Pļaviņu Novada Ziņas

3

Jauna Vidusdaugavas tūrisma karte

Tūrisms

V.Jesere – Hveckoviča

Gatavojoties Starptautiskajai tūrisma izstādei "Balttours – 2014" Kokneses tūrisma centrs sadarbībā ar Skrīveru, Aiz-kraukles un Pļaviņu tūrisma speciālistiem izdeva karti, kurā apkopota informācija par tūrisma piedāvājumu un pakalpo-jumiem četros novados. Karte izdota karšu izdevniecībā Jāņa Sēta 15 tūkstoši eksemplāru latviešu, krievu un angļu valodā. Šogad apmeklētāji Zemgales stenda Kokneses, Skrīveru, Aizkraukles un Pļaviņu novada apvienotajā pudurī varēs

iepazīt jaunumus, baudīt un palutināt sevi ar Ievas sieru, zāļu tējām un citiem gar-dumiem.Novadi ģeogrāfiski atrodas ainaviskā apvidū, kurus vieno Daugavas krei-sais krasts. Novadi lepojas ar bagātīgo kultūrvēsturi, kuru līdz nepazīšanai pārveidojis Daugavas liktenis. Daugavas plašums un krāsu noskaņas visos gada-laikos aicina tūkstošiem tūristu. Skrīveru Gotiņas, Pļaviņu HES, Kokneses viduslaiku pilsdrupas, topošais Likteņdārzs un vi-kingu laiva "Lāčplēsis", ir ievērības cienīgi tūrisma objekti Daugavas krastā.

Lauku ceļotājs aicina Latvijas lauku tūrisma uzņēmējus pieteikties zīmei „Latviskais mantojums”, kas nu jau tiks piešķirta trešo reizi. Aicinām pieteikties zīmei gan pašus uzņēmējus gan arī mudinām tūrisma informācijas centrus, pašvaldības un kultūras mantojuma zinātājus informēt Lauku ceļotāju par tūrisma objektiem, kas atbilst zīmes kritērijiem.Latviskā Mantojuma zīme izveidota ar mērķi godināt un rādīt latviskās kultūras un sadzīves mantojumu, kas dzīvo mūsdienās un nav sastindzis muzeju plauktos. Latviskā mantojuma zīmes uz-

devums – saglabāt latviskās identitātes saikni ar mūsdienu dzīvi, demonstrējot to tūrismā. Pēc šīs zīmes var atpazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus. Zīmes uzdevums ir popularizēt un saglabāt kultūras mantojumu, to aktīvi lietojot un padarot saprotamu mūsdienu cilvēkam.Līdz šim zīmi saņēmuši jau 28 lauku tūrisma uzņēmēji. Latviskā mantojuma zīmi var saņemt naktsmītnes, lauku saimniecības, amatnieki, lauku krodziņi, latvisko tradīciju

pasākumu rīkotāji un vadītāji, muzeji, ko-lekcijas, prasmju un arodu zinātāji (maizes cepēji, audēji, bitenieki, keramiķi, kalēji, pirtnieki, jumtu licēji, teicēji, dziesminieki, u.c.). Zīme izveidota pēc „Lauku ceļotāja” iniciatīvas, sadarbībā ar LR KM un Latvijas Pašvaldību savienību.Lai pieteiktos zīmei, lūdzam iesūtīt aizpildītu pieteikšanās anketu uz e – pasta adresi: lauku@celotajs.lv līdz 2014. gada 3.mar-tam. Vairāk informācijas par kritērijiem un anketu vaicājiet: elina@celotajs.lv vai zvanot: +371 29175362

Izsludināta pieteikšanās uz kultūras zīmi "Latviskais mantojums"

J. Kālis,ZPR sabiedrisko attiecību speciālists

Februāra pirmajā dekādē starptautiskajā tūrisma izstādē – gadatirgū „Balttour 2014” piestās arī Pļaviņu novada uzņēmumam „Mežmalas laivas” piederošā, pēc seno vikingu parauga gatavotā liellaiva „Na-mejs”, kas ir jaunākais šāda tipa ražojums Zemgalē.Liellaiva „Namejs”, kas domāta aptuveni 20 tūristu pārvadāšanai, ir līdzīga jau plaši zināmajai, ar teiksmām un nostāstiem apvītajai laivai ”Lāčplēsis”, kas vairākas sezonas no Tūrisma pakalpojuma centra Klintainē ceļotājus pa Daugavas līkločiem vizina uz Oliņkalnu, Sēlpils pilskalnu un citām gleznainām vietām. Jaunajai laivai dots Edvarta Virzas poēmā „Karalis Na-meitis” un Aleksandra Grīna romānā „Nameja gredzens” attēlotā dižā zemgaļu brīvības cīnītāja Nameja vārds, tādējādi atgādinot, ka zemgaļi vienmēr ir bijuši gan atzīti kuģu būves un kuģošanas lietpratēji, gan aktīvi tirgotāji, sevišķi Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā.Mūsdienās ar seno zemgaļu iecienītākajām nodarbēm sasaucas aktivizējusies kuģu un liellaivu rekonstrukcija, tradicionālā dzīves veida un amata prasmju popularizēšana, Mežotnes un Tērvetes pilskalna svētku

rīkošana, kā arī tūrisma, tostarp ūdens tūrisma attīstība visā reģionā, sevišķi Daugavas un Lielupes baseinā. Krustpils novadā iecienīts ir ūdens tūrisma maršruts „Daugavas baltās krāces”, Jēkabpils novadā, lai no Līvāniem nokļūtu Vandānos, bet no Jersikas – Dunavā, Daugavā dar-bojas divas pārceltuves, Bauskas un Ve-cumnieku novadā ceļotājiem pievilcīga šķiet laivošana pa Lielupi un Mēmeli, Jelgavā, Jaunjelgavā, Jēkabpilī un Pļaviņās atpūtniekus saista romantiskas pastaigas pa jaunizbūvēto promenādi Lielupes un Daugavas krastā, kur netrūkst pievilcīgu vietu laivu novietošanai, makšķerēšanai un pat gleznošanai. Savukārt zivju bagātīgu lomu tīkotāji visbiežāk dodas uz Lielauces, Saukas vai Zebrus ezeru, bet Rundālē, Pļaviņās un Viesītē pavisam nesen iekārtots un sekmīgi darbojas vietējo ražojumu mājtirgus, kur lauku labumus var baudīt gan ūdens tūristi, gan cita veida ceļotāji. Taču tā ir tikai neliela daļiņa no Zemgales plašā tūrisma produktu piedāvājuma.Daudzveidīgāku un detalizētāku informāciju varēs saņemt izstādes „Balttour 2014” apmeklētāji, kuri kapteiņa vadībā ne vien apskatīs 12 metrus garo un divarpus metru plato liellaivu „Namejs”, bet tās piestātnē, kas pavisam aizņems 112 kvadrātmetru lielu platību, iepazīsies ar visu 22 Zemgales

pašvaldību piedāvājumu tūrisma jomā. Pašvaldības veidos pavisam sešus pudu-rus, akcentējot savstarpējo sadarbību, kas jau izveidojusies ikdienas darbā. Tādējādi pirmajā pudurī varēs sastapt Jēkabpils pilsētas un Krustpils novada, otrajā – Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecum-nieku novada, trešajā – Auces, Dobeles un Tērvetes novada, ceturtajā – Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu un Skrīveru novada, piektajā – Jelgavas pilsētas, Jelgavas, Ozolnieku novada, bet sestajā – Aknīstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas, Viesītes un Ilūkstes (Latgales reģions) novada pārstāvjus, kuri pārstāv Sēlijas

pašvaldību apvienību. Katrs no puduriem ir padomājis gan par jaunākajiem iespied-darbiem, video un foto materiāliem, gan par vietējo amatnieku un lielražotāju produkcijas popularizēšanu, kā arī par atraktīviem priekšnesumiem un citām jautrām izdarībām. Piemēram, dobelnieki aicinās paciemoties improvizētā ābeļdārzā, jelgavnieki loterijā ļaus vinnēt ielūgumu uz gadskārtējo Ledus skulptūru festivālu, kas vienlaicīgi risināsies Jelgavā, Laimes lācis no Skrīveriem mudinās izstaigāt rakstnieka Andreja Upīša darbos atainoto norišu vietas, koknesieši vēstīs par pavasarī gaidāmajiem Sama modināšanas svētkiem, baušķenieki

atkal daudzinās tradicionālo Vecpilsētas un alus svētku plānotās aktivitātes, bet Sēlijas puduris novada pievilcību un vietējo cilvēku viesmīlību ļaus baudīt ar garšas niansētām sajūtām. To visu liel-laivas „Namejs” piestātnē spilgtinās atpūtniekiem raksturīgos gaišos, vasarīgos krāsu toņos ģērbtie gidi un informatori. Tik plaša Zemgales reģiona pārstāvniecība izstādē „Balttour 2014”, pēc vairāku gadu pārtraukuma, iespējama vien pateicoties visu 22 pašvaldību ieinteresētībai un finansiālam atbalstam.

A.Builo, Zemgales plānošanas reģiona tūrisma speciāliste

Zemgale - Latvijas maizes klēts – atro-das Latvijas centrālajā daļā, Zemgales līdzenumā, kur zeme vienmēr ir bijusi sevišķi auglīga. Šajā reģionā ir attīstīta lauksaimniecība un iekoptas lauku teritori-jas. Izsenis Zemgalē dzīvojušas čaklas un viesmīlīgas saimnieces, kas allaž pratušas savu saimi sātīgi pabarot un viesus godam pacienāt.Izdevumā apkopots 23 Zemgales lauku saimniecību piedāvājums, kas ir tikai neliels ieskats no Zemgalei raksturīgas garšas baudījuma. Ir vērts iepazīt reģionam raksturīgos kulinārā mantojuma lauku labumus, kā arī mūsdienu garšām radītus cienastus. Saimniecības piedāvā apmeklētājiem iepazīties ar lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi, tos kopīgi pagat-avot, nogaršot un iegādāties.

Iepazīsti Zemgales garšu!

Balttour 2014

Ozolnieku Bioloģiskā saimniecība „Līcīši”, kas atrodas ļoti skaistā vietā – Misas upes un mežu ielokā, ciemos gaida gan tūristu grupas, gan ģimenes. Būs iespēja apskatīt vairāk nekā 100 kaziņas, āzīšus un citus dzīvniekus, kā arī kazu piena pārstrādes cehu, degustēt kazas pienu un sierus. www.licisi.lvJelgavas SIA „Svētes maize” ceptuvē cep bioloģisko maizi un konditore-jas izstrādājumus malkas krāsnī pēc senām maizes cepšanas tradīcijām. Apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar ceptuvi un kopā ar maizniekmeistaru piedalīties maizes cepšanas procesā. www.svetesmaize.lvDobeles zemnieku saimniecība "Rūķīšu tēja" ir Latvijā lielākā ārstniecības augu audzētāja un zāļu tēju ražotāja. Ekskursijas laikā apmeklētāji apskata, kā tiek audzēti ārstniecības augi, uzzina, kā tos ievāc un žāvē tējām. Pie ražotnes izveidotajā „Iepazīšanās dārzā” iespējams tuvāk aplūkot un izpētīt arī citus ārstniecības au-gus. www.rukisuteja.lvZemnieku saimniecība „Cīruļi” atrodas 8 km no Dobeles centra un 10 km no Tērvetes dabas parka. Piedāvā atpūtu sakoptā Zemgales lauku vidē, kā arī vīna darītavas apskati un mājas vīna degustāciju. Lauku pirts. www.ciruli.lvBauskas Gardēžu tūre „Baudi Bauskā” piedāvā piecās saimniecībās iepazīties ar mājas vīna, piena, smiltsērkšķu, vīngliemežu un graudu izstrādājumu tapšanu un to degustāciju, kā arī

iepazīšanos ar latvisko dzīvesziņu, lauku ikdienu un veselīgu uzturu. www.bauskas-vecpilseta.lvRundāles Baltā māja atrodas pavisam netālu no lepnās Rundāles pils. Saimnieku īpašie gardumi – pašu cepts ābolu pīrāgs, cūkas ribiņas ar sautētiem kāpostiem, vīngliemeži ķiploku mērcē. Latviskie vakari ar ēdieniem no senču pavārgrāmatām, tautas mūziku, vietējiem gardumiem. www.hotelbaltamaja.lvIecavas zemnieku saimniecība „Cepļi” ir augļu dārza un ziedu ieskautā lauku sēta, kur tiek stāstīts par bišu dzīvi, bišu produk-tiem un medus iegūšanas procesu. Izbau-dot lauku vidi, guļbaļķu ēkā notiek bišu ievāktā medus degustācija. Tel.nr.: +371 29126604; E – pasts: kadikisre@inbox.lv"Skrīveru mājas saldējuma" kafejnīcā saldējuma baudīšana ir vesels stāsts. Viesiem tiek sagatavots saldējums dažādu veidu garšās, un tas tiek pasniegts nesteidzīgā, mājīgā atmosfērā. Gardēžiem ir iespēja atklāt plašāko saldējuma garšas piedāvājumu Latvijā. Turklāt meistari labprāt dalās receptēs un pastāsta, kā pašiem pagatavot saldējumu. www.majas-saldejums.lvBioloģiskā saimniecībā „Ragāres” ir iespējams apskatīt, aptaustīt, pasmaržot vairāk nekā 100 dažādus ārstniecības au-gus dabā, uzzināt par tiem vairāk. Uz vietas nobaudīt gardās ekoloģiskās tējas, ogas un augļus, uz ugunskura vārītu „Uguns zupu”, iegādāties ražotos produktus. www.ragares.com

Pļaviņu Novada Ziņas

4

2013.gada 27. decembra Saistošie notei-kumi Nr.32 (protokols Nr. 24, lēmums Nr. 4)Par pašvaldības pabalstiem, neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumusIzdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta trešo daļu un Sociālo pakalpoju-mu un sociālās palīdzības likuma 35.panta otro daļuI VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI1. Noteikumi nosaka Pļaviņu novada domes pabalstu veidus, apmēru un kārtību, kādā tie piešķirami un izmaksājami.2. Saistošo noteikumu mērķis ir noteikt pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, sniedzot pašvaldības finansiālu atbalstu atsevišķām mērķgrupām, ar mērķi sniegt materiālu atbalstu, neizvērtējot sociālos riskus, personas ienākumus un materiālo stāvokli, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.3. Pabalstus piešķir ar Pļaviņu novada Sociālā dienesta (turpmāk – Sociālais die-nests) lēmumu mēneša laikā no pabalsta pieprasītāja iesnieguma saņemšanas.4. Pabalstu saņēmēju saraksti nav publicējami.5. Tiesības saņemt pašvaldības materiālos pabalstus, neizvērtējot ienākumus, ir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuru dzīvesvietu ir deklarējušas Pļaviņu novada pašvaldībā ne mazāk kā 12 mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas (turpmāk tekstā – klientiem).II PABALSTU VEIDI6. Vienreizējie pabalsti:6.1. pabalsts politiski represētajām personām;6.2. pabalsts personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes;6.3. pabalsts donoriem;6.4. pabalsts kāzu jubilāriem;

6.5. pabalsts bērnu svētkos „Esi gaidīts, mazais Pļaviņu novadniek!;6.6. pabalsts Ziemassvētkos;6.7. transporta pabalsts;6.8. pabalsts dzīves jubilejās 80, 85, 90, 95, 100 un vairāk gadu;6.9. pabalsts mācību gada uzsākšanai.III VIENREIZĒJO PABALSTU APMĒRS, PIEŠĶIRŠANAS UN SAŅEMŠANAS KĀRTĪBA7. Pabalsts politiski represētajām personām:7.1. Pabalstu vienu reizi gadā novembra mēnesī piešķir politiski represētai personai, kura savu pamata dzīvesvietu uz pabalsta piešķiršanas dienu deklarējusi Pļaviņu no-vada administratīvajā teritorijā.7.2. Pabalsta apmērs ir 15.00 EUR.7.3.Pabalstu izmaksā saskaņā ar Sociālā dienesta sastādīto sarakstu, uzrādot poli-tiski represētās personas apliecību.7.4.Pabalsts tiek izmaksāts Pļaviņu novada pašvaldības kasēs.8. Pabalsts personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes:8.1. Pabalstu piešķir personai, kura ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes un kuras pamata dzīvesvieta ir deklarēta Pļaviņu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.8.2. Pabalsts ir vienreizējs un tā apmērs ir 30.00 EUR.8.3. Lai saņemtu pabalstu, personai Sociālajā dienestā ir jāiesniedz iesniegums un ieslodzījuma vietu pārvaldes izziņa par atbrīvošanu no brīvības atņemšanas iestādes (kopija).8.4. Pabalstu piešķir, ja iesniegums Sociālajā dienestā saņemts ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.8.5. Pabalstu pārskaita iesniegumā

norādītajā bankas kontā vai izmaksā Pļaviņu novada pašvaldības kasēs.9. pabalsts donoriem:9.1. Pabalstu piešķir personām, kuras savu pamata dzīvesvietu uz pabalsta pieprasīšanas dienu deklarējušas Pļaviņu novada administratīvajā teritorijā un ziedojušas asinis Valsts asinsdonoru cent-ra organizētā pasākumā Pļaviņu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.9.2. Pabalsta apmērs ir 5 EUR par katru asins nodošanas reizi.9.3. Pabalsts tiek izmaksāts Pļaviņu no-vada pašvaldības kasēs asins ziedošanas dienā saskaņā ar sarakstu.10. Pabalsts kāzu jubilāriem:10.1. Pabalsts tiek piešķirts sakarā ar Zelta kāzām (50 laulības gadi), Smaragda kāzām (55 laulības gadi), Dimanta kāzas (60 laulības gadi) utt. laulātiem pāriem, kuriem abu laulāto vai viena no viņiem deklarētā dzīvesvieta ir reģistrēta Pļaviņu novadā un, kuri kopā faktiski dzīvo novada administratīvajā teritorijā.10.2. Pabalsta apmērs ir 20.00 EUR, kuru pasniedz mantiskā veidā pasākuma „Pļaviņu novada Stipro ģimeņu godināšanas pasākums”, norises laikā, kurš tiek organizēts vienu reizi gada nogalē vai citā novada domes noteiktā laikā.11. Pabalsts bērnu svētkos „Esi gaidīts, mazais Pļaviņu novadniek!”:11.1. Pabalsts tiek piešķirts bērniem, kuri dzimuši iepriekšējā gadā un, kuru deklarētā dzīvesvieta ir reģistrēta Pļaviņu novadā.11.2. Pabalsta apmērs ir EUR 22.00, kuru pasniedz mantiskā veidā pasākuma „Esi gaidīts, mazais Pļaviņu novadniek!” no-rises laikā, kurš tiek organizēta vienu reizi gadā Mātes dienā vai citā novada domes noteiktā laikā.

12. Pabalsts Ziemassvētkos:12.1. pabalsts EUR 5.00 Ziemassvētkos tiek pasniegts šādām iedzīvotāju grupām, kuras deklarējušas dzīvesvietu un dzīvo Pļaviņu novada administratīvajā teritorijā:12.2. pirmskolas vecuma bērniem, kuri neapmeklē izglītība iestādes;12.3. vientuļajiem pensionāriem;12.4. pirmās grupas invalīdiem;12.5. bērniem, kas ievietoti ilglaicīgas aprūpes iestādēs;12.6. pabalsts ir mantiskā veidā: pārtikas preces tiek pasūtītas un paciņas sagatavo-tas.12.7. Paciņas bērniem saņem Ziemassvētku pasākuma laikā vai Sociālajā dienestā līdz kārtējā gada 31.janvārim.12.8. Dāvanas vientuļajiem pensionāriem un pirmās grupas invalīdiem tiek nogādātas ar Sociālā dienesta starpniecību.12.9. Sarakstus dāvanu saņemšanai veido pēc Sociālā dienesta reģistros rīcībā esošās informācijas.13. Transporta pabalsts:13.1 Tiesības saņemt pabalstu ceļa iz-devumu segšanai ir Pļaviņu novadā deklarētajiem iedzīvotājiem (vecākiem), kuri pavada bērnu uz/no Pļaviņu novada pirmskolas izglītības iestādi.13.2. Pabalsta apmērs līdz EUR 20,00 mēnesī.13.3. Pabalsts tiek piešķirts un izmaksāts pamatojoties uz pirmskolas izglītības iestādes iesniegto apmeklējumu sarak-stu un vecāku piestādītām braukšanas biļetēm, kuras iesniedz Sociālajā dienestā par iepriekšējo mēnesi līdz nākošā mēneša 10.datumam.14. Pabalsts dzīves jubilejās 80, 85, 90, 95, 100 un vairāk gadu:14.1 Tiesības saņemt pabalstu EUR 20,00

apmērā ir personām, kuras sasniegušas 80, 85, 90, 95, 100 un vairāk gadu vecumu, jubilejās. Pabalstu piegādā uz mājām.14.2. Finansiālais pabalsts nozīmīgā dzīves jubilejā personai tiek piešķirts pamatojoties uz pašvaldības amatpersonas sniegtajām ziņām par personas nozīmīgo jubileju. Pabalsta izmaksa tiek nodrošināta ne vēlāk kā jubilejas datumā, bet, ja jubile-jas datums ir pašvaldības administrācijas brīvdiena vai svētku diena, ne vēlāk kā nākošajā darba dienā.14.3. Personu nozīmīgā dzīves jubilejā sveic pašvaldības amatpersona.15. Pabalsts mācību gada uzsākšanai:15.1.Pabalsts uzsākot mācības Pļaviņu novada izglītības iestādes 1.klasē – EUR 70,00 un 10.klasē – EUR 140.15.2. Pabalstu pieprasa viens no vecākiem vai likumīgais aizbildnis mācību gadu uzsākot (no kārtējā gada 1.septembra līdz 30.septembrim), iesniedzot izglītības iestādē rakstisku iesniegumu, kuru saskaņo ar Sociālo dienestu.15.3. Pabalstu pārskaita iesniegumā norādītajā bankas kontā vai izmaksā Pļaviņu novada pašvaldības kasēs.IV LĒMUMA APSTRĪDĒŠANAS UN PĀRSŪDZĒŠANAS KĀRTĪBA16. Par pieņemto atteikumu Sociālais die-nests paziņo iesniedzējam rakstveidā, norādot apstrīdēšanas termiņu un kārtību.17. Sociālā dienesta lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu var apstrīdēt Pļaviņu novada domē. Lēmumā norāda tā pārsūdzēšanas kārtību.VII NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI18. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc pilna teksta publicēšanas laikrakstā „Pļaviņu Novada Ziņas”.

Dome informē

Noderīga informācija

Konkursa mērķis ir celt Latvijas novadu cilvēku pašapziņu un popularizēt kultūrvēs-turisko mantojumu, stāstot par mūsu zemes pamatu – stiprajām latviešu saimēm, ģime-nes tradīcijām.

Lai apzinātu un atbalstītu aktivitātes, kas atbilst minētajiem mērķiem, apgāds “Jumava” sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību rīko manuskriptu konkursu.

Konkurss tiek izsludināts Latvijas Pašvaldību savienības elektroniskajā mā-jas lapā: www.lps.lv un apgāda “Jumava” mājas lapā: www.jumava.lv. Pēc iespējām informācija par konkursu var būt pieejama reģionālajā presē un citos medijos.

Uzvarētājs slēdz līgumu ar apgādu “Jumavu” par darba izdošanu. Līgumā tiek detalizēti aprakstīts līguma priekšmets un nostiprinātas abu pušu saistības.

Par pirmā apgāda „Jumava” un Latvi-jas Pašvaldību savienības rīkotā konkursa laureāti kļuva vecpiebaldzēniete rakstnie-ce Ingūna Bauere, grāmata „Marta, mana Andromeda”, ko apgāds „Jumava” izdeva 2013.gada jūnijā. Drīzumā klajā nāks vēl trīs konkursā augstu novērtējumu ieguvuši

darbi: sadarbībā ar Vecumnieku novada domi – Gaļinas Viegliņas grāmata „Pa votu un sēļu pēdām Zemgalē 15. – 20.gs”, ar Balvu novada pašvaldības atbalstu – Irē-nas Šaicānes „Balvēnieši 20.gadsimtā „Staņislava”stāstos”, bet ar Beverīnas novada pašvaldības atbalstu – Ingas Boš-kinas grāmata „Trikāta – Tālavas valsts gal-vaspilsēta” (plānots izdot 2014.gadā).

Darbu var iesniegt jebkurš pretendents, kurš to ir sagatavojis atbilstoši darba ie-sniegšanas tehniskajiem parametriem. Pre-tendentam nav noteikti nekādi reģionālie vai citi ierobežojumi.

Darbus var sūtīt līdz 2014. gada 7.mar-tam. Darbi, kas būs iesniegti ar novēloša-nos, netiks izskatīti. Pieteikumam obligāti jāpievieno atsauksme no vietējās pašvaldī-bas, ka konkursa pretendents ir informējis savu pašvaldību par piedalīšanos konkursā, izklāstījis sava darba ideju pašvaldībai un pašvaldība ir devusi savu piekrišanu, ka pozitīva konkursa rezultāta gadījumā varētu būt iespējama sadarbība ar apgādu “Jum-ava” no pašvaldības puses.

Apgāda “Jumava” “Mūsu stiprās dzimtas” manuskriptu konkurss

Kopēja koncepcija: Daugavas parks atrodas starp Daugavas upes aizsargdambi un Daugavas ielu. Jaunais parks plānots kā publiski atvērta zaļa rekreācijas telpa pilsētvidē. Teritorijā atrodas izglītības ēkas un sporta zāle. Paredzēta viegla piekļuve no pansionāta puses, no Daugavas ielas, no plānotam autostāvvietām. Projekta pa-matideja ir radīt jaunu zaļo teritoriju iedzī-votajiem un apskates objektu tūristiem, ap-vienojot parka vairākus simbolus – Pļaviņu rakstu zīmi, Pļaviņu simbolu – anemoni, Daugava caur viļņu, laivu un zivju simbo-liem, kas atspoguļojas reljefā, apstādīju-mos un interaktīvos vides objektos. Simboli kārtojas atsevišķas tematiskas zonās:

• vēstures ceļš – ar vēstures labirintu, vēstures arkām,

• upes ceļš – ar laivām, viļņu motī-viem un zivju skulptūrām,

• anemones ceļš – ar anemones zie-da formas pārgulām – nojumēm, krāšņiem ziedošiem apstādījumiem.

Skiču projekta iekļautie risinājumi:1. prezentācijas zona, kas ir parka cen-

trālā daļa – plaša apstādījumu zona – ar skatu no dambja uz pašu parku. Uz dambja plānota laukuma paredzēts izvietot nākot-nes simbolisko skulptūru un soliņus. Apstā-dījumos izmantotas dekoratīvas graudzāles un augi, kas pietuvināti piekrastes pļavu biotopiem un upes krasta dabīgai veģetā-

cijai. Aizsargdambja nogāzes paredzēts ap-stādīt ar zemsedzes augiem, kas atvieglos nogāzu kopšanu;

2. centrālas daļas pulcēšanas laukums paredzēts, ka noslēgums vēstures ceļam ar arkām. Laukuma seguma paredzēts attēlot Plāviņu rakstu zīmi, malas veidotas kā ze-mas atbalstsienas ar soliņiem. Papildus ir vieta informācijai par pašu parku, Pļaviņam un kultūrvēsturi;

3. viena no parka galvenajam ieejam parkā centrālajā daļā ir vēstures ceļš ar arkām – te plānota galveno vēsturisko no-tikumu secīga attēlošana un arku galerijas veidošana, ar dolomīta balstiem un koka brusām;

4. vēstures labirints plānots, ka regu-lārie piramidālo ozolu stādījumi ar dzīvžogu un dolomīta atbalsta sieniņu simbolisko labirintu. Labirinta paredzēts izvietot infor-matīvus interaktīvus materiālus par Pļaviņu vēsturi, iespējama skulptūru izvietošana;

5. anemones simbolu paredzēts attē-lot kā pergolas ar vieglu caurspīdīgu jum-tu, kas arī veido anemones ziedlapiņas. Pergolas paredzētas ar pagaismojumu un soliņiem;

6. Daugavas viļņu motīvi simboliski tiks attēloti kā reljefa pauguri centrālajā daļā, apstādījumi, kas tiks stādīti viļņu vei-da dobēs;

7. zivis kā upes simbolus paredzēts

veidot interaktīvo skulptūru veidā;8. papildus upes motīvus paredzēts

attēlot arī ka laivas, kuras varēs iekāpt – kopuma tas veidosies ka soliņi;

9. sporta aktivitātes – tiek pārnests esošs skeitparks, sporta trenažieru zona uz teritorijas rietumu daļu, kur plānotas arī vietas skatītajiem uz aizsargdambja nogā-zes. Esošais basketbola laukums atstats, blakus plānojot nelielu atpūtas laukumu ar soliņiem;

10. bērnu rotaļu laukumu plānots pa-plašināt un izvietot jaunas rotaļu iekārtas, ieskaujot laukumu ar apstādījumiem un veidojot gumijas segumu;

11. autostāvvietas plānotas gar Dau-gavas ielu atsevišķas trīs vietās. Divas no autostāvvietām paredzētas parka apmeklē-tajiem un viena izglītības iestādes un spor-ta zāles vajadzībām;

12. ap esošam ēkām plānots sa-kārtot priekšlaukumus, atpūtas laukumus un apstādījumus. Apstādījumos plānots iz-mantot ziedošus krūmus un skuju kokaugu dekoratīvas formas

13. esoša apstādījumu teritorija pa-redzētā kā ēncietīgo augu dārzs, kas izvei-dosies zem esošiem kokiem.

Daugavas parks Pļaviņās(Paskaidrojuma raksts skiču projekta idejai)

Līdz februāra beigām turpinās ieceres par Daugavas parka skiču projekta sabiedriskā apspriešana. ,,Skiču pro-jekta izstrāde Daugavas parka izveidei Pļaviņās” Daugavas ielā tiks izveidota plaša publiskas atpūtas vieta starp Pļaviņu aizsargdambi un Daugavas ielu. Aicinām iedzīvotājus izteikt savas domas līdz 2014. gada 21. februārim novada bibliotēkās vai e-pastā dome@plavinas.lv. Plānota skiču pro-jekta autoru tikšanās ar iedzīvotājiem, sekojiet reklāmai.

Saistošie noteikumi

Pļaviņu Novada Ziņas

Sociālie pakalpojumi

Domājot par kvalitāti

5

Vēsture

Pauls Krastiņš (Pļaviņu novada ģim-nāzijas skolēns): Ēnu dienā jau piedalījos 3 gadus un šis gads arī nebūs izņēmums.

1. gadā piedalījos Pļaviņu elektriskajos tīklos (Latvenergo) un ēnoju vecāko meis-taru Andri Lakstīgalu;

2. gadā biju tajā pašā vieta un ēno-ju Remontu Celtniecības Dienesta (RCD) meistaru Māri Packeviču;

3. gadā sakarā ar to, ka biju pilnīgi pie-mirsis par ēnu dienu, paspēju ēnot tuvāko skolā – skolas pavāru.

Pirmie divi gada deva pieredzi, ko skolā neiemāca par darba veikšanu. Sapratu sī-kāk darba, pienākumu sadalīšanu un uzzi-nāju kādus eksāmenus jāliek, kur jāmācās, lai ieņemtu tādu amatu. Šogad plānoju ēnot

savu nākotnes profesiju, kuru nevēlos vēl atklāt.

Viktorija Pereca, Pļaviņu novada ģimnāzijas absolvente, Rīgas Stradiņa uni-versitātes māszinības fakultātes studente: Ēnu dienā es ēnoju ārstu – onkologu, gi-nekologu Dr. Romonovski. Es piedalījos tādēļ, ka vēlējos papildināt savu pieredzi un noskaidrot, vai tas ceļš, kuru plānoju iet pēc vidusskolas, ir patiesi man piemērots. Principā, tas ko ieguvu no ēnu dienas ir tas, ko gribēju saņemt – es pārliecinājos par to, ka vēlos studēt medicīnu!

"Ēnu diena 2014"

Saruna ar Pļaviņu Sociālās aprū-pes centra vadītāju Ingrīdu Cauni, kurai 2.februārī palika divi gadi šajā postenī. Kādus uzsvarus varat minēt aizvadītajā gadā un ko plānojat nākamajā?

Vislielāko prieku aizgājušajā gadā sa-gādāja parka labiekārtošanas projekts, ko īstenojām kopā ar biedrību „Kopsolis” un tās vadītāju Ivetu Krastiņu. Liels paldies jāsaka pilsētas labiekārtošanas vadītājai Aldai Zenfai, kura nekad neatsaka palīdzīgu

roku. Tas ļoti priecēja mūsu aprūpes centra iemītniekus, kā arī darbiniekus. Esam pa-nākuši, ka mūsu pagalmā nebrauc neviena automašīna, jo ir uzliktas ceļa satiksmes ierobežojošas zīmes. Sākumā bija lielas cīņas ar tiem, kas tās neievēroja, bet tagad ir kārtība. Tas nozīmē, ka mūsu aprūpes centra iemītnieki bez bažām un raizēm var iziet ārā. Līdz šim bieži vien gadījās tā, ka pagalmā piebrauc daudz mašīnas un cilvē-kiem nav kur palikt. Liels paldies jāsaka Jē-kabpils reģionālās partijas Pļaviņu nodaļas partijai un tās vadītājai Guntai Žildei, kas palīdzēja mums kopīgiem spēkiem izveidot puķu dobi pie pagrabiņa, kas priecēja ne ti-kai mūsu acis, bet pilsētas iedzīvotāju. Ne-var aizmirst arī biedrību „Ābeļziedi” un tās vadītāju Annu Jukšu, kas ar saviem biedrī-bas biedriem nāca palīgos uzkopt šo puķu dobi. Pateicoties šiem darbiem, konkursā sakoptākā sēta, īpašums, kategorijā „Ies-tādes, uzņēmumi”, mēs 2013. gadā saņē-mām pirmo vietu un atzinības rakstu. Ar domes palīdzību un atbalstu esam veikuši vienas kāpņu telpas remontdarbus. Šogad esam lūguši piešķirt finansiālos līdzekļus otrā stāva dzīvojamo istabiņu remontam.

Ko tas dod klientiem?Sakārtota vide uzrunā tieši. Tā ir arī

mūsu vizītkarte piesaistot klientus. Aizejiet tagad paskatieties un salīdziniet, kā izska-

tās otrais stāvs, kur ir gandrīz kā eirostan-darti un trešais stāvs – neremontētais. Jaunās telpās gan iemītniekiem ir cita sa-jūta un dzīvošana, gan darbiniekiem. Kaut vai tas, ka mūsdienās ar vienu elektrisko kontaktu istabā vairs nepietiek.

Cik iemītnieku pašreiz dzīvo SAC „Pļaviņas”?

Kad sāku strādāt,. bija 30 klienti. Šo-brīd mums ir 45 klienti, pagājušajā gadā mūsu vidējais iemītnieku skaits bija 48. Daudzi zvana un jautā par mūsu aprūpes centru. Prieks ir dzirdēt, ka saka labus vār-dus par mums un mūsu darbu. Šogad gan ir pacelta mēneša izmaksa uz vienu cilvēku - tā sasniedz EUR 440, redzēsim, kā būs. Augstai cenai jāatbilst augstai pakalpojuma kvalitātei. Pēdējā laikā mums ierodas klien-ti ar smagām veselības problēmām (pēc infarktiem, insultiem), daudziem nepiecie-šams fizioterapeits. Domāsim, rēķināsim, cik reāla būtu šāda štata vieta mūsu aprū-pes centrā. Ja tik tiešām izrādīsies, ka tas ir nepieciešams, tad mēģināšu risināt šo jau-tājumu ar novada domi un tās deputātiem.

Kā ir ar darbinieku kvalifikāciju?Mūsu darbinieki ir pieredzējuši un ar

nepieciešamajiem sertifikātiem. Jāņem vērā, ka mūsu darbs ir smags. Esam ievē-rojuši, ka jaunieši šādu darba vietu izvēlas reti. Darbam piesakās tie, kas grib darbu

un ir gatavi strādāt un nereti izglītības lī-menis neatbilst, lai veiktu šo grūto darbu. Mēs domājam par apmācībām. Pie mums regulāri brauc firmas, kas apmāca strādāt ar jaunākajiem materiāliem un dažādām jaunām metodēm. Plānojam, ka šogad va-jag papildkursus.

Kas jūsu darbā ir visgrūtākais un kas iepriecina?

Nav viegli izveidot komandu, kurā cil-vēki savā starpā spēj sastrādāties un ikdie-nā spēj saprasties ar ikvienu. Administra-tīvais darbs ir ļoti atbildīgs un ir vajadzīgs daudz piedomāt pie katra sīkumiņa. lai sa-sniegtu augstāku darba kvalitāti. Man ļoti patīk darbs ar veciem cilvēkiem. Iepriekš strādājot par sociālo darbinieku, man vien-mēr vairāk patika strādāt ar situācijām un problēmām, kuras bija saistītas tieši ar vecākiem cilvēkiem. Arī tagadējā darbā nekas nav mainījies un saviem darbinie-kiem esmu pateikusi, ka iemītniekiem pāri darīt neatļaušu!!! Vispatīkamākie brīži ir tie, kad var aiziet pie vecīšiem un vienkārši parunāties. Katrā istabiņā es zinu, pie kura varu aiziet vienkārši papļāpāt, apmīļot ar vārdiem – tās ir lietas, no kurām es savā darbā gūstu enerģiju. Vecāka gadu gājuma cilvēki ir unikāli ar savu gaišumu un labes-tību.

Vai tas nav nežēlīgi pret cilvēkiem,

kas bijuši mūsu ģimenes locekļi? Mēs nošķiram un ievietojam aprūpes centrā ?

Kādreiz bija cits dzīves veids. Mēs mā-jojām visi vienā mājā, strādājām kopā. Agri gājām pensijās, varējām audzināt mazbēr-nus, aprūpēt vecākos ģimenes locekļus. Tagad ir savādāk. Protams, katrs gadījums atšķīrās, bet tajās ģimenēs, kur visi strādā un praktiski nav mājās, atstāt vecu cilvēku vienu un nepieskatītu, tas nav prātīgi un atbildīgi. Šeit cilvēks ir medmāsu, ārstu uzraudzībā, aprūpēts un pabarots. Mēs ve-dam pie dakteriem. Nav tik vienkārši kopt vecu cilvēku. Bieži vien man jautā vai iz-vēle par aprūpes centru ir pareiza. Atbilde - uz šo jautājumu atbilde katram ir jāzina pašam., es nevaru pateikt to priekšā, bet savas domas, protams, varu pateikt.

Vai pie klientiem ierodas daudz cie-miņu?

Pārsvarā jā - nāk, brauc, ciemojas. Visbiežāk un vairāk, protams, uz svētkiem. Daudzi no mūsu iemītniekiem ir palikuši vieni savā ģimenē vai arī radinieki dzīvo pārāk tālu, lai ciemotos regulāri. Mums ir iemītnieki no Rīgas, Carnikavas, Ogres, Pļaviņām, Aizkraukles. Tieši tādēļ uzskatu par nepieciešamu, lai ikviens darbinieks ar iemītniekiem aprunātos un aprūpētu viņus tā, lai viņi justos kā mājās.

Pirms 20 gadiem. Aizkraukles rajona laikraksts „Staburags” 1994.gada 19.feb-ruārī (Nr.21) raksta par Lillehamerē no-tiekošajām olimpisko spēļu sacensībām, kurās piedalās slēpotājs Jānis Hermanis. Vietalvietis distancē 30 km brīvajā stilā startēja ar septīto numuru. Stundu pirms starta no olimpiskās trases „Staburaga” re-dakcijai zvanīja Arvīds Pīpkalējs un stāstīja par uztraukumu, ko rada lielais aukstums, kas sacensību rīkotājiem licis apsvērt pat iespēju sacensības pārcelt uz pēcpusdie-nu. Izrādās, ka īsi pirms starta Jānis bijis

spiests nomainīt jaunās, vēl neiebrauktās slēpes pret Inetas Kravales pirms dienas olimpiskajā distancē jau pārbaudītajām, jo tās slīdējušas labāk. J.Hermanis ierindojās septiņdesmitais ar rezultātu 1.34:10,5, olimpiskajam čempionam norvēģim To-masam Alsgārdam zaudējot nepilnas 22 minūtes.

Jānis Hermanis ir mūsu vienīgais trīs-kāršais olimpietis distanču slēpošanā, kurš popularitāti guva deviņdesmito gadu sāku-mā, kad kā vienkāršs puisis no zemnieku sētas Vietalvas pagasta Ieviņās kļuva par

olimpieti. Abās pirmajās spēlēs viņš sekmī-gi veica arī karaliskos 50 kilometrus. 1992. gadā Albērvilā slidsolī viņš izcīnīja 66. vie-tu, 1994. gadā Lillehammerē klasiskajā sti-lā finišēja ar 61. rezultātu, bet 1998. gadā Nagano gandrīz sagādāja sensāciju piecas reizes īsākā slēpojumā.

Publikācijas avots: http://www.sporto.lv/sporta_veids/distancu_sleposana

Pirms 20 gadiem Aizkraukles rajona laikraksts maksāja 4 santīmus.

Novads vēsturiskos skaitļos

Informācija ēnotājiemIkgadējā karjeras izglītības akcija „Ēnu

diena”, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4 – 6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu, šogad visā Latvijā notiks 12. feb-ruārī.

Jau sesto gadu Pļaviņu novada Jaunie-šu iniciatīvu centrs "Ideja" sniegs jaunie-šiem organizatorisko atbalstu dalībai pro-jektā "Ēnu diena": sazināmies ar profesiju pārstāvjiem, atļaujam jauniešiem zvanīt no mūsu telefona, izveidojam un izsniedzam jauniešiem nepieciešamās veidlapas, pār-runājam, kā komunicēt ar ēnas devēju. Jau otro gadu JIC "Ideja" piedāvā jauniešiem no 15 gadiem ēnot tūrisma pakalpojumu cen-tra vadītājas darbu piektdienās, sestdienās vai svētdienās 2 stundas laika posmā arī līdz oficiālajai ĒNU dienai 12.02.2014. At-

gādinām, ka tūrisma pakalpojumu centrs atrodas Latvju Spīķera telpās (pie Liepkal-nu kafejnīcas stikla ēkā).

Vēl 2011. g. 5. janvārī JIC "Ideja" vieso-jās Latvju spīķerī un noslēdza sadarbības līgumu ar Pļaviņu novada Tūrisma pakal-pojumu centru. Tiekoties Vitai Jeserei – Hveckovičai no vienas puses un JIC "Ideja" vadītājai Inārai Upeniecei, brīvprātīgajam palīgam Gundegai Grandānei un biedrības "Jauniešu biedrība – CENTRS" vadītājai Ievai Krastiņai, tika pārrunātas turpmākās sadarbības virzieni un iespējas. Abas Pļa-viņu novada domes struktūrvienības aktīvi sadarbojas, organizējot kopīgus pasāku-mus un izbraukumus.

Ēnu diena ir biznesa izglītības biedrī-bas Junior Achievement – Young Enterprise Latvija reģistrēta preču zīme, un biedrība akciju organizē jau trīspadsmito gadu.

Ietaupi resursusNoderīgi

Jauniešiem

Pieteikties var arī Pļaviņu novada domes klientu apkalpošanas centrā Dzelzceļa ielā 11, Pļaviņās, kā arī rakstot uz e-pasta adresi dome@plavinas.lv!

Pļaviņu Novada Ziņas

6

Sports

R.Baltiņš, Klintaines trenažieru zāles instruktors

Spēka trīscīņa jeb pauerliftings (angļu: Powerlifting) ir spēka sporta veids, kas sastāv no trīs disciplīnām – pietupieni ar svaru stieni uz pleciem (angliski: squat), guļus spiešana ( angliski: bench press) un vilkme – svaru stieņa pacelšana no grīdas, iztaisnojot ķermeni (angliski: deadlift). Šo sporta veidu Latvijā pārzina Latvijas pauer-liftinga federācija.2014. gada 8. martā Jelgavā notiks atklā-tais šīgada Latvijas Čempionāts spiešanā guļus ar ekipējumu. Sacensību sākums plkst. 11.00. Sacensībās piedalās visi oficiāli pieteikušies Latvijas Republikas

sportisti un komandas, kā arī citu valstu komandas, sporta klubi. Dalībniekiem ir at-ļauts izmantot IPF – Starptautiskās pauer-liftinga federācijas noteikumos apstiprināto ekipējumu Priecē tas, ka savulaik – 2001.gadā Klin-taines pagastā iekārtotā nelielā trenažieru zāle ir devusi savu ieguldījumu šī sporta veida attīstībā.Pagājušā gada beigās Aizkrauklē risinājās Latvijas čempionāts spiešanā guļus bez speciālā ekipējuma. Paldies novada domei, ka gada beigās atrada līdzekļus apmaksāt dalības maksu pieciem puišiem, kuri tur pieteica savu dalību. Junioru konkursā Pļa-viņu komanda izcīnīja augsto piekto vietu, kas Latvijas mērogā ir zināms panākums.

Sacensībās startēja vairāk kā piecpadsmit komandu. Tuvākā laikā būs grūti atkārtot šādu panākumu. Paskaidrošu – kāpēc. Pirmkārt jau, paliekam vecāki un pārstājam būt jaunieši un juniori. Tāpat arī, šai laikā beidzam skolu, līdz ar to jāsāk strādāt vai mainīt dzīvesvietu saistībā ar turpinājumu mācīties, un ne tikai to. Darbs mēdz būt fizisks, pēc kura ir liels nogurums un arī diena iestiepjas garāka. Ar visu iepriekš minēto saskaros ikdienā Klintaines trena-žieru zālītē.Minētajā Aizkraukles čempionātā saņēmām vairākas medaļas. Jauniešu grupā svarā līdz 105 kg trešo vietu izcīnīja Vladislavs Parfjonovs ar 122,5 kg. Dins Arbeiters bija devītais 15 dalībnieku konkurencē ar 92,5

kg svara kategorijā līdz 74 kg. Dins pats svēra 68 kg, gandrīz par kategoriju zemāk.Junioru grupā minēto piekto vietu kaldinā-ja Aleksandrs Jeršeslavcevs, svarā līdz 74 kg izcīnot trešo vietu ar 140 kg. Viņa brālis Sergejs svarā līdz 83 kg bija ceturtais ar

132,5 kg. Ceturtais bija arī Dmitrijs Matve-jevs svarā līdz 93 kg ar paceltiem 160 kg. Būtu vēl šādi puiši, būtu arī vieta augstāka.Vēl par sezonu kopumā. Domāju, ka tā bija veiksmīga. Tika labots viens Latvijas rekords junioriem, ko spēja Sergejs Ti-mofejevs. Viņš ir arī Latvijas 2013. gada čempions spiešanā ar ekipējumu. Arī citi novada spēka trīscīņnieki, un nu jau arī dažas trīscīņnieces, ir guvuši panākumus dažādās reģionu rīkotajās sacensībās. Ir panākumi plaša mēroga Lido kausa izcīņas sacensībās (Artūra Saulīša trešā vieta). Labi aizvadīts Pļaviņu novada atklātais čempionāts pagājušā gada augustā. Par

sacensību rīkošanu labus vārdus ir teiku-si Latvijas Poverliftinga federācija. Paldies trenerim Aleksandram Andronovam!Paaudžu maiņa ir sporta veida dabīga at-tīstības procesa sastāvdaļa, tātad, mūsu junioriem vajag maiņu, bet jauniešu grupā startēja tikai divi. Uz trenažieriem jau zēni nāk, bet cik no viņiem grib strādāt mērķtie-cīgi pietiekami ilgā periodā, lai sekmīgi pie-dalītos sacensībās? Daudzi grib trenēties patstāvīgi bez trenera uzraudzības. Pārsva-rā padoma devēji ir draugi vai arī internetā nolūkotas programmas. Man praksē kāds jaunietis uzrādīja programmu, kas robežo-jās ar veselībai kaitīgām darbībām. Gadās, ka jaunietis jautā par uztura bagātinātāju lietošanu. Tad es raucu degunu un virzu sarunu uz zēna dzīves mērķiem. Amatieru līmenī, un tas ir mūsu līmenis, bez bagā-tinātājiem var un arī vajag iztikt. Praksē viņi satur lielu procentu sportā aizliegtu, un līdz ar to, veselībai kaitīgu vielu. Vienīgais pareizais ceļš stabila un skaista ķermeņa izveidei ir mērķtiecīgs, regulārs treniņu darbs. Un tikai uz pareizi veidota ķermeņa bāzes var droši virzīties arī sporta rezultātu paaugstināšanā. Trenēsimies, un darīsim to saprātīgi arī jaunajā gadā!

Attēlos: Dmitrijs Matvejevs izpilda pietu-pienus ar svaru stieni, Aleksandrs Jerše-salvcevs izpilda vingrinājumus „stājas spēks” un spiešana guļus.

Vēl nedaudz par spiešanu guļus

Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētais projekts,, Ūdens saimnie-cības attīstība Pļaviņu novada Klintai-nes pagasta Rīteru ciemā” vienošanas Nr.3DP/3.4.1.1.0/13/APIA/CFLA/169/043 tiek īstenots no 2013.gada 28.augusta līdz 2014.gada 27.augustam. Realizējot projek-tu, tika noslēgti līgumi:

1. Par autoruzraudzības pakalpoju-miem 2013.gada 27.augustā ar,, Projek-tēšanas biroju,, Ē.Tilgalis un partneri”. Lī-guma summa LVL1250.00 (bez PVN 21%);

2. Par būvuzraudzības pakalpojumiem 2013.gada 14.augustā ar SIA,, BaltLine Globe”. Līguma summa LVL2800.00(bez PVN 21%);

3. Par būvdarbu pakalpojumiem 2013.

gada 9.septembrī ar SIA,, ĢL Konsultants”. Līguma summa LVL 82000.00 (bez PVN 21%).

Būvnieki veic būvdarbus bez tehnolo-ģiskā pārtraukuma, problēmas tiek risinā-tās regulārās Būvdarbu vadības sanāks-mēs. Lūdzam iedzīvotājus būt saprotošiem.

Projekta kopējas attiecināmās izmak-sas sastāda LVL 133659.03, no tās ERAF finansējums ir LVL 113610.17 un Pļaviņu novada domes finansējums sastāda LVL 20048.86. Vairāk informācijas lūdzam vaicāt Pļaviņu novada domes Attīstības nodaļas vadītājai, projekta koordinatorei Ludmilai Lencbergai Tālr. 27870290, lud-mila.lencberga@plavinas.lv

I. Krastiņa, biedrības „KOPSOLIS” valdes locekleBiedrība „KOPSOLIS” dibināta 2008.gada martā, un tās galvenais mērķis – darbo-ties sabiedrības labā. Piecu gadu darbības laikā, biedrībai izdevies realizēt daļu no saviem izvirzītajiem uzdevumiem – vei-cināt novada bērnu un jauniešu attīstību, popularizēt aktīvu dzīvesveidu, iesaistīties apkārtējās vides sakopšanā un kultūrvēs-

turiskā mantojuma saglabāšanā.Laikā no 2008. – 2014.gadam biedrība sevi aktīvi pieteikusi dažāda līmeņa projektu konkursos. Mūsu iesniegtie projekti ir gan apstiprināti, gan arī neesam bijuši līderu sarakstos. Jāteic, ka laikam visgrūtākais ir rezultātu gaidīšanas laiks, kas var ilgt pat vairāku mēnešu garumā no projekta iesniegšanas brīža.Esam gandarīti, ka šo gadu laikā, pieda-loties Eiropas Savienības Eiropas Lauk-saimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atklātajos projektu iesniegumu konkursos pasākumā „Lauku ekonomikas dažādoša-na un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” izdevies realizēt 3 projektus – vienkāršotās rekonstrukcijas darbi Pļaviņu novada mu-zeju telpu izveidei, skeitparka izveidošana jauniešiem un teritorijas labiekārtošanas darbi Pļaviņu sociālās aprūpes centrā „Pļaviņas”.Piedaloties biedrības „Daugavas Savienī-ba” izveidotajās mērķprogrammās, esam īstenojuši 2 projektus, kuru rezultātā iz-veidoti un Daugavas krastā uzstādīti infor-matīvie stendi par plostnieku aroda nozīmi

mūsu novada vēsturē un Pļaviņu pilsētas vēsturi.No projekta ieceres līdz tā realizācijai pa-rasti tāls ceļš ejams, un vienmēr ir vajadzī-gi domubiedri, kā arī sadarbības partneri. Tāpēc, atskatoties uz savu pirmo piecgadi, biedrība „KOPSOLIS” saka paldies Pļaviņu novada domes grāmatvedībai – par finan-šu tāmju sastādīšanas, iepirkumu veikša-nas un pamatlīdzekļu uzskaites apguves prasmes stundām, domes juristēm – par padomiem līgumu sastādīšanā, klientu apkalpošanas centra rūpīgajām meitenēm – par kopēšanas un skenēšanas darbiem un neiztrūkstošā „kopija pareiza” pakal-pojumu, paldies Ainim par atgādinājumu neaizmirst, ka neviens celtniecības darbs nevar norisināties bez būvvaldes akcepta, domes sabiedrisko attiecību speciālistiem par projektu prezentācijas pasākumu do-kumentēšanu, bet Jurim paldies, ka nekad neesam nokavējuši projektu iesniegšanas laiku!

Domes priekšsēdētājai, deputātiem un izpildvaras pārstāvjiem – paldies par atbalstu šo gadu garumā un uz sadarbību arī turpmāk!

Piecus gadus kopsolīProjekti

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!

Infrastruktūras attīstība