Engures Novada Ziņas 1.

2012. gada 20. decembris (12)

Un laiks top kluss starp aukstumu un snieguKas rīt un parīt atkal nāks.Miers mūsu namam, Miers mūsu bērniem,Miers visiem, Un cilvēkiem labs prāts. /pēc J.Skaņa/

Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa vēl baltus, miera pilnus Ziemassvētkus un laimīgu jauno 2013.Čūskas gadu!

Engures Novada Ziņas2.

31.decembrī plkst. 22. plkst. 22.00

SMĀRDES kultūras centrā

Dejas līdz rītam spēlēs grupa „Klaidoņi”

Līdzi ņemt groziņu un labu noskaņojumu.

SVEICAM!

12. decembrī Lapmežciemā savu 100 gadu jubileju svinēja Roze Skuja. Engures novada domes darbinieki - priekšsēdētājs Gundars Važa, Lapmežciema pārvaldes vadītāja Dace Galandere, Engures pagasta pārvaldes vadītājs Nikolajs Tohvs un Engures novada sociālā darbiniece Maiga Garoza sveica savu simtgadnieci ar ziediem, jubilejas torti un piešķīra pabalstu 100 latu vērtībā.

Ļaudis laiku skaita minūtēs, dienās un gados, bet Rozes Skujas dzīves gājums mērāms vesela gadsimta garumā, ir izaudzināti 2 krietni dēli, sagaidīts pulciņš mazbērnu un mazmazbērnu, un ilgā mūža un veselības noslēpums ir bagātais rokdarbu klāsts.

Domes darbinieki gaviļnieci sveica ar dziesmām, dzeju, uzrunām un labas veselības un spēka vēlējumiem.

Engures Novada Ziņas pievienojas sveicēju pulkam ar laba vēlējumiem!Maiga GAROZA

Lapmežciema iedzīvotāja Roze Skuja ir vecāka par

Latviju!

Dzīve krāsaini koša kā laika kamols,Kurā ietīts viss:

Gaiši rīti un vakara ēnas, Strauji skrējieni, pastaigas lēnas,

Dziļu sāpju un prieka mirkļi, Reizēm satverti laimes irkļi.Attīšu kamolu, ritināšu,Varavīksni pār mūžu klāšu….

LAPMEŽCIEMA TAUTAS NAMĀ

29.decembrī plkst.18.00 gadu mijas pa-sākums iedzīvotājiem“...un Jaungada sapņi

piepildīsies!”/koncerts un balle pie galdiņiem/

Piedalās: - Dzintars Čīča un Kaspars Antess;

-Aktieris Normunds Bērzs;-Balli spēlēs grupa “Nav problēmu”Aicinu iepriekš pieteikt galdiņu

tel. 63163401

KULTŪRA

Engures Novada Ziņas 3.

Meža konsultāciju pakalpojumu centrs ir sabiedrības ar ierobežotu atbil-dību “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” �liāle, kura nodrošina meža īpašnieku un sabiedrības infor-mēšanu, konsultēšanu un apmācību par meža apsaimniekošanas jautājumiem, kā arī sniedz ar meža apsaimniekoša-nu saistītus pakalpojumus visā valsts teritorijā. Meža konsultāciju pakalpo-

Tā laika notikumus visai skopi at-spoguļoja preses izdevums 1903.gada sākumā „ Baltijas Vēstnesis”, bet Engu-res draudzes mācītājs Gustavs Sadovs-kis ir pierakstījis tās dienas notikumus. Šie notikumi ir pieminēti arī 1992.gada Latvijas jūrniecības gadagrāmatā un 1902.gads tiek dēvēts par „Lielo slīkša-nas gadu”.

1902. gada13. decembra rītā kādas 35 zvejnieku laivas devās selgā un gatavojās izmest tīklus brētliņu un salaku zvejai, jo iepriekšējā diena bija bijusi veiksmīga Ķesterciema, Plieņciema un Apšuciema zvejniekiem. Jūra bijusi mierīga, vienīgi bija sācis celties ūdens, un tas pieredzēju-šākos zvejniekos radīja nemieru, taču zi-

MEŽA KONSULTĀCIJU PAKALPOJUMU CENTRS IZGLĪTO LAPMEŽCIEMA PAMATSKOLAS SKOLĒNUS PAR MEŽU

jumu centrs atbalsta meža īpašniekus ar padomu un praktiski, ikdienas meža apsaimniekošanā, Eiropas Savienības atbalsta projektu piesaistē, kā arī rū-pējas par meža īpašnieku un mednieku zināšanu papildināšanu un skolēnu iz-glītošanu par mežu.

Meža konsultāciju pakalpojumu centrs, sadarbojoties ar Lapmežciema mazpulka skolotāju Mārīti Eglīti, orga-

nizēja interaktīvu spēli skolēniem „Meža spēle”. Spēlējot spēli, skolēni izzināja meža struktūru, uzzināja, cik ilgi aug koki, kas ietekmē koku augšanu un iz-nīkšanu. Noskaidroja, ko cilvēki izmanto un iegūst no meža. Kā katrs no mums var palīdzēt izaugt kokam un pasargāt dzīvību mežā. Skolēni aktīvi līdzdarbojās izliekot mežu no spēles materiāliem, parādīja savas zināšanas daudzos jautājumos. Skolēniem bija jāatpazīst meža dzīvnieki pēc to kažo-kiem, kā arī jāietērpjas centra darbinieku līdzpaņemtos tērpos. Uzliekot apmetņus, skolēni iejutās meža iemītnieku lomās un stāstīja, ko katrs dara meža labā - kam palīdz un kam visvairāk nepieciešams. Ceturtajā un otrajā klasē visi skolēni bija erudīti, iesaistījās aktīvā darbībā. Savukārt trešajā klasē vislabāk savas zināšanas par mežu parādīja Ance Adiene un Valters Mančass. Pirmajā klasē viszinošākais bija Mikus Bumburs.

Spēlējot šo spēli, skolēni nostiprināja savas zināšanas un ieguva jaunu infor-māciju par dzīvi mežā. Skolotājas iegūto pieredzi noteikti var izmantot dabaszinību stundās, mācot par mežu. Paldies skolo-tājai Mārītei Eglītei un meža konsultāci-ju pakalpojumu centra darbiniecēm par interesanti novadīto interaktīvo spēli. Ie-saku šī centra pakalpojumus kā zināšanu nostiprinošu metodi izmantot arī citām mācību iestādēm.

Daina JANSONE

APRIT TIEŠI 100 GADI NOTIKUMIEM, KURI NORISINĀJĀS 1902.GADA 13.DECEMBRĪ UN TOS IR VĒRTS ATCERĒTIES

ņas par iepriekšējās dienas labo lomu viesa labas cerības. Zveja notikusi augstu selgā agrā rīta stundā. Darbā aizņemti, vīri ne-pamanīja ka ziemeļrietumu pusē debesis un jūru savienojis melns mākonis. Pēkšņi kļuvis tumšs un kopā ar mežonīgu vēju nācis sniega virpulis. Sacēlušies briesmīgi viļņi, kuru galotnēs laivas tika mētātas kā skaidas, toties, nosviestas lejā, tās tika ap-gāztas un nogremdētas. Zaudējot laivu pēc laivas zvejnieki devās krastā, taču tur viņi nokļuva jaunās briesmās. Mežonīgi virpuļi uz sēkļiem, dažādu atlūzu un koku pilni ūdens mutuļi paņēma to vīru dzīvības, kuri bija pratuši izglābties atklātajā jūrā. Daudzi noslīka savu tuvinieku acu priek-šā, visi mēģinājumi glābt slīkstošos bija

nesekmīgi. Bigauņciema zvejnieki, kuri nenoslīka atklātajā jūrā zaudēja 11 vīrus, engurnieku laivas visas veiksmīgi nonāca malā, vienam zvejniekam zaudējot dzīvī-bu šajā cīņā. Taču Plieņciems zaudēja 10 zvejnieku, Apšuciems 21, Klapkalnciems 2, Ragaciems 7, Lapmežciems 4, Kaugur-ciems 11, Melluži 4. Pēc tā laika apkopo-tajām ziņām 75 vīri gāja bojā šajā vētrā. Kopā ņemot, tēvus zaudēja vairāk nekā 100 bērnu. Jaunākajam zvejniekam bija tikai 15 gadu, vecākajam - 69. Plieņciema mājas „Vecvagari” vētrā zaudēja četrus vī-rus Krišu, Jēkabu, Pēteri un Ansi Ķikarus, tāpat Apšuciema „Kalniņos” mājās nepār-nāca četri vienas ģimenes vīrieši. Jūra tā arī neatdeva daudzus no šiem vīriem, un viņu mūža mājas palika jūras dzelme.

Par šiem notikumiem liecina vien vēs-tures arhīvos atrastie materiāli un varbūt kādā zvejnieku paaudzē šis notikums vēl tiek pārstāstīts un pieminēts. Jūra vien-mēr ir mīlējusi drosmīgos, jo jūras darbs ir stipro ļaužu darbs, varbūt tāpēc ir radies priekšstats par skarbo zvejnieku dabu.

Jolanta KRAUKLE

Zinātkārie lapmežciemnieki piedalījās “Meža konsultāciju spēlē”, iegūstot zināšanas par meža struktūru, koku augšanu un iznīkšanu

1902. gada 13. decembra rītā jūra mežonīgi satrakojās un paņēma savā varā 35 laivas ar zvejniekiem un viņu dzīvības

Engures Novada Ziņas4.

Līdz ar pirmajām sniega pārslām, pirmo aizdegto sveci Adventes vainagā, piparkūku smaržu, sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks skolā. Skolas un pirms-skolas grupu ēku logus rotā skaistas ziemas ainavu aplikācijas. Bērni mācās dzejoļus, dziesmas un dejas, ar ko Zie-massvētku eglītēs priecēs vecākus un viesus.

Visās pirmsskolas grupās rūķi sarū-pējuši skaistas saldumu zeķītes. Jo cītīgāk bērni gatavojas Ziemassvētkiem, jo čaklāk rūķi piepilda zeķītes ar konfektēm un ci-tiem saldumiem.

Trīsgadīgo bērnu grupā ir īpašs svētku gaidīšanas kalendārs, kurā katru dienu ir sagatavots pārsteigums, kas rosina bērnos izpratni par svētku tuvošanos. Kad visi brīnumu maisiņi būs atvērti, klāt ir Zie-massvētki. Paši mazākie bērni aicina uz grupas pasākumu „Pie Ziemassvētku eglī-tes”, kur zaķi, kaķis, peles un pārsliņas ko-pīgi centīsies noskaidrot - kas ir Ziemas-svētki? Vai Jūs zināt, ka šie svētki ir īpaši ar piparkūkām, sniegpārsliņu kupenām, brīnumsvecītēm, dejām un dziesmām?

LAPMEŽCIEMA PAMATSKOLĀ - ZIEMASSVĒTKUS GAIDOT

Četrgadīgo bērnu grupa savus ciemi-ņus sagaidīs, izspēlējot „Ziemassvētkus rūķu mežā”. Bērnu rakstītās vēstules rūķi nes Ziemassvētku vecītim. Ceļš ir garš un nogurdinošs, rūķi mežā aizmieg. To tikai gaida draiskās sniegpārsliņas. Kamēr rūķi saldi guļ, viņas, griežoties jautrā dancī, ie-putina bērnu vēstules. Labi, ka lāči, putni un zaķi nāk rūķiem palīgā. Zaķi atrod zem sniegpārslām paslēptās vēstules un nogādā Ziemassvētku vecītim.

Piecgadīgie bērni savā Ziemassvētku pasākumā „Apaļš gads” no pavasara līdz ziemai arī parādīs visa gada ritējumu. Skaitot tautasdziesmas, izdejojot dejas un dziedot dziesmas, bērni aicinās mūs do-māt par tām vērtībām un prieku, ko ikvie-nam no mums spēj sniegt līdzcilvēku sirds siltums, ģimenes mīlestība un mājas.

Sešgadīgie bērni iepriecinās savus cie-miņus – vecākus, radus, draugus, skolas darbiniekus- ar pašizgatavotām dāvanām un svētku uzvedumu „Trīs sniegavīri”, kas stāstīs par Ziemassvētku kopā svinēšanas prieku.

Sešgadīgie bērni un sākumskolas sko-

lēni Ziemassvētku dāvanā saņēmuši biļetes uz teātra izrādi „Jautro zaķu Ziemassvētku brīnums”. Šo pasākumu bērni gaida katru gadu, jo Jūrmalas teātris prot radīt patiesu Ziemassvētku stāstu un īstais Ziemassvēt-ku vecītis iepriecinās ikvienu bērnu.

Skolas Ziemassvētku pasākuma pir-majā daļā „Dzejnieka karnevāls” skolēni iejutīsies dažādos tēlos, izspēlēs, izdziedās pasaku varoņu gaitas. Tad maskas „kritīs”, otrajā daļā skanēs Ziemassvētku dziesmas. Uzveduma noslēgumā ceturtā klase ies ķekatās. Skolēni vels bluķi, dziedās ķe-katu dziesmas, iepazīstinās ar dažādiem ticējumiem, dejos dejas, tā aizdzenot da-žādus ļaunos garus, nesot visiem svētību. Pēc koncerta - tirdziņā ikvienam ir iespēja pārsteigt pircējus ar garšīgākajiem, intere-santākajiem, visneiedomājamākās formas un krāsas kārumiem.

Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir darb-ietilpīgs arī vecākiem - viņi gatavo maskas svētku priekšnesumiem, kopā ar bērniem cep piparkūkas Ziemassvētku piparkū-ku izstādei un kārumu tirdziņam, sagādā pašu skaistāko eglīti un dara daudzus ci-tus tos vārdos nenosaucamos darbus, kas padara šos svētkus tik īpašus ikvienam bērnam.

I semestra noslēgums ir īpašs ar to, ka ikviens skolēns saņem sava darba novērtē-jumu – liecību. Es ceru, ka ikvienam šis dokuments būs kā apliecinājums mērķtie-cīgam, čaklam un atbildīgam četru mēne-šu darbam. Priecājos par tiem skolēniem, kuri, saņemot liecību, var būt gandarīti par paveikto mācībās un ārpusstundu ak-tivitātēs.

Visiem skolēniem, vecākiem, sko-las darbiniekiem novēlu mīļus un baltus Ziemassvētkus, laimīgu, radošu, panāku-miem bagātu, mīlestības un saticības pil-nu Jauno gadu!

Andra MANČASA

SKOLAS KLAVIERSPĒLES KONKURSS DOBELĒ

5. decembrī Dobeles Mūzikas sko-lā notika Latvijas Mazpilsētu un lauku mūzikas skolu klavierspēles vecāko kla-šu audzēkņu konkurss.

Mazpilsētu un lauku mūzikas skolu klavierspēles konkurss aizsākās 2007.gadā. Viens no konkursa galvenajiem mērķiem- ieinteresēt mazpilsētu un lauku mūzikas skolu bērnus muzicēt ar prieku, pilnvei-dot prasmes un apliecināt sevi mūzikā. Pērn pirmo reizi izskanēja arī klavierspēles vecāko klašu audzēkņu  festivāls, kurš deva iespēju klavierspēles skolotājiem turpināt sadarbību jau plašākā nozīmē.

Šogad pasākumā piedalījās jaunie mū-ziķi kopā ar saviem pedagogiem no Tuku-ma, Ādažiem, Engures, Sējas, Bēnes, Ma-

Sniegs - skolēniem vieni no lielākajiem svētkiem visas ziemas garumā

Engures Novada Ziņas 5.

Paralēli vizuāli plastiskās māks-las programmā paredzētajam mācību procesam, daudzi Engures Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi radoši aplie-cina savas spējas dažādos ārpusskolas pasākumos, konkursos un izstādēs. Šoruden Marta Janmere, Žanete Anna Riekstiņa, Anna Paula Semjonova un Samanta Dumbure ar saviem radoša-jiem darbiem piedalījās �oristikas dar-bu izstādē – konkursā “Zem sapņu lie-tussarga - 5”, kur  šā gada tēma saucās „Krāšņā rudens balle”.

Dalībnieki gan patstāvīgi, gan pe-dagoga klātbūtnē no dabas materiāliem veidoja konkursa darbus – �oristikas de-korus kā aksesuārus rudens ballei. Marta Janmere par darbu „Cepure” saņēma At-zinības rakstu. Lielāku interesi izpelnījās konkurss- izstāde „Leļļu māja”. Audzēkņi pētīja literatūru, meklēja internetā un ci-tur pieejamos materiālus par leļļu daudz-veidību, vēsturi un to izgatavošanu.Tajā ar savām lellēm piedalījās arī Dārta Kamil-la Kambala, Samanta Dumbure. Dārtas

Stāv klusi durvīs zvaigžņu bērns,Šurp mīlestības vārdā nācis.(I.Leimane)Ar pirmo Adventi skolas logos sakā-

puši jautrie ķekatnieki. Tātad pavisam tuvu ir Ziemassvētki un pirmā semestra noslēgums. Šobrīd tiek rakstīti pēdējie kontroldarbi, rēķinātas atzīmes, nodoti ie-kavētie darbi. Katram svētkus gribas sagai-dīt ar padarīta darba sajūtu. Tāda noteikti ir datorgra�kas pulciņa dalībniekiem Reinim Lācim no 7. a klases un Eimijai

donas, Dobeles, Vecumniekiem, Bauskas, Vidzemes jūrmalas, Skrundas, Skrīveriem, Madlienas un Salaspils. Mūsu skolu kon-kursā pārstāvēja jau konkursos pieredzē-jusī Dārta Kamilla Kambala, kuru māca skolotāja Kaira Egle un kura arī ieguva augsto 3. vietu savā klašu grupā.

Jaunos  mūziķus izvērtēja neatkarīga, pieredzējusi žūrija Jūrmalas mūzikas vi-dusskolas klavieru pedagoģes Irēnas Štrau-ses vadībā. Kā noslēgumā sacīja komisijas priekšsēdētāja I. Štrause – konkursa galve-nais nosacījums ir atbilstoša programma, kurā žūrija var izvērtēt gan stila, gan for-mas, gan tehniskās interpretācijas līmeni, bet svarīgi katram audzēknim būt pārlie-cinātam par to, ko viņš ir gatavs sniegt kā jaunais mākslinieks. „Ar tukšām kabatām uz veikalu iepirkties neaiziesi,” alegoriski izteicās žūrijas priekšsēdētāja... Tā arī uz konkursiem jābrauc ar „pilnām kabatām zināšanu”, tad arī veiksme stāvēs klāt!

LELLES DIŽOJAS RĪGĀ„Lelle baroka stilā” saņēma 3. pakāpes diplomu, bet Samanta 2.pakāpes diplo-mu par darbu „Ķīniešu meitenes lellīte”. Konkursa dalībnieki varēja pielietot dažā-das tehnikas, veidojot trīsdimensiju lelles, ar kurām var spēlēties leļļu mājā, dekorēt telpas. Darbos bija iespējams izmantot da-žādus materiālus (koku, mālu, porcelānu, papīru, tekstilmateriālus u.c.), arī otrreiz pārstrādājamos izejmateriālus. Jaunākās grupas audzēkņi veidoja „pudeļlellītes”- apgleznojot pudeles, veidojot tām tērpus un matus no tekstila, papīra un citiem materiāliem, tādējādi pievēršot skatītāju un žūrijas uzmanību resursu taupīšanai. Pateicības rakstus saņēma Lota Bihela, Evita Balode, Eimija Misjuro un Laura Tenberga. Abus konkursus – izstādes or-ganizēja Rīgas jauno tehniķu centrs. Tajos piedalījās dalībnieki no visas Latvijas. Rī-dzenieki un pilsētas viesi darbus varēja ap-lūkot un par tiem priecāties divus mēne-šus. Savukārt mēs priecājamies par mūsu audzēkņu sasniegumiem.

Velga MELNE

Ārpus skolas �oristikas darbu konkursā piedalījās četras Engures

Mūzikas un mākslas skolas pārstāves

Engures Vidusskolas ziņasMisjuro no 1. klases, kā arī pulciņa vadītā-jai skolotājai Līgai Bulgačai. Datorgra�kas video konkursā „Apsveikums Ziemassvēt-kos” Reinis ir laureātu pulkā, bet Eimijai izteikta atzinība. Darbus var apskatīt Tu-kuma novada Izglītības pārvaldes mājas lapā www.tip.edu.lv.

12. decembrī skolā notika ikgadējais labdarības tirdziņš, kurā ietirgotā naudiņa tika pārskaitīta akcijas „Eņģeļi pār Latvi-ju” ziedojumu fondā.

20. decembrī gaismiņas svētku eglē

rīta pusē iededza sākumskolēni, bet pēc-pusdienā svētku koncertā - pamatskolēni un vidusskolēni.

21. decembrī rīta zvans aicina uz svi-nīgo līniju, lai suminātu čaklākos mācībās un sabiedriskajā darbā. Pulksten 10.00 Engures luteriskajā baznīcā notiek ikga-dējais koncerts Ziemassvētku ieskaņai. Un tad jau brīvdienas ir klāt. Mācības atsākas 7. janvārī.

Engures vidusskolas direktores viet-niece audzināšanas darbā.

Ina PUZANOVA

Engures Novada Ziņas6.

Sākoties rudens tumšajam laikam, Engurē izplatījās ziņa, ka jāuzmana savi īpašumi, jo kāds mēģina indēt mājas sargus-suņus, lai pēc tam ciemotos no-skatītajā īpašumā. Suņu īpašnieki, patie-si mīlēdami, savus draugus veda pie ārs-tiem un cīnījās par savu mīluļu dzīvību, diemžēl nesekmīgi. Veicot analīzes, viens no slimības cēloņiem bija smagi aknu bojājumi. Vieni no saimniekiem veica sekciju, lai precīzi zinātu, kas pie vainas viņu mīluļa nāvē. Sekcija uzrādīja, ka tā ir ķīmisko preparātu iedarbība uz organis-mu. Kā izrādījās,- nekāda indētāju banda nav pie vainas, bet gan līdzcilvēku cīņa ar nezālēm. Kas vienam netraucē, tas otram traucē, kas vienam liekas derīgs, otram ne-derīgs. Un ko dara ar to kas, ir nederīgs,- iznīcina! Arī es meklēju iespēju, kā cīnīties ar nezālēm, un man ieteica raundapu. Ņe-mot vērā šos notikumus, sāku interesēties un meklēt informāciju, kas ir šie augu aiz-sardzības līdzekļi.

Lūk, ko atradu, un tas vēl ir saīsinā-tā variantā. Herbicīds, ko mēdz dēvēt par augu aizsardzības līdzekli, tulkojumā no latīņu valodas herba –augs+ cida<caedere= nonāvēt, patiesībā ir citu augu iznīcinā-tājs. Herbicīdu mērķis ir atbrīvot augsni

NOTIKUMI MIGLOŠANA, KAS VAR IZRĀDĪTIES LIKTENĪGA JŪSU MĪLULIM...

un izvēlētos kultūraugus no tā sauktajām nezālēm.

Jau izsenis mūsu senči zināja, ka kat-ram augam dabā ir noteikts uzdevums. Vieni ir cilvēka uztura avots, otri izdala ēteriskās eļļas, kas piesaista bites u. c. ku-kaiņus, tā veicinot augu apputeksnēšanu, stimulē vienas augu sugas augšanu blakus citai, bet citi – irdina augsni, stiprina kai-miņaugu sakņu sistēmu, uzsūc dažādas kaitīgās vielas un pilda citus tiem pare-dzētus uzdevumus. Daļu no minētajām funkcijām veic augi, kurus tik bieži sau-cam par nezālēm. Herbicīdi augus nonāvē divējādi. Pirmais veids: ar indi tiek apsmi-dzinātas lapas, kas iet bojā vispirms, vēlāk, kad kaitīgās vielas nokļūst sakņu sistēmā, nobeidzas arī saknes. Otrs veids: ar herbi-cīdu apsmidzina augsni, no kurienes inde nonāk auga saknēs un no tām izplatās pa visu sakni. Augs iet bojā tāpēc, ka inde nomāc vai aktivizē kādu vielu augā, kas izsauc dažādus graujošus procesus, piemē-ram, pārtrauc olbaltumvielu sintēzi vai iz-raisa paātrinātu šūnu dalīšanos. Rezultātā augs aiziet bojā.

Raundapa darbīgā viela ir glifosāts. Ir veikti pētījumi, kāda ir šo herbicīdu ie-tekme uz organismu. Rezultāti: raundapa

iedarbība radīja kuņģa-zarnu trakta trau-cējumus, bojājumus plaušās, mutes gļot-ādas iekaisumu, pazeminātu asinsspiedie-nu u. c. Bieži vien zemnieki, kas izmanto raundapu lauksaimniecībā, sūdzas par sāpēm krūšukurvī, apgrūtinātu elpošanu, pavājinātām saziņas spējām. Izmeklējot šos gadījumus, konstatēts, ka šādus simp-tomus izsauc palēnināta skābekļa aprite asinsrites sistēmā, ko rada saindēšanās ar glifosātu. Ir veikti pētījumi, kur ir pie-rādīta šo herbicīdu bīstamība cilvēku un vides veselībai. Raundaps diemžēl nav vienīgais herbicīds, kurš ir pieejams, ir vēl pietiekami daudz šādu „palīgu” cīņai ar nezālēm.

Kāpēc mums liekas, ka mazsvarīgs ir kaimiņu suns, bet kur ir garantija, ka paša veselībai tas nenodara kaitējumu un galu, galā arī kaimiņu veselībai, jo dzīvojam jau cieši viens otram blakus. Lai jau nu-pat ir ziema, bet gada tumšākais laiks jau būs aizvadīts un pamazām vien mēs tu-vojamies pavasarim, kad priecāsimies par pirmo zaļo zālīti un uzziedējušo pieneni, varbūt ņemsim vērā, ka ar savu darbību nodarām gan �ziskas, gan morālas cieša-nas kādam savam līdzcilvēkam.

Jolanta KRAUKLE

DABA

Jau rakstīts, ka ar Zivju fonda atbalstu Dabas aizsardzības pārvalde veikusi komplicētu Kaņiera ezera izpēti. Pirmie rezultāti tika saņemti par ezera intiofaunas pētījumiem, tagad saņemti Kaņiera ezera ekoloģiskā stā-vokļa pētījumu rezultāti.

Izpētes darbus veica Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Hidrobiolo-ģijas laboratorijas eksperti Zivju fonda �nansiāli atbalstīta projekta „Hidrolo-ģiskā režīma izmaiņu ietekmes novērtējums uz zivju resursiem un citām dabas

Klāt Zie-massvētku laiks, kad lielu prieku un svētku no-skaņu ikvienam no mums rada skaisti izrotāta Ziemassvētku eglīte. Dabas a i z s a r d z ī b a s pārvalde atgādi-na, ka vietējiem iedzīvotāj iem Ķemeru nacio-nālā parka valsts mežos ir atļauts nocirst katram

vienu eglīti. Vis-labāk svētku eglīti meklēt meža stigās, grāvju trasēs, zem elektrolīnijām un ceļu nodalījuma joslās. Šajās vietās tām ir vairāk gaismas augšanai, eglītes līdz ar to ir tumšākas un kuplākiem za-riem, un tādā veidā arī netiek nodarīti postījumi mežaudzēm.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina saudzēt dabas vērtības, gatavojot svētku rotājumus, un novēl priecīgus Ziemassvētkus un veiksmīgu Jau-no gadu!

KATRAI ĢIMENEI VIENA SVĒTKU EGLĪTE

VEIKTI KAŅIERA EZERA ŪDENS EKOLOĢISKĀS KVALITĀTES PĒTĪJUMI

Katram pa vienai eglītei!

Engures Novada Ziņas 7.

Dabas aizsardzības pārvalde ar Zivju fonda atbalstu Kaņiera ezerā veikusi tā ekoloģiskās kvalitātes un zivju faunas izpēti. Iegūtie dati tiks izmantoti jaunu Ka-ņiera ezera ekspluatācijas noteikumu izstrādes procesā.

Zivju faunas izpētes darbus veica Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”. Augusta beigās tika veikta kontrolzveja, kā rezultātā ezerā konstatētas 11 zivju sugas - līdaka, plaudis, plicis, rauda, rudulis, līnis, karūsa, vīķe, asa-ris, akmeņgrauzis un deviņadatu stagars. Salīdzinājumam – 1997. gadā tika konstatētas 12 sugas, 1992. gadā 9 sugas, savukārt pagājušā gadsimta 50. gados – 7 sugas. Biežāk sastopamās zivju sugas ir ruduļi, asari, raudas un vīķes.

Pētījuma ietvaros analizēta arī Kaņiera ūdens līmeņa svārstību un hidrotehnisko būvju darbības ietekme uz zivju populāciju ezerā. Ūdens līmeņu svārstību ietekme vēr-tēta kā negatīva attiecībā uz zivju resursiem, taču, ņemot vērā zināmus makšķerēšanas ierobežojumus ezerā, eksperti būtisku zivju krājumu samazināšanos neprognozē. Zems ūdens līmenis Kaņiera ezerā var radīt pastiprinātas problēmas ziemā, ledus periodā, kad var notikt zivju masveida bojāeja, ko vēl vairāk pastiprina ezerā izplūstošie sērūdeņi. Eksperti tādēļ uzskata, ka no zivju krājumu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa Kaņiera ezerā būtu ieteicams uzturēt maksimāli iespējamo ūdens līmeni.

Kaņiera ezera ekoloģiskās kvalitātes izpētes darbus veica Latvijas Universitātes Bio-loģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas eksperti. Oktobra sākumā trīs vietās Ka-ņiera ezerā tika ievākti ezera ūdensaugu, ūdensdzīvnieku un ūdens ķīmisko analīžu pa-raugi – pret Slocenes ieteku ezerā, pret Starpiņupes izteku un pret Antiņciemu. Pētījuma rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte šajās ezera vietās atšķiras.

Kopumā tiek secināts, ka lielais aizaugums ezerā un tā palielināšanās ir sekas paaug-stināta barības vielu daudzuma ieplūdei seklā ezerā un būtiskākais ezera piesārņotājs ir Slocenes upe. Vērtējot Kaņiera ezera ūdens līmeņa svārstību ietekmi uz ezera ekoloģisko kvalitāti, speciālisti iesaka pirms ezera līmeņa regulēšanas veikt kontroli, cik veiksmīgi tiek attīrīti notekūdeņi, kas nonāk upē. Ja netiks novērsta notekūdeņu pieplūde, ezeru no aizaugšanas nevar pasargāt tikai ūdens līmeņa regulēšana.

Kaņiera ezers un tā apsaimniekošana pēdējos gados ir bijis aktuāls temats un raisījis ne vienu vien diskusiju par vislabāko veidu, kā uzturēt ezeru, lai labi tā tuvumā justos gan vietējie iedzīvotāji, gan makšķernieki, gan ezera un tā piekrastes dabas vērtības. Lai rastu problēmas risinājumu, ezera apsaimniekošanā iesaistītās puses – Dabas aizsardzī-bas pārvalde, Engures novada pašvaldība un uzņēmums „Latvijas valsts meži” vienojās par kopēju sadarbību Kaņiera ezera un ar to saistīto procesu izpētes veikšanā, kā arī jaunu Kaņiera ezera ekspluatācijas noteikumu izstrādē. Ar plašāku pētījumu rezultātu atspoguļojumu var iepazīties Engures novada domes vai Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā.

Decembris ir īstais laiks, lai iesaistītos sabiedriskā monitoringa programmā par putniem barotavās, ko īsteno Dabas aiz-sardzības pārvalde.

Iesaistīties šajā programmā var ikviens, kam interesē daba un tajā notiekošais. Decembrī ir īstais laiks pievērst uzmanību putniem, kas lido uz jūsu barotavām māju tuvumā. Uzskaite veicama pavisam vien-kārši – jānovēro, kādi putni ciemojas jūsu barotavā un dati jāpieraksta novērojumu lapās, ko atradīsiet Dabas aizsardzības pār-valdes mājas lapā www.daba.gov.lv sadaļā `Sabiedrības līdzdalība – Sabiedriskais monitorings`.

Tie, kam internets ne vienmēr ir pa rokai vai arī, ja rodas kādi jautājumi un neskaidrības, droši var sazināties ar vienu no Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedris-kā monitoringa koordinatoriem Ilzi Vana-gu (m.t. 26332786, e-pasts: ilze.vanaga@daba.gov.lv). Nepieciešamības gadījumā novērojumu lapas tiks nosūtītas pa pastu. Aizpildītus protokolus var sūtīt elektronis-ki uz šo pašu e-pastu vai pa pastu (adrese: Meža māja, Ķemeri, Jūrmala, LV - 2012).

Aicinām vērot dabu, lai gūtu pozitīvas emocijas un jaunas zināšanas par to, kas dabā notiek tepat mūsu tuvākajā apkārt-nē!

vērtībām Kaņiera ezerā” ietvaros. Oktobra sākumā trīs vietās Kaņiera ezerā tika ie-vākti ezera ūdensaugu, ūdensdzīvnieku un ūdens ķīmisko analīžu paraugi – pret Slocenes ieteku ezerā, pret Starpiņupes iz-teku un pret Antiņciemu. Pētījuma rezul-tāti liecina, ka ūdens kvalitāte šajās ezera vietās atšķiras.

Ūdensaugu jeb makrofītu sastāvs lie-cina, ka vissliktākā ūdens kvalitāte ir pie Slocenes ietekas ezerā, savukārt vislabākā pret Antiņciemu, kur konstatētas visma-zāk tādas ūdensaugu sugas, kas liecina par pastiprinātu barības vielu daudzumu ūde-nī. Pie Slocenes ietekas nav sastopamas Kaņiera ezeram raksturīgās mieturaļģes, tā vietā tur izveidojies blīvs zaļaļģu slānis, kas sedz grunti.

Ūdensdzīvnieku jeb zoobentosa pētī-jumi liecina, ka Kaņiera ezers pieskaitāms eitro�em ezeriem un uzrāda līdzīgu eko-loģiskās kvalitātes atšķirību paraugu ņem-šanas vietās kā pēc ūdensaugu analīzes, proti, visnabadzīgākā zoobentosa fauna sastopama pie Slocenes ietekas ezerā. Arī ūdens ķīmiskās analīzes liecina par līdzīgu ūdens kvalitātes sadalījumu ezerā.

Kopumā tiek secināts, ka lielais aiz-augums ezerā un tā palielināšanās ir se-kas paaugstināta barības vielu daudzuma ieplūdei seklā ezerā un būtiskākais ezera piesārņotājs ir Slocenes upe. Vērtējot Ka-ņiera ezera ūdens līmeņa svārstību ietekmi uz ezera ekoloģisko kvalitāti, speciālisti ie-saka pirms ezera līmeņa regulēšanas veikt kontroli, cik veiksmīgi tiek attīrīti notek-

ūdeņi, kas nonāk upē. Ja netiks novērsta notekūdeņu pieplūde, ezeru no aizaug-šanas nevar pasargāt tikai ūdens līmeņa regulēšana.

Kaņiera ezers un tā apsaimniekošana pēdējos gados ir bijis aktuāls temats un raisījis ne vienu vien diskusiju par visla-bāko veidu, kā uzturēt ezeru, lai labi tā tuvumā justos gan vietējie iedzīvotāji, gan makšķernieki, gan ezera un tā piekrastes dabas vērtības. Lai rastu problēmas risi-nājumu, ezera apsaimniekošanā iesaistītās puses – Dabas aizsardzības pārvalde, En-gures novada pašvaldība un uzņēmums „Latvijas valsts meži” vienojās par kopēju sadarbību Kaņiera ezera un ar to saistī-to procesu izpētes veikšanā, kā arī jaunu Kaņiera ezera ekspluatācijas noteikumu izstrādē.

VĒRO PUTNUS BAROTAVĀS!

VEIKTA KAŅIERA EZERA IZPĒTE

2012. gada 13. decembrī ir pabeigta ietekmes uz vidi novērtējuma Tukuma lidostas dar-bības paplašināšanai (SIA “Tukums Airport”) ziņojuma aktuālā versija pēc sabiedriskās apspriešanas.Vides pārraudzības valsts biroja lēmums Nr. 84 par ietekmes uz vidi novērtējuma piemē-rošanu pieņemts 2012. gada 20. februārī.Paredzētās darbības ierosinātājs ir SIA “Tukums Airport” (Lestenes iela 5, Rīga, LV-1002, tālr.: 67621371, reģ. Nr. 50003733321).Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu sagatavojusi SIA “Latekoil”.Ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu var iepazīties internetvietnē www.eiroprojekts.lv/lidlauks.

Sarkankrūtītis jeb svilpis

Engures Novada Ziņas8.

PROJEKTI

Cienījamās pensionāru dāmas!Katru pirmdienu plkst. 15.30 Smār-

des pamatskolā tiek organizēta vingro-šana tieši Jums. Ar prieku Jūs gaidīs vin-grošanas pasniedzējs Dainis Germovs.

Pensionāru padome---

29.decembrī plkst.15.00Engures kultūras namā senioru vec-

gada balle* adventes vainagu skate* priekšnesumi* parodijas par slavenībām* viesi no citiem pagastiemLīdzi jāņem groziņš. Pēc balles būs

transports uz ciemiem. Pagasta seniorus uz balli lūdzam pieteikties līdz 27.de-cembrim Engures kultūras namā – tālr. 63180947, Mārai – tālr. 63161203, 26002006, Sarmītei – tālr. 63161540.

---6.janvārī Milzkalnes kultūras namā

Engures novada senioru saiets.Dalību šajā pasākumā Engures pa-

gasta senioriem pieteikt līdz 27.de-cembrim, zvanot uz iepriekš norādīta-jiem telefonu numuriem, un samaksāt 1 latu loterijai.

---7.decembrī Talsu sporta namā no-

tika Kurzemes reģiona senioru saiets. „Būsim aktīvi – nenovecosim!”. Ar LR Veselības ministrijas un Talsu novada pašvaldības atbalstu to organizēja Tal-su pensionāru biedrība. Novadu varēja pārstāvēt senioru grupa ne vairāk kā 15 cilvēku sastāvā, kurai bija jāsniedz gan priekšnesums, gan jāpiedalās sporta ak-tivitātēs. Engures novadu šoreiz pārstā-vēja Engures senioru dāmu deju grupa „Rudens ritmi”. Dāmas to izdarīja go-dam, saņēma diplomu un veselības mi-nistres Circenes kundzes atzinību.

---8.decembrī Engures līnijdeju kopa

„Dzintarkrasts” piedalījās pirmajās se-nioru līnijdeju sacensībās – deju festivā-lā „Senioru kauss 2012”. Šis pasākums bija veltīts Eiropas aktīvo vecumdienu un paaudžu solidaritātes gadam. Mūsu dejotājas piedalījās gan kolektīvu, gan individuālajās sacensībās. Sveicam Airu Ausekli ar 1.vietu, Miraldu Korbergu ar 2.vietu un Maigu Garozu ar 3.vietu in-dividuālajās sacensībās.

Ir dīvaina sajūta gadu mijā,Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,Ko nākamā gada puteņi sūtīs -Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,Bet domas sen jau atrodas iekšā. (J. Tabūne)

Gaišus un svētīgus Ziemassvētkus!Jaunajā gadā novēlam mums pašiem spēt radīt prieku savā

ģimenē, savās mājās, savā novadā!Smārdes pensionāru klubs “Sarma”

Cienījamie seniori!Smārdes pamatskolā laikā no 2013.gada janvāra līdz maijam tiks realizēts Ei-

ropas Savienības Mūžizglītības programmas Leonardo da Vinci apakšprogrammas inovāciju pārneses projekts „G&G Update” (Vecvecāki un mazbērni). Ar projekta aktivitāšu palīdzību plānots uzlabot vecāka gadagājuma cilvēku digitālās prasmes, kuras palīdzētu apgūt skolēni, tādējādi veicinot paaudžu dialogu un mazinot „digi-tālo plaisu” starp paaudzēm. Tādēļ aicinu tos cilvēkus, kuri vēlas apgūt vai papil-dināt savas zināšanas darbā ar internetu, e-pasta izmantošanu, darbību sociālajos tīklos un citos ar datoru saistītos jautājumos, pieteikties skolā pie skolotājas Ivetas vai pa tālruni 22036502 vai 63192145.

Projekta koordinatore Smārdes pamatskolā Iveta ČILIPĀNE

AKTUALITĀTES ŪDENSAPGĀDES SAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBAS LAPMEŽCIEMĀ

PROJEKTA GAITĀ  Jau vairākas nedēļas pagājušas, kopš ir uzsākti būvdarbi ERAF līdz�nansētā pro-

jekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Engures novada Lapmežciemā” 2. kārtas, identi�kācijas Nr.3DP/3.4.1.1.0/11/APIA/CFLA/113/036 ietvaros. Dar-bus veic SIA “Būvenergo A”. Projekta ietvaros paredzēts rekonstruēt vai no jauna izbūvēt ūdensvadus no ūdenstorņa līdz Starpiņupītei 1997 metru garumā un kana-lizācijas tīklus no centrālās sūkņu stacijas līdz Starpiņupītei 1477 metru garumā. Ir paredzēta arī vienas kanalizācijas sūkņu stacijas un 264 metru spiedvada būvniecī-ba. Darbi notiks Ezera, Enkuru un Pļavu ielā. Minētos darbus plānots paveikt līdz 2013.gada 3.martam.

Spītējot ziemaiNeskatoties uz strauji uznākušo salu un bagātīgo sniega segu, tiek ierīkots

ūdensvads un kanalizācijas spiedvads Ezera ielā līdz projektā paredzētajai kanalizā-cijas sūkņu stacijai Enkuru ielas krustojumā. Savukārt vēl divas brigādes nodarbojas ar pašteces kanalizācijas vada rekonstrukciju no jaunās centrālās sūkņu stacijas līdz Ezera ielai caur daudzdzīvokļu māju teritoriju. Tieši šajā rajonā darbu realizācija būtiski ietekmēs vietējo iedzīvotāju ikdienu, tāpēc mēs lūdzam iedzīvotājus būt sa-protošiem un pieciest laicīgās neērtības, kas varētu būt saistītas ar pārvietošanos un apgrūtinātu piekļūšanu saviem īpašumiem. Personiskās mašīnas vislabāk ir novietot bijušās transporta daļas vai blakusmāju teritorijās.

Pirmās kārtas darbi – veiksmīgi pabeigtiVienlaikus gribam informēt par projekta pirmās kārtas darbu pabeigšanu. At-

licis vien Sadales tīkliem izveidot elektrības pieslēgumu trešajai kanalizācijas sūkņu stacijai Upes ielā, lai darbi būtu pilnībā gatavi nodošanai ekspluatācijā. Būvdarbu

PENSIONĀRIEM

Engures Novada Ziņas 9.rezultātā ir izveidotas trīs kanalizācijas sūkņu stacijas, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, rekonstruēti vai no jauna iz-būvēti 1553 metri pašteces kanalizācijas vadu un 1164 metri spiedvadu Stadio-na, Pīlādžu un 1.šķērsielā, kā arī 1391 metri ūdensvadu. Lai uzlabotu uguns-drošību, Stadiona ielā ir uzstādīti pieci hidranti. Izveidojot pievienojumu pie agrāk nošķirtā ūdensvada Stadiona un Pīlādžu ielu krustojumā, esam atjauno-juši kvalitatīva ūdens piegādi rajonam

līdz pat benzīna uzpildes stacijai, kā re-zultātā 36 īpašumu saimnieki var dro-ši to lietot pārtikā. Stadiona ielā jau ir izveidoti pieslēgumi un noslēgti līgumi ar 4 namīpašniekiem. Vairākas mājas ir pieslēgtas ūdensvadam arī Upes ielā, pateicoties atzaram, kuru pēc īpašnieku pieprasījuma izbūvēja PSIA „Krants” saviem spēkiem. Tas ir labs piemērs savstarpējai sadarbībai, kas īpaši sva-rīgi tiem, kuru pieslēgumus iespējams izveidot, vienīgi šķērsojot citu īpašnie-

AICINĀM IEDZĪVOTĀJUS PIESLĒGTIES JAUNAJAM ŪDENSVADAM

ku teritorijas. Tādēļ aicinām kaimiņus sadarboties pieslēgumu izveidē, lai eko-nomētu savus ieguldījumus un radītu iespēju pieslēgumiem plašākā teritorijā gar izbūvētajiem maģistrālajiem tīkliem.

Pašlaik notiek slēdzienu par būves atbilstību normatīvo aktu prasībām un piesārņojošās darbības speciālo atļauju kārtošana, vienlaikus veicot iegūto teh-nisko rādījumu kontroli un datu uzkrā-šanu jauno tarifu aprēķiniem un apstip-rināšanai, kad tas būs iespējams.

Aicinām arī pārējos šī rajona iedzī-votājus izmantot nesen pieņemto saisto-šo noteikumu „Par maģistrālo ūdensva-du un kanalizācijas vadu, un pievadu iz-būvi Engures novadā pēc pakalpojumu ņēmēja (dzīvojamo ēku īpašnieku vai apsaimniekotāju) ierosinājuma” noteik-tās iespējas. Tas dod iespēju pieslēgties jaunizbūvētajām komunikācijām arī tām mājsaimniecībām, kurām pakal-pojumi nebija pieejami līdz šim. Īpaši iesakām šo iespēju izmantot privātmāju īpašniekiem, kuriem nepieciešamās in-

vestīcijas kvalitatīva ūdens sagatavošanai parasti ir ievērojami lielākas nekā pie-slēguma izvede maģistrālajiem tīkliem. Pieslēgšanās maģistrālajiem tīkliem dos iespēju dzīvot veselīgākā un tīrākā vidē, un tāpēc aicinām iedzīvotājus aktīvāk izmantot iespēju pieslēgt savus īpašu-mus tiem.

Sīkāku informāciju par jauna pie-slēguma izveides iespējām varat saņemt SIA „KRANTS” birojā vai personī-gi pie valdes locekļa Andra Apela (tel. 29494875).

Neskatoties uz strauji uznākušo salu un bagātīgo sniega segu, tiek ierīkots

ūdensvads un kanalizācijas spiedvads Ezera ielā

Dievs, svētī šajā naktī Tu ikvienu, Kam Ziemassvētku gaisma sirdī spīd! Lai Kristus mīlestība katru dienu Tam spēku dod, kas Tavā mierā mīt. /A. Elsberga./

Engures evaņģēliski luteriskā draudze un mācītājs R. Evamois sveic visus Engures novada un pagasta iedzīvotājus Kristus

dzimšanas svētkos, vēlot mieru un mīlestību sirdīs un Dieva svētītu Jauno gadu!

Būsiet gaidīti Ziemassvētku

dievkalpojumā

Engures baznīcā 24.decembrī 16.00

Piedalīsies draudzes koris un svētdienas skolas bērni.

Engures evaņģēliski luteriskā draudze

Lēni, lēni lido sniegi,Lai tie it kā saldi miegiApņem visas ļaužu bēdas,Neatstāj nevienas pēdas.

Milzkalnes senioriem stipru veselību, gaišas domas Ziemassvētkos

un Jauno gadu sagaidot!

Maija

Šai baltajā klusumā kaut brīdi stāt,Pavērties zvaigznēs un padomāt.Šai baltajā klusumā ir iespējams viss,Kas vēl nav bijis un noticis.

Svecīšu mirdzumā dvēselē spēku krāt,

Lai piepildās viss, kas iecerēts!

Gunta, Smārdes bibliotēkā

Smārdes pagasta bibliotēkā 2013. gada 4. janvārī

plkst.12.00

Sagaidīsim Jauno gadu- jokojot un smejot –

rotaļās, spēlēs, dziesmās un dzejā...

Laipni gaidīts ikviens bibliotēkas lasītājs.

Engures Novada Ziņas10.Katrs savā svētku eglēliksim labo domu virtni;prieku degsim katrā svecē,lai tas sirdi veldzē spirgtu.Būsim tā, lai rīt mums būtuar ko satikties, ko darīt,un lai ikdienības solīspētu atkal svētkus gaidīt...

SIA ‘’Strabag’’ kolektīvam gaišus un laimes pilnus Ziemassvētkus,

ražīgu Jauno gadu!

SIA “Šlokenbeka’’ seniori

Atkal laikstiek vēja spārniem vadīts,atkal brīdis eglē sveci likt,ja šī gada garumānav paldies sacīts,tagad to it visiem pateikt drīkst...

Paldies visiem kolektīvu dalībniekiem un vadītājiem, kuri ikdienā dara sūro mūsu tautas kultūras neizzušanas un

saglabāšanas darbu! Paldies visiem skatītājiem, Milzkalnes un Smārdes kultūras pasākumu apmeklētājiem, kuri novērtē

mūsu darbu un centienus!Lai Jums visiem gaišs Ziemassvētku laiks, lai spēks, iz-

turība, veselība Jaunajā 2013.gadā! Kolektīviem īpašus radošus panākumus atbildīgajā lielo

Dziesmu un deju svētku gadā!Ilze, Milzkalnes TN

7.decembra piektdienā Rīgas Latviešu biedrības namā norisinājās tūrisma nozares gada nozīmīgākais pasākums „Latvijas Tūrisma forums 2012”, kurā tika apbalvoti Latvijas veiksmīgākie jauno tūrisma produktu veidotāji. Uzvarētāji tika noskaidroti trīs kategorijās, un katrā no tām balvas saņēma arī mūspuses tūrisma piedāvājumu veidotāji.

Kultūras tūrisma kategorijā par otru veiksmīgāko jauno tūrisma produktu atzīts Jaunmoku pils piedāvājums „Atpūta Jaunmoku pilī, izzinot apkārtnes kultūr-vēsturi”. Tas izveidots 2011.gadā kā piedāvājums atpūsties pilī, izvēloties dažādus pakalpojumus. Pamatpiedāvājumu veido pils kompleksa kā kultūrvēsturiskā objekta iepazīšana, kā arī Meža ekspozīcijas apskate, uzturēšanās pils viesnīcā un ēdināšanas

“ĶEMERU NACIONĀLAIS PARKS” UN “VALGUMA PASAULE” IZPELNĀS APBALVOJUMUS PAR TŪRISMA

JAUNIEVEDUMIEM LATVIJĀ POZITĪVI

pakalpojumu saņemšana pils restorānā. Pa-pildus tiek piedāvātas arī vairākas aktīvās atpūtas iespējas: tēju degustācija ar infor-matīvu stāstījumu par zāļu tējām, to nozīmi cilvēku veselības un labsajūtas uzturēšanā, Jaunmoku Zīmes centra apmeklējums, kā arī velomaršruts „Jaunmokas – Vecmokas – Jaunmokas”, kurā iekļauti dažādi dabas un kultūrvēstures objekti.

Dabas tūrisma kategorijā 3.vietu ie-guva Ķemeru nacionālā parka produkts „Pa Ķemeru Nacionālā parka dziedējošās zelta dzīslas pēdām”. Maršruts ved pa Ķe-meru Nacionālā parka takām un iepazīstina ar Ķemeru kūrorta vēsturi no senākajiem laikiem līdz mūsdienām. Galvenā uzmanī-ba tiek pievērsta īpašajai Ķemeru bagātībai – dūņām un sērūdeņiem, kas plaši tiek iz-mantota dziedniecībā.

Veselības tūrisma kategorijā Tūrisma at-tīstības valsts aģentūras (TAVA) vērtēšanas komisija piešķīra speciālbalvu SIA „Valgu-ma pasaule” Baskāju takai par iniciatīvu veidot tūrisma produktu, ko var izmantot kompleksu tūrisma produktu veidošanā. Piedāvājumā - aizraujoša pastaiga ar basām kājām pa dažādām dabiskām virsmām gan-drīz 1,5 km garumā, kas labvēlīgi ietekmē visu organismu, un veselības rituāls ar pēdu peldi ziedu vanniņā un zāļu tējas dzeršanu.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras kon-kurss tika izsludināts ar mērķi veicināt jau-nu tūrisma produktu attīstību un populari-zēt tos. Tūrisma produktam, kas pretendēja kļūt par konkursa uzvarētāju, bija jāatbilst virknei kritēriju. Proti, tūrisma produktam jābūt kvalitatīvam, inovatīvam, ilgtspējī-gam, ar augstu pievienoto vērtību, tam jā-būt tādam, kas ir ne tikai interesants ārval-stu tūristiem, bet arī paredz tūristu iesaisti.

Kristaps ZAĻKALNS

“Valguma pasaules” Baskāju takas ideja un Ķemeru parka taka “Pa dziedējošās zelta dzīslas pēdām” ness augļus ne tikai pašiem ideju

autoriem, bet arī novada publiskajam tēlam

Engures Novada Ziņas 11.

turpinājums 12.lpp.

DOME

SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 17

APSTIPRINĀTI ar Engures novada Domes

2012.gada 23.oktobra sēdes lēmumu (prot. Nr.10. p.1)

PAR IZGLĪTOJAMO ĒDINĀŠANAS MAKSAS ATVIEGLOJUMIEM

ENGURES NOVADA VISPĀRĒJĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 

11.punktu, likuma “Par pašvaldībām” 43.panta trešo daļu

I. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI1. Saistošie noteikumi (turpmāk – no-

teikumi) nosaka Engures novada vispārē-jās izglītības iestāžu izglītojamos, kuriem ir tiesības saņemt ēdināšanas maksas at-vieglojumus (turpmāk – atvieglojumi), atvieglojumu apmēru, pieprasīšanas un piešķiršanas kārtību.

2. Atvieglojumus piešķir izglītojama-jam, kurš apgūst pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības programmu Engures no-vada vispārējās izglītības iestādē.

3. Noteikumi neattiecas uz Engures novada vispārējās izglītības iestādēm un klasēm, kurās izglītojamo ēdināšanas iz-maksas sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

4. Katram izglītojamajam ir tiesības uz

vienu atvieglojuma veidu.5. Atvieglojumu piešķiršanu nodro-

šina Engures novada attiecīgās izglītības iestādes vadītājs vai direktors.

II. ATVIEGLOJUMU APMĒRS 6. Pirmsskolas izglītības iestādē at-

vieglojumu 100% apmērā (brīvpusdienas) ir tiesības saņemt izglītojamajam:

6.1. kurš apgūst obligāto pirmsskolas izglītības programmu no 5 gadu vecuma;

6.2. no daudzbērnu ģimenes (tai skai-tā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni), kura audzina trīs un vairāk bērnus vecumā līdz 18 gadiem, bet, ja kāds no bērniem turpina mācības vispā-rējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē dienas maiņā, tad līdz dienai, kad viņš sasniedzis 24 gadu vecumu vai stājas laulībā.

7. Vispārizglītojošā izglītības iestādē atvieglojumu 100% apmērā (brīvpusdie-nas) ir tiesības saņemt izglītojamajam, kurš apgūst pamatizglītības programmu līdz 9.klasei (ieskaitot).

III. ATVIEGLOJUMU PIEPRASĪ-ŠANAS KĀRTĪBA

8. Atvieglojumus pieprasa izglītojamā vecāks vai likumiskais pārstāvis (izņemot 6.1.apakšpunktā un 7.punktā), iesniedzot iesniegumu attiecīgās izglītības iestādes vadītājam vai direktoram. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina, ka ģimene audzina trīs vai vairāk bērnus. Ja

ģimenē ir bērns, kas sasniedzis 18 gadu ve-cumu, tad jāiesniedz dokumenti, kas ap-liecina, ka viņš turpina mācības vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības ies-tādē dienas nodaļā un nav stājies laulībā. Minēto faktu pārbaudei izglītības iestādei ir tiesības pieprasīt informāciju no citām valsts un pašvaldības institūcijām.

IV. ATVIEGLOJUMU PIEŠĶIRŠA-NAS KĀRTĪBA

9. Lēmumu par atvieglojumu pie-šķiršanu izglītības iestādes vadītājs vai di-rektors pieņem trīs darba dienu laikā pēc iesnieguma un visu nepieciešamo doku-mentu saņemšanas no izglītojamā vecāka vai likumiskā pārstāvja, par ko izdod rīko-jumu, kurā norāda izglītojamam piešķir-tā atvieglojuma apmēru un termiņu, uz kādu tas piešķirts.

10. Atvieglojumus piešķir no lēmuma pieņemšanas dienas līdz mācību gada bei-gām.

11. Noteikumu 6.2.apakšpunktā no-teiktajā gadījumā – līdz attiecīgajā doku-mentā norādītā termiņa beigām.

12. Atvieglojumus nepiešķir, ja iz-glītojamais neatbilst nevienam no šajos noteikumos noteiktajam kritērijam vai iz-glītojamā vecāks vai likumiskais pārstāvis nav iesniedzis visus nepieciešamos doku-mentus.

13. Atvieglojumus pārtrauc, ja:

Pieņēma 20.10.2009. saistošos no-teikumus Nr.52 „Par sociālo pabal-stu “zupas virtuve” Engures novadā” atzīšanu par spēkā neesošiem.Apstiprināja grozījumus saistošajos noteikumos Nr.5 „Par papildu ma-teriālo palīdzību Engures novadā” pieņemšanu.Pieņēma noteikumus “Noteikumi darbā ar bērniem, kuri pieļāvuši li-kumpārkāpumus”.Pieņēma lēmumu par norēķiniem ar privātām pirmsskolas izglītības iestādēm par sniegtajiem pakal-pojumiem Engures novada admi-nistratīvajā teritorijā deklarētajiem audzēkņiem.Nolēma atbalstīt grāmatas izdoša-nu.Apstiprināja zemes lietošanas mēr-ķa noteikšanu zemes vienības daļai.Piešķīra adreses.Apstiprināja zemes ierīcības projek-ta izstrādāšanu nekustamajam īpa-šumam „Klūgas”, Smārdes pagasts, Engures novads.Atsavināja pašvaldībai piederošās zemes vienības ar kadastra apzīmē-jumu 9082 002 0261.Apstiprināja iespēju turpināt būv-niecību īpašumā ”Dauderi,” Klap-

ENGURES NOVADA DOMES SĒDĒ 2012.GADA 18.DECEMBRĪ:

kalnciems, Engures pagasts, Engu-res novads.Apstiprināja izmaiņas Engures os-tas valdē.Apstiprināja nomas tiesību izsoles rezultātus.Pieņēma zvejas rīku skaita limitu sadalījumu.Apstiprināja nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņu. Apstiprināja iesnieguma izskatī-šanu.Apstiprināja bezcerīgo debitoru parādu dzēšanu.Nolēma „Par nekustamā īpašuma nodokli Engures novadā 2013.gadā” pieņemšanu.Apstiprināja Engures novada do-mes un pakļautības iestāžu štatu sarakstu 2013.gadam.Apstiprināja grozījumus 2012. gada 24. janvāra saistošajos notei-kumos Nr.1.„Par Engures novada pašvaldības budžetu 2012.gadam”.Apstiprināja zemes lietošanas mērķu maiņu nekustamajam īpa-šumam Malienas iela 10, Lapmež-ciems, Lapmežciema pagasts, En-gures novads.Nolēma par piedalīšanos nodokļa atbalsta pasākumā.

BEZDARBS ENGURES NOVADĀ TURPINA SAMAZINĀTIES!

Vēl par 0,3% samazinājies bezdarbs Engures no-vadā. Šobrīd bezdarba līmenis nokrities līdz 5,1% at-zīmei un tas joprojām ir pārliecinoši labākais rādītājs, salīdzinot ar kaimiņu novadiem, un krietni zem valsts vidējā rādītāja. Tukumā bezdarba līmenis ir 7,2%, Kandavas novadā 7,4% un Jaunpils novadā – 7,8%. Jāpiezīmē, ka vidējais bezdarba līmenis valstī ir 8,0% un Latvijā o�ciāli bez darba 104 414 iedzīvotāji. Jā-ņem vērā, ka daudzi iedzīvotāji ir nodarbināti nelegāli un reālais bezdarbs ir mazāks. Aizvien biežāk Engures novada uzņēmēju vidū ir dzirdamas sūdzības, ka ir problemātiski atrast darba spēku – veidojas situācija, ka nestrādā tie iedzīvotāji, kas vienkārši nevēlas strā-dāt un izvēlas labprātāk nestrādāt vispār un parazitēt uz citu novada iedzīvotāju rēķina, patukšojot pašval-dības budžetu – to pašu budžetu, par ko tīrām sniegu no ielām un gājēju celiņiem, uzturam mūsu skolēnus, rīkojam sporta svētkus. Tāpat jāņem vērā, ka Engures novadā konkrēti bez darba ir 232 cilvēki, no kuriem demogrā�ski vislielāko grupu veido jaunieši vecumā no 15 – 25 gadiem, un tie ir 39 jaunieši, kas meklē darbu. Latvijas politikas pamatnostādnēs šī vecuma grupa jau vairākus gadus tiek izcelta kā prioritāra, tā-dēļ aicinām jauniešus vecumā jau no 13 gadiem likt aiz auss šo faktu un pievērst uzmanību prasmēm. Šī iemesla dēļ Engures novada pašvaldība vēlas aktivizēt jaunatnes lietu jautājumus, un, kā jau laikrakstā no-rādīts pirmā tikšanās ar jauniešiem paredzēta 11.jan-vāra piektdienā plkst.14:00 Smārdes K/C. Līdzdar-bojoties un palīdzot attīstīt jaunatnes organizāciju, jauniešiem tiks dota unikāla iespēja iegūt praktisku darba pieredzi, kas vēlāk noderēs gan darba meklē-jumos, gan pašā darbā, veidojot Eiropas projektus. Vairāk lasiet a�šā.

Engures Novada Ziņas12.turpinājums no 11.lpp.

SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.20

APSTIPRINĀTI ar Engures novada Domes

2012. gada 20.novembra sēdeslēmumu (prot. Nr.11 p.14)

GROZĪJUMI SAISTOŠAJOS NOTEIKUMOS Nr.13 „ENGURES

NOVADA TERITORIJAS, NAMĪPAŠUMU UZTURĒŠANAS,

SAGLABĀŠANAS UN SABIEDRISKĀS KĀRTĪBAS

NOTEIKUMI”

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas li-kuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās

daļas 4., 5. un 6.punktu

Izdarīt Engures novada domes saisto-šajos noteikumos Nr.13 „Engures nova-da teritorijas, namīpašumu uzturēšanas,

saglabāšanas un sabiedriskās kārtības no-teikumi” (turpmāk – saistošie noteikumi) šādus grozījumus:

1. svītrot 4., 12., 19., 20., 26., 46., 58.2. punktu.

2. precizēt 62.1. punktu, izsakot šādā redakcijā: „62.1. Par pirotehnikas, trok-šņa, uguņošanas vai speci�skas smaržas izraisošu izstrādājumu lietošanu Engures novada administratīvās teritorijas publis-kās vietās no plkst. 23.00 līdz 7.00 bez Engures novada domes vai pagasta pārval-des izsniegtas atļaujas, izņemot LR noteik-tajās svētku dienās izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu �ziskām personām līdz Ls 100, juridiskām personām līdz Ls500.”

3. svītrot 66., 73.punktu.4. precizēt 75.1. punktu, izsakot šādā

redakcijā „75.1. Par reklāmas izvietošanu publiskās vietās un vietās, kas vērstas pret publisku vietu, uzliek naudas sodu �zis-kām personām līdz Ls 25, juridiskām per-

sonām līdz Ls 200.”5. Papildināt Saistošo noteikumu IV.

nodaļu ar 77. punktu un 77.1. apakš-punktu izsakot šādā redakcijā: “77. Par pārējo saistošo noteikumu punktu pār-kāpšanu, kas nav minēti Sevišķajā daļā, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu �ziskām personām līdz Ls 100, juridiskām personām līdz Ls 500.””

“77.1. par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc admi-nistratīvā soda piemērošanas, - uzliek nau-das sodu �ziskām personām no Ls100 līdz Ls 250, juridiskām personām no Ls500 līdz līdz 1000”.

6.Saistošo noteikumu V. Nodaļas kārtas skaitli “77” aizstāt ar kārtas skaitli “78”.

7.Saistošo noteikumu V. Nodaļas kārtas skaitli “78” aizstāt ar kārtas skaitli “79”.

Paskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

1. Projekta nepieciešamī-bas pamatojums

2012.gada 1.jūnijā stājās spēkā Ministru kabineta 2012.gada 13.marta noteikumi Nr.172 “Notei-kumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”, kas nosaka uztura normas un paredz nodro-šināt veselīga un līdzsvarota uztura lietošanu izglītības iestādēs. Likuma “Par pašvaldībām” 43.panta trešā daļa nosaka, ka Dome var pieņemt saistošos noteikumus arī, lai nodrošinātu pašvaldības auto-nomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi. Arī  Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 11.punkts nosaka pašvaldības kompetenci noteikt tos izglītojamos, kuru ēdināšanas izmaksas sedz pašvaldība. Nodrošinot normatīvo aktu prasību izpildi un veicinot to, lai veselīga uztura normām atbilstošas pusdienas būtu pieejamas pēc iespējas lielākam izglītojamo skaitam, nolemts izdot saistošos noteiku-mus, piešķirot ēdināšanas izdevumu atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm, 5.-6.gadīgajiem un 1.-9.klašu izglītojamiem.

2. Īss projekta satura iz-klāsts

Noteikumi paredz kompensēt izglītojamajiem maksu par ēdināšanas pakalpojuma izmantošanu 100% apmērā no daudzbērnu ģimenēm, 5.-6.gadīgajiem un 1.-9.klašu izglītojamiem.

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz paš-valdības budžetu

Pieņemot šos saistošos noteikumus, 2013.gadā būs nepieciešami papildu pašvaldības budžeta līdzekļi Ls 17 260. 00 apmērā. Ņemot vērā, ka aprēķins ir sastādīts uz visu bērnu skaitu, var pieņemt, ka faktiski summa būs mazāka vidēji par 20% , jo ne visi izglītojamie katru dienu apmeklēs izglītības iestādi.

4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņē-mējdarbības vidi pašvaldī-bas teritorijā

Nav attiecināms.

5. Informācija par admi-nistratīvajām procedūrām

Noteikumu izpildi nodrošinās Engures novada vispārējās izglītības iestādes.

6. Informācija par konsul-tācijām ar privātpersonām

Konsultācijas notika ar Vispārējās izglītības iestāžu, sociālā dienesta speciālistiem un izglītojamo ve-cākiem.

Engures novada domes 2012.gada 23.oktobra saistošo noteikumu Nr.17„Par izglītojamo ēdināšanas maksas atvieglojumiem Engures novada vispārējās izglītības iestādēs”

paskaidrojuma raksts

13.1. faktisko un tiesisko apstākļu iz-maiņu rezultātā, izglītojamā ģimene neat-bilst kādam šo noteikumu kritērijam;

13.2. izglītojamais pārtrauc mācības attiecīgajā izglītības iestādē.

V. LĒMUMA APSTRĪDĒŠANAS KĀRTĪBA

14. Ja izglītojamajam nav tiesības uz atvieglojumu, izglītības iestāde atsaka at-vieglojumu piešķiršanu, lēmumā norādot atteikuma pamatojumu, lēmuma apstrī-

dēšanas kārtību.15. Izglītības iestādes lēmumu par

atvieglojumu piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atvieglojumu mēneša laikā var ap-strīdēt Engures novada domē.

VI. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI16. Izglītojamajam, kurš mācās citas

pašvaldības vispārējās izglītības iestādē, ēdināšanas maksas atvieglojumus piešķir saskaņā ar Engures novada Domes 2009.gada 22.decembra saistošajiem noteiku-miem Nr.57 “Par sociālās palīdzības pa-

balstiem Engures novadā.”17. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada

1.janvārī.18. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās

brīdi spēku zaudē 22.12.2009. saistošie noteikumi Nr. 59 „Par Engures novada Domes pabalstu – brīvpusdienas skolē-niem Engures novada izglītības iestādēs.”

19. Noteikumi publicējami likuma “Par pašvaldībām” 45.pantā noteiktajā kārtībā.

Engures Novada Ziņas 13.Grozījumu saistošajos noteikumos Nr. 13 „Engures novada teritorijas, namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un

sabiedriskās kārtības noteikumi” paskaidrojuma rakstsPaskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

1. Projekta nepie-ciešamības pama-tojums

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 29.10.2012. vēstule Nr. 17-1e/14276.

2. Īss projekta satu-ra izklāsts

Ir nepieciešams precizēt saistošo noteikumu I.nodaļu, jo vairāki šajā nodaļā minētie termini jau ir de�nēti augstāka juridiskā spēka tiesību aktos.Pašvaldības budžetā ieskaitāmo naudas sodu izlietojums ir saistošo noteikumu par pašvaldības budžetu regulējuma jautājums. Līdz ar to ir izslēdzams saistošo noteikumu 46.punkts.Saistošo noteikumu III.nodaļa paredz prasības namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, kādas ir jānodrošina attiecībā uz namīpašumu, zemesgabalu, pagalmu un citu teritoriju uzturēšanu un kopšanu. Taču saistošie noteikumi neparedz atbildību, kāda iestājas, ja minēto prasību izpilde netiek nodrošināta. Līdz ar to jāprecizē saistošos noteikumus, paredzot administratīvas at-bildības iestāšanos par saistošo noteikumu III.nodaļā noteikto pienākumu nepildīšanu. Turklāt paredzot privātpersonām administratīvo atbildību par saistošo noteikumu pārkāpšanu, ir jāparedz konkrēti kāds administratīvais sods un par kuras tiesību normas pārkāpumu ir paredzēts.Nepieciešams izslēgt saistošo noteikumu 58.2.apakšpunktu, jo smēķēšanas ierobežojumi, tostarp, vietas, kurās ir aizliegts smēķēt, ir noteiktas likuma „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” 11.pantā, bet administratīvā atbildība par smēķēšanu neatļautās vietās ir paredzēta LAPK 42.1 panta pirmajā daļā. Nepieciešams precizēt saistošo noteikumu 62.1.apakšpunktu attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu iz-mantošanas kārtības vai izmantošanas ierobežojumu pārkāpšanu, jo saskaņā ar Pirotehnisko izstrādājumu aprites likuma 17.panta piekto daļu attiecīgā pašvaldība, izdodot saistošos noteikumus, ir tiesīga ierobežot uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas vietu un laiku, bet administratīvā atbildība par šādu pārkāpumu ir paredzēta LAPK 181.panta piektajā daļā.Izslēdzams saistošo noteikumu 66.1.apakšpunkts, jo šādas prasības ir paredzētas Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumu” 22.nodaļā, bet administratīvā atbildība par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz papildu prasības velosipēdu un mopēdu vadītājiem, ir paredzēta LAPK 149.21 pantā. Savukārt attiecībā uz gājēju pārvietošanās irobežojumiem, saskaņā ar minēto Ceļu satiksmes noteikumu 17.punktu pārvietoties pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai nomali, izmantojot skrituļslidas, skrituļdēļus u.tml. sporta vai atpūtas inventāru, atļauts, ja tas netraucē pārējos gājējus. Savukārt administratīvā atbildība par gājēju un pasažieru izdarītajiem pārkāpumiem ir paredzēta LAPK 149.23 pantā.Saskaņā ar Autortiesību likuma 1.panta pirmās daļas 2.punktu autora darbs ir radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības. Autortiesību likuma 6.pantā ir uzskaitīti tie objekti, kurus autortiesības neaizsargā un kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti. Taču pašvaldības simbolika nav norādīta kā dotā likuma izņēmums, uz kuru neattiektos autortiesību aizsardzība. Līdz ar to uz pašvaldības simboliku attiecas Autortiesību likums, bet administratīvā atbildība par nelikumīgām darbībām ar autortiesību un blakustiesību objektiem, kā arī par autortiesību un blakustiesību objektu nelikumīgu izmantošanu ir paredzēta LAPK 155.8 pantā. Līdz ar to izslēdzams saistošo noteikumu 73.1.apakšpunkts.Precizējams saistošo noteikumu 75.1.apakšpunkts, jo atbilstoši Reklāmas likuma 7.panta trešajai daļai paš-valdībai, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus reklāmas jomā, ir tiesības izdot saistošos noteikumus par reklāmas izvietošanu publiskās vietās un vietās, kas vērstas pret publisku vietu, paredzot ierobežojumus reklāmas izmēram, veidam, gaismas un skaņas efektiem atbilstoši videi, ēku un būvju ar-hitektūrai, kā arī nosakot vietas, kurās aizliegta atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšana, bet administratīvā atbildība par noteiktas kārtības pārkāpšanu reklāmas sniegšanā vai izplatīšanā ir paredzēta LAPK 166.13 pantā.

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašval-dības budžetu

Tiešas ietekmes nav. Nav nepieciešamība veidot jaunas institūcijas, darba vietas, paplašināt esošo institūciju kompetenci, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi.

4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņē-mējdarbības vidi pašvaldības terito-rijā

Saistošie noteikumi ir saistoši visām �ziskām un juridiskām personām, kuras uzturas vai kuru īpašums atrodas Engures novada administratīvajā teritorijā, neatkarīgi no šo personu valstiskās piederības, īpašuma veida un īpašuma reģistrēšanas Zemesgrāmatā.

5. Informācija par administratīvajām procedūrām

Personas jautājumos par saistošo noteikumu piemērošanu var vērsties Engures novada Pašvaldības policijā un Būvvaldē.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.1pantu saistošo noteikumu projekts ar paskaidrojuma rakstu 3 dienas pirms domes sēdes tiek publicēts domes mājaslapā, kā arī būs pieejams pagastu pārvaldēs. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 45.pantu, saistošie noteikumi tiks publicēti vietējā laikrakstā un paš-valdības mājaslapā internetā.

Engures Novada Ziņas14.

UZŅĒMUMS

Premia FFL saldētavā darbinieki produkciju krauj līdz pat 13 metriem augstumā. Aukstajā angārā visu gadu nemitīgi ir -20 0C temperatūra. Uz-ņēmuma tehniskais direktors atklāj, -lai uzturētu aukstumu saldētavā, vienā diennaktī jānodedzina tik

daudz strāvas, cik nepieciešams, lai izgaismotu novada ielas

Visi, kas pēdējo desmit gadu laikā braukājuši cauri Smārdei, droši vien ir ievērojuši, ka netālu no pagastmājas sle-jas pelēka ēka ar zilu jumtu, kuru rotā trīs zīmīgi burti FFL. Šajā angārā cauru gadu ir -200C temperatūra. Produkcija, kas tur glabājas, ir pieejama 500 veika-los visā Latvijā. Kas tas ir par uzņēmu-mu?

2000.gadā, apvienojoties trim uzņē-mumiem no Smārdes, Ventspils un Rīgas, uzņēmēji nodibināja akciju sabiedrību FFL (šī abreviatūra nozīmē Frozen Food Latvia). Pēc trim gadiem Smārdē uzbūvēja pieminēto lielo saldētavu, kas slejas gan-drīz piecstāvu mājas augstumā. 2007.gadā FFL nopirka igauņu uzņēmums Premia, un tā kompānija ieguva pašreizējo vārdu Premia FFL.

Saldējums un dārzeņi„Premia FFL nodarbojas ar saldētu

produktu vairumtirdzniecību Latvijā – tas ir tas galvenais uzdevums,” uz sniegputeņa fona, kas plosās aiz loga, uzņēmuma bi-roja otrajā stāvā sarunu iesāk Premia FFL tehniskais direktors Kaspars Gailis, kurš uzņēmumā strādā kopš pastāvēšanas pir-mās dienas. Premia FFL produkcija sada-lās divos lielajos virzienos – saldējums un saldēti dārzeņi. „Vasaras sezonā uzsvars ir uz saldējumu, ziemā – uz saldētiem dār-zeņiem un citiem saldētiem produktiem,”

GARŠAS VIRSOTNE 13 M AUGSTUMĀ

stāsta Gailis.Visa uzņēmuma izplatāmā produkcija

nāk no ārzemēm. „Mēs esam meitas uzņē-mums Premia THK, un saldējuma ražoša-na notiek Igaunijā, savukārt visus saldētos dārzeņus mēs importējam no Polijas, kas ir visspēcīgākie saldēto produktu ražotāji,” Gailis norāda, ka Premia FFL ir uzskatāms par lielu uzņēmumu. Kompānijas apgro-zījums gadā ir aptuveni 10 miljoni latu.

Baltijā un KrievijāPremia uzņēmumu grupai ir tirdznie-

cības bāzes visā Baltijā, kā arī Sanktpēter-burgā, kur ir otra uzņēmuma saldējuma ražotne. Saldētās zivis ražo Somijā. Vien-kārši izsakoties – Premia FFL ir uzņēmu-ma �liāle Latvijā, tādēļ jēdziens „eksports” sarunas gaitā netiek locīts. Uzņēmums tirgu ir nosedzis ar meitas uzņēmumiem Lietuvā, Igaunijā un Krievijā.

Par uzņēmuma bāzes mītni tika izvēlē-ta Smārde, jo šeit jau no padomju laikiem bija saglabājusies saldētava. „Ja šeit nebūtu bijusi mazā saldētava, visticamāk, mēs šeit tagad nesēdētu,” Gailis pasvītro priekšno-teikumus, ko uzņēmumam sniedz jau eso-šas iestrādes infrastruktūrā.

Darbs 50 cilvēkiemVaicāts, cik cilvēkus ar darbu nodro-

šina Premia FFL, Gailis nedaudz atliecas atpakaļ, pagriežas pa kreisi un nobļaujas: „Kristīn, cik mums Smārdē ir darbinie-ku?” Atskan atbilde: „Aptuveni pussimts!” Smārdinieki, kuri šeptē uzņēmumā, ir ti-kai neliels pulks. Lielākā daļa uzņēmuma darba spēka veido tukumnieki, jūrmalnie-ki, kā arī citi tuvākās apkaimes ļaudis.

Galvenais un apjomīgākais darbs norisinās noliktavā. „Birojā ienāk preču pasūtījumi no tirdzniecības aģentiem, pasūtījumi tiek apstrādāti, vakarā pasūtī-jumus sāk komplektēt pa klientiem, naktī uzkrauj kravas automašīnas un agri no rīta produkciju izved uz veikaliem.” Produkci-ju no Smārdes izvadā pa visu Latviju ar 20 kravas automašīnām. „Preču izvadātājiem jau plkst.8.00 jābūt pie veikalu durvīm.”

Visos Latvijas veikalos Premia FFL apkalpo 500 veikalos –

sākot no RIMI un Maximas līdz vismazā-kajiem veikaliem valsts nostūros. Vaicāts, kā tik mazā valstī kā Latvijā var atrast jaunus klients, Gailis atbild pavisam vien-kārši: „Zin’ kā, viens veikals aizveras ciet, otrs - atveras. Tiesa, ne vienmēr jaunajiem veikaliem ir viegli ienākt tirgū.” Šis jautā-jums gan ir 20 pārdošanas aģentu pārziņā.

Saldējuma tirgū kā galvenais konku-rents ir Rīgas piena kombināts, savukārt saldēto zivju tirgū – Salas zivis. „Protams, ka ir konkurence, un neviens uz lauriem neguļ,” Gailis niansēs neiedziļinās, „visi kaut ko domā un prāto, kā to tirdzniecī-bas apjomu palielināt.”

TOPā frī kartupeļiKrīze ir ietekmējusi ar FFL. Gailis

norāda, ka uzņēmuma darbībā ir novē-rojuma izteikta stabilitāte. „Nejūtam, ka kaut kas iet uz augšu, nejūtam, ka būtu kritums.”

Protams, uzņēmums mēģina ieviest dažādus jaunus produktus, bet pašreiz po-pulārākais produkts ir frī kartupeļi. „Tas ir tādēļ, ka frī kartupeļus var ātri pagatavot. Ja tev ir jānopērk parastais kartupelis un tas jānomizo, tad nekas beigās nesanāk,” Gailis skaidro produkta pieprasījumu.

Kristaps ZAĻKALNS

Smārdes pagasta Milzkalnes bibliotēkā

Ilonas Krūmvēveres fotoizstāde“BĒRNĪBAS SAPNIS ...”

no 22.12.2012. - 08.02.2013.

Engures Novada Ziņas 15.

SPORTS

FOTOKONKURSSSvinīgi paziņojam, ka veiksmīgi

noslēdzies pirmais fotokonkurss “Mans novads - Engures novads”. Konkursa gaitā saņēmām no 14 autoriem pavisam 86 bildes, kas jau tiek iestrādātas no-vada publicitātes materiālos. Bildes ir izmantotas gan reprezentatīvajā novada kalendārā, gan jaunās novada mājasla-pas dizainā, kas jau ir izstrādāta un die-nas gaismu ieraudzīs jaunajā gadā.

Konkursā triumfēja un 50 latu nau-das balvu saņem Sandris Rabkevičs, Alnis Zandersons ierindojas 2.vietā un saņem

30 latu naudas balvu, Andris Jermuts - 3.vieta un naudas balva 20 lati. Cīņa par naudas balvām izvērtās ārkārtīgi sīva, un tuvu pirmajam trijniekam bija arī Edgars Millers un Jānis Apels; ar radošām, labas kvalitātes un nolikumam atbilstošām bil-dēm izcēlās Oskars Stulbergs un Žanis Bezmers, - visi četri minētie dalībnieki saņems veicināšanas balvas. Vairāki kon-kursa dalībnieki iesūtīja nolikumam at-bilstošus bilžu komplektus, bet prasībām atbilstošā kvalitātē bija viena vai divas bildes. Galvenokārt dalībnieki grēkoja ar bilžu tehnisko kvalitāti, iesūtot izmērā/pikseļos mazas vai ieskanētas bildes, ko tālāk nevar izmantot novada prezentācijai.

8. decembrī Rīgā notika atklātais JUSUI karatē Eirāzijas čempionāts, kurā piedalījās karatisti no Dānijas, Ungārijas, Lietuvas, Krievijas, Uzbekistānas un Lat-vijas karatē izlases.

Latvijas izlasē čempionātu no Engures Kjokušinkai karatē kluba „Šuto” pārstāvē-ja Sintija Beļinska.

Sintijai bija neierasti cīņas noteiku-mi, jo Kjokušinkai karatē cīņu noteikumi atšķiras no Jusui karatē noteikumiem. Bet, neskatoties uz to, Sintija ieguva 2. godal-goto vietu. Pirmo vietu zaudējot pārkāpu-mu dēļ.

Eirāzijas čempionātā Latvijas izlases komanda ieguva kausu par 1.vietu.

Kristaps ZAĻKALNS

Paldies visiem konkursa dalībniekiem par atsaucību. Ņemam fotoaparātus un, spītējot salam un objektīva svīšanai, doda-mies laukā fotografēt ziemu - sāksim laicī-gi gatavoties nākamajam fotokonkursam!

Fotokonkursa “Mans novads - Engures novads” rezultāti:

1.vieta Sandris Rabkevičs;2.vieta Alnis Zandersons;3.vieta Andris Jermuts.

Ar uzvarētājiem un veicināšanās balvu ieguvējiem sazināsimies personīgi!

Kristaps ZAĻKALNS

ATVĒRTAIS JUSUI KARATĒ EIRĀZIJAS ČEMPIONĀTS

NOVADA ČEMPIONĀTĀ DOMINĒ SMĀRDE UN LAPMEŽCIEMS

Zaļā gaisma dota Engures novada komandu sporta veidu čempionātiem. Basketbola turnīrā ar divām uzvarām un zaudējumu vadībā ir Smārdes „Brīv-solis”. Volejbola turnīrā līderi ir „Smār-de” ar trim uzvarām un zaudējumu, bet futbola turnīrā „Lapmežciema” hege-monija, kuri čempionātu turpina bez zaudējumiem – trīs uzvaras trīs spēlēs.

Spēles bijušas daudz un dažādas, bet viens no interesantākajiem novada ma-

čiem risinājās decembra otrajā nedēļā, kad tikās abi futbola čempionāta līderi – Smārde pret Lapmežciemu. Cīņu krietni veiksmīgāk iesāka lapiņi, iekrājot vairāku vārtu pārsvaru, taču smārdinieki, kuru rindās spēlē arī novada priekšsēdētājs, dra-matiski atspēlējās līdz 5:6. Bezkompro-misa cīņā pretiniekiem nesaudzējot nedz pašiem sevi, nedz sāncenšus galotni veik-smīgāk aizvadīja Lapmežciema futbolisti, izcīnot vērtīgu uzvaru ar 9:5.

GALDA TENISĀ TRIJNIEKĀ

DEPUTĀTS VELPSEngures novada galda tenisa čem-

pionāta pirmajā posmā uzvaru izcīnīja lapmežciemnieks Andris Žūriņš, 2.vietā ierindojās smārdinieks Gundars Kūla. Jāatzīmē, 3.vietu izcīnīja Engures nova-da domes deputāts, Lapmežciema sporta kompleksa vadītājs Normunds Velps. Tur-klāt Velps pārī ar Žūriņu svinēja uzvaru dubultspēļu turnīrā.

Basketbols Uzv. Zaud. Punkti 1 Brīvsolis 2 1 5 2 Brīvsolis 2 1 3 5 3 Lapmežciems 2 0 4 4 Lapmežciems 3 0 3 3 5 Engure 1 0 2 6 Lapmežciems 2 1 0 2 Futbols Uzv. Zaud. Neizšķ. Punkti1 Lapmežciems 3 0 0 62 Smārde 2 2 0 43 Lapmežciems 2 1 2 0 24 Engure 1 1 0 25 Engure 2 0 2 0 0 Kristaps ZAĻKALNS

Vienspēļu rezultāti: 1.Andris Žūriņš Lapmežciems 2.Gundars Kūla Smārde 3.Normunds Velps Lapmežciems 4.Jānis Kūla Smārde 5.Dāvis Krūmiņš Smārde 6.Aldis Kristons Lapmežciems

Dubultspēļu rezultāti: 1.Normunds Velps /Andris Žūriņš Lapmežciems 2. Gundars Kūla /Jānis Kūla Smārde 3. Gints Freināts /Rinalds Andrecs Engure

Kristaps ZAĻKALNS

Volejbols Uzv. Zaud. Punkti 1 Smārde 3 1 9 2 Lapmežciems 2 2 6 3 Smārde 2 1 3 3

Sintija Beļinska no Engures izcīnīja 2.vietu Eirāzijas čempionātā JUSUI karetē meistarsacīkstēs

Engures Novada Ziņas16.

JAUNIEŠI, PĀRVEIDOSIM PASAULI!

Sākam ar Smārdi.

Vēlies pilnveidot Smārdi? Vēlies padarīt interesantāku savu un citu jauniešu ikdienu? Vēlies iegūt pieredzi organizācijas veidošanā? Vēlies apceļot Eiropu par velti? Nedaudz pacenšoties un līdzdarbo-joties, tas viss ir pavisam vienkārši iespējams.

Aicinām visus, visus jauniešus vecumā no 13 - 20 gadiem brīvā atmosfērā piedalīties interesantā jauniešu PRĀTA VĒTRĀ, kas 11.janvāra piektdienā plkst. 14:00 risināsies Smārdes K/C.

Pasākumu vadīs mūsu Katerīna Stefanovska un Kristaps Zaļkalns! Katerīna ir pulcējusi jauniešus uz interesantiem tusiņiem, bet Kristaps parūpēsies par to, lai jauniešu idejas pašvaldība pārvērstu realitātē.

Būs arī kliņģeris un dzērieni.Tiekamies!

Engures Novada Ziņas 17.

JAUNIEŠI, PĀRVEIDOSIM PASAULI!

Sākam ar Smārdi.

Vēlies pilnveidot Smārdi? Vēlies padarīt interesantāku savu un citu jauniešu ikdienu? Vēlies iegūt pieredzi organizācijas veidošanā? Vēlies apceļot Eiropu par velti? Nedaudz pacenšoties un līdzdarbo-joties, tas viss ir pavisam vienkārši iespējams.

Aicinām visus, visus jauniešus vecumā no 13 - 20 gadiem brīvā atmosfērā piedalīties interesantā jauniešu PRĀTA VĒTRĀ, kas 11.janvāra piektdienā plkst. 14:00 risināsies Smārdes K/C.

Pasākumu vadīs mūsu Katerīna Stefanovska un Kristaps Zaļkalns! Katerīna ir pulcējusi jauniešus uz interesantiem tusiņiem, bet Kristaps parūpēsies par to, lai jauniešu idejas pašvaldība pārvērstu realitātē.

Būs arī kliņģeris un dzērieni.Tiekamies!

Engures Novada Ziņas18.

PASĀKUMIEngures pagastā:22.12. SIA “UNDA” darbinieku Zie-

massvētku balle!24.12. Ziemsvētku vakara dievkalpo-

jums: Engures ev. lut. baznīcā pl. 16.00.25.12. pl.10.00 Engures pagasta gal-

da spēļu entuziastu Ziemassvētku kausa izcīņas pasākums.

26.12. pl.10.00 Engures vidusskolā Ziemassvētku kausa izcīņa minifutbolā.

26.12. pl.11.00 SIA UNDA darbi-nieku bērnu Ziemassvētku pasākums!

27.12. Notiks izbraukums uz izrādi “JASMĪNS PĀRDAUGAVA” Latvijas Nacionālajā teātrī. Biļešu cenas Ls 9,- Ls 7.20 un Ls 4.95. Lūdzu pieteikties un samaksāt Engures kultūras namā līdz 30.novembra pl.15.00

29.12. pl.15.00 Senioru Ziemassvēt-ku un Jaungada balle

01.01.2013. pl. 01.00 Jaungada balle ar grupu “Kolēģi”!

05.01.2013. pl.12.00 -pirmā tikša-nās Vidējās paaudzes deju kolektīva dalīb-niekiem!

6.01.2013. pl.12.00 un pl.14.30 Engures kultūras namā �lmas “Sapņu ko-manda 1935” demonstrēšana, ieeja Ls 1,-, biļešu iepriekšpārdošana no 21.dec.

12.01.2013. pl.19.00 Engures kultū-ras namā saviesīgs pasākums-balle (ar ielū-gumiem)- “Zušuciema gada balva kultūrā un sportā 2012”.

29.01.2013. Izbraukums uz R.BLAUMAŅA lugas izrādi “ZAGĻI” DAILES teātrī. Par biļetēm (6,40Ls un 5,60 Ls) interesēties un samaksāt līdz 04.01.2013. Engures kultūras namā.

Lapmežciema pagastā:22.12. Ziemassvētki pagasta pirms-

skolas vecuma bērniem “Ezītis un baltā ziema”- izrāde, Ziemassvētku vecītis, rota-ļas, dāvaniņas / ieeja ar ielūgumiem/.

22.12.pl.18.00 - horeogrā�skās stu-dijas “Albarina” koncerts, vad. Alla Bari-nova.

23.12. pl.13.00 Ceturtā Advente- Jūrmalas deju studijas “Virziens” kon-certs, vad. Ligita Apena.

29.12. pl.18.00 Gadu mijas kon-certs un balle /pie galdiņiem/ iedzīvotā-

jiem- koncertā piedalās Dzintars Čīča un Kaspars Antess, pasākumu vadīs aktieris Normunds Bērzs, balli spēlēs grupa “Nav problēmu”.

Smārdes pagastā:23.12. pl.12.00- koncerts, piedalās

Tukuma mūzikas studijas „Notiņa” dalīb-nieki, Milzkalnes TN.

25.12. pl.16.00- uzvedums bērniem “Pirmā Ziemassvētku egle’’ kopā ar Zie-massvētku vecīti Milzkalnes TN, pieteik-ties un Ls 3,- par paciņām varat samaksāt līdz 19.decembrim (ieskaitot) Smārdē pa-gastmājā pie L.Vīkas un Milzkalnes TN.

25.12. pl.21.00- Ziemassvētku balle kopā ar Ojāru un Gintu Milzkalnes TN, biļetes iepriekšpārdošanā Ls 2,-, balles die-nā Ls 3,-.

6.01. pl.16.00- Zvaigznes dienas bal-le Smārdes pagasta senioriem, loterija Ls 1,-, lūdzu samaksāt līdz 3.janvārim.

Mūsējie piedalās:23.12. senioru ansamblis „Tīne” dzie-

dās Tukuma ev.lut. baznīcā.

Engures novada pašvaldības policija kopš 18.jūnija ir sagaidījusi 100. izsau-kumu. Protams, humors paliek humors arī Ziemassvētkos, un tikai priecāsi-mies, ja Jaunajā gadā nepieciešamība pēc policijas mazināsies. Engures no-vada pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Vancāns pauž gandarījumu, ka iedzīvotāji aizvien aktīvāk un aktīvāk sadarbojas ar kārtības sargiem, palī-dzot novērst nelikumīgas darbības un sniedzot informatīvu palīdzību: „Īpašu paldies gribētos teikt Engures iedzīvo-tājiem, kas bijuši sevišķi enerģiski. Arī smārdinieki un lapmežciemnieki ir at-saucīgi, taču gribētos lielāku aktivitāti,” Vancāns skaidro, kas tas palīdzēs, pirm-kārt, pilnveidot mūsu apkārtējo vidi un, otrkārt, lieku reizi stiprinās mūsu drošī-bu. Pirms Vecgada un Jaungada svinī-bām Vancāns aicina vecākus pievērst pa-stiprinātu uzmanību jautājumiem, kas saistās ar bērnu pirotehnikas priekiem.

POLICIJAI JUBILEJAS 100.IZSAUKUMS Dienā, kad tika �ksēta minētā statisti-

ka, apritēja apaļš pusgads kopš ir izveidots pašvaldības policijas iecirkni. „Šajā laikā bijuši 100 vērā ņemami izsaukumi un ņemtas vērā iedzīvotāju vēlmes un veiktas nepieciešamās darbība pēc viņu lūguma,” paskaidroja Vancāns. Aizvadītajā mēnesī saņemti pavisam 15 izsaukumi.

Šomēness ir izvērtas trīs lietas, kas pra-sīja nepieciešamību pēc papildus pasāku-miem un kas bija problemātiskas.

Proti, vissāpīgākais jautājums ir ne-likumīgā atkritumu izmešana Engures pagasta teritorijā. Paši iedzīvotāji gan būvgružus, gan sadzīves atkritumus izgāž mežā un citās teritorijas vietās. Jāpiezīmē, iepriekšējā Engures Novadu Ziņu numu-rā jau rakstījām par attiecīgi izrietošajām problēmām ar „lapsu iebrukumu”. Teica-mi ir pastrādājuši mednieki, kas ir likvi-dējuši virkni bīstamās rudastes. Kā sakot, medības izdevušās veiksmīgas. Savukārt Smārdē un Lapmežciema iedzīvotāji ne-cenšas likt atkritumus tur kur tos vajadzē-tu, bet novieto pie šķirošanas tvertnēm blakus, nevis paši sašķiro. Piemēram, labi zināms, ka Smārdē tas notiek pie stacijas, tāpat kapu tvertnēs iedzīvotāji pretlikumī-gi izgāž būvgružus.

Otrais jautājums ir makšķerēšanas un zvejniecības noteikumu ievērošana. Atgā-dinām, zvejojot novada trīs lielākajos eze-ros - Engures, Kaņiera un Valguma ezerā – ir nepieciešamas makšķerēšanas kartes. Daži grēko gan makšķerējot bez nepie-ciešamajām atļaujām, gan neņemot līdz

personu apliecinošus dokumentus. Jāpie-zīmē, Kaņiera ezerā vēl ir nepieciešama speciāla papildus licence.

Trešais jautājums ir klaiņojošie suņi. Neticami, bet fakts - Ozolpilī �ksēts gadī-jums, kad klaiņojošs suns instinktu vadīts izplosa durvīs caurumu, lai „apciemotu” suneni attiecīgajā gada periodā… Iedzī-votājiem vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību saviem mājas mīluļiem – lai tie neklaiņotu apkārt un nepamet īpašuma teritoriju (caurumi žogos, pavirši piesaitē-ti sargsuņi). Platiem soļiem tuvojas laiks, kad meža dzīvniekiem problemātiski iegūt pārtiku, klaiņojoši suņi vācas baros, lai nokostu novājējušas stirnas un citus meža iemītniekus. Mednieki ir labi instruēti, kā novērst šādas situācijas. Tādēļ lūdzam rūpīgi pieskatīt savus mājdzīvniekus un rūpēties par tiem, lai neklaiņotu apkārt.

Vēl jābilst, ka uzlikti sodi vairākiem nepilngadīgiem skolēniem par smēķēša-nu. Tāpat pieņemts lēmums par abiem varoņiem, kas novembrī ar saimnieka ne-pieskatītus laivu „izpeldējās jūrā”.

Engures novada pašvaldības policija novēl Laimīgu jauno gadu un klusus un mierīgus Ziemassvētkus. Un vēlreiz atgā-dina, domājot par salūtiem, ka ar piroteh-niskiem izstrādājumiem jāapietas ārkārtīgi piesardzīgi.

Mīļie vecāki, pieskatiet, vai bērni neie-gādājās pirotehnikas izstrādājums un savā starpā tos neizlieto!

Kristaps ZAĻKALNS

Engures Novada Ziņas 19.DOMES DARBINIEKSEngures novada pašvaldības būvin-

spektoram Teo�lam Celmam novem-bra izskaņā apritēja 80 gadu jubileja. Neslēpšu, ka Domes darbinieku vidū Teo�ls izraisa sajūsmu – neskatoties uz to, ka pieredzējušais speciālists pelnītā atpūtā varēja doties pirms nepilniem div-desmit gadiem, viņš joprojām turpina darbu augstā līmenī, saglabājot omulīgu noskaņojumu. „Neda-ri otram to, kas pašam nepatiktu, un dzīvē viss būs labi – tas aiz-stāj visus desmit bauš-ļus,” dzimšanas dienas rītā, kabinetā iekārto-jies starp baltām do-kumentu čupiņām un rožu pušķi, savu pa-nākumu atslēgu atklāj jubilārs.

Teo�l, saki, kā šo-dien jūties 80 gadu jubilejā?

-Zini, ļoti labi! Brī-nos… Nekas nav mai-nījies.

Kā sākās tava pie-redzes bagātā karjera?

-Es esmu dzimis Jelgavā, dzelzsceļnie-ku ģimenē. Kara laikā mācījos skolā Tal-sos. 1951.gadā iestājos Latvijas Univer-sitātē, un kopš tā laika sākās mans darba stāžs…

Kas notika tālāk?-Mani iesauca zaldātos un mācībās

bija pārtraukums. Atceros, politekono-mijā dabūju trijnieku un tad nemaksā-ja stipendiju, kas bija 20 rubļu apmērā, tādēļ nācās pāriet no dienas uz vakara nodaļu… Beidzu dienēt armijā un sāku strādāt VEFā par meistaru celtniecībā, lai arī vēl nebiju ieguvis augstāko izglītību. Tolaik tāpat pieņēma… Būvējām pionie-ru nometnes, rekonstruējām kopmītnes. Iestājos politehniskajā institūtā un studē-ju paralēli darbam, neklātienē jau tik ātri neiet… VEFā man nepatika, jo mani, kā jau cilvēku, kas izgājis armijas rūdījumu, gribēja likt augstā amatā. Tad es aizlaidos uz Jelgavu. Tur nostrādāju 7 gadus – es atjaunoju Jelgavas pili, kā arī akadēmijas ēku un kopmītnes. Tukumā nodibināja lauku celtniecības trestu un 2 gadus no-strādāju tur, būvējot bāzes un dzīvojamās ēkas. 1967.gadā mani uzaicināja darbā uz Rīgu par priekšnieku enerģētiskās celtnie-cības tresta bāzē, kas atradās Krustpils ielā. Tur es nostrādāju 13 gadus.

Kā tu nonāci Smārdē?-Tas bija nākamais pavērsiens manā

karjerā. 1981.gadā ģimenes apstākļu dēļ pārcēlos uz Smārdi, strādāju kolhozā „Nā-kotne”. Tā nu dzīvē iegrozījās, ka mana pirmā sieva aizgāja viņsaulē. Es apprecējos

otrreiz un man bija liela ģimene – mums ar otro sievu katram bija pa diviem bēr-niem, un beigās mums sanāca pieci bēr-ni. Nebija, kur dzīvot, - mitinājāmies visi trīsistabu dzīvoklī Jūrmalā… Domājām perspektīvi. Laukos deva vecās mājas. Tā

mēs nonācām te „Dzirnavās” pie Valguma ezera.

Cik zinu, sekoja vēl viens pavēr-siens…

-Jā, nokārtoju serti�kātu un no 1996.gada atkal ņēmos pa Rīgu �rmā „Remuss” par būvuzraugu. Galvaspilsētā pēdējos divus gadus nostrādāju apdares pārvaldē par galveno inženieru. Es biju pensijā un man bija veselības problēmas. Kādu laiku noslimoju… 2005.gada maijā mani uzai-cināja šeit – Engures novada domē – strā-dāt par būvinspektoru... Esmu gājis cauri visam - sākot no pašas apakšas.

Pailustrē, lūdzu, kāds ir būvinspek-tora darbs – kas jādara šajā amatā?

-Faktiski būvinspektors ir birokrāts – jākontrolē, vai tiek ievērots būvniecības likums. Pirmkārt, vai projekti attiecīgi at-bilst normatīviem. Jāizdod būvatļaujas un jāpieņem objekti ekspluatācijā, pirms tam jāizskata iedzīvotāju izpilddokumentācijas – vai visi akti atbilst un kā tas dabā izskatās. Un jāķer tie, kas nav izņēmuši būvatļaujas [smejas]. Ir pieņemamās dienas, kad ar cil-vēkiem ir jātiekas, bet pa starpu braukāju apkārt un pārbaudu objektus. Piemēram, rudenī kokiem nokrīt lapas un ieraugām, ka manā un Daces Dēliņas degungalā pa kluso ir uzbūvēta pus māja. Kamēr priekšā ir uzplaucis mežs, tu pat nevari nojaust… Tā mēs atklājām nelikumīgu būvniecību Abragciemā – aiz kokiem bija noslēpusies ēka, kam projektā mājai viens stāvs, bet uzbūvēti trīs… Īpašnieks pats pēc profe-sijas arhitekts. Par šādu pārkāpumu dome

var uzlikt sodu līdz 1000 latiem. Tūdaļ man pa Smārdes ūdenssaimniecību pro-jektu atnesīs veselu kasti ar dokumentiem, kas rūpīgi jāpārbauda.

Par cik objektiem tu esi atbildīgs?-Skaitot ciemus, manā aprūpē paš-

valdībā ir 12 ap-dzīvotas vietas, piemēram, viss Abragciems, Bēr-zciems… Visur jau neizbrauc: ir jau resursi – cik tev atļauj ben-zīns, tik var iz-braukt…

Tu aizgāji pensijā, bet vē-lāk tomēr atsāki strādāt. Kāpēc?

-Pirmā pen-sija bija 15 lati… Lauku mājās no-darbojos ar natu-rālo saimniecību. Nokārtoju būvin-ženiera serti�kātu un tolaik sāka rasties objekti, kuros sāku strā-dāt par būvuzrau-gu. Kāpēc nedarīt

to darbu, ko tu proti, nevis kartupeļus stā-dīt [smejas]? Prata jau visu ko darīt!

Kuri ir interesantākie objekti, kuru celtniecībā esi piedalījies? Pieminēji Jel-gavas pili…

-Jāmin visa Jelgavas centra atjauno-šana – kultūras nams, visas kopmītnes… Rīgā galvenokārt rūpnieciskie objek-ti. Manis būvēta ir tagadējā Latvenergo ēka, vecais Preses nams. Daudzas dažādas apakšstacijas visā Latvijā. Bija laiks, kad man bija padoti 11 darba vadītāji un 300 cilvēki iecirknī… Divas dienas braucām uz Vidzemi, divas – uz Kurzemi. Tolaik man nebija tiesības un šoferis mani vadā-ja 8 gadus ar vilīti - gaziks, kuram bija brezenta jumts. Kā reiz tikko viņš man apsveikumu atsūtīja.

Es no tā visa piekusu, tādēļ kolhoza laikā atnācu uz šejieni strādāt par divreiz zemāku algu.

Kad Domē viesojās pieredzes ap-maiņā Cesvaines pašvaldība, dāmas iz-lasīja Tavu vārdu uz durvīm un brīnījās: „Teo�ls – kāds interesants vārds!” Kā tas ir – būt Teo�lam?

Sevišķi laimīgs neesmu par to vār-du [pasmaida]. Mani tā tikai darbā sauc. Kopš bērnības skolā un draugi mani sau-kāja par Tedi. Lai gan tur nav nekāda saka-ra… Es to tulkotu tā: esmu runājis par to arī ar vecākiem, viņi bija ticīgi ļaudis, viņi bija baptistu draudzē, un tulkojumā no grieķu valodas Teo�ls nozīmē Dievmīlis.

Kristaps ZAĻKALNS

JUBILĀRAM 80. Engures novada pašvaldības būvinspektora Teo�la Celma pakļautībā vienā no iepriekšējām darba vietām bija 11 darbu vadītāji un

300 darbinieki. Cilvēks ar darba stāžu vairāk nekā sešu desmitgažu garumā.

BŪVINSPEKTORS TEDIS

Engures Novada Ziņas20.

Engures novada pašvaldības izdevums ENGURES NOVADA ZIŅASIznāk reizi mēnesīRedaktors: Kristaps ZaļkalnsRedakcijas adrese: “Pagastmāja”, Smārde, Smārdes pag., Engures novads, LV-3129, LatvijaTālrunis: 63192109, 20219888E-pasta adrese: kristaps.zalkalns@enguresnovads.lvMaketētājs: Didzis CinovskisIespiests: SIA “Tipogrā�ja Universums A” Tirāža: 2752 eksemplāriEngures novada domes interneta mājaslapa www.enguresnovads.lv

Sekojiet Engures novada jaunumiem internetā, tagad arī mikroblogā Twitter.

Twitter.com/EnguresnovadsEngures novada mājaslapa: www.enguresnovads.lv.

SIRSNĪGI SVEICAM VISUS DECEMBRA MĒNEŠA DZIMŠANAS

DIENU JUBILĀRUS, ĪPAŠI DZĪVES LIELAJĀS JUBILEJĀS!

Šodien un vienmēr vēlu Tev mīlēt to, ko ir vērts mīlēt, Aizmirst to, ko nav vērts atcerēties, Lepoties ar to, kas ir lepnuma vērts, Gūt atelpu arī steigas brīdī un uzcelt žogu starp sevi un raizēm.Un vēl - lai nesteidzīgs ir laiks Tavos laimes brīžos unLai ātri aizzib tās dienas, kas nav laipnas pret Tevi!

SVEICAM!

100 gados Rozi Skuju85 gados

Broņislavu Auguli80 gados

Birutu Balodi, Silviju Baltušu, Miliju Franci, Egonu Pakšķi, Ernestu Stoļaru

75 gados Almu Briedi, Gitu Ieviņu, Lūciju Keirāni,

Jāni Radilaviču, Lilitu Sīpolu70 gados

Zaigu Korņejevu, Lilitu Krekausi, Emīliju Krieviņu, Osvaldu Laugali, Jāni Menģelsonu, Jāni Ozolu, Ēriku

Pakšķi, Hariju Priedi, Miervaldi Roni, Mārīti Simonoviču, Alfu Šacu

Engures novada dome

Rūdolfs Jēkabsons,Katrīne Lea Roga,Mareks Ginters,

Engures novada dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti jaundzimušie:

Starp dzīvības svaigznēm daudzām,Nu arī tavējā mirdz!To sargās no pasaules vējiem,Vecāku mīlošā sirds.

Engures novada dome sveic jaundzimušos un vecākus ar bērniņa nākšanu pasaulē!

ENGURES NOVADĀ MIRUŠI

Andris Amatnieks, Anna Babuškina,Ārija Egle, Tālrids Elrihs, Elza Flemiņa,Lilija Grūbe, Jepestinija Kitajeva, Regina Kravkova,Imants Majauskis, Biruta Ozola,Antoņina Pivovarenkova, Līvija Podiņa,Pēteris Samodurovs, Vera Skrodere,Aina Zaharenkova

Engures novada dome izsaka līdzjūtību aizgājēju tuviniekiem.

Sadzīves atkritumu izvešanas gra�ks privātā sektora iedzīvotājiem

ENGURĒ UN ENGURES PAGASTA

PĀRVALDES CIEMOS No 2013.gada 1.janvāra līdz

2013.gada 31.decembrim

Mēneši datumiJanvāris 8., 22.Februāris 5., 19.Marts 5., 19.Aprīlis 2.,16.,30.Maijs 14.,28.Jūnijs 11.,25.Jūlijs 9., 23.Augusts 6., 20.Septembris 3., 17.Oktobris 1.,15; 29.Novembris 12., 26.Decembris 10., 24.

Paziņojums Engures pagasta zvejniekiemZvejas licences zvejai Rīgas jūras līča piekrastē Engures

pagasta teritorijā varēs saņemt pie inspektoriem Engures pagasta pārvaldē, Engurē, Jūras ielā 85

no plkst. 9.00, šādos datumos:2013. gada 3.janvārī, 4.februārī, 4.martā un 2.aprīlī.