gulbenes bibliotĒkas vispĀrĪgais raksturojumsgulbb/biblioteka/doc/atskaite_2003.pdf · gulbenes...

GULBENES BIBLIOTĒKAS DARBA ATSKAITE PAR 2003.GADU

09.02.2004 2

GULBENES BIBLIOTĒKAS VISPĀRĪGAIS RAKSTUROJUMS 2003.gadā Gulbenes rajonā dzīvoja 26 989 iedzīvotāji, bet Gulbenes pilsētā � 9523. Gulbenes bibliotēka ir kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kuras bezmaksas un maksas pakalpojumus ir tiesības izmantot jebkuram bibliotēkas apmeklētājam (neatkarīgi no dzīves vietas, vecuma vai jebkādiem citiem nosacījumiem). Gulbenes bibliotēku finansē Gulbenes pilsētas dome. Gulbenes bibliotēkas budžets 2003.gadā bija apstiprināts Ls 71 671 apmērā, bet izpilde bija Ls 71 668 apmērā. Gulbenes rajonā ir 13 pagasti. Gulbenes bibliotēka ir metodiskais un konsultatīvais centrs 18 Gulbenes rajona pagastu bibliotēkām, kā arī skolu bibliotēkām. Tā kā mēs esam konsultatīvais un metodiskais centrs šīm pagasta bibliotēkām, tad nelielu finansējumu (2003.gadā Ls 850.00 apmērā) saņēmām no Gulbenes rajona padomes. Gulbenes bibliotēkā strādā 23 darbinieki. No tiem 16 ir bibliotekārie darbinieki, no kuriem augstākā izglītība ir 10 darbiniekiem, vidējā speciālā - 6 . Bibliotēkā strādā 7 tehniskie darbinieki. Gulbenes bibliotēkā ir sekojošas struktūrvienības:

• abonements; • novadpētniecības un humanitāro zinātņu lasītava; • informācijas centrs; • bērnu bibliotēka; • krājuma komplektēšanas un apstrādes nodaļa; • sabiedriskais interneta pieejas punkts.

GULBENES BIBLIOTĒKAS GALVENIE DARBA RĀDĪTĀJI:

1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003

Lietotāji 3066 3201 3408 3575 3551 2785* 2894 + 109 Apmeklējumi 42334 47984 53535 56669 59550 65135 71411 + 6276 Izsniegums 137541 152818 153921 156375 161815 161484 181307 +19823

Krājums 83396 79877 71279 68946 67538 64770 65282 + 512 Uzziņas,

konsultācijas 14403 9486 - 4917

* Lasītāju skaita samazināšanās ir saistīta divu iemeslu dēļ:

• ar 2002.gada 1.janāri bibliotēkā tika uzsākta lasītāju reģistrācija BIS Alise, līdz ar to gada beigās mums jau ir automatizēta lasītāju reģistrācijas datu bāze, kas izslēdz iespēju lasītāju reģistrāciju veikt vairākās bibliotēkas struktūrvienībās vienlaicīgi.

• Gulbenes pilsētā ar katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits


09.02.2004 3

GULBENES BIBLIOTĒKAS GALVENIE STATISTIKAS DARBA RĀDĪTĀJI:

• Bibliotēkas pakalpojumus 2003.gadā izmanto 31% pilsētas iedzīvotāju; • Bibliotēkas Apmeklējums uz Vienu iedzīvotāju 2003.gadā � 7,5 reizes; • Bibliotēkas Izsniegums uz Vienu iedzīvotāju 2003.gadā � 19 dokumenti; • Dienā vidēji 2003.gadā Gulbenes bibliotēku apmeklēja 251 cilvēki; • Dienā vidēji bibliotēka izsniedz 638 dokumentus; • Gadā bibliotēkas krājums tiek apgrozīts 2.8 reizes; • Pašvaldība 1 lasītājam grāmatām iztērēja � Ls 1.12 • Pašvaldība 1 iedzīvotājam grāmatām iztērēja � Ls 0.34 • Pašvaldība 1 lasītājam periodikai iztērēja � Ls 0.64 • Pašvaldība 1 iedzīvotājam periodikai iztērēja � Ls 0.20 • Gulbenes pilsētas domes piešķirtie finanšu resursi 2003.gadā Bibliotēkas

pakalpojumu izmaksās uz Vienu bibliotēkas apmeklējumu � Ls 1.00; • Gulbenes pilsētas domes piešķirtie finanšu resursi 2003.gadā Bibliotēkas

pakalpojumu izmaksas uz Vienu pilsētas iedzīvotāju � Ls 7.53 GULBENES BIBLIOTĒKAS FINANSIĀLĀ DARBĪBA 2003.GADĀ

Gulbenes bibliotēku finansē Gulbenes pilsētas dome. Gulbenes bibliotēkas budžets 2001.gadā apstiprināts bija Ls 71 671 apmērā, bet izpilde - Ls 71 668 apmērā.

Tajā skaitā Tajā skaitā Kārtējie izdevumi pavisam Personā-

lam Grāma-

tām periodikai Pārējie

izdevumi

Kapitāl-izdevu

mi

Ienāku-mi

pavisam No valsts

budžeta

No pašval-dības

Citi ienākuma

avoti 71 668 47 586 3238 1859 18 985 -- 84 193 700 72 518* 10 975**

* No tā Gulbenes rajona padomes finansējums Ls 850.00 **- KKF piešķīrumi Ls 9124; - sponsoru dāvinājumi, ziedojumi Ls 1400; - Dānijas Karalistes vēstniecība Ls 451


09.02.2004 4

GRĀMATU UN PERIODIKAS IEGĀDE 2003.GADĀ

Gulbenes bibl. Bērnu bibl. Eks. Ls Eks. Ls

Kopā Eks. Ls

Par Gulbenes pilsētas domes līdzekļiem

1145 2663 299 575 1444 3238

Sponsoru līdzekļi (dāvinājumi)

553 1157 58 150 611 1306

KKF mērķprogramma 321 1249 80 220 401 1470 KKF bērnu žūrija -- -- 56 120 56 120 KKF projekts �Zini, zini, vai Tu zini�

-- -- 131 194 131 194

KKF pārējais finansējums 69 175 8 9 77 184 Aizvietotas 63 79 23 15 86 94

Kopā 2151 5323 655 1283 Pavisam 2003.gadā grāmatas 2806 6606

Periodika 2003.gadā 1859 Kopā grāmatu un periodikas iegādei 2003.gadā izlietoti 8465

FONDA PAPILDINĀŠANA 2001. un 2002., 2003. GADĀ

2001 2002 2003 Eks. Ls Eks. Ls Eks. Ls

Grāmatas par pilsētas domes līdzekļiem

1610 (+ 808)

3456.83 (+ 1895.64)

1222 (- 388)

2725 (- 731.83)

1444 (+ 222)

3238 (+ 513)

Papildus domes piešķirt. līdzekļiem -Grāmatu dāvinājumi, KKF u.c.

996

1469.19

1014

2009

1359

3368

Kopā grāmatas 2606 4926.02 2236 4734 2806 6606 Periodika 1545.49 1861 1859 Kopā grāmatu un periodikas iegādei izlietoti

6471.51

(+ 1279.03)

6595

( + 123.49)

8465

(+ 1870)


09.02.2004 5

GULBENES BIBLIOTĒKAS REALIZĒTIE PROJEKTI 2003.GADĀ 2003.gadā Gulbenes bibliotēka izstrādāja 8 projektus, no kuriem atbalstīti 7 projekti, proti,

N.p.k

Fonda nosaukums Projekta nosaukums

1. Kultūrkapitāla fonds Mērķprogramma: �Bibliotēku, muzeju, arhīvu sadarbības projektu digitālā vidē atbalsts�

Bibliotēka,muzejs, arhīvs � tilts no Gulbenes

vēstures uz šodienu 2. Kultūrkapitāla fonds

Mērķprogramma:� Mācību un profesionālo mācību projekti mākslas un kultūras nozarēs

Maģistra studiju programmas apguve Informācijā un bibliotēkzinībās (nobeigums)

3. Kultūrkapitāla fonds Mērķprogramma: �Lasīšanas veicināšana un bibliotēku pakalpojumu bērniem attīstīšana�

1.posms Bērnu Žūrija turpinājums

4. Kultūrkapitāla fonds Mērķprogramma: �Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām�

Jaunu grāmatu iegāde Gulbenes rajona bibliotēkām

Piešķirts: 1 pilnais komplekts un 9 daļējie kompl. 5. Kultūrkapitāla fonds

Starpnozare Zini, zini, vai Tu zini

6. Dānijas Karalistes vēstniecība Eiropas Savienība � izvēle jāizdara mum!

7. Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma Apmācības

Maģistra studiju programmas apguve Informācijā un bibliotēkzinībās

METODISKAIS DARBS GULBENES BIBLIOTĒKĀ

Gulbenes bibliotēka ir metodiskais un konsultatīvais centrs 18 Gulbenes rajona pagastu bibliotēkām, kā arī skolu bibliotēkām. Viens no metodiskā darba uzdevumiem ir rajona tautas bibliotēku profesionālā vadība, darba koordinācija un metodiskā palīdzība: Semināri un citi pasākumi

• Janvārī � Evija Ragozina par ikgadējām atskaitēm • Martā � par 2002.gadu mūsu rajona bibliotēkās; �Alberta XII� grāmatu galds • Aprīlī � tikšanās ar kultūras ministri I.Rībenu; izdevniecības �Eve� grāmatu galds

un iepazīšanās ar šīs izdevniecības darbu. • Maijā � Bibliotekāru svētki Kalnienā, Ates muzeja apmeklējums • Jūnijā � Grāmatu svētki • Septembrī � �Kontinenta� grāmatu galds; informācijas meklēšana par Eiropas

savienību gan tradicionāli, gan elektroniski; bibliotēku reģistrācijas iesniegumu aizpildīšana

• Novembrī � jaunākās literatūras apskats; �Valters un Rapa� un �Annele� � grāmatu galdi; dažādi jautājumi � ikgadējais bibliotēku apmeklējums, akreditāciju,


09.02.2004 6

bibliotekārā literatūra, seminārs par darbu ar bērniem Cēsīs; tikšanās ar Juri Ulmani un viņa iespaidi Antarktīdā

• Decembrī � Lejasciemā. Iepazīšanās ar bibliotēkas darbu; par atskaitēm, Lauku bibliotēku atbalsta fondu un grāmatu svētkiem

Oktobrī Gulbenes bibliotēkas direktore, metodiķis, komplektēšanas nodaļas vadītāja, kompleksā braucienā apmeklēja visas pagastu bibliotēkas, vērtēja darbu, atbildēja uz bibliotēku vadītāju jautājumiem, sniedza konsultācijas. • 18 bibliotēkās strādā 22 bibliotekārie darbinieki. 4 bibliotekāri strādā 0,5 slodzi.

Vidējā profesionālā bibliotekārā izglītība ir 15 darbiniekiem Vidējā profesionālā izglītība citās jomās ir 3 darbiniekiem Vispārējā vidējā izglītība 2 darbiniekiem. Augstākā izglītība citās jomās 3 darbiniekiem

• Bibliotekārā darba atalgojums � no Ls 35,- (par 0,5 slodzi) līdz Ls 180,- (par 1 slodzi).

• Tehniskais aprīkojums � - telefons ir tikai 12 bibliotēkās, - nav � Druvienas, Jaungulbenes, Mālu, Līgo, Litenes, Stradu un Tirzas

bibliotēkās, - datori � 20 gabali 9 bibliotēkās � Stari, Druviena (vecs), Galgauska (3 gb.),

Jaungulbene (4 gb.), Lejasciems (4 gb.), Litene, Ranka, Stāmeriena (3 gb.), Kalniena (2 gb.). Visām šīm bibliotēkām ir arī printeri,

- skeneri � Jaungulbenes, Stāmerienas (2 gb.) bibliotēkās, - Internets � Jaungulbene, Stāmeriena, Kalniena, - ALISE � 2 bibliotēkās (Lejasciems un Stāmeriena), - kopētāji � 6 bibliotēkās (Galgauska, Jaungulbene, Lejasciems, Lizums,

Stāmeriena, Kalniena). • Vēl joprojām 2004.gadā Gulbenes bibliotēkas KAN darbinieces ir uzņēmušas

šefību par Daukstu, Līgo un Tirzas bibliotēku SUG. • 3 bibliotēkām (Stari, Daukstes un Līgo) pie ēkām nav informācijas, ka šeit atrodas

bibliotēka. Vairāk jādomā par publicitāti. Krājuma komplektēšanas un organizācijas politika No 2003.gadā iznākušajiem metodiskajiem materiāliem mūsu bibliotēkā ir ienācis tikai �Bibliotēkas pasaules� Nr.25. Ieskatoties Z lasītavas profesionālās literatūras jaunieguvumu sarakstos nākas secināt, ka latviski 2003.gadā ir izdoti vēl bez šī tikai 2 izdevumi. No tiem mums vēl noderētu � Platforma : Latvijas Universitātes filoloģijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. � Rīga : Zinātne, 2003. Tātad var teikt, ka valstī profesionālā literatūra bibliotekāriem netiek izdota. Līdz ar to arī nevar runāt par komplektēšanas politiku šajā nozarē. Uzziņu un informācijas darbs Uzziņas par bibliotekārā darba jautājumiem tiek uzskaitītas kopā ar lasītavas uzziņām. Pēdējos gados daudz nāk studenti (gan pilna laika, gan nepilna laika studenti), kas ir izvēlējušies bibliotekāra profesiju. Nezinu, kādēļ, bet viņi nevēlas apmeklēt Z lasītavu. Jūtami trūkst profesionālās literatūras latviešu valodā. Taču tas jau nav


09.02.2004 7

atkarīgs no mums. Ļoti labi noder materiāli, ko ieguvu BDTC kursos (kaut arī tur latviski ir ļoti maz rakstu). Ir bijušas arī uzziņas, kas izpildītas pa e-pastu studentiem no citiem rajoniem. Metodiskie materiāli tiek analītiski aprakstīti analītikas datu bāzē. Par Z lasītavas jaunumu sarakstiem tiek informēti pagastu bibliotekāri semināros. Regulāri pagastu bibliotēku vadītāji tiek informēti arī par kursiem BDTC un citur, par iespējām piedalīties dažādu fondu projektu konkursos. Vairāk kā citus gadus 2003.gadā pagastu bibliotēku vadītāji interesējās par likumdošanu, kas reglamentē bibliotēku darbu. Konsultatīvais darbs Konsultācijas pagastu bibliotekāriem ir sniegtas dažādās darba jomās: atskaišu rakstīšana, projektu izstrāde, bibliotēku reģistrācijas iesniegumu aizpildīšana, bibliotēkas nolikumu izstrādāšana, jauno tehnoloģiju izmantošana, bibliogrāfisko aprakstu veidošana elektroniskajās datu bāzēs, pat par dažām sīkākām datoru un citu ierīču tehniskajām problēmām. Praktiskās nodarbības ir bijušas analītiskajā bibliogrāfiskajā aprakstā Lejasciema un Kalnienas bibliotēku darbiniecēm, informācijas meklēšana internetā Stāmerienas un Kalnienas bibliotēku darbiniecēm. Dzintra Upeniece ir konsultējusi Lejasciema un Stāmerienas bibliotēku vadītājas sistēmas ALISE izmantošanā. Daudz konsultācijas ir sniegtas Līgo bibliotēkas vadītājai. Bija ieplānotas arī praktiskās nodarbības, bet tās nenotika, jo pašai bibliotēkas vadītājai pietrūka laika uz tām ierasties.

Tālākizglītība

• Noklausījos 160 stundu profesionālās pilnveides kursus �Bibliotēku attīstības

virzieni informācijas sabiedrībā� BDTC. Daudz kas nebija tā, kā solīja kursu reklāma, bet katrā ziņā bija arī ieguvums. Apmierināja BDTC izvēlētie pasniedzēji un viņu mācību metodika. Ne visi pasniedzēji (droši vien, pārslodzes dēļ) patstāvīgajiem darbiem deva savu vērtējumu, solīja atsūtīt vēlāk, bet tas tā arī palika solījumu līmenī. Nesapratu, kādēļ programmā ir izvēles priekšmets �Pamatiemaņas darbā ar datoru�. Tas ir pilnīgi lieki, jo obligātos priekšmetus nemaz nav iespējams apgūt, ja šādu iemaņu nav, tām ir jābūt apgūtām jau iepriekš. Dokumentu apstrāde tika apgūta galvenokārt tradicionālā veidā. Mašinlasāmā kataloģizācija nebija paredzēta. Tai pasniedzēja pēc savas iniciatīvas veltīja pavisam nedaudz laika.

• Vēl es 2003.gadā noklausījos IIS �Alise� apmācību kursus �Pašvaldību dokumentu DB veidošana� un �CD: veidošana un izmantošana�.

• 2003.gadā bijām arī pieredzes apmaiņā Līvānu bibliotēkā. • Nu jau ļoti sen nav bijušas metodiķu sanāksmes vai semināri. Metodiskais

darbs visā valstī ir atstāts pašplūsmā. Pagastu bibliotekāri BDTC piedāvātos kursus izmanto nelabprāt, jo 1. nesaista tēmas, 2. nav padomāts par kursiem pagastu bibliotēku vadītājiem � iesācējiem, bez

profesionālās izglītības 3. vēl nav padomāts par tiem darbiniekiem, kuri profesionālo izglītību ir ieguvuši

pirms vairākiem gadu desmitiem. 4. kursi ir ļoti dārgi.


09.02.2004 8

5. 2003.gadā tikai Rankas un Gaujasrēveļu bibliotēku vadītājas BDTC noklausījās kursus �Aktualitāte � bērnu literatūra�. Stāmerienas bibliotēkas vadītāja apmeklēja IIS ALISE organizētās apmācības.

Bibliotēku publicitāte Sagatavota informācija par pagastu bibliotēkām Gulbenes bibliotēkas mājas lapai. Projektizstrāde

2003.gadā esmu piedalījusies divu projektu realizācijā � KKF Mērķprogrammas �Bibliotēku, muzeju, arhīvu sadarbība projektu digitālā vidē atbalsts� Bibliotēka, muzejs, arhīvs � tilts no Gulbenes vēstures uz šodienu, VVBIS pilotprojektā Resursu vitalizācija klientorientētas bibliotēkas veidošanā. Sadarbība ar pašvaldībām Mans novērojums ir tāds, ka mūsu bibliotēkai ir labāka sadarbība ar tām pašvaldībām, kurās pagasta bibliotēkas vadītājam pašam arī ir labs kontakts ar vadību. Ja pagasta priekšsēdētājs interesējas par savas bibliotēkas darbību, tad viņš arī painteresējas par to, ko tad Gulbenes bibliotēka labu dod vai arī var dot viņa bibliotēkai, padomā par savstarpējo sadarbību. Šajā jomā 2003.gadā nekas būtiski nav mainījies ne uz labo pusi, ne uz slikto pusi.

PĀRSKATS PAR KRĀJUMA KOMPLEKTĒŠANAS UN APSTRĀDES NODAĻAS DARBU 2002.GADĀ.

2003.gadā Gulbenes bibliotēkas krājumu komplektēšanas un apstrādes nodaļa reģistrējusi un apstrādājusi 3765 jaunieguvumus, no tiem 2805 grāmatas, 5 elektroniskos dokumentus, pārējie jaunieguvumi ir seriālizdevumi.

Jaunieguvumiem tika veidoti bibliogrāfiskie apraksti MARC formātā, veikta

to apstrāde un sadale bibliotēkas struktūrvienībām. Turpinājām uzturēt rajona bibliotēku elektronisko kopkatalogu. Pagastu bibliotēkām izdrukātas katalogu kartītes no IS Alise, izdrukāti 5,5 tūkstoši kartīšu pagastu bibliotēku katalogiem.

Joprojām problēmas sagādā kopkataloga veidošana, jo pagastu bibliotēkas iesniedz nepilnīgus bibliogrāfiskos aprakstus, dara to ļoti neregulāri un tikai pēc vairākkārtīgas atgādināšanas.

Bibliogrāfiskos aprakstus monogrāfijām saņēmām arī no LNB Bibliogrāfijas institūta, bet neregulāri un pusgadu nesaņēmām nemaz, jo institūtam bija kaut kādas problēmas. Novembrī beidzot saņēmām aprakstus 2003. gada otrajai pusei. Tas viss sarežģīja un apgrūtināja mūsu darbu, jo nācās jaunieguvumus aprakstīt pašiem. 2003.gadā turpinājās intensīvs darbs pie krājuma retrospektīvās konversijas. Gada laikā rekataloģizēti ap 7 tūkstoši eksemplāru. Pabeigta rekataloģizēt daiļliteratūra latviešu valodā, rekataloģizētas grāmatas sabiedriskajās zinātnēs, dabaszinātnēs, ģeogrāfijā un ārzemju daiļliteratūra krievu valodā. Uz 2004. gada 1. janvāri no visa Gulbenes bibliotēkas krājuma rekataloģizēti aptuveni 22 tūkstoši eksemplāru. Plānojam līdz gada beigām rekataloģizēt atlikušā krājuma (apmēram 12 tūkstoši) lielāko daļu. Reāli tie varētu būt 7-8 tūkstoši eksemplāru. Apmainoties ar citām Vidzemes reģiona bibliotēkām, saņemti bibliogrāfiskie apraksti visām krājuma nodaļām, un tas paātrināja retrospektīvo konversiju.


09.02.2004 9

Rekataloģizējot krājumu, vienlaicīgi notika arī intensīva krājuma attīrīšana no novecojušiem un nolietotiem iespieddarbiem. Lietotāju nepieprasītas grāmatas netiek rekataloģizētas un tiek norakstītas. 2003. gadā norakstīti 1360 eksemplāri.

2003. gadā tika uzsākta krājuma komplektēšanas koncepcijas izstrāde Gulbenes bibliotēkai. Izmantojot Krievijas izdevumā �Bibliotēka� publicēto materiālu par kārtējo komplektēšanu, arī mēs aprēķinājām sava krājuma atbilstību normatīviem. Protams, visai nosacīti. Augstāk minētajā rakstā, šie normatīvi tiek aprēķināti divos veidos. Viens ir Krievijā izmantotais veids, kurš balstās uz izsniegumu un otrs IFLAs metodika, kura balstīta uz apkalpojamās teritorijas iedzīvotāju skaitu. Pēc IFLAs metodes mums ir pietiekams jaunieguvumu skaits, bet pēc Krievijas nedaudz pietrūkst. Šie aprēķini tika izdarīti tikai intereses pēc, jo mūsu finansējums ir tāds, kāds tas ir, grāmatu cenas ir allaž augošas un apmeklējumi un izsniegums arī pieaug. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšejo gadu, ir iegādāts par 569 eksemplāriem vairāk un naudas izteiksmē par Ls 1873 vairāk. Arī pašvaldības līdzekļi grāmatu iegādei iztērēti par Ls 514 vairāk.

Arī 2003.gadā piedalījāmies KKF mērķprogrammas �Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām� projekta izstrādē visām rajona bibliotēkām. Tā rezultātā saņēmām 1 pilno, 2 daļējos un 5 mazos grāmatu komplektus. Tas bija ievērojams papildinājums visām bibliotēkām, jo kopā saņēmām 1123 eksemplārus par Ls 4130. Gulbenes bibliotēka saņēma 410 eksemplārus par Ls 1480. Vērtīgs ieguvums bija arī Birutas Eglītes organizētā akcija �Atbalsts lauku bibliotēkām�, kuras ietvaros saņēmām 209 eksemplārus par Ls 613. Tāpat saņēmām arī nelielu daudzumu trimdas tautiešu dāvināto grāmatu, bija atsevišķu politisko partiju un bibliotēkas lasītāju dāvinājumi.

Krājumu komplektējot, balstāmies uz abonementa un lasītavu apmeklētaju vēlmēm un pieprasījumiem. Protams, joprojām pietrūkst literatūras pedagoģijā, ekonomikā, tiesību zinātnēs un arī grāmatu eksaktajās zinātnēs. Iespēju robežās cenšamies iegādāties visas jaunākās nozaru grāmatas latviešu valodā. Bet dažādu resoru, atsevišķu mācību iestāžu izdotie izdevumi vienkārši mums nav pieejami. Sakarā ar to, ka visi spēki 2003. gadā tika veltīti galvenokārt retrospektīvajai konversijai, mazāka uzmanība ir pievērsta dažiem citiem mūsu darba virzieniem. Daudz neprecizitāšu vēl ir mūsu elektroniskajam kopkatalogam, jo tas ir piesārņots ar aprakstiem bez eksemplāriem, arī apraksti visi nav pilnīgi. Jāturpina strādāt arī pie priekšmetošanas, lai katalogs būtu vienkāršāk izmantojams lietotājiem. 2003. gadā apmeklēti IIS Alise apmācību kursi: �Sistēmas administrēšana� (padziļinātais) un �WebPac: izmantošanas iespējas� un �CD: veidošana un izmantošana� (1 cilvēks no nodaļas). GULBENES BIBLIOTĒKAS INFORMĀCIJAS CENTRĀ PAVEIKTAIS 2003. GADA DARBA GALVENIE RĀDĪTĀJI (STATISTIKA)

Patstāvīgie

lietotāji Izsniegums Apmeklējumi

Uzziņas

2003

132

22509

12440

1021


09.02.2004 10

2002 95 22490 12591 1054

2003. salīdzinot ar 2002. gadu

+37 -19 +151 -33

Attīstības koeficients*

0,72 0,10 1,01 1,03

*2002.g.rādītājus dala ar 2003.gada rādītājiem

Iedzīvotāju bibliotekārā apkalpošana

Vidēji dienā informācijas centru 2003.gadā apmeklēja 52 cilvēki. Tie ir dažādu uzziņu meklētāji, skolēni, studenti, pedagogi, pašvaldību darbinieki, uzņēmumu, firmu darbinieki, jaunākās periodikas lasītāji, pagastu un skolu bibliotēku darbinieki, datorlietotāji, Internet lietotāji, nevalstisko organizāciju pārstāvji u.c. Vienam cilvēka apmeklējumam vidēji tika veltītas 9 minūtes. (darba laiku dalot ar apmeklējumiem) Tomēr jāņem vērā, ka reizēm ļoti sarežģītu uzziņu nākas meklēt pat 40 minūtes un vairāk. Kas jauns šinī gadā ? Šogad sākām piedāvāt 2 jaunus pakalpojumus :

1. Ziņu aģentūras LETA datu bāzes 2. Letonika resursus.

Pirmais sevi attaisnojis pilnībā, Letoniku apmeklētāji izmanto salīdzinoši maz. Iemesli :

1) jauns produkts, kas prasa laiku, lai pie tā pierastu, 2) tie, kas izmanto, apgalvo, ka materiāls ir vispārīgs, gandrīz vienmēr

vajadzīga arī plašāka informācija. Tomēr Letonikā tiek izmantotas vārdnīcas un Internet katalogs. Laba iespēja, ko arī izmanto Letonikā, ir enciklopēdija �Latvijas vēsture� . Kas šajā gadā bija pieejams IC lietotājiem ?

• Uzziņu fonds - vispārīgie uzziņu izdevumi • Juridiskā informācija (pieejams NAIS - normatīvo aktu informatīvā sistēma,

"Latvijas vēstnesis" u.c.) • Nacionālās ziņu aģentūras LETA datu bāzes. • Rajona pašvaldību periodiskie izdevumi, Gulbenes pilsētas domes pieņemtie

lēmumi, sēžu protokoli, pieredzes apmaiņas braucienu materiāli • Jaunākie periodiskie izdevumi (avīzes, žurnāli) - 87 nosaukumi • Pieeja elektroniskajām datu bāzēm: elektroniskais rajona bibliotēku kopkatalogs,

periodisko izdevumu rakstu datu bāze no 1997.gada. • Informācija par izglītības iespējām, tālmācību, kursiem • Profesionālās orientācijas testi, profesiju reģistrs un datu bāze par Latvijas mācību

iestādēm • Statistikas krājumi • Tūrisma informācija (kartes, tūrisma maršruti, ceļveži) • Ziemeļvalstu informācijas centra materiāli • Informācija par Eiropas Savienību. Materiāli pieejami arī līdzņemšanai. • Nevalstisko organizāciju centra informācija


09.02.2004 11

• Datu bāzes, enciklopēdijas CD - ROM (kompaktdisku) formā • Internet izmantošana (informācijas meklēšana, E - pasts) • LURSOFT datu bāzes (uzņēmumu reģistrs u.c.) • Datora izmantošana (darbs ar tekstu, attēlu, printēšana, skenēšana, ieraksts disketē

un CD) • Materiālu kopēšana Nodaļas krājuma komplektēšanas un organizācijas politika

Nodaļas krājuma komplektēšana tiek veikta sadarbībā ar bibliotēkas komplektēšanas un apstrādes nodaļu. Fonda kompektēšanā noteicošais motīvs ir apmeklētāju pieprasījumi. Visvairāk uzziņu un nozaru literatūrā dominē psiholoģija, jurispudence, uzņēmējdarbība, socioloģija, tūrisms. 2003.gadā IC saņēmis 100 jaunas grāmatas. Aprēķinot cik grāmatu būtu vajadzīgs iepirkt � 3,8 % x 22509 (izsniegums) � iegūstam 85 � tik grāmatas būtu jāiepērk IC gadā. Redzam, ka šis normatīvs ir izpildīts. Pavisam IC fondā ir 1224 grāmatas. (fonds pilnībā rekataloģizēts) Fonda apgrozījuma intensitāti gan ir grūti aprēķināt (ja ņem vērā tikai grāmatas, tas sastāda 0.05), jo fondu sastāda arī dažādi sīkizdevumi, preses klipi, ES materiāli, jaunākie žurnāli, 2 pēdējo gadu avīzes (Vēstnesis, Ziņotājs � arī vecāki izdevumi), turklāt ikdienā tiek izmantots arī palīgfonds � pēdējo 10 gadu veci periodiskie izdevumi. Informācija par jaunumiem tiek gūta no interneta, periodikas, grāmatu tirdzniecības vietām. Jaunākā informācija tiek saņemta arī pa e-pastu (piemēram, regulāri tiek saņemts info par SIA Biznesa augstskolas Turība izdevniecības grāmatām u.c.) , kas tiek tālāk nosūtīta komplektēšanas vadītājai. IC regulāri pasūta jaunākos statistikas izdevumus no Centrālās Statistiskas pārvaldes. Par Dānijas Karalistes vēstniecības līdzekļiem 14 grāmatas par Eiropas Savienību iegādātas projekta �Eiropas Savienība � izvēle jāizdara mums� ietvaros.

Uzziņu un informācijas darbs

2003.gadā izpildītas 1021, t.sk. � 973 elektroniskās uzziņas.

NAIS LURSOFT EBSCO LETA PĀRĒJĀS 2003 204 356 9 206 198 2002 247 403 5 - 404

• Datu ievadīšana elektroniskajā datu bāzē �Analītika� � bibliogrāfiski tika

izrakstīti tie periodiskie izdevumi, kas nav iekļauti Bibliogrāfijas institūta aprakstos : �Teātra Vēstnesis�, �Kino raksti�, �Dabas un vēstures kalendārs�

• Izveidots Internet ceļvedis par Eiropas Savienību. Tas pieejams bibliotēkas mājas lapā un IC.

• Darbs pie jaunās Gulbenes bibliotēkas mājas lapas izveidošanas. Tika atjaunota informācija par IC, tā pakalpojumiem, izveidota sadaļa �Speciālie pakalpojumi�, izveidoti linki uz visiem periodiskajiem izdevumiem, ko abonē bibliotēka, izveidota sadaļa �Lokālās datu bāzes, autorizētās datu bāzes�, arī linki, izveidota Ābece internet lietošanā.


09.02.2004 12

Izveidota informācija par ESIP. Regulāri mājas lapā tiek ievietota jaunākā informācija par pasākumiem u.c. aktuāla informācija.

• Regulāri (2 x nedēļā) veicam datu bāzes NAIS atjaunināšanu. Kopijas tiek uzglabātas bibliotēkas serverī

• Turpināts darbs pie Internet adrešu kataloga (Internet Explorer programmā), kas paātrina un uzlabo meklēšanu Internetā

• Papildināts tematisko mapju fonds - klipi • Pašvaldības dokumentu datu bāzes veidošana. Tika ievadīti 187 ieraksti.

Iesākts darbs pie pilno tekstu saišu veidošanas. Tika izveidoti bibliogrāfiskie ieraksti visiem 2003.gada protokoliem �110 saites. Tas aplūkojams Gulbenes bibliotēkas mājas lapā ALISE katalogā.

• Atjaunots un pilnveidots ESIP (Eiropas Savienības informatīvā punkta) informācijas plaukts. Materiāli izvietoti pēc Eiropas informatīvās klasifikācijas sistēmas, kas atšķiras no UDK. Izveidotas jaunas informatīvās mapes ar ES materiāliem

• Tika izmēģināti jauni elektroniskie resursi un datu bāzes internetā, piemēram, Open Access, Gale&KG Saur, u.c.

Konsultatīvais darbs

Informācijas centrs sniedz konsultācijas par bibliotēkas pakalpojumiem, krājumiem, iespējām ātrā un klientam pieņemamā veidā atrisināt konkrēto pieprasījumu. Bibliotēkas klients ienākot informācijas centrā, saņem atbildi tieši kur un kādā veidā viņš var (vai nevar) saņemt vajadzīgo informāciju vai pakalpojumu.

Sadarbība ar skolām. Skolēnu grupām pēc pieprasījuma regulāri tiek organizēta iepazīstināšana ar IC darbību, pakalpojumiem, pieejamo informāciju. Informācijas dienas tika organizētas Gulbenes 1. vdsk., Gulbenes 2.vdsk., Gulbenes ģimnāzijai, Gulbenes pamatskolai, Lizuma, Gulbīšu, Kalnienas, Adulienas, Gulbenes Bērzu pamatskolām. (aptuveni 350 skolēniem) Visaktīvāk šī sadarbība norit skolu mācību gada sākumā - septembrī, oktobrī, novembrī, arī janvārī.

Visu gadu tika sniegta metodiska un praktiska palīdzība rajona pagastu un skolu bibliotēkām. Tika organizēti kursi pagastu bibliotekāriem, skolu bibliotekāriem. (skat. pasākumi)

Darbinieku tālākizglītība, kvalifikācijas paaugstināšana

• Galvenā bibliogrāfe un informācijas centra vadītāja apguva IT �ALISE� kursus pašvaldību dokumentu datu bāzes veidošanā

• Galvenā bibliogŗāfe apguva EBSCO datu bāžu apguves kursus Rīgā. • Informācijas centra vadītāja piedalījās Eiropas Integrācijas biroja un

Eiropas Savienības informācijas centra organizētajos semināros Rīgā (3 semināri)

• IC vadītāja apguva Profesionālās pilnveides izglītības programmu �Bibliotēku attīstības virzieni informācijas sabiedrībā�, ko organizēja Latvijas Universitāte sadarbībā ar Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centru. Kopumā mācības notika 160 stundu ietvaros.

Priekšlikums: Varētu vēlēties padziļinātus kursus ALEPH sistēmas lietošanā.


09.02.2004 13

Publicitāte

Regulāri par IC jaunumiem un organizētajiem pasākumiem iedzīvotāji tiek informēti vietējos laikrakstos �Dzirkstele�, �Gulbenes pilsētas domes Vēstnesis�, �Gulbenes televīzijā.

Regulāri tiek pavairoti un interesentiem piedāvāti reklāmas bukleti par IC. Jaunākā informācija bibliotēkas mājas lapā.

Projektu izstrāde, pasākumi

2003.gadā tika realizēti sekojoši projekti :

1. Dānijas Karalistes vēstniecības atbalstītais projekts �Eiropas Savienība � izvēle jāizdara mums�

2. Ziemeļu Ministru padomes atbalstītais projekts �Ziemeļu bibliotēku nedēļa Gulbenē�

3. Bibliotēku informācijas tīklu konsorcija atbalstītais projekts �Maģistra studiju programmas apguve informācijā un bibliotēkzinībās� (realizācija notiks 2004., 2005.g.)

Projekts �Eiropas Savienība � izvēle jāizdara mums� (oktobra beigas, septembra mēnesis) Projekta mērķi bija aktivizēt sabiedrības interesi par Eiropas Savienību, radot katra indivīda personīgo viedokli par to, veicināt to zināšanu pieaugumu, kas nepieciešamas, iesaistoties integrācijas procesa jautājumu risināšanā, piedalīties pilsoniskās sabiedrības sagatavošanā Gulbenes pilsētā un rajonā tautas nobalsošanai par valsts iestāšanos Eiropas Savienībā. Projekta ietvaros notika sekojoši pasākumi :

1. Izstādes :"Aktuāli par Eiropas Savienību" � aktualitātes, norises Latvijā un Eiropā saistībā ar Eiropas Savienību, informācija tika atjaunota katru otro dienu.

"Kas jāzina par referendumu ?" -informācija par tautas nobalsošanu Latvijas dalībai ES, citu ES kandidātvalstu referendumu rezultāti u.c. aktuāla informācija.

2. Bezmaksas semināri par Eiropas Savienību : o Seminārs rajona un pilsētas uzņēmējiem "ES struktūrfondi un to

izmantošanas iespējas". Piedalījās pārstāvis no Ekonomikas ministrijas Investīciju un finansu departamenta.

o Seminārs rajona un pilsētas pašvaldību darbiniekiem "ES finansējums pašvaldību attīstībai. Eiropas sociālā fonda ideja un būtība" Piedalās Ilze Stobova, Labklājības ministrija, parlamentārā sekretāre un Elita Milča, Labklājības ministrijas finansu departamenta direktore.

o Seminārs rajona pagastu bibliotekāriem �Aktuāli par ES. Kur meklēt informāciju par Eiropas Savienību?�

o Seminārs rajona un pilsētas skolu bibliotekāriem �Aktuāli par ES. Kur meklēt informāciju par Eiropas Savienību?�

o Seminārs skolēniem �Aktuāli par ES. Kur meklēt informāciju par Eiropas Savienību?�

Projekts �Ziemeļu bibliotēku nedēļa Gulbenē�. (10. � 16.novembris) Projekta mērķi bija rosināt interesi par Ziemeļvalstīm, pievērst uzmanību interesantajam un savdabīgajam šajās valstīs, popularizēt Ziemeļu Ministru padomes informācijas biroja


09.02.2004 14

un Latvijas Ziemeļvalstu institūciju darbību savā novadā, veicināt ziemeļu kultūras un literatūras tradīciju apzināšanu Gulbenes pusē. Projekta ietvaros notika sekojoši pasākumi :

• �Krēslas stunda�- Norvēģu rakstnieka Aleksandra Kilanda romāna �Garman & Worse� lasījums 10.novembrī Gulbenes bērnu bibliotēkā. Uz to bija ieradušies bērni un viņu vecāki. Dega sveces, skanēja ziemeļvalstu mūzika, un ikviens ieklausījās skumjajā stāstā par Angangūjuku.

• Radošo darbu konkurss �Jūra un Ziemeļvalstis� Konkursā varēja piedalīties ikviena ģimene ar bērniem no Gulbenes pilsētas un rajona. Darbi ( iespējamās formas un materiāli bija papīrs, krāsas, koks, tekstīlijas, dabas materiāli, pašu sacerētas pasakas, stāsti, dzejoļi, dziesmas vai zīmējumi) tika novērtēti un apbalvoti. Pavisam konkursā piedalījās 44 dalībnieki ar 55 darbiem. Līdz 1.decembrim notika šo radošo darbu izstāde. Tajā varēja skatīt interesantus zīmējumus par jūras tēmu, izlasīt pašsacerētos dzejoļus, pasakas, vēstules grāmatu varonim Muminam, īpaši izgreznotas pudeles, gleznas no dabas materiāliem. Visi darbiņi tika atzinīgi novērtēti un balvas � grāmatas (enciklopēdijas, Ziemeļvalstu daiļliteratūra) saņēma visi, kas piedalījās konkursā.

• Fotoizstāde �Miniatūras par jūru�. Gulbenes bibliotēkā bija skatāma no 10. novembra līdz 1.decembrim. Tajā tika izstādīti fotogrāfa Laimoņa Aumeistera foto darbi par jūras tematiku (Gotlandi Zviedrijā u.c.). Izstāde bija noformēta ar jūras veltēm � gliemežiem, akmeņiem, jūras zvaigznēm, varēja vērot kā izskatās jūras dzīļu bagātības. Bija lasāmas arī dažas Maksimilāna Kvites miniatūras par jūru.

• Noslēguma pasākums 15.novembrī. Tajā notika konkursa radošo darbu apbalvošana. Pasākuma viesis bija Māris Gailis, jahtas MILDA" kapteinis. Viņš stāstīja par saviem piedzīvojumiem, divus gadus apceļojot pasauli ar jahtu "MILDA". Klātesošajiem bija iespēja skatīties eksotiskas fotogrāfijas uz lielā ekrāna un neklātienē apceļot pasauli. Gaiļa kungs atbildēja uz daudziem klausītāju jautājumiem

Decembrī bibliotēkas apmeklētāji varēja apskatīt fotogrāfiju izstādi �Ekspedīcija uz Taizemi, Kambodžu un Vjetnamu". Darbu autore - Ilona Gurtlava - Latvijas Alpīnistu un kalnu asociācijas valdes locekle, instruktore.

Sadarbības tīkls, partneri

Sadarbība ar Eiropas Integrācijas biroju un Eiropas Savienības informācijas centru Informācijas centrā darbojas ESIP � Eiropas Savienības informācijas punkts. Tas darbojas sadarbībā ar Eiropas Integrācijas biroju un Eiropas Savienības informācijas centru Rīgā. Ikviens interesents, atnākot uz bibliotēkas informācijas centru, var saņemt informāciju par Eiropas Savienību. Gada ietvaros tika organizēti arī vairāki pasākumi (skat. projektizstrāde, pasākumi)

• Jūlijā ESIP koordinatore piedalījās Eiropas Savienības informācijas punktu koordinatoru mācību komandējumā uz Slovākiju, Luksemburgu un Franciju. Pieredzes braucienā bija iespēja iepazīties ar Eiropas Savienības institūcijām, ES informācijas centriem, to darbību.


09.02.2004 15

• Jūlija beigās Gulbenes pilsētas svētkos � Eiro nams � informatīvs, atraktīvs pasākums sadarbībā ar ES inf.centru

• Novembrī bibliotēkā notika 2 TEAM EUROPE lektoru lekcijas- diskusijas par ES jautājumiem : vidusskolēniem un pensionāriem

Sadarbība ar Ziemeļu Ministru padomes informācijas biroju.

• Visu janvāri bibliotēkā bija aplūkojama Ivara Sīļa fotogrāfiju izstāde �Mana baltā pasaule � 30 gadi ar kameru Grenlandē�

• 24.oktobrī notika pasākums - tikšanās ar Ivaru Sīli � Grenlandē dzīvojošu latviešu fotogrāfu, rakstnieku, ģeogrāfu.

• Visu gadu tika izplatīta ZMP biroja informācija par Ziemeļu Ministru padomi un Ziemeļvalstīm, stipendiju un atbalsta programmām, kultūras pasākumiem.

Sadarbība ar pašvaldībām

Ciešākā � ar Gulbenes pilsētas domi, rajona padomi, regulāri sniedzot informācijas pakalpojumus, kā arī saņemot informāciju no Gulbenes pilsētas domes � domes lēmumi un sēžu protokoli. SABIEDRISKAIS INTERNET PIEEJAS PUNKTS - INTERNET LASĪTAVA

2003. GADA DARBA GALVENIE RĀDĪTĀJI (STATISTIKA)

Patstāvīgie

lietotāji Apmeklējumi Uzziņas

2003 73 2059 132

2002 95 2185 -

2003. salīdzinot ar 2002. gadu

-22 -126 -

Attīstības koeficients*

1.30 1.06 -

*2002.g.rādītājus dala ar 2003.gada rādītājiem SIPP GALVENIE DARBĪBAS VEIDI 2003.GADĀ : § Internet pakalpojumi § Informācijās meklēšana internetā, saglabāšana, izdrukas

JAUNUMI 2003.GADĀ SIPP informācijas plaukts papildināts ar jauniem informatīviem materiāliem � Internet resursu ceļvežiem u.c. materiāliem.


09.02.2004 16

PROBLĒMAS : § Pārāk mazs darba staciju skaits � 2 § Šauras telpas § Nepieciešama darba stacija SIPP konsultantam, lai varētu izpildīt uzziņas.

Esošā ir nolietojusies un nav piemērota internetam.

GULBENES BIBLIOTĒKAS NOVADPĒTNIECĪBAS DARBS Nodaļas vispārīgais raksturojums Aizvadītajā gadā lasītavā galvenais uzdevums bija nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvākus pakalpojumus ikvienam apmeklētājam. Šajā virzienā arī tika strādāts pie novadpētniecības datu bāzes veidošanas, krājumu papildināšanas un bibliotekārās apkalpošanas pilnveidošanas. Uzlaboti darba apstākļi, jo iegādāts viens jauns dators un ērts datorgalds darbam pie diviem datoriem. Tā kā telpā atrodas gan lasītavas, gan novadpētniecības un metodisko materiālu krājumi, lasītava visai pieblīvēta.

Iedzīvotāju bibliotekārā apkalpošana Bibliotekārās apkalpošanas darbs virzīts uz to, lai ikviens apmeklētājs justos gaidīts un būtu apmierināts, saņemtu sev vēlamos pakalpojumus, interesējošo literatūru, atbildes uz pieprasījumiem. Dažkārt, ja lasītavā nav visas nepieciešamās literatūras par konkrēto tēmu, tiek dotas norādes, kur šādu literatūru meklēt. Gadās, ja lasītājs veic nopietnu radošu darbu, konspektē no lasītavā esošajiem materiāliem, bet vajadzīgi vēl arī papildmateriāli, tie tiek uz vietas pienesti arī no citām nodaļām, lai ērtāk būtu apmeklētājam. Dienā vidēji ierodas ap 25 apmeklētāji, apmēram pusei no tiem uz mājām tiek izsniegti preses izdevumi. Tādu lasītāju ir 330. Pārējie apmeklētāji lasa uz vietas, tie galvenokārt ir mācību iestāžu audzēkņi, studenti, skolotāji, mājsaimnieces, iestāžu darbinieki, bezdarbnieki un pensionāri. Tiek palīdzēts ar literatūru arī invalīdam, kuram literatūru piegādā mājās, no lasītavas izsniegtas 19 grāmatas un ap 70 žurnālu, kā arī novadpētniecības materiāli par rajona vēsturi. Pavisam 6810 apmeklējumi, tas ir par 573 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Ap 60% apmeklētāju lasītavas pakalpojumus izmanto mācībām un zināšanu celšanai, pārējie 40% savām interesēm un brīvā laika izmantošanai. Par lasītavas pakalpojumiem interesējas arī bērni, galvenokārt lasot uz vietas žurnālus. Bērnu apmeklējums ir 1660, un izsniegums 2951. Tiek apkalpoti ne tikai pilsētas, bet arī pagastu un citu rajonu iedzīvotāji. Izsniegums ir 20815, par 378 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lasītāji pacietīgi gaida rindā jaunākos žurnālus. Krājuma komplektēšanas un organizācijas politika Lasītavas, kā arī novadpētniecības krājumu papildināšana zināmā mērā atkarīga no bibliotēkai piešķirtajām finansu iespējām. Periodiskie izdevumi uzkrājas, katru mēnesi papildinoties no Informācijas centra ienākušajiem izdevumiem, tas ir, iepriekšējā mēneša žurnāliem. Grāmatu iegādi nodrošina Komplektēšanas un apstrādes nodaļa. Notiek savstarpējas konsultācijas par lasītavai vajadzīgo grāmatu


09.02.2004 17

iegādi. Aizvadītajā gadā saņemtas 87 jaunas grāmatas par vēstures, kultūras, mākslas un literatūrzinātnes tēmām, tajā skaitā arī izdevumi, kuros materiāli par mūsu novadu un novadniekiem. Lasītājiem radās iespēja iepazīt jaunākās grāmatas: Par Lejasciemu �Lejasciems upju un laiku lokos�, par Ranku grāmatā �Rameka�, par no Galgauskas Medņu dzimtas nākušo diriģentu Haraldu Medni - �Vīru koris Tēvzeme�, par novadniekiem - �Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca�, tirzmalieša Marisa Vētras grāmatu �Rīga toreiz� (krievu valodā) u.c. Ir lasītāji, kuri dāvinājuši lasītavai iepriekšējo gadu žurnālu numurus, kas noder lasītāju apkalpošanā. Pensionāre, bijusī skolotāja Z.Kubuliņa dāvājusi novadpētniecības materiālus, lasītāji M.Liepiņa, A.Kaprāns, V.Jurciņš no savas bibliotēkas devuši literatūru nokopēšanai arī lasītavas fondam. Uzziņu un informācijas darbs

Nozīmīgu vietu lasītavā ieņem uzziņu darbs. Pavisam sniegtas 4714 uzziņas, tajā skaitā 2010 par novadpētniecības tēmām. Pieprasījumu tematika kā vienmēr, daudzveidīga. Visvairāk pieprasījumu par literātiem, viņu biogrāfijām un daiļradi, kā arī atsevišķu literāro darbu analīze, dzeja dzīves jubilejām un nozīmīgiem notikumiem; dažādiem laika posmiem Latvijas un pasaules vēsturē; par ekonomikas vēsturi, mākslas vēsturi un virzieniem, māksliniekiem; mūziķiem, mūzikas instrumentiem un žanriem; sportistiem un sporta veidiem; par medicīnas, psiholoģijas, pedagoģijas, filozofijas tēmām, represētajiem iedzīvotājiem. Tiek darīts viss iespējamais, lai nebūtu atteikumu, kas arī gandrīz izdodas, jo tiek meklēta visa iespējamā informācija. Daudz palīdz elektroniskās datu bāzes, kurās meklēta informācija 440 reizes. Atteikumi ir gadījumos, ja pieprasa kāda konkrēta autora darbu, tie ir bieži vien Zinātnisko vai Augstāko mācību iestāžu izdevumi, pārsvarā par ekonomikas, juridiskajām, pedagoģijas, psiholoģijas tēmām. Vēl jau noder arī esošie katalogi un kartotēkas, kuros ir informācija un informācijas avoti par agrākajiem gadiem. No Topogrāfiskās kartotēkas izmantotas tās uzziņas un fakti par mūsu rajona apdzīvotām vietām, celtnēm, dažādiem dabas objektiem, ūdeņiem, notikumiem, cilvēkiem, organizācijām, kas citur publikācijās ne vienmēr atrodami, jo savulaik izrakstīti no dažādiem iespējamiem avotiem, ir īsi un konkrēti. Tāpat arī bieži nācies izmantot Personu kartotēku, kurā uzskaitīti cilvēki, kas mūsu rajonā dzimuši, dzīvojuši, strādājuši vai kā citādi saistīti ar mūsu rajonu, dotas norādes literatūras avotiem. Tas bieži vien ir pamats arī noskaidrošanai, vai persona ir vai nav novadnieks. Arī bijušo Iestāžu un uzņēmumu kartotēkā atrodami īsi fakti par kādu konkrētu uzņēmumu. Novadpētniecības kartotēkā apkopotie tematiskie izraksti ir pamats tālākai darbībai, sniedz ziņas, norādes, literatūras avotus par bijušajiem rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu sfēras un celtniecības uzņēmumiem, kolektīvajām un padomju saimniecībām, kultūras un izglītības iestādēm, novadniekiem. Visas šīs kartotēkas ir palīgs kādas konkrētas tēmas materiālu atlasei un papildināšanai arī elektroniskajiem ierakstiem. Studenti bieži savos kursa darbos gatavo materiālus par mūsu rajonu. Analītiskajā periodisko izdevumu kartotēkā atrastas uzziņas un norādes tajās publikācijās, kuru nav elektroniskā veidā. Ir vērtīgi raksti arī 20.gs. 70 � to un 80 - to periodikā par kultūras, mākslas un literatūras jautājumiem. Sagatavoti arī literatūras saraksti un tematiskas mapes par dažādām biežāk pieprasītajām tēmām, lai ieekonomētu laiku apkalpošanai: Dzeja Latvijai, Mātes diena, Dabas takas, Māksla, Dziesmu svētki, Mūzika, Edvards Grīgs, u.c.


09.02.2004 18

Kā ik gadu, turpinās tradīcija, ka lasītavā ierodas skolēnu ekskursijas ar klases audzinātāju vai skolotāju, tā sauktās bibliotekārās stundas. Tajās viņi tiek informēti un iepazīstināti ar lasītavas krājumiem, piedāvājumiem un iespējām, prasmi orientēties humanitārajā, periodikas un novadpētniecības klāstā. Pavisam gada laikā ieradušies 267 skolēni no Gulbenes ģimnāzijas , Gulbenes 2.vidusskolas, Stāķu pamatskolas. Starpbibliotēku abonements No lasītavas SBA ceļā grāmatu pieprasījumu nav bijis, izraksti veikti no citiem pieprasītājiem atsūtītajām grāmatām. Novadpētniecības darbs

Par novadpētniecības jautājumiem sniegtas gan nelielas uzziņas, gan plašs materiālu klāsts par visdažādākajām tēmām. Tās nepieciešamas visvairāk skolēniem un studentiem. Gada laikā sniegtas 2010 uzziņas. Nav gandrīz nevienas tādas dienas, kurā nebūtu jāsniedz kāda uzziņa vai konkrēts pieprasījums par novadu. Liels palīgs darbā ir elektroniskā novadpētniecības datu bāze, kurā uz 2004.gada 1.janvāri ir ap 15500 ierakstu.

Inga Caunīte veikusi tajā jaunumu ierakstus no laikraksta �Dzirkstele�, veidojot arī pieejas saites avotam uz laikraksta �Dzirkstele� mājas lapu. Ievadīti, piemēram, raksti par Gulbenes un pagastu bibliotēkām, Pogu akciju, bānīša jubileju, par rajona pilīm un muižām, Gulbenes ģimnāzijas sporta centra būvniecību, uzņēmumiem �Rankas piens�, �Konto�, �Santa�, �Lācītes�, vācu šūšanas uzņēmumu �Nienhaus & Lotz Lettland�, par ievērojamiem cilvēkiem � novadniekiem fotogrāfu O. Priedīti, aktieriem un režisoriem H. Gerhardu un R. Ligeru, vietējo rajona autoru I.Krūmiņas, I. Strautiņa, A.Dūna dzeju, u.c. raksti.

Veikti izraksti arī no Gulbenes pilsētas domes vēstneša, pagastu avīzēm � �Lizuma vēstis�, �Stradi�, �Litenes vēstis�, �Tirzaskrasts�. Aprakstīti elektroniskie resursi no Gulbenes bibliotēkas mājas lapas.

Tā kā par mūsu novadpētniecību ir informācija internetā, nācās palīdzēt ar materiāliem arī interesentiem no tālienes. Sagatavots un nosūtīts materiālu klāsts par baroniem Volfiem un Stāmerienas pili uz Zviedriju, tur dzīvojošam latviešu izcelsmes rakstniekam Jurim Kronbergam. Sagatavoti arī materiāli par novadnieku arhitektu Jāni Jaunzemu, par kuru interesējās �Latvijas vēstures institūta žurnāla� redakcija, gatavojot viņa atcerei rakstu žurnālā. Redakcijas darbiniece Lilita Vanaga bija ļoti pateicīga par lasītavas sūtījumu, par atsaucību.

Atlasīti un gatavoti teksti ievadīšanai datorā bibliotēkas jaunajai mājas lapai, kā arī kompaktdiska veidošanai par Gulbeni. No plašā materiālu klāsta atlasīts pats būtiskākais un nozīmīgākais, lai veidotos optimālākais variants.

Tiek papildinātas novadpētniecības materiālu tematiskās mapes ar klāt nākušajiem materiāliem. Izliktas 17 novadpētniecības tēmām veltītas literatūras izstādes. Vairākiem novadniekiem bija veltītas izstādes, sakarā ar nozīmīgām dzīves jubilejām: Gleznotājam Oto Bērtiņam �185, Diriģentam Imantam Cepītim � 70, Skolotājam Kārlim Martinsonam -120, Keramiķei Ilgai Vanagai -75, Komponistam Helmeram Pavasarim �100, Gleznotājam Paulam Duškinam -75, Rakstniekam Apsīšu Jēkabam -145, u.c. Sagatavots saraksts �Novadnieku jubilejas 2003.gadā�. Papildināta novadpētniecības fotokolekcija �Mūsu vēsture fotoattēlos�. Piedalījos 9.Novadpētniecības konferencē Tērvetē �Bibliotēkas, arhīvi, muzeji�, kurā arī mūsu direktore Antra Sprudzāne iepazīstināja ar paveikto šajā jomā Gulbenē.


09.02.2004 19


Pagastu bibliotēkām sniegta metodiska palīdzība un konsultācijas novadpētniecības darba jautājumos gan lasītavā uz vietas, gan arī izbraucot uz pagastiem. Dalāmies ar jauniegūtajiem materiāliem. Novadpētniecības materiālus visvairāk izmantojušas Jaungulbenes, Stāmerienas, Stāķu, Beļavas, Lizuma bibliotēkas. Saņemti vērtīgi materiāli no Staru, Jaungulbenes, Lizuma, Stāmerienas bibliotēkām. Konsultatīva palīdzība sniegta Lizuma vidusskolas un Ozolkalna pamatskolas bibliotēkām. Lizuma vidusskolas bibliotēkā notiek aktīvs darbs ar skolēniem literatūras propagandā un bieži vien palīdzu literatūras sarakstu sastādīšanā, izstāžu organizēšanā, novadnieku popularizēšanā. Darbinieku tālākizglītība, kvalifikācijas paaugstināšana

Darbiniece Inga Caunīte pabeigusi Kultūras koledžu, iegūstot bibliotekāra profesiju. Viņa arī noklausījusies IIS ALISE apmācību kursu �Pašvaldību dokumentu DB veidošana� un apguva programmas �LIIS pārvaldes programmatūras ieviešana, lietošana un uzturēšana� moduli � �LIIS apakšsistēma bibliotēka�.

Piedalījos 9. Novadpētniecības konferencē �Bibliotēkas, arhīvi, muzeji� Dobeles rajonā Tērvetē. Trijās dienās tika apspriestas bibliotēku turpmākās perspektīvas būtiskā novadpētniecības darba sfērā � savstarpējā sadarbībā starp trīs iestādēm, kuras, savstarpēji kontaktējoties un lietišķi sadarbojoties, veicinās sava novada pilnīgāku izpēti, materiālu saglabāšanu, papildināšanu un to plašāku publicitāti. Daloties domās, apmainoties pieredzē, tika smeltas ierosmes darbam. Publicitāte

Lai popularizētu novadpētniecības lasītavas krājumus, sakarā ar Gulbenes pilsētas 75 gadu jubileju, tika noorganizēta plaša izstāde �Gulbene gadu ritumā�, kura tika izvietota bibliotēkas visos trijos stāvos: No Gulbenes vēstures, Gulbene fotoattēlos, Izglītības vēsture, Kultūras dzīve Gulbenē, Sports un sportisti, Medicīna, Pilsētas zaļā rota, Novadnieki � literāti, aktieri, mūziķi. Skatītāji ar interesi vēroja izliktās publikācijas, fotoattēlus, un izteicās par to atzinīgi, piebilstot, ka esot gan mūsu pilsēta bagāta ar notikumiem un interesantiem cilvēkiem. Sakarā ar šaursliežu dzelzceļa un bānīša vēsturisko notikumu - 100. gadadienu, izstāde �Mazajam bānītim � 100�, izstādes dzejas dienai �Mūsu dzejnieki� un Latvijas proklamēšanas 85.gadadienai.

Sadarbībā ar abonementu izliktas arī 4 literatūras izstādes literārajos pasākumos un tikšanās reizēs ar novadniekiem aktieriem Hariju Gerhardu, Robertu Ligeru.

Gulbenes domes Vēstnesim sagatavoju publikāciju par trīs gulbeniešiem novadniekiem, sakarā ar viņu dzīves jubilejām un pilsētas 75.gadskārtu. Par pirmo latviešu profesionālo izglītību guvušo gleznotāju un grafiķi Oto Bērtiņu, kurš dzimis pirms 145 gadiem; pirms 100 gadiem dzimušo skolotāju, literatūras kritiķi un grāmatizdevēju Jāni Kadili; pirms 70 gadiem dzimušo diriģentu Imantu Cepīti. Projektizstrāde

Lasītava aktīvi iesaistījusies atbalstīto bibliotēkas projektu realizēšanā. Tie ir Kultūrkapitāla fonda mērķprogramma �Bibliotēku, muzeju, arhīvu sadarbības


09.02.2004 20

projektu digitālā vidē atbalsts� Bibliotēka, muzejs, arhīvs � tilts no Gulbenes vēstures uz šodienu� un Bibliotēku informācijas tīklu konsorcija Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma pilotprojekts �Resursu vitalizācija klientorientētas bibliotēkas veidošanā�. Šo projektu realizēšanas procesā sagatavoju un atlasīju tekstus, ierakstus veica bibliotekāre Inga Caunīte, Iveta Erica un Vija Tašiņa. Projekta ietvaros ievadīts ap 6000 ierakstu no novadpētniecības krājuma. Tie galvenokārt ņemti no tematiskajām mapēm, kartotēkām, iespieddarbiem. Galvenās tēmas: katra pagasta vēsture un kultūrvēsturiskas vietas, pilis, muižas, svētvietas, pilskalni, ievērojami dabas objekti, kultūras dzīve, ievērojamas personas, 1905.gada revolūcijas notikumi, Gulbenes dzelzceļa vēsture, Litenes traģiskie notikumi, deportācijas, novadnieki � J.Poruks, Apsīšu Jēkabs, Z.Mauriņa, O. Zanders, K.un R. Egles, Tirzmaliete, A.un A.Niedras, A.J.Misiņš, U. Pūcītis, K.Sebris, A. Liedskalniņa, U.Pūcītis, U.Anže, M.Vētra, G.un I. Kokari, L. Svemps, V. Irbe, J.Madernieks, I. Ranka, L.Liberts, J.un I. Brektes, P.Duškins, A. Fazekašs, E.Liedskalniņš, u.c. Sadarbības tīkls, partneri

Jau vairākus gadus laba sadarbība ar rajona Pensionāru padomi, kur tiek organizētas literāras pēcpusdienas, veltītas ievērojamāko novadnieku atceres dienām. Par novadniekiem sagatavota un atlasīta literatūra, stāstījumi papildināti ar attēliem un materiālu publikācijām. Gadā notikuši 8 šādi pasākumi.

Izveidojusies lietišķa sadarbība ar Ozolkalna pamatskolas un Lizuma vidusskolas bibliotēkām. Sniedzu palīdzību literatūras sarakstu un izstāžu gatavošanai, novadpētniecības materiālu papildināšanai, apmaināmies arī ar novadpētniecības materiāliem. Ir sadarbība arī ar Gulbenes vidusskolas bibliotēku, Gulbenes vēstures un mākslas muzeju, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektori, bibliotēkas ietvaros ar abonementa nodaļu. VEIKTAIS DARBS ABONEMENTĀ Nodaļas vispārīgais raksturojums

Abonementā 2003.gadā reģistrēti 20 200 apmeklētāji, kas salīdzinoši ar pagājušo gadu ir +826. Apmeklējumiem attīstības koeficients ir 0,96. Dienā abonementu apmeklējuši vidēji 73 lietotāji. (Skat. pielikumu)

No kopējā skaita 1153 apmeklējumus sastāda skolēni līdz 16 gadu vecumam. Vidēji mēnesī tas ir 96 apmeklējuma reizes.

Literatūras izsniegums ir 65 027 eksemplāri (+5329). Izsniegumam attīstības koeficients ir 0,92. Dienas vidējais izsniegums ir 235 eksemplāri. Abonementa fonda apgrozība ir 1,8.

Iedzīvotāju bibliotekārā apkalpošana

Katram no lasītājiem vidēji atvēlētais laiks, vadoties pēc iepriekšminētajiem rādītājiem, ir 5 minūtes. Apmeklētājiem, kuru apkalpošanai nepieciešams tikai pierakstīt izvēlētās grāmatas, ar šo laiku pilnīgi pietiek. Turpretim citu pieprasījumu apmierināšana- datu precizēšana, uzziņu sniegšana, literatūras meklēšana pēc augstskolu sastādītajiem sarakstiem utml. aizņem daudz vairāk laika. Dienās, kad


09.02.2004 21

abonementā jāstrādā vienam un apmeklētāju skaits ir lielāks par vidējo, sarežģītākiem pieprasījumiem vienkārši neatliek laika.

Jau otro gadu veicam automatizēto vienoto lasītāju reģistrāciju, kas dod iespēju noteikt patieso bibliotēkas lietotāju skaitu. Tā kā lasītājs vienlaicīgi ir reģistrēts vairākās bibliotēkas nodaļās, reālo abonementa lietotāju skaitu nosaukt nav iespējams. Tomēr, spriežot pēc gada noslēguma rādītājiem, apmeklētāju skaits ir audzis, tātad- audzis arī darba apjoms.

Analizējot lasītāju sastāvu, kuri 2 gadu laikā reģistrēti kā bibliotēkas lietotāji, lielāko daļu jeb 43% sastāda pamata un vidējās izglītības mācību iestāžu audzēkņi- kopskaitā 1633. 29% sastāda strādājošie. 19% bibliotēkas lietotāju ir nestrādājošie- bezdarbnieki, invalīdi, mājsaimnieces un pensionāri, pie kam pēdējo ir 8% no kopējā lasītāju skaita. Ceturto lielāko grupu sastāda augstāko mācību iestāžu studenti 9%. No kopējā bibliotēkas lietotāju skaita 5% lasītāju mācās tālmācībā. Tātad 14% bibliotēkas lietotāju ir augstāko mācību iestāžu studenti.

Pamata un vidējās izglītības mācību iestāžu audzēkņi un augstskolās studējošie, tai skaitā arī tālmācības studenti, ir tā lasītāju grupa, kuru apkalpošanai tiek patērēts visvairāk laika. Jau ilgāku laiku, izbraucot uz mājām, apkalpojam kustību invalīdus. Ja dažiem no tiem grāmatas pienes ģimenes locekļi un kaimiņi, tad 3 ir tādi, kam vidēji reizi mēnesī pēc pieprasījuma tiek piegādāta literatūra. Divas no šīm lasītājām pārsvarā lasa daiļliteratūru, kā arī ceļojumu aprakstus, grāmatas par aktieriem, vēsturi un ezotērisko literatūru. Kopā tas ir- 26 apmeklējuma reizēs abām kopā izsniegtas 346 grāmatas. Trešajam lasītājam ir specifiskas intereses- viņš padziļina zināšanas Latvijas armijas un mākslas vēsturē, kā arī seko jaunākajam periodikā. No abonementa gada laikā 46 apmeklējuma reizēs viņam piegādātas 114 grāmatas. Tiek izpildītas arī bibliogrāfiskas uzziņas, kā arī SBA pieprasījumi- atskaites periodā 5. No informācijas centra uz brīvdienām ņemtas 16 grāmatas, no NPL- 19. No turienes arī žurnāli. Kopā 72 apmeklējuma reizēs izsniegtas 460 grāmatas. Pozitīvi vērtējama jau vairāku gadu garumā ir bibliotēkas sadarbība ar skolām. Kā parasti mācību gada sākumā, vidusskolu un ģimnāzijas 7. un 10.klasēm tiek organizētas bibliotekārās stundas, kurās jaunos lasītājus iepazīstinām ar bibliotēkas darbu, iespējām informācijas meklēšanā, piedāvājumu.

Tikpat nemainīga ir interese par jauniznākušo literatūru, ko skolēniem būtu ieteicams izlasīt. Tā aizvadītajā gadā sagatavoti un nolasīti literatūras apskati dažādām skolēnu grupām, atbilstoši vecumam un interesēm � sākot no 7.līdz 12.klasei. Šādus literatūras apskatus bibliotēkā noklausījušās un sarunā piedalījušās 5 septītās un astotās klases skolēnu grupas, 5 desmitās un vienpadsmitās klases, 2 divpadsmitās klases. Pārskati par šīm grāmatām nolasīti arī latviešu valodas skolotājiem, skolu un pagastu bibliotekāriem. Sagatavoti un nolasīti arī 2 jaunākās dzejas apskati pagastu bibliotekāriem. Bibliotekārās stundas apmeklējuši un literatūras apskatus abonementa vadītājas vadībā noklausījušies 242 Gulbenes 1.un 2.vidusskolas, Gulbenes ģimnāzijas un Gulbīšu vidusskolas 7.- 12.klašu skolēni. Pavisam kopā nolasīti 16 literatūras apskati. Ar apskatos iekļautajām grāmatām var iepazīties arī www.gulbenesbiblioteka.lv Līdzīgā veidā gan rajona laikrakstā "Dzirkstele", gan bibliotēkas mājas lapā pastāvīgi tiek publicēta informācija par bibliotēkā rīkotajiem pasākumiem. Ja tie ir iecerēti kā

http://www.gulbenesbiblioteka.lv


09.02.2004 22

tikšanās ar kādu rakstnieku, tad lasītājiem savlaicīgi tiek sniegta īsa šī rakstnieka jaunākās grāmatas anotācija. Jauno grāmatu dienas aizstājuši un sevi attaisnojuši jaunsaņemto grāmatu saraksti, kuros iespieddarba nosaukumu paskaidro īsa anotācija. Arī šo informāciju varat atrast bibliotēkas mājas lapā. Iepazīstot šo sarakstu, lasītājiem ir iespēja uz interesējošo izdevumu pierakstīties rindā. Tie, kas ilgstoši izmanto šo pakalpojumu, zina, ka katrs no pieprasītajiem izdevumiem laika gaitā nonāks viņu rokās. Par dažām interesantākajām jaunajām grāmatām, tāpat kā iepriekš, sagatavoti plašāki apskati, kas ievietoti rajona laikrakstā. Aizvadītajā gadā to bijis 24. Par to, cik veiksmīgi izvēlēta grāmata, liecina lasītāju interese pēc apskata izlasīšanas.

Aizvadītajā gadā abonenemtā izliktas 19 literatūras izstādes. Lasītāji, kas paši izvēlas literatūru brīvajam laikam, iecienījuši abonementā izveidotos tematiskos plauktus un visbiežāk grāmatas izvēlas no šiem -

1.,2.�Jums iesaka lasītājs� - populārākā daiļliteratūra latviešu un krievu valodā 3.,4. �Piedzīvojumi un detektīvi� - literatūra latviešu un krievu valodā 5. �Vēsturiskais romāns�- literatūra latviešu un krievu valodā 6. �Fantastika�- literatūra latviešu un krievu valodā 7. "Izstāsti man savu pasauli" - O.Vācietim- 70 8. �Dailes ugunij rada�- pastāvīga izstāde teātra cienītājiem 9. �Par Lielo Nezināmo�- ezotēriskās literatūras ekspozīcija 10. �Piedzīvojumi- mans mūžs� - literatūra par ceļojumiem 11. �Atveseļojies pats!�- medicīnas literatūra 12. "Smejies vesels!"- anekdošu un humora krājumi 13. �Mirkļus tverot�- jaunākās dzejas izstāde jaunākā psiholoģijas literatūra 14.�Iepazīsti sevi�- jaunākā psiholoģijas literatūra 15. "Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas"- literatūra Ziemassvētkiem 16. "Agri lēca saulīte Lieldienu rītā"- literatūra Lieldienām 17. �Tālumā izteikts vārds�- trimdas grāmatu dāvinājums no kanādiešu Gunta un

Anitas Liepiņas personīgās bibliotēkas. 18.�Kas kristiešiem jāzina par...�- jaunākā reliģiskā literatūra 19. �Mūsu lasītāju aktivitātes lasītāju klubos �Autogrāfs� un �Rondo� - pilsētas

jubilejai veltīta materiālu izstāde, kurā rakstos un fotogrāfijās atspoguļojās lasītāju dalība dažādos pasākumos Vienkopus tematiskās mapēs apkopoti biežāk pieprasītie materiāli par Valentīna dienu, Mātes dienu u.c. Lai atvieglotu dažādām svētku reizēm piemērotu dzejoļu meklēšanu, arī tie apkopoti pēc tēmām un regulāri tiek papildināti. Biežāk pieprasītā- �Apsveikumi�, kurā ērti paņemami no jaunajiem dzeju krājumiem nokopētie dzejoļi. Bez iepriekš minētajiem 16 literatūras apskatiem aizvadītajā gadā organizēti vēl 20 plašākai apmeklētāju auditorijai domāti pasākumi. Joprojām turpinās darbs pirms septiņiem gadiem izveidotajā lasītāju klubā �Rondo�, kura darbības galvenais virziens ir- iespēja par nelielu maksu lasīt jaunākos bestsellerus latviešu un krievu valodā. Tā 2003.gadā kluba fondu, ko satāda 928 eksemplāri, izmantojuši 132 lasītāji. Apmeklējumu skaits ir 2381, kas sastāda12% no kopējā abonementa apmeklējumu skaita. Izsniegums no kluba fonda ir 3468 eksemplāri, kas sastāda 5% no kopējā izsnieguma skaita. Gada laikā par lasītāju saziedoto naudu iegādātas 309 grāmatas par sumu 684.01 Ls. Vidējā grāmatas cena 2.21 Ls. Atbalstot pārējo bibliotēkas lasītāju intereses, no kluba fonda bibliotēkai uzdāvināti 200 eksemplāri ( to vērtība, ņemot vērā nolietojuma procentu 324.00 Ls).


09.02.2004 23

Bibliotēkas rīkotajos pasākumos visaktīvākie apmeklētāji ir lasītāju kluba dalībnieki un vislielākā interese, protams, ir par nesen izlasītiem darbiem un to autoriem.

1. Gulbenes novads var lepoties ar daudziem novadniekiem, kuru vārdi izskanējuši arī ārpus Latvijas robežas. Tā aizvadītajā gadā uz sarunu par teātri ciemos aicināti aktieris un Rīgas Pantomīmas režisors Roberts Ligers un aktieris Harijs Gerhards. Šajā pat sarunā ar domām par teātri, skatuves un kultūrvēsturiskajām vērtībām dalījās arī Teātra muzeja direktora vietniece Margita Mantiņa.

2. Politologu Ati Lejiņu daudzi pazīst kā ārpolitisko jautājumu komentētāju, kā Ārpolitikas institūta dibinātāju un direktoru, un arī kā vairāku grāmatu autoru. Par Ata Lejiņa dzīves gaitām vairāk uzzinām grāmatā �Mūra drupinātājs jeb Ceļš atpakaļ uz mājām�. Viņa māte trīsdesmitajos gados Gulbenes komercskolā mācījusi angļu valodu un bijusi gaidu vadītāja.

3. Tiem šodienas cilvēkiem, kas intensīvajā dzīves plūdumā tomēr grib kopt savu garīgo dzīvi, nevēloties zaudēt saikni ar Dievu, interesanta un noderīga bija tikšanās, kad kopā pulcējās kristīgās literatūras izdevēji. Ar luterāņu, katoļu un baptistu draudžu atbalstu bibliotēkā kopā tika aicināti dažādu konfesiju Latvijas kristīgās literatūras izdevēji, kas prezentēja savus izdevumus, kā arī kopīgās sarunās izvērtēja iespēju lasītājiem piedāvāt garīgo literatūru. Uzdāvinātās grāmatas, izvietotas vienā no tematiskajiem plauktiem, joprojām saista lasītāju ievērību.Maijā un jūnijā iesaistījāmies arī �Bilžu� rosinātajā akcijā �Pogas nāk!�, kurā bija aicinātas piedalīties visas bibliotēkas. Pateicoties lasītāju aktivitātēm un azartismam, pavisam negaidīti izdevās savākt visvairāk pogu. Šis azartisms un ieinteresētība visdrīzāk radās tāpēc, ka sacensību rezultātus regulāri- reizi nedēļā- atspoguļojām vietējā presē un bibliotēkas mājas lapā, kas pats par sevi izraisīja īstu sacensību garu. Tā kļuvām par Bilžu atbalsta punktu Nr.1. un tikām uzaicināti piedalīties Jumurdā �Bilžu� radošās nometnes atklāšanā un izstādes atklāšanā Kongresu namā.

4. Savus čaklākos pogu vācējus sveicām Pilsētas svētku ietvaros organizētajos Pogu svētkos. Tur klātesošos iepazīstinājām ar pogu tapšanas vēsturi, piedāvājām iespējas piedalīties dažādos konkursiņos, dziedāt līdzi dziesmas par pogām un pogāšanu, kā arī uzdancot līdzi deju kopas �Poga� deju solim. Bibliotēkā bija skatāma pogu izstāde, kurā bija redzamas pašas vecākās, greznākās, pašdarinātās un neparastākās pogas.

5. Pogu svētki bija arī noslēgums literārajam konkursam �Kad poga klusi pasauli vēro�. Tajā ar pašsacerētiem dzejoļiem piedalījās ne tikai paši pogu vācēji, bet arī viņu atbalstītāji.

6. Kā vienmēr, lietderīgas ir tikšanās ar grāmatu apgādiem un izdevniecībām, kuras līdz ar tikšanos ar autoriem piedāvā arī iespēju iegādāties grāmatas.

7. Jau vairākus gadus uz tikšanos ar lasītājiem aicinām Anitu Mellupi un apgādu �Likteņstāsti�. Grāmatu sērijas �Likteņstāsti� lasītājiem Gunta Strautmane pazīstama kā šo krājumu sastādītāja un redaktore. Šajā tikšanās reizē iepazinām gada sākumā izdoto grāmatu �Valentīna�, kura stāsta par Valentīnu Zeili- pašlaik Parīzē dzīvojošo tēlnieci, medaļu meistari un gleznotāju.

8. Līdz ar izdevniecību "Valters un Rapa" bibliotēkā viesojās alpīnists Juris Ulmanis, lai dalītos domās par savu grāmatu "Mana kalnu atklāsmes grāmata", par kāpšanu kalnos un risku.


09.02.2004 24

9. Daļai no šiem pasākumiem, pārsvarā tiem, kuri veltīti novadniekiem, ar novadpētniecības lasītavas atbalstu veidotas arī bibliotēkas materiālu izstādes. Kopskaitā pavisam 4.

10. Savu ceturto gadskārtu rudenī svinēja bibliotēkā izveidotais literātu klubs �Autogrāfs�, kurā apvienojušies 39 novada autori. Kluba darbību pie bibliotēkas pozitīvi ietekmē tas, ka šeit regulāri pieejama jaunākā literatūra, kā arī informācija par to, iespējas tikties ar dažādiem rakstniekiem. Ikmēneša kopā sanākšana dod iespēju regulāri iepazīt jaunāko dzeju un kritiku, trenēties radošajās spēlēs. Aizvadītajā gadā bijuši 6 šādas tikšanās reizes, kurās autori paplašinājuši savas zināšanas, iepazinušies ar jaunāko literatūru, lasījuši savus darbus. Uz šiem pasākumiem aicināti arī citi interesenti, kas labprāt seko līdzi aktualitātēm latviešu literatūrā, novada literātu izaugsmē. Tā kā mūsu rajona avīzē nav izveidota literārā lappuse, kluba dalībniekiem šī ir vienīgā iespēja runāt par saviem darbiem un savā dzejas valodā.

11. Uzturot draudzīgas attiecības ar kaimiņu rajonu dzejdariem, šogad uz sarunu par jaunajiem krājumiem aicinājām madoniešus- Sarmīti Radiņu un Uldi Ausekli.

12. Pasākumā, veltītā Imanta Ziedoņa jubilejai- "Liels es stāvu Maziņš ziedošā pļavā" katrs no dalībniekiem lasīja savu iepatikušos autora dzejoli.

13. Atzīmējot Ojāra Vācieša gadu, notikuši 2 pasākumi. Viens no tiem - literāra pēcpusdiena jūnijā, veltīta O.Vācieša mīlas lirikai- "Basām kājām mīlestība acu zilgmē ienāk" un piemiņas pasākums 15.novembrī "Tāda caurspīdīga var pasaule būt, kad ir laimīga...". Dzejnieka darbu krājumus un literatūru par viņu apmeklētāji varēja aplūkot izstādē "Izstāsti man savu pasauli" (O.Vācietim- 70).

14. Kopā ar Alūksnes literātiem jau trešo gadu piedalāmies Vidzemes prozaiķu un dzejnieku saieta organizēšanā Valkas rajona Grundzāles pagasta �Kalna Bauņos�. Te literāti pulcējas, lai dalītos radošajā pieredzē. Līdz ar dzejas lasījumiem un dziesmām, no jauna izskanēja sāpe par literāru laikrakstu trūkumu, kuros būtu iespēja publicēties arī novadu autoriem.

15. Nu jau ceturto gadu Poruka Dzejas dienu organizētāji un rajona laikraksta tematiskās lappuses sastādītāji ir literātu kluba �Autogrāfs� dalībnieki . Šajā reizē Dzejas dienu apmeklētājiem bibliotēka piedāvāja Cēsu tautas teātra dzejas izrādi "Nepamet, nepamet debesis vienas�, kurā skanēja Ulda Ausekļa dzeja un Jura Krūzes mūzika. Neparasti emocionālais uzvedums saviļņoja daudzus klausītājus.

16. Dzejas dienu sakarā literātu kluba grupa ciemojās vairākās pagastu bibliotēkās un skolās, iepazīstinot klausītājus ar novada dzejniekiem un viņu literāro devumu, rosinot domāt par dzejas un dzejnieka lomu dzīvē. Bezgala sirsnīga bija tikšanās ar Tirzas sociālās aprūpes nama iemītniekiem.

Lai arī šo pasākumu organizēšana saistās ar ne mazums problēmām - finansiālo segumu, telpām, tomēr izvērtējot šo kopdarbu ar lasītājiem, patīkamākais tomēr ir rezultāts- saistoši tikšanās brīži, iegūtas zināšanas, emocionālais baudījums. Runājot par individuālo darbu ar lasītājiem, vislielākā problēma ir nepieciešamās mācību literatūras trūkums, ko izjūtam ikdienā. Un otrs, bibliotēku tīklā pilnīgi neatrisināts jautājums - lasītāju parādu piedziņa. Abonementā 2003.gadā 37 lasītāji joprojām nav nodevuši bibliotēkā paņemtās


09.02.2004 25

grāmatas, 2002.g. - 32, 2001.g.- 34. Lielākā daļa no tiem ir pagastu iedzīvotāji. Pieredze ir pierādījusi, ka telefonu zvani un sūtītās atklātnes ne vienmēr sasniedz īstos adresātus vai vienkārši tiek aizmirstas. Ierakstītās vēstules maksā dārgi. Arī iepriekš praktizētais no sociālā dienesta norīkotais bezdarbnieks, dažādu iemeslu pēc, ne vienmēr sniedz gaidīto rezultātu. Bez tam- viņu apgaitas tiek veiktas tikai pilsētas robežās. Samērā sarežģīta tomēr rezultatīva pirms gadiem bija parādu piedziņa caur Notariāta kantori, taču tagad likumi ir mainījušies, un arī tas ir kļuvis dārgi. Pie parādniekiem visbiežāk paliek vērtīgas grāmatas- praktiska rakstura rokasgrāmatas, kas varētu noderēt ilgākai lietošanai, vārdnīcas. Tikai nelielu daļu no visa neatnestā sastāda daiļliteratūra, kas visbiežāk ir vienkārši aizmirsta nodot atpakaļ bibiliotēkā. Krājuma komplektēšana tiek veikta vadoties no lasītāju pieprasījuma, ko veido dažādas lasītāju interešu grupas. Vislielākais pieprasījums ikdienā jūtams pēc mācību literatūras, ko arī iespēju robežās komplektējam. Lielu popularitāti ieguvušas teātra un mākslas darbinieku biogrāfijas, ezotēriskā literatūra, netradicionālās ārstēšanas metodes, ceļojumu apraksti, memuāri. Savs lasītāju loks ir latviešu autoru darbiem," Lata romānam" un tulkotajai ārzemju daiļliteratūrai. Joprojām cieņā ir arī trimdas autoru darbi.

Analizējot lasītāju pieprasījumu un atteikumu iemeslus, redzam, ka visbiežāk pietrūkst literatūras, kas nepieciešama mācībām. Pie mums literatūru meklē dažādu augstskolu studenti- LU, LLU, RTU , Policijas Akadēmijas, Baltijas Krievu institūta, RPIVA, Rēzeknes augstskolas un citu mācību iestāžu. Cenšoties organizēt lasītāju optimālāku apkalpošanu, pieprasītākos izdevumus izsniedzam uz mazāku termiņu. Tomēr fondā esošais vajadzīgās grāmatas viens vai divi eksemplāri nespēj apmierināt visu studentu vajadzības. Kā redzam pēc studentiem esošajiem literatūras sarakstiem, ir ievērojams skaits grāmatu, kuru mūsu fondā vispār nav. Liela daļa no tām gan ir pašu augstskolu izdevumi.

Tā kā studējošo skaits lasītāju vidū ar katru gadu palielinās, abonementa krājumos joprojām trūkst vēl aizvien nepieciešamo vārdnīcu, literatūras grāmatvedībā un lietvedībā, menedžmentā un mārketingā, juridiskajos jautājumos, politikā, socioloģijā un demogrāfijā, psiholoģijā, pedagoģijā un pedagoģijas vēsturē, kultūras vēsturē, slimnieku kopšanā un civilajā aizsardzībā, ekoloģijā un ģenētikā, ekonomiskajā ģeogrāfijā, kā arī ceļvežu par ārvalstīm. Pašizglītībai arvien vairāk tiek meklētas grāmatas datoru prasmes apguvei, literatūra par radiotehniku, automašīnām, remontu un celtniecības darbiem. Fondā esošos dažus eksemplārus lasītāji mēdz izmantot ilgāku laiku, tāpēc arī to joprojām visiem nepietiek.

Joprojām pēkšņas ir izmaiņas skolu obligātās literatūras sarakstos. Kā redzams- mainās uzskati, mainās vērtības. Arvien biežāk skolēniem tiek uzdots izlasīt darbus, kuri savulaik bibliotēkā iegādāti vienā eksemplārā. Kā redzams, arī skolu bibliotēkas nav gatavojušās šādām izmaiņām. Tāpēc pozitīvi vērtējam to skolotāju rīcību, kas pirms jauna uzdevuma došanas atnāk uz bibliotēku un noskaidro, cik eksemplāros bibliotēkā ir nepieciešamais izdevums.

Uzziņu un informācijas darbs Aizvadītajā gadā reģistrētas 2507 uzziņas. Vienkāršākās no tām izpildām

izmantojot abonementa fondā pieejamo literatūru. Sarežģītākās- izmantojot dažādās meklēšanas iespējas- LNB elektronisko kopkatalogu, Alises elektronisko katalogu un analītiku, Nacionālās bibliogrāfijas analītikas datu bāzi, jo bieži nākas precizēt aptuveni dotos datus par izdevumiem, noskaidrot izdevumu atrašanās vietu.


09.02.2004 26

Apmeklētājus ar sarežģītākiem pieprasījumiem, kam atbildes visdrīzāk atrodamas uzziņu izdevumos, periodiskajos izdevumos, arhīvā vai novadpētniecības lasītavā, lūdzam griezties IC vai NPL. Neliela daļa lasītāju, kas vajadzīgo grāmatu sāk meklēt savlaicīgi un spēj apmaksāt pasta izdevumus, izmanto SBA pakalpojumus. Pirms SBA pasūtījumu izpildīšanas, pārbaudam datus par izdevumu LNB elektroniskajā kopkatalogā.

Bieži izmantojam arī citus interneta meklētājus- piem., siets, latnet, delfi, atlantis, kā arī meklētājus, kur pilnie teksti - ailab, liis.

Starpbibliotēku abonements 2003.gadā reģistrēti 45 Gulbenes bibliotēkas lasītāju SBA pieprasījumi, pēc kuriem

saņemtas 34 grāmatas. Uz 11 pasūtījumiem saņemts atteikums- SBA kārtā neizsūta, pieprasītais eksemplārs LNB, LUB, LAB nav atrasts. Atteikumu īpatsvars turpina palielināties un 2003.g. sastādīja 27% (iepriekš 25%) no pieprasījumu skaita.

Tā kā izpildām arī pagastu bibliotēku pasūtījumus, redzams, ka no kopumā veiktajiem 78 (-86) SBA pieprasījumiem pagastu bibliotēku pieteikumi sastāda mazāk kā pusi. SBA pasūtījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir mazinājies uz pusi, un tam varētu rast vairākus izskaidrojumus- ne vienmēr var paļauties uz to, ka pieprasītais izdevums nepieciešamajā laikā tiks saņemts, jo bieži nākas gaidīt rindā, vai arī- attiecīgais izdevums vispār netiek izsniegts. Diezgan bieži ilgi nākas gaidīt arī uz atbildi par atteikumu. Daži lasītāji to nevar atļauties finansiāli. Vēl citi izlīdzas ar analogiem izdevumiem, kas tobrīd atrodami bibliotēkas plauktos.

No abonementa krājuma 16 pagastu bibliotēkām izsniegtas 570 grāmatas.


Runājot par konsultatīvo darbu, jāatgriežas pie darba ar lasītājiem. Mācību gada sākumā novadītās bibliotekārās stundas māca skolēniem izmantot tās iespējas, ko piedāvā bibliotēka. Pamatā tās ir pilsētas divu vidusskolu un ģimnāzijas septītās klases, kuru audzēkņi gatavojas kļūt par pieaugušo bibliotēkas lasītājiem, kā arī desmitās klases, kuras papildinājuši no pagastiem klāt pienākušie skolēni. Pavisam kopā novadītas 16 bibliotekārās stundas.

Pagastu bibliotekāru semināros divas reizes gadā tiek nolasīts jauno grāmatu apskats, kas palīdz orientēties jauniznākušās literatūras klāstā. Līdzīgi jaunākās literatūras apskati nolasīti arī skolu bibliotekāriem un latviešu literatūras pasniedzējiem.

Tālākizglītība

Izņemot Gētes institūta izsludinātos kursus tālākizglītojošajam ciklam ’’Jauni laiki - jaunas prasības bibliotekāriem’’, uz kuriem nebija iespējams tikt visiem mācīties gribētājiem, pēdējo divu gadu laikā nav bijis reāla piedāvājuma abonementu darbinieku tālākizglītībai. Pirms pāris gadiem apmeklētie kursi par izstāžu veidošanu un grāmatu apskatu gatavošanu arī nedeva gaidīto efektu. Te būtu vēlams dzirdēt speciālistus ar jaunām idejām, nevis gadu no gada atkārtot sen zināmas patiesības, kuras gūtas no bibliotekāru gada atskaitēm.

Kursus, kuros zināšanas varēja apgūt tepat bibliotēkā, esam apguvušas- Latvijas bibliotēkas un informācijas centri tīmeklī WWW, Informācijas meklēšanu valsts nozīmes zinātnisko bibliotēku kopkatalogā un nacionālās bibliogrāfijas datu bāzēs, kā


09.02.2004 27

arī IIS "ALISE" apmācības kursu "Lasītāju reģistrācija" un "Grāmatu izdošana/ saņemšana", kā arī apmeklēju semināru "Projekti. Teorija.Prakse. Rezultāti" Publicitāte

Par dažām interesantākajām jaunajām grāmatām, tāpat kā iepriekš, tiek sagatavoti plašāki apskati, kas tiek iesniegti rajona laikrakstā publicēšanai. Aizvadītajā gadā to bijis 24. Par to, cik veiksmīgi izvēlēta grāmata, liecina lasītāju interese pēc apskata izlasīšanas.

Līdzīgi tiek publicēta savlaicīga informācija par bibliotēkā rīkotajiem pasākumiem. Ja tie ir iecerēti kā tikšanās ar kādu rakstnieku, tad lasītājiem tiek piedāvāta īsa šī rakstnieka jaunākās grāmatas anotācija.

Ar skolēniem sagatavotajiem literatūras apskatiem var iepazīties arī www.gulbenesbiblioteka.lv. Tur arī literātu kluba "Autogrāfs" dalībnieku jaunākie darbi. BĒRNU BIBLIOTĒKA

2003.gads Salīdzinot ar 2002.g.

Lasītāju skaits 1474 605 Līdz 16 gadiem 1382 599

Apmeklējumu skaits 27213 2445

Līdz 16 gadiem 25358 2862

Izsniegums 69946 11087 Bērniem līdz 16

gadiem 68000 11340

D(daiļliteratūra) 7574 183 B(bērnu literatūra) 39930 16274

Uzziņas 3871 -2972

Gulbenes bērnu bibliotēkas apkalpojamā mikrorajonā dzīvo 1620 bērni (jaunieši) līdz 16 gadiem. Bērnu bibliotēkas lietotāji ir 1474 Pēc stundām bērni nāk spēlēt galda spēles, arī izlasa pa kādai bilžu grāmatai. Aizvadītajā gadā izveidotas 7 ceļojošās bilžu grāmatu kolekcijas pilsētas un pagastu pirmsskolu iestāžu, kā arī Adulienas speciālās internātskolas audzēkņiem. Realizēts projekts pirmsskolas vecuma bērniem �Zini zini, ko tu zini?�

Iedzīvotāju bibliotekārā apkalpošana. 2003. gadā Gulbenes bērnu bibliotēkas pakalpojumus izmantoja 1474 lietotāji:

• 499 pirmsskolas vecuma bērni • 909 1.-9. klašu audzēkņi • 32 vidusskolēni

http://www.gulbenesbiblioteka.lv


09.02.2004 28

• 34 pieaugušie.

Gulbenes bērnu bibliotēkas galvenie darba rādītāji 2003. gadā

2000 2001 2002 2003 Lietotāji 1213 1214 869 1474 *805 Apmeklētāji 18038 23911 24768 27213 862 Izsniegumi 46091 56453 58859 69946 *11340 Krājums 24992 22468 21406 21268 -138

*Lasītāju skaits un bērnu literatūras izsniegums ir lielāks tādēļ, ka izveidotas ceļojušās bilžu grāmatu kastes , kas ceļo pa bērnudārziem. Apmeklējumu skaits 27213, no tiem 25358 bērni līdz 16 gadiem Literatūras izsniegums 69946, tai skaitā 68000 bērniem līdz 16 gadiem. Daiļliteratūras izsniegums salīdzinot ar 2002.g. ir par 183 vienībām lielāks. Bērnu literatūras izsniegums palielinās ar katru gadu, 2003.g. par 16274 vairāk. Bērnu literatūras izsniegums ir lielāks tādēļ, ka izveidotas ceļojošās bilžu grāmatu kastes, kas ceļo pa bērnudārziem. Grāmatu izsniegums � par 13064 vairāk, bet žurnālu izsniegums � par 877 vairāk. Tas izskaidrojams ar to, ka bērni grib izlasīt jaunāko presi, jo mājās labākajā gadījumā tiek abonēts kaut kas viens. No lasītavas uz vienu nedēļu lasīšanai mājās izsniedzam iepriekšējo gadu žurnālus. Komplektējot jaunāko literatūru, priekšroka tiek dota izzinošajiem izdevumiem, skolu programmā ietvertajiem darbiem un lasītāju pieprasītajiem daiļdarbiem.

*Uzziņas samazinājušās tāpēc: • Referātu banka ir maksas pakalpojums. • Krājums nav tik pilnīgs, lai spētu apmierināt visas uzziņas,jo pietrūkst

literatūras, īpaši par valstīm un cita nozaru literatūra. • Daudzi grib strādāt ar uzziņu literatūru mājās.

Bibliotēkā notikuši 23 pasākumi, ko apmeklēja 648 bērni. 5 ekskursijas -kā iepazīšanās ar biblioteku

• Gulbenes vidusskolas 1.a klase • Stāķu pamatskola 4. klase. • Gulbenes pamatskola 3.un 6.klase • Gulbenes vidusskola 1. un 3. klase • Kalnienas pamatskola. • PJJ.

6 literārie pasākumi:

• �Sagaidām Kazas gadu� (Tematisks pasākums ’Viss par kazām - pasakas, stāsti , dzejoļi, mīklas, ticējumi.’’)

• Konkursa �Literātu veltījumi Gulbenei -75 noslēgums’’. • �Starptautiskā bērnu grāmatu diena� • �Mana grāmatiņa par Gulbeni� (Tapa 16 grāmatiņas par Gulbeni, ko veidoja

14 individuālie autori, divi - autoru kolektīva darbi. To veidošanā piedalījās 41


09.02.2004 29

autors no Gulbenes vidusskolas, 2. vidusskolas, Gulbenes pamatskolas un Gulbenes Bērzu pamatskolas).

• �Jaunāko grāmatu un preses apskats� • Dzejas diena �Ceļojums grāmatu plauktā�.

4 bibliotekārās stunda �Uzziņu literatūra un informācijas meklēšana� (Apmeklēja Tirzas pamatskolas 6.,7.,8. un 9. klases). Zīmējumu izstāde �Vai pazīsti savu bērnu dienu zīmējumu?�, kas bija veltījums Gulbenes 75. dzimšanas dienā.(Tur bija apskatāmi vairāk nekā 100 zīmējumi, kas tapuši 30 gadu garumā.Izstādes atklāšana bija pirmais pasākums, kas bija veltīts šiem Gullbenes svētkiem.) Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas ietvaros notika’’Krēslas stundas’’ lasījums par grenlandiešu zēnu Angangūjuku. Radošo darbu konkurss un bērnu darbu izstāde �Jūra un Ziemeļvalstis�. Noslēgumā labāko darbu autoru apbalvošana, tikšanās ar Māri Gaili, kurš apceļoja pasauli ar jahtu ’’Milda’’. Sadarbībā ar Gulbenes baptistu draudzi notika 2 pasākumsi:’’Eglītes svētki’’ un ’’Pļaujas svētki’’. Tikšanās ar �Bērnu žūrijas� ekspertiem, diskusijas par izlasītajām grāmatām. Novembrī aktīvākie eksperti devās uz Rīgu, noskatīties teātra izrādi �Īkstīte�. Jau otro reizi Gulbenes bērni piedalījās animācijas filmu nometnē, veidoja un uzņēma multiplikācijas filmas. Noslēguma pasākumā kopā ar vecākiem un draugiem skatījāmies bērnu veidotās filmas. Oktobrī bibliotēkā notika animācijas filmu festivāls, kas guva lielu atsaucību bērnu vidū.

Darbs pie elektroniskā kataloga Grāmatas līdz 1997 .

gadam % Grāmatas no 1997.

gada% Grāmatas, kuras ievad.elektronisk.

katalogā %

Grāmatas kuras jāievada

elektronisk.katal.% 44 27 71 27,3

No 18289 grāmatām, kas atrodas bērnu bibliotēkas fondā ,elektroniskajā katalogā IIS ’’Alisē’’ ir ievadīti 12937 ieraksti, lai pabeigtu šo darbu šajā gadā jāievada 5000 grāmatas. Bibliotēkas krājuma veidošana un papildināšana Noslēdzot 2003. gadu, bibliotēkas krājums sastādīja:

2002 2003 Salīdz. ar 2002

gadu Grāmatas 18369 *18289 -80 Seriālizdevumi 2993 2935 -58 Audio vizuālie materiāli 43 43 43 Elektroniskie resursi 1 1 1 21406 21268 *-138


09.02.2004 30

*No krājuma izslēgti 953 iespieddarbi. Tai skaitā 507 � daiļliteratūra, bet 206 � bērnu literatūra. Pārskatot krājumu, atlasījām padomju laikos izdoto morāli novecojušo daiļliteratūru krievu valodā. Šo darbu turpināsim arī šajā gadā.

Esošais grāmatu fonds pa nodaļām

Eks.skaits Ls Par Gulbenes pilsētas domes līdzekļiem 299 574,95 KKF ’’Bērnu žūrija’’ 56 120,50 KKF projekta ’’Zini,zini vai tu zini.’’ 131 193,51 KKF mērķprogrammas 79 212,43 KKF finansējums ārpus projektiem 5 8,80 Akcija ’’Atbalsts lauku bibliotēkām’’ 31 105,86 Dāvinājumi 27 43,95 Aizvietotas 23 15,30 Kopā: 646 1275,20

Aizvadītajā gadā bibliotēkas krājums papildinājies par 815 vienībām:

• 651 grāmatas, • 164 preses izdevumi.

Daiļliteratūras izsniegums salīdzinot ar 2002.g., ir par 183 vienībām lielāks. Bērnu literatūras izsniegums palielinās ar katru gadu, 2003.g. Par 16274 vienībām vairāk. Bērnu literatūras izsniegums ir lielāks tādēļ, ka izveidotas ceļojošās bilžu grāmatu kastes, kas ceļo pa bērnudārziem. Grāmatu izsniegums � par 13064 vienībām vairāk, bet žurnālu izsniegums � par 877 vienībām vairāk. Tas izskaidrojams ar to, ka bērni grib izlasīt jaunāko presi, jo mājās labākajā gadījumā tiek abonēts kaut kas viens. No lasītavas uz vienu nedēļu lasīšanai mājās izsniedzam iepriekšējo gadu žurnālus. Komplektējot jaunāko literatūru priekšroka tiek dota izzinošajiem izdevumiem, skolu programmā ietvertajiem darbiem un lasītāju pieprasītajiem daiļdarbiem.

Bibliotēkas darba kvalitāte un publicitāte 2003

Informācijas vienību skaits uz vienu lasītāju 14,4 Apmeklējumu skaits uz vienu lasītāju 18,4 Izmantotie līdzekļi uz vienu lasītāju 47,4 Lasītāju skaits uz vienu bibliotekāro darbinieku 491,3 Izsniegumu skaits uz vienu bibliotekāro darbinieku 23315,3

Apmeklētāji Vidējais *apmeklēj.

(dienā)

Izsniegums Vidējais *izsnieg. (dienā)

Janvāris 2396 95 5977 239 Februāris 2282 95 5857 254 Marts 3135 125 15132 605 Aprīlis 2568 107 9171 382 Maijs 2554 98 6770 260 Jūnijs 1352 71 6022 316 Jūlijs 1410 61 2215 96


09.02.2004 31

Apmeklētāji Vidējais *apmeklēj.

(dienā)

Izsniegums Vidējais *izsnieg. (dienā)

Augusts 1157 55 2471 117 Septembris 1979 89 2667 121 Oktobris 1866 71 4691 180 ovembris 1771 77 4815 209 Decembris 4743 206 4158 180

Vidējais bibliotēkas apmeklējums un grāmatu izsniegums palielinājies , tāpēc, ka tika

iesaistīti bērnu dārzi pilsētā un pagastā.

Uzziņu darbs, informācijas pakalpojumi, informācijas prasmju un iemaņu attīstīšana 2003.gadā sniegtas 3871 uzziņas, tai skaitā

• 5 rakstiskās • 291 elektroniskās

Uzziņu sniegšanā izmantojam integrēto bibliogrāfisko informācijas sistēmu �Alise�, ar kuru darbojamies jau 7 gadus. Uzziņu sniegšanā daudz izmantojam internet materiālus, arī Gulbenes bibliotēkas mājas lapu. Diemžēl bērnu sliktās svešvalodu zināšanas ļoti traucē uzziņu sniegšanā, jo latviešu valodā arī internetā trūkst vajadzīgo materiālu. Kaut arī lielākais uzziņu skaits tiek sniegts no bibliotēkas krājuma, krājums nav tik pilnīgs, lai spētu apmierināt visas uzziņas..

Starpbibliotēku abonements SBA pieprasījumi 2003g. nav bijuši, jo netika pieprasīti materiāli. Pēc bibliotēkas lietotāju pieprasījuma ņēmam grāmatas no citām bibliotēkas nodaļām.

Konsultatīvais darbs Sniedzam konsultācijas skolu un pagastu bibliotekāriem.( Gulbenes vidusskolas, Stāķu, Adulienas, Staru, Daukstu un Litenes pansionāta bibliotēkai.) Bibliotēkas darbinieku tālākizglītība, kvalifikācijas paaugstināšana

• LNB Bērnu literatūras centrā 3. un 4. aprīlī rīkoto semināru , kur bija tikšanās ar rakstniekiem, dzejniekiem un grāmatu izdevējiem’’

• Cēsīs 15. oktobrī notika Vidzemes novada bērnu un skolu bibliotēku darbinieku 3. konference par tēmu: ’’Jaunā paaudze- bibliotēku informācijas un kultūras tīklā’’

• 31. oktobrī bijām pieredzes apmaiņā Līvānu novada centrālajā bibliotēkā. • 12. decembrī IBbY Nederland Letland 2003 projekts: ’’Dzejas plakāti’’.

Publicitāte


09.02.2004 32

• Informāciju par bibliotēkā notiekošajiem pasākumiem regulāri publicējam bibliotēkas mājas lapā, rajona laikrakstā �Dzirkstele�un Gulbenes �Domes vēstnesī�.

• Šogad, atzīmējot mūsu pilsētas 75. dzimšanas dienu, ar laikrakstu starpniecību aicinājām uz zīmējumu izstādi �Vai pazīsti savu bērnu dienu zīmējumu?� autorus, kas šos darbus veidoja pirms 20 un 30 gadiem. Atsaucība bija necerēti liela.

• Sadarbībā ar laikrakstu �Dzirkstele� tika izsludināti konkursi �Literātu veltījumi Gulbenei � 75� un �Mana grāmatiņa par Gulbeni�.

• Uzsākot projekta �Zini zini, vai tu zini? � realizāciju, sniedzām informāciju pilsētas iedzīvotājiem gan ’’Dzirkstelē’’, gan Gulbenes TV.

Projektizstrāde

1. Lai veicinātu interesi par grāmatu, Gulbenes bērnu bibliotēkā tika realizēts

Kultūrkapitāla fonda atbalstītais projekts "Zini, zini, vai Tu zini?", kur ir izveidots lasīšanas stūrītis ar bērnu vecumam piemērotām mēbelēm - galdiņiem, krēsliņiem, grāmatu plauktiņiem, bērnu grāmatu kolekciju, mīkstajām rotaļlietām un attīstību veicinošām galda spēlēm. Uz bibliotēku tika uzaicināti 76 pirmsskolas vecuma bērni no 2 - 5 gadiem, kas neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādes. Nodarbībā, kas notika 2x nedēļā, kur vienā grupiņā darbojās 6 bērni kopā ar māmiņām, tiek stāstītas un lasītas pasaku grāmatas, kā arī iets rotaļās.

2. Noslēdzies viens no šāgada lielākajiem lasīšanas piedzīvojumiem - Bērnu žūrija 2003. Kultūrkapitāla fonda finansētā mērķprogramma sākās vasaras sākumā visās Latvijas publiskajās bibliotēkās, arī Gulbenes bērnu bibliotēkā. Mūsu bibliotēkā par grāmatu lasīšanas ekspertiem kļuva 76 bērni. Tas ir nedaudz vairāk nekā pagājušajā gadā. Finiša taisnē gan nonāca 44 bērni. Atzīstami ir tas, ka daudzi aktīvi lasītāji šogad atveda līdzi savus draugus un draudzenes, lai arī viņi iesaistītos grāmatu lasīšanā. Aktīvākie lasītāji šogad 8.decembrī ar Gulbenes bibliotēkas un Gulbenes domes atbalstu tika aizvesti uz Dailes teātra izrādi bērniem "Īkstīte".

Bērnu žūrija Mazākajā vecumgrupā iesaistījās 13 bērni kopā ar vecākiem, jo daži bērni vēl neiet skolā. Diemžēl šajā grupā ir arī vislielākais līdz galam neizturējušo skaits - 10. Šie trīs bērni būs patiešām labi lasītāji, jo ar viņiem izraisījās visinteresantākās debates par izlasītajām grāmatām. Arī anketās ir uzrakstīti patiešām ieinteresēti jautājumi: "Lāci, kā tu varēji uzaudzināt putniņus?’’ (Agija Ķestere), "Kāpēc zilonis lido?’’ (Santa Kalniņa), ’’Vai tiešām attēlā visas mājas gāžas riņķī?’" (Anete Bokaldere). Visgrūtāk ir šajā vecumgrupā izdalīt kādu grāmatu, jo anketu nav daudz. Nākošajā vecumgrupā (3. un 4.klase) iesaistījās 18 bērni, līdz galam izturēja 9. Grāmatas šajā grupā tika novērtētas kā aizraujošas, notikumiem un skaistām ilustrācijām bagātas, arī kā jaukas un mīļas. � 1.vietu ieņem Velgas Vītolas grāmata par mazo lāču bērnu Ilzīti, jo "šī grāmata nav izdomāta, bet gan patiesība un tā ir jauka un forša" (Janeta Bokaldere). � 2.vietu ieņem Roalda Dāla grāmata "Žirafe, Peliks un es" ar mazliet spocīgajām Kventina Bleika ilustrācijām. Kāpēc jālasa šī grāmata? " Šajā grāmatā ir visādi interesanti notikumi. Tajā ir stāstīts par zvēriņiem, kuri mazgā logus" (Linda Caunīte).


09.02.2004 33

3.vietu ieņēmusi Ineses Zanderes dzejoļu grāmata "Iekšiņa un āriņa", "jo šajā grāmatā bij interesanti un jocīgi dzejoļi" (Janeta Bokaldere). Pavisam mazliet līdz godalgotai vietai pietrūka igauņu rakstnieka V. Belialsa grāmatai par jancīgo Pagultes zemes iemītnieku Osumposumu un viņa draudzeni Dziedviendziesmiņu. Nākošajā vecumgrupā (5. - 7. klase) iesaistījās vislielākais ekspertu skaits - 30, līdz galam izturēja 20 bērni. 1.vietā ir Kornēlijas Funkes grāmata "Grēta un Pūcēns - suņu aukles". "Jauka un mīļa grāmatiņa vienkāršiem cilvēkiem, kam nepatīk sarežģīt dzīvi" (Naura Kikuste). "Es tev to grāmatu iesaku, jo šitā grāmata bija ar jokiem" (Iveta Smiltniece). "Ja tev patīk suņi... tad šī grāmata ir kā radīta tev" (Ieva Dzērve). 2.vietā atrodas Enidas Blaitones grāmata "Piedzīvojumu sala". "Šī grāmata ir aizraujoša un forša, tāpēc iesaku izlasīt šo grāmatu" (Agris Skulte). ’’Es teiktu, ka tai ir aizraujošs sižets un to var izlasīt, neatraujoties no grāmatas" (Ieva Delvere). "Ja vēlies daudz noslēpumu un notikumu, iesaku izlasīt šo grāmatu" (Karlīna Bērziņa). "Tur būs ko lasīt!" (Ieva Dzērve). 3.vietā - Joahima Frīdriha "Četrarpus draugi". "Šī grāmata ir baigi feinā!" (Linda Sarmanova). "Iesaku to izlasīt katram, jo tā ir nedaudz līdzīga detektīvstāstam..." (Marianna Birzniece). "Es teiktu, ka grāmata parāda mūsu draudzības savstarpējās attiecības. Retumis strīdi, pārpratumi, piedzīvojumu kāre un vēlēšanās sevi izpaust visā pilnībā" (Lelde Podniece). Ļoti daudziem bērniem patika L. fon Keizerlinkas "Stāsti par draudzību", kurā apkopoti autores piedzīvotie un noklausītie patiesie notikumi. Jauniešu grāmatas (8. - 9. klase) iesāka lasīt 15, bet godīgi līdz galam izturēja 12 jaunieši. Šogad šajā grupā bija patiešām labas grāmatas. Secinājums - jaunieši negrib lasīt nopietnas grāmatas. Tikai divās anketās bija minēta mūsdienu franču rakstnieka Leklēzio grāmata "Aplis" un nesen mūžībā aizgājušā dzejnieka Jāņa Baltvilka pēdējā dzejoļu grāmata "Saule met loku". Kāpēc? Lelde Podniece saka : "Visticamāk es to neieteiktu, jo mani draugi nav lieli dzejas cienītāji". Varbūt arī bibliotekāri ir vainīgi pie tā, jo bērnu bibliotēkā ir maz tā saukto "nopietnās literatūras" grāmatu. 1.vietu ieņem igauņu rakstnieces Aidi Vallikas grāmata "Kā tev klājas, Anna?". Grāmatā rakstīts par aktuālajām vecāku un bērnu attiecībām. Igaunijā šī grāmata ir ļoti populāra, autore ir pat uzrakstījusi šai grāmatai turpinājumu. "Ļoti interesanta grāmata par jauniešiem. Un viņu savstarpējām attiecībām ar vecākiem" (Sanita Lauka). "Tajā ir daudz ieteikumu kā rīkoties strupceļā nonākušiem pusaudžiem. Tajā ir mūsdienīgi vārdi un izteicieni" (Egija Lekse). ’’Es izstāstītu, ka šajā grāmatā bija aprakstītas mūsdienu jauniešu problēmas: nesaprašanās ar vecākiem, sliktā draugu ietekme, narkotikas un alkohols. Grāmata jāizlasa, lai neiekultos nepatikšanās kā Anna" (Inga Oplucāne). 2.vietā ir Sjū Taunsendas grāmata "Adriana Moula (13 ¾ gadi) slepenā dienasgrāmata". Šī grāmata ir uzrakstīta kā zēna dienasgrāmata un ir mazliet pārsteidzoši, kā autore - sieviete ir spējusi iedziļināties un saprast pusaudža zēna domas un problēmas. "Tā jāizlasa arī meitenēm, lai izprastu zēnu problēmas" (Kristīne Pelše). "Es izstāstītu, ka šī grāmata ir ļoti jautra. To izlasot, var padomāt, vai man tā nav gadījies? Apsvērt, ko tu darītu šādās situācijās" (Inga Oplucāne). 3.vietā ir Oīna Kolfera ’’Artēmijs Fauls - Incidents Arktikā". Šī ir otrā grāmata par zēnu Artēmiju Faulu, kuru mazliet salīdzina ar Hariju Poteru. Grāmata ar brīnumiem, burvjiem, elfiem un citādām brīnumainām lietām. "Es pastāstītu par pašu Artēmiju un viņa piedzīvojumiem ar elfiem un cietiem mošķīšiem" (Inga Oplucāne). "Visiem, kam patīk fantastika, jo grāmatā ir stāstīts arī par maģiskiem radījumiem - rūķiem"


09.02.2004 34

(Kristīne Pelše) Secinājums - bērniem patīk nopietnā eksperta loma, jo mūsdienu autori īpaši neinteresējas, kādas grāmatas bērniem patiešām patiktu. Lai iegūtu lasītprieku, bērniem nepieciešamas interesantas grāmatas, kuras viņi varētu ieteikt cits citam. Pieaugušajiem vajadzētu izrādīt lielāku interesi par to, ko bērni lasa, jo, lai varētu sekmīgi apgūt mūsdienu tehnoloģijas un lielo informācijas gūzmu, ir nepieciešama lasītprasme! Izlasiet arī Jūs Bērnu žūrijas grāmatas un vēlāk tās pārrunājiet savā ģimenē! Centieties nekritizēt bērna izvēli un uzsveriet, kas Jums ir paticis šajās grāmatās! Atcerieties, ka lielākais brīnums, ko spēj veikt laba bērnu grāmata, ir tuvināt bērnu viņa paša vecākiem. Bibliotēkas sadarbības tīkls, partneri, vērtējums Mūsu apkalpojamā mikrorajonā ir 5 skolas un 3 bērnudārzi.

• Laba sadarbība ir ar Gulbenes un Bērzu pamatskolām, • 2.bērnudārzu, izglītības pārvaldi. • Sadarbojamies arī ar skolām rajona pagastos • Stāķu pamatskolu, • Adulienas palīgskolu u c. • Par bibliotēkas pasākumiem informējam skolas ar izglītības pārvaldes

starpniecību, kā arī uz skolām nosūtām afišas un ielūgumus. Sniedzam metodisku palīdzību pagastu un skolu bibliotekāriem (Metodisko un citu pieprasīto literatūru)

• Laba sadarbība ir ar kultūras centru, kura paspārnē tagad ir bijušais bērnu un jauniešu interešu centrs. Šogad kopīgi rīkojām dzejas dienu pasākumu.

• Gulbenes bāriņtiesa mums palīdz apzināt visus bērnus kādi dzīvo Gulbenē un ja vajadzīgs arī rajonā.

• Sadarbojamies ar Gulbenes Babtistu draudzi. Kopīgi pasākumi: ’’Jaungada un Pļaujas svētki.’’.

Sadarbība ar pašvaldība Par savu darbu un gaidāmajiem pasākumiem informējam bibliotēkas direktori, kas, savukārt informē pilsētas vadību un informācija tiek ievietota pilsētas domes Vēstnesī.

gulbenes bibliotĒkas vispĀrĪgais raksturojumsgulbb/biblioteka/doc/atskaite_2003.pdf · gulbenes...

Documents