J.Briedis, LNB, 2012

Jauno bibliotēku un informācijas speciālistuKONFERENCE

Inovācijasbibliotēkās

LNB DiBi projekti

1) Nedaudz par inovācijām

1) LNB projekti

1) Praktiskā daļaMēģināsim prognozēt inovācijas, kuras ienāks bibliotēkā nākamo piecu līdz desmit gadu laikā, domājot par to, lai ne tikai sekotu pasaulē vadošajām tendencēm, bet arī nepalaistu garām izdevību būt pirmajiem

„Bet šeit, ja gribi zināt, ir jāskrien, ko kājas nes, lai tikai paliktu tajā pašā vietā! Taču, ja vēlies nokļūt kādā citā vietā, tad ir jāskrien divtik ātri”

Avots: Dodžsons, Čarlzs; 1871

Inovāciju attīstības tendences uzskatāmi parāda laika perioda samazināšanos starp to ieviešanu

Izaicinājumi

- Satura mūžsaglabāšana- Bagātināšana- Satura atklāšana, Intelektuālā satura atklāšana- Sociālā tīklošana, dalīšanās, Linked Data- Valodas rīki-..., ???

“...No savas pieredzes zinu, ka visātrāk ir ceļot kājām... Attālums ir trīsdesmit jūdžu, biļetes cena – deviņdesmit centi. Tā ir gandrīz dienas alga. Atceros, ka strādniekiem, kuri būvēja šo pašu dzelzsceļu, maksāja sešdesmit centus dienā. Tātad es došos ceļā tūlīt un pirms tumsas jau būšu galā; esmu staigājis šādus gabalus nedēļu no vietas. Tu pa to laiku būsi nopelnījis ceļanaudu un ieradīsies galā rītdien, vai, iespējams, šovakar, ja palaimēsies dabūt darbu uzreiz. Tā vietā, lai dotos uz Fičburgu kājām, tu paliksi te un strādāsi dienas lielāko daļu. Kaut arī dzelzsceļš stieptos apkārt visai zemeslodei, man šķiet, ka es tik un tā vienmēr būšu priekšā; es nemaz nerunāju par apkārtnes apskatīšanu un jaunas pieredzes iegūšanu...”

Avots: Henrijs Deivids Toro, Voldena jeb dzīve mežā, 1854 (Zvaigzne ABC, Rīga, 2004)

“Libraries run the risk of obsolescence unless they can develop a digitally relevant new philosophy of what they are for”*Avots: Derek Law, “As for the future, your task is not to foresee it, but to enable it”:(Antoine de Saint Exupéry), IFLA Journal December 2011 37: 269-275

• Ērtības, pie kurām esam pieraduši vienā jomā, būs pieejamas arī citā

• Informācijai ir jābūt pieejamai nekavējoties, bet cik laika tiks veltīts tās iepazīšanai?

• Pie informācijas iespējams piekļūt vieglāk un ātrāk, bet vai tas pats notiek ar izpratni?

• Daudzas inovācijas diemžēl novērš un izkaisa mūsu uzmanību, bet kuras ir tās, kas palīdz koncentrēties un iedziļināties?

Piemērs: (Latvija, 2012) Šodienas jaunais lasītājs nesaprot vecvārdus, pašreiz nelietotus vārdus un to nozīmi, nezina agrākos ielu nosaukumus, kas sastopami dažādā (t.sk. “obligātajā” skolas) literatūrā.

Ko sagaida šodienas lasītājs:• Tūlītējus rezultātus• Ērtībām priekšroka pār kvalitāti• Attēli ir vismaz tikpat nozīmīgi, kā teksts• Kas nav atrodams tīmeklī, tas neeksistē• Copy&Paste ir leģitīma alternatīva paša domām / idejai• Pietiek ar informāciju, kas pietiekama uzdevuma izpildei, pilnība un

dziļāka izpratne nav nepieciešama

Pētījums par studentu informācijas meklēšanas paradumiem(jau pirms apm.5 gadiem)

• 89 % izmanto nevis katalogu, vai bibliotēkas meklēšanas sistēmu, bet lieto tīmekļa meklētāju (Arī LNB objektiem 90% apskatījumu nāk no tīmekļa meklētājiem)

• 2 % izmanto bibliotēkas mājas lapu• 93 % ir apmierināti vai ļoti apmierināti ar šādu pieeju informācijas

meklēšanai• 84 % bija apmierināti ar bibliotekāra sniegto atbalstu

- jo vairāk informācijas iegūstam, jo neinformētāki esam;- jo vairāk laiku ietaupošu tehnoloģiju apgūstam, jo

mazāk laika paliek.

• Komunikācija ir tikpat kā bez traucēkļiem un zibenīga.• Komunikācijas ir daudz vairāk nekā agrāk. Taču beigu

beigās mēs zaudējam spēju padarīt informāciju par zināšanām, ievietot to plašākā kontekstā.

Avots: Tomass Hillens Ēriksens, Mirkļa tirānija

Paradoksi

Avots:Dinesh Katre, Digital preservation: Converging and diverging factors of libraries, archives and museums – an Indian perspective,IFLA Journal October 2011 37: 195-203

Latvijas Nacionālās Bibliotēkas pamatuzdevumi ir nacionālās literatūras krājuma veidošana, mūžīga glabāšana un tā ilglaicīgas pieejamības nodrošināšana.

Ēka un saturs: Snunith Shoham and Israela Yablonka, Monumental Library Buildings in the Internet Era: the future of public libraries, IFLA Journal October 2008 34: 266-279“Piemineklis (!?) zināšanu vērtībai un Latvijas kultūras bagātībai”

Gada lasītāju kopskaits – 91 603Gada apmeklējumu kopskaits – 740 931Gada virtuālo apmeklējumu kopskaits – 591 600 (2011)

Latvijas Nacionālā bibliotēka

LNDB projektsProjekta (ERAF) mērķis: Izstrādāt kvalitatīvi jaunus Latvijas Nacionālās Digitālās bibliotēkas pakalpojumus ar nolūku nodrošināt ātru un ērtu pieeju digitalizētajiem informācijas resursiem.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālā bibliotēka ir informācijas resursu apstrādes sistēma, kuras uzdevumi ir:– Saglabāt (resource storage),– Sameklēt (resource discovery),– Padarīt pieejamus (resource presentation) dažāda veida

informācijas resursus, piemēram, grāmatas, periodiku, attēlus, notis u.c.

ERAF1, ERAF2 (pašreiz), ERAF3 (plānošanas posms)

Rekomendācijas, mūsdienīgu bibliotēku

prakse

LNB īstenotie projekti /veidojamās sistēmas

Digitāli radies saturs - Rasmošana

Digitalizēšana - Vēsturisko karšu pārskatīšanas pakalpojums- Digitalizēšana pēc pieprasījuma- Skenēšana (robots Roberts)

Bagātināšana, t.sk. sociālā - Ielādes sistēmas funkcionalitāte DOM sistēmā- Sociālā bagātināšana- Piemērs: Skat. Zudusilatvija.lv

Satura pārvaldība - Vienota objektu datu bāze un pārvaldība (DOMā), specifiskas saskarnes- Arhitektūra

Satura atklāšana - Resursu agregators- Vecās rakstības tulkošanas pakalpojuma pilotprojekts- Tezauru sistēmas izmantošanas iespēja informācijas klasificētai meklēšanai, Saistītie dati- Īpašvārdi, Senās kartes, Periodikas valodas korpuss

Pieejamība - Mobilās bibliotēkas pilotprojekts- Lasītāju attālinātās piekļuves pakalpojums- Elektroniskā bibliotēka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām- Elektroniskā bibliotēka bērniem- Saistītie dati

Personalizēšana - Lasītāju vienotā identitāte- Atslēgvārdu pievienošana, dalīšanās sociālajos tīklos- Virtuālais plaukts, piezīmes, rekomendācijas, atsauču veidošana

Saglabāšana - Saglabāšanas sistēma, lenšu bibliotēka, integrēta ar pārvaldības sist.

Vienota LNDB arhitektūra

Vienots redzējums LNB Digitālās bibliotēkas IS efektīvai funkcionēšanai, sadarbspējai un attīstībai

Datu apjoms• Pašreiz Sistēmā uzglabāto datu apjoms:

– 3180.25 Mb,– objektu skaits 8541.

• Plānotais datu apjoms.Sistēmā plānots saglabāt digitālo objektu reģistrā informāciju par digitālajiem objektiem visās Bibliotēkas IS:– Periodika.lv: satur apmēram 7000 grāmatas un 300 000 periodisko

izdevumu numurus;– Zudusilatvija.lv: satur apmēram 25 000 attēlizdevumus;– Esošā DOM sistēma: satur apmēram 10 000 attēlizdevumus;– Rasmošanas sistēma: satur apmēram 3000 tīmekļa lapu kopijas;– Karšu sistēma: satur apmēram 3000 karšu izdevumus;– Resursu agregators: satur apmēram 35 000 000 metadatu ierakstus.

Satura atklāšana

• Atklāšanas rīki• Atšķirīgi produkti akadēmiskajām bibliotēkām

(koncentrējas uz dažāda tipa materiālu atklāšanu – grāmata, raksts, digitālais objekts, un publiskajām – saistītas ar kolekcijas fizisko objektu

• Attiecīgi vietējie (rāda kurā plauktā grāmata ērtāks serviss..) un tīmekļa mēroga (agregatori)

• Sociālā atklāšana – pārņem sociālo tīmekļu konceptus, aktīva piedalīšanās, vērtēšana, dalīšanās pienesums, kas kļūst par atklāšanas elementu

• Mobilās ierīces, planšetdatori

Riski

• Var nebūt iespējams nodrošināt objektu mūžsaglabāšanu, ja netiks nodrošināts nepieciešamais tehniskais nodrošinājums, definēti pārbaudāmi procesi datu fiziskajai pārbaudei, datu formātu ilgtspējīgai apstrādei u.c.

• Ņemot vērā potenciāli lielo datu avotu skaitu, to atšķirīgo tehnisko gatavības līmeni un dažādo velmi sadarboties, saņemtie objekti var būt nepilnīgi, pretrunīgi vai pat daļēji neizmantojami, kas var prasīt lielus resursus to parādīšanai (piemēram, tiek piegādāta kļūdaina informācija).

• Dažādiem datu avotiem, dažādos laikos var būt piemērotas atšķirīgas datu apstrādes pieejas, kas ir balstītas tikai uz tajā brīdī pieejamajiem lietojumiem, kā rezultātā informācija tiek atspoguļota nepilnīgi (piemēram, šobrīd apstrādātās atklātnes netiek atzīmētas kā „portreti”, jo nav šādas aplikācijas. Ja nākotnē tāda tiks radīta un tai tiks pievienoti jauni objekti, tad esošie dati var netikt automātiski atpazīti un meklējami).

• Vēsturiskajam materiālam var būt būtiski atšķirīgs regulējums autortiesību jomā, vai arī tās nav zināmas, līdz ar to būtiska krājumu daļa var tikt parādīta pārkāpjot likumu, vai tieši otrādi – netiks nodrošināta šo objektu parādīšana sabiedrībai, lai arī autortiesību regulējums to pieļautu.

• Nepietiekams finansējums uzturēšanai un attīstībai var apdraudēt LNDB būtiskāko funkciju izpildi attiecībā uz digitālajiem objektiem un attiecībā uz pakalpojumiem lietotājiem.

Papildus materiāli: literatūra u.c.

Literatūra / avoti

1.The future of the library2.The Future Of Libraries In The E-Book Age3.Which Future for Libraries?4.Opening up Europe's cultural treasures to the online world5.Perceptions 2011: An International Survey of Library Automation6.Ian H. Witten, David Bainbridge and David M. Nichols, How to Build a Digital Library, Elsevier Inc., 20107.Blue book, Reference Model for an Open Archival Information System (OAIS), 20028.Council of Content Providers & Aggregators, Financial Sustainability of the Aggregation & Syndication of European Digital Cultural Content, 2011

Literatūra / avoti1. Latvijas Nacionālās bibliotēkas stratēģija, 20102. LNB digitālās bibliotēkas augsta līmeņa arhitektūra un sistēmas servisu

koncepcija, SIA Tacsol, 20113. DOM sistēmas attīstība, īstenojot ERAF projektu “Digitālās bibliotēkas

pakalpojumu attīstība”, iepirkuma tehniskā specifikācija, LNB, 20114. Vienotā resursu agregatora iegāde, Mobilās bibliotēkas izstrādes

pilotprojekts, īstenojot ERAF projektu “Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība”, iepirkuma tehniskā specifikācija, LNB, 2011

5. Satura atklāšana un vēsturisko tekstu un modernās rakstības digitālo resursu integrācija, LNB, 2011

6. Koncepcija par semantisko un kognitīvo tehnoloģiju izmantošanu bibliotēkas esošā digitālā satura aprakstīšanai, atklāšanai un iegūšanai, LNB, 2011

7. "Zudusī Latvija”8. Periodika

Semantiskā tīmekļā tehnoloģijas • Semantisko tehnoloģiju funkcijas var iedalīt trīs kategorijās pieaugošas sarežģītības

secībā: (a) informācijas aprakstīšana un pārraide (komunikācija); (b) informācijas integrācija; (c) spriešana un jaunas informācijas radīšana (Mika and Akkermans, 2004). Semantiskā tīmekļa tehnoloģiju pielietojumu bibliotēku informācijas sistēmās arī var iedalīt šajās trīs kategorijās. Šobrīd bibliotēku informācijas apstrādē tiek plaši izmantotas semantiskā tīmekļa tehnoloģijas informācijas aprakstīšanai un integrācijai.

• Informācijas aprakstīšana notiek aprakstāmā informācijas veidam atbilstošā datu

modelī, kurš var tikt attēlots vienā vai vairākos formātos. Semantiskā tīmekļa pamatā ir RDF un URI standarti (Manola and Miller, 2004). RDF ir universāls resursu apraksta ietvars, kurš piemērots informācijas aprakstīšanai, apmaiņai un integrācijai. Tas ļauj precīzi aprakstīt informāciju par objektiem, to īpašībām un savstarpējo saistību. Lai viennozīmīgi atsauktos uz resursiem RDF izmanto URI (vienotos resursu identifikatorus).

Saistītie dati• Saistītie dati (linked data) nosaka principus kā informācijas sistēmās

izmantot semantiskā tīmekļa standartus datu publicēšanai un savstarpējai integrācijai (Berners-Lee, 2006). Izmantojot esošos tīmekļa standartus informācijas sistēmas var datus padarīt pieejamus citām sistēmām saprotamā formā, savukārt RDF un URI lietojums nodrošina iespēju sasaistīt kopā no dažādiem avotiem nākošus datus.

• Saistīto datu principi:– lietot URI kā resursu identifikatorus;– izmantot HTTP URI, nodrošinot informācijas sistēmām iespēju iegūt papildus

informāciju par resursu ar HTTP pieprasījumu palīdzību;– kad tiek pieprasīta informācija par resursu (izmantojot HTTP pieprasījumu),

atgriezt informāciju izmantojot semantiskā tīmekļa standartus (RDF, SPARQL);– informācijā par resursu iekļaut saites uz citu, saistītu resursu URI.– HTTP protokols nodrošina satura salāgošanas (content negotiation) iespēju,

tādēļ pastāv iespēja vienam HTTP URI pieprasīt informāciju dažādos formātos. Tas ļauj paralēli RDF reprezentācijai atgriezt datus arī citos formātos.

• Semantiskās tehnoloģijas ir semantiskā tīmekļa tehnoloģijas, kas paredzētas zināšanu aprakstīšanai, organizēšanai un dažādos avotos esošās informācijas integrācijai un savstarpējai bagātināšanai.

• Semantiskās tehnoloģijas ļauj aprakstīt informāciju par digitāliem un reāliem objektiem, sasaistīt kopā dažādu objektu aprakstus (metadatus) un nodrošināt informācijas sistēmu savietojamību semantikas līmenī, kā arī dažādos avotos esošās informācijas integrāciju un savstarpēju bagātināšanu, jaunas informācijas radīšanu (secināšanu) no esošās informācijas.

• Semantiskā tīmekļa tehnoloģijas tiek plaši izmantotas digitālo bibliotēku satura aprakstīšanai un organizēšanai. Šobrīd strauji attīstās saistīto datu (linked data) principu izmantošana bibliotēku informācijas sistēmās.

• Semantisko un kognitīvo tehnoloģiju ieviešanai Bibliotēkā ir šādi mērķi:

• Paaugstināt datorizētas un ikdienas lietotāja orientētas vides mijiedarbību atbilstoši cilvēka datora mijiedarbības pētījumiem kognitīvajās zinātnēs.

• Atbalstīt valodas apstrādes efektivitāti un valodas tehnoloģiju ieviešanu Bibliotēkas digitālā satura pārvaldības un lietotāju vajadzībām.

• Vienota bibliogrāfisko un metadatu sistēma• Vārdu meklēšana locījumos• Tezauru, autoritatīvo datu un ontoloģiju

izveide, uzlabošana un

Kognitīvās tehnoloģijas

• kognitīvās tehnoloģijas ir kognitīvo zinātņu apakšnozare, kas orientēta uz valodas apstrādes, vizuālā-verbālā materiāla mijiedarbības, automatizētas spriešanas, multi-aģentu sistēmu un zināšanu reprezentācijas sistēmu integratīvu analīzi no cilvēka-datora mijiedarbības perspektīvas.

• efektīvu meklējamību liela apjoma digitālu reprezentāciju resursos - runā par mākslīgu un dabisku kognitīvu sistēmu mijiedarbību

• Pētot digitālo resursu sistēmu lietotājus, ir divi principiāli aspekti, (1) mentālās reprezentācijas veidošana pieredzē un atmiņā un (2) process, kura rezultātā šīs reprezentācijas tiek aktualizētas (Rapp, et al. 2003, 611).

• mentālās reprezentācijas tiek aktualizētas efektīvāk, ja pats lietotājs ir piedalījies satura veidošanā, uz kuru tās attiecas (Slamecka, Graf, 1978, Hirshman, Bjork, 1988, Rapp, et al. 2003, 613).

• Tādējādi ir vēlama digitālās bibliotēkas lietotāju iesaistīšanās satura veidošanā.

• Vajadzību analīze no kognitīvo tehnoloģiju pielietojuma viedokļa:– veidot mijiedarbi starp dažāda formāta (teksts, attēls, karšu resursi,

skaņas resursi) resursiem;– valodas tehnoloģiju piesaiste meklēšanas rīkiem, lai varētu meklēt

locījumos;– kontekstsensitīvas meklēšanas rīku izstrāde;– multilingvālu tehnoloģiju izveide;– metadatu, klasifikāciju, tēzauru papildināšana un struktūras atbalsts,

lai nodrošinātu sastatāmību ar citām semantiskām ontoloģijām;– lietotāja saskarnes uzlabošana atbilstoši uztveres testu rezultātiem.

Kognitīvās tehnoloģijas• Līdzīgi semantiskajām tehnoloģijām, arī kognitīvās tehnoloģijas paredz

secīgu: (a) informācijas aprakstu, kodēšanu, pārnesi, (b) informācijas integrācija esošajā vidē, resursos un (c) spriešana un jaunas informācijas ģenerēšana.

• Būtiska komponente šajā ir valodas vai sistēmas lietotājs, tādējādi no semantiskām tehnoloģijām atšķirīgā komponente ir tāda, ka informācija šī vārda īstā nozīmē sākas tajā brīdī, kad to saprot, interpretē kāds valodas lietotājs. Tieši valodas lietotāja iesaiste ir kritiskais faktors raugoties no kognitīvo tehnoloģiju perspektīvas raugoties. Lai precīzi raksturotu kādu kognitīvo tehnoloģiju uzdevumu, nepieciešama lietotāja testēšana. Respektīvi, mūsdienu kognitīvās tehnoloģijas lieto komplementāru metodoloģiju: bottom-up (lietotāja vēlmes un vajadzības, balstoties konkrētā empīriskā materiālā) tiek sastatītas ar top-down (kādu iepriekš definētu digitālā satura modeli, kas lielā mērā tehnoloģiski atveido digitālā satura specifiku un var tikt pamatā skatīts no semantiskā tīmekļa vai datorzinātņu semantikas perspektīvas).

Rekomendācijas (Europeana)• 1.Finansējums

– Digitalizēšana un tās plānošana– (Europeana kopš 2008. gada nodrošina pieeju 20 mlj. Objektiem. Līdz

2015. gadam tie būs 30 mlj. Objekti, iekļaujot darbus, uz kuriem neattiecas autortiesību ierobežojumi)

• 2.Privātajam sektoram– Darbi uz kuriem attiecas autortiesības. Ilgtspējīga attīstība, satura

atkalizmantošana.• 3. Satura agregatoriem un atmiņas institūcijām

– Europeana Data Model– Agregatori– Satura sniedzēji – sadarbība

• 4. Lasītājiem

Avots: Council of Content Providers & Aggregators, Financial Sustainability of the Aggregation & Syndication of European Digital Cultural Content, 2011

Digital Promise for Public Libraries 2012

• SCL Expects Every Public Library Service Should Provide:– Free access to the Internet for every customer (for a

minimum period of time)– Clear and accessible online information about library

services – Staff trained to help customers access digital information– Ability for customers to join online– Ability to be contacted online/via email for answers to

customer enquiries– 24/7 access to services through a virtual library presence– Ability to reserve & renew items remotely via an online

catalogue

Digital Promise for Public Libraries 2012

• SCL Encourages Every Public Library Service to Provide:– Free Internet access for all wanting to use it, including wifi– A library APP to allow full access to all library digital services from mobile

devices – Tailored digital information for each customer– Training in digital information literacy and access for its customers and staff

both locally and remotely– Time-relevant, quality checked digital content for the communities it serves

and support for communities to create their own content– Opportunity for e-lending of digital books, audio and video with remote access– Loan of digital devices for those without other access – Access to digitised local archive and local history resources– Social networking interaction/ engagement opportunities – Federated searching of locally held online resources– Access to online learning opportunities (citizenship, language learning, theory

driving test etc)

Digital Promise for Public Libraries 2012

• SCL will Work in Partnership with other parties to help deliver:– A single point of digital contact for all public libraries in the

UK – A portal or landing page for common access to national

digital services – A national catalogue of resources for loan, referring to

online or to be accessed in a designated location– Single standard of library customer authentication adopted

nationally to allow collaborative access to digital resources– Local delivery of resources to the customer including via

remote lending of digital titles.

Lielbritānija

• Solījums (Digital promise 2012) - minimālais nodrošināmie pakalpojumi digitālo pakalpojumu pieejamībai iekļauj:– Brīvu pieeju internetam visās publiskajās

bibliotēkās;– 24/7 on-line pieeja virtuālajai bibliotēkai;– Personāls apmācīts atbalstīt tiešsaistes

pakalpojumu izmantošanu;– Iespēja pievienoties bibliotēkai tiešsaistē.

Zviedrija

• Pieeja tīmeklī lasītājiem kopš 1997• Linked Data kopš 2008– Martin Malmsten, Making a Library Catalog Part

of the Semantic Web, 2008– Anders Söderbäck and Martin Malmsten, LIBRIS -

Linked Library Data, 2008, Nodalities #5