i pielikums...pacientiem ar Žilbēra sindromu var rasties viegla netieša (nekonjugēta)...
TRANSCRIPT
1
I PIELIKUMS
ZĀĻU APRAKSTS
2
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Votrient 200 mg apvalkotās tabletes
Votrient 400 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Votrient 200 mg apvalkotās tabletes
Katra apvalkotā tablete satur 200 mg pazopaniba (pazopanibum) (hidrohlorīda veidā).
Votrient 400 mg apvalkotās tabletes
Katra apvalkotā tablete satur 400 mg pazopaniba (pazopanibum) (hidrohlorīda veidā).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete.
Votrient 200 mg apvalkotās tabletes
Kapsulas formas sārta apvalkota tablete ar iespiedumu GS JT vienā pusē.
Votrient 400 mg apvalkotās tabletes
Kapsulas formas balta apvalkota tablete ar iespiedumu GS UHL vienā pusē.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Nieru šūnu karcinoma (RCC)
Votrient ir indicēts progresējošas nieru šūnu karcinomas (renal cell carcinoma; RCC) pirmās izvēles
terapijai pieaugušajiem un pacientiem, kas progresējošas slimības ārstēšanai iepriekš saņēmuši
citokīnu terapiju.
Mīksto audu sarkoma (STS)
Votrient indicēts noteiktu progresējošas mīksto audu sarkomas (soft tissue sarcoma; STS) apakštipu
ārstēšanai pieaugušajiem, kuri iepriekš saņēmuši ķīmijterapiju metastātiskas slimības ārstēšanai vai
kuriem slimība progresējusi 12 mēnešu laikā pēc (neo)adjuvantas terapijas.
Efektivitāte un drošums pierādīts tikai noteiktu STS histoloģisko audzēja apakštipu gadījumā
(skatīt 5.1. apakšpunktu).
4.2. Devas un lietošanas veids
Ārstēšanu ar Votrient drīkst sākt vienīgi ārsts, kuram ir pieredze pretvēža līdzekļu lietošanā.
3
Devas
Pieaugušie
Ieteicamā pazopaniba deva RCC vai STS ārstēšanai ir 800 mg vienu reizi dienā.
Devas pielāgošana
Deva jāpielāgo (jāsamazina vai jāpalielina) pakāpeniski samazinot vai palielinot pa 200 mg, ņemot
vērā zāļu panesamību konkrētam pacientam, lai novērstu blakusparādības. Pazopaniba deva nedrīkst
pārsniegt 800 mg.
Pediatriskā populācija
Pazopanibu nedrīkst lietot bērniem jaunākiem par 2 gadiem drošuma apsvērumu, kas saistīti ar orgānu
augšanu un nobriešanu, dēļ (skatīt 4.4. un 5.3. apakšpunktu).
Pazopaniba drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā no 2 līdz 18 gadiem, līdz šim nav
pierādīta. Dati nav pieejami (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Gados vecāki cilvēki
Informācija par pazopaniba lietošanu 65 gadus veciem un vecākiem pacientiem ir ierobežota. Kopumā
RCC pētījumos klīniski nozīmīgas pazopaniba drošuma īpašību atšķirības vismaz 65 gadus veciem un
jaunākiem pacientiem nenovēroja. Klīniskā pieredze neliecina, ka būtu kādas atbildes reakcijas
atšķirības gados vecākiem un jaunākiem pacientiem, bet nevar izslēgt dažu gados vecāku cilvēku
lielāku jutību.
Nieru darbības traucējumi
Nieru darbības traucējumiem nav raksturīga klīniski nozīmīga ietekme uz pazopaniba
farmakokinētiku, jo pazopanibs un tā metabolīti caur nierēm izdalās nelielā daudzumā (skatīt
5.2. apakšpunktu). Tādēļ pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss pārsniedz 30 ml/min, deva nav
jāpielāgo. Pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir mazāks par 30 ml/min, ieteicams ievērot
piesardzību, jo nav pieredzes par pazopaniba lietošanu šīs grupas pacientiem.
Aknu darbības traucējumi
Dozēšanas ieteikumi pacientiem ar aknu darbības traucējumiem pamatojas uz pazopaniba
farmakokinētikas pētījumiem, kas veikti pacientiem ar dažādas pakāpes aknu darbības traucējumiem
(skatīt 5.2. apakšpunktu). Pirms pazopaniba terapijas uzsākšanas un tās laikā visiem pacientiem
jānosaka aknu funkcionālie rādītāji, lai noteiktu, vai viņiem nav aknu darbības traucējumu (skatīt
4.4. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem pazopanibs
jālieto piesardzīgi un rūpīgi kontrolējot panesamību. Pacientiem ar vieglām novirzēm aknu testu
rezultātos (definētas kā normāls bilirubīna līmenis un alanīnaminotransferāzes (AlAT) jebkādas
pakāpes paaugstināšanās vai arī bilirubīna paaugstināšanās (> 35% tiešais), līdz pat 1,5 x pārsniedzot
augšējo normas robežu (ANR), neatkarīgi no AlAT vērtības) ieteicamā deva ir 800 mg pazopaniba
vienu reizi dienā. Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (definēti kā bilirubīna
līmeņa paaugstināšanās > 1,5 x līdz 3 x ANR, neatkarīgi no AlAT vērtības) ieteicams lietot mazāku
pazopaniba devu - 200 mg vienu reizi dienā (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pazopanibs nav ieteicams pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (definēti kā kopējā
bilirubīna paaugstināšanās > 3 x ANR, neatkarīgi no AlAT vērtības).
Informāciju par aknu darbības kontroli un devas pielāgošanu pacientiem ar zāļu izraisītu
hepatotoksicitāti skatīt 4.4. apakšpunktā.
Lietošanas veids
Pazopanibs paredzēts iekšķīgai lietošanai. To nedrīkst lietot kopā ar uzturu, tas jālieto vismaz vienu
stundu pirms vai divas stundas pēc maltītes (skatīt 5.2. apakšpunktu). Apvalkotās tabletes jālieto
veselas, uzdzerot ūdeni, tās nedrīkst salauzt vai sasmalcināt (skatīt 5.2. apakšpunktu).
4
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Ietekme uz aknām
Lietojot pazopanibu, ziņots par aknu mazspējas gadījumiem (arī ar letālu iznākumu). Pacientiem ar
viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem pazopanibs jālieto piesardzīgi un veicot
stingru uzraudzību. Pacientiem ar vieglām novirzēm aknu testu rezultātos (normāls bilirubīna līmenis
un AlAT jebkādas pakāpes paaugstināšanās, vai bilirubīna līmeņa paaugstināšanās līdz 1,5 x ANR,
neatkarīgi no AlAT vērtības) ieteicamā deva ir 800 mg pazopaniba vienu reizi dienā. Pacientiem ar
vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (bilirubīna līmeņa paaugstināšanās > 1,5 līdz 3 x ANR,
neatkarīgi no AlAT vērtības) ieteicams lietot mazāku pazopaniba devu - 200 mg vienu reizi dienā
(skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu). Pazopanibs nav ieteicams pacientiem ar smagiem aknu darbības
traucējumiem (kopējā bilirubīna līmeņa paaugstināšanās > 3 x ANR, neatkarīgi no AlAT vērtības)
(skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu). Šiem pacientiem, lietojot 200 mg devu, iedarbība ir ievērojami
samazināta, kaut arī ļoti mainīga; iedarbības rādītāji nav pietiekami, lai panāktu klīniski būtisku
iedarbību.
Pazopaniba klīniskos pētījumos novērota seruma transamināžu (AlAT, aspartāta aminotransferāzes
[AsAT]) un bilirubīna līmeņa paaugstināšanās (skatīt 4.8. apakšpunktu). Vairumā gadījumu ziņots par
izolētu AlAT un AsAT līmeņa paaugstināšanos, bez vienlaicīgas sārmainās fosfatāzes vai bilirubīna
līmeņa paaugstināšanās. Pacientiem vecumā pēc 60 gadiem var būt lielāks vieglas (> 3 reizes
pārsniedz ANR) līdz smagas (> 8 reizes pārsniedz ANR) AlAT līmeņa paaugstināšanās risks.
Pacientiem ar HLA-B*57:01 alēli arī ir palielināts ar pazopanibu saistīts AlAT līmeņa paaugstināšanās
risks. Visiem pacientiem, kuri saņem pazopanibu, neatkarīgi no genotipa vai vecuma, jākontrolē aknu
funkcionālie rādītāji (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Seruma aknu funkcionālo radītāju analīzes jāveic pirms ārstēšanas sākšanas ar pazopanibu, 3., 5., 7. un
9. nedēļā, pēc tam papildu analīzes 3. un 4. mēnesī atbilstoši klīniskām indikācijām. Pēc 4. mēneša
jāturpina periodiska analīžu veikšana.
Informāciju par devas pielāgošanu pacientiem, kuriem sākotnējās kopējā bilirubīna vērtības
1,5 reizes pārsniedza ANR un AsAT un AlAT vērtības 2 reizes pārsniedza ANR, skatīt 1. tabulā.
5
1. tabula. Devas pielāgošana zāļu izraisītas hepatotoksicitātes gadījumā
Aknu funkcionālo rādītāju
vērtības
Devas pielāgošana
Transamināžu līmenis 3–
8 reizes pārsniedz ANR
Turpiniet pazopaniba lietošanu, vienu reizi nedēļā nosakot aknu
darbības rādītājus, līdz transamināžu vērtības sasniedz 1. pakāpi vai
atjaunojas sākotnējā līmenī.
Transamināžu līmenis > 8 reizes
pārsniedz ANR
Pārtrauciet pazopaniba lietošanu līdz brīdim, kad transamināžu
vērtības sasniedz 1. pakāpi vai atjaunojas sākotnējā līmenī.
Ja uzskata, ka potenciālais ieguvums no pazopaniba terapijas
atsākšanas pārsniedz hepatotoksicitātes risku, pazopaniba lietošana
jāatsāk ar samazinātu - 400 mg- dienas devu un 8 nedēļas vienu
reizi nedēļā jānosaka aknu funkcionālie rādītāji serumā. Ja pēc tam,
kad atsākta pazopaniba lietošana, transamināžu līmenis atkal
paaugstinās līdz vērtībai, kas > 3 reizes pārsniedz ANR, pazopaniba
lietošana jāizbeidz pilnīgi.
Transamināžu līmenis > 3 reizes
pārsniedz ANR un vienlaikus
bilirubīna līmenis > 2 reizes
pārsniedz ANR
Pilnīgi izbeidziet pazopaniba lietošanu.
Pacienti jānovēro, līdz tiek sasniegts 1. pakāpei atbilstošs stāvoklis
vai sākotnējie rādītāji. Pazopanibs ir UGT1A1 inhibitors.
Pacientiem ar Žilbēra sindromu var rasties viegla netieša
(nekonjugēta) hiperbilirubinēmija. Pacienti, kuriem ir tikai viegla
netieša hiperbilirubinēmija un kuriem ir apstiprināta Žilbēra
sindroma diagnoze vai ir aizdomas par to, un kuriem AlAT vērtība
> 3 reizes pārsniedz ANR, jāārstē saskaņā ar ieteikumiem, kas
sniegti par AlAT vērtības izolētu paaugstināšanos.
Pazopaniba un simvastatīna vienlaicīga lietošana palielina AlAT līmeņa paaugstināšanās risku (skatīt
4.5. apakšpunktu), un tās gadījumā jāievēro piesardzība un jānodrošina rūpīga uzraudzība.
Hipertensija
Pazopaniba klīniskajos pētījumos ir novēroti hipertensijas gadījumi, ieskaitot pirmreizēji
diagnosticētas paaugstināta asinsspiediena simptomātiskas epizodes (hipertensīvu krīzi). Pirms
ārstēšanas sākšanas ar pazopanibu asinsspiedienam ir jābūt labi kontrolētam. Lai nodrošinātu
asinsspiediena kontroli, uzreiz pēc ārstēšanas uzsākšanas (ne vēlāk kā vienu nedēļu pēc pazopaniba
lietošanas sākšanas) un arī pēc tam bieži jāpārbauda, vai pacientam nav hipertensijas. Asinsspiediena
paaugstināšanās (sistoliskais asinsspiediens ≥ 150 mm Hg vai diastoliskais
asinsspiediens ≥ 100 mm Hg) radās agrīni terapijas gaitā (aptuveni 40% gadījumu radās līdz devītajai
ārstēšanas dienai un aptuveni 90% gadījumu radās pirmo 18 nedēļu laikā). Asinsspiediens jākontrolē
un nekavējoties jāpazemina, izmantojot antihipertensīvos līdzekļus apvienojumā ar pazopaniba devas
korekciju (lietošanas pārtraukšana un atsākšana mazākā devā, pamatojoties uz klīnisko vērtējumu)
(skatīt 4.2. un 4.8. apakšpunktu). Terapija ar pazopanibu ir jāpārtrauc, ja ir pierādījumi par
hipertensīvo krīzi vai ja hipertensija ir smaga un saglabājas, neraugoties uz antihipertensīvo terapiju un
pazopaniba devas samazināšanu.
Mugurējas atgriezeniskas encefalopātijas sindroms/atgriezenisks mugurējas leikoencefalopātijas
sindroms
Saistībā ar pazopaniba lietošanu ir ziņots par mugurējas atgriezeniskas encefalopātijas sindromu
(posterior reversible encephalopathy syndrome; PRES)/atgriezenisku mugurējas leikoencefalopātijas
sindromu (reversible posterior leukoencephalopathy syndrome; RPLS). PRES/RPLS var izpausties ar
galvassāpēm, hipertensiju, krampju lēkmēm, letarģiju, apjukumu, aklumu un citiem redzes un
neiroloģiskiem traucējumiem, kā arī izraisīt nāvi. Pacientiem, kuriem rodas PRES/RPLS, pilnīgi
jāpārtrauc ārstēšana ar pazopanibu.
6
Intersticiāla plaušu slimība (IPS)/pneimonīts
Saistībā ar pazopanibu ir ziņots par IPS, kas var būt letāla (skatīt 4.8. apakšpunktu). Jāvēro, vai
pacientiem nerodas pulmonoloģiski simptomi, kas varētu liecināt par IPS/pneimonītu, un jāpārtrauc
pazopaniba lietošana pacientiem, kuriem attīstās IPS vai pneimonīts.
Sirdsdarbības traucējumi/sirds mazspēja
Pacientiem, kuriem jau ir sirdsdarbības traucējumi, pirms terapijas uzsākšanas jānovērtē pazopaniba
lietošanas risks un guvumi. Pazopaniba drošums un farmakokinētika pacientiem ar vidēji smagu vai
smagu sirds mazspēju, kā arī tiem, kuriem kreisā kambara izsviedes frakcija (KKIF) ir zem normas,
nav pētīta.
Pazopaniba klīniskajos pētījumos bijuši tādi sirdsdarbības traucējumu gadījumi kā sastrēguma sirds
mazspēja un samazināta KKIF (skatīt 4.8. apakšpunktu). Randomizētā pētījumā, kurā salīdzināja
pazopanibu un sunitinibu, ārstējot RCC (VEG108844), pētāmajām personām noteica KKIF pētījuma
sākumā un novērošanas laikā. Miokarda disfunkcija radās 13 % pētāmo personu pazopaniba grupā
(47/362), salīdzinot ar 11 % pētāmo personu sunitiniba grupā (42/369). III fāzes STS pētījumā
VEG110727 par sastrēguma sirds mazspēju ziņoja 3 no 240 pētāmajām personām (1 %). KKIF
samazināšanos pētāmajām personām, kurām KKIF tika noteikta pēc pētījuma sākuma un novērošanas
laikā, atklāja 11 % (15/140) pazopaniba grupā, salīdzinot ar 3 % (1/39) placebo grupā.
Riska faktori
Trīspadsmit no 15 pētāmajām personām III fāzes STS pētījuma pazopaniba grupā vienlaikus bija
hipertensija, kas varēja pastiprināt sirdsdarbības traucējumus riskam pakļautiem pacientiem, palielinot
sirds pēcslodzi. 99 % pacientu (243/246), kas tika iekļauti III fāzes STS pētījumā, to vidū 15 pētāmās
personas, saņēma antraciklīnu. Iepriekšēja ārstēšana ar antraciklīnu var būt sirdsdarbības traucējumu
riska faktors.
Iznākums
Četras no 15 pētāmajām personām pilnībā izveseļojās (5 % apmērā no sākotnējā stāvokļa) un piecas
personas izveseļojās daļēji (normas robežās, bet > 5 % zem sākotnējā līmeņa). Viena pētāmā persona
neizveseļojās, un par pārējām piecām pētāmajām personām novērošanas dati nebija pieejami.
Ārstēšana
Pacientiem ar nozīmīgi samazinātu KKIF pazopaniba lietošanas pārtraukšana un/vai devas
samazināšana jāapvieno ar hipertensijas ārstēšanu (ja tāda ir, skatīt brīdinājumu par hipertensiju
iepriekšējā sadaļā) atbilstoši klīniskām indikācijām.
Uzmanīgi jākontrolē, vai pacientiem nerodas sastrēguma sirds mazspējas klīniskie simptomi.
Pacientiem, kuriem ir sirdsdarbības traucējumu risks, ieteicams sākotnēji un vēlāk periodiski noteikt
KKIF.
QT pagarināšanās un Torsade de Pointes
Pazopaniba klīniskajos pētījumos novēroti QT pagarināšanās un Torsade de Pointes gadījumi (skatīt
4.8. apakšpunktu). Pazopanibs piesardzīgi jālieto pacientiem, kuriem anamnēzē ir QT intervāla
pagarināšanās, pacientiem, kuri lieto antiaritmiskus līdzekļus vai citas zāles, kas var pagarināt QT
intervālu, un tiem, kuriem ir attiecīga sirds slimība. Lietojot pazopanibu, ieteicams pierakstīt
elektrokardiogrammu ārstēšanas sākumā un periodiski pēc tam, kā arī uzturēt elektrolītu (piemēram,
kalcija, magnija, kālija) līmeni normas robežās.
7
Arteriālas trombozes gadījumi
Pazopaniba klīniskos pētījumos novērots miokarda infarkts, miokarda išēmija, išēmisks insults un
pārejošas išēmijas lēkmes (skatīt 4.8. apakšpunktu). Novēroti gadījumi ar letālu iznākumu. Pazopanibs
piesardzīgi jālieto pacientiem, kuriem ir paaugstināts trombozes risks vai kuriem anamnēzē ir
trombozes gadījumi. Pazopanibs nav pētīts pacientiem, kuriem bijis šāds gadījums iepriekšējo
6 mēnešu laikā. Lēmums par ārstēšanu jāpieņem, pamatojoties uz ieguvuma/riska vērtējumu
konkrētam pacientam.
Venozas trombembolijas gadījumi
Pazopaniba klīniskajos pētījumos bijuši venozas trombembolijas gadījumi, arī vēnu tromboze un
plaušu embolija ar letālu iznākumu. Traucējumi atklāti gan RCC, gan STS pētījumos, taču
sastopamība STS populācijā (5 %) bija lielāka nekā RCC populācijā (2 %).
Trombotiska mikroangiopātija (TMA)
Klīniskos pazopaniba monoterapijas, kombinācijas ar bevacizumabu un kombinācijas ar topotekānu
pētījumos ziņots par TMA (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacientiem, kuriem rodas TMA, pilnīgi
jāpārtrauc ārstēšana ar pazopanibu. Pēc ārstēšanas pārtraukšanas novērota TMA izzušana. Pazopanibs
nav indicēts lietošanai kombinācijā ar citiem līdzekļiem.
Hemorāģiski traucējumi
Pazopaniba klīniskos pētījumos novēroti hemorāģiski traucējumi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ir radušies
hemorāģiski traucējumi ar letālu iznākumu. Pazopanibs nav pētīts pacientiem, kuriem anamnēzē
pēdējo 6 mēnešu laikā ir asins spļaušana, asinsizplūdums galvas smadzenēs vai klīniski nozīmīga
kuņģa-zarnu trakta asiņošana. Pazopanibs piesardzīgi jālieto pacientiem ar nozīmīgu asiņošanas risku.
Aneirismas un artēriju disekcijas
VEGF inhibitoru lietošana pacientiem ar hipertensiju vai bez tās var veicināt aneirismu un/vai artēriju
disekciju veidošanos. Pirms uzsākt pazopaniba lietošanu, šis risks ir rūpīgi jāapsver pacientiem ar
riska faktoriem, piemēram, hipertensiju vai aneirismu anamnēzē.
Kuņģa-zarnu trakta perforācija un fistula
Pazopaniba klīniskajos pētījumos novēroti kuņģa-zarnu trakta perforācijas gadījumi un fistulas (skatīt
4.8. apakšpunktu). Ir radušies perforācijas gadījumi ar letālu iznākumu. Pazopanibs piesardzīgi jālieto
pacientiem, kuriem ir kuņģa-zarnu trakta perforācijas vai fistulas rašanās risks.
Brūču dzīšana
Oficiāli pētījumi par pazopaniba ietekmi uz brūču dzīšanu nav veikti. Asinsvadu endotēlija augšanas
faktora (Vascular Endothelial Growth Factor; VEGF) inhibitori var kavēt brūču dzīšanu, tādēļ
ārstēšana ar pazopanibu jāpārtrauc vismaz 7 dienas pirms plānveida operācijas. Lēmums atsākt
pazopaniba lietošanu pēc operācijas jāpieņem, klīniski novērtējot, vai brūce ir pietiekami labi
sadzijusi. Pazopaniba lietošana jāpārtrauc pacientiem ar pēcoperācijas brūces atvēršanos.
Hipotireoze
Pazopaniba klīniskos pētījumos novēroti hipotireozes gadījumi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pirms
pazopaniba terapijas uzsākšanas ieteicams veikt vairogdziedzera darbības analīzes, un pacienti ar
hipotireozi jāārstē atbilstoši standarta medicīniskai praksei. Visi pacienti rūpīgi jānovēro, vai
ārstēšanas laikā ar pazopanibu nerodas vairogdziedzera darbības traucējumu pazīmes un simptomi.
Periodiski jāveic vairogdziedzera darbības laboratoriskas pārbaudes un jārīkojas atbilstoši standarta
medicīniskai praksei.
8
Proteinūrija
Pazopaniba klīniskajos pētījumos ziņots par proteinūrijas gadījumiem. Ieteicams veikt urīna analīzi
pirms terapijas sākšanas un periodiski ārstēšanas laikā. Pacienti jānovēro, lai konstatētu iespējamu
proteinūrijas pastiprināšanos. Pazopaniba lietošana jāpārtrauc, ja pacientam rodas nefrotiskais
sindroms.
Audzēja sabrukšanas sindroms (TLS – tumour lysis syndrome)
TLS, ieskaitot letālu TLS, rašanās ir saistīta ar pazopaniba lietošanu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacienti
ar paaugstinātu TLS risku ir pacienti ar strauji augošiem audzējiem, augstu audzēja slodzi, nieru
disfunkciju vai dehidratāciju. Pirms Votrient lietošanas jāapsver profilaktiski pasākumi, piemēram,
augsta urīnskābes līmeņa ārstēšana un intravenoza hidratācija. Riska grupas pacienti ir rūpīgi jānovēro
un jāārstē atbilstoši klīniskām indikācijām.
Pneimotorakss
Pazopaniba klīniskajos pētījumos progresējošas mīksto audu sarkomas gadījumā bijuši pneimotoraksa
gadījumi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacienti, kuri tiek ārstēti ar pazopanibu, rūpīgi jākontrolē, lai
konstatētu, vai nerodas pneimotoraksa pazīmes un simptomi.
Pediatriskā populācija
Pazopaniba darbības mehānisma dēļ grauzējiem var būt stipri traucēta orgānu augšana un nobriešana
agrīnā postnatālās attīstības stadijā (skatīt 5.3. apakšpunktu), tāpēc pazopanibu nevajadzētu lietot
pediatriskiem pacientiem jaunākiem par 2 gadiem.
Infekcijas
Ir ziņots par smagu infekciju gadījumiem (ar vai bez neitropēnijas), dažos gadījumos ar letālu
iznākumu.
Kombinācija ar citiem sistēmiskajiem pretvēža līdzekļiem
Klīniskie pētījumi, kuros pazopanibu lietoja kombinācijā ar pemetreksedu (nesīkšūnu plaušu vēža
(NSCLC) gadījumā) vai lapatinibu (dzemdes kakla vēža gadījumā), tika priekšlaikus pārtraukti, jo bija
bažas par palielinātu toksicitāti un/vai mirstību; šīm shēmām nav noteiktas drošas un efektīvas
kombinētās devas.
Grūtniecība
Preklīniskos pētījumos dzīvniekiem konstatēta reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja
pazopanibu lieto grūtniecības laikā vai ja pacientei iestājas grūtniecība ārstēšanas laikā ar pazopanibu,
viņai jāizskaidro risks, kādam var būt pakļauts auglis. Reproduktīvā vecuma sievietēm jāiesaka
izvairīties no grūtniecības ārstēšanas laikā ar pazopanibu (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Mijiedarbība
Jāizvairās no vienlaicīgas ārstēšanas ar spēcīgiem CYP3A4, P-glikoproteīna (P-gp) vai krūts vēža
rezistences proteīna (breast cancer resistance protein; BCRP) inhibitoriem, jo pastāv pastiprinātas
pazopaniba iedarbības risks (skatīt 4.5. apakšpunktu). Jāapsver alternatīvi vienlaikus lietojamie
līdzekļi, kas nenomāc vai minimāli nomāc CYP3A4, P-gp vai BCRP.
9
Jāizvairās no vienlaicīgas ārstēšanas ar CYP3A4 induktoriem, jo pastāv samazinātas pazopaniba
iedarbības risks (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Vienlaicīgi ārstējot ar ketokonazolu, novēroti hiperglikēmijas gadījumi.
Pazopanibs vienlaikus ar uridīna difosfātglikuronoziltransferāzes 1A1 (UGT1A1) substrātiem
(piemēram, irinotekānu) jālieto piesardzīgi, jo pazopanibs ir UGT1A1 inhibitors (skatīt
4.5. apakšpunktu).
Ārstēšanas laikā ar pazopanibu jāizvairās no greipfrūtu sulas lietošanas (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Palīgvielas
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā apvalkotā tabletē, - būtībā tās ir “nātriju
nesaturošas”.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Citu zāļu ietekme uz pazopanibu
In vitro pētījumi liecināja, ka pazopaniba oksidatīvo metabolismu cilvēka aknu mikrosomās īsteno
galvenokārt CYP3A4, nedaudz piedaloties CYP1A2 un CYP2C8. Tādēļ CYP3A4 inhibitori un
induktori var izmainīt pazopaniba metabolismu.
CYP3A4, P-gp, BCRP inhibitori
Pazopanibs ir CYP3A4, P-gp un BCRP substrāts.
Lietojot pazopanibu (400 mg vienu reizi dienā) vienlaikus ar spēcīgu CYP3A4 un P gp inhibitoru –
ketokonazolu (400 mg vienu reizi dienā) – 5 dienas pēc kārtas, vidējais pazopaniba AUC(0-24) un Cmax
palielinājās par attiecīgi 66 % un 45 %, salīdzinot ar tikai pazopaniba lietošanu (400 mg vienu reizi
dienā 7 dienas). Pazopaniba Cmax (vidēji robežās no 27,5 līdz 58,1 µg/ml) un AUC(0-24) (vidēji robežās
no 48,7 līdz 1040 µg*h/ml) farmakokinētikas parametru salīdzinājums pēc tikai pazopaniba 800 mg
lietošanas un pēc pazopaniba 400 mg plus ketokonazola 400 mg lietošanas (vidējais Cmax 59,2 µg/ml,
vidējais AUC(0-24)1300 µg*h/ml) parādīja, ka spēcīga CYP3A4 un P-gp inhibitora klātbūtnē devas
samazināšana līdz 400 mg pazopaniba vienu reizi dienā vairumam pacientu nodrošinās tādu pašu
sistēmisko iedarbību kā pēc tikai 800 mg pazopaniba lietošanas vienu reizi dienā. Tomēr dažiem
pacientiem varētu būt lielāka pazopaniba sistēmiskā iedarbība nekā tā, kas novērota pēc tikai 800 mg
pazopaniba lietošanas.
Lietojot pazopanibu vienlaicīgi ar citiem spēcīgiem CYP3A4 grupas inhibitoriem (piemēram,
itrakonazolu, klaritromicīnu, atazanavīru, indinavīru, nefazodonu, nelfinavīru, ritonavīru, sakvinavīru,
telitromicīnu, vorikonazolu), var paaugstināties pazopaniba koncentrācija. Greipfrūtu sula satur
CYP3A4 inhibitoru un arī var paaugstināt pazopaniba koncentrāciju plazmā.
Lietojot 1500 mg lapatiniba (CYP3A4 un P-gp substrāts un vājš inhibitors, kā arī spēcīgs BCRP
inhibitors) vienlaicīgi ar 800 mg pazopaniba, vidējais pazopaniba AUC(0-24) un Cmax palielinājās
aptuveni par 50 % – 60 %, salīdzinot ar gadījumiem, kad lietoti tikai 800 mg pazopaniba. Iespējams,
lapatiniba izraisītais P-gp un/vai BCRP nomākums veicināja pazopaniba iedarbības pastiprināšanos.
Lietojot pazopanibu vienlaicīgi ar CYP3A4, P-gp un BCRP inhibitoru, piemēram, lapatinibu,
paaugstināsies pazopaniba koncentrācija plazmā. Lietojot vienlaicīgi ar spēcīgiem P-gp vai
BCRP inhibitoriem, iespējamas pazopaniba iedarbības un izkliedes izmaiņas, tai skaitā izkliedes
izmaiņas centrālajā nervu sistēmā (CNS).
10
Jāizvairās no pazopaniba vienlaicīgas lietošanas ar spēcīgu CYP3A4 inhibitoru (skatīt
4.4. apakšpunktu). Ja nav pieejama medicīniski atbilstoša spēcīga CYP3A4 inhibitora alternatīva,
vienlaicīgas lietošanas laikā pazopaniba deva jāsamazina līdz 400 mg dienā. Šādos gadījumos
jāpievērš īpaša uzmanība blakusparādībām, un, ja novērotas iespējamas zāļu blakusparādības, var
apsvērt turpmāku devas samazināšanu.
Jāizvairās no lietošanas kombinācijā ar spēcīgiem P-gp vai BCRP inhibitoriem vai ieteicams izvēlēties
alternatīvu vienlaikus lietojamo līdzekli, kas neinhibē vai minimāli inhibē P-gp vai BCRP.
CYP3A4, P-gp, BCRP induktori
CYP3A4 induktori, piemēram, rifampīns, var pazemināt pazopaniba koncentrāciju plazmā. Lietojot
pazopanibu vienlaicīgi ar spēcīgiem P-gp vai BCRP induktoriem, var mainīties pazopaniba iedarbība
un izkliede, tai skaitā izkliede CNS. Ieteicams izvēlēties alternatīvu vienlaicīgi lietojamo līdzekli, kas
neinducē vai minimāli inducē enzīmu vai transportvielu.
Pazopaniba ietekme uz citām zālēm
In vitro pētījumos ar cilvēka aknu mikrosomām konstatēts, ka pazopanibs nomāc CYP enzīmus 1A2,
3A4, 2B6, 2C8, 2C9, 2C19 un 2E1. In vitro cilvēka PXR testā pierādīta spēja inducēt cilvēka
CYP3A4. Klīniskās farmakoloģijas pētījumos, lietojot 800 mg pazopaniba vienu reizi dienā, pierādīts,
ka pazopanibam nepiemīt klīniski nozīmīga ietekme uz kofeīna (CYP1A2 testsubstrāta), varfarīna
(CYP2C9 testsubstrāta) vai omeprazola (CYP2C19 testsubstrāta) farmakokinētiku vēža slimniekiem.
Pazopanibs izraisīja midazolāma (CYP3A4 testsubstrāta) vidējā AUC un Cmax palielināšanos par
aptuveni 30 % un dekstrometorfāna un dekstrofāna attiecības urīnā palielināšanos par 33 % – 64 %
pēc dekstrometorfāna (CYP2D6 testsubstrāta) perorālas lietošanas. Lietojot vienlaicīgi 800 mg
pazopaniba vienu reizi dienā un 80 mg/m2 paklitaksela (CYP3A4 un CYP2C8 substrāts) vienu reizi
nedēļā, paklitaksela AUC un Cmax palielinājās vidēji par attiecīgi 26 % un 31 %.
Ņemot vērā in vitro noteiktās IC50 un in vivo noteiktās plazmas Cmax vērtības, pazopaniba metabolīti
GSK1268992 un GSK1268997 var veicināt kopējo pazopaniba nomācošo iedarbību pret BCRP.
Turklāt nevar izslēgt iespēju, ka pazopanibs kuņģa-zarnu traktā inhibē BCRP un P-gp. Pazopanibs
vienlaikus ar citiem perorāli lietojamiem BCRP un P-gp substrātiem jālieto piesardzīgi.
In vitro pazopanibs nomāca cilvēka organisko anjonu transporta polipeptīdu (organic anion
transporting polypeptide; OATP1B1). Iespējams, ka pazopanibs ietekmēs OATP1B1 substrātu,
piemēram, statīnu, farmakokinētiku (skatīt „Pazopaniba un simvastatīna vienlaicīgas lietošanas radītā
ietekme” zemāk).
Pazopanibs in vitro ir enzīma uridīna difosfoglikuronoziltransferāzes 1A1 (UGT1A1) inhibitors.
Irinotekāna aktīvais metabolīts SN-38 ir OATP1B1 un UGT1A1 substrāts. Vienlaicīga 400 mg
pazopaniba lietošana vienu reizi dienā kopā ar 250 mg/m2 cetuksimaba un 150 mg/m2 irinotekāna
izraisīja SN-38 kopējās sistēmiskās iedarbības palielināšanos par aptuveni 20 %. Pazopanibam var būt
lielāka ietekme uz SN-38 sadalījumu indivīdiem, kuriem ir UGT1A1*28 polimorfisms, nekā
indivīdiem ar savvaļas tipa alēli. Tomēr UGT1A1 genotips ne vienmēr noteica pazopaniba ietekmi uz
SN-38 sadalījumu. Lietojot pazopanibu kopā ar UGT1A1 substrātiem, jāievēro piesardzība.
Pazopaniba un simvastatīna vienlaicīgas lietošanas radītā ietekme
Pazopaniba un simvastatīna vienlaicīga lietošana palielina paaugstināta AlAT līmeņa sastopamību.
Pazopaniba klīnisko pētījumu metaanalīzes apvienotie dati liecina, ka AlAT vērtību > 3x ANR
(augšējā normas robeža) novēroja 126 no 895 pacientiem (14 %), kuri nelietoja statīnus, un 11 no
41 pacienta (27 %), kuri vienlaikus lietoja simvastatīnu (p = 0,038). Ja pacientam, kurš vienlaicīgi
saņem simvastatīnu, paaugstinās AlAT līmenis, sekojiet vadlīnijām par pazopaniba devām un
pārtrauciet simvastatīna lietošanu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Turklāt pazopanibs un citi statīni
vienlaicīgi jālieto ievērojot piesardzību, jo nav pieejams pietiekami daudz datu, lai novērtētu to
ietekmi uz AlAT līmeni. Nevar izslēgt, ka pazopanibs ietekmēs citu statīnu (piem., atorvastatīna,
fluvastatīna, pravastatīna, rosuvastatīna) farmakokinētiku.
11
Uztura ietekme uz pazopanibu
Lietojot pazopanibu treknas maltītes vai maltītes ar pazeminātu tauku saturu laikā, AUC un Cmax
palielinās aptuveni 2 reizes. Tādēļ pazopanibs jālieto vismaz 1 stundu pirms vai 2 stundas pēc maltītes.
Zāles, kas paaugstina kuņģa pH
Pazopaniba un esomeprazola vienlaicīga lietošana aptuveni par 40 % samazina pazopaniba
biopieejamību (AUC un Cmax); jāizvairās no pazopaniba lietošanas vienlaicīgi ar zālēm, kas paaugstina
kuņģa pH. Ja medicīnisku apsvērumu dēļ vienlaicīgi jālieto protonu sūkņa inhibitors (PSI), pazopaniba
devu ieteicams lietot atsevišķi no ēdiena uzņemšanas vienu reizi dienā vakarā, kopā ar PSI. Ja
medicīnisku apsvērumu dēļ vienlaicīgi ir jālieto H2 receptoru antagonists, pazopanibs jālieto atsevišķi
no ēdiena uzņemšanas vismaz 2 stundas pirms vai 10 stundas pēc H2 receptoru antagonista devas
lietošanas. Pazopanibs jālieto vismaz 1 stundu pirms vai 2 stundas pēc īsas darbības antacīdu
lietošanas. Ieteikumi par gadījumiem, kad vienlaicīgi tiek lietoti PSI vai H2 receptoru antagonisti,
pamatojas uz fizioloģiskiem apsvērumiem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība/kontracepcija vīriešiem un sievietēm
Nav atbilstošu datu par pazopaniba lietošanu grūtniecēm. Pētījumos dzīvniekiem konstatēta
reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms.
Pazopanibu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, izņemot gadījumus, kad sievietei klīniskā stāvokļa dēļ
nepieciešama ārstēšana ar pazopanibu. Ja pazopanibu lieto grūtniecības laikā vai ja pacientei iestājas
grūtniecība ārstēšanas laikā ar pazopanibu, viņai jāizskaidro risks, kādam var būt pakļauts auglis.
Reproduktīvā vecuma sievietēm jāiesaka lietot piemērotu kontracepcijas līdzekli ārstēšanās laikā un
vismaz 2 nedēļas pēc pēdējās pazopaniba devas lietošanas un izvairīties no grūtniecības ārstēšanas
laikā ar pazopanibu.
Vīriešu dzimuma pacientiem (arī pēc vazektomijas) pazopaniba lietošanas laikā un vismaz 2 nedēļas
pēc pēdējās pazopaniba devas lietošanas dzimumattiecību laikā jāizmanto prezervatīvi, lai izvairītos
no iespējamās zāļu ietekmes dzimumpartnerēm, kuras ir grūtnieces un dzimumpartnerēm, kuras ir
sievietes reproduktīvā vecumā.
Barošana ar krūti
Pazopaniba lietošanas drošums barošanas ar krūti laikā nav noteikts. Nav zināms, vai pazopanibs vai
tā metabolīti izdalās cilvēka pienā. Datu par pazopaniba izdalīšanos dzīvnieku pienā nav. Nevar izslēgt
risku zīdainim. Ārstēšanas laikā ar pazopanibu bērna barošana ar krūti jāpārtrauc.
Fertilitāte
Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka ārstēšana ar pazopanibu var ietekmēt vīrieša un sievietes auglību
(skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Votrient neietekmē vai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Vērtējot pazopaniba farmakoloģiju, nelabvēlīga ietekme uz šīm darbībām nav paredzama. Vērtējot
pacienta spēju veikt uzdevumus, kuriem nepieciešamas spriešanas spējas, motoriskas vai kognitīvas
iemaņas, jāņem vērā pacienta klīniskais stāvoklis un pazopaniba blakusparādību spektrs. Pacientiem
jāizvairās no transportlīdzekļu vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas, ja viņi jūt reiboni, vājumu vai
ir noguruši.
12
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Apvienotie RCC pivotālā pētījuma (VEG105192, n = 290), pētījuma pagarinājuma (VEG107769,
n = 71), atbalstoša II fāzes pētījuma (VEG102616, n = 225) un randomizēta, atklāta, paralēlu grupu III
fāzes līdzvērtīguma pētījuma (VEG108844, n = 557) dati tika vērtēti, veicot vispārējo pazopaniba
drošuma un panesamības novērtējumu (kopā n = 1149) pacientiem ar RCC (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Apvienotie STS pivotālā pētījuma (VEG110727, n = 369) un atbalstoša II fāzes pētījuma (VEG20002,
n=142) dati tika vērtēti, veicot vispārējo pazopaniba drošuma un panesamības novērtējumu (kopējā
drošuma populācija n = 382) pētāmajām personām ar STS (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Nozīmīgākās nopietnās RCC vai STS pētījumos atklātās blakusparādības bija pārejoša išēmijas lēkme,
išēmisks insults, miokarda išēmija, miokarda un galvas smadzeņu infarkts, sirds funkcijas traucējumi,
kuņģa-zarnu trakta perforācija un fistula, QT pagarināšanās, Torsade de Pointes un plaušu, kuņģa-
zarnu trakta un galvas smadzeņu asiņošana; par visām šīm blakusparādībām ziņots < 1 % ārstēto
pacientu. Citas nozīmīgas smagas blakusparādības, kas atklātas STS pētījumos, bija venoza
trombembolija, kreisā kambara funkcijas traucējumi un pneimotorakss.
Letāli gadījumi, kurus uzskatīja par iespējami saistītiem ar pazopaniba lietošanu, ietvēra kuņģa-zarnu
trakta asiņošanu, plaušu asiņošanu/asins spļaušanu, aknu funkciju traucējumus, zarnu perforāciju un
išēmisku insultu.
Biežākās jebkādas smaguma pakāpes blakusparādības (radušās vismaz 10 % pacientu) RCC un STS
pētījumos: caureja, matu krāsas pārmaiņas, ādas hipopigmentācija, eksfoliatīvi izsitumi, hipertensija,
slikta dūša, galvassāpes, nespēks, anoreksija, vemšana, garšas sajūtas pārmaiņas, stomatīts, ķermeņa
masas samazināšanās, sāpes, paaugstināts alanīnaminotransferāzes līmenis un paaugstināts
aspartātaminotransferāzes līmenis.
Tālāk atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai, sastopamības biežumam un smaguma pakāpei
norādītas visas jebkādas pakāpes blakusparādības, par kurām ziņots RCC un STS pētāmajām
personām vai pēcreģistrācijas periodā. Biežuma klasifikācijai izmantota šāda pieeja: ļoti bieži ( 1/10),
bieži ( 1/100 līdz < 1/10), retāk ( 1/1000 līdz < 1/100), reti ( 1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti
(< 1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Iedalīšana grupās veikta atbilstoši absolūtai sastopamībai, kas novērota klīniskos pētījumos. Tika
novērtēti arī drošuma un panesamības pēcreģistrācijas dati no visiem pazopaniba klīniskajiem
pētījumiem un spontānajiem ziņojumiem. Katrā orgānu sistēmu grupā blakusparādības ar vienādu
sastopamības biežumu norādītas nopietnības samazinājuma secībā.
13
Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulu veidā
2. tabula. Ar ārstēšanu saistītas nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots RCC pētījumos
(n = 1149) vai pēcreģistrācijas periodā
Orgānu sistēma
Biežums
(visas
pakāpes)
Nevēlamās
blakusparādības
Visas
pakāpes
n (%)
3. pakāpe
n (%)
4. pakāpe
n (%)
Infekcijas un
infestācijas
Bieži Infekcijas (ar
neitropēniju vai bez
tās)†
nav zināmi nav zināmi nav zināmi
Retāk Smaganu infekcija 1 (< 1 %) 0 0
Infekciozs peritonīts 1 (< 1 %) 0 0
Labdabīgi,
ļaundabīgi un
neprecizēti audzēji
(ieskaitot cistas un
polipus)
Retāk Audzēja izraisītas
sāpes
1 (< 1 %) 1 (< 1 %) 0
Asins un
limfātiskās sistēmas
traucējumi
Bieži Trombocitopēnija 80 (7 %) 10 (< 1 %) 5 (< 1 %)
Neitropēnija 79 (7 %) 20 (2 %) 4 (< 1 %)
Leikopēnija 63 (5 %) 5 (< 1 %) 0
Retāk Policitēmija 6 (0,03 %) 1 0
Reti Trombotiska
mikroangiopātija (tai
skaitā trombotiska
trombocitopēniska
purpura un hemolītiski
urēmiskais sindroms)†
nav zināmi nav zināmi nav zināmi
Endokrīnās
sistēmas traucējumi
Bieži Hipotireoze 83 (7 %) 1 (< 1 %) 0
Vielmaiņas un
uztures traucējumi
Ļoti bieži Samazināta ēstgribae 317 (28 %) 14 (1 %) 0
Bieži Hipofosfatēmija 21 (2 %) 7 (< 1 %) 0
Dehidratācija 16 (1 %) 5 (< 1 %) 0
Retāk Hipomagnēmija 10 (< 1 %) 0 0
Nav zināmi Audzēja sabrukšanas
sindroms* nav zināmi nav zināmi nav zināmi
Psihiskie
traucējumi
Bieži Bezmiegs 30 (3 %) 0 0
14
Nervu sistēmas
traucējumi
Ļoti bieži Disgeizijac 254 (22 %) 1 (< 1 %) 0
Galvassāpes 122 (11 %) 11 (< 1 %) 0
Bieži Reibonis 55 (5 %) 3 (< 1 %) 1 (< 1 %)
Letarģija 30 (3 %) 3 (< 1 %) 0
Parestēzijas 20 (2 %) 2 (< 1 %) 0
Perifērā sensorā
neiropātija
17 (1 %) 0 0
Retāk Hipoestēzija 8 (< 1 %) 0 0
Īslaicīga išēmijas
lēkme
7 (< 1 %) 4 (< 1 %) 0
Miegainība 3 (< 1 %) 1 (< 1 %) 0
Cerebrovaskulāri
traucējumi
2 (< 1 %) 1 (< 1 %) 1 (< 1 %)
Išēmisks insults 2 (< 1 %) 0 1 (< 1 %)
Reti Mugurēja
atgriezeniska
encefalopātija /
atgriezenisks
mugurējas
leikoencefalopātijas
sindroms†
nav zināmi nav zināmi nav zināmi
Acu bojājumi
Bieži Neskaidra redze 19 (2 %) 1 (< 1 %) 0
Retāk Tīklenes atslāņošanās† 1 (<1 %) 1 (<1 %) 0
Tīklenes plīsums† 1 (<1 %) 1 (<1 %) 0
Skropstu krāsas
pārmaiņas
4 (< 1 %) 0 0
Sirds funkcijas
traucējumi
Retāk Bradikardija 6 (< 1 %) 0 0
Miokarda infarkts 5 (< 1 %) 1 (< 1 %) 4 (< 1 %)
Sirds funkcijas
traucējumif
4 (< 1 %) 1 (< 1 %) 0
Miokarda išēmija 3 (< 1 %) 1 (< 1 %) 0
Asinsvadu sistēmas
traucējumi
Ļoti bieži Hipertensija 473 (41 %) 115 (10 %) 1 (< 1 %)
Bieži Karstuma viļņi 16 (1 %) 0 0
Venoza
trombembolijag
13 (1 %) 6 (< 1 %) 7 (< 1 %)
Pietvīkums 12 (1 %) 0 0
Retāk Hipertensīvā krīze 6 (< 1 %) 0 2 (< 1 %)
Asiņošana 1 (< 1 %) 0 0
Nav zināmi Aneirismas un artēriju
disekcijas
Nav zināmi Nav zināmi Nav zināmi
Elpošanas sistēmas
traucējumi, krūšu
kurvja un videnes
slimības
Bieži Deguna asiņošana 50 (4 %) 1 (< 1 %) 0
Disfonija 48 (4 %) 0 0
Aizdusa 42 (4 %) 8 (< 1 %) 1 (< 1 %)
Hemoptīze 15 (1 %) 1 (< 1 %) 0
Retāk Rinoreja 8 (< 1 %) 0 0
Plaušu asiņošana 2 (< 1 %) 0 0
Pneimotorakss 1 (< 1 %) 0 0
Reti Intersticiāla plaušu
slimība/pneimonīts†
nav zināmi nav zināmi nav zināmi
15
Kuņģa-zarnu
trakta traucējumi
Ļoti bieži Caureja 614 (53 %_) 65 (6 %) 2 (< 1 %)
Slikta dūša 386 (34 %) 14 (1%) 0
Vemšana 225 (20 %) 18 (2 %) 1 (< 1 %)
Sāpes vēderāa 139 (12 %) 15 (1 %) 0
Bieži Stomatīts 96 (8 %) 4 (< 1 %) 0
Dispepsija 83 (7 %) 2 (< 1 %) 0
Meteorisms 43 (4 %) 0 0
Vēdera apjoma
palielināšanās
36 (3 %) 2 (< 1 %) 0
Čūlas mutes dobumā 28 (2 %) 3 (< 1 %) 0
Sausa mute 27 (2 %) 0 0
Retāk Pankreatīts 8 (< 1 %) 4 (< 1 %) 0
Asiņošana no taisnās
zarnas
8 (< 1 %) 2 (< 1 %) 0
Hematohēzija 6 (< 1 %) 0 0
Kuņģa-zarnu trakta
asiņošana
4 (< 1 %) 2 (< 1 %) 0
Melēna 4 (< 1 %) 1(< 1 %) 0
Bieža vēdera izeja 3 (< 1 %) 0 0
Asiņošana no anālās
atveres
2 (< 1 %) 0 0
Resnās zarnas
perforācija
2 (< 1 %) 1 (< 1 %) 0
Mutes asiņošana 2 (< 1 %) 0 0
Kuņģa-zarnu trakta
augšējās daļas
asiņošana
2 (< 1 %) 1 (< 1 %) 0
Enterokutāna fistula 1 (< 1 %) 0 0
Asins vemšana 1 (< 1 %) 0 0
Hemoroīdu asiņošana 1 (< 1 %) 0 0
Līkumainās zarnas
perforācija
1 (< 1 %) 0 1 (< 1 %)
Barības vada
asiņošana
1 (< 1 %) 0 0
Retroperitoneāla
asiņošana
1 (< 1 %) 0 0
Aknu un/vai žults
izvades sistēmas
traucējumi
Bieži Hiperbilirubinēmija 38 (3 %) 2 (< 1 %) 1 (< 1 %)
Aknu darbības
traucējumi
29 (3 %) 13 (1 %) 2 (< 1 %)
Hepatotoksicitāte 18 (2 %) 11(< 1 %) 2 (< 1 %)
Retāk Dzelte 3 (< 1 %) 1 (< 1 %) 0
Zāļu izraisīts aknu
bojājums
2 (< 1 %) 2 (< 1 %) 0
Aknu mazspēja 1 (< 1 %) 0 1 (< 1 %)
16
Ādas un zemādas
audu bojājumi
Ļoti bieži Matu krāsas pārmaiņas 404 (35 %) 1 (< 1 %) 0
Palmāri plantāras
eritrodizestēzijas
sindroms
206 (18 %) 39 (3 %) 0
Alopēcija 130 (11 %) 0 0
Izsitumi 129 (11 %) 7 (< 1 %) 0
Bieži Ādas hipopigmentācija 52 (5 %) 0 0
Sausa āda 50 (4 %) 0 0
Nieze 29 (3 %) 0 0
Eritēma 25 (2 %) 0 0
Ādas depigmentācija 20 (2 %) 0 0
Hiperhidroze 17 (1 %) 0 0
Retāk Nagu bojājumi 11 (< 1 %) 0 0
Ādas lobīšanās 10 (< 1 %) 0 0
Fotosensitivitātes
reakcija
7 (< 1 %) 0 0
Eritematozi izsitumi 6 (< 1 %) 0 0
Ādas bojājumi 5 (< 1 %) 0 0
Makulāri izsitumi 4 (< 1 %) 0 0
Niezoši izsitumi 3 (< 1 %) 0 0
Vezikulāri izsitumi 3 (< 1 %) 0 0
Ģeneralizēta nieze 2 (< 1 %) 1 (< 1 %) 0
Ģeneralizēti izsitumi 2 (< 1 %) 0 0
Papulāri izsitumi 2 (< 1 %) 0 0
Plantāra eritēma 1 (< 1 %) 0 0
Skeleta-muskuļu un
saistaudu sistēmas
bojājumi
Bieži Artralģija 48 (4 %) 8 (< 1 %) 0
Mialģija 35 (3 %) 2 (< 1 %) 0
Muskuļu spazmas 25 (2 %) 0 0
Retāk Skeleta muskuļu sāpes 9 (< 1 %) 1 (< 1 %) 0
Nieru un
urīnizvades
sistēmas traucējumi
Ļoti bieži Proteinūrija 135 (12 %) 32 (3 %) 0
Retāk Urīnceļu asiņošana 1 (< 1 %) 0 0
Reproduktīvās
sistēmas traucējumi
un krūts slimības
Retāk Menorāģija 3 (< 1 %) 0 0
Asiņošana no maksts 3 (< 1 %) 0 0
Asiņošana no dzemdes 1 (< 1 %) 0 0
Vispārēji
traucējumi un
reakcijas
ievadīšanas vietā
Ļoti bieži Nogurums 415 (36 %) 65 (6 %) 1 (< 1 %)
Bieži Gļotādas iekaisums 86 (7 %) 5 (< 1 %) 0
Astēnija 82 (7 %) 20 (2 %) 1 (< 1 %)
Tūskab 72 (6 %) 1 (< 1 %) 0
Sāpes krūtīs 18 (2 %) 2 (< 1 %) 0
Retāk Drebuļi 4 (< 1 %) 0 0
Gļotādu bojājums 1 (< 1 %) 0 0
17
Izmeklējumi
Ļoti bieži Paaugstināts alanīna
aminotransferāzes
līmenis
246 (21 %) 84 (7 %) 14 (1 %)
Paaugstināts aspartāta
aminotransferāzes
līmenis
211 (18 %) 51 (4 %) 10 (< 1 %)
Bieži Ķermeņa masas
samazināšanās
96 (8 %) 7 (< 1 %) 0
Paaugstināts bilirubīna
līmenis asinīs
61 (5 %) 6 (< 1 %) 1 (< 1 %)
Paaugstināts kreatinīna
līmenis asinīs
55 (5 %) 3 (< 1 %) 0
Paaugstināts lipāzes
līmenis
51 (4 %) 21 (2 %) 7 (< 1 %)
Samazināts leikocītu
skaitsd
51 (4 %) 3 (< 1 %) 0
Paaugstināts
vairogdziedzeri
stimulējošā hormona
līmenis asinīs
36 (3 %) 0 0
Paaugstināts amilāzes
līmenis
35 (3 %) 7 (< 1 %) 0
Paaugstināts gamma
glutamiltransferāzes
līmenis
31 (3 %) 9 (< 1 %) 4 (< 1 %)
Paaugstināts
asinsspiediens
15 (1 %) 2 (< 1 %) 0
Paaugstināts urīnvielas
līmenis asinīs
12 (1 %) 1 (< 1 %) 0
Patoloģisks aknu
funkcionālo testu
rezultāts
12 (1 %) 6 (< 1 %) 1 (< 1 %)
Retāk Paaugstināts aknu
enzīmu līmenis
11 (< 1 %) 4 (< 1 %) 3 (< 1 %)
Pazemināts glikozes
līmenis asinīs
7 (< 1 %) 0 1 (< 1 %)
Elektrokardiogrammā
pagarināts QT
intervāls
7 (< 1 %) 2 (< 1 %) 0
Paaugstināts
transamināžu līmenis
7 (< 1 %) 1 (< 1 %) 0
Patoloģisks
vairogdziedzera
funkcionālā testa
rezultāts
3 (< 1 %) 0 0
Paaugstināts
diastoliskais
asinsspiediens
2 (< 1 %) 0 0
Paaugstināts
sistoliskais
asinsspiediens
1 (< 1 %) 0 0
18
†Ar ārstēšanu saistīta nevēlamā blakusparādība, par kuru ziņots pēcreģistrācijas periodā (spontāni ziņojumi un
nopietni nevēlami notikumi no visiem pazopaniba klīniskiem pētījumiem).
* Ar ārstēšanu saistīta blakusparādība, par kuru ziņots tikai pēcreģistrācijas periodā. Biežumu nevar noteikt pēc
pieejamajiem datiem.
Apvienoti šādi termini:
a sāpes vēderā, sāpes vēdera augšdaļā un sāpes vēdera lejasdaļā;
b tūska, perifēra tūska, acu tūska, lokalizēta tūska un sejas tūska;
c disgeizija, ageizija un hipogeizija;
d samazināts leikocītu skaits, samazināts neitrofilo leikocītu skaits un samazināts leikocītu skaits;
e samazināta ēstgriba un anoreksija;
f sirdsdarbības traucējumi, kreisā kambara disfunkcija, sirds mazspēja un restriktīva kardiomiopātija;
g venoza trombembolija, dziļo vēnu tromboze, plaušu embolija un tromboze.
Neitropēniju, trombocitopēniju un palmāri plantāras eritrodizestēzijas sindromu biežāk novēroja
Austrumāzijas izcelsmes pacientiem.
3. tabula. Ar ārstēšanu saistītas blakusparādības, par kurām ziņots STS pētījumos (n = 382)
un pēcreģistrācijas periodā
Orgānu sistēma
Biežums
(visas
smaguma
pakāpes)
Blakusparādības Visas
smaguma
pakāpes
n (%)
3.
smaguma
pakāpe
n (%)
4.
smaguma
pakāpe
n (%)
Infekcijas un
infestācijas
Bieži Smaganu infekcija 4 (1 %) 0 0
Labdabīgi,
ļaundabīgi un
neprecizēti
audzēji
(ieskaitot cistas
un polipus)
Ļoti bieži Audzēja izraisītas sāpes 121 (32 %) 32 (8 %) 0
Asins un
limfātiskās
sistēmas
traucējumif
Ļoti bieži Leikopēnija 106 (44 %) 3 (1 %) 0
Trombocitopēnija 86 (36 %) 7 (3 %) 2 (< 1 %)
Neitropēnija 79 (33 %) 10 (4 %) 0
Retāk Trombotiska mikroangiopātija
(tajā skaitā trombotiska
trombocitopēniska purpura un
hemolītiski urēmiskais sindroms)
1 (< 1 %) 1 (< 1 %) 0
Endokrīnās
sistēmas
traucējumi
Bieži Hipotireoze 18 (5 %) 0 0
Vielmaiņas un
uztures
traucējumi
Ļoti bieži Samazināta ēstgriba 108 (28 %) 12 (3 %) 0
Hipoalbuminēmijaf 81 (34 %) 2 (< 1 %) 0
Bieži Dehidratācija 4 (1 %) 2 (1 %) 0
Retāk Hipomagnēmija 1 (< 1 %) 0 0
Nav
zināmi
Audzēja sabrukšanas sindroms* nav zināmi nav
zināmi
nav
zināmi
Psihiskie
traucējumi
Bieži Bezmiegs 5 (1 %) 1 (< 1 %) 0
Nervu sistēmas
traucējumi
Ļoti bieži Disgeizijac 79 (21 %) 0 0
Galvassāpes 54 (14 %) 2 (< 1 %) 0
Bieži Perifērā sensorā neiropātija 30 (8 %) 1 (< 1 %) 0
Reibonis 15 (4 %) 0 0
Retāk Miegainība 3 (< 1 %) 0 0
Parestēzija 1 (< 1 %) 0 0
Galvas smadzeņu infarkts 1 (< 1 %) 0 1 (< 1 %)
19
Acu bojājumi Bieži Neskaidra redze 15 (4 %) 0 0
Sirds funkcijas
traucējumi
Bieži Sirds funkcijas traucējumig 21 (5 %) 3 (< 1 %) 1 (< 1 %)
Kreisā kambara funkcijas
traucējumi
13 (3 %) 3 (< 1 %) 0
Bradikardija 4 (1 %) 0 0
Retāk Miokarda infarkts 1 (< 1 %) 0 0
Asinsvadu
sistēmas
traucējumi
Ļoti bieži Hipertensija 152 (40 %) 26 (7 %) 0
Bieži Venoza trombembolijad 13 (3 %) 4 (1 %) 5 (1 %)
Karstuma viļņi 12 (3 %) 0 0
Pietvīkums 4 (1 %) 0 0
Retāk Asiņošana 2 (< 1 %) 1 (< 1 %) 0
Nav
zināmi
Aneirismas un artēriju disekcijas Nav zināmi Nav
zināmi
Nav
zināmi
Elpošanas
sistēmas
traucējumi,
krūšu kurvja un
videnes slimības
Bieži Deguna asiņošana 22 (6 %) 0 0
Disfonija 20 (5 %) 0 0
Aizdusa 14 (4 %) 3 (< 1 %) 0
Klepus 12 (3 %) 0 0
Pneimotorakss 7 (2 %) 2 (< 1 %) 1 (< 1 %)
Žagas 4 (1 %) 0 0
Plaušu asiņošana 4 (1 %) 1 (< 1 %) 0
Retāk Orofaringeālas sāpes 3 (< 1 %) 0 0
Bronhu asiņošana 2 (< 1 %) 0 0
Rinoreja 1 (< 1 %) 0 0
Hemoptīze 1 (< 1 %) 0 0
Reti Intersticiāla plaušu
slimība/pneimonīts†
nav zināmi nav
zināmi
nav
zināmi
Kuņģa-zarnu
trakta
traucējumi
Ļoti bieži Caureja 174 (46 %) 17 (4 %) 0
Slikta dūša 167 (44 %) 8 (2 %) 0
Vemšana 96 (25 %) 7 (2 %) 0
Sāpes vēderāa 55 (14 %) 4 (1 %) 0
Stomatīts 41 (11 %) 1 (< 1 %) 0
Bieži Vēdera apjoma palielināšanās 16 (4 %) 2 (1 %) 0
Sausa mute 14 (4 %) 0 0
Dispepsija 12 (3 %) 0 0
Mutes asiņošana 5 (1 %) 0 0
Meteorisms 5 (1 %) 0 0
Asiņošana no anālās atveres 4 (1 %) 0 0
Retāk Kuņģa-zarnu trakta asiņošana 2 (< 1 %) 0 0
Asiņošana no taisnās zarnas 2 (< 1 %) 0 0
Enterokutāna fistula 1 (< 1 %) 1 (< 1 %) 0
Kuņģa asiņošana 1 (< 1 %) 0 0
Melēna 2 (< 1 %) 0 0
Barības vada asiņošana 1 (< 1 %) 0 1 (< 1 %)
Peritonīts 1 (< 1 %) 0 0
Retroperitoneāla asiņošana 1 (< 1 %) 0 0
Kuņģa-zarnu trakta augšējās daļas
asiņošana
1 (< 1 %) 1 (< 1 %) 0
Līkumainās zarnas perforācija 1 (< 1 %) 0 1 (< 1 %)
20
Aknu un/vai
žults izvades
sistēmas
traucējumi
Retāk Aknu darbības traucējumi 2 (< 1 %) 0 1 (< 1 %)
Ādas un
zemādas audu
bojājumi
Ļoti bieži Matu krāsas pārmaiņas 93 (24 %) 0 0
Ādas hipopigmentācija 80 (21 %) 0 0
Eksfoliatīvi izsitumi 52 (14 %) 2 (< 1 %) 0
Bieži Alopēcija 30 (8 %) 0 0
Ādas bojājumic 26 (7 %) 4 (1 %) 0
Sausa āda 21 (5 %) 0 0
Hiperhidroze 18 (5 %) 0 0
Nagu bojājumi 13 (3 %) 0 0
Nieze 11 (3 %) 0 0
Eritēma 4 (1 %) 0 0
Retāk Ādas čūlas 3 (< 1 %) 1 (< 1 %) 0
Izsitumi 1 (< 1 %) 0 0
Papulozi izsitumi 1 (< 1 %) 0 0
Fotosensitivitātes reakcijas 1 (< 1 %) 0 0
Palmāri plantāras
eritrodizestēzijas sindroms
2 (<1 %) 0 0
Skeleta-muskuļu
un saistaudu
sistēmas
bojājumi
Bieži Skeleta-muskuļu sāpes 35 (9 %) 2 (< 1 %) 0
Mialģija 28 (7 %) 2 (< 1 %) 0
Muskuļu spazmas 8 (2 %) 0 0
Retāk Artralģija 2 (< 1 %) 0 0
Nieru un
urīnizvades
sistēmas
traucējumi
Retāk Proteinūrija 2 (<1 %) 0 0
Reproduktīvās
sistēmas
traucējumi un
krūts slimības
Retāk Asiņošana no maksts 3 (< 1 %) 0 0
Menorāģija 1 (< 1 %) 0 0
Vispārēji
traucējumi un
reakcijas
ievadīšanas vietā
Ļoti bieži Nogurums 178 (47 %) 34 (9 %) 1 (< 1 %)
Bieži Tūskab 18 (5 %) 1 (< 1 %) 0
Sāpes krūtīs 12 (3 %) 4 (1 %) 0
Drebuļi 10 (3 %) 0 0
Retāk Gļotādas iekaisumse 1 (<1 %) 0 0
Retāk Astēnija 1 (< 1 %) 0 0
21
Izmeklējumih
Ļoti bieži Ķermeņa masas samazināšanās 86 (23 %) 5 (1 %) 0
Bieži Ausu, deguna un rīkles
izmeklējumu rezultātu novirzese
29 (8 %) 4 (1 %) 0
Paaugstināts alanīna
aminotransferāzes līmenis
8 (2 %) 4 (1 %) 2 (< 1 %)
Holesterīna līmeņa asinīs novirzes
6 (2 %) 0 0
Paaugstināts aspartāta
aminotransferāzes līmenis
5 (1 %) 2 (< 1 %) 2 (< 1 %)
Paaugstināts gamma
glutamiltransferāzes līmenis
4 (1 %) 0 3 (< 1 %)
Retāk Paaugstināts bilirubīna līmenis
asinīs
2 (<1 %) 0 0
Aspartāta aminotransferāzes
līmenis
2 (< 1 %) 0 2 (< 1 %)
Alanīna aminotransferāzes
līmenis
1 (< 1 %) 0 1 (< 1 %)
Samazināts trombocītu skaits 1 (< 1 %) 0 1 (< 1 %)
Pagarināts QT intervāls
elektrokardiogrammā
2 (< 1 %) 1 (< 1 %) 0
†Ar ārstēšanu saistīta nevēlamā blakusparādība, par kuru ziņots pēcreģistrācijas periodā (spontāni ziņojumi un nopietni
nevēlami notikumi no visiem pazopaniba klīniskiem pētījumiem).
* Ar ārstēšanu saistīta blakusparādība, par kuru ziņots tikai pēcreģistrācijas periodā. Biežumu nevar noteikt pēc
pieejamajiem datiem.
Apvienoti šādi termini:
a sāpes vēderā, sāpes vēdera augšdaļā un gastrointestinālas sāpes;
b tūska, perifēra tūska un plakstiņu tūska;
c vairums šo gadījumu bija palmāri plantāras eritrodizestēzijas sindroms;
d venoza trombembolija – ietver terminus „dziļo vēnu tromboze”, „plaušu embolija” un „tromboze”;
e vairums šo gadījumu apraksta mukozītu.
f sastopamības biežums pamatots ar VEG110727 pētījuma (N = 240) laboratorisko rādītāju tabulām. Par tām kā
blakusparādībām pētnieki ziņoja retāk nekā redzams laboratorisko rādītāju tabulās.
g sirds funkcijas traucējumi – ietver kreisā kambara funkcijas traucējumus, sirds mazspēju un restriktīvu
kardiomiopātiju.
h sastopamības biežums pamatots ar pētnieku ziņotajām blakusparādībām. Par laboratorisko rādītāju novirzēm kā
blakusparādībām pētnieki ziņoja retāk nekā redzams laboratorisko rādītāju tabulās.
Neitropēniju, trombocitopēniju un palmāri plantāras eritrodizestēzijas sindromu biežāk novēroja
Austrumāzijas izcelsmes pacientiem.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu
ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par
jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās
ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9. Pārdozēšana
Klīniskos pētījumos novērtētas līdz 2000 mg lielas pazopaniba devas. 3. pakāpes nogurumu (devu
ierobežojoša toksicitāte) un 3. pakāpes hipertensiju katru novēroja 1 no 3 pacientiem, kuri saņēma
attiecīgi 2000 mg un 1000 mg dienas devu.
Pazopaniba pārdozēšanas gadījumā specifiska antidota nav un pārdozēšanas ārstēšanai jāizmanto
vispārēji uzturoši pasākumi.
22
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretaudzēju līdzekļi, citi pretaudzēju līdzekļi, proteīnkināzes inhibitori,
ATĶ kods: L01XE11
Darbības mehānisms
Pazopanibs ir perorāli lietojams, spēcīgs vairāku mērķu tirozīnkināzes inhibitors (TKI), kas iedarbojas
uz asinsvadu endotēlija augšanas faktora receptoriem (Vascular Endothelial Growth Factor
Receptors; VEGFR)-1, -2 un -3, trombocītu augšanas faktoru (platelet-derived growth factor;
PDGFR) α un β un cilmes šūnu faktora receptoriem (c-KIT) ar IC50 vērtībām attiecīgi 10, 30, 47, 71,
84 un 74 nM. Preklīniskos eksperimentos pazopanibs no devas atkarīgā veidā nomāca ligandu
inducētu VEGFR-2, c-Kit un PDGFR- receptoru autofosforilēšanos šūnās. In vivo pazopanibs
inhibēja VEGF ierosinātu VEGFR-2 fosforilēšanos peļu plaušās, angioģenēzi dažādos dzīvnieku
modeļos un vairāku cilvēka audzēju ksenotransplantātu augšanu pelēm.
Farmakogenomika
Datu no pazopaniba 31 klīniskā pētījuma, kurā to nozīmēja vai nu monoterapijā, vai kombinācijā ar
citiem līdzekļiem, farmakoģenētiskajā metaanalīzē AlAT > 5 x ANR (NCI CTC 3. pakāpe) radās 19 %
no HLA-B*57:01 alēles nēsātājiem un 10 %, kam šīs alēles nav. Šajā datu kopā 133/2235 (6 %)
pacienti bija HLA-B*57:01 alēles nēsātāji (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Klīniskie pētījumi
Nieru šūnu karcinoma (RCC)
Pazopaniba drošumu un efektivitāti RCC gadījumā vērtēja randomizētā, dubultmaskētā placebo
kontrolētā daudzcentru pētījumā. Pacienti (N = 435) ar lokāli progresējošu un/vai metastātisku RCC
tika randomizēti, lai saņemtu 800 mg pazopaniba vienu reizi dienā vai placebo. Pētījuma primārais
mērķis bija novērtēt un salīdzināt dzīvildzi bez slimības progresēšanas (progression-free survival;
PFS) abās terapijas grupās, un galvenais sekundārais mērķa kritērijs bija kopējā dzīvildze (overall
survival; OS). Citi mērķi bija novērtēt kopējo atbildes reakcijas rādītāju un atbildes reakcijas ilgumu.
No kopumā 435 pacientiem, kas piedalījās šajā pētījuma, 233 pacienti nebija iepriekš ārstēti un
202 pacienti saņēma otrās izvēles terapiju - viņi iepriekš bija saņēmuši vienu IL-2 vai INF saturošu
terapijas kursu. Veiktspējas statuss (ECOG) pazopaniba un placebo grupās bija līdzīgs (ECOG 0:
42 % salīdzinājumā ar 41 %, ECOG 1: 58 % salīdzinājumā ar 59 %). Lielākajai daļai pacientu
MSKCC (Memorial Sloan Kettering Cancer Centre)/Motzer prognostiskie faktori bija labvēlīgi
(39 %) vai mēreni labvēlīgi (54 %). Visiem pacientiem bija gaišo šūnu histoloģiskā aina vai
galvenokārt gaišo šūnu histoloģiskā aina. Aptuveni pusei pacientu slimība bija skārusi 3 vai vairāk
orgānus, un lielākajai daļai pacientu pētījuma sākumā bija metastāzes plaušās (74 %) un/vai
limfmezglos (54 %).
Iepriekš neārstēto un ar citokīniem iepriekš ārstēto pacientu īpatsvars abās grupās bija līdzīgs (53 % un
47 % pazopaniba grupā, 54 % un 46 % placebo grupā). Ar citokīniem iepriekš ārstētajā apakšgrupā
lielākā daļa pacientu (75 %) bija saņēmuši interferonu saturošu terapiju.
Līdzīgam pacientu īpatsvaram abās grupās iepriekš bija veikta nefrektomija (89 % un 88 % attiecīgi
pazopaniba un placebo grupā) un/vai staru terapija (22 % un 15 % attiecīgi pazopaniba un placebo
grupā).
Primārā mērķa kritērija PFS primārā analīze pamatojas uz neatkarīgu radioloģisku slimības
novērtējumu visā pētījuma populācijā (iepriekš neārstētiem un iepriekš ar citokīniem ārstētiem
pacientiem).
23
4. tabula. Kopējie efektivitātes rezultāti RCC gadījumā pēc neatkarīga vērtējuma
(VEG105192)
Mērķa kritērijs/pētījuma
populācija Pazopanibs Placebo RA (95 % TI)
P vērtība
(vienpusēja)
PFS
Kopējā* ITT populācija N = 290 N = 145
Mediāna (mēneši) 9,2 4,2 0,46 (0,34, 0,62) < 0,0000001
Atbildes reakcijas rādītājs N = 290 N = 145
% (95 % TI) 30 (25,1; 35,6) 3 (0,5; 6,4) – < 0,001 RA = riska attiecība; ITT = ārstēt paredzētie pacienti; PFS = dzīvildze bez slimības progresēšanas; * - iepriekš
neārstēti un iepriekš ar citokīniem ārstēti pacienti.
1. attēls. Kaplan-Meier līkne dzīvildzei bez slimības progresēšanas pēc neatkarīga vērtējuma
kopējai populācijai (iepriekš neārstētiem un ar citokīniem iepriekš ārstētiem
pacientiem) (VEG105192)
x ass: mēneši; y ass: dzīvildzes bez slimības progresēšanas proporcija, Pazopanibs —―— (N = 290), mediāna
9,2 mēneši; placebo ------ (N = 145), mediāna 4,2 mēneši; riska attiecība = 0,46; 95 % TI (0,34; 0,62),
P < 0,0000001
2. attēls. Kaplan-Meier līkne dzīvildzei bez slimības progresēšanas pēc neatkarīga vērtējuma
iepriekš neārstētai populācijai (VEG105192)
x ass: mēneši; y ass: dzīvildzes bez slimības progresēšanas proporcija, Pazopanibs —―— (N = 155), mediāna
11,1 mēnesis; placebo ------- (N = 78), mediāna 2,8 mēneši; riska attiecība = 0,40; 95 % TI (0,27; 0,60),
P < 0,0000001
24
3. attēls. Kaplan-Meier līkne dzīvildzei bez slimības progresēšanas pēc neatkarīga vērtējuma
ar citokīniem iepriekš ārstētai populācijai (VEG105192)
x ass: mēneši; y ass: dzīvildzes bez slimības progresēšanas proporcija, Pazopanibs —―— (N = 135), mediāna
7,4 mēneši; placebo ------- (N = 67), mediāna 4,2 mēneši; riska attiecība = 0,54; 95 % TI (0,35; 0,84), P < 0,001
Pacientiem, kuriem bija atbildes reakcija uz ārstēšanu, saskaņā ar neatkarīgu vērtējumu laika līdz
reakcijai mediāna bija 11,9 nedēļas, un reakcijas ilguma mediāna bija 58,7 nedēļas (VEG105192).
Pacientiem, kuri bija randomizēti attiecīgi pazopaniba un placebo grupā, protokolā noteiktajā galīgajā
dzīvildzes analīzē kopējās dzīvildzes (OS) mediāna bija 22,9 mēneši un 20,5 mēneši [RA = 0,91 (95 %
TI: 0,71; 1,16; p = 0,224)]. OS rezultātiem iespējama sistemātiskā kļūda, jo 54 % placebo grupas
pacientu šī pētījuma pagarinājumā saņēma pazopanibu pēc slimības progresēšanas. Sešdesmit seši
procenti placebo grupas pacientu saņēma terapiju pēc pētījuma; salīdzinājumam, pazopaniba grupā šis
rādītājs bija 30 %.
Novērtēšanai izmantojot EORTC QLQ-C30 un EuroQoL EQ-5D, statistiskas vispārējās dzīves
kvalitātes atšķirības terapijas grupās nekonstatēja.
Otrās fāzes pētījumā 225 pacientiem ar lokāli recidivējošu vai metastātisku gaišo šūnu nieru
karcinomu saskaņā ar neatkarīgu vērtējumu objektīvās atbildes reakcijas rādītājs bija 35 %, un atbildes
reakcijas ilguma mediāna bija 68 nedēļas. PFS mediāna bija 11,9 mēneši.
Pazopaniba drošumu, efektivitāti un nodrošināto dzīves kvalitāti salīdzinājumā ar sunitinibu vērtēja
randomizētā, atklātā, paralēlu grupu III fāzes līdzvērtīguma pētījumā (VEG108844).
VEG108844 pētījumā pacientus (N = 1110) ar lokāli progresējošu un/vai metastātisku RCC, kuri
iepriekš nebija saņēmuši sistēmisku terapiju, randomizēja vai nu nepārtrauktai ārstēšanai, lietojot
800 mg pazopaniba vienu reizi dienā, vai ārstēšanai ar sunitinibu, lietojot 50 mg sunitiniba vienu reizi
dienā sešu nedēļu ilgu ciklu veidā (četras nedēļas zāles lieto, pēc tam divas nedēļas zāles nelieto).
Šī pētījuma primārais mērķis bija novērtēt un salīdzināt PFS ar pazopanibu un ar sunitinibu ārstētiem
pacientiem. Ārstēšanas grupu demogrāfiskais raksturojums bija līdzīgs. Slimības raksturojumu
diagnozes noteikšanas un skrīninga laikā starp ārstēšanas grupām līdzsvaroja tā, lai lielākā daļa
pacientu būtu ar gaišo šūnu audzēju pēc histoloģiskiem datiem un ar IV stadijas slimību.
VEG108844 sasniedza primāro mērķi attiecībā uz PFS un pierādīja, ka pazopanibs ir līdzvērtīgs
sunitinibam, jo riska attiecības 95 % TI augšējā robeža bija mazāka nekā protokolā noteiktā
līdzvērtīguma robeža 1,25. Kopējie efektivitātes rezultāti ir apkopoti 5. tabulā.
25
5. tabula. Kopējie efektivitātes rezultāti (VEG108844)
Mērķa kritērijs
Pazopanibs
N = 557
Sunitinibs
N = 553
RA
(95 % TI)
PFS
Kopumā
Mediāna (mēneši)
(95 % TI)
8,4
(8,3; 10,9)
9,5
(8,3; 11,0)
1,047
(0,898; 1,220)
Kopējā dzīvildze Mediāna (mēneši)
(95 % TI)
28,3
(26,0; 35,5)
29,1
(25,4; 33,1)
0,915a
(0,786; 1,065) RA = riska attiecība; PFS = dzīvildze bez slimības progresēšanasa; P vērtība = 0,245 (divpusēja)
4. attēls. Kaplan-Meier līkne dzīvildzei bez slimības progresēšanas pēc neatkarīga vērtējuma
visai populācijai (VEG108844)
PFS apakšgrupu analīzi veica 20 demogrāfiskiem un prognostiskiem faktoriem. 95 % ticamības
intervāls visām apakšgrupām ietver riska attiecību 1. Trīs mazākajās no šīm 20 apakšgrupām, t.i.,
pētāmām personām, kurām iepriekš nebija veikta nefrektomija (n = 186, RA = 1,403, 95 % TI (0,955;
2,061)), sākotnējais LDH līmenis > 1,5 x ANR (n = 68, RA = 1,72, 95 % TI (0,943; 3,139) un
MSKCC: zems risks (n = 119, RA = 1,472, 95 % TI (0,937; 2,313)), aprēķinātā riska attiecība
pārsniedza 1,25.
26
Mīksto audu sarkoma (STS)
Pazopaniba efektivitāti un drošumu STS gadījumā vērtēja pivotālā, III fāzes, randomizētā,
dubultmaskētā, placebo kontrolētā, daudzcentru pētījumā (VEG110727). Kopumā 369 pacienti ar
progresējošu STS tika randomizēti, lai saņemtu 800 mg pazopaniba vienu reizi dienā vai placebo.
Svarīgi, ka pētījumā drīkstēja piedalīties vienīgi pacienti ar noteiktiem histoloģiskiem STS
apakštipiem, tādēļ var uzskatīt, ka pazopaniba efektivitāte un drošums ir pierādīts tikai šīm STS
apakšgrupām un ārstēšanu ar pazopanibu drīkst veikt tikai šo STS apakštipu gadījumā.
Vērtēšanai piemēroti bija šādi audzēja veidi:
fibroblastiska (pieaugušo fibrosarkoma, miksofibrosarkoma, sklerozējoša epitelioīda fibrosarkoma,
ļaundabīgi solitāri fibrozi audzēji), tā dēvētā fibrohistiocītiskā (pleomorfa ļaundabīgā fibrozā
histiocitoma [malignant fibrous histiocytoma - MFH], gigantisko šūnu MFH, iekaisuma MFH),
leiomiosarkoma, ļaundabīgie glomus audzēji, skeleta muskuļu (pleomorfā un alveolārā
rabdomiosarkoma), vaskulārā (epitelioīdā hemangioendotelioma, angiosarkoma), neskaidras
diferenciācijas (sinoviālā, epitelioīdā, alveolārā mīkstās daļas, gaišo šūnu, desmoplastiskā mazo apaļo
šūnu, ārpusnieru rabdoīda, ļaundabīgā mezenhimoma, perivaskulāro epiteloīdo šūnu sarkoma
(PEComa), intīmas sarkoma), ļaundabīgi perifēro nervu apvalku audzēji, nediferencētas mīksto audu
sarkomas, neprecizētas (NOS), un citi sarkomas tipi (neuzskaitīti kā neatbilstoši).
Vērtēšanai nepiemēroti bija šādi audzēja veidi:
tuklo šūnu sarkoma (visi apakštipi), visas rabdomiosarkomas, kas nebija alveolāras vai pleomorfas,
hondrosarkoma, osteosarkoma, Jūinga audzēji/primitīvi neiroektodermāli audzēji (PNET),
gastrointestinālie stromas audzēji (GIST), paugurainā dermatofibrosarkoma, iekaisīga
miofibroblastiska sarkoma, ļaundabīga mezotelioma un jaukti mezodermāli dzemdes audzēji.
Jāņem vērā, ka no pivotāla III fāzes pētījuma izslēdza pacientus ar tuklo šūnu sarkomu, jo sākotnējā II
fāzes pētījumā (VEG20002) novērotā pazopaniba aktivitāte (PFS 12. nedēļā) tuklo šūnu sarkomas
gadījumā nesasniedza iepriekš noteikto rādītāju, kas ļautu turpināt klīniskās pārbaudes.
Citi nozīmīgi piemērotības kritēriji VEG110727 pētījumā bija histoloģiski pierādījumi par augstas vai
vidējas diferenciācijas pakāpes ļaundabīgu STS un slimības progresēšana 6 mēnešu laikā pēc
metastātiskas slimības ārstēšanas uzsākšanas, vai recidīvs 12 mēnešu laikā pēc (neo)/adjuvantas
terapijas.
Deviņdesmit astoņi procenti (98 %) pētāmo personu pirms iekļaušanas pētījumā iepriekš bija
saņēmušas doksorubicīnu, 70 % - ifosfamīdu un 65 % - vismaz trīs vai vairāk ķīmijterapijas līdzekļus.
Pacientus stratificēja pēc PVO funkcionālās veiktspējas statusa (WHO PS) (0 vai 1) pētījuma sākumā
un pēc progresējošas slimības ārstēšanai iepriekš veikto sistēmiskās terapijas veidu skaita (0 vai 1
salīdzinājumā ar 2+). Katrā terapijas grupā procentuāli nedaudz vairāk pētāmo personu atbilda 2+
vērtējumam attiecībā uz progresējošas slimības ārstēšanai iepriekš veikto sistēmisko terapiju (58 % un
55 % attiecīgi placebo un pazopaniba terapijas grupās), salīdzinot ar 0 vai 1 iepriekš veiktu sistēmisku
terapiju (42 % un 45 % attiecīgi placebo un pazopaniba terapijas grupās). Mediānais pētāmo personu
novērošanas ilgums (definēts kā laiks no randomizācijas datuma līdz pēdējā kontakta vai nāves
datumam) abās ārstēšanas grupās bija līdzīgs (9,36 mēneši placebo grupā [robežās no 0,69 līdz
23,0 mēnešiem] un 10,04 mēneši pazopaniba grupā [robežās no 0,2 līdz 24,3 mēnešiem].
Primārais pētījuma mērķis bija dzīvildze bez slimības progresēšanas (PFS) pēc neatkarīga radioloģiska
vērtējuma; sekundārie mērķa kritēriji bija kopējā dzīvildze (OS), kopējais atbildes reakcijas rādītājs un
atbildes reakcijas ilgums.
27
6. tabula. Kopējie efektivitātes rezultāti STS gadījumā pēc neatkarīga vērtējuma
(VEG110727)
Mērķa kritēriji/pētījuma
populācija
Pazopanibs Placebo RA (95 % TI) P vērtība
(divpusēja)
PFS
Kopējā ITT N = 246 N = 123
Mediāna (nedēļas) 20,0 7,0 0,35 (0,26; 0,48) < 0,001
Leiomiosarkoma N = 109 N = 49
Mediāna (nedēļas) 20,1 8,1 0,37 (0,23; 0,60) < 0,001
Sinoviālās sarkomas
apakšgrupas
N = 25 N = 13
Mediāna (nedēļas) 17,9 4,1 0,43 (0,19; 0,98) 0,005
“Citas STS” apakšgrupas N = 112 N = 61
Mediāna (nedēļas) 20,1 4,3 0,39 (0,25; 0,60) < 0,001
OS
Kopējā ITT N = 246 N = 123
Mediāna (mēneši) 12,6 10,7 0,87 (0,67; 1,12) 0,256
Leiomiosarkoma* N = 109 N = 49
Mediāna (mēneši) 16,7 14,1 0,84 (0,56; 1,26) 0,363
Sinoviālās sarkomas
apakšgrupas*
N = 25 N = 13
Mediāna (mēneši) 8,7 21,6 1,62 (0,79; 3,33) 0,115
”Citas STS” apakšgrupas* N = 112 N = 61
Mediāna (mēneši) 10,3 9,5 0,84 (0,59; 1,21) 0,325
Atbildes reakcijas rādītājs
(CR+PR)
% (95 % TI) 4 (2,3; 7,9) 0 (0,0; 3,0)
Atbildes reakcijas ilgums
Mediāna (nedēļas) (95 % TI)
38,9 (16,7; 40,0)
RA = riska attiecība; ITT = ārstēt paredzēto pacientu grupa; PFS = dzīvildze bez slimības progresēšanas; CR =
pilnīga atbildes reakcija; PR = daļēja atbildes reakcija; OS = kopējā dzīvildze
* Kopējā dzīvildze attiecīgajās STS histoloģiskajās apakšgrupās (leiomiosarkoma, sinoviāla sarkoma un
“Citas” STS) jāinterpretē uzmanīgi mazā pētāmo personu skaita un plašo ticamības intervālu dēļ
Līdzīga PFS uzlabošanās, kas pamatojas uz pētnieku vērtējumu, tika novērota pazopaniba grupā,
salīdzinot ar placebo grupu (kopējā ITT populācijā RA: 0,39; 95 % TI, 0,30 – 0,52, p < 0,001).
28
5. attēls. Kaplan-Meier līkne dzīvildzei bez slimības progresēšanas STS gadījumā pēc
neatkarīga vērtējuma kopējā populācijā (VEG110727)
Veicot galīgo OS analīzi pēc tam, kad radušies 76 % (280/369) gadījumu, nozīmīgu OS atšķirību starp
abām terapijas grupām nekonstatēja (RA 0,87, 95 % TI 0,67, 1,12 p = 0,256).
Pediatriskā populācija
Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt Votrient pētījumu rezultātus visās
pediatriskās populācijas apakšgrupās nieru un nieru bļodiņas karcinomas (izņemot nefroblastomu,
nefroblastomatozi, gaišo šūnu sarkomu, mezoblastisko nefromu, nieru serdes karcinomu un rabdoīdo
nieru audzēju) ārstēšanai (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).
Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt Votrient pētījumu rezultātus vienā vai vairākās
pediatriskās populācijas apakšgrupās rabdomiosarkomas, nerabdomiosarkomas, mīksto audu sarkomas
un Jūinga sarkomas audzēju grupas ārstēšanai (informāciju par lietošanu bērniem skatīt
4.2. apakšpunktā).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc vienreizējas 800 mg devas perorālas lietošanas pacientiem ar norobežotiem audzējiem maksimālā
koncentrācija plazmā (Cmax) aptuveni 19 ± 13 µg/ml tika sasniegta vidēji pēc 3,5 stundām (diapazons
no 1,0 līdz 11,9 stundām), un sasniegtā AUC0-∞ bija aptuveni 650 ± 500 µg.h/ml. Lietojot katru dienu,
AUC0-T palielinās 1,23 – 4 reizes.
Lietojot pazopaniba devas, kas lielākas par 800 mg dienā, atbilstošu AUC vai Cmax pieaugumu
nenovēroja.
Lietojot vienlaikus ar uzturu, pazopaniba sistēmiskā iedarbība palielinās. Lietojot pazopanibu treknas
maltītes vai maltītes ar pazeminātu tauku saturu laikā, AUC un Cmax palielinās aptuveni 2 reizes. Tādēļ
pazopanibs jālieto vismaz divas stundas pēc ēšanas vai vismaz vienu stundu pirms ēšanas (skatīt
4.2. apakšpunktu).
29
Lietojot pazopaniba 400 mg tableti sasmalcinātā veidā, AUC(0-72) palielinājās par 46 %, Cmax
palielinājās aptuveni divas reizes un tmax samazinājās par aptuveni 2 stundām, salīdzinot ar veselas
tabletes lietošanu. Šie rezultāti liecina, ka pēc sasmalcinātas tabletes lietošanas, salīdzinot ar veselas
tabletes lietošanu, biopieejamība un pazopaniba perorālās uzsūkšanās ātrums palielinās (skatīt
4.2. apakšpunktu).
Izkliede
Pazopaniba saistīšanās ar cilvēka plazmas olbaltumvielām in vivo pārsniedza 99% un 10 – 100 g/ml
diapazonā nebija atkarīga no koncentrācijas. In vitro pētījumi liecina, ka pazopanibs ir P-gp un BCRP
substrāts.
Biotransformācija
In vitro pētījumu rezultāti liecina, ka pazopaniba metabolismu īsteno galvenokārt CYP3A4, nedaudz
piedaloties CYP1A2 un CYP2C8. Četri galvenie pazopaniba metabolīti veido tikai 6% no plazmā
konstatētās iedarbības. Viens no šiem metabolītiem nomāc VEGF stimulēto cilvēka nabas saites vēnas
endotēlija šūnu proliferāciju tikpat spēcīgi kā pazopanibs, pārējo aktivitāte ir 10 – 20 reižu vājāka.
Tādēļ pazopaniba aktivitāte ir atkarīga galvenokārt no pazopaniba pamatformas iedarbības.
Eliminācija
Pazopanibs tiek eliminēts lēnām, ar vidējo pusperiodu 30,9 stundas pēc ieteicamās 800 mg devas
lietošanas. Eliminācija notiek galvenokārt ar izkārnījumiem, caur nierēm izdalās < 4 % lietotās devas.
Īpašas pacientu grupas
Nieru darbības traucējumi
Rezultāti liecina, ka mazāk nekā 4 % iekšķīgi lietotās pazopaniba devas izdalās ar urīnu pazopaniba un
metabolītu veidā. Populācijas farmakokinētikas modelēšanas rezultāti (dati pacientiem ar sākotnējām
CLCR vērtībām diapazonā no 30,8 ml/min līdz 150 ml/min) liecina, ka nieru darbības traucējumi
pazopaniba farmakokinētiku klīniski nozīmīgā apjomā neietekmē. Pacientiem, kuriem kreatinīna
klīrenss pārsniedz 30 ml/min, deva nav jāpielāgo. Piesardzību ieteicams ievērot pacientiem, kuriem
kreatinīna klīrenss ir mazāks par 30 ml/min, jo nav pieredzes par pazopaniba lietošanu šīs grupas
pacientiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Viegli
pacientiem ar vieglām novirzēm aknu rādītāju rezultātos (definētas kā normāls bilirubīna līmenis un
alanīnaminotransferāzes (AlAT) jebkādas pakāpes paaugstināšanās vai arī bilirubīna paaugstināšanās,
līdz 1,5 x pārsniedzot augšējo normas robežu (ANR), neatkarīgi no AlAT vērtības) pēc 800 mg
pazopaniba lietošanas vienu reizi dienā pazopaniba vidējā statiskā Cmax un AUC(0-24) ir vienāda ar
vidējo vērtību pacientiem ar normālu aknu funkciju (skatīt 7. tabulu). Pacientiem ar vieglām novirzēm
aknu testu rezultātos serumā ieteicamā deva ir 800 mg pazopaniba vienu reizi dienā (skatīt
4.2. apakšpunktu).
Vidēji smagi
Maksimālā panesamā pazopaniba deva (MTD) pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības
traucējumiem (definēti kā bilirubīna līmeņa paaugstināšanās > 1,5 x līdz 3 x ANR, neatkarīgi no AlAT
vērtības) bija 200 mg vienu reizi dienā. Vidējās Cmax un AUC(0-24) vērtības pēc 200 mg pazopaniba
lietošanas vienu reizi dienā pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bija aptuveni
44 % un 39 % attiecībā pret atbilstošām vidējām vērtībām pēc 800 mg devas lietošanas vienu reizi
dienā pacientiem, kuriem ir normāla aknu darbība (skatīt 7. tabulu).
Ņemot vērā drošuma un panesamības datus, pazopaniba deva pacientiem ar vidēji smagiem aknu
darbības traucējumiem jāsamazina līdz 200 mg vienu reizi dienā (skatīt 4.2. apakšpunktu).
30
Smagi
Vidējās Cmax un AUC(0-24) vērtības pēc 200 mg pazopaniba lietošanas vienu reizi dienā pacientiem ar
smagiem aknu darbības traucējumiem bija aptuveni 18 % un 15 % attiecībā pret atbilstošām vidējām
vērtībām pēc 800 mg devas lietošanas vienu reizi dienā pacientiem, kuriem ir normāla aknu darbība.
Pamatojoties uz samazināto devu un ierobežotajām aknu rezervēm, pazopanibs nav ieteicams
pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (definēti kā kopējā bilirubīna paaugstināšanās
> 3 X ANR, neatkarīgi no AlAT vērtības) (skatīt 4.2. apakšpunktu).
7. tabula. Pazopaniba līdzsvara stāvokļa vidējie farmakokinētikas rādītāji pacientiem ar aknu
darbības traucējumiem
Grupa Pētītā deva Cmax (µg/ml) AUC (0-24)
(µg x hr/ml)
Ieteicamā deva
Normāla aknu
darbība
800 mg VD 52,0
(17,1-85,7)
888,2
(345,5-1482)
800 mg VD
Viegli darbības
traucējumi
800 mg VD 33,5
(11,3-104,2)
774,2
(214,7-2034,4)
800 mg VD
Vidēji smagi
traucējumi
200 mg VD 22,2
(4,2-32,9)
256,8
(65,7-487,7)
200 mg VD
Smagi darbības
traucējumi
200 mg VD 9,4
(2,4-24,3)
130,6
(46,9-473,2)
Nav ieteicams
VD – vienu reizi dienā.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Pazopaniba preklīniskās drošuma īpašības vērtēja pelēm, žurkām, trušiem un pērtiķiem. Atkārtotu
devu pētījumos grauzējiem ietekme uz dažādiem audiem (kauliem, zobiem, nagu gultnēm, vairošanās
orgāniem, hematoloģiskiem audiem, nierēm un aizkuņģa dziedzeri) ir saistīta ar VEGFR inhibīcijas
farmakoloģiju un/vai VEGF signālceļu izjaukšanu, un lielākā ietekme vērojama, kad iedarbības
līmenis plazmā ir zem klīnikā novērotā līmeņa. Cita veida novērotā ietekme ietver ķermeņa masas
samazināšanos, caureju un/vai slimības, kas radās sekundāri vai nu vietējai ietekmei kuņģa-zarnu
traktā, ko izraisa izteikta lokāla zāļu iedarbība uz gļotādu (pērtiķiem), vai farmakoloģiskai iedarbībai
(grauzējiem). Pie iedarbības līmeņa, kas 2,5 reizes pārsniedz iedarbību cilvēkam, vērtējot pēc AUC,
peļu mātītēm novēroja proliferatīvus aknu bojājumus (eozinofīliskus perēkļus un adenomu).
Toksicitātes pētījumos jauniem dzīvniekiem, kad žurkām pirms zīdīšanas pārtraukšanas deva zāles
no 9. dienas pēc dzimšanas līdz 14. dienai pēc dzimšanas, pazopanibs izraisīja bojāeju un patoloģisku
orgānu augšanu/nobriešanu (nieres, plaušas, aknas un sirds) devā, kas bija aptuveni 1/10 no klīniski
iedarbīgās devas, pamatojoties uz AUC pieaugušiem cilvēkiem. Kad zāles žurkām pēc zīdīšanas
pārtraukšanas deva no 21. dzīves dienas līdz 62. dzīves dienai, toksikoloģiskās atrades bija līdzīgas
atradēm pieaugušajām žurkām, ja iedarbība bija salīdzināma. Pediatriskiem pacientiem ir paaugstināts
nevēlamas iedarbības risks uz kauliem un zobiem, salīdzinot ar pieaugušajiem, jo šīs pārmaiņas, tai
skaitā augšanas nomākums (īsāki locekļi), trausli kauli un kropli zobi, bija vērojamas jaunām žurkām,
ja deva bija ≥ 10 mg/kg/dienā (atbilst aptuveni 1/10 – 1/5 klīniski iedarbīgās devas, pamatojoties uz
AUC pieaugušiem cilvēkiem) (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ietekme uz reproduktīvo funkciju un auglību, teratogēna iedarbība
Pierādīts, ka, lietojot žurkām un trušiem pie iedarbības līmeņa, kas ir vairāk nekā 300 reižu zemāks par
iedarbības līmeni cilvēkam (vērtējot pēc AUC), pazopanibs ir embriotoksisks un teratogēns. Ietekme
izpaudās kā mātīšu auglības traucējumi, palielināts pirms- un pēcimplantācijas abortu skaits, agrīna
uzsūkšanās, embrija bojāeja, samazināta augļa ķermeņa masa un kardiovaskulāras anomālijas.
Grauzējiem novērota arī dzeltenā ķermeņa samazināšanās, cistu palielināšanās un olnīcu atrofija.
Žurku tēviņu auglības pētījumā ietekmi uz pārošanos vai auglību nekonstatēja, bet novēroja
samazinātu sēklinieku un to piedēkļu masu ar samazinātu spermas veidošanās ātrumu, spermatozoīdu
kustīgumu un spermatozoīdu koncentrāciju sēklinieku piedēkļos un sēkliniekos pie iedarbības līmeņa,
kas atbilst 0,3 reizēm no iedarbības cilvēkam, vērtējot pēc AUC.
31
Genotoksicitāte
Veicot genotoksicitātes pārbaudes (Eimsa testu, cilvēka perifēro limfocītu hromosomu aberāciju testu
un kodoliņu testu in vivo žurkām), pazopanibs neizraisīja ģenētisku bojājumu. Sintētiskais
starpprodukts, kas rodas pazopaniba ražošanas procesā un nelielā daudzumā ir arī gatavās zāļu vielas
sastāvā, nebija mutagēns Eimsa testā, bet bija genotoksisks limfomas testā pelēm un in vivo kodoliņu
testā pelēm.
Kancerogenitāte
Divus gadus ilgos kancerogenitātes pētījumos ar pazopanibu konstatēja palielinātu aknu adenomu
skaitu pelēm un palielinātu divpadsmitpirkstu zarnas adenokarcinomu skaitu žurkām. Pamatojoties uz
grauzējiem specifisku šo atražu patoģenēzi un mehānismu, neuzskata, ka tās rada palielinātu
kancerogenitātes risku pacientiem, kuri lieto pazopanibu.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Votrient 200 mg apvalkotās tabletes
Tabletes kodols
Magnija stearāts
Mikrokristāliskā celuloze
Povidons (K30)
Nātrija cietes glikolāts
Tabletes apvalks
Hipromeloze
Sarkanais dzelzs oksīds (E172)
Makrogols 400
Polisorbāts 80
Titāna dioksīds (E171)
Votrient 400 mg apvalkotās tabletes
Tabletes kodols
Magnija stearāts
Mikrokristāliskā celuloze
Povidons (K30)
Nātrija cietes glikolāts
Tabletes apvalks
Hipromeloze
Makrogols 400
Polisorbāts 80
Titāna dioksīds (E171)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
32
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Votrient 200 mg apvalkotās tabletes
ABPE pudeles ar bērniem neatveramiem polipropilēna vāciņiem pa 30 vai 90 tabletēm.
Votrient 400 mg apvalkotās tabletes
ABPE pudeles ar bērniem neatveramiem polipropilēna vāciņiem pa 30 vai 60 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Novartis Europharm Limited
Vista Building
Elm Park, Merrion Road
Dublin 4
Īrija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
Votrient 200 mg apvalkotās tabletes
EU/1/10/628/001
EU/1/10/628/002
Votrient 400 mg apvalkotās tabletes
EU/1/10/628/003
EU/1/10/628/004
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2010. gada 14. jūnijs
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2018. gada 8. janvāris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē
http://www.ema.europa.eu.
33
II PIELIKUMS
A. RAŽOTĀJI, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS
NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI
C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS
D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ
DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
34
A. RAŽOTĀJI, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI
Ražotāja(-u), kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese
Novartis Pharma GmbH
Roonstraße 25
D-90429 Nürnberg
Vācija
Glaxo Wellcome, S.A.
Avda. Extremadura, 3
09400 Aranda De Duero, Burgos
Spānija
Drukātajā lietošanas instrukcijā jānorāda ražotāja, kas atbild par attiecīgās sērijas izlaidi, nosaukums
un adrese.
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI
Zāles ar parakstīšanas ierobežojumiem (skatīt I pielikumu: zāļu apraksts, 4.2. apakšpunkts).
C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS
Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums (PSUR)
Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas
Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā),
kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu, un visos turpmākajos saraksta
atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.
D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU
LIETOŠANU
Riska pārvaldības plāns (RPP)
Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi,
kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2. modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos
turpmākajos atjauninātajos apstiprinātajos RPP.
Atjaunināts RPP jāiesniedz:
pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma;
ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna
informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances
vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā.
Ja PADZ un atjaunotā RPP iesniegšanas termiņš sakrīt, abus minētos dokumentus var iesniegt
vienlaicīgi.
35
III PIELIKUMS
MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
36
A. MARĶĒJUMA TEKSTS
37
INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA
KASTĪTE – 200 mg apvalkotās tabletes
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Votrient 200 mg apvalkotās tabletes
pazopanibum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I)
Katra apvalkotā tablete satur 200 mg pazopaniba (hidrohlorīda veidā).
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Apvalkotā tablete
30 apvalkotās tabletes
90 apvalkotās tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I)
Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju.
Iekšķīgai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN
NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ
EXP
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
38
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI
IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA
PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE
Novartis Europharm Limited
Vista Building
Elm Park, Merrion Road
Dublin 4
Īrija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
EU/1/10/628/001 30 apvalkotās tabletes
EU/1/10/628/002 90 apvalkotās tabletes
13. SĒRIJAS NUMURS
Lot
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ
votrient 200 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS
2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA
PC
SN
NN
39
INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA
PUDELES ETIĶETE – 200 mg apvalkotās tabletes
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Votrient 200 mg apvalkotās tabletes
pazopanibum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I)
Katra apvalkotā tablete satur 200 mg pazopaniba (hidrohlorīda veidā)
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Apvalkotā tablete
30 apvalkotās tabletes
90 apvalkotās tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I)
Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju.
Iekšķīgai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN
NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ
EXP
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
40
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI
IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA
PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE
Novartis Europharm Limited
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
EU/1/10/628/001 30 apvalkotās tabletes
EU/1/10/628/002 90 apvalkotās tabletes
13. SĒRIJAS NUMURS
Lot
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA
41
INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA
KASTĪTE – 400 mg apvalkotās tabletes
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Votrient 400 mg apvalkotās tabletes
pazopanibum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I)
Katra apvalkotā tablete satur 400 mg pazopaniba (hidrohlorīda veidā)
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Apvalkotā tablete
30 apvalkotās tabletes
60 apvalkotās tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I)
Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju.
Iekšķīgai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN
NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ
EXP
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
42
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI
IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA
PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE
Novartis Europharm Limited
Vista Building
Elm Park, Merrion Road
Dublin 4
Īrija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
EU/1/10/628/003 30 apvalkotās tabletes
EU/1/10/628/004 60 apvalkotās tabletes
13. SĒRIJAS NUMURS
Lot
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ
votrient 400 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS
2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA
PC
SN
NN
43
INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA
PUDELES ETIĶETE – 400 mg apvalkotās tabletes
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Votrient 400 mg apvalkotās tabletes
pazopanibum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I)
Katra apvalkotā tablete satur 400 mg pazopaniba (hidrohlorīda veidā)
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Apvalkotā tablete
30 apvalkotās tabletes
60 apvalkotās tabletes
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I)
Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju.
Iekšķīgai lietošanai
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN
NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ
EXP
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
44
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI
IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA
PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE
Novartis Europharm Limited
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
EU/1/10/628/003 30 apvalkotās tabletes
EU/1/10/628/004 60 apvalkotās tabletes
13. SĒRIJAS NUMURS
Lot
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA
45
B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
46
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Votrient 200 mg apvalkotās tabletes
Votrient 400 mg apvalkotās tabletes
pazopanibum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī
uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Votrient un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Votrient lietošanas
3. Kā lietot Votrient
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Votrient
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Votrient un kādam nolūkam to lieto
Votrient ir zāles, ko sauc par proteīnkināzes inhibitoru. Tās darbojas, kavējot vēža šūnu augšanā un
izplatībā iesaistīto olbaltumvielu darbību.
Votrient lieto pieaugušajiem, lai ārstētu:
- nieru vēzi, kas progresējis vai izplatījies uz citiem orgāniem;
- mīksto audu sarkomas – vēža paveida, kas bojā ķermeņa balstaudus - noteiktas formas. Tā var
rasties muskuļos, asinsvados, taukaudos vai citos audos, kas balsta, aptver un aizsargā orgānus.
2. Kas Jums jāzina pirms Votrient lietošanas
Nelietojiet Votrient šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret pazopanibu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Konsultējieties ar ārstu, ja Jums šķiet, ka minētais attiecas uz Jums.
47
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Votrient lietošanas konsultējieties ar ārstu:
- ja Jums ir sirds slimība;
- ja Jums ir aknu slimība;
- ja Jums ir bijusi sirds mazspēja vai sirdstrieka;
- ja Jums ir bijusi plaušu saplakšana;
- ja Jums ir bijuši traucējumi, kas saistīti ar asiņošanu, asins trombiem vai artēriju
sašaurināšanos; - ja Jums ir bijuši kuņģa vai zarnu bojājumi, piemēram, perforācija (plīsums) vai fistula
(patoloģiskas ejas, kas izveidojas starp zarnu daļām);
- ja Jums ir vairogdziedzera slimība;
- ja Jums ir nieru funkcijas traucējumi;
- ja Jums ir vai ir bijusi aneirisma (asinsvadu sieniņas paplašināšanās un pavājināšanās) vai
plīsums asinsvada sieniņā.
Pastāstiet savam ārstam, ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums. Jūsu ārsts izlems, vai Votrient ir
Jums piemērots. Var būt nepieciešamas papildu pārbaudes, lai noteiktu, vai Jūsu nieres, sirds un
aknas darbojas pilnvērtīgi.
Paaugstināts asinsspiediens un Votrient Votrient var paaugstināt asinsspiedienu. Asinsspiedienu Jums pārbaudīs pirms Votrient lietošanas un
tā lietošanas laikā. Ja Jums ir paaugstināts asinsspiediens, Jūs ārstēs ar zālēm, kas paredzētas tā
pazemināšanai
- Pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir paaugstināts asinsspiediens.
Ja Jums tiek plānota operācija Ārsts Jums pārtrauks Votrient lietošanu vismaz 7 dienas pirms operācijas, jo tas var ietekmēt brūču
dzīšanu. Jūsu ārstēšana tiks atsākta, kad brūce būs pietiekami labi sadzijusi. Traucējumi, kam jāpievērš uzmanība Votrient var izraisīt dažu traucējumu pastiprināšanos vai radīt nopietnas blakusparādības. Lai mazinātu
jebkādu problēmu rašanās risku, Jums Votrient lietošanas laikā jāpievērš uzmanība noteiktiem
simptomiem. Skatīt 4. punktu.
Bērni un pusaudži
Votrient nav ieteicams cilvēkiem, kas jaunāki par 18 gadiem. Vēl nav noskaidrots, cik labi tas darbojas
šajā vecuma grupā. Turklāt drošuma apsvērumu dēļ to nedrīkst lietot bērniem, kas jaunāki par
2 gadiem.
Citas zāles un Votrient Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu
lietot. Tas attiecas arī uz augu valsts līdzekļiem un citām zālēm, ko esat iegādājies bez receptes.
Dažas zāles var ietekmēt Votrient iedarbību vai palielināt blakusparādību rašanās iespēju. Arī Votrient
var ietekmēt dažu citu zāļu iedarbību. Šīs zāles ir:
- klaritromicīns, ketokonazols, itrakonazols, rifampicīns, telitromicīns, vorikonazols (lieto
infekciju ārstēšanai);
- atazanavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs, ritonavīrs, sakvinavīrs (lieto HIV ārstēšanai);
- nefazodons (lieto depresijas ārstēšanai);
- simvastatīns un, iespējams, citi statīni (lieto augsta holesterīna līmeņa ārstēšanai);
- zāles kuņģa skābuma mazināšanai. Noteikta veida zāles, ko Jūs lietojat kuņģa skābuma
mazināšanai (piemēram, protonu sūkņa inhibitori, H2 antagonisti vai antacīdi), var ietekmēt
Votrient lietošanas veidu. Lai saņemtu ieteikumus, lūdzu, konsultējieties ar savu ārstu vai
medicīnas māsu.
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja lietojat kādas no šīm zālēm.
48
Votrient kopā ar uzturu un dzērienu
Nelietojiet Votrient kopā ar uzturu, jo tas ietekmē zāļu uzsūkšanos. Lietojiet to vismaz divas
stundas pēc maltītes vai vienu stundu pirms maltītes (skatīt 3. punktu).
Ārstēšanas laikā ar Votrient nedzeriet greipfrūtu sulu, jo tā var palielināt blakusparādību
iespējamību.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Votrient nav ieteicams lietot grūtniecības laikā. Votrient ietekme grūtniecības laikā nav zināma.
- Pastāstiet ārstam, ja Jūs esat grūtniece vai Jūs plānojat grūtniecību.
- Lietojiet drošu pretapaugļošanās līdzekli, lai ārstēšanas laikā ar Votrient un vismaz 2 nedēļas
pēc ārstēšanās beigām izvairītos no grūtniecības.
- Ja Jums iestājas grūtniecība ārstēšanas laikā ar Votrient, pastāstiet par to savam ārstam.
Votrient lietošanas laikā nedrīkst barot bērnu ar krūti. Nav zināms, vai Votrient sastāvdaļas
izdalās mātes pienā. Konsultējieties ar savu ārstu par šo jautājumu.
Vīriešu dzimuma pacientiem (tajā skaitā pēc vazektomijas), kuriem dzimumpartneres ir grūtnieces
vai kurām iespējama grūtniecība (tajā skaitā tās, kuras izmanto citu kontracepcijas metodi), Votrient
lietošanas laikā un vismaz 2 nedēļas pēc pēdējās devas lietošanas dzimumattiecību laikā jāizmanto
prezervatīvi.
Ārstēšana ar Votrient var ietekmēt fertilitāti. Konsultējieties par to ar savu ārstu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Votrient var izraisīt blakusparādības, kas var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot
mehānismus.
- Izvairieties no transportlīdzekļa vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas, ja Jums ir reibonis,
jūtaties noguris vai jūtat vājumu, vai arī Jums trūkst enerģijas.
Votrient satur nātriju
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā apvalkotā tabletē, - būtībā tās ir “nātriju
nesaturošas”.
3. Kā lietot Votrient
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai
farmaceitam.
Cik daudz lietot
Parastā deva ir divas Votrient 400 mg tabletes (800 mg pazopaniba) vienu reizi dienā. Šī ir
maksimālā dienas deva. Jūsu ārstam var nākties samazināt devu, ja Jums rodas blakusparādības.
Kad lietot zāles
Nelietojiet Votrient kopā ar uzturu. Lietojiet zāles vismaz divas stundas pēc maltītes vai vienu
stundu pirms maltītes.
Piemēram, Jūs varat lietot zāles divas stundas pēc brokastīm vai vienu stundu pirms pusdienām.
Lietojiet Votrient katru dienu aptuveni vienā un tai pašā laikā.
Norijiet tabletes veselas, vienu pēc otras, uzdzerot ūdeni. Tabletes nedrīkst salauzt vai sasmalcināt, jo
tas ietekmē zāļu uzsūkšanos un var palielināt blakusparādību iespējamību.
49
Ja esat lietojis Votrient vairāk nekā noteikts Ja esat lietojis pārāk daudz tablešu, griezieties pie ārsta vai farmaceita pēc padoma. Ja iespējams,
parādiet viņiem iepakojumu vai šo instrukciju.
Ja esat aizmirsis lietot Votrient Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Vienkārši lietojiet nākamo devu parastajā laikā.
Nepārtrauciet Votrient lietošanu, nekonsultējoties ar ārstu
Lietojiet Votrient tik ilgi, cik ieteicis Jūsu ārsts. Nepārtrauciet zāļu lietošanu, izņemot gadījumus, kad
to liek darīt Jūsu ārsts.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Iespējamās nopietnās blakusparādības
Galvas smadzeņu tūska (atgriezenisks mugurējas leikoencefalopātijas sindroms)
Votrient retos gadījumos var izraisīt galvas smadzeņu tūsku, kas var būt dzīvībai bīstama. Pie
simptomiem pieder:
- runas spēju zudums;
- redzes pārmaiņas;
- krampji (lēkmes);
- apmulsums;
- paaugstināts asinsspiediens.
Pārtrauciet Votrient lietošanu un nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību, ja Jums rodas
kāds no šiem simptomiem vai ja Jums rodas galvassāpes, ko pavada kāds no šiem simptomiem.
Hipertensīvā krīze (pēkšņa un smaga asinsspiediena paaugstināšanās)
Votrient dažos gadījumos var izraisīt pēkšņu un smagu asinsspiediena paaugstināšanos. To sauc par
hipertensīvo krīzi. Ārsts kontrolēs Jūsu asinsspiedienu Votrient lietošanas laikā. Hipertensīvās krīzes
pazīmes un simptomi var būt:
- stipras sāpes krūtīs;
- stipras galvassāpes;
- neskaidra redze;
- apjukums;
- slikta dūša;
- vemšana;
- spēcīga trauksme;
- elpas trūkums;
- krampji;
- ģībšana.
Pārtrauciet Votrient lietošanu un nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību, ja Jums rodas
hipertensīvā krīze.
50
Sirdsdarbības traucējumi
Šo traucējumu risks var būt augstāks cilvēkiem ar esošiem sirdsdarbības traucējumiem vai tiem, kas
lieto citas zāles. Votrient lietošanas laikā tiks pārbaudīts, vai Jums nav sirdsdarbības traucējumu.
Sirds disfunkcija/sirds mazspēja, sirdslēkme
Votrient var ietekmēt to, cik labi jūsu sirds strādā, vai var palielināt sirdslēkmes rašanās iespēju. Tās
pazīmes un simptomi var būt:
- neregulāra vai ātra sirdsdarbība;
- ļoti ātra sirdsdarbība (fibrilācija);
- ģībšana;
- sāpes krūtīs;
- sāpes rokās, mugurā, kaklā vai žoklī;
- elpas trūkums;
- kāju tūska.
Nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību, ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem.
Sirds ritma izmaiņas (QT intervāla pagarināšanās)
Votrient var ietekmēt sirdsdarbības ritmu, kas dažiem cilvēkiem var izraisīt potenciāli nopietnus
sirdsdarbības traucējumus, ko sauc par torsade de pointes. Tie var izraisīt ļoti ātru sirdsdarbību, kuras
dēļ var iestāties pēkšņs samaņas zudums.
Pastāstiet ārstam, ja pamanāt kādas neparastas sirdsdarbības pārmaiņas, piemēram, paātrinātu vai
palēninātu sirdsdarbību.
Insults
Votrient var palielināt insulta rašanās iespēju. Insulta pazīmes un simptomi var būt:
- ķermeņa vienas puses nejutīgums vai vājums;
- apgrūtināta runa;
- galvassāpes;
- reibonis.
Nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību, ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem.
Asiņošana Votrient var izraisīt smagu gremošanas sistēmas (piemēram, kuņģa, barības vada, taisnās zarnas vai
tievo zarnu) vai plaušu, nieru, mutes dobuma, maksts un galvas smadzeņu asiņošanu, lai gan tas
nenotiek bieži. Simptomi ir šādi:
- asiņu piejaukums izkārnījumiem vai melni izkārnījumi;
- asiņu piejaukums urīnam;
- sāpes vēderā;
- asiņu atkrēpošana vai atvemšana.
Nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību, ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem.
Perforācija un fistula
Votrient var izraisīt kuņģa vai zarnu sienas plīsumu (perforācija) vai nedabīgu savienojumu starp
divām kuņģa zarnu trakta daļām (fistula). Pazīmes un simptomi var būt:
- stipras sāpes vēderā;
- slikta dūša un/vai vemšana;
- drudzis;
- atvēruma (perforācijas) izveidošanās kuņģī, tievajā vai resnajā zarnā, no kā izdalās asiņainas vai
pēc puvuma smakojošas strutas.
Nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību, ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem.
51
Aknu darbības traucējumi
Votrient var izraisīt aknu darbības traucējumus, kas var tālāk attīstīties par nopietnām slimībām,
piemēram, aknu disfunkcija un aknu mazspēja, kas var būt letāla. Ārsts pārbaudīs aknu enzīmu līmeni
Votrient lietošanas laikā. Pazīmes, ka aknu darbība ir traucēta var būt:
- ādas vai acu baltumu dzeltenīga nokrāsa (dzelte);
- tumšs urīns;
- nogurums;
- slikta dūša;
- vemšana;
- ēstgribas zudums;
- sāpes vēdera labajā pusē;
- ātra zilumu veidošanās.
Nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību, ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem.
Asins recekļi
Dziļo vēnu tromboze (DVT) un plaušu embolija
Votrient var izraisīt asins recekļu veidošanos vēnās, īpaši kājās (dziļo vēnu tromboze jeb DVT), kas
var arī aizceļot uz plaušām (plaušu embolija). Pazīmes un simptomi var būt:
- asas sāpes krūtīs;
- elpas trūkums;
- paātrināta elpošana;
- sāpes kājās;
- roku un plaukstu vai kāju un pēdu tūska.
Trombotiska mikroangiopātija (TMA)
Votrient var izraisīt asins recekļu veidošanos nieru un smadzeņu sīkajos asinsvados, ko pavada
eritrocītu un asins recēšanā iesaistīto šūnu skaita samazināšanās. Pazīmes un simptomi var būt:
- ātra zilumu veidošanās; - paaugstināts asinsspiediens;
- drudzis;
- apjukums;
- miegainība;
- krampji;
- samazināta urīna izdalīšanās.
Nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību, ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem.
Audzēja sabrukšanas sindroms
Votrient var izraisīt vēža šūnu ātru sabrukšanu, izraisot audzēja sabrukšanas sindromu, kas dažiem
cilvēkiem var būt letāls. Simptomi var būt neregulāra sirdsdarbība, krampji (lēkmes), apjukums,
muskuļu krampji vai spazmas vai samazināts urīna daudzums. Ja rodas kāds no šiem simptomiem,
nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību.
Infekcijas
Infekcijas, kas rodas Votrient lietošanas laikā, iespējams var kļūt nopietnas. Infekciju simptomi var
būt:
- drudzis;
- gripai līdzīgi simptomi, piemēram, klepus, nogurums un nepārejošas sāpes ķermenī;
- elpas trūkums un/vai sēkšana;
- sāpes urinējot;
- iegriezumi, skrāpējumi vai brūces, kas ir sarkanas, karstas, pietūkušas vai sāpīgas.
Nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību, ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem.
52
Plaušu iekaisums Retos gadījumos Votrient var izraisīt plaušu iekaisumu (intersticiālu plaušu slimību, pneimonītu), kas
dažiem cilvēkiem var būt nāvējošs. Simptomi ir, piemēram, elpas trūkums vai nepārejošs klepus.
Votrient lietošanas laikā Jums tiks veiktas pārbaudes, lai konstatētu, vai nerodas plaušu darbības
traucējumi.
Nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību, ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem.
Vairogdziedzera darbības traucējumi Votrient var pazemināt organismā sintezētā vairogdziedzera hormona daudzumu. Tas var radīt
ķermeņa masas palielināšanos un nogurumu. Votrient lietošanas laikā Jums pārbaudīs vairogdziedzera
hormonu līmeni.
Pastāstiet ārstam, ja ievērojat būtisku ķermeņa masas palielināšanos vai nogurumu.
Neskaidra redze vai redzes traucējumi Votrient var izraisīt acs mugurējās daļas apvalka atdalīšanos vai plīsumu (tīklenes atslāņošanos vai
plīsumu). Tas var izraisīt neskaidru redzi vai redzes traucējumus.
Pastāstiet ārstam, ja pamanāt jebkādas redzes pārmaiņas.
Iespējamās blakusparādības (tajā skaitā iespējamās nopietnās blakusparādības katrā
sastopamības biežuma kategorijā)
Ļoti bieži sastopamas blakusparādības (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
- paaugstināts asinsspiediens;
- caureja;
- slikta dūša vai vemšana;
- sāpes vēderā;
- ēstgribas zudums;
- ķermeņa masas samazināšanās;
- garšas sajūtas traucējumi vai garšas sajūtas zudums;
- mutes iekaisums;
- galvassāpes;
- audzēja izraisītas sāpes,
- enerģijas trūkums, vājums vai nogurums;
- matu krāsas pārmaiņas;
- neparasta matu izkrišana, vai mati kļūst plāni;
- ādas pigmenta zudums;
- ādas izsitumi ar iespējamu ādas lobīšanos;
- delnu un pēdu apakšpušu apsārtums un pietūkums.
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja kāda no šīm blakusparādībām kļūst traucējoša.
Ļoti bieži sastopamas blakusparādības, kas var parādīties, veicot asins vai urīna analīzes: - paaugstināts aknu enzīmu līmenis;
- pazemināts albumīna līmenis asinīs;
- olbaltumvielas urīnā;
- samazināts trombocītu (šūnas, kas veicina asins sarecēšanu) skaits;
- samazināts balto asins šūnu (leikocītu) skaits.
53
Bieži sastopamas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):
- gremošanas traucējumi, vēdera uzpūšanās, meteorisms;
- deguna asiņošana;
- sausa mute vai čūlas mutes dobumā;
- infekcijas;
- patoloģiska miegainība;
- miega traucējumi;
- sāpes krūtīs, elpas trūkums, sāpes kājā un kāju/pēdu pietūkums. Tās varētu būt asins tromba
pazīmes (trombembolija). Ja asins trombs atdalās, tas var pārvietoties uz plaušām, kas var
apdraudēt dzīvību vai pat izraisīt nāvi;
- samazināta sirds spēja sūknēt asinis uz citām ķermeņa daļām (sirdsdarbības traucējumi);
- palēnināta sirdsdarbība;
- asiņošana mutē, taisnajā zarnā vai plaušās;
- reibonis;
- neskaidra redze;
- karstuma viļņi;
- sejas, plaukstu, potīšu, pēdu vai plakstiņu pietūkums, ko izraisa šķidruma aizture;
- plaukstu, roku, kāju vai pēdu durstīšanas sajūta, vājums vai tirpšana;
- ādas bojājumi, apsārtums, nieze, sausa āda;
- nagu bojājumi;
- dedzināšanas, durstīšanas, niezes vai tirpšanas sajūta ādā;
- aukstuma sajūta ar drebuļiem;
- pārmērīga svīšana;
- organisma atūdeņošanās;
- sāpes muskuļos, locītavās, cīpslās vai krūšu kurvī, muskuļu spazmas;
- aizsmakums;
- elpas trūkums;
- klepus;
- asiņu atklepošana;
- žagas;
- saplakusi plauša ar gaisu starp plaušām un krūšu kurvi, kas bieži izraisa elpas trūkumu
(pneimotorakss).
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja kāda no šīm reakcijām kļūst traucējoša.
Bieži sastopamas blakusparādības, kas var būt konstatējamas, veicot asins vai urīna analīzes: - pavājināta vairogdziedzera darbība;
- aknu darbības traucējumi;
- paaugstināts bilirubīna (aknās veidotas vielas) līmenis;
- paaugstināts lipāzes (gremošanā iesaistīta enzīma) līmenis;
- paaugstināts kreatinīna (muskuļos veidotas vielas) līmenis;
- dažādu citu ķīmisko vielu/enzīmu līmeņa pārmaiņas asinīs. Ārsts informēs Jūs par asins analīžu
rezultātiem.
54
Retāk sastopamas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem):
- insults;
- īslaicīgi galvas smadzeņu asins apgādes traucējumi (pārejoša išēmiska lēkme);
- asins piegādes pārtraukums kādai sirds daļai jeb sirdslēkme (miokarda infarkts);
- daļējs asins piegādes pārtraukums kādai sirds daļai (miokarda išēmija);
- asins trombi vienlaikus ar samazinātu eritrocītu un asins recēšanā iesaistīto šūnu skaitu
(trombotiska mikroangiopātija, TMA). Trombi var nodarīt kaitējumu orgāniem, piemēram,
galvas smadzenēm un nierēm;
- palielināts sarkano asins šūnu skaits;
- pēkšņs elpas trūkums, īpaši vienlaikus ar asām sāpēm krūtīs un/vai paātrinātu elpošanu (plaušu
embolija);
- smaga gremošanas sistēmas (piemēram, kuņģa, barības vada vai tievo zarnu) vai nieru, maksts
un galvas smadzeņu asiņošana;
- sirdsdarbības ritma traucējumi (QT intervāla pagarināšanās);
- plīsums (perforācija) kuņģī vai zarnā;
- patoloģiskas ejas starp zarnu daļām (fistulas);
- spēcīgas vai neregulāras mēnešreizes;
- pēkšņa, strauja asinsspiediena paaugstināšanās (hipertensīvā krīze);
- aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts);
- aknu iekaisums, darbības traucējumi vai bojājums;
- ādas vai acu baltumu iekrāsošanās dzeltenā krāsā (dzelte);
- vēderplēves iekaisums (peritonīts);
- iesnas;
- izsitumi, kas var būt niezoši vai ar iekaisuma pazīmēm (gludi vai piepacelti plankumi vai pūšļi);
- bieža vēdera izeja;
- paaugstināta ādas jutība pret sauli;
- pavājināta jušanas spēja vai jutība, īpaši ādā.
Reti sastopamas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem):
- plaušu iekaisums (pneimonīts).
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
- asinsvadu sieniņas paplašināšanās un pavājināšanās vai plīsums asinsvada sieniņā (aneirismas
un artēriju disekcijas);
- audzēja sabrukšanas sindroms, kas rodas ātri sabrūkot vēža šūnām.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz
iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām
arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par
blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Votrient
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām („EXP”), kas norādīts uz pudeles un kastītes.
Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras
vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
55
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Votrient satur - Aktīvā viela ir pazopanibs (hidrohlorīda veidā).
Katra Votrient 200 mg apvalkotā tablete satur 200 mg pazopaniba.
Katra Votrient 400 mg apvalkotā tablete satur 400 mg pazopaniba.
- Citas 200 mg un 400 mg tablešu sastāvdaļas ir: hipromeloze, makrogols 400, magnija stearāts,
mikrokristāliskā celuloze, polisorbāts 80, povidons (K30), nātrija cietes glikolāts, titāna dioksīds
(E171). 200 mg tabletes satur arī sarkano dzelzs oksīdu (E172).
Votrient ārējais izskats un iepakojums Votrient 200 mg apvalkotās tabletes ir kapsulas formas, sārtā krāsā ar apzīmējumu “GS JT” vienā
pusē. Tās iepakotas pudelēs pa 30 vai 90 tabletēm.
Votrient 400 mg apvalkotās tabletes ir kapsulas formas, baltā krāsā ar apzīmējumu “GS UHL” vienā
pusē. Tās iepakotas pudelēs pa 30 vai 60 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi vai tablešu stiprumi Jūsu valstī var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks Novartis Europharm Limited
Vista Building
Elm Park, Merrion Road
Dublin 4
Īrija
Ražotājs Novartis Pharma GmbH
Roonstraße 25
D-90429 Nürnberg
Vācija
Glaxo Wellcome, S.A.
Avda. Extremadura, 3
09400 Aranda De Duero, Burgos
Spānija
Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka
vietējo pārstāvniecību:
België/Belgique/Belgien
Novartis Pharma N.V.
Tél/Tel: +32 2 246 16 11
Lietuva
SIA Novartis Baltics Lietuvos filialas
Tel: +370 5 269 16 50
България
Novartis Bulgaria EOOD
Тел: +359 2 489 98 28
Luxembourg/Luxemburg
Novartis Pharma N.V.
Tél/Tel: +32 2 246 16 11
Česká republika
Novartis s.r.o.
Tel: +420 225 775 111
Magyarország
Novartis Hungária Kft.
Tel.: +36 1 457 65 00
Danmark
Novartis Healthcare A/S
Tlf: +45 39 16 84 00
Malta
Novartis Pharma Services Inc.
Tel: +356 2122 2872
56
Deutschland
Novartis Pharma GmbH
Tel: +49 911 273 0
Nederland
Novartis Pharma B.V.
Tel: +31 88 04 52 555
Eesti
SIA Novartis Baltics Eesti filiaal
Tel: +372 66 30 810
Norge
Novartis Norge AS
Tlf: +47 23 05 20 00
Ελλάδα
Novartis (Hellas) A.E.B.E.
Τηλ: +30 210 281 17 12
Österreich
Novartis Pharma GmbH
Tel: +43 1 86 6570
España
Novartis Farmacéutica, S.A.
Tel: +34 93 306 42 00
Polska
Novartis Poland Sp. z o.o.
Tel.: +48 22 375 4888
France
Novartis Pharma S.A.S.
Tél: +33 1 55 47 66 00
Portugal
Novartis Farma - Produtos Farmacêuticos, S.A.
Tel: +351 21 000 8600
Hrvatska
Novartis Hrvatska d.o.o.
Tel. +385 1 6274 220
România
Novartis Pharma Services Romania SRL
Tel: +40 21 31299 01
Ireland
Novartis Ireland Limited
Tel: +353 1 260 12 55
Slovenija
Novartis Pharma Services Inc.
Tel: +386 1 300 75 50
Ísland
Vistor hf.
Sími: +354 535 7000
Slovenská republika
Novartis Slovakia s.r.o.
Tel: +421 2 5542 5439
Italia
Novartis Farma S.p.A.
Tel: +39 02 96 54 1
Suomi/Finland
Novartis Finland Oy
Puh/Tel: +358 (0)10 6133 200
Κύπρος
Novartis Pharma Services Inc.
Τηλ: +357 22 690 690
Sverige
Novartis Sverige AB
Tel: +46 8 732 32 00
Latvija
SIA Novartis Baltic
Tel: +371 67 887 070
United Kingdom
Novartis Pharmaceuticals UK Ltd.
Tel: +44 1276 698370
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta
Citi informācijas avoti
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē:
http://www.ema.europa.eu.