didaktiskā spēle „atmini sēklu”pavasaris pie bērza integrēta vizuālās mākslas...

1

Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

ISSN 2255-9515

Āra nodarbība „Vējš” Muzikāli radošā nodarbība „Ūdens mūzikā”

Integrētā nodarbība Kukaiņi

Didaktiskā spēle

„Atmini sēklu”

2Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā

Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

Saturs

Elektroniskais žurnāls „Pirmsskolā”Izdevējs: SIA „V-Media”Vienotais reģistrācijas numurs: 40103369264

Redakcijas tālr. 26002264Redakcijas e-pasts: [email protected]

Atklājas nevienlīdzība un zemas algas pimsskolās

Integrētā nodarbība „Pavasara lietutiņš”

Rotaļnodarbība

Pavasaris pie bērza

Integrēta vizuālās mākslas rotaļnodarbība „Pirmā sniegpulkstenīte”

Rotaļnodarbība Vecmāmiņas gudrības kaste

310

14

15

22

Āra nodarbība „Vējš”

Integrētā nodarbība Kukaiņi

Muzikāli radošā nodarbība„Ūdens

mūzikā”

Didaktiskā spēle

„Atmini sēklu”

9

11

18

21

http://[email protected]

http://www.skolasvards.lv


Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

Atklājas nevienlīdzība un zemas algas pimsskolās

Andra Ozola, žurnāliste

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir apkopojusi datus par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba slodzi un atalgojumu. Informācija, kas iegūta no visām 119 pašval-dībām, atklāj nevienlīdzību pirmsskolas pedagogu atalgojumā un noslodzē.

LIZDA noskaidrojusi, ka tikai 48 pašvaldībās pirmsskolas pedagogiem, kuri strādā ar bērniem vecu-mā no pusotra līdz četriem gadiem, tiek nodrošināta pilna darba slodze – 40 stundas nedēļā. Vairumā – 93 – pašvaldību pirmsskolas pedagogiem par darbu ar pusotru līdz četrus gadus vecajiem bērniem mak-sā 750 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, kas atbilstoši pedagogu algu paaugstināšanas grafikam ir minimālā alga par likmi. Augstākā likme pirmsskolā ir noteikta Carnikavas novadā – 1006 eiro. Vairāk par noteikto zemāko mēneša darba algas likmi maksā tikai piektdaļā pašvaldību.

„Šeit mēs redzam, cik nenovērtēts ir pirmsskolas pedagoga darbs, lai gan slodze un atbildība ir ļoti liela. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izglītības eksperti ne reizi vien ir uzsvēruši, ka ir jāveido stratēģiska pieeja, lai uzlabotu pirmsskolas pedagogu darba kvalitāti un motivāciju. To noteikti veicinātu atalgojuma pieaugums, slodzes veidošanas pārskatīšana, profesijas prestiža celšana. LIZDA no-teikti turpinās iesākto darbu, lai panāktu, ka atalgojumu pirmsskolas pedagogiem maksā no valsts, nevis pašvaldību budžeta,” uzsver LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

LIZDA ir nosūtījusi vēstuli visām pašvaldībām, aicinot tās no 2020. gada 1. septembra pirmsskolas pe-dagogiem nodrošināt zemāko darba algas likmi – 790 eiro. Šāda zemākā mēneša darba algas likme ir pare-dzēta pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafikā.

Arodbiedrība apkopojusi datus par pirmsskolas pedagogu atalgojumu un noslodzi, lai varētu profesio-nāli pārstāvēt savu biedru intereses, balstoties uz datiem. Neviena cita institūcija šādu informāciju līdz šim nav apkopojusi.

Pirmsskolā nodarbinātie pedagogi strādā vairāk, bet saņem mazākLIZDA ir aptaujājusi visas 119 pašvaldības, lai iegūtu informāciju par pirmsskolas izglītības iestāžu pe-

dagogu darba slodzi un mēneša darba algas likmi. Pirmsskolas izglītības iestādēs ir nodarbināti 12,3 tūk-stoši skolotāju un atbalsta personāla (skatīt 1. attēlu), no kuriem puse ir LIZDA biedri, kuru interesēs arod-biedrība arvien aktīvāk iestājas par pirmsskolās strādājošo profesionālās dzīves kvalitātes paaugstināšanu, nepieļaujot, ka pirmsskolās nodarbināto situācija būtu sliktāka nekā pārējiem pedagogiem.

1. attēls. Pirmsskolas izglītības iestāžu skolotāju un atbalsta personāla skaits

Atbilstoši Ministru kabineta (MK)

2016. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 447 „Par valsts budžeta mērķdotāciju pedago-gu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vis-pārējās vidējās izglītības iestādēs” tiek pie-šķirts valsts finansējums pašvaldību izglītī-bas iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglī-tības pedagogu darba samaksai, izņemot iestādes vadītāju, viņa vietnieku un atbalsta personālu.

Atbilstoši MK 2016. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 445 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” līdz


Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

2016. gada 1. septembrim pirmsskolas pedagogiem bija noteiktas 30 darba stundas ar izglītojamiem un četras apmaksātas darba stundas nodarbību sagatavošanai (pārējiem pedagogiem – 21 darba stunda ne-dēļā, tai skaitā mācību stundas, nodarbības un fakultatīvi, to sagatavošana, individuālais un grupu darbs u. c. darbi).

Pašlaik MK noteikumi Nr. 445 paredz pirmsskolas pedagogiem 40 darba stundas nedēļā, tai skaitā 36 darba stundas ar izglītojamiem un četras darba stundas nodarbību sagatavošanai (pārējiem pedago-giem – 30 darba stundas nedēļā, tai skaitā mācību stundas, nodarbības un fakultatīvi, to sagatavošana, individuālais un grupu darbs u. c. darbi).

Šāds normatīvais regulējums negatīvi ietekmē vienlīdzīgas iespējas saņemt vienādu stundas tarifa likmi pedagogiem, kuru nodarbinātībai ir noteiktas vienlīdzīgas prasības. Rēķinot pēc noteiktās zemākās darba algas likmes visiem pedagogiem – 750 eiro mēnesī –, pirmsskolas pedagogu stundas tarifa likme ir 4,69 eiro, salīdzinot ar pārējiem pedagogiem, kuri ir tiesīgi saņemt augstāku atalgojumu – 6,25 eiro stundā.

Daudziem pirmsskolas pedagogiem samazināta slodzeLIZDA biedri ir neapmierināti ar to, ka līdz ar 40 stundu darba nedēļas ieviešanu pirmsskolas skolotā-

jiem daudzās pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs tika samazināta darba slodze. Saņemot pieprasīto informāciju no pašvaldībām, LIZDA noskaidroja, ka tikai 40% (jeb 48 pašvaldībās) no visiem pirmsskolas pedagogiem, kuri strādā ar bērniem vecumā no pusotra līdz četriem gadiem, tiek nodrošināta pilna darba slodze – 40 stundas nedēļā (skatīt 2. attēlu).

Visās pašvaldībās tiek nodrošināta algas likme, kas nav zemāka par MK noteikumos Nr. 445 noteik-to – 750 eiro mēnesī. Vairāk par noteikto zemāko mēneša darba algas likmi pirmsskolas pedagogiem, kuri strādā ar bērniem vecumā no pusotra līdz četriem gadiem, vietvaras lēmušas maksāt tikai piektdaļā pašval-dību (skatīt 3. attēlu). Augstākā likme pirmsskolā ir noteikta Carnikavas novadā – 1006 eiro.

Pedagogi, kuri strādā ar bērniem vecumā no 1,5

līdz 4 gadiem

Pedagogi, kuri strādā ar bērniem vecumā no 5 līdz

6 gadiemVidējā slodze pašval-

dībā

Pašval-dību skaits

Īpat-svars % kopējā skaitā

Vidējā slodze pašval-

dībā


Īpat-svars

% kopējā skaitā

x x x 0,26–0,49 3 2,5

0,50–0,69 9 7,6 0,50–0,69 6 5,0

0,70–0,79 8 6,7 0,70–0,79 12 10,1

0,80–0,89 25 21,0 0,80–0,89 17 14,3

0,90–0,99 29 24,4 0,90–0,99 52 43,7

= 1,00 48 40,3 1,00 29 24,4


līdz 4 gadiem


6 gadiemVidējā darba algas likme

pašval-dībā

Paš-val-dību

skaits


Vidējā darba algas likme

pašval-dībā

Paš-val-dību

skaits

Īpat-svars

% kopējā skaitā

= 750 93 78,2 = 750 86 72,4

751–799 8 6,7 751–799 13 10,9

800–849 9 7,6 800–849 11 9,2

850–899 2 1,7 850–899 2 1,7

900–949 5 4,2 900–949 5 4,2

950–999 1 0,8 950–999 1 0,8

1000–1006

1 0,8 1000–1006

1 0,82. attēls. Pirmsskolas pedagogu vidējā darba slodze pašvaldībās (n=119)

Avots: pašvaldību sniegtā informācija laikā no 30.09.2019. līdz 05.11.2019.

3. attēls. Pirmsskolas pedagogu vidējā mēneša darba algas likme (eiro) pašvaldībās (n=119)


Aprēķinot vidējo mēneša darba algu (skatīt 4. attēlu) pašvaldībās pirmsskolas pedagogiem, kuri strādā ar bērniem vecumā no pusotra līdz četriem gadiem, jāsecina, ka pusē no pašvaldībām pirmsskolas peda-gogiem nav rasta iespēja saņemt vismaz 750 eiro mēnesī, bet vēl trešdaļā pašvaldību pirmsskolas pedago-gi par darbu saņem vidēji 750 eiro mēnesī, tostarp arī pilsētu pašvaldībās.


Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

Pirmsskolas pedagogiem maksā mazāk nekā citiem pedagogiemSalīdzinot pirmsskolas pedagogu vidējo dar-

ba samaksu pašvaldībās ar 2018. gadā fiksēto vi-dējo darba samaksu (bruto) valstī, kas sasniedza 1004 eiro mēnesī (Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati), un izglītības nozarē, kas sasniedza 823 eiro, jāsecina, ka pirmsskolās atalgojums ir sa-līdzinoši ļoti zems. Pēc Finanšu ministrijas un Cen-trālās statistikas pārvaldes prognozēm, 2019. gadā vidējā darba samaksa valstī bija plānota 1063 eiro, bet 2020. gadā – 1121 eiro mēnesī.

LIZDA akcentē, ka aptuveni 40% pedagogu, kuri strādā citās izglītības pakāpēs, izņemot pirmsskolas izglītību, 2018./2019. mācību gadā saņēma zemāko mēneša darba algas likmi, bet vidējā skolotāja alga fiksēta virs 850 eiro (Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati).

Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa ir daudz zemāka nekā pārējiem pedago-giem, lai gan jau no 2004. gada tika noteiktas ob-ligātas izglītības un profesionālās kvalifikācijas pra-sības pedagogiem, tostarp arī pirmsskolas izglītības pedagogiem tika noteikta obligāta augstākā peda-goģiskā izglītība.

Ļoti daudzi pirmsskolas pedagogi ieguva augstāko izglītību maksas studijās, kā arī regulāri apmeklē profesionālās kompetences pilnveides kursus, īpaši jau pagājušajā un šajā mācību gadā, jo ar šo mācību gadu tiek īstenots jaunais kompetencēs balstītais mācību saturs pirmsskolā, uzsver LIZDA.

Aicina pašvaldības atbalstīt pirmsskolu pedagogusLIZDA aicina arī turpmāk pašvaldības un ikvienu ieinteresēto atbalstīt aktivitātes, pieprasot valdībai

nodrošināt MK rīkojuma „Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku” un citu tiesību aktu izpildi. LIZDA izvirzītās prasības ir nodrošināt:• Izglītības likuma 53. panta trešās daļas „Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Mi-

nistru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešal-gu attiecīgajā laikposmā” izpildi;

• deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību izvirzīto 127. uzde-vumu „Turpināsim palielināt pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojumu un pilnveidosim atalgojuma modeli, tai skaitā pirmsskolas pedagogiem” un izpildīt 3) sasniedzamo rezultātu „No-drošināta pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanas grafika izpilde, sākot ar 2019. gada septembri”;

• Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam noteikto, ka izglītībā strādājošo vidējā dar-ba alga (bruto) salīdzinājumā ar vidējo darba algu valstī 2020. gadā ir vienāda.

LIZDA ir saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas un Finanšu ministrijas apstiprinājumu, ka no 2020. gada marta tiks pārskatītas iespējas rosināt likuma „Par valsts budžetu 2020. gadam” grozījumus, lai pārdalītu finansējumu (8,1 miljonu eiro) zemākās darba algas likmes 790 eiro mēnesī (pieaugums 5%) nodrošinājumu pedagogiem no 2020. gada 1. septembra.

LIZDA ir vērsusies ar vēstuli pie pašvaldībām, lūdzot, lai 2020. gada budžetā tiktu ieplānots finansējums zemākās darba algas likmes – 790 eiro mēnesī – nodrošināšanai pirmsskolas izglītības iestāžu pedago-giem no 2020. gada 1. septembra. LIZDA ir aicinājusi pašvaldības izvērtēt iespēju proporcionāli pedago-gu zemākās darba algas likmes pieaugumam (līdz 5%) palielināt arī skolotāja palīgu un citu pirmsskolas


līdz 4 gadiem


6 gadiemVidējā darba alga (mē-nesī)

pašval-dībā



Vidējā darba alga

(mēne-sī)

pašval-dībā


Īpat-svars

% kopējā skaitā

= 750 93 78,2 = 750 86 72,4

751–799 8 6,7 751–799 13 10,9

800–849 9 7,6 800–849 11 9,2

850–899 2 1,7 850–899 2 1,7

900–949 5 4,2 900–949 5 4,2

950–999 1 0,8 950–999 1 0,8

1000–1006

1 0,8 1000–1006

1 0,8

4. attēls. Pirmsskolas pedagogu vidējā mēneša darba alga (eiro) pašvaldībās (n=119)



Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

izglītības iestāžu tehnisko darbinieku atalgojumu. LIZDA izsaka pateicību tām pašvaldībām, kuras jau no 2019. gada 1. septembra nodrošina pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi 790 eiro apmērā un vairāk.

LIZDA ir gandarīta, ka telefona sarunās daudzu pašvaldību pārstāvji izteikuši pateicību, ka arodbiedrība iesaistās pirmsskolas pedagogiem aktuālo darba slodžu un darba samaksas jautājumu aktualizēšanā visos līmeņos.

LIZDA vēlas akcentēt pašvaldības, kuras atbalstu LIZDA darbībai, iestājoties par pirmsskolas pedagogu vienlīdzīgām tiesībām, salīdzinot ar citiem pedagogiem, ir apliecinājušas rakstveidā savās informatīvajās atbildes vēstulēs par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba slodzi un mēneša darba algas likmi: Sa-laspils novada dome; Rundāles novada dome; Madonas novada pašvaldība; Lielvārdes novada pašvaldība; Jēkabpils pilsētas pašvaldība; Valmieras pilsētas pašvaldība.

Turpina cīņu par pirmsskolā strādājošo profesionālās dzīves uzlabošanuPatlaban LIZDA turpina aktīvi darboties, lai uz-

labotu pedagogu un pārējo pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo profesionālās dzīves kvalitāti. IZM veido darba grupu atalgojuma modeļa piln-veidošanai pirmsskolas izglītības iestāžu pedago-giem, kurā dalību pieteikusi arī LIZDA. Uzrunātas visas Saeimas frakcijas, lūdzot deputātiem iesniegt LIZDA sagatavotos priekšlikumus „Grozījumi Izglī-tības likumā” par valsts sociālo atbalstu arī pirms-skolas pedagogiem, kuriem līdz pensijas vecuma sasniegšanai ir mazāk nekā trīs gadi, ar nosacīju-mu, ka kopējais pedagoga darba stāžs ir vismaz 25 gadi.

2020. gada janvārī tiek plānota LIZDA pirms-skolas ekspertu sanāksme, lai izvērtētu dažādus pirmsskolas pedagogu profesionālās dzīves kvalitāti ietekmējošus faktorus un apkopotu priekšlikumus atalgojuma modeļa pilnveidošanai pirmsskolā.

OECD eksperti Latvijas izglītības politikas pārskatā norāda, ka jāveido stratēģiska pieeja, lai uzlabotu pirmsskolas darbinieku profesionālās dzīves kvalitāti un motivāciju. OECD eksperts Marko Kols uzsver, ka pirmsskolas izglītības posmā ir jābūt vislabākajiem pedagogiem. Agrīnā pirmsskolas vecumā tiek ielikti pamati panākumiem vēlākā dzīves posmā attiecībā uz izglītību, labklājību, nodarbinātību un sociālo in-tegrāciju, tādēļ viņš aicina likvidēt pedagogu atalgojuma atšķirības. Proti, celt algas un maksāt pirmsskolas pedagogiem tikpat, cik sākumskolas pedagogiem. 2019. gada OECD pētījums apliecina, ka Latvijā, Islandē un Vācijā ir vislielākais stundu skaits, ko pirmsskolas pedagogs pavada kopā ar bērnu, bet atalgojums ir viens no zemākajiem, salīdzinot ar citām OECD valstīm.

LIZDA aicina Saeimas un pašvaldību deputātus, Ministru kabinetu, Tiesībsarga biroju, visus pedagogus un bērnu vecākus vienoties izpratnē par pirmsskolas pedagoga profesionālās dzīves kvalitātes paaugstinā-šanas nepieciešamību un paust savu atbalstu pirmsskolas pedagogu diskriminācijas nepieļaušanai.

Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo kārtību pirmsskolas pedagogiem, kuri strādā ar bērniem vecumā no pusotra līdz četriem gadiem, algu maksā pašvaldība. Tādējādi pirmsskolas pedagogu atalgojuma lielums ir atkarīgs no vietējās pašvaldības labās gribas un finansiālās rocības.

Platformā „ManaBalss.lv” par iniciatīvu „Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu no-darbinātībā” ir parakstījušies 8865 tās atbalstītāji. LIZDA iniciatīvu platformā „Manabalss.lv” turpina vākt parakstus, lai pirmsskolas pedagogiem atalgojumu turpmāk maksātu no valsts budžeta. Līdz iniciatīvas iesniegšanai Saeimā atlicis savākt aptuveni 1135 parakstus.

Par LIZDA iniciatīvu platformā „Manabalss.lv” var parakstīties šeit. PS

Tikai 48 pašvaldībās no visiem pirmsskolas pedagogiem, kuri

strādā ar bērniem vecumā no pusotra līdz četriem gadiem, tiek nodrošināta pilna darba slodze – 40 stundas nedēļā.

https://manabalss.lv/vienlidzibu-pirmsskolas-izglitibas-iestazu-pedagogiem-darba-samaksu-nodrosinat-no-valsts-budzeta/show


Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

Liene Eikina,Mārupes novada PII „Zeltrīti” Āra nodarbība

„Vējš”Nodarbības dominante: dabaszinības, mājturība un tehnoloģijas.Vecums: 6–7 gadi.Nodarbības mērķis: veidot izziņas interesi par dabas parādību vējš, mākoņi, lietus, varavīksne, veicināt

bērnu radošo darbību.Lielā ideja: cik daudzveidīgā dabā es dzīvoju.Tēma: lielie pavasara darbi.Ziņa bērnam: es zinu vēja darbus.Caurviju prasmes: kritiskā domāšana un problēmrisināšana, pašvadīta mācīšanās, sadarbība. Nodarbības uzdevumi: 1. Pilnveidot bērnu zināšanas par vēju caur stāstu. 2. Veidot izpratni par vēja darbiem. 3. Rosināt veikt eksperimentu par lietus rašanos. 4. Nostiprināt zināšanas par varavīksnes krāsu daudzveidību. 5. Rosināt darboties komandās. 6. Rosināt radošo pašizpausmi un fantāziju.Izmantotās metodes: verbālā, uzskates, praktiskā, rotaļu.Uzskates materiāli: prezentācija pasakai, rāmīši zīmēšanai, marķieri, burciņas ar ūdeni, bārdu putas,

zila guašas krāsa sajaukta ar ūdeni, trauciņi krāsai, plastmasas mazās karotes, krāsu zīmuļi, dzijas kamoli, lego klucīši, knaģīši, kociņi, krāsainas stieplītes varavīksnes veidošanai, kartona rāmji gleznu veidošanai.

Nodarbības saturs: • Sasveicināšanās.• Ievada daļā stāsts par vēja rotaļām.• Kustību aktivitāte „Mākoņu maršs”.• Vēja uzdevums – mākonīšu vērošana un zīmē-

šana.• Bērni prezentē savus mākonīšus.• Vēja uzdevums – eksperiments – kā veidojas

lietus.• Vēja uzdevums – varavīksnes veidošana no

dažādiem materiāliem.• Vēja uzdevums – gleznu veidošana no dabas

materiāliem. • Atgriezeniskā saite. Uzslavas.

Ievaddaļa. Bērni tiek rosināti izteikt savas domas par to, kas ir vējš.Lielajā dabas ģimenē dzīvo Vēju māte ar četriem dēliem – Ziemeli, Rieteni, Austreni un Dienvidi. Viņas

dēli, atlaidušies meža ielokos un vai upes līčos, ar savu elpu kustina koku un krūmu lapas, gaudo skurste-ņos un rausta gājēju apģērbu, likdami noprast, ka bez cilvēkiem visumā ir vēl citi vareni spēki. Šī nemitīgā atgādināšana tad arī ir Vēju mātes dēlu darbs. Bet nevar jau vienmēr tikai strādāt. Zinātnieki saka, ka māko-ņi ir ūdens tvaiki, kas pacēlušies gaisā un virzās, kurp gaisa plūsmas tos nes. Īstenībā ir pavisam citādi – bēr-

Sasveicināšanās.Vējiņš pa zemes virsuŠodien no rīta jau staigā.Nesteidzies saujā tam cirst,Parādi labo vaigu,Parādi kreiso vaigu,Teic viņam laburītu.Vējiņam arī to vajag,Ilgi tas mākoņus stūma.Lai viņš skrien pa ielu,Lai viņš rāpjas kokā.Mēs jau esam tik lieli,Tāpēc neķersim to rokās!


Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

na acīs – mākoņi ir vēju rotaļlietas. Kad vēji grib rotaļāties, tie veido no mākoņiem skaistas figūras. Reizēm tās atgādina aitiņas, reizēm putnus, bet visbiežāk mākonīši veido neparastus zīmējumus, ko saskatām tikai mēs. Jāsaka gan, ka vēji nav sevišķi pacietīgi rotaļnieki – tikko kaut kas izveidots, tā nākamajā brīdī tas tiek pārveidots par kaut ko citu. Reizēm vēji spēlē paslēpes ar sauli, mākonīšus sabīdot priekšā saulei. Ir dienas, kad vējus nemaz nemana. Tie vai nu guļ dienas miegu, vai devušies prom uz citām pilsētām, laukiem.

Bet citreiz vēji satrakojas un sadzen tumšus mākoņus pilnas debesis. Pamostas pērkoņtēvs, izvelk zi-bens pātagas un sabar vējus savā dimdošajā balsī. No mākoņiem sāk pilēt lietus piles.

Kad vēji kļūst pavisam lēni un arī pērkoņtēvs nomierinās, debesīs parādās varavīksne. Kad mēs to ierau-gām, tad sirdī ielīst miers un drošības sajūta.

Jautājumi: 1. Cik dēlu ir Vēju mātei? Kā sauc šos dēlus? (Ziemelis, Rietenis, Austrenis, Dienvidis) 2. Kāds ir vēja dēlu darbs? Ko viņi dara? (pūš, gaudo, šņāc, virpuļo utt.) 3. Kurš no vējiem varētu būt aukstākais? Kāpēc? 4. Kādus vēja labos un sliktos darbus jūs zināt? Vēja uzdevums – mākonīšu vērošana un zīmēšanaStāstījumā jūs jau dzirdējāt, arī vējiem patīk spēlēties. Vējam patīk spēlēties ar mākonīšiem. Tas tos

stumda uz priekšu, atpakaļ, tad saveļ tos kopā. Kopīgi pavērosim, vai šodien vējš rotaļājas ar mākonīšiem. Bet pirms tam mēs kopā izkustēsimies rotaļā.

Rotaļa „Maršs par mākoņu stumšanu”

Uzdevums.Ja šajā dienā debesīs ir mākoņi, bērni vēro de-

besīs mākoņus caur rāmja lodziņu un zīmē māko-nīti, kādu viņi saskata, un pēc tam pastāsta, kādu zīmējumu vējš no mākoņa ir izveidojis. Ja mākoņu nav, bērniem jāiztēlojas, ka viņi ir vējš un tas, kādu mākonīti gribētu izveidot, ko tas varētu atgādināt, zīmējot rāmītī.

Vēja uzdevums – eksperiments – kā veidojas lietusKad vēji sadusmojas, tie sadzen pilnas debesis ar

tumšiem mākoņiem. Un no debesīm lejā krīt lietus piles.

Eksperiments – pārī pa diviem bērniem ir izliktas burciņas, kurās ir ieliets ūdens. Bērni spiež burciņās iekšā bārdu putas. Pēc tam ar karotīti lej virsū putām sajauktu guašas krāsu ar ūdeni. Vēro, kā no māko-ņiem parādās lietus.

Lai nestāv mākoņi uz vietas,Es eju darīt briesmu lietas:Es pastumju uz priekšu,Es pastumju tos atpakaļun tad, kad prasa vēderiņš,es stumju tos uz iekšu.Ja kāds tos turēt grib uz vietas,

Es atkal daru briesmu lietas:Es vienam stumju virsū snieguun otram stumju virsū lietu,un trešam stumju virsū mieguun šito... cik-cak spožu lietu!... nē, zibeni labāk es nestumšu.Ka neiesper pašam.


Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

Vēja uzdevums – varavīksnes veidošana no dažādiem materiāliemKad vēji kļūst pavisam lēni, lietus pamazām sāk

mitēties, saulītes gaisma sāk izgaismot ūdens pilie-nus, pie debesīm parādās skaista varavīksne.

Cik krāsu ir varavīksnei? No loka ārmalas – sarkana, oranža, dzeltena, zaļa,

gaiši zila, zila, violeta.Bērni tiek sadalīti komandās pa trim četriem, iz-

velkot attēlu, uz kura ir noteikti materiāli varavīksnes krāsās. Katrai komandai no dotajiem materiāliem jā-izdomā, kā viņi varētu salikt varavīksni pareizā krāsu secībā.

Vēja uzdevums – gleznu veidošana no dabas materiāliem.

Vēji ir parotaļājušies gan ar mākonīšiem, gan lie-tus pilītēm, gan izveidojuši skaistu varavīksni. Bet pavasarī vējš vāc visādas lietas. Vējam patīk virpuļot pļavā. Tikai vienmēr kaut kas iepinas vēja matos. Kas tas varētu būt? Bērnu atbildes.

Bērni tiek sadalīti komandās – tās pašas komandas, kā veidoja varavīksni. Katrai komandai jāizveido no vēja sanestiem materiāliem glezna. Materiālus bērni meklē sporta laukumiņā. Nepieciešami rāmji, kas veidoti no kartona un celtniecības plēves. Kad bērni saliek dabas materiālus, otru rāmi uzliek virsū un plēvi piespiež. Nobeigumā bērni prezentē savu izveidoto gleznu un pastāsta, kuri uzdevumi viņiem vislabāk patika, kāpēc.

Nedēļas laikā bērni padziļināti izzina un pēta vēja virzienus un vēja rotaļas PII teritorijā un apkārtnē. PS


Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

Siguta Rudaka,Raunas vidusskolas PIIIntegrētā nodarbība

„Pavasara lietutiņš”Nedēļas tēma: daba mostas.Apakštēma: draiskais pavasara lietutiņš. Integrētā rotaļnodarbība: fiziskā izglītība un veselība, matemātika.Vecums: 3–5 gadiMērķis: bērna veselības un matemātisko priekšstatu pilnveidošana caur kustību aktivitātēm.Uzdevumi: • sekmēt vispārattīstošos vingrinājumus ar un bez priekšmeta; • lēkšanas, rāpošanas un soļošanas prasmju sekmēšana; • vingrināties priekšmetu mest mērķī; • sadarbības prasmju vingrināšana, darbojoties grupās; • skaitītprasmes vingrināšana 1–5 apjomā; • ģeometrisko figūru (riņķis, kvadrāts/četrstūris, trīsstūris) atpazīšana un nosaukšana; • vingrināties orientēties telpā attiecībā pret sevi; • vingrināties grupēt priekšmetus pēc kopīgām pazīmēm; • sekmēt sajūtu pastiprināšanos, veicot uzdevumus ar kailām pēdām; • veidot pozitīvu attieksmi pret veicamajām kustību aktivitātēm un vienam pret otru.

Nodarbības gaita.Rīta aplis. Sasveicināšanās un nedēļas dienas noskaidrošana. Iepazīstināt bērnus ar dienas darbiem.Ievaddaļa. Saruna par gadalaikiem, laika apstākļiem, izmaiņām dabā. Soļot ar dažādiem roku stāvok-

ļiem. Skriet izklaidus pa visu telpu.Galvenā daļa.Skolotāja uzliek cepuri un pārvēršas par Draisko pavasara lietutiņu. Sasveicinās ar bērniem. Aicina bēr-

nus izkausēt pēdējās sniega kupenas. Pavasara lietutiņš izstāsta, pēc kādas pazīmes ir jāmeklē pirmā ku-pena. Bērni to atrod. Draiskais pavasara lietutiņš aicina pietupties un pieklauvēt pie grīdas. Kupena izkūst.

Kupena/četrstūris. Zem kupenas ir vāverītes gardumi (čiekuri, kastaņi un zīles). Katram bērnam ir jāpa-ņem viens priekšmets. Grupē priekšmetus pēc kopīgām pazīmēm. Saskaita, cik priekšmetu ir katrā grupā. Katrs bērns savu priekšmetu met mērķī (grozā).

Kad priekšmeti ir samesti mērķī, bērni izklaidus lec kā vāveres. Pavasara lietutiņš dod norādi – sameklēt otro kupenu.

Kupena/riņķis. Zem kupenas ir krāsaini riņķi. Katrs bērns paņem vienu riņķi. Draiskais pavasara lietu-tiņš aicina bērnus pavingrot. Vispārattīstošie vingrinājumi ar priekšmetu. Lēkt ar abām kājām pāri priekš-metam. Rāpot, priekšmetu turot uz muguras. Sagrupēties grupās pēc kopīgām pazīmēm (krāsas). Saskaitīt, cik bērnu ir katrā grupā. Katra grupa no ģeometriskās figūras riņķis izveido tārpiņu (sasprauž ar knaģīšiem).

Draiskais pavasara lietutiņš aicina visus bērnus izveidot lielu tārpu. Visi soļo un uz komandu 1, 2, 3 kopā paceļ labo kāju un pēc tam kreiso kāju. Līdz nonāk pie trešās kupenas.

Kupena/trīsstūris. Zem kupenas ir sniegpulkstenīši. Katram bērnam ir jāpaņem viens ziediņš. Klauso-ties draiskā pavasara norādījumos, bērni veic stiepšanās un nomierinošos vingrinājumus.

Draiskais pavasara lietutiņš izstāsta bērniem, ka vēl ir palikusi pēdējā lielā kupena. Tā atrodas pie liela-jiem sniegpulksteņiem. Viņš aicina bērnus padraiskoties (bērni novelk sporta apavus un zeķes).

Kupena. Zem kupenas ir izveidota sajūtu taka, lai masētu bērnu pēdiņas.

Noslēguma daļa.Draiskais pavasara lietutiņš pasauc bērnus pie sevis. Aicina ieklausīties... Ko bērni dzird? Kas viņiem vis-

vairāk patika no tikko veiktajiem darbiem? Kurš darbiņš sagādāja grūtības, kāpēc? Zem kuras kupenas bija paslēpušies vāverītes gardumi utt.


Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

Zanda Voilaka „Kukaiņi”Integrētā rotaļnodarbība

Bērnu vecums: 5–6 gadi.Tēma: kukaiņi.Mērķis: nostiprināt prasmi atpazīt kukaiņus, rosināt nosaukt un saklausīt vārdu skaņas un zilbes. Veidot

prasmi aplicēt, izmantojot dažādas tehnikas. Attīstošie uzdevumi: • Attīstīt spēju koncentrēties un uzmanības noturību. • Attīstīt iztēli un radošo domāšanu. • Attīstīt sīko pirkstu muskulatūru darbā ar grieznēm un līmi.Izglītojošie uzdevumi: • Rosināt atpazīt kukaiņus – taurenis, bite, muša – un pastāstīt par tiem. • Nostiprināt prasmi nosaukt un saklausīt, kādas skaņas ir konkrētā vārdā. • Nostiprināt prasmi saklausīt un noteikt zilbju skaitu vārdos. • Nostiprināt runā lietvārdus – kukaiņu nosaukumus. • Pilnveidot griešanas iemaņas, brīvi griezt dažādas figūras.Audzinošie uzdevumi: • Audzināt saudzīgu attieksmi pret dabu. • Rosināt pozitīvi novērtēt cita veikumu.Nepieciešamie materiāli: vēstule, attēlu sērija ar kukaiņiem – taurenis, bite, muša, burtu kartes, aukli-

ņa, pirkstiņrotaļa, aplikāciju papīrs, līme, šķēres.

Nodarbības gaita: 1. Skolotāja ar bērniem sasveicinās, pārrunā aktuālo šīs dienas informāciju: kāda šodien diena, kādi

laika apstākļi u. tml.

2. Pēc tam skolotāja pastāsta, ka šodien viņai, nākot uz darbu, pielidojis mazs, skaists Taurenītis un apvaicājies, uz kurieni viņa dodas. Viņa Taurenītim pastāstījusi, ka dodas uz pirmsskolu, kur satiks


Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

jaukus un zinošos bērnus. Tāpēc Taurenītis iedevis aploksni ar dažādiem uzdevumiem un aicina jūs izpildīt tos.

3. Skolotāja bērniem parāda vēstuli un izlasa to. Taurenīša vēstulē atrodas dažādi uzdevumi un attēli.

4. Bērni aplūko uzdevumus un attēlus. Skolotāja rosina bērnus atpazīt kukaiņus, kuri attēloti bildēs. Viens no pievienotajiem attēliem ir Taurenīša attēls.

5. Skolotāja bērniem pastāstīta, ka taureņi ir vieni no krāšņākajiem kukaiņiem, tiem ir četri spārni un tie lido. Tie ir dažādās krāsās. Rosina bērnus nosaukt, kādās krāsās ir attēlā redzamais taurenis. Ir nakts un dienas taureņi, parāda tos attēlos un aicina salīdzināt tos pēc izskata. Taureņi pārtiek gal-venokārt no nektāra, dažreiz sūc ūdeni, kā arī koku un augļu sulas. Skolotāja aicina saklausīt un nosaukt, ar kādu skaņu sākas vārds „taurenis”, un nosaukt, cik tajā ir zilbju.

6. Pēc tam bērni aplūko mušas attēlu. Skolotāja pastāsta, ka mušām ir divi spārni, un rosina bērnus atdarināt mušas lidošanu. Mušas ir pelēkā krāsā un ļoti ātri pārvietojas lidojot. Mušas parasti lido dienas laikā, un tām ir divas milzīgas acis, ar kuru palīdzību tās orientējas. Skolotāja aicina saklausīt un nosaukt, kāda skaņa ir vārda „muša” vidū.

7. Skolotāja parāda attēlu ar biti, un aicina bērnus pastāstīt, ko viņi zina par biti. Skolotāja kopā ar bēr-niem pārrunā, ka bites lido, tām ir divi caurspīdīgi spārni. Bites no ziedputekšņiem vāc nektāru. Un no savāktā bišu nektāra iegūst medu. Pārrunā arī to, ka no bitēm ir jāuzmanās, jo bites var iedzelt. Bitēm vēderā ir paslēpts dzelonis, un, ja bites nejūtas droši, tās var iedzelt ar dzeloni. Skolotāja aicina atdarināt bites valodiņu: zum, zum, zum un nosaukt, ar kādu skaņu beidzas vārds „bite”.


Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

Skolotāja bērnus aicina piedalīties pirkstiņrotaļā. Bite lido te – zum, zum, zum,Bite lido tur – zum, zum zum!Bite lido šur un tur, plivinot spārniņus.Lido prom uz mājiņām.

8. Bērni tiek iepazīstināti ar nākamo uzdevumu, kuru Taurenis atstājis izpildīt. Bērniem no dotajām burtu kartītēm ir jāizveido kukaiņu nosaukumi, kurus iepriekš bērni aplūkoja attēlā. (Burtu kārtis jāsaver aukliņā tā, lai izveidotos konkrētais vārds.) Bērni izveido no dotajām burtu kartītēm kukaiņu nosaukumus. Kopīgi nosauc, no kādām skaņām sastāv izveidotie vārdi un no cik zilbēm sastāv šie vārdi.

9. Skolotāja pastāsta bērniem, ka šodien katram jāpagatavo savs taurenītis. Iepazīstina bērnus ar apli-cēšanas gaitu un nepieciešamajiem materiāliem.

Aplicēšanas gaita:Katram bērnam ir trīs dažāda lieluma trafareti ar taurenīti un trīs dažāda lieluma aplikācijas papīra ga-

bali. Uz papīra gabaliem jāapvelk taureņa trafareti un jāizgriež. Pēc tam izgrieztie papīra taurenīši jāsalīmē kopā, bet līme jāklāj tikai uz papīra taurenīša vidus. Kad taurenīši salīmēti, tos izrotā pēc savas ieceres. Salī-mētie taurenīši ir izgatavoti tā, lai izskatītos, ka tie lidotu.

Kad bērni ir pabeiguši gatavot taurenīšus, tie kopā tiek aplūkoti. Skolotāja pastāsta bērniem, ka Tau-renītim pastāstīs par bērnu labi padarīto darbu, pildot uzdevumus. Un nosūtīs Taurenītim sveicienus no bērniem.

10. Nodarbības beigās, lai izkustētos, skolotāja aicina bērnus piedalīties kustību rotaļā ,,Kurš lido!”

Kustību rotaļas ,,Kurš lido” apraksts: viens dalībnieks ir rotaļas vadītājs, kurš sauc dažādus vārdus, to-starp kukaiņu nosaukumus, kuri lido. Rotaļas dalībnieki, kad izdzird kukaiņa nosaukumu, kurš lido, atdarina lidošanas kustības. Kad nosauc vārdu, kas neapzīmē kukaini, kas lido, rotaļas dalībnieki sastingst. Rotaļu var variēt – var saukt arī putnu nosaukumus, kā arī var mainīties rotaļas vadītāji. PS

Foto: No personīgā arhīva.


Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

Lusine Petrosjana-Golubeva, Ilze Holla, Alūksnes PII „Sprīdītis”

Rotaļnodarbība „Pavasaris pie bērza”

Bērnu vecums: 5–6 gadi.Tēma: pavasaris pie bērza.Nodarbība: rotaļnodarbība iepazīstināšanā ar dabu.Attīstošais uzdevums: turpināt veidot iestādes vidi kā estētisku vērtību.Izglītojošie uzdevumi:1. Rosināt orientēties iestādes laukumā, atrodot koku – bērzu – pēc skolotājas dotajiem norādījumiem.2. Paplašināt priekšstatu par bērza raksturīgākajām pazīmēm, koka nozīmi dzīvo būtņu dzīvē.3. Pilnveidot sadarbības prasmes, darbojoties kopā ar balodi un strazdu, gatavojot no dabas materiā-

liem kopīgu ligzdu.4. Rosināt priecāties un gūt gandarījumu kopīgās rotaļās pie bērza.

Nepieciešamie materiāli: • Bērzs – grupas laukumā. • Attēli, kas saistās ar bērzu (tāss, spurdzes, bērzu sulu tecināšana). • Skaitāmpants „Divi mazi putniņi” (B. Brice). • Kustību rotaļa „Diena un nakts”. • Putnu tēli – strazds un balodis. • Pūces maska. • Krāsaini baloni.

Nodarbības gaita: • Pie bērniem atlido strazds un rāda attēlus, rosinot domāt, kādā kokā viņam ir mājvieta. Kopā ar

bērniem dodas pie bērza, kurš aug iestādes teritorijā. Strazds mudina bērnus aplūkot koku, kopā noskaidro bērza raksturīgākās pazīmes – stumbrs, zari, koka vainags, krāsa. Uzklausa bērnu atbil-des – kam koks vēl varētu būt māja.

• Bērni kopā ar strazdu ieklausās apkārtējās skaņās un cenšas tās atminēt. • Pie bērza atlido balodis ar žagariem, koku zariem. Viņš ir ļoti satraucies, jo citiem putniem ir būri un

ligzdas, kur perēt olas, bet viņam nav. Izrādās, ka viņš neprot vīt ligzdu. • Bērni kopā ar strazdu mierina balodi, izsaka minējumus, kā varētu palīdzēt. Nolemj, ka iemācīs balo-

dim šo darbu. • Strazds aicina bērnus apkārtējā teritorijā salasīt dažādus dabas materiālus ligzdai. Kopīgas sadarbī-

bas rezultātā ligzda ir gatava. • Pēc paveiktā darba Balodis ir priecīgs un aicina bērnus izpildīt pirkstiņrotaļu „Divi mazi putniņi” (

B. Brice „Pirkstiņu rotaļas”).Divi mazi putniņi sēdēja kokā (rāda ar rokām „knābīšus”),Viens bija jautrais, otrs bija drūmais (rāda ar rokām „knābīšus”).Aizlidoja jautrais (paslēpj labo roku aiz muguras),Aizlidoja drūmais (paslēpj kreiso roku aiz muguras).Atlidoja jautrais (izliek priekšā labo roku),Atlidoja drūmais (izliek priekšā kreiso roku).Dziedāja putniņi (kustina „knābīšus”),Skanēja bērzā (kustina „knābīšus”).• Balodis ir priecīgs par jaunajām mājām un aicina izrotāt ligzdu ar krāsainām olām – baloniem. • Visiem prieks par paveikto, atgriezeniskās saites veidošana – Kā tu jūties? Kas tev šodien veicās vis-

labāk? • Turpinās rotaļa „Diena un nakts”, aktivitātes pēc pašu iniciatīvas. PS


Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

Irīna Arhipova,Daugavpils pilsētas 4. spec. PII

Integrēta vizuālās mākslas rotaļnodarbība „Pirmā sniegpulkstenīte”

Mērķis: sekmēt un motivēt bērna radošo spēju attīstību un estētisko gaumi mākslinieciskā darbībā.Sasniedzamais rezultāts: • Zina par izmaiņām dabā pavasara laikā un par pavasara raksturīgākajām pazīmēm. • Prot zīmēt, izmantojot netradicionālu tehniku. • Sekmē radošo pašizpausmi, gūstot prieku par savu veikumu. • Prot vingrināt pirkstu sīko muskulatūru un veicināt tās attīstību. • Rosina līdzjūtību un emocionālu atsaucību. • Prot veikt secinājumus, eksperimentē. • Izmanto jaunos vārdus tēmā „Pavasaris”.

Visas rotaļnodarbības process ir saskaņots ar prezentāciju (iepriekš gatavotu), kurā ir pavasara attēli, vēja skaņa un balss ieraksts, dinamiskā pauzīte ar video.

Rotaļnodarbības gaita:– Paskatieties, bērni, ārā pa logu, kāds tagad ir gadalaiks? – Pavasaris! – Ko jūs redzat aiz loga (kādas dabas parādības jūs varat nosaukt)? Krīt sniegs, vējš šūpo kailos koku

zarus. Varbūt tagad tomēr ir ziema? Nē! Pareizi!– Pat grūti noticēt, ka ziema jau ir beigusies. Ja tagad ir pavasaris, tad kurš pavasara mēnesis tagad ir?

Marts. Kādus pavasara mēnešus jūs zināt? ...– Tagad ir marts. Marts ir pirmais pavasara mēnesis.– Pavasaris nāk! – Tagad es ieslēgšu mūziku, un tā palīdzēs mums sajust, kā daba mostas pēc ziemas aukstuma. Klausie-

ties, kā mūzika parāda pavasara garastāvokli un dabas pamošanos!

Skan Antonio Vivaldi mūzika „Pavasaris” (2 min.). Paralēli var lasīt dzejoli „Pavasaris iet”:

Atver durvis, paveriesKā dabā viss ir mainījies

Pie mātes zemes pieglaudiesTu jutīsi – pa zemi pavasaris iet!

Uz koku zariem paskatiesTur pumpuri sāk raisīties

Un strazdu balsīs ieklausiesTu dzirdēsi – pa zemi pavasaris iet!

Tad savā sirdī ieklausies Un roku sev uz sirds tad liec

Un jutīsi, kā viņa kliedzKur pavasar tu kavējies?!

– Bērni, vai jūs zināt, varbūt esat novērojuši vai redzējuši, lūdzu pastāstiet, kādi brīnumi un pārmaiņas sākas dabā pavasarī? (Sniegs kūst, saule silda vairāk, putni atlido, lācis pamostas, lapas sāk plaukt, zied sniegpulkstenītes.)

– Un drīkst es papildināšu (piebildīšu): pavasarī sāk pūst nevis auksts, bet silts vējš.– Vai jūs dzirdat šīs skaņas? Jā. Bet vai pamanījāt, ka viena skaņa paliek skaļāka un skaļāka (vējš pūš)?

Uzminiet, kas tā ir par skaņu! Pareizi, tas ir vējš, kas dzīvo uz pasaules, lido visapkārt un visu zina.


Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

Skan ieraksts (prezentācijā).

Vējš: Sveiki, bērni! Es esmu jautrais vējš, viegls, gaisīgs, ātrs, straujš, nerātns, jautrs.Bērni: Labdien, vējiņ!Vējš: Bērni, vai jūs zināt, ka man patīk visapkārt lidot, riņķot, visus aicināt sev līdz, es zinu, kas notiek

pasaulē. Un šodien pie jums atlidoju ar sūtījumu. Tajā es atnesu jums vēstuli!Skolotāja: Atvērsim aploksni! Paskatieties, šeit ir piecas pilnīgi baltas lapas (vārdi „PIRMĀ SNIEGPULKSTE-

NĪTE” uzrakstīti pa zilbēm ar sveci).– Kā jūs domājat, kas ir noticis ar vēstules tekstu? – Bērni izvirza dažādas versijas un secina, ka tie ir ziemas ļaunās raganas triki. Viņa nevēlas, lai atnāk

pavasaris. Vajag atburt vēstuli.– Kā jūs domājat, kas mums varētu palīdzēt?– Mēģināsim kaut ko izdarīt. Mums ir viens piedāvājums – var palīdzēt labā burve – krāsa. Palūgsim

viņai palīdzību?

Eksperiments: – Bērni, paņemiet švammītes, iemērciet jebkurā krāsā un ietonējiet lapu. Kas mums sanāca? Un tagad

mēģiniet no šīm zilbēm salikt vārdus un izlasiet ziņu, ko mums atnesa vējš.– Kas mums sanāca?! Pirmā sniegpulkstenīte! – Pirmā sniegpulkstenīte? Interesanti, ko vējš vēlējās mums ar šo ziņojumu pateikt, varbūt aploksnē

ir vēl kaut kas? Jā, ir vēl viena vēstule, un tur arī kaut kas ir uzrakstīts, lasīsim: „Agrā pavasarī meža malā uzplauka pirmais pavasara zieds – sniegpulkstenīte. Viņš ir tik balts un maigs. Bet mazā sniegpulkstenīte nevar izlauzties caur biezo sniega segu, lai ieraudzītu sauli. Sniegs ir smags, ass, auksts, un agrā pavasara saule nav ļoti karsta, tāpēc sniegpulkstenīte ar noliektu galvu paslēpās zem sniega un gaida, kad beidzot nokusīs sniegs.”

– Bērni, palīdzēsim šim mazajai sniegpulkstenītei! Paņemiet papīra lapu, ko mēs jau vakar sagatavojām. Paskatīsimies, kā mēs to darījām vakar.

– Varbūt kāds no jums var pateikt, ka sauc šo zīmēšanas tehniku? Jā, tas ir „Gratažs”!

Dinamiskā pauzīte „Ja tu vari, tad tu dari” mp3 (2 min.).

– Paņemiet kociņu ar smailu galu un sāciet zīmēt! Mēs tagad atbrīvosim, notīrīsim sniegu un ieraudzī-sim pirmo sniegpulkstenīti.

– Paskatieties, cik skaisti jums sanāca! Vai jums patīk jūsu darbi? Aiznesīsim un noliksim šos darbus uz cita galda. Lūk, šeit ir mūsu pirmais pavasara zieds – sniegpulkstenīte.

– Oho! Es gribu piedāvāt mums radīt vēl vienu burvestību!

Spēle eksperiments „Palīdzi ziediņam”– Bērni, lai mēs palīdzētu puķēm pavasarī ziedēt, padzirdīsim tās ar ūdeni. Bērni, paņemiet pa ziediņam,

pieejiet pie trauka ar ūdeni, pa vienam pēc kārtas ielieciet ziedus ūdenī un skatieties, kas notiks. (Bērni zie-diņus var izgriezt no papīra paši vai sagatavot tos iepriekš.)

– Lūk, mēs palīdzējām pirmajam pavasara ziediņam – sniegpulkstenītei! Paskatīsimies, kāda brīnišķīga izstāde mums sanāca! Kas jums šodien patika visvairāk?

– Mums sanāca izstāde kā īstiem māksliniekiem. Vai jūs zināt, kāpēc jums viss tik skaisti un interesanti sanāca? Tāpēc, ka jūs uzmanīgi klausījāties, rūpīgi, akurāti, precīzi un draudzīgi visu darījāt. Paldies, jums brīnišķīgie un zinātkārie bērni!

– Ar to mūsu rotaļnodarbība ir beigusies. Tagad mums viss ir jāsakārto, un tad jūs, mani burvji, varēsiet atpūsties. PS


Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

Velta Anta Olengoviča,Jāņmuižas PII

Muzikāli radošā nodarbība „Ūdens mūzikā”

Vecumposms: 6–7 gadi.Gadalaiks: pavasaris.Temats: „Ūdens diena – ūdens mūzikā”.Dominante: mūzika. Pakārtotie priekšmeti: dabaszinības.Mērķis: Mudināt bērnus ieklausīties apkārtējās skaņās, rast asociatīvas saites starp ūdens un mūzikas

instrumenta (metalofona) skaņām, radīt bērniem pašizpausmes iespējas un gūt savu muzikālo pieredzi.

Uzdevumi: 1. Ar eksperimenta palīdzību izpētīt un iepazīt dabas materiāla „ūdens” iespējas muzicēšanā. 2. Rosināt bērnu iztēli, iniciatīvu un radošumu, brīvi paužot savas idejas un domas. 3. Attīstīt bērnu muzikālo dzirdi un ritma izjūtu.Sasniedzamie rezultāti:Bērni: • Radīs skaņu instrumentus – skanošās ūdens pudeles. • Radīs atbildes par skaņu rašanos, to izmantošanas daudzveidību. • Nostiprinās prasmes elementārajā muzicēšanā. • Gūs emocionālu gandarījumu un cels pašapziņu.

Nepieciešamie materiāli: ūdens, guaša krāsas, otas, stikla trauki krāsu iegūšanai, metalofons, kociņi, piltuvītes, 6 tukšas stikla pudeles.

Darbības veids

Saturs, pedagoga darbība Plānotā bērna darbība

Ievads Mūzikas skolotāja iestādes Dabas telpā ar bērniem pārrunā notiekošās dabas norises.- Ir pavasaris, sniegs izkusis, visas ūdens

tērcītes tek uz Gauju. Rīt svinēsim pa-vasara saulgriežus, Lielo dienu un parīt atzīmēsim Ūdens dienu. Padomāsim, kāda nozīme ir ūdenim cilvēka dzīvē?

- Vai ūdens var spēlēt? Varbūt ar to var muzicēt?

Skolotāja aicina bērnus eksperimenta ceļā izveidot kopīgu mūzikas ūdens instrumentu –skanošās ūdens pudeles.

Bērni domā, vērtē.

Bērni nav pārliecināti.

Galvenā daļa - Lai izveidotu skanošās ūdens pudeles, nepieciešamas 6 tukšas stikla pudeles, krāsots ūdens un metalofons ar koci-ņiem.

Skolotāja norunā B. Brices skaitāmpantu:- Tas, kurš prot, tas spēlē fonā Dziesmiņu uz metalofona; Ja vien burtus izpētu, Itin veikli spēlēju! (Spēlē metalofonu.)


Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

- Sāksim savu izpētes darbu šādā secī-bā:

1. Ar guaša krāsām un otiņām iekrāso-jam ūdeni sešos dažādos krāsu toņos, tādos pašos kā metalofona skaņu plāksnītes

(do–la).

2. Izmantojot piltuves, lejam krāsoto ūdeni tukšajās pudelēs.

3. Salīdzinām pudeļu skaņas ar metalofo-na skaņām.

Bērni metalofona pavadījumā nodzied Do mažora gammu ar nošu nosaukumiem.

1. Bērni izvēlas guaša krāsas un ar tām iekrāso ūdeni sešos dažādos krāsu toņos, tādos pašos kā metalofona skaņu plāksnītes (do–la).

2. Bērni, izmantojot piltuves, lej krāsoto ūdeni tukšajās pudelēs. Sākumā tik daudz, cik katrs vēlas.

3. Katrs bērns ar kociņu pieskandina pie savas pudeles. Bērni klausās, salīdzina, kurai pudelei skaņa augstāka, kurai zemāka. Secina, ka tās pudeles, kurās ir vairāk ūdens, skan zemāk.


Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

4. Nospēlēšu uz metalofona skaņas do, re mi! Skolotāja spēlē do, re mi. Salīdzinām ar pudeļu skaņām! Skolotāja uz pudelēm spēlē skaņas do,

re, mi, pēc tam latviešu tautasdziesmu „Velc, pelīte saldu miegu”.

5. Turpinām meklēt skaņas fa, sol, la! Skolotāja tās pārmaiņus spēlē gan uz metalofona, gan uz pudelēm.Skolotāja uz pudelēm spēlē latviešu

tautasdziesmu „Aijā, žūžū, lāča bērni”. Tāpat tiek spēlēta latviešu tautasdzies-

ma „Kas dārzā”.

4. Pudeļu skaņas tiek salīdzinātas ar me-talofona skaņām. Turpinās rūpīgs un pa-cietīgs eksperimenta posms– pieliet vai atliet ūdeni tik daudz, lai skaņas „noska-ņotu” atbilstoši metalofona skaņām. Pakāpeniski tiek „noskaņotas” pirmās 3 skaņas – do, re, mi.

5. Bērni klausās metalofona skaņas un salīdzina ar pudeļu skaņām. Skaņas ir atrastas! Pārsteigums! Bērni pudeļu spēlē sadzird pazīstamu dziesmu, tātad skaņas ir pareizas!

6. Seko nākamo skaņu fa, sol, la „skaņoša-na”. „Nepaklausīgākā” skaņa ir la. Tā ilgi jāpieskaņo.

Bērni pazīst dziesmas un dzied tās līdzi.Nobeigums

Skolotāja norunā skaitāmpantu:

Košās ūdens pudelesProtu labi spēlēt es.Skandinu ar kociņu, Klausos ūdens mūziku!

- Bērni! Esam paveikuši lielu darbu. Vai eksperiments ar ūdeni ir izdevies?

- Kā jūs domājat, kur mēs varētu muzi-cēt ar skanošajām ūdens pudelēm?

Bērni atkārto un iemācās jauno skai-tāmpantu.

Bērni kopā ar skolotāju ir priecīgi par pa-veikto darbu un interesanto eksperimentu. Visi nolemj radītos mūzikas instrumentus – skanošās ūdens pudeles – izmantot Lielās dienas svētkos, ciemojoties pie Ūdens mā-tes, kā arī pārsteigt jaunāko grupu bērnus.


Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

Liene Brigadere,Garkalnes PII „Skudriņas”

Didaktiskā spēle „Atmini sēklu”

Katru gadu pirmsskolas īsteno vismaz kādu mazu dārza darbu procesu – kaut ko iesēj, vēro augus, rūpējas par tiem un priecājas par katru izdīgušo asniņu. Mācāmies, ka augi ir ļoti svarīgi cilvēku dzī-vē, ka tie ražo skābekli. Mācāmies par to, kas izaug no augiem, ko lietojam uzturā. Veikalos arī ir pilni plaukti ar dažādiem augiem un to produktiem, bet vai ikdienā bērni aizdomājas, no kā tad izaug šis košais oranžais ķirbis? Kā izaug arbūzi? No kā izaug dilles, kuras izmanto gandrīz vienmēr pie visiem ēdieniem? Kad atkal bija pienācis stādāmais laiks un noliku priekšā visādas sēklas, kuras bija plāns kaut kur dārzā sasēt, radās ideja par spēli ar īstām augu sēklām un attēliem.

Ideja bija, ka vajadzētu sēklas bērniem kaut kā iedot sataustīt, un tad lieliski noderēja numis-mātu trauciņi, kur ievieto kolekciju monētas. Mans tētis ir šo monētu krājējs, tāpēc zināju, pie kā vēr-sties pēc trauciņiem. Trauciņos iepilina PVA līmi, kas ar laiku izžūst un paliek caurspīdīga, līdz ar to sēkliņas ir pielīmētas, bet saglabājas to dabiskais izskats – perfekti, tieši tas, kas vajadzīgs.

Pirms trauciņos ielīmēju šīs sēklas, nodomāju, ka vajadzētu katra auga sēklas nofotografēt, lai viens no uzdevumiem būtu salīdzināt reālās augu sēklas un to attēlus, lai bērni spētu koncentrēt uz-manību un spēt atšķirt dzīvē ķirbja sēklas no kaba-ču, gurķa sēklas no meloņu, rutka sēklas no redīsa. Tā sēklas kļuva par modeļiem uz baltas lapas, un bildes tika ielaminētas. Protams, lai zinātu, kas ir kas, vajadzīgs arī nosaukums, tos arī sarakstīju un ielaminēju.

Interesantākais ir tas, kas izaug no šīm augu sēklām. Tur nu gan atzīstos, ka bildes esmu aiz-ņēmusies no plašās interneta pasaules resursiem. Arī tās ielaminēju un visus ielaminētos attēlus pie-stiprināju pie augu kartēm tā, lai tie būtu mainīgie elementi. Te nāca palīgā ideja par auduma veikalos nopērkamo pašlīmējošo klipšu lenti. To pielīmēju pie visiem ielaminētajiem materiāliem un pie augu kartēm, lai būtu kustīgas un mainīgas detaļas. Spē-le gatava – nu tik ar bērniem jāspēlē, jāpēta augi un to sēklas.


Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

DidAktiskā spēle „Atmini sēklu”

Temats: augu sēklas.Mērķis: veicināt augu iepazīšanu, pētot

sēklas un to gala produktus.Uzdevumi:1) palīdzēt saskatīt atšķirības starp

augu sēklām, 2) iepazīt, kādas ir augu sēklas,2) veicināt lasīšanas prasmes, meklējot

augu nosaukumus,3) attīstīt uzmanības un koncentrē-

šanās prasmes, precīzi meklējot trūkstošās daļas.

Spēles sastāvsSpēle sastāv no 16 krāsainām kartēm

(A3 formāts). Uz katras kartes ir divi dažādi augi. 32 sēklu paraugi, kurus var sataustīt un izjust sēklu struktūru, 32 sēklu attēlu kartītes, 32 augu nosaukumi, 32 augu ga-laproduktu attēli, kas izaug no sēklas.

Spēles būtībaUz lielajām kartēm ir doti divi nemainī-

gi sēklu reālie paraugi. Ņemot vērā šos pa-raugus, ir jāsameklē atbilstošs sēklu attēls, auga nosaukums un gala produkts, kas iz-aug no sēklas. Spēli var spēlēt uz noteiktu laiku, individuāli vai pa komandām. Katras kartes abas augu sēklas iespējams izbaudīt kinētiski – paceļot caurspīdīgo vāciņu, spē-lētāji var sajust sēklu struktūru un aplūkot tās reālā izskatā. Spēli var pielāgot dažāda vecuma pirmsskolas bērniem, kuri spēlē ti-kai pēc vizuālā uzskates principa, tādiem, kas prot lasīt, un tādiem, kas prot lasīt un spēj ātri sakombinēt vizuālos uzskates pa-raugus.

Spēles gaitaPirms spēles uz atsevišķa galda tiek salikti augu nosaukumi, sēklu attēli

un gala produkta attēli. Sākot spēli, spēlētāji saņem lielās kartes. Pēc signāla katrai komandai ir laiks apspriesties, kas tās ir par sēklām, kādu nosaukumu vajadzētu meklēt un kas no tām var izaugt. Pēc apspriedes viens no komandas dodas pēc nosaukumiem, viens – pēc sēklu attēliem un viens – pēc gala produkta attēliem. Kad kartes ir nokomplektētas, paceļ roku. Pienāk spēles vadītājs, pārbauda, dod norādījumus, ja kaut kas ir jāmaina, un tā turpinās, līdz kartes tiek pareizi aizpildītas. Uzvar komanda, kas pirmā precīzi un pareizi ir sakomplektējusi savu/savas kartes. Pirms spēles var vienoties par atsevišķiem nosacījumiem – cik reižu var kļūdīties, meklējot sēklas, vai ir vajadzība spēles vadītājam dot uzvedinošus mājienus, lai spētu atrast nepieciešamo kartes aizpildīšanai u. c.

* Spēli katrs pedagogs izmantos tieši tā, kā to spēs saprast bērni. PS Foto: No personīgā arhīva.


Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

Inese Gruznova, Ikšķiles novada pašvaldības PII „Čiekuriņš”

Rotaļnodarbība

„Vecmāmiņas gudrības kaste”Jomas: dabaszinības un matemātika.Vecumposms: 4–5 gadi.Mērķis: • sekmēt izpratni par zirni kā pākšaugu un tā augšanas īpatnībām, gūt pozitīvu pārdzīvojumu, sējot

zirņus.Uzdevumi:• sekmēt izpratni par zirņu sēšanu;• veidot prasmi sadarboties ar citiem bērniem;• rosināt atbildēt uz jautājumiem;• veidot izpratni par kārtas skaitļiem;• veidot izpratni par skaitīšanu, sadalot zirņus divās vienādās daļās;• attīstīt pētnieciskās darbības pamatus.Uzskaites materiāli:• vecmāmiņas vēstule.Izdales materiāli:• zirņu sēklas, zeme stādīšanai, divi trauciņi zirņu sēšanai, caurspīdīga glāze, papīra dvieļi, caurspīdīga

plastmasas pudele.

Rotaļnodarbības gaita

Laiks Skolotāju un bērnu darbība PiezīmesIevada daļa Bērni apsēžas aplī. Skolotāja sasveicinās ar bērniem

(izmantojam mūsu grupiņas sasveicināšanās dzies-miņu). Skolotāja noliek apļa vidū lielu kasti, un bērni ar lielu interesi skatās uz šo kasti. Skolotāja bērniem pastāsta, ka šo kasti viņai atsūtījusi vecmāmiņa, jo zina, ka šonedēļ mēs ar bērniem runājam par veselīgu ēšanu. Uz kastes ir arī balta vēstule, kuru bērni uzreiz ierauga un saka, ka mums no sākuma ir jāizlasa tā, pirms veram kasti vaļā. Skolotāja ar bēr-niem izlasa šo vēstuli, un bērniem rodas fantāzijas lidojums, ko tad mums ir atsūtījusi vecmāmiņa šajā kastē?

Bērni nodzied mūsu grupiņas labrīt dziesmiņu un ar lielu interesi atkal vēro kasti, kura atrodas apļa vidū.

Vecmāmiņas vēstules lasīšanas laikā bērni ar lielu prieku steidz atbildēt uz jautājumiem, ko vecmāmiņa vēstulē uzdod.

Fantāzija bērniem ir liela saistībā ar kastes saturu, kāds tiešām domā, ka vecmāmiņa ir atsūtī-jusi ko neveselīgu, bet citi bērni steidz atbildēt pretī, ka tā nevar būt.

Galvenā daļa Skolotāja vecmāmiņas vēstuli piesprauž pie ziņoju-ma dēļa. Skolotāja izņem visu kastes saturu, un bēr-ni redz, ka stādāmie trauciņi tur ir tikai divi, bet zirņi ir vienā maisiņā. Skolotāja bērnus mudina idejai, ka tādā gadījumā vajadzētu strādāt divās grupiņās. Lai atkārtotu matemātikā apgūtos kārtas skaitļus, bērni sastājas vienā garā rindā un sāk skaitīties „Pirmais, otrais”, tie bērni, kuri bija pirmie, pasper vienu soli uz priekšu, bet tie, kuri otrie, pasper divus soļus atpakaļ.

Ja bērni grupiņā vēl nezina kār-tas skaitļus, var izmantot citas metodes, lai sadalītu bērnus divās vienādās daļās. Piemēram, ciparu kartītes ar 1 un 2. Tie bērni, kuri izvelk 1, ir pirmajā komandā, tie, kuri 2, ir otrajā komandā.


Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

Pēc sadalīšanās grupās bērni ievēro, ka zirņu sēkli-ņas ir vienā maisiņā, un iesaka skolotājai, ka tās arī vajadzētu sadalīt divās vienādās daļās. Pēc zirņu sadalīšanas divās vienādās daļās skolotāja aicina pir-mo grupu aiziet pie pirmā galdiņa, bet otro grupu pie otrā galdiņa. Tā bērniem tiek nostiprinātas zinā-šanas par kārtas skaitļiem, kas iepriekš jau ir apgūti. Bērni paliek kājās stāvot, neviens nesēž. Sēžot jau nevar neko iesēt! Pēc sadalīšanās grupiņās bērniem nepieciešama maza kustību pauze. Skolotāja mudi-na bērnus ļoti uzmanīgi klausīties, ko skolotāja teiks. Kustību rotaļa „Pirmais, otrais zirnītis”. Kad skolotāja saka, piemēram: „Pirmais zirnis danco!”, pirmā zirņu komanda danco. „Otrais zirnis lēkā!” – otrā zirņu komanda lēkā. „Trešais zirnis pietupjas!” – skolotāja vēro bērnu reakciju, jo mums jau ir tikai divas zirņu komandas.Skolotāja pieiet pie vienas komandas, auklīte pie otras un palīdz bērniem ar zirņu stādīšanu.

Zirņu sadalīšanai vienādās daļās var izmantot daudz un dažādas metodes. Ja bērni māk skaitīt līdz 5, tad var pa 5 dalīt zirņus. Var ļaut bērniem mēģināt pa-šiem sadalīt vienādās daļās šos zirņus.

Kustību rotaļa palīdz bērniem izkustēties un sekmē bērnu uzmanības koncentrēšanu, jo viņiem ļoti uzmanīgi jāklausās.

Nobeiguma daļa

Kad visi zirņi ir sastādīti, skolotāja aicina bērnus ap-sēsties aplī un paņem caurspīdīgu glāzi, kurā ieliek skaisti saritinātu virtuves dvieli un trīs zirņus, bērni vēro skolotāju. Tad skolotāja uzdod bērniem jautā-jumu, kā viņi domā, kas te notiks? Vai zirnis arī te iz-augs? Lai būtu dažādība pētīšanas procesā un bērni izprastu likumsakarības dabā un augšanas procesā, skolotāja ieliek arī dažas zirņu sēkliņas aizskrūvētā plastmasas pudelē. Kad visi kopā ir pabeiguši darbu ar zirņu sēšanu, skolotāja vecmāmiņas vēstules aploksnē atrod tukšu lapu. Skolotāja bērniem uzdod jautājumu, kam, viņuprāt, domāta šī lapa. Bērni uzreiz atbild, ka tā noteikti ir domāta, lai viņi varētu vecmāmiņai atbildēt, kā tad viņiem gāja ar zirņu sēšanu.Skolotāja ar bērniem sagatavo vēstulītes meln-rakstu, izrunājot visu, ko jaunu viņi uzzinājuši šajā nodarbībā. Skolotāja ar bērniem vienojas, ka atbildi vecmāmiņai sūtīs tad, kad varēs klāt pievienot arī bildi ar viņu izaugušajiem zirņiem.

Bērni ar interesi vēro skolotāju un to, kā skolotāja iesēj zirņus glāzē bez zemes. Glāzē zirņi tiek iesēti, lai bērni vizuāli arī varētu pētīt zirņa sak-ņu sistēmu augšanas procesā, kā arī izprastu dažādību dabas pasaulē.Bērni varēs vērot, cik augsti būs izauguši iesētie zirņi, kā arī varēs vērot caurspīdīgajos trauciņos, cik garas ir zirņa saknes atbilsto-ši zirņa augstumam. Bērniem būs interese pētīt šo mazo, zaļo, veselīgo brīnumu.

Bērni bija ļoti uzmanīgi klausī-jušies vecmāmiņas vēstuli, jo nodarbības beigās atcerējās, ka vecmāmiņa vēlējās atpakaļ saņemt bildītes, ar to, kā tad viņiem gāja un ierosināja, ka var sūtīt atpakaļ atbildi tad, kad jau būs zirnītis izdīdzis.


Nr. 1(70); 27. 01. 2020.

Labrīt, bērni!

Jums raksta veselīgā vecmāmiņa, kura rūpējas par to, lai visi bērni veselīgi ēstu.

Vai jūs zināt, kas ir veselīgs ēdiens? Un kas ir neveselīgs ēdiens? Vai jūs arī zināt, kāpēc šie ēdieni ir veselīgi un neveselīgi?

Veselīgs uzturs cilvēkiem sniedz enerģiju, spēku, veselību un daudz vitamīnu, kuri bērniem ir nepieciešami, lai izaugtu lieli un stipri. Jūs jau arī vēlaties izaugt lieli un stipri, kā jūsu mammas un tēti? Pareizi?

Ja bērni ēd ļoti neveselīgi, tad viņiem sāp punči un zobi, un tad ļoti bieži jādodas pie ārstiem, lai novērstu neveselīgas ēšanas problēmas.

Kā jūs, bērni, domājat, ko es jums varētu atsūtīt, lai rūpētos par jūsu veselīgo uzturu? Varbūt esmu jums atsūtījusi kādu šokolādi vai čipsu paku?

Šajā kastē labprāt gribētu jums nosūtīt kādu manu garšīgo kar-tupelīti vai burkāniņu, bet tad es izdomāju, ka jāatsūta jums kaut kas interesants un ļoti veselīgs, turklāt arī salds.

Audzinātāja Inese man jau pačukstēja, ka jūs esat cītīgi stādījuši sīpoliņus, lai izaugtu lociņi, tātad sīpolus jums nesūtīšu.

No sākuma, bērni, attaisiet kasti un paskatieties, kas tur iekšā ir! Kā jūs domājat, kas jums būs jādara?

Jā, mani mazie veselīgie bērniņi, jūs kaut ko sēsiet!Hmm... un diezin kas tas būs? Varbūt pamēģināsim ar mīklas palī-

dzību uzminēt? Te bij’ kociņš, tur bij’ kociņš, ik kociņā šūpulītis, šūpulītī mazi bērni.

Uzminējāt? Vai visi zina, kas ir zirņi? Un kā viņi garšo? Tagad es jums mazliet izstāstīšu, kas tas tāds zirnis ir. Zirnis ir pākš-

augs. Tie dzīvo pākstī, tāpēc tos sauc par pākšaugiem. Varbūt jūs zināt vēl kādu pākšaugu? Zirņi ir bagātīgi ar visādām labām vielām, kas ir ļoti veselīgas. Zirņu sēklās ir ļoti daudz vitamīnu un minerālvielu, un, pats galvenais, zirņi ir ļoti garšīgi.

Vai jums visiem garšo zirņi? Tad nu tik uz priekšu, veiksmi jums sēšanā! Gaidīšu no jums vēstu-

līti ar bildītēm, kā tad jums gāja. Ar cieņu veselīgā vecmāmiņa! PS

didaktiskā spēle „atmini sēklu”pavasaris pie bērza integrēta vizuālās mākslas...

Documents