IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!

Iedzīvotāju aptaujas anketu apkopojums

Rūjienas novada Attīstības programmas izstrādes laikā tika veikta iedzīvotāju aptauja. Aptaujas mērķis bija noskaidrot Rūjienas novada iedzīvotāju viedokli par novada attīstības iespējām, problēmām un to iespējamajiem risinājumiem, kā arī sagatavot priekšlikumus Rūjienas novada Attīstības programmas izstrādei. Aptauja bija anonīma, anketas bija pieejamas pagastu pārvaldēs, Rūjienas pilsētas bibliotēkā, Rūjienas novada pašvaldības ēkā Raiņa ielā 3. Atbildēt uz jautājumiem varēja arī elektroniski Rūjienas novada pašvaldības mājas lapā www.rujiena.lv.

Anketā tika ietverti visdažādākie jautājumi: par pakalpojumu (komunālo, sociālo, izglītības, kultūras, transporta u.c.) pieejamību un kvalitāti, par nepieciešamajiem infrastruktūras uzlabojumiem, informācijas pieejamību, kā arī lūgums norādīt uz trūkumiem, izdalīt pašvaldības attīstības prioritārās jomas un sniegt ieteikumus pašvaldības darba uzlabošanai.

Anketu aizpildīja 128 iedzīvotāji, visvairāk respondentu – 62% bija no Rūjienas pilsētas (skatīt 1.attēlu).

1. att. Dzīvesvieta

2. att. Dzimums

Visaktīvāk anketas aizpildīja sievietes (skat.2.attēlu). 47% aptaujāto ir vecumā no 26-45 gadiem, otra lielākā aptaujāto grupa ir vecumā no 46-60 gadiem, kas ļauj secināt, ka minēto vecuma grupu pārstāvji ir sociāli aktīvākā novada iedzīvotāju daļa (skat.3.attēlu).

3. att. Vecums

4. att. Izglītība

Aptaujā tika noskaidrota respondentu izglītība un nodarbošanās (skat. attēlus 4 un 5).

5. att. Nodarbošanās

6. att. Darba/mācību vieta

Aptaujas sadalījumā par darba/mācību vietu (skat.6.att.), vairums respondentu kā savu darba vai mācību vietu ir norādījuši Rūjienu, 19% aptaujāto nestrādā un nemācās, ārpus novada darba/mācību vietu atraduši 23%.

7. att. Plānotā dzīves vietas maiņa tuvāko 5 gadu laikā

No aptaujātajiem 73% savu turpmāk dzīvi saista ar Rūjienas novadu, 13% pieļauj iespēju doties ārpus novada robežām, uz ārzemēm gatavi izbraukt 4%.

8. att. Informācijas par pašvaldības darbību iegūšanas avoti

Kā rāda aptauja, vispopulārākais informācijas avots ir Rūjienas novada mājas lapa, bieži informācija par pašvaldības darbību tiek meklēta arī laikrakstos „ Rūjienas Vēstnesis” (42%) un „Liesma” (21%).

9. att. Kāda informācija nepieciešama vairāk

Uz jautājumu „ Kādu informāciju, Jūsuprāt, vajadzētu vairāk?” 56% respondentu norādījuši uz informāciju par pašvaldības darbību kopumā, 44% vēlētos vairāk zināt par pagasta/pilsētas norisēm.

Iedzīvotājus interesē arī aktuālākās izmaiņas likumdošanā (37%), pieejamie veselības aprūpes pakalpojumi ( 37%), kā arī informācija par komunālajiem un sociālajiem jautājumiem.

10. att. Veicamie infrastruktūras uzlabojumi

Kā svarīgākais veicamais infrastruktūras uzlabojums minēta nepieciešamība veikt ielu un laukumu remontu. Tiek minētas Skolas un Raiņa ielas (atsevišķi posmi), Valdemāra un Valmieras ielas, ielas Augšpilsētā Rūjienā, arī iebraucamais ceļš uz jaunajām mājām Ipiķos.

43% aptaujāto vēlas vairāk soliņu, atkritumu urnu un velo novietņu. Soliņi ļoti nepieciešami Rūjienas pilsētā ielu malās no Pārupes līdz centram un tālāk līdz Kalnakrogam, savukārt atkritumu urnas – Ternejas parkā. Uzlabojumi nepieciešami arī Ipiķu, Lodes un Vilpulkas centros.

29% uzskata, ka jāiekārto bērnu rotaļu laukumi. Tie nepieciešami gan pilsētā: parkos; blakus vidusskolas slidotavai; daudzdzīvokļu māju pagalmos; laukumā pie Viestura ielas; starp bāru „Trīs draugi” un centra stāvlaukumu; pilsētas parkos; pie „ Mazās skolas, kā arī visu pagastu centros.

28% aptaujāto atzīmējuši nepieciešamību veikt uzlabojumus ielu apgaismošanā. Apgaismojums jāuzlabo Raiņa, Merķeļa, Viestura un Stacijas ielās, arī Pārupē. Izteikti ierosinājumi atsevišķās vietās atjaunot spuldzes, kā arī, ka apgaismojums nepieciešams visu nakti, it īpaši ņemot vērā ietvju slikto tehnisko stāvokli. Pagasta iedzīvotāji (Ipiķos, Lodē un Vilpulkā) vēlētos vairāk apgaismotus pagasta centrus, daudzdzīvokļu māju pagalmus.

17% respondentu uztrauc satiksmes drošība ielās, īpaši pie pirmskolas mācību iestādes „Vārpiņa”, „Mazās skolas”, Raiņa ielā, (posmā no Raiņa ielas 3 uz Ķoņu pusi, kur regulāri, kā norāda respondents, it īpaši kad nokusis sniegs, tiek pārsniegts braukšanas ātrums) un tilts uz Valdemāra ielas.

Citi ierosinājumi: saremontēt ietves Valdemāra ( īpaši posmā no kultūras nama līdz tiltam), Rīgas, Raiņa (īpaši posmā no „ XCentra” līdz „ Aiva Plus”) un Skolas ielās.

11. att. Pakalpojumu pieejamības novērtējums

Uz anketas jautājumu, par iedzīvotāju apmierinātību ar pakalpojumu pieejamību Rūjienas novadā, visvairāk pozitīvu atbilžu tika saņemtas par bibliotēku pieejamību. Kā ļoti pieejamu to atzīmē 61 respondents jeb 48% uz šo jautājumu atbildējušie, tikai 3 respondenti uzskata ka bibliotēkas viņiem nav pieejamas. Iedzīvotāji ir apmierināti arī ar bērnudārza un ģimenes ārstu/feldšeru pieejamību. Visvairāk neapmierināto ir ar policijas pakalpojumu izmantošanas iespējām, vairākus (25 resp.) neapmierina arī nokļūšana uz Rūjienu darba dienās, sabiedriskā transporta pieejamība.

12. att. Pakalpojumu kvalitātes novērtējums

Pakalpojumu kvalitātes novērtējums parādīts 12. attēlā. Līdzīgi kā izvērtējot pakalpojumu pieejamību, visaugstāk iedzīvotāji novērtējuši bibliotēkas pakalpojumu kvalitāti, ļoti apmierināti ar pakalpojumu kvalitāti ir 53 aptaujātie (42%), apmierināti -45 (35%). Respondenti augstu novērtējuši bērnudārza darba kvalitāti un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Savukārt visvairāk neapmierināto ir ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, transportam domāto ielu/ceļu infrastruktūru un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas kvalitāti.

Iedzīvotājiem visgrūtāk izvērtējami ir būvvaldes pakalpojumi -70 respondenti jeb 56% anketās atzīmējuši novērtējumu „grūti pateikt”. Iespējams, ka līdzīgi kā ar namu apsaimniekošanas pakalpojumiem, liela daļa iedzīvotāju šos pakalpojumus nav izmatojuši.

13. att. Nozīmīgākie trūkumi

Anketās tika lūgts norādīt 3 lielākos trūkumus novadā, to uzskaitījums dots 13.attēlā. Kā nozīmīgākais iedzīvotāju vērtējumā ir darbavietu trūkums. To norādījuši 108 jeb 86% respondentu. 93 iedzīvotājus satrauc sliktais ceļu stāvoklis, 55 - drošības un kārtības nodrošināšana.

Apkopojot aptaujas rezultātus par jomām kurās nepieciešami prioritāri risinājumi (skat. 14.att.), redzams, ka vissvarīgākā ir ražošanas attīstība novada teritorijā (48% no aptaujātajiem), lauku un vides tūrisma attīstība, naktsmītņu nodrošināšana ( 45%) un ceļu, komunikāciju infrastruktūras uzlabošana (43%). Bieži tiek minēta arī veselības aprūpe (41 anketā), mūžizglītība (31), velotūrisms (28) un sociālie pakalpojumi (27).

14. att. Prioritārās jomas, ko Rūjienas novadā vajadzētu attīstīt

Anketās tika paredzēta vieta arī detalizētākam prioritāro jomu aprakstam. Iedzīvotāju priekšlikumi:

tūrisms, latviskums, amatnieku tirdziņi, atbalsts daudzbērnu ģimenēm; viena no problēmām - sabiedriskā ēdināšana. Pilsētā trūkst kafejnīcas, kur aiziet ar

bērniem paēst vai kādos svētkos vienkārši pasēdēt, ieēst saldējumu, iedzert kafiju. Vajadzētu padomāt par sabiedriskās ēdināšanas daudzveidību;

ja būtu iespēja, tad mēģināt nodrošināt papildus transportu uz Valmieru (piem. autobuss ar atiešanas laiku ap 7.00-7.30 un atpakaļ 17.10-17.30), jo daudzi Rūjienas novada iedzīvotāji strādā Valmierā un nokļūšana pašlaik ir nedaudz apgrūtinoša, jo braucot ar VTU autobusiem ceļā paiet ilgs laiks;

cilvēku labklājība, lai jaunieši pēc izglītības ieguves citur, atgrieztos atpakaļ un veidotu savas ģimenes un neļautu pilsētai izmirt;

lauksaimniecība, mežsaimniecība; sakopt tīru un kārtīgu Rūjienas pilsētas teritoriju; uzlabot ceļu, ielu infrastruktūru; atbalstīt un veicināt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darba vietas, samazināt bezdarbu; nodrošināt informācijas pieejamību par notikumiem savā pagastā; rūpes par cilvēkiem, sociālas jomas uzlabošana; vairāk uzmanības pievērst namīpašumiem, kuri netiek pienācīgi apsaimniekoti; drošības un kārtības nodrošināšana, nodibināt strādāt un rīcībspējīgu municipālo

policiju, kārtības un drošības nodrošināšana pilsētā visu diennakti; padomāt par pagastiem;

izglītības līmeņa paaugstināšana; latviskākās pilsētas statusa saglabāšana; ļoti jādomā par cilvēku noturēšanu mūsu novadā, veicināt cilvēka velmi dzīvot

Rūjienas novadā (labklājība). Iespēju robežās jādomā par ražošanas iespējām, darbavietu radīšanu, iespējām atgriezties jaunajiem speciālistiem. Būtiski ir pēc iespējas ātrāk rast iespēju privātmāju iedzīvotājiem izmantot centralizētās kanalizācijas pieslēguma iespējamību;

rīkot vairāk pasākumus Rūjienā, pasākumus kas interesētu un piesaistītu dažādu paaudžu cilvēkus. Kontrolēt cilvēku sabiedriskās kārtības noteikumu ievērošanu (lai nav izvandīti apstādījumi, sabojāti soliņi, apzagti nami/Ziemassvētku egle u.c.);

pilsētas attīstība, fokusējoties uz tūrismu, kultūras pasākumiem un uzņēmējdarbību/ ražošanu, jo tās ir jomas, kas var nest visvairāk finansiālus ieguvumus;

sakārtot mazās ielas, lai tās būtu izbraucamas pavasarī; attīstīt jaunas ražotnes, sakārtot ielu un ietvju segumus, atvērt plašam sabiedrības lokam

pieejamu sabiedrisko ēdināšanu (bistro tipa un ar iespēju klāt galdus viesību un sēru gad.);

izklaides jomas; ceļi un ielas, ūdensapgāde un kanalizācija, cita infrastruktūra, skola, izglītība,

bērnudārzs, sports un kultūra, dabas resursi-zivis, meža zvēri; Ķoņu pagastu pievienot Rūjienas novadam; pakalpojumu attīstība (sadzīves pak.-veļas mazgāšana, ķīmiskā tīrīšana, apavu

labošana, sociālie pak.-dienas centri); turpināt iesāktos darbus. Pilsētā un arī novadā vajadzību ir daudz, bet nauda ir tik, cik ir.

Jau tas vien ir labi, ka gudri saimniekojot var padarīt tik daudz; veidot kontaktus ar Igauniju ne tikai kultūras jomā, bet arī uzņēmējdarbībā.

15. att. Nozīmīgākie Rūjienas novada attīstības virzieni

Kā Rūjienas novadam nozīmīgākie attīstības virzieni norādīti: uzņēmējdarbības attīstība, cilvēku labklājība un infrastruktūras attīstība.

Iedzīvotāji tika lūgti sniegt ieteikumus novada pašvaldības darba uzlabošanai:

kontrolēt kas notiek pilsētā, tās apkārtnē (arī Skudrītes kapos), kā sociālos pabalstus izlieto dzīvo trūcīgo statusu ieguvušie cilvēki;

veicināt sakopšanas darbus skaistajā Rūjienā un tās novadā, veicināt šo sakopto vietu uzturēšanu kārtībā (piem. pie laipām uzlikta atkritumu urnu, bet vasaras laikā to ne reizi neizveda); ne tikai iesākt darbus, bet arī tos pabeigt, piem. sakopt līdz galam Pārupē palienu pļavas) vairāk sekot līdzi „100 latu” strādniekiem;

pašvaldības policijai krietni vairāk būtu jāseko, lai pusaudži un bērni nelietotu grādīgos dzērienus (īpaši vasarā, peldvietās). Pieturēties pie likumā noteiktajām prasībām par bērnu atrašanos ārpus mājas diennakts tumšajā laikā;

mazāk domāt par savām biznesa interesēm, bet vairāk par pilsētu un pagastu attīstību; sadarboties ar uzņēmējiem, veidot labus kontaktus ar iedzīvotājiem, skolniekiem; daudz biežāk jārīko sabiedriskās apspriešanas, vairāk saprast un ieklausīties

iedzīvotājos, tikties ar iedzīvotājiem uz atklātām sarunām un ciešāku sadarbību ar tiem, piem. reizi ceturksnī kultūras namā, kur būtu iespējams uzdot interesējošus jautājumus. rēķināties arī ar viņu viedokli, uzklausīt iedzīvotāju domas, veicot aptaujas u.tml. Ideāli būtu, ja šādās tikšanās reizēs piedalītos arī pārstāvji no Valsts policijas vai kādi citu nozaru uzaicināti pārstāvji;

izvirzīt prioritātes, vairāk domāt par cilvēkiem, kas te vēl palikuši un veicināt uzņēmējdarbību;

pašvaldības darbiniekiem apgūst jaunas zināšanas, veicināt darbiniekos pozitīvo domāšanu, samazināt darbinieku skaitu;

aktualizēt deputātu pieņemšanas laikus; saskaņot darbību savā starpā, uzlabot informācijas apmaiņu ar nodot pārvaldēm; vairāk sadarbību ar pagastiem. Arī pagastos vajadzētu attīstību. Organizēt

infrastruktūras attīstību, pakalpojumu attīstību ar projektiem, laukos vajadzētu atbalstīt bērnu un jauniešu nodarbinātību, domāt par cilvēkiem pagastos, arī tur cilvēki kaut ko vēlas;

ļaut ienākt Rūjienā uzņēmējiem, kas sniedz ēdināšanas- izklaides pakalpojumu, jo Rūjienā nav kur garšīgi un feini ieturēt maltīti;

labāk novadīt informāciju līdz iedzīvotājiem, iedzīvotāju informēšana "Rūjienas Vēstnesī", biežāk atskaitīties par paveikto;

nepieciešams attīstības plāns un Teritorijas plānojums, abus dokumentus vajag sakarīgus, lai tie neietekmētu tautas ikdienišķās vajadzības būvniecībā, lauksaimnieciskās ražošanas procesā;

uzlabot elektronisko dokumentu iesniegšanu; pilsētas labiekārtošana, tirgus laukuma sakārtošana, parka izveidošana Viestura

laukumā ar sporta un rotaļu laukumiem, celiņiem, jauniem stādījumiem un piemiņas vietu vecajam dzelzceļam, pilsētas un apkārtnes pagastu vides apsekošana.

Starp ieteikumiem darba uzlabošanai kritiskiem vērtējumiem ir arī pozitīvi novērtējumi pašvaldības darbam kopumā, gan izteikts atbalsts atsevišķiem speciālistiem:

pašvaldības darbs ir uzteicams. Pilsētu un novadu vada laba, spēcīga komanda. Jebkurā darbības jomā pēdējos gados ir padarīts ļoti daudz. Pilsēta redzami pārvēršas un kļūst simpātiska. Ir jūtams, ka iedzīvotāji un arī viesi jūtas labāk. Tā ir sadzīves kvalitāte;

tā turpināt; vienmēr var vēlēties lai būtu labāk – bet jūs esat malači; atzinīgi novērtēju pašvaldības līdzšinējo darbību pilsētas vides izkopšanā un

uzlabošanā, daudzveidīgu kultūras pasākumu organizēšanā, izglītības iespēju atbalstīšanā;

lai ļaudīm prieks un patikšana šeit, paši lemjat ko vēl vajag darīt, plānot, post, pašvaldība jau nu pati to labi zina!

Anketas noslēguma jautājums „ Kas Rūjienas novadā ir unikāls un kas ir tā vērtības?” Aptaujas dalībnieki ( savu viedokli pauda 73 respondenti) uzskata, ka tās ir:

Rūjienas novada daba, sakopta un latviska mazpilsētas vide, parki, Rūjas upe ( minēts 37 anketās);

cilvēki, kas te dzīvo (24); kultūrvēsturiskais mantojums: Rūjienas baznīca, pilskalns, Rūjienas vēsturiskā apbūve,

muzeji, K.Zemdegas pieminekļi ( 12); Rūjienas saldējums (10); kultūras pasākumi, tradīcijas, kapu svētku kultūru, amatniecība (8). maiznīca „ Liepkalni” (4).

Atsevišķi respondenti minējuši arī: aktivitātes tūrisma attīstībā; sadarbību ar citām pašvaldībām, īpaši Japānu; Mākslas skolu ar tās vadītāju J.Galzonu; Mūzikas skolu; muzejus un L.Siliņas ieguldījumu pilsētas vēstures, dzimtu materiālu apkopošanā un mājaslapas "Rūvenietis" izveidošanā; amatniekus.