RGAS TEHNISK UNIVERSITTE

DATORZINTNES un informcijas tehnoloijas fakultte

lIETIO DATORSISTMU INSTITTS

Informcijas sistmas un CASE rki

Izstrdja: Oskars Gavrievs

Uldis Daugulis

Jnis Jasns

Prbaudja: prof. Eiduks

2008./2009. m.g.

Saturs

1 Ievads3

1.1 CASE rka izvle3

1.2 Priekmetisk vides apraksts5

2. Oracle SQL Developer Data Modeler8

2.1 Datu plsmas diagramma10

Datu plsmu skaidrojums un btisko datu izdalana18

2.2 Realitu saiu diagrammas veidoana22

2.3 Relciju modelis25

Fiziskais modelis un specifisks pabas34

Platformas neatkargs relciju modelis.36

Loka saite37

3 JDeveloper39

3.1 Datubzes Veidoanas ar Java Developer paldzbu.39

Sagatavoans darbam39

Loisk modea veidoana41

3.2 Fizisk modea enerana45

Datu laboana Fiziskaj model50

Papildus datu definanas fiziskaj model55

Revers Inenierija60

3.3 Prveidojumi no UML klasm uz ADF Biznesa komponenu realitu objektiem65

UML klau diagrammas izveide66

Transformcija uz Biznesa komponenu modeli67

Izveidots struktras testana71

Skatu objektu izveidoana78

3.4 UML klau transformcija Java klass79

3.5 TopLink83

TopLink kartes izveide85

TopLink kartana (mapping)87

Lietojuma izveide91

Secinjumi93

1 Ievads1.1 CASE rka izvle

K viens no darba uzdevumiem bija izptt Oracle CASE rkus. Msu grupa apzinja vairkus izstrdes, procesu vadbas, projektanas instrumentus kursu piedv korporcija Oracle. K vienu no pirmajiem ms aplkojm Oracle JDeveloper. is rks ir plaa profila instruments pilnam izstrdes cikla atbalstam. Ciek iepazstoties ar o instrumentu konstatjm vairkus trkumus:

nav iespjams sastdt datu plsmu diagrammas

neatradm iespju transformt konceptulo ERD modeli uz loisko.

Rads iespaids, ka JDeveloper instruments ir fokusts tiei uz augsta lmea izstrdi un projektu, atkdoanu, ievieanu, projektanas iespjas ir atbalsttas, bet un ciei saistts ar automtiski enerjamu kodu. Respektvi, projektanas procesu ir grti saprast jo rks ir prpildts ar neskaitmm fm. T teiksim nevienu no diviem paraug projektiem kas tiek piedvts Oracle mjas lap, palaist uz izstrdes vides uz izvrst uz Oracle datubzes neizdevs. Tas liecina, ka instruments ir sarets un projektanas veikana vartu bt pavadta ar konfiguranas problmm.

K nkamo aplkojm Oracle Desinger, kas ir sastvdaa no Oracle developer Suite. in rk nav sastopami iepriekj instrumenta mintie trkumi (ir datu plsmu diagramma, ir transformcijas). Rks ir paredzts tiei projektanai kur k gala rezulttu var iezgt PL/SQL kodu, Java klau karkasus. K vienu no lielkajiem instrumenta mnusiem var mint to, ka tas ir paredzts lielm izstrdm, lielu izstrdes komandu sadarbbas prvaldbai, versiju kontrolei.

K pdjo aplkojm Oracle SQL Developer Data Modoler. is rks no visiem iepriek mintajiem ir viss minimlkais, praktiski nav lieku funkciju tikai ts kas nepiecienms datubzes projektanai. Ir iespjam priet no loisk modea uz konceptul un atpaka. Ir iespja saglabt modeus Xml formt. Rks std tri, piemru ieldei nevajag veikt nekdu papildus konfiguranu un izvranu uz datubzes servera

No trim iepriek mintajiem instrumentiem darba veikanai izvljmies Data Modelr tiei t vienkrbas d lai veiktu klasisko projektanu (Konceptulais modelis -> Loiskais modelis ->Fiziskais modelis). Tan ir viesa nepiecieam funkcionalitte, nav lieku lietu kas trauctu koncentrties uz uzdevuma izpildes, priekmeta apguves. K otru instrumentu izvljmies JDeveloper lai veiktu projektanu izveidojot klau modeli no kura tiek iegts lietojums.

1.2 Priekmetisk vides apraksts

Msu izvlt sistma bs -talona sistma. s sistmas mris ir ieviest vienotu elektronisko bietes visos rgas satiksmes sabiedriskajos transporta ldzekos. K ar sniegt pasaieriem iespju norinties par sabiedrisko transportu ar msdiengm rtm tehnoloijm (interneta banku, kredtkarti utt.). Pasaieriem ir trs izvles iespjas k samakst par braucienu sabiedriskaj transport:

Iegdjoties vienreizjo bieti pie transporta ldzeka vadtja.

Iegdties viedbieti kuru papildint ar elektronisko bieu vienbm. Un katru reizi par braucienu sabiedriskaj transport norinties ar elektronisko bieti kas dod iespju veikt braucienu uzdotaj marrut

Iegdjoties viedkarti (mnebietes elektroniskai analogs). Papildinot viedkarti par konkrto mnesi pasaieris var braukt attiecgaj transporta ldzeki uzdotaj marrut.

Sistm bs vairki atslgas elementi, bez kuriem pilnvrtga kopj sistmas darbba ir neefektva. ie sistmas pamatelementi ir sekojoi:

Bieu prdoanas automts Iekrta, kur var papildint viedbieti ar elektronisko bieu vienbm. K ar papildint viedkarti ar kdu no mnebietm par nepiecieamo mnesi. Viedkarte dod iespju iegdties vairkus pakalpojumus paralli, teiksim mnea bieti 5. tramvajam un mnea bieti visiem trolejbusiem darbadiens. Par pakalpojumiem bieu prdoanas automt var norinties ar skaidru naudu vai kredtkarti.

Elektronisk pults Iekrta, kas ir uzstdta katr sabiedriskaj transporta ldzekl pie vadtja. iekrta dod iespju iegdties vienreizjo braukanas bieti, k ar uztur visu teko brauciena informciju. Papildus nodroina informcijas apmaiu starp transporta ldzekli un centrlo serveri, ka glab visu aktulo klientu, bieu informciju.

Karu lastjs Lastj iekrta, kas vien vai vairkos eksemplros uzstdta katr sabiedriskaj transport un dod iespju pasaieriem autorizties (pc btbas norinties ) par teko brauciena izmantoanu ar viedbieti vai viedkarti.

Centrlais serveris (depozitrijs) Glab visu tekoo informciju par sistm reistrtajiem klientiem par pakalpojumiem kurus katrs no klientiem ir iegdjies. K ar par tekoo pakalpojumu lietoanas, tas ir kdos transporta ldzekos kdi klienti ir autorizjuies, utt.

Uzskaitu atslgas funkcionalitti, kuru sistma veic kopum:

Jaunu lietotju reistrana, viedbieu un viedkaru izsnieganu.

Kredta papildinanu uz viedbietes (internetbank vai bieu prdoanas automt).

Pakalpojuma iegdi un piesaistanu viedkartei (internetbank vai bieu prdoanas automt)

Pasaiera autorizcija ar viedbieti vai viedkarti sabiedriskaj transport.

Vienreizju bieu iegde pie transporta ldzeka vadtja.

Depozta samazinana viedbietei pc autorizcijas, k ar pieejam atlikuma prbaude viedbietei.

Bieu kontrole, prbaudot transporta ldzekl reistrto klientus un vienreizjo bieu paniekus. Respektvi, ir jsaldzina vai pasaieri un ts viedkartes, viedbietes, vienreizjs bietes ir autoriztas (reistrtas) tekoaj transporta ldzekl.

Pirms datu plsmas diagrammas konstruanas izmantojot priekmetisks jomas aprakstu varam izvirzt datu krtuves kdas bs sistm. Pc btba visas krtuves var sadalt divs liels kops viena apraksta visus pakalpojumus kdi tiek piedvti un kurus pasaieri var izmantot. Otra kopa uzturs informciju par reli sniegtajiem pakalpojumiem un tiem kas os pakalpojumus iz izmantojis. Ttad sistm var izvirzt sekojoas datu krtuves:

Klienti datu krtuves uzturs visu informciju par sistmas lietotjiem (pasaieriem). Pamatojoties uz s krtuves datiem tiks piesaisti pakalpojumi. K ar pasaieri tiks autorizti transporta ldzekos.

Viedbietes Krtuve uzturs informciju par vism viedbietm to paniekiem un tekoo atlikumu.

Viedkartes Informcija par vism izsniegtajm viedkartm un im viedkartm piesaisttajiem pakalpojumiem (mnebietes, bietes un nedu , utt.).

Pakalpojumi Krtuve, kas uzturs identifikatorus par visiem pakalpojumiem kdus pakalpojumu sniedzjs piedv klientiem iegdei. Krtuve apraksta jau konkrtus pakalpojumus tas ir mnebiete uz april un mnebiete uz maiju bs divi dadi pakalpojumi.

Marruti Informcija par visiem marrutiem kdus uztur pakalpojumu sniedzjs. Piem. 17, 23 utt trolleijbuss.

Transporta ldzeki Pieejamie transporta ldzeki, kuri var veikt defintos marrutus.

Izbraukumi o krtuvi veido marruts un transporta ldzeklis, t apspoguo konkrtu braucienu. Teiksim viena informcijas vienba in krtuv atspoguos troleibussa izbraucienu no viena galapunkta ldz otram.

Pasaieri Krtuve uztur informciju par vien izbraukum reistrtajiem (autoriztajiem) pasaieriem (braucjiem).

2. Oracle SQL Developer Data Modeler

Data modeler lietotja saskarsme

Palaiot programmu, kreisaj pus var redzt visus pamat sadaas (modeus) kas tiek atbalstti no rka puses. Katra no m sadam piedv savu abstrakcijas lmeni, kur strdt veicot datubzes projektanu. Projektanu var veikt ar izvlu paldzbu uzdodot objektus un to pabas un saites, k ar var veikt projektanu ar diagrammu paldzbu novietojot objektus un uzdodot to pabas izvlns. Rks atbalsttie svargkie modei :

Logical Model Loiskis modelis, kas uztur realitu saiu diagrammu (Entity Relationship Diagram). is modelis auj atspoguot datus un to saiknes neatkargi no datubzes kd tie tiks izvrsit, realizti.

Multidimensional Models Modelis apkopo informcijas sistmas funkcionlo apgabalu. Ts tiek apraksttas ar vienu vai vairkm datu plsmu diagrammm. Datu plsmas atspoguo ieejas datu plsmu caru sistmas procesiem.

Relational Models Modelis paraksta datubzi k tabulu, kolonu, saiu kopu. Katra realitte no loisk modea tiek atspoguota k tabula relciju model.

Data Type Model Oracle data modeler atbalsta super tipus (supertypes) un apak tipus (subtypes). Tas auj uzbvt jaunu tipu hierarhijas, kuras vars realizt SQL standart. Respektvi, izmantot projektan un realizt datubz.

Business information Uztur biznesa informciju kas nepiecieama projekta, projektjuma ietvaros. Tas ir saisttie dokumenti, personas to kontakti utt.

Datu modelanu (projektanu ) ir iespjams veikt ar dadm pieejm. Pieeja ir atkarga no mra kds ir izvirzts veicot modelanu. Rks atbalsta sekojoas pieejas :

Top-Down modeling pieeja