B I R Ž A S Z I Ņ A S 2 0 1 0

Birža „NASDAQ OMX Riga”– Rīgas Fondu biržas jaunais vārds

Kas ir birža? 590 miljoni eiroBaltijas uzņēmumiem

Pensijas, nodokļi, ekonomika

Savs cilvēks Londonā, Vīnē un Frankfurtē

• 2.lpp • 2.lpp • 3.lpp • 4.lpp

Starptautiskas biržas klātbūtne palielina investoru uzticēšanos Latvijai.Apsveikums ar jauno vārdu Taimskvērā Ņujorkā.

Cik viegli ir izrunāt jauno vārdu?

Vērtējumi skalā no 1 (elementāri) līdz 10 (ļoti grūti) atbild:Haralds Burkovskis, radio un TV žurnālists un

Jerry Wirth, ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs

Jau gadu Rīgas Fondu biržai ir jauns vārds – birža „NASDAQ OMX Riga”. Tas apliecina, ka mūsu birža ir daļa no pasaules vadošās biržu grupas NASDAQ OMX un darbojas saskaņā ar starptautiskiem standartiem. Rezultāts ir augstāka ārvalstu investoru uzticība Latvijas investīciju videi. Pēc pievienošanās NASDAQ OMX nosaukumu mainīja arī māsas biržas Viļnā, Tallinā,

Stokholmā, Helsinkos, Kopenhāgenā un Reikjavīkā. NASDAQ OMX grupas biržās kotējas slavenākie un veiksmīgākie uzņēmumi pasaulē – to vidū ir „Google”, „Apple”, „Nokia”, „Volvo”, „Reuters”, „Carlsberg”, „Amazon”, „eBay” un „Microsoft”, Kopenhāgenas lidosta, telekomunikāciju uzņēmums „Telia Sonera”, siltumap-gādes uzņēmums „Fortum” un vēl 3600 kompāniju. ■

Foto: ROB TANNENBAUM

Birža Latvijā darbojas gandrīz piecpadsmit gadu. Katram div-desmitajam Latvijas iedzīvotājam pieder biržā kotētas Latvijas uzņēmumu akcijas vai obligācijas. Ja esat viens no viņiem, tad noteikti zināt, ka biržas modernās

infrastruktūras dēļ pirkt vai pārdot Latvijas biržā kotētu uzņēmumu akcijas ir iespējams neatkarīgi no tā, vai atrodaties Liepājā, Rēzeknē, Londonā vai Ņujorkā. Tāpat jebkurā diennakts stundā iespējams bez maksas iegūt informāciju par biržā kotēta uzņēmuma finansēm, svarīgākajiem paziņojumiem.

Sakārtoto un pasaules standartiem atbilstošo biržas infrastruktūru Latvijā ir iespējams izmantot ekonomikas atdzimšanai – uzņēmumu attīstībai, darbavietu radīšanai, valsts prioritāšu finansēšanai. Teju vai katrs tagad zina, ka ekonomika Latvijā līdz šim balstījās galvenokārt uz banku izsniegtiem kredītiem. Bet cik no mums zina, ka papildus ir iespējama arī sabalansētāka un pārdomātāka pieeja – kapitāla piesaiste uzņēmumu attīstībai biržā? Tas ir caurredzams process, kurā uzņēmumi piesaista finansējumu no investoriem. Palielinoties uzņēmumu finansiālajai stabilitātei, arī bankas var atsākt saprātīgu kreditēšanu. Šis ir nepieciešamais pavērsiens ekonomikā.

Šādu kvalitatīvu pavērsienu ekonomikā var gaidīt gadiem, bet var arī veicināt ar valdības piemēru, kotējot biržā kaut nelielu daļu lielu valsts uzņēmumu akciju. Citu valstu pieredze rāda, ka šāds tālredzīgs solis padara valsts uzņēmumus daudz caurredzamākus un pavērš starptautisko investīciju plūsmu valsts virzienā. Finansējums tad kļūst vieglāk pieejams arī citiem – privātajiem uzņēmumiem. Mūsu gadījums ir vēl interesantāks, jo jārunā ne tikai par naudas piesaisti no ārvalstu ieguldījumu fondiem, bet arī par pašas Latvijas pensiju kapitālu. Latvijas pensiju fondu rīcībā ir apmēram vienu miljardu eiro lieli iedzīvotāju uzkrājumi, bet liela daļa no šīs summas silda nevis Latvijas, bet citu valstu ekonomikas. Radot jaunas ieguldījumu iespējas lielos un pazīstamos uzņēmumos biržā, šo naudu var atgūt atpakaļ Latvijā.

Daiga Auziņa-MelalksneBiržas “NASDAQ OMX Riga” valdes priekšsēdētāja

Sveicināts, lasītāj!

Foto

: Gat

is R

ozen

feld

s

7113

9852

Vulkāns EijafjallajekullaNASDAQ OMX RigaNYSE EuronextRīgas Fondu birža

B I R Ž A S Z I Ņ A S / 2 0 1 0 B I R Ž A S Z I Ņ A S / 2 0 1 0

Birža – iedzīvotājiem, uzņēmumiem, valstijinternetā finanšu pārskatus un informē sabiedrību par nozīmīgākajiem jau-numiem. „Baltic Market Awards” pētījums rāda, ka informācijas atklāšanas ziņā biržas uzņēmumi kopumā pēdējo gadu laikā ir krietni progresējuši, un vairāki Latvijas uzņēmumi – „SAF Tehnika”, „Grindeks”, „Olainfarm” – vairākās investoru attiecību kategorijās ierindojas starp labākajiem uzņēmumiem visā Baltijā.

Uzņēmumu caurredzamībaFinanšu un darbības caurredzamības

ziņā biržas uzņēmumi ir lielu soli priekšā pārējiem Latvijas uzņēmumiem. Tie ik pēc trim mēnešiem publicē

Birža investoriem

Investoriem birža sniedz izdevīgu alternatīvu naudas krāšanai zeķē vai

banku depozītos, kā arī dod iespēju nopelnīt. Svarīgi ir saprast, ka investors nav vīrs ar miljonu koferī – lai sāktu ieguldīt un pelnīt vērtspapīru tirgū, pietiek ar nelielu summu (Ls 30–50).

Ikviens iedzīvotājs var brīvi iegādāties vai pārdot akcijas un citus vērtspapīrus par tā brīža tirgus cenu. Nav nekādu ierobežojumu. Tirgus ir atklāts un caurredzams, visiem tiek nodrošinātas vienādas iespējas.

Ieguldot naudu kāda uzņēmuma akcijās, investors kļūst par tā īpašnieku – viņam ir svarīgi zināt, kas tajā notiek. Biržas galvenais uzdevums, organizējot tirdzniecību ar vērtspapīriem, ir nodrošināt, ka visiem investoriem informācija par biržā tirgotajiem uzņēmumiem ir vienādi pieejama. Ikviens var iepazīties ar biržas uzņēmumu finanšu rādītājiem un visiem būtiskajiem notikumiem uzņēmumu darbībā, jo tas var ietekmēt uzņēmuma akciju cenu. ■

Birža nodrošina drošu vērtspapīru

izsoļu mehānismu – tas nozīmē, ka vērtspapīri tiek izsolīti vienlaicīgi lielam investoru skaitam – kurš piedāvā vislabāko cenu, tam vērtspapīri tiek pārdoti.

Pērn biržas elektroniskajā tirdzniecības sistēmā notika 183 izsoles – par vērtspapīriem iegūti 1,2 miljardi latu.

Parasti tiek organizētas Latvijas valsts vērtspapīru izsoles – kad valsts aizņemas no vietējiem un starptautiskajiem investoriem, bet biržas izsolēs iespējams izsolīt arī uzņēmumu vērtspapīrus. Biržas izsoles nodrošina konkurenci investoru vidū un ļauj pārdot vērtspapīrus par visaugstāko cenu. Norēķinus nodrošina Latvijas Centrālais depozitārijs. ■

Savs cilvēks Londonā, Vīnē un Frankfurtē

Vai pēc notikušā Latvijas ekonomikā kāds vēl grib ieguldīt naudu Latvijas uzņēmumos?

Kādu laiku interese bija noplakusi, tagad tā ir atgriezusies. Ir investori, kas rosās. Arī cenas, kādas lielie investori gatavi maksāt, ir pieaugušas. To, ka ir atgriezusies interese, var redzēt Rīgas un Baltijas biržās – daudzu akciju cenas ir pieaugušas, līdz pat 300%.

Tomēr akciju tirgū neredz daudzlielu darījumu...

Lielie investori, kas līdz šim Baltijā nav investējuši, gaida, kad tirgū parādīsies kas atbilstošs – tātad liels. Lai varētu investēt, lielo uzņēmumu esošajiem privātajiem akcionāriem vai valstij vajag investoriem piedāvāt caurredzamus un interesantus uzņēmumus, kur investēt. Jo lielāks investors, jo lielākos uzņēmumos viņš mēdz vēlēties investēt. Dažiem investoriem ir nosacījums ieguldīt ne mazāk kā vairākus miljonus eiro vienā vērtspapīru pozīcijā, bet viņi noteikti negrib būt vienīgie investori šajā uzņēmumā. Viņiem ir svarīgi, ka ir iespēja relatīvi viegli arī iziet no pozīcijas, ja apstākļi to pieprasa. Finanšu investori būs mazākuma akcionāri.

Runā, ka privātie investori gribēs paaugstināt tarifus vai produktu cenu.Šajā gadījumā tas ir mīts par tarifiem un investoriem. Mazākuma akcionāri reti būs spējīgi šādi iespaidot piedāvājuma un produkta cenu politiku. To drīzāk nosaka kopējā tirgus situācija, tostarp konkurence un saistītie likumi. Toties vienmēr būs vajadzība ieguldīt. Arī esošā uzņēmuma attīstība vienmēr ir jāfinansē, jāmaina iekārtas un jāveic citi ieguldījumi. Ja to nedarīs, būs grūtāk konkurēt. Turklāt valsts uzņēmumos mēdz būt lietas, ko var darīt efektīvāk, ja tur ievieš privātā sektora konkurenci un efektīgumu. Ir iespējams pelnīt ne tikai uz cenu pieauguma rēķina, bet panākot augstāku efektivitāti, labāk saimniekojot.

Cik lielas summas ir investoru rīcībā? Nav problēmas atrast investorus, kas būtu

gatavi perspektīvā uzņēmumā ieguldīt arī miljardu un uzņemties risku, ja uzņēmumi ir lieli, interesanti, veiksmīgi un to akcijas ir kotētas biržā. Finanšu investīcijas ātri pārvietojas, un starptautiskajos tirgos līdzekļi ir daudzmaz neizsmeļami Baltijas mērogā.

Vai tās pēc tam var aizplūst promno uzņēmuma?

Nevar. Ja viens investors nolemj pārdot savas akcijas, viņš tās vienkārši pārdod citam investoram par attiecīgu cenu. Mainās akcionāri, bet ieguldītā nauda paliek uzņēmumā. Šajā ziņā investori uzņemas risku. Tāpēc viņiem ir svarīgi, lai akcijas kotētos biržā, un, ja uzņēmuma sniegums nebūs uzskatīts par pietiekami labu, viņi tās pārdos citiem investoriem un meklēs jaunas investīciju iespējas. Fondu risku apetīte arī ir ļoti dažāda.

Cik noturīga ir investoruinterese par Baltiju?

Visu nosaka piedāvājums. Ja ir labs piedāvājums, tas investorus var ieinteresēt. Ir tūkstošiem fondu. Jo vairāk piemērotu piedāvājumu, jo lielāka investoru uzmanība. Bet tāpat vien neviens finanšu investors nelaužas uz Baltiju. Baltijas valstīm ir jākonkurē ar citiem reģioniem, piemēram, Poliju, Turciju. Šīs valstis piedāvā daudz investīciju iespēju. Interese par Baltijas uzņēmumiem ir, bet, lai to redzētu, jāpiedāvā akcijas biržā. Kamēr to nedarīs, investori paši nenāks. Neviens pensiju fonds neies pie ministra un neteiks: „Te ir mans miljons.” Investori gaida, kad īpašnieks piedāvās akcijas biržā. Tā ir vispārpieņemta prakse.

Bet kas notiks, ja pieprasījuma nebūs vai cena nebūs pietiekami laba?Tad var nepārdot. Arī tā notiek. Pārdevējs, kas grib par āboliem 2 latus, bet pircējs sola tikai pusotru, var nepārdot. Bet, lai noskaidrotu interesi, tie ir jāpiedāvā, jāuzliek uz letes. Katrs gadījums ir atšķirīgs, un cenas ir atšķirīgas. Ir zināma starptautiska procedūra, kā notiek process. Akciju publiskais piedāvājums. Pirms tā notiek nopietna izpēte, tiek apciemoti investori Eiropā, ASV, noskaidrots, vai akcijas var pārdot par labu cenu.

Kur jūs satiekat investorus? Es daudz esmu ceļā. Pensiju un

ieguldījumu fondi pārsvarā bāzējas Londonā, Vīnē, Helsinkos, Stokholmā, Frankfurtē. ■

Austrālijā dzimušajamIvaram Bergmanim ir vairāknekā 20 gadu pieredze Austrālijas, Londonas un Baltijas bankās.Starptautiskajos finanšu tirgosviņš ir kā zivs ūdenī. Viņa vadītais akciju analīzes uzņēmums„Emerging Nordic Research”konsultē lielos investorus –pensiju un ieguldījumu fondusun bankas no Rietumeiropas, Centrāleiropas un Ziemeļvalstīm. Šo investoru rīcībā ir lielas naudas summas, kuras iespējams ieguldītBaltijas uzņēmumos,kad to akcionāri nolems piedāvāt akcijas biržā.

Ivars Bergmanis„Emerging Nordic Research” vadītājs

Kā nopirkt vērtspapīrus?

Biržas izsoles

Ar brokera starpniecību – zvanot vai dodoties uz banku pie vērtspapīru brokera.

Internetbankā – dažu banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību internetbankās investors var iegādāties vērtspapīrus bez brokera starpniecības (piemēram, „Parex banka”, „Swedbank” un „LHV Banka”).

Individuāli, izmantojot īpašu interneta akciju tirdzniecības platformu e-Brokeris, ar kuru var tieši pieslēgties biržas tirdzniecības sistēmai un veikt darījumus. Šī platforma pieejama „SEB bankas”, „Hipotēku bankas”, „Parex bankas”, „Latvijas Krājbankas” klientiem. ■

DividendesBiržā investori var pelnīt gan no akciju

cenas kāpuma, gan uzņēmumu izmaksātajām dividendēm. „Latvijas Gāze” ir labs piemērs, kā uzņēmums pēc privatizācijas ir spējis stabili attīstīties un regulāri maksā visiem saviem akcionāriem dividendes.

„Latvijas Gāze” ir starptautisks uzņēmums, un tā lielākie akcionāri ir būtiski enerģētikas uzņēmumi Eiropā un pasaulē. Uzņēmuma privatizācijas gaitā stratēģiskajiem investoriem tika izvirzītas prasības – sakārtot tobrīd uzņēmuma slikto finanšu darbību un veikt uzņēmuma tehnoloģisko modernizāciju atbilstoši laikmeta prasībām. Savukārt investori izvirzīja prasības, lai uzņēmums varētu darboties atbilstoši starptautiskai enerģētikas uzņēmumu praksei. „Latvijas Gāzes ” privatizācijas gaitā valsts, kā arī mazie akciju īpašnieki, kas lielākoties akcijas bija ieguvuši apmaiņā pret privatizācijas sertifikātiem, no stratēģiskajiem investo-riem ieguva lielas naudas summas. Drīzumā pēc privatizācijas sākšanas ar stratēģisko investoru palīdzību „Latvijas Gāze” atrisināja finanšu problēmas, ieguva neatsveramu palīdzību uzņēmuma reorganizācijā un tehnoloģiskajā moderni-zēšanā, kas nebūtu iespējams, paliekot valsts īpašumā. Tas salīdzinoši ātri radīja iespējas ne vien atrast līdzekļus investīcijām, bet arī sākt dividenžu izmaksu. Investīcijas uzņēmuma modernizācijā un attīstībā līdz šim būtiski pārsniedz izmaksāto dividenžu apmēru, kas nepārprotami liecina par galveno akcionāru ilgtermiņa domāšanu attiecībā uz „Latvijas Gāzi” un Latvijas tirgu. ■

Uzņēmumiem birža un vērtspapīru tirgus piedāvā iespēju piesaistīt

naudu no vietējiem un starptautiskajiem investoriem – ieguldījumu un pensiju fondiem, kā arī privātpersonām.

Turklāt birža ir piemērota ne tikai privātajiem uzņēmumiem. Arī valsts uzņēmums var piesaistīt līdzekļus attīstībai nevis no valsts budžeta, bet gan no

daudziem investoriem. Tad valsts ne tikai saglabā kontroli uzņēmumā, bet iegūst līdzekļus, lai uzlabotu iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus, tālāk attīstītu uzņēmumu, bet iedzīvotāji, pensiju fondi un citi investori iegūst tiesības kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem un pelnīt no tā akciju vērtības pieauguma biržā vai izmaksātajām dividendēm.

Birža „NASDAQ OMX Riga” nav valsts iestāde, bet gan daļa no lielākās biržu

grupas pasaulē – Amerikas uzņēmuma „NASDAQ OMX Group, Inc.” – un ir vienīgā fondu birža Latvijā.

Tā dod iespēju uzņēmumiem piesaistīt naudu no vietējiem un starptautiskajiem investoriem un ļauj ikvienam nopelnīt, ieguldot savu naudu vērtspapīros – akcijās, parādzīmēs, obligācijās un fondu apliecībās.

Birža ir vērtspapīru tirgus placis – tā ir neitrāls vērtspapīru tirdzniecības organizētājs. Birža pati akcijas un citus vērtspapīrus nepērk un nepārdod, bet gan nodrošina vietu, kur investori ar savu banku starpniecību tirgojas ar Baltijas uzņēmumu akcijām un citiem vērtspapīriem.

Kad vērtspapīri tiek pirkti vai pārdoti, biržas meitasuzņēmums – Latvijas Centrālais depozitārijs – sadarbībā ar Latvijas Banku veic norēķinus, t. i., organizē vērtspapīru pārskaitīšanu pircējam un naudas pārskaitīšanu pārdevējam.

Nav atsevišķa Latvijas vērtspapīru tirgus vai, piemēram, Igaunijas tirgus, jo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas biržas un depozitāriji kopā izveidojuši vienotu Baltijas vērtspapīru tirgu.

Kādi uzņēmumiir biržā?Ar biržas starpniecību ieguldītājiem

ir pieejamas 33 Latvijas uzņēmumu akcijas, 73 dažādu uzņēmumu un organizāciju obligācijas, 9 ieguldījumu fondi.

10 lielākie uzņēmumipēc akciju tirgus vērtības:

• Grindeks• Olainfarm• Latvijas Gāze• Ventspils nafta• Latvijas kuģniecība• Latvijas Krājbanka• Liepājas metalurgs• Latvijas tilti• Latvijas balzams• Valmieras stikla šķiedra

Pēdējos gados Baltijas uzņēmumi piesaistījuši 590 miljonus eiro no

vietējiem un starptautiskajiem investoriem, veicot akciju publisko piedāvājumu.

Pēdējā laikā akciju publisko piedāvājumu Baltijā veica saldētās pārtikas ražotājs – Igaunijas uzņēmums „Premium Foods” un lietuviešu lauksaimniecības uzņēmums „Linas Agro”. Uzņēmumi piesaistīja 41 miljonu

eiro, akcijas iegādājās investori no Baltijas, Ziemeļvalstīm, Rietumeiropas un ASV.

Kapitāla piesaiste ar akciju publisko piedāvājumu nozīmē, ka uzņēmums emitē (izlaiž) akcijas, kuras piedāvā iegādāties

neierobežotam investoru lokam un pēc tam iekļauj biržā. No investoriem saņemtā nauda nav jāatmaksā, bet investori kļūst par īpašniekiem uzņēmumā. ■

„Premium Foods” produkciju pazīst visi saldējuma ēdāji Igaunijā, un uzņēmums plāno iegādāties jaunu saldējuma ražotni Sanktpēterburgā, lai paplašinātu darbību Krievijas tirgū.

Vorens Bafets Savu pirmo darījumu biržā viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Vorens Bafets veica 11 gadu vecumā, iegādājoties trīs „Cities Service” akcijas un samaksājot $ 38 par akciju. Neilgi pēc akciju pirkšanasto cena nokrita līdz $ 27 par akciju, bet Bafets nekrita panikā un pārdeva tās brīdī, kad akciju cena atkal uzkāpa – līdz $ 40. Jāteic, ka šī bija viena no Bafeta retajām kļūdām, jo neilgi pēc akciju pārdošanas “Cities Service” akcijas cena sasniedza $ 200 par akciju. Tas viņam sniedza vienu no pirmajām mācībām – pacietība ir laba īpašība. Beigdams vidusskolu, Bafets biržās jau bija nopelnījis $ 5000, kas mūsdienās atbilst aptuveni $ 43 000.

Kā kļūt par investoru?

Cilvēki investē akciju tirgos dažādu iemeslu dēļ – tas var būt

labs pirmais treniņš finanšu pasaulē, bet daudziem tas ir ceļš uz finansiālo labklājību. Akciju tirgus ir viens no ienesīgākajiem ieguldījumu veidiem ilgtermiņā, turklāt nav nepieciešamas lielas bagātības, lai sāktu investēt un pelnīt – pietiek arī ar 50 latiem. Vērtspapīri ir arī viens no elastīgākajiem ieguldījumiem, jo tos var pārdot jebkurā brīdī, ja nauda ir nepieciešama tūlīt, turklāt tie glabājas nošķirti no bankas līdzekļiem (iegrāmatoti Latvijas Centrālajā depozitārijā) un būs pieejami pilnā apmērā pat tad, ja bankai rastos problēmas ar naudu.

Ja iespēja nopelnīt vērtspapīru tirgū interesē vairāk, iesakām meklēt informāciju investoru portālā www.naudaslietas.lv – tas pagaidām ir vienīgais portāls latviešu valodā, kurš regulāri piedāvā ziņas, ekspertu viedokļus un izglītojošus materiālus par ieguldījumiem, akcijām un tirdzniecību, pensijām, ekonomiku un citiem finanšu jautājumiem.

Ja vēlaties to izmēģināt un iepazīt tirgu, tomēr vēl neesat gatavs ieguldīt īstu naudu, birža iesaka investīciju spēli „Investment Game”, kuru katru gadu organizē Rīgas Ekonomikas augstskola ar „NASDAQ OMX Riga” atbalstu. Spēlē būs iespēja veidot virtuālus akciju portfeļus, pirkt un pārdot akcijas, turklāt labākie

spēlētāji sacenšas par naudas balvu fondu vairāku tūkstošu eiro apmērā.

Studenti ir aicināti izmantot studiju sniegtās iespējas – biržas pārstāvji katru gadu lasa vieslekcijas par vērtspapīru tirgu visās lielākajās Latvijas augstskolās. Studentiem ir iespēja iesniegt bakalaura vai maģistra darbus, kas saistīti ar vērtspapīru tirgu, biržas ik gadu rīkotajā stipendiju konkursā, kura galvenā balva ir 1000 eiro stipendija pēc nodokļu nomaksas.

Visus, kurus interesē ieguldījumi akcijās, oktobrī gaidīsim ikgadējā investīciju konferencē „CEO Meets Investor”, kur ir iespēja satikties ar Baltijas biržā kotēto uzņēmumu vadītājiem un finanšu direktoriem un iztaujāt viņus par aktuāliem jautājumiem uzņēmuma darbībā. ■

“Strādājot biržā kotētā uzņēmumā, manā gadījumā A/S „SAF Tehnika”, es esmu lietas kursā par uzņēmuma ilgtermiņa attīstības plāniem un stratēģiju, kā arī varu sekot uzņēmuma finanšu rādītājiem. Biržā kotētā uzņēmumā ir ļoti korekta attieksme pret darbiniekiem – tiek nodrošinātas visas likumā noteiktās sociālās garantijas. Tā dēļ darbinieks jūtas stabili un aizsargāts.”

Gints Antoms,„SAF Tehnikas” tirdzniecības menedžeris

Foto: no personīgā arhīva Foto: “Latvijas Gāzes” arhīvs

Vinsents Makaris, „Latvijas Gāzes” investoru attiecību speciālists

Kā ir strādāt biržā kotētā uzņēmumā?

Kāpēc „Latvijas Gāze”maksā saviem akcionāriem dividendes?

AS „Latvijas Gāze” akcionāri:

“E.ON Ruhrgas International GmbH” 47,23 % (Vācija)SIA “ITERA Latvija” 16,00 % (Latvija)AAS “Gazprom” 34,00 % (Krievija)Pārējie akcionāri 2,77 %

foto: AFP/LETA

590 miljoni eiro Baltijas uzņēmumiem

Foto

: no

pers

onīg

ā ar

hīva

B I R Ž A S Z I Ņ A S / 2 0 1 0

Sešas alternatīvas banku kredītiem

Vairāk par biržu un depozitārijuwww.nasdaqomxbaltic.com

Sekojiet mumstwitter.com/NASDAQOMXRiga

Pensijas, nodokļi, ekonomika

to ir iespējams izmantot uzņēmumu attīstīšanai. Vai būtu kas slikts nelielu daļu no pensiju kapitāla ieguldīt mazos perspektīvos uzņēmumos ar riska kapitāla fondu starpniecību vai lielos un augošos uzņēmumos, piemēram, „Lattelecom”, „Latvenergo”? Pensiju fondi varētu iegādāties šo uzņēmumu akcijas. Tā dēļ kapitālu var daudz mērķtiecīgāk un lielākā apmērā ieguldīt daudzsološos Latvijas uzņēmumos, nevis tikai citu valstu ekonomikā.

Kas traucē to darīt tagad?I. Aščuks: Latvijas ekonomikā ieguldī-

tais pensiju kapitāla apmērs varētu būt vēl lielāks, ja pieaugtu ieguldāmo līdzekļu apmērs un tiktu veicinātas jaunas ieguldījumu iespējas. Nosakot kopīgus mērķus un pieturoties pie to īstenošanas, sadarbība starp valdību un pensiju pārvaldniekiem varētu būt vēl labāka.

D. Auziņa-Melalksne: Birža cenšas iekustināt procesu un sākt dialogu. Mums pēdējā laikā ir bijušas tikšanās ar premjeru, ekonomikas un finanšu ministriem un daudziem ekspertiem, kur mēs esam stāstījuši par citu valstu pieredzi un

Kāpēc jūs interesē pensijas?D. Auziņa-Melalksne: Pensiju lietas

ietekmē katru iedzīvotāju. Birža publiski iebilda pret amatpersonu lēmumu samazināt uz otro pensiju līmeni novirzīto nodokļu daļu četras reizes – no 8% līdz 2%. Neatbalstām samazinājumu, uzskatām, ka iemaksu apmēram pensiju otrajā līmenī jābūt pietiekami lielam, lai cilvēks vecumdienās saņemtu pensiju, ar kuru var ne tikai izdzīvot, bet arī dzīvot. Pēc pensiju fondu pārvaldnieku aplēsēm, iemaksu samazinājuma dēļ iedzīvotāju pensija samazināsies par 40%. Tāpat cilvēkiem ir jārada drošība par pensiju kapitāla neaizskaramību. Pensija ir katram saprotama motivācija, kāpēc ir jāmaksā visi nodokļi. Jau pirms gada birža ierosināja pensiju otrā līmeņa kapitālu ļaut nodot mantojumā. Tagad es redzu, ka šī ideja ir sadzirdēta un to virza politiķi. Ceru, ka ne tikai tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas.

I. Aščuks: Situāciju var labot, pieņemot lēmumu par iemaksu pakāpenisku palielināšanu otrajā pensiju līmenī līdz savulaik jau izrēķinātajiem un ieplānotajiem 10%. Šī nauda turklāt palīdzēs attīstīt Latvijas ekonomiku:

ieguvumiem, valstij aktīvāk attīstot kapitāla tirgu un atverot durvis finanšu investoriem.

Lūdzu, nosauciet šos ieguvumus.D. Auziņa-Melalksne: Attīstot kapitāla

tirgu un biržu, tiks piesaistīts finansējums Latvijas uzņēmumiem – jaunām darba vietām, konkurētspējai. Tas ienāks arī valsts budžetā. Iedzīvotājiem radīsies iespēja ieguldīt jaunos uzņēmumos, katrs var ieguldīt caur biržu, nav jābūt miljonāram. Tas cels valsts un katra iedzīvotāja labklājību.

Cilvēki līdz galam nesaprot kapitāla pieauguma nodokli...

L. Dubava: Likums noteikti būtu jā- pilnveido. Birža aktīvi sniedza priekš- likumus likumprojekta izstrādes gaitā, bet ne visi priekšlikumi guva Finanšu ministrijas un Saeimas deputātu atbalstu. Tagad – pēc likuma pieņemšanas – kopā ar Latvijas Komercbanku asociāciju un Ārvalstu investoru padomi esam norādījuši uz vairākiem jautājumiem, kuri būtu jāsakārto likumā. Būtisks jaunums ieguldītājiem ir prasība iesniegt mēneša vai ceturkšņa ienākumu deklarāciju. Tas uzliek nesamērīgu slogu nodokļa maksātājiem

un attur cilvēkus no ieguldīšanas. Tādas prasības nav ne Lietuvā, ne Igaunijā, un nav dzirdēts, ka tāda būtu kādā citā valstī. Lai nodrošinātu šā nodokļa iekasēšanu, manuprāt, būtu jānosaka vienreizēja deklarācijas iesniegšana, un tikai tad, ja ir būtiski ienākumu apmēri (piemēram, Ls 5000 liela peļņa), varētu būt pienākums iesniegt deklarāciju biežāk nekā reizi gadā. Ar šādu priekšlikumu esam vērsušies jau atkārtoti Finanšu ministrijā. Tāpat no valsts administratīvo resursu viedokļa raugoties un pieņemot, ka iekasētās summas ir visai niecīgas, jāapsver, vai ir efektīvi šādā veidā administrēt šo nodokli.

Vai ir vēl citas aktivitātes?D. Auziņa-Melalksne: „NASDAQ OMX

Riga” cieši sadarbojas ar Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā un aktīvi atbalsta tās iniciatīvas veicināt labas pārvaldības praksi un sociāli atbildīgu rīcību uzņēmējdarbībā.

Ko tas nozīmē?Maksāt nodokļus, ievērot likumus, labi

izturēties pret darbiniekiem. Palātas mājaslapā (www.amcham.lv) var atrast deklarāciju, kur šie principi aprakstīti detalizēti. ■

Pēdējā laikā birža aktīvi iesaistījās trijās iedzīvotājiem un ekonomikai svarīgās diskusijās – par pensiju otrā līmeņa kapitālu, par kapitāla pieauguma nodokli un valsts ekonomikas izaugsmi ar kapitāla tirgus un biržas palīdzību.

Daiga Auziņa-Melalksne Biržas valdes priekšsēdētāja

Indars Aščuks Valdes priekšsēdētājas vietnieks

Liene Dubava Valdes locekle

Biržas indeksspalīdz prognozēt ekonomikas norises Latvijas uzņēmumu akciju cenu

indeksa (OMXR) izmaiņas ļauj prognozēt ekonomikas galvenā rādītāja – Latvijas iekšzemes kop- produkta (IKP) – izmaiņas sešus mēnešus vēlāk, zinātniskā pētījumā secinājis analītiķis Jānis Praņēvičs. Biržas indeksam ir augsta vērtība ekonomikas noskaņojuma prognozēšanā, jo tas ir balstīts ne tikai uz viedokli, bet daudzu profesionālu investoru rīcību, ieguldot uzņēmumu akcijās. Atšķirībā no tirgus noskaņojuma aptaujām investori akciju tirgū pieņem finansiālus lēmumus, uzņemas risku un balso ar reālu naudu.

„Arī starptautiskās reitingu aģentūras pievērš uzmanību akciju tirgum, izvērtējot ekonomikas stāvokli valstī. Piemēram, 2009. gada rudenī, kad Latvijas ekonomikā bija vērojama labākajā gadījumā vārga stabilizācija, „Moody’s” atzina, ka vietējais akciju tirgus jau demonstrē pozitīvas tendences,” pie-bilst pētījuma autors. Turklāt Latvijas starptautisko reitingu paaugstināšanai ir liela nozīme, kas ārvalstu investoriem

dod augstāku uzticamību un paļāvību uz Latvijas investīciju vidi. Ekonomikas apsteidzošie indikatori, tādi kā akciju un noskaņojuma indeksi, ir plaši pazīstami ASV un citās valstīs ar attīstītu kapitāla tirgu. ■

“Pašlaik novērojamā ekonomikas stabilizācija akciju tirgū bija redzama jau pirms pusgada”

Jānis PraņēvičsParex Asset Managementvecākais analītiķis

Ja pirms pāris gadiem galvenais finansējuma avots uzņēmumiem

bija kredīti, tad pašlaik aktuāli ir kļuvuši alternatīvi finansējuma veidi. Kredīti nu ir dārgi un bankas ir daudz piesardzīgākas, tomēr finansējums uzņēmumiem ir nepieciešams, lai investētu, paplašinātu darbību un radītu jaunas darbavietas.

Sadarbībā ar biržu „NASDAQ OMX Riga” tika izdota grāmata ”No Idejas līdz Panākumiem”. Uzņēmumu vadītāji, finanšu direktori un jaunu biznesa ideju autori tajā var atrast informāciju par finansējuma piesaistes veidiem –

privātajiem investoriem, privātajiem investīciju fondiem, riska kapitāla fondiem, publisko akciju piedāvājumu un obligāciju emisiju, kas var nodrošināt finansējumu uzņēmumu attīstībai dažā-dās tās stadijās. Visi astoņi grāmatas līdzautori ir Latvijas finanšu nozares profesionāļi ar nozīmīgu pieredzi, un viņu aprakstītie piemēri ir balstīti Latvijas biznesa vides realitātē, konkrētos uzņēmumos Latvijā un Baltijā. ■Grāmata ir nopērkama visās grāmatnīcās, kā arī www.lid.lv (cena Ls 9,55).

Foto: GATIS ROZENFELDS

Grāmatas autori paraksta eksemplārusgrāmatas atvēršanas svētkos.

Foto

: Par

ex A

sset

Man

agem

ent a

rhīv

s

Foto

: NA

SDA

Q O

MX

Rig

a ar

hīvs