avtoris stili daculiapress.tsu.edu.ge/data/image_db_innova/disertaciebi/lela... · 2014. 10. 2. ·...
TRANSCRIPT
-
1
iv. javaxiSvilis saxelobis Tbilisis saxelmwifo universiteti
humanitarul mecnierebaTa fakulteti
ganaTlebis mecnierebebi
lela abduSeliSvili
zepiri sakomunikacio unarebis ganviTareba zrdasrulebSi ucxouri enis
swavlebis procesSi
ganaTlebis mecnierebebis doqtoris (Ph.D.) akademiuri xarisxis
mosapoveblad warmodgenili
disertacia
samecniero xelmZRvaneli: filologiis mecnierebaTa doqtori
asocirebuli profesori izabela petriaSvili
Tbilisi
2013
avtoris stili daculia
-
2
Sinaarsi
gv
Sesavali 5
Tavi I. zrdasrulTa ganaTlebis mimoxilva saqarTvelosa da msoflios
wamyvan qveynebSi 10
1.1. zrdasrulTa ganaTlebis ZiriTadi maxasiaTeblebi 10
1.2. UNESCO-s roli zrdasrulTa ganaTlebis ganviTarebaSi 19
1.3. zrdasrulTa ganaTlebis mdgomareoba saqarTveloSi 26
1.4. zrdasrulTa ganaTlebis miznebi, strategiebi,
kompetenciebi da amocanebi 32
1.5. zrdasrul SemswavlelTa sakvanZo kompetenciebi 35
1.6. zrdasrulTa swavlebis meTodebi da organizaciis formebi 45
Tavi II. ucxo enis Seswavlis pedagogiuri da meToduri aspeqtebi 47
2.1. popularuli mosazrebebi da komentarebi ucxo enis
Seswavlis Sesaxeb 50
2.2. ucxo enis SemswavlelTa damaxasiaTebeli Tvisebebi 55
Tavi III. komunikaciis safuZvlebi da misi roli sazogadoebaSi 58
3.1. efeqturi komunikaciis arsi 58
3.2. komunikaciis formebi da saxeebi 62
3.3. komunikaciis miznebi da mizezebi 62
3.4. komunikaciis roli sazogadoebaSi 63
-
3
Tavi IV. ucxo enis swavleba komunikaciuri meTodiT 65
4.1. zogadi mimoxilva 65
4.2. komunikaciuri meTodis arsi da mniSvneloba 66
4.3. ucxo enis komunikaciuri meTodiT swavlebis
ZiriTadi aspeqtebi 69
4.4. muSaoba wyvilebSi da jgufurad 73
4.5. enoberivi amocanis roli zrdasrulTa zepiri sakomunikacio unaris
ganviTarebaSi 85
4.6. roluri TamaSebi, rogorc zrdasruli Semswavlelis ucxo enaze
sasaubro unar-Cvevis ganviTarebis efeqturi saSualeba 92
4.7. kamaTi, debatebi, diskusia 102
4.8. qeisebi/praqtikuli magaliTebi/konkretuli SemTxvevebi 109
4.9. aqtiuri mosmena da misi roli ucxo enaze zepiri
komunikaciis procesSi 117
4.10. ucxo enis gakveTilis komunikaciuri meTodiT Catarebis
mniSvnelovaniaspeqtebi 122
4.11. ucxo enis Seswavlis procesSi saWiro kompetenciebi 125
4.12. Semswavlelis mier ucxo enis Seswavlis procesSi gamoyenebuli
strategiebi 128
4.13. sakomunikacio strategiis roli ucxo enis Seswavlis procesSi 131
4.14. motivaciis roli ucxo enaze komunikaciuri unarebis
ganviTareba-gaumjobesebaSi 139
4.15. rogor vmarToT komunikaciuri gakveTili 141
4.16. zrdasrulTa sakomunikacio unar-Cvevis gaumjobeseba-ganviTareba 145
-
4
4.17. komunikaciuri gakveTilis etapebi da sasaubro unaris gamomuSaveba
TiToeul etapze 148
4.18. Secdomebis gasworeba da maTi roli ucxo enaze
komunikaciis procesSi 151
4.19. ucxo enaze komunikaciis unarebis ganviTareba teqnologiebis
gamoyenebiT 152
Tavi V. Catarebuli kvleva, misi Sedegebi, daskvna da rekomendaciebi 157
danarTebi 183
bibliografia 185
-
5
Sesavali
Tanamedrove epoqaSi informacia, komunikacia da komunikaciuri
teqnologiebi uaRresad mniSvnelovania. Sesabamisad, mravali kvleva-Zieba
tardeba da gaZlierebuli interesi SeimCneva komunikaciisadmi da es dargi
calke mimarTulebadac ki ganviTarda. Bbunebrivia is faqtic, rom
komunikaciis principebi da mecnieruli amocanebi lingvistikisa da enaTa
sferoSi gamoCnda da Secvala tradiciuli enaTmecnierebis midgomebi.
dasrulda is periodi, rodesac ucxo enis swavlebis procesSi mxolod
gramatikuli wesebis dazepireba-dazuTxva xdeboda da damkvidrda
komunikaciuri lingvistika.
aRsaniSnavia, rom komunikaciis roli da mniSvneloba TiTqmis yvela
sferoSi cxadad aisaxa – filosofia, enaTmecniereba, ritorika,
fsiqologia da a.S. amas mowmobs iseTi dargebis intensiuri ganviTareba,
rogoricaa, fsiqolingvistika, teqstis lingvistika, lingvo-kulturologia,
medialingvistika da sxva.
komunikaciis saxeobebs Soris didi mniSvneloba eniWeba verbalur-
sityvebiT gamoxatul komunikacias. igi mniSvnelovania zogadad jansaRi
urTierTobebis warmoebisaTvis, amaTuim biznesisa Tu jgufis
ganviTarebisaTvis da mas adamianis yoveldRiur cxovrebaSi gadamwyveti
adgili ukavia.
verbaluri komunikaciebis mniSvneloba qarTuli ganaTlebis sistemis
evropul saganmanaTleblo sivrceSi integrirebis procesSi kidev ufro
sagrZnobia, radgan evropuli saganmanaTleblo standartis xuT umTavres
kompetencias Soris meore adgilze komunikaciis kompetencia dgas, rac imas
mowmobs, rom komunikaciis gareSe verc erT sferoSi ver iqneba
SesaZlebeli Sesabamisi warmatebis miRweva.
-
6
ucxouri enis swavlebis procesSi am kompetenciis ganviTareba
upirvelesi amocanaa, vinaidan adamiani enas komunikaciisaTvis iyenebs da,
Sesabamisad, mas sWirdeba iseTi unarebisa da midgomebis daxvewa-
ganviTareba, romlebic mas saSualebas miscems efeqturad imoqmedos ucxo
enovan garemoSi.
aRniSnuli sakiTxi gansakuTrebiT mniSvnelovania zrdasrulTaTvis,
radgan isini iseT garemoSi moRvaweoben, sadac azris mkafiod gamoTqma,
Setyobinebis gadacema da miReba, argumentis Camoyalibeba, dava-kamaTi da
kritikuli azrovneba maTi warmatebis ganmsazRvrelia.
yovelive zemoTqmulidan gamomdinare, naTelia, rom Cvens mier
arCeuli sakvlevi Tema - zepiri sakomunikacio unarebis ganviTareba
zrdasrulebSi ucxouri enis swavlebis procesSi – Zalzed aqtualuria
Tanamedrove saganmanaTleblo sivrceSi. aseve, igi arcTuise Rrmadaa
nakvlevi qarTul realobaSi. naSromis aqtualoba saqarTveloSi mimdinare
ganaTlebis reformas exmianeba. Tanamedrove skolebSi, umaRles Tu
profesiul saswavleblebSi, kerZo saganmanaTleblo dawesebulebebSi ucxo
enis swavlebas Zalian didi yuradReba eTmoba, igi saxelmwifo doneze
umTavres prioritetad miiCneva, ganaTlebis saministros egidiT ucxoeli
pedagogebic ki moiwvies, raTa qarTvel moswavleebs SeeZloT ucxo enis
bunebrivad matareblebTan pirispir komunikacia da amiT enis ufro
safuZvlianad da xarisxianad Seswavla. Sesabamisad, saganamanaTleblo
dawesebulebebi sruliad axali da gansakuTrebuli gamowvevebis winaSe
dganan. maT unda daakmayofilon Tanamedrove moTxovnebi da gamozardon
iseTi Taobebi, romlebic Tavisuflad da efeqturad SeZleben komunikacias
nebismier garemoSi.
Cvens mier Catarebuli kvlevis mizania zrdasrulTa ucxo enaze
komunikaciis unarebis ganviTarebis iseTi meTodebisa da strategiebis
SemuSaveba, romelTa gamoyenebisas ucxo enis sakomunikacio unarebis
-
7
ganviTareba zrdasrulebSi maqsimalurad efeqturi iqneba. Kkvlevis
amocanebi moicavs dasavlur saganmanaTleblo sistemaSi arsebuli
praqtikuli Tu Teoriuli masalebis moZiebas, maT SeZlebisdagvarad,
saqarTvelos sinamdvileze morgebas, eqsperimentirebasa da garkveuli
rekomendaciebis SemuSavebas, romlebic ucxo enis swavlebisa da am sferos
ganviTarebis saqmeSi Tavis mcired wvils Seitanen.
Kkvlevis meTodebi: Tvisebrivi da raodenobrivi kvleva – kiTxvari da
dakvirveba/eqsperimenti.
kvlevis samizne jgufi: zrdasruli studentebi, maswavleblebi,
eqspertebi.
kvlevis sagani: komunikaciuri unarebis swavlebis procesi.
kvlevis obieqti: zrdasruli studenti.
kvlevis Teoriuli da praqtikuli Rirebuleba: kvlevas da Tavad
kvlevis sagans meTodologiur safuZvlad udevs ucxo enis Seswavlis
komunikaciuri midgoma, romlis mizania ucxo enis swavleba ise, rom
mosaubreebma SeZlon erTmaneTTan kavSiris damyareba da azris
gagebineba.KSeviswavleT dasavluri gamocdileba da igi Sesabamisad
movargeT qarTul realobas sxvadasxva meTodis SemuSavebiT. kvlevisa da
SemoqmedebiTi muSaobis Sedegad Cvens mier Seiqmna mravali
saganmanaTleblo kursi, romlebic warmatebiT dainerga sxvadasxva
zrdasrulTa saganmanaTleblo dawesebulebebSi. kerZod, saqmiani
komunikacia kavkasiis universitetis samarTlisa da biznesis sabakalavro
da samagistro fakultetebis studentebisaTvis, zogadi inglisuris kursi
garemos dacvis saministros TanamSromlebisaTvis, dargobrivi ucxo ena
Tbilisis saxelmwifo universitetis magistrantebisaTvis.
-
8
pirvel TavSi mocemulia zrdasrulTa ganaTlebis detaluri
mimoxilva saqarTvelosa da msoflios wamyvan qveynebSi, zrdasrulTa
ganaTlebis miznebi, strategiebi da amocanebi. aseve, zrdasrulTa
swavlebis meTodebi da organizaciis formebi. meore Tavi moicavs ucxo
enis Seswavlis pedagogiur da meTodur aspeqtebs. Mmesame Tavi ganixilavs
komunikaciis safuZvlebsa da mis rols sazogadoebaSi. meoTxe TavSi
mocemulia detaluri informacia ucxo enis swavlebis komunikaciur
meTodze da dawvrilebiTaa ganxiluli sxvadasxva mniSvnelovani
komponentebi, kerZod, enobrivi amocana, roluri TamaSebi, debatebi, kamaTi
da diskusia, praqtikuli magaliTebi/qeisebi da aseTi tipis aqtivobebis
zegavlena zrdasrulTa zepiri sakomunikacio unaris ganviTarebaze. Aaqve
vexebiT aqtiur mosmenas da mis rols ucxo enaze zepiri komunikaciis
procesSi, ucxo enis gakveTilis komunikaciuri meTodiT Catarebis
mniSvnelovan aspeqtebs, im kompetenciebs, romlebic saWiroa ucxo enis
Seswavlisas, strategiebs, romlebsac Semswavleli iyenebs Seswavlis
procesSi, motivaciis rols da komunikaciuri gakveTilis marTvas. amave
TavSi mocemulia is etapebi, romlebsac Seicavs komunikaciuri gakveTili
da informacia imis Sesaxeb, Tu rogor unda gamovamuSaoT sasaubro unari
TiToeul etapze. Mmimoxilulia informacia Secdomebis gasworebaze da maT
rolze ucxo enaze komunikaciis procesSi. aseve, yuradReba gamaxvilebulia
Tanamedrove teqnologiebis (video, kompiuteri, interneti) rolze ucxo
enis Seswavlisas. mexuTe Tavi mTlianad exeba Catarebul kvlevas da mis
detalur aRweras. daskvnaSi ki Sejamebulia kvlevis Sedegebi da
rekomendaciebi. naSroms bolos Tan erTvis kvlevis procesSi gamoyenebuli
kvlevisaTvis Sedgenili kiTxvarebi da bibliografia.
SevecadeT gangvexila ucxo enis swavlebis is procesi, romelic Cvens
qveyanaSi danergvis etapzea. kerZod, swavlebis Tanamedrove meTodebisa da
sxvadasxva teqnologiebis gamoyeneba ucxo enis swavlebis procesSi. aseve,
calkeul TavebSi dagvenaxa is elementebi, romlebic gasaTvaliswinebelia
-
9
aRniSnul procesSi. vTvliT, rom warmodgenili naSromi sasikeTod
waadgeba pedagogebs, romlebsac surT Tanamedrove epoqaSi warmatebiT
moRvaweoba, arsebul gamowvevebze Sesabamisi reagireba da saswavlo
procesis xarisxianad warmarTva da yvela sxva am sakiTxiT dainteresebul
pirs.
kvlevis masalebi etapobrivad ganxilulia Cvens mier gamoqveynebul
sam statiasa da sakonferencio masalebSi.
-
10
Tavi I
zrdasrulTa ganaTlebis zogadi mimoxilva saqarTvelosa da msoflios
wamyvan qveynebSi
Znelia kategoriulad imis Tqma, Tu sad da rodidan iRebs saTaves
zrdasrulTa ganaTleba evropaSi. did britaneTSi 1790 wlidan zrdasrulTa
sakvirao skolebi arsebobda, xolo me-19 saukuneSi msxvil samrewvelo
sawarmoebSi Seqmnilma mSromelTa moZraobebma muSebisaTvis wera-kiTxvis
swavlebas Cauyares safuZveli da amas organizebuli forma da xasiaTi
misces. iqneb es gacilebiT ufro adre moxda, roca berZeni filosofosi
Temistiosi fazisis (dRevandeli foTis) maxloblad arsebul ritorikis
skolaSi sxvadasxva disciplinebs “gramatikuli swavlebiT” eufleboda,
dRes ki mecnierebs miaCniaT, rom es skola zrdasrulTa ganaTlebis
mosamzadebel safexurs warmoadgenda.
1.1 zrdasrulTa ganaTlebis ZiriTadi maxasiaTeblebi.
zrdasrulTa ganaTlebis ramdenime ganmarteba arsebobs. maTgan
yvelaze gavrcelebulia Semdegi: “zrdasrulTa swavlebisa da swavlis
sistema” (99, 11). zrdasrulTa ganaTleba Aaseve ganixileba, rogorc “sabazo
ganaTlebis mqone zrdasrul asaks miRweul pirTa ganaTleba” (99,11).
zrdasrulTa ganaTleba - andragogika, warmoiSva me-19 saukunis
germaniaSi, sadac muSaTa moZraobis saganmanaTleblo programebi
gansxvavdeboda bavSvebisa da skolis moswavleebis programebisagan. meoce
saukunis meore naxevarSi andragogika daukavSirda zrdasrulTa ganaTlebis
profesionalizacias, rogorc evropaSi, ise amerikis SeerTebul StatebSi.
dResdReobiT, termini andragogika gamoiyeneba poloneTSi, germaniaSi,
niderlandebSi, CexeTSi, ruseTSi, iugoslaviaSi da sxva centraluri da
aRmosavleT evropis qveynebSi da gulisxmobs imas, rasac britaneTi da aSS
uwodebs zrdasrulTa ganaTlebas.
-
11
zrdasrulTa ganaTleba, rogorc mecniereba meoce saukunis ocian
wlebSi Camoyalibda. amave saukunis Sua wlebamde zrdasrulTa ganaTlebis
specialistebi ZiriTadad fsiqologiisa da ganaTlebis fsiqologiis
kvlevebs eyrdnobodnen, raTa ukeTesad SeeswavlaT zrdasrulTa ganaTleba.
ZiriTadad, es kvlevebi bihevioristuli iyo da xSirad zrdasrulTa
swavlebis Sesaxeb daskvnebi keTdeboda bavSvebze Catarebuli an im
kvlevebidan, sadac bavSvebic da zrdasrulebic erTsa da imave garemoebebSi
imyofebodnen. magram, sul male gaCnda am ori asakobrivi jgufis
erTmaneTisagan mkafiod gamokveTis saWiroeba. Sesabamisad, Camoyalibda
axali mimdinareoba – andragogika.
1968 wels malkolm noulsma SemogvaTavaza zrdasrulTa swavlebis
“axali etiketi da teqnologia”, raTa momxdariyo misi gamijvna zrdasrul
asakamde miRweuli adamianebis jgufisagan. Aandragogikis evropuli cneba,
romelsac noulsi ganmartavs, rogorc “xelovnebas da mecnierebas,
romelic exmareba zrdasrulebs iswavlon” (47, 43) Seadares pedagogikas,
romelic aris xelovneba da mecniereba, romelic xels uwyobs bavSvebs
swavlaSi.
zrdasrulTa ganaTlebis sxva samizne jgufebis ganaTlebisagan erT-
erTi ganmasxvavebeli niSania is, rom zrdasrulebs gaaCniaT garkveuli
dagrovili codna da gamocdileba, ramac maT SesaZloa xeli Seuwyos an
SeuSalos axali codnis SeZenaSi. garda amisa, umeteswilad, zrdasrulebi
sakuTari neba-surviliT erTvebian am procesSi, rac imaze migvaniSnebs, rom
isini gacilebiT metad mondomebulni arian codnis SesaZenad. zrdasrulebi
xSirad sakuTar codnas praqtikulad iyeneben, raTa ufro efeqturad
iswavlon. Sesabamisad, maT unda hqondeT garkveuli garantia imisa, rom
dagrovil codnas gamoiyeneben sakuTari miznebis miRwevaSi.
-
12
andragogikis principebis mixedviT, zrdasruli Semswavleli aris
iseTi Semswavleli, romelsac SeuZlia:
damoukideblad swavla
daagrova garkveuli cxovrebiseuli gamocdileba, rac mdidari
resursia swavlisaTvis
swavlobs imisaTvis, rom Seicvalos socialuri roli
orientirebulia problemis gadaWraze da miRebuli codnis
dauyovnebliv gamoyenebisaken iswrafvis
swavlis gagrZeleba sakuTari surviliT surs
noulsma SemogvTavaza programis dagegmvis iseTi modeli, romelic
zrdasrulebTan muSaobas ufro advils xdis. Aam konkretuli jgufis
warmomadgenlebTan saganmanaTleblo aqtivobebis warmoebisas saWiroa
saimedo da daculi garemos Seqmna, sadac maT pativiscemiT, gagebiT da
seriozulad epyrobian. amas isic emateba, rom vinaidan zrdasrulebi
TavianT cxovrebas damoukideblad marTaven, maT ukeTesad SeuZliaT
dagegmon sakuTari swavla. zrdasrulTaTvis ganaTlebis micemisas
aucileblad unda gaviTvaliswinoT maTi fsiqologiuri da socialuri
ganviTarebis aspeqtebi. SeiniSneba tendencia, rom zrdasrulTa asaki
xangrZlivi periodia, romlis ganmavlobaSi xSirad ecema swavlis unaris
done, aris warmateba da warumatebloba, rac maTze seriozul zegavlenas
axdens da iwvevs cvlilebebs. amdenad, fsiqologiuri aspeqtebis
gaTvaliswineba aucilebelia, radgan es ukavSirdeba maT mier masalis
aTvisebis unarsa da xarisxs.
meoce saukunis 70-80-ian wlebSi andragogikis, rogorc zrdasrulTa
Seswavlis Teoriis safuZvlianobis Sesaxeb didi miTqma-moTqma da diskusia
-
13
mimdinareobda. Tavdapirvelad, kamaTi exeboda imas SeiZleboda Tu ara
andragogika miCneuli yofiliyo zrdasrulTa swavlebis “Teoriad”.
davenport da davenports miaCniaT, rom andragogika aris “zrdasrulTa
ganaTlebisa da swavlebis, zrdasrulTa swavlebis teqnologiis Teoria,
zrdasrulTa ganaTlebis meTodi, teqnika da varaudTa mTeli erTianoba”
(23, 157). H kiTxvis niSnis qveS dgas is sakiTxi saerTod iyo Tu ara Teoria,
es iqneb mxolod saukeTeso praqtikis principi iyo an ubralod aRwerda
zrdasrul Semswavlels.
niSandoblivia is faqtic, rom zrdasruli Semswavleli Zlier
damokidebulia maswavlebelze maSin, roca zogierTi mcirewlovani
Semswavleli sruliad damoukidebelia da TviTon marTavs Tavis saswavlo
process. igive SeiZleba iTqvas motivaciazec. zogi zrdasruli Sinaganad
motivirebulia raime Seiswavlos. zogisTvis ki motivacia ganpirobebulia
gare faqtorebiT. es imas niSnavs, rom isini gadian sxvadasxva saswavlo
kursebs imisaTvis, rom SeinarCunon samuSao an gadavidnen ufro maRal
Tanamdebobriv poziciaze.
noulsi sabolood mivida im daskvnamde, rom gadaexeda andragogikis
mier Sesaswavli sakiTxebisaTvis. 1970-80-ian wlebamde igi andragogikas
ganixilavs pedagogikis sapirispirod. Semdgom periodSi ki igi maT erT
doneze aTavsebs. noulsma aRiara is faqti, rom es orive midgoma rogorc
bavSvebs, ise zrdasrulebs Seefereboda konkretuli situaciidan
gamomdinare. magaliTad, zrdasruli, romelmac araferi ar icis amaTuim
sakiTxis Sesaxeb, ufro metadaa damokidebuli maswavlebelze. meores mxriv,
bavSvebi, romlebic bunebrivad cnobismoyvareni arian, skolaSi
damoukideblebi iqnebian. Sedegad dadginda, rom andragogikisaTvis ufro
metad mniSvnelovania is garemo, sadac swavla mimdinareobs da ara TviT
Semswavleli.
-
14
Qnoulsi, holtoni da suansoni (1998) andragogikis 6 mniSvnelovan
elements ganixilaven:
1) zrdasrulma Semswavlelma unda icodes ratom swavlobs: zogadi
pedagogiuri midgoma gulisxmobs, rom Semswavlelma unda iswavlos is,
rasac aswavlian. zrdasruls ki kargad unda hqondes gaazrebuli ratom
swavlobs da ra sargebels miiRebs saboloo jamSi.
2) zrdasrul Semswavlels ar moswons iseTi saswavlo garemo, romelSic
mas Tavs axveven azrebs. maswavlebelma zrdasruli Semswavleli
TviTmarTvadi unda gaxados da swavlaze pasuxismgebloba aaRebinos.
3) zrdasruli SemswavlelisaTvis didi mniSvneloba aqvs wina
gamocdilebas. maT undaT gamoiyenon yvelaferi, rac ician da moiTxoven
amis aRiarebas.
4) zrdasruli Semswavleli gamoTqvams mzadyofnas iswavlos: zrdasruli
Semswavleli mondomebulia iswavlos, rodesac mas esaWiroeba naswavli
gamoiyenos cxovrebaSi problemebisa da sirTuleebis gadasalaxavad.
5) zrdasruli Semswavleli orientirebulia swavlaze: mas surs dainaxos,
Tu rogor iyenebs is cxovrebaSi imas, rac iswavla. amitom, sasurvelia
garkveuli moqniloba maTTan muSaobisas.
6) zrdasruli Semswavleli motivirebulia iswavlos: zrdasrul
Semswavlels mravali faqtori amoZravebs imisaTvis, rom iswavlos -
samsaxurebrivi miznebi, piradi gegmebi da a.S.
andragogikam ganaTlebis specialistebs daanaxa, rom
ganmanaTleblebma zrdasruli Semswavlelebi ganaTlebis rac SeiZleba met
aspeqtSi unda Caaxedon da Seuqmnan is garemo, romelSic isini SeZleben
ufro efeqturad swavlas.
-
15
1990 wlis Semdeg andragogikis mkvlevarebi or jgufad gaiyvnen. erTi
jgufi axdenda am cnebis analizs da Seiswavlida, Tu rogor gamoiyeneboda
igi msoflios sxvadasxva nawilebSi. meore ki, akritikebda andragogikas,
radgan igi saWiro yuradRebas ar aqcevda im garemos, sadac swavleba
mimdinareobda.
andragogika kargad Seesabameba demokratiulad orinetirebul
sazogadoebas. igi aris samecniero disciplina, romelic Seiswavlis
yvelafers, rac dakavSirebulia iseT swavlebasa da swavlasTan, romelic
zrdasrulebs maqsimalurad humanurebs xdis. Ggarda amisa, andragogika
fsiqologiuri da socialuri codnis teqnologiuri gamoyenebaa da ara
“zrdasrulTa ganaTlebis sistemis mecniereba.
zrdasrulTa ganaTlebis mdgomareobis aRwera evropis mravali
wamyvani qveynis magaliTze SeiZleba, magram Cven avirCieT makedonia da
israeli, vinaidan makedonia Tavis droze iugoslaviis Semadgeneli nawili
iyo, iseve, rogorc saqarTvelo ekuTvnoda sabWoTa kavSirs, xolo israelma
Tavisi arsebobis manZilze mravali cvlilebebi da Zvrebi gadaitana da
dResdReobiT ganaTlebis mxrvis erT-erTi sanimuSo magaliTia.
iugoslaviis daSlis Semdeg misi TiTqmis yvela axlad Seqmnili
damoukidebeli saxelmwifo ganicdida gamocdilebisa da infrastruqturis
naklebobas yvela sferoSi. yofili iugoslaviis respublikebs Soris,
makedoniam gansakuTrebiT mZime dartyma miiRo, radgan warmoeba da
ekonomika Zlier iyo damokidebuli mezobeli qveynebis sawarmoebTan
urTierTobaze. ganaTlebis sferoSi ar gakeTebula seriozuli reformebi,
ris Sedegadac Zveli sistemebi ar Secvlila.
makedoniaSi ganaTlebis done sakmaod maRali iyo. saSualo skolis
sistema kargad iyo ganviTarebuli, wignierebis done daaxloebiT 94 %
udrida. damoukideblobis Semdeg ki sistema saerTod dairRva. saSualo da
-
16
dawyebiT skolebSi xSirad mSoblebi ixdidnen saswavlo resursebisa da
masalebis fuls. samagistro programebze TiTqmis aravin agrZelebda
swavlas, radgan isini Zalian Zviri iyo. yofili iugoslaviis
SemadgenlobaSi kvlevisa da mecnierebis sferoSi makedonia erT-erTi
mowinave qveyana iyo andragogikis kuTxiT. garda amisa, mas udidesi
tradicia gaaCnia iseTi dawesebulebebisa da institutebis Seqmna-
daarsebaSi, romlebic zrdasrulebs sTavazoben saganmanaTleblo
programebs.
dResdReobiT makedoniaSi zrdasrulTa ganaTlebis mdgomareoba
aseTia: Sromis bazari did moTxovnebs uyenebs zrdasrulebs, SeiniSneba
umuSevrobis maRali done da muSakebs ar gaaCniaT kargad ganviTarebuli
unar-Cvevebi. regionalur doneze ganviTareba ase Tu ise maRal donezea,
magram mas mainc Sesabamisi yuradReba esaWiroeba. zrdasrulTa ganaTlebis
ZiriTad momwodeblebad iTvlebian samTavrobo uwyebebi, saSualo da
dawyebiTi skolebi, kerZo saswavlo dawesebulebebisa da universitetebis
fakultetebis mier organizebuli kursebi, saerTaSoriso programebi. amas
emateba profkavSirebi da ara-samTavrobo seqtori.
makedoniaSi ganaTlebis sistemaSi mniSvnelovani reformebi ar
Catarebula da igi Zveli sistemis aslia, rac axali bazris moTxovnebs ar
akmayofilebs. xalxs zrdasrulTa ganaTlebis iseTi sistema esaWiroeba,
romelic maT danakliss Seuvsebs da moamzadebs ukeTesi samuSao
pirobebisaTvis. ganaTlebis saministros erT-erTi konkretuli mizania
Seqmnas kanonmdebloba, romelic gansazRvravs zrdasrul SemswavlelTa da
ganaTlebis momwodebelTa statuss, saswavlo programas, dafinansebas da
Sromis bazarze Sesvlas.
yovelive zemoTqmulidan gamomdinare, zrdasrulTa ganaTlebis
sakiTxi aqtualuri gaxda Tanamedrove realobaSi, ramac Tavis mxriv
moiTxova misi regulirebis saWiroeba. UNESCO-m SeimuSava garkveuli
-
17
miTiTebebi da rekomendaciebi zrdasrulTa ganaTlebis ganviTarebisaTvis,
kerZod:
igi prioritetulia swavla mTeli sicocxlis manZilze koncefciis
konteqstSi
igi gvTavazobs profesiuli ganviTarebisa da piradi unar-Cvevebis
daxvewis SesaZleblobas
saswavlo programebi da meTodebi unda Seesabamebodes zrdasrulTa
ganaTlebis moTxovnebs da iTvaliswinebdes SemswavlelTa mier ukve
dagrovil gamocdilebas
yvelas sqesis, asakisa da eTnikuri warmoSobis miuxedavad Tanabrad
unda SeeZlos ganaTlebis miReba
man unda uzrunvelyos gansakuTrebul saWiroebaTa mqone jgufebi
damatebiTi SesaZleblobebiT
gansakuTrebuli yuradReba unda mieqces tradiciuli meTodebisa da
saswavlo programebis ganviTarebas da profesiuli unar-Cvevebis
aTvisebas
skolebma, saganmanaTleblo dawesebulebebma da samrewvelo sferom
aqtiurad unda iTanamSromlon
formaluri Tu ara-formaluri saganmanaTleblo dawesebulebebi unda
uzrunvelyofdnen efeqtur erTian sistemas
rodesac zrdasrulTa ganaTlebas mimovixilavT msoflioSi, ar
SeiZleba ar vaxsenoT israelis gamocdileba, sadac zrdasrulTa
ganaTlebis ganviTareba gamoZaxili iyo im socialuri cvlilebebisa da
Zvrebisa, romlebic mohyva israelis, rogorc saxelmwifos, Camoyalibebas:
-
18
1. ekonomikisa da teqnologiebis sferoSi mniSvnelovani cvlilebebi
2. informaciis demokratizacia
3. cxovrebis xarisxis gaumjobeseba
4. ekonomikuri keTildReoba/aRmavloba, romelsac dadebiT mxareebTan
erTad mohyva socialuri cvlilebebi
5. mSvidobis procesi da misi mniSvneloba israelis sazogadoebisaTvis
6. emigracia
7. iseTi sazogadoebis daarseba, romelic jer kidev Camoyalibebis
procesSia da mimarTulebas eZebs
israelSi zrdasrulTa ganaTlebis miznebia: AY
1. informaciisa da codnis gadacema
2. ebrauli enisa da kulturis swavleba
3. profesiuli treiningis uzrunvelyofa
4. multi-kulturul sazogadoebaSi swavlebis unar-Cvevebisa da meTodebis
uzrunvelyofa
5. zrdasruli Semswavlelebis pedagogebisaTvis Sesabamisi meTodologiis
Seswavla
am miznebis miRweva gaaZlierebs zrdasrulTa cxovrebis xarisxs da
ganaTlebis donis kidev ufro amaRlebiT daexmareba maT sazogadoebaSi
ukeTesi adgili daimkvidron.
-
19
israelSi zrdasrulTa ganaTlebisaTvis saWiro RonisZiebebi
ukavSirdeba mosaxleobis sxvadasxva seqtorebis saWiroebebs da miznad
isaxavs maTi moTxovnebisa da miznebis dakmayofilebas.
zrdasrulTa ganaTlebis farglebSi zrdasrul Semswavlels eZleva
SesaZlebloba ganaviTaros misi unar-Cvevebi da SeiZinos meti codna iseT
garemoSi, sadac mas pativs scemen da afaseben. israelis SemTxvevaSi,
mSvidoba da mSvidobian garemoSi cxovreba kidev erTi komponentia,
romelic emateba ganaTlebis miReba-ganviTarebas. Sesabamisad, zrdasrulTa
ganaTlebis specialistebis amocana kidev ufro garTulebulia: maT erTis
mxriv, unda Seqmnan erTiani baza mravalferovani erisTvis da isurvon Sida
mSvidoba. amasTanave, maT dialogi unda awarmoon mezobel qveynebTan, raTa
pativi scen gansxvavebebs da es yvelaferi SeZlon kulturis, religiis,
literaturisa da sxva sferoebis Sesaxeb codnis SeZeniT. erTi sityviT,
mxolod ganaTlebis ganviTarebiT da mWidro kavSirebis SeqmniT Tu iqneba
SesaZlebeli erTad Sexmatkbilebuli cxovreba.
1.2. UNESCO-s roli zrdasrulTa ganaTlebis ganviTarebaSi
zrdasrulTa ganaTlebis mimoxilvisas, ar SeiZleba ar vaxsenoT
UNESCO da misi zrdasrulTa ganTlebisadmi miZRvnili saerTaSoriso
konferenciebi, romlebic srulad warmoaCenen zrdasrulTa ganaTlebas da
ra konkretuli Sedegebi mohyva maT. es kidev ufro naTel warmodgenas
Segviqmnis imis Sesaxeb, Tu rogor ganviTarda zrdasrulTa ganaTlebis
sfero da ra saxiT movida igi Cvenamde dRes.
UNESCO zrdasrulTa ganaTlebas moizarebs saganmanaTleblo kuTxiT,
rogorc erTianis da uwyvetis erT nawils. Tavdapirvelad, igi arc Tu ise
gansakuTrebul mniSvnelobas aniWebda zrdasrulTa ganaTlebas. es sfero
gagebuli iyo, rogorc humanitaruli, politikuri da socialuri
deficitebis dasaZlevi saSualeba da ganviTarebad qveynebSi socialuri da
-
20
ekonomikuri krizisuli situaciebis gaTvaliswinebiT, mimarTuli iyo wera-
kiTxvis gavrcelebisa da sabaziso ganaTlebisaken. amdenad, 80-ian wlebSi
TiTqmis sruli idenTifikacia xdeboda wera-kiTxvis ucodinrobis
aRmofxvrasa da zrdasrulTa ganaTlebas Soris.
1949 wlis 19 -25 ivniss “helsingoris saerTaSoriso saxalxo kolejSi”
gaimarTa UNESCO-s zrdasrulTa ganaTlebis pirveli msoflio konferencia.
ganxilvebi dayofili iyo zrdasrulTa ganaTlebis sagnis calkeuli
maxasiaTeblebis mixedviT. kerZod, miznebi, sagani, institutebisa da
organizaciebis problemebi, meTodebi, saeTrTaSoriso TanamSromloba
zrdasrulTa ganaTlebis sferoSi.
helsingoris konferencia imiT gansxvavdeba misi winamorbedi
konferenciebisagan, rom isini Tavdapirvelad zrdasrulTa ganaTlebas
mecnierebad ar miiCnevdnen. garda amisa, zrdasrulTa ganaTleba saerTod
calke sferod ar gamoyofila. maTi mizani iyo iseTi krizisuli
fenomenisaTvis miexedaT, romelTa daZlevac SeuZlia gamoyenebiT da
praqtikaze mibmul zrdasrulTa ganaTlebas. helsingoris Sedegad daarsda
UNESCO-s pedagogikis instituti hamburgSi 1952 wels da misi pirveli
sxdoma programul xasiaTs atarebda: “zrdasrulTa ganaTleba, rogorc
socialuri da politikuri pasuxismgeblobis ganviTarebis saSualeba”.
Tu UNESCO-s pirvelma msoflio konferenciam helsingorSi Tavis Tavs
“zrdasrulTa ganaTleba” uwoda, monrealis konferencias, romelic
TiTqmis 11 wlis Semdeg monrealSi, mak jilis universitetSi Catarda 1960
wlis 22 agvisto-2 seqtembers, ukve daerqva “zrdasrulTa ganaTleba
cvalebad msoflioSi”. amiT, xazi gaesva imas, rom aRniSnul msoflio
konferencias konkretulad krizisuli problemebisa da fenomenebis
ganxilva surda, romelTa daZleva zogadi ganaTlebis meSveobiT
SeiZleboda. meore msoflio konferenciamac iseTi saxeli airCia, romelic
im drois suliskveTebas gamoxatavda.
-
21
monrealis deklaraciaSi mocemulia mTeli rigi SesaZleblobebi,
romlebic zrdasrulTa ganaTlebas SeeZlo mieca calkeuli adamianebisa da
sazogadoebisaTvis.
monrealis konferenciaze mniSvnelovnad gaJRerda iseTi sadiskusio
Temebi, romlebis dResac sakmaod aqtualuria:
teqnologiuri cvlilebebi da zrdasrulTa profesiuli
ganaTleba
profesiuli ganaTlebis liberalizacia
msoflios moraluri daSoriSoreba
msoflios deevropeizacia
omis ideis moZveleba
TiTqmis imavdroulad, germaniis federaciuli respublikis “aRzrdisa
da ganaTlebis germaniis komisiam” gamoaqveyna Tavisi daskvna “germaniis
zrdasrulTa ganaTlebis mdgomareoba da amocanebi” da analogiur gzas
daadga. im dros zrdasrulTa ganaTlebis valdebuleba iyo iseTi amocanaTa
profili gamoekveTa, sadac igi sakuTari profesionalobiT kulturuli
tradiciebis SenarCunebas uzrunvelyofda da, amave dros, axal
mediasamyarosTan diskusiebSi mediatoris rols Seasrulebda. helsingoris
UNESCO-s konferenciisaTvis ukve arsebobda zrdasrulTa ganaTlebis
mdidari inglisuri da amerikuli gamocdileba da, rac mTavaria,
realobasTan siaxlove.
amrigad, UNESCO-s msoflio konferenciebi TavianTi drois
suliskveTebas gamoxataven da, amave dros, migvaniSneben imaze, Tu rogor
unda da SeiZleba arsebobdes msoflio. Tavisi saerTaSoriso mniSvnelobiT
niSandoblivia tokios (1972) konferencia, romlis Sedegadac Seiqmna
-
22
rekomendaciebi zrdasrulTa ganaTlebis ganviTarebis Sesaxeb da hamburgis
(1997) konferencia Tavisi momavlis dRis wesrigiT, romlis winaSec dgas
kacobrioba ocdameerTe saukunis zRurblze.
helsingoris pirvel msoflio konferencias (1949 wlis 19-25 ivlisi)
axlda sxvadasxva siZneleebi, romelTa gamo, dRevandeli gadasaxedidan, mas
sakmaod kritikulad axasiaTebdnen. magaliTad, zrdasrulTa ganaTleba jer
kidev ar iyo aRiarebuli erovnuli saganmanaTleblo konteqstis
gaTvaliswinebiT da mniSvnelovnad mizanze orientirebuli (gamoyenebiTi)
ganaTlebis inglisuri da amerikuli gagebis safuZvelze iyo gansazRvruli.
aseve, gaismoda safuZvliani Civili, rom msoflio konferencia ZiriTadad
zrdasrulTa ganaTlebis dasavleT evropis regionalur konferenciad
rCeboda. amis statistikuri dasturic ki arsebobs: 79 delegatidan da
damkvirveblidan, 54 iyo 14 evropuli qveynidan da 14 CrdiloeT amerikidan.
11 delegati danarCeni msofliodan. egvipte Tavisi 1 delegatiT iyo erTad-
erTi qveyana, romelic afrikis kontinents warmoadgenda, xolo mTeli
laTinuri amerikidan iyo mxolod erTi delegati. azias warmoadgenda sami
wevri. aRmosavleT evropidan da sabWoTa kavSiridan ki saerTod aravin ar
eswreboda.
helsingoris konferenciebi mniSvnelovani wingadadgmuli nabiji iyo
saerTaSoriso TanamSromlobisa da konsultaciebis sferoSi zrdasrulTa
ganaTlebis specifikur sferoSi. konferenciis Semdeg zogierTma delegatma
da damkvirvebelma moaxerxa da xeli Seuwyo TavianT mSobliur qveynebSi
zrdasrulTa ganaTlebis mniSvnelobis SefasebaSi cvlilebebis Setanas.
diskusiebi dayofili iyo zrdasrulTa ganaTlebis sagnis calkeuli
maxasiaTeblebis mixedviT.
kerZod:
-
23
miznebi
institutebi da organizaciis problemebi
meTodebi
saerTaSoriso TanamSromloba zrdasrulTa ganaTlebis sferoSi
am konferencias is warmatebuli Sedegi mohyva, rom mis Semdeg daarsda
UNESCO-s pedagogikis instituti (hamburgi 1952) da misi pirveli sxdoma
programul saxels atarebda: zrdasrulTa ganaTleba, rogorc socialuri
da politikuri pasuxismgeblobis ganviTarebis saSualeba.
UNESCO-s meore msoflio konferencia Catarda kanadaSi, monrealSi 11
wlis Semdeg, 1960 wlis 22 agvisto – 2 seqtemberi. igi pirvelisagan imiT
gansxvavdeboda, rom mas hqonda ufro farTe geografiuli dafarva,
biografiuli avtoritetebi, ufro kargad iyo organizebuli da
mimdinareobda paraleluri konferenciebi regionalur da erovnul doneze.
es zrdasrulTa ganaTlebis aRmavlobis periodi iyo, gaizarda misi
aRiarebis done, maT Soris, saxelmwifo ganaTlebis politikis doneze.
saxelic iseTi SeirCa – “zrdasrulTa ganaTleba cvalebad samyaroSi”, rom
Canda, igi mTlianad drois suliskveTebas gamoxatavda.
monrealis konferenciaze wina planze wamoiwia iseTi sadiskusio
Temebi, romelTac dResac ar daukargavT aqtualoba:
profesiuli ganaTlebis liberalizacia
teqnologiuri cvlilebebi da zrdasrulTa profesiuli ganaTleba
msoflios moraluri daSoriSoreba
msoflios deeevropeizacia
-
24
omis ideis moZveleba
amrigad, meore konferenciaze ukve daibada mesame konferenciis Tema:
“zrdasrulTa ganaTlebis mdgomareoba msoflios masStabiT”. igi Catarda
tokioSi, 1972 wlis 25 ivlisi – 7 agvistos da mravali aspeqtiT
gansxvavdeboda misi winamorbedisagan. mas pirvelad hqonda formalizebuli
saxe, arCevnebi da gadawyvetilebis miRebis procedurebi da koncefciis
samTavrobo xasiaTi ufro metad iyo reglamentirebuli, zrdasrulTa
ganaTlebis calkeul warmomadgenlebs damkvirveblis statusi hqondaT da
ar SeeZloT gadawyvetilebis miRebaSi CarTva. Tema: “zrdasrulTa
ganaTleba mTeli sicocxlis manZilze swavlis konteqstSi”. win wamoiwia
programa “ganaTlebuli sazogadoebis gzaze”. zrdasrulTa ganaTlebis
maxasiaTeblebad miCneuli iqna: cvladi koncefciebi, kanonmdebloba,
dafinanseba, personali, institutebi, meTodebi da teqnikebi, kvlevebi
zrdasrulTa ganaTlebaSi, saerTaSoriso TanamSromloba. am midgomiT
SesaZlebeli gaxda konferenciis TemasTan realurad miaxloeba da,
amavdroulad, Zala mieca optimistur daSvebas, rom aseT aRweraze
SesaZlebeli iyo zrdasulTa ganaTlebis momavali strategiis suraTis
dafuZneba. konferenciis bolos SemuSavda ganaTlebis mdgomareobisa da
momavlis perspeqtivebis Sesaxeb deklaraciis angariSis proeqti, romelic
UNESCO-m mogvianebiT, 1976 wels Semdegi saTauriT gamoaqveyna:
“rekomendaciebi zrdasrulTa ganaTlebis ganviTarebisaTvis”.
meoTxe konferencia Catarda parizSi 1985 wlis 19-29 marts saTauriT
“zrdasrulTa ganaTlebis ganviTareba: aspeqtebi da tendenciebi”. xazi
gaesva ganviTarebadi qveynebis mudmivad mzard gavlenas. diskusiebSi
safuZvlianada iqna ganxiluli cvlilebebi zrdasrulTa ganaTlebis
sferoSi. gansakuTrebuli yuradReba mieqca zrdasrulTa ganaTlebis
funqcias teqnologiis ganviTarebasTan dakavSirebiT, axali Zalisxmevis
saWiroebas wera-kiTxvis ucodinrobis aRmofxvraSi, integraciasa da
-
25
reintegracias, samuSaosgan ganTavisuflebas uwyveti ganaTlebis miRebis
mizniT. konferenciam gansakuTrebiT gausva xazi “swavlis uflebis
aRiarebas”. UNESCO-s konferenciebis istoriaSi parizuli konferencia arc
Tu ise kargad organizebuli da warmatebuli aRmoCnda.
mexuTe konferencia gaimarTa hamburgSi (1997 wlis 14-18 ivliss). mis
bolos miRebuli iqna ori dokumenti: “hamburgis dekalaracia” da “momavlis
dRis wesrigi”. aq pirvelad gaJRerda is azri, rom sxdomaTa muSaobis
Sedegebidan zrdasrulTa/uwyveti ganaTlebis dRevandeli mdgomareoba
pirvelad SeiZleboda wakiTxuliyo 21-e saukunis gaTvaliswinebiT.
Temebi Semdegnairad ganawilda:
zrdasrulTa swavla da demokratia: 21-e saukunis gamowvevebi
zrdasrulTa swavlis pirobebisa da xarisxis gaumjobeseba
wera-kiTxvis da sabaziso ganaTlebis sayovelTao uflebis
uzrunvelyofa
zrdasrulTa swavla da genderuli Tanasworoba
zrdasrulTa swavla da cvlilebebi Sromis samyaroSi
zrdasrulTa swavla garemos, janmrTelobisa da mosaxleobasTan
mimarTebaSi
zrdasrulTa swavla da gansakuTrebuli saWiroebis mqone jgufebi
zrdasrulTa swavlis ekonomikuri pirobebi
saerTaSoriso TanamSromloba da solidarobis gaZliereba
tokio da hamburgi aSkarad sxvadasxva did naxtomebs warmoadgenen
epoqebis gasayarze.
-
26
amrigad, UNESCO-s konferenciebis Tematikisa da rolis mimoxilva
miznad isaxavda im problematikis gacnobas, romelic dResdReobiT sakmaod
aqtualuria zrdasrulTa ganaTlebis sferoSi.
1.3 zrdasrulTa ganaTlebis mdgomareoba saqarTveloSi
Cveni kvlevis miznebidan gamomdinare, sainteresod migvaCnia
zrdasrulTa ganaTlebis mxriv saqarTveloSi arsebuli mdgomareobis
mimoxilva.
zrdasrulTa ganaTlebis dasabami Zveli saqarTvelodan modis.
magaliTad, me-4 saukuneSi fazisis maxloblad arsebobda ritorikis skola.
XI-XII saukuneebSi zrdasrulTa swavleba saqarTveloSi ZiriTadad eklesia-
monastrebTan warmoebda da mas miznad hqonda praqtikuli saqmianoba.
kerZod, mwignobari ber-monazvnis, eklesiis msaxuris aRzrda, iseve, rogorc
es xdeboda qristianul samyaroSi saerTod.
amave periodSi yalibdeba xelosanTa amqruli, profesionaluri
gaerTianeba. TbilisSi, romelic xelosnuri warmoebis msxvil centrad
iqca, im droisaTvis arsebuli xelosnobis yvela saxeoba yofila
gavrcelebuli. xelosnuri aRzrda wminda praqtikuli miznebiT iyo
ganpirobebuli da zneobrivi aRzrdis garkveul elementebsac Seicavda.
xelosanTa garkveul jgufs ki, romelic wignTan dakavSirebul saqmianobas
eweoda, gonebriv aRzrdasTan hqonda saqme. es jgufi ZiriTadad saeklesio
wreSi mzaddeboda da xelosnobasTan erTad wera-kiTxvas, gramatikas da
saerTod, qarTul mwignobrobas swavlobda.
zrdasrulTa ganaTlebam, rogorc ganaTlebis calke sferom,
saqarTveloSi XIX saukunis 60-80-ian wlebSi iCina Tavi da TandaTan
popularobac moipova. amis winapirobebi iyo baton-ymobis mospoba da
-
27
kapitalizmis pirveli Canasaxis gamoCena qveyanaSi; qarTuli inteligenciis
mier evropaSi miRebuli ganaTleba; rusi demokratebis zegavlena da qveynis
socialur-ekonomikuri mdgomareoba.
XIX saukunis bolos da XX saukunis dasawyisSi qarTuli gazeTebis
gverdebze Cndeboda statiebi da Canawerebi, romlebic zrdasrulTa
ganaTlebas eZRvneboda. am mxriv gamoirCeoda cnobili qarTveli mwerlebis
naSromebi: egnate ninoSvilis “rogori ganaTleba gvWirdeba” (1893 w) da
iakob gogebaSvilis “rogor gavaumjobesoT kavkasiuri saxalxo skola” (1903
w). aq saubaria auditoriis asakobriv Taviseburebebze, saswavlo
procesebisadmi SemoqmedebiT damokidebulebaze, sakvirao skolebze da a.S.
garda zemoaRniSnuli sakiTxebisa, qarTveli ganmanaTleblebi am
periodSi msjelobdnen zrdasrulTa ganaTlebis mecnierul xasiaTsa da mis
xelmisawvdomobaze, saxalxo universitetebis organizaciul mxareze. isini
xazgasmiT aRniSnavdnen, rom saxalxo universitetebSi sagnis swavlebas
mkacrad gamokveTili samecniero-pedagogiuri mimarTuleba unda hqondoda.
XX saukunis 20-40-ian wlebSi, sabWoTa periodis dasawyisSi,
zrdasrulTa ganaTleba ZiriTadad mSromelTa Soris wera-kiTxvis
ucodinrobis aRmofxvras emsaxureboda. 1921 wlis 4 ivliss gamoica
saqarTvelos revkomis dekreti, romlis mixedviT, 14-dan 50 wlis asakis
yvela is adamiani, romelmac wera-kiTxva ar icoda, valdebuli iyo, eswavla.
am mizniT saxalxo universitetebi gaixsna TbilisSi, baTumSi, quTaisSi,
gorSi, WiaTuraSi, FfoTSi, senakSi, zugdidSi, xonSi, TelavSi, siRnaRsa da
axalcixeSi.
meore msoflio omis periodSi zrdasrulTa saganmanaTleblo
organizaciebi ZiriTadad farTo propaganduli da samxedro-patriotuli
swavlebis adgilad iqca.
-
28
omis Semdgom periodSi gaCnda kulturul-saganmanaTleblo da
mecnierul-politikuri ganaTlebis centrebis qseli, romelic SemdgomSi
sazogadoeba “codnad” Camoyalibda. es qseli saxelmwifo SekveTaze iyo
agebuli da ganaTlebisadmi individualur da SemoqmedebiT midgomas ar
iTvaliswinebda.
XX saukunis 60-80-ian wlebSi sazogadoeba “codnis” saxalxo
universitetebis raodenoba sagrZnoblad gaizarda (139-dan 502-mde) da
aTiaTasobiT adamiani gaxda maTi msmeneli. leqciebs gamudmebiT
politikuri elferi dahkravda da maTze daswreba savaldebulo xasiaTs
atarebda. sazogadoeba “codnas” propagandistuli mizani hqonda da
msmenelTa momzadebis xarisxi ar Seesabameboda drois moTxovnebs. sabWoTa
periodis zrdasrulTa ganaTlebis sistema socialisturi Sromis
principebze iyo orientirebuli, sabazro ekonomikis Taviseburebebs ar
iTvaliswinebda da Tematikac xSirad meordeboda. SeiZleba iTqvas, rom
zrdasrulTa ganaTlebis sistema sabWoTa periodSi ar Sedga.
postsabWoTa sivrceSi qarTvelma filosofosma merab mamardaSvilma
yuradReba gaamaxvila imaze, rom adamians unda gaaCndes survili
iswrafodes mwvervalisaken da gamudmebiT unda cdilobdes sakuTari Tavis
srulyofas, raTa ar iqnes socialurad izolirebuli.
mamardaSvilis Teoriuli naSromebis roli zrdasrulTa ganaTlebis
ganviTarebaSi metad mniSvnelovania da mas saqarTveloSic gauCndnen
mimdevrebi – g.jiblaZe, l. CikvaiZe da sxv.
2005 wlis kvlevis monacemebis mixedviT, zrdasrulTa ganaTleba
dedaqalaqSi mcxovrebTaTvis ufro metad xelmisawvdomia, vidre regionSi
mcxovrebTaTvis. es imiT aixsneba, rom dedaqalaqsa da did qalaqebSi
saswavlo dawesebulebebis meti raodenobaa.
-
29
dReisaTvis saqarTveloSi zrdasrulTa ganaTlebis organizaciebis
SemoTavazeba sakmaod erTgvarovnad gamoiyureba. magaliTad,
dawesebulebaTa daaxloebiT mesamedi klientebs sTavazobs kursebs
kompiutersa da ucxo enebSi. treiningis uzrunvelmyofeli organizaciebi
aqtiurad TanamSromloben rogorc damsaqmeblebTan, ise msgavsi profilis
adgilobriv da saerTaSoriso organizaciebTan. qveynis erT-erTi
prioritetia umciresobebis integracia ganaTlebis gziT. am kuTxiT karg
iniciativas iCens arasamTavrobo seqtori. wamoiwyes mravali proeqti,
romlis farglebSic saqarTvelos multi-eTnikur samcxe-javaxeTSi
zrdasrulTa ganaTlebis centrebi gaixsna da maTi saganmanaTleblo
momsaxurebiT uamravma adamianma isargebla.
zrdasrulTa ganaTlebis xarisxis uzrunvelyofis mizniT
saqarTveloSi jer-jerobiT ar aris gatarebuli Zireuli cvlilebebi.
Tumca, mimdinareobs calkeuli aqtivobebi: programebis SeqmnaSi CarTulebi
arian adgilobrivi da saerTaSoriso eqspertebi da damsaqmeblebi.
profesiuli gadamzadebis centrebi aqtiurad amzadeben msmenelebs, Sefaseba
gamoyenebulia programebis gadasamuSaveblad.
2008 wels erovnuli saswavlo gegmebisa da Sefasebis centrma
SeimuSava standartuli saxelobo saganmanaTleblo programebi centris
mierve gansazRvruli mimarTulebebis safuZvelze: Sedegze orientirebuli
swavleba, Sromis bazris moTxovnebis asaxva, saswavlo-samewarmeo
partniorobis xelSewyoba, swavlebisa da Sefasebis Tanamedrove meTodebis
danergva, orientacia praqtikaze, saxelobo programebis Sedgena
profesiuli standartebis safuZvelze; standartebisa da saganmanaTleblo
programebis SeqmnaSi monawileobas iReben damsaqmeblebi da eqspertebi, rac
Sromis bazris moTxovnebs iTvaliswinebs.
-
30
calkeul profesiul centrebSi danergilia xarisxis uzrunvelyofis
sistema, rac xels uwyobs swavlebisa da saswavlo programebis xarisxis
SenarCunebas. Tumca, es sistema ganviTarebis sawyis etapzea.
Tanamedrove moTxovnebis Sesabamisi kompetenciebis gasaviTareblad,
tradiciuli meTodebis garda, saWiroa axali tipis saganmanaTleblo
strategiebisa da midgomebis danergva. gansakuTrebiT saWiroa pedagogebis
gadamzadeba Semdegi mimarTulebebiT: zrdasrulTa ganaTlebis organizeba,
swavlebisa da Sefasebis Tanamedrove midgomebi saklaso garemosa da
praqtikis adgilze.
marTalia, amas masobrivi saxe ar aqvs, magram aris calkeuli
programebi, romlebsac axorcieleben saxelmwifo da arasamTavrobo
organizaciebi saqarTvelos ganaTlebisa da mecnierebis saministros
mxardaWeriT. programebi orientirebulia zrdasrulTa ganaTlebis sferoSi
Tanamedrove tendenciebisa da swavlebis interaqtiuli meTodebis
gacnobaze, mentorobasa da zrdasrulTa ganaTlebis sferos analizze.
zrdasrulTa ganaTleba jer-jerobiT ar aris ganxiluli calke
profesiad saqarTveloSi da umaRlesi dawesebulebebi ar uSveben amgvari
kvalifikaciiT kursdamTavrebulebs.
A aRsaniSnavia, rom 2009 wlis zrdasrulTa ganaTlebis VI msoflio
konferenciaSi, romelic UNESCO-s egidiT braziliaSi gaimarTa,
saqarTvelom, rogorc damoukidebelma qveyanam pirvelad miiRo
monawileoba. Eam SexvedrisaTvis momzadda erovnuli angariSi, romelSic
maqsimalurad gaTvaliswinebuli iyo UNESCO-s uwyveti ganaTlebis
institutis rekomendaciebi da safuZveli Caeyara sakmaod farTo dialogs
saxelmwifo struqturebisa da arasamTavrobo seqtoris warmomadgenlebs,
mkvlevarebs, ganaTlebis menejerebsa da sxva dainteresebul pirTa Soris,
-
31
raTa qveynis SigniT zrdasrulTa ganaTlebis sferoSi mimdinare
tendenciebi maqsimalurad asaxuliyo. es udidesi win gadadgmuli nabijia.
saqarTveloSi zrdasrulTa ganaTlebis sferos ganviTarebisaTvis
kargi winapirobaa Seqmnili. mosaxleobas gaTavisebuli aqvs is faqti, rom
saWiroa axal garemo pirobebTan ukeTesi adaptacia da Sromis bazarze
konkurentunarianobis amaRleba. Ggarda amisa, struqturulma cvlilebebma
erovnul ekonomikaSi warmoSva mzardi moTxovna zrdasrulTa profesiuli
gadamzadebis moklevadian programebze. zrdasrulTa ganaTlebaze
moTxovnis formirebaSi did rols TamaSoben damsaqmeblebi, romlebic
dainteresebuli arian TanamSromelTa kvalifikaciis zrdiT da maT uwyvet
ganaTlebaSi CarTulobiT. Sesabamisad, Tanamedrove zrdasrulTa
ganaTlebaSi mravali sxvadasxva mimarTuleba SeiniSneba, universitetebsa
da kolejebSi SemoiRes saRamos programebi, kursebi kreditis gareSe,
distanciuri swavlebis programebi. garda amisa, sxvadasxva kerZo
organizaciebi, profkavSirebi da dawesebulebebi TavianT muSakebs aqtiurad
rTaven profesiuli ganviTarebis kursebsa Tu seminarebSi unar-Cvevebis
ufro metad daxvewisa da ganviTarebisaTvis. aseve, iqmneba sazogadoebrivi
centrebi, politikuri da ekonomikuri asociaciebi, sxvadasxva wreebi da
jgufebi, rac garkveul wilad zrdasrulTa ganaTlebis centrebad
SegviZlia aRviqvaT.
zrdasrulTa ganaTlebis istoriis SeswavliT naTeli xdeba, ramdenad
izrdeba sazogadoebis interesi zrdasrulTa ganaTlebisadmi sxvadasxva
qveynebSi socialuri, politikuri da kulturuli cvlilebebis periodSi.
cxovrebisaTvis aqtualuri codnis deficits aseT dros sazogadoebis
yvela fenaSi ganicdian xolme. swored am deficitis aRmofxvra
warmoadgens zrdasrulTa ganaTlebis mizans.
amdenad, zrdasrulTa ganaTlebis es mcire mimoxilva naTel
warmodgenas gviqmnis imis Sesaxeb, Tu ramdenad mniSvnelovania igi
-
32
msoflios yvela qveyanaSi da raoden wamyvani adgili ukavia mas nebismieri
qveynis, maT Soris, saqarTvelos, ganaTlebis sistemisa da procesis
ganviTarebaSi.
1.4 zrdasrulTa ganaTlebis miznebi, strategiebi, kompetenciebi da
amocanebi
21-e saukuneSi warmateba condaze dafuZnebuli ekonomikis gareSe
warmoudgenelia. globaluri ekonomika cvlis Sromis bazris moTxovnebs
mTels msoflioSi. amavdroulad, izrdeba moTxovnebi rigiT moqalaqeTa
mimarTac – maT gansakuTrebuli codna da unarebi moeTxovebaT
yoveldRiuri funqciis SesrulebisaTvis. Aarsebuli gamocdileba gviCvenebs,
rom zrdasrulTa ganaTlebis kargad ganviTarebuli sistema mniSvnelovnad
uwyobs xels qveynis ekonomikur winsvlasa da ganviTarebas. skandinaviis
qveynebi, germania da irlandia amis naTeli magaliTia.
ekonomikuri zrdis perspeqtivaze did zegavlenas axdens axali
teqnologiebis ganviTareba. zrdasrulTa ganaTlebas mniSvnelovani wvlili
Seaqvs adamianuri resursebis ganviTarebaSi. codnaze dafuZnebuli
ekonomikisaTvis saSualo da ufro maRali asakis mosaxleobis ricxvis
zrdis pirobebSi maTTvis moqnili saganmanaTleblo sqemebis Seqmnas
strategiuli mniSvneloba eniWeba.
zrdasrulTa ganaTlebis miznebi
saqarTvelos zrdasrulTa ganaTlebis asociaciasa da saqarTvelos
ganaTlebisa da mecnierebis saministros Soris 2009 wlis 28 ianvars
xelmowerili urTierTTanamSromlobis memorandumis safuZvelze SemuSavda
“zrdasrulTa ganaTlebis strategia mTeli sicocxlis manZilze swavlis
konteqstSi”.
-
33
mTeli sicocxlis manZilze swavlis ideas iTvaliswinebs
saqarTvelos mTavrobis programa, saqarTvelos mTavrobis ZiriTadi
monacemebi da mimarTulebebi. Ggarda amisa, igi ganmtkicebulia ganaTlebis
sistemis maregulirebeli CarCo kanonmdeblobiT, sadac xazgasmulia
socialuri inkluziisa da samoqalaqo integraciis mniSvneloba.
aRniSnuli strategia pasuxobs rogorc erovnul, ise saerTaSoriso
moTxovnebs. saqarTveloSi zrdasrulTa ganaTlebis mTavari mizania
saganmanaTleblo aqtivobaSi mosaxleobis monawileobis gazrda
sazogadoebis, Sromis bazrisa da maTi pirovnuli saWiroebebisa da
moTxovnebis dakmayofilebisaTvis da saamisod Sesabamisi pirobebis Seqmna.
zrdasrulTa ganaTlebis sistemam unda uzrunvelyos saqarTvelos
moqalaqeebi mTeli sicocxlis manZilze swavlis SesaZleblobiT.
zrdasrulTa ganaTlebaSi mosaxleobis CarTulobis zrda gulisxmobs
maRali xarisxis ganaTlebis xelmisawvdomobis gazrdas, rac Tavis mxriv,
niSnavs, rom ar unda arsebobdes ganaTlebis miRebis geografiuli,
finansuri Tu programuli barierebi.
strategiis ZiriTadi principia zrdasrulTa ganaTlebis moqnili
sqemebis Camoyalibebis gziT xeli Seuwyos:
1) Tanamderove swrafcvalebad sazogadoebaSi individis
konkurentunarianobis amaRlebasa da socialur inkluzias
2) Sromis bazarze orientaciasa da, Sesabamisad, ekonomikis ganviTarebas
3) samoqalaqo sazogadoebis formirebas - ganaTlebuli pirovnebis
Camoyalibebas
-
34
strategiis ZiriTadi amocanebi
zrdasrulTa ganaTlebis infrastruqturis ganviTareba
zrdasrulTa ganaTlebis marTvis efeqturi sistemis Camoyalibeba
zrdasrulTa ganaTlebis sakanonmdeblo bazis Seqmna
zrdasrulTa ganaTlebis dafinansebis efeqturi sistemis SemuSaveba
da danergva
zrdasrulTa ganaTlebis xarisxis uzrunvelyofis sistemis
Camoyalibeba
zrdasrulTa ganaTlebis ZiriTadi indikatorebi
mosaxleobis CarTuloba zrdasrulTa ganaTlebaSi
zrdasrulTa ganaTlebis mimRebTa raodenoba, maTi dasaqmebisa da
karieruli winsvlis maCveneblebi
msmenelTa kmayofileba
socialuri partniorebis kmayofileba
zrdasrulTa ganaTlebis provaiderTa raodenobis dinamika da
geografiuli gadanawileba
Sinameurneobebis, saxelmwifosa da socialuri partniorebis wili
zrdasrulTa ganaTlebis dafinansebaSi
yovelive zemoT Tqmuli mowmobs imas, rom zrdasrulTa ganaTleba
sakmaod mniSvnelovani mimarTulebaa ganaTlebis sferoSi da mas Sesabamisi
ganviTareba sWirdeba.
-
35
1.5. zrdasrul SemswavlelTa sakvanZo kompetenciebi
imisaTvis, rom zrdasrulTa swavlebis seqtorSi SesaZlebeli gaxdes
sxvadasxva mimarTulebebis gadalaxva da daZleva, aucilebelia dadgindes
saerTo elementebi im saqmianobaSi, romliTac dakavebuli arian zrdasruli
Semswavlelebi da is kompetenciebi, romlebic sWirdeba am saqmianobis
Sesrulebas.
evro-kavSiris wevrma qveynebma es saWiroeba aRiares da, Sesabamisad,
evro-komisiam Caatara da gamoaqveyna kvleva zrdasrul SemswavlelTa
kompetenciebis Sesaxeb, romlebic exmareba zrdasrulebs Seasrulon
esaTuis konkretuli amocana konkretul situaciaSi da, Sesabamisad,
miaRwion garkveul Sedegs. kompetenciaTa es ganmarteba eyrdnoba im
kompetenciebs, romlebic mocemuli da gamoyenebulia evropuli CarCos
sakvanZo kompetenciebis dokumentSi mTeli sicocxlis manZilze
swavlisaTvis.
2000 wlis martSi lisabonSi Sekrebilma evropulma sabWom aRiara,
rom evropa dgas globalizaciis gamowvevisa da codnaze dafuZnebuli
ekonomikis zrdis winaSe. xazi gaesva imas, rom TiToeuli moqalaqe
aRWurvili unda yofiliyo axal informaciul sazogadoebaSi
cxovrebisaTvis da muSaobisaTvis aucilebeli unarebiT. evropul CarCos
unda ganesazRvra NmTeli sicocxlis manZilze swavlisaTvis saWiro axali
sabaziso unar-Cvevebi: sainformacio da kompiuteruli teqnologiebi, ucxo
enebi, teqnologiuri kultura, mewarmeoba da socialuri unar-Cvevebi”.
2000 wels oficialurad iqna gancxadebuli, rom swored adamiania
evropis Semdgomi zrdisa da dasaqmebis yvelaze mniSvnelovani faseuloba,
rac Semdgomac araerTxel aRiniSna. Ees sakiTxi kidev aqtualuri gaxda
ukanasknel xans. kerZod, igi mocemulia lisabonis strategiaSi da 2005
wlis evropuli sabWos mier gamoqveynebul mowodebaSi ganaTlebis sferos
-
36
da unar-Cvevebis ganviTarebisaTvis investiciebis gazrdisaken, kvlav
gameorda da Camoyalibda 2002 wlis barselonis sabWos mier miRebul
samuSao programaSi “ganaTleba da wvrTna 2010”, romelic gaJRerda
Semdgomi moqmedebisaken mowodebis saxiT “sabaziso unar-Cvevebis ostatobis
gasaumjobeseblad” da ganaTlebaSi evropuli ganzomilebis
gasaZliereblad.
saerTaSoriso doneze arsebuli kvlevebis Tanaxmad, “kompetencia”
ganisazRvreba, rogorc codnis, unar-Cvevebisa da damokidebulebebis
kombinacia, romlebic miekuTvneba Sesabamis situacias. “sakvanZo
konpetenciebi” ki is kompetenciebia, romlebic xels uwyoben pirovnul
srulyofas, socialur CarTulobas, aqtiur moqalaqeobas da dasaqmebas.
codnaze dafuZnebuli sazogadoebis ganviTareba pirovnul,
sazogadoebriv da profesiul sferoebSi moTxovnebs uzrdis sakvanZo
kompetenciebs. informaciisa da momsaxurebis miRebis gzebi sul mudam
cvlilebebs ganicdis. izrdeba intresi socialuri urTierTganviTarebis da
ganviTarebadi demokratiuli moqalaqeobis mimarT. yovelive es iTxovs
adamianTa informirebulobas, dainteresebasa da aqtiurobas. Sedegad ki
viRebT imas, rom yvelafrisaTvis saWiro codna, unar-Cvevebi da
damokidebulebebi sul mudam icvleba.
praqtikaSi ukve aRiarebuli saukeTeso magaliTebis miuxedavad,
sakvanZo kompetenciebis gageba iSviaTad ergeba yvela asakis moqalaqeTa
swavlis saWiroebebs. Sesabamisad, sakvanZo kompetenciebis dokuments eniWeba
mniSvnelovani Rirebuleba. rekomendaciebi xels Seuwyoben wevri
saxelmwifoebis miswrafebas moaxdinon sakvanZo kompetenciaTa sruli
integrireba mTeli sicocxlis manZilze swavlis strategiebsa da
infrastruqturebSi.
-
37
evrokavSiris parlamentisa da sabWos rekomendaciebSi sakvanZo
kompetenciebi mTeli sicocxlis manZilze swavlisaTvis naTqvamia, rom:
“wevrma saxelmwifoebma:
1) yvela axalgazrda unda uzrunvelyon dawyebiTi ganaTlebiTa da wvrTniT,
rac maT saSulebas miscems im donemde ganaviTaron TavianTi sakvanZo
komptetenciebi, ise ‘SeiaraRdnen’ zrdasruli cxovrebisaTvis, rom mTeli
cxovrebis manZilze hqondeT safuZveli Semdgomi ganaTlebisa da
muSaobisaTvis
3) zrdasrulebs aqvT unari ganaviTaron da gaanalizon TavianTi sakvanZo
kompetenciebi mTeli cxovrebis manZilze da rom gansakuTrebuli
yuradRebis qveS iqnebian is samizne jgufebi, romlebic nacionaluri,
regionaluri da/an adgilobrivi konteqstidan gamomdinare miCneulni arian
prioritetulebad
5) zrdasrulTa ganaTlebisa da wvrTnis uzrunvelyofa yoveli
moqalaqisaTvis dasaqmebisa da realur politikasTan, aseve, sxva politikur
prioritetebTan kavSirSi, romlebic axalgazrdis socialur partniorebsa
Tu sxva dainteresebuli mxareebis urTierTobas exeba
6) evropuli CarCo – “sakvanZo kompetenciebi mTeli sicocxlis manZilze
swavlisaTvis” gamoiyenon, rogorc sarekomendacio paketi, rogorc nawili
mTeli sicocxlis manZilze swavlis strategiisa yvelasaTvis Tanabrad
xelmisawvdomi sakvanZo kompetenciebis ganviTarebisaTvis.” (100, 33-31)
aRniSnul evropul CarCoSi kompetenciebi ganmartebulia, rogorc
konteqstisaTvis Sesabamisi codnis, unar-Cvevebisa da damokidebulebebis
kombinacia. sakvanZo kompetenciebi yvela individs sWirdeba pirovnuli
srulyofisa da ganviTarebisaTvis, raTa iyos aqtiuri moqalaqe,
socialurad CarTuli da hqondes dasaqmebis unari. dawyebiTi ganaTlebis
-
38
miRebis Semdeg axalgazrdebs unda SeeZloT sakvanZo kompetenciebis iseT
donemde ganviTareba, rom momzadebuli Sexvdnen zrdasrul cxovrebas.
rogorc nawili mTeli sicocxlis manZilze swavlisa, es kompetenciebi ara
mxolod unda SenarCundnen, aramed unda viTardebodnen mTeli momdevno
cxovrebis manZilze.
es sakvanZo kompetenciebia:
1) mSobliur enaze komunikacia
2) ucxour enaze komunikacia
3) maTematikuri kompetencia da sabaziso kompetenciebi mecnierebasa da
teqnologiaSi
4) cifruli kompetencia
5) damoukideblad swavlis unari
6) pirovnebaTSorisi, kulturaTaSorisi, socialuri kompetenciebi da
moqalaqeobrivi kompetencia
7) mewarmeoba
8) kulturuli gamomxatveloba
cxrili 1 mimoixilavs da detalurad ganmartavs sazogadoebaSi
yvelasaTvis aucileblad miCneul sakvanZo kompetenciebs. masSi naTlad
Cans, Tu raoden mniSvnelovania komunikacia Tanamedrove adamianis
warmatebuli arsebobisaTvis.
-
39
cxrili 1. “sakvanZo kompetenciebis mimoxilva” (100, 30-31)
kompetencia ganmarteba
mSobliur enaze komunikacia komunikacia aris fiqrebis,
grZnobebisa da faqtebis zepiri da
werilobiTi formiT gamoxatva
(mosmena, wera, laparaki, kiTxva) da
urTierToba lingvisturad
socialuri da kulturuli
konteqstebis sruli diapazonis
Sesabamisi formiT – ganaTleba da
wvrTna, samsaxuri, saxli da
Tavisufali dro
ucxo enaze komunikacia ucxo enaze komunikaciisaTvis saWiro
ZiriTadi unar-Cvevebis ganzomilebebi
TiTqmis emTxveva mSobliur enaze
komunikaciis kriteriumebs: is
efuZneba fiqrebis, grZnobebisa da
faqtebis gagebis, gamoxarvisa da
interpretirebis unars, rogorc
zepiri, ise weriTi formiT (mosmena,
laparaki, wera, kiTxva)
sazogadoebriv konteqstSi Sesabamisi
diapazoniT – samsaxuri, saxli,
garToba, ganaTleba da wvrTna –
pirovnebis moTxovnilebebisa da
survilebidan gamomdinare. ucxo
enaze komunikacia aseve moiTxovs
-
40
iseTi unarebis qonas, rogoricaa,
Suamavloba da kulturaTaSorisi
gageba. unarianobis xarisxi
imeryevebs oTx ganzomilebas Soris,
sxvadasxva enebis mixedviT da
individuluri lingvisturi da
kulturul-erovnuli memkvidreobis
gaTvaliswinebiT.
maTematikuri unar-Cvevebi da
sabaziso kompetenciebi mecnierebasa
da teqnologiaSi
maTematikuri unar-Cvevebi aris
SesaZlebloba gamoiyeno Sekreba,
gamravleba, gamokleba, gayofa da
Sefardeba gonebaSi da weriTi
angariSis yoveldRiuri problemebis
gadasaWrelad. yuradReba
gamaxvilebulia Tavad procesze da
ara Sedegze, moqmedebasa da ara
codnaze. Mmecnieruli unar-Cvevebi
gulisxmobs individis mzaryofnas da
unars axsnas bunebrivi samyaro
arsebuli codnisa da meTodologiis
gamoyenebiT. kompmiuterul
teqnologiaSi gamoiyeneba codnisa
da meTodologiis gageba da
gamoiyeneba bunebrivi garemos
gasagebi adamianuri
moTxovnilebebisa da survilebis
Sesabamisi modificirebis mizniT
-
41
cifruli kompetencia igi iTvaliswinebs eleqtronuli
mediis Tavdajerebul da kritikul
gamoyenebas samuSaos, garTobisa da
komunikaciisaTvis. es kompetencia
moiTxovs logikur da kritikul
azrovnebas, informaciis menejmentis
maRali xarisxis unars da kargad
ganviTarebul sakomunikacio unar-
Cvevebs. yvelaze Zireul safexurze,
sainformacio da kompiuteruli
teqnologiebis gamoyenebis unar-
Cvevebi moicavs multimedia
teqnologiebis gamoyenebas
informaciis miRebis, Sefasebis,
Senaxvis, warmoebis, warmodgenisa da
gacvlisaTvis. agreTve, internetis
qselSi CarTvisa da komunikaciis
unars.
damoukideblad swavlis unari
(learning-to-learn)
es unary niSnavs, rom adamians
gaaCnia ganwyoba da sakuTari
swavlis organizebisa da
regulirebis unary, rogorc jgufSi,
ise damoukideblad. es unari
gulisxmobs drois efeqturad
marTvas, problemis gadaWras, axali
codnis SeZenas, damuSavebas,
Sefasebasa da gamoyenebas sxvadasxva
konteqstSi – saxlSi, samsaxurSi,
-
42
ganaTlebasa Tu wvrTnaSi. Ufro
zogadad rom vTqvaT, is niSnavs
sakuTari karieris warmarTvis unars
pirovnebaTaSorisi da
moqalaqeobrivi kompetenciebi
es kompetenciebi Tavis TavSi
moicaven yvela im Tvisebis
kombinacias, romlebic aucilebelia
adamianisaTvis sazogadoebriv
cxorbeaSi efeqtianad da
konstruqciulad CasarTavad, iseve,
rogorc saWiroebis SemTxvevaSi
konfliqtis mogvarebis unars.
pirovnebaTaSorisi kompetenciebi
aucilebelia or adamians Soris
urTierTobisas, jgufebSi
urTierTobis dasamyareblad da
gamoiyeneba sazogadoebriv da pirad
cxovrebaSi
mewarmeoba mewarmeoba Sedgeba aqtiuri da
pasiuri komponentebisagan. is moicavs
midrekilebas Tavad awarmoo raRac
axali da amavdroulad unars miiRo,
mxari dauWiro da moirgo sxvis mier
warmoebuli an danergili raime
siaxle, mewarmeoba niSnavs
pasuxismgeblobis aRebas dadebiTsa
Tu uaryofiT moqmedebaze,
startegiuli xedvis ganvitarebas,
miznebis dasaxvas, maT
-
43
ganxorcielebas da warmatebaze
orientirebis unars.
kulrutuli gamomxatveloba termini “kulturuli
gamomxatveloba” miesadageba
adamianis unars daafasos ideebis,
gamocdilebisa da emociebis
SemoqmedebiTi gamoxatvis
mniSvneloba sxvadasxva media
saSualebebiT, musikis,
literaturisa da plastikuri
xelovnebis CaTvliT
ჩveni kvlevis miznebidan gamomdinare, zemoT CamoTvlil komptenciaTagan
mniSvnelovania pirveli ori.
1. mSobliur enaze komunikacia – aRiarebulia, rom mSobliuri ena yvela
SemTxvevaSi ver iqneba wevr saxelmwifoTa oficialuri ena da, rom
oficialur enaze komunikaciis unari warmoadgens individis
sazogadoebis cxovrebaSi sruli TanamSromlobis garantias.
komunikacia aris fiqrebis, grZnobebis da faqtebis zepirmetyvelebaSi
da werilobiTi formiT gamoxatva (mosmena, laparaki, wera da kiTxva)
da urTierToba lingvisturad socialuri da kulturuli
konteqstebis Sesabamisi formiT – ganaTleba da wvrTna, samsaxuri,
saxli da Tavisufali dro. mSobliur enaze komunikacia individisagan
moiTxovs ZiriTadi leqsikis, funqcionaluri gramatikisa da enis
funqciebis codnas. is moicavs salaparako enaSi verbaluri
-
44
urTierTobis sxvadasxva formebis, sxvadasxva tipis literaturuli da
araliteraturuli teqstebis gagebas, sxvadasxva stilisa da formebis
damaxasiaTebeli niSnebis codnas, konteqstis cvlilebasTan erTad
enisa da komunikaciis formis cvlilebas.
individs unda hqondes zepiri da werilobiTi formiT komunikaciis
unarი, mravalferovan sakomunikacio situaciebSi akvirdebodes da
adgendes maT situaciis moTxovnebs. kompetencia moicavs rogorc
gansxvavebuli teqstebis kiTxvisa da gagebis unars, ise informaciis
moZiebis, Segrovebisa da gadamuSavebis unars, raTa Semdgom
gamoiyenos is daniSnulebisamebr da konteqstis Sesabamisad
damajereblad SeZlos argumentebis formulireba da gamoxatva.
mSobliuri enisadmi pozitiuri damokidebuleba warmoadgens
mzadyofnas konstruqciuli da kritikuli dialogisaTvis, enis
esTeturi faseulobis aRiarebisa da misken miswrafebis survilis,
aseve, sxvebTan saubris interess.
2. ucxo enaze komunikacia – ucxo enaze komunikaciisaTvis saWiro
ZiriTadi unar-Cvevebi TiTqmis emTxveva mSobliur enaze komunikaciis
kriteriumebs. is efuZneba fiqrebis, grZnobebisa da faqtebis gagebis,
gamoxatvisa da interpretirebis unars, rogorc zepiri, aseve, weriTi
formiT Sesabamisi masStabiT – samsaxuri, saxli, garToba, ganaTleba
da wrvTna – pirovnebis moTxovnilebebisa da survilebidan
gamomdinare. Uucxo enaze komunikacia aseve moiTxovs iseTi unarebis
qonas, rogoricaa, interkulturuli gageba.
kompetencia ucxo enaSi moiTxovs leqsikis da funqcionaluri
gramatikis, aseve, verbaluri urTierTobisas enis socialuri
gamoyenebisa da kulturuli aspeqtebis mravalferovnebis codnas.
mniSvnelovani unar-Cvevebi Seicavs mosmenili informaciis gagebas,
-
45
saubris wamowyebas, warmarTvas da dasrulebas. Aadamians aseve unda
SeeZlos misi saWiroebis Sesabamisi teqstebis kiTxva da gageba,
misTvis gaweuli daxmarebis Sesabamisi gamoyeneba da enis Seswavla
mTeli sicocxlis manZilze swavlis principebidan gamomdinare.
amrigad, kompetenciaTa aRniSnuli CarCo sxvadasxva WrilSi da kuTxiT
ganixilavs komunikaciis unars, rogorc ucxo enis Seswavlis procesSi
aucilebel kompetencias. swored amitomac Sesabamisad CamovayalibeT
Cveni Temis saTauri da komunikacias marTebuli mimarTuleba miveciT
zrdasrulTa ucxouri enis swavlebis procesSi.
1.6 zrdasrulTa swavlebis meTodebi da organizaciis formebi
zrdasrulebi saswavlo garemos sxvadasxva garkveuli miznebis gamo
ubrundebian. magaliTad, Seiswavlon axali unarebi an daasrulon wlebis
win dawyebuli ganaTlebis miReba. amdenad, maT unda SevTavazoT Sesabamisi
meTodebi – isini unda CavrToT saklaso diskusiebSi, mivceT maT saSualeba
Tavisuflad isaubron, gamoxaton sakuTari azrebi da sxvebs miscen rCeva –
rekomendaciebi.
zrdasrulebs Teoriaze da akademiur swavlaze ufro metad
swavlisadmi praqtikuli midgoma izidavT. dasawyisisaTvis leqciis stili
SesaZloa met-naklebad gamogvadges, magram zrdasrulebTan ufro metad
amarTlebs iseTi meTodi, romelic maT maqsimalur CarTulobas
uzrunvelyofs.
garda amisa, SesaZlebelia zrdasruli Semswavlelis mier saswavlo
procesis organizeba sakuTari miznebidan gamomdinare. maswavlebeli mas
mxolod exmareba dasaxuli miznebis miRwevaSi da moiazreba mis mrCevlad.
damoukidebeli swavleba zrdasrul Semswavlels saSualebas aZlevs
imuSaos da iswavlos iseTi tempiT, rogoriTac SeuZlia da imoqmedos
-
46
konkretuli miznebidan gamomdinare. aseTi tipis swavleba iZleva didi
moqnilobis saSualebas.
komfortuli garemos Seqmnis meTodi mokle seminarebisa da leqciebis
dros zrdasrulebs exmareba Sexvdnen sxvadasxva saxis adamianebs da
gauziaron maT azrebi dadebiT da sasiamovno garemoSi, rac maTi
swavlisadmi motivacias kidev ufro aZlierebs.
Sesrulebuli samuSaos Sefaseba da praqtikaSi gamoyeneba Zlier
mniSvnelovania, vinaidan zrdasruli Semswavleli Zalian endoba
maswavlebels da misgan moelis mis mier Sesrulebuli samuSaos Sefasebas,
rac mas exmareba codnisa da unarebis gaumjobesebaSi.
diskusiebSi CarTva: zrdasruli Semswavleli warmatebulia iseT
garemoSi, sadac maswavlebeli axdens misi drois ganawilebas da mis aqtiur
CarTvas sxvadasxva saxis diskusiebsa da ganxilvebSi. amiT mas saSualeba
eZleva maqsimalurad daixarjos da miiRos garkveuli saxis siamovneba, rac
iwvevs mis mier masalis ukeT aTvisebas.
jgufuri ganxilvebi: aseTi tipis midgomiT Semswavlelebs saSualeba
eZleva erToblivad ifiqron, gadaWran problemebi, miiRon gadawyvetilebebi
da a.S. maswavlebelma saswavlo garemo ise unda moawyos, rom xeli Seuwyos
kritikul azrovnebasa da azrTa gacvla-gamocvlas.
yuradRebis gamaxvileba problemis gadaWraze: Semswavlels eZleva
saSualeba gadaWras problema informaciis TavmoyriT, SefasebiT da
gaziarebiT. aseTi midgoma xels uwyobs kritikuli azrovnebisa da
msjelobis ganviTarebas.
roluri TamaSebi: isini zrdasrulebs uzrunvelyofen SesaZleblobiT
usafrTxo da dacul garemoSi imsjelon sxvadasxva saxis saWirboroto
-
47
sakiTxebze, Seasrulon mravali iseTi roli, romelic maT realur garemos
Seesabameba da amiT kidev ufro Tavisuflad SeZlon komunikacia.
yvela zemoT aRniSnuli meTodi aqtiurad gamoiyeneba ucxo enis
swavlebaSi, rac uzrunvelyofs zrdasrulTa zepiri unar-Cvevis
ganviTarebas da kidev ufro daxvewas. Ggarda amisa, zrdasruli
Semswavleli xdeba ufro Tavdajerebuli da SeuZlia nebismier Temaze
Tavisuflad saubari ise, rom yuradReba naklebad gaamaxvilos sxvadasxva
enobriv Secdomebze.
Tavi II. Uucxo enis Seswavlis pedagogiuri da meToduri aspeqtebi
adamianebis mier ucxo enis Seswavlis sistemuri kvleva mxolod me-20
saukunis meore naxevarSi ganxorcielda. es SemTxveviTi ar aris, vinaidan
swored aRniSnul periodSi Caeyara safuZveli internets da adamianebs
Soris komunikacia sazRvrebs sakmaod gascda. ucxo enis Seswavla
aucilebeli gaxda, radgan igi ukeTesi ganaTlebis miRebisa da
dasaqmebisaTvis gadamwyvet rols asrulebda.
ucxo enis Seswavla sakmaod Sromatevadi, rTuli, datvirTuli da
xangrZlivi procesia. masze moqmedebs sxvadasxva Sida Tu gare faqtorebi.
garda amisa, yvela adamians erTnairad ar SeuZlia Seiswavlos ucxo ena
misi Seswavlis unaridan gamomdinare. es ki zegavlenas axdens mis
progressa da saboloo Sedegze.
Aamerikeli fsiqologisa da lingvistis jon karolis (1916-2003) mier
Sesrulebuli samuSaos Sedegad gamoikveTa ucxo enis Seswavlis unaris
sxvadasxva komponentebi, rogoricaa, ucxo enis bgerebis amocnoba ise, rom
maTi advilad damaxsovreba iyos saWiro, winadadebaSi sityvebis
gramatikuli funqciis amocnoba, mag: qvemdebare da Semasmeneli, formasa da
-
48
mniSvnelobas Soris urTierTkavSiri, sityvebis sxvadasxva mniSvnelobis
gansxvaveba.
kvlevis Sedegad aseve dadasturebulia, rom ucxo enis Seswavlis
unarsa da mis warmatebiT Seswavlas Soris mWidro kavSiria. didi
mniSvneloba aqvs Tu ramdenad motivirebulia adamiani Seiswavlos ucxo
ena. instrumentuli motivaciis (ucxo enis Seswavla raime konkretuli
miznis misaRwevad) dros Semswavleli ucxo enas swavlobs raime funqciuri
mizeziT – Caabaros gamocda, iSovos ukeTesi samsaxuri an moewyos
universitetSi. zogierTi tipis saswavlo dawesebulebaSi, instrumentuli
motivacia ucxo enis Seswavlis warmatebis gadamwyveti faqtoria, radgan
Semswavleli mas swavlobs saganmanaTleblo da ekonomikuri
SesaZleblobebis gamo.
zogierT SemTxvevaSi, enis Seswavlis survili ganpirobebulia qveynis
kulturiTa da xalxiT dainteresebiT. aseT dros, Semswavlels miaCnia, rom
Tu igi Seiswavlis im qveynis enas, romlis Sesaxebac surs moipovos
mniSvnelovani informacia, igi amas ufro efeqturad SeZlebs. aseT
motivacias integraciuli ewodeba. arsebobs aseve e.w. rezultatiuli
motivacia – rodesac ucxo enis Seswavlis dros arsebuli miRwevebi
ganapirobebs misi kidev ufro mondomebiT swavlas. Sinagani motivaciis
SemTxvevaSi, Semswavleli ucxo enas swavlobs mxolod misi kontretuli
miznebidan da faqtorebidan gamomdinare, rogoricaa, misi interesebi an
piradad CarTuloba saswavlo aqtivobaSi.
SesaZlebelia Semswavleli erTdroulad iyos motivirebuli ori an
meti mizezis gamo. motivacias axasiaTebs dinamikuroba, igi cvalebadia da
damokidebulia saswavlo garemoze, konkretul situaciasa da amocanaze.
Tu ucxo enis Semswavlels sWirdeba ucxo enaze saubari mraval
sxvadasxva yoveldRiur garemoSi an situaciaSi, an surs daikmayofilos
-
49
profesiuli ambiciebi, igi motivirebulia ise Seiswavlos ucxo ena, rom
SeZlos am enaze komunikacia. aseve, Tu mas moswons ucxoeli, igi
siamovnebiT CaerTveba masTan saubarSi. amdenad, maswavlebels Tavisuflad
SeuZlia dadebiTi roli Seasrulos da pozitiuri zegavlena moaxdinos
Semswavlelis motivaciaze iswavlos ena, Tu igi gakveTilze iseT
sasiamovno garemos Seuqmnis moswavles, rom mas uxarodes ucxo enis
Seswavla. es gulisxmobs Tematikisa da masalis Sesabamisi donisa da
asakisaTvis SerCevas, naTeli miznebis dasaxvas da gamamxnevebeli da
sasiamovno atmosferos Seqmnas. garda amisa, enobrivi amocanebi da
savarjiSoebi ise unda momzaddes, rom gamoiwvios Semswavlelis
maqsimaluri CarTuloba.
kvleviT damtkicebulia, rom Tu Semswavlelebs Tavidanve ecnobebaT
imis Sesaxeb, Tu ra saxis amocanebi da davalebebi iqneba gamoyenebuli, maTi
interesi ufro gaaqtiurebulia da, Sesabamisad, saswavlo procesic ufro
warmatebulia. aseve, enobrivi amocanebis, savarjiSoebisa da masalis cvla
da mudmivi gamravalferovneba did interessa da motivacias iwvevs. amas
emateba iseTi miznebis dasaxva, romlebic gulisxmobs urTierT-
TanamSromlobas da SemswavlelTa erTobliv muSaobas amaTuim enobrivi
amocanis Sesasaruleblad Tu problemis gadasaWrelad. aseTi meTodebi
zrdis SemswavlelTa TviT-rwmenas, Zalian susti Semswavlelebis
CaTvliTac ki, radganac ToToeul maTgans Tavisi garkveuli amocana aqvs
Sesasrulebeli.
ucxo enis Seswavlisas gasaTvaliswinebelia ramdenime faqtori:
ena universaluria: yvela kulturul jgufs gaaCnia enobrivi sistema,
romelsac misi wevrebi mudmivad xvewen imisaTvis, rom erTmaneTTan
daamyaron komunikacia
-
50
ena sistemuria: yvela enas gaaCnia Taviseburi unari gaaerTianos bgerebi,
sityvebi da winadadebebi
arc erTi ena ar aris sruliad stabiluri da srulyofili: arsebobs
gamonaklisebi
yvela enaSi SeiZleba axal-axali niuansebis Setana: Tumca isini am enaSi
dadgenil wesebs unda eqvemdebarebodnen
enebi icvleba: maTSi Semodis axali sityvebi da frazebi, raTa moxdes
Tanamedrove samecniero da teqnologiuri moTxovnebis dakmayofileba
adamianebs gaaCnia enis Seswavlis Tandayolili niWi da unari: garda im
SemTxvevebisa, rodesac saqme gvaqvs nervuli sistemis raime darRvevasTan
ena da kultura erTmaneTTan mWidrodaa dakavSirebuli: wes-Cveulebebi,
tradiciebi, Rirebulebebi, moTxrobebi, ambebi, religia, istoria da
kulturis sxva maCveneblebi swored enis saSualebiT gadaicema.
ena da azrovneba erTmaneTs mWidrod ukavSirdeba: bavSvebi da zrdasrulebi
enas iyeneben imisaTvis, rom erTmaneTs gauziaron mosazrebebi da
Sexedulebebi
2.1. popularuli mosazrebebi da komentarebi enis Seswavlis Sesaxeb
niWieri adamianebi enis saukeTeso Semswavleblebi arian: marTalia niWi da
enis Seswavlisadmi midrekileba did rols TamaSobs, mainc ufro
mniSvnelovania TiToeuli Semswavlelisadmi Sesabamisi meTodis SerCeva
motivacia mniSvnelovnad ganapirobebs progress: miuxedavad imisa, rom
Semswavleli, romelsac unda iswavlos, ukeTesad swavlobs, vidre is, vinc
saerTod ar aris motivirebuli, maswavlebelma mainc unda Seqmnas
swavlisaTvis xelsayreli garemo, rac gulisxmobs SemswavlelTa
-
51
aqtivobebSi CarTulobas, maTi kulturuli gansxvavebebis gaTvaliswinebas,
swavlisaTvis sasiamovno garemos Seqmnas
rac ufro adre davuwyebT bavSvs enis swavlebas, miT ufro warmatebiT
iswavlis igi: es damokidebulia miznebsa da bavSvis aTvisebis unarze
SemswavlelTa mier daSvebuli Secdomebis umetesoba gamomdinareobs deda
enis zegavlenisagan: aRsaniSnavia, rom ucxo enis Seswavlaze erTi an meti
enis floba dadebiT zegavlenas axdens. Tu enebi erTsadaimave jgufs
ganekuTvnebian (mag: indo-evropuli, slavuri), Semswavlels meore enis
aTviseba uadvildeba. meores mxriv, deda enaSi arsebuli struqturebis
gadmotana ucxo enaSi Secdomebis daSvebis ZiriTadi wyaroa da swored
aseTi Secdomebis aRmofxvraa Zneli
axali sityvebis Seswavlis saukeTeso gzaa kiTxva: aRniSnuli mosazreba
sakmaod sworia, magram, aseve gasaTvaliswinebelia isic, rom yvela
Semswavleli ar kiTxulobs didi raodenobiT
Tu Semswavlelma icis aTasamde sityva da flobs ucxo enis ZiriTad
struqturebs, igi advilad miiRebs monawileobas saubarSi im ucxoelebTan,
visTvisac igi deda enaa: Tu Semswavlels garkveuli saxis leqsikuri da
gramatikuli baza gaaCnia, mas uadvildeba gageba da gagebineba
maswavlebelma gramatikuli wesebi TandaTan unda aswavlos, Semswavlelma
ki isini praqtikuli savarjiSoebis keTebiT unda gaigos: ucxo enis
Seswavlis procesSi arsebobs etapebi, rodesac erTi forma SesaZloa
absoluturad sworad iqnes gamoyenebuli, rac migvaniSnebs imaze, rom
Semswavlels igi kargad esmis, xolo sxva dros saerTod ver gamoiyenos,
radgan mas es forma ereva mis sakuTar enaSi arsebulTan. enis Seswavla
axali enobrivi formebisa da struqturebis arsebulTan integrirebisa da
Serwymis procesia, ris Sedegadac xdeba maTi modificireba da cvla manam,
sanam yvelaferi erT saboloo daxvewil formas ar miaRwevs.
-
52
Uucxo enis Seswavlis meTodi gramatikuli wesebis analizisa da
gamoyenebis meSveobiT emyareba im mcdar varauds, rom ucxo enis
ganviTareba wesebis dagrovebas gulisxmobs. amis danaxva kargad SeiZleba
saxelmZRvaneloebSi, romlebSic erTi saxis enobrivi masala mocemulia
pirvel gakveTilze da ramdenime momdevno mecadineobaze xdeba misi
ganmtkiceba, ris Semdegac xdeba gadasvla axal masalaze. erTi struqturis
izolirebuli da TandaTanobiTi Semoyvana da varjiSi ar aZlevs
Semswavlels SesaZleblobas aRmoaCinos, Tu rogoria sxvadasxva enobrivi
Tvisebebi enis Cveulebrivi gamoyenebisas. aqve, sagulisxmoa isic, rom Tu
Tavidan naswavl masalas ar ganvamtkicebT da gavimeorebT Semdgom, igi
male dagvaviwydeba
rTul enobriv struqturebamde unda iswavlebodes martivi: kvlevebma
gviCvena, rom ar aqvs mniSvneloba imas, Tu rogor da ra TanmimdevrobiT
vaswavliT enas. Semswavleli garkveul struqturebs sxvebze adre iTvisebs.
es imas niSnavs, rom ar aris mizanSewonili SemswavlelTa SezRudva
martivi formebisa da struqturebis gamoyenebaSi
Semswavlelis mier daSvebuli Secdomebi dauyovnebliv unda gavasworoT
mavne Cvevis Tavidan acilebis mizniT: Secdomebis daSveba ucxo enis
Seswavlis procesis aucilebeli komponentia da migviTiTebs imaze, rom
Semswavlelis codna viTardeba. maswavleblis movaleobaa maqsimalurad
daexmaros mas enis Seswavlis porcesSi. es ki moicavs enis swori formebis
miwodebas da daSvebuli Secdomebis analizs. rodesac Semswavleli
gamudmebiT uSvebs Secdomebs, gansakuTrebiT ki maSin, roca jgufSi yvela
ase iqceva, maswavlebelma amas yuradReba unda miaqcios. es sulac ar
niSnavs imas, rom Semswavlelma swori formebi uceb unda Seiswavlos. aq
mniSvnelovania im faqtoris gaTvaliswineba, rom mravaljer SesworebiT
saboloo jamSi xdeba swori formebis damaxsovreba.
-
53
Secdomebis zedmetad xSirad gasworeba uaryofiTad moqmedebs
motivaciaze, vinaidan Semswavleli kargavs survils gaagrZelos swavla da
miaCnia, rom igi verasdros iswavlis sworad saubars. amdenad, saWiroa
dakvirveba, SemswavlelTa tipebis gaTvaliswineba da yuradRebis miqceva
imaze, Tu ra damokidebuleba aqvT maT erTmaneTTan da maswavlebelTan.
zepiri komunikaciis varjiSis dros zedmetad Sesworeba da gamudmebiT
Sewyvetineba iwvevs garkveul SemswavlelTa dakompleqsebas, xolo sxvebis,
piriqiT, gamococxlebas.
maswavlebelma klasSi mxolod is masala unda gamoiyenos, romelic
naswavls kidev ufro ganamtkicebs: ra Tqma unda, aseTi midgoma ar aris
cudi, magram mxolod naswavli enobrivi struqturebis gamoyeneba arcTuise
mizanSewonilia. Tu Semswavlels sakmarisad ar davainteresebT, misi
motivacia iklebs da, Sesabamisad, igi ar swavlobs xarisxianad.
maswavlebelma mas aseve unda aswavlos is strategiebi, romlebic
daexmareba saklaso garemos gareT damoukideblad SeZlos ucxo enaze
komunikacia.
rodesac Semswavlels saSualebas vaZlevT Tavisuflad isaubros
erTmaneTSi wyvilebsa Tu jgufebSi, isini erTmaneTis Secdomebs imeoreben.
Tu aqtivobebi kargad aris Sedgenili da Semswavlelebi wyvilebSi Tu
jgufebSi Sesabamisad arian gadanawilebulni, isini enas ukeTesad
swavloben. kvlevis Tanaxmad, Semswavleli ar uSvebs Secdomas, roca
esaubreba misive donis sxva Semswavlels. enis bunebrivad matarebelTan an
ucxo enis ufro maRali donis SemswavlelTan saubrisas Secdomebis
daSveba ufro xSiria. amdenad, saWiroa enobrivi amocanebis iseTnairad
Sedgena da momzadeba, rom Semswavlelma SeZlos mniSvnelobis gageba da im
axali enobrivi saSualebebis aTviseba, romlebic sWirdeba amocanis
Sesasruleblad. wyvilebSi da jgufurad muSaoba enobrivi unaris
-
54
ganviTarebis mniSvnelovani saSualebaa. igi enis Semswavlels warmatebuls
da metad Tavdajerebuls xdis
Semswavleli swavlobs imas, rasac mas aswavlian. maswavlebelma kargad
icis sakuTari gamocdilebidan, rom Semswavleli ar swavlobs yvelafers,
rasac mas aswavlian. zogierTi meTodis meSveobiT Semswavlels eZleva
SesaZlebloba mxolod garkveuli raodenobis sityvebi da winadadebebis
tipebi iswavlos. maSinac ki, rodesac Semswavlels mdidar enobriv masalas
vaswavliT, es ar niSnavs, rom igi mas dauyovnebliv aiTvisebs. Semswavlels
aqvs unari aRmoaCinos garkveuli wesebi da kavSirebi im enaSi, romelsac
swavlobs. am kuTxiT, igi imaze mets swavlobs, rasac mas aswavlian.
Secdomebi maswavlebelma unda gaasworos ise, rom swori varianti ki ar
warmoadginos, aramed miaxvedros Semswavleli, rom man Secdoma dauSva.
aseTi tipis Sesworeba yvelaze metad praqtikulia, vinaidan saubari ar
wydeba, xolo Semswavleli Tavs uxerxulad ar grZnobs. Sesabamisad, mas
moswons aseTi tipis Sesworeba da masze dadebiTad reagirebs
ucxo enis swavleba ufro warmatebiT mimdinareobs, rodesac saswavlo
procesSi ucxo ena gamoiyeneba. aseTi tipis swavlebisas Semswavlels
uviTardeba gaazrebis unari, leqsika da komunikaciuri kompetencia.
amdenad, ucxo enis Seswavlaze mravali faqtori axdens zegavlenas:
Semswavlelis pirovnuli Tvisebebi da gamocdileba, socialuri da
kulturuli garemo klasSi da mis gareT, deda enisa da samizne enis
struqtura, enis bunebriv matarebelTan kontaqti da swavlis dros
Secdomebis gasworeba. miuxedavad amisa, Tu zemoT CamoTvlil faqtorebs
gaviTvaliswinebT, ukeTesad moxdeba saswavlo procesis warmarTva da,
Sesabamisad, Sedegic ar daayovnebs.
-
55
2.2 ucxo enis SemswavlelTa damaxasiaTebeli Tvisebebi
rogorc wesi, asakis miuxedavad, yvela ucxo enis Semswavlels sul
cota erTi enis Seswavlis gamocdileba mainc gaaCnia, rac mniSvnelovani
upiratesobaa misTvis im TvalsazrisiT, rom mas ukve garkveuli warmodgena
aqvs imis Sesaxeb, Tu rogor iswavleba ena. meores mxriv, sxva enis codna
zegavlenas axdens ucxo enis Semswavlelze da Sedegad iwvevs iseTi
Secdomebis daSvebas, romelTac am enis bunebrivad matarebeli arasodes ar
dauSvebs.
Tu SedarebiT zrdasruli asakis Semswavlels ganvixilavT, maTi
SemecnebiTi simwife da metalingvisturi cnobadoba exmareba maT enis ukeT
aTvisebaSi, isini ucxo enaze problemebs advilad Wrian da aqtiurad
erTvebian diskusiebSi. Tumca, zogierTi mkvlevari miiCnevs, rom am
kognituri unar-Cvevebis gamoyeneba uSualod enis aTvisebas uSlis xels.
maTi hipoTeza imaSi mdgomareobs, rom ucxo enis warmatebuli Seswavla
moiTxovs sxvadasxva gonebriv SesaZleblobebs, romlebic uSualod
axasiaTebs ucxo enis Seswavlas. es mosazreba ukavSirdeba im azrs, rom
enis aTvisebisas arsebobs garkveuli kritikuli periodebi.
garda amisa, yvela adamians ucxo enis aTvisebis individualuri
meTodi gaaCnia. kvlevam gviCvena, rom im SemswavlelTa Sedegebi, romlebic
Sinaganad motivirebulni arian iswavlon gacilebiT ukeTesia. Tu maT