1 1«Izmanto mikropigmentāciju!»aicina VCA poliklīnikas «Elite»Atveseļošanās centra kosmetoloģeOlga Leitāne.

/ 12. lpp. /

«Galvenais – neejiet slimi uz darbu, lai neaplipinātu citus!» norāda ģimenes ārste Žanna Gubska. / 8. lpp. /

POLIKLĪNIKACEĻVEDIS VESELĪBAI! NOVEMBRIS / DECEMBRIS / 2014

«Aktīvs, veselīgs dzīvesveids un citi profilakses pasākumi pasargā no insulta,» atgādina VCA poliklīnikas «Aura R» neiroloģe Nelda Eglīte.

/ 4. lpp. /

IZAICINĀJUMS IMŪNSISTĒMAI –

RINOSINUSĪTSAkūts deguna un deguna blakusdobumu gļotādas iekaisums – medicīniski to dēvē par sinusītu vai rinosinusītu. Tā raksturīgākie simptomi ir šķaudīšana, apgrūtināta

deguna elpošana, ožas traucējumi un izdalījumi no deguna. Konsultēja VCA Liepājas medicīnas centra otorinolaringologs Ādolfs Svolaks.

Slimību pavada arī galvassāpes, temperatūra, nogurums, sāpes

muskuļos un kaulos. Pacients īsto diagnozi noteikt pats nevarēs. At-šķirt akūtu vīrusu dabas rinosinu-sītu no bakteriālas infekcijas būs ārsta uzdevums, jo simptomātika ir gandrīz vienāda. Nebūtu pareizi iesnas ārstēt ar antibiotikām, ko pacienti diemžēl dažkārt ļoti vē-

las, vēloties izveseļoties ātrāk, taču vīrusu infekcijas rit savu gaitu. Iesnas parasti izraisa rinovīrusi un adenovīrusi, un iemesls ir saauk-stēšanās. Vīrusi sagaida, kad mūsu gļotādas kļūst mazāk apasiņotas, lai iefiltrētos tajās un sāktu vairoties, kā rezultātā šūnas iet bojā. Attīstās

gļotādas iekaisuma aina ar visām raksturīgajām pazīmēm – pietū-kumu, apsārtumu, izdalījumiem, kņudēšanu. Organisms reaģē ar iekaisuma mediatoru izdalīšanos, kas pastiprina mūsu imūnsistēmas darbību.

16

Gripa vienmēr sākas strauji. Galvassāpes, šķaudīšana, aizlikts deguns, sāpes kaklā, slikta pašsajū-ta, drebuļi, nogurums un klepus, paaugstināta temperatūra, kaulu laušana – visi šie simptomi mēdz parādīties gandrīz vienlaikus. Gripas vīruss izplatās pa gaisu pilienu veidā, parasti, kad cilvēks šķauda, klepo.Saslimis cilvēks ir infekciozs 24 stundas pirms simptomu parādīšanās un tāds ir aptuveni piecas dienas.Gripas komplikācijas var nopietni ietekmēt veselību.

Vakcinācija pret gripu ir pats labākais aizsarglīdzeklis. / 11. lpp. /

SIRDSLIETASSIEVIETES VESELĪBA

Kā akmens krūtīsĀrsts krūtī atrada cistu? Tūliņ galvā pazib desmitiem dažādu domu un rodas panika. Taču mieru, tikai mieru! Ārsta padoms, pozitīva attieksme pret pasauli, dzīvi un pašai sevi, palīdz pasakas ar sliktām beigām pārvērst rožainos stāstos.

Konsultēja VCA poliklīnikas «Jugla» radioloģe Jeļena Pavļičenko un «Pulss 5» ginekoloģe Karlīna Elksne.

Krūts cistas ir labdabīgi, ar šķidru-mu pildīti un parasti nesāpīgi veido-jumi. Tās vairumā gadījumu atrod katrai otrajai sievietei 35–50 gadu vecumā un dāmām, kas lieto hor-monu aizstājējterapiju.

KAD VEIDOJAS KRŪTS CISTASSievietei var būt gan viena, gan vai-rākas cistas vienlaikus, gan vienā, gan abās krūtīs. Ja cistas atrodas

sekli, tās bieži vien atklāj sievietes partneris vai arī viņa pati, veicot krūts pašpārbaudes. Ja cistas atrodas dziļi, tās sataustīt nav iespējams. Pat neliela cista kļūst sāpīga, kad rodas iekaisums. Tā kļūst arī cieta, krūts āda virs veidojuma apsārst.Radioloģe Jeļena Pavļičenko skaidro, ka cistas ļoti bieži mēdz veidoties, ja sievietei ir mastopātija – piena dzie-dzeru audu sablīvējumi, ko savukārt rada iekšējās sekrēcijas dziedzeru, tostarp dzimumdziedzeru, funkciju traucējumi. Nedrīkst ignorēt vai-rogdziedzera veselības stāvokli, jo arī šim dziedzerim ir ļoti liela loma or-ganisma funkcionālajā nodrošināša-

PĀRBAUDI KRŪTIS, LAI DZĪVOTU!

PIEDĀVĀJAM KOMPLEKSO PĀRBAUDI SIEVIETĒM• KRŪTS PĀRBAUDE AR GAISMAS

LAMPU BREASTLIGHT („Pulss 5”)• ULTRASONOGRĀFIJA KRŪTĪM

(visās VCA poliklīnikās)• MAMOGRĀFIJA

Nepieciešamības gadījumā (ar ārsta ieteikumu) izmeklējumus var veikt jebkura vecuma jaunietes un sievietes („Pļavnieki”, „Elite”, „Pulss 5”, „Olvi”)

Uzzini vairāk www.vca.lv

PIESAKIES MAMOGRĀFIJAS IZMEKLĒJUMAM www.epoliklinika.lv

AS “Veselības centru apvienība” VCA poliklīnika „Pļavnieki”Rīga, Saharova iela 16, Radioloģijas nod. 7. stāvs, bez iepriekšēja pieraksta, 67136972

VCA poliklīnika „Pulss 5”Rīga, Lāčplēša iela 38, 1.stāvs, 114. kab., bez iepriekšēja pieraksta, 67284981

VCA poliklīnika „Elite”Rīga, Anniņmuižas bulv. 85, Radioloģijas nod. 5. stāvs, pieraksts pa tālr. 26135455

VCA poliklīnika „Olvi” Daugavpils, Arhitektu iela 12, 1.stāvs, 101. kab., pieraksts pa tālr. 65441226

Valsts apmaksā mamogrāfiju reizi divos gados, ja esi vecumā no 50 līdz 69 gadiem un tev ir uzaicinājuma vēstule. Ja vēstules nav,

zvani Nacionālajam Veselības dienestam pa tālr. 80001234Ārstniecības iestādes kods: 0100-64120

2

SIEVIETES VESELĪBA

nā – tas regulē vielmaiņu visās orga-nisma šūnās un tādējādi visu orgānu darbību. Vairogdziedzeri visbiežāk saista ar joda vielmaiņu organismā. Jaunākie pētījumi atklāj, ka arī citi orgāni uzkrāj jodu un piedalās joda vielmaiņā – tie ir krūts dziedzerau-di, dzemde un kuņģa-zarnu trakts. Traucēta vairogdziedzera darbība (piemēram, mezglu veidošanās) iz-jauc joda vielmaiņas līdzsvaru, un tas savukārt izmaina iepriekš minēto orgānu funkcijas. Starp citu, psihoemocionālais stā-voklis ietekmē gan hormonālā līdz-svara stabilitāti, gan vielmaiņu, tā-dējādi – visu organismu. Tomēr ne tas vien ir iemesls – cistu veidošanos veicina arī traumas, pat spēcīga krūts sasišana un saspiešana, kā arī operā-cijas, tostarp implantācijas.

KĀ PAMANĪT CISTU KRŪTĪS Šos veidojumus krūtīs pamana ma-mogrāfijas un ultrasonogrāfijas iz-meklējumos. Tie cits citu neizslēdz un pat papildina, jo palīdz atšķirt divus labdabīgus veidojumus – cis-tas (pildītas ar šķidrumu) un lipo-mas (pildītas ar taukiem). Ja cistas arī tad vēl rada šaubas, papildus var noteikt magnētiskās rezonanses iz-meklējumu, bet veidojuma satura paraugu nosūtīt citoloģiskajai iz-meklēšanai.

Ārste mierina, ka parasti cistas tikai novēro, jo vairumā gadījumu nelielās cistas izzūd pašas, dažkārt pietiek ar punkcijas aspirāciju – ultrasonogrā-fijas kontrolē ar speciālu adatu iedur cistā un tās saturu atsūc. Ķirurģiska ārstēšana nepieciešama, ja veidojumi rada izteiktu diskomfortu, ir lieli (1–2 cm) vai strauji palielinās, to sieniņas ir biezas, cistās veidojas blīvi ieslēgumi vai veidojumi ir daudzka-meru, saturs ir duļķains, ar to pašu radot aizdomas par iespējamu ļaun-dabīga procesa veidošanos. Lai gan šāda varbūtība ir tikai trīs gadījumos no simta, aizdomīgie veidojumi krū-tīs ir jāpārbauda vienmēr.Pat ja krūtis nesagādā raizes, sie-vietēm pēc 50 gadu sasniegšanas ik pēc diviem gadiem ir vērts izman-tot valsts apmaksāto mamogrāfijas izmeklējumu. Regulāri apmeklējot ginekologu, jaunākām sievietēm krūtis iztaustīs ārsts, nepieciešamī-bas gadījumā nosūtot uz papildiz-meklējumiem. Tomēr pat sievietēm jau pēc 40 gadu sasniegšanas J. Pav-ļičenko iesaka reizi 1–2 gados veikt mamogrāfijas izmeklējumu,Pašpārbaudi, tāpat kā mamogrāfijas izmeklējumu, ir vislietderīgāk veikt ne agrāk kā menstruālā cikla 6. – 7. dienā un ne vēlāk kā cikla vidū, kad notiek ovulācija un krasi mainās sie-vietes hormonālais līmenis.

4 SIRDSLIETAS4

Vai galva strādās arī vecumdienās?Ja nevar atrast kādu lietu, ja no atmiņas izgaisis durvju kods vai piemirsies aiziet uz paša sarunātu tik-šanos, paziņas draudzīgi iesaka ēst daudz biezpiena. Bet vai ar to pietiks, lai atmiņa atjaunotos?

Konsultēja VCA poliklīnikas «Pļavnieki» neiroloģe Dace Bērziņa.

KĀPĒC MŪZIĶIEM PAVEICIES«Atmiņa ir vienu nervu šūnu spēja nodot informāciju citām nervu šūnām, citiem vārdiem, viss atkarīgs no nervu šūnu tre-nētības,» paskaidro neiroloģe. Smadzeņu bojājumi var rasties dažādi – dzemdību trauma, ilgstošs skābekļa trūkums, pār-ciests insults, paaugstināts asinsspiediens galvā... Un kur tad vēl pārslodze darbā, stress, miega bads, nepietiekama atpūta... Tas viss un vēl daudz kas cits «sit mums pa galvu», un vecums ierodas nevis viens, bet kopā ar demenci, t. i., atmiņas, in-telekta, spriešanas spēju, elementāru sociālo prasmju un normālu reakciju zudumu. Jaunībā par to nedomājam. «Taču vaja-dzētu!» uzsver neiroloģe. Daudz ko var

darīt jau bērnībā. Cilvēka jušanas centri atrodas tuvu tiem smadzeņu centriem, kas ir atbildīgi par atmiņu. Piemēram, pirkstu motorika ietekmē valodas attīstī-bu un arī atmiņu. To pierāda kaut vai tas, ka mūziķus atmiņas zudumi piemeklē retāk nekā vairumu cilvēku. Arī datora klaviatūru «spēlējam» ar pirkstiem, tātad, iespējams, jaunākajām paaudzēm de-mence draudēs mazāk. ATPŪTINĀSIM GALVAS!Bērnību neatgūt, taču arī 30 – 40 gadu vecumā var daudz darīt par labu smadze-nēm. Tieši šajā vecumā cilvēki visvairāk grēko pret savu organismu: daudz jāstrā-dā, jāpelna nauda; miegam un atpūtai nav laika. Brīdi padomāsim: vai liela māja un lepns auto ir tā vērti, lai vecumdienas mūs «izslēgtu» no pasaules ar Alcheime-ra slimību (tā ir viena no demences for-mām)?! Galvas smadzenes ir jāatpūtina vēl vairāk nekā nogurušās kājas. Ja nevar

citādi, tad vismaz vienu dienu nedēļā. Ja nevar iet pilnā ikgadējā atvaļinājumā, tad vismaz uz divām nedēļām.

KĀ VAR PALĪDZĒT MEDICĪNA?Neirologs vai psihologs var piedāvāt veikt testu, ar ko noteikt pacienta atmiņas traucējumus, uzvedības īpatnības, spēju rēķināt, orientēties telpā utt. Par laimi, tikai 10 – 20 % vieglo atmiņas traucē-jumu pārvēršas demencē. Taču ir grūti atšķirt atmiņas traucējumus no parastas aizmāršības pārguruma dēļ. Taču tā nav vienīgā demence, tādēļ neesam tik bezce-rīgi. Vienīgi sākums visām demencēm ir ļoti līdzīgs. Tomēr gluži bezspēcīgi neesam. Pasaulē ir veikti klīniskie pētījumi gan par bez-recepšu Ginkgo bilobas ekstrakta (EGB 761) preparātu ietekmi uz galvas sma-dzenēm, gan bezrecepšu medikamenta «Actovegin» ietekmi uz procesiem nervu sistēmā, arī citu recepšu medikamentu

efektivitāte ir pierādīta klīniskajos pētīju-mos, citādi ārsts tos nedrīkstētu izrakstīt. Taču ļoti svarīga ir atmiņas trenēšana, kuras efektivitāte arī ir klīniski pierādīta medicīniskajos novērojumos. Protams, mūsu smadzeņu darbību ietekmē arī tas, ko liekam sev vēderā. Ārstei nav iebildumu pret biezpienu – piens satur tādas aminoskābes, kuru nav citos produktos. Tomēr viņa iesaka dažus citus, viņasprāt, vēl vērtīgākus produktus – ķiploku, zivju eļļu (nevis kapsulās, bet dabisko – ēdot zivis), ķirbi un... sviestu.

TIEM, KAM PĀRI 60Nepārstāt sevi mīlēt – celties un iet ārā, atrast domubiedrus, ar kuriem padisku-tēt, trenējot valodu, atsvaidzinot savu vārdu krājumu. Kopā pastaigāties, vin-grot, nūjot, peldēt, dziedāt korī un citādi izklaidēties. Arī svešvalodu mācīšanos un krustvārdu mīklas nepametiet novārtā!

TAVAI VESELĪBAI

Uzmanību – īssavienojums smadzenēs!Aktīvs, veselīgs dzīvesveids un citi profilakses pasākumi pasargā no insulta.

Konsultēja VCA poliklīnikas «Aura R» neiroloģe Nelda Eglīte.

Insults ir akūti smadzeņu asinsrites traucējumi, kuru dēļ kādam smadzeņu rajonam vairs nepieplūst asinis, izraisot neatgriezeniskus audu bojājumus. Ir divu veidu insults – išēmiskais, ko izrai-sa asinsvada nosprostojums, visbiežāk ar trombu, un hemorāģiskais, kad, plīstot asinsvada sieniņai, asinis izplūst sma-dzenēs vai starp smadzeņu apvalkiem. Insults ir viens no biežākajiem invali-ditātes iemesliem. Lai no tā izvairītos, jāseko veselībai un laikus jāievieš korek-cijas ikdienas paradumos.

ASINSSPIEDIENS NORMAS ROBEŽĀSVisbiežāk insultu izraisa hroniskās asinsvadu slimības – ateroskleroze un arteriālā hipertensija, kuras mēdz dēvēt par dzīvesveida slimībām. Slimojot ar aterosklerozi, uz asinsvadu sieniņām

izgulsnējas taukiem līdzīga viela, galve-nokārt holesterīns, ar laiku izraisot tā sašaurināšanos vai pat pilnīgu slēgšanos. Asinsvados sāk veidoties mazi asins re-ceklīši trombi, kurus asins plūsma var atraut no artērijas sienas, tie nonāk smadzenēs un bloķē kādu no asinsva-diem. Lai pasargātu asinsvadus, mazāk jālieto pārtikas produkti, kas paaugstina «sliktā» jeb zema blīvuma holesterīna līmeni (dzīvnieku izcelsmes tauki), tā vietā vairāk ēdot dārzeņus, pilngraudu produktus, zivis, kvalitatīvu augu eļļu. «Daudzi dodas savās ikdienas gaitās,

pat nenojaušot, ka viņiem ir ļoti augsts asinsspiediens. Bieži vien tas kļūst zi-nāms tikai tad, kad nelaime – insults, jau notikusi,» uzsver ārste. Tādēļ viens no svarīgākajiem profilaktiskajiem pa-sākumiem ir asinsspiediena normalizē-šana gan ar grozījumiem dzīvesveidā, piemēram, samazinot sāls daudzumu, sportojot, gan regulāri lietojot ārsta iz-rakstītos medikamentus un kontrolējot asinsspiedienu, vajadzības gadījumā nomainot zāles pret citām, efektīvākām. Arī sirds aritmija, sevišķi priekškamba-ru mirgošana (ātriju fibrilācija), ir nozī-

mīgs insulta riska faktors, jo tās ietekmē var rasties asins plūsmas traucējumi un attīstīties trombi, tādēļ regulāri jālieto ārsta noteiktās asinis šķidrinošās zāles, piemēram, kardioloģiskais aspirīns, kas samazinās trombu veidošanās risku, kā arī zāles, kas regulēs sirds darbībasātrumu un ritmu.

NESMĒĶĒ UN KUSTIES «Insulta profilaksē ļoti liela nozīme ir pareizam uzturam, kustībām, darba un atpūtas režīma ievērošanai. Jo aktīvāks cilvēks, jo mazāks risks saslimt,» norā-da Nelda Eglīte. Kā liecina pētījumi, smēķēšana 2–4 reizes paaugstina insulta risku, bet divu gadu laikā pēc tās atme-šanas risks uz pusi samazinās. Arī palielināta ķermeņa masa, it īpaši aptaukošanās, tieši saistīta ar iespēju piedzīvot insultu. Insulta profilaksei noder arī vieglas un vidējas intensitā-tes fiziskā slodze, piemēram, pastaigas, soļošana, nūjošana – vismaz pusstundu 3–4 reizes nedēļā.

UZZIŅAI•Insulta riska faktori, kurus var ietekmēt: augsts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna un cukura līmenis asinīs, sirds un asinsvadu slimības (sevišķi – neritmiska sirdsdarbība), smēķēšana, mazkustība, liekais svars.

• Insulta riska faktori, kurus nevar ietekmēt: vecums, dzimums (vīriešiem insulta risks ir lielāks nekā sievietēm), ģenētiska nosliece (ja ģimenē kāds jau pārcietis insultu).

• Iesakāmas regulāras pārbaudes: ikgadējā ģimenes ārsta apskate ar riska faktoru izvērtējumu, nepieciešamības gadījumā – galvas un kakla asinsvadu doplerogrāfija un neirologa konsultācija.

DĀVINA JUMS LAIKU!

1 – 2 tabletes dienā novērš trombu veidošanos asinsvados Mazina infarkta un insulta risku Zemas devas aspirīns saudzīgs kuņģim

HJERTEMAGNYL 75 mg & 150 mg LIETO PIE AKŪTAS UN HRONISKAS IŠĒMISKĀS SLIMĪBAS,T.SK. KARDIOVASKULĀRO SLIMĪBU UN ATKĀRTOTU TROMBOŽU PROFILAKSEI.

Konsultējieties ar ārstu par sev piemērotāko Hjertemagnyl lietošanu.Bezrecepšu medikaments. Reklāma izgatavota 03.2014., pasūtītājs Takeda Latvia SIA, www.takeda.lv Lūdzu izlasiet zāļu pamācību.

ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI!

ACTOVEGIN® Forte.ATJAUNO ATMIŅU!

Viena, divas tabletes trīs reizes dienā veicina lielāku enerģijas pieplūdi smadzenēm un uzlabo jūsu atmiņu.Pirms lietošanas, lūdzu, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu un uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju!

Bezrecepšu medikaments. Reklāma izgatavota 03.2014., pasūtītājs Takeda Latvia SIA, www.takeda.lv

ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI!

6 SIRDSLIETAS6 STARPTAUTISKĀ OSTEOPOROZES DIENA

Osteoporozes cēloņi un profilakseDēvēta arī par kluso epidēmiju, saslimšana ar osteoporozi skar daudzus. Precizēsim, kādi ir tās cēloņi un iespējas no tās izvairīties.

Konsultēja VCA Liepājas medicīnas centra osteoporozes speciāliste Dace Andersone.

KLUSĀ EPIDĒMIJAVairums osteoporozes pacientu ir sievietes pēcmenopauzes vecumā. Osteoporoze ir viena no tā sauktajām klusajām epidēmi-jām, tas ir, ilgu laiku tā neizpaužas ne ar kādiem simptomiem, līdz rodas lūzums no nelielas traumas. Visnepatīkamākie ir šādā ceļā gūtie gūžas kakliņu lūzumi. Sa-vukārt mugurkaulāja skriemeļu lūzumus var pat nepamanīt, jo tikai 30% no tiem izpaužas ar sāpēm. Pacientam nemanot, pakāpeniski samazinās dzīves kvalitāte pieaugošu kustību ierobežojuma un ne-skaidras izcelsmes sāpju dēļ. Nekādā gadī-jumā nevajadzētu sagaidīt šos, tā sauktos «trausluma lūzumus»’. Taču diemžēl, arī lietojot medikamentus, no lūzumiem var pasargāt 40–80% gadījumu. Visbiežākie osteoporozes iemesli ir endokrinoloģis-ki: samazināts hormonu – estrogēnu un testosterona – līmenis ieņem nozīmīgā-ko vietu. Ir arī iedzimta osteoporoze, kas gan nav bieži izplatīta. Jebkura vecuma pacientiem, kuri ilgstoši (vairāk nekā trīs mēnešus) ik dienu lieto prednizelonu (5mg) vai kādu citu kortikosteroīdu no-pietnu slimību ārstēšanai, samazinās kau-lu minerālais blīvums. Jebkura nopietna saslimšana var izsaukt pārmaiņas arī kaulos. Visbiežāk tās ir hroniskas plaušu, aknu, nieru saslimšanas, onkoloģiskas sli-mības vai to ārstēšanas sekas. Pacientiem, kas spiesti lielāko dienas daļu pavadīt sē-dus vai guļus, neizbēgt no kaulu minerali-zācijas samazināšanās. Tā var pazemināties arī ar krūti barojošām māmiņām, it īpaši, ja krūts barošana ir ilgāka par 9 mēne-šiem. To dēvē par pārejošu osteopēniju.

DIAGNOSTIKAOsteoporozes diagnosticēšanas zelta standarts ir centrālā osteodensitometrija (DXA). Izmeklējuma laikā pacients sa-ņem nelielu rentgenstarojumu, kas ir ek-vivalents fona radiācijai (radiācijai uz ielas).

KĀPĒC TĀ NOTIEK?Kauls, tāpat kā āda, nepārtraukti atjauno-

jas, un 10 gados viss skelets tiek «pārbū-vēts» no jauna. Lai rastos jauns kauls, ve-cajam jānoārdās. Noārdīšanās procesiem ņemot virsroku pār kaulu veidošanos, rodas nekvalitatīvs, trausls kauls, kas ir ma-zāk izturīgs pret triecieniem un ātrāk lūst.

KAS DARĀMS?Lai kaulu mineralizācija būtu laba arī vecumā, jāsāk par to rūpēties jau pirms dzimšanas. Grūtniecības laikā sievietei jā-uzņem pietiekams daudzums minerālvie-lu, vitamīnu. Pasaules Veselības organizā-cija noteikusi, ka grūtniecēm ar pārtiku un piedevām vajadzētu uzņemt 1000–1300 mg kalcija un vismaz 200 SV (starptau-tiskās vienības) D vitamīna ik dienas. Jau no zīdaiņu vecuma noteikti nepieciešams papildu D vitamīns, lai kalcijs varētu uz-sūkties no kuņģa zarnu trakta. Būtiski ir attīstīt un saglabāt muskuļu masu. Svarīgi ir to ievērot pusaudžu vecumā, lai kaula mineralizācija sasniegtu ģenētiski noteikto līmeni 20 gadu vecumā. Sākoties menst-ruācijām, meitenēm jāseko, lai pietieka-mā daudzumā tiktu uzņemts gan kalcijs, gan D vitamīns un arī citas barības vielas. Latvijas vīriešiem vecumā no 18 līdz 50 gadiem konstatēts ļoti zems D vitamīna lī-menis, tādēļ viņiem tas būtu jālieto pietie-kamās devās, jo D vitamīna nepietiekamī-ba ietekmē vīrieša spēju radīt pēcnācējus. D vitamīns atzīts arī kā profilaktisks vita-mīns saslimšanai ar krūts un resnās zarnas vēzi, tas uzlabo centrālās nervu sistēmas darbību – līdzsvaru, muskulatūras spēku, samazina depresijas simptomātiku, sama-zinot sirds un asinsvadu aterosklerozes at-tīstību. Kustība ir dzīvības galvenā iezīme. Osteoporozes mazināšanai un profilaksei tieši noderēs skriešana, staigāšana, dejoša-na, kaut vai stāvēšana. Peldēšana un riteņ-braukšana galvenokārt vajadzīga muskuļu masas saglabāšanai. Pārmērības jebkurā jomā vienmēr rada problēmas. Ar pārmē-rīgu svīšanu no organisma var izvadīties vairāk sāļu, nekā pieļaujams. Pārmērīga alkohola lietošana, arī regulāra, ne visai lielām devām, veicina kaulu mineralizāci-jas samazināšanos. Pārmērīga dažādu tēju un kofeīnu saturošu dzērienu lietošana var negatīvi ietekmēt kaulu mineralizāciju, bet pārmērīga aizraušanās ar diētām var izraisīt olbaltumvielu deficītu.

UZZIŅAIStarptautiskā osteoporozes fonda radītā anketa osteoporozes riska noteikšanai1. Vai kādam no jūsu vecākiem ir/ bijis osteoporozes vai trausluma lūzums?2. Vai jums ir 40 gadu un vairāk?3. Vai pieaugušā vecumā jums ir bijis trausluma lūzums?4. Vai jūsu augums pēc 40 gadu vecuma ir saīsinājusies par 3 un vairāk cm?5. Vai jums ir zems ķermeņa masas indekss? 6. Vai jebkad esat lietojis kortikosteroīdus (prednizelonu) ilgāk par 3 mēnešiem 5 un vairāk mg devās dienā?7. Vai slimojat ar reimatoīdo artrītu?8. Vai jums konstatēta vairogdziedzera, epitēlijķermenīšu pastiprināta darbība?9. Vai jums menopauze iestājās ātrāk nekā 45 gadu vecumā?10. Vai jums jebkad neizskaidrojama iemesla dēļ menstruācijas nav bijušas viena gada garumā un ilgāk?11. Vai jums ir izoperētas olnīcas pirms 50 gadu vecuma?12. Vai alkoholu lietojat ļoti bieži – devās, kas pārsniedz divas vienības dienā, piemēram, 300g vīna?13. Vai smēķējat?14. Vai jūsu fiziskās aktivitātes aizņem mazāk nekā 30 minūtes dienā (dārza darbi, mājas sakopšana, staigāšana)?15. Vai jums ir alerģija no piena produktiem?16. Vai laukā uzturaties mazāk nekā 10 minūtes dienā?17. Vai kādam no jūsu vecākiem ir/ bija kupris?

Ja uz kādu no šiem jautājumiem atbildējāt apstiprinoši, tad ir iemesls apdomāt kaulu blīvuma pārbaudi.

OSTEODENSITOMETRIJA (DXA)OSTEOPOROZES DIAGNOSTIKA

Pakalpojums pieejams VCA poliklīnikā «Elite», «Jugla», «Pļavnieki», «Pulss 5», Liepājas MC

Piesakies www.epoliklinika.lv

www.vca.lv

Ģimenes ārsts – drosmīga profesijaĢimenes ārstei Žannai Gubskai piemīt neparastas spējas – saviem 1500 pacientiem viņa atceras vārdus, uzvārdus un lielāko daļu pazīst pēc balss.

Vai «Pļavnieki» ir jūsu pirmā dar-bavieta?Pēc Rīgas Stradiņa universitātes beig-šanas 1996. gadā man tiešām piedāvā-ja darbu «Pļavniekos», taču es atteicos. Dzīvoju te kopš četru gadu vecuma, kad šis Rīgas rajons tika uzbūvēts. Vēlējos piedzīvot ko jaunu, tāpēc pie-teicos darbā uz Krāslavas novadu. Trīs gadus nostrādāju tālu laukos – Indrā, Skuķos. Iemācījos braukt ar auto, ie-guvu draugus, daudz savu pacientu. Droši vien strādātu tur joprojām, taču ģimenes apstākļu dēļ vajadzēja atgriezties Pļavniekos pie vecākiem.

Un dabūjāt darbu savā bērnības po-liklīnikā?Trīs gadus strādāju «Pļavniekos» par dežūrārsti. Tad pārņēmu dakteres Rutas Zariņas pacientus un kļuvu par ģimenes ārsti. Daktere Zariņa agrāk bija mana iecirkņa ārste, es pārņēmu no viņas stafeti.

Vai visi viņas pacienti palika pie jums? Varbūt kaut kas mainījās?Šādos gadījumos bez pārmaiņām ne-iztikt. Daži aizgāja pie citiem ārstiem – varbūt likos viņiem par jaunu, ne-pieredzējušu? Dakterei Zariņai bija 1700 pacientu. Tas man tobrīd arī šķita par daudz. Atstāju tikai tos, kas dzīvo tieši manā pārziņā uzticētajās ielās. Esmu māmiņa, viena pati audzi-nu mazo dēlu. Nevaru ziedoties tikai darbam.

Vai jūsu pacienti ir arī bērni?Strādāju tikai ar pieaugušajiem. Mūsu veselības centrā ir četri pediatri. Dar-bā ar bērniem vajadzīgas īpašas zinā-šanas.

Kāpēc studējot izvēlējāties tieši ģi-menes ārsta profesiju?Jau 15 gadu vecumā sāku veikt ma-sāžu saviem radiniekiem, draugiem. Visi teica: tev jākļūst par ārsti! Kad sākās specializācija, citi varianti pat neienāca prātā. Man patīk runāt ar cilvēkiem, šķiet interesanti uzzināt

viņu ģimenes vēsturi, ar kādām slimī-bām slimojuši viņu priekšteči.

Kādam, jūsuprāt, ir jābūt labam ģimenes ārstam?Atsaucīgam, pacietīgam, iejūtīgam. Starp citu, gadās situācijas, kad arī drosmīgam.

Kas darbā sniedz gandarījumu?Kad varu palīdzēt pacientiem. Ja spēju nomierināt viņu radiniekus. Reizēm gandarījumu sniedz it kā sīkumi. Piemēram, es priecājos, ka manas apaļīgās pacientes kļūst ar-vien slaidākas. Parasti, ja sievietei ir liekie kilogrami, es ar viņu aprunājos par veselīgu ēšanu, nosveru, iesaku diētu. Ļoti priecājos, ja izdodas lai-kus diagnosticēt kādu smagu slimī-bu. Piemēram, atgādinu pacientēm veikt profilaktisko piena dziedzeru rentgen izmeklēšanu jeb mamogrāfi-ju un laboratoriskos izmeklējumus zarnu audzēja agrīnai diagnostikai.

Tātad profilaksi uzskatāt par sva-rīgu? Bet kā gan citādi! Parasti vecākiem pacientiem iesaku veikt fēču analīzi vismaz reizi gadā, lai gan būtu vēlams to darīt trīs reizes. Diemžēl zarnu vē-zis vismaz Pļavnieku iedzīvotājiem ir izplatīta slimība. Septembrī vien at-klājām un nosūtījām operēt trīs savus pacientus. Mana medmāsa vakcinē

pacientus pret difteriju un stinguma krampjiem. Tā ir bezmaksas vakcīna muskulī, nav sāpīga, turklāt bez mak-sas, tāpēc pacienti ir ar mieru. Diem-žēl sarežģītāk ir ar pretgripas vakcī-nām, tām man ir grūtāk pierunāt.

Vai atvēlētās 15 minūtes pietiek pieņemšanai?Vienam kādu reizi iznāk veltīt divas minūtes, citam – varbūt divdesmit, tā laiks izlīdzinās. Grūti ir gripas vī-rusa epidēmijas laikā. Tad strādāju piecas un vairāk stundas bez ēšanas, dzeršanas, pat uz tualeti dodos skrie-šus.

«Pļavnieki» tagad ietilpst Veselības centru apvienībā? Vai jūtat ieguvu-mus no apvienošanās? Manā rīcībā tagad ir visi apvienības veselības centru kontakti. Nereti gadās, ka pacients pats nav spējīgs atrast vajadzīgo speciālistu, pierak-stīties, tad nāku talkā. Ir svarīgi, piemēram, ātri dabūt speciālista palīdzību bronhiālās astmas slim-niekam, nevis ļaut viņam mocīties ar elpas trūkumu trīs garus mēne-šus, kamēr atbrīvosies kāds konkrēts pneimonologs. Izmantoju arī savus personiskos kontaktus, kas saglabā-jušies no dežūrārsta darba laikiem.

Vai izmantojat darbā modernās tehnoloģijas?

Datoru un internetu man nodrošina «Pļavnieki», arī datora tehnisko ap-kopi. Sākumā baidījos izmantot re-cepšu izrakstīšanas programmu, taču izrādījās, ka tā ir vienkārši lietojama un ļoti atvieglo darbu.

Ko iesakāt pacientiem, lai izvairī-tos no sezonas saaukstēšanās sli-mībām? Pats galvenais – neejiet slimi uz dar-bu, lai neaplipinātu citus!

Lūdzu, īsi raksturojiet savus pa-cientus kopumā!Varu iedalīt viņus trijās grupās: ap-mēram 25 gadus veci, tad nāk četr-desmitgadnieki, bet visvairāk ir ie-dzīvotāju virs 65 gadiem. Protams, vecāki cilvēki slimo vairāk, tāpēc viņi ārstu apmeklē biežāk. Apmēram puse ir latviešu, puse – krievu tautības.

Vai palīdz jūsu neparastā spēja at-cerēties visu pacientu vārdus, uz-vārdus, balsis?Cilvēkiem patīk, ja viņus uzrunā vārdā. Iespējams, tāpēc pacienti man ātrāk uzticas.

Vai jums pietiek laiks atpūtai?Katru sestdienu kopā ar savu astoņ-gadīgo dēlu dodamies uz ūdens at-rakciju parku «Akvalande». Plunčā-jamies līdz pagurumam. Brīnišķīga relaksācija, ko iesaku visiem!

SIRDSLIETAS8 INTERVIJA

PAR ĀRSTIŽanna Gubska – ģimenes ārste

Prakses vieta – AS «Veselības centru

apvienība» poliklīnika «Pļavnieki»

A. Saharova iela 16

Uzsākusi darbu VCA «Pļavnieki»

2012. gadā

Praksē reģistrēto pacientu skaits –

1500

Visi pacienti dzīvo Pļavniekos

Telefons: 67799977

Kāpēc labs „gremošanas sistēmas tehniskais stāvoklis” ir viens no dzīves kvalitātes kritērijiem?Ikdienā bieži sastopamies ar dispeptiskām sūdzībām, tādām kā dedzināšanu kuņģa apvidū, sāpēm pirms vai pēc ēšanas, smaguma sajūtu, diskomfortu kuņģa apvidū. Ne mazāk svarīga problēma ir slikta elpa.

Var minēt daudz faktoru, kas izraisa šāda vei-da problēmas. Taču lielākas sagādā tieši kuņ-ģa darbības uzlabošana, jo neregulāra ēšana, bieža kafijas un alkoholisku dzērienu lieto-šana, nepamatota NPIL (pretsāpju) līdzekļu lietošana, kas mēdz būt gandrīz kā neatņe-mama dzīves sastāvdaļa, – tas bojā kuņģa gļotādu.

Galvenais ir atcerēties, ka gremošanas trakts sākas ar kuņģi un arī gremošanas sistēmas darbs sākas ar kuņģi.

Kuņģis savu darbu veic pilnvērtīgi, ja uzturā lietotie produkti ir svaigi, dabiski, ja tos rūpīgi sakošļā. Ja ikdienā cilvēks nelieto pietiekami daudz šķidruma, atrodas pastāvīgā stresa stā-voklī, tas var izsaukt hormonālu un emocio-nālu disbalansu, kas savukārt traucē normā-las kuņģa funkcijas.

Pirmais kuņģa slānis – gļotāda –, izdala gļotas, pasargā kuņģa sieniņu no bojājuma, sekmē ātrāku eroziju (epitēlija bojājuma) dzīšanu. Ja kuņģa gļotādā gļotu nav, veidojas dziļāk esošo audu iekaisums, ko medicīnā dēvē par gastrītu. Gļotu slānis, kas vienmērīgi izklāj kuņģa sieniņu, ir viens no kuņģa veselības kri-tērijiem.

FITESTEN ir dabisks produkts, kas satur prie-žu skuju ekstraktu. FITESTEN ir Latvijas zināt-nisks sasniegums. FITESTEN ir izstrādāts un klīniski pārbaudīts Latvijā sadarbībā ar Latvijas gastroenterologiem un Rīgas Stradiņa univer-sitātes Zāļu formu tehnoloģijas katedru.

2011. gadā decembrī FITESTEN ieguva Lat-vijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) balvu „Eksporta un Inovācijas balva 11” kate-gorijā „Inovatīvākais produkts”.

FITESTEN satur vairāk nekā 100 unikālo bioloģiski aktīvo vielu – fitoncīdus, terpē-nus, poliprenolus, karotinoīdus, hlorofilu, vitamīnus, mikroelementus, fitosterīnus un citas bioloģiski aktīvas vielas. Pateicoties tik plašam bioloģiski aktīvo vielu sastāvam, FITESTEN ir ļoti spēcīgs organisma aizargfak-toru stimulētājs, kas veicina kuņģa-zarnu trak-ta bojātās gļotādas atjaunošanas procesus, kā arī ir nepieciešams kuņģa funkciju uzlabošanai.

Kādos gadījumos lietot FITESTEN?• Ja ir nepatīkama sajūta kuņģa apvidū.• Ja ir diskomforts kuņģa-zarnu traktā (KZT).• KZT darbības uzlabošanai un normalizācijai.• Ja ir nepatīkama smaka no mutes (Foetor ex ore).• Ja neregulāru ēšanu pavada diskomforts, smaguma sajūta kuņģa apvidū.• Ja bieži lieto kafiju, ja smēķē.Uzzini vairāk: www.fitesten.lv

10 TAVAI REDZEI

Lietosim mākslīgās asaras... lai nebūtu jāraud!Vai zināt, ka 75% cilvēku 60 gados sirgst ar sausās acs sindromu, bet jau pēc 45 gadu vecuma šī kaite traucē dzīvot katrai otrajai sievietei? Praktiski 50% pacientu ir sūdzības par kairināto aci. Lai uzzinātu savu acu veselības pakāpi, tagad pirmoreiz Rīgā iespējams veikt osmolaritātes testu. Vērtīgo aparatūru pirmā iegādājusies VCA poliklīnika «Pulss 5».

Konsultēja VCA poliklīnikas «Pulss 5» oftalmologs Sergejs Osinovecs.

SAUSĀS ACS SINDROMSSausā acs it kā nav nekāda nopietnā vaina, bet nu ļoti nepatīkama! Iedo-mājieties, ka jums acīs kāds būtu ieme-tis smilšu sauju un nedotu iespēju acis izmazgāt. Pamostaties no rīta – grauž! Braucat ar auto – tā grauž, ka grūti ceļu saskatīt. Apsēžaties pie datora – joprojām grauž!Tehnoloģija ir ļoti vienkārša: no ap-kārtējās vides kaitīgās ietekmes aci pasargā aizsargplēvīte. Sīka, plāna (0,01 milimetrs), taču svarīga. Tā vienlaikus mitrina aci un baro radzeni ar dažādiem vitamīniem, fermentiem, mikroelementiem. Jaunībā nav jāuz-traucas, jo katra acs mirkšķināšana atjauno šo asaru plēvīti. Taču ar laiku viss nolietojas. Līdz ar gadiem organis-mā palielinās sāls daudzums, bet sāls, kā zināms, labi der uz tomātmaizītēm, taču acis dara tikai postu. Sāls atņem ūdeni acs radzenes epitēlija šūnām, un plēvīte, kas aizsargā aci, kļūst plānāka, tajā rodas caurumi.

PAŠI SEV KAITNIEKIArī mēs paši šo procesu tikai veici-nām. Normāls acu plakstiņu mirk-šķināšanas skaits ir 22 reizes minūtē, taču katrs darbs, kas prasa redzes pie-pūli, šo skaitli arvien samazina. Lasām grāmatu – mirkšķinām mazāk, vadām auto – mirkšķinām mazāk, lūkoja-mies datora ekrānā – mirkšķinām pat trīs reizes mazāk! Sausās acs veidoša-nos veicina arī kondicionieru lietoša-na automobilī vai birojā (tā sauktais ofisa sindroms), kontaktlēcu lietoša-na, kā arī citas slimības, kas ieperinā-jušās organismā – diabēts, glaukoma utt. Savukārt sievietēm uz acs plēvīti

negatīvi iedarbojas hormonālās pār-maiņas organismā pēc bērna baroša-nas, kā arī menopauze, kontraceptīvo preparātu lietošana. Tā kā mūsdienās lielākie datorlietotāji ir jaunieši, netiek pasargāti arī viņi. Tikai jauniem cilvē-kiem izpausmes ir atšķirīgas – nevis diskomforts acī it kā iebērtu smilšu dēļ, bet asaru plūdi. Tikai šīs asaras plūst no citiem dziedzeriem, tāpēc acs aizsargplēvīti tās neatjauno. Arī tie emocionālie cilvēki, par kuriem saka: «Acis slapjā vietā!», nav pasargāti no sausās acs sindroma.Parasti cilvēki atvaļinājumā mazāk raugās datora ekrānā vai televizorā, dzīvojoties dabā, izvingrojas paši un pie viena atpūtina acis. Taču saulīte ne tikai silda, glāsta, bet reizēm arī «iekož». Pēc vasaras aktivitātēm acu ārstiem nereti gadās pieņemt pat ga-dos ļoti jaunus pacientus – jaunākus par septiņiem gadiem. Diagnoze

gandrīz kā pensionāram – sausās acs sindroms. Acs ir svarīgs redzes orgāns, taču tā saslimšana, iekaisums ietekmē arī cil-vēka nervu sistēmu, rada nogurumu, galvassāpes. Tāpēc ātri – pie acu ārsta!

OSMOLARITĀTES TESTSAgrāk, kad mediķi nebija apbruņo-ti ar nepieciešamo aparatūru, sausās acs sindromu nereti jauca ar alerģi-ju vai infekciju un ārstēja nepareizi. Visprecīzāk acs kaites var noteikt, iz-darot osmolaritātes testu. Tas notiek ātri un nesāp pilnīgi nemaz, gluži kā asinsspiediena mērīšana. Medmāsa paņem asaru no pacienta acs kakti-ņa, aizpilda anketu, un jūs esat brīvs. Rezultāts gan būs zināms tikai pēc pāris dienām, visām vajadzīgajām re-akcijām. Akciju laikā testa izmaksas ir uz pusi mazākas. Aparāts ir neliels, viegli transportējams, tāpēc ar to viegli

strādāt arī ārpus poliklīnikas. Mobilo asaru laboratoriju ieteicams aicināt to firmu vadībai, kuras darbinieki inten-sīvi strādā ar datoriem.Osmolaritātes tests ir ļoti svarīgs dife-renciālajā diagnostikā.

MĀKSLĪGĀS ASARASParasti pret sauso aci cīnās ar mākslī-gajām asarām pilienu veidā, ar ziedēm vai geliem. Mākslīgās asaras ne tikai novērš simptomus, bet arī ārstē acis. Vēlams lietot vismaz divas reizes dienā vai pēc vajadzības. Jaunākās paaudzes medikamenti ir bez konservantiem (ja tos ir kaitīgi ēst, tad ir kaitīgi arī pilināt acīs!), un atšķirībā no agrākajām zālēm tie ir izdevīgi lietošanā: pēc pudelītes atvēršanas pilieni ir derīgi trīs mēnešus (agrāk – tikai 28 dienas). Taču, pirms pilināt ko acīs, noteikti jānoskaidro di-agnoze. Acis ir pārāk vērtīgs orgāns, lai ar tām eksperimentētu.

INFORMĀCIJAI

Mākslīgo asaru pilieni, ko iesaka oftalmologs Sergejs Osinovecs:«Ocuhyl-C»«Systane»«Optive»«Cationorm»«Bepanthen Plus»

11ĶIRURGA PADOMS

Vēl saudzīgāka trūces operācijaSmags fizisks darbs, pārmērīga sportiska slodze vai nelabvēlīga apstākļu sagadīšanās var izraisīt trūci. Ar medikamentiem to izārstēt nevar, taču var likvidēt ķirurģiski.

Konsultēja VCA poliklīnikas «Jugla» ķirurgs Andrejs Miļčevskis.

Trūce jeb bruka ir iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, mus-kuļos vai ķermeņa dobumos. Tā nav tikai sataustāms, pamanāms, nepievil-cīgs izcilnis un sāpju iemesls, bet arī bīstams veidojums trūces iesprūšanas riska dēļ. Trūces maisā var nonākt tās tuvumā esošie vēdera dobuma orgāni: tievā vai resnā zarna, urīnpūslis, kuņ-ģis u.c. Dažkārt tie atgriežas savā īsta-jā vietā, bet citkārt iesprūst, tiek ka-vēta šo orgānu apasiņošana, līdz audi pakāpeniski iet bojā. Vislielākais risks ir nabas un cirkšņa trūces gadījumā.Trūce ir bojājums vēdera sienā, tāpēc no tās var atbrīvoties tikai ar operā-ciju. Zāles šajā gadījumā nepalīdz, un arī laiks nedziedē – ja atbilstoši nerīkojas, trūce mēdz palielināties. Lai novērstu trūces sarežģījumu ris-ku, operāciju vēlams veikt laikus, jo iesprūdusi trūce jau ir neatliekams gadījums, kam trūkst iespējas sagata-voties.Trūces diagnosticēšanai ārsts pacien-tu vispirms izmeklē, aplūkojot un iztaustot. Sarežģītākos gadījumos ir nepieciešami papildu izmeklējumi, piemēram, ultrasonogrāfija vai da-tortomogrāfija. Pēc tam var nozīmēt operāciju.Mūsdienās operācijas var veikt ļoti saudzējoši – tikai ar dažiem nelieliem iegriezumiem un īsu atveseļošanās periodu. Šo metodi – laparoskopis-ko operāciju – izmanto arī ķirurgs Andrejs Miļčevskis.Operāciju, kas ilgst apmēram 30 – 60 minūtes, veic dienas stacionārā vispārējā narkozē. Operācijas laikā caur dažu milimetru iegriezumiem vēdera priekšējā sienā ievada darba instrumentu un speciālu ierīci, kam

piestiprināta miniatūra videokamera. Vēdera dobuma un darba instrumen-ta attēls vērojams monitorā, un ārsts var veikt nepieciešamās manipulāci-jas.Ar darba instrumentiem ķirurgs at-slāņo vēderplēvi, vēdera dobumā ievelk trūces maisu un trūci fiksē ar speciālu tīkliņu un skavām. Kā al-ternatīvu šādai fiksācijai ķirurgs pa-cientiem piedāvā vienu no visjaunā-kajām metodēm šajā jomā – speciālas bioloģiskās līmes izmantošanu. Tā ar laiku uzsūcas organismā, ir orga-nismam nekaitīga, turklāt mīksto audu traumatisma risku novērš līdz minimumam, samazinot pēcoperā-cijas sūdzības.Pēc operācijas pacientu pārved uz palātu, kur viņš lēnām mostas un bieži vien jau pēc dažām stundām drīkst celties. Ja pašsajūta ir laba, mājās var doties nākamajā rītā.Arī atveseļošanās norit ātri, jo operā-cija ir saudzīga. Pirmajās dienās var būt vieglas sāpes un vāji izteikts dis-komforts, taču to mazina ārsta izrak-stītie pretsāpju medikamenti nelielās devās. Apmēram divas nedēļas pēc operācijas jau var atgriezties ierastajā dzīves ritmā, pakāpeniski palielināt slodzi, un nav nepieciešama rehabi-litācija. Tas ir īpaši būtiski aktīviem cilvēkiem, kas vēlas pēc iespējas drī-zāk atgūt dzīves kvalitāti. Salīdzinot ar parasto metodi, pēc laparoskopis-kās operācijas nav arī kosmētisku defektu – par nelielajiem iegriezu-miem atgādina tikai mazas rētiņas.Veicot laparoskopiskās operācijas, recidīvu tikpat kā nav, t.i., trūces neatkārtojas, un nav jāoperē vēlreiz.Šīs metodes būtiskākais trūkums ir vispārējās narkozes izmantošana, jo šī iemesla dēļ cilvēkiem, kuri sirgst ar nopietnām sirds un asinsvadu vai elpošanas sistēmas slimībām, šāda operācija tomēr nav piemērota.

Lai vīrusi neizbojātu jūsu ikdienas gaitas, piedāvājam laikus VAKCINĒTIES pret GRIPU

9,00 EUR (12,00)* VCA poliklīnika „Pļavnieki” 67799977     „Elite” (Imantā) 67799977     „Aura R” (Purvciemā) 67565635     „Pulss 5” 67799977     „Vesels” (Sarkandaugavā) 67509640     „Jugla” 67521270     „Mežaparka doktorāts” 28448595

7,00 EUR (9,00) „Olvi” (Daugavpilī) 65441226

8,55 EUR Liepājas MC (Liepājā) 63428796

AS „Veselības centru apvienība” www.vca.lv

*īpašā cena Pacienta kartes īpašniekiem

12 SKAISTUMAM UN VESELĪBAI

Skaista katru dienu un nakti! Noslēpums – mikropigmentācijaTik daudz reižu ir bijis jālabo steigā vilkto acu vai lūpu kontūra... Protams, ir mūsdienīgas iespējas, kā ikdienas krāsošanos padarīt vieglāku un vienkāršāku. Izmanto mikropigmentāciju!

Konsultēja VCA poliklīnikas «Elite» Atveseļošanās centra kosmetoloģe Olga Leitāne.

Mikropigmentācija ir mūsdienīga procedūra vizuālā tēla papil-dināšanai dažādās dzīves situācijās, lai radītu estē-tiskāku koptēlu, piemē-ram, ja vēlas paspilgtināt make-up, labot kādu se-jas asimetriju vai kādu ar medicīnu saistītu vizuālu defektu – parasti pēc onkolo-ģiskajām operācijām, atjaunojot krūts oreolu; ķīmijterapijas, kad uz lai-ku ir «pazudušas» skropstas un uzacis vai ja ir kādas rētas (tās no-tušēšanai). Tāpat tā ieteicama aler-ģiskiem cilvēkiem un ar jutīgu ādu, ja dekoratīvās kosmētikas lietošana rada veselības problēmas.

Mikropigmentācija ir speciālas krās-vielas jeb pigmenta ievadīšana ādas virsējā slānī – epidermā, apmēram 0,5–1 mm dziļumā. Tas rada ilglaicīga make-up efektu. Pigmenta ievadīšana epidermā notiek ar īpašu aparatūru – adatas kustības ir atgriezeniskas, un to nodrošina speciāli miniatūru zobrati. Tādējādi adata var iekļūt ādas struktūrā (blīvā, rētainā, ar teto-vējumiem), netraumējot apkārtējos

audus un saglabājot

nemainīgu dūrienu un apgr i e z i enu

skaitu mi-nūtē. Tas

nodrošina prog-nozējamu darba re-

zultātu. Viss procedūrā izmantotais, kas kaut kādā

veidā nonāk saskarē ar cilvēka ādu, ir vienreizlietojams, tāpēc ir augsts higiēnas līmenis.Lai arī šī ir vienkārša procedūra, tai

nepieciešama sagatavošanās. Obli-gāta ir iepriekšēja konsultācija ap-mēram nedēļu pirms procedūras. Tās laikā ar speciālistu izrunā krāsu, toni, zīmējuma formu. Tiek veikta alerģijas prove. Svarīgi noskaidrot arī menstruālo ciklu, jo pirmsmenstruā-lais sindroms ir viena no procedūras

kontrindikācijām. Tāpēc vismaz ne-dēļu pirms menstruāciju 1. dienas mikropigmentācija nav ieteicama. Noteiktajā procedūras dienā attiecī-gajā ādas laukumā veic dezinfekciju, ar īpašu krēmu liek anestēziju. Pēc zīmējuma speciālists ar adatu apvelk tā formu un uzliek vēl vienu šķidro anestēziju. Pēc tam zīmē ar adatu un izsusina procedūras vietu, lai mazi-nātu kreveli. Daudzi baidās par sāpēm procedūras laikā, taču Olga Leitāne stāsta: «Ja pareizi veic anestēziju, tad mikro-pigmentācija nav sāpīga! Profesionāls speciālists to vienmēr varēs paveikt!»Visa procedūra ilgst apmēram divas stundas. Apmēram nedēļu pēc mikropig-mentācijas āda konkrētajā vietā var nedaudz lobīties, pazūd arī krevele. Apmēram pēc mēneša ir nogulsnē-jies ādā iestrādātais pigments un ir redzams galīgais rezultāts. Šajā laikā nav ieteicama sauļošanas ne tiešajos saules staros, ne solārijā.

IR VĒRTS ZINĀT!• Mikropigmentācijas efekts ir atkarīgs no pigmenta izvadīšanās, kas saistīts ar ādas atjaunošanās īpatnībām. Parasti no pāris mēnešiem līdz pāris gadiem. • Ir vairākas ilglaicīgā grima metodes – mikropigmentācija, tatoo-make up, tutuāza, permanentais make-up, kontūrgrims, dermopigmentācija, semi permanentais make-up u.c. Katra no šīm metodēm atšķiras ar pigmenta ievadīšanas tehniku, aparatūru, pigmentu, noturību un to, cik dziļi ādā pigmentu ievada.

VCA Poliklīnika Jugla Juglas iela 2, Rīga.

67521117, 20361612

VCA Poliklīnika Elite (Imanta) Anniņmuižas bulvāris 85, Rīga

67425210, 27094128

VCA Poliklīnika Aura R (Purvciems)Nīcgales iela 5, Rīga

67564144, 20357380

VCA Poliklīnika Pļavnieki A.Saharova iela 16, Rīga

67136964, 20014610

www.vca.lv

• ZEMŪ

DES M

ASĀ

ŽA

• SKĀBEKĻA KOKTEILIS

• SĀLS ISTA

BA

• SOLĀ

RIJS

• DŪŅU TERAPIJA

• ŠAR

KO

DU

ŠA

ATVESEĻOŠANĀS

CENTRS

• MA

SĀŽA

PĻAVNIEKI, ELITE

PĻA

VNIEKI, A

UR

A R

, JUG

LA, ELITE

JUG

LA

PĻA

VN

IEKI, A

UR

A R

ELITE

PĻA

VNIEKI, A

UR

A R

, JUG

LA, ELITE

PĻAVN

IEKI, AU

RA

R, JU

GLA

, ELITE PĻAVN

IEKI, AUR

A R, JU

GLA, ELITE

PĻAVNIEKI, AU

RA R, JUGLA, ELITE

PĻAVNIEKI, ELITE PĻAVNIEKI, AURA R, JUGLA, ELITE

PĻAVNIEKI, JUGLA, ELITE

PĻAVNIEKI, AURA R, JUGLA, ELITE

PĻAVNIEKI, AURA R, JUGLA

• ŪD

ENS PR

OCED

ŪR

AS

• BASEINS UN SAUNA

• PROCEDŪRAS SKAISTAM

ĶERMENIM

PAKALPOJUMI

• KOSMETOLOGA

• ESTĒTISKĀ MED

ICĪNA

• ĀR

STNIECISK

AIS

MA

NIK

ĪRS

• ĀR

STNIECISK

AIS

PED

IKĪR

S

13KĀ IZVAIRĪTIES NO INFEKCIJAS

Sāpīga kaite – cistītsCistīts ir urīnpūšļa iekaisums vai infekcija, kas var kļūt par nopietnu veselības problēmu, ja infekcija izplatās līdz nierēm. Konsultēja interniste Anna Aleksandrova, VCA poliklīnikas «Elite» dienas stacionāra vadītāja

Cistīta attīstību parasti veicina baktē-rijas, kas caur urīnizvadkanālu nokļūst urīnizvadsistēmā. Sievietēm baktērijas urīnpūslī var nokļūt vieglāk nekā vīrie-šiem, tādēļ urīnizvadsistēmas infekcijas viņām mēdz būt biežāk nekā vīriešiem.

PAZĪMES, KAS LIECINA PAR SLIMĪBUUrīnpūšļa infekcijas simptomi ir pa-stiprināta vēlme urinēt, dedzinoša sa-jūta urinējot, neliela daudzuma, bieža urinēšana, asinis urīnā, duļķains un smakojošs urīns, spiediena sajūta vēdera lejasdaļā, drudzis ar nedaudz paaugsti-nātu temperatūru.

KAS VEICINA SLIMOŠANU?Cistītu veicina hroniskas ginekolo-ģiskas slimības – dažādi dzimumor-gānu iekaisumi, dzemdes un maksts noslīdējums. Vīriešiem cistīts biežāk rodas, ja ir dzimumlocekļa galviņas iekaisums (balanīts) vai palielināts priekšdziedzeris (prostatas hipertro-fija). Gan sievietēm, gan vīriešiem akūtu un hronisku cistītu var radīt pelde aukstā ūdenī, kāju salšana mit-ru vai sezonai nepiemērotu apavu dēļ. Tāpat cistīta attīstību var veicināt an-tibiotiku lietošana vai jauns seksuālais partneris. Šo slimību dažkārt dēvē par medusmēneša cistītu, jo infekcija sievietēm var parādīties pēc dzimum-sakariem. Arī sievietes, kuras izmanto pretapaugļošanās diafragmas, ir pa-kļautas augstam urīnpūšļa infekcijas riskam, to var palielināt arī hormonā-

lās pārmaiņas grūtniecības laikā. Arī seksuāli neaktīvām sievietēm ir urīn-izvadsistēmas iekaisumi, jo sieviešu ģenitāliju apvidus ir viegla piekļuves vieta baktērijām.

RISKA FAKTORIGan sievietēm, gan vīriešiem cistīts var rasties, ja ir urīna izvadīšanas traucē-jumi, palielināta prostata vīriešiem vai akmeņi urīnpūslī. Cistīts var rasties pie pārmaiņām imūnsistēmā, piemēram, diabēta gadījumā, kā arī saslimšanu var izraisīt ilgstoša urīnpūšļa katetra lieto-šana.

PROFILAKSELielākoties sievietes ar urīnizvadkanā-lu infekcijām slimo atkārtoti, tāpēc ieteicams ievērot profilakses pasāku-mus. Dažām sievietēm profilaksei

pret saslimšanu ar cistītu var palīdzēt vienreizēja antibiotiku lietošana pēc dzimumsakariem. Risks saslimt ar urī-nizvadkanāla iekaisumu var būt me-nopauzes laikā. Bieži šo problēmu at-risina estrogēna lietošana (piemēram, vietējā vagināla estrogēna), bet tas nav piemērots visiem. Par estrogēna tera-piju ieteicams konsultēties ar ārstu.

ĀRSTĒŠANAVisbiežāk ārstēšanu sāk ar antibioti-kām. Spiediena vai sāpju sajūtu pūslī dažkārt var mazināt silta komprese uz vēdera lejasdaļas. Ieteicams lietot daudz šķidruma, dienā izdzert divus līdz trīs litrus, kas veicina paātrinātu skalošanu, ieteicams izvairīties no ka-fijas, alkohola, gāzētiem dzērieniem, kas satur kofeīnu, citrusaugu sulām un asiem ēdieniem. Šie dzērieni un ēdie-ni var kairināt pūsli un saasināt jau tā pastiprināto vēlmi bieži urinēt. Vēl var palīdzēt 15 līdz 20 minūšu ilga silta pelde sēdvannā, ūdenim pievienojot pelašķu un kaltētas salvijas lapas, ku-melīšu ziedus.

14 TAVAI DZIRDEI

Kad dzirde sāk nodot«Kurls esi kļuvis, vai?» mēdzam uzrūkt, ja sarunbiedrs nav saklausījis teikto vai pārklausījies. Bet varbūt patiesi viņam sākušās dzirdes problēmas? Nebūtu brīnums, jo mūsu dzirde pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas tiešām kļūst vājāka.

Konsultēja VCA poliklīnikas «Aura R» ārste otolaringoloģe Alla Naļežitaja un VCA poliklīnikas «Jugla» otolaringoloģe Jekaterina Kondratiško.

MAŅU ORGĀNS – AUSSKā tad darbojas mūsu skaņu uztve-res galvenais orgāns – auss? Ārējā auss uztver skaņu, kas pa auss eju nonāk līdz bungplēvītei. Vidus-auss sastāv no āmuriņa, laktiņas un kāps līša. Iekšējā auss skaņas impul-sus pārveido elektriskajā impulsā, kas ar skaņas vilni nonāk smadze-nēs. Tur sākas uztvertās informācijas analīze. Ja kāds no šiem posmiem ir

bojāts, veidojas dzirdes un uztveres problēmas.Dzirde darbojas visu cilvēka mūžu, bet ar laiku nolietojas un ārējo ie-tekmju dēļ var samazināties vai pat izzust. Tad sākas nepatikšanas, jo dzirde mūs ne tikai brīdina par briesmām, bet arī gādā par komuni-kāciju ar citiem cilvēkiem.Parasti uztveram skaņas frekvenču diapazonā no 100 līdz 8000 her-ciem. Ja skaņas diapazons ir aug-stāks vai zemāks, tas var kairināt ausis vai arī mēs to vienkārši nedzir-dam. Vēl ir svarīgi zināt, ka vesela cilvēka auss spēj uztvert skaņas līdz 140 decibeliem. Ja skaņas šo slieks-ni pārsniedz, mums sāk sāpēt ausis, sliktākajā gadījumā varam kļūt kur-

li. Tiesa gan, skaņu sāpju slieksnis katram ir individuāls.

KAITĪGAIS TROKSNISBez decibeliem, protams, nekādi! Cilvēkiem normāli sarunājoties, balss skan apmēram 60 decibelu skaļumā, čuksti – 20, bet ikdieniš-ķā mājas tīrīšanas ierīce putekļsūcējs jau rūc apmēram 80 decibelu stip-rumā. Ir tikai loģiski, ka pilsētnieki ve-cumdienās dzird sliktāk par lauku ļaudīm. Pasaulē ir izveidots trok-šņaināko, ausīm kaitīgo profesiju saraksts. Daudziem strādniekiem, darba pienākumus pildot, var ras-ties vajadzība klausīties 100 – 140 decibelu troksnī. Dzirdei bīstamo profesiju sarakstā minēti galdnieki (naglu pistole), neatliekamās me-dicīnas palīdzības vai policijas auto šoferi (sirēna), malkas cirtēji (mo-torzāģis), rokmūziķi, gaisa satiksmes darbinieki (lidmašīnas dzinējs), celt-nieki (pneimatiskais āmurs) un vēl citi. Alla Naļežitaja brīdina: lietojot speciālas austiņas skaņas slāpēšanai, noteikti nedrīkst tajās klausīties mū-ziku! Parasti trokšņaino profesiju strād-nieki lieto skaņu slāpējošās iekārtas. Taču bieži gadās, ka šādi trokšņi mūsu ausis skar negaidīti un neplā-noti. Kaut vai rokmūzikas vai spor-ta sacensību fanu saceltais troksnis. Piemēram, 2013. gadā Ginesa re-kordu grāmatā reģistrēts rekords, ka futbola komandas «Seahawks» spēles laikā fanu radītais troksnis stadionā sasniedzis 137,6 decibelus. Lai cik liels būtu troksnis, nav novē-rots, ka fani, klausoties mūziku vai paši trokšņojot, lietotu ausu sargus. Ausu aizbāžņi parasti slāpē skaņu tikai par 20 – 30 decibeliem. Taču troksnis ir viltīgs, tas spēj mūsu ausis sabojāt pat nieka 15 minūtēs.

DZIRDES PĀRBAUDE – REIZI GADĀ Ārsti otolaringologi pieaugušiem

cilvēkiem iesaka ierasties uz ausu pārbaudi reizi gadā. Katram cilvē-kam dzirdes kanāli var būt atšķirī-gi. Ārsts pārliecināsies, vai ausīs nav izveidojusies sēra krevele, kas traucē dzirdi, iemācīs pareizi tīrīt ausis un pārliecināsies, vai ar dzirdi viss kār-tībā. Dzirdes traucējumi var rasties ne vien trokšņaina darba darītājiem, sporta faniem vai skaļas mūzikas klausītājiem (mūsdienu jaunatnes posts un bēda!). Dzirdi ietekmē arī galvas asinsvadu darbība, stress, ausu infekcijas, pārslimots meningīts, vējbakas, cūciņas, gripa, pārslodze darbā un dažādi citi faktori. Otolaringologu rīcībā ir speciālas ierīces – audiometri un timpano-metri, ar ko dzirdes pārbaudi var veikt profesionāli. Taču vienkāršu dzirdes pārbaudi katrs pats var veikt mājās. Ir jādara tā: cilvēks nostājas apmēram 6 metru attālumā no ek-saminētāja, pagriežas sāniski un aiz-spiež vienu ausi, vaļējo ausi pagriezis pret runātāju. Pārbaudītājs dažādā skaļumā nosauc skaitļus, visbeidzot pieklusinot balsi līdz čukstiem. Pār-baudāmais šos skaitļus atkārto. Pēc tam tāpat jādara ar otru ausi. Nebū-tu brīnums, ja ar vienu ausi cilvēks dzirdētu labāk nekā ar otru – tas ir novērojams bieži. Ja pārbaudāmais nesadzird čukstus, ir jādodas pie speciālista nopietnai dzirdes pārbau-dei. Pirms doties uz konsultāciju, noteikti jāpalūdz ģimenes ārstam nosūtījums. LOR ķirurģe Jekaterina Kondratiš-ko iesaka vērsties pie speciālista, ja ausīs dzirdami trokšņi, kaut dzirdes pasliktināšanās vēl nav novērojama. Latvijā reģistrēti apmēram 30 000 cilvēku ar dzirdes traucējumiem, bet pasaulē nedzirdīgi ir apmēram 60 miljoni iedzīvotāju. Tātad nav brī-nums, ka jebkuram cilvēkam dzirde var pasliktināties. Ja kāds jums vai-cā: «Kurls esi kļuvis, vai?», tas varbūt ir pirmais brīdinājums, ka jāiet uz dzirdes pārbaudi.

AUSU KAKLA DEGUNA (LOR) SLIMĪBU

• DIAGNOSTIKA• ĀRSTĒŠANA

• ĶIRUĢISKĀS OPERĀCIJAS dienas stacionāros

• Angīna• Adenoīdi• Deguna blakusdobuma

iekaisumi• Balsenes iekaisums

(laringīts)• Mandeļu iekaisums• Dzirdes zudums• Rīkles gļotādas iekaisums• Hroniskas iesnas

Mūsu ārstiPļavnieki

Ligita Kupica (ārstē un operē), Jeļena Romanovska, Svetlana

Miščenko, Gundars Bākulis

JuglaJekaterina Kondratiško (ārstē un operē), Larisa Anņenkova, Dace

Grausa, Ināra Jolkina

Aura RAlla Naļežitaja

EliteJolanta Ozola-Neidere, Ingrīda

Pakalna

Pulss 5 Irina Čučujeva, Aleksandrs

Matisons

VeselsVilhelmīne Mičule

Jevgēnija Bočkuna

OlviJurijs Volčeks

Liepājas MCIngrīda Gardovska, Inese

Bernšteine, Ādolfs Svolaks (operē), Monta Vasile (operē)

Vairāk informācijas un pieraksts:AS “Veselības centru apvienība”

VCA poliklīnika PĻAVNIEKIPieejams dienas LOR stacionārs

Reģistratūra: 67799977

VCA poliklīnika JUGLAPieejams dienas LOR stacionārs

Reģistratūra: 67521270

VCA poliklīnika ELITEReģistratūra: 67799977

VCA poliklīnika PULSS 5Reģistratūra: 67799977

VCA poliklīnika VESELSReģistratūra: 67509640

VCA poliklīnika AURA RReģistratūra: 67565635

VCA poliklīnika OLVIReģistratūra: 65441226

LIEPĀJAS Medicīnas centrsReģistratūra: 63428796

WWW.VCA.LVWWW.EPOLIKLINIKA.LV

Ārstniecības iestādes kods: 0100-64120

Jekaterina Kondratiško – VCA poliklīnikas «Jugla» otolaringoloģe

Caureja, aizcietējumi, vemšana, dedzināšana – cik tas ir nopietni?Biežs iemesls ārsta apmeklējumam visā pasaulē ir kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi. Taču jāuzsver, ka šādi gremošanas traucējumi nav slimība, bet pārejoša un labi ārstējama problēma.

Lai arī šķiet – kas tur liels, vēders sa-sāpējis, gan jau pāries, ārsti iesaka ar šādām lietām nejokot. Visticamāk, patiešām nekas ļauns nebūs noticis un pietiks ar vienkāršiem, aptiekā nopērkamiem līdzekļiem. Piemēram, jebkuras izcelsmes šķidras vēdera iz-ejas ārstēšanu droši var sākt ar visiem labi zināmo preparātu «Smekta», jo tā izvada iespējamos caurejas izrai-sītājus. Taču, ja sāpes nepāriet vai atkārtojas ar traucējošu regularitāti, jālūko pēc padoma! Ārsti lieto spe-ciālu klasifikatoru, kas izšķir vairākus gremošanas traucējumu veidus. Tie izpaužas ar dažādas izteiktības un rakstura simptomiem. Kādēļ tā? At-šķirības nosaka pacienta vides aps-tākļi, uzturs, paradumi, vecums.

Pārejoši gremošanas traucējumi un simptomi• Barības vada traucējumi (dedzi-

nāšana, sāpes norijot, nespēja norīt ēdienu, ēdiena iestrēgšana, kamola sajūta kaklā).• Kuņģa traucējumi (barības sagre-mošanas traucējumi, bieža atraugā-šanās, nelabums, vemšana, barības atvemšana). • Zarnu un žultspūšļa traucējumi (vē-dera pūšanās, aizcietējumi, caureja, sāpes).• Vēdera sāpes. • Taisnās zarnas traucējumi (fekāliju nesaturēšana, smērēšanās, grūtības vai nespēja nokārtoties, sāpīga no-kārtošanās).

Steigšus pie ārsta!Turpmāk nosauktie simptomi nav saistīti ar pārejošiem traucējumiem. Ja tādi parādās, nekavējoties jādo-das pie ārsta: • miegu traucējošas nakts sāpes jeb-kurā ķermeņa vietā;

• caureja vai nepieciešamība nokār-toties naktī; • asinis vēdera izejā (gan gaišas, gan tumšas; pilienu veidā vai līdz pat kār-tīgai asiņošanai); • svara zudums; • drudzis, īpaši svīšana naktī; • sataustāms bumbulis, tūska, sāpī-gums u.c. Lai atšķirtu pārejošus traucējumus no nopietnām saslimšanām, ārs-tam nepieciešamas zināšanas par konkrētā pacienta slimībām, ēšanas paradumiem, dzīves apstākļiem. Lie-la nozīme ir regulāri apmeklēt vienu ārstu (piemēram, ģimenes ārstu vai ārstu-gastroenterologu, kurš ir spe-cializējies kuņģa-zarnu trakta slimī-bu ārstēšanā) un glabāt medicīnis-ko informāciju vienuviet. Ieteicams visus traucējošos simptomus un jebkuras izmaiņas pierakstīt dienas-grāmatā, ko parādīt vizītē pie ārsta.

Reizēm ārstēšana ar medikamen-tiem pārejošu gremošanas traucē-jumu gadījumā nemaz nav nepie-ciešama. Lieliski palīdz paradumu maiņa, diēta, psiholoģisks atbalsts, izglītošana. Simptomu mazināšanai dažādu traucējumu gadījumā ieteicama ārstēšana ar medikamentiem. Kuņ-ģa darbības traucējumu gadījumā lietojami skābes izdali mazinoši preparāti, kas ārstē dedzināšanu, savukārt dažādi augu preparāti – kuņģa darbības veicināšanai. Ja traucējumi ir zarnu un gremošanas dziedzeru darbībā, tad gremošanas veicināšanai lietojami preparāti, kas satur gremošanai nepieciešamos enzīmus. Aizcietējumu ārstēšanai lietojami augu šķiedru preparāti vai vēdera izeju mīkstinoši līdzekļi. Caurejas gadījumā – pretcaurejas līdzekļi un augu preparāti. Papil-dus ieteicams lietot imunitāti stip-rinošus līdzekļus, kā arī vitamīnus, izvēlēties veselīgu un daudzveidī-gu uzturu. Tomēr jāatceras, ka pa-šārstēšanās var saasināt simptomus un pasliktināt veselību kopumā, tā-dēļ vispirms nepieciešams konsul-tēties ar ārstu par jebkuriem traucē-jošiem simptomiem un iespējamo ārstēšanu!

16 SEZONAS KAITES

Izdevumu «POLIKLĪNIKA» sagatavo un izdod AS «Veselības centru apvienība» Izdevuma reģistrācijas numurs 000740122. Tirāža 50 000. Redaktore Margarita Sotņikova.

A. Saharova 16, Rīga, LV-1021. Tālrunis informācijai – 20393565LASIET AVĪZES «POLIKLĪNIKA» RAKSTUS ARĪ PORTĀLĀ

WWW.VESELIBASABC.LV

KAS IZRAISA SINUSĪTUAugšējos elpceļos ir liels skaits mik-robu – vairāk nekā 400 veidu. Daļa no tiem ir organismam nekaitīgi, bet citi ir potenciāli patogēnās bak-tērijas – tādas kā S.pneumoniae,St.aureus, H.influenzae, M orakselle catarrhalis. Šie mikrobi savā starpā atrodas līdzsvarā, bet, pavājinoties cilvēka imūnsistēmai, pēc slimībām, traumām, ilgstoša negatīva stresa, antibiotiku lietošanas vai vīrusu in-fekcijas līdzsvars starp mikrobu kolo-nijām un cilvēka organismu tiek iz-jaukts. Rezultātā var parādīties jaunas baktērijas vai vīrusi, kas var ierosināt citas infekcijas, un tas mūsu imūn-sistēmai ir nopietns izaicinājums. Jau pirmajos dzīves gados baktērijas mūsu organismā izveido sava veida ekosistēmu jeb mikrobiomu, kas aizsargā organismu no infekcijām. Mikrobi uz mūsu deguna un aizde-gunes gļotādas arī ir daļa no cilvēka mikrobioma, kas mūs aizsargā no infekciju izplatīšanos tālāk pa augšē-jiem elpceļiem – pasāp kakls, patek deguns, nepatīkamas sajūtas aizdegu-nē, un ar to viss beidzas. Mikrobioma veidošanos ietekmē iedzimtība, vide, sociālais stāvoklis, vakcinācijas, gada-laiki, medikamentu lietošana un arī dzīves veids. Esam novērojuši – kad bērns sāk apmeklēt bērnu dārzu vai skolu, sākas problēmas ar veselību, mainot dzīves vietu, kādu laiku var manīt kaut kādas pārmaiņas veselībā.Tas nozīmē, ka organisma imūnsis-tēma mēģina pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

KO DARĪT, LAI NESASLIMTUVai mēs varam kaut ko darīt, lai ma-zāk slimotu ar akūtiem deguna gļo-tādas iekaisumiem? Droši vien, ka varētu, ja izzinātu savu organismu

labāk – ko varam atļauties darīt un kā sevi vairāk pasaudzēt. Piemēram, apģērbšanās māka vēsajos rudens un ziemas mēnešos. Vērā ņemama ir iz-dzīvošanas skolas mācība auksta laika apstākļos – ja tu svīsti, tad saaukstē-šanās ir garantēta ar visām no tā iz-rietošajām sekām. Ja nu tomēr gadās nosalt, teiksim, gaidot autobusu, tad nevajadzētu profilaktiski lietot anti-biotikas. Ir pietiekami daudz augu valsts līdzekļu, kas lietojami karstu tēju veidā. Arī silta gulta ar termoforu pie pēdām nekaitēs. Katram pašam jāzina un jājūt, kas līdz un kas – ne. Aptiekās ir daudz dažādu tēju saauk-stēšanās gadījumiem. Man pašam pa-tīk groks un silta gulta, savukārt somi ejot karstā saunā.

JA TOMĒR SASLIMSTAMJa nu tomēr vīrusu infekcija ir izrā-dījusies spēcīgāka par jūsu imūnsis-tēmu, vajadzētu turpināt dzert zāļu tējas un rast iespēju sevi palutināt ar veselīgu miegu. Lai atvieglotu simp-tomātiku, var palietot drudzi un tūs-ku samazinošus, pretiesnu un pretkle-pus līdzekļus. Pēc kādām 5–6 dienām akūta rinīta simptomiem būtu jāsa-mazinās un pēc 10–14 dienām jāpa-zūd. Ja simptomi pieaug – parādās galvassāpes, pastiprinās izdalījumi no deguna, temperatūra ar drudzi, it kā smaka degunā, pazūd oža, rodas spie-diena sajūta degunā, tad ir par jādo-das pie ausu, kakla un deguna ārsta, lai izvērtētu stāvokli un kopā vieno-tos par ārstēšanas taktiku. Parasti, ja sadarbība ir laba, viss beidzas labi. Ja ir strutaini deguna blakusdobumu ie-kaisumi, strutas ir jālaiž laukā, nevis jāārstē ar antibiotikām. Jo ilgāk iekai-sums turpināsies deguna blakusdobu-mos, jo vairāk mainīsies deguna gļo-tāda, bet vesela gļotāda ir ļoti svarīga. Saudzēsim savas gļotādas!

Izaicinājums imūnsistēmai – rinosinusīts

1

LABAS IESPĒJAS

Kāpēc jādzer jonizēts sārmains ūdens?Tieši ūdens nodrošina šūnām skābekli, kam trūkstot, tās aiziet bojā divās minūtēs.

Bez ūdens nav iespējams nosūtīt nervu impulsus un smadzeņu komandas, orga-nisms nespēj izmantot ūdenī šķīstošos vitamīnus, ir traucēta uzturvielu uzsūkša-nās no gremošanas trakta, bet bez tām savukārt nevar notikt svarīgākās «būvnie-cības» funkcijas. Tā rezultātā organismā tiek izjaukts līdzsvars, un sākas slimības. Tātad nav divu domu: ir jādzer pietiekami daudz ūdens, bet vēl labāk ir dzert jonizē-to sārmaino ūdeni, kura pH ir lielāks par 7. Noskaidrots, ka tam piemīt daudzveidīga pozitīva iedarbība uz cilvēku veselību.

Jonizētā sārmainā ūdens priekšrocības· Labāka mitrināšana. Sārmainais ūdens spēj izplatīt minerālvielas visā ķermenī daudz straujāk nekā parastais dzeramais ūdens. Krāna ūdenī parasti ir no 10–13 molekulām veidotas kopas, bet sārmai-nais ūdens sastāv no 4–6 ūdens molekulu kopām, tāpēc tas mitrina efektīvāk.· Attīrīšana no sārņiem. Regulāra sār-maina jonizēta ūdens dzeršana palīdz izskalot no ķermeņa toksīnus, efektīvi attīra organismu no skābiem vielmaiņas galaproduktiem. Tas ir īpaši noderīgi, ja gadījies saaukstēties un saslimt ar elpceļu infekcijām. Jonizētais ūdens lieliski palīdz pret aizcietējumiem. · Slimību profilakse. Regulāri lietojot sārmaino jonizēto ūdeni, organismā vei-dojas vide, kurā vīrusiem ir nelabvēlīgi apstākļi, traucēta to vairošanās un slimību attīstība. Konstatēts, ka sārmains jonizēts ūdens kalpo osteoporozes, artrīta, dažā-du nieru darbības traucējumu un zarnu darbības traucējumu profilaksei. Ikdienā sārmainais jonizētais ūdens nāk par labu arī asinsspiediena normalizācijai.· Antioksidanta īpašības. Sārmainajam ūdenim konstatēta spēja neitralizēt brī-vos radikāļus, tāpēc regulāra tā lietošana palēnina organisma novecošanas proce-sus un palīdz izsargāties no atsevišķiem vēža veidiem.· Kaulu un zobu aizsardzība. Lielākā daļa cilvēku, patērējot ļoti skābus produktus, pakļauj nopietnam riskam kaulu un zobu

audus. Organisms, automātiski līdzsvaro-jot pH līmeni, paņem no kauliem un zo-biem tādas svarīgas vielas kā magniju un kalciju. Regulāra sārmaina jonizēta ūdens lietošana kalpo osteoporozes profilaksei, aizsargā no kaulu masas samazinājuma, zobu bojāšanās un šūnu deģenerācijas.

Ūdens jonizatoriPasaules līderi jonizētā ūdens patēriņa un jonizēšanas iekārtu ražošanas jomā ir Japāna, Dienvidkoreja un ASV, un jau gandrīz 20 gadus ūdens jonizatorus ražo arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā. Pie mums Latvijā arī var iegādāties «aQuavita» markas ūdens jonizatorus. Cilvēki, kuri interesējas par šīm ierīcēm, bieži vien jau ir labi informēti par jonizēto ūdeni un tā īpašībām, jo jonizācija nav tikai pēdējo gadu izgudrojums. Šajā jomā jau ilgāku laiku veic zinātniskus pētījumus un uzkrāj praktisku pieredzi. Lai iegūtu jūtamu efektu slimību profilak-sē, jonizatoros pagatavotais sārmainais ūdens jādzer parastā ūdens vietā katru dienu. Tas palīdz stiprināt organisma vis-pārējo stāvokli un veicina ātrāku atlabša-nu arī tiem, kuri saslimuši. Līdz ar sārmai-no ūdeni jonizatorā var iegūt skābu joni-zēto ūdeni, kam ir pavisam citi parametri – tajā uzkrājas hlora, fluora, sēra un ūdeņ-raža joni, tas ir dabisks baktericīds un de-zinfekcijas līdzeklis. Atsevišķos jonizatoru veidos bez sārmainā un skābā ūdens mā-jas ap stākļos var pagatavot sudraba ūde-ni, kas spēj iedarboties arī pret vīrusiem.

ŪDENS JONIZATORI,GAISA JONIZATORI

UN CITI IZSTRĀDĀJUMIKupona uzrādītājam 15 EUR atlaide ūdens

jonizatora iegādei.Gaidām jūs:

Katoļu ielā 19, Rīga, LV-1003Tālr.: 67211788, 22076307,

27531959Darba laiks:

Pr.–Pt. 10:00-18:00, St.: 10:00-14:00

info@akvavita.lv www.akvavita.lv