaas vecuma amplitdas, var rasties situcija, ka daai dalbnieku apmaias pro-jekts nav interesants un vii nesaskata ieguvumus no dalbas taj. K jauniei atrod partnerus cits valsts, ar kuriem kop stenot projektu?

Cei ir visdadkie. Visbiek organizcijai, skolai vai pavaldbai jau ir kaut kdi kontakti un sadarbbas partneri. Tad vispirms tiek uzrunti vii. Otrs veids ir aptaujt visus sadarbbas partnerus un meklt partnerus pc viu ieteikumiem. Lab sadarbba iepriek biei vien ir iziroais solis, lai ieteiktu o organizciju vl kdam.

Biei vien organizcijas iepazstas viena ar otru dados starptautiskos paskumos. Piemram, aentra regulri izsludina pieteikanos uz dada veida starptautiskajm apmcbm. T ir lieliska vieta, kur atrast ldzgi domjoos.

K pdjo seu gadu laik, kop tu pievienojies aentras kolektvam, ir mainjuies stenotie un iesniegtie Jaunieu apmaias projekti?

Saturiski projekti nav daudz mainjuies. Toties izmaias vrojamas projektu iesniedzju interes par jaunieu apmaias projektiem. Vrojams b-tisks iesniegto projektu skaita pieaugums, un liels prieks, ka pozitv tendence turpins ar ogad. Katru gadu novrojam interesi no pavisam jaunm organizcijm, kurm ldz im nav pieredzes ar pro-grammu Erasmus+: Jaunatne darbb. Jo vairk un dadki projektu iesniedzji, jo vairk jaunieu tiek ietekmti caur programmu. Pat tad, ja projektu neizdodas uzrakstt ar pirmo reizi, jauniei ir ieguvui

zinmu pieredzi vii ir ptjui programmas vadl-nijas, dadus informatvos materilus, piedaljuies aentras rkotajs apmcbs par projektu izstrdi, domjui, k savu ideju ietrpt jaunieu apmaias projekta rm, nkui uz konsultcijm. T jau ar ir liela daa no kopj projekta mcans procesa. Vai uzlabojas projektu kvalitte, ja pieteikums vienreiz tiek noraidts un pc tam nkamaj projektu konkurs tiek iesniegts atkrtoti?

Ir gadjumi, kad iesniedzjs ir veicis uzlabojumus projekt un tas tiek apstiprints, bet ir bijui gad-jumi, kad pc uzlaboanas projekts tiek noraidts atkrtoti. oti daudz kas ir atkargs, k projekta iesniedzjs ir izpratis veicamos uzlabojumus un cik daudz pu veltjis, lai tos veiktu. Pc pieredzes varu teikt, ka veiksmgkie ir tie iesniedzji, kuri oti deg par savu projektu un nenokar degunu pc saemta atteikuma. oti pozitvi, ka pc noraidjuma saem-anas iesniedzjs konsultjas ar aentru par veica-majiem uzlabojumiem, mekl iespjas, k papildint savas zinanas un iesniedz projektu atkrtoti. Jaunieu apmaias projekti ir tie projekti, kurus iesaka rakstt paiem jaunieiem, lai vii di iegtu pirmo projekta rakstanas un stenoanas pieredzi. K praks is ieteikums tiek ievrots?

Praks ir dadi (smejas). Saldzinot Jaunie-u apmaias projektus ar citiem projektu veidiem programm Erasmus+, var teikt, ka is ir viengais projektu veids, kura centr ir jaunietis un via vaja-dzbas. Ko tas nozm relaj dzv? Lielu un smagu darbu. Zinms, ka jauniei ir daudz un ar dadu dzves realitti vieni ir uzmgki un aktvki,

PIEPRASTKAIS ERASMUS+: JAUNATNE DARBB PROJEKTU VEIDS JAUNIEU APMAIASKINTIJA BULAVA JSPA Komunikcijas daas veck referenteJa 2010. gad visos trs projektu iesnieganas raundos Jaunatnes starptautisko programmu aentra (JSPA) sama 63 Jaunieu apmaias projektu pieteikumus, tad gada pirmaj raund vien ir jau iesniegti 60 pieteikumi. Kas ir projekta veida popularittes pamat? Par kdiem tematiem jauniei visbiek izvlas stenot os projektus? Iztaujjam Edgaru Knohenfeldu, JSPA Eiropas Savienbas programmu daas projektu koordinatoru.

jaunatne. gov. lvurnls JAUNATNE # 49

[ 16 ] [ 17 ]

JAU

NIE

U A

PMA

IA

S PR

OJE

KTI

Ja organizcijai nav vl sadarbbas partnera, tad t partnerus var meklt ar partneru meklanas tkl OTLAS. Taj var atrast ne tikai uzaicinjumus kt par partneriem kdas citas organizcijas ini-cit projekt, bet ar ievietot sludinjumu par paa projektu un atrast vlamos partnerus.

Kas ir bieks kdas, kuras pieauj Jaunieu apmaias projektu stenotji?

Vai.. [nopas] Kdas ir visdadks. Ja man ir jnosauc tikai pris, tad komunikcijas trkums visu partneru starp un darba dalanas trkums grup ir vienas no tipiskkajm un reiz ar vistl-ejokajm kdm. Situcija, kad projekta partneri jau ir zinmi, bet joprojm neizdodas izveidot labu un efektvu komunikciju ar kdu no partneriem. Nenotiek pilnvrtga informcijas apmaia par pro-jektu, netiek saskaotas programm iekauts ak-tivittes, partneris aktvi neiesaists projekta tap-anas proces. Visbiek tas noved pie situcijas, kad projekta laik rodas problmas ar o konkrto partneri tas nespj vai nav motivts veikt sev uz-tictos pienkumus projekt, ierodas uz projektu cit sastv k bija plnots vai vl aunk, pki atsaks no dalbas projekt.

Otra tipisk kda ir t, ka projekta idejas autors cenas visu izdart viens pats. Vi vienlaicgi vlas komunict ar partneriem, rakstt projektu, meklt domubiedrus, stenot projektu, rakstti gala atskaiti utt. Ldzu, nedariet to! Sav darb man iznk oti daudz saskarties ar dadm projektu stenotju pieautajm kdm, piemram, aizmirst saskaot ar aentru apmaias datumu maiu, aizmirst sa-skaot dalbnieku skaita izmaias grup, iesniedzot projekta gala atskaiti, aizmirst iesniegt dada veida dokumentus. Vairum gadjumu o kdu clonis ir darba dalanas trkums. Projekta koordinators ir centies visus pienkumus uzemties pats un vien-kri daas lietas ir pasldjuas garm. Spcgas projekta komandas izveidoana ir viena no pan-kuma atslgm, lai projekts norittu veiksmgi. Es ticu, ka katram no dalbniekiem var pieirt kon-

krtus uzdevumus un atbilstbas, balstoties uz via spjm, kompetenci un motivciju. Vai, atskatoties uz apstiprintajiem Jaunieu apmaias projektiem, nk prt kda pai oriinla ideja?

Vai, par apmaias projektu radoajm idejm vartu ststt un ststt! To ir patiem daudz, un izcelt kdu vienu ir oti grti. Jauniei projektos pai ir veidojui savus mzikas skadarbus (DJ prasmes), veidojui savus blogus, dzvojui uz jahtas, izveidoju-i pai savu ausmu filmu, izstrdjui galda sples u.c. Visas s aktivittes bija tikai daa no projekta, lai celtu gan savas kompetences, gan pievrstu sa-biedrbas uzmanbu kdam jaunieiem aktulam tematam. Katru gadu man sank tikties ar koliem no citu valstu aentrm un tiem ir liels prieks, ka mums ir tik daudz piemru, par kuriem ar lepnumu var ststt citiem. Liels prieks, ka ar pai iesniedzji cenas projektus realizt oti rpgi un atbildgi, un projekta beigs paiem ir liels lepnums par padarto. Projekta stenotji biei vien pai sta aentrai in-formciju par savu apmaias projektu ar lgumu to izvrtt k labas prakses piemru un publict kd no informatvajiem materiliem, lai vl plaka audi-torija uzzina par projektu un t rezulttiem.Ko gst jauniei un organizcijas, stenojot Jaunieu apmaias projektus?

Jaunas zinanas, pieredzi, izpratni par dadm lietm, dadas attieksmes, attstbu u.c. Katram ie ieguvumi bs savi. Ja runjam par jaunieiem, tad daudz kas ir atkargs no jauniea pieredzes un aps-tkiem, kdos vi dzvo. Jaunietim, kur nemcs, nestrd un ir socili neaktvs (t saucam NEET grupa), ar vietjs pilstas parka sakopana var bt par lielu grdienu dzv. Citam jaunietim t its vien parasta aktivitte. Manuprt, viena no svarg-kajm lietm, kura raksturo neformls izgltbas projektus, ir o ieguvumu apzinana. Saprotot, ko tad ms vlamies iegt projekt, ms spsim iegu-vumus pilnvrtgk izmantot msu tlkaj dzv.

Ar organizcijm ir ldzgi. Mazas organizcijas, bez lielas pieredzes projektos, bs lielas ieguvjas pat no paa mazk projekta, jo bs iegta pie-redze sadarbb ar citu organizciju, bs pieredze starptautisku projektu stenoan utt. Pieredzju-m organizcijm ar diem ieguvumiem bs par maz, td ts var vairk iegt, piemram, no kda JA

UN

IEU

APM

AI

AS

PRO

JEKT

I

Jaunieu apmaias projekti skaitos un faktosJaunieu apmaias projekti ir viens no projektu veidiem, kas tiek stenoti Erasmus+: Jaunatne darbb programm. Kopjais iesniegtais Jaunieu apmaias projektu pieteikumu skaits

Vlies kt par Jaunieu apmaias projekta dalbnieku?

http://lastminute.eurodesk.eu/

Mekl savam projektam starptautiskus partnerus?

https://www.salto-youth.net/tools/otlas-partner-finding/

http://www.youthnetworks.eu/

http://www.youthforeurope.eu/

Lai stenotu Jaunieu apmaias projektu:`` jaunieiem jbt vecum no 13 ldz 30 gadiem;

`` grupai jbt vismaz vienam pilngadgam lderim;`` projekt jpiedals vismaz vienai organizci-

jai no Latvijas un vismaz vienai organizcijai no Programmas valsts vai ES kaimivalsts;

`` jbt kopgai idejai, kuru projekta laik stenosiet.

2010. gad 632011. gad 682012. gad 762013. gad 1242014. gad 832015. gad 123

projekta tmas, kura tai ir jauna un kuras apskat-ana organizcijai dotu jaunu pieredzi un celtu ts kapacitti. T pati NEET grupas jaunieu vai jaunie-u patvruma mekltju iesaistana projekt var izrdties visnota izaicinoa.Ko tu ieteiktu visiem tiem, kas plno iesniegt projektus nkamaj projektu iesnieganas termi?

Meklt domubiedrus savai idejai, izveidot spc-gu komandu un degt par savu ideju ldz paam ga-lam. Aicinu pirms projekta katram pajautt paam sev kas ir tas, ko vlos ar o projektu sasniegt, kd man tas ir svargi un kd citiem par to btu jzina?

Tikpat svargi k visu programmas vadlnijs rakstto noteikumu ievroana ir labas partnerbas izveidoana ar saviem partneriem un tdu aktivi-tu plnoana, kuras paam iet interesantas. Plnojot projektu, jatceras, ka paiem viu ar vajadzs stenot!

obrd daudz jaunieu konsultjas ar aentras prstvjiem, lai rastu atbildes uz saviem jautju-miem, izststtu ideju un saprastu, kur labk o ideju realizt. Tiem, kuri varbt kautrjas, iesaku nebaidties un droi zvant aentrai. T ir lieliska iespja rast atbildes uz saviem jautjumiem, rast atbalstu savai idejai un saemt iedroinjumu dar-boties tlk.

Spcgas projekta komandas izveidoana ir viena no pankuma

atslgm, lai projekts norittu veiksmgi.

urnls JAUNATNE # 49 jaunatne. gov. lv

[ 19 ][ 18 ]

YOUTHPASS

YOUTHPASS

No Latvijas projekt piedaljs 17 jaunatnes dar-binieki. 2015. gada maij notika pirm dalbnieku tikans, lai prruntu projekta gaitu un apgtu prasmes virzt jaunieu mcans procesu. Pc tik-ans visi jaunatnes darbinieki savu aktivitu ietva-ros uzska pielietot Youthpass mcans metodes un izsniegt jaunieiem sertifiktus. 2015. gada sep-tembr notika vidus-termia izvrtanas tikans, savukrt novembr galgs izvrtanas tikans.

Visu pilotprojekta laiku gan Igaunij, gan Latvi-ja notika ar ptjums, lai objektvi analiztu rezul-ttus un sniegtu ieteikumus sertifikta ievieanai nacionl lmen. 2016. gada mart notika starp-tautiska prezentcijas konference par projekta rezulttiem.

Projekta ptjum secints, ka skotnji jau-natnes darbinieki pai ne vienmr saskatjui, k jaunatnes darb notiek mcans. Vii jaunieos saskatjui aktivitu patrtjus, nepiedvjot uzemties atbildbu par procesu un savu mca-nos. aubas bija ar par jaunieu motivciju sevis izvrtan, jo biei vien vrdam mcans jaunieu vid mdz bt negatva pieskaa. Tomr projekta gait veidojot piemrotu mcans vidi, izmantojot individulu pieeju un dadas metodes, tika atzts, ka jauniei mcs ar prieku un pai var uzemties atbildbu un izvrtt, ko ir iemcjuies.

Viens no izaicinjumiem Youthpass pieejas ievie an bija tam nepiecieamais laiks mc-ans plnoana, mru izvirzana un to regulra izvrtana kop ar jaunieiem, k ar individuls darbs, kas rada papildu slodzi. Tomr projekta no-slgum jaunatnes darbinieki atzina, ka t ir izvle

starp mcans aktivitu piedvanu un brv laika aizpildanu vai, k teica viens no jaunatnes darbiniekiem, izvle starp kvantitti un kvalitti.

emot vr projekta rezulttus, secints, ka, apmcot jaunatnes darbiniekus, daudz lielks uz-svars jliek uz viu k mcans virztju lomu. Jebkuru aktivitu centr jliek mcans as-pekts, jo biei vien jauniei, apmekljot jaunieu centru vai biedrbu aktivittes, neapzins, ka aj proces mcs. Ja vii to neapzins, tad gto pie-redzi un kompetences ir daudz saretk pielietot dzv. Lai ar Erasmus+ projektu ietvaros Youth-pass biei vien tiek lietots k metodoloiska pieeja, vairki jaunatnes darbinieki atzina, ka rpus iem projektiem vii neliek tik lielu uzvaru uz mcanos jaunatnes darb.

Ievieot Youthpass nacionl lmen, tiktu b-tiski celta jaunatnes darba kvalitte, jaunatnes darbinieki daudz vairk domtu par savu lomu un par mcanos. Tomr btu nepiecieama ar ap-mcba vai citi atbalsta mehnismi t ievieanai. Joprojm ir daudz jautjumu: par kdiem projek-tiem, aktivittm Youthpass tiktu pieirts, kas to vartu izsniegt, k paldzt jaunatnes darbiniekiem aj proces, kas koordintu o procesu?

Lai atbildtu uz iem jautjumiem un turpintu darbu pie neformls izgltbas atzanas procesa Latvij, Izgltbas un zintnes ministrija ir izveidojusi darba grupu. Pilotprojekta un ptjuma rezultti kal-pos par pamatu turpmkajam darbam.

Savukrt Jaunatnes starptautisko programmu aentra turpins aktvu darbu s tmas aktualiz-an un jaunatnes darbinieku apmcb.

obrd vairkas pavaldbas izsniedz sertifiktus vai apliecinjumus par dalbu brvprtgaj darb vai projektos, tomr iem dokumentiem nav vienota standarta un tie nav radti ar mri veicint kvalitti jaunatnes darb.

K zinms, programmas Erasmus+ ietvaros tiek lietots Youthpass sertifikts. Tas nav tikai ap-liecinjums, bet ar metodoloiska pieeja darba ar jaunieiem plnoan. Uzskot darbu ar jaunieiem, vii pai var izvirzt savus mcans mrus, pro-jekta gait tos izvrtt, maint, sekot ldzi progresam un visbeidzot apkopot astou mizgltbas kompe-tenu ietvar. Jaunieiem paiem jformul kom-petences, ko vii ir ieguvui. Jaunatnes darbinieks o procesu atbalsta; vi virza jaunieu mcanos, balstoties uz viu individulajm vajadzbm. d proces var iesaistt visdadkos jaunieus, jo kat-ram ir iespjams atrast individulu pieeju.

Lai celtu jaunatnes darba kvalitti Latvij, k ar lai testtu Youthpass sertifiktu nacionl mrog,

jau 2015. gada skum tika uzskts projekts Level up, kur norisinjs vairkos etapos. Pdjais no tiem notika gada mart. Taj tika prezentti pro-jekta rezultti.

Projektu steno Latvijas un Igaunijas Nacionls aentras sadarbb ar SALTO Training and Coope-ration un Eiropas Komisiju, k ar ar Izgltbas un zintnes ministrijas atbalstu. Projekts Level up norisins programmas Erasmus+ ietvaros.

AKTULS JAUTJUMS: K ATZT JAUNATNES DARBA REZULTT GTS KOMPETENCES NACIONL MROG?VLADISLAVA LE JSPA Eiropas Savienbas programmas daas projektu koordinatoreLai gan Latvij jaunatnes darbs aizvien attsts, iesaistot lielku jaunieu skaitu un da-dojot aktivittes, mums joprojm nav nacionla mroga atzanas instrumenta tm kom-petencm, kas gtas neformls mcans ce. Ievieot YOUTHPASS nacionl lmen, tiktu btiski celta jaunatnes darba kvalitte, jaunatnes darbinieki daudz vairk domtu par savu lomu un par mcanos.

Foto

: Arit

a St

rode

- K

avi

a

urnls JAUNATNE # 49 jaunatne. gov. lv

[ 21 ][ 20 ]

EURO

DESK

REI

ON

OS

EURO

DESK

REI

ON

OS

Prgjiens soljs bt vriengs labos laika apstkos un lielu pulku dalbnieku.Fit Nation Lat-via meklja iespju iegt atbalstu no dadm organizcijm. Apvienba jau iepriek veiksmgi ir sadarbojusies ar Siguldas novada Jaunrades centru un Jaunieu iniciatvu centru Mris. Paskuma laik dalbniekiem tika ststts gan par Eurodesk iespjm, gan par Eiropas Jaunatnes portlu un programmu Erasmus+: Jaunatne darbb, proti ikviens jaunietis dadu stenoto projektu pieredzes ststu veid uzzinja par aktvu, veselgu, radou un harmonisku dzvesveidu.

Lai stenotu lielo pavasara prgjienu, tika pie-saistti vairk nek 12 brvprtgie, kas sagatavoja un realizja dus aktivitu punktus:

`` lidojoie vi - zem va ir jautjums par tmu Eiropas Brvprtgais darbs (attiecgi j-iemet ri pareizs atbildes); `` mkla Maini dzvi, dom plak; `` Izvingro Eiropu vingrojumu komplekss, kas

atgdina burtus, kuri ietverti vrdos EIROPA, ERASMUS+, EURODESK; `` adreu zirneka tkls (laika uzdevums) jlien

cauri no virvm izveidotam zirneka tklam, j-iegst mjas lapas adrese, jatbild uz jautjumu par organizciju, kam pieder adrese;`` dadi individuli, pru un grupu uzdevumi, kuru

mris aut dalbniekiem tuvk iepazt citu vr-dus, intereses, nodarboanos, motivciju pieda-lties paskum;`` simulciju aktivittes Es, Eiropas brv pr tgais.

Fit Nation Latvia ar gandarjumu teic, ka is pa-skums viiem sniedzis daudz pozitvu emociju un motivciju turpmko plnu stenoanai.Esot iegta oti liela pieredze un ieskats publisko paskumu

organizan. Tiesa gan apvienb min, ka, ja btu zinjui, ka dokumentu sakrtoana pirms pasku-ma norises prasa tik daudz laika, tad btu prg-jienu skui organizt vl mnesi trk, lai pietik-tu laika visu vl detaliztk apspriest, k ar btu vairk laika atbalsttju piesaistei, kas, iespjams, beigu paskumu padartu vl interesantku. Tau kopum, emot vr t bra pieredzi, paskums izdevies lieliski, bez nopietniem starpgadjumiem un strdiem, par ko liecina dalbnieku atsauksmes un labie vrdi.

Prgjiena dalbniece Laura Kane ststa: Fit Nation Latvija atska vai pat ieska, cerams, pa-liekou tradciju doties prgjienos Siguld. Pa-vasara prgjiens noorganizts lieliski gan pas-tjui mtei dabai koloslus laikapstkus, gan parpjuies par Slackline un ielu vingrotju prieknesumiem. T turpint! Sigulda aizrauj! Ms prgjiens aizrva un uzrunja uz visiem 100! Gai-dm nkamo!

Noslgum kemping Dainas visi dalbnieki tika cienti ar siltu zupu. Dalbniekiem bija iespja vrot ielu vingrotju un lentoanas jeb Slackline.lv prieknesumus, k ar iegt balvu no atbalstt-jiem veikala Gandrs.

Paskumu organizja apvienba Fit Nation Lat-via, kura Siguld vada ar grupu fizisks sagatavo-tbas nodarbbas, apvienojot fitnesu un fizioterapi-ju. Apvienbu vada divi jauni un ambiciozi jauniei Oskars Brikulis un Uis Sekns.

Intervijas laik vii atzst, ka esot bijui patkami prsteigti par plao atsaucbu un atraktvajiem pr-gjiena dalbniekiem. Skum radusies ideja par to, ka Fit Nation Latvia un dalbnieki, kas jau apmek-l trenius, vartu doties pavasari sagaidt rpus nodarbbu telpm. Piesaistot citus domubiedrus, puii izveidoja publisko paskumu socilaj tkl Facebook, sav oficilaj lap ievietoja uzaicin-jumu pievienoties pavasara atklanas prgjien Siguld. Prsteidzoi, ka oti tri paskums kuva populrs un nedas laik tika savkti vairk nek

150 dalbnieki, kas vltos piedalties prgjien. is skaitlis ar katru dienu palielinjs.

Savukrt 20. marta rt pieteikumu skaits bija sasniedzis jau 584. Lai nodrointu pietiekamu informcijas apjomu, Fit Nation Latvia izlma, ka komunics ar interesentiem izveidotaj pas-kuma lap, publicjot gan informciju par pau marrutu, gan t saretbu, apskates objektiem, tikans vietu, laikiem un pat karti ar koordin-tm, ko katrs varja lejupieldt sav viedtlrun. Dalbniekiem bija iespja uzdot jautjumus un iz-vrst diskusijas par tmu. Pieteikties prgjienam varja ar elektroniski, aizpildot anketu. Jauniei atzst, ka tiei msdienga, tra un efektva komu-nikcija ir viena no veiksmes atslgm, lai pas-kums izdotos.

PAVASARA ATKLANAS GJIEN SIGULD TIEKAS TEJU 400 JAUNIEUILZE VILCIA Eurodesk Siguldas reionl koordinatore20. mart aizvadts vriengs pavasara atklanas prgjiens Siguld, kur pulcjs vairk nek 380 dalbnieku no Siguldas, Rgas un citm Latvijas pilstm. Prgjiena marruts iekva Siguldas apkrtnes skaistks vietas Svtku laukumu, Velnalu, Kj-nieku tiltu un citas, kop veidojot marrutu aptuveni 15km garum.

Tiei msdienga, tra un efektva komunikcija ir viena no veiksmes atslgm, lai paskums izdotos.

Foto

: Ser

gejs

Zubo

vs

urnls JAUNATNE # 49 jaunatne. gov. lv

[ 23 ][ 22 ]

STA

RPTA

UTI

SKA

PIE

RED

ZES

APM

AI

A

STA

RPTA

UTI

SKA

PIE

RED

ZES

APM

AI

A

otraj un treaj paaudz. Organizcij ir oti at-tstta brvprtg darba sistma. Otr vizte notika Betonne jeugd. T ir jaunatnes organizcija un centrs, kas strd ar socil riska jaunieiem bezpajumtniekiem, nabadzgajiem, jaunajiem ve-ckiem, narkotiku atkargajiem, piedvjot profe-sionlu atbalstu. Pc tam tika apmeklts jaunieu centrs JES, kas strd ar dadiem jaunieiem, bet centra pamatuzdevums ir atklt jaunieu talan-tus un kompetences, piemram, darbojoties deju studij, ierakstu studij, konsultjoties ar karjeras konsultantu vai vienkri pildot skol uzdotos m-jasdarbus. Jaunieu centr ir attstts ielu jaunat-nes darbinieku tkls, kas veido pirmo saikni ar ielu brniem. Noslguma prezentcij ar savu pieredzi daljs organizcijas Demos prstvis. Demos ir zinanu centrs, kas vrsts uz padziintu jaunatnes jomas izpti, skot ar viedoku apzinanu, tdej-di radot uz pierdjumiem balsttu un labvlgu vidi atvrtai, iekaujoai un demokrtiskai sabiedrbas veidoanai.

Agnese Jankuna: Seminr tika iegta vrtga rvalstu pieredze darb ar jaunieiem. Bija iespja redzt to, k darbu ar jaunieiem iespjams veikt, paplainot mrauditoriju Otrkrt, iegti jaunas metodes, k defint problmas darb ar jaunie-iem. Trekrt, ajs diens tika defints problmu loks un izstrdts jau konkrts uzdevumu plns, kas jveic pavaldb specifiskas mrauditorijas sasnieganai.

Marita Kroia: Seminra programma bija sa-gatavota oti veiksmgi. Bija iespja ne tikai izzint citu valstu pieredzi un atirbas jaunatnes politikas jom, dalties ar labs prakses piemriem, bet ar doties studiju vizts uz 4 organizcijm. s or-ganizcijas sniedza praktiskus piemrus un inte-resantas atzias, kuras ar es varu pielietot sav ikdienas darb gan ar jaunieiem, gan ar ar Eiropas jaunatnes informcijas tkla Eurodesk dalborgani-zcijm. Ar metodes, kas tika izmantotas seminra laik mcbu proces, bs pielietojamas seminros un apmcbs, kuras organizu aentras darba plna ietvaros.

Agnese Freimane: Seminrs Beij deva iesp-ju iepazt citu valstu praksi darb ar jaunieiem, radt jaunas idejas un iespju apdomt, k risint esos problmas. Bet lielkais ieguvums bija tikans ar

organizciju Betonne Jeugd, kuras laik es sapra-tu, ka ir oti svargi veltt daudz vairk laika regulrm sarunm ar jaunieiem pat tad, kad visiem NVO organizatoriem projekta ideja liekas laba, svargkais ir uzzint, vai paiem jaunieiem t patiktu! Tikai vii pateiks, kas viiem ir nepiecieams, kas trkst ap-krtj vid, ko vii vlas iemcties, un k vii vlas pavadt brvo laiku. Ja jauniei atbalsts ideju, tad ar projekts bs veiksmgs.

Anna via: Manuprt, viena no svargkajm lietm, ko sniedza seminrs Beij, bija informcija par citdiem darba modeiem, kas tiek izmantoti r-zems. T bija iespja apstties ikdienas darba m-gaj skrjien, lai izvrttu, ko var izmaint vietj lmen, lai jaunatnes darbs tiem sptu funkciont pc iespjas efektvk. Ir svargi veicint izpratni par to, ka jaunatnes darbam ir oti spcga preventv darba nozme un iespjas.

Einrs Ervns Deribo: Pieredzes brauciens bija oti vrtgs. oti labu iespaidu atstja jaunieu cen-tra JES metodika, k vii strd, skotnji izprotot katra jauniea persongs intereses un pc tam ts integrjot jaunieu centra aktivitts un darbb. Interesanti bija vrot, cik oti centra darbinieki uzti-cas saviem brvprtgajiem jaunieiem, uzticot tiem vadt intereu pulcius un studijas.

Seminra mris bija apspriest izaicinjumus darb ar jaunieiem, dalties pieredz un labs prakses piemros, k ar izstrdt jaunas pieejas, kas paldztu sasniegt pc iespjas plaku jaunie-u auditoriju.

Seminr piedaljs ne tikai jaunatnes lietu spe-cilisti, bet ar NVO sektora, valsts iestu un minis-triju prstvji, jaunieu centru darbinieki no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Beijas.

Seminra ietvaros, pirmkrt, tika apspriesti izai-cinjumi darb ar jaunieiem, pai jaunieu sasnie-

dzamba. Otrkrt, prezentcijas veid tika sniegta pieredze par jaunatnes politiku, darbu ar jaunieiem Latvij. Notika dalans labs prakses piemros pavaldbs, tika meklti jauni risinjumi, pieejas un metodes, kas paldztu sasniegt pc iespjas vairk jaunieu, tostarp no dadm vidm un socil riska grupm, lai iesaisttu vietjs kopienas attstb.

Viena no seminra dienm bija veltta pieredzes viztm, kuru laik tika apmekltas 4 dadas or-ganizcijas Antverpen. K pirm organizcija PAJ, kas ikdien strd ar migrantu jaunieiem

JAUNATNES DARB IESAISTTIE DISKUT PAR JAUNIEU SASNIEDZAMBUMARITA KROIA JSPA Komunikcijas daas vadtja

AGNESE JANKUNAIkiles novada pavaldbas jaunatnes lietu specilistePc Izgltbas un zintnes ministrijas aicinjuma no 14. ldz 18. martam Ikiles nova-da pavaldbas jaunatnes lietu specialiste Agnese Jankuna, Liepjas brnu un jaunatnes centra Jaunieu mjas vadtja Anna via, Ozolnieku novada jaunatnes lietu specilists Einrs Ervns Deribo, jaunieu organizcijas Avantis projektu vadtja Agnese Freimane un Jaunatnes starptautisko programmu aentras Komunikcijas daas vadtja Marita Kroia piedaljs starptautisk seminr iReachable Actual challenges for youth work, kas notika Latvijas Republikas valdbas un Flandrijas valdbas sadarbbas lguma ietvaros.

urnls JAUNATNE # 49 jaunatne. gov. lv

[ 25 ][ 24 ]

JAU

NAT

NES

DA

RBIN

IEKU

MO

BILI

TTE

S PR

OJE

KTA

PIE

RED

ZE

JAU

NAT

NES

DA

RBIN

IEKU

MO

BILI

TTE

S PR

OJE

KTA

PIE

RED

ZE

atzim, pagrieziena punktiem sav dzv un pan-kumu stratijm. Rta api lika gan kop smieties, gan raudt, un tiei dalbnieku uzdroinans bt ievainojamiem un apzia, ka viu sakmais ir sva-rgs visai grupai, ka vios tiem ieklauss, pal-dzja stiprint saikni un uzticanos grup.

Esi lomu modelis. Iemieso ts uzvedbas, k-das vlies redzt grup, ar kuru strd. Ja vlies, lai dalbnieki ir patiesi un atklti, saem drosmi atklt ar kdu nozmgu ststu no savas dzves. Ja vlies rosint uzdrkstanos un riska uzemanos, atauj sev nebt perfektam un kdties. Paskaidro ar no-lkus un motvus, kas rosinjui tevi izvlties vienu vai otru tmu, metodes un darba stilu.

Izmanto pieskrienu spku. Uzmundrint-ju un komandas veidoanas uzdevumu, kas ietver dada veida fizisku kontaktu, izmantoanai ap-mcbs ir sena vsture un liels atbalsts. Iekaujot programm dus uzdevumus, paldzsi izpausties un veidot cieku saikni ar citiem ar tiem cilv-kiem, kas ne tik rti jtas verblaj komunikcij. Ciepilna pieskarans, sinhrona dejoana un citas eneriskas aktivittes stiprina piederbas sajtu grupai. Tau atceries emt vr kultras normas un atirbas ne visi cilvki jtas rti, kad viiem pieskaras, tpc sc ar vienkrkm, drokm aktivittm un dodies uz prieku soli pa solim, vien-mr atstjot iespju iesaistties uzdevumos kd alternatv veid.

Dod laiku sakrtot domas. Apmcbu pro-grammas mdz bt intensvas un ietvert daudz darba grups. Tau katrs dalbnieks apmcbas laik pieredz individulus procesus, kas var bt vl intensvki un nozmgki nek programmas akti-vittes. Tpc brvais laiks ir svargs. Un tpat ir svargas un nodergas aktivittes, kas dod iespju dalbniekiem bt klusum un vienatn ar sevi, pie-mram, apmcbu rtos vai vakaros grupai vari dot automtisks jeb brvs rakstanas uzdevumu uz laiku no 5 ldz 15 mintm vai izmantot mandalu krsoanu un dadas citas meditatvas aktivittes, tostarp pastaigas dab.

Prvrt mcanos mksl. Lai kda ar nebtu tava paskuma tma, nepiemirsti klasiku. Skaitt dzejous skol varbt nebija sevii iedves-mojui. Tau apmcbu vid pa vienam tmai at-bilstoam dzejolim dien nekaits. Izmanto cittus,

mkslas darbus, vizualizcijas, performances, it visu, kas ir mazliet neierasts, tau radoi pau tiei to vstjumu, ko vlies nodot saviem dalbniekiem. Dod iespju ar dalbniekiem paiem radt mkslu iespjams tdjdi taps ar oriinli materili, ko varsi izmantot projekta redzambas veicinanai un rezulttu izplatanai.

Ldzsvaro intelektulo un ermenisko dar-bu. Lderba ir viena no tm tmm, par kuru var daudz last, dzirdt, runt, tau visas s zina-nas parasti ms nebt nepadara par labkiem lderiem. Lai ar zinm, k dart btu pareizk, vecie ieradumi biei ir stiprki. Balstot izaugsmes procesu darb ar ermeni, vispirms varam iemie-sot jaunos ieradumus, kurus vlamies praktizt, piemram, prliecbu vai sadarbbu. ermenis biei ir kustgks un elastgks nek msu prts, tpc darbs ar ermeni var sniegt trku un lab-ku rezulttu, pai, kad vlamies pankt nozmgas prmaias sev, attiecbs ar citiem vai darba vie-t, organizcij. ermenis ir instruments, kas dod mums iespju radt un palielint savu personisko starojumu jeb harizmu, paust atbalstu, novrst konfliktus, rast lielku mieru un stabilitti. Metou daudzveidba ir viens no produktvas mcans prieknoteikumiem, tpc vienmr izmanto iesp-jas apgt ko jaunu un izmint visdadkos veidus, k strdt ar sevi un citiem, nebaidoties sasaistt aktivittes un tmas, kas iet pat pavi-sam nesadergas.

Projekts Embodied Leadership ir Erasmus+: Jaunatne darbb Jaunatnes darbinieku mobilit-tes projekts, kas finansts ar Eiropas Komisijas at-balstu.

Apmcbas mris bija sniegt dalbniekiem iespju attstties k lderiem un socilo prmai-u vstneiem, inicitjiem un stenotjiem. Tas ietvra uzdevumu attstt dalbnieku radoumu, uzmgumu, sadarbbas un komunikcijas pras-mes, emptiju, izpratni par sevi un savas kopienas vajadzbm.

Visas s tmas tika skattas, strdjot galve-nokrt ar ermeni un kustbu, piemram, improvi-zcijas tetra uzdevumi paldzja labk sajust un saprast otru cilvku, ldz ar to ar labk komunict un sadarboties, spt uzrunt citus, lai gtu atbal-stu savu mru sasniegan. Akrobtisk joga mcja uzticties un pieemt izaicinjumu, k ar paldzja apzinties, ka msu spjas un iespjas biei vien ir daudz lielkas, nek to iedomjamies. Kop radot deju horeogrfiju un mziku, dalbnie-ki praktizja domanas stratijas un prasmes, kas raksturo radokos cilvkus, bet apgstot ermea darba pamatus, dalbnieki atklja, cik nozmgs atbalsts var bt cieas, uzmanbas un pieemanas pilns pieskriens, un savas spjas paldzt otram.

Mana svargk mcans atzia esot at-vrtiem un ieklausoties sev un citos, aug perso-nisk apmierintba un laime individuli un grup. is ir lielisks skuma punkts man k lderim, kas vlas strdt ar sevi un citiem cilvkiem, gala iz-vrtanas anket nordja kds no dalbniekiem. Mans lielkais ieguvums ir manu lderbas pras-mju pilnveide attstju spju pielgoties, emptiju, komunikcijas prasmes, palielinju savu kapacitti mcties, tikt gal ar sevi, novrtt daudzveidbu un atirbas, uzemties riskus un radt inovcijas. s

kompetences paldzs man strdt labk, apkopo kds cits dalbnieks.

Tomr apmcba deva ko vairk par kompetenu attstanu. Viens no dalbniekiem gala izvrtan nordja, ka via svargk atzia ir nepiecieam-ba radt vidi, kur klausans, uzticans, ciea, atbalsts un atturans no tiesanas sniedz cilv-kiem iespju atvrties, izzint savas vajadzbas un veidot kontaktu ar citiem. Pateicoties dalbniekiem un izvltajm metodm, du grupas vidi apm-cb izdevs radt. Neierasti dro, pieemo un atklt grupas gaisotne rosinja prmaias daudzu dalbnieku attiecbs ar viiem tuvajiem cilvkiem, atgrieoties mjs, atrisinot ieilguas problmas, k ar paldzja radt skaidru vziju par vidi, kdu vii vlas redzt sav darba viet, sav komand un sav kopien. Dalbnieku cieo attiecbu rezultts ir jaunas iniciatvas, kas tiek kopgi stenotas, sp-tjot eogrfiskajiem attlumiem. Tdjdi projekts ir praktisks piemrs tam, cik produktva var bt piederba ldzgi domjou cilvku kopienai, kur tu vari bt tu pats un rast atbalstu. Tas iedvesmo un dod eneriju. K radt du grupas gaisotni apm-cbu vai apmaiu ietvaros? Lk, dai ieteikumi no kursa Embodied Leadership pieredzes:

Paldzi mcties klausties. Viena no emocio-nli spilgtkajm apmcbu kursa aktivittm bija rta aplis, kad, sekojot indiu cilu tradcijm, kat-ru rtu pa apli tika dots pas koka zars, kas dod tiesbas runt cilvkam, kas to tur roks. Prjo uzdevums ir klausties neiebilstot, neuzdodot jaut-jumus, nedodot padomus, atbildes un nekoment-jot, k ar nedomjot par savu sakmo. Dalbnieki varja runt par jebko apmcbas pieredzi un

6 CITDAS METODES, K IEDVESMOT GRUPU PERSONGAI ATTSTBAIINESE PRIEDTENeformls izgltbas apmcbu vadtjaPirms gada, no 28. maija ldz 7. jnijam Berntos biedrba Piepildto sapu istaba uzma starptautisku apmcbu kursu Embodied Leadership. Apmcbu kurs piedaljs 24 jau-natnes un izgltbas jomas profesioni no desmit Eiropas valstm. Daus mneus vlk ir pabeigti apmcbas turpinjuma paskumi un izvrtanas aktivittes, un esam gatavi dalties atzis, kas var nodert ar citm organizcijm, stenojot projektus par lderbu, uzmbu, socilo un pilsonisko kompetenu attstbu.

urnls JAUNATNE # 49 jaunatne. gov. lv

[ 27 ][ 26 ] nozm atgrieanos mjs. Daudzi no viiem ne-kad nav bijui Jeruzlem, Telaviv, pie jras, jo tas ir liegts ar likumu vii nedrkst iziet rpus Palestnas teritorijm.

Iepazstot dads kultras, reliijas, tradcijas

Projekta laik visspraigks bija diskusijas par stereotipiem, kdi abu reliiju prstvjiem ir vienam par otru. s sarunas parasti norisinjs vlu vaka-r, jau pc projekta aktivittm uz kultras centra jumta, no kura paveras skats ne tikai uz visu bgu ciematu, bet ar dau no Palestnas teritorijm.

Viens no secinjumiem, atgrieoties mjs kultru visspcgk ietekm tradcijas, ne reliija. Ms manipulatvi daudz ko pierakstm reliijm, bet patiesb runa ir par tradcijm vai izkropotu izpratni, ne to, kas rakstts Korn vai Bbel. Pai palestniei apgalvo, ka Korn nav agresijas un ms neapemamies to komentt, jo neizprotam os rakstus. Ar Bbeli cilvki interpret oti dadi un manipulatvi, jo viiem pietrkst zinanu par pie-lietoto simbolisko valodu un vsturisko kontekstu. Iespjams, tiei tpat ir ar Kornu. Projekts nebija par reliijm, bet par cilvcbu un tradcijm. Ms viesojmies kd musulmau imen. Projekta dalbniece, kura ms uzaicinja, bija prsteigta, ka ms labprt aicinjumu piemm. Sirsnba, vien-krba, draudzba, izpaldzgums tas raksturo vietjos palestnieus, kurus satikm un iepazinm.

Uz katra soa skumjasTiei cilvcbu ms pieredzjm oti daudz, tpat

k ar skumjas. Ms nesatikm nevienu, kura ime-n kds nebtu bijis cietum vai nebtu piedzvojis

zaudjumu. Ar projekta laik netlu no vietas, kur uzturjmies, nakt notika uzbrukums palestnieu imenm, tika aizdedzintas viu mjas un boj aizgja nepilnus divus gadus vecs brns, bet pr-jie imenes loceki nonca slimnc. Taj rt bgu ciemat valdja neparasts klusums. Ja parasti ms jau seos no rta modinja brnu alas, tad tort bija stindzinos klusums. Kad jau atgriezmies mjs, uzzinjm, ka no ievainojumiem miris ar brna tvs.

is pieredzes apmaias brauciens jaunieiem tikai apstiprinja, cik nozmgi ir mcties domt kri-tiski, skatties kritiski uz informciju, ko saemam un lasm. Ms nevaram maint cilvku domanu, bet varam maint savu attieksmi, vairot iecietbu un izpratni. Par to ar msu projekts, kura nosaukums ietver ideju, ka saule mums visiem ir viena, neatka-rgi no t, kurai reliijai vai kultrai piederam!

Video par projektu: https://www.youtube.com/ watch?v=7MvhiKg6y

ps&feature=youtu.be

JAU

NIE

U A

PMA

IA

S PR

OJE

KTA

PIE

RED

ZE

JAU

NIE

U A

PMA

IA

S PR

OJE

KTA

PIE

RED

ZE

Msu mris bija iepazt, k islms un kristie-tba ietekm kultru un pasaules uztveri, veicint iecietbu, veidojot izpratni par nezinmo, jo ms baidmies no t, ko nepazstam. odien, kad daudz tiek diskutts par islmu, is projekts jo vairk iet aktuls.

Projekta aktivittes norisinjs Palestnas te-ritorijs un apmekltas tika ar vsturisks vietas Izral. Jauniei apmeklja Betlmi, kur, saska ar Jaunaj derb aprakstto, piedzima Jzus Kris-tus, k ar bazncu, kura uzcelta uz klints alas, kur prnakoja trs gudrie, apmekljot Betlmi, Gerizi-ma kalnu seno Samarieu svtvietu, Hebronu un, protams, Jeruzalemi.

1 km 29 000 iedzvotjuProjekta dalbnieki dzvoja bgu ciemat Nab-

lusas pilst, kas atrodas pie paas Jkaba akas,

kur obrd ir uzcelta Jkaba baznca, kur uzturas pareizticgo draudze. 29 tkstoi palestnieu dzvo 1 kvadrtkilometr, viiem ir atauts paplainties, bet tikai bvjot namus uz augu. Bbel par o vietu un Jkaba aku ststts, ka tur Jzus Kristus saticis samarieu sievu, kura devusi dzert no akas un Jzus pavstjis ldzbu par dzvo deni.

Bgu ciemats nenozm glui to, ka eit visi iedzvotji dzvo liel nabadzb. Kda daa iedz-votju tur tiem uzturas, jo nemieru rezultt ir nojauktas viu mjas, bet lielk daa no viiem eit dzvo vairks paaudzs. Bgu ciemata ap-zmjumam vairk ir simboliska nozme; tas no-zm, ka ts nav viu mjas. Palestnas jauniei paststja, ka daudzm imenm paaudzs jopro-jm ir saglabjus atslgas no viu mjm Jaff (vecpilstas daa greznaj Telaviv, jras krast), kur vii cer atgriezties. Atslga ir simbols, jo tas

JAUNIEI NO LATVIJAS APMEKL BGU CIEMATU PALESTNIVETA JERMOLJEVA biedrbas Youth for City City for Youth ("YCCY") projekta vadtjaCsu jaunieu biedrba YCCY sadarbb ar Palestnas organizciju YCC realizja Jaunie-u apmaias projektu One sun for everyone programmas Erasmus+: Jaunatne darbb.

jaunatne. gov. lvurnls JAUNATNE # 49

[ 29 ][ 28 ]

STRA

TI

SK

S PA

RTN

ERB

AS

JAU

NAT

NES

JO

M

STA

RPTA

UTI

SKA

S A

PM

CBA

S

Sevi saukt par mkslinieku uzdroins retais, to-mr skol visi apguvm zmanas iemaas, kuras izmantojam dadi vai visbiek neizmantojam, jo es nemku zmt... Tau mieru, tikai mieru...

Tiei ir galven atzia, kuru guvu Jaunatnes starptautisko programmu aentras apmcbs par vizulo rku izmantoanu fasilitanas proce-s. Protams, kad vlamies radt kaut ko skaistu, ar pacietba ir oti btiska. Tomr jatceras, ka, izmantojot vizulos elementus prezentciju laik, vadot apmcbas vai k citdi mijiedarbojoties ar auditoriju, galvenais nav mksliniecisks skaistums, bet rpba, vstjums, kuru vlamies nodot, aspr-tba, rakstta teksta atsvaidzinana, k ar teikt atspoguoana t, lai to btu vieglk atcerties.

Dekonstrukcija mazkos elementosInteresants vizuls domanas trenia pa-

miens ir attla dekonstrukcija:

Ar du pieeju jebkur zmjums iet vieglk uzzmjams.

Visu dienu zmjot un apgstot jaunus vizulos rkus un elementus, apmcbu dalbnieki nerima izkopt prasmes ar atptas bros. pai iecientas bija pasniedzja Torbena grmatas, kurs atrodami tkstoiem piemru, k izmantot dadus vizulos elementus.

Ja vlies smelties iedvesmu, k citi ataino infor-mciju vizuli, tad gadjum, ja lieto vietni Pinterest,

ievadi atslgas vrdus visual facilitation. Tas bs t-rkais veids, k aizemties pris idejas. Apmcbu otraj da ierads prstvji no animcijas studijas Multen Kulten, kuri pris vrdos iepazstinja ar animcijas pasauli, nordot iezmes, ar kurm Stop motion atiras no citiem animcijas veidiem.

No vrdiem pie darbiemVisi apmcbu dalbnieki sadaljs grups un uz-

ska darbu pie animcijas filmias veidoanas no A ldz Z. Pats galvenais bija izdomt ststu/vstjumu, kuru ar savu darbu vlamies nodot citiem, izveidot t saucamo Story board, izceot pamatkadrus.

Vietn Youtube pieejams video 12 principles of animation, k paldzt izprast dadus skumus, kurus vrts ievrot, veidojot animciju.

Nosaukums Stop motion jau pasaka priek, k veidojas animcija no apturtas kustbas mir-kiem, kas salikti secb 12 kadri sekund. Pro-fesionlaj kino izmanto 24 kadrus sekund. Vien sekund jsamont 12 kadri; to var izdart, piem-ram, Windows Movie maker programm.

Msu skotnjais uzdevums bija izveidot 3 mi-nu garu video, ko daas grupas ar izdarja. Tas nozm, ka bija jnofotograf 2160 attli, katrs kadrs juzzm vai juztaisa aplikcijas tehnik, lai panktu kustbas.

Lk, viens no darbiem 46 sekunu filmia (vi-deo iespjams apskatties, skenjot QR kodu, vai vietn Youtube, samekljot kanlu Animcijas dar-bnca un video Maini dzvi, dom plak!

Noderga literatra:`` The doodle revolution, Sunni Brown.`` Creative lettering,

Jenny Doh.`` The graphic facilitators

guide, Brandy Agerbeck.

"VISUAL TOOLS FOR FACILITATORS"JOLANTA SERMJSPA Komunikcijas daas veck referenteetru dienu apmcbu programma bija sadalta divs das pirm veltta vizulajiem rkiem, otr animcijas filmu veidoanai Stop Motion tehnik.

jeb Vairk nekonevajag!

BIEDRBA RADOS IDEJAS ROSINA JAUNIEUS IESAISTTIES UZMJDARBBSANITA PUTNIA biedrbas Rados Idejas valdes prieksdtjaBiedrba Rados Idejas turpina darbu pie metodikas izstrdes jaunieu uzmjspjas veicinanai.

Pc metodikas izstrdtju pirms tikans no 2015. gada 30. novembra ldz 4. decembrim Polijas pilsts Kielc un Varav, kuras laik jaunatnes darbinieki daljs ar labs prakses piemriem un ska darbu pie metodikas, biedrba Rados Ide-jas 2016. gada 15.-19. feburr Latvij uzma 10 projekta darbiniekus no Polijas un Horvtijas.

Nedas laik projekta komanda izminja iz-strdts metodikas jaunieu uzmjspjas veici-nanai, lai sagatavotos nkamajam solim jaunie-u apmcbm viu mtnes valsts gada pavasar. Projekta laik iepazinmies ar ar Rgas Tehnisks universittes Inovciju un tehnoloiju prneses cen-tra un Rgas IT Demo centra darbu k labs prakses piemriem.

Projekta noslgum laik no 2016. gada j-lija ldz septembrim Horvtij notiks starptautiskas apmcbas 30 jaunieiem no Latvijas, Polijas un Horvtijas, sekmjot jaunu uzmjdarbbas ideju radanu jaunieu vid.

Visas projekta aktivittes tiek organiztas Eiro-pas Savienbas Erasmus+ programmas Sadar-bba inovcijas veicinanai un labs prakses ap-

maia atbalsta virziena Stratisks partnerbas jaunatnes jom projekta Shake up Start-ups ietvaros.

Projekta btbaProjekts tiek stenots no 2015. gada 1. jlija ldz

2017. gada 1. janvrim un t partneri ir Kielces pa-valdbas Kielces Tehnoloiju parks, Interneta izglt-bas asocicija no Polijas, Vietj attstbas aentra Pins no Horvtijas un biedrba Rados Idejas no Latvijas.

Projekta mris ir veicint uzmjdarbbas iz-gltbu un uzmjspju kopien, kas strd ar jau-nieiem, un pankt, lai darb ar jaunatni veidotos starptautiska pieredze.

18 mneu laik sadarbb ar Polijas un Horvti-jas partneriem tiks izstrdta un aprobta izgltbas programma inovatvs modelis jaunieu uzmj-spju attstanai, notiks pieredzes apmaias brau-cieni, apmcbas jaunatnes darbiniekiem, jaunieu starptautiskas apmcbas, k ar projekta rezulttu prezentanas paskumi.

Plakai informcijai: www.creativeideas.lv