informācija par menopauzi kardiovaskulĀro risku … · lipīdu proﬁ ls glikozes līmenis...

KARDIOVASKULĀRO RISKU NOVĒRTĒJUMS UN VADĪŠANAS TAKTIKA SIEVIETĒMĪSA ROKASGRĀMATA MENOPAUZES SPECIĀLISTIEM

KONTROLJAUTĀJUMI EFEKTĪVAI KARDIOVASKULĀRĀ RISKA NOVĒRTĒŠANAI

Sākotnējā konsultācija

Slimību vēsture ģimenē

Cigaretes dienā

Alkohola patēriņš

Informācija par menopauzi

Vecums

Hroniska nieru slimība

Diabēts

Esošā kardiovaskulārā slimība

Ķermeņa masas indekss

Vidukļa apkārtmērs

Fiziskā aktivitāte

Asinsspiediens

SCORE punkti

Diēta

Lipīdu profi ls

Glikozes līmenis asinīs

Cigaretes dienā

Alkohola patēriņš

Informācija par menopauzi

Vecums

Fiziskā sagatavotība

Diēta

Ķermeņa masas indekss

Vidukļa apkārtmērs

Asinsspiediens

SCORE punkti

Lipīdu profi ls

Glikozes līmenis asinīs

Sagatavoja: Cambridge Medical Publications, Wicker House, High Street, Worthing, West Sussex BN11 1DJ.UK. Šajā izglītojošajā līdzeklī paustais viedoklis var nebūt Cambridge Medical Publications viedoklis. Kaut gan šī publikācija tika sagatavota ļoti rūpīgi, lai nepieļautu kļūdas, tās veidošanā iesaistītās personas neatbild par kļūdām vai neprecizitātēm. Visas minētās devas ir jāpārbauda pēc attiecīgo izstrādājumu datu lapām.

©2008 Cambridge Medical Publications. Visas tiesības aizsargātas, ieskaitot tulkojumus. Bez autortiesību īpašnieka atļaujas nevienu šī izdevuma daļu nekādā veidā un ne ar kādiem līdzekļiem nedrīkst reproducēt vai pārsūtīt, ne elektroniskā, ne mehāniskā veidā, tostarp izmantojot fotokopēšanu, ierakstīšanu, informācijas uzglabāšanas un izguves sistēmas.

ISBN 978-1-905467-04-4

* SCORE sistēmas aprakstu skatīt 10.-13. lpp.: Sieviešu kardiovaskulāro risku novērtējums un pārvaldība

ESC Task Force on Gender

Novērošanas un uzraudzības apmeklējumi

60_047_CVD_Umschlag_311x148_lv.i1 160_047_CVD_Umschlag_311x148_lv.i1 1 11/2/09 14:24:5011/2/09 14:24:50

SCORE GRAFIKS, KAS PARĀDA FATĀLO KVS RISKU 10 GADU LAIKĀ SIEVIETĒM ZEMA RISKA POPULĀCIJĀS

SCORE GRAFIKS, KAS PARĀDA FATĀLO KVS RISKU 10 GADU LAIKĀ SIEVIETĒM AUGSTA RISKA POPULĀCIJĀS

Piezīme. Zema riska valstis ir Beļģija, Francija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Spānija, Šveice un Portugāle.

Piezīme. Augsta riska valstis ir visas Rietumeiropas valstis, izņemot Beļģiju, Franciju, Grieķiju, Itāliju, Luksemburgu, Spāniju, Šveici un Portugāli.

Adaptēts no Conroy RM et al. Fatālas kardiovaskulāras slimības riska novērtējums desmit gados Eiropas valstīs: SCORE projekts. Eur Heart J 2003; 24: 987-1003, ar Eiropas Kardioloģijas biedrības atļauju.


4 5 6 6 73 3 4 4 52 2 2 3 31 1 2 2 2

3 3 3 4 42 2 2 2 31 1 1 2 21 1 1 1 1

1 1 2 2 21

0 0 1 1 1

1 1 1 1 10 0 1 1 10

0

4 5 6 7 8

Nesmēķē

Sievietes

180160140120

180160140120

180160140120

180160140120

180160140120

Sist

olis

kais

asi

nssp

iedi

ens

(mm

Hg)

1 1 1 11 1 1 1 1

000

00

00

00

0 0 0 00 0 0 0 00 0 0 0 00 0 0 0 0

9 9 11 12 146 6 7 8 104 4 5 6 73 3 3 4 4

5 5 6 7 83 4 4 5 52 2 3 3 41 2 2 2 3

3 3 3 4 42

1 1 1 1 1

1 1 2 2 21 1 1 1 11

0

Smēķē

2 2 3 31 1 1 2 2

010

10

11

11

0 0 0 00 0 0 0 00 0 0 0 00 0 0 0 0

Vecums

65

60

55

50

40

Holesterīns (mmol/l)

15% un vairāk10% – 14%5% – 9%3% – 4%2%1%<1%

Fatālo kardio-vaskulāro slimību risks 10 gadu laikā populācijām ar zemu KVS risku

150 200 250 300mg/dl

4 5 6 7 8

7 8 9 10 125 5 6 7 83 3 4 5 62 2 3 3 4

4 4 5 6 73 3 3 4 52 2 2 3 31 1 2 2 2

2 2 3 3 41

1 1 1 1 1

1 1 1 2 21 1 1 1 10

0

Nesmēķē

2 2 2 31 1 1 1 2

010

11

11

11

0 0 0 00 0 0 0 00 0 0 0 00 0 0 0 0

13 15 17 19 229 10 12 13 166 7 8 9 114 5 5 6 7

8 9 10 11 135 6 7 8 93 4 5 5 62 3 3 4 4

4 5 5 6 73

1 1 2 2 2

2 2 3 3 41 2 2 2 31

0

Smēķē

3 4 4 52 2 2 3 3

111

11

11

21

0 0 1 10 0 0 0 00 0 0 0 00 0 0 0 0

4 5 6 7 8

Sievietes

180160140120

180160140120

180160140120

180160140120

180160140120

Sist

olis

kais

asi

nssp

iedi

ens

(mm

Hg)

Vecums

65

60

55

50

40


15% un vairāk10% – 14%5% – 9%3% – 4%2%1%<1%

Fatālo kardio-vaskulāro slimību risks 10 gadu laikā populācijām ar augstu KVS risku

150 200 250 300mg/dl

4 5 6 7 8

Priekšsēdētāji

Profesors Peter CollinsImperial College LondonRoyal Brompton HospitalLondonaApvienotā Karaliste

Profesors Martin BirkhäuserAbteilung Gynäkologische Endokrino-logie und ReproduktionsmedizinFrauenklinikBerneŠveice

Mācību spēki

Cathy Casey (Īrija)Caroline Daly (AK)Marco Gambacciani (Itālija)Risto Kaaja (Somija)Stéphane Laurent (Francija)Tomi Mikkola (Somija)

AtzinībaPateicamies visiem, kas Sevillā 2007.gada 1.-2. jūnijā piedalījās apspriedē Menopauzes vecuma sieviešu kardiovaskulārā riska novērtējums, veicot ginekoloģiskos izmeklējumus un sniedza savu ieguldījumu šī metodiskā līdzekļa izveidē, apmeklējot darbsemināru.

Profesors Amos PinesDepartments of Medicine ‘T’Tel-Aviv Souraski Medical CenterTelavivaIzraēla

Profesors Giuseppe RosanoIRCCS San RaffaeleRoma Itālija

Santiago Palacios (Spānija)Tabassome Simon (Francija)John Stevenson (AK)Marco Stramba-Badiale (Itālija)Eberhard Windler (Vācija)

SCORESCORE

60_047_CVD_Umschlag_311x148_lv.i2 260_047_CVD_Umschlag_311x148_lv.i2 2 11/2/09 14:24:5311/2/09 14:24:53

Kardiovaskulārās slimības ir galvenais sieviešu saslimstības un mirstības cēlonis, kas Rietumeiropas valstīs izraisa 56% sieviešu nāvi.

40-50 gadīgas sievietes ārstē tikai menopauzes speciālisti, un tāpēc tiem ir ļoti svarīga loma kardiovaskulāro slimību profi laksē, ieskaitot paaugstināta asinsspiediena, diabēta un/vai dislipidēmijas uzraudzībā.

Lai novērstu kardiovaskulārās slimības, visoptimālāk ir vērtēt un pārvaldīt kardiovaskulāro slimību riska faktorus pēc iespējas agrīnākā sievietes mūža posmā. Sievietei sasniedzot pirmsmenopauzes vecumu, tas kļūst par prioritāti.

Šī īsā rokasgrāmata, kas veidota, balstoties uz kopīgu darbsemināru Eiropas Kardioloģijas biedrības (EKB), Eiropas Hipertonijas biedrības (EHB) un Starptautiskās Menopauzes biedrības (SMB) speciālistu vadībā, satur svarīgu informāciju, kas var palīdzēt menopauzes speciālistiem pildīt svarīgu lomu sieviešu veselības vispārējā uzraudzībā.

Šajā metodiskajā līdeklī sniegta informācija par galvenajiem sieviešu kardio-vaskulāro slimību riskiem un aprakstīts, kā un kādās pacientu populācijās tos var noteikt un pārraudzīt, veicot ginekoloģiskos izmeklējumus. Metodiskais līdzeklis sniedz praktiskus padomus menopauzes speciālistiem, lai palīdzētu samazināt kardiovaskulāro slimību risku viņu pacientēm.

Metodiskā līdzekļa nolūks ir sniegt vienkāršu pamatmetodi, ko var pielāgot katras sievietes medicīniskajiem, sociālajiem, personiskajiem un fi nanšu apstākļiem.

3IEVADS

60_047_CVD_Prev_Innen_RZ_lv.indd1 160_047_CVD_Prev_Innen_RZ_lv.indd1 1 11/2/09 13:21:4511/2/09 13:21:45

4 SATURS

KĀPĒC VAJADZĪGA KARDIOVASKULĀRO SLIMĪBU NOVĒRŠANAS

ROKASGRĀMATA MENOPAUZES SPECIĀLISTIEM? 6

KĀDI FAKTORI IETEKMĒ SIEVIETES VISPĀRĒJO KARDIOVASKULĀRO

SLIMĪBU RISKU? 7

KĀDUS VISPĀRĒJĀ RISKA FAKTORUS VAJADZĒTU IZVĒRTĒT

MENOPAUZES SPECIĀLISTAM? 8

KURU PACIENŠU VISPĀRĒJO KARDIOVASKULĀRO RISKU MENOPAUZES

SPECIĀLISTS VAR UZRAUDZĪT? 9

KAS IR SCORE GRAFIKS? 10

KĀ IZMANTO SCORE GRAFIKU? 11

SCORE GRAFIKS, KAS PARĀDA FATĀLO KVS RISKU 10 GADOS SIEVIETĒM

ZEMA RISKA POPULĀCIJĀS 12

SCORE GRAFIKS, KAS PARĀDA FATĀLO KVS RISKU 10 GADOS SIEVIETĒM

AUGSTA RISKA POPULĀCIJĀS 13

KO VAR SECINĀT NO SCORE DATIEM? 14

KĀDUS FAKTORUS MENOPAUZES SPECIĀLISTI VAR UZRAUDZĪT? 15


5

IZMAIŅAS DZĪVESVEIDĀ I – CIGAREŠU SMĒĶĒŠANA 16

IZMAIŅAS DZĪVESVEIDĀ II – DIĒTA 17

IZMAIŅAS DZĪVESVEIDĀ III – FIZISKĀ SAGATAVOTĪBA 18

KĀ UZRAUDZĪT PACIENTI AR LIEKO SVARU VAI APTAUKOŠANOS 19

KĀ UZRAUDZĪT AUGSTU LIPĪDU LĪMENI ASINĪS 20

KĀ UZRAUDZĪT AUGSTU ASINSSPIEDIENU 21

MENOPAUZE UN HORMONU AIZSTĀŠANAS TERAPIJA 22

PRECĪZS APTAUKOŠANĀS NOVĒRTĒJUMS 24

METODIKA LIPĪDU UZRAUDZĪBAI SIEVIETĒM, KAM NAV

KARDIOVASKULĀRO SLIMĪBU SIMPTOMU 25

PRECĪZS ASINSSPIEDIENA MĒRĪJUMS – KĀ IZVAIRĪTIES NO TIPISKĀM KĻŪDĀM 26

METODIKA ASINSSPIEDIENA UZRAUDZĪBAI SIEVIETĒM, KAM NAV

KARDIOVASKULĀRO SLIMĪBU SIMPTOMU 27

KAS IR SUBKLĪNISKS MĒRĶORGĀNA BOJĀJUMS? 28

SATURS

Kontroljautājumi efektīvai vispārējā kardiovaskulārā riska novērtēšanai un references SCORE grafi ki ir noplēšami metodiskā līdzekļa aizmugurē.


6

� Kardiovaskulārais risks pieaug pēc menopauzes neatkarīgi no tās iestāšanās vecuma.

� Menopauzes speciālists nereti ir vienīgais ārsts, kas konsultē sievieti, un tāpēc tam ir svarīga loma vispārējo kardiovaskulāro riska faktoru, piemēram, paaugstināta asinsspiediena, diabēta vai dislipidēmijas, noskaidrošanā.

� Kardiovaskulāro slimību un menopauzes speciālistiem ir jāstrādā kā vienai komandai, lai novērtētu individuālas sievietes vispārējo kardiovaskulāro risku.

� Turklāt šo dažādo medicīnas nozaru pārstāvjiem ir jāsadarbojas, lai aktīvi kontrolētu ietekmējamos riska faktorus.

� Menopauzes speciālistam ir jāpievērš uzmanība izmaiņām dzīvesveidā, svara un asinsspiediena samazināšanai.

� Salīdzinājumā ar vīriešiem sievietes mazāk apzinās un līdz ar to retāk konstatē riska faktorus, un mazāk piedalās pārbaudes programmās.

� Kardiovaskulāro slimību pamatcēlonis ir ateroskleroze. Ja pastāv viens vai vairāki riska faktori, bezsimptomu ateroskleroze veidojas vairāku gadu garumā, līdz parādās simptomi un izpausmes.

� Pēc iespējas agrākai vispārējā kardiovaskulārā riska novēršanai un samazināšanai ir jākļūst par prioritāti.

KĀPĒC VAJADZĪGA KARDIOVASKULĀRO SLIMĪBU NOVĒRŠANAS ROKASGRĀMATA MENOPAUZES SPECIĀLISTIEM?


7KĀDI FAKTORI NOSAKA SIEVIETES VISPĀRĒJO KARDIOVASKULĀRO SLIMĪBU RISKU?

� Riska faktori var būt ietekmējami un neietekmējami.

1. tabula. Vispārējā kardiovaskulārā riska faktori sievietēm

Neietekmējami

• Vecums*• Menopauze• Iedzimtība• Etniskā izcelsme

Ietekmējami

• Asinsspiediens*• Holesterīna līmenis plazmā*• ZBL holesterīna līmenis plazmā • ABL holesterīna līmenis plazmā• Ķermeņa svars

• Glikozes nepanesamība• Cigarešu smēķēšana*• Cukura diabēts• Estrogēna līmenis

� Vairāku riska faktoru klātbūtne, kā metaboliskajā sindromā, būtiski paaugstina vispārējo kardiovaskulāro risku.

Faktors

Vidukļa aptaukošanās plus:

Hipertonija

Samazināts ABL holesterīna līmenis

Paaugstināts triglicerīdu līmenis

Paaugstināts glikozes līmenis plazmā tukšā dūšā

Definīcija

ĶMI > 30 kg/m2 vai vidukļa apkārtmērs ≥ 88 cm

SAS ≥ 130 mmHg vai DAS ≥ 85 mmHg, vai īpaša iepriekš diagnosticētas hipertonijas ārstēšana

< 1,29 mmol/l (< 50 mg/dl) vai īpaša šīs lipīdu anomālijas ārstēšana

≥ 1,7 mmol/l (≥ 150 mg/dl) vai īpaša šīs lipīdu anomālijas ārstēšana

≥ 6,1 mmol/l (≥ 110 mg/dl) vai iepriekš diagnosticēts 2. tipa cukura diabēts

Conroy RM et al. Fatālas kardiovaskulāras slimības riska novērtējums desmit gados Eiropas valstīs: SCORE projekts. Eur Heart J 2003; 24: 987–1003. *Sistemātiskās koronārā riska novērtēšanas programmas (SCORE) komponenti. SCORE sistēmas aprakstu skatīt 10.-13. lpp.Saīsinājumi: ZBL – zema blīvuma lipoproteīns; ABL – augsta blīvuma lipoproteīns

2. tabula. Metaboliskā sindroma komponenti sievietēm kā galvenais kardiovaskulāra riska faktors**

**Starptautiskās diabēta federācijas defi nīcija.

Saīsinājumi: ĶMI – ķermeņa masas indekss; SAS – sistoliskais asinsspiediens; DAS – diastoliskais asinsspiediens; ABL – augsta blīvuma lipoproteīns


� Visām sievietēm, kas apmeklē menopauzes speciālistu, vajadzētu novērtēt vispārējo kardiovaskulāro slimību risku.

� Daudzām sievietēm nav kardiovaskulāro slimību simptomu, un viņas izskatās veselas; taču tām ir potenciāli paaugstināts risks.

� Ievērojot minimālās prasības, vajag novērtēt vismaz šādus SCORE sistēmā* iekļautos riska faktorus:

– vecums

– asinsspiediens

– kopējais holesterīna līmenis plazmā

– cigarešu smēķēšana

� Cita svarīga informācija, ko vajadzētu noskaidrot:

– personiskā un ģimenes kardiovaskulāro slimību vēsture

– ginekoloģisko slimību un dzemdību vēsture

– ķermeņa masa

– vidukļa apkārtmērs

– diēta

– alkohola patēriņš

– fi ziskā sagatavotība

– zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīns plazmā tukšā dūšā

� Papildus vērā ņemami rādītāji:

– glikozes līmenis plazmā tukšā dūšā

– 75 g perorālas glikozes panesamības tests (ieteicams augsta riska pacientēm vai pacientēm ar anomālu glikozes līmeni plazmā tukšā dūšā)

– augsta blīvuma lipoproteīnu (ABL) holesterīns plazmā tukšā dūšā

– triglicerīdu līmenis plazmā tukšā dūšā

KĀDUS VISPĀRĒJĀ RISKA FAKTORUS VAJADZĒTU IZVĒRTĒT MENOPAUZES SPECIĀLISTAM?

8

*SCORE sistēmas aprakstu skatīt 10.-13. lpp.


9

� Sievietēm ar augstu riska faktoru vai atklātu kardiovaskulāro slimību (KVS) vajadzīga intensīva uzraudzība, ieskaitot zāļu terapiju.

� Ja vispārējo kardivaskulāro slimību risks ir augsts vai kardiovaskulārā slimība jau ir konstatēta, sadarbība ar kardiovaskulāro slimību speciālistu ir būtiski svarīga.

1. attēls. Metodiska diagramma to pacienšu noteikšanai, kas atbilst kardiovaskulāro

risku uzraudzībai

KURU PACIENŠU VISPĀRĒJO KARDIOVASKULĀRO RISKU MENOPAUZES SPECIĀLISTS VAR UZRAUDZĪT?

Paciente jānosūta pie kardiovaskulāro

slimību vai cita atbilstoša speciālista

Sievietēm, kurām ir• konstatēta KVS• smaga dislipidēmija• izteikta hipertonija• konstatēts diabēts

Visām citām sievietēmVispārējo KVS risku uzraudzību var veikt

menopauzes speciālists

Vispārējā KVS riska faktora* novērtēšana visām

sievietēm, kas apmeklē menopauzes speciālistu

*Norādes ar sarakstu par kardiovaskulāro slimību riska faktoriem skatīt 7. lpp.

Saīsinājumi: KVS – kardiovaskulāra slimība


10

� Sistemātiskas koronārā riska novērtēšanas (SCORE) grafi ks ir ātrs un efektīvs līdzeklis, lai 10 gadu posmā paredzētu aterosklerozes izraisītus fatālus kardiovaskulārus gadījumus sievietēm, kam nav simptomu.

� Atšķirībā no Fremingema metodes, SCORE riska vērtējums balstās uz iespējamības izpētes datiem Eiropā un saslimstības statistiku atsevišķās valstīs.

� Riska vērtējumā izmanto dzimumu, vecumu, smēķēšanu, sistolisko asinsspiedienu (SAS) un kopējo holesterīna līmeni plazmā un ņem vērā, vai sieviete dzīvo zema vai augsta riska valstī.

KAS IR SCORE GRAFIKS?


11

� Pacientēm Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Luksemburgā, Spānijā, Šveicē un Portugālē izmanto zema riska grafi ku (2a. attēls). Pacientēm visās pārējās Eiropas valstīs izmanto augsta riska grafi ku (2b. attēls).

� Lai noteiktu sievietes risku 10 gadu laikā nomirt ar kardiovaskulāru slimību, atrodiet tabulu ar tās vecumu un norādi par smēķēšanu.

� Tabulā atrodiet pacientes SAS (mmHg) un kopējam holesterīna līmenim (mmol/l vai mg/dl) vistuvāko rūtiņu.

� SCORE faktoru iedarbības efektu visā mūža garumā var redzēt, virzoties uz tabulas augšgalu. To var izmantot, konsultējot jaunākas pacientes.

� Lai noteiktu sievietes relatīvo risku, salīdziniet viņas riska kategoriju ar kategoriju, kurā ir tāda paša vecuma nesmēķējoša sieviete, kuras asinsspiediens ir < 140/90 mmHg un kopējais holesterīna līmenis plazmā < 5 mmol/l (< 190 mg/dl).

� Grafi ku var izmantot, lai sniegtu zināmas norādes par efektu, ko rada pāriešana no vienas riska grupas uz kādu citu, piemēram, ja sieviete pārstāj smēķēt vai samazina citus riska faktorus.

KĀ IZMANTO SCORE GRAFIKU?


12 SCORE GRAFIKS, KAS PARĀDA FATĀLO KVS RISKU 10 GADOS SIEVIETĒM ZEMA RISKA POPULĀCIJĀS

4 5 6 6 73 3 4 4 52 2 2 3 31 1 2 2 2

3 3 3 4 42 2 2 2 31 1 1 2 21 1 1 1 1

1 1 2 2 21

0 0 1 1 1

1 1 1 1 10 0 1 1 10

0

4 5 6 7 8

Nesmēķē

Sievietes

180160140120

180160140120

180160140120

180160140120

180160140120

Sist

olis

kais

asi

nssp

iedi

ens

(mm

Hg)

1 1 1 11 1 1 1 1

000

00

00

00

0 0 0 00 0 0 0 00 0 0 0 00 0 0 0 0

9 9 11 12 146 6 7 8 104 4 5 6 73 3 3 4 4

5 5 6 7 83 4 4 5 52 2 3 3 41 2 2 2 3

3 3 3 4 42

1 1 1 1 1

1 1 2 2 21 1 1 1 11

0

Smēķē

2 2 3 31 1 1 2 2

010

10

11

11

0 0 0 00 0 0 0 00 0 0 0 00 0 0 0 0

Vecums

65

60

55

50

40


15 % un vairāk10 % – 14 %5 % – 9 %3 % – 4%2 %1 %< 1 %

Fatālo kardio-vaskulāro slimību risks 10 gadu laikā populācijām ar zemu KVS risku

150 200 250 300mg/dl

Piezīme. Zema riska valstis ir: Beļģija, Francija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Spānija, Šveice un Portugāle.

4 5 6 7 8


SCORE


13SCORE GRAFIKS, KAS PARĀDA FATĀLO KVS RISKU 10 GADOS SIEVIETĒM AUGSTA RISKA POPULĀCIJĀS

7 8 9 10 125 5 6 7 83 3 4 5 62 2 3 3 4

4 4 5 6 73 3 3 4 52 2 2 3 31 1 2 2 2

2 2 3 3 41

1 1 1 1 1

1 1 1 2 21 1 1 1 10

0

Nesmēķē

2 2 2 31 1 1 1 2

010

11

11

11

0 0 0 00 0 0 0 00 0 0 0 00 0 0 0 0

13 15 17 19 229 10 12 13 166 7 8 9 114 5 5 6 7

8 9 10 11 135 6 7 8 93 4 5 5 62 3 3 4 4

4 5 5 6 73

1 1 2 2 2

2 2 3 3 41 2 2 2 31

0

Smēķē

3 4 4 52 2 2 3 3

111

11

11

21

0 0 1 10 0 0 0 00 0 0 0 00 0 0 0 0

4 5 6 7 8

Sievietes

180160140120

180160140120

180160140120

180160140120

180160140120

Sist

olis

kais

asi

nssp

iedi

ens

(mm

Hg)

Vecums

65

60

55

50

40


15 % un vairāk10 % – 14 %5 % – 9 %3 % – 4%2 %1 %< 1 %

Fatālo kardio-vaskulāro slimību risks 10 gadu laikā populācijām ar augstu KVS risku

150 200 250 300mg/dl

4 5 6 7 8

Piezīme. Augsta riska valstis ir visas Rietumeiropas valstis, izņemot Beļģiju, Franciju, Grieķiju, Itāliju, Luksemburgu, Spāniju, Šveici un Portugāli.


SCORE


14

� SCORE nosaka kopējo fatālas kardiovaskulāras slimības risku, nevis vienu atsevišķu mēreni pastiprinātu riska faktoru, kā arī nosaka vajadzīgo pacienta uzraudzības intensitāti un farmaceitiskas iejaukšanās nepieciešamību.

� Ir svarīgi piezīmēt, ka vispārējais kardiovaskulāro slimību risks ir augstāks:

– sievietēm, kas sasniedz nākamo vecuma kategoriju

– sievietēm, kam nav simptomu, bet ir pirmsklīniskas aterosklerozes pazīmes

– sievietēm, kam ģimenē ir bijusi izteikta kardiovaskulāro slimību vēsture

– sievietēm, kurām ir uz vispārējo kardiovaskulāro risku attiecināmi asins radītāji, bet kas netiek vērtēti SCORE grafi kā, piemēram, glikozes līmenis plazmā tukšā dūšā, ZBL holesterīns plazmā tukšā dūšā, ABL holesterīns plazmā tukšā dūšā un triglicerīdi plazmā tukšā dūšā

– sievietēm, kas ir aptaukojušās un ir fi ziski neaktīvas.

� Lai pēc iespējas ilgāk saglabātu sievietes apdraudējumu zemā līmenī, ir svarīgi koriģēt dzīvesveidu, kontrolēt ķermeņa svaru, uzraudzīt asinsspiedienu, kontrolēt lipīdu un glikozes līmeni.

� Zema riska sievietēm vajadzētu sniegt konsultācijas, kā tām saglabāt savu zemā riska statusu.

� Sievietēm, kuru risks ir ≥ 5 % vai kuras šo līmeni sasniegs pusmūžā, vajadzētu veltīt maksimālu uzmanību.

� Gadījumos, kad sievietei vajadzīga zāļu terapija, jāapsver menopauzes speciālista un kardiologa sadarbība.

KO VAR SECINĀT NO SCORE DATIEM?


15

Menopauzes speciālisti ir izdevīgā pozīcijā, jo var identifi cēt sievietes, kas ir pakļautas paaugstinātam kardiovaskulāro slimību riskam atbilstoši tālāk minētajiem riska faktoriem. Taču, pārraugot augstu asinsspiedienu, dislipidēmiju vai anomālu glikozes līmeni, nepieciešama cieša sadarbība ar ģimenes ārstu (ja tas ir cits ārsts) un kardiologu.

� Dzīvesveida faktori:

– smēķēšanas pārtraukšana

– izmaiņas diētā

– izmaiņas sāls un alkohola patēriņā

– paaugstināta fi ziskā sagatavotība

� Citi faktori:

– asinsspiediens*

– lipīdi plazmā*

– glikoze plazmā*

KĀDUS FAKTORUS MENOPAUZES SPECIĀLISTI VAR UZRAUDZĪT?

* Noteikt, ieteikt un sākt realizēt stratēģiskus pasākumus šo faktoru ietekmēšanai atkarībā no individuālās uzraudzības pieredzes.


16

MĒRĶIS: pavisam pārstāt smēķēt jebkāda veida tabaku

� Izskaidrojiet pacientei smēķēšanas negatīvo ietekmi.

� Novērtējiet, cik lielā mērā paciente ir atkarīga no tabakas*, un tās gatavību atmest mēķēšanu.

� Panāciet, ka sieviete apņemas atmest šo paradumu.

� Izstrādājiet smēķēšanas atmešanas stratēģiju (psiholoģiskas konsultācijas uzvedības jomā, nikotīna aizstāšanas terapija un/vai farmakoloģiska iejaukšanās).

� Sastādiet novērošanas vizīšu sarakstu, lai pārraudzītu smēķēšanas atmešanas gaitu.

IZMAIŅAS DZĪVESVEIDĀ I – CIGAREŠU SMĒĶĒŠANA

* Praktiska atkarības noteikšanas metode – pajautājiet, kurā dienas laikā paciente izsmēķē pirmo cigareti. Ja atbilde ir „uzreiz no rīta”, tad viņa ir atkarīga.


17IZMAIŅAS DZĪVESVEIDĀ II – DIĒTA

MĒRĶIS: ievērot veselīgu diētu

� Izskaidrojiet sabalansētas diētas svarīgumu un nepieciešamību regulēt uzņemto kaloriju daudzumu, lai sasniegtu un saglabātu ideālu ķermeņa svaru.

� Iesakiet lietot šādus produktus:

– augļus un dārzeņus („pieci dienā” ieteikums)

– pilngraudu pārslas un maizi

– piena produktus ar zemu tauku saturu

– zivis, īpaši ar omega 3 taukskābēm bagātas zivis

– liesu gaļu

� Iesakiet, ka taukvielu patēriņam nevajadzētu pārsniegt 30% no kopējā uzņemtā enerģijas daudzuma, no kura piesātinātās taukvielas veido trešdaļu no kopējā taukvielu patēriņa un kopējais holesterīna daudzums ir < 300 mg dienā.

� Palīdziet sievietei noteikt ar piesātinātām taukvielām un holesterīnu bagātus pārtikas produktus, lai samazinātu to patēriņu vai izslēgtu tos no diētas.

� Iesakiet aizstāt piesātinātās taukvielas ar kompleksajiem ogļhidrātiem, monopiesātinātām un polinepiesātinātām dārzeņu un zivju taukvielām.

� Uzsveriet, ka ir svarīgi izvairīties no pārtikas, kas satur daudz sāls, un ka jāsamazina kopējais sāls patēriņš diētā.


18 IZMAIŅAS DZĪVESVEIDĀ III – FIZISKĀ SAGATAVOTĪBA

MĒRĶIS: regulāri veikt fi ziskus vingrinājumus

� Uzsveriet, ka pat neliela fi ziskās aktivitātes kāpināšana nāk par labu veselībai, jo tā:

– palīdz atgūt un uzturēt enerģijas līmeni

– samazina kopējo holesterīna līmeni

– regulē ķermeņa svaru

– kontrolē metabolisko sindromu jeb diabētu

– samazina stresu.

� Iesakiet sievietei paaugstināt fi zisko aktivitāti ikdienā, piemēram, lietojot kāpnes, dodoties pastaigās, braucot ar divriteni.

� Aiciniet, lai sieviete izvēlas sev patīkamu nodarbi, kas iekļaujas viņas ikdienas gaitās.

� Vingrinājumu slodzi vajadzētu palielināt pakāpeniski līdz līmenim, kas pēc iespējas vairāk samazina vispārējo kardiovaskulāro slimību risku.

� Ideāls nodarbību ilgums ir ≥ 30 minūtes gandrīz katru dienu.

� Fiziskajām nodarbībām, ko veic vesela sieviete, vajadzētu paātrināt pulsu līdz 60-75% no vidējā maksimālā pulsa*.

� Sievietei, kam ir konstatēta kardiovaskulāra slimība, iepriekš vajag veikt vingrinājumu testēšanu.

*Vidējais maksimālais pulss = 220 – pacienta vecums.


19KĀ UZRAUDZĪT PACIENTES AR LIEKO SVARU VAI APTAUKOŠANOS

MĒRĶIS: ķermeņa masas indekss ≤ 25 kg/m2 vai vidukļa apkārtmērs ≤ 88 cm

� Sievietēm ar lieko svaru (ķermeņa masas indekss (ĶMI) 25–30 kg/m2) vai aptaukošanos (ĶMI > 30 kg/m2) noteikti ieteicams samazināt svaru.

� Vidukļa aptaukošanās (vidukļa apkārtmērs > 88 cm) liecina par abdominālu tauku uzkrāšanos un ir izteiktāks kardiovaskulārā riska rādītājs nekā ĶMI.

� Sievietēm, kam ir metaboliskā sindroma vai insulīna rezistences pazīmes, iesakiet ievērot diētu ar zemu glikēmisko indeksu.

� Iesakiet, lai paciente izvairās no modes diktētām diētām (piemēram, ar ļoti zemu ogļhidrātu līmeni), kas ilgtermiņā nedarbojas.

� Uzsveriet domu, ka vienīgais efektīvais svara samazināšanas veids ir kopējā uzņemto kaloriju daudzuma ierobežošana.

� Izskaidrojiet, ka, samazinot pašreizējā svara uzturēšanai patērēto kaloriju daudzumu par 500–1000 kalorijām dienā, nedēļā var nomest aptuveni 500 gramus un rezultātā panākt svara samazinājumu par 5–15%.

� Uzsveriet, ka regulāras fi ziskas nodarbības palīdz samazināt svaru.

� Sadarbībā ar speciālistu nodrošiniet zāļu terapiju.


20 KĀ UZRAUDZĪT AUGSTU LIPĪDU LĪMENI ASINĪS

MĒRĶIS: kopējais holesterīna līmenis plazmā < 5 mmol/l vai < 190 mg/dl (pacientēm, kam nav diabēta); < 4,5 mmol/l vai < 171 mg/dl (pacientēm, kam konstatēts diabēts vai kardiovaskulāra slimība)

� Paaugstināts kopējais holesterīna līmenis plazmā ir nopietns kardiovaskulārā riska faktors, un kardiovaskulāro slimību profi laksē tam jāpievērš galvenā uzmanība.

� Visām pacientēm ar paaugstinātu lipīdu līmeni ir būtiski sākt dzīvesveida pārmaiņas.

� Mainot dzīvesveidu (sabalansēta diēta, pastiprināta fi ziskā sagatavotība, smēķēšanas pārtraukšana), pacientes ar mēreni paaugstinātu kopējo holes-terīna līmeni var sasniegt vēlamo kopējo holesterīna koncentrāciju asinīs.

� Sievietes, kas pakļautas zemam kardiovaskulāro slimību riskam (risks 10 gados < 5 %), jāpārbauda ik pēc 5 gadiem, un katrā konsul-tācijā jāuzsver dzīvesveida koriģēšanas svarīgums.

� Ja kardiovaskulāro slimību risks 10 gados ir ≥ 5 % vai sasniegs ≥ 5 %, vērtējot kombinētos riska faktorus līdz 60 gadu vecumam (tas ir, runa ir par augsta riska pacienti), jāveic pilna lipoproteīnu līmeņa plazmā analīze.

� Augsta blīvuma lipoproteīnam un triglizerīdiem nav nosprausti konkrēti ārstēšanā sasniedzami mērķi, taču šie rādītāji tukšā dūšā kalpo par papildu kardiovaskulārā riska pazīmēm.

� Zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna mērķa līmenis augsta riska pacientēm ir < 2,5 mmol/l (< 95 mg/dl).

� Augsta riska pacientes ir jāizmeklē ik pēc gada.

� Var apsvērt zāļu terapiju vai kardiovaskulārā speciālista konsultāciju, ja trīs mēnešus pēc dzīvesveidā ieviestajām izmaiņām lipīdu līmenis plazmā joprojām nav mainījies.

Norādes par lipīdu līmeņa uzraudzību sievietēm, kam nav kardiovaskulāras slimības simptomu, skatīt 25. lpp.


21KĀ UZRAUDZĪT AUGSTU ASINSSPIEDIENU

Norādes par asinsspiediena uzraudzību sievietēm, kam nav kardiovaskulāras slimības simptomu, skatīt 27. lpp.

MĒRĶIS: sistoliskais un diastoliskais asisnspiediens < 140/< 90 mmHg (pacientēm, kam nav diabēta), vai <130/< 80 mmHg (pacientēm, kam ir diabēts vai hroniska nieru slimība)

� Pēc 45 gadu vecuma sievietēm strauji pieaug asinsspiediens, un līdz 60 gadu vecumam sievietēm vidējais SAS ir augstāks nekā vīriešiem.

� Tikai kādā trešdaļā gadījumu pēcmenopauzes sievietēm ar paaugstinātu asinsspiedienu efektīvi tiek kontrolēts asinsspiediena līmenis.

� Augsts asinsspiediens ir viens no visvairāk ietekmējamiem riska faktoriem saistībā ar kardiovaskulāro saslimstību un mirstību.

� Samazinot SAS tikai par 2-3 mmHg, iespējamība mirt no insulta sarūk par 10%, bet no sirds išēmiskās slimības un citām asinsvadu slimībām – par 7%.

� Katras konsultācijas laikā augsta riska pacientēm ir jāizmēra asinsspiediens – jo īpaši pirmsmenopauzes vecuma sievietēm.

� Izmaiņas dzīvesveidā palīdz samazināt asinsspiedienu, ja tas nav īpaši paaugstināts (attiecināms uz sievietēm ar SAS/DAS 120-139/80-89 mmHg).

� Sievietēm, kam nav kardiovaskulāras slimības simptomu, bet ir augsts asinsspiediens (>140/90 mmHg), vajadzīga terapija hipertonijas novēršanai.

� Sievietēm ar papildu kardiovaskulārā riska faktoriem, piemēram, subklīnisku orgānu bojājumu vai diabētu, ir vajadzīga stingrāka asinsspiediena uzraudzība.

� Kontrolējot asinsspiedienu pirms- vai pēcmenopauzes sievietēm, kam tas ir augsts, svarīga nozīme var būt renīna angiotensīna aldosterona sistēmas (RAAS) aktivitātes ietekmēšanai.


22

� Lēmumu par hormonu aizstāšanas terapijas (HAT) izmantošanu vai turpināšanu pieņem atkarībā no katras pacientes stāvokļa.

� Visām sievietēm ar neskartu dzemdi sistēmiskajam estrogēnam ir jāpievieno progestogēns, lai novērstu endometrija hiperplāziju un vēzi.

� Dažiem progestīniem ir īpaša, labvēlīga papildu ietekme, piemēram, uz asinsspiedienu, kā arī uz lipīdu un glikozes līmeni plazmā.

� Par 60 gadiem jaunākām sievietēm, kam nesen iestājusies menopauze, ir menopauzes simptomi, bet nav simptomātiskas kardiovaskulāras slimības, HAT agrīnā posmā nenodara nekādu ļaunumu un, iespējams, ilgākā laika posmā šai terapijai ir labvēlīga kardiovaskulāra ietekme.

� Ja sieviete ir pakļauta paaugstinātam vispārējam kardivaskulāro slimību riskam, HAT var droši izmantot jaunāka vecuma sievietei ar slimības izpausmēm.

� HAT nevajadzētu izmantot tikai kardiovaskulāro slimību profi lakses nolūkā, un to nevajadzētu uzskatīt par paaugstināta asinsspiediena ārstēšanas aizstājēju.

� Par 60 gadiem vecākas sievietes vajadzētu konsultēt par ieguvumiem un riskiem, kas saistīti ar HAT izmantošanu attiecīgās vecuma grupas sievietēm.

MENOPAUZE UN HORMONU AIZSTĀŠANAS TERAPIJA


23

PIELIKUMS


24

� ĶMI nenodala taukaudus un muskuļus.

� Ja izmanto ĶMI, var uzskatīt, ka veselai, izteikti muskuļotai un atlētiskai sievietei ir liekais svars vai ka viņa ir aptaukojusies.

� ĶMI nav precīzs rādītājs sievietēm, kas ir īsākas par 150 cm.

� ĶMI nav precīzs rādītājs sievietēm, kas ir vecākas par 65 gadiem.

� Vidukļa apkārtmērs sniedz precīzu abdominālās aptaukošanās mērījumu.

– Aplieciet mērlentu apkārt kailam sievietes vēderam tieši virs augšējā gūžas kaula šķautnes.

– Mērlentai jāpieguļ, bet tā nedrīkst saspiest ādu, un tai jābūt paralēli grīdai.

– Mērījumu veic, kad sieviete nostājusies taisni un ir brīvi izelpojusi.

PRECĪZS APTAUKOŠANĀS NOVĒRTĒJUMS


25METODIKA LIPĪDU UZRAUDZĪBAI SIEVIETĒM, KAM NAV KARDIOVASKULĀRO SLIMĪBU SIMPTOMU

� Novērtējiet kopējo fatālo kardiovaskulāro slimību risku, izmantojot SCORE grafi ku.

� Lai novērtētu risku, izmantojiet kopējā holesterīna attiecību pret ABL holesterīnu un kopējā holesterīna attiecību pret ZBL holesterīnu.

Kopējais risks < 5 %KH ≥ 5 mmol/l (190 mg/dl)

Ieteikums par dzīvesveidu: samazināt KH līmeni zem mmol/l (190 mg/dl) un ZBL holesterīna līmeni zem 3 mmol/l (114 mg/dl).

Veiciet pārbaudes vismaz ik pēc 5 gadiem.

Kopējais risks ≥ 5 %KH ≥ 5 mmol/l (190 mg/dl)

Izmēriet KH, ABL holesterīna un triglicerīdu līmeni tukšā dūšā.

Aprēķiniet ZBL holesterīna līmeni.

Pacientei jāievēro ieteikumi par dzīvesveida izmaiņām ≥ 3 mēnešus.

Atkārtojiet mērījumus.

KH < 5 mmol/l (190 mg/dl) UNZBL holesterīns < 3 mmol/l (114 mg/dl)

Turpiniet sniegt ieteikumus par dzīvesveida izmaiņām un veiciet ikgadēju novērošanu.

Ja kopējais risks joprojām ir ≥ 5 %, apsveriet iespēju lietot zāles, lai samazinātu KH līdz < 4,5 mmol/l (171 mg/dl) un ZBL holesterīnu līdz < 2,5 mmol/l (95 mg/dl).

KH ≥ 5 mmol/l (190 mg/dl) VAIZBL holesterīns ≥ 3 mmol/l (114 mg/dl)

Turpiniet sniegt ieteikumus par dzīvesveida izmaiņām un sāciet zāļu terapiju.

Saīsinājumi: KH – kopējais holesterīns; ZBL – zema blīvuma lipoproteīns; ABL – augsta blīvuma lipoproteīns

De Backer G et al.: Eiropas un citu valstu kardiovaskulāro slimību novēršanas klīniskajā praksē biedrību Trešā apvienotā darba grupa. Eiropas vadlīnijas kardiovaskulāro slimību novēršanai klīniskajā praksē. Eur Heart J 2003; 24: 1601-1610, ar Eiropas Kardioloģijas biedrības atļauju.

N.B. Vienkāršības labad kopējā holesterīna un ZBL un ABL holesterīna mērvienība mmol/l ir pārvērsta mg/dl, izmantojot koefi cientu 38. Žurnāls New England Journal of Medicines izmanto koefi cientu 38,67.


� Pacientei ļauj uz vairākām minūtēm ērti atsēsties klusā telpā.

� Brīdiniet, lai vismaz 30 minūtes pirms mērījuma veikšanas paciente nelietotu kofeīnu, nepakļautu sevi fi ziskai slodzei un nesmēķētu.

� Pārbaudiet, vai roku nesažņaudz ciešs apģērbs.

� Nolieciet pacientes roku uz galda. Vēlams, lai pleca artērija būtu sirds līmenī.

� Izmantojiet standarta manšeti (12–13 x 35 cm); jābūt pieejamām arī lielākām vai mazākām manšetēm.

� Piepūšamajai daļai jāaptver vismaz 80% no rokas (bet ne vairāk par 100%).

� Pārbaudiet, vai pirms uzlikšanas uz pacientes rokas manšetē palikušais gaiss ir izvadīts.

� Piepūtiet manšeti līdz > 30 mmHg virs iespējamā SAS, kas nepieciešams pulsa nosprostošanai.

� Lēni izlaidiet gaisu ar ātrumu 2 – 3 mmHg sekundē, līdz dzirdamas klauvējošas skaņas.

� SAS un DAS identifi cēšanai izmantojiet Korotkova skaņas: vispirms tās var dzirdēt, kad manšetes spiediens ir vienāds ar SAS, un tās izbeidzas, kad manšetes spiediens noslīd zem DAS.

� Veiciet vismaz divus mērījumus ar 1–2 minūšu intervālu; ja pirmie divi ievērojami atšķiras, vajag veikt papildu mērījumus.

� Veicot izmeklēšanu pirmo reizi, asinsspiedienu vajag pārbaudīt abās rokās, lai noskaidrotu iespējamās atšķirības, ko izraisa perifērisko asinsvadu slimība.

� Ja asinsspiediens atšķiras, izmantojiet lielāko vērtību.

PRECĪZS ASINSSPIEDIENA MĒRĪJUMS – KĀ IZVAIRĪTIES NO TIPISKĀM KĻŪDĀM

26


METODIKA ASINSSPIEDIENA UZRAUDZĪBAI SIEVIETĒM, KAM NAV KARDIOVASKULĀRO SLIMĪBU SIMPTOMU1

27

1Kopējā fatālo kardiovaskulāro slimību riska aprēķins, balstoties uz SCORE grafi ku.

Augsts kardiovaskulāro slimību risks ≥ 5 % desmit gados vai tas sasniegs 5%, vērtējot prognozi līdz 60 gadu vecumam. Tas atbilst iepriekš lietotajam 20% absolūtajam riskam, ko veidoja koronāro sirds slimību notikumu kopums.2 Apsveriet sekundārās hipertonijas cēloņus, ja nepieciešams, nosūtiet pie speciālista.

UZMANĪBU: pacientēm ar normālu vai augstu normālo spiedienu (130–139/85–89 mmHg) var būt nepieciešama paaugstinātā asinsspiediena ārstēšana, ja viņām ir bijis insulīns, ir koronārā sirds slimība vai diabēts.

Vēlamais asinsspiediens:

< 140/90 mmHg visām augsta riska pacientēm

< 130/80 mmHg visām pacientēm ar diabētu vai hronisku nieru slimību

Saīsinājumi: KVS – kardiovaskulāra slimība, SAS – sistoliskais asinsspiediens; DAS – diastoliskais asinsspiediens; AS – asinsspiediensMancia G, De Backer G, Dominiczak A et al: 2007 Arteriālās hipertonijas uzraudzības vadlīnijas: Eiropas Hipertonijas biedrības (EHB) un Eiropas Kardioloģijas biedrības (EKB) Arteriālās hipertonijas uzraudzības darba grupa. J Hypertens 2007; 25: 1105 – 1187.

Absolūtais fatālo kardiovaskulāro slimību risks ≥ 5 % VAI mērķorgānu bojājums UN SAS ≥140 mmHg VAI DAS ≥ 90 mmHg

Ieteikumi par dzīvesveida izmaiņām un zāļu terapija2

SAS ≥ 180 mmHg VAI DAS ≥ 110 mmHg

Ieteikumi par dzīvesveida izmaiņām un zāļu terapija2 – nekavējoties un neatkarīgi no kopējā riska

Pacientes

* Mērķorgānu bojājumu aprakstu skatīt 28. lpp.

SAS/AS <140/90 mmHg

Tālāki ieteikumi par dzīvesveida izmaiņām un ikgadēja novērošana

SAS 140 – 159 mmHg VAI DAS 90 – 99 mmHg

Akcentēti ieteikumi par dzīvesveida izmaiņām; zāļu terapija

SAS ≥160 mmHg VAI DAS ≥ 100 mmHg

Zāļu terapija2 un akcentēti ieteikumi par dzīvesveida izmaiņām

Absolūtais fatālo kardiovaskulāro slimību risks < 5 % UN nav mērķorgānu bojājumu*, UN

SAS 140 –179 mmHg VAI DAS 90 –109 mmHg

Ieteikumi mainīt dzīvesveidu vairākām nedēļām un atkārtoti AS mērījumi


28

Elektrokardiogrāfi skā KVH (Sokolova-Liona > 38 mm; Kornela > 2440 mm*ms), vai ekokardiogrāfi skā KVH (KVMI V ≥125 g/m2, S ≥110 g/m2)

KAS IR SUBKLĪNISKS MĒRĶORGĀNA BOJĀJUMS?

Miega artērijas sieniņu sabiezēšana (IVB > 0,9 mm) vai iekaisuma plankums

Karotīdā-femorālā pulsa viļņa izplatīšanās ātrums >12 m/sek.

Potītes/pleca artērijas AS indekss < 0,9

Nedaudz paaugstināts kreatinīna līmenis plazmā:

V: 115 – 133 μmol/l (1,3 – 1,5 mg/dl); S: 107 – 124 μmol/l (1,2 – 1,4 mg/dl)

Zema aprēķinātā glomerulārā fi ltrācija (< 60 ml/min/ 1,73 m2) vai kreatinīna klīrens (< 60 ml/min)

Mikroalbuminūrija 30–300 mg/24 st. vai albumīna un kreatinīna attiecība: ≥ 22 (V); ≥ 31 (S) mg/g kreatinīna

Saīsinājumi: KVH: kreisā ventrikula hipertrofi ja; KVMI: kreisā ventrikula masas indekss; M: vīrieši; S: sievietes; IVB: intīmas-vidējā slāņa biezums

Mancia G, De Backer G, Dominiczak A et al: 2007 Arteriālās hipertonijas uzraudzības vadlīnijas: Eiropas Hipertonijas biedrības (EHB) un Eiropas Kardioloģijas biedrības (EKB) Arteriālās hipertonijas uzraudzības darba grupa. J Hypertens 2007; 25: 1105–1187.


29PIEZĪMES


30 PIEZĪMES


informācija par menopauzi kardiovaskulĀro risku … · lipīdu proﬁ ls glikozes līmenis...

Documents