Nr. 11 (153) 2010. gada novembris Jaunpiebalgas novada izdevums

1

Ar ilgâm un cerîbâm gaidîts Tu jaunâs dzîvîbas dzimðanas rîts.Caur mîlestîbu nu saòemtsMazs bçrniòðkâ uzplaucis ilgu zieds. Dzimusi MarMarta Jundze.ta Jundze.

Apsveicam vecâkus un vecvecâkus!

Novembris – decembris18.11. – Latvijas Republikas proklamçðanas diena 25.11. – Katrînas diena30.11. – Andreja diena06.12. – Pret latvieðu tautu vçrstâ totalitârâ komunistiskâ

reþîma genocîda upuru piemiòas diena24.12. – Ziemassvçtku vakars25.12. – Pirmie Ziemassvçtki26.12. – Otrie Ziemassvçtki31.12. – Vecgada diena

3

Ðajâ numurâ:

* Gada cilvçks 2010* plakâtu izstâde Zosçnos* jaunumi no ZAAO* konkurss par novada ìerboni* rallijs

Latvija jau ir tie cilvçki,kas tajâ dzîvo.Cik lieli un cçli bûs ðie cilvçki,tik skaista un diþena bûsLatvija.

(Kârlis Skalbe.)

Sveicam Latvijas Republikas proklamçðanas92.gadadienâ!

Novçlam bût tâlredzîgiem un mçrítiecîgiem, veidojot stipru un skaistu Latviju!

Jaunpiebalgas novada dome

GADA CILVÇKI – 2010Gints BarkovskisValentîna BârdiòaArtis BeíerisLaima un Gunârs CiekurþòiVelta un Jânis CiekurþòiRaimonds DombrovskisMadara Intenberga un Normunds BrçmersEgils JohansonsLaimis Ðâvçjs

Sveicam!

2

- Redakcijas slejaSvçtkus nesvin tikai svçtku dçï. Svçtkiem

ir jâbût paðos svinçtâjos, kuri ðo izjûtu izsta-ro no sevis uz apkârtçjiem. Valsts svçtkupriekðvakarâ prâtâ nâk atmodas laiks, kad skolâspçkðòi paziòoja, ka pionieru vairs neesot unskolçni varot noòemt sarkanos kaklautiòus. At-ceros, ka sâkâs priecîgs apjukums. Jau pirmajâmirklî pçc paziòojuma mazie pirksti raisîja vaïâapnikuðos mezglus. Neviens neprotestçja unredzot neaizrâdîja, cik briesmîgi tiek apstrâdâtsvçl pirms neilga brîþa svarîgais un nu jau jçguzaudçjuðais padomijas atribûts. Nabaga sarka-nais kaklauts kïuva par lietu, pret kuru katrsmazais cilvçks demonstrçja vçl nesameþìîtorakstura pasauli vai protestu, kas pamazâm bi-ja krâjies bailçs no soda un nepatikðanâm ðî ne-lielâ, sarkanâ auduma trîsstûrîða dçï, kad to ne-jauði vai jauði aizmirsa mâjâs vai pat pazaudçja.

Simbolus âtri nomainîja citi simboli. Ïeòi-na attçlu vietâ parâdîjâs auseklîði, sarkanbalt-sarkanie karodziòi, sauklîði „Brîvîbu Latvijai!”.Pârmaiòas ne sâkâs, ne beidzâs ar pionieru kakl-autiòa pasludinâðanu par nederîgu. Sko-lasbçrnam tâ bija atsvabinâðanâs no lieka krâ-ma, pat neapzinoties tâ dziïâko bûtîbu. Pasaulçviss mainîjâs vçl straujâk un varenâkos apmçros.Cilvçki runâja vârdus simbolos – tauta, brîvî-ba, Mâte Latvija, Dievs, kas nesa milzîgu po-zitîvo enerìiju. Mainîjâs vara, valsts sistçma.Kâds kïuva par sava uzòçmuma îpaðnieku, citszaudçja darbu, kas jaunajâ sistçmâ vairs nebi-ja vajadzîgs, kâds atkal to atguva un uzelpo-ja brîvâk. Veikalos skopâ preèu klâsta vietâ ne-pieraduðo pircçju apdullinâja pârbagâtîba. Kâdspçkðòi varçja atïauties vairâk, cits pievilka jos-tu, kaut lîdz ðim bija dzîvots pârticîgi. Pârmaiòuupe bija atmodusies un grauza savu ceïu tâlâkun tâlâk, raudama lîdzi ikvienu, kas tajâ bijapamçrcçjis kaut mazo pirkstiòu. Vienâstraumç atjçdzâs gan tie, kas jau sen bijavçlçjuðies, lai vecâ sistçma beidzot grûtu, gantie, kas to cerçja tikai uzlabot, gan tie, kam neprâtâ nenâca, ka viss varçtu mainîties. Ðî strau-me rit joprojâm, un mçs neesam no tâs izkâpuði.Un tâpat kâ padomju laikâ atkal cilvçki pçrkun pârdod visu: mantu, godu, miesu, sirdsap-ziòu... Kas nav aizliegts, tas ir atïauts, bet atïau-jas visu. Par visu sprieþ un lemj, kâ cînîties pretto, bet atduras pret maìisko vârdu „nauda”, kâdçï lielai sabiedrîbas daïai ir aizmirsusies vçljoprojâm vârdu „godîgums”, „tikums”, „pat-riotisms” bûtîba. Patiesîbâ jau nav, kur diþisprukt, tâpçc katrs kuïamies, kâ mâkam. Tikai- kâds ir aptvçris, uz kurieni jaunâs brîvîbasstraume mûs nes, cits pretojas vai domâ, kogriezt sev par labu, bet kâds neiztur, sarijas ûde-ni un ...jo iepriekð nekad nav bijusi vajadzîbapeldçt paðam. Nolemtîba?!

Mûsu senèiem svçtki bija pçc padarîtâ dar-ba. Lai arî mums daudz darba un neizsîkstenerìija strâdâjot!

Zane Althabere

Novada domç

IDEJU KONKURSA PARJAUNPIEBALGAS NOVADA ÌERBOÒA

SKIÈU IZVEIDINOLIKUMS

I. Vispârîgâ informâcija

1. Konkursu rîko Jaunpiebalgas novada dome.2. Konkursa mçríis ir izveidot Jaunpiebalgas novada ìerboni (saskaòâ ar

likuma "Par paðvaldîbâm" 21. panta 1. daïas 7. punktu) kâ unikâlu Jaunpie-balgas novada atpazîstamîbas zîmi, kas simbolizçtu visa novada teritorijas, da-bas, kultûrvçsturiskâs vçrtîbas un tradîcijas.

3. Konkurss ir atklâts.4. Konkursâ var piedalîties ikviena juridiska vai fiziska persona.5. Vienam dalîbniekam atïauts iesniegt ne vairâk kâ 3 Jaunpiebalgas nova-

da ìerboòa skièu izveides variantus, taèu katrs piedâvâjums jânoformç atse-viðíi ðajâ nolikumâ noteiktajâ kârtîbâ.

6. Katrs darbs jâiesniedz aizlîmçtâ aploksnç, kuras priekðpusç jânorâda kon-kursa nosaukums, bet aizmugurç pretendenta vârds, uzvârds, adrese, e-pasts,tâlrunis.

7. Konkursa darbam jâbût dalîbnieka paða radîtam.8. Konkursa darbu pçdçjâ iesniegðanas diena ir 2011. gada 10.janvâris lîdz

plkst. 16.00 Jaunpiebalgas novada domes sekretariâtâ Gaujas ielâ 4, Jaunpie-balgâ, Jaunpiebalgas pagastâ, Jaunpiebalgas novadâ, LV 4125, pirmdienâs noplkst. 9.00-12.00 un plkst.12.30-18.00, otrdienâs, treðdienâs, ceturtdienâs noplkst. 9.00-12.00 un plkst.12.30-17.00, piektdienâs no plkst. 9.00-12.00 unplkst.12.30-16.00 vai arî jânosûta pa pastu ar nosacîjumu, ka pasta sûtîjumspaðvaldîbâ tiek saòemts lîdz ðî nolikuma 8. punktâ norâdîtajam termiòam. Kon-kursa darbi, kuri saòemti pçc noteiktâ termiòa, netiek izskatîti.

9. Termiòâ iesniegtie konkursa darbi tiek reìistrçti speciâlâ reìistrâ tosaòemðanas secîbâ, bet uz aploksnçm paralçli atzîmç to reìistrâcijas kârtas nu-muru, datumu un laiku. Aploksnes neatvçrtâ veidâ tiek saglabâtas droðâ vietâlîdz to atvçrðanai. Lîdz piedâvâjuma atvçrðanas brîdim ziòas par saòemtopiedâvâjumu skaitu un piederîbu netiek sniegtas.

10. Konkursam iesniegtos darbus atpakaï neizsniedz.11. Konkursa balvu fonds tiek noteikts 120 LVL.

II. Informâcija par konkursa priekðmetu

12. Jaunpiebalgas novada ìerboòa skièu izveidç nepiecieðams ievçrot ìer-boòa izveidoðanas pamatprincipus un „Ìerboòa likuma” prasîbas.

13. Veidojot Jaunpiebalgas novada ìerboòa skices: 13.1. var tikt izmantoti Jaunpiebalgas un Zosçnu pagastu ìerboòi;13.2. var izveidot pilnîgi jaunu ìerboòa skices variantu.14. Jaunpiebalgas novada ìerboòa skici vçlams veidot lakonisku, vizuâli

un filozofiski viegli uztveramu un atpazîstamu, kas bûtu universâli lietojamakâ Jaunpiebalgas novada atpazîstamîbas zîme.

15. Ìerboòa skicei jâbût viegli izpildâmai daþâdâs tehnoloìijâs (datordi-zains, gravçðana, apdruka, izðûðana u.c.)

16. Ìerboòa skices izveidei izmantojami visi grafiskie un glezniecîbas lîdzekïi.17. Katrs darbs iesniedzams A4 formâtâ.18. Katrai ìerboòa skicei uz atseviðías lapas nepiecieðams pievienot klât

autora ìerboòa skices idejas pamatojumu (îsu aprakstu) par izvçlçtajiem ele-mentiem.

19. Katram darbam jâpievieno autora vârds, uzvârds, kontaktinformâcija(dzîvesvietas adrese, kontakttâlrunis).

3

III. Vçrtçðana

20. Konkursa darbus izvçrtçs ar Jaunpiebalgas novada domeslçmumu apstiprinâta vçrtçðanas komisija.

21. Konkursa komisija novçrtçs katra iesniegtâ darba atbilstîbupçc bûtîbas konkursa nolikumâ noteiktâm prasîbâm.

22. No visâm iesniegtajâm ìerboòa skicçm konkursa pirmajâkârtâ tiek atlasîti 10-15 kritçrijiem visatbilstoðâkie darbi. Ðie dar-bi tiek ievietoti Jaunpiebalgas novada informatîvajâ izdevumâ„ Avîze Piebaldzçniem”, Jaunpiebalgas novada mâjas lapâwww.jaunpiebalga.lv un izvietoti Jaunpiebalgas novada domesadministratîvajâ çkâ, Zosçnu pagasta pârvaldç, Jaunpiebalgaspagasta bibliotçkâ, Zosçnu pagasta bibliotçkâ un Jaunpiebalgasvidusskolas bibliotçkâ no 17.01.2011.-30.01.2011. Ðajâ laikâiedzîvotâji var iepazîties ar ìerboòa skicçm un balsot par sevtîkamâko skici minçtajâs bibliotçkâs.

23. Jaunpiebalgas novada ìerboòa skièu ideju vçrtçðanas kritçri-ji:

23.1. ìerboòa skices un idejas apraksta atbilstîba Jaunpiebal-gas novada tçlam;

23.2. ìerboòa skices vizuâlâ pievilcîba, uztveramîba un at-pazîstamîba;

23.3. ìerboòa skices izmantojamîbas daudzpusîba.24. Katrs komisijas loceklis pieðíir punktus par katra iesniegtâ

darba atbilstîbu augstâk norâdîtajiem kritçrijiem (maksimâlaispunktu skaits par katru kritçriju – 10). Katram darbam pieðíir-tie punkti tiek summçti un dalîti ar vçrtçtâju skaitu, tâdçjâdi no-sakot katra konkursam iesniegtâ darba atbilstîbu augstâk norâdîta-jiem kritçrijiem, kas tâlâk tiek salîdzinâti ar to punktu vidçjo sum-mu, kâda pieðíirta pârçjiem iesniegtajiem darbiem.

25. Ja konkursa otrajâ kârtâ vairâki darbi ir ieguvuði vienâ-du punktu skaitu, par izðíiroðo tiek òemts iedzîvotâju balsojums.

26. Vçrtçðanas process tiek atspoguïots protokolâ.

IV. Konkursa komisijas tiesîbas un pienâkumi

27. Konkursa komisija var lûgt paskaidrojumus darba auto-ram par iesniegto piedâvâjumu, ja tas nepiecieðams.

28. Konkursa komisijai ir tiesîbas pieprasît no pretendenta arparakstu apstiprinâtu apliecinâjumu, ka iesniegtie darbi ir oriìinâliun nav plaìiâts.

29. Konkursa komisijai ir tiesîbas:29.1. neizvçrtçt iesniegto piedâvâjumu, ja tas neatbilst kon-

kursa nolikuma prasîbâm;29.2. pçc darbu izvçrtçðanas noteikt vienu vai vairâkus kon-

kursa labâko darbu autorus;29.3. pçc darbu izvçrtçðanas pamatoti noraidît visus piedâvâjumus.30. Konkursa komisijai ir pienâkums lîdz 2011.gada

10.februârim iesniegt konkursa rezultâtus Jaunpiebalgas nova-da domei, kas tos apstiprina.

V. Rîcîba pçc konkursa noslçguma

31. Pçc konkursa rezultâtu apstiprinâðanas konkursalabâkâ(-âs) skice(-es) un idejas pamatojums(-i) tiek nosûtîti ValstsHeraldikas komisijai, kas dod atzinumu, vai iesûtîtais(-ie) priekðli-kums(-i) ir atbilstoðs(-i), lai tiktu reìistrçts kâ novada ìerbonis,vai bûs nepiecieðamas kâdas izmaiòas.

32. Pçc Valsts Heraldikas komisijas atzinuma saòemðanas Jaun-piebalgas novada dome lemj par konkursa uzvarçtâju jeb uz-varçtâjiem, ja novada ìerbonî paredzçts iekïaut vairâku autoruidejas, kâ arî lemj par naudas balvas pieðíirðanu.

33. Pçc konkursa noslçguma Jaunpiebalgas novada dome sa-gatavo lîguma projektu ar konkursa uzvarçtâju(-iem) par auto-ra mantisko tiesîbu atsavinâðanu un turpmâkas sadarbîbas iespçjâm.Sagatavotais lîguma projekts tiek saskaòots ar konkursa uz-varçtâju(-iem) un stâjas spçkâ pçc tâ (to) parakstîðanas.

Brîvîbas piemineklim Rîgâ - 751935.gada 18.novembrî atklâts Brîvîbas piemineklis Rîgâ. Brîvîbas piemineklis celts par tautas saziedotiem

lîdzekïiem. Pieminekli vainago Brîvîbas tçls ar trim zvaigznçm, kas

simbolizç trîs Latvijas novadus. Pieminekïa lejasdaïâ granîtâcirstâs trîspadsmit skulptûru grupas (Tçvzemes sargi, Mâte Lat-

vija, Vaþu râvçji, Sapòi, Darbs, Ìimene, Lâèplçsis, Dziesma,Vaidelotis, 1905.gads u.c.) pauþ tautas spçku un akcentç pa-matvçrtîbas.

Tçlnieks Kârlis Zâle, uzvarçjis 32 tçlnieku projektu kon-kursâ, darbu veica ar milzîgu aizrautîbu èetros gados.

Atcerçsimies, ka mûsu Jaunpiebalgâ Kârïa Zâles piemi-neklim vasarâ atzîmçjâm 80. gadadienu.

Z.A.

„Ar savu darbîbu mâkslinieks Laimonis Ðçnbergs pakâpe-niski kïuvis par vispâratzîtu autoritâti ar eksperta statusu. Arî ðajâjomâ bûtiskas izrâdîjuðâs viòa rakstura îpaðîbas – atbildîba, ne-atlaidîba, principialitâte. Ne jau sadzîviskâ, bet daudz plaðâkâ,sabiedriskâ nozîmç. Mâkslinieks pakâpeniski ir veidojies par val-stiski domâjoðu personîbu, varçtu teikts – valsts vîru, kas spod-rina Latvijas vârdu pasaulç,” tâ mûsu novadnieku raksturo mâk-slas zinâtnieks Jânis Borgs.

Laimonis Ðçnbergs dzimis 1947.gada 31.martâ Jaunpiebal-gas pagasta Smilgu mâjâs. Mâcîjies Piebalgas astoògadîgajâ skolâ.Piecpadsmit gadu vecumâ Laimonis iestâjas Rîgas lietiðíâs mâk-slas vidusskolâ dekoratoru nodaïâ. (Diplomdarbs-„Izstâþu plakâ-tu sçrija”.Vadîtâjs-Imants Þûriòð.) Padomju realitâtç topoðie jaunie

mâkslinieki nevis apgûst sociâlististiskâ reâlisma pamatus, betatklâj lietu, dabas, vides un mâkslas izpratni, kas, no vienas pus-es, balstîta mûsu tautas mâkslâ, no otras, - laikmetîgajos skan-dinâvu dizaina un Bauhaus izglîtîbas principos. Lîdz ar to dau-dziem „lietiðíajos” izglîtîbu guvuðajiem Latvijas mâksliniekiemveidojas no akadçmiskâs tradîcijas radikâli atðíirîgi uzskati unvizuâlâ valoda.Tieði ðajos piecos gados tiek ielikti pamati visaiLaimoòa Ðçnberga mâkslinieciskajai darbîbai-îsteni latvisko, na-cionâlo dziïi cienot, atklât to attîrîtâ pirmveidâ.

Studijas Latvijas Mâkslas akadçmijas Interjera un iekârtasnodaïâ (1967-1972). Augstskolu beidzot, top diplomdarbs-atpûtasbâzes „Meþezers” labiekârtojums (vadîtâjs-Aleksandrs Stanke-viès). Par spîti padomjlaiku reglamentiem Mâkslas akadçmijâ

Jaunpiebaldzçnam Laimonim Ðçnbergam Mâkslas galerijâZosçnos 13. novembrî plkst.15.00 notiks plakâtu izstâdes atklâðana

4

risinâs aizraujoða sadzîve.Tâs centrâ ir studentu klubs „KEM-TEM” („Kâ es mâku, tâ es maunu”-Jânis Jaunsudrabiòð).Uz klu-bu savus dzejoïus lasît nâk jaunais dzejnieks Imants Ziedonis,te tiek uzòemtas studentu delegâcijas no Rietumvâcijas, ASVun citâm kapitâlistiskajâm valstîm, klubs organizç „spicâkâs”balles (lîdz brîdim, kad tâlaika oficiâlâ novçrotâjinstitûcija ðîsskandalozâs ballîtes aizliedz).

Grupas (Jânis Borgs, Atis Ieviòð, Arvîds Priedîte, LaimonisÐçnbergs, Henrihs Vorkals) izstâde planetârija izstâþu zâlç. Tâlaika Latvijas praksç tâ ir jauna pieeja izpratnei par izstâdes iekâr-toðanu, kurâ mâkslas objektu vçrtîba ir gan eksponçtajiem mâk-slas darbiem, gan paðai izstâdes iekârtai jeb dizainam.

Kopâ ar dzîvesbiedri interjera mâklinieci Lîgu Ðçnbergu viòasprojektçtajâs iekðtelpâs veikti sienu gleznojumi; izstrâdâti me-ti vairâkiem ugunsmûru apgleznojumiem Rîgâ.

Kopð 60. gadu otrâs puses sâkas intensîva darboðanâs di-zaingrafikâ jeb lietiðíajâ grafikâ: etiíetes, prospekti, katalo-gi, grafiskâs zîmes jeb logo u.c. grafiskie darbi, kas saistîti arpoligrâfiju.

Viens no krâðòâkajiem un piedzîvojumiem bagâtâkajiem dar-ba tapðanas procesiem izvçrsâs PSRS Gaïas un piena rûpniecîbasministrijas apjomîgâ pasûtîjuma – ceïveþa „Maskava-Ugïièa-Maskava” gatavoðana kopâ ar izdevuma fotogrâfu Ati Ieviòu.

Interjerista mâkslinieka prasmes tiek realizçtas daudzu izstâþuiekârtoðanâ Rîgâ, Latvijas reìiona pilsçtâs, Minskâ un Maskavâ.No 1998.gada regulâri tiek veidots Latvijas Bankas monçtu ek-spozîcijas starptautiskajâs monçtu skatçs Bazelç un Berlînç.

Daudzveidîga, radoða, panâkumiem bagâta darbîba plakâ-tu mâkslâ. Par darbu ”Cilvçka domu-progresam ” saòemta Go-da prçmija 7.Varðavas plakâtu biennâlç (grupâ ”Mûsdienu cili-vizâcija un kultûras mantojums”).

Tâ ir pirmâ starptautiskâ atzinîba latvieðu plakâtam.1966.gadâ Varðavâ tika sarîkota 1.Starptautiskâ plakâtu izstâde

pasaulç, un ar divgadu ciklu tâ notiek joprojâm. Lîdzâs inter-nacionâlajâm nozares skatçm Somijâ, Japânâ, Èehijâ un ASVtâ ir viena no prestiþâkajâm savâ jomâ.

Piedalîðanâs Cçsu plakâtu dienu organizçðanâ. Paðâ Vidze-mes centrâ 80. gadu sâkumâ veidojâs jauna mâkslas tradîcija-

pilsçta vasaras vidû pârvçrtâs par izstâþu zâli zem klajas debess.Cçsîs tika sarîkotas pirmâs Plakâtu dienas Latvijâ, to programmâbija Laimoòa Ðçnberga personâlizstâde.

1987. gadâ pieðíirts LPSR Nopelniem bagâtâ mâkslas dar-binieka goda nosaukums.

1988. gadâ apstiprinâts par ICO (Internation Creators Orga-nization) biroja locekli. Organizâcijas mâjvieta –Japâna.

1988. gadâ Latvijas Tautas frontes 1.kongresa delegâts. IzstrâdâLatvijas Tautas frontes zîmi.

1990. gadâ mâkslinieks ‘’LATVJU RAKSTU’’(ORNEMENTLETTON) atkârtotam izdevumam Parîzç (projekta îstenotâjs ungalvenais redaktors – Jânis Peters; Latvijas Patçrçtaju biedrîbusavienîbas priekðsçdçtâjs – Ivars Strautiòð). Izstrâdâjis daþâduizdevumu un mâkslas grâmatu dizainu.

No 1988. gada Valsts Heraldikas komisijas loceklis ( no 2003.gada-priekðsçdçtâjs).

Piedalîjies Latvijas pilsçtu vçsturisko ìerboòu atjaunoðanâ(kopâ ar mâksliniekiem Juri Ivanovu un Gunâru Kirki; Latvi-jas Kultûras fonda atbalstîts projekts) un iztrâdâjis vairâkus pað-valdîbu ìerboòus. Arî Jaunpiebalgas un Zosçnu pagastu ìerboòuautors.

Latvijas Republikas naudaszîmju siþetiskâ risinâjuma komi-sijas loceklis, monçtu dizaina komisijas vadîtâjs, Latvijas Ban-kas mâkslinieciskais konsultants un naudaszîmju projekta realizâci-jas mâkslinieciskais vadîtâjs, kâ arî izstrâdâ atjaunotâs Latvi-jas Republikas pirmo pasu grafisko dizainu un izstrâdâ mâksli-niecisko koncepciju Latvijas Bankas izdotajai jubilejas monç-tu sçrijai „Rîgas astoòi gadsimti sudrabâ” un reâlizç to kopâ arGunâru Cîlîti, Ligitu Franckçvièu un Jâni Strupuli. Astoòu te-matiski saistîtu monçtu virkne bija pirmâ, kas prasîja jaunu pie-eju risinâjumam. Laimoòa Ðçnberga dizainçtâ bimetâla Laikamonçta sabiedriskajâ aptaujâ Latvijâ atzîta par „Gada monçtu2004”, savukârt Pasaules bimetâla monçtu kolekcionâru klubsmonçtai pieðíîra goda nosaukumu „2004.gada labâkâ bimetâlâmonçta”.

(Saîsinâti no „Rîgas Galerijas” izdevuma „Laimonis Ðçn-bergs (2007))

V.J.

Ð. g. 1.novembrî ar diskusiju „Patri-otisms jaunietî”, kura notika Jaunpiebal-gas kultûras nama mazajâ zâlç, tika aizsâk-ts Latvijai veltîtais mçnesis. Patriotisms irsavas dzimtenes, valsts mîlestîba, kâarî darboðanâs tâs labâ, aizstâvot to kâ dar-bos, tâ arî vârdos. Tas ir ïoti plaðs emo-cionâls, ideoloìisks jçdziens, princips.Diskusijâ par patriotismu piedalîjâsLâsma Tinkuse, Lelde Grobiòa, KetijaOsîte, Laura Jefimova, Ieva Kazâka, Da-ce Kïava, Madara Elksne, Inga Pavalko-vièa, Sigita Kïava un Kristiâna Kïava.

Patriotisms pçc savas bûtîbas ir ira-cionâla sajûta, jo mîlestîba ne vienmçrir skaidrojama ar loìiskiem secinâjumiem.Tas vistieðâk izpauþas briesmu gadîjumâ,kad patriotisma vadîts cilvçks neþçlos sa-vus spçkus un varbût pat savu dzîvîbu, lainosargâtu dzimteni, valsti. Solidaritâtesizjûta ir viens no patriotisma stûrak-meòiem. Tâ izpauþas gan izjûtâs, kassaistâs ar unikâlâm, îpaðâm iezîmçm, ku-

ras saistâs ar dzimteni, gan arî sasniegu-mos daþâdâs jomâs. Liela nozîme ir dzim-tenes vçsturei un atseviðíiem vçsturis-kiem notikumiem, kas rada noteiktukopîbas izjûtu.

Diskusijas sâkumâ mçs katrs uz lapasuzrakstîjâm, kas mûsu uztverç ir patri-otisms. Tika pârrunâts, kas ir patriotismsun kâ tas izpauþas?

Rezultâtâ varam redzçt, kas izskançja:* Mîlestîba pret savu valsti, savu dzim-

to vietu;* Izplatît pozitîvo, veidojot labu

valsts tçlu;

* Lepnums, ka piederam tieði ðai val-stij;

* Lietot valsts simbolus - karogu, him-nu u.c.;

* Runât latviski;* Cienît un turpinât citu sen iesâkto

darbu;* Piedalîties vçlçðanâs;* Cienît paðam savu zemi- nemçslot,

kur pagadâs;* Veicinât sabiedrîbas attîstîbu

labâkai nâkotnei;* Apzinâties savas nacionâlâs iden-

titâtes piederîbu.Katram no mums bija savâdâki uzska-

ti, taèu viens visiem bija kopîgs- mîlestî-ba pret savu valsti, savu dzimto vietu. Pro-tams, tika aizsâkta arî tçma, kâ veicinât pat-riotismu. Tika pârrunâtas daþnedaþâdâkâssituâcijas par patriotismu.

Daþi ieteikumi, kâ veicinât patriotis-mu jaunietî:

* Bût par piemçru citiem;

Esi patriots!

5

* Apmeklçt paðam, kâ arî iesaistît ci-tus nacionâlo svçtku svinçðanâ un citâs pat-riotiskâs aktivitâtçs;

* Izrâdît cieòu pret citu nâciju patri-otismu;

* Aktîvu pasâkumu veidoðana, izrâdotpatriotismu.

Ðîs diskusijas mçríis - izveidot pro-jektu „Veicinât jaunieðu lîdzdalîbu de-mokrâtijas pamatos”.

Piebaldzçni ir patrioti, taèu ne visito izrâda atklâti, jo tu vari bût arî patriotskaut vai tikai dziïi savâ sirdî. Mçs nonâcâmpie secinâjuma, ka par patriotu cilvçks ne-

piedzimst, par tâdu kïûst, tâpçc liela nozîmepatriotisma ieaudzinâðanâ ir patriotiska-jai audzinâðanai. Bûsim patrioti savâ zemçun nekaunçsimies par to, ka esam latvieði!

Rakstu sagatavoja Lâsma Tinkuse (11.kl.)

Smiltenes, Variòu un Jaunpiebalgas ap-vienotâ (2000. gadâ dzimuðâs un jaunâkas)meiteòu komanda ir izcînîjusi pirmo no-pietno panâkumu basketbolâ.

No 26. oktobra lîdz 28. oktobrim Ma-donâ notika Swedbank jaunatnes basket-bola lîgas organizçtais „Kâruma kauss” bas-ketbolâ meitençm. Komanda „mazajâfinâlâ” cîòâ par treðo vietu uzvarçja mei-teòu komandu no Alûksnes un izcînîja 3.vietu. Par sasniegto panâkumu varpriecâties gan meitenes, gan vecâki, ganarî treneris. „Ideja par apvienotâs basket-

bola komandas veidoðanu radâs pirms 4gadiem, kad sapratu, ka mazâm pilsçtâmun sporta skolâm ir grûti konkurçt koman-du sporta spçlçs ar pilsçtu sporta skolâm.Liels paldies visiem, kuris iesaistîjâs ðajâprojektâ. Komandâ trençjas un spçlç pavi-sam 14 meitenes, un ceru, ka tas azarts unvçlme cînîties nekur nepazudîs. Ðobrîdtrençjamies 3 reizes nedçïâ, otrdienâs un treð-dienâs tiekamies Variòos, kur sadarbojamiesar bçrniem un viòu vecâkiem, bet piekt-dienâs tiekamies Jaunpiebalgas vidussko-las sporta hallç. Ðoreiz sacensîbâs piedalîjâs

Elîna Millere, Izabella Kvecko, ViktorijaBrikmane, Agija Âbelniece, Kristîne Bal-tkaula,” stâsta treneris Dzintars Ziediòð. Pal-dies bçrnu vecâki saka Jaunpiebalgas no-vada domei par transportu, jo citâdi nebû-tu iespçjams divas reizes nedçïâ tikt uz Va-riòiem, lai trençtos. Ja arî turpmâk meitençm,kuras dzimuðas 2000. gadâ un jaunâkas, irinterese par basketbolu, mçs ar priekuuzòemsim viòas savâ komandâ. Kontaktin-formâcija- 26472463 Dzintars Ziediòð.

Dzintars Ziediòð ar mazajâm basketbolistçm

Katrîna – aitu un kazu aizbildne. Uz aitu aizgaldiem klâjbaltas villaines, lai aitâm bûtu smalka vilna. Vâra çdienu noaitas gaïas.

Aitas ðai dienâ jâizper ar ciemiòa cepuri – tad tâm piedzimsdivi jçri.

Katrînas diena ir svçtki sievietçm - viòas nedrîkst vçrptun adît.

Ðajâ dienâ cep vistu.

Katrînâs meitas pârìçrbjas par puiðiem vai citâdâk un ietciemos.

Ðai dienai raksturîga mîklu uzdoðana un atminçðana. Daþviet Katrînu sauc arî par „laideni”, jo bieþi Mârtiòos

uznâkuðais sals ap Katrînas dienu atlaiþas, nereti pat lîst. Tâdçïsaka, ka Katrîna mçdz izkausçt Mârtiòa taisîtos tiltus.

Sagatavoja Z.Althabere

Katrînas diena

Pirmie panâkumi basketbolâ

6

RRRRîîîî ttttaaaa ssssttttuuuunnnnddddaaaaTâ bija brîniðíîga vecmâmiòu un vectçtiòu „Rîta stunda” sâkumskolâ. Sapratu, ka mûsu mazuïiem ir brîniðíîgas audzinâtâ-

jas, auklîtes, kuras prot radît brîniðíîgu atmosfçru. Mûsu bija daudz, bet ar visiem skolotâjas tika galâ, katram bija sava vieta.Paldies par jauko brîdi! Centos arî kâdu mirkli nofiksçt! Lai paliek atmiòai!

Vçsma Johansone

Iedzîvotâju viedoklisNovada sociâlais dienests saòçmis kâdas daudzbçrnu ìimenes mâmiòas vçstuli. Citçjam: „Lûdzu neauklçjieties ar

tiem alkoholiíiem un daþiem slinkiem, jauniem cilvçkiem. To saturu, kas ir humânajâs pârtikas pakâs, lielâkâ daïa izbarosaviem mâjdzîvniekiem. Nu vajag (vismaz laukos) pârtiku sagâdât paðiem. Ierosinu nâkamgad, lai komisija apseko pabalstupieprasîtâju piemâjas dârziòus.”

Kâ domâjat jûs?

16.11.10. Sâkas angïu valodas apmâcîba divâm grupâm. Plkst16 00 pilnîgiem iesâcçjiem, plkst.18 15 pirmais lîmenis (aizpil-dot testu, ko var dabût pie manis), pieteikties!

19.11.10. plkst 18 00 darbs ar doòiem, meldriem22.11.10 Papilduzòemðana uz âdas apstrâdes nodarbîbu,

rosinu atbalstît Baibu Kalniòu. Darinam skaistas lietas noâdas!

23.11.10 Inta skola. Rîta daïâ var pieteikties uz Èampi masâþuTautskolâ.

27.11.10. plkst 10 00 Maija Irbîte mâcîba par roku lînijâm– hiroloìija.

Sirsnîgs paldies visiem labajiem cilvçkiem, kas darîja bagâ-tu Apes novada kultûras darbinieku uzòemðanas dienu Jaunpie-balgâ.

Paldies novada domes priekðsçdçtâjam Laimim Ðâvçjam, Il-zei Stolerei, Anitai Auziòai, Dzidrai Kuzmanei, Sarmai Petrov-skai, Kriðam Spalviòam, Madarai Grîvânei, Emîlam Rusovam,Agnesei Smilgai, Vçsmai Johansonei, Tamârai Gonèoronokai,Talitai Rozenblatei, Laimai Upmalei. Apçnieði aizbrauca gan-darîti, labu ierosmju un ideju pilni.

Valentîna Dolmane

Tautskolâ!

7

ar ðâdu nosaukumu 2010.gada 29.oktobrîJaunpiebalgas novadâ notika diskusija.

Pasâkums tika rîkots informâcijas cen-tra "Europe Direct " izsludinâtâ konkur-sa "Bibliotçka - tilts uz Eiropu" ietvaros.

Jaunpiebalgas novada lauku attîstîbasspeciâliste Maija Íîíere iepazîstinâja arlauku attîstîbas gaitu Jaunpiebalgas novadâ„Kâdi bijâm, esam...”.

„Vçsture atkârtojas. Nekad vairsnebûs tâ, kâ bijis,” saka Maija Íîíere, „unar abiem ðiem teicieniem jâsadzîvo. Ja1936. gadâ Jaunpiebalgâ aiz piena lop-kopîbas aktuâla bija cûkkopîbas nozare,tad ðobrîd tâ ir gaïas lopu audzçðana, unplaðumâ vçrðas aitkopîba. Senâk bija daudzzirgu. Tagad labi, ja daþus varam atrast pavisu novadu. Mâjraþotâji no sendienâm,bet pilnîgi citâ kvalitâtç. Bioloìiskâs saim-niecîbas pamatlicçjs Guntars Dolmanis netikai Jaunpiebalgâ, bet Latvijâ. No 2001.gada viòa piemçram sekojuði daudzi. Un2010. gadâ jau vairâk nekâ 70 saimniecîbasstrâdâ ar bioloìiskâm metodçm, bet uzplatîbmaksâjumiem pieteikuðies 256 no-vada lauksaimniecîbâ izmantojamo zem-ju îpaðnieki.”

Novada iedzîvotâji piedalâs daþâdosprojektos un sadarbîbâ ar Cçsu lauku par-tnerîbu un Nîderlandes fonda projektu kon-kursâ „Sabiedrîba ar dvçseli” tika atbalstîtivairâki projekti - ûdensvada izbûveJaunpiebalgas Svçtâ Toma ev. lut. baznî-

cai, peldvietas izveidoðana Jçcos, Zosçnupaðdarbniekiem tçrpu iegâde un jaunieðugrupas „Horizonts” iesniegtais projekts.

Maija Íîíere runâja arî par problçmâm,ar kurâm saskaras zemnieki. Veterinâro pa-kalpojumu ierobeþota pieejamîba, jo no-vads liels, bet vetârstam darba lauks plaðs.Darbu lauksaimniekiem traucç, ka rezer-ves daïu un tehniskâs apkopes iespçju prak-

tiski uz vietas nav. Saraþotâs produkcijasrealizçðanas iespçjas nelielas.

Redzçjumu par plânoto un sasniedza-mo novada attîstîbâ sniedza Jaunpiebalgasnovada domes priekðsçdçtâjs LaimisÐâvçjs. Viòð uzsvçra, ka pagastâ un novadâpietiekami lielâ apjomâ ir izdevies atrisinâtiedzîvotâjiem labvçlîgu vidi, infra-struktûras sakârtoðanu. Materiâlâ bâze irradîta. Tomçr problçma paliek- kâ saglabâtpamatiedzîvotâjus, lai neaizbrauktu dar-ba meklçjumos citur, kâ noturçt jaunieðusnovadâ? Ceïu tîkls uzlabots, lai attîstîtos,nevis lai pa tiem aizbrauktu.

Par ES piedâvâtajâm iespçjâm laukuattîstîbâ 2010. gadâ un tâlâkâ nâkotnç runâ-ja Cçsu zemnieku apvienîbas biroja vadîtâ-ja Dace Kalniòa. Svarîgi zinât Eiropaspiedâvâjumu un mûsu lauku iespçjas.Tâpçc mums ir speciâlisti, kas seko lîdziðiem jautâjumiem un skaidro ikvienam ganjautâjumus par jau esoðo, pieejamo tieðomaksâjumu saòemðanu, gan jaunâm akti-vitâtçm.

Turpinâjâs pasâkuma dalîbnieku „prâ-ta vçtra”. Apkopoja iedzîvotâju skatîjumupar novada attîstîbu- par esoðo, vajadzîgo,sasniedzamo Jaunpiebalgas novadâ, parfaktoriem, kas traucç, un rosinâja, kâ vçla-mais varçtu kïût par iespçjâm.

„Prâta vçtras” rezultâtâ iegûtâs atziòas.Tâtad - mums ir sekojoði resursi:

v Zeme, meþi, ûdeòi u.c. dabas resursi;v Cilvçki (dzimtas, ìimenes);v Ainavas, îpaðas vietas, dabas objekti;v Ceïi u.c. infrastruktûra;v Lauksaimniecîbas dzîvnieki;v Kultûrvçsture, tradîcijas, paðdarbîba;v Unikâls Jaunpiebalgas zîmols –

Íencis; v Amatniecîba;

„Kâ dzîvosim laukos un Piebalgâ pçc 2013.gada” -

8

v Skolas, izglîtîba (ìimençs, mazpulki, tautskola, intereðuizglîtîba utt.);

v Zinâðanas, informâcija;v Tukðas çkas, kuras iespçjams izmantot.

Lai novads attîstîtos, sabiedrîbai un personâm vajadzîgs:v Uzòçmîba, aktîvi cilvçki, darba prieks;v Veselîba;v Sadarbîba, sabiedriskâ aktivitâte;v Ticîba, garîgums;v Jaunas zinâðanas, jaunas idejas, inovâcijas;v Lîdzekïi;v Labi ceïi;v Bçrni, stipras ìimenes;v Profesionâlâ orientâcija skolâs;v Mazinât valsts administratîvo slogu;v Nacionâlpatriotiskâ audzinâðana;v Jâveido jaunas biedrîbas, uzòçmumi, lai bûtu darba vietas.

Iedzîvotâju vajadzîbas un iespçjamie risinâjumi:v Ceïu uzlaboðana - remonta process jau notiek, vçl vajag

remontçt ceïus Abrupe - Melnbârþi un Lielmeþs – Tirznieki;v Tehnikas servisa pakalpojumi - uzòçmçjdarbîba, per-

sonu iniciatîva;v Bçrnu rotaïlaukums - Leader projekts;v Amatnieku darbnîcas/centrs (meþniecîbas çkâ) - labâ-

ka koordinâcija, Leader projekts;

v Sporta infrastruktûra (Vanagkalns, tûrisma pulciòð u.c.);v Tradîciju pasâkumi - vairâk vajadzîgas kultûras darbi-

nieku aktivitâtes, par pasâkumiem – savlaicîga izziòoðana; v Dzelzceïð jâatjauno - tikai kravu pârvadâjumi iespçja-

mi, ja liels noslogojums;v Nodroðinâtas vecumdienas - pansionâts Pçterskolâ, so-

ciâlâs garantijas;v Saglabât tîru vidi - saimniekot ar integrçtâs l/s un bi-

oloìiskâs lauksaimniecîbas metodçm; bçrniem, skolçniemzinâðanas;

v Tirgus laukuma labiekârtoðana - Leader projekts;v Praktisko mâcîbu grupas pieauguðajiem;v Reklâma par Jaunpiebalgu - sava zîmola izveidoðana u.c.;v Piebalgas pagastu/novadu kopîgi kultûras pasâkumi.

Kas traucç?v Katra pasivitâte;v Trûkst uzòçmîgu, zinoðu cilvçku, speciâlistu;v Pesimisms.

Risinâjumi:v Paði daudz varam padarît;v Jâraksta projekti, lai piesaistîtu lîdzekïus;v Jâbût aktîvâkiem novada deputâtiem; v Savas zemes patriotisms visâs lietâs;v Iedzîvotâju sadarbîba/ tikðanâs, informâcija, domu apmaiòa.

Seminârâ piedalîjâs arî Vçsma Johansone

9

Vçlos dalîties ar saviem iespaidiem parpaðvaldîbas sarûpçto vakaru pensionâriem.Paldies par iespçju katram nokïût uz kultûrasnamu ar iepriekð pieteikto autobusu!Izvçlçtais vakara sâkums plkst. 17.00 arîman likâs vispiemçrotâkais. Iepriecinâjasarîkojuma 1. daïa, kur abi uzaicinâtie vîrukori radîja pacilâtu gaisotni. Vizuâlaisbaudîjums izgaisa, kad sâka skaïo mûzikaspavadîjumu... Tikai mazliet klusâk, un vi-si bûtu apmierinâti.

Pirms otrâs daïas varçjâm apskatît trijufotomâkslinieku darbus Velvju zâlç.Nokïuvâm dabas vçroðanas pasaulç.Varçjâm izbaudît radoðâs mâkslas iespçjas,jo mâkslinieks tver mirkli, saplûstot aresamîbu.

Otrâ daïâ dejas spçlçja „Zelteri” divu vîruizpildîjumâ, bet elektroniskâ mantîba pie-pildîja zâli ar disharmonisku troksni. Solistsïoti centâs pârkliegt pats sevi. Dziesmas bi-ja vecâs labâs, bet frekvences galçjîbas sa-bojâja dabîgo atmosfçru zâlç. Pçc koristuaizrâdîjuma tomçr skaïums turpinâjâs visuvakaru. Jaunieðiem tâ ir parasta lieta, bet pen-sionâriem vçl atmiòâ saglabâjuðâs balles lau-ku kapelas vai akordeona izpildîjumâ dabiskâskançjumâ bez mikrofoniem. Nepiemçrotâdeju mûzika traucçja sarunâties vispâr. Bi-ja paralizçta saskarsme pie galdiòiem.Iespçjamâ omulîba pagaisa. Atnâkuðie pen-

sionâri bija izdrebinâti ne pa jokam.Es vçlçtos ieteikt kultûras nama mei-

tençm turpmâk izvçlçties kaut vai vienuakordeonistu vai lauku kapelas trio dabiskâizpildîjumâ.

Otrâ daïâ vçl varçja bût kâda izkustçðanâsiespçja tiem, kuri nedejoja. Dodiet iespçjupaðiem pensionâriem kaut vai kopâ pa-dziedât! Daþas balviòas varçja sagatavotveiksmîgâko pensionâru gudrîbas vai iz-veicîbas uzvarçtâjiem.

Lâsmas atraktivitâte, dabîgais vakaravadîðanas stils un sirsnîgâ vienkârðîba ma-ni pârliecinâja, bet kâpçc tik maz vecâkâgâjuma ïaudis vçlas apmeklçt viòiem domâ-to vakaru? Kas tieði pensionârus attur noatpûtas vakara apmeklçjuma? To varçtu no-skaidrot ar intervijas palîdzîbu pagasta avîzç.

Lai mûsu sadarboðanâs iespçjas turp-mâk vairo pensionâru vçlmi palustçtiesarî kopîgi!

Valda Rubene

Atziòas pçc pensionâru vakara

Pasludinot2011. gada 30.aprîli par ik-gadçjo mûsuzemes sa-kopðanas die-nu, Lielâs Tal-kas organiza-tori aicina ik-

vienu Latvijas daudzdzîvokïu mâjasiedzîvotâju piedalîties konkursâ uniesûtît informâciju par savu pagalmu,kam nepiecieðama palîdzîba. Konkur-sa kârtîbâ tiks izvçlçti 3 lîdz 5 pagalmi,kuriem Talkas organizatori sadarbîbâar piesaistîtajiem sponsoriem, at-bildîgajâm valsts un paðvaldîbu in-stitûcijâm, kâ arî nozaru ekspertiemizstrâdâs labiekârtoðanas plânus unkopâ ar paðiem iedzîvotâjiem Lielâs Tal-kas dienâ, 30.aprîlî, uzsâks reâlus sa-kopðanas darbus.

Kamçr zemi vçl neklâj sniegs, aicinâmapsekot savu daudzdzîvokïu mâjas pagal-mu un iesûtît informâciju par tâ reâlostâvokli, iedzîvotâju vçlmçm un iespçjâm.

Veidojot aprakstu konkursam, lûdzam ap-taujât arî savus kaimiòus - kâdu viòi vçlç-tos redzçt pagalmu? kas pagaidâm traucçpagalmâ labi justies? kâ palîdz paðvaldî-ba un namîpaðnieki? ko katrs pats gribç-tu un varçtu darît pagalma sakopðanas labâ?

Pieteikumus konkursam lûdzamsûtît foto (derçs arî îss video) un aprak-sta veidâ lîdz ðî gada 30. novembrim uze-pastu pagalmi@talkas.lv vai uz adre-si: Elizabetes iela 49, Rîga, LV-1010 (arnorâdi - Lielâs Talkas “Pagalmu sa-kopðanas un labiekârtoðanas projekts”).

Konkursa pieteikumus izvçrtçs eksper-tu þûrija, un priekðroka tiks dota tiem pa-galmiem, kur paðu iedzîvotâju aktivitâteun lîdzdarboðanâs bûs visaugstâkâ. Kon-kursa rezultâti un labiekârtoðanai izvirzîtiepagalmi tiks paziòoti decembrî.

Lielâs Talkas pagalmu sakopðanas unlabiekârtoðanas projekta mçríis ir mudinâtLatvijas iedzîvotâjus paðiem iesaistîties sa-vas apkârtçjâs vides uzlaboðanâ, unkopîgiem spçkiem radît harmoniskai atpûtaipiemçrotu vidi ðobrîd daudzviet izde-molçtajos un „pelçkajos” daudzdzîvokïu

namu pagalmos. To labiekârtoðana notikssadarbîbâ ar profesionâliem ainavu arhi-tektiem, arhitektiem, dârzniekiem, gald-niekiem, augstskolu studentiem, pa-sniedzçjiem, paðvaldîbâm un namuîpaðniekiem.

Lielo Talku organizç Projekts Pçdas,Latvijas Valsts prezidenta kanceleja,Latvijas Paðvaldîbu savienîba, domubied-ru grupa Tîri meþi sadarbîbâ ar Latvijasvalsts meþiem, LASUA, kompâniju L&T,Rîgas brîvostas pârvaldi, Vides ministri-ju, RIMI, Komunikâciju aìentûru/ Edel-man Affiliate, Latvijas Valsts ceïiem, Lat-vijas Zaïo punktu, Rîgas domes Izglîtîbas,kultûras un sporta departamentu, EiropasKultûras galvaspilsçtas direkciju, Latvi-jas Radoðo savienîbu padomi un interne-ta portâlu www.kurtuesi.lv.

Papildus informâcija: Anete Lesîte „Lielâs Talkas” Pagalmu sakopðanas

un labiekârtoðanas projekta vadîtâja+371 29123464anete.lesite@talkas.lvwww.talkas.lv

Informâcija plaðsaziòas lîdzekïiem 2010. gada 2. novembrî

Aicina iedzîvotâjus pieteikt savus daudzdzîvokïu namu pagalmus Lielâs Talkas konkursam

10

Zinâms, ka brâïi Atis un Nauris Bruòinieki piedalâs rallijos,bet, ka viòiem pievienojusies jaunpiebaldzçniete Agnese Ozoliòa,uzzinâju pavisam nesen. Uzdevu Agnesei par ðo vîriðío sporta vei-du daþus jautâjumus.

Kad sâki raïïot?-Viss sâkâs pagâjuðajâ gadâ, kad Nauris bija aizbraucis ceïo-

jumâ un Atis meklçja stûrmani vienâm sacensîbâm rallijâ, jo viòijau bija èempioni un ðîs sacensîbas vairs neko nevarçja ietekmçt.It kâ pirms tam biju izteikusi vçlmi, ka varçtu vienas sacensîbasnobraukt, jo uz rallijiem jau sen braucu, lai atbalstîtu Bruòinie-kus, tâpçc zinâju, ap ko lieta grozâs. Tomçr necerçju, ka man tiksdota tâda iespçja. Vienâ vakarâ saòçmu zvanu no Ata, vai es bûtuar mieru nobraukt vienu ralliju viòam kâ stûrmanis. Atbilde uz-reiz bija jâdod, nebija laika domât. Es piekritu! Tomçr tâs ir pil-nîgi divas daþâdas puses- atbalstît un braukt. Noorganizçjâm daþustreniòus, vakaros, pçc skolas un darba, mâcîjos rakstît un lasît steno-grammu. Domâju, ka bûs vieglâk.

Ar labu garastâvokli un patîkamu laiku sâkâs manas pirmâssacensîbas. Ja teikðu, ka nebiju uztraukusies, tad meloðu. Jau ie-priekðçjâ naktî normâli nevarçju gulçt, domâju par to, kâ bûs. Ga-lu galâ bija labi un uztraukumam nebija nekâda pamata. Pirms pir-mâ posma kâjas mazliet trîcçja, vçl vairâk pa nerviem uzdeva lai-ka atskaite, kad bija palikuðas pçdçjâs trîs sekundes un Atis sâkagâzçt, tikai tad sâku saprast, uz ko esmu parakstîjusies. Âtrumsbija lielâks nekâ biju gaidîjusi, tâpçc mazliet stenogramma pie-kliboja, bet jau pçc daþiem lîkumiem viss aizgâja un ar Ati sanâ-ca ïoti laba sadarbîba. Rezultâtâ bijâm pirmie savâ klasç.

Vçl kâ piemiòa no tâ laika skapî stâv krekliòð ar uzrakstu «Espar brâïiem Bruòiniekiem!». Brâïi izlçma 2010. gada sezonâ brauktatseviðíi, tâpçc katrs no viòiem meklçja stûrmani. Un man tikadota unikâla iespçja braukt kopâ ar Nauri. Ja kâds man bûtu tei-

cis, ka es braukðu rallijâ, tad es tikai pasmietos par to. Sievieteautosportâ, nu nç! Vai Nauris varçja iedomâties, uz ko parakstâs,par savu stûrmani piekrizdams òemt meiteni, kura nekad nav brau-kusi rallijâ?! Uzskatu – viòð vçl joprojâm tâ îsti nav piefiksçjis,ka viòa ekipâþâ ir stûrmane, nevis stûrmanis. Daudziem vçl jo-projâm ir stereotips, ka sievietçm autosportâ vietas nav. Naurisïoti labi atceras, ka pirmajâs sacensîbâs Çrgïos sportisti nâca klâtun jautâja, kâ bija un vai Agnese vispâr mâk lasît stenogrammuun zina, kas ir rallijs. Sâkums bija grûts, tomçr bail man nav bi-jis nevienu brîdi. Tomçr pirms katrâm sacensîbâm vçl joprojâmïoti uztraucos, jo rallijâ rezultâti ir atkarîgi no komandas darba-stûrmaòa, pilota un mehâniíiem.

Kâ jûties kâ meitene rallijos? Vai Jûs esat vairâkas?Jûtos ïoti labi kâ meitene autosportâ, jo uzmanîba mûsu ekipâþai

tiek pievçrsta ïoti liela. Ir pat savi atbalstîtâji un fani, kas uz kat-ru ralliju brauc lîdzi. Tik daudz ir jaunu draugu! Sportisti tagad

nâk klât, runâ ar mani par maðînâm un ralliju, saprot, ka autosportâesmu iekðâ ar visâm èetrâm. Nevar aprakstît tâs sajûtas un emo-cijas, kas tiek gûtas no rallija. Sâkumâ nezinâju, kâ visu to uztversvecâki un draugi. Par lielu pârsteigumu- tçtis daudz vairâk uztraucâsnekâ mamma. Mamma un brâlis ir lîdzi pilnîgi uz katrâm sa-censîbâm, lai atbalstîtu, jo daudz grûtâk ir sçdçt mâjâs pie dato-ra un sekot lîdzi rezultâtiem, nekâ stâvçt trases malâ un visu vçrotklâtienç. Draugi un kolçìi ir sajûsmâ par to.

Cik atceros, tad sezonas sâkumâ rallijâ nebrauca gandrîz ne-viena meitene. Bet to es nevaru apgalvot simtprocentîgi. Tomçrtagad jau ir jûtams progress un ir parâdîjuðâs vairâkas daiïâ dzi-muma pârstâves. Mçs tieði runâjâm ar brâïiem, ka sievietes es-mu pozitîvi iespaidojusi. Laikam esmu iekustinâjusi meitenes pie-dalîties un braukt. Paðai ir sapnis, ka varçtu braukt kopâ ar mei-teni rallijâ.

Kâdi pçdçjie panâkumi?Pçdçjie panâkumi ir uzvara un èempiona kauss 1600 klasç.

Noteikti, kad jûs lasîsiet ðo rakstu, mçs jau bûsim saòçmuði kau-su. Tâda dîvaina sajûta, ka sezona ir noslçgusies, atceros vçl pçdçjâssacensîbas, biju laimîga, ka esam èempioni, bet no otras puses pâròç-ma tâda nostaïìija, jo nezinu, kas notiks tâlâk. Ðis ir ïoti dârgs spor-ta veids un prasa ïoti lielus finansiâlos lîdzekïus. Paðlaik ïoti cîtî-gi meklçjam sponsorus nâkamajai sezonai. Rallijâ var braukt ti-kai tâds cilvçks, kuram patîk âtrums, azarts un tehnika. Ïoti daudzlaika aizòem tehnikas sagatavoðana, kâ arî liela daïa lîdzekïu tiektçrçti sacensîbâm un maðînas laboðanâ. Vairs jau savu dzîvi ne-varu iedomâties bez rallija, katru dienu apskatu mâjas lapas parautosportu, vai nav noticis kaut kas jauns. Bet domâju, ka auto-sportâ jûs mani un brâïus Bruòiniekus vçl redzçsiet...

Vçlam veiksmes! Vçsma Johansone

Autorallijâ piebaldzçni

11

SIA „Ziemeïvidzemes atkritumu apsaimniekoðanas orga-nizâcijas”(ZAAO) aicina savus klientus izmantot ZAAO klien-tu datu sistçmu un atgâdina, ka ar 2010.gada 1.oktobri ZA-AO piemçros maksu – LVL 0.70 (plus PVN) par katra rçíi-na sagatavoðanu un nosûtîðanu ar Latvijas pasta starpniecîbu.

Uzòçmumiem, iestâdçm, kâ arî privâtpersonâm, kas saòemZAAO piestâdîtos ikmçneða rçíinus, sistçmas lietoðanai ne-piecieðams reìistrçties. Reìistrâcijas lodziòos jâievada lîgu-ma numurs, kas noslçgts ar ZAAO, uzòçmuma reìistrâcijasnumurs vai personas kods un lietotâja e-pasts, uz kuru tiksnosûtîts reìistrâcijas apstiprinâjums, kâ arî turpmâkie ikmçneðapaziòojumi par jauna rçíina ievietoðanu un cita aktuâla in-formâcija. Veicot reìistrâciju, ir jâievada arî lietotâja paðaizvçlçta parole. Svarîgi ðo paroli atcerçties, jo turpmâk tâ bûsjâizmanto ikreiz, kad tiks lietota ZAAO klientu datu sistç-ma.

Pçc reìistrâcijas uz norâdîto e-pastu automâtiski tiks nosûtî-ta vienoðanâs veidlapa par turpmâku papîra formâta rçíinunomaiòu ar elektroniski sagatavotiem rçíiniem. Ja klients

piekrît vienoðanâs veidlapâ minçtajiem noteikumiem, tâ jâaiz-pilda, jâizdrukâ divos eksemplâros, jâparaksta no klienta pus-es un abi eksemplâri jânosûta uz ZAAO. Klienta eksemplârstiks parakstîts un nosûtîts atpakaï. Tiklîdz bûsim ðo vienoðanossaòçmuði, rçíini ar Latvijas pasta starpniecîbu vairs netikssûtîti, bet gan ievietoti elektroniski ZAAO klientu datu sistçmâ.

Ja klients ir jau veicis reìistrâciju ZAAO e-rçíinu sistçmâ,bet nav paspçjis atsûtît augstâk minçto vienoðanos, lûdzamsazinâties ar ZAAO, lai netiktu piestâdîta maksa par rçíinusûtîðanu ar Latvijas pasta starpniecîbu.

Papildus informâciju par klientu datu sistçmu un tâs dar-bîbu var iegût, zvanot uz ZAAO Norçíinu nodaïu pa tâlru-ni 64281250.

Ingrîda GubernatorovaSIA ZAAO attîstîbas daïas vadîtâjaTâlr. 642 81502Mob. tâlr. 26537816E-pasts: Ingrida@zaao.apollo.lv

ZAAO atgâdina klientiem par iespçju reìistrçties elektronisko rçíinu saòemðanai

Kopð ðâ gada sâkuma SIA „Ziemeïvidzemes atkritumu ap-saimniekoðanas organizâcijas”(ZAAO) klientiem uzòçmu-ma mâjas lapâ www.zaao.lv ir pieejama paðapkalpoðanâsnorçíinu sistçma, kurâ ir iespçja aplûkot savu norçíinu stâvok-li par saòemtajiem pakalpojumiem, iepazîties un izdrukâtnâkamâ gada aprçíinu un atkritumu izveðanas kalendâru, kâarî veikt apmaksu sistçmâ caur internetbankâm. Savukârt klien-tiem, kuri saòem ikmçneða rçíinus, ðajâ sistçmâ tie ir pie-ejami elektroniskâ formâtâ.

Norçíinu sistçmâ ir iespçja veikt apmaksu, izmantojotsistçmâ izveidotâs saites nu jau ar èetrâm internetbankâm.No vakardienas Swedbankas, SEB bankas un DnBNord ban-kas internetbanku saitçm ir pievienojusies arî Nordea BankFinland Plc Latvijas filiâles internetbankas saite, kuru çrtâkbûs izmantot nu arî Nordea bankas klientiem.

Norçíinu sistçma pieejama ZAAO mâjas lapâ www.zaao.lvvai interneta pârlûkprogrammâ ievadot adresi klientiem.za-

ao.lvKlientiem, kuri vçlas izmantot ðo sistçmu, ir nepiecieðams

zinât sava lîguma numuru. Reìistrâcijas numuram vai per-sonas kodam ir jâsakrît ar tiem datiem, ko klients ir iepriekðpaziòojis ZAAO.

Dati norçíinu sistçmâ tiek atjaunoti vienu reizi nedçïâ.Par veiktajiem maksâjumiem vai izmaiòâm atkritumu iz-veðanas kalendârâ un papildus pakalpojumiem informâcijabûs pieejama nedçïas laikâ.

ZAAO aicina visus savus klientus izmantot ðo sistçmulai norçíinâtos un izmantotu tâs papildus iespçjas.

Ingrîda GubernatorovaSIA ZAAO attîstîbas daïas vadîtâjaTâlr. 642 81502Mob. tâlr. 26537816E-pasts: Ingrida@zaao.apollo.lv

Tagad arî NORDEA bankas klientipar ZAAO pakalpojumiem var norçíinâties internetâ

12

SIA „Ziemeïvidzemes atkritumu apsaimniekoðanas orga-nizâcija” (ZAAO) ir sagatavojusi un nosûtîjusi ZAAO vei-dojoðo paðvaldîbu domçm izskatîðanai iesniegumu par nepie-cieðamajâm izmaiòâm atkritumu apsaimniekoðanas maksâ2011.gadam. ZAAO jau informçja, ka 2010.gada 17.sptem-bra dalîbnieku sapulcç tika atbalstîts ZAAO valdes priekðli-kums par uzòçmuma tarifu politiku 2011.gadam, kas paredzçjaZiemeïvidzemes reìionâ izveidot divas tarifu zonas. Ðobrîdblakus esoðajos novados tarifi par sadzîves atkritumu apsaim-niekoðanu atðíiras, bet ZAAO ir sagatavojis tarifa piedâvâju-mu paðvaldîbâm, kas paredz tikai divas tarifu zonas Ziemeïvid-zemç - atseviðíi izdalot reìiona divas lielâkâs pilsçtas, betpârçjos novados paðvaldîbâm tika iesniegta izskatîðanai vienâ-da atkritumu apsaimniekoðanas maksa.

Piedâvâjot paðvaldîbâm izskatît un apstiprinât atkritumuapsaimniekoðanas maksu 2011.gadam, ZAAO ar dalîbniekudomju deputâtu atbalstu vçlas tuvâko gadu laikâ atgrieztiespie sistçmas, ka visiem Ziemeïvidzemes iedzîvotâjiem unuzòçmumiem par atkritumu apsaimniekoðanu piemçrotu vienâ-du maksu. Ðâds princips ir noteiks ZAAO dibinâðanas lîgumâun darbojâs reìionâ lîdz 2007.gadam. Plânotâs izmaiòas at-kritumu apsaimniekoðanas maksâ ir no 15% lîdz 24% apmçrâatkarîbâ no atkritumu apsaimniekoðanas maksas apmçra ðo-gad. Savukârt paðvaldîbâs, kurâs lîdz ðim jau tika piemçrotamaksa 8,85 LVL par kubikmetru plus PVN maksas pieaugumsplânots tikai 1% apmçrâ.

Izmaiòas atkritumu apsaimniekoðanas maksâ no 2011. gada1. janvâra ir nepiecieðamas, jo ZAAO ir jâpilda prasîbas paratkritumu apstrâdi pirms noglabâðanas, kas noteiktas Minis-tru kabineta 2006.gada 13.jûnija noteikumos Nr. 474 „Atkri-tumu poligonu ierîkoðanas, atkritumu poligonu un izgâztuv-ju apsaimniekoðanas, slçgðanas un rekultivâcijas noteikumi”,kâ arî pieòemtâs izmaiòas Dabas resursu nodokïa likumâ pa-redz nodokïa likmes par atkritumu apglabâðanu poligonos pie-augumu no 3 latiem par katru apglabâto tonnu uz 5 latiem. Po-ligonu apsaimniekoðanas noteikumos noteiktâs prasîbas paratkritumu apstrâdi pirms noglabâðanas ir iestrâdâtâs òemot vçrâEiropas Savienîbas direktîvu prasîbas un sâkot ar 2010.gada16.jûliju no kopçjâs atkritumu masas jâatdala bioloìiski noârdâ-mos atkritumus un citus pârstrâdâjamos atkritumus, lai sama-zinâtu apglabâjamo atkritumu daudzumu.

Lai varçtu izpildît likumdoðanâ noteiktâs prasîbas, ZAAOrealizçjot Eiropas Savienîbas Kohçzijas fonda lîdzfinansçtoprojektu „Ziemeïvidzemes reìiona sadzîves atkritumu apsaim-niekoðanas projekta III kârta. Poligona „Daibe” infrastruktûraspilnveidoðana” ir izveidojis atkritumu mehâniskâs priekðap-strâdes centru, un ir iegâdâjies atkritumu smalcinâðanas unðíiroðanas iekârtas, kas nodroðinâs sadzîves atkritumu ðíiroðanuun priekðapstrâdi pirms atkritumu noglabâðanas, tâdçjâdi sa-mazinot noglabâjamo atkritumu apjomu. Projekta realizâci-jai ZAAO ir saòçmis 85% ES Kohçzijas fonda lîdzfinansçju-mu, kâ rezultâtâ nebija nepiecieðams papildus finansçjums cen-

tra izveides investîcijâm, tomçr ZAAO jânodroðina atkritu-mu mehâniskâs priekðapstrâdes centra ekspluatâcijas izmak-su segðana. Uzsâkot ekspluatçt mehâniskâs ðíiroðanas iekâr-tas apglabâjamo atkritumu daudzumus tiks samazinâts vismazpar 20% un atkritumu apglabâðanas ðûna kalpos ilgâk.

ZAAO Mârketinga daïas vadîtâja Ieva Tabûne skaidro „At-kritumu apsaimniekoðanas maksa sastâv no divâm kompo-nentçm – no atkritumu savâkðanas un transportçðanas mak-sas un atkritumu apglabâðanas tarifa. Atkritumu ap-glabâðanas tarifu veidojoðo izmaksu pamatotîbu izskata unizvçrtç Sabiedrisko pakalpojumu regulators. Atkritumu ap-glabâðanas tarifs ir jâmaksâ ikvienam atkritumu apsaimnie-koðanas uzòçmumam vai iedzîvotâjam, kurð nogâdâ atkritu-mus uz poligonu Daibe. Otra maksu veidojoðâ komponente- atkritumu savâkðanas un transportçðanas maksu veido to pa-kalpojumu izmaksas, kurus ZAAO sniedz konkrçtâs pað-valdîbas teritorijâ. Bet no nâkamâ gada ZAAO jâuzsâk atkri-tumu priekðapstrâdes centra darbîbas ekspluatâcija, lai ievçro-tu normatîvo aktu prasîbas un ðo izmaksu segðanu ZAAO ne-var nodroðinât no esoðiem ieòçmumiem par atkritumu apsaim-niekoðanu, tâdçï ir nepiecieðams mainît atkritumu apsaimnie-koðanas maksu.”

ZAAO ir radîjusi iespçjas arî samazinât maksâjumu apmçrupar neðíirotu sadzîves atkritumu apsaimniekoðanu. ZAAO aici-na iedzîvotâjus aktîvi izmantot atkritumu ðíiroðanas iespçjas– EKO punktus, EKO laukumus, konteinerus PET pudelçm,jo par ðo konteineru tukðoðanu iedzîvotâjiem nav jâmaksâ. Tâpatarî uzòçmçji var ietaupît lîdzekïus ðíirojot atkritumus, jo parðíiroto atkritumu izveðanu ir jâmaksâ krietni mazâka summanekâ par sadzîves atkritumiem, tâpat uzòçmçji var ðíirotos at-kritumus nogâdât uz reìiona EKO laukumiem. Ðíiroðanas daïasvadîtâja Ginta Gailuma atgâdina – „saviem klientiem piedâvâ-jam iespçju saòemt atlaidi maksai par sadzîves atkritumu iz-veðanu, izmantojot EKO laukumu atlaiþu kartes. Papildus in-formâciju par atlaiþu kartçm pieejama pie EKO laukuma pârzi-òiem vai ZAAO interneta mâjas lapâ.”

SIA Ziemeïvidzemes atkritumu apsaimniekoðanas orga-nizâcija ir paðvaldîbu dibinâta komercsabiedrîba, kas jau 11gadus paðvaldîbu uzdevumâ sniedz atkritumu apsaimniekoðanaspakalpojumus Ziemeïvidzemes reìionâ un apsaimnieko reìionâ-lo atkritumu apglabâðanas poligonu „Daibe”. Atkritumuðíiroðanas sistçmu ZAAO attîsta jau kopð 2001.gada. Nu jaudesmito gadu uzòçmums darbojas arî vides izglîtîbas jomâ,veicot sabiedrîbas izglîtoðanas aktivitâtes, lai uzlabotu apkârtçjâsvides kvalitâti.

Informâciju sagatavoja:Ieva TabûneSIA ZAAO mârketinga daïas vadîtâjaTâlr. 642 81250 Mob. tâlr. 29160484E-pasts: ieva@zaao.apollo.lv

Vides likumdoðanas prasîbu ievçroðana ietekmç atkritumuapsaimniekoðanas maksu

13

No 9.lîdz 10. oktobrim BJIC „Hori-zonts” jaunieði viesojâs Ventspilî. Ðis brau-ciens mums bija kâ iepazîðanâs ar citujaunieðu centru un pie reizes arî atpûta, un,protams, Latvijas iepazîðana.

Aizbraucot uz Ventspili, mûs mîïi sa-gaidîja JIC „Nâc lîdzi”. Ventspilî mçs bi-jâm tikai 2 dienas, taèu paguvâm apskatîtïoti daudzas vietas un lietas.

Braucâm, lai îstenotu projektu „Lairunâ ritms” arî citviet Latvijâ. Ðajâ pro-jektâ visiem dalîbniekiem patika pilnîgiviss, kas tur notika. Protams, vçlçjâmies

palikt ilgâk, bet nevarçjâm. Lielâko daïuno Ventspilî pavadîtâ laika atradâmies piejûras, kur apskatîjâm kuìi, uz kura varç-ja uzkâpt un izpçtît. Aplûkojâm arî citasinteresantas vietas pie jûras, piemçram,rokkafejnîcu, molu u.c.

Jaunieði, kuri mûs uzòçma, bija ïotipretimnâkoði un centâs mums 2 dienâsparâdît visu to, kas paðiem vislabâk patîkun piesaista. Bijâm arî planetârijâ, kas tikïoti patika visiem! Tur redzçjâm zvaigznes,plançtas un Visumu visâ savâ krâðòumâ.

Mums ïoti veiksmîgi izdevâs îstenot

savu mçríi, jo patika gan paðiem, ganVentspils jaunieðiem, kuri daudz ko vçlçjâsno mums iemâcîties, piemçram, ritmus unarî aizgût idejas. Ðajâ projektâ piedalîjâsEdijs, Kristîne, Sigita, Oskars, Inga, Kris-tiâna, Dace un Ivo. Esam priecîgi par to,ka varam iesaistîties ðajâ projektâ, kâ arîpiesaistît citus. Turpinâsim to darît arî turp-mâk un aicinâm mums pievienotiesjaunus dalîbniekus!

Rakstu sagatavoja Kristîne Serþâne (9.kl.).

Pilsçtâ ar rîtdienu...

Vairâki cilvçki interesçjas par Helovînu bûtîbu. Pçkðòi kâdâ rudenstumðâ vakarâ (no 31.oktobra uz 1. novembri) pârìçrbuðies bçrni klau-vç pie durvîm, un, tâs atverot, seko teikums- „Saldumus vai izjoko-sim!”. Bet, ja saldumu mâjâs nav, tad arî nekâda izjokoðana nenotiek.„Paldies, Dievam!” saka kundze gados. Mani vçl -vecu cilvçku - sâk-tu izjokot!" Kâdâ citâ telefona zvanâ sekoja kategoriskâks iebildums,ka jâskaidro bçrniem, ka te neiederas karnevâla spçlçðanâs un jokoðanâs,ka saknes meklçjamas dziïâkâ vçsturç un ka tradîcija nâkusi no Kris-tus laikiem. Cita kundze vçl kategoriskâk teica, ka vajag skaidrot, katâ var nodarît sev ïaunumu. Tad nolçmu, - piezvanîðu un pajautâðu daþâ-du cilvçku attieksmi par ðo jauno aktivitâti.

- Kâda ir Jûsu personiskâ attieksme pret helovîniem, kas nu juLatvijâ vairâkus gadus?

Un, lûk, izteiktâs domas.V.L. Pieòemu kâ faktu, ka bçrni nâk un prasa saldumus. Vai tas

bçrnos neveido tâdu kâ ubagoðanas tieksmi? Citu jau neko viòi nesa-ka: „Saldumus vai izjokot!” Pati maskçðanâs nebûtu nekas slikts, betbûtu vairâk izdomas vajadzîgs, lai ieliktu vairâk sava darba poðoties,lai izdomâtu kâdu joku vai izdarîbu. Es jau gan sagatavoju un iedodutai maisâ ieliekamu un aprunâjos, bet vai latvieðu tautas tradîcijas navdaudz interesantâkas ar dziedâðanu un spçlçm?!

R.B. Vai tieðâm mums vajadzîgi helovîni? Tie nâk no pagâniskiem,seniem rituâliem. To vajadzçtu skaidrot bçrniem, pat varbût vairâkvecâkiem, kas ïauj saviem bçrniem iet apkârt pa mâjâm bez izpratnespar ðo rituâlu izcelsmi.

M.G. Kamçr bçrni bija mazi, ïâvu iet. Jau sen aizmirsu, ka ir arîðâda ieðana, lîdz klauvçja pie durvîm ðogad un man nebija nekâ cita,ko iedot - kâ âboli. Zinu, ka Îrijâ ðiem svçtkiem gatavojas ïoti ilgi unpamatîgi. Mçs laikam kâdu daïu esam paòçmuði no ðiem svçtkiem unpielâgojam ìçrbðanos, un vairâk jau laikam bçrniem ir prieks par togatavoðanos, ieðanu, ìçrbðanos.

I.J. (filoloìijas zinâtòu doktore) Ja ASV vçstniecîba, piemçram,sveic sadarbîbas partnerus daþâdu projektu ietvaros, tad tas ir pieòema-mi un nekâ negatîva tur nav. Arî visâ procesâ saskatu vairâkas latvis-kas sastâvdaïas (masku gatavoðana, ieðana apkârt pa mâjâm), nenoliegðu,ka tas tâ nav, bet kas ir tas, ko vçl mçs gribçtu aizòemties no helovîniemun izmantot? Vai jaunie cilvçki paði zina, ko viòi svin? Mums ir dau-dzas savas tradîcijas, kuras iespçjams pilnveidot – Pelnu diena, Annasdiena, Mârtiòa diena… Ir iespçjas pilnveidoties!

Jaunpiebalgas ev. lut. draudzes mâcîtâjs Juris JerðovsPirmais par tradîciju - kad un kâ radusies?Ðî ir ïoti sena tradîcija, kas radusies pirms Kristus dzimðanas. Ðo

tradîciju iekopuði senie íelti un balti. Íelti ðajâ dienâ atzîmçjuði gadatumðâs puses iestâðanos. Viòu priesteri, druîdi dedzinâjuði ugunsku-rus, tajos esot ziedojuði daþâdus upurus nâvei. (Íelti uzskatîja, ka itviss rodas no nâves). Pçc daþâdâm ugunskurâ atrodamajâm zîmçm esotzîlçjuði nâkotni. No ugunskura esot katrs paòçmis pa oglîtei, ko mâjâspavardâ nolikt, tâdçjâdi, pçc to uzskatiem, uguns pavardâ dodot lielâkusiltumu un degot ilgâk. Pçc ugunskura nodziðanas katrs druîds esot at-stâjis tam blakus mazu akmentiòu, ja no rîta kâds neatrodas vecajâ vi-etâ, tâ nolicçjs ilgâk par gadu nenodzîvos. Ðajâ laikâ atveroties vârtiuz viòsauli un miruðo gari var apciemot zemi, bet kopâ ar viòiem noelles ierodas arî visâdi neðíîsteòi, raganas, tâdçï priesteri esot saìçr-buðies atbaidoðos tçrpos, zvçrâdâs, lai aizbaidîtu no sevis ðos moðíus.

Íelti esot arî ârpusç un uz ceïiem atstâjuði çdienu, lai miruðie un dçmo-ni nenâktu mâjâ çst. Helovîns ir cçlies no Íeltu svçtkiem Ðamhaina,kas nozîmç gluþi vienkârði "vasaras beigas". Senatnç ïaudis ticçja, kaÐamhaina laikâ robeþa starp miruðo un dzîvo pasaulç kïûst pavisamtrausla, atïaujot dvçselçm izkïût tai cauri. Cilveki ìçrba daþâdus kostî-mus, lai atbaidîtu ðîs dvçseles. Ðeit saskatâma zinâma lîdzîba ar latvis-ko Veïu dienu. Gan íeltiem, gan senajiem baltiem likums esot bijis ugu-ni nededzinât pçc pusnakts. Balti ðo laiku sauc par Veïu laiku, kad mi-ruðo gari apciemojuði savus tuviniekus. Tiem par godu kaut kur ârpusçesot klâts galds ar çdieniem, ar kuriem tiem mieloties. Ðâdi galdi klâtipat vçl 19.gadsimtâ. Ðajâ laikâ arî aktuâla esot bijusi zîlçðana. Cilvçki,novçrojot dabu, centâs paredzçt, kâds bûs nâkamais gads. Balti esotticçjuði, ja pie ugunskura nolikti divi rieksti blakus mierîgi viens pieotra deg, cilvçkiem, kuri tos nolikuði, tâda bûðot arî kopdzîve. Tâda pa-ti tradîcija sastopama íeltiem. Tieði ðajâ laikâ raganas rîko vienu no 4galvenajiem sabatiem gadâ. (Vikipçdija).

Kâ redzam, ðeit nav nekâda sakara ar kristietîbu, jo tradîcija sakòo-jas senâkos laikos, kad uz zemes valdîja pagânisms. Faktiski helovînskristîgâ skatîjumâ ir pagânisma, ïauno garu, raganu un citu demonu ak-tivizçðanâs. Protams, diezgan naivi ir domât, ka daþâdas ïauno tçlu mas-kas spçtu ko padarît tumsas pasaulei. Ðeit varçtu palîdzçt lûgðanas, svçt-brîþi un citas kristîgas garîgas svçtdarbîbas.

Gribu sniegt tikai pâris Dieva svçto piemçru, ko raksturo lîdzgait-nieki. „Viòð spîdçja kâ spoþa zvaigzne naktî un kâ rîtausma, kas ie-lauþas pâr tumsu". Ar ðiem vârdiem sv. Francisku no Asîzes cildinâjaToms no Celano. Atcerçsimies svçtâs Terçzes no Lizjç vârdus: "Kâ laiizrâdu savu mîlestîbu, jo mîlestîba taèu parâdâs darbos?" Mazais bçrnsTerçze kaisîs ziedus: "Es nepalaidîðu garâm ne mazâko upurîti, ne ska-tienu, ne vârdu. Es vçlos gût labumu no vismazâkajiem darbiòiem unveikt tos ar mîlestîbu… Es dziedâðu vienmçr, pat ja rozes bûs jâizvelkno çrkðíiem, un jo garâki un asâki, jo mîïâka bûs mana dziesma." ( Ka-toïu Baznîcas info.)

Nedomâju, ka minçtiem Svçtajiem bûtu kâds sakars ar Helovînasvçtkiem. Protams, katros svçtkos, lai kâdi arî tie nebûtu, atrodas uzòçmî-gi cilvçki. kas izdomâ pievilcîgus svçtus sakrâlus nosaukumus pagânis-ku svçtku kultiem. Viòi sniedz daþâdus pakalpojumus, rîko sarîkoju-mus, ballîtes utt., tâ gûstot labu peïòu.

ASV, ienâkot Helovîna svçtkiem, bija gûta bçdîga pieredze. 1850. gadâ, kad Îrijâ esot bijis bads, daudzi bijuði spiesti doties uz

Ameriku, amerikâòiem ðî viòu tradîcija iepatikusies, bet sâkumâ visasvinçðana îstenîbâ bijusi huligânisms, viòi esot dedzinâjuði kokus, de-molçjuði apkârtni. Tas ar katru gadu izvçrties arvien plaðâk, lîdz valdîbaiesot apnicis ðis huligânisms un viòi to "pârtaisîjuði" par izklaides pasâku-mu bçrniem. Tâds tas ASV ir vçl ðodien, reti kurð aizdomâjas par svçtkuîsto nozîmi. Arî Jaunpiebalgas novadâ ir dzirdçts par hiperaktîvo pus-audþu helovîna izdarîbâm, kad ir izsists kâdas pensionâres logs vai darîtikâdi citi labi darbi pçdiòâs. Varbût par maz saldumu doti, vai nav atvçr-tas durvis vispâr... Bûtu labi, ja ðo svinçðanu pârraudzîtu arî kâds pie-auguðais, kam ðie svçtki ir tuvi. Tad varçtu apzinât mâjas, kur ir gaidîtihelovîna íekatnieki, lai nesabojâtu svçtku prieku. Ja kâdam íekatnie-kam paveiksies patiesi satapties ar kâdu burvi vai raganu,var gadîties,ka bûs vairâk biksçs saldumi ne kâ vçderâ, tâpçc iesaku iemâcîties ïotiiedarbîgu lîdzekli, ko zinâja mûsu senèi, kas ticçja Dievam. Apzîmçsevi ar krusta zîmi un lûdz Svçto lûgðanu Mûsu Tçvs Debesîs! Ar Die-va mieru un sveicieniem no Sv. Toma draudzes!

Domas apkopoja Vçsma Johansone

Par Helovîniem

14

MAIGA.

Vakara elpaKad klusais vakars pâr pakalniem staigâ, Es jûtu, tas citu elpu man dod.Tas nosçþas kokos un cilvçkiem vaigâ,Dod mieru un klusumu, sirdis to jût.

Dziest lampas, rit vakars laternu gaismâ,Caur loga rûtîm zvaigznîtes mirdz.Es pieliecu galvu pie mâmiòas krûtîm,Caur dvçseli jûtu, kâ pukst viòas sirds.

Es aizturu elpu un jûtu tâs pukstus,Lîdz aizveras plaksti, kas nomodâ bij’, Pâr gultu tâ liecas un ausîs èukst vârdus, -Tu mana dzîve un dvçseles prieks.

Tu mana laime un vienîgâs rûpes,Kâ sniega pârsliòa balta tev sirds.Lai debesu tçtiòð tev sapnîðus sûta,Caur dzîvi lai pavada laime un prieks.

Bet daba un koki guï vakara snaudâ, Lîdz gaismas stariòð modinâs tos. Ar trokðòainiem gaiïiem vçrs saimniece vârtus,Pâr gultu tâ baltus palagus klâs.

Bûs diena un darbi, viss atkal pa vecam,Gaismâ un skaïumâ uzziedçs lauks,Vakara elpa pçc darba mûs sargâs,Dos mieru virs zemes un klusumu sauks.

ZiòasPârdod 3 istabu dzîvokli Jaunpiebalgâ, Gau-

jas ielâ 6, ar malkas apkuri. Zvanît 26137357 (Aiga), 26463119 (Dainis)

Aicinâjums

Pensionâru klubiòð „Harmonija” aicina pie-teikties pensionârus, kas vçlçtos darboties klu-biòâ. Klubiòð darbojas katra mçneða pirmajâotrdienâ Jaunpiebalgas kultûras namâ.

Laipni lûdzam pieteikties!

FOLKLORAFolkloras radoðo darbnîcu nometne Jaunpiebalgâ27.,28. novembrî Jaunpiebalgas kultûras namâ.

Visi mîïi aicinâti visas dienas garumâ nodarbîbâs apgût tautas tra-dicionâlo instrumentspçli - kokli, akordeonu, vijoli, dûdas, stabuli, cîta-ru (instrumenti jâgâdâ paðiem); apgût tradicionâlo dziedâðanu un lat-vju danèus kopâ ar Dandaru pasniedzçjiem.

Iepriekð jâpiesakâs pa telefonu 26178257 (Lâsma) vai e-pastu las-maskutane@inbox.lv

27. novembrî Jaunpiebalgas k/n, plkst.19.00 kopâ ar LU deju fol-kloras kopas "Dandari" muzikantiem latvju danèi.

Baznîcas atbalsta fondâ nauda saòemta no Jâòa un MaijasKârkliòiem. Paldies! Bûsim pateicîgi, ja arî turpmâk atradîsit iespçjupapildinât atvçrto kontu!

Lûdzam informçt arî citus par nepiecieðamo atbalstu!Banka: Swedbank Reì. nr.: 40008139111; Konts:

LV11HABA0551025061418 Nodibinâjums "Jaunpiebalgas Svçtâ To-ma baznîcas atbalsta fonds".

Adrese: Akadçmijas laukums 1, Rîga, LV- 1050Mâjas lapa: www.jbaf.lv E-pasts: jbaf@inbox.lv vai jundzis@apollo.lv

Lauksaimniecîba un lauku attîstîbaPiedâvâtâs iespçjas novembra mçnesî

Lîdz nâkamâ gada 15.februârim, bet ne vçlâk kâ seðus mçneðus pçcnokauðanas vai eksportçðanas, LAD reìionâlajâ lauksaimniecîbas pâr-valdç jâiesniedz iesniegums atbalsta saòemðanai par 2010.gadâ nokau-tiem vai eksportçtiem liellopiem.

* Lûdzu nenokavçjiet pieteikumu iesniegðanas termiòu!* Atbalsta meþa ekonomiskâs vçrtîbas uzlaboðanas pasâkumu.* 9. novembrî valdîba apstiprinâja Zemkopîbas ministrijas (ZM) izstrâdâ-

tos grozîjumus Ministru kabineta (MK) 2009. gada 6. oktobra noteiku-mos Nr.1145 „Valsts un Eiropas Savienîbas atbalsta pieðíirðanas, admi-nistrçðanas un uzraudzîbas kârtîba pasâkuma "Meþa ekonomiskâs vçrtîbasuzlaboðana" îstenoðanai””. Grozîjumi noteikumos nodroðinâs plaðâku at-balsta saòçmçju loku.

* Turpmâk atbalstu jaunaudþu kopðanai un mazvçrtîgo meþaudþu no-maiòai piemçrotas jaunas tehnikas, inventâra, aprîkojuma un iekârtu iegâdeivar saòemt pretendenti, kuru îpaðumâ ir atbalsta saòemðanas nosacîju-miem atbilstoðas meþa platîbas ar kopçjo platîbu vismaz 2 hektâri lîdzðinçjo3 hektâru vietâ.

* Savukârt, lai meþa îpaðniekiem bûtu iespçja iegâdâties arî tikai vie-nu instrumentu, piemçram, krûmgriezi, komplektâ ar darba aizsardzîbaslîdzekïiem, grozîjumi nosaka, ka projekta minimâlais apjoms ir 500 eiroiepriekðçjo 1000 eiro vietâ.

* Tâpat grozîjumi paredz atcelt prasîbu, ka viens pretendents vienâgadâ var pretendçt uz atbalstu pasâkuma aktivitâtçm piemçrotâs platîbâsne vairâk kâ 50 hektâru.

* Izmaiòas noteikumos stâsies spçkâ pçc to publicçðanas laikrakstâ„Latvijas Vçstnesis”.

Informâciju sagatavoja novada lauku attîstîbas speciâliste Maija Íîíere, m.t. 29131170

Paòemiet lîdzi no ðîs dienas ziediem Sarkano rozi ar çrkðíainu kâtu,Lai lîdz tâlajiem rudens rietiemGaismu un spçku dvçselç krâtu.

Laulîbu noslçguðiBaiba Ruðko unBaiba Ruðko unIlvars DamrIlvars Damroze.oze.

Sirsnîgi sveicam!

g

15

TAURIÒU PIESKÂRIENSMaigâs Bio-Enerìçtikas apmâcîbas seminârs

Jaunpiebalgas Tautskolâ

Pasniedzçjs: Rièards Overlijs, Maigâs Bio-Enerìçtikas in-stitûta direktors ASV, MBE terapeits, pasniedzçjs un supervi-zors; daþâdu mâcîbu materiâlu - grâmatu, DVD, CD autors.

Laiks: 12.decembrî 10:00-18:00 (ar pusdienas pârtraukumu)Valoda: angïu ar tulkojumu latvieðu valodâMçríauditorija: Vecâki, vecvecâki, aizbildòi, medicînas

darbinieki, skolotâji, sociâlie darbinieki – visi, kam interesç jaun-as zinâðanas un praktiskas iemaòas.

Cena: Ls 20 no personasSeminârâ piedâvâjam:Teorçtiskâ daïa - Maigâ Bio-Enerìçtika (vçsture, metodes

pamatlicçja dr.Eva Raiha; Dzîves enerìija, Trauma, Bruòas – kastas ir, kâ tâs savstarpçji mijiedarbojas un kâ ietekmç mûsu unmûsu nâkamo paaudþu dzîves. Ko mçs paði varam darît, lai ie-rastos dzîves modeïus nenodotu tâlâk saviem bçrniem.

Praktiskâ daïa – trîs praktiski izmantojamas tehnikas.* Tauriòu pieskâriena masâþaEvas Raihas radîta masâþa, kuras mçríis ir „uzrunât” kodolâ

esoðo enerìiju un palîdzçt tai izplesties. Izmantojama visa ve-cuma cilvçkiem - grûtniecçm, zîdaiòiem no pirmâs piedzimðanasdienas, bçrniem, pieauguðajiem, veciem cilvçkiem. Îpaði ietei-cama zîdainîðiem, hiperaktîviem bçrniem, palîdz nomierinâtiesun iemigt. Var izmantot arî dzîvniekiem.

* Metamorfoze (îsais variants)Metamorfoze ir pârvçrtîbas, kâ kâpura pârvçrðanâs kokonâ

un tad par tauriòu.Îsajâ variantâ izmanto, lai ievadîtu enerìiju iegurnî (pie ie-

guròa rajona saslimðanâm, kâ prostatas problçmas, „auksta” dzem-de, pie spontânâ aborta draudiem, neauglîba bez medicîniska ie-

mesla, ja cilvçkam ir aukstas kâjas u.c.)Bçrniem palîdz integrçt dzemdîbu pieredzi un veicina attîstîbu.* Brazîïu pirkstu masâþaMasâþas mçríis ir sabalansçt enerìiju íermenî. Izmanto hi-

peraktîviem bçrniem, pie galvas sâpçm, stresa noòemðanai, palîdzbçrniem pie saslimðanâm u.c.

Kas vçl bûtu jâzina:* Darbs notiks uz grîdas, lîdzi jâòem matracîtis vai sega.* Bûs iespçja nopirkt mâcîbu DVD tauriòu pieskâriena masâþâ,

cena Ls 6,-* Pçc seminâra ASV GBE institûta sertifikâts;Kas ir Maigâ Bio-Enerìçtika: MBE ir gan izglîtojoða, gan

terapeitiska metode, kuras mçríis ir atjaunot dzîves enerìijas da-bisko pûsmu un pulsâciju íermenî, kas var tikt traucçta dzîvçpieredzçto traumu (visi notikumi, ko mçs uztveram kâ trauma-tiskas pieredzes) un tâ rezultâtâ izveidoto bruòu rezultâtâ.

Metodes pamatlicçja ir Vilhelma Raiha meita Eva Raiha. R.O-verlijs bija Evas students un vçlâk asistents. Metodes pamatâ irïoti viegls, t.s., tauriòa pieskâriens, mîlestîba pret lîdzcilvçkiem,ticîba cilvçka spçjai uz paðregulâciju un dziïu cieòu pret cilvç-ka dzîves pieredzçm. MBE ietver vairâk kâ 30 daþâdas tehni-kas, 3 no tâm bûs seminârâ.

Evas mçríis bija nodot ðo metodi un tehnikas visiem, kambija interese un vçlme to apgût, neskatoties uz pamatizglîtîbu.R.Overlijs ir pâròçmis Evas iesâkto misiju un vada seminârusdaþâdâs pasaules valstîs. Tehnikas ir lietojamas gan mâjâs ar tu-viniekiem, gan profesionâlajâ jomâ.

Kontaktiem, informâcijai:Valentîna Dolmane, t. 29146397Ilze Jankovska (sertificçta MBE praktizçtâja, ASV Maigâs

Bio-Enerìçtikas programmu koordinatore Latvijâ)ilzejankovska1@gmail.com, mob.29211698Ints Mûrnieks ints@3saules.lv, mob.29138161

16

Jaunpiebalgas novada domes izdevumsRedakcija: Zane Althabere tâlr. 4162437 (darbâ), 26345624 (mob.), Vçsma Johansone tâlr. 64162311 (darbâ), 26615072

(mob.), Zinaida Ðoldre tâlr. 64129837 (darbâ), 22409419 (mob.) e-pasts:althabere@e-apollo.lv; vesma.johansone@gmail.com Mâjas lapas adrese http://www.jaunpiebalga.lv

Par skaitïu un faktu pareizîbu, kâ arî par sludinâjumu tekstu atbild autors. Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijasviedokli. Pârpublicçðanas vai citçðanas gadîjumâ atsauce obligâta. Iespiests SIA „Latgales druka”.

Jûtam, ka sirdis ir jaunas kâ senâk,Tikai neticam visam tik gluþi kâ senâk.Dzîve ir kâ ziedoðs jasmînu krûms,Tas uzzied un nozied.Un laime vismaigâk smaidaKlusos un vienkârðos priekos.

Apsveicam decembra jubilârus!

Var nemanot pienâkt salna,Kad ziedi kâ sniegpârslas birst.Nav sacîts, cik dzîve ir gara,Tâs pavediens pçkðòi var irt.

Skumjâ brîdî esam kopâ ar Natâliju Jankovsku un viòas tuviniekiem,

mâmiòu pçdçjâ gaitâ pavadot!

Valmieras Valsts ìimnâzijas 11. c klases kolektîvs un klases audzinâtâja

Vçl bija jâdzîvo,Vçl jâskata bij daudzu dienu spoþumsUn klusâs naktîs sapòiem jâïaujas.Vçl daudz bij òemams,

dodams, mijamsBet stunda nolikta bij dvçselei,

kad mieru rast. (Rainis.)

Aizsaules ceïos gâjuði -Leonîda Logina 78 gadu vecumâ,Valentins Keiðs 66 gadu vecumâ,Inese Lçìere 39 gadu vecumâ.Izsakâm lîdzjûtîbu tuviniekiem!

Jaunpiebalgas novada dome

Sçru vçsts

==

No 30. oktobra - 26. novembrimJaunpiebalgas kultûras nama

izstâþu zâlç „Velves”apskatâmaVitas Oðas

Marikas EglîtesÈeslova Mazuïa

foto izstâde

„„AAppss ttââtt ii eess uunn ii eesskkaatt îî tt ii eess””

Izstâde apskatâma pirmdienâs, piektdienâs no plkst. 9.00 lîdz 17.00

un pasâkumu laikâ. Tâlr. 26114226

/ColorImageDict > /JPEG2000ColorACSImageDict > /JPEG2000ColorImageDict > /AntiAliasGrayImages false /CropGrayImages true /GrayImageMinResolution 300 /GrayImageMinResolutionPolicy /OK /DownsampleGrayImages true /GrayImageDownsampleType /Bicubic /GrayImageResolution 400 /GrayImageDepth -1 /GrayImageMinDownsampleDepth 2 /GrayImageDownsampleThreshold 1.50000 /EncodeGrayImages true /GrayImageFilter /DCTEncode /AutoFilterGrayImages true /GrayImageAutoFilterStrategy /JPEG /GrayACSImageDict > /GrayImageDict > /JPEG2000GrayACSImageDict > /JPEG2000GrayImageDict > /AntiAliasMonoImages false /CropMonoImages true /MonoImageMinResolution 1200 /MonoImageMinResolutionPolicy /OK /DownsampleMonoImages true /MonoImageDownsampleType /Bicubic /MonoImageResolution 1200 /MonoImageDepth -1 /MonoImageDownsampleThreshold 1.50000 /EncodeMonoImages true /MonoImageFilter /CCITTFaxEncode /MonoImageDict > /AllowPSXObjects false /CheckCompliance [ /None ] /PDFX1aCheck false /PDFX3Check false /PDFXCompliantPDFOnly false /PDFXNoTrimBoxError true /PDFXTrimBoxToMediaBoxOffset [ 0.00000 0.00000 0.00000 0.00000 ] /PDFXSetBleedBoxToMediaBox true /PDFXBleedBoxToTrimBoxOffset [ 0.00000 0.00000 0.00000 0.00000 ] /PDFXOutputIntentProfile (None) /PDFXOutputConditionIdentifier () /PDFXOutputCondition () /PDFXRegistryName () /PDFXTrapped /False

/Description > /Namespace [ (Adobe) (Common) (1.0) ] /OtherNamespaces [ > /FormElements false /GenerateStructure true /IncludeBookmarks false /IncludeHyperlinks false /IncludeInteractive false /IncludeLayers false /IncludeProfiles true /MultimediaHandling /UseObjectSettings /Namespace [ (Adobe) (CreativeSuite) (2.0) ] /PDFXOutputIntentProfileSelector /NA /PreserveEditing true /UntaggedCMYKHandling /LeaveUntagged /UntaggedRGBHandling /LeaveUntagged /UseDocumentBleed false >> ]>> setdistillerparams> setpagedevice