30. maijā, rudenīgā svētdienas pēcpusdienā Tālavā sanāca tautieši kopīgi nosvinēt savus svētkus. Ievada uzrunā ALB valdes priekšsē-dis Bruno Krūmiņš sniedza apskatu par tās

darbību un maiņām. Tika minēts ko-ris, literārās pēcpusdienas, grāmatnī-ca, bibliotēka, Laimas aprūpes grupa, Rosme, muzejs un latviešu skola. Bied-rības Dāmu komiteja šogad esot bei-gusi darboties, un savu $4 000 darba ražu ir noziedojusi Okupācijas muze-jam. Biedrība turpina arī savu darbu Latvijā, atbalstot Okupācijas Muzeju, Kalpaka un Kārļa Ulmaņa pieminekļu projektus, kā arī citus vērtīgus projek-tus. Biedrība ir arī lepna par saviem mūzikas stipendiātiem gan šeit, gan Latvijā. Divi no tiem – Aldis Sils un

Jānis Laurs piedalīsies sarīkojuma mūzikas daļā.

Biedrības iecerētā grāmata Footprints. Lat-vians in South Australia ir tuvu nobeigumam un atrodas spiestuvē. Krū-miņa kungs pateicās vi-siem par darbību sabiedrības labā un noslēgumā teica: „Laika ratam grie-žoties, esmu pārliecībā, ka notiks arī pārmaiņas biedrības darbā, jo kas grib pastāvēt, tam ir jāpārveidojas, bet ne-pazaudēsim mudi, kas rakstīts karo-gā – Latvietis, Latvietim un Latvijai“.

DLOA (Dienvidaustrālijas Latvie-šu organizācijas apvienības) valdes priekšsēdētājs Dr. Pēteris Strazds turpināja, minot mūsu kopīgo manto-jumu, un pateicās ar ziedu velti Krū-

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com

LaikrakstsLATVIETIS www.laikraksts.com

Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 92 2010. gada 2. jūnijā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ...........................

.......... 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 12, 15Latvijas ziņas ......... 1, 6, 9, 10, 11Redakcijā ...................................3Latvieši pasaulē .........................6Iz pagātnes .................... 7, 14, 15Māra Branča skatījums ..........8, 9Uldis Siliņš par interesantiem

cilvēkiem .............................12Mārcis Gobiņš – pārdomas 13, 14Datumi ......................................15Sarīkojumi un ziņojumi .......15, 16Lata kurss ................................16

Ceriņi Dobelē.

FOTO

Aija

Pak

lone

Ceriņziedu melodijasDobelē plašākā ceriņu kolekcija Baltijā

Dobeles Ceriņu dārzā pagājušajā nedēļas nogalē bija ziedēšanas kulmi-nācija un Ceriņu koncerts.

Šobrīd plašāko ceriņu kolekciju Baltijā lūkoties brauc simti un tūksto-ši no malu malām. Krāšņo ceriņzie-du gan acu priekam, gan laimei te ir pietiekoši. Izcilā dārzkopja un selek-cionāra Pētera Upīša iekoptajā dārzā pavisam ir 250 dažādu ceriņu šķirņu.

Arī to nosaukumi nav mazāk daiļi – Dobeles Sapņotājs, Mazais Princis, Maija Viešņa u.c.

Apmeklētāju sajūsmu izraisa div-krāsainie ceriņi. Selekcionāram ir lie-la veiksme tādus izveidot, un pasaulē tādu divkrāsaino ceriņu šķirņu ir maz. Ar ceriņu selekciju pasaulē vispār no-darbojas ļoti maz cilvēku, tāpēc Lat-vijas ceriņu slava ir izgājusi tālu pa-

saulē.Tā kā visskaistākais ceriņu ziedē-

šanas laiks ir klāt, tas nozīmē – laiks arī ikgadējam koncertam, un pagājušā svētdienā, 30. maijā dārzā skanēja Ce-riņziedu melodijas. Koncertā dziedāja Jelgavas Tirkīzzilais koris un Žoržs Siksna, piedalījās arī Dita Lūriņa-Eg-liena, Anete Kotoviča, Mārtiņš Eg-liens un muzicēja Jelgavas bigbends. ∎

Sarīkojums un koncertsAdelaides Latviešu biedrības 61. gada svētki

Turpinājums 2. lpp.

2. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 2. jūnijā

turpināja programmu, spēlējot Pētera Plakida Ēnu dejas. Tur varēja dzirdēt dejas ritmu variācijas ar domu, ka šis gabals bija vieglāks moments prog-rammā. Kompozīcija bija plūstoši

miņa kungam par padarīto darbu. Krūmiņa kungs pārņēma mikrofo-nu, un sekoja apbalvošana. Skatuves priekšā redzējām Rasmu Gešmani, kas 25 gadus novadīja Rosmi un Ilgu Puidi, kas tagad to turpinās vadīt. Nā-kamā balva tika Mārai Kolomitsevai, kas 10 gadus ir vadījusi muzeju. Kāda sagadīšanās, jo šonedēļ arī bija Dien-vidaustrālijas Vēstures nedēļa (His-tory Week), kur Latviešu muzejam bija daudz skatītāji, un sestdienā latviešu skolas bērni un rokdarbnieces aktīvi piedalījās muzeja izstādē. Nākamās balvas bija Helēnai Rīdai (Reid), kas pēc ilggadīgās Laimas aprūpes vadī-šanas ir nodevusi grožus Valdai Pe-dijai (Peddie). Visas tika sveiktas arī ar skaistām puķu veltēm, un visi zālē kopīgi nodziedāja Nevis slinkojot un pūstot.

Sekoja muzikālā daļa ar skaistiem pārsteigumiem. Šo programmas daļu ievadīja Astra Kronīte. Viņa iepazīs-tināja publiku, dodot mazu pārskatu par katru priekšnesumu, kā arī par to izpildītājiem.

Uz skatuves uznāca 40 jaunieši, ģērbti melnbaltos ikdienas tērpos, un katram rokā bija zili nošu vāki. Podesti bija piepildīti, kad Aldis Sils nostājās priekšā savam Marijatviles (Marryat-ville) speciālās mūzikas vidusskolas korim. Franču valodā skanēja Gab-riela Faurē Madrigal, kuru uz flīģeļa pavadīja Leonija Hemptona (Leonie Hempton). Viņa tad pārņēma vado-šo lomu, un no lielā kora atdalījās 12 jaunieši. Šie koristi dzied kamerkorī, un skolā viņu stundas sākās ar mē-ģinājumu astoņos no rīta. Dzirdējām Cormeta Parmi di Star itāļu valodā. Šī dziesma ar skaistiem saliedējumiem bija par jauko miegu, it sevišķi ar to, ko tu mīli. Aldis turpināja diriģēt kori tā oriģinālajā sastāvā, jūtīgi atskaņojot t.dz. Gula meitiņa Latvijas kora Bal-sis aranžējumā un Emīla Melngaiļa Tumša nakte, zaļa zāle. Pēdējās dzies-mas izpildījums man trāpīja emocijas nerviņu, un aplausi pēc tam rādija, ka es varbūt nebiju vienīgā, kas to izjuta. Ņemot vērā, ka kora sastāvs mainās katru gadu, ir jāapbrīno Alda darbību, to katru gadu noturēt tik izcilā līmenī.

Pēc tam varēja programmas lapi-

ņu mierīgi nolikt malā un vienkārši to baudīt, jo tā visa tika mainīta – ar labu iemeslu. Uz skatuves uznāca čel-lists Jānis Laurs ar pavadītāju Vū Jū Cunu (Wu Yu T’Sun). Jānis pēdējos gadus ir bieži sastopams arī Melbur-nā, kur strādā kā skolotājs mūzikas akadēmijā. Tas vēl ir starp citiem pienākumiem un darbu kā vadošajam čellistam Adelaides Simfoniskajā or-ķestrī. Dzirdējām Aleksandra Glazu-nova Menestrela dziesmu un Dmitrija Šostakoviča Skerco. Abi komponisti radījuši šos darbus ar dziļām jūtām par apspiestību un garīgo nemieru, viens cara laikā, otrs – Staļina laikā. Katram bija kontrasts savā muzikālajā tulkoju-mā. Glazunova darbs bija melodisks un jūtīgs, turpretim Šostakoviča – bija punktīgs, precīzs ar savu asumu, bet dodot atslābinājumu melodiskajās frā-zēs. Pavadītāja bija konservatorijas ab-solvente, un kopā ar Jāņa dzidro spēli, varēja tikai sēdēt un baudīt nošu spēku indivīdu komponistu domām un izpil-dītāju izteiksmīgo saspēli.

Mūzikas programma turpinājās ar pārsteigumu – un galvenais iemesls, kamdēļ tā tika mainīta. Andra Dārzi-ņa bija atbraukusi ģimenes brīvdienās no Vācijas, kur strādā kā profesore Štutgartē un pēdējā minūtē nodomāju-si tomēr paņemt līdzi savu alta vijoli. To uzzinot, viņa bija uzlūgta vadīt alta vijoles meistarklasi Sidnejas Simfo-niskajam orķestrim un tikai pirms die-nas iebrauca Adelaidē.

Ar Jāni Lauru Andra divatā atska-ņoja Valtera Pistona (Walter Piston) Duetu čellam un alta vijolei. Burvī-ga, skanīga un spēcīga saspēle. Andra

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) 98273753redakcija@laikraksts.comlatvietis@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena izdrukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2010. All rights reserved.Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991

Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Sarīkojums un koncertsTurpinājums no 1. lpp

No kreisās: ALB pateicības rakstu saņēmējas Rasma Gešmane, Māra Kolo-mitseva, Ilga Puide, Helena Rīda (Reid), Valda Pedija (Peddie) un ALB valdes priekšsēdētājs Bruno Krūmiņš.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Turpinājums 3. lpp.

Diriģents Aldis Sils ar savu Marijatviles (Marryatville) speciālās mūzikas vi-dusskolas kori.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

ALB priekšsēdētājs Bruno Krūmiņš.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Trešdien, 2010. gada 2. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp

Sveicināti, lasītāji!Latvijas Saeimas

priekšvēlēšanas kampa-ņa iet pilnā sparā. Kas notiek?

Tiek ražota propa-ganda un pret-propa-

ganda. Vairākkārtējais ministrs, Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers un bijušais ministru prezidents Andris Šķele ir savienojušies tā sauktā (AŠ)2, un viņu videoreklāmai (http://www. youtube.com/watch?v=9m1gWH5-8qI) ir jau pretreklāma (http://www.youtube.com/watch?v=LHteTxaSJZU).

Kamēr apvienība Vienotība sev pievieno vēl spēkus, un tās vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis gatavojas braucienam uz Austrāliju, tikmēr TB/LNNK un Viss Latvijai ir izveidojuši savu apvienību.

Liela loma 10. Saeimas vēlēšanās un, līdz ar to, Latvijas nākotnei šai iz-šķirošā brīdi, būs medijiem. Daži me-diji ir atklāti par saviem īpašniekiem, un citi slēpj savus īstos kungus. Bet beigās tos pazīs pēc viņu darbiem.

No laikraksta Diena aizgājušie žurnālisti dibināja jaunu pasākumu, kas šāgada sākumā ir izveidojies par ziņu portālu latviešu valodā (http://ir.lv) un žurnālu ir, kuru īpašnieks ir a/s Cits medijs. Tagad a/s Cits medijs sludina, ka meklē vadītāju, kuram būs dota „iespēja veidot jaunu perspektīvu uzņēmumu ar izaicinošiem mērķiem“. Bet izrādās, ka viena no prasībām ir izcilas krievu valodas zināšanas!

GN

uzrakstīta, un tā tika ar mūzikas hu-moru pasniegta. Pavadītājs bija Džef-rijs Kongs (Jeffrey Kong) – bijušais Andras Braitonas (Brighton) speciālās mūzikas vidusskolas mūzikas skolo-tājs, kas tagad ir tās vadītājs. Jauki bija baudīt viņu muzikālo sadarbību, kā arī izjust daļu no viņu kopīgā prieka.

Andra Dārziņa Pētera Plakida Ēnu dejas ieskaņojusi Bauer studijā, Vācijā, un nupat kā no cepeškrāsns izdoto jauno kompaktdisku (CD) ir at-vedusi līdzi. Ar nosaukumu Latviešu Impresijas (Latvian Impressions) šis ir PIRMAIS CD, kas jebkad ir veltīts latviešu komponistu radītajai mūzikai altam! Tur parādās Jāzepa, Jāņa un Jēkaba Mediņu, Maijas Einfeldes un Pētera Plakida kompozīcijas. (CD var iegādāties par $20 latviešu grāmatnī-cas veikalā Ade-laidē vai sazināties ar Daci Dārziņu d a c e . d a r z i n s @ internode.on.net.)

Nobeidzot mu-zikālo daļu par godu Robertam Šūmanim, kuram šogad svin 200. dzimšanas dienu, Andra kopā ar bi-jušo skolotāju at-skaņoja melodisko Adagio un Allegro.

Visi saņēma puķu veltes, un pēc tam mazā zālē klausītāji un dalīb-nieki tika aicināti

kopīgi pakavēties un turpināt svinī-bas pie uzkodām un glāzi dzirkstošā, baudot foto izstāde ar adelaidieša Igo Ozola un Pētera Strazda uzņēmu-miem, kas rādīja Latvijas ainavas un atskatu no Dziesmu svētkiem.

Biedrības svētki bija izcili! Patīka-mi bija dzirdēt Alda, Jāņa un Andras sirsnīgos ievadvārdus, kas radīja sil-tumu un sirsnīgāku kontaktu ar klau-sītājiem. Visi šie pirmklasīgie, izcilie mākslinieki ar starptautiskajiem panā-kumiem pasaulē parādīja, cik ērti un brīvi viņi ir uz šīs skatuves – tās tie-šām ir viņu mājas.

Paldies ALB priekšsēdim Bruno Krūmiņa kungam, sarīkojuma vadī-tājam Dr. Valdim Tomanim un kon-certa programmas vadītājai Astrai Kronītei par tik pārsteidzoši jauku pēcpusdienu!

Marija PerejmaLaikrakstam „Latvietis“

Redakcijā

1960. gadā, Sidnejas latviešu tautas deju kopas Jautrā pāra 10 gadu darbības atceres svinībās, Kanberas latviešu tautas deju kopa Sprigulītis sveica Jautro pāri ar 10 gadu darbību un pa-sniedza ceļojošo balvu – tautisku

šķīvi – ar novēlējumu, lai šis šķīvis ceļo ik pie katras deju kopas Austrālijā, tās 10 gadu darbī-bas atcerē, un pēc tam – šo kopu ik katru 5 gadu darbības atcerēs.

Šogad, 50 gadus vēlāk, šis ceļojošais šķīvis atgriezīsies pie Jautrā pāra tā 60 gadu darbī-bas atceres svinībās, šī gada 5. jūnijā, Latviešu namā, Stratf īldā.

Šķīvim jau ir apbūvēta mala uz kuras klājas liels skaits vairodziņu ar kopu vārdiem un jubi-leju gadiem. Dažu kopu vairodziņu atkārtojums liecina par garajiem darbības gadiem.

Vadoties pēc iespējamiem ziņu avotiem, Austrālijā, sākot no 1950tiem gadiem, ir dar-bojušās 20 kopas. No šīm 20 kopām šodien vēl aktīvas ir 6 kopas.

Skaidrīte DariusaLaikrakstam „Latvietis“

„Sprigulīša“ ceļojošās balvas 50 gadiAtgriezīsies atkal Sidnejā

Sarīkojums un koncertsTurpinājums no 2. lpp

Andra Dārziņa (altvijole) un Jānis Laurs (čells).

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

4. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 2. jūnijā

CKN (Centrālā krasta novuss) Viktorijas novusa meistarsacīkstēs 23. maijā Melburnā spoži panākumi nebija.

Labākais sniegums bija D. Pešu-dova izcīnīta 4. vieta vienspēlēs. Var vēl sacīt tikai to, ka pēdējā vietā ne-viens nepalika. Braucienu pāri Marija upei varētu salīdzināt ar starptautis-kās datuma līnijas šķērsošanu. Esmu saticis Latvijas apmeklētājus, kas vēl pēc divām dienām cieš no laika zonas maiņas (jetlag). Austrālijas futbola komanda ieradās Dienvidāfrikā divas nedēļas pirms sacīkstēm, lai aklimati-zētos. CKN ierodas un spēlē.

Svētdien 23. maijā noturējām Rī-gas (1.) Gaidu un Rīgas (102.) Skautu vienību Gadskārtejo sarīkojumu Mel-burnas Latviešu namā. Šogad atzīmē-jām abu vienību 60 gadu darbību, un arī pasaules gaidisma simtgadi.

Interesanti bija apskatīt vienību darbību, apskatot izstādītās fotogrāfi-jas un piemiņas materiālus. Tur varēja redzēt, ka vienības ir aktīvi piedalīju-šās ne tikai savās izdarībās bet ir arī piedalījušās plašākā sabiedrībā, veicot palīdzības darbus.

Sarīkojumu pirmo daļu ievadīja ienesot karogus, un vecāku padomes pārstāves K. Jaunalksnes runai seko-ja Austrālijas Jendas skautu priekšnie-ka A. Vējiņa pasniegtie apbalvojumi: Latviešu skautu kustības augstāko pa-teicības zīmi Saulīti Lentā pasniedza māc. Mārai Saulītei, un gaidu vadītā-

jai Anitai Vējiņai. Ar pateicības zīmi Saulīte apbalvoja Aivaru Saulīti un Austrāliešu skautu vadītājus Džonu

Reivenholu (John Ravenhall – agrāk Austrālijas Skau-tu priekšnieku) un (neklātienē) bijušo novada priekšnie-ku Džonu Pīrtu (Jon Peart). Sekoja vairaki apsveiku-mi, atnesa vienī-bu priekšniekiem kliņģerus, nodzie-dājām vienību dziesmu Ai, Tu Rīga un tad iznesa

karogus.Pēc starpbrīža sekoja darbības pār-

skats un mazskautu, guntiņu, skautu, gaidu un roveru priekšnesumi, Jo-lantes Larmanes vadītais muzikālais pulciņš un Lilitas Lauriņas un Ritas Cīrules dziesmas ar J. Larmanes kla-vieru pavadījumu. Priekšnesumu daļu nobeidza visas trīs Melburnas tautas deju grupas: Sprīdīšu saime, Piektais Ritenis un Ritenītis.

Paldies visiem, kas piedalījās un uzstājās – bija interesanta un kvalita-tīvā pēcpusdiena! Paldies arī visiem atbalstītājiem, kas atnāca skatīties un vienības atbalstīt!

Vad. Arnis VējiņšLaikrakstam „Latvietis“

Gaidu un skautu sarīkojums MelburnāGadskārtējais sarīkojums šoreiz atzīmē arī 60 gadu darbību

Abas vienības uz skatuvi, dziedot Rīgas vienību dziesmu „Ai, Tu Rīga”.

FOTO

Jāni

s Vēj

iņš

Abu vienību priekšnieki Rasma Celma un Arnis Vējiņš sa-ņēma kliņģerus.FO

TO D

āvid

s Vēj

iņš

Veni, vidi, bet ne viciSpēles bez sekmēm

Pirmā rindā no kreisās: Ojārs Dancis, Selga Pešudova, Arturs Ernšteins. Otrā rindā no kreisās: Richards Pu-siēns, Dimis Pešudovs, Andris Ruņģis.

Turpinājums 5. lpp.

Trešdien, 2010. gada 2. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp

Tūlīt pēc Kapu svēt-kiem, 16. maija pēcpus-dienā devāmies uz Lat-viešu centru, kur Pertas Vanadzes laikam visu iepriekšējo nakti bija cepušas un vārījušas

visvisādus labumus. Nezinu, kas tām Vanadzēm tur ir, bet viņas prot gatavot labas pankūkas! Bet nav jau Vanadzes vien. Skatos, ka pa virtuvi šiverējas un ap plīti rīkojas arī Alfrēds Gulāns un Nikolājs Džonsons. Tur ar viņu rokām top garšīgās kartupeļu pankūkas. Tās, šķiet, ir jo sevišķi gaidītas.

Pēc brītiņa Vanadžu priekšnie-ce Rita Džonsona aicina visus nākt mieloties un saņemt pankūkas. Nu gan izvēle lielu lielā! Tur bija vispirms jau minētās kartupeļu pankūkas, tad varēja izvēlēties gan sēņu, gan gaļas, gan ābolu un biezpiena un beigās ar varu bija arī jāņem garšīgs buljons, ko piedzert klāt. Nabaga Austra strādāja vaiga sviedros, mēģinot saskaitīt, cik par cik tur katram bija.

Kad bijām pir-mo devu noēduši, tie, kas vēl pastei-dzās, varēja dabūt vēl arī otro devu. Nu bet varbūt gri-bējās vēl kādu pankūku paņemt līdzi uz mājām, lai vēlāk, sēdot pie televizora, va-rētu pamieloties un padomāt par to, nez kurš tieši šo pankūka cepis. Varbūt vēl var da-būt labo recepti.

Pēc ēšanas un arī dzeršanas (ko varējām dabūt turpat pie Vanagu bāra) Rita pasludināja filmu izrādi. Te nu re-dzējām nupat līdzi no Latvijas atves-tus pašu gatavotos skatus no Bauskas, kam tad sekoja 1998. g. latviešu māks-linieku koncerts Straumēnos, Anglijā. Bija interesanti dzirdēt par mūsu tā laika attiecībām un domām par māks-

liniekiem no Latvijas.Paēduši, padzēruši un izbaudīju-

ši arī kultūru, varējām atkal ceļot uz māju pusi. Paldies Vanadzes, par jūsu pūlēm mūs priecināt un gādāt pār mūsu ēstgribas apmierināšanu, un mēs ar nepacietību gaidīsim drīzu atkārto-jumu šim cēlienam!

Jānis PurvinskisLaikrakstam „Latvietis“

Tātad, viss saprotams. Ar lielu in-teresi gaidīsim JDV sacīkstes Sidnejā.

CKN uzdevumā – Juris ZemītisLaikrakstam „Latvietis“

Svētdienas, 16. maija rītā Karrakattas kapsētā, ap plkst. desmitiem sāka pulcēties latvieši. Ļaudis paklīda pa kapiņiem, apmek-lēdami savus mirušos mīļos – gan radus, gan draugus. Te nu nolika pa ziediņam un domās vēl pakavējās pagātnē, atmiņās par laiku, kad vēl visi bija kopā un varbūt pat šeit kapsētā,

pavadot kādu citu mīļu dvēseli.Ap plkst. 10.30 Pertas latviešu mācītājs Gunis Balodis

noturēja Kapu svētku aizlūgumu par mūžībā aizgājušajiem. Viņš mums atgādināja, lai mēs, šeit staigājot starp kapu ko-piņām, atceramies, ka agri vai vēlu arī mēs šeit dusēsim. Lai atceramies, ka citi varbūt nāks apmeklēt arī mūsu kapiņu un atcerēsies, ka mēs šeit paši esam aizlūguši pār saviem mīļajiem.

Aizlūgums notika mums parastā vietā pie DV pieminek-ļa, kurš ar katru gadu pildās ar arvien vairāk mirušo vār-du plāksnītēm. Bija zīmīgi iegaumēt, ja pusi no pieminekļa plāksnītēm piepildīja pirmos četrdesmit gados, otro pusi piepildīja divreiz ātrāk – desmit gados. Tātad laikam mūsu pašu plāksnīte nav pārāk tālu no piestiprināšanas.

Paldies mācītājam Balodim par svētbrīdi un paldies Sil-vijai Lūks kundzei par mūziku, kas līdzēja mums dziedāt! Vai mūsu rindas paliek retākas? Laikam gan.

Jānis Purvinskis Laikrakstam „Latvietis“

Kapu svētki PertāPieminekļa plāksnītes vairojas arvien ātrāk

Mācītājs Gunis Balodis pie Daugavas Vanagu pieminekļa.

FOTO

Jāni

s Pur

vink

sis

Pertas Vanadzes mūs cienā ar pankūkāmĒšana, dzeršana un filmu izrāde

Pankūkas lielā izvēlē: kartupeļu, gaļas, ābolu un biezpiena.

FOTO

Jāni

s Pur

vins

kis

Apbalvotie novusisti. FOTO

Rūd

olfs

Nem

me

Veni, vidi, bet ne viciTurpinājums no 4. lpp

6. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 2. jūnijā

2010. gada 24. aprīlī bijušais Aus-trālijas latvietis Pēteris Greste salau-lājās Nairobi, Kenijā, kur viņš dzīvo un strādā. Pēteris ir žurnālists, rakst-nieks, fotogrāfs un operators, galve-nokārt, Anglijas BBC Austrumāfrikā uzdevumā. Dzimis Sidnejā, Austrāli-jā, Pēteris ir vecākais no trim Jura un Lois Grestes dēliem. Viņš ieguva žur-nālista grādu Kvīnslandes Tehnoloģis-kā augstskolā, tad strādāja par žurnā-listu Austrālijas televīzijā.

1991. gadā Pēteris pārcēlās uz Angliju, lai īstenotu savu sapni kļūt par ārzemju korespondentu. Sapnis piepildījās, viņam strādājot pie BBC un Roitera (Reuters) ziņu aģentūras Bosnijā, Dienvidslāvijā, Afganistānā, Irākā, Meksikā, Čīlē, Argentīnā un ta-gad Āfrikā. Pēteris pārcēlās uz Āfriku 2003. gadā, pēc iepazīšanās ar Paulu Kahumbu.

Pētera darba lauks Dienvidāfrikā un Kenijā bijis plašs. Viņš ir ziņojis par karu Austrumkongo, politiku Ni-gērijā, Dienvidāfrikā un Zimbabvē, at-tīstību Svazilendā, strīdīgo spēkstaciju Etiopijā, nemieriem Sudānā, izglītību Tanzānijā, traģēdijām Ugandā un dau-dziem citiem notikumiem Austrum-āfrikā, kā arī Vidējos austrumos. Ar Pētera Grestes BBC ziņojumiem varat iepazīties tīmekļa vietnē www.bbc.co.uk, meklējot „Peter Greste“.

Ar Paulu Pēteris iepazinās Santja-

go, Čīlē starptau-tiskā konferencē par apdraudētām dzīvnieku sugām, kur Paula piedalī-jās ar referātu kā Kenijas delegāci-jas locekle. Pēteris pārstāvēja BBC un, ieraugot Paulas seju ar kuplajiem melniem matiem uz lielā ekrāna, viņš momentā ie-mīlējās. Pēc refe-rāta viņam izdevās sarunāt interviju ar Paulu, un mīlestība plauka. Nokārtojot saistības ar BBC Argentīnā, Pēteris sekoja Paulai līdz uz Keniju. Pēc septi-ņiem kopā pavadītiem gadiem, Pēteris salaulājās ar Paulu, un abi ir nolēmuši palikt Kenijā. Paulai māte ir angliete un tēvs kenijietis. Viņa ir aizstāvēju-si maģistra grādu Anglijā un doktora grādu Princtonas universitātē, ASV.

Laulības notika Nairobi Nacionā-lajā parkā, zem īpaši izmeklēta akāci-jas koka. Laulību ceremoniju izdomā-ja Pēteris un Paula, iekļaujot svētības simboliku no Austrālijas aborigēnu ri-tuāla, latviskiem elementiem, savieno-jot jaunā pāra rokas ar tautisku jostu, gan arī viņi saņēma svētību no Kenijas Masai cilts vecākiem.

Par Pētera un Paulas romantisko satikšanos varat lasīt tīmekļa vietnē peter-paula.com. Abu dziļākā vēlme ir darboties savvaļas dzīvnieku aiz-sardzības jomā, un pēc viņu domām to var vislabāk veikt, dzīvojot Āfrikā un strādājot nacionālos parkos.

Ojārs GresteLaikrakstam „Latvietis“

Šodien Austrālijas latvieši sarūpē-juši īpašu dāvinājumu Latvijas jaun-sargiem – 900 ziemas guļammaisus un 10 lielizmēra teltis. Dāvinājumu uz Latviju ir nogādājuši Austrālijā dzīvo-jošie latvieši – Jānis Vējiņš, kurš ir šīs idejas iniciators un jau daudzus gadus atbalsta jaunsargus, un Eigits Tim-mermanis. Kopējā dāvinājuma vērtī-ba ir 27 tūkstoši ASV dolāru.

Aizsardzības ministrs Imants Lieģis 14. maijā, tiekoties ar J. Vēji-ņu un E. Timmermani, sirsnīgi patei-cās viņiem par ilggadējo sadarbību un saņemto dāvinājumu. „Samazinātos finansējuma apstākļos, šādi dāvinā-jumi ir ļoti vērtīgi, īpaši pašlaik, kad jauniešiem ir liela interese iesaistīties Jaunsardzē, un tam ir nepieciešami kvalitatīvi materiāltehniskie līdzekļi,“ norādīja I. Lieģis.

Rekrutēšanas un jaunsardzes cen-tra Jaunsardzes departamenta direktors majors Sergejs Čevers uzsver, ka šo-brīd šis dāvinājums ir nozīmīgs iegul-dījums turpmākajai jaunsargu apmācī-bai un jauno karavīru sagatavošanā.

Jaunsardzei ir izveidojusies veik-

smīga un ilgga-dēja sadarbība ar Austrālijas lat-viešiem. J. Vējiņš ar Jaunsardzi sa-darbojas jau kopš 1996. gada, snie-dzot gan finansiālu atbalstu Jaunsargu balvu fondam, gan materiāltehniskos līdzekļus. J. Vējiņš ir sniedzis savu atbalstu arī Na-cionālajai Aizsar-dzības akadēmijai un Zemessardzei, sarūpējot tām eki-pējumu (zobārst-niecības iekārtu, mugursomas, zābakus u.c.). Savukārt E. Timmermanis uzsācis aktīvu sadar-bību kopš 2009. gada, šobrīd ar viņa atbalstu paredzēti vairāki nozīmīgi projekti, tajā skaitā, Jaunsarga rokas-grāmatas izdošana un alpīnisma sie-nas izveide.

Ar Jāņa un Ainas Vējiņu gādību

ilggadējais Austrālijas latviešu snieg-tais atbalsts Latvijas bruņotajiem spē-kiem un jaunsargiem kopumā jau sa-sniedzis 200 tūkstošus ASV dolāru.

Dace KundrāteAM Militāri publisko attiecību depart.

Preses nodaļas vecākā referente2010. g. 20. maijā

Guļammaisi LatvijaiJaunsargi saņem dāvinājumu no Austrālijas latviešiem

Rekrutēšanas un jaunsardzes centra Jaunsardzes depar-tamenta direktors maj. Sergejs Čevers sarokojas ar dāvi-nājuma iniciatoru Jāni Vējiņu.

FOTO

Nor

mun

ds M

ežiņ

š (R

ekru

tēša

nas u

n ja

unsa

rdze

s cen

trs)

Austrālijas latvietis iesakņojies ĀfrikāSatiekas Čīlē, salaulājas Kenijā

Pēteris un Paula pie datora mājas birojā.

FOTO

Ojā

rs G

rest

e

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem.Cena $5 par 1 cm vienā

slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $15.

Trešdien, 2010. gada 2. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp

Dejā, izspēlējot latviešu tautas smago likteni, uz Latviju no Austrālijas atbraukušie dejotāji, dejojot Skaid-rītes Dariusas horeo-grāfēto deju Melna saule, izsauc: „Malsim,

malsim, samalsim!“. Saucēji, tērpu-šies pelēkās drānās, ritmiskā dejas solī spēcīgi iecērt papēžus grīdā, radot klaudzošu skaņu, kas kā klaušu laiku atbalss vijas cauri visai dejai. Atskan mūzika, un pelēkās drānās tērpušies nospiež tuvāk grīdai blakus stāvošos senlatviešu tautas tērpos ietērptos de-jotājus. Deja simboliska un spēcīga, un jebkuram latvietim, neatkarīgi kuru varu viņš saskata pelēki tērptajos, ir saprotams tās saturs. Ir 1990. gads, un tiek svinēti Dziesmu un deju svētki Rīgā, kas ir atšķirīgi no iepriekšējos gados svinētajiem. Šis ir laiks pirms 1991. gada janvāra, pirms Lietuvas traģēdijas, pirms omoniešu terora.

Atminas Kārlis Rīgā: „Lielākā atšķirība starp 1985. g., 1990. g. un 1993. g. svētkiem ir tas, ka 1985. gada svētki oficiāli tika veltīti 45. gadadie-nai Padomju varas atjaunošanai Latvi-jā un 40 gadiem kopš padomju tautas PASAULVĒSTURISKĀS uzvaras Lielā Tēvijas karā. Izejot no tā, arī repertu-ārs tika koriģēts, obligāti bija jādejo kāda krievu deja vai arī kāda no brālī-go republiku saimes. Deju rakstos bija iestrādāti arī šie abi skaitļi, bet mēs, padomju bērni, šo nodevu uztvērām mierīgi, jo slavināt partiju bija ikdiena, vienalga, visam pāri virmoja latviskā deja un gars. Mums vēl bildes ir mājās, kur mēs krievu tērpos, un šķiet, ka lie-lajā gājienā gāja arī karavīri.

1990. g. piedalījās dejotāji arī no Austrālijas, visi skrējām uz viņiem skatīties, tāpat arī uz spāņiem. Tad arī pirmo reizi nogaršojām banānus... Mums, MĀKSLINIEKIEM, visu jau nosaka iekšējā nots, un tā mums bija latviska, neatkarīgi no karogu krāsas.“

Noteikti daudziem, uz Latviju no trimdas atbraukušajiem, šis ir arī kāda sapņa piepildījumu laiks, ko ne visiem bija lemts sagaidīt. Sidnejas deju kopas Jautrais pāris dejotāji, Saules jostas ansambļa ietvaros, ir savas kārtējās pasaules turnejas pēdējā pieturas pun-ktā – Latvijā, kur Dzintaros, Jelgavā, Saldū, Talsos, Valmierā, Liepājā un Rīgā izdejoja uzvedumu Mežavots. Sākotnējās bažas par iespējamajām problēmām uz Padomju Savienības ro-bežas pagaisa, dejotājiem veiksmīgi ie-rodoties Igaunijā, no kurienes tālākais ceļš autobusā veda jau Latvijas virzie-nā. Dejotāju sagaidīšana uz Latvijas robežas, aprakstot īsi – neaprakstāma. Kaņepju sviesta maizītes, bērzu sula, ziedi, patiess prieks un viesmīlība.

Emocionālais pārdzīvojums iespaidīgs un uz visu mūžu paliekošs.

Pēc uzvedumu nodejošanas Latvi-jas tūrē, sekoja dalība Dziesmu svēt-kos. Svētku gājiena laikā trimdas lat-vieši no vietējiem saņēma izsaucienus „Brauciet mājās!“, kas sākumā tika uztverti ar bažām, bet, lietas noskaid-rojot, atklājās, ka tas ir aicinājums vi-siem atgriezties Latvijā! Kopumā ša-jos Dziesmu un deju svētkos piedalās 13 ārzemju deju kopas, un deju svētkos bija desmit reizes vairāk dalībnieku kā pirmajos pēc kara svinētajos. Tāpat pirmo reizi tika dejotas arī ārzemju latviešu horeogrāfētās dejas. Ar lielu prieku un lepnumu, tērpušies Abrenes baltajos tautas tērpos, Saules jostas dejotāji, kopā ar Latvijas tautas deju ansambļiem, I. Līča mūzikas pavadī-jumā, izdejoja Skaidrītes Dariusas ho-reogrāfēto Alku deju. Uzklausot dažu Jautrā pāra dejotāju atmiņas par aizri-tējušā laika emocijām, tajās nereti var saklausīt līdzīgu dziļu un pozitīvu no-pūtu, kā no Latvijā dzīvojošajiem. Tā laikam ir to laiku aizraujošā laimes un brīvības ilgu sajūta, ko visi klātesošie izjuta, neatkarīgi no kurienes ieradu-šies, un kuru tā īsti aprakstīt nevar.

Pēc atgriešanās mājās, 1991. gadā, no Sanes Upenieces Jautrā pāra līdz-vadību pārņem Iveta Rone, kas kopā ar Juri Ruņģito vada to vēl šodien. Iveta tautas dejas iesāk dejot Sidnejas latviešu tautas deju kopā Rota, bet ar 1982. gadu jau dejo Jautrajā pārī. Ive-tas un Jura vadībā deju kopa turpina piedalīties ikgadējās Austrālijas lat-viešu Kultūras un Jaunatnes dienās, kā arī gatavojas uz izrādi Šūpulis, ar ko Saules jostas ansamblis apceļo Ame-riku, Kanādu un Latviju. Tāpat tiek dejots 1993. gada Dziesmu un deju

svētkos. Arī šo braucienu dejotāji at-minas ar prieku un kā pozitīvu pārdzī-vojumu, tomēr piebilst, ka šie Dziesmu svētki jau bija mazliet savādāki. Bija jūtamas nenovēršamās pārmaiņas Lat-vijā, kas daudziem nozīmēja bezdarbu un naudas trūkumu, tādējādi neļaujot apmeklēt uzvestās izrādes, uz kurām bija jāiegādājas biļetes. Tāpat dejotā-ji sāka sajust vienotības plaisu starp mums un viņiem – ārzemju latviešiem, kuros arī šodien dažs labs saskata ba-gātniekus vai pat tos, kas vienkārši ir aizbēguši no Latvijas, neizprotot ne tā laika apstākļus, ne to, ka daudziem, kas dzimuši trimdā, Latvija ir Tēvu zeme, bet trimdas zeme tomēr ir arī dzimtene.

Līdz ar Latvijas brīvības atgūšanu, pamazām, bet nenovēršami mainījās lietu kārtība arī Jautrā pāra dzīvē. Sākot ar deviņdesmitajiem gadiem, strādājošajiem sāka palikt arvien grū-tāk izrauties no darba pienākumiem, tāpat trimdā mītošie aizvien vairāk un vairāk uz savām skatuvēm uzstāties aicināja Latvijas māksliniekus. Tādē-jādi, ar Deviņziedu vainaga turneju pa Austrāliju, izbeidzas Jautrā pāra un Sprigulīša kopīgās Saules jostas turnejas, bet aizsākas cits, ne mazāk svarīgs posms kopas vēsturē. Jautrais pāris turpina aktīvi piedalīties visās Kultūras un Jaunatnes dienās, kurās tautas deju uzvedums vienmēr ir bijis ļoti labi apmeklēts, kā arī citos svarī-gos latviešu sabiedrības pasākumos, kā piemēram, Jāņu sarīkojumos un ju-bilejās. Deju kopas dejotāji 2000. gadā dodas arī uz Toronto Dziesmu svēt-kiem, bet 2001. gadā piedalās Ziemeļu deju (Dances of the North) pasākumā

Daudz baltu dieniņu „Jautrajam pārim“!Dziesmu svētki Latvijā, un vēlāk

1. rindā no kreisās: Sandra Bērziņa, Lucia Zundāne, Māra Ruņģe, Linda Misi-ņa, Iveta Rone, Ērika Tuktēna, Sarma Upeniece.2. rindā no kreisās: Juris Ruņģis, Lāra Anspal, Katrīna Medene, Kaija Upenie-ce, Nāra Upenice, Larisa Medene, Līga Salduma.3.rindā no kreisās: Edgars Geidāns, Dainis Karnups, Andrejs Upenieks, Agris Celinskis, Mārtiņš Reinfelds, Roberts Birze, Normunds Ronis.

Turpinājums 15. lpp.

8. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 2. jūnijā

Šī gada martā un aprīlī Latvijas Nacionā-lajā Mākslas muzejā bija sarīkota lieliska māks-liniekam Alfrēdam Plītem-Pleitam (1888 – 1921) veltīta izstāde Zī-

mēšana ir pats galvenais!. Viņš no-dzīvoja īsu mūžu un aizgāja no dzīves Kristus vecumā – 33 gadus vecs, taču bez viņa 20. gadsimta sākuma latvie-šu mākslas, sevišķi zīmējuma vēsture būtu krietni vien nabadzīga.

Alfrēda Plītes-Pleitas daiļradi vēr-tēta ļoti dažādi. Uga Skulme, būdams Rīgas mākslinieku biedrības biedrs un modernas mākslas valodas piekritējs, viņu savulaik nodēvējis par spējīgāko naturālistiskās skolas pārstāvi, kamēr Kārlis Miesnieks, kurš pats ir izcils zīmētājs, viņa zīmējumus nosaucis par pērlītēm.

Atšķirībā no saviem vienaudžiem, Alfrēds Plīte-Pleita nedevās mācīties uz Pēterburgu, bet gan pretējā virzie-nā – uz Minheni un studēja akadēmis-

ki ievirzītajā Mākslas akadēmijā. Tas noteica viņa mākslas stilu. Viņa zīmē-jums ir ārkārtīgi precīzs, pat zināmā mērā skrupulozs, taču ļoti dzīvs, ap-garots. Pat studiju laika portretējumi, kā to redzējām izstādē, izsauc sajūsmu par viņa līnijas meistarību, formu mo-delējumu, talantīgo dabas attēlojumu, gaismas un ēnas atveidojumu, bet gal-venais – pat visos akadēmijas modeļu portretējumos jaušams viņu raksturs, dzīves stāsts. Viņi ir dzīvi ar siltām pulsējošām asinīm. Alfrēda Plītes-Pleitas zīmējumi, kā 1925. gadā atzī-mēja Jānis Dombrovskis, dara godu latvju grafikai. Jāteic arī tas, ka Ne-atkarīgo mākslinieku vienība, iecerot sagatavot monogrāfiju sēriju, kā pirmo 1925. gadā izdeva Visvalža Peņģerota apcerējumu par šo mākslinieku.

Kopš pēcnāves izstādes 1921. gadā Alfrēdam Plītem-Pleitam citas izstā-des nav bijušas. Arī šī pēc turpat 90 gadiem sarīkotā tapusi laimīgas saga-dīšanās pēc. 2007. gadā mūsu lietpra-tīgākais kolekcionārs Guntis Belēvičs no Rīgas galerijas iegādājās mākslinie-ka arhīvu, kas glabājās vienā koferī. Tajā atradās 29 Minhenes mākslas aka-dēmijas modeļu portreti ogles tehnikā, ģimenes locekļu zīmējumi, skicējumi no karadienesta, fotogrāfijas un ģime-nei sūtītās pastkartītes un vēstules no Minhenes, arī eļļas gleznas. Rezultātā bija iespēja ieskatīties ilgus gadu des-mitus gandrīz vai piemirsta (speciālisti gan viņu allaž atcerējās) izcila māks-linieka daiļradē. Izstādes ieguvums ir vēl viens. Iznācis arī tās katalogs, kurā dokumentēti ne tikai izstādes darbi.

Šis Anitas Vanagas sarūpētais un apgāda Birkenfelds izdotais izdevums pārkāpj vienas izstādes kataloga ietva-rus. Pašā pamatā tas apkopo visu vai gandrīz visu, kas uz doto brīdi Latvijā ir saglabājies, ir apzināts un pieejams no Alfrēda Plītes-Pleitas daiļrades.

Tādejādi pirmo reizi skatām vienko-pus viņa darbus gan Latvijas Nacionā-lā Mākslas muzeja kolekcijā, gan Gun-ta Belēviča krājumā, no kuriem lielākā daļa zīmējumu ir publiskota pirmo rei-zi, gan arī atsevišķās privātkolekcijās. Visi šie darbi ir reproducēti, tiesa, ļoti nelielā formātā, kas ir saprotams – to ir pavisam 428, tātad vajadzētu trīs rei-zes lielāks izdevums kā šis. Žēl arī, ka Minhenes mākslas akadēmijas zīmē-jumi, sevišķi portreti, nav apskatāmi pa visu lapu, lai gan ir labā kvalitātē gan Tatārēns, gan māsu zīmējumi, kas izsauc sajūsmu par augsto meistarību, gan arī rinda dažādu gadu karikatūras un brīvāka stila zīmējumi.

Izdevums lepojas arī ar to, ka pir-mo reizi publicētas kā oriģinālvalodā (vācu), gan tulkotas latviski Alfrēda Plītes-Pleitas vēstules vecākiem un brālim no Minhenes 1908.-1909. gadā. Tās bija skatāmas arī izstādē, izsaucot

Māra Branča skatījumsSvētīgs darbs

Kataloga vāks.

Alfrēda Plītes-Pleitas korespondence, sūtīta ģimenei no Minhenes 1908./1909. mācību gadā.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Guntis Belēvičs, LNMM direktore Māra Lāce un izstādes kuratore Marita Bērziņa.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

A. Plīte-Pleite – Pašportrets. Ap 1919.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Turpinājums 9. lpp.

Trešdien, 2010. gada 2. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp

apbrīnu par vēstuļu autora filigrāno, gandrīz vai kaligrāfisko rokrakstu, kas bez lupas teju vai salasāms. Šīs vēstules ļoti rūpīgi apraksta studenta iespaidus,

ko viņš ir padarījis, kā sekmējies, kas vēl gaidāms un kas jau noticis. Katra vēstījuma beigās gan tiek atgādināts, cik izdots un par ko, un cik marku vēl palicis studenta naudas maciņā. Alfrē-da Plītes-Pleitas tēvs pelnīja pietiekoši, lai atbalstītu vecākā dēla centienus un

lai labi izskolotu visus piecus bērnus.Šī izstāde un katalogs mums atvē-

ris jaunu lappusi mūsu mākslas vēstu-rē, papildinājis to un bagātinājis. Pada-rīts ļoti svēts darbs.

Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“

Muzeju nakts šogad pirmo reizi notika arī Cesvainē. Vadoties pēc šī gada Muzeju nakts devīzes – Par tīru pasauli!, apmeklētāji varēja smelties gudrības par veselīgu un tikumisku dzīvesveidu un baudīt pils mājīgo at-mosfēru, par kuru gādāja uz īsu brīdi pie mūsdienu ļaudīm atnākušie pils cēlāji un īpašnieki – Vulfa kungs ar kundzi un viņu kalpotāji.

Muzeju nakti ieskandināja A. Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas sitamo instrumentu ansamblis. Bet pirms tam interesenti, stundas garumā varēja iepazīties ar ēdamzāles kamīna restaurācijas gaitu, tikties ar tā res-tauratori Baibu Pilsumu, dzirdēt un vērot dabīgo sienu klājuma tapšanu no krīta, lineļļas un kaulu līmes Kārļa Bandenieka sniegumā. Vēl šai stundā bija iespēja ielūkoties koka darbnīcā, kādreizējos pils zirgu staļļos un vērot koka pārvērtības Imanta Spridzāna meistarīgajās rokās.

Vakars pilī bija bagāts interesan-tiem notikumiem, iespaidiem, emoci-jām. Valsts meža dienesta medību da-ļas speciālists Jānis Ozoliņš slīdrādē sniedza informāciju par medību faunu Cesvaines apkārtnē senākos laikos un mūsdienās. Viņa stāstīto papildinā-ja Jāņa Galeja medību trofejas: lūša āda, aļņa un staltbrieža ragi, meža cūkas ilkņi un pat galva. Jānis Ozo-liņš no Rīgas bija atvedis kādu savu trofeju – vilka ādu. Andris Taranda atklāja pārsteidzošas lietas par dzīvā ūdens īpašībām. Līgatnes centra pār-stāves savā lekcijā un demonstrējumos atgādināja par veselas muguras nozīmi veselības stiprināšanā. Bet īstas bur-vestības skaistumkopšanas lauciņā un to, kā no dabīgām, mums katram pie-ejamām vielām pašam pagatavot dabī-gu kosmētiku, atklāja Laura Bāliņa, firmas Calendula pārstāve no Cēsīm. Smiekli, dejas, dažādu zināmu un ne tik zināmu mūzikas instrumentu spēle plūstin plūda no barona kabineta jau vēlākā vakara stundā, kur sanākušie mūzikas terapeites Elitas Gipteres vadībā izbaudīja mūzikas terapijas no-darbību.

Tirzas jauniešu teātris Muzeju naktī viesojās ar īsu A. Čehova izrādi par mutes higiēnu un veseliem zobiem.

Muzeju nakts izskaņā balles zālē vienaldzīgo nebija. Olgas Žitluhinas Dejas kompānijas sniegumā bija ie-spēja iepazīt laikmetīgo jeb moderno deju izrādē Un atkal par to pašu, par

mīlestību. Vairāk kā stundu gara-jā izrādē skatītāji kopā ar dejotājiem izdzīvoja visu mīlestības jūtu gammu – no ro-mantiskiem sapņo-jumiem un trausla viegluma līdz tra-ģisma pilnām nai-da, greizsirdības, nodevības jūtām. Fantastisku noska-ņu radīja sveču un mainīgā krāsainu prožektoru gais-ma, grupas Dzelza Vilki solista Jura Kaukuļa smeldzī-gi romantiskā mū-zika akordeona un mandolīnas izpil-dījumā.

Paralēli visām minētajām nori-sēm Muzeju nakts apmeklētāji iepa-zinās ar jaunu-miem muzejā, aplūkoja daļu no agrāk neredzētajām Veronikas Janelsiņas gleznām, izstaigāja kādreizējās kalpu istabas, vēroja apkārtni no pils torņa, brīnījās par jaunatklāto ledus pagra-bu, pildītu ar īstu ledu un sniegu. Pils kalpotāji cienāja ļaudis ar avota ūde-ni, bērzu sulām un zāļu tējām, kā arī vietējās saimnieces Anitas Greidiņas pašcepto maizi un sieto sieru.

Pēc kuplā apmeklētāju skaita un dzirdētajām atsauksmēm, jādomā, ka Muzeju nakts Cesvaines pilī bija izde-vusies.

Dace BirznieceCesvaines muzeja vadītāja

Laikrakstam „Latvietis“

Muzeju nakts Cesvainē pagājusiVakars pilī bagāts ar interesantiem notikumiem, iespaidiem, emocijām

Cesvaines pils.

FOTO

Līg

a Lī

vena

Vulfa kundze ar kalpotājiem iepazīstina ar sevi.

FOTO

Bai

ba G

urgā

ne

Dejas izrāde.

FOTO

Bai

ba G

urgā

neJēkabpils mūzikas skolas bērni.

FOTO

Bai

ba G

urgā

ne

Svētīgs darbsTurpinājums no 8. lpp

10. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 2. jūnijā

Blondīnes rosasRīgā sestdien, 29. maijā notika

parāde Go Blonde, un Vecrīgas ielās atkal izgāja simtiem Latvijas blon-dīnes. Latvijas Blondīņu asociācijas prezidente Marika Ģederte vēstīja: „Latvijai ir jālepojas ar savām skais-tajām sievietēm! Latvijas blondīnes jau tagad spēcīgs Latvijas zīmols, kas ir atpazīstams pasaulē, un mēs pie tā nopietni strādājam!“

Pagājušā gada blondīņu parāde Rīgā un citas aktivitātes guva lielu atsaucību pasaules medijos, un šogad parādi atspoguļot bija pieteikušies daudz mediju pārstāvju no daudzām valstīm.

Latvijas Blondīņu asociācija sev izvirzījusi konkrētus mērķus un tos arī konsekventi īsteno.

29. maijā Rīgas centrā atklāja pir-mo rotaļlaukumu bērniem ar kustību traucējumiem. Tas atrodams Kronval-da parkā. Rozā krāsu laukumiņā varēs spēlēties visi mazie rīdzinieki, bet īpa-ši tas pielāgots bērniem ratiņkrēslos. Latvijas Blondīņu asociācijas izlolotā projekta atklāšanas pasākumā pieda-lījās lielākie atbalstītāji, kā arī Rīgas mērs Nils Ušakovs, kura pašvaldība rotaļlaukumu saņēma kā dāvinājumu.

(http://tv.delfi.lv/video/us87UkeP/)Jau realizēti vairāki veiksmīgi pro-

jekti – piemēram, nometne bērnu in-valīdu mammām, Ziemassvētku balle ģimenēm ar bērniem ar īpašām vaja-dzībām atpūtas centrā Go Planet.

* * *

LELB virsvaldeLELB informē, ka pagājušā nedēļā

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baz-nīcas (LELB) Virsvalde apstiprināja jauno Virsvaldes prezidiju, kurā turp-māk darbosies pieci prezidija locekļi. Virsvaldes prezidija sastāvā apstipri-nāti bīskaps Guntars Dimants, prāvests Arnis Bušs, mācītāji Dzintars Laugalis, Krists Kalniņš un Aivars Gusevs. Līdz-šinējais LELB Virsvaldes prezidijs no-lika savas pilnvaras 24. martā, kad vai-rāku LELB prāvesta iecirkņu mācītāji pauda neapmierinātību ar Virsvaldes saimnieciski ekonomisko darbību un situāciju LELB garīdznieku atalgoša-nā. Virsvaldes sekretāra pienākumi uz laiku ir uzticēti LELB Rīgas diecēzes bīskapam Guntaram Dimantam, kurš skaidro: „Tā kā Virsvaldes prezidija sastāvā ir jābūt Virsvaldes locekļiem, iepriekš prezidijā darbojās pārstāvji no tām nozarēm, uz kurām attiecās vai-rums lemjamo jautājumu. [...] Ņemot vērā prāvestu un mācītāju ieteikumus, prezidija sastāvu esam veidojuši tā, lai pēc iespējas lēmēji nebūtu tie paši, kas lēmumu izpildītāji“. Virsvaldes prezi-dijs lemj par jautājumiem, kas saistīti

ar LELB iestāžu darba pārraudzīšanu, baznīcas īpašumu pārvaldīšanu, lī-gumu un darījumu slēgšanu, baznīcu ēku būvniecību, draudžu amatpersonu apstiprināšanu u.c. Virsvalde pieņē-ma Arta Eglīša atkāpšanos no LELB Virsvaldes sekretāra amata, kā arī visa Virsvaldes prezidija atkāpšanos un arī Virsvaldes prezidijs (Arnis Bušs, Gun-tars Dimants, Romāns Ganiņš, Rita Brūvere, Andris Krauliņš, Dzintars Laugalis, Hanss Jensons) savas pilnva-ras ir nolicis.

* * *

NATO Parlamentārā asambleja28. maijā sākās NATO Parlamen-

tārās asamblejas (PA) Rīgas sesija un turpinājās līdz 1. jūnijam. (NATO Parlamentārā Asambleja ir 1955.gadā dibināta konsultatīva starppar-lamentāra organizācija, kas apvieno Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu parlamentāriešus. NATO PA ir kā tilts starp NATO un tās dalībval-stu likumdevējiem, kas palīdz uzturēt parlamentu un sabiedrības atbalstu alianses politikai.) Asambleja ne ti-kai pulcēja ievērojamu skaitu ārvalstu prominenču, bet arī radīja sastrēgu-mus Rīgas ielās.

Vērienīgo pasākumu savās inte-resēs izmantoja arī Rīgas dome – PA norises vietā Ķīpsalas izstāžu centrā bija izstādīti divi stendi: viens veltīts Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsē-tai 2014. gadā, otrs – Rīgas Tūrisma attīstības biroja aktivitātēm.

Viens no svarīgākajiem jautāju-miem bija NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrāde, taču tika ap-spriesti jautājumi arī ar militāro jomu šķietami nesaistītās jomās. Piemēram, militārā, ekonomiskā un enerģētiskā drošība, ar to saistītie riski, krīzes ie-tekme uz ekonomisko un militāro dro-šību un citi jautājumi.

Sesijas dalībnieki diskutēja arī par NATO un Krievijas attiecībām, NATO un Eiropas Savienības sadarbības stip-rināšanu un drošības situāciju Afga-nistānā.

Sesijas centrālais notikums 1. jū-nijā bija NATO PA plenārsēde, kurā ar uzrunām uzstājās vairākas augsta līmeņa amatpersonas: NATO PA pre-zidents, ASV kongresmenis Džons Teners un alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Rīgā iera-dās ap 700 dalībnieku – NATO Par-lamentārās Asamblejas dalībvalstu un asociēto valstu parlamentārieši no 28 organizācijas dalībvalstīm un 13 ali-anses asociētajām valstīm, viņus pa-vadošās personas, novērotāji, eksperti un žurnālisti.

NATO Parlamentārās Asamblejas (PA) sesijā Rīgā uzstājās bijusī Latvi-jas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga,

norādot, ka NATO ir jāuztur dialogs ar Krieviju, balstoties uz demokrātisko valstu principiem. Viņa atzina, ka pēc PSRS sabrukšanas Krievijas Federā-cijā ir vērojams progress, un šī valsts tiek uzskatīta par nopietnu un svarīgu partneri.

* * *

VienotībaPartijas Tukuma pilsētai un nova-

dam un Tukuma novada pašvaldības priekšsēdētājs Juris Šulcs darījis zi-nāmu, ka gatavojoties Saeimas vēlēša-nām, partijas Tukuma pilsētai un nova-dam kopsapulcē nolemts sadarboties ar partiju apvienību Vienotība. Partija Tukuma pilsētai un novadam, startējot Saeimas vēlēšanās, vēlētos sadarboties arī ar citām reģionālajām partijām un tuvākajā laikā tikšot veiktas sarunas ar vairākām politiskajām organizācijām.

* * *

StatistikaPar ko liecina Centrālās statistikas

pārvaldes apkopotie 2009.gada de-mogrāfiskās statistikas dati? Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 2,248 miljoni cilvēku, kas ir par 12 900 mazāk nekā pirms gada. Iedzīvotāju skaita samazi-nājuma temps palielinās: 2009. gadā tas bija 0,57%, bet salīdzinoši 2008. gadā 0,42% . Dabiskās kustības dēļ, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, iedzīvotāju skaits saruka par 8200, bet ilgtermiņa migrācijas rezultātā – par 4700. 2009. gadā Latvijā no citām val-stīm ieradās uz dzīvi 2688 cilvēki, bet uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs pārcē-lās 7388 cilvēki. Pērn Latvijā piedzi-muši 21 700 bērni, kas ir par gandrīz 2300 bērniem mazāk nekā 2008. gadā, kad bija augstākā dzimstība kopš 1992. gada. Uz 1000 iedzīvotājiem dzimstības līmenis samazinājās par 9,4%. 2010. gada pirmā ceturkšņa dati liecina, ka dzimstības samazinājuma tendence saglabājas arī šogad. Savu-kārt mirstības rādītāji ir pagājušā gada līmenī. Turpina samazināties noslēgto laulību skaits, kas 2010. gada pirmajos trīs mēnešos bija 1100, turpretī pagāju-šā gada pirmajā ceturksnī – 1400.

* * *

Lembergs gatavs27. maija avīzē Neatkarīgā rīta

avīze Ventspils mērs Aivars Lembergs intervijā apstiprināja, ka ir gatavs kan-didēt premjera amatam, norādot: „Re-dzot, ka ir cilvēki, kuri savā dzīvē ne valsts, ne tautas labā neko nav izdarī-juši, kuri piekopj nekrietnu politiku; redzot kā viņi raujas pie varas, jāsāk

Latvijas īsziņas

Turpinājums 11. lpp.

Trešdien, 2010. gada 2. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp

nopietni pārdomāt. Kristovskis izpļā-pājās, ka pēc vēlēšanām pensionāri, skolotāji, pabalstu saņēmēji daļu no vi-ņiem pienākošās valsts naudas saņems valsts parādzīmēs. Ja šādā situācijā tauta man dos atbalstu un partijas man uzticēs būt par Ministru prezidentu, tad es uzņemšos to godprātīgi pildīt. [...] Nevēlos aizsteigties notikumiem priekšā – Zaļā partija, Zemnieku savie-nība un Latvijai un Ventspilij skatīs šos jautājumus līdz 15. vai, vēlākais, 20. jū-nijam. Tad šis jautājums būs izlemts.

Ja Vienotība nejēdz aizstāvēt Lat-vijas intereses pat tādā vienkāršā jau-tājumā, kurš noraks mūsu kāpu, tad ko no viņiem var gaidīt, risinot ievērojami grūtākus un apjomīgākus uzdevumus? Tāpēc, ja man tiks piedāvāts no šīm trim partijām kandidēt uz Ministru prezidenta amatu, no manas puses būtu negodīgi atteikties. Taču jau agrāk esmu teicis – es netaisos vadīt kolhozu. Ja sarakstam, kur es būšu kandidāts, būs būtisks atbalsts – tas ir, vismaz 35%, – tas dotu iespēju četrus gadus raženi strādāt. Tā būtu iespēja pierādīt, ka četros gados var radīt būtisku stabi-lu pamatu Latvijas izaugsmei.“

* * *

AptaujaLatvijas faktu maijā veiktā aptauja

rāda, ka uzticīgākie vēlētāji joprojām ir Saskaņas centram (atbalstītāju skaits ir pieaudzis no 16,2% aprīlī līdz 18,1% maijā), aiz SC seko apvienība Vienotī-ba (tāpat kā aprīlī par to maijā balsotu 17% pilsoņu). Palielinājusies arī Zaļo un Zemnieku savienības popularitāte (no 7,4% līdz 9,5%). Citām partijām nav izdevies pakāpties virs 3,2% – ar šādu atbalstītāju skaitu kā ceturtā ir LPP/LC, bet aiz tās ar ļoti līdzīgu re-zultātu – PCTVL. Par Visu Latvijai! balsotu 3%, bet TB/LNNK atbalsta 2,9%. Tautas partijai ir 2% piekritēju. Šajā aptaujā, kas veikta no 14. maija līdz 23. maijam, 22,3% respondentu vēl nav izlēmuši, par ko balsot, bet 15% atbildējuši, ka nepiedalītos vēlēšanās.

* * *

EirovīzijaKā jau ziņojām laikraksta Latvie-

tis Nr. 91, otrdien, 25. maijā sākās 55. Eirovīzijas starptautiskais dziesmu konkurss – Oslo, un arēnā Telenor no-tika muzikālās sacensības 1. pusfināls. Tajā piedalījās 17 valstu pārstāvji un arī Latvijas Eirovīzijas nacionālās at-lases uzvarētāja Aisha (Aija Andreje-va). Viņa izpildīja Jāņa Lūsēna un Guntara Rača dziesmu Priekš kam? (What For?). 25. maijā plkst. 22 Fanu teltī Rīgā, pie Rīgas Kongresu nama varēja just līdzi Aishai. Tiešraidē no Norvēģijas tika noskaidrots, ka Aisha neiekļuva finālā, un īsi pirms pusnakts

Labprāt pilnā lielumā (katra lappuse A4) KRĀSĀS izdrukāsim un nosūtīsim laikrakstu „Latvietis“.

Abonements $35 par 10 numuriem vai $70 par 20 numuriemar piegādi Austrālijā.

Dāviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141

Čeki rakstāmi: „Sterling Star“Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com

TB/LNNK un VLVeidos politisko apvienību

Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valde pēc apvienības deleģē-to pārstāvju tikšanās ar partijas Visu Latvijai vadību šovakar nolēma veidot kopīgu TB/LNNK un partijas Visu Latvijai deputātu kandidātu sarakstu 10. Saeimas vēlēšanām, kā arī uzsākt TB/LNNK un VL politisko organizā-ciju apvienības veidošanu.

„Lai konsolidētu nacionāli domā-jošos politiskos spēkus pirms 10. Sa-eimas vēlēšanām, kā arī pēc iespējas sekmīgāk īstenotu TB/LNNK galve-no programmatisko mērķi – latviskas Latvijas veidošanu – mūsu apvienības valde ir nolēmusi sadarboties ar parti-ju Visu Latvijai. Diemžēl apvienības Vienotība noraidošās attieksmes dēļ ir izpalikusi plašāka nacionāli orientēto politisko spēku konsolidācija, kas bija mūsu sākotnējais mērķis. Taču politis-kā situācija Latvijā saistībā ar aktīvo konsolidāciju prokrievisko spēku star-pā ap Saskaņas centru prasa darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu latvisko po-litisko spēku maksimālu pārstāvniecī-bu 10. Saeimā“, uzsver TB/LNNK valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš.

Viņš arī norāda: „Mēs esam pār-liecināti, ka sadarbība ar Visu Latvijai kopīga kandidātu saraksta un kopīgas politiskās apvienības ietvaros noritēs, balstoties uz kopīgu eiropeisku izprat-ni par nacionāli konservatīvajām vērtī-bām un latviskas Latvijas ideālu“.

Lēmuma pieņemšanai par politis-kas apvienības veidošanu ar Visu Lat-vijai, kas ir ciešāka sadarbības forma par kopīgu kandidātu sarakstu, vēl ir nepieciešams TB/LNNK kongresa lē-mums. Partijas ārkārtas kongress va-rētu notikt tuvākajā laikā.

Rolands PētersonsTB/LNNK preses sekretārs

2010. gada 31. maijs

Latvijas īsziņasTurpinājums no 10. lpp

Aišhai konkurss beidzās, jo viņa ne-iekļuva 1. pusfināla desmitniekā, kas cīnījās par uzvaru Eirovīzijas finālā sestdien, 29. maijā. Eirovīzijas publi-cētie dati liecina, ka Aishu iebalsoja pēdējā, 17. vietā viņas pusfinālā. Kon-kursu uzvarēja Vācijas pārstāve Lena Maiere-Landruta (Meyer-Landrut).

* * *

ŠanhajāValsts kanceleja informēja, ka Mi-

nistru prezidents Valdis Dombrovskis ieradies Ķīnā 24. maijā tikās ar Ķīnas Tautas Republikas vicepremjeru Hu-eju Ljanju Viņi pārrunāja divpusējās attiecības un abu valstu turpmākās sadarbības iespējas. Ķīnas viceprem-jers Hueju Ljanju izteicis atzinību par Latvijas paveikto ekonomiskās krīzes pārvarēšanai un apsveicis ar Latvijas dalību starptautiskajā izstādē World Expo 2010 Šanhajā. Šajā pat dienā premjers Valdis Dombrovskis arī uz-stājās ar uzrunu pirmajā Ķīnas un Eiropas Savienības augsta līmeņa po-litisko partiju forumā.

Trešdien, 26. maijā Ministru pre-zidents Valdis Dombrovskis atklāja starptautiskās izstādes World Expo 2010 Latvijas paviljonu Šanhajā. Savā uzrunā pateicoties par laipno uzņem-šanu un veiksmīgo sadarbību ar Lat-vijas paviljona veidotājiem, un īpašu pateicību – Latvijas paviljona veido-tājiem un darbiniekiem, kuri ir iegul-dījuši milzīgu darbu pasaules līmeņa paviljona izveidē. Premjers teica, ka starptautiskā izstāde World Expo 2010 ir vienreizēja iespēja tieši mazām val-stīm iepazīstināt ar sevi un ieinteresēt ne tikai Ķīnas, bet arī citu valstu ie-dzīvotājus un potenciālos sadarbības partnerus: „Šoreiz Latvijas paviljona centrā ir vēja tunelis, kurā apmeklētā-jiem būs iespēja lidot – ne tikai tiešā, bet, cerams, arī pārnestā nozīmē. Lido-šana cilvēkam dod pozitīvas emocijas, tā liek paskatīties uz pasauli no jauna skatupunkta un rosina iztēli. Novēlu katram apmeklētājam mūsu paviljonā piedzīvot laimīgu lidojumu un kādreiz dzīvē atlidot arī uz pašu Latviju!“ Pēc atklāšanas ceremonijas Ministru pre-zidents V.Dombrovskis izmēģināja centrālo paviljona ekspozīciju, lidojot vertikālajā vēja tunelī.

Latvijas paviljona EXPO 1. darba diena – http://www.latvijaexpo2010.lv/latvijas-paviljons-expo-veiksme/ ∎

12. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 2. jūnijā

„Ceļojot pa Baltijas valstīm, Poliju, Aus-trumprūsiju un Somiju gadu pēc gada vienmēr varēja redzēt ko jaunu,“ raksta D. Deijs. Tā va-rēja vieglāk salīdzināt

kā katra valsts ir progresējusi. Ar kat-ru gadu ciemati izskatījās tīrāki. Bija redzamas arvien vairāk jaunas mājas. Vēl labāka liecība pieaugušai fermeru turībai bija lielie un uzlabotie šķūņi. Bija redzami labāki ceļi. Visur bija acīmredzams progress un uzlabots dzīves standarts, izņemot Poliju. Kā par brīnumu Deijs raksturo poļu zem-nieku kā izpalīdzīgu un pieklājīgu, bet žīdi grāmatas nodaļā Ceļojumi atkal saņem pamatīgu zalvi. Neesot ietei-cams kristiešu ceļotājam prasīt Polijas žīdam ceļu. Divas reizes saņēmis mal-dinošus norādījumus, Deijs atklājis, ka tam pamatā esot māņticība: nepareiza ceļa parādīšana kristietim žīdam nesot laimi turpmākās šeptēs.

Vai nu tas tiešām tā ir bijis vai nē, kas to vairs pateiks. Apšaubāms liekas arī Deija apgalvojums, ka poļu sādžās lielākā iedzīvotāju daļa bijuši žīdi. Abu tautību starpā bija naidīgas attiecības, un žīdi koncentrējās savos geto.

Deijs tālāk raksta, ka trīs Baltijas valstis savas neatkarības sākumā ir pieteikušas sādžām karu un ka Igau-nijā un Latvijā ir bijis grūti vairs kādu sādžu atrast. Latviešu un igauņu fer-meri mīlējuši būvēt savrūpmājas. Lie-

tuvā šis nost ar sādžām process vilcies daudz lēnāk. Par Lietuvu viņš raksta: „Divdesmit neatkarības gados ceļmalā bija redzamas tūkstošiem jaunas saim-niecības un simtiem jaunas, moder-nas ēkas pilsētās. Nevarēja neievērot daudzas modernās skolas ēkas. Bērni izskatījās veselīgāki, ļaudis labāk ģēr-bušies, fermeri būvēja modernas lopu kūtis, ganāmpulkos arvien vairāk bija redzamas sugas govis. Pat lietuviešu cūka bija pieņēmusi aristokrātisku iz-skatu, kas palīdzēja šķiņķu eksportam. Lietuva bija līdz malām pilna pārtikas vielām. Uz Austrumprūsiju regulāri ceļoja nelegāla pārtika līdz pat kara sākumam. Zoss cepetis bija lētākā Lie-tuvas delikatese.“ Deijs arī piezīmē, ka Beļģijas sūtnis Latvijā bijis pazīstams sīkstulis un regulāri braucis iepirkties uz Lietuvu, jo tur pārtika bijusi maz-liet lētāka. Jā, daudz skaistu rindiņu tiek veltītas kulināriem priekiem, bet par Poliju – neviena laba vārda.

Deijs arī min, ka Latvijas dienvid-austrumu stūris ilgus gadus bijis vis-nabadzīgākais, pilns lasīt nepratējiem, ar augstu dzimstību, tikpat augstu no-ziedzības līmeni un slimībām, bet kad Latvijas valdība sādžas likvidējusi un zemi sadalījusi viensētās, dzīve uzla-bojusies. Deijs arī zīmīgi norāda, ka Latgales intereses saeimā galvenokārt bijušas reprezentētas no priesteriem.

Izbraukājis malu malas, Deijs slavē Latvijas un Lietuvas galvenos ceļus. Ar lielu patiku Deijs apraksta

Austrumprūsiju, kas esot „pilnīgi vā-ciska“, lai gan dažās baznīcās diev-kalpojumi tiekot noturēti lietuviski un vienam otram iedzīvotājam esot lietu-viešu vai poļu uzvārds.

Viņš jūsmo par sugas govīm un zirgiem, kopto apkārtni, kultivētajiem mežiem, pļavām, tīrumiem un ceļiem, par kuriem rūpējoties un turot tikpat labā kārtībā kā vācietes savus bēr-nus, „Austrumprūsijā ceļinieks jūt, ka ienācis modernā pasaulē, sakārtotā sabiedrībā ar augstu dzīves standartu un vecu kultūru. Te ir arī trūcīgi ļau-dis, kā visur citur pasaulē, bet nevalda briesmīgā nabadzība. Austrumprūsija atklāj milzīgo atšķirību starp vācieti un slāvu. Tās robežas ir demarkācijas līnija starp Rietumu civilizāciju un Austrumu despotismu. Bet ne visas robežas, jo vācu kultūra, vai labāk sa-kot Ziemeļzemju (Nordic) kultūra ek-sistē arī Baltijas valstīs, kuras, ja būtu piedzīvojušas simtgadu mieru, būtu kļuvušas par otru Austrumprūsiju un bastionu pret austrumiem.

Ļoti oriģināls šķiet Deija izskaid-rojums, kāpēc vācieši pasaulē esot nepopulāri? Tur esot vainīga vāciešu lielā darba mīlestība.

Citām tautām esot grūti ar vācie-šiem sacensties. Dzīvs piemērs esot austrumprūši – viņi drīzāk strādājot tīrumā nekā mīlējoties. Kā viņš nonā-cis pie tāda secinājuma, Donalds ne-paskaidro.

Turpmāk vēl

Uldis Siliņš stāsta par interesantiem cilvēkiemSugas govis un aristokratiskas cūkasPiektais turpinājums stāstam par Donaldu Deiju (Donald Day). Sākums LL 84, 85, 86, 88, 90.

29. aprīlī, pašās aprīļa mēneša beigās ir neparedzēti skaista diena iz-braukumam ar kuģīti Princesi Vestlei-ku (West Lake) kanālos, paēst kuģīša speciāli garšīgās pusdienas (garšoja) un saldo ēdienu.

Laima jau rūpējas par vecajiem latviešu ļaudīm, cenšas viņus izklaidēt

un iepriecināt mūža noslēgumā.Kuģītis ir mazs, ērts, patīkams.

Lokās cauri izraktam, uzpildītajam bi-jušajam purvam (muklājam), kur 1950. gados austrālieši spēlēja aizliegto spē-li – Two-Up. Purvs pārvērtās par ba-gāto ļaužu dzīves vietu, – vienu vārdu sakot – pilīm.

Apbraucām kanālu saliņai apkārt, izbaidījām pīles. Pelikāni bija aizlido-juši uz svaigiem barības laukiem.

Tā beidzās jauki pavadīta diena. Paldies.

Brigitte Sigur„Laima“ sabiedriskā koordinatore

(Skat. arī LL Nr. 88)

Kuģīša brauciensJauki pavadīta diena

Daži izbraukuma dalībnieki.

FOTO

Ast

rīda

Vei

gure

Kuģītis „Princese“.

FOTO

Ast

rīda

Vei

gure

Trešdien, 2010. gada 2. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp

1990. g. 4. maiju at-miņā atsauca tā laika garu, pilnīgo vienprātī-bu ļaužu sirdīs un prā-tos, nekad vairs nesa-sniegtu pašaizliedzību un ideālismu. Salīdzinot ar tām dienām, šodiena

liekas garlaicīga, pelēcīga, bezcerī-ga. „Kur palicis atmodas laika ideā-lisms?“ – tā gandrīz vai ikviens šodien jautā un brīnās. Atbildes nav. Kā tas ir iespējams, ka tie paši tautas priekš-stāvji, tie paši cilvēki, kas toreiz varo-nīgi lika savu galvu ķīlā par tēvzemes godu un brīvību, nākamos gados izrā-dījās blēži, zagļi vai vienkārši politiķi, kas nav spējīgi cienīgi pārstāvēt savu valsti un dot tai ilgt spējīgu attīstības vīziju? Un kā tas ir iespējams, ka galu galā mēs paši – tā pati tauta, kas toreiz kā viens vīrs stāvēja Vecrīgas ielās, lai iedrošinātu vēl šaubīgos deputātus, esam kļuvuši par sīkmanīgiem šeptē-tājiem, kuri katrs domā vispirms par savu naudas maku un ērtību un tikai tad par cēliem dzimtenes ideāliem?

Bet vai tiešām šodien visi esam tik slikti, un vai tiešām toreiz visi bi-jām tik labi? 1990. g. 4. maijā Latvi-jas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome (kura tajā pat dienā pārdēvēja sevi par Latvijas Republikas Augstāko Padomi) ar plašu vairāku-mu pieņēma vēsturisko neatkarības atjaunošanas deklarāciju. Deputātus ievēlēja tikai mēnesi iepriekš pirmajās brīvajās vēlēšanās kopš okupācijas. Vēlēšanās, kurās spilgtu uzvaru guva divus gadus iepriekš izveidotā Tautas Fronte. Tajā dienā (4.5.1990) tauta, kas bija sanākusi Vecrīgas ielās, lai klau-sītos parlamenta sēdes Radio tiešraidi, skaļi skaitīja līdz deputātu jā vārdiem, kas plenārsēžu zālē pa vienam cēlās kājās, lai apliecinātu savu balsojumu par Latvijas brīvību. Pēc sēdes, kad deputāti iznāca ielās, viņus tur ar gavi-lēm un dziesmām sveica sajūsminātu ļaužu masas. Tauta uz rokām aiznesa deputātus līdz Daugavmalai, kur līdz pat vēlai vakara stundai turpinājās prieka manifestācija. Tās dienas sa-jūsma bija patiešām neatkārtojama. Kaut kas tāds pēc tam vairs netika pie-dzīvots. Gaiss virmoja no brīvības un vienotības gara. Ne velti 4. maijs vēl šodien ir nacionāla svētku diena.

Patiesībā, gan jau toreiz ne viss bija tik cēls un gaišs, kā daudziem (vai visiem?) likās. Visupirms jau tik plašas kustības kā Tautas Frontes di-bināšana totalitārā sistēmā nevarēja notikt bez varas aparāta svētības. Ne jau kāda brīnuma pēc Frontei, atšķirī-bā no padomju laika disidentu pagrī-

des organizācijām, nekad nebija grūti noorganizēt zāles saviem kongresiem, atspoguļot savus uzsaukumus oficiā-lajos masu medijos utt. Ir pamats pie-ņēmumam, ka Frontes dibināšana vis-maz daļēji bija VDK taktiska ideja, lai maigi ievirzītu arvien spēcīgāko neat-karības kustību vieglāk kontrolējamā gultnē, kā arī, lai neļautu patiesajiem disidentiem, tādiem kā Helsinki 86 grupai, pārņemt iniciatīvu.

Protams, pirmais mērķis (neatka-rības kustības kontrolēšana) kolosāli izgāzās, jo brīvības un demokrātijas kustība visai drīz ieguva savu nekon-trolējamu dinamiku. Toties otru mērķi (nostumt malā radikālākos disidentus) izdevās sasniegt itin labi. Komjaunat-nes līderi, Kompartijas ideoloģiskie sekretāri un tamlīdzīgi ļautiņi kļuva par visu apjūsmotiem neatkarības kus-tības varoņiem. Helsinkieši un citi, kas padomju laikā bija izcietuši cietuma sodus un vajāšanas par savu pārliecī-bu, palika ēnā. Par galvenajiem noti-kumu virzītājiem kļuva nevis nelokā-mie padomju laika disidentu pulciņi un principiālais Pilsoņu kongress, kas jau no paša sākuma prasīja Latvijas Re-publikas neatkarības atjaunošanu, bet Tautas Fronte, kas – atcerēsimies! – sākumā uzdrošinājās prasīt vien auto-nomiju Padomju Savienības ietvaros, kā arī pēc padomju likumiem ievēlētā LPSR Augstākā Padome. Interesanti, ka vēl tagad, 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, Latvijas bagātāko un ie-tekmīgāko cilvēku vidū ir nesamērīgi daudz bijušo kompartijas funkcionāru (piemēram, kādas Kurzemes piekras-tes pilsētas mērs), čekas virsnieku (piemēram, dažas labas Latvijas sporta federācijas vadītājs) un komjaunatnes līderu (piemēram, liela daļa esošās vai bijušās Ārlietu ministrijas vadības).

Vai padomju laika disidenti, patie-sie, nelokāmie brīvības cīnītāji, būtu bijuši daudz cienīgāki tautas priekš-stāvji par viņiem? Diemžēl, arī par to nav īstas pārliecības. Vairāku bijušo Helsinkiešu gandrīz reliģiskā sevis kā vienīgo patieso slavināšana un kaismā visu pārējo zākāšana par nodevējiem diezin kāpēc nepārliecina par to, ka viņi būtu bijuši daudz labāki. Viens vai otrs bijušais disidents vēlāk pat pa-guva iemērkt pa pirkstam saldajā va-ras un naudas medus podā – ar visai bēdīgiem rezultātiem.

Un kā tad galu galā ir ar mums pašiem? Vai drīkstam gausties par politiķiem, ja Latvijas Republikas Satversme un demokrātiskie likumi dod mums visas iespējas pašiem stā-ties viņu vietā un izdarīt labāk? Kurš tad gadu no gada ievēl tos pašus ve-

cos vieglās laimes solītājus, gāzētājus grīdā, lielāko kretīnu un šofera dēlu amatos cēlājus? Kurš tad ir tas, kas al-laž uztraucas tikai par pārējo cilvēku negodīgumu, bet pats labprāt samaksā kādu pateicībiņu, lai izbīdītu kaut ko, kas šķiet ļoti svarīgs? Vai tie neesam mēs paši, Latvijas tauta?

Kā izskaidrojams tas, ka mēs visi toreiz, 1990. maijā, bijām tik drosmīgi un ideālistiski, bet vēlāk izrādījāmies gļēvi pašlabuma meklētāji? Politologi Rasma Kārkliņa un Rodžers Pītersens (Roger Petersen) jau savā 1993. gada rakstā Decision Calculus of Protesters and Regimes (Journal of Politics 55: 588–615), analizējot brīvības un de-mokrātijas kustību attīstību dažādās totalitārās valstīs, nonāca pie secinā-juma, ka šīs kustības nerodas nez no kurienes, bet tās parasti pieaug pakā-peniski, arvien plašākai sabiedrības daļai izdarot racionālu izvēli pret veco, grimstošo iekārtu, un par labu brīvībai. Ja totalitārisma apstākļos tikai saujiņa disidentu, riskējot ar savu pašu, kā arī ģimenes locekļu garīgo un fizisko dro-šību, uzdrošinās pretoties valsts varai, tad nākamā posmā, varai nedaudz pie-kāpjoties, viņiem jau piebiedrojas jau-nieši un daļa inteliģences, nākamā jau veseli sabiedrības slāņi un pat daļa to-talitārās elites, bet pēdējā posmā, kad vara jau izrāda acīm redzamas izirša-nas pazīmes, gandrīz katrs var justies dumpinieks un varonis. Nekā sevišķi brīnumaina tur nav – vienkārši pakā-penisks process, kaut kas līdzīgs brī-vības lavīnai, kas aizrauj līdzi arvien lielāku daļu sabiedrības.

No šāda skatu punkta raugoties, 1990. g. 4. maijs nemaz vairs neliekas tik teiksmaini cēls un gaišs. No otras puses, arī šodiena varbūt nav tik tumša un bezcerīga, kā mums dažkārt liekas. Domāju, ka eiforija, atceroties 1990. g. maiju, ir pārspīlēta, tāpat kā pārspīlēta ir arī absolūtās sagrāves un nolemtības sajūta šodien. Vienkārši 1990. gadā bijām brīvības lidojuma spārnoti, bet šodien esam dižķibeles iespaidā. Taču vairāk vai mazāk tie paši cilvēki vien esam, kas bijām toreiz. Patiesībā ne-esam nedz tik drosmīgi, spēcīgi un labi, kā mums toreiz likās, nedz tik gļēvi, vāji un slikti, kādi paši sev šķie-tam šodien. Patiesībā varbūt esam kaut kur pa vidu.

Kāds no tā visa secinājums? Vai jāiegrimst pelēcībā? Jākļūst ciniķiem un jāsamierinās ar to, ka patiess ideā-lisms tautas un valsts labā eksistē ti-kai iedomu pasaulē? Nedomāju, ka tā. Jāskatās pozitīvi, jāmācās no kļūdām.

Pārdomas par 1990. g. 4. maiju un šodienuMārcis Gobiņš Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas divdesmitgadēMārcis Gobiņš, jurists un politologs, dzimis 1971. gadā trimdas latviešu ģimenē Somijā, uzaudzis Vācijā. Kopš 1996. gada dzīvo Latvijā, precējies, 4 bērni. 1996. gadā ieguvis politologa diplomu Berlīnes Brīvajā Universitātē (FU Berlin), Vācijā; 2004. gadā ieguvis maģistra grādu starptautiskajās un Eiropas tiesībās Rīgas juridiskajā augstskolā.

Turpinājums 14. lpp.

14. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 2. jūnijā

Nav pamata izsamist. Nav pamata uz-skatīt, ka Latvijā nevar būt gudri po-litiķi, kas pašaizliedzīgi kalpo valstij, kā to reiz darīja Jānis Čakste, Zigfrīds Anna Meierovics, Miķelis Valters un daudzi citi (tikai tāpēc, ka pēc trešās atmodas Latvijas politiķi parasti bijuši vai nu gudri, vai godīgi). Nav pamata domāt, ka Latvijā nav iespējams attīs-tīt ražošanu (tikai tāpēc, ka vienīgās tautsaimniecības nozares, kas Latvijā

līdz šim tā īsti attīstījušās, ir tirdznie-cība un spekulācijas).

Piemēri, no kuriem mācīties, ir. Po-lija bija gandrīz vienīgā ES dalībvalsts, kas 2009. gadā nepiedzīvoja recesiju, bet tautsaimniecības izaugsmi. Kā poļi to izdarīja? Igaunijā ir divreiz kom-paktāka, efektīgāka un lētāka valsts pārvalde nekā Latvijā. Kā igauņiem tas izdodas? Vai mēs, latvieši, vienkārši esam tādi pamuļķi, ka neko tādu nespē-jam? Nebūt ne! Arī latviešiem ir talan-tīgi, gudri cilvēki, kas labprāt aktīvāk kalpotu savai valstij, ja vien viņus kāds

aicinātu. Liela daļa no viņiem šodien strādā ārpus Latvijas, starptautiskās institūcijās. Un nav nekāds brīnums! Vienmēr tā ir bijis, ka redzesloka pa-plašināšana, citas vides iepazīšana pa-līdz cilvēkiem. Ja mēs mācāmies no sa-vām kļūdām un paņemam nākotni pašu rokās, kāpēc lai nekļūtu labāk? Jāsāk katram pašam ar sevi, atceroties tautas dižgara Raiņa vārdus: „Lai ir grūt’, va-jag spēt – stipram būt, uzvarēt!“

2010. g. maijāMārcis Gobiņš

Laikrakstam „Latvietis“

Latvija dalas Eiropas likteniKonsulārais pārstāvis O. Rozītis runā

VangaratāLatvija nav nomaļš stūris, bet

vienmēr bijusi nozīmīga vieta visās liktenīgās kustībās Eiropas vēsturē un ja arī tagad ar Latviju kaut kas notiek, tas tas nozīmē, ka šajā gadījumā atkal Eiropā rit pasaulei liktenīgas parādī-bas,– teica Latvijas konsulārais pār-stāvis O. Rozītis, kad tas pag. nedēļā bija aicināts par viesu runātāju Apex klubā Vangaratā, Viktorijā. [...] Viens no Apex kluba biedriem ir Vangaratas latviešu uzņēmējs P. Ziediņš, kas bija klāt O. Rozīša priekšlasījumā. P. Zie-diņš Vanagaratā nopircis grants raktu-ves un ar savu smago mašīnu izvadā-jot, granti pārdod būvuzņēmējiem.

* * *2000. gada modes

Adelaides latviešu biedrības dāmu komitejas plašs sarīkojums

Adelaides latviešu biedrības dāmu komiteja vairākus gadus sekmīgi dar-bojas sabiedrības labā. Čaklās dāmas pratušas lietā likt izdomu un veselīgu fantāziju. Visi rīkotie priekšnesumu vakari, piemēram, Adelaides latviešu vecākai paaudzei, dāmu šūšanas un

I\ pagahtnesLaikrakstā „Austrālijas Latvietis“ pirms 50 gadiem – Nr. 539, 1960. g. 4. jūnijā

ADELAIDESuniversitāti beigušie latviešu jaunie-ši no kreisās: Arnis Siksna, B.Arch., Ģirts Rozenbilds, M.B., B.S., Andrejs Kalniņš, B.A., Maija Vītoliņa, B.Sc.

* * *

piegriešanas kursi, modes skates un cita veida sarīkojumi, vienmēr saistī-ti ar kādu jaunu un patīkamu izdomu, zināmu inteliģenci, humoru un prieku. Šādi sarīkojumi iepriecinājuši ade-laidiešus jau vairākus gadus. Tie arī vienmēr labi apmeklēti un atstāj pār-runu tematus vēl ilgi pēc pašiem no-tikumiem.

ALB dāmu komiteja 21. maijā bija rīkojusi jautru modes skati –Modes gadu maiņās. Tērpu demonstrējumus sāka no tā laika, kad Ievu un Ādamu izdzina no Paradīzes dārza, bet beidza ar 2000. gadu. Tērpu demonstrēju-miem cauri vijās deklamācijas, dzies-mas, dejas, mūzika un humors.

* * *ALS 10 gadi

Šī kopa ir Austrālijas latviešu lepnums sportā

Vienmēr, kad laukumā uzskrien basketbola milži, uz kuru tērpiem ir burti ALS, kļūst silti un mīļi – gribas teikt: te nu nāk latviešu basketbola sporta diženākais spēks Austrālijā. To esam izjutuši jau 10 gadus – tādu dar-ba posmu tagad aizvada mūsu izcilā sporta kopa Adelaides latviešu sports.

Daudzi latviešu basketbolisti Aus-trālijā kā izvēlīgas vāverītes lēkuši no vienas egles uz otru, lai pamēģinātu, kur būtu gardāks un vieglāk pagrau-žams čiekurs – meklējuši laimi dažā-dos klubos, bet tā klaiņojot, laikam, nekur to nav īsti atraduši. ALS saimē ir cita aina: tur izaugušie sportisti ap-liecinājuši mīlestību kopai. Un ne vien sportisti, jo tāpat darījuši vadītāji. Tā nav tikai mīlestība un uzticība, bet arī disciplīna. Jo sevišķi tas paudies ALS basketbolistu pulkā. Tāpēc panākumu uzskaite šodien ir tāda, kādu pretī ne-var likt neviena cita mūsu sporta kopa šajā zemē.

Ar 5 ALS vīriem ierindā Dienvid-austrālija 1953. gadā pirmo reizi kļuva Austrālijas basketbola meistarvienība un tāda ir vēl tagad. Pavalsts izlasē spēlējuši kopas 7 basketbolisti – O. Resnais, A. Luters, T. Tiliks, Z. Ozo-liņš. M. Dancis un tagad Melburnā

esošais E. Francis. J. Dancis ir arī Aus-trālijas olimpietis.

* * *M. Zīverta darbiem 444 abonentu

Iznākusi jau otra luga Fiasko un pilnīgi nodrošināti tālākie izdevumi

Dižiem pasākumiem allaž radušies latvieši, kas lielā dedzībā un ideālismā darbu veic. To pierāda arī LAA Kul-tūras fonda valdes pirms gada sāktā Mārtiņa Zīverta kopoto lugu izdoša-na – organizāciju un atsevišķu tautiešu atbalstā pārsniegts cerētais un iznākot kopoto lugu otrajai grāmatai, laikmeta cirkus spēlei Fiasko, KF valde tagad ziņo, ka lugu regulāra izdošana ir no-drošināta.

Līdz 15. maijam brīvajā pasaulē Mārtiņa Zīverta lugām pieteikušies 442 abonentu, ar kuru iemaksām var segt iespiešanas, izsūtīšanas un sa-rakstes izdevumus un vēl atlicināt, gan gaužām mazu, autora honorāru.

* * *Tautas dziesmas un teātris

Jaunatnes rakstu darbu sacensība nākamajām Kultūras dienām

Austrālijas latviešu 10. kultūras dienu rīcības komiteja šīgada kultū-ras dienām Melburnā izsludina rakstu darbu sacensību jaunatnei.

NoteikumiSacensībā var piedalīties bērni un

jaunieši līdz 25 g. vecumam. Rakstu darbi iesūtāmi slēgtā aploksnē AL10.KD rīcības komitejai līdz 1960. g. 18. novembrim. Sūtījumi adresējami Ed. Silkalnam, 3. Dickens St., Elwood, Vic. [...] Sacensībā var piedalīties, rakstot pēc brīvas izvēles par vienu no šiem tematiem: a) Latviešu tautas dziesmas, b) Teātris. Dalībnieki sada-līti 3 vecuma grupās. 1. grupā ir bērni līdz 12 g. ieskaitot, t.i., kas dzimuši 1948. g. 1. janvārī un jaunāki. 2. grupā jaunieši no 13 līdz 16 g. ieskaitot – dzi-muši 1944., 1945., 1946. vai 1947. g. 3. grupā ir jaunieši, kas dzimuši 1943. g. 31. decembrī un vecāki. Iesūtītos dar-bus izvērtēs AL10.KD rīcības komite-jas izraudzīta komisija. ∎

Pārdomas 4. maijāTurpinājums no 13. lpp

Trešdien, 2010. gada 2. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp

Latviešu namā kopā ar igauņu, lietu-viešu, somu un zviedru deju kopām. Tāpat, nu jau pēdējos 5 gadus Jautro pāri varam redzēt, dejojot Eurofest festivālā. 2008. gada Dziesmu un deju svētkos Latvijā atkal varējām redzēt baltos Abrenes tautas tērpos ietērptos Jautrā pāra dejotājus, dejojot Dzies-mu un deju svētku lieluzvedumā Dau-gavas stadionā, Rīgā. Šoreiz deju kopa svētkos piedalījās Austrālijas Jūrmal-nieku ietvaros, no kuriem tomēr vairāk kā puse bija tieši Jautrā pāra dejotāji.

Jautrā pāra darbības laikā starp dejotājiem ir nomainījusies ne viena

vien paaudze, un ir prieks starp jau-najiem dejotājiem šodien redzēt to bērnus un mazbērnus, kas kopā dejoja jau no pašiem pirmsākumiem! Var pa-visam droši teikt, ka kopa uztur savas tradīcijas, un caur dalību tajā, neviens vien pāris ir saticies. Un lai gan Jaut-rā pāra mēģinājumi, kā jau vienmēr tas ir bijis, notiek latviešu valodā, arī ne viens vien nelatvietis te ir atradis draugus un dejot prieku. Ar apbrīno-jamu pacietību bruņojušies, Jautrā pāra vadītāji Iveta Rone un Juris Ruņģis draudzīgi uzņem katru dejot gribētāju.

Šī gada 5. jūnijā svinēsim Jautrā pāra 60 gadu jubileju, uz kuru kā vie-sus gaidām ierodamies Kanberas Spri-

gulīti un Melburnas Piekto riteni. Uz-vedumā dejos arī bijušie Jautrā pāra dejotāji, kā tagad jau labi pazīstamais Trakais pāris, kā arī dziedās Jaunais vējš, kura dalībnieki arī vairums dejo Jautrajā pārī. Lielākā daļa dejoto deju Jautrā pāra izpildījumā būs Ivetas un Jura sarakstītas. Par muzikālo pavadī-jumu rūpēsies Sidnejas muzikanti!

Liels PALDIES, Iveta un Juri, par Jūsu nesavtīgo un izcilo darbu, par Jūsu pacietību!!!!!! Jūsu vadībā dau-dzi jaunieši ir piedzīvojuši priecīgus dzīves mirkļus Kultūras un Jaunatnes dienās! Lai labi dejotāji, lai izturība nākošajiem sešdesmit!!!

Rita VīksniņaLaikrakstam „Latvietis“

AdelaidēSvētdien, 6. jūn., plkst. 14.00 ALT izrāde Latviešu namā: A. Gurneja Kokteiļu stunda Ievas Kainas režijā. Biļetes $20/$15, skolas bērniem ieeja bez maksas.Trešdien, 9. jūn., plkst. 19.30 Dien-vidaustrālijas Latviešu organizāciju apvienības sēde Tālavas mazajā zālē.Piektdien, 11. jūn., plkst. 19.00 DLOA kopā ar ALB un DV rīkotaisi informatīvs saiets DV namā, kur tau-tiešiem būs iespēja klausīties Ģirta Valda Kristovska paskaidrojumus par Vienotību un vēlēšanām Latvijā.

Adelaides Sv. Pētera draudzeSvētdien, 6. jūn., plkst. 11.00 Otrā

svētdiena pēc Vasarsvētkiem. Diev-kalpojums ar dievgaldu.Svētdien, 13. jūn., plkst. 15.00 Aizves-to piemiņas dievkalpojums un koncerts.

BrisbanēSvētdien, 6. jūn., plkst. 10.00 Svētdie-nas rīts Dievam – Pārrunas par tematu Gars un dvēsele pie M. Mežmales, 104 Donnington St., Carindale.Otrdien, 8. jūn., plkst. 10.00 Brīvļau-žu sanāksme Latviešu namā – Yoga vingrojumi ar Carmel 10.30–11.00. Rakstnieku diena – dalīsimies ar ro-māniem, domrakstiem un dzejām, ku-rus sarakstījām kā bērni. Rīta tēja un pusdienas $15.Sestdien, 19. jūn., plkst. 10.00 Aiz-vesto atcere BLB sarīkojumā Latvie-

šu namā. Piemiņas brīdis pie akmens pagalmā un Latviešu namā dziesmas, dzejas un prozas lasījumi. Piedalīsies Ģirts Valdis Kristovskis. Ievērojiet datuma un laika maiņu!!Sestdien, 19. jūn., plkst. 13.00 Zolītes pēcpusdiena DV sarīkojumā Latviešu namā. Piedalīšanās $5. Kvīnslandes latv. ev. lut. draudzeDiakone Brigita Saiva. Svētdien, 20. jūn., plkst. 11.30 diev-kalpojums ar dievgaldu (diakona Bri-gita Saiva).

KanberāSvētdien, 13. jūn., plkst. 14.00 visām

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi

Turpinājums 16. lpp.

2. jūnijsEmma, Lība1884. rakstniece, vēsturniece Angeli-ka Gailīte.1887. bibliogrāfs, literatūras vēstur-nieks, tulkotājs Kārlis Egle.

3.jūnijsIneta, Inta, Intra1922. rakstnieks Laimonis Purs (īst.v. Laimonis Strazdiņš).1951. sākās Amerikas Balss radio rai-dījumi uz Latviju.

4. jūnijsElfrīda, Sindija, Sintija1905. prozaiķis, redaktors, izdevējs Ernests Jurks.1938. ALT režisore un aktrise Valda Rube.1940. Otrais Pasaules karš: vācu spēki iegāja Parīzē.

5. jūnijsIgors, Ingvars, MargotsPasaules vides aizsardzības diena

1905. publicists Osvalds Freivalds.1947. Māršala plāns: uzstājoties ar runu Hārvardas universitātē, ASV valsts sekretārs Džordžs Māršals iz-klāstīja ekonomiskās palīdzības prog-rammu kara izpostītajai Eiropai.1950. Rīgā nodibināts Rīgas Medicī-nas institūts.

6. jūnijsArdis, Ingrīda1900. rakstnieks Eduards Salenieks.1902. dzejniece Zinaīda Lazda (īst.v. Zinaīda Zelma Šreibere).1909. Latvijā dzimis angļu filozofs Je-saja Berlins (Sir Isaiah Berlin OM).1922. gleznotāja Biruta Baumane..1944. D-Day – sākās Normandijas kauja, 155 000 Sabiedrotajiem izceļo-ties Normandijas krastā Francijā.

7. jūnijsArnis, Gaida, Arno1805. vācu tautības latviešu folklorists Georgs Bitners.1907. aktieris, režisors, literāts, grā-

matu ilustrators, karikatūrists Reinis Birzgalis.1919. nacionālās pretestības darbi-nieks, publicists, Brīvās Latvijas re-daktors Freds Launags.1920. Baumaņu Kārļa dziesma Dievs, svētī Latviju! kļūst par Latvijas Re-publikas himnu.1939. Berlīnē Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops pa-rakstīja Latvijas un Vācijas neuzbruk-šanas līgumu.1945. Latvijas Nacionālā Komiteja lo-cekļi iesniedz demisiju Bangerskim.

8. jūnijsFrīda, Frīdis, Mundra1890. dzejniece Paulīna Bārda.1917. jaunatnes darbinieks Indulis Ka-žociņš. 1941. vācu karavīri sāk ierasties Somi-jā gatavībā uzbrukt PSRS.1976. žurnālists un politiķis, Rīgas Domes priekšsēdētājs (kopš 2009.g. 1.jūl.) Nils Ušakovs. ∎

DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi

Jautrajais pārisTurpinājums no 7. lpp

16. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 2. jūnijā

Baltijas tautām kopējs Aizvesto piemi-ņas akts poļu kluba telpās, O’Connor. Runu teiks akadēmiķis un politisks darbinieks Dr. Jānis Priedkalns. Ak-tam sekos muzikāls priekšnesums ar-fistes Lienas Leisijas (Lacey) vadībā.Ceturtdien, 17. jūn., plkst. 14.00 Po-litiskās apvienības Vienotība priekš-sēdis Ģirts Valdis Kristovskis runās Immanuela baznīcas zālē, Lyons, par politiskiem notikumiem Latvijā 10. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā. Kanberas latv. ev. lut. draudzePirmdien, 14. jūn., plkst. 13.00 Kan-beras latv. ev. lut. draudzes Aizvesto piemiņas dievkalpojums Sv. Pētera baznīcā, Reid, māc. Māras Saulītes vadībā. Lūdzu ievērojiet, ka tā ir pirm-diena – brīvdiena.

MelburnāSestdien, 5. jūn., plkst. 12.00 Latvie-šu namā skolas atzīmē Aizvesto pie-miņas dienu.Sestdien, 5. jūn., plkst. 12.00 Vana-dzes piedāvā pusdienas DV mītnē.Svētdien, 6. jūn., plkst. 11.00 Mak-šķernieku kluba Āķis saiets Latviešu namā.Otrdien, 8. jūn., plkst. 11.00 Senioru saiets Latviešu ciemā. Ieeja pret ziedo-jumiem. Līdzi ņemami groziņi.Pirmdien, 14. jūn., plkst. 14.00 MLOA rīkotais Aizvesto piemiņas akts Latviešu namā. Viesu runātājs būs Ģirts Valdis Kristovskis. Ievēro-jiet datuma maiņu no MLOA agrāk izsludinātā datuma!!Sestdien, 19. jūn., plkst. 12.00 Skolu, gaidu un skautu Jāņu svinēšana Tērve-tē.Sestdien, 19. jūn., plkst. 19.00 – 22.00 Vakariņas sveču gaismā DV mītnē, Ziemeļmelburnā. Iepriekšteikšanās nepieciešama, zvanot I. Ziedarei 0409 355 532 ne vēlāk kā 16. jūnijā. Visi mīļi gaidīti!Svētdien, 20. jūn., plkst. 14.00 MLB Jāņu svinēšana Latviešu namā. Melburnas 1. latv. ev. lut. draudzeMāc. Māra Saulīte. Svētdien, 6. jūn., plkst. 11.00 Diev-kalpojums Latviešu ciemā.Svētdien, 6. jūn., plkst. 14.00 Diev-kalpojums Trīsvienības baznīcā.Svētdien, 13. jūn., plkst. 13.00 Balla-ratā aizvesto un varoņu piemiņas die-nas dievkalpojums. Melburnas Sv. Krusta draudzeSvētdien, 13. jūn., plkst. 11.00 Trešā svētdiena pēc Vasarsvētkiem. Aizvesto piemiņas dienas dievkalpojums drau-dzes vecākā vadībā.Svētdien, 20. jūn., plkst. 14.00 Cetur-tā svētdiena pēc Vasarsvētkiem. Svēt-brīdis Latviešu ciemā draudzes vecākā vadībā.

PertāSvētdien, 13. jūn., plkst. 13.00 Ģir-ta Valda Kristovska referāts Latviešu centrā.Svētdien, 20. jūn., plkst. 14.00 Lat-viešu biedrības rīkotais Jāņu sarīko-jums. Vakariņas, kafijas galds, loteri-jas galds. Visi mīļi aicināti un gaidīti. Vakariņām lūdzu pieteikties pie Ritas Džonsones, tel. 9349 2332. Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.Svētdien, 6. jūn., plkst. 10.30 Ot-rās svētdienas pēc Sv. Gara svētkiem dievkalpojums.Svētdien, 13. jūn., plkst. 10.30 Tre-šās svētdienas pēc Sv. Gara svētkiem un Tautas sēru dienas dievkalpojums Latviešu centrā.

SidnejāCeturtdien, 3. jūn., plkst. 12.00 Sa-iets un draudzības pēcpusdiena DV namā.Piektdien, 4. jūn., plkst. 16.00 – 20.00 novuss DV namā. Draudzīgas spēles, kā arī turnīrspēles. Bārs, uzkodas, mūzika, draudzīga atmosfēra. Visi laipni ielūgti un gaidīti!Sestdien, 5. jūn., plkst. 15.00 Jautrā pāra 60. jubilejas deju pēcpusdiena Latviešu namā. Dejos Jautrais pāris un viesi. Ieeja $20/$15. Latviešu skolas skolniekiem ieeja bez maksas.Sestdien, 5. jūn., plkst. 19.30 Jautrā pāra 60. jubilejas Saviesīgs vakars ar piecdesmito gadu tēmu Burwood Function Centre. Ieeja $60. Biļetes jā-iegādājās līdz 27. maijam no Alda Lie-piņa (0402 639 070).Piektdien, 11. jūn., plkst. 16.00 – 20.00 novuss DV namā.Svētdien, 13. jūn., plkst. 14.00 Aiz-vesto piemiņas sarīkojums Latviešu namā.Piektdien, 18. jūn., plkst. 16.00 – 20.00 novuss DV namā.Svētdien, 20. jūn., plkst. 12.00 SLB Jāņu sarīkojums Latviešu namā. Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāPrāv. Kolvins Makfersons.Svētdien, 6. jūn., plkst. 10.00 Diev-kalpojums ar Svēto Vakarēdienu.Svētdien, 13. jūn., plkst. 10.00 Aiz-vesto piemiņas dievkalpojums ar Svē-to Vakarēdienu. Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzeMāc. Raimonds Sokolovskis.Svētdien, 6. jūn., plkst. 10.00 Diev-kalpojums. Bībeles stunda.

Zelta piekrastēCeturtdien, 3. jūn., plkst. 13.00 Kār-tējā baltiešu mēneša tikšanās Broadbe-ach Library, 61 Sunshine Boulevard, Mermaid Waters (iepretim Pacific Fair iepirkšanas centram). Ieejot bibliotēkā, sekot norādījumu uz Meeting Room A.

Lata kurssLatvijas Bankas kurss 2. jūnijā.1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)1 AUD = 0,48101 GBP = 0,8290

1 NZD = 0,38801 USD = 0,5720

SarīkojumiTurpinājums no 15. lpp

Sarīkojumā atzīmes Sēru dienu.

AnglijāSvētdien, 13. jūn., plkst. 15.00 St. James’s baznīcā, 197 Piccadilly, W1J 9LL. Ekumēnisks Aizvesto piemiņas dienas dievkalpojums bez dievgalda. Dievkalpojumu rīko Baltiešu Padome. Sprediķos LCiGB bīsk. Jāna Jēruma-Grīnberga, piedalīsies baltiešu garīdz-nieki un kori.Sestdien, 19. jūn., Līgo nakts Strau-mēnos (Catthorpe Manor). Rīko Dau-gavas Vanagu Fonda valde, DVF Straumenu un sabiedrba LTips. Plks. 19.00 Lielā skatuvē – DVF valdes priekšsēdētāja Ulda Reveliņa uzruna, Londonas un Straumēnu kori, Tautas deju kopa KAMOLIŅŠ un Londonas dejotāji, Folkloristi DŪDALNIEKI, Jāņu tēvs, Jāņu māte un aplīgošana pie ugunskura. Uzvedumu vada Li-lija Zobens. Plkst. 21.00 Zaļumballe Lielā skatuvē – Ance Krauze, Nor-munds Rutulis, grupa Labvēlīgais tips un DJ UFO. Plkst. 21.00 100% latviešu mūzika Zviedru zālē – duets Helmuts un Liene. Biļetes iepriekšpār-došanā (http://www.wegottickets.com/event/75389) kā arī DVF Straumēnos, DVF Londonas nama un DVF Brad-fordas nodaļas namā. Cenas £0/£4/£8. (Pasākuma dienā £0/£6/£12)

JaunzēlandēSestdien, 19. jūn., plkst. 18.00 Jāņu vakara svinības Latviešu namā Kraist-čerčā. Lūdzu ņemt līdzi groziņus gal-dam un mantiņas izlozei. Ieeja pret labvēlīgiem ziedojumiem.

LatvijāPiektdien, 4. jūn., plkst. 19.00 ELJA50 piektdienas vakara tikša-nās Konventa sētā, Konventa zālē. Valodniece un dramaturģe prof. Dr. phil. Baiba Kangere referēs par tēmu: Divvalodība.Trešdien, 9. jūn., plkst. 12.00 – 15.00 (reģistrēšanās no plkst. 11.00) Latvijas Universitātes telpās domubiedru grupa KOPA turpina iesākto tematisko cik-lu – Latvijas nākotne. Mūsu atbildība un līdzdalība. Diskusija: Kandidāts arēnā. Tuvāka informācija un pietei-kuma anketa meklējama mājas lapā www.esamkopa.lvPiektdien, 11. jūn., plkst. 18.00 – 22.00 Ārzemju latviešu kārtējais tik-šanās vakars PBLA pārstāvniecībā Lāčplēša ielā 29 dz. 5.Svētdien, 20. jūn., plkst. 15.00 Rīgas Evanģēliskās draudzes dievkalpojums Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Kalpos prāv. Klāvs Bērziņš. Visi laipni lūgti un aicināti! ∎