Eiropas Savienības vēsture un Latvijas ceļš uz Eiropas Savienību

10. – 12. klase

Nodarbībā tu uzzināsi • Kādi bija Eiropas valstu tuvināšanās cēloņi un

priekšnoteikumi?

• Kuri valstsvīri bija Eiropas valstu ciešākas sadarbības iniciatori?

• Kuri ir Eiropas Savienības (ES) nozīmīgākie līgumi?

• Kā notika ES paplašināšanās?

• Kā Latvija iestājās ES?

Uzdevums – uzzīmē 12 zvaigznes!

Katrā zvaigznē ieraksti kādu savu

asociāciju ar jēdzienu “Eiropas

Savienība“!

Vidū ieraksti kaut ko, kas, tavuprāt,

vislabāk raksturo ES.

Eiropas valstu tuvināšanās cēloņi un priekšnoteikumi

• 20. gadsimta pirmajā pusē Eiropa pieredzēja divus postošus konfliktus – Pirmo un Otro pasaules karu.

• Bojā gāja miljoniem cilvēku, tika iznīcināta Eiropas

saimniecība, izpostītas kultūras vērtības. • Karu rezultātā bija mainījušās starpvalstu attiecības un

spēku samērs pasaulē.

Foto: flickr.com

Autors: Jim Landon

Izlasi pārskatu par Eiropas Savienības vēstures posmiem un izpildi uzdevumu nākamajā slaidā: • Miers Eiropā – sadarbības iesākums (1945–1959)

Raksturo izaicinājumus, ar kuriem saskārās Eiropas valstu valdības un iedzīvotāji pēc Otrā pasaules kara ekonomikā, iekšpolitikā, ārpolitikā un ikdienas dzīvē!

Ekonomika Ikdienas dzīve

Ārpolitika Iekšpolitika

Eiropas miera plāns • Aktuālākais jautājums pēckara Eiropas valstu valdībām

un iedzīvotājiem bija – kā nepieļaut līdzīgu konfliktu atkārtošanos?

Foto: flickr.com

Autors: Bart

Eiropas valstsvīru iniciatīvas (1) 1946. gadā, uzstājoties Cīrihes universitātē, Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils teica: ”Ir viens līdzeklis, kas dažos gados padarītu visu Eiropu brīvu un laimīgu. Ir jāatjauno Eiropas ģimene un jānodrošina struktūra, kurā tā var mājot mierā, drošībā un brīvībā – mums jāizveido sava veida Eiropas Savienotās Valstis.”

Foto: flickr.com

Autors: John Harvey

Eiropas valstsvīru iniciatīvas (2)

Francijas valdības padomnieks ekonomikas jautājumos Žans Monē izstrādāja ideju par Francijas un Vācijas ogļu un tērauda nozaru apvienošanu. Viņš teicis: “Mēs apvienojam cilvēkus, nevis valstis.”

Foto: flickr.com

Autors: wbryant

Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, kvalificēts jurists un Francijas ārlietu ministrs no 1948. līdz 1952. gadam, tiek uzskatīts par vienu no vienotās Eiropas dibinātājiem.

Eiropas valstsvīru iniciatīvas (3)

Foto: lv.euabc.com

Autors: Eiropas Komisija

Eiropas valstsvīru iniciatīvas (4)

Vācijas kanclers Konrāds Adenauers atbalstīja Vācijas pievienošanos Eiropas Ogļu un tērauda kopienai (EOTK) un iestāšanos Eiropas Padomē un NATO. Viņš teicis: ”Vēsturē ir daudz notikumu, no kuriem mēs būtu varējuši izvairīties.”

Foto: flickr.com

Autors: Sebastian Niedlich

Šūmaņa plāns (1) • Sadarbojoties ar Ž. Monē, R. Šūmans izveidoja

starptautiski atzīto Šūmaņa plānu, ar kuru nāca klajā 1950. gada 9. maijā, datumā, kuru tagad uzskata par ES dzimšanas dienu.

Foto: flickr.com

Autors: mariofernandezmarquez

• Šūmans ierosināja kopīgi kontrolēt ogļu un tērauda ražošanu, kas ir vissvarīgākie materiāli kara rūpniecībā, iepazīstinot sabiedrību ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) izveidi.

Kādreizējie kara materiāli – ogles un tērauds – kļuva par izlīguma un miera simboliem.

Šūmaņa plānu atbalstīja un EOTK pievienojās Francija, Vācija, Beļģija, Nīderlande, Luksemburga un Itālija.

Šūmaņa plāns (2)

Kopiena vai savienība? (1) • Izveidojušos Eiropas valstu apvienību līdz 1993. gadam

dēvēja par Eiropas Kopienu (EK).

Foto: flickr.com

Autors: Ian Sharman

Nosaukuma pamatā bija uz līgumu pamata izveidotās trīs kopienas:

• EOTK – stājās spēkā 1952. gada 23. jūlijā. • Eiropas Ekonomikas Kopiena (EEK) un Eiropas

Atomenerģijas kopiena (Euratom) – Romas līgumi, kas stājās spēkā 1958. gada 1. janvārī.

Kopiena vai savienība? (2)

Foto: flickr.com

Autors: Ercol Furniture

• 1993. gadā saskaņā ar Māstrihtas līgumu EK tika pārdēvēta par Eiropas Savienību.

Kopiena vai savienība? (3)

Foto: flickr.com

Autors: Rock Cohen

Eiropas Savienības valstu sadarbība

• Attiecības starp ES dalībvalstīm nosaka līgumi.

• Līgumi regulē sadarbību ekonomikā, drošības, iekšlietu, tieslietu, ārlietu un citās jomās.

• Līgumi nosaka savienības institūciju – Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas u.c. – darbību.

• Līgumu saskaņošana un uzlabošana ir nepārtraukts process jau kopš savienības pirmsākumiem.

Nozīmīgākie Eiropas Savienības līgumi Parīzes līgums 1952 Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveide

Romas līgumi 1958 Eiropas Atomenerģijas kopienas izveide, Eiropas

Ekonomiskās Kopienas izveide

Vienotais

Eiropas akts 1987

Paplašina valstu sadarbības jomas (vide, tehnoloģijas,

sociālā joma u. c.)

Šengenas

līgums 1985

Paredz pakāpenisku robežkontroles atcelšanu starp

līguma dalībvalstīm

Māstrihtas

līgums

1993

Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības izveide,

jaunas sadarbības jomas (drošība u. c.)

Amsterdamas

līgums 1999

Paplašina valstu sadarbības jomas, atvieglo iespējas

iedzīvotājiem vērsties savienības institūcijās

Nicas līgums 2003 Sagatavo 12 jaunu dalībvalstu uzņemšanu, paplašina

sadarbības jomas (iekšlietas un tieslietas u. c.)

Lisabonas

līgums 2009

Sakārto lēmumu pieņemšanas procedūru, veicina ES

globālo konkurētspēju

Padziļināti izpēti kādu no Eiropas Savienības līgumiem (vai tā daļu)! Atbildi...

• Kad līgums noslēgts?

• Kad līgums stājās spēkā?

• Kāds ir līguma saturs?

• Kas mainījās Eiropas pilsoņu dzīvē pēc līguma pieņemšanas?

Avoti izpētei: europa.eu

Kopš Eiropas Savienības pirmsākumiem vienlaikus notiek divi procesi (1)

• Sadarbības jomu paplašināšanās

Foto: flickr.com

Autors: boysquadxyz

Foto: flickr.com

Autors: Bill Lyons

Foto: flickr.com

Autors: ook.com.sa

• Jaunu dalībvalstu pievienošanās

Kopš Eiropas Savienības pirmsākumiem vienlaikus notiek divi procesi (2)

Foto: flickr.com

Autors: IZBERG

Foto: flickr.com

Autors: Rolf Kamras

Foto: flickr.com

Autors: Georgi Kostadinov

Eiropas Savienības paplašināšanās gaita (1)

- 1952.g. – Francija,

Vācija, Itālija, Beļģija,

Nīderlande,

Luksemburga;

- 1973.g. – Dānija,

Īrija, Lielbritānija;

Avots: europa.eu

- 1981.g. – Grieķija;

- 1986.g. – Portugāle,

Spānija;

Eiropas Savienības paplašināšanās gaita (2)

- 1995.g. – Austrija,

Somija, Zviedrija;

- 2004.g. – Latvija,

Lietuva, Igaunija,

Polija, Čehija,

Slovākija, Ungārija,

Slovēnija, Kipra,

Malta;

- 2007.g. – Bulgārija,

Rumānija;

- 2013.g. – Horvātija. Avots: europa.eu

Kandidātvalstis

• ES kandidātvalstis ir Albānija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne, Serbija, Turcija.

• ES potenciālās kandidātvalstis – Bosnija un Hercegovina un Kosova.

Avots: mfa.gov.lv

Eiropas valstu integrācijas mērķi • Drošība • Labklājība

• Demokrātija • Eiropas konkurētspēja pasaulē

Kādi ES darbības piemēri apliecina: - sekmīgu minēto mērķu īstenošanu; - izaicinājumus to sasniegšanā?

Nozīmīgākie notikumi Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību

1991 Eiropas Komisija atzīst Baltijas valstu neatkarību

1991 Latvija atjauno valstisko neatkarību

1992 Latvija sāk parakstīt dažādus tirdzniecības līgumus ar Eiropas

Komisiju

1993 Kopenhāgenas samitā ES valstu vadītāji apliecina gatavību

uzņemt Latviju ES

1995 Latvija iesniedz pieteikumu par iestāšanos ES

1998 Stājas spēkā Latvijas un ES Asociācijas līgums

2000 Latvijas Republikas Saeima pieņem stratēģiju integrācijai ES

2000–2002 Notiek sarunas par Latvijas iestāšanos ES

2003 Latvijas iedzīvotāji referendumā nobalso par iestāšanos ES

2004 Latvija tiek uzņemta ES

2014 Latvija ievieš eiro un iestājas eirozonā

Liecinieka stāsts (1) Stāsta Latvijas iestāšanās sarunu starpvaldību konferences līdzsekretārs Aldis Austers:

• Iestāšanās sarunas ar Latviju un Lietuvu tika sāktas 2000. gadā, divus gadus vēlāk nekā ar Igauniju.

Foto: flickr.com

Autors: Claudio

• Tas bija ne tikai Latvijas diplomātisko pūliņu nopelns:

• 1998. gadā atjaunojās karadarbība bijušajā Dienvidslāvijā, un tas sekmēja viedokļu maiņu par drošības veidošanu Eiropas telpā no norobežojošas uz iekļaujošu taktiku;

• kā arī Eiropas Komisijas nomaiņa

Liecinieka stāsts (2)

Foto: flickr.com

Autors: Northfoto Picture Agency

(Žaka Santēra vadītā Eiropas Komisija pēc vairākiem skandāliem atkāpās 1999. gada martā, dodot vietu Romāno Prodi Eiropas Komisijai, kas bija atvērtāka ES paplašināšanās idejai, proti, ka visas kandidātvalstis, kuras ir sasniegušas vērā ņemamu progresu, ir iekļaujamas paplašināšanās procesā).

• Par Latvijas iestāšanās sarunu delegācijas vadītāju tika iecelts Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Ķesteris, savukārt par viņa vietnieku – Latvijas vēstnieks ES Andris Piebalgs.

Liecinieka stāsts (3)

Foto: flickr.com

Autors: European Parliament

• Kopumā sarunas noritēja raiti, un gala vienošanās tika ņemtas vērā Latvijas specifiskās intereses, piemēram, Latvijas zvejniecības intereses Rīgas jūras līci, pārejas perioda nepieciešamība attiecībā uz vides, atkritumu un dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, akcīzes nodokļa pakāpeniska izlīdzināšana tabakai, finansiālā palīdzība Latvijai attīstības veicināšanai (tā dēvētais struktūrfondu finansējums).

Liecinieka stāsts (4)

Foto: flickr.com

Autors: Jevgēnijs Šlihto

• Arī tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem un piena kvotas nenostādīja Latviju sliktākā situācijā par citām kandidātvalstīm – pret visām kandidātvalstīm tika piemērota vienāda pieeja, un diemžēl toreizējie Latvijas lauksaimniecības ražošanas rādītāji liedza pretendēt uz lielāku kompensācijas apjomu. Galu galā – iestāšanās sarunu mērķis bija pievienošanās ES, kam bija milzīga ģeopolitiska nozīme Latvijai.

Liecinieka stāsts (5)

Kā noritēja referendums par iestāšanos ES? • Pirms referenduma par pievienošanos ES Latvijas sabiedrība aktīvi pauda viedokļus par un pret mūsu valsts dalību ES.

Foto: flickr.com

Autors: Sek Keung Lo

Nākamajā slaidā izlasi viedokļus! Izvēlies vienu no citātiem un uzraksti atbildi tā autoram, raugoties no šodienas pozīcijām!

Kā palīgu vari izmantot I. Kažokas “Latvijas 10 gadi Eiropas Savienībā: sabiedrības noskaņojums un lēmumu pieņemšana”.

Uzdevums!

A. Ilgtermiņā Latvija savu neatkarību var nosargāt tikai, iestājoties ES. Mūsu

valsts pārvaldē ir pārāk daudz savtības, nesapratnes un stulbuma. Lai arī daudzi

ironizē par ES direktīvām, mēs tomēr pievienosimies vienotai likumdošanas videi,

kas noslīpēta ilgos gados. Andrejs Vasiļjevs, SIA “Tilde” programmizstrādes direktors. Diena , 21.08.2003.

B. Mēs vēl ēdam veselīgu pārtiku, bet, lai izdzīvotu ES sastāvā, mūsu

zemniekiem būs pilnīgi jāsaķīmiķo gan augsne, gan dārzeņi, citādi netiks līdzi ES

cenām, pašizmaksām. Indra Jakupāne. Latvijas Avīze, 06.02.2003.

C. Atbalstu Latvijas iestāšanos ES (..), jo tad pieaugtu finansējums izglītībai un ne

tik turīgiem bērniem rastos iespēja studēt ārzemēs. Pārsla Ķauķe, Limbažu 1. vsk. Latvijas Avīze, 19.02.2003.

D. Mēs ieiesim Eiropā – mazā Latvija nevar izbēgt no globalizācijas procesiem.

Pasaulē būs lieli bloki – ES, Āzijas bloks, Amerikas bloks. Nevajag gaidīt, ka mūs

piejaucēs Austrumi. Andrejs Arājs, “AZ-Inter” direktors. Diena, 21.07.2003.

E. Mūsu nākotnes izredžu atkarība no dalības ES vai palikšanas ārpus tās ir

ilūzija. ES nav nedz mūsu sapņu zeme un glābiņš, nedz arī agresors. Mūsos

pašos ir spēks un griba veidot, attīstīt un saglabāt savu valsti, kultūru, valodu. Jānis Veckrācis, tulkotājs. Diena, 29.03.2003.

Izvērtē savas zināšanas • Sagatavo jautājumus par nodarbībā apgūto!

• Katra jautājuma atbildē jābūt kādam no šiem jēdzieniem

– ogles un tērauds, Robērs Šūmans, sešas valstis, Šengenas līgums, Māstrihtas līgums, Nicas līgums, 28 valstis, referendums, 2004. gads, Eiropas konkurētspēja pasaulē.

• Uzdod savus jautājumus klasesbiedriem!

Nodarbībā tu uzzināji (1) • Eiropas valstu tuvināšanās galvenais iemesls bija vēlme

nodrošināt mieru un stabilitāti Eiropā un nepieļaut jaunu karu izcelšanos.

• 20. gadsimta 50. gados sešas valstis vienojās par sadarbību ogļu, tērauda un atomenerģijas ražošanā.

• Turpmākie līgumi paplašināja sadarbības jomas.

Nodarbībā tu uzzināji (2) • Pašlaik ES ir 28 valstis.

• No 2000. līdz 2002. gadam notika

sarunas par Latvijas iestāšanos ES.

• 2003. gadā referendumā Latvijas iedzīvotāji nobalsoja par pievienošanos ES.

• Latvija ES tika uzņemta 2004. gadā.

Idejas temata paplašināšanai (1)

1. Noskaidro, kāpēc 20. gs. 20.–30. gados Tautu Savienības darbība nebija efektīva un nespēja novērst kara izcelšanos!

2. Iepazīsties ar Šūmaņa plānu un uzraksti piecas svarīgākās šī plāna idejas! Plāns pieejams šeit.

3. Izveido klasē pie sienas laika līniju! Uz atšķirīgu krāsu lapām attēlo – ES paplašināšanās gaitu, ES nozīmīgāko līgumu pieņemšanu, notikumus Latvijā un notikumus savas ģimenes dzīvē atbilstošajā laika periodā!

Idejas temata paplašināšanai (2)

4. Izpēti Eiropas pēckara kultūras vēsturi (1950–2014)! Kuri nozīmīgi kultūras notikumi – mākslas projekti, festivāli, teātra un operas uzvedumi, grāmatas – raksturo notikumus Eiropā, veidojoties un paplašinoties ES?

5. Izpēti “Eirobarometra” datus par Latvijas

un citu Eiropas valstu iedzīvotāju attieksmi pret savas valsts dalību ES! Pieejami šeit.

6. Noskaties LU profesora A. Zundas lekciju par ES vēsturi un uzraksti vismaz piecus jautājumus, kurus tu uzdotu lektoram.

Informācijas avoti (1) • Eiropas Savienības portāls

• Latvijas valdības mājas lapa par Eiropas

Savienības jautājumiem

• Eiropas Savienības līgumi

• Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājaslapa/ES paplašināšanās

• Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

• Eiropas Parlamenta Informācijas birojs

• Eiropas Savienības māja

• EIROBAROMETRS 62 SABIEDRISKĀ DOMA EIROPAS SAVIENĪBĀ RUDENS 2004

• I. Kažoka “Latvijas 10 gadi Eiropas Savienībā: sabiedrības noskaņojums un lēmumu pieņemšana”

Informācijas avoti (2)

Izdevumu finansē no valsts budžeta programmas „Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015. gadā”.

Izdevuma autors uzņemas pilnu atbildību par izdevuma saturu. Valsts kanceleja neatbild par to, kā var tikt izmantots izdevuma saturs.

Mācību līdzekļa atjaunotā versija.

Mācību līdzekļa pirmizdevums 2010. gadā veidots Vadības partnerības projekta ietvaros.