oktobris / decembris

2015

CEĻĀ UZ ĪSTENI VIENLĪDZĪGU IESPĒJU UN TIESĪBU

NODROŠINĀŠANU SIEVIETĒM UN VĪRIEŠIEM

NOTIKUMI, PĒTĪJUMI, POLITIKA

NOTIKUMI

Konference “Sievietes loma 21.gadsimtā – iespējas un izaicinājumi

26.septembrī Bauskas pils muzejā, Bauskā, ar starptautiskā Zontas kluba atbalstu tika organizēta

konference „Sievietes loma 21.gadsimtā- iespējas un izaicinājumi”.Tās ietvaros tika apskatīti jautājumi par

dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām, par kuriem stāstīja Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un

Zemgales plānošanas reģiona pārstāvji.

Konferences ietvaros tika pārrunāti vardarbības pret sievietēm gadījumi, cilvēktirdzniecības jautājumi,

eksperti dalījās pieredzē un meklēja labākos iespējamos risinājumus sabiedrības izpratnes veidošanai par

šī jautājuma aktualitāti. Iekšlietu ministrijas pārstāve Lāsma Stabiņa informēja par cilvēktirdzniecības

jautājumiem, politikas plānošanu un koordinēšanu, savukārt Labklājības ministrijas pārstāve Agnese Gaile

dalījās ar informāciju par dzimumu līdztiesības situāciju Latvijā.

Konferencē piedalījās pašvaldību pārstāvji, sociālie darbinieki, pedagogi, nevalstisko organizāciju pārstāvji,

valsts un pašvaldību policijas darbinieki, veselības aprūpes speciālisti, sociālo pakalpojumu sniedzēji.

18.oktobris ir diena cīņai pret cilvēku tirdzniecību. Tādēļ 26.oktobrī Saeimas Sarkanajā zālē notika Starptautiska konference cilvēku tirdzniecības novēršanai.

Konferencē uzstājās Viņas ekselence Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā, S.Koulija, Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis, 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre I.Lībiņa-Egnere, NVO, valsts institūciju un Saeimas pārstāvji.

Starptautiska konference “Drošības kompass –

efektīvi risinājumi cilvēku tirdzniecības novēršanai”

18.10 – diena cīņai

pret cilvēku

tirdzniecību

2

NOTIKUMI

Konferences mērķis bija stiprināt ES valstu partnerību, veicināt cilvēktirdzniecības upuru izcelsmes valstu un

mērķa valstu sadarbību, meklējot efektīvākos tās apkarošanas veidus. Autoritatīvi Eiropas cilvēku

tirdzniecības eksperti dalījās pieredzē par funkcionējošām izejas programmām (“exit program”), kas

paredzētas no cilvēktirdzniecības cietušām personām.

Saskaņā ar Eurostat datiem par 2010- 2012 gadu, 80% no visiem reģistrētajiem upuriem Eiropas Savienības

valstīs ir sievietes, bet 70% cilvēku tirgotāju ir vīrieši. 16% reģistrēto upuru ir bērni – gan zēni, gan meitenes.

Visizplatītākā cilvēku tirdzniecības forma ir seksuālā ekspluatācija, kam visvairāk pakļautas sievietes un

meitenes, veidojot 95% no iesaistītajiem. Ekspluatācija piespiedu darbam ir 19% no visiem zināmajiem

gadījumiem, un dzimumu sadalījums ir citāds - 71% gadījumu tiek vervēti vīrieši. Saskaņā ar Europol datiem,

globāli gūtā peļņa no seksuālās ekspluatācijas ir 25,8 miljardi eiro gadā, no kuriem 23, 5 miljardi eiro peļņa

tiek gūta Eiropā.

Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, dominējošā cilvēku tirdzniecības forma ir seksuālā ekspluatācija, kurai

visvairāk pakļautas sievietes un bērni, taču aktuālas ir arī sieviešu pārdošana fiktīvajām laulībām.

Resursu centrs MARTA aicina:

Cilvēku tirdzniecības upuri paši sevi par tādiem neidentificē - īpaši jaunieši, kas vēl nav

sasnieguši pilngadību. Tādēļ, pamanot aizdomīgas situācijas un cilvēkus, ziņo par

tiem atbildīgajiem dienestiem vai piedāvā palīdzību!

Vai zini kādu, kas meklējis darbu ārzemēs?

Vai darba devējs viņu piemānīja, manipulēja un šantažēja?

Vai viņš/a iekļuvis/usi parādu verdzībā?

Vai viņai lika noslēgt fiktīvo laulību?

Vai viņu piespieda nodarboties ar prostitūciju?

Vai atņēma dokumentus?

Ja uz kādu no jautājumiem atbildēts ar „jā”, iespējams, ir nepieciešama palīdzība

atrisināt radušās problēmas. NEKLUSĒ un RĪKOJIES - zvanot MARTAs speciālistiem pa

bezmaksas palīdzības tālruni 8000 2012!

3

3

NOTIKUMI

25.11 – ANO

starptautiskā diena

vardarbības

izskaušanai pret

sievieti

25.novembrī tiek atzīmēta ANO Starptautiskā diena

vardarbības izskaušanai pret sievieti. Tās ietvaros Labklājības

ministrija rīkoja virkni semināru un konferenci nozares

speciālistiem labo prakšu apmaiņai un situācijas Latvijā

apzināšanai.

Seminārs speciālistiem, strādājošiem ar

vardarbības ģimenē gadījumiem

11.novembrī Labklājības ministrijā notika Šerilas

Tomasas (Cheryl A.Thomas), ASV advokātes un

cilvēktiesību aktīvistes vadīts seminārs

speciālistiem, kuri praksē saskaras ar vardarbības

ģimenē gadījumiem. Seminārā tika diskutēts par

lēmumu pieņemšanu par nošķiršanu, pagaidu

aizsardzību pret vardarbību, tika šķetināti sarežģītu

gadījumu piemēri ar mērķi papildināt Latvijas

speciālistu zināšanas.

Norvēģijas ekspertu vadīta darbnīca

“Alternatīva vardarbībai”

27. novembrī Labklājības ministrijā Ingera Brita

Line (Inger Brit Line) un Britta Tranholma Hansena

(Britta Tranholm Hansen), Norvēģijas speciālists

darbā ar vardarbību veikušiem cilvēkiem, vadīja

darbnīcu, prezentējot programmu „Alternatīva

vardarbībai". Patlaban to izmanto rehabilitācijas

darbam ar vīriešiem un sievietēm, kas ir vardarbīgi

pret partneri (arī bērniem), un rehabilitācijas

darbam ar cietušajiem no vardarbības.

Starptautiska konference „Brīva un droša dzīve”

26. novembrī Iekšlietu ministrijā notika starptautiska konference „Brīva un droša dzīve”, kurā piedalījās 200

dalībnieki no visas Latvijas un Ziemeļvalstīm. Konferenci atklāja un tās dalībniekus uzrunāja Labklājības

ministrs Uldis Augulis, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā

direktors Jans Vidbergs un Somijas vēstnieks Latvijā Olli Kantanens.

Eksperti no Norvēģijas, Somijas un Latvijas dalījās labās prakses pieredzē. Vietējie eksperti vērtēja Latvijā,

2014. gada pavasarī ieviestās jaunās tiesiskās aizsardzības instrumentus – to ieviešanas grūtības un

izaicinājumus, ar kuru saskarās speciālisti to pielietošanā.

4

4

NOTIKUMI

Profesionāļu diskusijas raisīja jautājums par to, cik

efektīvas ir bijušas pārmaiņas kopš Latvijā ir ieviesta valsts

rehabilitācijas programma no vardarbības cietušajiem un

vardarbības veicējiem, kā arī izstrādāja ieteikumus, lai

uzlabotu aizsardzības un rehabilitācijas procesu.

Vardarbība pret sievietēm Latvijā joprojām ir aktuāla

tēma. ES Pamattiesību aģentūras 2014. gadā publicētajos

pētījuma „Vardarbība pret sievietēm: ES mēroga

apsekojums" rezultātos noskaidroti satraucoši dati:

Latvijā, salīdzinot ar Eiropas rādītājiem, vardarbības

līmenis pret sievietēm ģimenēs ir augstāks.

Pētījumā iegūtie dati liecina, ka fizisku un/vai seksuālu

vardarbību no esošā vai bijušā partnera savas dzīves laikā

vidēji ES dalībvalstīs piedzīvojuši 22% sieviešu, turpretī

Latvijā - 32% sieviešu, kas atbilst 270 tūkstošiem sieviešu

vecumā

no 15 līdz 75 gadiem - katru dienu Latvijā no partnera vardarbības vidēji cieš 115 sievietes, pat pieņemot, ka

gada laikā pret katru bijis vērsts tikai viens vardarbības akts. Savukārt no esošā vai bijušā partnera

psiholoģiskas vardarbības savas dzīves laikā Latvijā cietuši 60% sieviešu vai aptuveni 505 tūkstoši Latvijas

sieviešu - Eiropā no partnera psiholoģiskas vardarbības cieta 32% sieviešu, tai skaitā 5% cieta no

ekonomiskās vardarbības.

Iepazīties ar konferences materiāliem un prezentācijām: http://www.lm.gov.lv/text/3190

5

NOTIKUMI

10.12. –

Starptautiskā

cilvēktiesību diena

10. decembrī pasaulē atzīmē Starptautisko cilvēktiesību dienu. Ikvienam

cilvēkam ir tiesības uz dzīvi, cieņu, veselību, izglītību, vārda brīvību un

vienlīdzību.

Fiziska sava tuvākā ietekmēšana, emocionālu un psiholoģisku

pārdzīvojumu radīšana, sava spēka un varas izmantošana, lai ietekmētu,

pazemotu un kontrolētu otru personu, ir būtisks cilvēktiesību pārkāpums.

Diemžēl ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā vīrieši nereti paceļ roku pret savu

sievu, draudzeni vai māti. Tādēļ Labklājības ministrija (LM) izveidojusi

video, kur sabiedrībā zināmi vīrieši – pasaules čempions boksā Mairis

Briedis, TV raidījumu vadītājs Renārs Zeltiņš un Valsts policijas

priekšnieks Ints Ķuzis – pauž savu viedokli par vardarbību pret sievieti.

LM apkopotie dati liecina, ka 2012.-2013.gadā vismaz piecas sievietes nogalinājuši viņu dzīvesbiedri,

vairāk nekā 100 sievietes tikušas sakropļotas, bet 80% no visiem reģistrētajiem vardarbības gadījumiem

pret bērniem notiek ģimenē.

Lai aizsargātu no vardarbības ģimenē cietušos, 2014.gada pavasarī spēkā stājušies grozījumi

normatīvajos aktos, ieviešot civilprocesuālu pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Līdz ar to no

vardarbības un vajāšanas cietušajiem cilvēkiem ir iespēja pēc savas iniciatīvas civilprocesa ietvaros

vērsties tiesā, tai skaitā ar policijas starpniecību, un lūgt tiesu noteikt ierobežojumus vardarbīgai

personai. Ierobežojumu skaitā ir arī pienākums atbildētājam atstāt kopīgo mājokli un aizliegums

atgriezties tajā vai uzturēties tā tuvumā.

2015.gadā, septiņu mēnešu laikā kopš jaunā regulējuma ieviešanas šāda veida aizsardzība nodrošināta

vairāk nekā 300 cilvēkiem – pieņemti 77 policijas lēmumi par vardarbīgās personas nošķiršanu. Valsts

policijas reģionu pārvalžu struktūrvienībās uzsākta 257 tiesas nolēmumu par pagaidu aizsardzību pret

vardarbību izpildes kontrole.

Iepazīties ar video – https://www.youtube.com/watch?v=Oz9cRB_DhV4

Balto lentīšu vēstnieki – aktieris Renārs Zeltiņš,

bokseris Mairis Briedis un Valsts policijas priekšnieks

Ints Ķuzis

6

NOTIKUMI

Īsfilmu sērija “7 stāsti par mums” un projekta “Dažādi cilvēki.

Atšķirīga pieredze. Viena Latvija II” noslēgums

Projekta „Dažādi cilvēki. Atšķirīga pieredze. Viena Latvija II”

ietvaros Sabiedrības Integrācijas fonds sadarbībā ar Jura

Podnieka studiju radīja īsfilmu sēriju„7 stāsti par mums”, kas

aicināja pārdomāt attieksmi pret līdzcilvēkiem.

Vecums, dzimums, seksuālā orientācija, etniskā izcelsme,

reliģiskā pārliecība, rase, invaliditāte – šie septiņi aspekti

kļuva par pamatu īsfilmām, kurās varēja iepazīties ar

septiņiem reāliem cilvēkiem, kas savā dzīvē ir saskārušies ar

diskrimināciju. Katras īsfilmas saturā tika attēlots pazīstamu

latviešu aktieru izspēlēts stāsts, kas rosināja pārdomāt savu

attieksmi pret līdzcilvēkiem.

No 10.-23. novembrim īsfilmas tika publicētas projekta

draugiem.lv un Facebook lapās, kā arī medijos. Tika izdots arī

DVD, kas bez maksas tika izplatīts nevalstiskajām

organizācijām, kā arī Latvijas skolām.

2015.gada 30.novembrī, projekta “Dažādi cilvēki. Atšķirīga

pieredze. Viena Latvija II” noslēguma pasākumā, tā

organizatori un dalībnieki pulcējās, lai izvērtētu sasniegtos

rezultātus un dalītos iegūtajā pieredzē. Projekts sniedza

ieguldījumu sabiedrības izpratnes veicināšanā par

diskriminācijas novēršanas un vienlīdzīgu iespēju

nodrošināšanas nepieciešamību privātajā un publiskajā

sektorā.

Video sēriju var skatīties -

https://www.youtube.com/watch?v=vASqEd-jwGA

7

POLITIKA

Stambulas konvencija – izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē

2015.gada 26.novembrī Valsts Sekretāru sanāksmē tika izsludināts konceptuālais ziņojums par "Par Latvijas

pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē

novēršanu un apkarošanu", jeb – par Latvijas pievienošanos tā dēvētajai Stambulas konvencijai. Stambulas

konvenciju ir plānots parakstīt 2016.gadā, savukārt ratificēt – 2018.gadā, kā to paredz konceptuālais

ziņojums, kas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Pašlaik tā dēvētajai Stambulas konvencijai

ir pievienojušās gandrīz visas Eiropas Savienības dalībvalstis, izņemot Latviju, Bulgāriju, Čehiju. Saskaņā ar

Konvenciju LM būs koordinējošā institūcija dokumentā paredzēto saistību izpildei.

Stambulas konvencija ir starptautiska un saistoša apņemšanās aktīvāk iestāties par vardarbības izskaušanu.

Konvencijas būtība ir nepieļaut vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm nekādā formā un veicināt

pārmaiņas, lai risinātu šo nopietno cilvēktiesību pārkāpumu. Stambulas konvencijā atzīts, ka no vardarbības

ģimenē cieš ne tikai sievietes, bet arī bērni un vīrieši.

Latvijā vardarbība ģimenē un pret sievietēm ir izplatīta vairāk nekā vidēji ES valstīs. Apmēram 30% sieviešu

savas dzīves laikā ir cietušas no partnera fiziskas vardarbības, apm. 30% bērnu ir cietuši no vardarbības

ģimenē. Vidēji katru gadu vīri/ partneri nogalina 5 sievietes, vairāk nekā 100 sievietes nokļūst slimnīcās ar

vīra/ partnera nodarītajiem miesas bojājumiem.

8

Projekts „ Elastīgs bērnu uzraudzības pakalpojums darbiniekiem, kas

strādā nestandarta darba laiku"

Vairāk informācijas par Stambulas konvenciju –

http://www.coe.int/en/web/istanbul-convention/home

ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas 2014 - 2020 ietvaros Labklājības ministrija sadarbībā

ar Jelgavas pilsētas, Rīgas pilsētas un Valmieras pilsētas pašvaldību un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības

institūtu īsteno projektu “Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā

nestandarta darba laiku”.

POLITIKA

Pirmsskolas izglītības un bērnu aprūpes iestāžu darba laiks parasti ir darbadienās no 7:00 līdz 19:00.

Līdzīgi pieejamības nosacījumi ir situācijās, kad valsts un pašvaldības finansiāli atbalsta vecākus,

piemēram, piešķirot valsts atbalstu par bērnu no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves

uzsākšanai, ja bērns saņem pakalpojumu pie privātā bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja vai

privātajā bērnudārzā. Savukārt bērnu aprūpes pakalpojumi bērniem līdz 1,5 gada vecumam valsts un

pašvaldības līmenī nav nodrošināmi. Nestandarta darbalaiku strādājošie vecāki bieži saņem nelielas

algas, kas ierobežo viņu iespējas izmantot privātos bērnu aprūpes pakalpojumus. Viņi ir spiesti

izmantot nereģistrētas aukles pakalpojumus vai izmantot savu draugu un radinieku palīdzību.

Nepietiekamu bērnu aprūpes pakalpojumu apstākļos vecāki var izlemt atstāt darba tirgu vai samazināt

darba stundu skatu. Šīs izvēles var pasliktināt gan pašu ģimeņu materiālo stāvokli, gan arī radīt grūtības

darba devējam, īpaši situācijās, kad runa ir par augsti kvalificētiem darbiniekiem vai darbaspēka

nepietiekamību kā tādu

Projektā plānots līdz 2017.gada 1.novembrim ieviest un izvērtēt elastīgu bērnu aprūpes pakalpojumu

nodrošinājumu Latvijas uzņēmumos ar nestandarta darbalaiku (vakara, nakts un mainīgi darbalaiki, kā

arī darbs brīvdienās). Projektam atlasīto privāto uzņēmumu darbiniekiem ar bērniem vecumā līdz 7

gadiem, kas nodarbināti nestandarta darba laikā, tiks nodrošināti subsidētie bērnu aprūpes

pakalpojumi,kurus īstenos reģistrētie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēji bērna dzīvesvietā vai

citā piemērotā vietā ārpus bērna dzīvesvietas.

Subsidētie bērnu aprūpes pakalpojumi tiks nodrošināti 10 mēnešus ar mērķi pakāpeniski pāriet uz

privāto (darba devēja un darba ņēmēja) finansējumu un/vai valsts un pašvaldības līdzfinansējumu

bērnu aprūpes pakalpojumiem nestandarta darba laikā Vienlaikus kvalificēto pētnieku komanda izpētīs

jaunas bērnu aprūpes formas ietekmi uz nodarbinātību un produktivitāti atlasītajos uzņēmumos

(darbaspēka noturību, kadru mainību, pārejošās darbnespējas samazināšanos u.c.), kā arī ietekmi uz

darba ņēmēju iespējām saskaņot savu darba un privāto dzīvi, apmierinātību ar darba apstākļiem un

viņu reproduktīvu uzvedību.

9

POLITIKA

Eiropas Savienības Padomes secinājumi - Sieviešu un vīriešu līdztiesība

lēmumu pieņemšanas jomā

2015. gada 7.decembrī Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības

padome pieņēma Padomes secinājumus par sieviešu un vīriešu līdztiesību lēmumu pieņemšanas jomā.

Vīrieši un sievietes gandrīz vienādās daļās veido Eiropas Savienības sabiedrību – vēlē, piedalās darba

tirgū, veido savu karjeru. Taču ir vērojamas izteiktas atšķirības – sievietes, kaut arī labi izglītotas, tomēr

joprojām ieņem pārāk maz amatu, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu visos līmeņos. Sieviešu un vīriešu

līdztiesīga dalība lēmumu pieņemšanas procesos ir jautājums, kas ir saistīts ar taisnīgumu, cilvēktiesību

ievērošanu un labu pārvaldību. Sieviešu un vīriešu līdztiesība lēmumu pieņemšanas jomā ir

nepieciešama, lai labāk atspoguļotu sabiedrības struktūru un lai nostiprinātu demokrātiju un veicinātu

tās pareizu darbību. Turklāt tas varētu arī nākt par labu ES ekonomiskajai izaugsmei un konkurētspējai.

Padomes secinājumi izceļ nepieciešamību īstenot aktivitātes, kuru mērķis ir uzlabot dzimumu līdztiesību,

tostarp politiku, lai palielinātu sieviešu nodarbinātības līmeni, samazinātu vīriešu un sieviešu darba

samaksas atšķirības, risinātu dzimumu segregācijas jautājumu izglītībā un nodarbinātībā un cīnītos ar

nepārredzamām amatā iecelšanas un paaugstināšanas sistēmām.

Šajā kontekstā ir nepieciešams veicināt ģimenei labvēlīgu politiku, atbalstīt vienlīdzīgāku mājas un

aprūpes pienākumu sadalījumu starp sievietēm un vīriešiem, uzlabot darba, ģimenes un privātās dzīves

apvienošanu, pārvarēt dzimumu stereotipus un apstrīdēt stereotipiskus pieņēmumus par sieviešu un

vīriešu lomām.

10

PĒTĪJUMI

ENEGE pētījums „Attieksme pret vardarbību pret sievietēm Eiropas Savienībā”

Sabiedrības attieksme pret vardarbību pret sievietēm atspoguļo sabiedrības normas, kas spēlē nozīmīgu

lomu sociālā klimata izveidē, kurā šī vardarbība notiek. European Network of Experts on Gender Equality

(ENEGE) pētījums atklāj, ka vardarbība pret sievietēm joprojām ir liela sociāla, sabiedrības veselības un

cilvēktiesību problēma Eiropas Savienībā. Pētījums aptvēra 40 aptaujas, kas tika veiktas 19 valstīs 5 gadu

laikā, kopumā analizējot 85000 ES iedzīvotāju viedokļus – tostarp, Latvijas. Rezultāti atklāj - diskriminācija uz

dzimuma pamata joprojām eksistē, visvairāk - vecāku, mazāk izglītotu vīriešu vidū, kas dzīvo vietās ar zemu

iedzīvotāju blīvumu.

Tika atklāts, ka salīdzinoši liels respondentu skaits (arī upuru vidū) uztvēra vardarbību kā normu – dažus

vardarbības pret sievietēm aspektus uzskatot par „nenopietniem” vai „nenovēršamiem”, piemēram,

aizvainojošu vārdu lietošanu, sišanu, kontrolēšanu vai pat piespiedu seksu - visbiežāk šādus uzskatus pauda

vīrieši un zēni. Tas liecina, ka uzskati par to, ka vardarbība pret sievietēm ir normāla, joprojām pastāv.

Alkohola un narkotiku lietošanu vairums respondentu un speciālistu uzskatīja par galvenajiem vardarbību pret

sievietēm veicinošiem individuāliem faktoriem, taču upuru un vardarbības veicēju vidū šis uzskats nebija tik

izplatīts. Saskarsme ar vardarbību bērnībā bija viens no visbiežāk minētajiem iemesliem tam, kas rada

pamatu turpmākai vardarbībai (fiziskai un seksuālai) pret sievietēm. Savstarpējās attiecības – strīdi un kautiņi

starp intīmajiem partneriem – un stresa pilni notikumi – darba zaudēšana vai finansiālas problēmas – tika

minēti kā papildus iemesli, kādēļ notiek vardarbība pret sievietēm. Sociālo un kultūras faktoru kontekstā

respondenti uzskatīja, ka vardarbību pret sievietēm rada kultūras vai sabiedrības normas, dzimumu stereotipi.

Visās valstīs, par kurām bija pieejami dati, bija vērojams satraucoši liels skaits respondentu, kuriem bija

raksturīga upuri vainojoša attieksme. Upura vainošana bija izteikta arī seksuālas vardarbības un izvarošanas

kontekstā, un visbiežāk šos uzskatus atklāja vecāki, mazāk izglītoti vīrieši no minoritāšu grupām, taču

kopumā upuri vainojoša attieksme ir novērojama arī citās sociodemogrāfiskajās grupās, kā arī sieviešu vidū.

Izpratne par upuriem pieejamo palīdzību bieži vien robežojas ar zināšanām par sieviešu krīzes centru

esamību, taču ir ierobežota par citiem pakalpojumiem un resursiem. Sociodemogrāfiskās atšķirības korelēja

arī ar uzskatiem par to, ko būtu jāiesaka darīt sievietei, kas piedzīvojusi vardarbību, taču visbiežākais viedoklis

bija – aicināt sazināties ar policiju. Vairums respondentu atklāja, ka dod priekšroku neiejaukties situācijā, kad

vērojama vardarbība pret sievietēm, paužot, ka „tā nav mana darīšana” vai „tā ir privāta lieta”.

Ar pilnu pētījumu angļu valodā var iepazīties šeit. http://ec.europa.eu/justice/gender-

equality/files/documents/151125_attitudes_enege_report_en.pdf

11

PĒTĪJUMI

Sabiedrības Integrācijas fonda pētījums „ROMI Latvijā”

Projekta „Dažādi cilvēki. Atšķirīga pieredze. Viena Latvija II” ietvaros tika veikts pētījums, kas ieskicēja romu

kopienas dzīvi nodarbinātības, izglītības, labklājības un sociālajās jomās. Pētījums aptvēra 365 romu tautības

iedzīvotājus no visiem Latvijas reģioniem, datu ieguvei tika īstenotas 5 fokusa grupu diskusijas, kā arī 197

padziļinātās intervijas ar publiskā sektora, organizāciju pārstāvjiem, cilvēktiesību/romu kopienas ekspertiem

un politikas veidotājiem.

Latvijā patlaban uzturas 7796 romi, kas ir 0.36% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita. Dzimumu proporcijas

ziņā romu kopienā Latvijā ir vairāk vīriešu nekā sieviešu – 51.71% un 48,29%. Kopš 2011.gada romu mirstība

pārsniedz dzimstību un piecu gadu laikā romu skaits Latvijā ir sarucis par 785 cilvēkiem (no 8581 - 2010.gadā

līdz 7796 – 2015.gadā), ko ietekmē vairāki faktori – negatīvais dabiskais pieaugums, personas nevēlēšanās

personas dokumentā norādīt tautību, kā arī emigrācija uz ārzemēm.

Izglītības kontekstā, 2011.gada Centrālās Statistikas pārvaldes pētījums liecina, ka 48.9% romu izglītības

līmenis ir zemāks par pamata izglītību, savukārt tikai pamatizglītību ir ieguvuši mazliet vairāk kā trešdaļa (34%)

romu. Zemais izglītības līmenis rada grūtības sasniegt ekonomisko stabilitāti, jo nepabeigta pamata izglītība

gandrīz automātiski garantē nokļūšanu ārpus nodarbinātības loka. Statistika rāda, ka vairums romu tautas

iedzīvotāju ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz 60€. Izglītību pārtraukušo romu skaits

atklāj, ka skolu pamet galvenokārt zēni, visvairāk – 7.klasē. Galvenie iemesli mācību pārtraukšanai –

motivācijas trūkums turpināt izglītību, savas ģimenes nodibināšana un/vai agrīna grūtniecības iestāšanās,

emigrācija vai pārcelšanās uz citu dzīvesvietu Latvijā, zemas sekmes un sasniegumi (tostarp valodas barjeras

dēļ), kā arī finansiālie un ekonomiskie aspekti. Pozitīvi, ka pamatskolas apmeklējums romu tautības bērnu vidū

ir palielinājies, kā arī samazinājies to bērnu skaits, kuri vispār neuzsāk mācības.

Veselības kontekstā piederība romu tautībai nav uzskatāma par primāro šķērsli piekļuvē pie ģimenes ārsta

sniegtajiem pakalpojumiem, jo 98.2% aptaujāto romu ir savs ģimenes ārsts. Biežāk to bija apmeklējušas

sievietes, kā arī respondenti, kuriem ir bērni. Vairums romu uzskata, ka bērnu skaitu ģimenē nav jāplāno un ir

jāatstāj Dieva vai dabas ziņā – 53%. Gandrīz puse – 46.2% – neatbalsta kontraceptīvo līdzekļu izmantošanu

un 64.8% sieviešu nekad tos nav lietojušas. Pozitīvāka situācija ir vērojama jaunāku sieviešu vidū, kuru vidū ir

lielāks atbalsts kontracepcijas lietošanai. Pētījuma autori, balstoties uz izglītības iestāžu darbinieku un

veselības aprūpes speciālistu individuālu situācijas vērtējumu, apsver nepieciešamību iekļaut pilnīgu vai daļēju

kontracepcijas līdzekļu nodrošināšanu romu tautības meitenēm līdz 9.klases absolvēšanai un ieviest

veselības aprūpes speciālistu veidotas lekcijas veselības mācības jomā pamatskolās.

Ar pilnu pētījumu „Romi Latvijā” drīzumā varēs iepazīties Sabiedrības integrācijas fonda mājaslapā.

12

INTERVIJA

Kafejnīcas telpas

YWAM Rīga (Youth With A Mission Riga), kas savu darbību Rīgā sāka jau 1980.gadu beigās, ir kustība

ar mērķi, balstoties Dievā, palīdzēt trūcīgajiem, cilvēkiem ar atkarībām, ieslodzītajiem un cilvēkiem ar

īpašām vajadzībām. Vardarbības pret sievieti dienas ietvaros, YWAM Rīga Labklājības ministrijā

sniedza ieskatu sava projekta – “Freedom61” (jeb “F61”) – darbībā un plānotajās aktivitātēs, kuru

ietvaros tiek sniegta palīdzība sievietēm, kas ir cilvēktirdzniecības upuri un ir iesaistītas prostitūcijā.

Vairāk par projektā iegūto pieredzi mums pastāstīja Lisete Klopa (Lysette Klop), F61 aktīviste.

F61 pauž pārliecību, ka

iesaiste prostitūcijā nav

personas brīva izvēle, bet

apstākļu ietekmē izvēlēts

ceļš. Lai palīdzētu

cilvēkiem rast izeju, F61

īsteno vairākas

aktivitātes: sazinās ar

sievietēm, kas nodarbojas

ar prostitūciju Rīgas ielās,

piedāvā drošu vidi

sievietēm, kur atgūt

veselību un pašapziņu,

atkopjoties no atkarībām

un prostitūcijas, kā arī

informē sabiedrību par

seksuālās izmantošanas

realitāti – gan to vidū, kas

pērk seksuālus

pakalpojumus, gan to

vidū, kas ir riska grupā

iesaistei prostitūcijā.

Freedom61 - palīdzot prostitūcijā iesaistītajām sievietēm Rīgas ielās atgūt

dzīvi

13

v

Vaicāta par prostitūcijas seju Latvijā, Lisete skaidro, ka Rīgā daudzas sievietes strādā prostitūcijā uz ielām – tieši viņas ir

mērķauditorija F61 izveidotajai kafejnīcai, kuras nelielajās telpās sievietēm tiek dota droša vide, silts ēdiens, informācija

par veidiem, kā izkļūt no prostitūcijas un pieeja medicīnas speciālistiem un slimību testiem bez maksas – taču daudzas

sievietes strādā arī klubos, džentlmeņu klubos, stripbāros un bordeļos.

Vairākums sieviešu, kas nonākušas prostitūcijā, ir no mazpilsētām vai lauku teritorijām un Rīgā nokļuva darba meklējumos

– aptuveni 70% sieviešu, pēc Lisetas pieredzes, ir krievvalodīgās ar zemu izglītības līmeni. Taču Lisete akcentē, ka

maznodrošinātība nav vienīgais iemesls, kas liek sievietēm meklēt risinājumu prostitūcijā – vairums sieviešu ir

pieredzējušas sliktus apstākļus (badu, aukstumu), kas likušas viņām nonākt uz ielas, turklāt, vairums sieviešu sākotnēji

mēģina izkļūt no grūtībām “sabiedriski pieņemamā” ceļā un prostitūcija ir pats pēdējais no risinājumiem.

Pēdējo gadu laikā Rīgas ielās strādā mazāk sieviešu, taču Lisete uzskata, ka iemesls tam ir nevis prostitūcijas

samazināšanās, bet tās formas pārmaiņas – daudzas sievietes ir devušās uz ārzemēm, kur strādā dzīvokļos vai citās

vietās. Turklāt, arī policijas biežāka atrašanās kafejnīcas apkaimē ir mazinājusi sieviešu atrašanos noteiktajās ielās.

Visbiežāk prostitūcijā iesaistītās sievietes tajā strādā jau ilgu laiku (pat 10-15 gadus). Viņas ienīst savas atkarības, ienīst

savu dzīvesveidu, taču ir pie tā pieradušas un nezina citu dzīvi. Ir grūti beigt to, ko vienmēr esi darījis un “iekāpt” jaunos

zābakos, tādēļ Lisete aicina visas iesaistītās puses neapstāties un turpināt mēģināt palīdzēt šīm sievietēm.

Lisete skaidro, ka Latvijā būtu nepieciešams

attīstīt institūcijas, kas palīdz sievietēm izkļūt

no prostitūcijas – piemēram, cietumā veidojot

programmu, kas palīdzētu šajā kontekstā, jo

vairums sieviešu, ar kurām kafejnīcā viņa ir

saskārusies, ir atradušās kādu laiku cietumā.

Pašas sievietes šo laiku atklāj kā brīdi, kad

viņas jutušas, ka ir spējušas mainīties –

cietuma apstākļi liedza piekopt viņu atkarības,

taču, izejot pa cietuma vārtiem, viņas

nezinājušas, ko darīt un drīz vien atgriezušās

prostitūcijā. Ar to saskārās viena no kafejnīcas

klientēm - šobrīd viņa atrodas F61 centrā, kur

visi kopīgi sadarbojas, palīdzot viņai veidot

jaunu dzīvi.

Kafejnīcas telpas

14

NOSAUKUMS DATUMS Action grants to support national and transnational projects on non-discrimination and Roma integration - JUST/2015/RDIS/AG/DISC

Janvāris, 2016

Action grants to support transnational projects aiming to build capacity for professionals in child protection systems and legal professionals representing children in legal proceedings - JUST/2015/RCHI/AG/PROF

Janvāris, 2016

Action grants to support transnational projects to promote good practices on gender roles and to overcome gender stereotypes in education, training and in the workplace - JUST/2015/RGEN/AG/ROLE

Februāris, 2016

Daphne call - Action grants to support national or transnational projects on multi-agency and multi-disciplinary cooperation and on underreporting - JUST/2015/RDAP/AG/MULT

Februāris, 2016

PROJEKTU KONKURSI DRĪZUMĀ

Izmantotie vizuālie resursi:

www.dafont.com

www.pexels.com

Sagatavotājs – Dana Tarāsova

15

Iespēja īstenot labas idejas – Eiropas Komisijas programmas “Tiesības, līdztiesība un pilsonība”

ietvaros.

Projektu konkursu skatīt šeit: http://ec.europa.eu/justice/grants1/upcoming-calls/index_en.htm