STARPKULTURĀLĀ MISIJA

8. tēma 22. augustā, 2015

Romas armijas virsnieks(Mat 8:5-13).

Kānaāniešu sieva (Mat 15:21-28).

Slimais samarietis (Luk 17:11-19).

Pirms misijas darba uzsākšanas apkārtējās tautās, Jēzus plānoja iedibināt stingrus pamatus misijai jūdu vidū. Tomēr, Viņš nekavējās un izmantoja katru iespēju kalpot cittautiešiem. Viņš pat apmācīja svešiniekus, lai tie varētu būt misionāri starp savējiem.

BARJERAS NOJAUKTAS

APMĀCOT MISIONĀTRUS

Samariešu sieva (Jņ 4:4-42).

Dziedinātais vīrs no Gerazas (Markus 5:1-20).

Grieķi, kas satikās Jēzu (Jņ 12:20-32).

ROMAS ARMIJAS VIRSNIEKS“Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā.” (Mat 8:11)

1. Viņam bija laba sirds. Viņš nelūdza neko priekš sevis, viņš iestājās par savu kalpu (Mat 8:5-6; Luk 7:2-3)

2. Viņam bija labas attiecības ar Jūdu vadītājiem. Viņš pat bija uzcēlis sinagogu (Luk 7:3-5)

3. Viņš zināja, ka Jūdu tradīcijas neatļāva jūdam ieiet romieša mājā (Mat 8:8).

4. Viņa ticība uz Jēzu bija nešaubīga (Matthew 8:10).

Ko mēs zinām par Romas armijas virsnieku?

Kā Jēzus novērtēja virsnieka ticību?

Viņš norādīja, ka virsnieks bija lielisks salīdzinājums dienai, kad cilvēki no visas pasaules un visām nācijām, pievienosies Jūdu tautas sentēviem lielajās Kunga atnākšanas svinībās.

KANAĀNIEŠU SIEVA“Un Viņš tai sacīja: "Lai

papriekš bērni top paēdināti, jo neklājas

maizi atņemt bērniem un sunīšiem mest priekšā.”

(Markus 7:27)

“Viņa lūdzās pēc drupatām, kas nokrita no Meistara galda. Ja viņai tiktu dota līdzīga iespēja kā sunim, viņa ir ar mieru tikt uzskatīta kā suns. Viņai nav nedz nacionālu, nedz reliģisku aizspirdumu, kas ietekmētu viņas lēmumu; viņa nekavējoties atdzīst Jēzu kā Pestītāju un vienīgais ko viņa var darīt ir izteikt lūgumu.

Tas patiesi uzrunā Pestītāju. Viņš pārbaudīja viņa ticību. Ar Viņa izturēšanās pret to Viņš parāda, ka viņa, kas tika uzskatīta kā svešiniece un izraidītā Israēlim, patiesībā vairs nav svešiniece, bet Dieva bērns Tēva namā.”

E.G.W. (The Desire of Ages, cp. 43, pg. 401)

SLIMAIS SAMARIETIS (Luk 17:11-19)

“17 Tad Jēzus griezās pie tā un sacīja: "Vai visi desmit nav kļuvuši

veseli? Kur tad tie deviņi? 18 Vai cits neviens nav atradies, kas būtu

griezies atpakaļ un Dievam godu devis, kā vien šis cittautietis? ” (Luk

17:17-18)

Dzīves situācijas dažkārt nojauc starpkulturālās atškirības. Šie ar lepru slimie bija vienoti savā slimībā; to tautiskajām atšķirībām vairs nebija nekādas nozīmes.

Tie visu savu ticību pievērsa Jēzum; Viņš bija vienīgais Meistars, Kurš spēja viņus dziedināt.

Jūdi domāja, ka “svešinieks” ir mazāk cienīgs saņemt dziedināšanu, bet tieši viņš bija vienīgais, kurš pateicās Jēzus par saņemto dziedināšanu.

Šī liecība atstāja neizdzēšamu iespaidu uz mācekļiem. Tā ielika viņu sirdīs vēlēšanos sludināt Samarijā, ko tie piepildīja vēlākajos gados (Ap.D. 1:8).

SAMARIEŠU SIEVA (Jņ 4:4-42)

“un sacīja sievai: "Nu mēs vairs neticam tavas runas dēļ, jo mēs tagad paši esam dzirdējuši un zinām, ka Viņš tiešām ir pasaules Pestītājs.” (Jņ 4:42)

Jēzus izgāja ārpus tradīciju robežām. Gan samariešu sieva, gan Viņa mācekļi bija pārsteigti par to.

1. Samariešu sievu pārsteidza Jēzus lūgums pēc ūdens (Jņ 4:9).

2. Mācekļi bija pārsteigti redzot Jēzu sarunājamies ar samariešu sievu vienatnē (Jņ 4:27).

Jēzus saprata atšķirību starp cilvēku tradīcijām un Dieva likumiem. Viņu neuztrauca cilvēku tradīciju pārkāpšana uzrunājot cittautiešu sievu.Šī sieva kļuva par pirmo cittautiešu misionāri.

DZIEDINĀTAIS GERAZIETIS(Markus 5:1-20; Mat 8:28-34; Luk 8:26-39)

“Bet Viņš tiem neļāva un saka tam: Ej savās mājās pie savējiem un stāsti tiem, kādas lielas lietas Tas Kungs tev darījis un kā Viņš par Tevi apžēlojies.” (Markus 5:19)

Geraza atradās Galilejas jūras austrumu krastā. Tā bija daļa no Romas provinces Jūdejā, bet tās iedzīvotāji sekoja grieķu tradīcijām (tie nodarbojās ar cūkkopību).

Jēzus brīnumdarba nodarītais ekonomiskais zaudējums aizvēra durvis Evaņģēlija pasludināšanai Gerazā.

Un tomēr, Jēzus dziedināja velna apsēsto slimo vīru, kurš kļuva par misionāru vietā, kurā Jēzus un Viņa mācekļi vairs nebija vēlami.

Cilvēki ir daudz uzņēmīgāki un atvērtāki pret tiem, kas nāk no viņu vidus, ar līdzīgiem dzīves apstākļiem un materiālo situāciju.

GRIEĶI(Jņ 12:20-32)

“Bet, kad Es no zemes tikšu paaugstināts, Es visus vilkšu

pie Sevis.” (Jņ 12:32)

Kad šie grieķi redzēja Jēzu, tie uzmeklēja vīru, kas bija tuvs viņu kultūrai: Filipu.

Cittautiešu misionāriem pirms došanās kalpošanā zināmā apvidū, būtu jāiepazīstas ar vietas nacionālajām tradīcijām, lai varētu labāk saprast vietējos. Tad Labā Vēsts tiks uzņemta daudz atsaucīgāk.

Savu grieķu apmeklējumu Jēzus izmantoja, lai parādītu un paskaidrotu vispārējo, globālo un starpkulturālo savas misijas būtību.

“Šie vīri bija nākuši no rietumiem, lai atrastu Jēzu Viņa dzīves noslēgumā, līdzīgi, kā vīri bija nākuši no austrumiem Viņa dzīves sākumā. Kristus piedzimšanas laikā jūdu cilvēki bija tik ļoti pārņemti ar savām ambīcijām, ka tie neapzinājās Viņa atnākšanas laiku. Gudrie no neieredzētām zemēm atnāca, lai nestu dāvanas jaunpiedzimušajam, un lai pielūgtu Pestītāju. Līdzīgi šie grieķi, pārstāvot nācijas, dzimtas un pasaules tautas, atnāca, lai Jēzu redzētu. Līdzīgi pie Jēzus tieksies visu laikmetu un visu tautību cilvēki.” E.G.W. (The Desire of Ages, cp. 68, pg. 621)