esko lĪgumi un starptautiski finanŠu instrumenti …€¦ · energopatēriņa samazināšanai,...
TRANSCRIPT
ESKO LĪGUMI UN STARPTAUTISKI FINANŠU INSTRUMENTI RĪCĪBAS PLĀNU PASĀKUMU
FINANSĒŠANAI, mācību seminārs, 02.10.2013., Rīga
Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu ieviešana –
energoefektivitātes pasākumi Zemgalē
Signe Vīlipa
Biedrība “Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra”
ESKO LĪGUMI UN STARPTAUTISKI FINANŠU INSTRUMENTI RĪCĪBAS PLĀNU PASĀKUMU
FINANSĒŠANAI, mācību seminārs, 02.10.2013., Rīga
Biedrība „Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra” (ZREA) dibināta 09.03.2009. ar Eiropas Komisijas programmas „Inteliģenta
enerģija Eiropai” atbalstu
ZREA ir 9 biedri
1. Jelgavas pilsētas dome 2. Jēkabpils pilsētas dome 3. Bauskas novada dome 4. Auces novada dome 5. Ozolnieku novada dome
6. SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” 7. SIA „Fortum Jelgava” 8. Biedrība „Zemgales NVO atbalsta centrs” 9. Biedrība “Zinātnes inovāciju testēšanas centrs
ZREA galvenie darba virzieni • ZREA sniedz konsultācijas iedzīvotājiem, uzņēmumiem par:
1) energoefektivitātes (EE) paaugstināšanas iespējām, 2) atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanas iespējām, 3) zaļo transportu.
• Izstrādā Enerģētikas plānošanas dokumentus, • Uztur Enerģētikas datu bāzes, • Organizē enerģētikas pasākumus – Enerģētikas dienas, semināri, atvērto
durvju dienas, • Izstrādā un ievieš enerģētikas projektus.
Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns (1)
• ZREA sadarbībā ar Zemgales pašvaldībām, piesaistot ārējos speciālistus, izstrādājusi Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānus: - Jelgavas pilsētai – 2010.gadā, - Jēkabpils pilsētai – 2010.gadā, - Zemgales reģionam – 2012.gadā.
• Plāni izstrādāti, izmantojot Pilsētu mēru pakta vadlīnijas un
metodoloģiju. • Plāns definē stāvokli enerģētikā bāzes gadā, lai būtu
iespējams pārliecināties par emisiju ietaupījumu, un tas paredz pasākumus CO2 emisiju samazināšanai un ES mērķu 20-20 -20 sasniegšanai.
Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns (2)
• Svarīgākais plānošanā: 1. Metodoloģija, 2. Izejas dati, 3. Bāzes gada un bāzes patēriņa noteikšana, 4. Enerģijas patērētāju struktūra, 5.Enerģijas veidu struktūra, 6. Pasākumi, projekti situācijas uzlabošanai.
Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns (3)
• Lai sasniegtu Mēru paktā noteiktos mērķus, CO2 izmešu daudzums 2020.gadā Zemgales reģionā būtu jāsamazina par vismaz 20%, salīdzinot ar bāzes gadu - 2009.
• Tika aprēķināts, ka bāzes gadā (2009.g.) Zemgales teritorijā CO2 izmešu daudzums bijis 287 786 tonnas. Lai sasniegtu Mēru paktā noteiktos mērķus, CO2 izmešu daudzums būtu jāsamazina par vismaz 57 557 tonnām.
Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns (4)
• Tika aprēķināts, ka bāzes gadā (2005.g.) Jelgavas pilsētā CO2 izmešu daudzums bijis 107 706 tonnas. Lai sasniegtu Mēru paktā noteiktos mērķus, CO2 izmešu daudzums būtu jāsamazina par vismaz 20 544 tonnām.
• Tika aprēķināts, ka bāzes gadā (1995.g.) Jēkabpils pilsētā CO2 izmešu daudzums bijis 66 576 tonnas. Lai sasniegtu Mēru paktā noteiktos mērķus, CO2 izmešu daudzums būtu jāsamazina par vismaz 13 315 tonnām.
Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns (5)
• Pēc sākotnējo CO2 emisiju noteikšanas un prognozes, tika izstrādātas rīcības un pasākumi energopatēriņa samazināšanai, energoefektivitātes uzlabošanai un atjaunojamo energoresursu attīstībai Zemgales reģionā.
Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns (5)
• Pēc datu analīzes, iezīmējās trīs galvenie sektori, kuri rada visvairāk CO2 emisiju – apkure, transports un elektrība.
CO2 emisijas dažādos sektoros Zemgalē
Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns (6)
• Datu analīzes rezultāti parādīja, ka lielākais kopējais enerģijas patēriņš (elektrība un apkure) Zemgalē – 60% ir dzīvojamās mājās, it īpaši daudzdzīvokļu mājās. 66% Latvijas iedzīvotāji dzīvo daudzdzīvokļu ēkās.
• Latvijas daudzdzīvokļu ēku zemā energoefektivitāte rada ievērojamus enerģijas zudumus, CO2 emisijas un liek iedzīvotājiem pārmaksāt par patērētajiem energoresursiem.
Enerģijas ražošana un patēriņš Zemgales reģionā 2009.gadā
Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns (8)
Galvenie uzdevumi, lai sasniegtu Mēru paktā noteiktos mērķus, Zemgales reģionam ir: 1. Daudzdzīvokļu ēku renovācija, 2. Jaunu biomasas koģenerācijas staciju izbūve, 3. Atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana apkures nodrošināšanai un karstā ūdens sagatavošanai, 4. Degvielas izmantošanas transportam samazināšana.
Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns (9) – Pašvaldību ieguldījums energoefektivitātes
uzlabošanā Zemgales pašvaldības aktīvi realizē investīciju projektus, kas
samazina enerģijas patēriņu: • Ēku un būvju energoefektivitātē, • Ielu un ceļu apgaismojumā, • Infrastruktūrā – centralizētās apkures sistēmā, ūdensapgādē un
kanalizācijā. Izmantotās līdzfinansējuma programmas: • Eiropas Savienības Eiropas reģionālās attīstības fonds (ERAF), • Eiropas Savienības Kohēzijas fonds (KF), • Nacionālā programma „Klimata pārmaiņu finanšu instruments”
(KPFI), kuru ieviešanu reģionālā līmenī atbalstījusi ZREA (konsultācijas,
informēšanas kampaņas) un kuras veiksmīgi realizētas novados.
Daudzdzīvokļu ēku renovācija Zemgalē (1)
• No 2009.gada Zemgales daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji izmantojuši iespējas renovēt savas ēkas, izmantojot ERAF līdzfinansējumu aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ietvaros.
• ZREA energoeksperti piedalās iedzīvotāju - dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs – kopā ar attiecīgās ēkas pārvaldnieku/apsaimniekotāju, kā arī sniedz individuālas konsultācijas iedzīvotājiem, palīdzot sagatavot Projekta iesniegumus iesniegšanai LIAA.
Daudzdzīvokļu ēku renovācija Zemgalē (2) • ZREA kopā ar attiecīgo namu pārvaldnieku organizē renovēto ēku
apskati; • ZREA regulāri organizē Informatīvos seminārus par
energoefektivitātes paaugstināšanas iespējām daudzdzīvokļu ēkās. • ZREA organizē Māju vecāko apmācība par ilgtspējīgu ēku
ekspluatāciju.
Daudzdzīvokļu ēku renovācija Zemgalē (3)
Uz 2013.gada oktobri: • 27 daudzdzīvokļu ēku renovācija pabeigta; • Kopumā sagatavoti un LIAA iesniegti 94 projektu
pieteikumi; • Pēc ēku renovācijas tiek sasniegts aptuveni 40%
siltumenerģijas patēriņa ietaupījums, tādejādi samazinot CO2 emisijas un apkures rēķinu summas.
Daudzdzīvokļu ēku renovācija Zemgalē (4)
JELGAVA • Kopumā Jelgavā renovētas 9 daudzdzīvokļu ēkas, 3 ēkās šogad
uzsākti būvdarbi. • Dominējošais renovācijas projektu īstenotājs – SIA „Jelgavas
nekustamā īpašuma pārvalde” – lielākais namu apsaimniekošanas uzņēmums Jelgavā - slēdz līgumu ar iedzīvotājiem par renovācijas īstenošanu sadarbībā ar LIAA un ar banku kā kredītņēmējs.
• Pa vienai daudzdzīvokļu ēkas renovācijai Jelgavā īstenojuši citi namu apsaimniekotāji: SIA „Latio namsaimnieks” un SIA „PB7”.
Daudzdzīvokļu ēku renovācija Zemgalē (5)
JĒKABPILS • Kopumā Jēkabpilī renovētas 4 SIA „JK Namu pārvalde”
apsaimniekotās daudzdzīvokļu ēkas. Namu apsaimniekotājs slēdz līgumu ar iedzīvotājiem par renovācijas īstenošanu sadarbībā ar LIAA un ar banku kā kredītņēmējs. Tuvākajā laikā tiek plānota vēl 2 ēku renovācijas uzsākšana.
Daudzdzīvokļu ēku renovācija Zemgalē (6)
OZOLNIEKU NOVADS • Kopumā Ozolniekos renovētas jau 10 daudzdzīvokļu ēkas, 7
ēkās jau uzsākti būvdarbi. • Renovācijas projektu īstenotājs – SIA “Ozolnieku KSDU” –
Ozolnieku novada komunālās saimniecības un siltumapgādes uzņēmums, kā namu apsaimniekotājs slēdz līgumu ar iedzīvotājiem par renovācijas īstenošanu sadarbībā ar LIAA un ar banku kā kredītņēmējs.
Daudzdzīvokļu ēku renovācija Zemgalē (7)
AUCE • Kopumā Aucē renovētas 3 SIA „Auces komunālie pakalpojumi”
apsaimniekotās daudzdzīvokļu ēkas. Namu apsaimniekotājs noslēdzis līgumu ar iedzīvotājiem par renovācijas īstenošanu sadarbībā ar LIAA un ar banku kā kredītņēmējs.
Daudzdzīvokļu ēku renovācija Zemgalē (8)
BAUSKA • Kopumā Bauskā renovētas 2 daudzdzīvokļu ēkas, viena dzīvokļu
īpašnieku kooperatīva”K3” vadībā , viena pabeigta un otra drīzumā tiks pabeigta SIA „Bauskas namsaimnieks” apsaimniekotās daudzdzīvokļu ēkās. Namu apsaimniekotājs noslēdzis līgumu ar iedzīvotājiem par renovācijas īstenošanu sadarbībā ar LIAA un ar banku kā kredītņēmējs.
Daudzdzīvokļu ēku renovācija Zemgalē (8)
BAUSKA • Kopumā Bauskā renovētas 2 daudzdzīvokļu ēkas, viena dzīvokļu
īpašnieku kooperatīva”K3” vadībā , viena pabeigta un otra drīzumā tiks pabeigta SIA „Bauskas namsaimnieks” apsaimniekotās daudzdzīvokļu ēkās. Namu apsaimniekotājs noslēdzis līgumu ar iedzīvotājiem par renovācijas īstenošanu sadarbībā ar LIAA un ar banku kā kredītņēmējs.
Daudzdzīvokļu ēku renovācija Zemgalē (9)
Pilsēta Sagatavotie projekti
Iesniegtie projekti LIAA
LIAA Apstiprinātie
projekti
Pabeigtās renovācijas
KOPĀ: 108 94 77 27
Jelgava 36 33 22 9
Bauska 11 7 6 2
Auce 3 3 3 3
Ozolnieki 27 26 26 10
Jēkabpils 17 12 9 4
Krustpils 9 8 6 0
Potenciālie biedri 5 5 5 2
Daudzdzīvokļu ēku renovācija Zemgalē (10) Energoefektivitātes rādītāji renovētajās mājās -piemēri
Pilsēta Māja Enerģijas patēriņš apkurei, MWh/gadā
Maksājums par apkuri uz 1m2 janvārī
Jelgava, Raiņa iela 3
Pirms renovācijas – 442; Pēc renovācijas – 265,41
Pirms renovācijas – LVL 1,22 (2009.g.) Pēc renovācijas – LVL 0,51 (2011.g.)
Jelgava, Satiksmes iela 57
Pirms renovācijas – 469,2; Pēc renovācijas – 197,1
Pirms renovācijas – LVL 1,26 (2009.g.) Pēc renovācijas – LVL 0,60 (2011.g.)
Jēkabpils, Slimnīcas iela 4
Pirms renovācijas – 131,63; Pēc renovācijas – 62,71
Pirms renovācijas – LVL 1,33 (2010.g.) Pēc renovācijas – LVL 0,50 (2013.g.)
Daudzdzīvokļu ēku renovācija Zemgalē (10)
Problēmas/atziņas • ERAF aktivitāte „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas
pasākumi” viennozīmīgi tiek pozitīvi vērtēta, daudzdzīvokļu ēku renovācijas process ir veiksmīgi uzsākts, šobrīd ir iestājusies pauze, notiek apstiprināto projektu īstenošana;
• Labākos rezultātus var sasniegt, veicot kompleksus pasākumus; • Lielāka uzmanība pievēršana tieši komunikācijām, jo īpaši ventilācijai
un gaisa apmaiņai telpās; • Tomēr projektu īstenošana ir diezgan smagnēja, lēna – jāvienkāršo
administratīvās procedūras (liela birokrātija), projektu izmaiņu, noviržu saskaņošana ir grūta, bieži tiek piemērotas finanšu korekcijas un rezultātā tas ir uz iedzīvotāju rēķina;
• Sabiedrības interese ir, tā nepārtraukti tiek uzturēta ar skaidrojošo darbu par ēku renovācijas nozīmi un ieguvumiem, tāpēc tiek gaidītas jaunas aktivitātes/programmas, kā ietvaros turpinātos finansējuma piešķiršana ēku renovācijām.
ZREA realizētā aktivitāte «Enerģijas efektivitātes
paaugstināšanas veicināšna daudzdzīvokļu mājās» tika nominēta Eiropas Komisijas (EK) balvai
«ManagEnergy Local Energy Action Award» . ZREA projekts bija viens no trim finālistiem, ko izvēlējās
kompetenta žūrija, saņemot 2.vietu konkursā.
Atjaunojamo energoresursu izmantošana
mājsaimniecībās (1) • 2011.gadā ZREA sniedza konsultatīvu atbalstu
privātpersonām par tehnoloģiju izvēli un par projektu pieteikumu izstrādi KPFI programmas konkursos : - ”Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecībās”, - “Zema enerģijas patēriņa ēkas”,
• Lielākā aktivitāte Jēkabpilī un Krustpils novadā, kur 2011.g. iesniedza 63 projekta pieteikumus mājsaimniecībām.
• Projektu īstenošanas rezultātā jāsasniedz oglekļa dioksīda emisiju samazinājums attiecībā pret pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu ne mazāk kā 0,4 kgCO2.
Atjaunojamo energoresursu izmantošana
mājsaimniecībās (2) • Konkursa ietvaros tika atbalstīta šādu iekārtu iegāde
mājsaimniecībām: - Šķeldas vai salmu biomasas katli; - Biomasas granulu vai malkas katli, biomasas kamīni ar kopējo
uzstādīto jaudu līdz 50 kW (ieskaitot); - Saules kolektoru sistēmas ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 25 kW
(ieskaitot); - Siltumsūkņi ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 50 kW (ieskaitot); - Vēja ģeneratorus ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 10 kW (ieskaitot)
Siltumapgāde
• Zemgales reģiona pašvaldībās siltumapgādē notiek nepārtraukta
tehnoloģiju un iekārtu attīstība, siltumapgādes modernizācija un uzlabošana, regulāri īstenojot siltumtrašu nomaiņas projektus, veicot siltumtīklu rekonstrukciju, kas attiecīgi dod ieguldījumu CO2 emisiju samazināšanā.
• Siltumapgādes investīciju projektus finansē ES struktūrfondi un pašvaldības.
Biomasas koģenerācijas staciju izbūve -
Jēkabpils • 2011.gadā Jēkabpils uzņēmums SIA „Ošukalns” atklāja ar biomasu
darbināmu koģenerācijas termoelektrocentrāli, kas nodrošina vienlaicīgu siltuma un elektrības ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem - šķeldas. Jaunās ražotnes kopējā jauda ir 6,7 megavati. Saražotās elektrības jauda 1,4 megavati, bet siltuma jauda 5,3 megavati.
• Projekta realizācijai piesaistīti ES fondi 49,5% apmērā no kopējās projekta summas.
Biomasas koģenerācijas staciju izbūve -
Jelgava • SIA „Fortum Jelgava” 2013.gada 11.septembrī Jelgavā atklāja koģenerācijas
staciju, kurā tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi. Stacijas izbūvē “Fortum” ieguldījis 70 milj. € un 6 milj.€ ir ES struktūrfondu līdzfinansējums.
• Stacijas elektriskā jauda ir 23 MW, bet siltumenerģijas jauda – 45 MW. Plānots, ka gadā stacijā saražos 230 GWh siltumenerģijas un 110 GWh elektroenerģijas.
• 2013.gada apkures sezonā 85 % no Jelgavas centralizētās siltumapgādes nodrošinās, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Biomasas koģenerācijas stacija pārliecinoši ierindos Jelgavu Latvijas “zaļāko” pilsētu sarakstā.
• “Fortum” investīcijas jaunās tehnoloģijās enerģijas ražotnē samazinās CO2 izmešu daudzumu, veicinās ilgtspējīga enerģijas tirgus attīstību un ražošanas process būs vidi saudzējošs.
Transports (1)
• ZREA popularizē arī zaļā transporta izmantošanu un ekonomisku braukšanu ar fosilo degvielu darbināmam transportam, tādejādi veicinot CO2 izmešu samazinājumu transporta sektorā.
• ZREA sadarbībā ar SIA „Drošas braukšanas skolu” organizēja saviem biedriem ekonomiskas braukšanas praktisko apmācību „Eko ceļš”, kā rezultātā autovadītājs iemācās braukt ekonomiskāk, samazinot ne vien degvielas patēriņu vidēji par 10-15%, bet arī ceļā pavadīto laiku, auto apkopes izdevumus, risku iekļūt avārijā un siltumnīcas efektu veidojošos CO2 izmešus.
Transports (2)
• Tāpat Iespēju robežās ZREA popularizē elektrotransporta izmantošanu (vieglie automobiļi, elektrovelosipēdi);
• ESF projekts – par elektromobiļu izmantošanas veicināšanu un iespējām elektromobiļu uzlādes infrastruktūras izveidei.
Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu
īstenošanas iespējas (1)
• Ļoti liela nozīme ir papildus finanšu instrumentu pieejamībai – pašvaldībām investīciju projektu īstenošanai (gan ES, gan nacionāla mēroga);
• Svarīga ir atbalsta programmu administrējošo iestāžu elastība, procedūru vienkāršošana;
• Investīciju projektu īstenošanai svarīga ir arī banku atsaucība/elastība;
• Ļoti liela nozīme ir izglītošanas, informēšanas kampaņām, tas jāturpina regulāri (informēšanas kampaņas savienotas ar pilot projektiem – demonstrēšanas pasākumiem – ar vislielāko efektu);
Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu
īstenošanas iespējas (2) • Pašvaldību ēkās ir iespējas veikt enegoefektivitātes pasākumus ar
minimālām izmaksām, piemēram: - ārdurvju sakārtošana, - dežūrapsilde, - energoefektīvas spuldzes, - tehnisko darbinieku apmācība, - ēku enerģijas patēriņa datu uzskaite un analīze, - energoauditu līdzfinansēšana, - energopārvaldnieka ieviešana, kas atbildīgs par plānoto enerģijas ietaupījuma
sasniegšanu, u.c.
• Informācijas izvietošana uz enerģijas patēriņa rēķiniem – apkures izmaksu salīdzinājums līdzvērtīgā renovētā mājā, padomipar enerģijas patēriņa samazinājumu, energomarķējumu.
• Ēku energosertificēšana.
Paldies par uzmanību!
Biedrība „Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra”
Pulkveža Brieža iela 26, Jelgava,
LV-3007, Latvija Tel: (+371) 63080205 Tel: (+371) 20023848
Nameja iela 4a, Jēkabpils,
LV-5201, Latvija Tel. 28830207
[email protected] / [email protected] / [email protected] [email protected] www.zrea.lv
Twitter: @ZREA_2012
Laipni gaidīti ZREA birojā! Sniegsim Jums bezmaksas konsultācijas un atbalstu!