2018. gada 20. NOVEMBRIS 1Jaunjelgavas

JAUNJELGAVA, DAUDZESE, SECE, SĒRENE, STABURAGS, SUNĀKSTE

Novada VēstisJAUNJELGAVAS NOVADA DOMES informatīvs izdevums Nr. 11 (108) 2018. gada 20. novembris

Šā gada 11. novembrī Jaunjelgavas novada dome jau sesto gadu rīkoja Jaunjelgavas novada „Lāpu skrējienu” 84 kilometru garumā apkārt Novadam, pieminot Brīvības cīņās kritušos un go-dinot Latvijas Republikas dibināšanas 100. gads-kārtu.

Tas sākās Seces pagasta Stalānu kapsētā un noslēdzās Jaunjelgavas pilsētas kapos pie Brīvī-bas cīņās kritušo pieminekļa. Skrējiens turpinājās Lāpu gājienā un Lāčplēša dienas svinībās Dauga-vas krastmalā pie pārceltuves, kur pirmo reizi svi-nējām kopā ar Skrīveru novada ļaudīm.

Šā gada Lāpu skrējiens bija īpašs – tas bija pirmais Valsts svētku nedēļas pasākums novadā starp daudziem ci em, kas simbolizē mūsu mī-les bu pret Latviju. Šajā skrējienā arī piedalījās visvairāk dalībnieku skrējiena vēsturē. Skrēja ko-ris un deju kolek vs, skrēja klases un bērnudārza grupiņas, un, protams, mūsu s prās ģimenes.

Vēlos pateikt milzīgu paldies visiem, kuri ie-sais jās mūsu novada patrio skākajā pasākumā – gan kā skrējēji, gan atbals tāji! Ikviens no jums šo pasākumu padarīja īpašu un sirsnīgu un aplieci-nāja, ka mūsu tautas mīles ba pret savu novadu, savu zemi, ir nemainīga un paliekoša vēr ba. Lai visiem gaišs Latvijas simtgades svētku laiks!

Evija Vec rāneNo Astrīdas Mencendorfas un

Evijas Vec rānes foto arhīva

Lāčplēša diena novadā

Kā ik gadu, pirms Valsts svēt-kiem novadā ikviens ka aicināts izvirzīt apbalvojumiem preten-dentus – tos iedzīvotājus, kuri ak- vi darbojas novada un iedzīvo-

tāju labā, kuri devuši ieguldījumu novada a s bā un ikdienas dzī-vē, kā arī novada popularizēšanā. 8.novembrī Jaunjelgavas novada apbalvošanas komisija sanāca uz sēdi, lai vērtētu izvirzīto preten-dentu atbils bu Apbalvošanas nolikumā noteiktajiem kritēri-jiem, un piešķīra Jaunjelgavas no-vada apbalvojumus:

Jaunjelgavas novada Goda rakstu:Teklai Čipai-Ziemelei;Birutai Čūderei;Guntai Bogdanovičai;Margaritai Savickai;Jeļenai Kalniņai.

Jaunjelgavas novada Atzinības rakstu:Ilonai Melnacei;Daigai Brokai;Esterei Baurovskai;Skaidrītei Avo ņai;Lilijai Zamarinai;Jānim Andersonam;

Apsveicam novada ļaudis!

Anitai Dombrovskai;Marijai Vulei;Tamārai Drozdovai;Oļegam Taškānam;Regīnai Pormalei;In m Kēnigsvaldam;Sanitai Linartei;Valen nai Skripeļovai;Gunitai Krievāne;Unai Arbidānei;Agritai Laizānei;Diānai Austrai Vaice;Silvijai Tomaševskai;Inesei Ermansonei.

Jaunjelgavas novada domes Pateicību:Jānim Jakubovičam;Judītei Ledvikai.

Apbalvojumi ka pasnieg šā gada 17. novembrī Jaunjelgavas kultūras namā Valsts svētkiem vel tā svinīgā koncerta laikā.Tāpat ks pasniegts iepriekš pie-šķirtais Goda pilsoņa tuls – to šogad saņēma mūsu novadnieks, ak eris Pauls Butkēvičs.

Apsveicam apbalvojumu saņēmējus!

Šo pašu svētākoTu neaizmirsti:vai celies debesīs,vai jūras dzīlēs nirsti,vai draugu pulkādali savu prieku,vai viens pats satieciesar pretinieku –Tu esi Latvija! /Ojārs Vācietis/

Sagaidot Latvijas simtgadi, vēlam saglabāt ticību sev un mūsu Tēvzemei un būt lepniem par savu zemi un tautu!

Savstarpējā cieņā un atbalstot viens otru, turpināsim celt mūsu Latviju jau otrajā gadu simtenī, lai nākamās paaudzes ar lepnumu var teikt - mana dzimtene ir Latvija!

Priecīgus svētkus vēlot, Jaunjelgavas novada domes vārdā

priekšsēdētājs Guntis Libeks

2018. gada 20. NOVEMBRIS2INFORMĀCIJApar Jaunjelgavas novada domes 2018. gada 25. oktobrī pieņemtajiem lēmumiem

- Pārskatu par Jaunjelgavas novada Sociālā die-nesta darbu 2018. gada 9 mēnešos domes sēdē sniedza dienesta vadītāja Evija Elksne. Sniegto in-formāciju domes deputā pieņēma zināšanai.

- Tika pieņem lēmumi:* Par centralizētās grāmatvedības sistēmas ne-

ieviešanu pašvaldībā. Saskaņā ar iepriekš pieņem-tajiem lēmumiem centralizēto grāmatvedības sistē-mu bija plānots ieviest ar 2019. gada 1. janvāri.

* Par Daudzeses kultūras nama pārdēvēšanu par Daudzeses pagasta Saieta namu.

* Par pašvaldības nedzīvojamo telpu iznomā-šanu personām saimnieciskās darbības veikšanai Liepu ielā Nr. 23, Jaunjelgavā, un „Ozollejas”, Su-nākstes pagastā.

* Par izmaiņu izdarīšanu iepriekš noslēgtajā pašvaldības dzīvokļa īres līgumā sakarā ar īrnieku maiņu.

* Par mācību maksas daļēju kompensēšanu domes darbiniecei (30% apmērā no 2017. un 2018. gada pavasara semestru apmaksātās mācību mak-sas) par studijām LU, lai iegūtu minimālo nepiecie-šamo izglī bu, lai varētu ieņemt a ecīgo amatu.

* Par līgumu slēgšanu ar Jēkabpils pašvaldību par savstarpējiem norēķiniem par Jēkabpils Mūzi-kas skolas un Sporta skolas sniegtajiem pakalpoju-miem Jaunjelgavas novadā un tā pašvaldības izglī -bas iestādēs reģistrē em izglītojamajiem.

* Par zemes ierīcības projekta aps prināšanu un nekustamā īpašuma sadalīšanu.

* Par pašvaldībai piederošā nekustamā īpašu-ma Brīvības ielā Nr. 19, Jaunjelgavā, otrās nesekmī-gās izsoles atzīšanu par neno kušu. Norādītā īpašu-ma atsavināšanas uz laiku atlikta.

- Dome piešķīra fi nansējumu:Piešķirtais fi nansējums

euro

Finansējuma saņēmējs un fi nansējuma mērķis

364,00 Aizkraukles novada Sporta skola – akre-ditācijas izdevumu apmaksai.

8581,042954,12

Daudzeses pagasta pārvaldei – daudz-dzīvokļu dzīvojamās mājas „MRS māja Nr. 693”, Daudzevā, Daudzeses pagastā, dzegas un fasādes remontam:Daudzeses pagasta pārvaldes admi-nistra vi teritoriālajā vienībā esošo nekustāmo īpašumu „Jaunozolnieki”, „Ozolnieki 4” dzīvoklis 1 un „MRS māja Nr. 15” dzīvoklis 13, atsavināšanā iegū-tajiem līdzekļiem.No Jaunjelgavas novada domes budžeta līdzekļiem.

3613,81

Seces pagasta pārvaldei – pašvaldībai piederošās dzīvojamās mājas „Tīsi”, Se-ces pagastā, remontam. No nekustamā īpašuma – atsevišķā dzīvokļa īpašuma „Saulstari – 15” un kopīpašuma domājamo daļu, Seces pa-gastā, atsavināšanā iegūtajiem fi nanšu līdzekļiem.

930,00 Sērenes pagasta pārvaldei – Sērenes pagasta Tautas nama tehniskai apseko-šanai, apsekošanas atzinuma sagatavo-šanai un veicamo remontdarbu tāmju sastādīšanai. Finansējums piešķirts no Jaunjelgavas novada domes budžeta lī-dzekļiem.

Rudīte Lauriņa,Jaunjelgavas novada domes

Kancelejas vadītāja

Mūsu Latvijai – 100Mums cis viszilākais ezers,Un rudākais rudzu lauks,Visbaltākā bērzu birze,Vismelnākais rupjmaizes klaips.Un eši Latvijai cisVissvētākais debesu jums,Jo savu skaistāko zemiDievs ir atdevis mums. L. VāczemnieksMūsu Latvijai, zemei, kurā dzīvojam,

dzimšanas diena. Palūkojo es atpakaļ tautas vēsturē ar šodienas acīm, varam -kai nojaust, ko tas maksāja – izcīnīt mūsu valsts brīvību un starptau sku atzīšanu.

Latvijai aprit 100 gadi. Svētku katrā no mums ir eši k daudz, cik piederīgi em jūtamies. Tas ir iemesls izvērtēt, ko mana valsts nozīmē man, un ko tai nozīmēju es. Ko esmu darījis, lai mana valsts būtu ba-gāta, skaista un laimīga? Vai es esmu bijis pret viņu godīgs, vai devis esmu vairāk nekā prasījis, vai esmu no sirds strādājis savai Latvijai, vai kai malā stāvējis un kri- zējis vals , kas mani nepie ekami augstu

novērtē.Latvija vispirms sākas no mums katra

paša: mūsu a eksmes un a ecībām pret savu līdzcilvēku, darba vai skolas biedru, pilsētu, kurā dzīvojam, vals , kuru pārstā-vam, esot ārpus tās. Lai no ktu lielas lie-tas, ir jāveic mazas. Savās ikdienas gaitās šajā trauksmes pilnajā laikmetā mēs ne vienmēr pamanām un spējam novērtēt, cik daudz mums ir dots.

Mēs esam s pra tauta – par spī pūli-ņiem nevienam pārspēkam gadsimtu gaitā nav izdevies mūs iznīcināt. Pateico es tam, ka dzīvojam pie Bal jas jūras, mūsu zemi ir centušies iekarot krievi, vāci, zviedri u.c. Mēs esam s pri, jo 50 gadus esam dzīvo-juši zem svešas varas un spējuši saglabāt savu iden tā , valodu, savu kultūru un tradīcijas.

Mēs esam bagāta tauta – bagāta ar saviem cilvēkiem. Mūsu mazajā tautā at-rodami izcili zinātnieki – Jānis Polis, Jānis Stradiņš, mūziķi – Jāzeps Vītols, Andrejs Jurjāns, mediķi – Pauls Stradiņš, māksli-nieki – Vilhelms Purvī s, Janis Rozentāls, Džemma Skulme, Maija Tabaka, rakstnieki un dzejnieki – Rainis, Rūdolfs Blaumanis, Anna Brigadere, mēs varam dižo es ar mūsu dainu tēvu Krišjāni Baronu un viņa dainām, mēs varam lepo es ar saviem dziesmu un deju svētkiem. Mēs varam le-po es ar saviem spor s em.

Mēs esam bagāta tauta, jo mums pie-der k skaista un krāšņa daba, kā vēl nekur citur. Mūsu zemē nav augstu kalnu, bet mēs varam lepo es ar Bal jas jūru, tās smilšaino pludmali, rāmo un cēlo Daugavu, kas lepojas ar saviem astoņiem lielajiem lī-kumiem un nebeidz pārsteigt savā krāšņu-mā, mēs priecājamies par brīnišķīgajiem ska em Latgales pakalnos un ezeros, Zem-gales līdzenumos, Vidzemes augs enēs un Kurzemes stāvkrastos. Mums ir resnākais dižozols Austrumeiropā un cēlākais dižak-

mens Nīcgalē. Nekur k smaržīgi un daiļi nezied Daugavas anemones un Sēlijas sila purenes, kā mūsu novadā.

Mēs esam laimīga tauta, jo zinām, kā tas ir – visiem kopā plecu pie pleca cīnī es un sasniegt savu mērķi. Mūsu tautas vēs-tures lappusēs mūžam būs ieraks vārdi – Bal jas ceļš, barikādes, neatkarība. Un to zina stās t mūsu tēvi, vectēvi, kas šo neatkarību izcīnīja.

Latvija ir brīva valsts, un tajā dzīvo brī-nišķīgi cilvēki, šeit ir manas un tavas mājas. Lai kur tu pasaulē kādreiz nonāktu, atce-ries – dzimtene ir viena, un tādas kā Latvija otras nav un nebūs. Mums kai jāprot to novērtēt un dzīvot tā, lai nerādītu viens ot-ram ar pirkstu, bet dzīvotu ar pārliecību, ko es pats varu dot šai zemei, saviem tuvāka-jiem cilvēkiem. Un nevajag jau neko dižu. Sāksim ar savu pagalmu, sakopsim savu māju, neaizmirsīsim iepriecināt svētkos sa-vus mīļos un tuvos cilvēkus. Uzvilksim bal-tu kreklu un svinēsim svētkus, jo manai un tavai zemei ir svētku laiks.

18. novembris ir mūsu tautas nacionā-lās pašapziņas svētki. Brīvības un neatkarī-bas svētki. Un mēs saprotam, kamēr dzīvs būs mūsu nacionālais gars, cība savai val-s j un tautai, kamēr s pra griba un brīvī-bas mīles ba būs mūsu asinīs, mēs spēsim nosargāt savu Latviju.

Priecīgus svētkus!Lauma Mīlīga,

Jaunjelgavas vidusskolas direktore

Vieta atrasta T. Hermanovska piemineklimVēsture jau nav kai tas, kas bijis, bet

arī tas, kas no ek līdz ar mums. Mēs esam kopējā kultūras procesa līdzdalībnieki, kura saknes meklējamas vēstures dzīlēs.

(Andris Rubenis, 1994)

T. Hermanovska pieminekļa makets 18. oktobrī ka demonstrēts Jaunjelgavā un meklēta labākā vieta monumenta izvei-dei. Piedalījās pats idejas autors – tēlnieks Kristaps Gulbis, novada domes priekšsē-dētājs Gun s Libeks, domes administrā-cijas un novada kultūras nama vadība, kā arī Aizkraukles mākslas skolas Jaunjelga-vas 6. un 3. klases skolēni ar pedagoģēm Rasmu Rinkēviču un Vairu Lejnieci.

Tika izmēģinātas piecas lokācijas un demonstrācijas, noslēgumā veicot sko-lēnu žūrijas un iedzīvotāju aptaujas un izvērtējot pieminekļa metu komisijas vie-dokli, uzklausot paša autora viedokli, par labāko ka atzīta vieta skvērā iepre m autoostai. Skvērs atrodas blakus pilsētas galvenajai ielai, turpat ceļu krustojums, kas ved uz Daugavu un ir labs dabīgais apgaismojums. Jaunjelgavas centra krust-punkts būtu laba vieta Latvijas valsts vīra

un arhitekts Teodora Hermanovska pie-miņas godināšanai.

Interesan , ka, veicot ekspresaptauju Jaunjelgavas ielās dienā, kad no ka ma-keta piemērošana videi, vietējie iedzīvo-tāji bija labi informē par to, kas no ek un kāds valsts vīrs ir bijis Teodors Gunars

Hermanovskis. Atliek vien mums, peda-gogiem, un visai pārējai inteliģencei to neļaut aizmirst.

Seminārs – pasākums no ka projekta „Ar otu un printeri pa senatnes pēdām” ietvaros.

Vairas Lejnieces teksts un foto

Iesaisto es programmā „Lat-vijas skolas soma”, Jaunjelgavas vidusskolā viesojās Liepājas teātra ak eris Ēriks Vilsons ar monoizrā-di – R. Blaumaņa stāsta „Nezāle” iestu-dējumu.

Kaut arī Rūdolfa Blaumaņa vārds zi-nāms, skolēni rakstnieka daiļradi iepazinu-ši kai daļēji. Vecāko klašu skolēni ir lasījuši ievērojamākās noveles un lugas, bet pār-runas par R. Blaumaņa daiļradi pirms tam noder, lai atcerētos lasīto.

Nākot uz izrādi, skolēniem vairāki pārsteigumi – visvairāk pārsteidza tas, ka

„Nezāle” un pārdomas par to

mākslinieks no ska tāju vidus izvēlējās sev partnerus – citām lomām. Uztraukums visiem – ko darīt jaunajiem ak eriem un - kas zin’, ko vēl mākslinieks izdomā, lai ie-sais tu visus ska tājus!

Līdz ar pēdējiem izrādes vārdiem un aplausiem domas par stāsta varoni neiz-gaist. Pārrunās skolēni izteica prieku par interesanto iestudējumu, vērtēja galvenā varoņa Jāņa rīcību, kurš desmit gadu vecu-

mā sāka strādāt algotu maizes darbu, un arī apkārtējo pieaugušo rīcību. Par neparastā gadījuma cēloņiem skolēni gan nebija aizdomājušies, tāpēc sva-

rīgas pārrunas un jautājums, kāda sais ba virsrakstam „Nezāle” ar saturu. Ieskicējot varbū bu, kāpēc galveno varoni kā jaun-dzimušo atrod grāvī, skolēnu sarunas pie-klust.

Ak era viesošanās skolā ar izrādi par no kumiem, kuri varēja no kt 19. gadsim-tā, paplašināja skolēnu zināšanas vēsturē, literatūrā un arī sociālajās zinībās.

Ilga Bruņeniece

2018. gada 20. NOVEMBRIS 3

Apbrīnas vērtais netālu

„Sporto visa klase” 5. sezonas atklāšana

18. oktobrī Sunākstes pamatskolas 3. – 5. klases skolēni projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros iepazina tuvējo Viesītes novadu.

Vispirms apmeklējām Viesītes novad-pētniecības muzeja „Sēlija” ekspozīciju Paula Stradiņa skolā. Skolēni aplūkoja senus medi-cīnas instrumentus, izstaigāja profesora ka-binetu un uzzināja daudz jauna arī par Veco Stenderu, kura dzīvesgājums nesaraujami sais ts ar Sunāks . Tomēr vislielāko sajūsmu izraisīja atgriešanās skolas solā… Tas nebija pierastais 21. gs. galds un krēsls, bet kār gs agrāko laiku skolas sols, kur jāsēž taisnu mu-guru un nevar šūpo es! Annas Brodeles lite-ratūras klasē skolēni ātri apguva māku raks t ar n un spalvaskātu un ar vislielāko cen- bu izpildīja uzdoto darbu – noraks t kādu

no Vecā Stendera slavenās „Bildu Ābices” pamācošajām divrindēm gan vecajā, gan jau-najā drukā. Skolēni apgalvoja, ka labprāt arī ikdienā raks tu ar spalvaskātu.

Pa ceļam uz muzeja galveno ēku un Mazā Bānīša parku, sasveicinājāmies ar pil-sētas simbolu āzi. Kā zināms, Viesī kādreiz sauca par Āžu miestu.

Lielu nozīmi pilsētas a s bā ir ieņēmis dzelzceļš un vilciens jeb mazais bānī s, kas kādreiz mēroja ceļu no Viesītes līdz pat Ne-retai, kā arī caur Sunāks līdz Daudzevai, bet tagad ir muzeja „Sēlija” lepnums. Netālu no Mazā Bānīša parka, iepre m bijušajai Viesī-tes stacijas ēkai, saglabājies arī Latvijā vienī-gais šaursliežu dzelzceļa posms ar ūdenssūk-ni. Kad sliedes bija izstaigātas, skolēni varēja izpē t arī pašu bānī – lokomo vi un divus vagonus. Bija aizraujoši iejus es mašīnista vai bānīša pasažiera lomā.

Pēc k daudziem atklājumiem svaigs

gaiss bija eši tas, kas nepieciešams, un Viesī-tes Mīles bas saliņā tā bija pārpārēm! Kamēr skolotājas izbaudīja dabas skaistumu, bērni atguva možumu rotaļlaukumā. Izstaigājuši Mīles bas saliņas dabas taku, izpē juši „Ve-selības pēdu”, kur aug vairāk nekā 60 ārst-

niecības augu, apska juši Simtgades Pīlādžu aleju, skolēni ar jauniem iespaidiem un zi-nāšanām atgriezās mājās, zinot, ka apbrīnas

vērtais nemaz nav jāmeklē tālu no mājām. Aija Brūklena,

Sunākstes pamatskolas skolotāja

31. oktobrī „Arēnā Rīga” svinīgi atklāja Latvi-jas Olimpiskās Komitejas programmas „Sporto visa klase” 5. sezonu. Šogad šajā projektā piedalās 7560 dalībnieki, 336 klases, 131 skola un 70 pašvaldības. Pirmo reizi šim projektam pieteicās arī Jaunjelgavas vidusskolas 3. klase kopā ar sporta skolotāju Anitu Jego-rovu un klases audzinātāju Solvitu Vickopu.

Programmā „Sporto visa klase” šajā mācību gadā 3. klašu grupā ir iesais- jušies dalībnieki no 72 klasēm. Šī program-

ma paredz vēl papildus 3 sporta nodarbības nedēļā: vispārējā fi ziskā sagatavo ba, futbo-la iemaņu apguve, sporta nodarbība svaigā gaisā. Tās ir 5 sporta stundas nedēļā, kuru mērķis ir uzlabot skolēnu fi zisko sagatavo bu un izveidot stāju.

Projekta atklāšanas pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Valsts prezidents Rai-monds Vējonis, kurš novēlēja bērniem sadar-bo es komandā un būt draudzīgiem.

3. klases kapteine Linda Briška kopā ar sporta skolotāju Anitu Jegorovu saņēma pre-zidenta pasniegtu programmas piederības zīmi – karogu.

Atklāšanas pasākuma dalībniekiem bija iespēja noska es dažādus paraugdemons-trējumus – talismanu parādi, Green-trial priekšnesumu, ielu vingrotājus, karatē. No-slēgumā bērnus priecēja grupas „Bermudu divstūris” koncerts, kas bērnos izraisīja pa e-

šām lielu prieku un pozi vas emocijas.Jaunjelgavas vidusskolas 3. klases skolē-

ni izlozes veidā ir laimējuši ekipējumu – Nike īso sporta tērpu. Klases vecāki ir iegādājušies vienotu garo sporta tērpu ar skolas emblēmu un skolas nosaukuma uzdruku.

Paldies sporta skolotājai Anitai Jegorovai par iedrošinājumu pieteik es šim projektam. Paldies Jaunjelgavas novada domei par atbal-stu. Mēs, 3. klase un skolotāji, esam pa esi lepni, ka mums ir iespēja pārstāvēt Jaunjelga-vas novadu, turpmāk piedalo es šī projekta rīkotajos pasākumos un sacensībās.

Lai mums visiem izdodas sasniegt izvirzī-tos mērķus un kļūt fi ziski s prākiem un spē-cīgākiem, kā arī bagātākiem savā pieredzē! Tikai kopā sadarbojo es, var gūt pozi vus rezultātus!

Solvita Vickopa, Jaunjelgavas vidusskolas

3. klases audzinātāja

Mazpulku rudens forums Nautrēnos

20. oktobrī 50. Sunākstes mazpul-ka pārstāvji devās uz Latgales mazpulku rudens forumu Rēzeknes novadā Ro-govkā. Tur Nautrēnu vidusskolā norisi-nājās šā gada rudens projektu forums, kura laikā mazpulcēni iepazīs nāja ar savu veikumu gada garumā. Projektu foruma ietvaros no ka mazpulcēnu lauku labumu rdziņš un mazpulcēnu paveikto projektu prezentācijas. Pauls Gasiņš piedalījās rdziņā ar vecāku saimniecībā ražotajiem medus produk- em.

Pasākuma mērķis – novērtēt un sniegt atzinību mazpulcēnu veiktajam darbam individuālo un grupas projektu ietvaros. Forumā piedalās mazpulcēni, kas veiksmīgi izstrādājuši un aizstāvē-juši savus projektus vietējā mazpulka ražas skatē.

Radošajās darbnīcās „Rudens veltes rotās” mazpulcēni no zīlēm un kastaņiem gatavoja rokassprādzes un krelles. Nodarbībās „Lecam pa vecam, lecam pa jaunam” mazpulcēni, iegūs-tot jaunus draugus, sagatavoja nelielas teat-ralizētas ainiņas, ko parādīja noslēgumā. Pēc launaga Nautrēnu mazpulcēni aicināja ciemi-ņus uz burziņu „Jautra dzīve Rogovkā”. No-slēgumā mazpulcēni saņēma atzinības raks-tus par aizstāvētajiem projek em un nelielas dāvanas no Latvijas Mazpulku padomes.

Ma ss Brūklens savā grupā ieguva 1. vietu ar projektu „Netradicionālā zemeņu audzēšana”. Puisis, izmantojot visparastā-kās PVC caurules, izgriežot tajās caurumus, iepildot augsni un zemeņu stādus, izveidoja pavisam neierastu ver kālu augļu dārzu. Ra-

došā ideja zemeņu audzēšanai ka augstu novērtēta.

Viena no vēr bām, ko, šādi darbojo es, iegūst mazpulcēni ir prasmes uzņēmējdar-bībā agrā vecumā. Bieži vien mazpulcēni projektus raksta par dažādām precēm un produk em, kurus ražo vai ražos un vēlāk pārdos.

Paldies par atbalstu puišu vecākiem un Jaunjelgavas novada domei!

Ilona Rauza,50. Sunākstes mazpulka vadītāja

Ma ss Brūklens stāv vidū.

2018. gada 20. NOVEMBRIS4

„Skolas Stiprinieks Latvijai!”

Cimdu darbnīca – 2018

1. novembrī Jaunjelgavas no-vada kultūras namā no ka rakstai-no cimdu adīšanas darbnīca akcijas „Cimdotā Latvija” ietvaros, kurā pa-ma emaņas un dažādus adīšanas „knifus” ierādīja prasmīgās un zino-šās rokdarbnieces Eleonora Pirk ņa un Dina Šutova.

Viņām līdzi bija dažādi rakstai-nie cimdi, kas pārsteidza ar lielo daudzveidī-bu, un e būs redzami izstādē kultūras namā Valsts svētku nedēļā. Cimdu paraugus varēja izvelē es arī no grāmatām un izkopē em materiāliem. Tika atrasts arī Jaunjelgavas cimdu raksts, kurš kalpos par pamatu jau-niem cimdiem.

Pasākums no ka sirsnīgā atmosfērā, un dalībnieces izteica vēlmi turpināt darbo es. Tādēļ jau 13. decembrī, Lūcijas dienā, aici-

nām piedalī es Labes bas eņģeļu darbnīcā, kurā ks iztamborē mazi eņģelīši. Un nā-kamā gada pirmajos mēnešos turpināsim ar jos ņu aušanu un vēl – ļo gribētos sa kt zinošu meistari, kas prot tamborēt smalkos pirkstaiņus, kādus ir valkājušas dāmas Jaun-jelgavā.

Anita OstrovskaImanta Kaziļūna foto

Daugava kā nebeidzams iedvesmas avots visos

gadalaikos

Staburaga saieta nama izstāžu zāle ne-vienu brīdi nepaliek tukša. „Aizkraukles mež-ģīnes” priecēja vietējos un ciemiņus vasarā. Staburaga pagasts arī lepojas ar rokdarbnie-cēm. Ar lielu apbrīnu divus mēnešus vērojām Marijas Tišonokas tamborējumus. Smalkums, elegance, izdoma, veidojot tēlus, pacie ba, kas saskatāma ikvienā darbiņā – gleznā…

Simtgades izstādei Staburaga pārvald-nieces vēlme bija – lie šķās mākslas darbi. Līdz 8. decembrim izstāžu zāli rotās brīnišķī-ga pelēko toņu (ne kai), krāsu saspēle TLMS

„Dubna” (vadītāja Inese Valaine no Līvāniem) austajos lakatos un mākslinieces Ilzes Griezānes glez-nas. Izstādei ļo zīmīgs nosau-kums „Daugav’s abas malas…”

Mākslinieces saviem dar-biem iedvesmu smeļas Daugavas krastos Līvānos. Daugava Ilzei kļu-vusi par daļu no ikdienas. Tā vien šķiet, ka ikviena glezna ir logs, sa-vāds un brīnumains logs māksli-nieces dvēseles mājā. Ska tājiem ir iespēja uzņemt daļiņu no skais-tās Latvijas ainavas. Māksliniece saka: „Daugava ir nebeidzams iedvesmas avots visos gadalai-kos. Tā plūst un mainās ik stundu, katru dienu. Skato es un vērojot ūdeņus, bieži aizdomājos par mir-kli un mūžību, mirkli, kurā viss var mainī es, un mūžību, kad nekas nebeidzas… Un plūdums aiznes prom visas negācijas. Domas aiz-plūst līdzi, un domas atpūšas.”

Ska tāji, kas piedalījās iz-stādes atklāšanā, jutās līdzīgi. Sajūtot līdzīgas dvēseles vibrāci-jas, sajutāmies laimīgi, apgaro . Ineses Sudrabiņas kokles skaņas

kā dzidras rasas lāsītes ritēja telpā pāri skais-tajiem laka em. Priecājāmies par Daudzeses pamatskolas audzēkņu priekšnesumiem, in-teresantajiem jautājumiem. Paldies direkto-ram Valdim Puidam par atsaucību un savu audzēkņu tuvināšanu mākslas pasaulei!

Dalīsimies savos vērojumos, pārdomās, sajūtās, rādot savus darbus un talantus ska- tājiem, mākslas mīļotājiem! Esam lepni par

saviem talan em! Astrīda Mencendorfa,

Staburaga pagasta kultūras dzīves vadītāja

Ik gadu Sunākstes pamatskolā, tuvojo- es Lāčplēša dienai, organizējām sacensības,

lai noteiktu klases s prāko skolēnu. Šogad sakarā ar Latvijas simtgadi nolēmām mazliet mainīt nolikumu un noskaidrot skolas s pri-niekus.

Lai arī sacensību disciplīnas zināmas, šo-reiz spor skajā cīņas sparā bija jaušamas ci-tādas vēsmas. Ikviens vēlējās sevi pierādīt un jauno tulu „Skolas S prinieks Latvijai” iegūt sev. Grupā no sestās līdz devītajai klasei puišu konkurencē 3. vietu izcīnīja Ivo Rumjancevs un Zane Garsila, 2. vietas ieguvēji – Ma ss Ņefedovs un Baiba Priede. Uzvarētājs un tu-la īpašnieks – Aigars Safonovs. Jaunāko klašu skolēnu vidū lielākā konkurence bija eši zē-niem. 3. vietu ieguva Sandijs Aļeiņikovs. God-

pilno 2. vietu izcīnīja Intars Garsils, kai par vienu punktu piekāpjo es uzvarētājam Dže-rodam Ņesterovam. Par vislielāko sensāciju kļuva 4. klases skolniece Dārta Zvirbule, kas bija līdzvēr ga pre niece savām vecāko klašu skolas biedrenēm. Rezultātā eši Dārtai visu meiteņu konkurencē ka piešķirts labākās spor stes tuls. Priecājamies, ka eši jaunā-ko klašu skolēni ir apņēmības pilni cīnī es arī nevienlīdzīgā cīņā. Tieši šis cīņas spars mums cis mantojumā no kareivjiem, kuri nebaidī-

jās cīnī es par mūsu zemi, un kuru nopelnus mēs pieminam, svinot 11. novembra svētkus. Tāpat kā pirms simts gadiem, tā arī šodien – Latvija esam mēs paši!

Skolotājas Vitas Liepiņas teksts un foto

Idejas rodas Radu mājāLīdz ar lielāku labklājību vairāk jādomā arī par tām lietām, kuras izmetam un veido-

jam arvien lielākus atkritumu kalnus.Jaunjelgavas vidusskolas skolēni Radu mājā piedalījās radošajā darbnīcā, kuru vadīja

Kris ne un Ģirts. Gaumīgi iekārtotajā telpā var ieraudzīt radošu un zaļu ska jumu uz sadzīves lietu otro dzīvi. Ievadā kopīga saruna par nevajadzīgajām lietām, ko izmet, par atkritumu šķirošanas nepieciešamību.

Par to, ka izmetamais var būt derīgs un pat pārtapt skaistā, jaunā veidolā, Radu mā-jas ciemiņi pārliecinājās, redzot dažādus interesantus darinājumus visapkārt darbnīcā. Un tad skolēni paši ķērās pie darba: meiteņu grupa veidoja rotaslietas, ci meistaroja k iecienītos sapņu ķērājus, vēl ci – krājkasītes. Noderēja gan audumu atgriezumi, gan

pār kas iesaiņojums. Lielu interesi radīja veco vinila skaņuplašu pārvēršana oriģinālā ce-pumu traukā vai puķu podā, kad dalībnieki paši veidoja vēlamo formu.

Plānotās četras stundas pagāja nemanot, un radošās darbnīcas apmeklētāji devās mājās ar vairākām prak skām dāvanām. Par to paldies Kris nei un Ģirtam, viņiem gan neizsīkstošas idejas, gan materiālu krājumi. Savukārt pusaudžu vēlēšanās vēl apmeklēt Radu māju, lai tur darbotos, ir labākā atzinība vadītāju darbam.

Ilga Bruņeniece

2018. gada 20. NOVEMBRIS 5

Šobrīd esot Latvijas valsts sim-tās gadadienas priekšvakarā, mēs, PII „Vasariņa” kolek vs, atskatā-mies uz paveikto.

Rudenī ka organizēta Tēvu diena, kurā bērni ar tē em pieda-lījās dažādās ak vitātēs – skrēja, līmēja, plēsa.

Neskato es uz vasaras sau-sumu, rudens ražas bija labas, un bērni kopā ar vecākiem veidoja dārzeņu, augļu izstādes laukumiņā pie bērnudārza. Šogad darbos vē-rojām radošumu un iztēli, un tas visus priecēja.

Rudens kā jau rudens – bagāts ne kai ar lapu krāšņumu, bet arī ar rdziņiem. Mūsu bērnudārzā šogad bija rdziņš, uz kuru iera-dās blakus pagasta PII „Čiekuriņš”. Bērniem bija nosacīta naudiņa – viņi varēja gan pārdot, gan nopirkt. Liels paldies vecākiem, kuri atbals- ja savus bērnus! Tirdziņā bija gan ēdamas, gan izgatavotas lietas. Tas mums izdevās, pateico es jums, vecāki!

Tuvojo es Latvijas simtgadei, arī mēs ar bērniem vēlējāmies iz-darīt ko īpašu. Lāčplēša dienai vel- tais skrējiens ar Latvijas karodziņu

no PII līdz pagasta pārvaldes ēkai ir kļuvis par tradīciju. Šogad tas sakrīt ar Mār ņdienas pasākumu bērnu-dārzā.

16. novembrī svinīgi nofor-mētajā PII zālītē svinēsim Latvijas dzimšanas dienu. Gatavojo es

Pateico es Erasmus projek-tam, uz mūsu pirmsskolas izglī bas iestādi no 15. līdz 19. oktobrim pie-redzes apmaiņā ieradās 5 pirmssko-las skolotājas no Burgasas pilsētas Bulgārijā, bērnudārza „Radost”.

Pedagogu mērķis bija iepazī es ar Jaunjelgavas „Atvasī ”, vērot, kas mācību procesā ir kopīgs, kas atšķi-rīgs, kopā ar mums darbojo es, uzkrāt prak sko pieredzi, lai jaunās idejas varētu īstenot arī savā iestā-dē. Metodiķe Ināra ciemiņus iepa-zīs nāja ar pirmsskolas izglī bas sistēmu Latvijā un mūsu iestādes pedagoģiskā procesa organizāciju. Ciemiņi paviesojās visās grupās, kurās skolotājas kopā ar bērniem rādīja savu pieredzi un aicināja arī darbo es līdzi. Visjaunāko bērnu grupiņā „Lapiņas” ārzemju kolēģes apsveicinājās ar mazuļiem, skolo-tāju Ligitu un iepazinās ar bērnu adaptāciju bērnudārzā. „Ābolīši” skolotājas Egitas vadībā ciemiņiem par prieku rotaļājās ar kastaņiem un krāsainām koku lapām. „Kastanīšu” grupa ar skolotāju Lindu viesiem rādīja, kā var zīmēt miltos, mannā, putraimos un salikt tajos no zīlēm vārpu. Ciemiņi sajūsminājās par „Rieks ņu” veiklajiem roku un kāju pirks em, izpildot vingrojumus ar avīzēm sporta skolotājas Solvitas vadībā. Kopā ar skolotāju Esteri bēr-nu pirks ņi no krāsainas sāls mīklas veidoja cienastu lellēm, bet citā pēcpusdienā kopā ar viesiem gāja latviešu tautas rotaļās. „Pīlādzīši” skolotājas Leldes virsvadībā veido-ja „īs latviskus” pīrāgus no rauga mīklas un aicināja to darīt arī vie-siem. „Zīļuka” bērni skolotāju Initas un Aigas pārraudzībā rādīja, kā var izrotāt saktu ar dažādiem graudiem. Ciemiņi ka ves uz bērnudārza „Senču istabu”, kur iepazīs nās ar maizes tapšanas procesu sendie-nās. Bija arī prak skie semināri par konkrētām tēmām. Skolotāja Solvi-ta viesiem stās ja un rādīja dažādas

metodes, tehnikas un materiālus, kurus var pielietot nodarbībās. Bulgāru kolēģes arī pašas izveidoja darbus, izmantojot ūdenskrāsas, tušu un dabas materiālus. Skolotā-ja Valija iepazīs nāja ar dabas vi-des estē kas metodēm, kuras var izmantot darbā ar bērniem. Prak- ski darbojo es, ciemiņi uzzināja,

kas ir smilšu un graudu spēles, kā arī viņām bija iespēja pašām radīt gleznas, izmantojot krāsainās smil- s. Savukārt skolotāja Inese stās- ja par dejas mākslu un kopā ar

„Rieks ņa” audzēkņiem iemācīja ciemiņiem dejot „Sudmaliņas”. Mū-zikas skolotāja Daiga visas nedēļas garumā rūpējās par dziesmām un dejām, rādīja 2 rotaļnodarbības un kopēju koncertu, kur uzstājās bērni no visām grupām, kā arī dalījās ar savu pieredzi mūzikas jomā (dzie-dāšana, mūzikas klausīšanās, ritma a s šana, instrumentu spēle…) un teātra mākslā. Grupa „Zīļuks” rādī-ja uzvedumu „Pelīšu draiskā diena”. Pēc tam pedagogi lika ciemiņiem ie-klausī es skaņu teātrī un vēlreiz to parādīt arī pašiem.

Noslēgumā skolotājas no Bul-gārijas dalījās ar mums arī ar savu darba pieredzi, pastāstot, kāda ir iz-glī bas sistēma Bulgārijā vispār un eši viņu pirmsskolas iestādē.

Prieks un gandarījums par to, ka spraigā darba nedēļa mūsu bērnudārzā ciemiņiem ļo , ļo pa ka. Viņas bija sajūsminātas par iegūtajām jaunajām atziņām un idejām, par pozi vajām emocijām un sirsnīgo uzņemšanu. Savukārt mēs ciemiņiem sakām paldies par atvestajām dāvanām katram bēr-nudārza bērnam un darbiniekam, kā arī par uzaicinājumu apciemot bērnudārzu „Radost” Bulgārijā. Milzīgs paldies visiem „Atvasīte” darbiniekiem par ieguldīto darbu, lai šī nedēļa izdotos veiksmīga!

Valija Daudze, PII skolotāja

Saules pielie , esam iegājuši rudens taisnē, kad mūsu vals j spē-ku un gaismu dod svecīšu aizdegtās liesmas. Ar sirds un rakstaino cim-du siltumu sagaidām mūsu Latvijas simtgadi.

Seces mazie dziedātāji Labo darbu nedēļas ietvaros centās sa-sildīt sirdis Skrīveru Sociālās aprū-pes centra „Ziedugravas” ļaudīm. Popgrupa „Saulstariņi” vadītājas Jolantas Puķītes vadībā izveidojuši sirsnīgu, gaišu programmu ar bēr-nu dziesmām par rudens tema ku. Koncertu ļo skais , izjus režisēja un vadīja pa skolotāja. Koncerta noslēgumā bērni sū ja sveicienus Latvijai ar karodziņu mājieniem un dziesmu „Daudz laimes, Latvija”!

Bērni ļo lielu paldies saka par sirsnīgo uzņemšanu un sarūpēta-

Saulstariņi rudenī

jiem gardumiņiem. Mājupceļš veda cauri Skrīveru dabas parkam, kur iemūžinājām skaisto rudenīgo lapu

Rudens darbiņiBulgāru ciemiņi „Atvasītē”

zeltu un mazo Saulstariņu smaidus. A. Mencendorfa,

Seces kultūras nama vadītāja

Pieliec delnu pie acīm un ska es:līdz pat pēdējam olim viss tavs.neatdod, dzirdi, neatdodmazo Latviju – lielākas nav.

(L. Briedis)

Novembrī, kad Latvijā atzīmē-jam Lāčplēša dienu un svinam Lat-vijas simtgadi, arī Jaunjelgavas pil-sētas bibliotēkā ir svētku noskaņa, ko papildina izstādes.

Šomēnes savus apmeklētājus priecējam ar Sabīnes Ķiķaukas adī-jumu un tamborējumu izstādi, kurā apskatāmi plecu laka , šalles, ze-ķes, tau skie dūraiņi u.c.

Arī šogad jaunjelgavie s Edijs

Izstādes Jaunjelgavas bibliotēkā

šai dienai, grupiņā „Taurenī s” būs bērnu mīļāko grāmatu izstā-de. Grupiņa „Bi te” rudenī, ejot pastaigās, apska ja Seces pagasta centra skaistākās vietas. Bet kopā ar vecākiem bērni apska ja vietas,

kas ir tālāk no centra. Tas viss ir ie-mūžināts fotogrāfi jās, kas ir pamats nelielai foto izstādei, kas būs mūsu bērnu vel jums Latvijas simtgadei.

Elita Stugle,PII „Vasariņa” skolotāja

Bergs mūs pārsteidz ar saviem ra-došajiem darbiem, kas darinā no dažādiem materiāliem.

Par godu svētkiem Ilona Nā-burga pagatavojusi interesantu svečturi un piespraudes ar Latvijas simboliku.

Kur gan citur, ja ne bibliotēkā vienkopus atrast k daudz grāmatu par mūsu mīļo Latviju, un neaizmir-sīsim arī novembra jubilāru Ojāru Vācie (85). Tāpēc, svinot svētkus, esam sarūpējušas grāmatu izstādi. Laipni aicinā !

Aina StrazdiņaVitas Taškauas foto

2018. gada 20. NOVEMBRIS6Ieskats vēsturē – Dziesmu svētki Staburagā

Realizējot „Latvijas Valsts mežu” un Valsts kultūrkapitāla fonda atbals to Zemgales kultūras programmas projektu „Jēkabpils apriņķa pagastu un pilsētu vietējo Dziesmu svētku apzināšana, pē ša-na un popularizēšana”, ir apkopo arī pē jumu rezultā par dziesmu svētkiem Staburagā laika periodā līdz 1940. gadam.

Skaistākas Dziesmu svētku vie-tas nav visā tālā novadā, nav pat visā Latvijā. Daudz dziesmām ap-dziedāts Staburags daudz teiksmām apvīts, daudz latvju tautas domu pie sevis sais jis. Nav brīnums, ka tādēļ Staburags, Liepavota ielejā bija kļuvis par gadskārtēju tautas svētku vietu. Vienpadsmit novada Dziesmu svētku dienas ir viens no lielākajiem novadu Dziesmu svētku skaitļiem, ja ne pats lielākais, arī svētku apmeklētāju skaits paras sniedzās tūkstošos.

Staburaga Dziesmu svētku virknē nav ieskai mazāku apmē-ru kopkoncer , kuros piedalījušies kai daži tuvākās apkārtnes kori.

„Kad tautas dziesmotā dvēsele runā, piekrastes sirmie ozoli paliek klusi, klusākas paliek Staburaga raudas. No Daugavas dzelmes se-nie tautas varoņu gari kāpj klausī- es atkal brīvās latvju tautas dzies-

mās.” (citāts no periodikas)Liela nozīme Dziesmu svētku

tradīciju izveidošanā Staburagā ir Sēlpils dziesmu draudzēm, Latvijas Kultūras Veicināšanas biedrības „Staburags” (diriģents J.Apsalons), biedrības „Raiņa klubs” Sēlpils nodaļas (diriģents K.Grosbergs) un Latvijas Jaunatnes Savienības Sēlpils organizācijas (diriģents J.Miezī s) koriem.

1923. gada 24. jūnijā pie Sta-buraga no ka Sēlpils apvienoto koru koncerts vietējo diriģentu va-dībā, piedalījās apmēram 120 dzie-dātāji. Uz koncertu bija ieradušies dziesmu klausītāji no diezgan pla-šas apkārtnes.

1924. gada 24. jūnijā Jēkab-pils un apkārtnes 16 kori, ap 600 dziedātāju sarīkoja savus pirmos Dziesmu svētkus pie Staburaga. Kā virsdiriģents ka pieaicināts Teo-dors Reiters, kura vadībā svētkos uzstājās Biržu, Dignājas, Zasas, Su-nākstes, Jēkabpils, Krustpils un 3 vietējie kori. Svētkus atklāja Rīcības komitejas pr-js J.Arnis, apsveikuma runu teica Izglī bas ministrijas pār-stāvis P.Ozoliņš, apriņķa pašvaldību likvidācijas valdes pr-js E. Ziemelis un no kareivju puses S. Duks. Svēt-ku programmā ka izpildītas vairāk kā 15 dziesmas, kori dziedāja ar lie-lu aizrau bu, klausītājiem gāja ļo pie sirds.

Jēkabpils un apkārtnes otrie Dziesmu svētki pie Staburaga no -ka 1925.gada 24.jūnijā. Šos svētkus tāpat, kā arī nākamos divus rīko-ja Jēkabpils un apkārtnes novada koru pārstāvji. Otrajos svētkos pie-dalījās Jēkabpils Izglī bas biedrī-bas, Jēkabpils Valsts vidusskolas, Krustpils Lauksaimniecības bied-rības, Sunākstes Saviesīgās biedrī-bas, Latvijas Jaunatnes Savienības (LJS) Sēlpils organizācijas, Raiņa

ZEMGALESPLĀNOŠANAS REĢIONS

koncerts, kurā piedalījās vietējie Sēlpils kori diriģenta, komponista Pētera Barisona vadībā.

Cetur e Jēkabpils un apkārtnes Dziesmu un Mūzikas svētki no ka 1931. gada 24. jūnijā. Šoreiz mūzi-ka bija pirmajā vietā, apvienoto or-ķestru sastāvā bija jau 12 orķestri ar apmēram 120 mūziķiem P. Viduleja vadībā, ar solo dziesmām uzstājās operdziedātājs Ādolfs Kak ņš. Kā viesis šajos svētkos bija ieradies Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, kurš tad arī teica atklāšanas runu.

30. augustā šajā pašā gadā no ka vēl viens dziesmu kopkon-certs, kuru rīkoja Sunākstes Savie-sīgā biedrība, LKV biedrības nodaļa „Staburags”, LJS biedrības Sēlpils organizācija un Sēlpils dziedāšanas biedrība. Kori izpildīja 10 dziesmas komponista P. Barisona vadībā.

Šā paša gada nogalē Jēkabpils Izglī bas biedrība kopā ar citām Augšzemgales kultūras biedrībām stājās pie jaunas savienības dibi-nāšanas – Skaņu Mākslas savienī-bas „Staburags”, tāds nosaukums dots tāpēc, ka visi lielākie novada Dziesmu un Mūzikas svētki ir no -kuši Jāņu dienā pie Staburaga. Par Skaņu Mākslas savienības valdes priekšsēdētāju ievēlēja Jēkabpils vi-dusskolas direktoru K.Lambertu.

Piektos Dziesmu un Mūzikas svētkus pie Staburaga 1932. gadā, kā arī visus turpmākos svētkus līdz pat vienpadsmitajiem nu jau rīko-ja jaundibinātā organizācija Ska-ņu Mākslas savienība „Staburags”. Svētki no ka kā ierasts Jāņu dienā, atklāšanas runu teica K.Lamberts, apsveikuma runu teica Izglī bas ministrs A.Ķēniņš. Dziesmu svēt-kos piedalījās Ābeļu Jaunatnes Kultūras b-bas (diriģents J.Kalniņš), Biržu Izglī bas b-bas (B.Kiops), Bir-žu-Muižgala pamatskolas pieaugu-šo (E.Āboliņš), Jēkabpils Izglī bas b-bas (P.Lapsiņš), Jēkabpils Valsts vidusskolas (P.Vidulejs), Jaunjelga-vas Sadraudzīgās b-bas (K.Kak ņš), Jaunjelgavas Amatnieku b-bas (E.Dālmanis), Krustpils un apkārt-nes Kultūras b-bas (P.Vidulejs), LKV b-bas „Staburags” nodaļas (J.Apsalons), LKV b-bas Salaspils nodaļas (Draudavie s), LKV b-bas Kroņa-Susējas nodaļas (J.Bičolis), LJS Sēlpils organizācijas (J.Miezī s), LJS Saukas nodaļas (J.Švalkovskis), Sēlpils Dziedāšanas b-bas „Lira” (K.Grosbergs), Sunākstes Saviesīgās b-bas (A.Briedis), Seces dziedātāju (P.Kalniņš), Mežmuižas Dziedāšanas b-bas „Vaga” (Bikaunieks), Viesītes Izglī bas b-bas „Ausma” (V.Krēlis), Vietalvas Labdarības biedrības (K.Gailī s), Kokneses Kultūras b-bas (K. Mar novskis) un Stukmaņu Kultūras b-bas (J.Skudra) kori, kopā ap 750 dziedātāju virsdiriģenta T. Reitera, kā arī 8 pūtēju orķestri ar apmēram 100 mūziķiem diriģenta P.Viduleja vadībā.

1933. gada 24. jūnijā pie Sta-buraga no ka Skaņu Mākslas savie-nības „Staburags” rīko e jau ses e Dziesmu un Mūzikas svētki Vīgantē, kuros piedalījās 22 kori ar apmēram 600 dziedātājiem un 7 pūtēju or-ķestri ar 70 mūziķiem virsdiriģentu

kluba Sēlpils nodaļas, Latvijas Kul-tūras Veicināšanas (LKV) biedrības „Staburags”, LKV biedrības Pļaviņu nodaļas, Stukmaņu Kultūras bied-rības, Kokneses Kultūras biedrības, Viskaļu Kultūras biedrības, apvie-no Skrīveru LJS organizācijas un

LKV biedrības Skrīveru nodaļas, Jaunjelgavas Sadraudzīgās biedrī-bas, LKV biedrības Ogres nodaļas, LJS Ikšķiles organizācijas, biedrības „Raiņa klubs” Ikšķiles–Juglas noda-ļas un Cesvaines dziedātāju 18 kori ar 565 dalībniekiem, virsdiriģenta,

komponista Alfrēda Kalniņa vadībā. Par svētku muzikālo daļu rūpējās Latgales Ar lērijas pulka orķestris.

Nākamo dziesmu kopkoncertu 1927. gada Jāņu dienā, kas jau kļu-va par tradīciju, pie Staburaga sarī-koja vietējie 3 Sēlpils un Sunākstes Saviesīgās biedrības kori vietējo di-riģentu vadībā. Svētki, kaut nelieli, tomēr guva diezgan labus panāku-mus un izpelnījās klausītāju atzinī-bu.

Arī 1928. gadā Jāņu dienā ka rīkota Dziesmu diena Vīgantē, kurā piedalījās daži apkārtnes kori diri-ģenta K. Mar novska vadībā.

1929. gada 23. jūnijā (vienīgā reize, kad Dziesmu svētki no ka Līgo vakarā) Jēkabpils un apkārtnes kori sarīkoja savus trešos Dziesmu un Mūzikas svētkus. Trešie Dzies-mu svētki pie Staburaga ir uzska-tāmi par lielākajiem sava mēroga dēļ, pasākumā piedalījās 34 kori ar apmēram 1100 dziedātājiem un pirmo reizi piedalījās apvienoto pūtēju orķestris – 8 pūtēju orķestri ar apmēram 100 mūziķiem. Kā virs-diriģents šajos svētkos un arī visos turpmākajos Staburaga Dziesmu svētkos ka atkal pieaicināts Teo-dors Reiters, apvienotos pūtēju orķestrus vadīja diriģents Pēteris Vidulejs. Svētkus atklāja Jēkabpils vidusskolas direktors K.Lamberts, uzrunas runu teica Sa ksmes mi-nistrs Fr.Ozoliņš.

1930. gada 24. jūnijā Vīgantē no ka mazāka mēroga koru kop-

III Jēkabpils un apkārtnes Dziesmu svētki Vīgantē 1929. gada 23. jūnijā.Uzrunu saka Jēkabpils Valsts vidusskolas direktors K. Lamberts

Sēlpils koru kopkoncerts Vīgantē 1930. gada 24. jūnijā.Pirmajā rindā vidū P. Barisons, aiz viņa J. Miezī s un K. Grosbergs.

III Dziesmu svētkos Staburagā 1929. gada 23. jūnijā. Virsdiriģents T. Reiters ar dziedātājām.

VI Dziesmu svētkos Staburagā, apvieno e pūtēju orķestri diriģenta P. Viduleja vadībā

2018. gada 20. NOVEMBRIS 7

T. Reitera un P. Viduleja vadībā.Sep e Dziesmu svētki Stabu-

ragā no ka 1934. gadā, kā ierasts Jāņu dienā. Šajos svētkos piedalījās 26 kori ar apmēram 850 dziedātā-jiem virsdiriģenta T.Reitera vadībā, kā arī Vidzemes kājnieku pulka or-ķestris kapelmeistara Skujiņa va-dībā. Atklāšanas runu teica Skaņu Mākslas savienības „Staburags” priekšsēdētājs K.Lamberts, kā viesis piedalījās un apsveikuma runu tei-ca Izglī bas ministrs J.Adamovičs.

Arī nākamajā – 1935. gadā, 24. jūnijā no ka Dziesmu svētki Stabu-ragā, nu jau asto e. Svētkus atklāja

Skaņu Mākslas savienības „Stabu-rags” priekšsēdētājs K.Lamberts, kā viesis bija uzaicināts un apsveikuma runu teica prof. E.Blesse. Svētkos piedalījās dziedātāji no Jēkabpils, Krustpils, Viesītes, Neretas, Saukas un Sēlpils, kopā 22 kori ar 700 dzie-dātājiem.

1936. gada 24. jūnijā Staburagā pie Liepavota no ka devī e Dzies-mu svētki, kuri bija kā vienmēr labi pārstāvē – 18 kori ar apmēram 700 dziedātājiem virsdiriģenta T.Reitera vadībā un Vidzemes Kājnieku pulka orķestris kapelmeistara Skujiņa va-dībā. Atsevišķas dziesmas izpildīja

soliste Konstance Bērziņa. Svētkus ievadīja K.Lamberts, atklāšanas runu teica Meža departamenta di-rektors K.Birnbaums.

Desmi e pēc kārtas Dziesmu svētki Staburagā no ka 1937. gada 24. jūnijā. Svētkus pēdējo reizi rīko-ja Skaņu Mākslas savienība „Stabu-rags”, atklāšanas runu teica savie-nības priekšsēdētājs K.Lamberts. Piedalījās 22 kori ar apmēram 800 dziedātājiem, Aizputes Kājnieku pulka orķestris kapelmeistara Balo-ža vadībā, soliste K.Bērziņa.

1938. gadā, sakarā ar liela-jiem vispārējiem Dziesmu svēt-

kiem Rīgā kā ierasts, pēc tradīcijas Jāņos Dziesmu svētki Staburagā neno ka, bet 15. augustā Sēlpils Lauksaimniecības biedrība kopā ar Sēlpils Dziedāšanas biedrību rīkoja vispārējo Dziesmu svētku atskaņas. Svētkos piedalījās vien 6 kori vie-tējo diriģentu vadībā, atklāšanas runu teica Sabiedrisko lietu minis-trijas pārstāvis E.Lauva.

Pēdējie Dziesmu svētki starp-karu periodā Staburagā, pēc kārtas vienpadsmi e, no ka 1939. gada 24. jūnijā. Nu jau svētku rīkošanu bija pārņēmis 4. Jēkabpils aizsar-gu pulks, Skaņu Mākslas savienība

„Staburags” savu darbību bija bei-gusi. Svētkus atklāja 4. Jēkabpils aizsargu pulka komandieris Kursī s, uzrunu teica Sabiedrisko lietu mi-nistrijas pārstāvis J.Labsvīrs. Svēt-ki kā vienmēr bija labi apmeklē , piedalījās 22 kori ar apmēram 700 dziedātājiem. Par mūziku gādāja orķestris kapelmeistara Karabano-va vadībā, arī uzstājās 4.Jēkabpils aizsargu pulka vīru dubultkvar-tets diriģenta P.Pakalna vadībā, kā arī solo dziesmas izpildīja soliste K.Bērziņa.

Dziesmu svētku tradīcija pie Staburaga izaudzināja spēcīgus ko-rus un ļo atsaucīgus klausītājus. Pie visa šī apraks tā varu vēl minēt to, ka pēc Dziesmu svētkiem Stabu-

ragā daudzas reizes no ka svētku atskaņu koncer Koknesē, Skrīve-ros, Krustpilī, Biržos, Neretā, Zasā, Vīpē un Viesītē.

„Ar dziesmām esam līdumus līduši, ar dziesmām esam tumša-jiem vergu laikiem izgājuši cauri, ar dziesmām esam cīņā gājuši un ie-karojuši sev brīvību – ar dziesmām veidosim arī savu jauno kultūru.” (citāts no periodikas)

Edgars Bindemanis,projekta vadītājs

VI Dziesmu svētku kopmēģinājums Staburagā 1933. gada 23. jūnijā. Diriģents T. Reiters.

VIII Dziesmu svētkos Staburagā 1935. gada 24. jūnijā. Viesītes koris, labajā pusē uz zemes,ar por eli diriģents V. Krēlis.

LJS Sēlpils nodaļas koris, vidū diriģents J. Miezī s.

X Dziesmu svētkos Staburagā 1937. gada 24. jūnijā. Vidū virsdiriģents T. Reiters, pa kreisi no viņa P. Pakalns.

I Jēkabpils un apkārtnes Dziesmu svētki Staburagā. No kreisās uz soliņa: J. Apsalons, P. Barisons, J. Miezī s, K. Grosbergs, Virsdiriģents T. Reiters, Millers, B. Kiops, J. Sineps. Uz zemes: S. Duks, Klucis.

IX Dziesmu Svētku kopmēģinājums Staburagā, diriģents T. Reiters.

2018. gada 20. NOVEMBRIS8

JAUNJELGAVAS NOVADA DOMES INFORMATĪVS

IZDEVUMSbezmaksas

Informa vo izdevumu veido:Ilga Bruņeniece (Jaunjelgava, ilgabr@inbox.lv, tālr. 65133695), Valija Lucāne un Ruta Jankovska (Daudzese), Rea Vovere (Sērene), Ināra Borovska (Sece), Iveta Ločmele (Staburags), Ināra Vītola (Sunākste).Par rakstu saturu un faktu precizitā atbild rakstu autori.Iznāk reizi mēnesī. Tirāža 1500 eks. Iespiests SIA “Erante”, t. 64860983

Lūdzu rakstus avīzei iesū t līdz katra mēneša 5. datumam.

Ilga Bruņeniece

Jaunjelgavas novada kultūras namā

No 12. līdz 20. novembrim 1. stāva foajē izstāde „Cimdotā Lat-vija”, ar rakstainiem cimdiem, kurus darinājuši novadnieki

24. novembrī plkst. 13:00 Jaunjelgavas novada senioru at-pūtas vakars „Simts gadus lapas ir dzītas”. Piedalās kultūras nama se-nioru dāmu deju kolek vs „Vīzija” un vokālais ansamblis. Balle kopā ar mūziķi Ziedoni Vildi. Ieeja brīva

26. novembrī plkst. 13:00 spēlfi ma „Tēvs nakts” Jaunjelgavas vidusskolā. Stāsts par Žani Lipki un viņa ģimeni, kas Otrā pasaules kara laikā no nāves izglāba vairāk nekā 50 ebrejus. Režisors Dāvis Sīmanis. Lomās: Artūrs Skras ņš (Žanis Lip-ke), Ilze Blauberga (Johanna Lipke), Ma ss Kipļuks, Mihails Karasikovs, Milena Gulbe, Toms Treinis, Steff en Scheumann

30. novembrī plkst. 19:00 Annas Vidulejas spēlfi lma „Homo Novus”. „Homo Novus” ir roman sku intrigu un pārpratumu komēdija, kuras pamatā ir Anš-lava Eglīša romāns ar tādu pašu nosaukumu. Filma vēs par jaunu un nabadzīgu, bet ambiciozu pro-vinces mākslinieku Juri Upenāju, kas no laukiem ierodas Rīgā, lai iekarotu vietu mākslas pasaulē.Lomās: Igors Šelegovskis, Kris -ne Krūze, Kaspars Zno ņš, Andris Keišs, Kaspars Zvīgulis, Aurēlija Anužīte-Lauciņa, Agnese Cīrule, Vilis Daudziņš, Guna Zariņa, Baiba Broka, Gundars Āboliņš, Intars Bu-sulis, Kaspars Kambala un ci . Ieeja 2,00 eiro

Visu mēnesi Aizkraukles Māks-las skolas audzēkņu darbu izstāde „Ceļā uz svētkiem”– dažādu Latvi-jas novadu tautastērpu gleznojumi, kas tapuši uz Daugavas nogludinā- em un izskalo em koka dēļiem

2. decembrī plkst. 16:00 Vec-pilsētas laukumā Ziemassvētku egles iedegšanas brīnumbrīdis. No 15:00 pasākums ar radošām darb-nīcām, rūķiem un Ziemassvētku vecī

8. decembrī plkst. 19:00 vidē-jās paaudzes deju kolek vu sadan-cis „Atvars un draugi”. Ieeja brīva

13. decembrī plkst. 17:00 „Labes bas eņģelīšu darināšanas darbnīca” kopā ar Dinu Šutovu. Līdzi jāņem īrisa dzija un tambor-adatas. Rakstu paraugi un silta tēja labsajūtai

16. decembrī plkst. 16:00 Ziemassvētku laika koncerts un labdarības akcija – piedalās kultū-ras nama popgrupa „Fridrihštate”, popgrupa „Unikumi” un vokālā grupa „Tikai Tā” no Aizkraukles

No plkst. 14:00 Ziemassvētku rdziņš, Labo sajūtu kafejnīca un

radošās darbnīcas, kā arī ziedoju-mu nodošana*

*Aicinām ziedot bērnu grāma-tas, rotaļlietas, saldumus un citas noderīgas lietas, lai iepriecinātu mūsu novadā dzīvojošo trūcīgo bērnu sirsniņas

23. decembrī plkst. 16:00 Jaunjelgavas novada kultūras nama

bērnu deju kolek vu „Kodoliņš” Ziemassvētku koncerts „Tici brīnu-mam!” Ieeja brīva

31. decembrī no plkst. 23:30 Vecpilsētas laukumā ks pārraidī-tas valsts vadītāju svētku uzrunas

pusnak novada domes priekš-sēdētāja uzruna un svētkus salūts

plkst. 00:30 Jaungada balle. Spēlē grupa „Sikspārnis”. Lūdzam galdiņus rezervēt iepriekš. Ieeja 2,00 eiro

Der zināt:1. decembrī deju kolek vs „Ko-

doliņš” piedalās koncertā Koknesē7. decembrī vokālais ansamblis

piedalās koncertā Sunākstē27. decembrī popgrupa „Frid-

rihštate” piedalās Ziemassvētku Labdarības koncertā Aizkrauklē

Daudzevā25. novembrī plkst. 12:00

saieta namā Kūku pagasta teātra draugu kopas „Patapa” izrāde E. Sniedze „Tie paši oši”. Režisore Aija Rancova

1. decembrī no plkst. 12:00 līdz 17:00 saieta namā Adventes vainagu un Ziemassvētku kompo-zīciju izstāde. Ja vēla es ar saviem darbiņiem piedalī es izstādē, lū-gums pieteik es līdz 30. novem-brim pa tālr. 26495467

8. decembrī plkst. 16:00 sa-ieta namā TV šova „X Faktors” 2. sezonas fi nālistes Līgas Rīderes Zie-massvētku dziesmu koncerts. Ieeja – bez maksas! Pēc koncerta kopīga lielās egles iedegšana pie centra dīķa.

14. decembrī – kino piektdie-na! Plkst. 16:00 saieta namā ani-māciju fi lma lieliem un maziem „Saule brauca debesīs”. Ieeja 1,00 eiro

Plkst. 19:00 dokumentālā fi l-ma „Lustrum”. Ieeja 2,00 eiro

15. decembrī plkst. 12:00 saie-ta namā grāmatas „Daudzeses pa-gasta vēstures mirkļi” atvēršanas pasākums

22. decembrī plkst. 12:00 sa-ieta namā Pasākums jaundzimuša-jiem daudzesiešiem „Ziemassvēt-ku brīnums”.

23. decembrī plkst. 14:30 saie-ta namā Svētku eglīte bērniem

Ama ermākslas kolek vu ak- vitātes

7. decembrī Daudzevas saieta nama ama ermākslas kolek vu piedalīšanās pašdarbnieku pasāku-mā Sunākstē

Sērenē25. novembrī plkst. 14:30 tau-

tas namā Kūku pagasta teātra drau-gu kopas „Patapa” izrāde E.Sniedze „Tie paši oši”. Režisore Aija Ranco-va

No 27. novembra līdz 7. jan-vārim bibliotēkā Skrīveru gleznoša-nas studijas „Smalkais s ls” gleznu izstāde

15. decembrī plkst. 16:00 spor-ta centrā danči kopā ar folkloras kapellu „Karikste”, pēc tam Svētku egles iedegšana pagasta centrā

23. decembrī plkst. 17:30 tau-tas namā Bērniem kšanās ar Zie-massvētku vecī pie eglītes

Ama ermākslas kolek vu ak- vitātes:

7. decembrī Sērenes vokālā ansambļa piedalīšanās pašdarb-nieku pasākumā Sunākstē

Secē30. novembrī brauciens uz iz-

rādi „NePareizie Dziesmusvētki” Krustpils kultūras namā. Biļešu ce

1. decembrī plkst. 18:00 Sta-buraga ama erteātra „Pirmā prog-noze” izrāde K. Štrāle-Dreika „Kā ziemeļmeitas brauca puisi lūko- es”

4. decembrī plkst. 11:00 Ra-došā darbnīca Daces Lāces vadībā „Ziemassvētku brīnumi”

7. decembrī plkst. 14:30 PII „Vasariņa” un popgrupas „Saulsta-riņi” pasākums „Eglīt, iededzies”

7. decembrī ama ermākslas kolek vu piedalīšanās pašdarbnie-ku atpūtas vakarā Sunākstē „Kopā sanākam un…”

8. decembrī plkst. 12:00 simt-gades fi lma „Homo Novus”, ieeja 2,00 eiro

21. decembrī Ziemassvētku egles pasākums Seces pamatskolā

26. decembrī plkst. 11:00 eg-lītes pasākums Seces un Staburaga pagasta pirmskolas bērniem

27. decembrī plkst. 13:00 eglī-tes pasākums Seces pagasta senio-riem un cilvēkiem ar īpašām vaja-dzībām „Miers sirds vidiņā staigā”

29. decembrī plkst. 22:00 Vec-gada masku balle kopā ar grupu „Kris ne un Alvis”. Ieeja 4,00 eiro. Kvalita vām maskām ieeja brīva

Līdz 7. decembrim var pieteikt biļetes uz nacionālā teātra izrā-dēm 4. janvārī plkst. 19:00 „Man 30 gadi” un 26. janvārī plkst. 19:00 „Arī vaļiem ir bail”. Biļešu cenas 9, 10, 12, 15, 18 eiro. Tel. 26397320, Astrīda

Staburagā

Līdz 8. decembrim izstāžu zālē skatāma Ilzes Griezānes gleznas „Daugavas abas malas” un TLMS „Dubna” austo lakatu izstāde

29. novembrī plkst. 19:00 reģionālajai skatei izvirzītā Seces ama erteātra „Dūdenīši” Andra Niedzviedža izrāde „Labi iet”

30. novembrī brauciens uz te-ātra izrādi „NePareizie Dziesmus-vētki” Krustpils kultūras namā. Bi-ļešu cenas 10,00 un 12,00 eiro

7. decembrī Staburaga ama- ermākslas kolek vu piedalīšanās

pašdarbnieku atpūtas pasākumā „Kopā sanākam un …” Sunākstē

8. decembrī plkst. 15:00 Zie-massvētku egles iedegšanas pa-sākums. Latvijas simtgades fi lmas „Homo Novus” seanss. Ieeja 2,00 eiro

30. decembrī plkst. 16:00 jauktā kora „Vīgante” un Staburaga ama ermākslas kolek vu koncerts „Prieks ir atnācis” un atpūtas va-kars pie eglītes

Līdz 7. decembrim var pie-teikt biļetes uz Nacionālā teātra izrādēm 4. janvārī plkst. 19:00 „Man 30 gadi” un 26. janvārī plkst. 19:00 „Arī vaļiem ir bail”.

PATEICĪBAIzsakām pateicību Judītei

Ledvigai par labes bu, atsau-cību un palīdzību. Es, Tatjana Galvanauska, izsaku lielu pal-dies par man sniegto palīdzību grūtā brīdī, kad palīdzēja kt pāri lielajām bēdām, izvilka no mājās, lai būtu cilvēkos. Pal-dies par iespēju aiziet un veikt visādus darbiņus un sagādāt ci em arī prieku!

Paldies par ekskursijām, kurās esam braukušas, jo pa-šas par saviem līdzekļiem ne-būtu varējušas aizbraukt! Mēs esam ļo , ļo pateicīgas par to, ka viņa mūs pacieš ar visiem mūsu dažādajiem raksturiem un uzska em.

Tatjana Galvanauska, Anna Virsta

Biļešu cenas 9, 10, 12, 15, 18 eiro. Tel. 26397320, Astrīda

Sunākstē7. decembrī plkst. 20:00 sa-

ieta namā atpūtas vakars „Kopā sanākam un...” Pasākuma ieskaņā pašdarbības kolek vu sveiciens.Par deju mūziku gādās grupas: Ciemupes – „Rabarberi”. Aizkr-aukles interešu izglī bas centra VIA un Sunākstes „Laimīgs Gadī-jums”

Par saziedotajiem līdzekļiem otrā ekskursijaSpītējot lietum, mūsu novada iedzīvotāji ar īpašajām vajadzībām

par saziedotajiem līdzekļiem devās ekskursijā uz Klaipēdu. Ekskursijas dalībnieki Seces, Jaunjelgavas, Sērenes, Daudzevas un

Sunākstes iedzīvotāji. Šoreiz ceļš bija tāls un nogurdinošs. Klaipēdā apmeklējām Jūras muzeju, kur skais peldēja dažāda lieluma zivis, ie-raudzījām arī ūdens iemītniekus. Otrs, ko apmeklējām, bija Delfi nārijs, kur dresē e del ni rādīja dažādus trikus. Delfi nārijs un Jūras muzejs atrodas uz salas – Kuršu Kāpās, lai tur nokļūtu, bija jāpārceļas ar kravas lielo prāmi, kurš 20 minūtēs no sauszemes pārveda uz salu, šis brau-ciens ar prāmi pa jūru daudziem bija pirmo reizi. Dažādo iespaidu dēļ šī ekskursija paliks daudziem atmiņā.

Liels paldies atbals tājiem un ziedotājiem!Judīte, Anna

Spēku uzturēšanai līdzi groziņu un draugu, ar ko līksmi pavadīt va-karu. Ieeja 3,00 eiro

Pašdarbniekiem – brīvaPašdarbības kolek viem savu

dalību pasākumā lūdzam pieteikt līdz 5. decembrim 29283028 (Vi-neta)

14. decembrī plkst. 16:00 sa-ieta namā spēlfi lma „Tēvs nakts”. Ieejas maksa 1,00 eiro

25. decembrī plkst. 22:00 Zie-massvētku balle kopā ar grupu „Pro divi”. Ieeja – brīva

29. novembrī plkst. 13:00Jaunjelgavas Sociālais dienests aicinanovada iedzīvotājus uz izstādi – izsoli „RUDENS NOSKAŅĀS”Jaunatnes iniciatīvu centra zālē,Oškalna ielā 6

Par izsolē iegūtajiem līdzekļiem personas ar īpašajām vajadzībām dosies kādā vasaras ekskursijā