LV LV

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA

Briselē, 30.05.2005 COM(2005) 221 galīgā redakcija

2005/0099 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVAI

ar ko nosaka obligātos noteikumus cāļu aizsardzībai, ko audzē gaļas ieguvei

(iesniegusi Komisija)

LV 2 LV

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

• Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Cāļu audzēšana gaļas ieguvei veido nozīmīgu ES lauksaimniecības nozari. To apstiprina fakts, ka ES-15 katru gadu1 gaļas ieguvei tiek nokauti vairāk nekā 4 miljardi cāļu, nevienā citā lauksaimniecības sistēmā dzīvnieku skaits nav tik liels. 2004. gada 1. maijā pievienojoties desmit jaunām dalībvalstīm, šis skaitlis palielinājās par apmēram 18 %. Salīdzinot ar citām lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku nozarēm, cāļu audzēšana gaļas ieguvei ir viena no visintensīvākajām lauksaimniecības sistēmām. Tomēr šis ražošanas veids rada arī minēto dzīvnieku labturības un veselības problēmas. Uz šo nozari neattiecas īpaši Kopienas tiesību akti, bet gan tikai vispārējās prasības Direktīvā 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. Tāpēc Komisija nolēma ierosināt īpašu Padomes direktīvu, ar ko noteiktu obligātos noteikumus gaļas ieguvei audzētu cāļu aizsardzībai.

• Vispārējais konteksts

Dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības zinātniskās komitejas 2000. gada marta ziņojumā “Gaļas ieguvei audzēto cāļu (broileru) labturība” tika konstatētas daudzas labturības problēmas, piemēram, vielmaiņas traucējumi, no kuriem izriet kāju problēmas, ascīts (ascites), pēkšņas nāves sindroms un citas veselības problēmas.

Komisijas priekšlikums, kas ir kopā ar šo paziņojumu, tiecas uzlabot dzīvnieku labturību intensīvajā vistkopībā, uzņēmumiem piemērojot tehniskas un vadības prasības, tai skaitā tiecas pastiprināt uzraudzību saimniecībās un kāpināt informācijas apmaiņu starp ražotāju, kompetentajām iestādēm un lopkautuvi saistībā ar cāļu kautķermeņu labturības uzraudzību pēc nokaušanas. Šis priekšlikums ir galvenais elements Eiropas rīcības plāna dzīvnieku labturības jomā, ko Komisija sagatavos 2005. gada laikā. Priekšlikums skaidri apliecina Komisijas apņēmību izvirzīt politikas priekšlikumus, lai uzlabotu dzīvnieku labturības standartus, ņemot vērā zinātnieku konstatētās labturības problēmas, kas saistītas ar pašreizējām ražošanas sistēmām. Tas arī atsaucas uz aizvien pieaugošajām ES pilsoniskās sabiedrības prasībām virzībā uz augstākiem dzīvnieku aizsardzības standartiem.

1 2001. un 2002. gadā ES-15 atradās 4,59 un 4,485 miljardi cāļu (broileru) (avots: Eiropas Komisija,

Eurostat).

LV 3 LV

• Pašreizējie noteikumi priekšlikuma jomā

Uz cāļu, ko audzē gaļas ieguvei, labturību neattiecas īpaši Kopienas tiesību akti, bet gan tikai vispārējas prasības Direktīvā 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. Komisija ir informēta par to, ka visā ES pastāvošās atšķirīgās cāļu aizsardzības valsts prasības un dažādas brīvprātīgās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kas ietver noteiktus ar labturību saistītus aspektus, var radīt konkurences apstākļu izkropļošanas iespējamību, kas var kavēt tirgus organizācijas vienmērīgo darbību. Eiropas pilsoņi ir aizvien vairāk nobažījušies par cāļu, ko audzē gaļas ieguvei, veselību un labturību. Jo īpaši daudzas dzīvnieku labturības organizācijas ir aizsākušas kampaņas, kas pieprasa augstākus labturības standartus.

Tāpat ir labi zināms, ka laba saimniecības vadības prakse var ne tikai uzlabot dzīvnieku veselības un labturības apstākļus, bet var arī palīdzēt novērst slimības un mazināt jebkāda veida lauksaimniecības darbību negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Ņemot vērā iepriekšminēto un Dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības zinātniskās komitejas iesniegtos secinājumus, Komisija nolēma ierosināt Padomes direktīvu par gaļas ieguvei audzētu cāļu aizsardzību.

• Atbilstība pārējiem Eiropas Savienības politikas virzieniem un mērķiem

Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotais protokols par dzīvnieku aizsardzību un labturību pieprasa, ka, īstenojot un formulējot lauksaimniecības politiku, Kopiena un dalībvalstis pievērš nedalītu uzmanību dzīvnieku labturības prasībām, tajā pašā laikā arī ievēro dalībvalstu likumdošanas vai administratīvos noteikumus un ieražas saistībā ar jo īpaši reliģiskajiem rituāliem, kultūras tradīcijām un reģionālo mantojumu. Līguma I pielikumā uzskaitīti dzīvie mājputni, tādējādi nodrošinot šādu dzīvnieku aizsardzības uzlabošanas pasākumu tiesisko pamatu.

2. KONSULTĀCIJAS AR IEINTERESĒTAJĀM PUSĒM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

• Konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm

Konsultāciju metodes, galvenās mērķa nozares un respondentu vispārējs raksturojums

Priekšlikuma priekšdarbos tika arī iekļautas konsultācijas ar nozīmīgākajiem nozares pārstāvjiem, patērētāju un dzīvnieku labturības organizācijām, kā arī apspriedes ar nozīmīgiem dalībvalstu ekspertiem. Šajā sakarā tika izveidotas daudzas Komisijas darba grupas ar dalībvalstu pārstāvjiem, kā arī Zviedrijas Lauksaimniecības ministrija organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Zviedriju, parādot savas dzīvnieku labturības programmas cāļiem, kas iekļauj pēdu spilventiņu bojājumu uzskaites sistēmu, praktisku piemērošanu. Tāpat arī 2003. gada septembrī un 2004. gada decembrī tika organizētas īpašas ieinteresēto pušu konsultatīvas sanāksmes.

LV 4 LV

Atbilžu kopsavilkums un kā šīs atbildes tika ņemtas vērā

Aizsākto konsultāciju rezultāti atbalstīja pieeju, ka dzīvnieku labturības problēmas varētu risināt, īstenojot pastiprinātu pašuzraudzību saimniecībā un iekļaujot dzīvnieku labturības rādītājus pēckaušanas inspekcijā.

Dzīvnieku labturības organizācijas kā visnozīmīgākās dzīvnieku problēmas uzsvēra augsto augšanas tempu (ģenētiskās selekcijas rezultātā) un saistītus kāju traucējumus, lielo ganāmpulka blīvumu un ierobežotu vaislas dzīvnieku barošanu. Pamatojoties uz turpmākajām zinātniskām konsultācijām, Komisija plāno iesniegt īpašu ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par ģenētisku parametru ietekmi uz konstatētajiem trūkumiem, no kuriem izriet cāļu sliktā labturība.

Ražotāju organizācijas apstiprināja, ka labturības problēmas ir konstatētas, un atzīmēja, ka nozare aktīvi izstrādā ar to saistītus uzlabojumus. Šai sakarā ražotāju pārstāvji paziņoja, ka likumdošanas darbība labākai ražošanas nosacījumu saskaņošanai Eiropas līmenī ir atbalstāma, kamēr tiek izvēlēta reālistiska pakāpeniska pieeja.

Visi dalībnieki piekrita, ka ar dzīvniekiem saistītas personas ir īpaši jāapmāca. Tika arī atzīti uzraudzības labturības rādītāju pozitīvie aspekti lopkautuvēs, kas ir kā labturības problēmu noteikšanas līdzekļi.

• Izmeklēšanas apkopošana un izmantošana

Saistītas zinātniskas/izmeklēšanas jomas

Zinātniskās konsultācijas dzīvnieku veselības un labturības jomā.

Izmantotā metodoloģija

2000. gada martā, atbildot uz Komisijas pieprasījumu, Dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības zinātniskā komiteja apstiprināja ziņojumu par “Gaļas ieguvei audzētu cāļu (broileru) labturību”.

Galvenās konsultējošās organizācijas/eksperti

Dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības zinātniskā komiteja.

Saņemto un izmantoto konsultāciju kopsavilkums

Netika minēti iespējami bīstami riski ar neatgriezeniskām sekām.

LV 5 LV

Zinātniskās komitejas ziņojumā tiek secināts, ka ar cāļu selekciju, kas ir vērsta uz ātrāku pieauguma tempu un labāku pārtikas pārstrādi, ir tieši saistītas vislielākās labturības problēmas. Ģenētiskā selekcija ir pārveidojusi daudzas vielmaiņas un uzvedības iezīmes. No vielmaiņas traucējumiem izriet kāju problēmas, ātri augošu jaunputnu nobeigšanās sindroms (ascites), pēkšņas nāves sindroms vai citas veselības problēmas.

Zinātniskajā ziņojumā izmantotais labturības problēmu gadījumu rādītājs ir mirstības līmeņa salīdzinājums starp standarta cāļiem, ko audzē gaļas ieguvei, (1 % mirstības nedēļā), lēni augošām cāļu dzimtām, kas tiek iekļautas „Label rouge” (sarkanās kvalitātes zīmes) sistēmā, (0,25 % nedēļā) un dējējvistu dzimtu jaunvistiņām (0,14 %).

Kā galvenās veselības un labturības problēmas var tikt konstatētas šādas.

Mirstība standarta broilera ieguves vienībās ir augstāka nekā citos cāļu saimniecību veidos (lēni augošu cāļu dzimtu nobarošana vai dējējvistu audzēšana). Jaunu cāļu mirstība var tikt saistīta ar pirmsperēšanas faktoriem, piemēram, olu kvalitāti. Arī vielmaiņas traucējumiem, kas ir saistīti ar vecāku putnu strauju augšanu, ir nozīmīga ietekme.

Skeleta traucējumi, jo īpaši kāju vājuma dažādas formas var mazināt putnu labturību, jo tiem zūd spēja staigāt, kas dažos gadījumos ir arī saistīta ar sāpēm un diskomfortu. Kaulu vājums un deformācija var radīt kaulu lūzumus dzīvnieku ķeršanas un kaušanas laikā. Skeleta traucējumiem var būt lipīgi, deģeneratīvi un progresējoši cēloņi.

Kontaktdermatīts ir sastopams krūšu čulgu, paceles cīpslas brūču veidā vai visbiežāk pēdu spilventiņu dermatīta veidā. Smagi bojājumi var izraisīt sāpes un arī paver ceļu citām infekcijām, no kurām izriet vājāks veselības stāvoklis un sliktāka produktivitāte. Šķiet, arī pakaišu kvalitāte sekmē problēmu.

Ātri augošu jaunputnu nobeigšanās sindroms (ascites) ir nozīmīga nāvējoša, vielmaiņas izraisīta slimība. Gaisa kvalitāte, apgaismojuma nosacījumi, temperatūra un uzturs ir nozīmīgi faktori, kas izraisa ātri augošu jaunputnu nobeigšanās sindroma (ascites) risku.

Pēkšņas nāves sindromam un ātri augošu jaunputnu nobeigšanās sindromam (ascites) ir daudzi kopīgi riska faktori un cēloņi. Tā kā šis sindroms izraisa citādā ziņā vispārēji veselu putnu nāvi dažās minūtēs, tad šajā sakarā labturības nozīmi ar ātri augošu jaunputnu nobeigšanās sindromu (ascites), kas izraisa hroniskas ciešanas, nevar salīdzināt tādā pašā līmenī.

Elpošanas un gļotādas problēmas var tikt saistītas vai nu ar infekcijām, vai arī ar citiem cēloņiem, tai skaitā tādiem, kas ir saistīti ar sliktu gaisa kvalitāti. Elpošanas patoloģijas uzrāda uzņēmuma higiēnas standartu rādītāju un var norādīt uz problēmām ar mikroklimata uzturēšanu.

LV 6 LV

Siltuma diskomforts nozīmīgi ietekmē putnu labturību. Cāļi izbauda siltuma komfortu tikai ļoti ierobežotā apkārtējās temperatūras amplitūdā. Putniem augot, palielinās termiskās spriedzes risks, jo siltuma ieguve no vielmaiņas palielinās, bet katram cālim atvēlētā telpa samazinās. Siltuma komforts nav atkarīgs tikai no temperatūras, to ietekmē arī relatīvais mitrums.

Liela ganāmpulka blīvuma dēļ putni var nespēt kustēties, kā arī tiem nevar nomainīt pakaišus, kas var negatīvi ietekmēt cāļu labturību.

Ar kādiem līdzekļiem ekspertu konsultācijas tika publiskotas

SCAHAW (Dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības zinātniskās komitejas) atzinums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/food/fs/sc/scah/out39_en.pdf

• Ietekmes novērtējums

Konstatētās politikas izvēles iespējas ir šādas.

– Rīcība neseko.

Šī izvēles iespēja nereaģētu uz aizvien pieaugošajām sabiedrības bažām par cāļu labturību. Tajā pašā laikā nozare vēlētos labāku saskaņošanu Eiropas līmenī, lai izvairītos no tirgus traucējumiem atšķirīgo valstu tiesību aktu un brīvprātīgo kvalitātes nodrošināšanas sistēmu valsts līmenī dēļ, ko uzlika pēc mazumtirgotāju un patērētāju pieprasījuma.

– Obligāto dzīvnieku labturības prasību noteikšana cāļu ieguvei. Direktīva vai regula ar sīku vistkopībā izmantotā aprīkojuma un mītnes aprakstu.

Šī izvēles iespēja var attaisnot sabiedrības cerības saistībā ar cāļu labturību. Tomēr regulai par izmantoto lauksaimniecības metožu tehniskajiem parametriem varētu trūkt pielāgojamības attiecībā uz izmantoto lauksaimniecības sistēmu dažādīgumu. Efektīvākas un labturībai labvēlīgākas lauksaimniecības prakses izveidei ir nepieciešama tiesību aktu sistēma, kas piedāvā pietiekamu pielāgojamību. Tiesību akti, kas regulē pārāk daudz tehnisko parametru, var kavēt notiekošo nozares tehnisko attīstību.

– Integrēta pieeja. Tehnisko prasību, kas ir saistītas ar cāļu labklājības galvenajiem faktoriem, saskaņošana kopā ar uz rādītājiem balstītu ganāmpulka uzraudzību pēc nokaušanas, kas ir iekļauta pēckaušanas inspekcijā visintensīvākās ražošanas mērķiem.

Priekšlikumam tika izvēlēta uz rezultātu vērsta pieeja.

LV 7 LV

3. PRIEKŠLIKUMA TIESISKIE ELEMENTI

• Ierosinātās rīcības kopsavilkums

Tiek ierosināta Padomes direktīva, ar ko nosaka obligātos noteikumus gaļas ieguvei audzētu cāļu aizsardzībai.

• Tiesiskais pamats

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 37. pants.

• Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes princips tiek piemērots tik lielā mērā, cik priekšlikums netiek iekļauts Kopienas ekskluzīvajā kompetencē.

Priekšlikuma mērķus dalībvalstis var nesasniegt pietiekamā apmērā šāda(u) iemesla(u) dēļ.

Šīs nozare spēkā esošo noteikumu atšķirības var izkropļot konkurences nosacījumus un kavēt cāļu gaļas kopējā tirgus organizācijas vienmērīgo darbību. Tā kā šis tirgus ir starptautisks, ikvienas dalībvalsts rīcība nav pietiekama, lai sasniegtu šajā priekšlikumā uzsvērtos mērķus.

Kopienas rīcība labāk sasniegs priekšlikuma mērķus šāda(u) iemesla(u) dēļ.

Lai nodrošinātu racionālu ražošanas attīstību, jānosaka kopējie obligātie noteikumi cāļu aizsardzībai, k gaļas ieguvei. Šīs nozares apmēra dēļ to varētu vislabāk sasniegt, rīkojoties ES līmenī.

Šobrīd cāļu audzēšana tiek iekļauta Direktīvas 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību darbības jomā. Dažādās dalībvalstīs ir spēkā brīvprātīgas ražošanas sistēmas, kurās ir iekļautas dzīvnieku labturības prasības, bet tikai Zviedrijā un Dānijā ir īpaši tiesību akti šo cāļu aizsardzībai.

Gaļas ieguvei audzētu cāļu aizsardzības obligāto noteikumu labāka saskaņošana Kopienas līmenī palīdzētu izvairīties no tirgus traucējumiem, kas rastos atšķirīgo valstu tiesību aktu un brīvprātīgo kvalitātes nodrošināšanas sistēmu valsts līmenī dēļ.

Tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam.

• Proporcionalitātes princips

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam šāda(u) iemesla(u) dēļ.

Priekšlikums nosaka obligātos standartus gaļas ieguvei audzētu cāļu aizsardzībai. Ņemot vērā līgumā noteiktos vispārējos noteikumus, dalībvalstis var paturēt vai piemērot savā teritorijā tādus noteikumus gaļas ieguvei audzētu cāļu aizsardzībai, kuri ir stingrāki par šajā direktīvā paredzētajiem.

LV 8 LV

Komisijas priekšlikums, kas pievienots šim paziņojumam, tiecas uzlabot dzīvnieku labturību intensīvajā vistkopībā, uzņēmumiem piemērojot tehniskas un vadības prasības, tai skaitā tiecas pastiprināt uzraudzību saimniecībās un kāpināt informācijas apmaiņu starp ražotāju, kompetentajām iestādēm un lopkautuvi saistībā ar ganāmpulku labturības uzraudzību pēc nokaušanas.

Jāuzsver, ka jau šobrīd augsti integrētā ražošanas sistēmā ir apkopota vispārēja informācija par ražošanas parametriem. Šķiet, ka šo datu izmantošana ne tikai komerciāliem mērķiem vai higiēnas prasību uzraudzībai, bet arī labturības nosacījumu uzraudzībai saimniecībās ir rentabls un efektīvs veids, kā uzlabot dzīvnieku labturību.

Šī integrētā pieeja ir arī nozīmīga jauno tiesību aktu par pārtikas higiēnu un veterinārajām kontrolēm galvenais virzītājs. Šie vispārējie tiesību akti, kas arī iekļauj dzīvnieku labturības aspektus, tāpat nodrošina informācijas apmaiņu starp saimniecību un lopkautuvi. Paralēli priekšlikuma izstrādei noritēja plašākas ieinteresēto pušu konsultācijas, kuru laikā šo pieeju atbalstīja visas ieinteresētās puses.

• Instrumentu izvēle

Ierosinātie instrumenti: direktīva.

Citi līdzekļi nebūtu atbilstoši šāda(u) iemesla(u) dēļ.

Regulai par izmantoto lauksaimniecības metožu tehniskajiem parametriem varētu trūkt pielāgojamības attiecībā uz izmantoto lauksaimniecības sistēmu atšķirībām. Efektīvākas un labturībai labvēlīgākas lauksaimniecības prakses attīstībai ir nepieciešama tiesību aktu sistēmu, kas piedāvā pietiekamu pielāgojamību. Tiesību akti, kas regulē pārāk daudz tehnisko parametru, var kavēt notiekošo nozares tehnisko attīstību.

Regula ir vispārēji piemērojama, tā ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs, kā arī nav nepieciešama papildu administratīva rīcība saistībā ar valsts akta pārstatīšanu. Tomēr īpašajā dzīvnieku labturības un veselības tiesību aktu jomā dažādas dalībvalstis ir jau iepriekš paudušas savu atbalstu direktīvām, kas ir saistošas attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, ļaujot dalībvalstīm izvēlēties šī mērķa sasniegšanai veidu un līdzekļus. Tādējādi saskaņā ar valsts tiesību aktiem jāsagatavo pārstatīšanas akts, ar ko pieņem tiesību aktu apstiprināšanas iespēju, ņemot vērā īpašus valsts apstākļus.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

LV 9 LV

5. PAPILDU INFORMĀCIJA

• Pārbaudes/pārskatīšanas/darbības beigu klauzula

Priekšlikums iekļauj pārbaudes klauzulu.

• Korelāciju tabula

Dalībvalstīm ir jāiesniedz Komisijai valsts noteikumu teksts, kas pārstata direktīvu, kā arī šo noteikumu un direktīvu korelācijas tabula.

• Eiropas Ekonomiskā zona

Ierosinātais akts attiecas uz EEZ jautājumu un tāpēc ir paplašināms līdz Eiropas Ekonomiskai zonai.

LV 10 LV

2005/0099 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVAI

ar ko nosaka obligātos noteikumus cāļu aizsardzībai, ko audzē gaļas ieguvei

(Teksts ar EEA nozĩmi)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu;

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu2,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu3,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu4,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu5,

tā kā

(1) Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotais protokols par dzīvnieku aizsardzību un labturību nosaka, ka, īstenojot un formulējot lauksaimniecības politikas, Kopiena un dalībvalstis pievērš nedalītu uzmanību dzīvnieku labturības prasībām, tajā pašā laikā arī ievēro dalībvalstu likumdošanas vai administratīvos noteikumus un ieražas, jo īpaši saistībā ar reliģiskajiem rituāliem, kultūras tradīcijām un reģionālo mantojumu.

(2) Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību6 ir izveidota uz Eiropas Konvencijas par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību pamata7 (Konvencija), ar ko nosaka lauksaimniecībā izmantojamo vai audzējamo dzīvnieku aizsardzības obligātos standartus, iekļaujot noteikumus par izmitināšanu, pārtiku, ūdeni un aprūpi atbilstoši dzīvnieku psiholoģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām.

(3) Kopiena ir satvara Konvencijas dalībniece, kurā ir pieņemts īpašs Ieteikums par dējējvistām (Gallus gallus), kurā arī ir iekļauti papildu noteikumi par gaļas ieguvei audzētiem mājputniem.

2 OJ C […] […], . lpp. 3 OJ C […] […], . lpp 4 OJ C […] […], . lpp. 5 OJ C […] […], . lpp. 6 OJ L 221, 8.8.1998., 23. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003, (OJ L 122,

16.5.2003., 1. lpp.). 7 OJ L 323, 17.11.1978., 14. lpp.

LV 11 LV

(4) Dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības zinātniskās komitejas 2000. gada 21. marta ziņojumā par gaļas ieguvei audzētu cāļu (broileru) labturību, tika secināts, ka pašreiz šim mērķim izmantojamo cāļu dzimtu ātro pieauguma tempu nepavada apmierinošs dzīvnieku labturības un veselības līmenis un ka lielo ganāmpulku negatīvā ietekme ir samazināti tajās ēkās, kurās var tikt uzturēti labi telpu klimatiskie apstākļi.

(5) Ir jānosaka noteikumi Kopienas līmenī gaļas ieguvei audzētu cāļu aizsardzībai, lai izvairītos no konkurences izkropļošanas, kura var kavēt kopējā tirgus organizācijas vienmērīgu darbību šajā nozarē, kā arī lai nodrošinātu nozares racionālu attīstību.

(6) Lai dzīvnieku labturības ieviešana intensīvajā vistkopībā saskaņā ar proporcionalitātes principu sasniegtu galveno mērķi, ir jānosaka obligātie aizsardzības noteikumi par gaļas ieguvei audzētiem cāļiem. Šī direktīva nepārkāpj vajadzīgās robežas, lai sasniegtu uzstādītos mērķus saskaņā ar līguma 5. panta 3. punktu.

(7) Noteikumus vērš uz intensīvo lauksaimniecības sistēmu labturības problēmām. Lai izvairītos no nesamērīgiem pasākumiem, kas ir piemērojami nelieliem cāļu ganāmpulkiem, jānosaka šīs direktīvas piemērošanas minimālais slieksnis.

(8) Šīs direktīvas noteiktajās īpašajās prasībās nav iekļaujami noteikti ekstensīvās ražošanas sistēmu veidi. Šādiem izņēmumiem ir jāpamatojas uz atsaucēm uz cāļiem brīvā turēšanā, kas ir minētas Komisijas 1991. gada 5. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1538/91, ar ko ievieš sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EEK) ) Nr. 1906/90 par dažiem mājputnu tirdzniecības standartiem īstenošanai.8

(9) Ir svarīgi, lai cilvēkiem, kas uzturas pie cāļiem, būtu izpratne par dzīvnieku labturības prasībām un būtu saņēmuši atbilstošas apmācības savu uzdevumu veikšanai.

(10) Nosakot noteikumus gaļas ieguvei audzētu cāļu aizsardzībai, jāsaglabā līdzsvars starp dažādiem vērā ņemtajiem aspektiem attiecībā uz dzīvnieku labturību un veselību, ekonomiskiem un sociāliem apsvērumiem un ietekmi uz apkārtējo vidi.

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem9 iedibina oficiālas kontroles sistēmu, kas iekļauj atbilstību dzīvnieku labturības noteikumiem, piemēram, šīs direktīvas noteikumiem. Turklāt šī regula nosaka, ka dalībvalstis iesniedz ikgada ziņojumus par daudzgadu valsts kontroles plānu īstenošanu, tai skaitā īstenoto kontroļu un revīziju rezultātus.

(12) Atšķirīgās dalībvalstīs jau pastāv dažādas brīvprātīgas cāļu gaļas marķēšanas sistēmas, kas ir balstītas uz atbilstību ar dzīvnieku labturības standartiem un citiem parametriem.

(13) Ņemot vērā iegūto pieredzi piemērojot šāda veida brīvprātīgas marķējuma sistēmas, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums par īpaši saskaņota obligāta marķējuma režīma iespējamu ieviešanu Kopienas līmenī cāļu gaļai, gaļas produktiem un preparātiem,

8 OJ L 143, 7.6.1991., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 814/2004

(OJ L 153, 30.4.2004., 1. lpp.); labotā versija (OJ L 231, 30.6.2004, 3. lpp.). 9 OJ L 165, 30.4.2004., 1. lpp.; labotā versija (OJ L 191, 28.5.2004., 1 lpp.).

LV 12 LV

balstoties uz atbilstību ar dzīvnieku labturības standartiem, iekļaujot iespējamās sociālekonomiskās ietekmes, ietekmes uz Kopienas ekonomiskajiem partneriem un šāda marķēšanas režīma atbilstību Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem.

(14) Komisijai ir jāiesniedz uz jauniem zinātniskiem pierādījumiem balstīts ziņojums, ņemot vērā turpmāko izpēti un praktisko pieredzi, lai arī turpmāk uzlabotu gaļas ieguvei audzētu cāļu labturību, iekļaujot šādu cāļu vecāku ganāmpulku, jo īpaši saistībā ar tiem aspektiem, kurus neietver šī direktīva. Šādā ziņojumā īpaši apsverama ģenētisko parametru ietekme uz konstatētajiem trūkumiem, no kuriem izriet gaļas ieguvei audzētu cāļu sliktā labturība.

(15) Dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, kādi piemērojami, ja šīs direktīvas noteikumi tiek pārkāpti, un nodrošina, ka tie tiek īstenoti. Šiem sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem.

(16) Šīs direktīvas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto pilnvaru īstenošanas kārtību.10

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants Priekšmets un darbības joma

Šo direktīvu piemēro attiecībā uz gaļas ieguvei audzētiem cāļiem.

Tomēr tā netiek piemērota:

a) uzņēmumiem ar mazāk kā 100 cāļiem;

b) uzņēmumiem ar cāļu vaislas dzīvniekiem;

c) inkubatoriem.

Dalībvalstis var brīvi izvēlēties, vai piemērot stingrākus pasākumus jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

10 OJ L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

LV 13 LV

2. pants Definīcijas

1. Šīs direktīvas mērķiem piemēro šādas definīcijas:

a) “īpašnieks” vai “turētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai personas, kurām pieder vai kuras kā citādi pastāvīgi vai uz laiku ir atbildīgas par cāļiem;

b) “kompetentā iestāde” ir dalībvalsts centrālā iestāde, kuras kompetencē ir veikt veterināro vai zootehnisko kontroli, vai jebkura iestāde, kam tā deleģējusi šo kompetenci;

c) “valsts pilnvarots veterinārārsts” ir veterinārārsts, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 IV nodaļas A daļas III iedaļas I pielikumu11 ir tiesīgs darboties šādā amatā un kuru iecēlusi kompetentā iestāde;

d) “cālis” ir sugas Gallus gallus dzīvnieks, ko audzē gaļas ieguvei;

e) “uzņēmums” ir ražošanas vieta, kurā audzē cāļus;

f) “uzņēmuma vienība” ir mājputnu kūts vai atsevišķa mājputnu kūts daļa, kurā audzē cāļu ganāmpulkus;

g) “izmantojamā teritorija” ir pakaisīta teritorija, kurai cāļi var piekļūt jebkurā laikā.

2. 1. punkta g) apakšpunkta “izmantojamās teritorijas” definīcija var tikt grozīta saskaņā ar 9. pantā minēto procedūru, lai iekļautu teritoriju ar nepakaisītām grīdas virsmām, kurās tiek nodrošināts pakaisītām teritorijām līdzvērtīgs labturības standarts.

3. pants Cāļu audzēšanas prasības

1. Dalībvalstis nodrošina, ka īpašnieks vai audzētājs atbilst I pielikumā noteiktajām prasībām.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka cāļu ganāmpulku blīvums uzņēmumos vai uzņēmumu atsevišķās vienībās uz vienu izmantojamās teritorijas kvadrātmetru (“ganāmpulka blīvums”) nepārsniedz 30 kilogramus dzīvsvara.

11 OJ L 139, 30.4.2004., 206. lpp.); labotā versija (OJ L 226, 25.6.2004., 83. lpp.).

LV 14 LV

3. Izņēmuma gadījumā var būt atkāpe no 2. punkta, ja dalībvalstis var nodrošināt, ka uzņēmumā vai uzņēmumu atsevišķā vienībā cāļu ganāmpulka blīvums uz vienu kvadrātmetru nepārsniedz 38 kilogramus dzīvsvara, garantējot, ka īpašnieks vai audzētājs atbilst II pielikumā un I pielikumā noteiktajām prasībām.

Šādos izņēmuma gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka

a) kompetentā iestāde veic III un IV pielikumā noteiktās inspekcijas, uzraudzību un pēcpārbaudi;

b) valsts pilnvarots veterinārs, kas atbild par oficiālo kontroli lopkautuvē, atbilst IV pielikumā noteiktajām prasībām.

4. Šī panta 2. un 3. punkts un šīs direktīvas I pielikuma 6. un 7. punkts netiek piemērots cāļiem brīvā turēšanā, kas ir minēti Regulas (EEK) Nr. 1538/91 IV pielikuma c), d) vai e) apakšpunktā.

4. pants Apmācības un vadlīnijas personām, kas strādā ar cāļiem

1. Dalībvalstis nodrošina, ka

a) īpašnieki vai audzētāji un viņu nodarbinātās vai salīgtās personas cāļu kopšanai vai to ķeršanai un iekraušanai ir saņēmušas:

i) norādījumus un vadlīnijas par atbilstošām dzīvnieku labturības prasībām, tai skaitā tādas, kas ir saistītas ar uzņēmumos praktizētajām kaušanas metodēm;

ii) atbilstošas apmācības savu uzdevumu veikšanai.

b) a) apakšpunktā minētajām personām ir pieejami atbilstoši apmācību kursi.

2. 1. punkta b) apakšpunktā minētajos apmācību kursos (“apmācību kursi”) galveno uzmanību velta labturības aspektiem un apmācību kursi jo īpaši attiecas uz V pielikumā uzskaitītajiem jautājumiem.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka apmācību kursu kontrolei un apstiprināšanai tiek iedibināta sistēma. Cāļu īpašniekiem vai audzētājiem ir dalībvalsts kompetentās iestādes atzīts sertifikāts, kas apliecina šādu apmācību kursu pabeigšanu vai to, ka ir iegūta šādām apmācībām līdzvērtīga pieredze.

4. Dalībvalstis var atzīt pirms [2006. gada 1. decembra] iegūto pieredzi kā līdzvērtīgu dalībai šādos apmācību kursos un izsniedz sertifikātus, kas apliecina šādu līdzvērtību.

5. Šī panta piemērošanas sīki izstrādātus noteikumus var pieņemt saskaņā ar 9. pantā minēto procedūru.

LV 15 LV

5. pants Cāļu gaļas marķēšana

Ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas pieņemšanas Komisija, balstoties uz atbilstību ar dzīvnieku labturības standartiem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par īpaši saskaņota obligāta marķēšanas iespējamā režīma ieviešanu Kopienas līmenī cāļu gaļai, gaļas produktiem un preparātiem.

Šādā ziņojumā apsver iespējamās sociālekonomiskās ietekmes, ietekmi uz Kopienas ekonomiskajiem partneriem un šāda marķēšanas režīma atbilstību Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem.

Ziņojumam ir jābūt kopā ar atbilstošiem likumdošanas priekšlikumiem, ņemot vērā dalībvalstu apsvērumus un gūto pieredzi, piemērojot brīvprātīgās marķēšanas sistēmas.

6. pants Dalībvalstu datu iesniegšana un sekojošais Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un

Padomei

1. Ne vēlāk kā piecus gadus no šīs direktīvas pieņemšanas dienas dalībvalstis saskaņā ar IV pielikuma 1. un 2. punktu iesniedz Komisijai apkopoto datu kopsavilkumu.

Ņemot vērā šos datus un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātnisko atzinumu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par ģenētisko parametru ietekmi uz konstatētajiem trūkumiem, no kuriem izriet cāļu sliktā labturība. Nepieciešamības gadījumā šim ziņojumam ir jābūt kopā ar atbilstošiem likumdošanas priekšlikumiem.

2. Komisija 1. punktā minēto iesniedzamo datu formātu nosaka divu gadu laikā no šīs direktīvas pieņemšanas dienas saskaņā ar 9. pantā minēto procedūru.

7. pants Sodi

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, kas piemērojami valsts noteikumu, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, pārkāpumiem un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sodu īstenošanu. Noteiktajiem sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai noteikumus līdz, vēlākais, [2006. gada 1. decembrim], kā arī nekavējoties paziņo par to turpmākajiem grozījumiem.

LV 16 LV

8. pants Izpildes pilnvaras

1. Saskaņā ar 9. pantā minēto procedūru var tikt pieņemti nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienotu īstenošanu. Jo īpaši saskaņā ar 9. pantā minēto procedūru jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi, lai piemērotu IV pielikuma 4. punktā noteikto punktu sistēmu.

2. Pielikumi var tikt grozīti saskaņā ar 9. pantā minēto procedūru.

9. pants Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja (turpmāk tekstā Komiteja).

2. Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EEK 5. un 7. pantu, un Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

10. pants Pārstatīšana

1. Dalībvalstis vēlākais līdz [2006. gada 1. decembrim] pieņem tiesību aktus, regulas un administratīvos noteikumus, kas ir nepieciešami atbilstībai ar šo direktīvu. Tās nekavējoties dara zināmu Komisijai šo noteikumu tekstu un korelācijas tabulu starp šiem noteikumiem un šo direktīvu.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos savu tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

11. pants Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

LV 17 LV

12. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Padomes vārdā — priekšsēdētājs

LV 18 LV

I PIELIKUMS

VISIEM UZŅĒMUMIEM PIEMĒROJAMĀS PRASĪBAS

(saskaņā ar 3. pantu)

Dzirdinātavas

1. Dzirdinātavas ir jānovieto un jāizmanto tādā veidā, lai šķidrums nevarētu izšļakstīties.

Barošana

2. Barībai jābūt pieejamai visu laiku, kā arī vairāk nekā 12 stundas pirms paredzamās cāļu kaušanas putnus nedrīkst atstāt bez barības.

Pakaiši

3. Uz zemes visu laiku jābūt tīriem un irdeniem pakaišiem.

Ventilācija un apkure

4. Lai telpas nebūtu pārāk karstas, jābūt atbilstošai ventilācijas sistēmai; apkures sistēmu kopā ar ventilācijas sistēmu izmanto tikai tad, ja telpā ir pārāk liels mitrums.

Troksnis

5. Skaņas līmenim jābūt samazinātam līdz minimumam. Ventilatori, barošanas iekārtas vai cits aprīkojums jāveido, jāizvieto, jāizmanto un jāapkopj tā, lai tas radītu maksimāli nelielu trokšņa līmeni.

Apgaismojums

6. Visās ēkās apgaismojuma jaudai ir jābūt vismaz 20 luksiem dienas gaišajā periodā, kas tiek mērīts putnu acu līmenī un apgaismo visu grīdu. Gaismas līmeni var samazināt uz laiku, ja jāievēro veterinārārsta ieteikumi.

7. Trīs dienu laikā no brīža, kad cāļi ir ievietoti ēkā, un līdz trijām dienām pirms to paredzētās kaušanas gaisma tiek piemērota diennakts ritmam, kā arī tiek iekļauti vismaz 8 stundu tumsas periodi ar vismaz vienu nepārtrauktu vismaz 4 stundu ilgu tumsas periodu.

Inspekcija

8. Visus cāļus, ko audzē uzņēmumā, ir jāinspicē vismaz divas reizes dienā. Audzētājs izveido procedūru, kas nodrošina, ka persona, kas veic inspekciju, paiet garām visiem cāļiem no ne vairāk kā trīs metru attāluma.

9. Cāļi, kas ir nopietni ievainoti vai kuriem ir slikts veselības stāvoklis, piemēram, tādi cāļi, kuriem staigāšana sagādā grūtības, ir nopietns ātri augošu jaunputnu nobeigšanās sindroms (ascites) vai nopietni defekti, un kuri, iespējams, cieš, ir nekavējoties atbilstoši ārstējami vai nokaujami.

LV 19 LV

Tīrīšana

10. Katru reizi pēc ganāmpulka nokaušanas un pirms jauna ganāmpulka ievešanas vienībā tās ēku, aprīkojuma vai piederumu daļas, kas ir kontaktā ar cāļiem, ir pilnīgi jāiztīra un jādezinficē.

Uzskaite

11. Papildus Direktīvas 98/58/EK pielikuma 5. punktā minētajai uzskatei īpašnieks vai audzētājs veic ikvienā uzņēmuma vienībā uzskaiti par:

a) ievesto cāļu skaitu;

b) cāļu izcelsmi;

c) piegādātās pārtikas datumu, daudzumu un veidu;

d) veikto medicīnisko ārstēšanu un veterinārās manipulācijas;

e) ikdienas nāves gadījumu skaitu, norādot cēloņus, ja tādi ir zināmi;

f) ikdienas ēkas temperatūru (maksimālo un minimālo);

g) vidējo svaru brīdī, kad cāļi tiek nosūtīti uz kaušanu;

h) uz kaušanu nosūtīto cāļu skaitu un cāļu skaitu, kas nobeidzās ceļā uz lopkautuvi.

Minētās uzskaites pierakstus glabā vismaz trīs gadus, un tie ir pieejami kompetentajai iestādei pārbaudes veikšanas laikā vai pēc cita šīs iestādes pieprasījuma.

Ķirurģiskās iejaukšanās

12. Ir aizliegtas jebkādas ķirurģiskās iejaukšanās, kas tiek veiktas ne ārstnieciskiem vai diagnostikas mērķiem un kuru rezultātā tiek zaudēta vai bojāta ķermeņa jūtīgā daļa, vai rodas kaulu struktūras izmaiņas.

Tomēr, lai novērstu apspalvojuma knābāšanu un kanibālismu, dalībvalstis var atļaut knābju apgriešanu, nodrošinot, ka to veic kvalificēts personāls tiem cāļiem, kas ir jaunāki par 10 dienām. Turklāt dalībvalstis var arī atļaut vīriešu dzimtes cāļu kastrāciju. Kastrāciju var tikt veikta tikai tāda personāla veterinārā vadībā, kas ir saņēmis īpašas kompetentās iestādes apstiprinātas apmācības.

LV 20 LV

II PIELIKUMS

PRASĪBAS GANĀMPULKAM AR LIELĀKU BLĪVUMU

(saskaņā ar 3. panta 3. punktu)

Paziņojums un dokumentācija

1. Īpašnieks vai audzētājs dara zināmu kompetentajai iestādei savu vēlmi audzēt ganāmpulku, kura blīvums ir vairāk nekā 30 kilogramu dzīvsvara.

Paziņojumam jāpievieno dokuments, kurā apkopota informācija, kas tiek iekļauta dokumentācijā, kura tiek pieprasīta saskaņā ar 2. punktu. Paziņojums jāapstiprina veterinārārstam, kas sniedz pakalpojumus uzņēmumam. Tomēr šāda veida apstiprinājums neatbrīvo īpašnieku vai audzētāju no juridiskajiem pienākumiem saskaņā ar šo direktīvu.

2. Īpašnieks vai audzētājs saglabā un patur uzņēmumā pieejamu sastādīto dokumentāciju, kas sīki raksturo ražošanas sistēmas. Jo īpaši dokumentācija iekļauj informāciju par šādiem jautājumiem:

a) uzņēmuma un tā aprīkojuma sīku tehnisko raksturojumu:

i) uzņēmuma plānu, tai skaitā cāļu apdzīvoto vietu platību,

ii) ventilācijas, dzesēšanas un apkures sistēmām, tai skaitā to atrašanās vietu, ventilācijas plānu ar gaisa kvalitātes rādītājiem, piemēram, gaisa plūsmas, gaisa ātruma un temperatūras rādītājiem,

iii) barošanas un ūdens nodrošināšanas sistēmām un to atrašanās vietu,

iv) signalizācijas sistēmas un rezerves sistēmu strāvas padevi avārijas gadījumā,

v) grīdas veidu un parasti izmantojamajiem pakaišiem;

b) ražošanas mērķiem;

c) vadību:

i) personāla skaitu, kas kopj cāļus, iekļaujot sīku informāciju par kontakta veidu avārijas gadījumā,

ii) īpašnieka vai audzētāja un citu personu, kas kopj cāļus, izglītību,

iii) cāļu un barības piegādātājiem,

iv) veterinārārstu, kas sniedz pakalpojumus uzņēmumam,

v) inspekcijas plānu un procedūras saistībā ar uzņēmuma ikdienas vadību, tai skaitā kaušanas procedūrām,

LV 21 LV

vi) tehniskā aprīkojuma inspekciju un apkopi,

vii) ganāmpulka kaušanas procedūru, tai skaitā ķeršanu,

viii) tīrīšanu un dezinfekciju,

ix) avārijas plānu, ko izmanto strāvas padeves avārijas gadījumā.

Pēc pieprasījuma dokumentācijai jābūt pieejamai kompetentajai iestādei, kā arī tā nepārtraukti jāatjauno. Jo īpaši jāfiksē ventilācijas un avārijas sistēmas tehniskās inspekcijas.

Īpašnieks vai audzētājs nekavējoties ziņo kompetentajai iestādei par jebkādām nozīmīgām raksturotā uzņēmuma, aprīkojuma vai procedūru izmaiņām.

Uzņēmumiem un personālam piemērojamās prasības

3. Īpašnieks vai audzētājs nodrošina, ka ikviena uzņēmuma vienības ventilācijas, apkures un dzesēšanas sistēma projektēta, izveidota un izmantota tādā veidā, ka

a) NH3 koncentrācija nepārsniedz 20 ppm un CO2 koncentrācija nepārsniedz 3000 ppm, kas tiek noteikta cāļu galvu līmenī;

b) ja āra temperatūra ēnā pārsniedz 30 C, tad temperatūra telpās nepārsniedz āra temperatūru par vairāk kā 3° C;

c) ja āra temperatūra ir zem 10 °C, relatīvais mitrums uzņēmuma vienībā nepārsniedz 70 %.

Ventilācijas, apkures un dzesēšanas sistēma jāinspicē tādos laika intervālos, kas noteikti dokumentācijā, kura pieprasīta saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu.

Uzraudzība un fiksēšana uzņēmumā

4. Īpašnieks vai audzētājs ikvienā uzņēmuma vienībā fiksē un uzrauga mainīgos lielumus:

a) pastāvīgi fiksē ikvienas uzņēmuma vienības temperatūru un relatīvo mitrumu;

b) katru dienu fiksē ikvienas uzņēmuma vienības cāļu ūdens patēriņu.

Minētās uzskaites pierakstus īpašnieks vai audzētājs glabā vismaz trīs gadus, un tie ir pieejami kompetentajai iestādei pārbaudes veikšanas laikā vai pēc cita šīs iestādes pieprasījuma.

LV 22 LV

III PIELIKUMS

INSPEKCIJAS UN PĒCPĀRBAUDES, KAS SAISTĪTAS AR TRŪKUMEM UZŅĒMUMĀ, JA GANĀMPULKS IR AR LIELĀKU BLĪVUMU

(saskaņā ar 3. panta 3. punktu)

1. Kompetentā iestāde veic inspekcijas, lai pārbaudītu,

a) vai uzņēmuma vai saistīta uzņēmuma atsevišķas vienības aprīkojums un vadība var nodrošināt atbilstošu labturības līmeni;

b) fiksēto ganāmpulku izmēru un mirstības līmeņa ticamību;

c) vai tiek ievēroti gan I pielikuma noteikumi, gan arī II pielikumā papildus noteiktie noteikumi.

Jo īpaši kompetentā iestāde veic inspekciju jebkurā uzņēmumā, par kuru tā saskaņā ar IV pielikuma 3. punktu ir saņēmusi paziņojumu, kas norāda uz nopietniem trūkumiem vai trūkumiem, kas jau tika konstatēti iepriekšējā paziņojumā.

Procedūra neatbilstības gadījumā

2. Ja šā pielikuma 1. punktā noteiktā inspekcija konstatē, ka II pielikumā noteiktās prasības netika ievērotas, vai arī pēc IV pielikuma 3. punktā noteiktā paziņojuma, kompetentā iestāde var pieprasīt īpašniekam vai audzētājam novērst uzņēmumā dominējošos faktorus, kuri, iespējams, veicinājuši ziņojumā minētos trūkumus. Šādos gadījumos īpašnieks vai audzētājs iesniedz veterinārārsta, kas sniedz pakalpojumus saimniecībai, apstiprinātu rīcības plānu.

Turklāt kompetentā iestāde var pieprasīt uzņēmumam vai saistītajām uzņēmumu vienībām samazināt maksimālo ganāmpulka blīvumu līdz tādam apmēram, kas ir atbilstošs, lai labotu trūkumus (parasti ganāmpulka blīvums ir no 30 līdz 38 kilogramiem dzīvsvara), ja inspekcija konstatē, ka II pielikumā noteiktās prasības netiek ievērotas vai ja saskaņā ar IV pielikuma 3. punktu saņem paziņojumu, kas norāda uz nopietniem trūkumiem, vai otru paziņojumu par tajā pašā uzņēmumā iepriekš konstatētajiem trūkumiem. Kompetentā iestāde dara zināmu īpašniekam vai audzētājam pieņemto lēmumu un jo īpaši, no kura brīža jāsamazina ganāmpulka blīvums.

Tomēr kompetentā iestāde var izlemt, ka ganāmpulka blīvums nav jāsamazina, ja īpašnieks vai audzētājs iesniedz atbilstošu paskaidrojumu, pamatojot, ka tas ir izņēmuma gadījums, vai uzrāda, ka cēloņi nav kontrolējami. Šādos gadījumos īpašnieks vai audzētājs uzskatāmi pierāda, ka atbilstošas personas, piemēram, inkubatora operators vai barības piegādātājs ir informēti par trūkumu tā recidīva novēršanai.

LV 23 LV

3. Uzņēmuma īpašnieks vai audzētājs var pieprasīt 2. punktā minēto maksimālā ganāmpulka blīvuma samazināšanas kārtības pārskatīšanu, nodrošinot, ka

a) divi iepriekšējie ganāmpulki atbilst IV pielikuma 3. punktā noteiktajiem limitiem;

b) veterinārārsts, kas sniedz uzņēmumam pakalpojumus, pieprasījumam sniedzis labvēlīgu atzinumu.

Kompetentā iestāde izskata pieprasījumu, veicot uzņēmumā inspekciju un izvērtējot dokumentāciju, kas iesniegta saskaņā ar II pielikuma 1. un 2. punktu.

LV 24 LV

IV PIELIKUMS

UZRAUDZĪBA UN PĒCPĀRBAUDE LOPKAUTUVĒ

(saskaņā ar 3. panta 3. punktu, 6. panta 1. punktu un 8. panta 1. punktu)

1. Lopkautuvē ikvienam sūtījumam valsts pilnvarotā veterinārārsta uzraudzībā veic tāda izlases parauga inspekciju, kas sastāv vismaz no 200 cāļiem, saistībā ar pēdu spilventiņu dermatītu, un saskaņā ar 4. punktu nosaka punktu skaitu.

Tāpat jāfiksē sūtījumam pievienotajā dokumentācijā norādītais mirstības līmenis, kā arī cāļu skaits, kas nomira transportēšanas laikā, norādot uzņēmumu un uzņēmuma vienību. Mirstības līmenī tiek iekļauti visi tie putni, kas ir nokauti.

2. Valsts pilnvarotais veterinārārsts novērtē pēckaušanas inspekcijas rezultātus, lai izcelsmes uzņēmumā un uzņēmuma vienībā noteiktu citas iespējamās sliktā veselības stāvokļa pazīmes.

3. Ja 1. tabulā noteiktais pieļaujamais mirstības un pēdas spilventiņu dermatīta līmenis izcelsmes uzņēmumā un uzņēmuma vienībā tiek pārsniegts, valsts pilnvarotais veterinārārsts informē konkrētā uzņēmuma īpašnieku vai audzētāju, veterinārārstu, kas sniedz pakalpojumus konkrētajam uzņēmumam, un kompetento iestādi.

Valsts pilnvarotais veterinārārsts arī informē uzņēmuma īpašnieku vai audzētāju, veterinārārstu, kas sniedz pakalpojumus konkrētajam uzņēmumam, un kompetento iestādi, ja saskaņā ar 2. punktu veiktais novērtējums uzņēmumos uzrāda trūkumus vai ja mirstība transportēšanas laikā pārsniedz 0,5 %.

1. tabula:

Aspekts Punkti vai procenti

Pēdu spilventiņu dermatīts

50 punkti

Mirstība (uzņēmumā) 1 % plus 0,06 %, kas tiek reizināti ar ganāmpulka kaušanas vecumu dienās

4. Pēdu spilventiņu dermatīta punktu skaitu ir jānosaka saskaņā ar šo punktu. Ir jāpārbauda katra putna viena pēda un jāiekļauj vienā no trijām grupām.

0 grupa: nav pēdas spilventiņu bojājuma;

1 grupa: neliels pēdas spilventiņu bojājums;

2 grupa: smags pēdas spilventiņu bojājums.

0 grupas pēdu skaits nav iekļaujams iegūstamajā rezultātā. 1. grupas pēdu skaits jāreizina ar 0,5 %, 2. grupas pēdu skaits jāreizina ar 2, iegūtais rezultāts ir jāpieskaita. Tad kopsumma jādala ar izlases lielumu un jāreizina ar 100.

LV 25 LV

V PIELIKUMS

APMĀCĪBA

(saskaņā ar 4. panta 2. punktu)

4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie mācību kursi attiecas vismaz uz Kopienas tiesību aktiem saistībā ar cāļu aizsardzību un jo īpaši šādiem jautājumiem:

a) I un II pielikumu;

b) fizioloģiju, jo īpaši dzeršanas un ēšanas vajadzības, dzīvnieku izturēšanos un stresa jēdzienu;

c) darba ar cāļiem cāļu praktiskos aspektus, jo īpaši noķeršanu un pārvadāšanu;

d) cāļu kopšanu ārkārtas gadījumos, nogalināšanu un kaušanu ārkārtas gadījumos.