1

Vide

un

ilgtspējīga

attīstība

Docents Jānis Zaļoksnis

2

VIDES AIZSARDZĪBAS LIKUMS Saeima, 2006. gada 2. novembris

VIII nodaļa. Vides zinātne, vides izglītība un izglītība ilgtspējīgai attīstībai

…

• 42. pants.

…

• (2) Augstskolu un koledžu visu studiju programmu obligātajā daļā iekļauj vides aizsardzības kursu. (3) Visu augstskolu un koledžu pedagogu studiju programmās iekļauj kursu par ilgtspējīgu attīstību.

…

ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA

Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas nodrošina

mūsdienu paaudzes vajadzības, neradot

grūtības nākamām paaudzēm nodrošināt

savas vajadzības.

5

KLIMATA

IZMAIŅAS

Satelīta attēls, kas parāda kuģu izmešu radītos mākoņus ASV austrumos.

Prognozētais Zemes vidējās temperatūras pieaugums laika posmiem 2020.-2029.g. un 2090.-

2099.g. attiecībā pret temperatūru laika posmā 1980.-1999.g., atkarībā no iespējamiem

sabiedrības attīstības un klimata mainības scenārijiem

Ilgtspējīgas

attīstības

scenārijs

Tehnoloģiskā

progresa

scenārijs

Rīcības “kā līdz

šim” scenārijs

oC

6

7

8

9

Information

Date: 29 Nov.–10 Dec. 2010

Location: Cancún, Mexico

Participants: UNFCCC member countries

Ieguvumi: Vienošanās par “Zaļo Klimata fondu” ("Green Climate Fund“).

Vienošanās par “Klimata Tehnoloģiju centru” ("Climate Technology Center“).

Turpināsies darbs, lai sagatavotu Otro Kioto protokola periodu.

Dalībvalstu centieni nepieļaut, lai globālā gada vidējā temperatūra paaugstinātos vairāk par 2°C, salīdzinot ar

pirmsindustriālo periodu.

Virzīšanās uz “zema oglekļa izmantošanas sabiedrības” (low-carbon society) modeli.

Aicinājums attīstītām valstīm samazināt savas siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas, bet attīstošām valstīm plānot to

emisiju samazināšanu.

Pēc 2020. gada vāji attīstītām valstīm paredzēt 100 miljardus ASV dolāru gadā, lai veicinātu siltumnīcefektu izraisošo

gāzu emisiju samazināšanu un adaptāciju.

No kreisās puses: ANO Ģenerālsekretārs Ban Ki-mon, Dienvidāfrikas Prezidents

Jacob Zuma, konferences Prezidente Maite Nkoana-Mashabane un ANO Vispārējās

klimata izmaiņu konvencijas izpilddirektora vietnieks Richard Kinley

Pēc divu nedēļu sarunām, bet tikai pēdējās dienās, pēc 60 stundu garas sarunu sesijas tika panākta

vienošanās:

- turpmākie Kioto protokola nosacījumi ir jāizstrādā un jāpieņem līdz 2015. gadam, lai tie stātos

spēkā 2020. gadā;

- vienošanās ir ievērojama ar to, ka pirmo reizi tā ietver arī jaunattīstības valstis (Ķīna, Indija u.c.);

- vienošanās attiecas arī uz ASV, kas ir atteikusies parakstīt Kioto protokolu.

2011. gada 28. novemberis –

2011. gada 11. decemberis

www.cop17-cmp7durban.com

Kioto protokola darbības laiks tiek pagarināts līdz 2020. gadam.

Diemžēl tas attiecas tikai uz 15 % no pasaules oglekļa dioksīda emisijām, jo dokumenta apstiprināšanā

neiesaistījās Kanāda, Japāna, Krievija, Baltkrievija, Ukraina, Jaunzēlande un ASV.

Kioto protokols nekādi neattiecas uz emisiju samazinājumu jaunattīstības valstīs (Ķīna - pasaulē lielākais CO2

emitētājs; Indija; Brazīlija).

Konferencē tika gūti nelieli panākumi par finansējumu “Zaļajam klimata fondam”.

12

Norises laiks: 2012. gada 26. novembris -

2012. gada 8. decembris

Norises vieta: Doha, Katara

Dalībnieku skaits: 17 000

10 million Facebook likes for continuation of the Kyoto protocol

13

Club of Rome Global Assembly Amsterdam, 26-27 October 2009

Amsterdam Declaration of the Global

Assembly of the Club of Rome

…

The goals of concerted international climate

action must be:

to adopt, at the UN Climate Conference in

Copenhagen, legally binding agreements that

will initiate immediate action to achieve a stable

climate with

atmospheric concentrations of CO2 not

exceeding 350 ppm.

…

14

Club of Rome Global Assembly 2009

15

Dennis Meadows

• Bija prof. Džeja Forestera asistents.

• Vadības zinātņu Ph.D. Masačusetas tehnoloģiskajā institūtā.

• Dr. Meadows ir lasījis lekcijas un vadījis seminārus vairāk kā 50 valstīs, arī Latvijā.

• Viņš ir Starptautiskās sistēmu dinamikas biedrības un Starptautiskās modelēšanas un lietišķo spēļu asociācijas eksprezidents.

• Viņš ir viens no Balatona grupas dibinātājiem, kas pašlaik ietver ~ 300 profesionāļus no ~30 valstīm, kas aktīvi darbojas sistemu zinātnē, sabiedrības politikā un ilgtspējīgā attīstībā.

16

PASAULES ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS

17

IEDZĪVOTĀJU SKAITA DINAMIKA

17

ATGRIEZENISKO SAIŠU DARBĪBA

IEDZĪVOTĀJI

18

PASAULES IEDZĪVOTĀJU SKAITA DINAMIKA

19

20

Pasaules iedzīvotāju skaits, miljardi

Nr. Desmit apdzīvotākās

valstis 1990 2008 2025*

1. Ķīna 1,141 1,333 1,458

2. Indija 0,849 1,140 1,398

3. ASV 0,250 0,304 0,352

4. Indonēzija 0,178 0,228 0,273

5. Brazīlija 0,150 0,192 0,223

6. Pakistāna 0,108 0,166 0,226

7. Bangladeša 0,116 0,160 0,198

8. Nigērija 0,094 0,151 0,208

9. Krievija 0,148 0,142 0,137

10. Japāna 0,124 0,128 0,126

Pasaule, kopā 5,265 6,688 8,004

21

Kopienām un valstīm, kurās mēs dzīvojam ir sena, tūkstošgadīga vēsture. Vai mums vajadzētu

pieļaut, ka tuvākajā nākotnē varētu būt katastrofa ?

Tomēr šāds drauds pastāv, ja vērtē visu pasauli un atsevišķas pasaules valstis. Katastrofa gan

nenozīmē sabrukšanu, bet drīzāk būtiskas izmaiņas visās sistēmās, kas pašlaik darbojas.

Galvenais iemesls ir svarīgāko resursu izsīkšana.

Vai mums izdosies izvairīties no sabrukuma ?

Diemžēl, pasaules vēsturē nav grūti atrast piemērus, kad civilizācijas ir gājušas bojā.

Pazīstamākais piemērs ir Lieldienu sala.

22

• Amerikāņu ģeogrāfs un fiziologs Jareds Daimonds savā grāmatā

“Sabrukums - kā sabiedrības izvēlas izdošanos vai krišanu" analizē

desmitiem kopienu, kas cietušas neveiksmi, gan senajos laikos, gan arī

mūsdienās.

• Viņš nevaino atsevišķas personas, piemēram personu, kas nocirta

pēdējo koku Lieldienu salā, bet meklē cēloņus sabiedrības attīstības

norisēs.

• Daži cēloņi ir kopīgi, bet saraksta augšgalā ir vides izmaiņas, jo īpaši

mežu izciršana un augsnes degradācija.

• Mūsu attīstība ir radījusi sabiedrību, kurā vairums cilvēku dzīvo labāk, ilgāk un veselīgāk nekā iepriekšējās

paaudzes. Bet par kādu cenu ?

• Šodienas rūpes par ilgtspējīgu attīstību, diemžēl nav katras konkrētas valsts prioritāte. Atkal tas ir kā

senāk, kad pasaules sabiedrība pār mēru izmanto mūsu planētas resursus. Mēs izcērtam mežus, esam

izķēruši zivis okeānos, mēs izmantojam vairāk enerģijas nekā Zeme var sniegt ilgtermiņā. Gala rezultātā

cilvēka darbība pārmērīgi piesārņo vidi.

• Ja tas turpināsies, kādā brīdī tas novedīs pie sabrukuma, tāpat kā tas ir bijis daudzās nebūtībā aizgājušās

sabiedrībās.

• Izpratne par ilgtspējīgu attīstību ir nepieciešama, lai izvairītos no būtiskām nepatikšanām un veidotu

pārtikušu nākotni arī nākamajām paaudzēm.

23

PĀRTIKAS NEPIETIEKAMĪBA

Saskaņā ar Pasaules resursu institūta datiem, kopējā pasaules pārtikas

ražošana ir ievērojami pieaugusi.

Pēdējās desmitgadēs cilvēku skaits pasaulē, kuriem ir liekais svars, ir

pārsniedzis vienu miljardu.

Visā pasaulē ir aptuveni viens miljards cilvēku, kuri ir hroniski izsalkuši

dēļ galējas nabadzības.

Apmēram diviem 2 miljardiem cilvēku neregulāri trūkst pārtikas

dažādas pakāpes nabadzības dēļ.

Katru gadu seši miljoni bērnu mirst no bada – 17 000 katru dienu !

24

25

PASAULES NAFTAS KRĀJUMI

PASAULES DABAS GĀZES IZSĪKŠANAS

ĀTRUMI

26

27

Vieta Valsts Dabasgāzes apstiprinātie

krājumi, m³

% no kopējā

daudzuma

Informācijas

dati

Pasaule, kopā 300,000,000,000,000 100% 2012

1. Krievija 55,000,000,000,000 18,3% 2010

2. Irāna 33,500,000,000,000 11,1% 2011

3. Turkmēnija 26,200,000,000,000 8,73% 2012

4. Katara 25,470,000,000,000 8,5% 2010

5. ASV 9,000,000,000,000 3,0% 2011

6. Saūda Arābija 8,200,000,000,000 2,73% 2012

7. Azerbaidžāna 6,071,000,000,000 2,02% 2010

8. Venecuēla 5,524,500,000,000 1,84% 2011

9. Nigērija 5,246,000,000,000 1,75% 2010

10. Alžīrija 4,502,000,000,000 1,37% 2010

11. Austrālija 3,825,000,000,000 1,27% 2012

12. Irāka 3,600,000,000,000 1,17% 2012

13. Ķīna 3,100,000,000,000 1,02% 2012

14. Indonēzija 3,001,000,000,000 1,58% 2010

15. Kazahija 2,407,000,000,000 1,27% 2010

16. Malaizija 2,350,000,000,000 1.24% 2010

17. Norvēģija 2,313,000,000,000 1,22% 2010

18. AAE 2,250,000,000,000 1,18% 2010

19. Uzbekija 1,841,000,000,000 0,97% 2010

20. Kuveita 1,798,000,000,000 0,95% 2010

21. Kanāda 1,754,000,000,000 0,92% 2010.

22. Ēģipte 1,656,000,000,000 0,87% 2010

23. Lībija 1,539,000,000,000 0,81% 2010

24. Nīderlande 1,416,000,000,000 0,74% 2010

25. Ukraina 1,104,000,000,000 0,58% 2010

26. Indija 1,075,000,000,000 0,57% 2010

28

PASAULES MEŽI

MEŽU

IZMANTOŠANA

Kostarika

29

Vielu bīstamība atkarīga no to dabas, kas parasti tiek norādīts uz

vielas iepakojuma marķējuma ar īpašiem apzīmējumiem

30

Strādājot ar bīstamām

vielām jāievēro īpaši

drošības pasākumi, lai

samazinātu vai novērstu

iespējamo risku videi un

veselībai

Oksidējoša

viela

Kaitīga vai

kairinoša

viela

Degoša vai

uguns-

bīstama

viela

Toksiska

viela

Videi

bīstama

viela

Kodīga

viela

Eksplozīva vai

sprādzienbīsta

ma viela

31

OZONA CAURUMA VEIDOŠANĀS

Vislielākais reģistrētais ozona caurums

virs Antarktīdas 2006. gada septembrī

32

ČERNOBIĻA Radioaktīvo vielu izplatīšanās pēc Černobiļas avārijas (~100 x lielāka jauda kā uz

Hirosimu un Nagasaki nomestajām kodolbumbām II Pasaules kara beigās).

Tomēr ārpus Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas piesārņojums bija relatīvi neliels

(līdzīgs tam, ko eiropieši saņem gada laikā no dabiskās radioaktivitātes).

Černobiļas “sarkofāgs”

33

VIDES PIESĀRŅOJUMS UN VESELĪBA

34

DOKUMENTI PAR VIDI UN ILGTSPĒJĪGU ATTĪSTĪBU

ES LISABONAS LĪGUMS

TITLE I

COMMON PROVISIONS

...

Article B

The Union shall set itself the

following objectives:

to promote economic and social

progress which is balanced and

sustainable

ANO Dekāde par izglītību ilgtspējīgai attīstībai (2005.-2014.)

Stokholma (1972.)

- nepieciešams sabalansēt

ekonomiskos un sociālos

procesus ar vides kvalitāti un

dabas resursu izmantošanu.

ANO Vides un attīstības

komisija – „Mūsu kopīgā

nākotne”.

Riodežaneiro (1992.)

„ilgtspējīga attīstība ir cilvēku

dzīves kvalitātes uzlabošana

nepārsniedzot ekosistēmu un

biosfēras iespējas nodrošināt

cilvēcei nepieciešamos dabas un

vides pakalpojumus”.

Rio+20 (2012.)

35

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, 2006. gada 15.-16. jūnijs.

ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija

10917/3/06 REV 3 (lv) Briselē, 2006. gada 6. oktobrī.

Sūtītājs: Ģenerālsekretariāts

Saņēmējs: ES DV delegācijas

Temats: ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pārskatīšana - Atjaunota

stratēģija

GALVENIE UZDEVUMI

Klimata pārmaiņas un tīra enerģija

Ierobežot klimata pārmaiņas un to radītos izdevumus un negatīvo ietekmi uz sabiedrību un vidi.

Ilgtspējīgs transports

Nodrošināt, lai mūsu transporta sistēmas apmierinātu sabiedrības ekonomikas, sociālās un vides vajadzības, vienlaikus

samazinot to nevēlamo ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību un vidi.

Ilgtspējīgs patēriņš un ilgtspējīga ražošana

Veicināt ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus.

Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana

Uzlabot apsaimniekošanu un nepieļaut dabas resursu pārmērīgu izmantošanu, atzīstot ekosistēmu pakalpojumu vērtību.

Sabiedrības veselība

Veicināt labu sabiedrības veselību pie līdzvērtīgiem nosacījumiem un uzlabot aizsardzību pret veselības apdraudējumiem.

Sociālā integrācija, demogrāfija un migrācija

Radīt sociāli integrējošu sabiedrību, ņemot vērā solidaritāti paaudzēs un starp tām, un palielināt iedzīvotāju dzīves

kvalitāti, jo tas ir priekšnosacījums noturīgai individuālai labsajūtai.

Globālā nabadzība un ilgtspējīgas attīstības uzdevumi

Aktīvi veicināt ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē un nodrošināt, lai Eiropas Savienības iekšpolitika un ārpolitika atbilstu

globālai ilgtspējīgai attīstībai un ES starptautiskajām saistībām.

ES komisāri

ES Vides komisārs

Janez Potočnik

ES Attīstības un humanitārās

palīdzības komisārs

Andris Piebalgs

ES Klimata komisāre

Connie Hedegaard

LATVIJAS ILGSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA LĪDZ

2030. GADAM

Dzīvot ilgtspējīgi nozīmē apzināties, kā šodienas lēmumi ietekmēs

mūsu dzīvi pēc gadiem un rīkoties saprātīgi un pārdomāti, tā liekot

stabilu pamatu savai nākotnes labklājībai.

• Latvijas iedzīvotāji nedomā par nākotni, bet ar savām izvēlēm to rada.

• Latvija piedzīvo biedējošu smadzeņu aizplūšanu.

• Latvijā valda liela neticība publiskajai varai un lemtspējai.

• Latvijas ekonomika vēl nav aktīvi uz āru vērsta un nav inovatīva.

• Latvijas iedzīvotāji nav informēti par ilgtspējīgu dzīvesveidu, taču

attieksme pret konkrētu uzvedību šajā virzienā ir pozitīva.

• Latvija noveco.

• Ilgtspējīga attīstība ir vienīgā ilgtermiņa perspektīva Eiropas

Savienības ietvaros.

37

38

EKOLOĢISKĀ PĒDA UN ILGTSPĒJĪGS

PATĒRIŅŠ

39

Pasaules karte pēc valstu ekoloģskās pēdas

Cilvēki patērē resursus un ekosistēmu pakalpojumus no dažādām pasaules

valstīm un viņu ekoloģiskā pēda ir šo dažādo teritoriju kopsumma, neatkarīgi no

tā, kur viņi paši atrodas. Kartē atainota valstu teritorija pēc to ekoloģiskās pēdas.

Lielākā ekoloģiskā pēda uz vienu iedzīvotāju ir ASV, bet Ķīnā un Indijā tā ir trīs

reizes zemāka par pasaules vidējo rādītāju.

Ilgtspējīgas attīstības principi dabas resursu fiziskā

izmantošanā

1. princips. Vielas, kas iegūtas no litosfēras, nedrīkst sistemātiski akumulēt ekosfērā (fosilā degviela ---> skābie nokrišņi; fosfora savienojumi ---> virszemes ūdeņi).

2. princips. Cilvēka radītās vielas nedrīkst sistemātiski akumulēties ekosfērā (ekosistēmā tiek akumulēti noturīgie organiskie piesārņotāji).

3. princips. Ražošanas un dabas daudzveidības fiziskie apstākļi ekosfērā nedrīkst sistemātiski pasliktināties (mežu izciršana ---> pārtuksnešošanās un zemes auglības samazināšanās).

4. princips. Resursi jāizmanto efektīvi, un jārespektē cilvēku vajadzības.

5. princips. Saglabāt dabas kapitāla daudzumu (jākompensē ar resursu pieaugumu citā vietā vai veidā, tā vismaz saglabājot kopējo apjomu).

Šodienas sabiedrībai ir jānosaka jaunus attīstības virzienus un

jāizvirza jaunus mērķus labākai dzīvei 41

Ar attīstību saistītas dilemmas un pārbaudījumi nav nekas jauns –vēsturē

sabiedrība ir daudzkārt mainījusi attīstības virzienu

un pat attīstības modeli

Pēdējo gadsimtu laikā vien ir bijušas četras šādas virziena maiņas, piemēram,

rūpnieciskā revolūcija bija radikāls pagrieziens tādā ziņā, ka būtiski mainīja

sabiedrību un ietekmi uz apkārtējo vidi

Kāda ir pasaules

attīstības virzība?

Kas mūs sagaida nākotnē?

Kas notiks, ja izsīks

dabas resursi?

Kā mūs ietekmēs globālā

sasilšana?

Kāpēc pasaulē notiek tik

daudz dabas katastrofu?

Vai mūsu bērniem būs tīra un

droša dzīves vide?

Vide līdz šim vienmēr tikusi uzlūkota kā fons –

vienmēr pieejama, sniedzoša, neierobežota, stipra –

tāda, kurai nav iespējams nodarīt pāri

Šāds attīstības virziens ietver nepārtrauktus uzlabojumus, un tikai pavisam nesen cilvēce ir sapratusi, ka tam ir arī sava cena –

esam dzīvojuši uz vides rēķina

42

Pēdējo pāris gadu desmitu laikā jaunas

tehnoloģijas, ekonomiski ieguldījumi un

politiskas reformas neapšaubāmi ir

uzlabojušas daudzu cilvēku dzīves apstākļus

Mums pieder daudz

vairāk mantu

Dzīvojam labāk

Ir lielākas iespējas

ceļot

Ir pieejama mūsdienīga

veselības aprūpe Ir vieglāk

sazināties

43

Dabas resursu izmantojums aizvien pieaug: laikā no 1900.g. līdz 2000.g.

pasaules iedzīvotāju skaits pieaudzis četrkārtīgi, turklāt katrs cilvēks vidēji

izmanto četrreiz vairāk resursu

Tādējādi resursu izmantošana kopumā ir pieaugusi gandrīz 16 reizes (dažādu

resursu izmantošana pieaugusi neviendabīgi), un to labi raksturo attīstības

raksturs 20.gs. laikā:

Cūku skaits pasaulē

pieaudzis 9 reizes

Pasaules ekonomiskais

apgrozījums palielinājies 14

reizes

Ražošanas apjoms pieaudzis

40 reizes

Enerģijas izmantošana palielinājusies 16 reizes

(gandrīz pilnībā tikai uz fosilā kurināmā izmantošanas

rēķina) Oglekļa dioksīda izmešu apjoms

pieaudzis 17 reizes

Sēra dioksīda izmešu apjoms

pieaudzis 13 reizes

Okeāna nozvejas apjoms

pieaudzis 35 reizes

Pasaules iedzīvotāju skaits pieaudzis 4 reizes no 1,5 līdz 6 miljardiem

Rīgas TEC-1 kā galveno

kurināmo izmanto dabasgāzi,

patērējot apmēram 230 milj.m3

gāzes gadā, bet kā rezerves

kurināmais ir paredzēta

dīzeļdegviela

Belhatovas lignīta (brūnogļu) spēkstacija

Polijā ir raksturīgs elektroenerģijas

ražošanas piemērs – tā ir ES lielākais vides

piesārņotājs; priekšplānā lignīta raktuves

44

Pļaviņu HES Aizkrauklē, Latvijā –

jaudas ziņā lielākā Baltijā un otra lielākā

Eiropas Savienībā

45

Ilgtermiņā ir jāveido sabiedrība, kas balstās uz atjaunojamiem enerģijas

resursiem tiešā veidā (izmantojot neizsmeļamos resursus)

vai arī netieši (izmantojot bioenerģiju)

Biogāzes rūpnīca Upsalā,

Zviedrijā

46

Modelējot izaugsmes robežu ietekmes sekas, uzdevums bija nevis izveidot

modeli nākotnes pareģošanai, bet nodrošināt, lai cilvēces attīstības scenāriji

parādītu aptuvenas nākotnes notikumu iezīmes

1972. gadā tika paredzēti vēl 40-

80 izaugsmes gadi dažādos scenārijos,

tomēr realitātē redzams, ka procesi norit

daudz straujāk

Pastāv uzskats, ka stāvokli var mainīt

tehnoloģijas, taču arī tās nevar novērst

izaugsmi vai situācijas pasliktināšanos.

Lai gūtu panākumus, nepieciešamas izmaiņas

sabiedrības apziņā

Cilvēces attīstības rādītāju

iespējamā mainība

47

Pārtēriņš un sabrukums vēsturiski ir novērots daudzās kopienās, īpaši salās, kur

robežas (pieejami resursi un dzīves telpa) ir acīmredzamas un bieži vien viegli

nosakāmas – arī planētu Zeme var salīdzināt ar salu Visumā

s

Ja izaugsme kādā sistēmā turpinās

nepārtraukti, tā nenovēršami patērē vairāk

resursu nekā saražo (pārtēriņš) un

kādā brīdī sistēma var sabrukt,

vienlaikus degradējot resursu bāzi

Ja pasaules izaugsme turpināsies, atbilstoši

“augsme, kā parasti” modelim, tas neizbēgami

novedīs pie resursu pārtēriņa,

maksimumpunkta sasniegšanas un

sabrukuma

Patēriņa iespējamās

izmaiņas laikā

48

Vērtējot vēstures perspektīvā, cilvēku sabiedrība, atrodas jaunā

un ļoti kritiskā periodā, antropocēnā – ērā, kurā dominē cilvēks;

esošā situācija prasa krasas izmaiņas sabiedrībā

Ir jārada “vienas planētas sabiedrība”, tas ir, sabiedrība, kurai

nav nepieciešams vairāk resursu kā vien tie,

ko spēj nodrošināt planēta Zeme

Cilvēkiem nāksies pārdomāt enerģijas pārvaldību, ēšanas paradumus un

ceļošanas ieradumus, kas īstermiņā varētu šķist par apgrūtinājumu, taču dos

iespēju izmainīt pasaules attīstības virzību nākotnē

Programmas uzmanības centrā ir izglītība ilgtspējīgai attīstībai, ko realizē ar studentu konferencēm,

semināriem un pētniecības projektiem, kas norisinās katru gadu visā reģionā

49

Ilgtspējīgas sabiedrības veidošanās lielā mērā ir atkarīga no sabiedrības

locekļu zināšanu apjoma par videi aktuāliem jautājumiem,

tāpēc svarīga loma ir izglītībai

Viens no piemēriem – Baltijas Universitātes programma, kurā studenti

ar daudzveidīgām kultūras un izglītības saknēm no visām

Baltijas jūras reģiona valstīm sadarbojas un attīsta

iemaņas kolektīvam darbam