Dr.oec.RositaZvirgzdinaDr.oec.JanisVanagsDr.oec.HelmaJirgena

Globalizācija un piena ražošanas intensifikācijas

ekonomiskie aspekti Latvijas piensaimniecībās

MONOGRĀFIJA

Rīga, 2014

2

UDK 636.2.034(474.3) Zv584Dr.oec.RositaZvirgzdiņa,Dr.oec.JānisVanags,Dr.oec.HelmaJirgena Globalizācija un piena ražošanas intensifikācijas ekonomiskie aspekti Latvijas piensaimniecībās MONOGRĀFIJA MonogrāfijurekomendējisizdošanaiBiznesaaugstskolasTurībaBiznesatehnolo-ģijuinstitūts,sēdesprotokolsnr.5(30.05.2014.)ISBN978-9984-828-91-6©SIA“BiznesaaugstskolaTurība”,2014,403lpp.IzdevējsSIA“BiznesaaugstskolaTurība”E-pasts:izdevnieciba@turiba.lvIespiestsSIA“Drukātava”

3

Priekšvārds Zinātniskajāmonogrāfijā””Globalizācijaunpienaražošanasinten-sifikācijas ekonomiskie aspekti Latvijas piensaimniecībās””pamatā anali-zētslaikaperiodsno2004.līdz2013.gadam.Monogrāfijasastāvnošādāmdaļām:Ievads;

1. nodaļa ”Piensaimniecību darbības intensifikācija Latvijā un Eiro-pā” – nodaļā analizēti un izskatīti ES kopējās lauksaimniecības politikasietvaros īstenotās reformas un to saistība ar piensaimniecību attīstībasintensifikācijas un ekstensifikācijas procesiem. Liela uzmanība veltītavalststautsaimniecībasunlauksaimniecībasnozaresattīstībasanalītiskamizvērtējumam, kas veido piensaimniecību darbības ārējās uzņēmējdarbī-bas vides nozīmīgākās dimensijas. Nodaļā veikta detalizēta analīze parpienaražošanasnozarigansalīdzinājumāarcitulopkopībasproduktura-žošanu valstī kopumāun reģionos, gan arī izanalizētas piensaimniecībāssaražotāpiena apjomaunpiensaimniecībudarbības ienākumu intensitā-tesizmaiņaslaukureģionos.Nodaļātiekakcentētspiensaimniecībudarbī-basglobālaisefekts.TāpēcLatvijaspienaražošanasintensifikācijasrezul-tātu saražotā kvantitatīvās un kvalitatīvās izmaiņas tiek salīdzinātas aranaloģiskiempiensaimniecībudarbībasrādītājiemDānijas, Igaunijas,Lie-tuvas,SomijasunZviedrijaspiensaimniecībās.

2. nodaļa ”Uzņēmējdarbības intensifikācijas teorētiskie ekonomiska rakstura aspekti” – nodaļā iekļauta zinātniskā diskusija par nozīmīgāka-jiem piensaimniecības intensifikācijas aspektiem, sniegti skaidrojumi unpapildinājumi pētījumā izmantoto terminu pilnīgākai izpratnei atbilstošipētījumamērķimunuzdevumiem.Nodaļāzinātniskipamatotaspienara-žošanaspalielināšanasiespējas,mijiedarbojotiesintensīvasunekstensīvassaimniekošanaspriekšrocībāmkonkrētos iekšējāsunārējāsuzņēmējdar-bības apstākļos. Tādējādi tiek panākta augstāka piensaimniecības rīcībāesošoresursuizmantošanasefektivitātespaaugstināšanās.Nodaļāatklātavalsts dotāciju un subsīdiju ietekme uz piena ražošanas intensifikācijasprocesiemunpiensaimniecībudarbībasienākošounizejošonaudasplūs-mu,kāarīpeļņasveidošanosunrentabilitāti.

4

3. nodaļa ”Piena ražošanas un piensaimniecības attīstības iespējas Latvijas reģionos”–nodaļāizklāstītaveiktāpētījumametodoloģija,rakstu-rotasaptauju izlases,ekspertiunpētījumāiesaistītorespondentu–pien-saimniecību īpašnieku saimnieciskās darbības rezultāti. Nodaļā sniegtspārskatsparveiktajiempētījumiem,skaidrojotpienaražošanas intensifi-kācijasunpiensaimniecībasattīstībasiespējasLatvijasreģionos,analizētiunsalīdzinātirezultāti,unkopumāvisapētījumarezultātiintegrētipienaražošanasintensifikācijasmodeļosLatvijasreģioniem.Katrasnodaļasnobeigumāiekļautisecinājumiparpētījumarezul-tātiem un priekšlikumi piensaimniecību darbības tālākai intensifikācijaiLatvijasreģionos.Darba ietvaros izdarītie secinājumi un priekšlikumi izmantojamiturpmākajiempētījumiempardažādiempiensaimniecībudarbības inten-sifikācijassociāliekonomiskajiem,tehniskajiemunekoloģiskajiemaspek-tiem.Zinātniskādarbarezultātivarbūtpiemērojamivadībaslēmumupie-ņemšanai ganpiensaimniecības vadības līmenī, ganpašvaldībuunvalstsinstitūcijās,konkrētupasākumuunvaldībaslēmumuprojektuizstrādāša-naiparvalstsatbalstapolitikaselastībasunefektivitātespaaugstināšanusaistībāarlaukusaimnieciskāsdarbībasvideskonkurētspējaspalielināša-nosglobālāaspektāun iespējuatšķirībusamazināšanai starp laukureģi-oniem.Zinātniskajā pētījumā iegūtās teorētiskās atziņas var būt noderī-gas studiju programmu papildināšanai lauksaimniecības zinātnē. Darbāizstrādātā piena ražošanas intensifikācijas un ekstensifikācijas procesupētīšanasmetodoloģija izmantojama piemērotāko intensifikācijas un/vaiekstensifikācijaspasākumuizstrādēcitulauksaimniecībasprodukturažo-šanāekonomikasglobalizācijasapstākļos.

5

Saturs Priekšvārds..............................................................................................................................3Saturs..........................................................................................................................................5Darbāievietotoattēlusaraksts....................................................................................12Darbāievietototabulusaraksts...................................................................................15Monogrāfijālietotiesaīsinājumi..................................................................................19Kopsavilkums.......................................................................................................................20Summary................................................................................................................................23Ievads......................................................................................................................................26

1. PIENSAIMNIECĪBU DARBĪBAS INTENSIFIKĀCIJA LATVIJĀ UN EIROPĀ .................................................................................................................. 35 1.1.ESkopējāslauksaimniecībaspolitikasietvarosīstenotāsreformasunpiensaimniecībasintensifikācija.......................................................................351.1.1.Kopējāslauksaimniecībaspolitikāīstenotāsreformaspārprodukcijasmazināšanai..................................................................361.1.2.”Agenda2000”untāssaistībaarpiensaimniecībasintensifikāciju...............................................................................................401.1.3.KārtējāsKLPreformaslaikaperiodālīdz2013.gadamuntosaistībaarpiensaimniecībasintensifikāciju....................................441.1.4.Kopējāslauksaimniecībaspolitikasreformas”veselībaspārbaude”unizmaiņaspienaražošanasintensifikācijā...........471.1.5. NozīmīgākāsunaktuālākāsKLPattīstībasproblēmasmūsdienāsuntosaistībaarpiensaimniecībuintensifikācijaspasākumiem..................................................................................................531.1.6.LatvijaslauksaimniekuiekļaušanāsESKopējālauksaimniecībaspolitikā........................................................................571.1.7.LatvijasvalstspriekšlikumitālākaiESKopējāslauksaimniecībaspolitikasreformēšanai.........................................591.2.Valststautsaimniecībasizaugsme–piensaimniecībudarbībasintensifikācijassociāliekonomiskais,politiskaisunekoloģiskaisietvars............................................................................................................................65

6

1.2.1.Valststautsaimniecībasizaugsmeunsaražotāiekšzemeskopproduktaizmaiņas..............................................................................661.2.2.Tautsaimniecībasattīstībascikliskaisrakstursuntāietekmeuzpiensaimniecībudarbībasintensifikāciju...................................691.2.3.Lauksaimniecībasnozaresattīstībasrakstursstraujimainīgosekonomiskāsattīstībasapstākļos.....................................741.3.Pienaražošanasizmaiņassalīdzinājumāarcitulopkopībasprodukturažošanu..................................................................................................781.3.1.Saražotāpienauncitulopkopībasprodukcijasveiduapjomaizmaiņas..........................................................................................781.3.2.Saražotāpienaungaļaspieaugumsilgākālaikaperiodā.................801.3.3.Saražotāsgaļasapjomastrukturālasizmaiņas................................831.3.4.Saražotāunrealizētāpienacenasizmaiņasuzpārējolopkopībasproduktucenasizmaiņufona.........................................851.3.5.Saražotāpienaungaļasrealizācijasienākumuizmaiņurakstursuntendence.................................................................................891.3.6.Pienaunliellopugaļasrealizācijasienākumufunkcionālāsaistība.............................................................................................................931.4.Reģionossaražotāslauksaimnieciskāsprodukcijasizmaiņurakstursuntendences............................................................................................951.4.1.Lauksaimniecībasnozarēsaražotāspievienotāsvērtībasizmaiņasfaktiskajāscenāssadalījumāpalaukureģioniem.....951.4.2.Lauksaimniecībasnozarēsaražotāspievienotāsvērtībasizmaiņuintensitātevalstsreģionos.....................................................971.4.3.Strukturālasizmaiņaslauksaimniecībasnozarēsaražotajaipievienotaivērtībaivalstsreģionos.................................................1001.4.4.Lauksaimniecībasnozarēsaražotāspievienotāsvērtībaspieaugumadinamikavalstsreģionos..............................................1021.4.5.Lauksaimniecībasprodukturažošanasintensifikācijāizmantojamālauksaimniecībaszemesadalījumāpareģioniem.....................................................................................................1061.5.Piensaimniecībāssaražotāpienaapjomaizmaiņaslaukureģionos.....................................................................................................................110

7

1.5.1.Pienaražošanaspriekšrocībassalīdzinājumāarcitiemlauksaimniecībasprodukturažošanasveidiem..........................1111.5.2.Piensaimniecībāssaražotāpienaizmaiņassadalījumāpalaukureģioniem........................................................................................1121.5.3.Piensaimniecībāssaražotāpienakvantitatīvāapjomareģionālāsstruktūrasizmaiņas..........................................................1161.5.4.Piensaimniecībāssaražotāpienaizmaiņurakstursuntendencessadalījumāpalaukureģioniem....................................1191.6.Piensaimniecībudarbībasienākumuintensitātesizmaiņasreģionos.....................................................................................................................1231.6.1.Pienaražošanasintensitātesizmaiņaslaukureģionupiensaimniecībāssaistībāarlauksaimniecībaszemesizmantošanu...............................................................................................1231.6.2.Piensaimniecīburīcībāesošāslaucamogovjuganāmpulkaražīgumaizmaiņasintensifikācijasprocesurezultātā............1311.6.3.Slaucamogovjuganāmpulkaražīgumaizmaiņurakstursuntendenceslaukureģionos..............................................................1341.6.4.Slaucamogovjuganāmpulkakvantitatīvāsunkvalitatīvāsizmaiņaslaukureģionos........................................................................1391.6.5.Slaucamogovjuganāmpulkaizmaiņurakstursuntendenceslaukureģionos...........................................................................................1431.6.6.Slaucamogovjuskaitaizmaiņassaistībāarlauksaimniecībaszemesizmaiņāmlaukureģionos.......................................................1491.7.Pienaražošanasintensitātesprocesuietekmeuzražošanaskoncentrācijuunpiensaimniecībuienākumiem.....................................1541.7.1.Piensaimniecībuienākumuizmaiņassaistībāarīstenotajiempienaražošanasintensifikācijaspasākumiem...........................1551.7.2.Piensaimniecībuienākumupieaugumadinamikasaistībāarīstenotajiempienaražošanasintensifikācijaspasākumiem...............................................................................................1581.7.3.Piensaimniecībuieņēmumuizmaiņassaistībāarizmantotolauksaimniecībaszemi...........................................................................1621.7.4.Piensaimniecībuieņēmumuizmaiņassaistībāarslaucamogovjuganāmpulkaizmaiņām..............................................................166

8

1.8.Pienaražošanasintensitātesizmaiņustarpvalstusalīdzinājums...1701.8.1.SlaucamogovjuganāmpulkaintensifikācijaspasākumuefektaizmaiņassalīdzinājumāiekļautajāsESvalstīs...............1711.8.2.SlaucamogovjuganāmpulkaražīgumaizmaiņurakstursuntendencesSkandināvijāunBaltijasvalstīs.............................1721.8.3.PiensaimniecībudarbībasintensifikācijasefektaizmaiņassaistībāarlauksaimniecībaszemesizmantošanusalīdzinājumāiekļautajāsESvalstīs.................................................1761.8.4.LauksaimniecībaszemesizmantošanasintensitātespieaugumssaistībāargovjuskaitaizmaiņāmuzplatībasvienībusalīdzinājumāiekļautajāsESvalstīs................................1791.8.5.PiensaimniecībuieņēmumuizmaiņasuzganāmpulkāesošāsslaucamāsgovsvienībusalīdzinājumāiekļautajāsESvalstīs.............................................................................................................182Nozīmīgākiesecinājumi...............................................................................................1882. UZŅĒMĒJDARBĪBAS INTENSIFIKĀCIJAS TEORĒTISKIE EKONOMISKA RAKSTURA ASPEKTI ........................................................... 194 2.1.Jēdziena”intensifikācija”etimoloģija...........................................................1952.2.Uzņēmējdarbībasunpiensaimniecībasintensifikācijasjēdzienaskaidrojums.............................................................................................................1972.2.1.Intensifikācijasjēdzienaskaidrojumslatviešuvalodāizdotajoszinātniskaraksturaizdevumos..........................................................1972.2.2.Intensifikācijasjēdzienaskaidrojumssvešvalodāsizdotajoszinātniskaraksturaizdevumos..........................................................2012.2.3.Zinātniskādarbāizmantotieintensifikācijasjēdzienuskaidrojumi.................................................................................................2052.3.Zinātniskādiskusijaparnozīmīgākajiempiensaimniecībasintensifikācijasaspektiem.................................................................................2082.4.Pienaražošanaspalielināšanasiespējasintensīvasunekstensīvaspiensaimniecībasietvaros................................................................................2112.4.1.Intensīvaražošanakāpretstatsekstensīvamražošanasveidam...........................................................................................................212

9

2.4.2. PienaražošanasintensifikācijuietekmējošieiekšējieunārējiePESTEfaktori................................................................................2162.4.3. Pienaražošanaspalielināšanaekstensīvaspiensaimniecībasietvaros.........................................................................................................2182.4.4. Ekstensīvaspienaražošanaspasākumuekonomiskaisizdevīgums..................................................................................................2242.4.5.Pienaražošanaspalielināšanasiespējasintensīvaspiensaimniecībasietvaros....................................................................2272.4.6.Pienaražošanasintensifikācijaspasākumusaimnieciskāizdevīgumanovērtēšana.......................................................................2342.5.Piensaimniecībasintensifikācijāizlietotoresursuefektivitātesnovērtēšana.............................................................................................................2402.5.1.Piensaimniecībasdarbībasintensifikācijasprocesosizlietotoresursuefektivitātesnovērtēšana..................................2412.5.2.Pienaražošanasintensifikācijasprocesosizlietotoresursuefektivitātesnovērtējums.....................................................................2472.6.Valstsdotācijuunsubsīdijuietekmeuzresursuizlietojumupiensaimniecībudarbībasintensifikācijāuntāssaimnieciskoizdevīgumu...............................................................................................................2582.6.1.Ražošanasapjomadotācijuietekmeuzpiensaimniecībasdarbībasintensifikāciju.........................................................................2602.6.2.Slaucamogovjudotācijuietekmeuzpiensaimniecībasdarbībasintensifikācijasrezultātiem..............................................268Nozīmīgākiesecinājumi...............................................................................................2913. PIENA RAŽOŠANAS INTENSIFIKĀCIJAS UN PIENSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS LATVIJAS REĢIONOS ............................................ 295 3.1.Pētījumāiekļautopiensaimniecībureģionālaissadalījums...............2953.2.Intensifikācijasobjektuizmaiņaspētījumāiekļautajāspiensaimniecībāslaukureģionos...................................................................2983.2.1.Lauksaimniecībaszemesplatībasizmaiņaspētījumāiekļautajāspiensaimniecībās..............................................................299

10

3.2.2.Slaucamogovjuskaitaizmaiņaspētījumāiekļautajāspiensaimniecībās......................................................................................3033.2.3.Realizētāpienakvantitatīvāsizmaiņaspētījumāiekļautajāspiensaimniecībās......................................................................................3063.2.4.Slaucamogovjuizmantošanasintensifikācijasefektaizmaiņaspētījumāiekļautajāspiensaimniecībās.......................3093.2.5.Lauksaimniecībaszemesizmantošanasintensifikācijasefektaizmaiņaspētījumāiekļautajāspiensaimniecībās.......................3113.3.Ienākošāsnaudasplūsmasizmaiņaspētījumāiekļautajāspiensaimniecībās...................................................................................................3133.4.Izejošāsnaudasplūsmasizmaiņaspētījumāiekļautajāspiensaimniecībās...................................................................................................3183.4.1.Izejošāsnaudasplūsmasizmaiņasuzlauksaimniecībaszemesplatībasvienībupētījumāiekļautajāspiensaimniecībās......................................................................................3203.4.2.Izejošāsnaudasplūsmasizmaiņasuzslaucamogovipētījumāiekļautajāspiensaimniecībās..............................................................3223.4.3.Pienaražošanaspašizmaksasizmaiņaspētījumāiekļautajāspiensaimniecībās......................................................................................3233.5.Ilgtermiņaieguldījumipienaražošanasintensifikācijaspasākumoslielākajāspiensaimniecībās.............................................................................3253.6.Saņemtokredītuizmaiņaspētījumāiekļautajāspiensaimniecībās3293.7.PienaražošanasintensifikācijasunpiensaimniecībasattīstībasiespējasLatvijasreģionosekspertuunuzņēmējuskatījumā............3333.7.1.Ekspertugrupasizveidošanapētījumamērķusasniegšanai................................................................................................3343.7.2.Ekspertuvērtējumapamatnosacījumi.............................................3353.7.3.Ekspertudarbībasrezultātuanalītisksizvērtējums..................3373.8.Piensaimniecībāsnodarbinātoaptaujasrezultātuanalītisksizvērtējums..............................................................................................................3413.8.1.Respondentuatlasepiensaimniecībudarbībasintensifikācijaspadziļinātaiizpētei..................................................3413.8.2.Aptaujāiesaistītorespondentuizglītībaslīmenisuntāsaistībaarpienaražošanasrādītājiem...........................................343

11

3.8.3.Pienaražošanasintensifikācijaslīmenisaptaujāiekļautajāssaimniecībās...............................................................................................3443.8.4.Piensaimniecībasintensifikācijuietekmējošiefaktoripotenciālopienaražotājuvērtējumā...............................................3503.8.5. Piensaimniecībasintensifikācijuietekmējošofaktoruizvērtējumasalīdzinājumsekspertu,piensaimniecībuvadītājuun/vaiīpašniekuunpotenciālopienaražotājuskatījumā.....................................................................................................3553.9.PienaražošanasintensifikācijasmodeļiLatvijasreģionos................3573.9.1.Piensaimniecībudarbībasintensifikācijasfunkcionālamodeļavispārējsapraksts....................................................................3573.9.2.PienaražošanasintensifikācijasmodelisPierīgasreģionāstrādājošajāspiensaimniecībās.........................................................3613.9.3.PienaražošanasintensifikācijasmodelisVidzemesreģionāstrādājošajāspiensaimniecībās.........................................................3633.9.4.PienaražošanasintensifikācijasmodelisKurzemesreģionapiensaimniecībās......................................................................................3653.9.5.PienaražošanasintensifikācijasmodelisZemgalesreģionapiensaimniecībās......................................................................................3673.9.6.PienaražošanasintensifikācijasmodelisLatgalesreģionapiensaimniecībās......................................................................................369Nozīmīgākiesecinājumi...............................................................................................372NOBEIGUMS......................................................................................................................375Izmantotāsliteratūrasunavotusaraksts.............................................................377PIELIKUMI..........................................................................................................................399

12

Darbā ievietoto attēlu saraksts Nr. Attēla nosaukums Lpp. 1.1. ESKopējāslauksaimniecībaspolitikasfinansējumaabsolūtounrelatīvoizmaiņudinamikasalīdzināmāscenās 371.2. MinerālmēslupatēriņadinamikaunprognozeES-27valstīs 551.3. Iekšzemeskopproduktaizmaiņucikliskaisrakstursuntendence 701.4. Augkopībasunlopkopībasprodukcijasvērtībasizmaiņurakstursuntendence 761.5. Saražotāpienaungaļas izmaiņudinamikailgākālaikaperiodā 811.6. Laukusaimniecībāssaražotāpienaunliellopucenasizmaiņudinamika 871.7. Piensaimniecībāssaražotāpienarealizācijasienākumusalīdzinājumsargaļasrealizācijasienākumiem 911.8. Laukusaimniecībāssaražotāpienaunliellopugaļasrealizācijasienākumufunkcionālāsaistība 941.9. SaražotāspievienotāsvērtībasizmaiņudinamikaRīgas,PierīgasunLatgalesreģionosfaktiskajāscenās 1021.10. SaražotāspievienotāsvērtībasizmaiņudinamikaKurzemes,VidzemesunZemgalesreģionos faktiskajāscenās 1041.11. Saražotāpienaīpatsvaraizmaiņaslaukureģionos 1181.12. SaražotāpienaraksturadinamikauntendencesPierīgas,VidzemesunLatgalesreģionupiensaimniecībās 1191.13. Saražotāpienaraksturadinamikauntendences KurzemesunZemgalesreģionupiensaimniecībās 1211.14. Pienaražošanasintensitātesizmaiņudinamikauntenden-cesLatgales,PierīgasunZemgalesreģionupiensaimniecī-bāssaistībāarlauksaimniecībaszemesizmantošanu 1271.15. Pienaražošanasintensitātesizmaiņudinamika untendencesKurzemesunVidzemesreģionospiensaimniecībāssaistībāarlauksaimniecībaszemesizmantošanu 1291.16. GovjuizmantošanasintensitātesizmaiņudinamikauntendencesPierīgas,ZemgalesunVidzemesreģionupien-saimniecībās 1341.17. GovjuizmantošanasintensitātesizmaiņudinamikauntendencesLatgalesunKurzemesreģiona piensaimniecībās 137

13

Nr. Attēla nosaukums Lpp. 1.18. GovjuskaitaizmaiņudinamikauntendencesKurzemes,PierīgasunVidzemesreģionupiensaimniecībās 1431.19. GovjuskaitaizmaiņudinamikauntendencesLatgalesunZemgalesreģionapiensaimniecībās 1461.20. PiensaimniecībuienākumuizmaiņasLatgales,KurzemesunPierīgasreģionos 1591.21. PiensaimniecībuienākumuizmaiņasVidzemesunZemgalesreģionos 1611.22. SlaucamogovjuražīgumaizmaiņasSkandināvijasvalstīs 1731.23. SlaucamogovjuražīgumaizmaiņasBaltijasvalstīs 1751.24. LauksaimniecībaszemesizmantošanasintensifikācijasrezultātusalīdzinājumsarLatvijaspiensaimniecībāssasniegtorezultātu 1781.25. LauksaimniecībaszemesizmantošanasintensifikācijasrezultātusalīdzinājumsarLatvijaspiensaimniecībāssasniegtorezultātu 1811.26. PiensaimniecībuīpatnējāienākumaizmaiņusalīdzinājumsatlasītajāsESvalstīsarvidējorādītājuLatvijaspiensaimniecībās 1842.1. Pienaražošanasintensifikācijuietekmējošieiekšējieunārējiefaktori 2173.1. Piensaimniecībudarbībasintensifikācijuietekmējošofak-torunozīmīgumasadalījumagrafiskaisattēlojumsekspertuvērtējumā 3393.2. Aptaujātopienaražotājusadalījumspalaukureģioniem 3433.3. Rentablopiensaimniecībuīpatsvarsstarpapsekojumāiekļautajāmsaimniecībāmsadalījumāpalaukureģioniem 3463.4. Ieguldījumustruktūrapienaražošanasintensifikācijaspasākumos 3463.5. Respondentuviedoklisparpiensaimniecībasdarbībasturpināšanu 3483.6. Piensaimniecībuvadītājuun/vaiīpašniekuaptaujasrezultātiparpienaražošanasintensifikācijuietekmējošajiemfaktoriem 3493.7. Piensaimniecībasintensifikācijuietekmējošoražošanasfaktorunozīmīgumspotenciālopienaražotājuvērtējumā 3513.8. Piensaimniecībudarbībuintensifikācijuietekmējošoražošanasfaktorusalīdzinājumarezultāti 356

14

Nr. Attēla nosaukums Lpp. 3.9. Pienaražošanasintensificēšanasmodelis Latvijaslaukureģionupiensaimniecībās 3593.10. Pienaražošanas intensificēšanasmodelisPierīgasreģionapiensaimniecībās 3623.11. Pienaražošanas intensificēšanasmodelisVidzemesreģionapiensaimniecībās 3653.12. Pienaražošanas intensificēšanasmodelisKurzemes reģionapiensaimniecībās 3663.13. Pienaražošanas intensificēšanasmodelisZemgales reģionapiensaimniecībās 3683.14. Pienaražošanas intensificēšanasmodelisLatgales reģionapiensaimniecībās 370

15

Darbā ievietoto tabulu saraksts

Nr. Tabulas nosaukums Lpp. 1.1. ”Agenda2000”paredzētāunfaktiskipiešķirtāKLPfinansējumasalīdzinājums 421.2. Iekšzemeskopproduktavērtībasunapjomaizmaiņas 671.3. Piensaimniecībudarbībasintensifikācijadažādāstautsaimniecībasattīstībasfāzēs 721.4. Lauksaimniecībasnozaresattīstībasnozīmīgākierādītāji 741.5. Saražotāslopkopībasprodukcijasfiziskāapjomaizmaiņas 791.6. Saražotāslopkopībasprodukcijasfiziskāapjomaizmaiņas 831.7. Saražotāpienaungaļaiaudzētomājdzīvniekurealizācijascenasizmaiņas 851.8. Saražotāpienaungaļaiaudzētomājdzīvniekurealizācijasieņēmumuizmaiņas 901.9. Lauksaimniecībasnozarēsaražotāspievienotāsvērtībasreģionālaissadalījums 961.10. Lauksaimniecībasnozarēsaražotāspievienotāsvērtībasizmaiņuintensitāte 981.11. Lauksaimniecībasnozarēsaražotāspievienotāsvērtībasreģionālāsstruktūrasizmaiņas 1001.12. Lauksaimniecībāizmantojamāszemesplatībuizmaiņaslaukureģionos 1071.13. Izmantotāslauksaimniecībaszemjuplatībasizmaiņaslaukureģionos 1091.14. Saražotāpienakvantitatīvāsizmaiņassadalījumāpareģioniem 1131.15. Pienaražošanasintensitātelaukureģionupiensaimniecībās 1141.16. Strukturālasizmaiņaslaukureģionossaražotāpienaapjomā 1161.17. Pienaražošanasintensitātesizmaiņasuzlauksaimniecībaszemesplatībasvienībusadalījumāpareģioniem 124

16

Nr. Tabulas nosaukums Lpp. 1.18. Saražotāpienarelatīvāsizmaiņaslaikaintervālosuzzemesplatībasvienībusadalījumāpareģioniem 1251.19. Slaucamogovjuizmantošanasintensitāteskvantitatīvāsizmaiņassadalījumāpalaukureģioniem 1321.20. Pienaražošanasintensitātelaukureģionupiensaimniecībās 1331.21. Slaucamogovjuskaitakvantitatīvāsizmaiņaslaukureģionos 1401.22. Slaucamogovjuskaitarelatīvāsizmaiņaslaukureģionos 1411.23. Slaucamogovjuskaitastrukturālasizmaiņaslaukureģionos 1471.24. Slaucamogovjuskaitaizmaiņasuzizmantotāslauksaimniecībaszemesplatībulaukureģionos 1501.25. Slaucamogovjuskaitarelatīvāsizmaiņasuzlauksaimniecībaszemesplatībasvienībusadalījumāpalaukureģioniem 1521.26. Piensaimniecībuienākumuizmaiņassadalījumāpalaukureģioniem 1561.27. Piensaimniecībuienākumarelatīvāsizmaiņaslaukureģionos 1571.28. Piensaimniecībuīpatnējoienākumuizmaiņasuzizmantotāslauksaimniecībaszemesplatībasvienībusadalījumāpareģioniem 1631.29. Piensaimniecībuīpatnējāienākumarelatīvāsizmaiņassaistībāarlauksaimniecībaszemesizmantošanulaukureģionos 1641.30. Piensaimniecībuīpatnējoienākumuizmaiņasuzslaucamogovilaukureģionos 1671.31. Piensaimniecībuīpatnējāienākumarelatīvāsizmaiņasuzslaucamogovilaukureģionos 1681.32. SlaucamogovjuražīgumaizmaiņasintensifikācijasrezultātāsalīdzinājumāiekļautajāsESvalstīs 1711.33. PārdotāpienaizmaiņasuzizmantotāslauksaimniecībaszemesplatībasvienībusalīdzinājumāiekļautajāsESvalstīs 177

17

Nr. Tabulas nosaukums Lpp. 1.34. SlaucamogovjuskaitaizmaiņasuzizmantotāslauksaimniecībaszemesplatībasvienībupētījumāiekļautajāsESvalstīs 1801.35. PiensaimniecībuienākumiuzganāmpulkāesošoslaucamogovisalīdzinājumāiekļautajāsESvalstīs 1832.1. Intensīvasunekstensīvaspiensaimniecībasatšķirībusalīdzinājums 2142.2. Pienaražošanasintensifikācijasunefektivizācijassalīdzinājums 2423.1. Lielākopiensaimniecībusadalījumspareģioniem 2973.2. Izmantotāslauksaimniecībaszemesplatībasizmaiņaspētījumāiekļautajāspiensaimniecībās 2993.3. Lauksaimniecībaszemesplatībasizmaiņasuzslaucamogovipētījumāiekļautajāspiensaimniecībās 3013.4. Slaucamogovjuskaitaizmaiņassalīdzinājumāpētījumāpiensaimniecībās 3043.5. Slaucamogovjuskaitaizmaiņasuzlauksaimniecībaszemesplatībasvienībupētījumāiekļautajāspiensaimniecībās 3053.6. Realizētāpienaabsolūtāapjomaizmaiņaspētījumāiekļautajāspiensaimniecībās 3073.7. Realizētāpienaizmaiņasuzslaucamogovipētījumāiekļautajāspiensaimniecībās 3093.8. Realizētāpienaizmaiņasuzlauksaimniecībaszemesplatībasvienībusalīdzinājumāiekļautajāspiensaimniecībās 3123.9. Ienākošāsnaudasplūsmasizmaiņassalīdzinājumāiekļautajāspiensaimniecībās 3143.10. Ienākošāsnaudasplūsmasizmaiņasuzslaucamogovisalīdzinājumāiekļautajāspiensaimniecībās 3153.11. Ienākošāsnaudasplūsmasizmaiņasuzlauksaimniecībaszemesplatībasvienībusalīdzinājumāiekļautajāspiensaimniecībās 3173.12. Izejošāsnaudasplūsmasizmaiņassalīdzinājumāiekļautajāspiensaimniecībās 319

18

Nr. Tabulas nosaukums Lpp. 3.13. Izejošāsnaudasplūsmasizmaiņasuzlauksaimniecībaszemesplatībasvienībupētījumāiekļautajāspiensaimniecībās 3203.14. Izejošāsnaudasplūsmasizmaiņasuzslaucamogovipētījumāiekļautajāspiensaimniecībās 3223.15. Pienaražošanaspašizmaksasizmaiņaspētījumāiekļautajāspiensaimniecībās 3243.16. Ilgtermiņaieguldījumuizmaiņaspienaražošanasintensifikācijasprocesos 3253.17. Ilgtermiņaieguldījumuizmaiņasuzlauksaimniecībaszemesplatībasvienībusalīdzinājumāiekļautajāspiensaimniecībās 3273.18. Ilgtermiņaieguldījumuizmaiņasuzslaucamogovipētījumāiekļautajāspiensaimniecībās 3283.19. Saņemtokredītuizmaiņaslielākajāspiensaimniecībās 3293.20. Saņemtokredītuizmaiņasuzlauksaimniecībaszemesplatībasvienībusalīdzinājumāiekļautajāspiensaimniecībās 3313.21. Saņemtokredītuplūsmasizmaiņasuzslaucamogovisalīdzinājumāiekļautajāspiensaimniecībās 3323.22. Ekspertuvērtējumarezultātiparpienaražošanasintensifikācijuunpiensaimniecībasdarbībuietekmējošajiemfaktoriem 3373.23. Pienaražošanasrādītājiapsekotajāspiensaimniecībāssadalījumāpēcrespondentuizglītībaslīmeņa 3443.24. Vidējieražošanasrādītājiaptaujāiekļautajāspiensaimniecībāssadalījumāpalaukureģioniem 345

19

Monogrāfijā lietotie saīsinājumi AS akciju sabiedrība ASV Amerikas Savienotās

Valstis CB Centrālā Banka EM Ekonomikas Ministrija ES Eiropas Savienība EUR eiro EK Eiropas komisija ha hektārs IKP iekšzemes kopprodukts kg kilograms KLP Kopējā lauksaimniecī-

bas politika LB Latvijas Banka LR CSP Latvijas Republikas

Centrālās statistikas pārvalde

LGA Latvijas Garantijas Aģentūra

LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

LIZ Lauksaimniecībā izmantojamā zeme

LR Latvijas Republika LR UR Latvijas Republikas

Uzņēmumu reģistrs Ls lati LV Latvijas Valsts LLKC Latvijas lauku konsultā-

cijas centrs LLU Latvijas Lauksaimniecī-

bas universitāte milj. miljons

mljrd. miljards MK Ministru Kabinets MVU mazie un vidējie

uzņēmumi NAP Nacionālās attīstības

plāns NVA Nodarbinātības Valsts

aģentūra PESTE Politiskie, ekonomiskie,

sociālie, tehnoloģiskie, ekoloģiskie faktori

PP pirktspējas paritāte PPS pirktspējas paritātes

standarti PVN pievienotās vērtības

nodoklis PTO Pasaules tirdzniecības

organizācija PCI Patēriņa cenu indekss SIA sabiedrība ar ierobežotu

atbildību t tonna t.i. tas ir t.n. tas nozīmē UIN uzņēmuma ienākuma

nodoklis u.c. un citi u.tml. un tamlīdzīgi VARAM Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija

ZM Zemkopības Ministrija z/s zemnieku saimniecība

20

Kopsavilkums PienaražošanaLatvijaslaukureģionosirplašākizplatītaissaimnie-ciskās darbības veids un laukos dzīvojošo mājsaimniecību nozīmīgākaisienākumuavots.Tāpēcpienaražošanasintensitātesunapjomapalielināša-nas sociāli ekonomiskie, tehnoloģiskieunekoloģiskieaspektipastāvīgi at-rodaszinātnieku,politiķu,laukuuzņēmējdarbībasprofesionāluunpotenci-ālouzņēmējuuzmanības lokā.Zinātniskāpētījumatēmas ”Globalizācija un piena ražošanas intensifikācijas ekonomiskie aspekti Latvijas piensaimniecī-bās” aktualitāte tiek saistīta ar piensaimniecību salīdzinoši lielo īpatsvarulaukuuzņēmējdarbībasvidēunbagātajāmpienaražošanastradīcijāmlaukureģionos.Pateicotiessalīdzinošizemajāmtehniskiekonomiskajāmuneko-loģiskajām uzņēmējdarbības barjerām lauku saimnieciskās darbības vidē,piensaimniecībās saražotā produkcija saglabā savu dominējošo stāvoklipārējo lopkopībasproduktuvidū. Lielākāsunmazākās saimnieciskāsdar-bībasvienībāssaražotaisun tirgūpārdotaisvaipienapārstrādesuzņēmu-miemnodotaispiensdaudzāmmājsaimniecībāmlaukosirgalvenaisunsta-bilākaisrīcībāesošāienākumaavots,kastiekizmantotsnetikaipienaražo-šanāiesaistītoekonomiskiaktīvoiedzīvotājuvajadzībuapmierināšanai,betarī laukuiedzīvotājuatražošanainepieciešamoresursuiegādei,nacionālāsidentitātesunkultūrasbagātībusaglabāšanai.Neskatoties uz nozarē notiekošiem pozitīviem restrukturizācijasprocesiemunlaukusaimniecībāsīstenotajiemintensifikācijaspasākumiem,Latvijāarvienvēl irsalīdzinošizemaražošanasefektivitāte– lauksaimnie-cībānodarbinātoiedzīvotājuīpatsvaraattiecībapretnozarēsaražotoIKP–3,75(ESvidēji1,5–2).Lauksaimniecībasnozarēsaražotāspievienotāsvēr-tībaskvantitatīvāsunkvalitatīvāsizmaiņasreģionosskaidrinorādauzlau-kuvidessociāliekonomiskopolarizāciju–laukusaimniecības,kasnodarbo-jasarlauksaimniecībasprodukturažošanuLatgalesreģionā,ienākumuziņāpēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā arvien lielākāmērā atpaliek nopārējiem reģioniem, kurospastāv labvēlīgāki apstākļi saimniekošanai lau-kos.Līdzar topasliktināsLatgales reģionāstrādājošopiensaimniecībuunpārējo lauku saimniecību konkurētspēja nepieciešamo resursu iegādē, laiīstenoturažošanasintensifikācijaspasākumus

21

Pētījumāveiktadetalizētapiensaimniecībasrādītājuanalīzepalau-ku reģioniem un valstī kopumā, kas parāda, ka augstākā slaucamo govjuražīgumaizmaiņustabilitātetiekkonstatētalaukureģionoskopumā,patei-coties atšķirīgajām un nereti pretējā virzienā vērstām govju ganāmpulkaizmantošanasintensitātesizmaiņām,sekmējotdažādosreģionosstrādājošopiensaimniecībupolarizēšanos,ņemotvērārīcībāesošāienākumuatšķirībupalielināšanos. Tas nozīmē, ka valstī īstenotajā lauksaimniecības politikāpastāvbūtiskasnepilnības–tālielākāmērāsekmēstraujākubagātībasvai-rošanosKurzemē,ZemgalēunPierīgā,reģionosardabiskāmpriekšrocībāmpienauncitu lauksaimniecībasprodukturažošanā.BetLatgalesreģionātākopāarreģionālāsattīstībaspolitikusekmēnabadzībasunsociālāsizolētī-basdraudupastiprināšanos.Līdz ar globalizācijas dimensijas pastiprināšanos piena un citulauksaimniecībasprodukturažošanāzinātniskajādarbālielauzmanībatiekveltīta ES kopējai lauksaimniecības politikai, tās ietvaros īstenotajām re-formām, to ietekmei uz saimnieciskās darbības vides izmaiņām Latvijaslaukureģionos.EiropasSavienībāpastāvošāBaltijasuncitujaunākodalīb-valstuzemniekudiskriminācijanetikaisekmēnacionālāsbagātībaspolari-zācijastendenčupastiprināšanos,betarīnonākpretrunāarESģenerālajiemmērķiem–nodrošinātsolidaritātistarpdalībvalstīm,piedāvātvienādasie-spējasunsekmētekonomiskounsociālokohēziju.ŠādadivkosīgaESpoliti-ka būtiski pazemina Latvijas piensaimniecību konkurētspēju un attālinaLatvijas piensaimniecību ienākumu līmeni no ES vidējā ienākuma līmeņanodarbinātajiemlauksaimniecībā.Apzinoties globalizācijas draudu un iespēju pastiprināšanos pienaun citu lauksaimniecībasproduktu ražošanā, pētījumā lielauzmanība tiekveltīta starptautiskamsalīdzinājumam.Tā ietvarosLatvijaspiensaimniekuražošanasintensifikācijasrezultātāsaražotāpienakvantitatīvāsunkvalita-tīvās izmaiņas tiek salīdzinātas ar analoģiskiempiensaimniecību darbībasrādītājiemDānijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas unZviedrijas piensaimnie-cībās.Pētījumarezultātipierāda,ka,neskatotiesuzidentificētajāmpozitīva-jāmpārmaiņām,ekonomikasglobalizācijasapstākļosLatvijaspiensaimnie-cībāspastāvlielasiespējaspalielinātslaucamogovjuganāmpulkaunrīcībāesošās lauksaimniecības zemes izmantošanas efektivitāti, tādējādi sasnie-

22

dzot augstākus intensifikācijas rezultātus un paaugstinot konkurētspējuiekšzemēunglobālāsekonomikassistēmās.Latvijaspiensaimniecībāmvēr-tīga pieredze var tikt pārmantota no kaimiņvalstī Igaunijā strādājošajāmpiensaimniecībām,kurāstieksasniegtinepilnasdivasreizesaugstākizemesizmantošanasefektivitātesrezultāti, izmantojotmērogaefektupienaražo-šanasintensitātespalielināšanaiganabsolūtānozīmē,gansaistībāarsara-žotāunpārstrādeinodotāpienaapjomuuzrīcībāesošās lauksaimniecībaszemesplatībasvienību.Laiiegūtupapildusundetalizētākupriekšstatuparpiensaimniecībudarbības intensifikācijas iespējām lauku reģionos, pētījumā tiek veiktapiensaimniecībuaptaujaunekspertudiskusija.Apkopojot atsevišķāspētī-juma sadaļās iegūtos rezultātus un izmantojot sistēmiskaspieejasmetodi,izveidoti piensaimniecību darbības intensifikācijasmodeļi par Latvijas re-ģionu piensaimniecībās sasniegtā piena ražošanas intensifikācijas līmeņa,saimnieciskāsdarbībasrentabilitātes,rīcībāesošoresursuunveicamopie-naražošanasintensifikācijaspasākumusavstarpējosaistībuunmijiedarbī-bu.Tasdodiespējuinteresentiemprecīzākapzinātlaukureģionosstrādājo-šāspiensaimniecībāssasniegtopienaražošanasintensifikācijaslīmeniuntoizvērtēšanā izmantojamos rādītājus,unnozīmīgākos turpmāk īstenojamossaimnieciskāsdarbībasintensifikācijasvirzienus.Pētījumarezultātivarbūtsaistošinetikaipiensaimniecībuvadītā-jiemun/vai īpašniekiem.Šajādarbāinteresantasuninovatīvasatziņasvariegūt arī studenti un zinātnieki. Darba ietvaros izdarītie secinājumi unpriekšlikumi izmantojami turpmākajiem pētījumiem par dažādiem pien-saimniecībudarbības intensifikācijassociāliekonomiskajiem,tehniskajiemun ekoloģiskajiem aspektiem. Zinātniskā darba rezultāti var būt piemēro-jami vadības lēmumu pieņemšanai gan piensaimniecības vadības līmenī,gan pašvaldību un valsts institūcijās, konkrētu pasākumu un valdības lē-mumuprojektuizstrādāšanaiparvalstsatbalstapolitikaselastībasunefek-tivitātes paaugstināšanu saistībā ar lauku saimnieciskās darbības videskonkurētspējaspalielināšanosglobālāaspektāuniespējuatšķirībusamazi-nāšanaistarplaukureģioniem.

23

Summary Milkproduction inLatvianruralareas iswidelyspread,beingoneofthemostcommoneconomicactivitiesinruralareasanditismostimpor-tant source of income for the household. Therefore, milk productionintensityandvolumeincreaseinsocio-economic,technologicalandecologi-cal aspects are regularlywatched by scientists, politicians, rural businessprofessionals andpotential entrepreneurs. Scientific research theme ”Glo-balizationanddairyintensificationoftheeconomicaspectsofLatviandairyfarms” topicality is associated with a relatively high proportion of dairyfarming in the rural business environment and the rich tradition ofmilkproduction in rural areas.Due to the relatively low levelof technical eco-nomicandenvironmentalbarrierstoruralbusinessoperatingenvironment,dairy farmsoutput retains itsdominanceamongother livestock products.Inlargestandsmallestoperatingunitsproducedandsoldinthemarketortransferred todairiesmilk, formanyhouseholds in ruralareas isamajorandstablesourceofdisposableincome,whichisnotusedonlytomeettheneeds of economically active population involved inmilk production, butalso the rural population into reproduction of resources needed for thepurchase,nationalidentityandculturalwealthpreservation.Despite the positive-going industry restructuring processes andfarm intensification ofmeasures implemented, still there is relatively lowproductionefficiencyinLatvia–theproportionofthepopulationengagedinagriculturesectorrelativetotheGDP–3,75(EUaverage1,5–2).Theag-ricultural sector generated value-added of quantitative and qualitativechangesintheregionclearlyindicatestheruralsocio-economicpolarizati-on–farmsengagedinagriculturalproductioninLatgaleregion,intermsofrevenueafterLatvia joinedtheEuropeanUnionis increasingly laggingbe-hind the other regionswhere there are favorable conditions for farming.Therefore forworking dairy farms and other farms in Latgale region thecompetitiveness in terms of purchase necessary resources, to implementtheintensificationofproductionactivities,isgettingworse.Thestudypresentsadetailedperformanceanalysisofdairying byrural areas and the country as a whole, showing that higher dairy cow

24

productivitychangeinstabilityisfoundinruralareasingeneral,duetothedifferent and sometimes opposite direction facing cows herd intensitychanges, promotingdairy farms in different regions of thepolarization inthelightofdisposableincomedisparities.Thismeansthatinnationalagri-culturalpolicyexistsaseriousshortcomings–thushelpsrapidlytopromo-temultiplicationofwealth inKurzeme,ZemgaleandnearRiga,areaswithnaturalbenefitsforproductionofmilkandotheragriculturalproducts.ButtheLatgaleregiontogetherwithregionaldevelopmentpolicycontributesathreatofpovertyandsocialisolation.Alongwithglobalization intensification inproductionofdairyandotheragriculturalproducts,instudymajorattentionwasfocusedtothege-neralpolicyofagricultureinEU,theframeworkofthereformsimplemen-ted,impactontheoperatingenvironmentchangesLatvianruralareas.Theexistingfarmers’discriminationbyEuropeanUnionintheBalticandothernewestmembersnotonlycontributetothestrongernationalwealthpola-rizationtendencies,butalsorunscountertotheobjectivesoftheEUgene-ral goals – to ensure solidaritybetweenmember countries, to offer equalopportunitiesandpromoteeconomicandsocialcohesion.ThisambivalentEUpolicysignificantlyreduces thecompetitivenessofLatvian dairy farmsandalienatesLatviandairy farming incomefromtheEU'saverage incomeforemployedinagriculture.Awareofthethreatofglobalizationandthepossibilityofintensifi-cation in theproductionofmilkandotheragriculturalproducts, in study,greatattentionispaidtointernationalcomparison.ResultofLatviandairyproduction intensification the quantity and quality changes in producedmilkarecomparedwithanalogueperformancesofdairyfarmsinDenmark,Estonia, Lithuania, Finland and Sweden. Results indicate that, despite theidentifiedpositivechanges,becauseoftheeconomicglobalizationtherearegreatopportunitiesforLatviandairyfarmstoincreasethenumbersofdairycowsandexistingagricultural landuseefficiency, thusachievingahigheroutcomeof the intensificationand increasing their competitiveness in thedomestic and global economies. For Latvian dairy farms valuableexperiencecanbeinheritedfromdairyfarmsinaneighboringEstonia,theyachievenearly2timeshigherlanduseefficiencyresultsusingthereturnsto

25

scale inmilk production intensity increase both in absolute terms and inrelation to the production and processing of milk volume transferred onexistingagriculturallandunitarea.Forfurtherandmoredetailedviewofthepossibilitiesfortheinten-sificationofdairy farmingactivities in ruralareas, the study carriesoutasurvey of dairy farms and expert discussion. Summing up the individualsectionsofthestudyandtheresultsobtainedusingamethodofsystematicapproach,hasbeenestablishedamodelsofintensificationofdairyfarmsonachievedlevelofintensificationindairyfarmsofLatvianregion,operatingprofitability, interdependence and interactionbetween the available reso-urcesanddairy intensificationmeasures.Thisgives interestedparties theopportunitytomoreaccuratelyidentifytheachievedlevelofintensificationinmilk production in rural areas and indicatorswhich are used for theirevaluation and themost important directions in further intensification ofeconomicactivity.The research results canbebindingnotonly fordairy-managersand/orowners.Inthisworkinterestingandinnovativeideascanalsobeobtainedby studentsandscholars. In thisworkalso studentsandscientistscangetinterestingandinnovativeideas.Conclusionsand recommendationsof this framework canbeusedinfutureresearchonavarietyofdairyfarmingintensificationofactivitiesforsocio-economic, technicalandenvironmentalaspects.Researchresultscanbeapplied tomanagementdecisions indairymanagement level, bothlocalandnationalinstitutions,specificmeasuresandthegovernment'sde-cision to develop a blueprint for state aid policy, increase flexibility andefficiencyinrelationtoruraloperatingenvironmentcompetitivenessattheglobalperspectiveandthepossibilityofreducingdisparitiesbetweenruralareas.

26

Ievads PienaražošanaLatvijaslaukureģionosirplašākizplatītaissaimnie-ciskās darbības veids un laukos dzīvojošo mājsaimniecību nozīmīgākaisienākumuavots.Tāpēcpienaražošanasdažādisociāliekonomiskie,tehno-loģiskieunekoloģiskieaspektipastāvīgiatrodaszinātnieku,politiķu,laukuuzņēmējdarbības profesionāļu un potenciālo uzņēmēju uzmanības lokā.Zinātniskāpētījumatēmas”Globalizācija un piena ražošanas intensifikācijas ekonomiskie aspekti Latvijas piensaimniecībās” aktualitāte tiek saistīta arpiensaimniecībusalīdzinoši lieloīpatsvarulaukuuzņēmējdarbībasvidēunsenajāmpienaražošanas tradīcijām laukureģionos.Pateicoties salīdzinošizemajām tehniski ekonomiskajām uzņēmējdarbības barjerām lauku saim-nieciskāsdarbībasvidē,piensaimniecībāssaražotāprodukcijasaglabāsavudominējošostāvoklipārējolopkopībasproduktuvidū.Lielākāsunmazākāssaimnieciskāsdarbībasvienībāssaražotaisuntirgūpārdotaisvaipienapār-strādesuzņēmumiemnodotaispiensdaudzāmmājsaimniecībām laukos irgalvenaisunstabilākaisrīcībāesošāienākumaavots,kastiekizmantotsnetikaipienaražošanāiesaistītoekonomiskiaktīvo iedzīvotājuvajadzībuap-mierināšanai, bet arī lauku iedzīvotāju atražošanai nepieciešamo resursuiegādeiunnacionālāsidentitātessaglabāšanai.Piena ražošanas ieguldījums lauksaimniecības nozarē saražotāspievienotās vērtības apjomā pārsniedz 20%. Piensaimniecībās saražotieprodukti nodrošina darbu vairāk kā 4 tūkstošiem ekonomiski aktīvajiemiedzīvotājiem pilsētās. Piena pārstrādes uzņēmumos saražoto produktueksporta vērtība pārsniedz 50milj. Ls, un ražošanas diversifikācijas pasā-kumi ir sekmējuši importēto piena produktu apjoma samazināšanos parsummu,kaspārsniedzpar14milj.Ls.Turklātpēdējosgadosglobālokonku-rencesspēkuietekmēvērojamspiensaimniecībāssaražotāunnepārstrādā-ta piena eksports, kura vērtība pēdējos trīs gados pārsniedz 40milj.Ls.Tādējādi piensaimniecības tiešā un netiešā veidā sekmē valsts iekšzemeskopprodukta palielināšanos un ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanos,kāarīpozitīviietekmēekonomiskiaktīvoiedzīvotājunodarbinātībaslīmeņapalielināšanos lielākās un mazākās pilsētās. Šajos aspektos atklājas pien-saimniecībudarbībassociālaisnozīmīgumsunzinātniskā pētījuma aktuali-tātes sociāli ekonomiskā dimensija.

27

Monogrāfijas pētījumu rezultātos atklājas piensaimniecību spējaelastīgi piemēroties mainīgajai uzņēmējdarbības videi laukos un sociāliekonomiskajiem satricinājumiem valsts līmenī pasaules finanšu krīzes uncitu globāla rakstura izaicinājumu ietekmē.Par to liecinapiena ražošanaskvantitatīvo rādītāju izmaiņu analītiskais izvērtējumspēdējo 10 gadu laikā.Pētījumāatklājas,kanozīmīgākaisglobālaraksturasatricinājumsirsaistītsarpielāgošanos ES prasībām laika periodā no 2001. gada līdz 2004. gadam,kadsaražotāpienaapjomsvalstīsamazinājāspar65tūkst.t jebnepilniem10%.Betglobālās finanšukrīzes izraisītāsekonomikasrecesijasapstākļospārstrādes uzņēmumiem pārdotā piena apjoms samazinājās tikai par 10tūkst. t jeb 1,2%. Jau 2011. gadā piensaimniecībās saražotā piena apjomsbijalielākssalīdzinājumāarpirmskrīzesperiodu.Tasliecinaparpiensaim-niecībusalīdzinošiaugstokonkurētspējulaukusaimnieciskāsdarbībasvidē,kuruveidotehniskiekonomiskaunsociālaraksturauzņēmējdarbībasīpat-nībaslaukureģionos.Otra,nemazāknozīmīgadarbaaktualitātes dimensija irsaistīta ar

piensaimniecību darbības intensifikāciju.NeskatotiesuzESunLatvijasval-dībasnoteiktajiempienaražošanasierobežojumiem,daudzāspiensaimnie-cībās intensifikācijas pasākumi tiek piemēroti gan saražotā piena apjomapalielināšanai resursu ierobežotības apstākļos, gan sasniegtā ražošanas lī-meņasaglabāšanai,pielietojot intensīvaisaimniekošanaiatbilstošākaspie-naražošanastehnoloģijas.SlaucamogovjuganāmpulkaražīgumaunrīcībāesošāslauksaimniecībaszemesauglībaspalielināšanāLatvijaspiensaimnie-cībāmarvienlielākāmērānākasrēķinātiesarglobālaraksturadraudiemuniespējām. JaunāsESKopējās lauksaimniecībaspolitikas ietvarosparedzētāpiena kvotu atcelšana 2015. gadā paver jaunas iespējas piensaimniecībudarbībasintensifikācijaiunmērogaefektaizmantošanaipienaražošanastālā-kaipalielināšanai,kombinējotpiensaimniecīburīcībāesošoresursuražīgumapalielināšanuarESunLatvijasvalstsfinanšuatbalstaradītajāmiespējām.Nākamajā ES budžeta plānošanas periodā līdz 2020. gadampienaražošanasintensifikācijāpiemērotajāstehnoloģijāssagaidāmasglobālarak-sturapārmaiņas.Tosaturu,galvenokārt,nosakaESpolitikāietvertāsprasī-basvidesaizsardzībasjomāunintensifikācijasprocesosradītāpiesārņoju-masamazināšanai.Tasnozīmē,kalielākuuzmanībuvajadzēsveltītdažādu

28

pienaražošanasprocesuintensifikācijasmodernizācijai,pielietojotinovatī-varaksturaelementus,kurilielākāmērābūssaistītiarzinātniskopētījumurezultātiembiotehnoloģijāsungēnuinženierijā,kāarīmājdzīvniekulabtu-rībaspasākumuizstrādēuntopiemērošanā.Piensaimniecību saimnieciskajā darbībā piena ražošanas intensifi-kācijas pasākumi nereti tiek apvienoti ar ekstensīviem ražošanas apjomapalielināšanas pasākumiem, kas vērsti uz saimniekošanas subjekta rīcībāesošā ienākuma maksimizāciju, ņemot vērā konkrētas piensaimniecībasdabiskās un iegūtās konkurētspējas priekšrocības. Tāpēc darba ietvarostiek izstrādāta metodoloģija ražošanas intensifikācijā un ekstensifikācijāizlietoto resursu efektivitātes novērtēšanai, kas dod iespējas piensaimniecī-bāmizveidotkonkrētiemsaimniekošanasapstākļiempiemērotākupasākumukombināciju, lai palielinātu izmantoto resursu efektivitāti un paaugstināturīcībāesošoienākumu–saimnieciskāsdarbībaspeļņuunrentabilitāti.Trešāmonogrāfijasaktualitātes dimensijairsaistītaarpiensaimnie-cībudarbībulaukureģionosaratšķirīgukonkurētspējuunreģionālāsattīs-tībasproblēmuaktualizēšanos.Daudzoszinātniskajospētījumosirpierādī-tadabiskouniegūtokonkurētspējasatšķirībuesamībaunšoatšķirībupa-stiprināšanās valsts lauku reģionos pēdējos 10 gados, kam seko laukusaimnieciskāsvideskonkurētspējaslīmeņapazemināšanāsreģionosarslik-tākiemobjektīvaraksturasaimniekošanasapstākļiem.Šoatšķirībuietekmēdažādosreģionospielietotiepienaražošanasintensifikācijaspasākumidodatšķirīguekonomiskoefektusaistībāarpiensaimniecīburīcībāesošā ienā-kumapalielināšanos,kasmonogrāfijātiekuzskatītsparintensifikācijaspa-sākumunozīmīgākomērķi.Īpašilielasociāliekonomiskanozīmepiensaim-niecībudarbībaiirlaukosdzīvojošoekonomiskiaktīvoiedzīvotājunodarbi-nātībasproblēmurisinājumā.Pēdējosgadospienaražošanasdarbietilpībasapjomsirsasniedzis30tūkstošuspilnalaikanodarbinātovienības,kastiekvērtēts kā nozīmīgs ieguldījums nodarbinātības un mājsaimniecību ienā-kumupaaugstināšanai laukos, kā arī samilzušo reģionālās attīstībasprob-lēmurisinājumā.Monogrāfijaszinātniskā aktualitāteirsaistītaarpētījumāidentificē-tonozīmīgākovietējāsunglobālās izcelsmesproblēmucēloņupētījumiemsaistībāarpienaražošanastehnoloģiju intensifikāciju,pastāvotatšķirīgam

29

piensaimniecību darbības intensitātes līmenim lauku reģionos. Zinātniskopublikācijuizpētesrezultātātikaizvērtētspietiekošsskaitszinātniskodarbupar dažādiem ražošanas intensifikācijas aspektiem uzņēmējdarbībā laukusaimnieciskāsdarbībasvidē,kuruspēdējos10gadosveikušiA.Jemeļjanovs(2008),V.Strīķis(2007),A.Vēvers(2007),A.RijkureunA.Ābeltiņa(2007),D.Jonkus(2007),J.Blūzmanis(2006),K.Špoģis(2005),kāarīcitizinātnie-ki. Izpētot zinātniskās publikācijas par pētījumu rezultātiem, tiek konsta-tēts,kaesošajospētījumosnetiekskaidrinošķirtaintensīvaspienaražoša-nastehnoloģijasnoekstensīvutehnoloģijupielietošanasražošanasapjomapalielināšanai.Vietāmražošanasintensifikācijasrādītājitieklietotiražoša-nasefektivitātesnovērtēšanā,kassamazinazinātniskajospētījumosiegūtorezultātupraktiskopielietojamībuunpaplašinanenoteiktības laukuinten-sifikācijasprocesosizlietotoresursuražīgumaobjektīvāizvērtēšanā.Piensaimniecībasunpienaprodukturažošanasproblēmasuntoie-spējamos risinājumus Latvijā ir pētījuši A. Miglavs (2006., 2007) unI.Drīksna(2002.,2004);pienaražošanasproduktivitātesunkvalitātespro-blēmas–D.Jonkus(2007),J.Blūzmanis(2006),V.Jonins(1999),U.Viekals(1998) u.c.; perspektīvākās un ekonomiski izdevīgākās tehnoloģijas pienaražošanā – V. Zujs (2005), J. Priekulis (2000., 2003., 2004), A. Laurs unJ. Priekulis (2001) u.c.; pievienotās vērtības palielināšanas problēmāmpiensaimniecībā ir pievērsusies A. Krieviņa (2011). Ražošanas faktorukombinēšanas iespējas intensifikācijas kontekstā ir pētījuši M.Kasons(M. Casson, 2003),P.F.Drakers (P. F. Drucker, 1985),D.Hans (Д. Хан, 1997),D. Hārpers (D. A. Harper, 2003). Ar intensifikāciju saistītu aspektu izpētēpiensaimniecībā saistās C. Nikolsona un M. Stefansona (C. Nicholson and M. Stephenson, 2007), Dž. M. Biklija (J. M. Bickley, 2003), M. Grifina(M. Griffin, 2000) un citu zinātnieku veiktie pētījumi. Zinātnisko pētījumurezultātuanalīzeliecina,kapienaražošanasintensifikācijaspolitiskie,soci-āliekonomiskie,tehnoloģiskieunekoloģiskievietējāsunglobālāsizcelsmesaspekti lauku reģionu piensaimniecībās ir salīdzinošimaz pētīti un zināt-niskajātelpāirnepietiekošspriekšstatsparnozīmīgākajāmproblēmāmuntoiespējamajiemrisinājumiemLatvijaslaukureģionos,ņemotvērāatšķirī-gāsobjektīvaunsubjektīvaraksturakonkurētspējasatšķirībaslaukusaim-nieciskāsdarbībasvidē.

30

Pamatojoties uz pētījuma aktualitātes pamatojumā iekļautajiemargumentiem,darbamtieknoteiktsšādspētījuma objekts: piensaimniecī-budarbības intensifikācijasekonomiskieaspektiglobalizētāsaimnieciskāsdarbības vidē, un šāds pētījuma priekšmets: piensaimniecību darbībasintensifikācijas aspektu analītisks izvērtējumsLatvijas lauku reģionos, ņe-motvērāvietējāunglobālāraksturadraudusuniespējas.Ņemotvērāaugstākizklāstītosargumentuspartēmas”Globalizācija un piena ražošanas intensifikācijas ekonomiskie aspekti Latvijas piensaimnie-cībās” aktualitāti, zinātniskāpētījumaobjektuunpriekšmetu,darbam tieknoteiktsšādspētījuma mērķis:

analītiski izvērtēt piensaimniecību darbības intensifikācijas ekonomiskos aspektus Latvijas reģionos, ņemot vērā nozīmī-gākos vietējā un globālā rakstura draudus un iespējas. Darbamērķasasniegšanaitieknoteiktišādizinātniskā pētījuma uz-

devumi:• izvērtēt piensaimniecību darbības intensifikācijas teorētiskosekonomiskaraksturaaspektusLatvijaspiensaimniecībās;• izstrādātmetodoloģiju piensaimniecību darbības intensifikāci-jas procesu un valsts subsīdiju ietekmes novērtēšanai un no-teikt piemērotākāsmetodes izlietoto resursu efektivitātes ap-rēķiniemdažādiemintensifikācijaspasākumaveidiem;• analītiskiizvērtētEiropasSavienībasKLPietvarosīstenotāsre-formas saistībā ar piensaimniecībudarbības intensifikāciju unveikt Latvijas piensaimniecību darbības starpvalstu salīdzinā-jumu;• izanalizēt un atklāt nozīmīgākos piensaimniecību darbības in-tensifikācijas rezultātus Latvijas reģionos saistībā ar intensifi-kācijaspasākumupiemērošanuslaucamogovjuganāmpulkara-žīgumaunizmantotāsLIZauglībaspalielināšanu;• balstotiesuzsituācijasizvērtējumu,izstrādātkatramreģionam(Rīga, Pierīga,Vidzeme,Kurzeme, ZemgaleunLatgale)piemē-rotākoattīstībasmodelipiensaimniecībudarbībasintensifikāci-jaspaplašināšanaiunpadziļināšanai;

31

• noskaidrotekspertuunpiensaimniecībāsstrādājošouzņēmējuviedokliparpiensaimniecībudarbībuietekmējošiemnozīmīgā-kajiemfaktoriemunizstrādātpasākumusintensifikācijaslīme-ņa paaugstināšanas veicināšanai piensaimniecību darbībā Lat-vijasreģionos.Iepriekšminētiezinātniskāpētījumaaktualitātespierādījumi,kāarīnoteiktaismērķisuntāsasniegšanaiizvirzītieuzdevumidodiespējuizvirzītšādu pētījuma hipotēzi:piensaimniecību darbības intensifikācijas procesi lielā mērā ir atkarīgi no dabiskām un iegūtām priekšrocībām Latvijas reģi-onos un valsts atbalsta, kas nenodrošina piensaimniecību ienākumu plūsmas pieauguma stabilitāti visā valsts teritorijā. Darbamērķasasniegšanai,uzdevumu izpildeiunhipotēzespārbau-dīšanaitieknoteiktspētījumaperiodslaikaposmāno2004.līdz2013.gadam.Betatsevišķosgadījumos,nolūkā iegūt skaidrākupriekšstatuparkādunopētījuma aspektu cēloņiem, pētījuma periods tiek paplašināts līdz 2000.gadam.Turklāt,veicotpētījumu,jārēķināsarCentrālāsStatistikaspārvaldesdarbībasīpatnībāmunuzskaitesspecifiku,tārezultātāatsevišķosgadījumospētāmoproblēmukvantitatīvamunkvalitatīvam izvērtējumam izmantoja-māsrindastieksaīsinātas.Monogrāfijasmērķa sasniegšanai, uzdevumu izpildei un hipotēzespierādīšanaiizmantotasvispārzinātniskāskvalitatīvāsunkvantitatīvāspēt-niecības metodes, kas atbilst pētījuma mērķim un uzdevumiem, veidojotzinātniskāpētījumavienotumetodoloģiju.Nozīmīgākāsmetodesiršādas:• zinātniskodarbupētīšanasmetodes;• loģiskāspieejasmetodes;• analīzesunsintēzesmetodes;• datu,cēloņuunsekusalīdzināšanasmetodes;• indukcijasundedukcijasmetodes;• vēsturiskāspieejasmetodes;• modelēšanasgrafiskāsmetodes;• matemātiskāsunstatistiskāsmetodes;

32

• sociālopētījumumetodes;• hierarhijuanalīzesmetodes.Pētījuma īstenošanai tiek izmantoti Latvijā un ārvalstīs veikto zi-nātnisko pētījumu rezultāti par piensaimniecības darbības intensifikācijasekonomiskajiem aspektiem, kas publicēti vietējās un starptautiskās nozī-mes zinātniskajos izdevumos. Piensaimniecību darbības intensifikācijasprocesu ekonomisko aspektu politiskā ietvara izpētei izmantoti LatvijasRepublikasunEiropasSavienībāizdotieunspēkāesošienormatīvieakti,kāarīcitaveidatiesiskiedokumenti.Pētījumāplaši izmantotistatistikasdati,sabiedrisko organizāciju, reģionālo institūciju un ministriju sagatavotiepublicētieunnepublicētiedokumenti,kāarīpubliskajosizdevumosiekļautāinformācija.Monogrāfijasmērķa sasniegšanai, uzdevumu izpildei un hipotēzespierādīšanaiobjektīvuiemesludēļtiekizdarītišādinozīmīgākie pieņēmumi

un ierobežojumi: • darbā galvenā uzmanība tiek veltīta tādiem nozīmīgākajiempiensaimniecību darbības intensifikācijas objektiem kā rīcībāesošaisslaucamogovjuganāmpulksunizmantotālauksaimnie-cībaszeme;• pienaražošanas intensifikācijasglobālieaspekti tieksaistītiarLatvijaspiensaimniecībudarbības iekļaušanosESKopējā lauk-saimniecības politikā unESKopējā ārējās ekonomiskās darbī-baspolitikā,kāarī,ņemotvērāpienaražošanasintensifikācijasefektus valstīs, kas atrodas Latvijas piensaimniecību saimnie-ciskāsdarbībaskonkurencesārējāekonomiskajātelpā;• ESnoteiktopienakvotu ietekmeuzpiensaimniecībāssaražotāpiena apjomupalielinājāspārskataperiodaotrajā pusē, sama-zinot piena ražošanas intensifikācijas pasākumu aktualitātisaimniecībās,kurāstiekpiemērotasintensīvaspienaražošanastehnoloģijas;• darbā lielāka uzmanība tiek veltīta piensaimniecību darbībasintensifikācijasprocesagalarezultātam–saražotāpienapieau-gumamun intensifikācijasprocesiempakļautās lauksaimniecī-

33

bas zemes ražīguma izmaiņām, kā arī piensaimniecību ieņē-mumiem.Datu pieejas ierobežotības dēļ zinātniskajā pētījumāmaztiekpētītijautājumiparpiensaimniecībupeļņasizmaiņām;• piensaimniecībuienākumaaprēķinostiekpieņemts,kanozīmī-gāko ienākumu daļu veido ieņēmumi par pārstrādes uzņēmu-miem pārdoto pienu un piena iepirkuma cenā reģionos nepa-stāvbūtiskasatšķirības.Monogrāfijāizdarītiepieņēmumiunierobežojumiirsaistītiarpien-saimniecību darbības intensifikācijas procesu daudzdimensionalitāti unkatrasdimensijaskomplicētostruktūru,novienaspuses,undarbaierobe-žotoapjomu,nootraspuses.Neskatotiesuzto,kaLatvijaEiropasSavienībasekonomiskajātelpātiekuztvertakāvienanomazākajāmvalstīmarsalīdzinošizemuražošanasintensifikācijas un ienākumu līmeni uz vienu nodarbināto, it īpaši laukos,reģionālā izvērtējumā atklājas jauni valsts attīstības nestabilitātes draudilauku saimnieciskās darbības vidē, kuri vidējā un ilgākā laika periodā varnelabvēlīgi ietekmēt visas valsts sociāli ekonomiskounpolitisko attīstību.Piensaimniecību darbības intensifikācijas pētījumā iegūtie rezultāti paverjaunasiespējasturpinātzinātniskospētījumusšajāvirzienā, lai iegūtosre-zultātus izmantotu valdības lēmumu izstrādāšanai valsts īstenotās lauk-saimniecībaspolitikaselastībasunefektivitātespaaugstināšanai,ņemotvē-rālaukureģionudabiskāsuniegūtāskonkurētspējaspriekšrocības.Veiktais pētījums, tā rezultāti tiek saistīti ar šādām nozīmīgākām

zinātniska rakstura novitātēm: • izstrādāta piensaimniecības darbības intensifikācijas ekono-misko aspektu un valsts subsīdiju ietekmes novērtēšanasme-todoloģijaunpiensaimniecībasintensifikācijaspasākumuefek-tivitātesnovērtēšanasanalītiskāsmetodes;• teorētiski pamatots, definēts un skaidrots piensaimniecībasdarbības intensifikācijas jēdziens, tas tiek analītiski izvērtētssalīdzinājumā ar ekstensifikāciju vai ekstensīvas saimniekoša-nas veidu, pierādīta intensīvas un ekstensīvas saimniekošanasveidusavstarpējāsaistība;

34

• pirmo reizi veikts komplekss pētījums par piensaimniecībudarbības intensifikācijas ekonomiskajiem aspektiem Latvijasreģionosunidentificētasnozīmīgākāsproblēmas;• pirmoreiziveiktspiensaimniecībudarbībasBaltijasvalstīsunZiemeļvalstīs – Dānijā, Somijā un Zviedrijā – starpvalstu salī-dzinājums;• daudzpusīgiizvērtējotpiensaimniecībuintensifikācijasattīstībuun iespējas Latvijas reģionos, izstrādāts unikāls, katram reģi-onampiemērotākais attīstībasmodelispiensaimniecībudarbī-basintensifikācijaspaplašināšanaiunpadziļināšanai;• analizējot empīriskos piensaimniecību intensifikācijas rādītā-jus,ekspertuvērtējumaunaptaujurezultātus,noskaidrotipien-saimniecībuintensifikācijuietekmējošiebūtiskākiefaktori. Pētījuma praktiskais nozīmīgumsirsaistītsarzinātniskajāpētījumāiegūtajiemrezultātiem,kasizmantojamivadībaslēmumupieņemšanāsais-tībāarpiensaimniecībudarbībasstratēģiskāsattīstībasplānošanuunatbil-stošākointensifikācijaspasākumuprojektēšanāunīstenošanā.Darbarezul-tātivarbūtnoderīgipiensaimniecībuintensifikācijaspasākumuveiduizvēlēunefektivitātesnovērtēšanā,kāarīizstrādājotpiensaimniecībuintensifikā-cijaspasākumusociāliekonomiskounekoloģiskopamatojumu.Valstslīme-nīdarbsvartiktizmantotsvalstsunESatbalstapolitikaspilnveidošanai,tāselastības un efektivitātes paaugstināšanai armērķi ne tikai sekmēt pienaražošanasintensifikācijaslīmeņapaaugstināšanos,betarīvaldībaslēmumuizstrādei un pieņemšanai, lai sekmētu lauku reģionu un piensaimniecībulīdzsvarotuattīstību,ņemotvērāvietējāsizcelsmesunglobālaraksturaat-tīstībasiespējasundraudus.