Eiropas Parlamenta sejas2012–2014

2

Saturs

EIRO

PAS

PARL

AM

ENTA

SEJ

AS

— 2

012–

2014

Saturs■ Priekšsēdētāja priekšvārds 3

■ Eiropas Parlaments 5 ■ Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs 5 ■ Eiropas Parlamenta deputāti un politiskās grupas 6

■ Politiskās struktūras 10 ■ Priekšsēdētāju konference 10 ■ Priekšsēdētāju konferences locekļi 10 ■ Prezidijs 12 ■ Kvestori 12 ■ Parlamenta Prezidijs 13

■ Parlamenta komitejas 16 ■ EP pastāvīgās komitejas un to priekšsēdētāji 16 ■ Īpašā komiteja 18

■ Delegācijas 19 ■ Delegācijas un to priekšsēdētāji 19 ■ Daudzpusējās parlamentārās asamblejas 21

■ Ģenerālsekretariāts 22

3

Priekšsēdētāja priekšvārds

Priekšsēdētāja priekšvārds

Eiropas Savienības pamatā ir apbrīnojama doma par mieru, brīvību, stabilitāti un labklājību. Pēc gadsimtiem ilgām cieša­nām, ko nesa postoši konflikti, un diviem postošiem pasaules kariem Eiropas Savienības izveide pavēra ceļu jaunam laikme­tam. Ir īstenojies viens no cilvēces mūžsenajiem sapņiem — neviens nekaro, un Eiropas robežas ir atvērtas. Šodien karš ES dalībvalstu starpā ir neiedomājams. Vienotais tirgus ir ikdienas realitāte pusmiljardam Eiropas iedzīvotāju. Šodien mēs dzīvo­jam brīvā un atvērtā Eiropā — Eiropā, kas var lepoties ar kul­tūras dažādību un apņemšanos aizstāvēt pilsoņu tiesības un kopīgās vērtības. Mums ir izdevies padarīt ienaidniekus par draugiem, pārvarēt nacionālās, reliģiskās un filozofiskās domstarpības un kopīgi attīstīties vienotā Eiropā. Jo mēs sapratām, ka katra paša inte­reses vairs nav šķiramas no kaimiņu interesēm: vai nu mēs visi esam zaudētāji, vai visi — ieguvēji.

Ko tas nozīmē praksē? To, ka domstarpības tiek risinātas dialo­ga un vienošanās ceļā, lēmumus balstot uz solidaritātes un demokrātijas principiem, nevis vienkārši pakļaujoties stiprāka­jam, saskaņojot mazāku un lielāku dalībvalstu intereses, Eiro­pas ziemeļu un dienvidu, austrumu un rietumu intereses, un kopīgu labumu stādot augstāk par individuālām interesēm.

Tas patiešām ir liels panākums!

Tomēr mēs nekad nedrīkstam uzskatīt ES un Eiropas integrā­cijas projektu par pašsaprotamu. Šis ir trauksmains laiks mūsu vēsturē. Daudziem cilvēkiem tas ir grūts. Finanšu un ekonomi­kas krīzes dēļ daudzi Eiropas iedzīvotāji zaudē ticību politikai un iestādēm. Šī uzticības krīze ietekmē arī Eiropas integrācijas procesu. Mums jāsaprot, ka Eiropas iedzīvotājiem nav daudz laika institucionālām debatēm, jo viņu prātus pārāk nodarbina rūpes par bērnu nākotni, pašu darbu un pensijām.

Ja Eiropa vēlas atkal pilnībā atdzīvināt šo projektu, tai jāpierā­da spēja rast risinājumu pilsoņiem būtiskām problēmām. Eiro­pas Parlaments ir demokrātisks forums, kurā notiek debates par ES turpmāko politisko virzību.

Sākas šā parlamentārā sasaukuma otrā puse, un mēs jau vēr­šam domas nākamo vēlēšanu virzienā, kuras notiks 2014. ga­dā. Eiropas Parlamenta deputāti pauž jūsu intereses, un es kā Parlamenta priekšsēdētājs esmu īpaši lepns par to un arī gan­darīts, ka varu vadīt tik apņēmīgu un sabiedrībai pieejamu parlamentu. Tā ir struktūra, kas var likt sadzirdēt jūsu balsi, jo jūs ievēlat pārstāvjus, kas aizstāvēs jūsu būtiskākās intereses. Un mēs gribam jūsos ieklausīties.

Strādāsim mūsu un turpmāko paaudžu Eiropas labā, lai piepil­dītu solījumu visiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošināt ekono­miski spēcīgu, sociāli taisnīgu, brīvu un demokrātisku dzīves telpu.

Martin Schulz Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs

PRIE

KŠS

ĒDĒT

ĀJA

PRI

EKŠV

ĀRD

S4

■ EiropasParlaments

Eiropas Parlaments ir Eiropas Savienības (ES) parlamentārā ie­

stāde. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā kopējais deputātu

skaits palielinājās no 736 (deputāti, kas ievēlēti 2009. gadā) līdz

751. Vairāk nekā viena trešdaļa deputātu ir sievietes. Eiropas

Parlamenta galvenā mītne atrodas Strasbūrā, taču tam ir trīs

darba vietas — Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājsPriekšsēdētāju ievēlē uz divarpus gadiem, kas ir puse no Par­

lamenta pilnvaru laika, un viņu drīkst ievēlēt atkārtoti. Priekš­

sēdētājs pārstāv Eiropas Parlamentu starptautiskajās attiecī­

bās un attiecībās ar citām Savienības iestādēm. Priekšsēdētājs

vada Eiropas Parlamenta plenārsēdes, Prezidija (ar 14 priekš­

sēdētāja vietniekiem) un Priekšsēdētāju konferences darbu.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāji (1958–2014)

1958–1960 Robert Schuman

1960–1962 Hans Furler

1962–1964 Gaetano Martino

1964–1965 Jean Duvieusart

1965–1966 Victor Leemans

1966–1969 Alain Poher

1969–1971 Mario Scelba

1971–1973 Walter Behrendt

1973–1975 Cornelis Berkhouwer

1975–1977 Georges Spénale

1977–1979 Emilio Colombo

5

6EI

RoPA

S PA

RlA

mEn

TS

1979–1982 Simone Veil

1982–1984 Pieter Dankert

1984–1987 Pierre Pflimlin

1987–1989 Lord Plumb

1989–1992 Enrique Barón Crespo

1992–1994 Egon A. Klepsch

1994–1997 Klaus Hänsch

1997–1999 José María Gil-Robles

1999–2002 Nicole Fontaine

2002–2004 Pat Cox

2004–2007 Josep Borrell Fontelles

2007–2009 Hans-Gert Pöttering

2009–2012 Jerzy Buzek

2012–… Martin Schulz

Eiropas Parlamenta deputāti un politiskās grupasEiropas Parlamenta deputāti strādā politiskās grupās, kas vei­dotas atbilstīgi viņu politiskajai, nevis valstiskajai piederībai. Lai izveidotu politisko grupu, tajā ir jābūt vismaz 25 deputā­tiem no vismaz vienas ceturtdaļas dalībvalstu. Šobrīd Eiropas Parlamentā ir septiņas politiskās grupas. “Pie politiskajām gru­pām nepiederoši deputāti” ir deputāti, kas nav pievienojušies nevienai politiskajai grupai. Politiskajām grupām ir savi līdz­strādnieki, savukārt deputātu rīcībā ir palīgi.

RobERT SchumAn

7

Politisko grupu saraksts

1. Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti)

(EPP)

2. Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu

progresīvās alianses grupa

(S&D)

3. Eiropas Liberāļu un demokrātu

apvienības grupa

(ALDE)

4. Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa

(Greens/EFA)

5. Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa

(ECR)

6. Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo

kreiso spēku konfederālā grupa

(GUE/NGL)

7. Grupa “Brīvības un demokrātijas Eiropa”

(EFD)

Pie politiskām grupām nepiederošie

(NI) NI

EIRoPA

S PARlA

mEn

TS

8Ei

ropa

s pa

rla

mEn

ts

Eiropas parlamenta sastāvs

NI

85ALDE

58Greens/EFA

34GUE/NGL

53ECR

30NI

33EFD

271EPP

190S&D

9

Deputātu sadalījums pa politiskajām grupām un dalībvalstīm

EPP S&D ALDE Greens/EFA

ECR GUE/NGL

EFD NI Kopā

Beļģija (BE) 5 5 5 4 1 1 1 22

Bulgārija (BG) 7 4 5 2 18

Čehijas Republika (CZ) 2 7 9 4 22

Dānija (DK) 1 4 3 2 1 1 1 13

Vācija (DE) 42 23 12 14 8 99

Igaunija (EE) 1 1 3 1 6

Īrija (IE) 4 3 4 1 12

Grieķija (EL) 7 8 1 1 3 2 22

Spānija (ES) 25 23 2 2 1 1 54

Francija (FR) 30 14 6 15 5 1 3 74

Itālija (IT) 35 22 6 10 73

Kipra (CY) 2 2 2 6

Latvija (LV) 4 1 1 1 1 1 9

Lietuva (LT) 4 3 2 1 2 12

Luksemburga (LU) 3 1 1 1 6

Ungārija (HU) 14 4 1 3 22

Malta (MT) 2 4 6

Nīderlande (NL) 5 3 6 3 1 2 1 5 26

Austrija (AT) 6 5 2 6 19

Polija (PL) 29 7 11 4 51

Portugāle (PT) 10 7 1 4 22

Rumānija (RO) 14 11 5 3 33

Slovēnija (SI) 4 2 2 8

Slovākija (SK) 6 5 1 1 13

Somija (FI) 4 2 4 2 1 13

Zviedrija (SE) 5 6 4 4 1 20

Apvienotā Karaliste 13 12 5 27 1 9 6 73

Kopā 271 190 85 58 53 34 33 30 754

Eiropa

s parla

mEn

ts

NB! Lisabonas līgumā, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, paredzēts, ka Eiropas Parlamentā ir 751 deputāts. Saskaņā ar šo līgumu Vācija zaudē 3 vietas. Bet, tā kā šis līgums stājās spēkā pēc 2009. gada jūnija vēlēšanām, Vācija šīs vietas saglabās līdz nākamajām vēlēšanām 2014. gadā. Tādēļ līdz tam brīdim deputātu skaits būs lielāks, nekā paredzēts Lisabonas līgumā, — 754.

10

■ Politiskās struktūrasPriekšsēdētāju konferencePriekšsēdētāju konferenci veido Parlamenta priekšsēdētājs un

politisko grupu priekšsēdētāji. Tā lemj par Parlamenta darba

organizēšanu un par visiem jautājumiem, kas saistīti ar likum­

došanas plānošanu:

• sesiju grafiku un darba kārtību,

• komiteju un delegāciju sastāvu un kompetences sadali,

• likumdošanas plānošanu.

Priekšsēdētāju konferencei ir nozīmīga loma Eiropas Parla­

menta attiecībās ar citām Eiropas Savienības iestādēm, tre­

šām valstīm un ārpussavienības organizācijām.

Priekšsēdētāju konferences locekļiEP priekšsēdētājs un politisko grupu priekšsēdētāji

Martin SCHULZ Priekšsēdētājs

S&D, DE

Joseph DAUL Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupas priekšsēdētājsy

EPP, FR

Hannes SWOBODA Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses priekšsēdētājs

S&D, AT

Guy VERHOFSTADTEiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājs

ALDE, BE

Rebecca HARMSZaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas līdzpriekšsēdētāja

Greens/EFA, DE

Daniel COHN­BENDIT Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas līdzpriekšsēdētājs

Greens/EFA, FR

Martin CALLANANEiropas Konservatīvo un reformistu grupas priekšsēdētājs

ECR, UK

Gabriele ZIMMEREiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas priekšsēdētāja

GUE/NGL, DE

Nigel Paul FARAGEGrupas “Brīvības un demokrātijas Eiropa” līdzpriekšsēdētājs

EFD, UK

PolITISK

ĀS STRu

KTū

RA

S11

12

Francesco Enrico SPERONIGrupas “Brīvības un demokrātijas Eiropa” līdzpriekšsēdētājs

EFD, IT

PrezidijsPrezidijā ietilpst Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, 14 priekšsē­

dētāja vietnieki un kā novērotāji 5 kvestori, kurus Parlaments

ievēlē uz divarpus gadiem ar tiesībām tikt ievēlētiem atkārtoti.

Prezidijs pārrauga Parlamenta iekšējo darbu un

• sagatavo Eiropas Parlamenta budžeta tāmi,

• atbild par Parlamenta administratīvo un finansiālo organizāciju,

• pieņem lēmumus attiecībā uz Ģenerālsekretariātu un

tā dienestiem.

KvestoriKvestori ir atbildīgi par tiem administratīvajiem un finanšu jau­

tājumiem, kas tieši attiecas uz deputātiem. Prezidijā 5 kvesto­

riem ir padomdevēja tiesības. Viņi uzrauga, lai deputātiem

būtu pieejama darbam nepieciešamā infrastruktūra.

PolI

TISK

ĀS

STRu

KTū

RA

S

PolITISK

ĀS STRu

KTū

RA

S13

Parlamenta Prezidijs Priekšsēdētājs

Martin SCHULZ (S&D, DE)

Priekšsēdētāja vietnieki

Gianni PITTELLA (S&D, IT)

Miguel Angel MARTÍNEZ MARTÍNEZ (S&D, ES)

Anni PODIMATA (S&D, EL)

Alejo VIDAL­QUADRAS (EPP, ES)

Georgios PAPASTAMKOS (EPP, EL)

Roberta ANGELILLI (EPP, IT)

14

Othmar KARAS (EPP, AT)

Edward McMILLAN­SCOTT (ALDE, UK)

Isabelle DURANT (Greens/EFA, BE)

Alexander ALVARO (ALDE, DE)

Rainer WIELAND (EPP, DE)

Oldřich VLASÁK (ECR, CZ)

Jacek PROTASIEWICZ (EPP, PL)

László SURJÁN (EPP, HU)

PolI

TISK

ĀS

STRu

KTū

RA

S

15

Kvestori

Astrid LULLING (EPP, LU)

Jim HIGGINS (EPP, IE)

Lidia GERINGER DE OEDENBERG (S&D, PL)

Bogusław LIBERADZKI (S&D, PL)

Jiří MAŠTÁLKA (GUE/NGL, CZ)

PolITISK

ĀS STRu

KTū

RA

S

■ Parlamentakomitejas

Eiropas Parlamenta darbu plenārsēdēm sagatavo 20 Parla­

menta komitejas, kas aptver visas iespējamās jomas — no

sieviešu tiesībām līdz patērētāju aizsardzībai un veselībai. Kat­

rā no tām ir 24 līdz 76 deputāti, un katrai ir savs priekšsēdētājs,

birojs un sekretariāts. Eiropas Parlaments var izveidot apakš­

komitejas un īpašās komitejas, kuras risina konkrētus jautāju­

mus, vai tā uzraudzībā esošas izmeklēšanas komitejas. Komi­

teju debates ir publiskas.

EP pastāvīgās komitejas un to priekšsēdētāji■ Ārlietu komiteja

Elmar BROK (EPP, DE)

■ Cilvēktiesību apakškomiteja Barbara LOCHBIHLER (Greens/EFA, DE)

■ Drošības un aizsardzības apakškomiteja Arnaud DANJEAN (EPP, FR)

■ Attīstības komiteja Eva JOLY (Greens/EFA, FR)

■ Starptautiskās tirdzniecības komiteja Vital MOREIRA (S&D, PT)

■ Budžeta komiteja Alain LAMASSOURE (EPP, FR)

16

■ Budžeta kontroles komiteja Michael THEURER (ALDE, DE)

■ Ekonomikas un monetārā komiteja Sharon BOWLES (ALDE, UK)

■ Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja Pervenche BERÈS (S&D, FR)

■ Vides, sabiedrības veselības un pārtikasnekaitīguma komiteja Matthias GROOTE (S&D, DE)

■ Rūpniecības, pētniecībasun enerģētikas komiteja Amalia SARTORI (EPP, IT)

■ Iekšējā tirgus un patērētājuaizsardzības komiteja Malcolm HARBOUR (ECR, UK)

■ Transporta un tūrisma komiteja Brian SIMPSON (S&D, UK)

■ Reģionālās attīstības komiteja Danuta Maria HÜBNER (EPP, PL)

■ Lauksaimniecības un laukuattīstības komiteja Paolo DE CASTRO (S&D, IT)

■ Zivsaimniecības komiteja Gabriel MATO ADROVER (EPP, ES)

■ Kultūras un izglītības komiteja Doris PACK (EPP, DE)

■ Juridiskā komiteja Klaus­Heiner LEHNE (EPP, DE)

■ Pilsoņu brīvību, tieslietuun iekšlietu komiteja Juan Fernando LÓPEZ AGUILAR (S&D, ES)

PARlA

mEn

TA Ko

mITEJA

S17

■ Konstitucionālo jautājumu komiteja Carlo CASINI (EPP, IT)

■ Sieviešu tiesību un dzimumulīdztiesības komiteja Mikael GUSTAFSSON (GUE/NGL, SE)

■ Lūgumrakstu komiteja Erminia MAZZONI (EPP, IT)

Īpašā komiteja ■ Īpašā komiteja organizētās noziedzības, korupcijas

un naudas atmazgāšanas jautājumos PARl

Am

EnTA

Ko

mIT

EJA

S18

■ DelegācijasEiropas Parlamenta darbā liela nozīme ir Eiropas Savienības attiecībām ar trešām valstīm. Šā iemesla dēļ pastāv Eiropas Parlamenta delegācijas, kas uztur sakarus ar to valstu parla­mentiem, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Tām ir sva­rīga loma Eiropas ietekmes stiprināšanā ārvalstīs.

Pastāv dažādas delegācijas: • parlamentu sadarbības delegācijas, kuru uzdevums ir uztu­

rēt attiecības ar to valstu parlamentiem, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis vai kandidātvalstis;

• delegācijas apvienotajās parlamentārajās komitejās, kuras uztur attiecības ar Eiropas Savienības kandidātvalstu un Eiropas Savienības asociēto valstu parlamentiem;

• delegācijas daudzpusējās parlamentārajās asamblejās.

EP delegācijas un to priekšsēdētāji■ Eiropa, Rietumbalkāni un Turcija • ES un Horvātija: Gunnar HÖKMARK (EPP, SE)

• ES un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika: Jorgo CHATZIMARKAKIS (ALDE, DE)

• ES un Turcija: Hélène FLAUTRE (Greens/EFA, FR)

• Šveice, Norvēģija, ES un Islande, kā arī Eiropas Ekonomikas zona (EEZ): Pat the Cope GALLAGHER (ALDE, IE)

• Albānija, Bosnija un Hercegovina, Serbija, Melnkalne un Kosova: Eduard KUKAN (EPP, SK)

■ Krievija, Austrumu partnerības valstis,Centrālāzija un Mongolija

• ES un Krievija: Knut FLECKENSTEIN (S&D, DE)

• ES un Ukraina: Paweł Robert KOWAL (ECR, PL)

• ES un Moldova: Monica Luisa MACOVEI (EPP, RO)

• Baltkrievija: Jacek PROTASIEWICZ (EPP, PL) 19

• ES un Armēnija, ES un Azerbaidžāna un ES un Gruzija:

Milan CABRNOCH (ECR, CZ)

• ES un Kazahstāna, ES un Kirgizstāna, kā arī ES un Uzbekistā­na, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Mongolija: Paolo BARTOLOZZI (EPP, IT)

■ Magribas valstis, Mašrikas valstis, Izraēla un Palestīna

• Izraēla: Bastiaan BELDER (EFD, NL)

• Palestīnas Likumdošanas padome: Emer COSTELLO (S&D, IE)

• Magribas valstis un Arābu Magribas Savienība:

Pier Antonio PANZERI (S&D, IT)

• Mašrikas valstis: Mário DAVID (EPP, PT)

■ Arābijas pussalas valstis, Irāka un Irāna • Arābijas pussalas valstis: Angelika NIEBLER (EPP, DE)

• Irāka: Struan STEVENSON (ECR, UK)

• Irāna: Tarja CRONBERG (Greens/ALE, FI)

■ Amerika • Amerikas Savienotās Valstis: Christian EHLER (EPP, DE)

• Kanāda: Philip BRADBOURN (ECR, UK)

• Centrālamerika: Emine BOZKURT (S&D, NL)

• Andu Kopiena: Luis DE GRANDES PASCUAL (EPP, ES)

• Mercosur valstis: Luis YÁÑEZ­BARNUEVO GARCÍA (S&D, ES)

• ES un Meksika: Ricardo CORTÉS LASTRA (S&D, ES)

• ES un Čīle: María Paloma MUÑIZ DE URQUIZA (S&D, ES)

• ES un Cariforum valstis: David MARTIN (S&D, UK)

■ Āzija/Klusā okeāna valstis • Japāna: Johannes Cornelis VAN BAALEN (ALDE, NL)

• Ķīnas Tautas Republika: Crescenzio RIVELLINI (EPP, IT)

• Indija: Graham WATSON (ALDE, UK)

• Afganistāna: Thijs BERMAN (S&D, NL)

• Dienvidāzija: Jean LAMBERT (Greens/EFA, UK)

• Dienvidaustrumu Āzija (ASEAN): Werner LANGEN (EPP, DE)

• Korejas pussala: Herbert REUL (EPP, DE)

• Austrālija un Jaunzēlande: Mara BIZZOTTO (EFD, IT)

■ Āfrika • Dienvidāfrika: Michael CASHMAN (S&D, UK)

• Panāfrikas parlaments: Michael GAHLER (EPP, DE)

DEl

EgĀ

cIJA

S20

21

Daudzpusējās parlamentārās asamblejas■ ĀKK un ES Kopējā parlamentārā asambleja

Louis MICHEL (ALDE, BE)■ Savienības Vidusjūrai parlamentārā asambleja (UfM)

Martin SCHULZ (S&D, DE)

■ Eiropas un Latīņamerikas parlamentārā asambleja (EuroLat)José Ignacio SALAFRANCA SÁNCHEZ­NEYRA (EPP, ES)

■ Euronest parlamentārā asambleja Kristian VIGENIN (S&D, BG)

■ NATO Parlamentārā asambleja Jacek SARYUSZ­WOLSKI (EPP, PL)

DElEg

ĀcIJA

S21

■ ĢenerālsekretariātsEiropas Parlamentam palīdz Ģenerālsekretariāts. Tā uzdevums ir koordinēt likumdošanas darbu un organizēt plenārsēdes un sanāksmes. Ģenerālsekretariāts atrodas Luksemburgā un Bri­selē, bet plenārsēdes notiek Strasbūrā un Briselē. Eiropas Par­lamenta ģenerālsekretārs ir Klaus Welle.

Ģenerālsekretariātā strādā gandrīz 5600 ierēdņu, pagaidu dar­binieku un līgumdarbinieku. Tajā ietilpst ģenerālsekretāra bi­rojs, 10 ģenerāldirektorāti, kā arī Juridiskais dienests.

Prezidentūras ģenerāldirektorāts ir atbildīgs par plenārsēžu dar­ba organizēšanu un norisi.Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts organizē parlamenta komiteju darbu iekšpolitikas jautājumos.Ārpolitikas ģenerāldirektorāts nodrošina Eiropas Parlamenta ko­miteju un parlamentu sadarbības delegāciju darba organizē­šanu ārpolitikas jomā.Komunikācijas ģenerāldirektorāts rūpējas par pilsoņu, plašsazi­ņas līdzekļu un sabiedriskās domas noteicēju informēšanu.Personāla ģenerāldirektorāts sekmē pārējo Eiropas Parlamenta ģenerāldirektorātu darbu, nodrošinot tiem vajadzīgos cil vēk resursus.Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāts nodrošina infra­struktūras un loģistikas sekmīgu pārvaldību dažādās Eiropas Parlamenta darba vietās. Rakstiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts sagatavo Eiropas Par­lamenta dokumentus visās Eiropas Savienības oficiālajās

valodās.

22

23Ģ

ENER

ĀLSEK

RETARIĀTS

Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorāts palīdz Eiro-

pas Parlamentam pildīt politiskās prasības daudzvalodības

jomā.

Finanšu ģenerāldirektorāts sagatavo iestādes budžetu, uzrauga,

kontrolē un apstiprina tā izpildi. Tas sniedz ieteikumus finanšu

un budžeta jomā visiem Parlamenta deleģētajiem kredītrīko-

tājiem, pārvalda deputātiem paredzētās finanses un pārvalda

Iekšējās revīzijas nodaļu.

Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāts ir atbil-

dīgs par Eiropas Parlamenta informācijas un komunikāciju teh-

noloģijām, kā arī publicēšanas un izplatīšanas pakalpojumiem.

Juridiskais dienests palīdz Parlamenta politiskajām struktūrām,

kā arī Ģenerālsekretariātam. Tas sniedz Parlamenta komitejām

palīdzību likumdošanas darbā un pārstāv Eiropas Parlamentu

Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesās.

Līdztekus Ģenerālsekretariātam katrai politiskajai grupai ir

savs sekretariāts, kura lielums ir atkarīgs no grupu veidojošo

deputātu skaita. Šajos sekretariātos ir aptuveni 900 darbinie-

ku. Turklāt Parlamentā vēl strādā vairāk nekā 1600 akreditētu

parlamentāro palīgu. Kopumā Parlamenta darbu nodrošina

vairāk nekā 8000 cilvēku.

Fotoattēlu autortiesības

Eiropas Savienība: vāks, 3., 4., 6., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 18., 21., 22. lpp.;Eiropas Savienība / arhitekts — Architecture Studio: 8.,19. lpp.;Eiropas Savienība / arhitekts — Association des architected du CIC: Vanden Bossche sprl, C.R.V. s.a., CDG sprl, Studiegroep D. Bontinck, Façade andHemicycle Interior Design-Arch. Michel Bouquillon: 17., 20., 22. lpp.;Yves Fonck / arhitekts — Architecture Studio: 2. lpp.; Bernard Rouffignac / arhitekts — Architecture Studio: 23. lpp.

Papildu informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2012. gads

doi:10.2861/41305

© Eiropas Savienība, 2012. gads Reproducēšana ir atļauta, ja tiek norādīts avots.

Printed in Luxembourg

IESPIESTS UZ PAPĪRA, KAS BALINĀTS BEZ ELEMENTĀRĀ HLORA (ECF)

Plašāku informāciju var iegūt tīmekļa vietnē:

www.europarl.europa.euŠo publikāciju ir sagatavojis Eiropas Parlamenta Komunikācijas ģenerāldirektorāts.

Manuskripts pabeigts 2012. gada janvārī.

QA

-31-11-338-LV-C