atjaunojamā enerģija un klimata pārmaiņas jānis reķis ... · elektroenerģijas ražotāju...
TRANSCRIPT
Materiālu sagatavoja autoru kolektīvs Jāņa Reķa un Jura Ozoliņa vadībā:
Klimata Dr. sc. ing. Jānis Reķis 29183043, [email protected]
Juris Ozoliņš 29242023, [email protected]
LAEF KLIMATS 2015Latvijas Atjaunojamās Enerģijas Federācija
Atjaunojamā enerģija un klimata pārmaiņasAtjaunojamā enerģija un klimata pārmaiņas
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada programmas „Nacionālā klimata politika” neliela apjoma grantu shēmas projekts „Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām”
3
LAEF KLIMATS 2015Latvijas Atjaunojamās Enerģijas Federācija
2013. gada 4. februārī vadošās atjaunojamās enerģijas jomas asociācijas ir vienojušās par Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (turpmāk LAEF) dibināšanu.
LAEF ir iekļautas šādas organizācijas: „Latvijas Ilgtspējīgas attīstības institūts”, „Latvijas Atjaunojamās enerģijas konfederācija”, „Latvijas Bioenerģijas asociācija”, „Latvijas Biogāzes asociācija”, „Latvijas Biomasas asociācija LATBIO”, „Mazās Hidroenerģētikas asociācija”, „Vēja enerģijas asociācija”, „Vēja elektroenerģijas ražotāju savienība” un „Saules enerģijas asociācija”.
LAEF mērķi:
1) saskaņot un koordinēt atjaunojamās enerģijas nevalstisko organizāciju darbību un pārstāvēt tās attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām;
2) sekmēt atjaunojamās enerģijas nozares attīstību, kā arī palielināt atjaunojamās enerģijas devumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē;
3) sekmēt sabiedrības un profesionālo auditoriju izglītošanu par klimata pārmaiņu novēršanu un siltumnīcefekta gāzu samazināšanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus.
Lai gan federācija darbojas samērā nesen, tajā ir apvienojušies nozares speciālisti ar ilgstošu darba pieredzi. Šajā laikā ir organizētas vairākas preses konferences, kurā LAEF pārstāvji ir izteikuši iero-sinājumus, iebildumus, kā arī ieteikumus, kā Latvijā uzlabot situāciju atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Par šo tēmu sagatavotas vairākas publikācijas, kā arī atbildes raksti uz dažādu institūciju uzdotajiem jautājumiem un atzinumi par normatīvo aktu iniciatīvām. Tikusi veikta intensīva oficiāla sarakste ar dažādām ministrijām, LAEF pārstāvji ir piedalījušies darba grupās, viena no tām – Ekono - mikas ministrijas Tautsaimniecības padomē. LAEF biedri kā savu nozaru nevalstisko organizāciju pārstāvji aktīvi piedalās arī valsts iestāžu komisijās un grupās un valsts politikas un likumu normu izstrādes procesā.
LAEF mērķis ir dokumentēt savas darbības procesa gaitu un tajā izstrādātos materiālus un padarīt tos pieejamus visiem „Atjaunojam.lv” mājaslapā.
Projekts atbilst MK noteikumu Nr. 25717.-19. punktam, jo projekta iesniedzējs ir biedrība, kuras dibināšanas mērķi nav saistīti ar komercdarbību un saimniecisko darbību peļņas nolūkos.
4 5Klimata pārmaiņas ir starp pretrunīgākajām un vienlaikus izaicinošākajām parādībām mūsdienu cilvēka un dabas attiecībās. Zinātniski ir pierādīts, ka zemes atmosfēras temperatūra daudzu miljonu gadu Zemes vēsturē ir cikliski mainījusies, bet politiskās un no tām izrietošās ekonomiskās sekas ir sadalījušas sabied - rību asi diskutējošas grupās, vai cilvēku ekonomiskā darbība kopš industriālās revolūcijas 19. gadsimta nogalē ir iemesls straujam atmosfēras temperatūras kāpumam.
Runa ir par fizisku parādību, kuras novērtēšana balstās uz grandiozu fizisko mērījumu datu ieguvi, apstrādi un zinātnisku analīzi.
Zemi ieskauj atmosfēra 20 km biezumā. CO2 slānis ir tikai 0,4 % no tās – apmēram 8 m. Lai novērstu klimata
pārmaiņu izraisīto katastrofu sekas, CO2 slānis ir jāsamazina par 1 m. Šis mērķis nosaka cilvēces uzdevumu:
katru gadu samazināt izmešu apjomu par 10–15 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta. Pašreiz vidējā tempe-
ratūra ir par 0,85 °C augstāka nekā pirms industrializācijas perioda.
Daudzas siltumnīcas efekta gāzes (SEG) rodas dabas procesos, savukārt cilvēku darbība palielina to kon-centrāciju. Cilvēku darbības rezultāts ir oglekļa dioksīda (CO
2), metāna (CH4), slāpekļa oksīda (N
2O) un
fluorīdu gāzu izdalīšanās.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA https://www.iea.org/topics/climatechange/), kas ir OECD 29 valstu neatkarīga organizācija, koncentrējas uz enerģijas drošību, ekonomisko attīstību, atbildību par vidi un iesaisti globālu procesu risināšanā. Visai liela respektētās organizācijas uzmanība un darbība ir vērsta uz valstu vadītāju atbildību par klimata pārmaiņām, to ietekmējošo faktoru mazināšanu un iespējām pie - mēroties neizbēgamajām klimata pārmaiņām.
Enerģijas sektors ir lielākais pasaules siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju avots.
(2. attēla veidošanā izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu staciju ilggadējie dati)
1. att. Siltumnīcefekta gāzu nepārtrauktais pieaugums industriālajā periodā
2. att. Gada vidējā gaisa temperatūra un nokrišņu daudzums Latvijā
4 5
3
Enerģijas ieguvē izmantojot biomasu, tajā skaitā biogāzi, Latvijas teritorijā ievērojami uzlabojas finansiālais un ekonomiskais ieguvums.
Latvijas rūpniecībā un mājsaimniecībās emisiju daudzums ir stabilizējies un to samazināšanai vienīgais potenciāls ir vēl lielāka atjaunojamo resursu izmantošana enerģijas iegūšanai, savukārt visa enerģijas cikla iedarbību var paaugstināt, maksimāli pievēršot uzmanību patēriņa efektivitātei.
Latvijas primārās enerģijas bilanceLatvijas primārās enerģijas bilance mainās par labu vietējiem resursiem, kuri ir tikai atjaunojamie. Lai gan dabasgāze ir tehnoloģiski ērts un ekoloģiski samērā tīrs enerģijas resurss, tā patēriņš Latvijā konsekventi samazinās. Ir grūti paredzēt, vai dabasgāzes patēriņš enerģijas ražošanā ir sasniedzis savu zemāko līmeni un turpmāk vairs nesamazināsies. Ievērojamās izmaiņas reģionālo elektrotīklu attīstībā un elektrības vairumtirdzniecības cenu tendencēs ir radījušas lielu izaicinājumu lielo gāzes elektrostaciju konkurēt spējai. Lai gan pēc 2005. gada ir pilnībā aizvietotas vecās un radītas jaunas ģenerējošās jaudas siltuma elektro-stacijās, zemās vairumtirdzniecības cenas neveicina šo jaudu efektīvu izmantošanu. Zināmas cerības saistās ar dramatiskām izmaiņām dabasgāzes tirgū – masveida apgādes uzsākšanu, izmantojot Klaipēdas sa - šķidrinātās gāzes (LNG) termināli. Jau pašlaik vērojams dabasgāzes cenu kritums, sevišķi Lietuvas tirgus apgabalā.
3. att. Atjaunojamo resursu ražošana pārsniedz iekšzemes resursu izmantošanu
4. att. Resursu sadalījums lietderīgās enerģijas ieguvei
52
19
28
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
15 568 16 958
14 178 13 900 12 510
13 622 12 788
14 734 14 734 16 124
0
10 000
20 000
30 000
40 000
50 000
60 000
2004 2010 2012 2013 2014
6 7
5. att. Latvijas progress, samazinot emisijas produkcijas pievienotajai vērtībai ekonomikā
6. att. Emisiju salīdzinājums ar citām valstīm attiecībā uz produkcijas pievienoto vērtību
Lai novērstu katastrofiskas klimata pārmaiņas, apkārtējās vides temperatūras paaugstināšanās līdz
šī gadsimta beigām ir jāierobežo līdz 2 °C!
1 19
5
1 19
3
1 40
1
1 34
9
1 18
5
1 02
2
991
852
749
679
591 63
2
595
559
521
487
451
424
426 47
0 549
471
441
421
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1990 1993 1996 1999 2002 2005 2008 2011
Latvijas CO2 IKP intensitāte – tonna CO2/milj. 2010. gada €
324
192
1 243
421 423
832
289
137
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
DE DK EE LV LT PL FI SE
2013. gada CO2 IKP intensitāte – tonna CO2/milj. 2010. gada €
6 7
Latvijai ir savs nacionālais mērķis: valsts kopējās SEG emisijas ir jāierobežo, lai 2020. gadā tās nepārsniegtu 12,19 miljonus tonnu CO2 ekvivalentu, t.sk. enerģētikā – 8,55 miljonus tonnu CO2 ekvivalentu.
KLIMATA PĀRMAIŅAS NAV NOVĒRŠAMAS, BET IR AIZKAVĒJAMAS, TO SEKAS IR MAZINĀMAS, –
TĀM IR JĀPIEMĒROJAS!
Latvija uzņēmusies pildīt starptautiskās saistības globālo klimata pārmaiņu novēršanā, 1992. gadā Rio-dežaneiro parakstot ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (Konvencija) un 1995. gadā Latvijas Republikas Saeimā to ratificējot. Konvencijas mērķis ir sasniegt siltumnīcefekta gāzu (SEG) koncen-trācijas stabilizāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā. SEG ir dabiskās un antropogēnās atmosfēras gāzveida sastāvdaļas, kas absorbē un reemitē infrasarkano starojumu. Tās ir: oglekļa dioksīds (CO
2), metāns (CH4), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N
2O), fluorogļūdeņraži
(HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC) un sēra heksafluorīds (SF6), kā arī netiešās SEG – oglekļa monoksīds (CO),
slāpekļa oksīdi (NOx) un nemetāna gaistošie organiskie savienojumi (NMGOS).
Parīzes nolīguma mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un:
1) noturēt globālo sasilšanu mazāk par 2° C robežu, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1,5°C robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes;
2) uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei un sekmēt noturīgumu pret klimata pār - maiņām;
3) sekmēt investīciju novirzi, pamatojoties uz oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām vērstu sta-bilu pasākumu attīstību.
8 9
Klimata politikas mērķi un SEG emisijas Latvijā Latvijas aktīva piedalīšanās starptautiskajos klimata politikas procesos sākās 1995. gadā, valstij parakstot un ratificējot ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, kuras mērķis ir sasniegt siltumnīcefekta gāzu (SEG) koncentrācijas stabilizāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā. Tādējādi Latvija ir apņēmusies pildīt starptautiskās saistības globālo klimata pārmaiņu novēršanā. Atbilstoši Konvencijas 1997. gada Kioto protokolam, kuru Latvija ratificēja 2002. gadā, Latvijai individuāli vai kopīgā rīcībā ar citu valsti bija jāpanāk, ka antropogēno tiešo SEG11 emisiju no 2008. līdz 2012. gadam būs par 8% mazāk nekā 1990. gada līmenī.
2014. gadā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar jaunu Eiropas Savienības (ES) klimata politiku2, kurā izvirzīts jauns mērķis SEG emisiju ierobežošanai ES kopumā – 40% emisiju samazinājums 2030. gadā, salīdzinot ar 1990. gada SEG emisiju līmeni. SEG emisiju samazinājuma apjoms tiks sadalīts starp ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS sektors) iekļautām darbībām (iekārtas energoietilpīgajās tautsaimniecības no-zarēs, t.sk., elektroenerģijas un siltumenerģijas, cementa, keramikas, tērauda, stikla u.c. ražošanas iekār-tas) un ETS neiekļautajām darbībām (ne-ETS sektors), t.i., lauksaimniecība un transporta sektors (izņemot starptautiskā aviācija un starptautiskais jūras transportu), atkritumu apsaimniekošana, kā arī ETS neap-tvertā enerģētika un rūpniecības procesi. ETS sektora mērķis būs kopīgs ES dalībvalstīm, bet ne-ETS sektora SEG emisiju mērķis tiks noteikts katrai dalībvalstij atsevišķi, pārdalot SEG emisiju samazināšanas saistības par atskaites gadu izmantojot 2005. gada SEG emisiju apjomu.
Iepriekš, 2008. gadā EK nāca klajā ar Klimata enerģētikas paketi 2020. gada mērķiem, ieviešot vienotu ES mēroga emisijas ierobe-žojumu ETS sektoram3 – 2020. gadā sasniegt līmeni, kas ir zemāks par 21% salīdzinājumā 2005. gada līmeni. Pieņemot lēmumu par emisiju samazināšanu ne-ETS sektorā4, Latvija ir uzņēmusies nodrošināt, ka SEG emisijas ne-ETS sektorā 2020. gadā nepārsniegs 17 % no 2005. gada emisiju līmeņa jeb 96175 Gg CO
2 ekv. (sk. tabulu
par mērķu kopsavilkumu).
1 CO2, CH
4, N
2O, HFC, PFC un SF
6
2 Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam, COM(2014) 15 final, 22.01.2014.
3 Eiropas parlamenta un Padomes direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu
izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK.
4 Eiropas parlamenta un Padomes lēmums Nr. 406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas
efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazi-
nāšanas jomā līdz 2020. gadam.
5 Šeit un turpmāk SEG emisijas CO2 ekvivalentos ir rēķinātas pēc globālās sasilšanas potenciāla vērtībām, kuras bija spēkā pirms
Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ceturtā novērtējuma ziņojuma. Ja piemēro jaunās globālās sasilšanas potenciāla
vērtības, tad mērķis ir 9915 Gg CO2 ekvivalentu.
Gg % no 2005. gada līmeņa
Fiksētās kopējās SEG emisija 2005. gadā 11074
t.sk., ETS verificētās CO2 emisijas 2854
t.sk., ne-ETS 8219
SEG emisijas 2020. gadā, pieņemot, ka ETS mērķi sasniedz bez emisiju tirdzniecības
11872 +7.2
t.sk., ETS 2255 -21.0
t.sk., ne-ETS 9617 +17%
1. tabula. SEG emisiju mērķi 2020. gadā
Piezīmes: Cipari mainīgi, jo ETS “scope” mainās
8 9Saskaņā ar Latvijas SEG inventarizāciju 2012. gadā valsts kopējās SEG emisijas bija 10,98 miljoni tonnu CO
2 ekvivalentu Lielākais SEG emisiju avots Latvijā ir enerģētika, kas no kopējā SEG emisiju daudzuma
2012. gadā bija 66 %, nākamā ir lauksaimniecība ar 22 % emisiju no kopējā SEG emisiju daudzuma. ETS sektora emisijas veido nedaudz mazāk par 30 % no kopējā SEG emisiju daudzuma, bet 89 % no ETS sektora emisiju daudzuma veido enerģētika. Enerģētikas pārveidošanas un rūpniecības apakšsektoru SEG emisijas 90 % un 60 % apmērā attiecīgi pārklāj ETS sektors.
ETS sektorā galvenā SEG emisiju samazināšanas politika ir emisiju tirdzniecība, bet starp centrālajiem emi siju samazināšanas pasākumiem ir jāmin enerģijas efektivitātes paaugstināšana un fosilo enerģijas resursu aizstāšana ar atjaunojamiem enerģijas resursiem (AER). Latvijas ETS sektorā darbojas tikai aptuveni 65 jaudu ģenerējošās iekārtas iekārtas, jo mūsu valsts kontekstā tās ir lielas, un paredzams, ka tādu nebūs daudz. Tāpēc, raugoties no nākotnes AER izmantošanas perspektīvām, turpmākajā analīzē lielāka uzma-nība tiks pievērta emisiju ierobežošanai ne-ETS sektorā, jo izvirzīto mērķu izpilde ir atkarīga no SEG emisiju ierobežojošu politiku un pasākumu (P&P) īstenošanas lielākajā SEG emisiju avotā, t.i., enerģētikas sektorā.
Enerģētika emitē 62 % SEG emisiju ne-ETS sektorā, bet lauksaimniecība – 29 %. 2012. gadā 57 % no kopē-jām ne-ETS sektora SEG emisijām bija CO
2, N
2O ar 22 % un CH
4 ar 20 %. Tabulā apkopoti desmit lielākie SEG
emisiju avoti ne-ETS sektorā 2012. gadā.
2. tabula. Gada lielākie SEG emisiju avoti ne-ETS sektorā enerģētikā
Avots SEG Gg
Dīzeļdegviela autotransportā CO2
1662
Benzīns autotransportā CO2
690
Dīzeļdegviela lauksaimniecībā CO2
305
Dabas gāze vispārējās lietošanas elektrostacijās un katlumājās CO2
271
Dīzeļdegviela dzelzceļa transportā CO2
248
Dabas gāze mājsaimniecībās CO2
247
Dabas gāze komerciālais un sabiedriskais sektors CO2
235
Biomasa mājsaimniecībās CH4
175
LPG autotransportā CO2
117
Dīzeļdegviela komerciālais un sabiedriskais sektors CO2
107
7. att. SEG emisiju sadalījums starp ETS un ne-ETS sektoriem Latvijā 8. att. Ne-ETS sektori un SEG emisijas
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
2005 2010 2012 2005 2010 2012 2005 2010 2012
ne-ETSE TS
GgC
O2 e
kv.
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
2005 2010 2012 2005 2010 2012 2005 2010 2012 2005 2010 2012 2005 2010 2012
CO2 CH4 N2O HFCs PFCs SF6
GgC
O2 e
kv.
2. Rūpnieciskie procesi
6. Atkritumu apsaimniekošana
3. Šķīdinātāju un citu produktu
lietošana
10 11
SEG emisiju mērķu sasniegšanas scenāriji Lai varētu izvērtēt esošo un nākotnes tehnoloģiju, t.sk. AER izmantojošās tehnoloģijas lomu nākotnē, ir jāprojicē enerģētikas vides sistēmas attīstība, kas pamatojas uz tādu parametru prognozēm kā iedzīvotāju skaits, IKP izaugsme un struktūra, enerģijas resursu cenas u.tml. un spēkā esošajām P&P (enerģijas un vides nodokļi, atbalsts AER un energoefektivitātei, AER un SEG ierobežošanas mērķi u.tml.). Izveidotajos attīstības scenārijos ir ņemtas vērā kompleksās mijiedarbības enerģētikas vides sistēmā. Izmaiņas valsts politikā, jauni pasākumi enerģijas piegāžu drošuma nodrošināšanā un vides aizsardzībā, īpaši klimata izmaiņu jomā, kā arī pasaules tehnoloģiju attīstības tendences kopā ar makroekonomiskajiem nosacījumiem ne tikai jūtami var ietekmēt enerģijas tirgu, bet ir arī galvenie nenoteiktību avoti. Scenāriju ticamība nav atkarīga tikai no tā, cik adekvāti izvēlētais modelis spēj attēlot realitāti, bet arī no pieņēmumu pamatotības. Visi šie faktori iespaido gan pieprasījumu pēc enerģijas, gan investīciju apjomus enerģijas apgādes infrastruktūrā. Būtisks nenoteiktības cēlonis ir mūsdienu tehnoloģiju efektivitātes uzlabošanas iespējas, kā arī jaunu tehnoloģiju ieviešana Latvijā. Protams, nenoteiktība palielinās arī tālākajos prognozes periodos.
Scenāriju analīzē darbojas MARKAL-LV modelis, kas ir izveidots izmantojot MARKAL6 modelēšanas plat-formas matemātisko un programmu nodrošinājumu. Modelī MARKAL-LV ir aprakstīta Latvijas enerģētikas sistēma, sākot ar enerģijas pakalpojuma pieprasījumu, sekojošiem gala patēriņa un pārveidošanas sek-tora posmiem un beidzot ar primārās enerģijas piegādi (vietējo resursu ieguvi, importu, eksportu u.tml.). Modelētie posmi ir aprakstīti ar daudzām dažādām enerģijas resursu un tehnoloģiju pašreizējām un nākotnes iespējām, kas tiek raksturotas ar tehniskiem, ekonomiskiem un vides parametriem. Būtiski, ka vienā sistēmā ir integrēta enerģijas lietotāju un enerģijas apgādes puse, kas ļauj tām atrasties savstar-pējā mijiedarbībā. Modeļa reālo atrisinājumu veido daudzas un dažādas enerģijas resursu un tehnoloģiju kombinācijas, kuras apmierina uzliktos ierobežojumus, bet atrisinājums ir kombinācija ar viszemākajām kopējām sistēmas izmaksām.
Modelī līdzās ļoti smalki detalizētam enerģētikas sistēmas aprakstam ir modelētas pārējo sektoru SEG emisijas un SEG emisiju samazināšanas izmaksu līknes. SEG emisijas ir sadalītas starp ETS un ne-ETS sektoriem. Ne-ETS sektora SEG emisiju apjoms SEG emisiju ierobežošanas scenārijos ir ierobežots, 2020. gadā tas nedrīkst būt lielāks par 17 % no 2005. gada līmeņa. ETS sektora emisijas nav ierobežotas, bet tām ir piemērots nodoklis, kas vienāds ar ETS tirdzniecības EUA (European Union Allowance) vienību cenu, pieņemot, ka EUA vienības brīvi pērk un pārdod.
Pamatojoties uz prognozētajiem aktivitātes datiem, kā arī ņemot vērā spēkā esošos P&P 2014. gadā, ir izveidots bāzes scenārijs, kā arī vairāki SEG emisiju ierobežošanas scenāriji, kuros SEG emisijas 2030. gadā ne-ETS sektorā ir no +20 līdz -10% no 2005. gada līmeņa.
Attēlos ir parādītas ar modeli aprēķinātās ne-ETS sektora SEG emisijas bāzes (BASE) un SEG emisiju 10% samazināšanas (SEG-10) scenārijs. SEG emisijas scenārijā 2020. un 2030. gadā attiecīgi pieaug par 14,5 % un 26,5 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni, bet emisiju samazināšanas SEG-10 scenārijā pieaug par 7,3 % 2020. gadā un samazinās par 10 % 2030. gadā. Tas nozīmē, ka 2020. gadā SEG emisiju līmenis ir zemāks par atļauto 17 % SEG emisiju pieaugumu ne-ETS sektorā. Kā redzams, lauksaimniecības sektors kļūst par lielāko emisiju avotu ne-ETS sektorā, bet enerģētikas daļa BASE scenārijā ne-ETS sektora emisijās samazinās no 75,6% 2005. gadā līdz 58,9 % 2030. gadā un līdz 47,3 % SEG10 scenārijā.
6 http://www.iea-etsap.org/web/Markal.asp
10 11
Piemēram, lai ar enerģijas nodokli panāktu tādu pašu efektu kā ar 100 EUR nodokli par tonnu CO
2 emisiju, nodoklim jābūt ar šādām
likmēm: degvielai, benzīnam un dīzeļde-gvielai attiecīgi 311, 239, 263 EUR/1000l; kūdrai, oglēm un LPG attiecīgi 104, 242 un 284 EUR/t; dabasgāzei 185 EUR/1000m3. Salīdzinājumam var minēt, ka 2015. gadā Latvijā akcīzes nodokļa līmenis pret tonnu CO2 transporta sektorā bija šādos apmēros:
benzīns – 131,5 EUR(2000)/tCO2;
dīzeļdegviela – 97,1 EUR(2000)/tCO2;
LPG – 40,4 EUR(2000)/tCO2;
dabas gāze – 41,2 EUR(2000)/tCO2.
Līdzās nodokļu politikai ir jāmin AER un koģenerācijas elektrostaciju atbalsta politika („feed in” tarifs), kura 2014. gadam izvirzīto jaudu veidā ir parādīta attēlā.
9. att. Ne-ETS sektora SEG emisijas BASE scenārijā
10. att. Ne-ETS sektora SEG emisijas SEG-10 scenārijā
11. att. Izkliedētās ģenerācijas jaudas un to tehniskais darba mūžs
0
50
100
150
200
250
300
350
1990 1995 2000 2005 2010 20152 020 2025 20302 0352 0402 0452 050
MW
Saule
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
2005 2010 2015 2020 20252 0302 035
1A3. Transports
GgC
O2 e
kv.
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
8000
9000
10000
2005 2010 2015 2020 20252 030 2035
1A3. Transports
GgC
O2 e
kv.
12 13
No šāda skatu punkta ir veikts SEG emisiju samazināšanas scenāriju novērtējums salīdzinājumā ar BASE scenāriju. Analīze liecina, ka SEG emisiju ierobežošanā 5 % robežās virs 2005. gada emisiju līmeņa 2030. gadā dod iespēju samazināt izmaksas par importēto fosilo kurināmo par 20 % salīdzinājumā ar BASE scenāriju, bet SEG emisiju samazināšana par 5 % zem 2005. gada emisiju līmeņa 2030. gadā dod iespēju ietaupīt līdz 25 % no importētā fosilā kurināmā izmaksām. Attēlā ir parādītas investīcijas teh-noloģijās, izmaksas par importēto kurināmo un šo divu izmaksu pozīciju neto summa. Kā redzams, mainoties emisiju samazinājumam 2030. gadā pret 2005. gada līmeni, kopējās neto tehnoloģiju un importēto energoresursu izmaksas ir zemākas, salīdzinot ar BASE scenāriju, bet pēc 10 % SEG emisiju samazinājuma līkne lejup izlīdzinās. Jānorāda: šajos aprēķinos nav ņemts vērā aspekts, ka jaunu tehnoloģiju lietošana, kas saistīta ar efektivitātes paaugstināšanu un AER plašāku izmantošanu, ekono-mikā rada jaunas darbvietas.
Plašākas enerģijas efektivitātes un AER izmantošanas galvenais ieguvums ir valsts enerģētiskās neatkarības palielināšana, kā arī neto izdevumu samazināšana. No vienas puses, valsts izdevumi par importētajiem enerģijas resursiem samazinās, bet, no otras puses, šo samazinājumu daļēji kompensē investīcijas tehno - loģijās, tādējādi uzlabojot valsts tirdzniecības importa un eksporta bilanci. Piemēram, Latvija 2013. gadā vienā dienā maksāja par importētajiem fosilajiem energoresursiem – 13,89 miljonus EUR, elektroener - ģiju – 0,04 miljonus EUR, bioeļļām – 0,77 miljonus EUR, spirtiem – 0,20 miljonus EUR, bet par eksportēto enerģētisko koksni saņēma – 3,24 miljonus EUR (sk. attēlu).
12. att. Izdevumi par importētajiem enerģijas resursiem dienā
13. att. 2015.-2030. gada izdevumu izmaiņas atkarība no SEG emisiju samazinajuma salīdzinājumā ar BASE scenāriju –
investīcijas tehnoloģijās un izdevumi par importētiem energoresursiem
-5
0
5
10
15
20
1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 20062 007 2008 2009 2010 20112 0122 0132 014
Fosilie energoresursi Koksne
0,8
0,85
0,9
0,95
1
1,05
1,1
-10%-5%0%5%10%15%20%25%
Inde
kss,
BA
SE=1
12 13SEG emisiju samazināšanas ietekmes plašā diapazonā parāda emisiju samazināšanas izmaksu līknes, kas iegūtas, salīdzinot SEG emisiju samazināšanas scenārijus ar BASE scenāriju. Attēlā redzam-ās vidējās SEG emisiju samazināšanas izmaksas (2015.–2030. gadā) amplitūdā no -28 EUR(2010)/CO
2 ekvivalentu līdz 106 EUR (2010)/
CO2 ekvivalentu – lielākās izmaksas ir pie lielākiem SEG emisiju sa-
mazināšanas mērķiem (-10% no 2005. gada līmeņa). 2030. gadā emisijas tiek stabilizētas 2005. gada līmenī, un tādā gadījumā vidē-jās emisiju samazināšanas izmaksas ir 48 EUR (2010)/CO
2 ekviva-
lentu SEG emisiju samazināšanas robežizmaksas (tas pats, kas CO2
nodokļa likme), kas 2030. gadā ir diapazonā no 36 EUR (2010)/CO2
ekvivalentu līdz 461 EUR (2010)/CO2 ekvivalentu pie noteikta SEG
emisiju samazinājuma līmeņa.
Scenāriji, kas paredz SEG emisiju pieaugumu 2030. gadā līdz 5% un vairāk, ir ar negatīvām izmaksām. Tas nozīmē, ka veikto SEG emisiju samazināšanas pasākumu dotie papildu ieguvumi ir lielāki par izdevumiem. Galvenais iemesls: šajos scenārijos tiek veikti no izmaksu viedokļa mazāki ieguldījumi, tie ir enerģijas efektiv-itātes pasākumi pakalpojumu sektora ēkās un mājsaimniecībās, fosilā kurināmā aizvietošana ar biomasas kurināmo rūpniecībā. Nākamā pakāpe no izmaksu viedokļa ir SEG emisiju stabilizācija 2030. gadā. SEG emisiju samazināšanas vidējās izmaksas 2015.–2030. gadā SEG emisiju stabilizēšanas un 10% samazināšanas scenārijos attiecīgi ir 42 miljoni un 133 miljoni EUR 2010. gadā.
14. att. SEG emisiju samazināšanas vidējās izmaksas, EUR(2010)/tCO2 ekv.
SEG emisiju samazināšanas izmaksu salīdzinājums ar IKP dod iespēju novērtēt, cik lielā mērā enerģētikas un vides politika un tās izvirzītie mērķi ietekmē kopējās sistēmas izmaksas, t.i., IKP. Tā scenārija, kas paredz SEG emisiju pieaugumu 2030. gadā līdz 5%, mērķa sasniegšanas papildu vidējās izmaksas šajā periodā ir 0,14% no IKP. SEG emisiju samazināšana līdz 5% 2030. gadā jau rada 0,22% papildu izmaksas no IKP. Tālāka SEG emisiju samazināšana prasa arvien jaunus un no izmaksu viedokļa dārgākus pasākumus.
36 68 84
200 226 294 322 322
373
461
-28 -12 12 20 48 56 66 78 92 106
-161
-79 -27 -17
26 32 54 70 88 110
-300
-200
-100
0
100
200
300
400
500
600
-0,1-0,0500,050,10,150,2
EUR(
2010
)/t C
O2 e
kv.
14 1515. att. Enerģijas patēriņš 2014. gadā galvenajos
ekonomikas sektoros
16. att. Atjaunojamo resursu īpatsvars kopējā iekšzemes pieprasījumā
Latvija nav apveltīta ar fosilās enerģi-jas krājumiem, bet salīdzinājumā ar ekonomisko darbību apjomu, struk-tūru un iedzīvotāju skaitu ir bagāta ar vietējiem un atjaunojamiem enerģi-jas resursiem. Tā ir liela priekšrocība salīdzinājumā ar daudzām industriāli attīstītām valstīm. Jaunajā pēcindus-triālajā periodā ar sevišķu akcentu uz ekonomisko, t.sk. enerģētisko drošī-bu un klimatā pārmaiņas mazinošiem resursiem un tehnoloģijām, valstij ir gan izaicinājumu, gan lielo iespēju laiks. Enerģijas sektora patēriņa struk-tūru var vērtēt kā labu, analizējot at-tieksmi pret emisijām. Savukārt, ana-lizējot no apgādes drošības aspektiem, šādi nav iespējams vērtēt strukturālo drošību. Sevišķa loma tās uzlabošanā kopējā patēriņa bilancē ir vietējiem un atjaunojamiem resursiem.
Naftas produktu patēriņa bilances kvalitatīvās un kvantitatīvās izmaiņas ir atkarīgas no pasaules auto un moto industrijas tendencēm un Latvijas transporta infrastruktūras un loģisti-kas modernizācijas tempa. Dzelzceļa un ūdensceļu attīstība ir aplūkojama, izmantojot efektivitātes, klimata pār-maiņu un drošības prizmu, kurā vietē-jiem un atjaunojamiem resursiem ir sevišķi svarīga loma.
Ilgtspējīgas attīstības scenārijs vienlaikus ir Latvijas vietējo resursu izmantošana un dabas ilgtspējīga stāvokļa simbioze. Tas lielā mērā saistīts ar dzīves kvalitāti, vienmērīgu nodarbinātību, labu infrastruk-tūru un Latvijas dabas ainavas pievilcību.
17. att. Resursu ieguve un izmantošana enerģijas bilancē
21%
30% 15%
34%
Ener ijas pa ri ekonomikas sektoros 2014
R iec ba un iec ba
M jsaimniec bas
jie pat r t ji -komerci lais unsabiedriskais sektors
Transports
P
0
20 455
0
12 617
23 788
15 546
899
899
2 136
2 136
0
10000
20000
30000
40000
50000
60000
Latvijas resursu ražošanas un patēriņa bilance GWh 2014. gadā
51 776
17 1
69
16 6
33
16 3
61
16 0
22
18 2
21
16 6
84
16 4
83
19 2
06
18 7
39
18 7
61
0
10 000
20 000
30 000
40 000
50 000
60 000
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
14 15
Cilvēce savā attīstībā no pirmatnējā stāvokļa līdz modernai civilizācijai ir nonākusi, lielā mērā pateico-ties enerģijas pieejamībai un laika gaitā pieaugošai mākai to izmantot. Enerģijas pieejamība rada vairāk laika kultūras attīstībai un izglītībai, tas savukārt palielina zināšanu daudzveidību un izplatību. Taču mo-dernās civilizācijas vēsturē ir bijuši arī daudzi skumji mirkļi, kas saistīti ar enerģijas koncentrētu lietošanu iznīcināšanas nolūkā. Tāpēc kodolenerģijas lietošanas iespēja masu iznīcināšanas nolūkā joprojām ir no pietns cilvēces drauds.
Nav ekonomikas sektoru, kuru funkcionēšana varētu notikt bez ārējas enerģijas izmantošanas. Atšķirīga ir tikai enerģijas izmantošanas intensitāte fizisko vienību vai to ekonomisko ekvivalentu ražošanā vai ieguvē. Latvijas ekonomikas sektori relatīvi ir maz energoietilpīgi. Tas pats jāsaka par enerģijas izmantošanu sadzīvē, lai gan – nevajadzētu to jaukt ar enerģijas efektivitāti un lietderīgu izmantošanu.
Ir izplatīts uzskats, ka uz zināšanām balstīta un preču tranzīta ekonomika nav energoietilpīga. Tomēr apsvērums var būt maldīgs, jo transports, internets un tālāka enerģētikas automatizācija ir ievērojami enerģijas patērētāji. Vēl lieli enerģijas patēriņa pieaugumi nākotnē ir sagaidāmi Latvijas atpalikušās tran-sporta sistēmas funkcionēšanas un sevišķi – drošības palielināšanai.
Enerģijas izmantošana ekonomikas sektoros
Elektrība ir augstākās kvalitātes enerģijas veids, un tās neesamību vai piegādes pārtraukumus ikdienā cilvēki izjūt vissāpīgāk. Elektrība nodrošina procesu automatizāciju un ražības pieaugumu, kā arī dzīves kvalitāti. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ diskusijās par enerģijas nākotni sarunas par elektrības ražošanu pilnībā aizēno citas, ne mazāk svarīgas tēmas – enerģijas efektīva un racionāla izmantošana, siltuma iegū-šana, transporta nodrošināšana.
18. att. Elektroenerģijas piegādes struktūra
615
2031
1860
880
1823
Hidro > 2 MW
Saldo (imports +)
ENTSO- Avots:
19. att. Elektroenerģijas piegādes struktūra
9%
28%
26%
12%
25%
Hidro > 2 MW
Saldo (imports +)
ENTSO- Avots:
16 17Elektrībai ir ļoti labi izplatīšanās veidi no enerģijas ieguves uz patēriņa vietām, un šīs iespējas arvien paplašinās. Viedo elektrisko tīklu (smart networks) ideja ļautu tīkliem darboties enerģijas transportēšanā abos virzienos no patēriņa un ieguves vietām atkarībā no to darbības režīma. Tas gan vēl ir nākotnes jautā-jums, kas lielā mērā atkarīgs no politikas izstrādātāju un elektrisko tīklu kompāniju izpratnes un vēlmes darboties šajā jaunajā un perspektīvajā virzienā. Darbošanās abos virzienos dotu iespēju daudz efektīvāk izlietot enerģiju patēriņa pusē, plašāk izmantot atjaunojamos resursus, izkliedēto ražošanu (neatkarīgi no lietotās enerģijas veida), paaugstinātu tīklu drošību un efektivitāti, kā arī veicinātu inovāciju sistēmu vadībā. Ir izskanējušas bažas, ka šis koncepts atļautu elektrisko tīklu kompānijām iegūt pārāk daudz informāci-jas par patērētājiem, tajā skaitā to personīgos datus. Tiek pieļauta arī datu noplūde un hakeru iebrukumi.
Arī LAEF biedri ir pirmajās rindās cīņā pret klimta pārmaiņām
Atjaunojamo resursu izmantošana enerģētikā, rūpniecībā, transportā un mājsaimniecībās ir efektīgākais veids SEG (siltumnīcas efekta gāzes) mazināšanai, tajā pašā laikā nepazeminot dzīves un komforta līmeni un paverot iespējas industrijai paaugstināt konkurētspēju tīro tehnoloģiju jomā. Oglekļa mazietilpīga attīstība ir vadmotīvs, prognozējot ekonomiski attīstīto valstu nākotni, kā arī piemērojot politikas un likumu normas jaunajos apstākļos.
LAEF ir bijusi aktīva, daloties pieredzē par uzņēmējdarbības iespējām un sasniegumiem, neizvairoties arī no informācijas par neveiksmēm atjaunojamo resursu izmantošanā siltuma un elektrības ražošanā. Elektrības kā augstākās vērtības enerģijas formas ražošanā atjaunojamās enerģijas, kas ir vienīgā vietējā enerģijas forma Latvijā, izmantotājiem ir nācies izturēt sīvu un bieži ne visai godīgu konkurenci ar fosilās un importētās enerģijas izmantotājiem. Paradoksāli, kas tas nav izpaudies lielā mērā reālajā tirgus konkurencē, taču ir ietekmējis likumu izstrādes procesā attiecīgo normu labvēlību kādai vai citai primārās enerģijas formai vai tehnoloģijai.
0
50000
100000
150000
200000
250000
300000
2015
00,005
0,010,015
0,020,025
0,030,035
0,04
20. att. Atjaunojamās enerģijas stacijas radīja CO2 samazinājumu
salīdzinājumā ar ražošanu gāzes elektrostacijā
21. att. Atjaunojamās enerģijas staciju radītais CO2 samazinājums
pret katru Latvijas iedzīvotāju
16 17Jau vairākus gadus Latvija ir ievērojams biomasas eksportētājs, un to atbalsta klimata un drošības politika kaimiņvalstīs. Iespēja padarīt drošāku Latvijas enerģijas apgādi nodrošina gan biomasas, vēja un saules enerģijas resursu apguve, gan arī izmantotā iespēja ražot elektrību no vietējiem, nevis no eksportētajiem resursiem. Importēt no kopējās sistēmas elektrību, kura turklāt ražota ar Latvijas eksportētiem primāriem resursiem, ir acīmredzams ekonomisks zaudējums.
Enerģijas importa aizstāšanas iespēja nozīmē atjaunojamo resursu izmantošanas palielināšanu Latvijas enerģijas bilancē.
Latvijas eksporta spējas uzlabošanai ir ļoti liela rezerve – 2015. gadā mūsu valsts importēja elektrību 7460 stundu apmērā un uz uzņēmumiem ārpus valsts robežām aizplūda 83 milj. eiro. Par eksportu 1298 stunduapmērā valsts saņēma tikai 9 miljonus eiro. Eksportētās enerģijas daudzums tikai 2,5 reizes pārsniedza mazajos HES saražoto enerģijas daudzumu. Turpretim enerģijas imports ir 2,5 reizes lielāks nekā visu vietējo enerģiju izmantojošo (izņemot Daugavas HES kaskādi) staciju ražotā un centralizēti iepirktā elektroenerģija.
27 612
18 787
8 825
53,0%
36,0%
17,0%
37,0%
0
10 000
20 000
30 000
40 000
50 000
60 000
GWh
22. att. Elektrības piegādes struktūra 2011.-2015. gadā
23. att. Eksports ir ievērojama nacinālās enerģijas bilances daļa
2534
1507 2040
1678 2031
1326 1692 1355
2317 1823
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
8000
9000
2011 2012 2013 2014 2015
Lielais hidro ImportsVietējie resursi
ENTSO -E Avots:
AER eksports un krājumi
AER ieguve AER iekšzemes patēriņš
Avots:
18 19
-174
51,7
9 2091
39,6
-83
-200
-150
-100
-50
0
50
100
150
200
Eksportaapjoms GWh
Eksporta cena €/MWh
Eksporta
milj.€
Importaapjoms GWh
Importa cena €/MWh
Importa izdevumi milj.
€
25. att. Vairumtirdzniecības cenu kritums 2015. gadā
24. att. Ekektrības importa izdevumi 2015. gadā ievērojami pārsniedz ieņēmumus par eksportu
26. att. Latvijas elektrības izmaksu salīdzinājums 2014. un 2015. gadā
Jaudas maks jums AER stcijai
€ 387 € 323
€ 52,52 € 44,86 100% 91%
€ 85
€ 85
€ 5
€ 5
€€€ 555€ 45
€€€ 555€ 43
€ 74
€ 85
0
100
200
300
400
500
600
700
Latvijas elektr bas
izmaksas 2014 milj.€
Latvijas elektr bas
izmaksas 2015 milj. €
Tirgus cena2014
Tirgus cena2015
Latvijaselektr bas
izmaksas 2014%
Latvijaselektr bas
izmaksas 2015%
Iepirkums no AER stacij mIepirkums no g zes ko ener cijas < 4 MW
JO 06.03.2016 Avots:
Latvijas elektrības izmaksas 2014. un 2015. gadā
€ 44,86
€ 52,52
0
10
20
30
40
50
60
70
80
2015 2014
jan. febr. marts apr. maijs jūn. jūl. aug. sept. okt. nov. dec. Latvijas profila gada vidējā svērtā
Vairumtirdzniecības cena Latvijas teritorijā €/MWh
18 19
212
254 275
293 302
86,7
152,9 176,3
216 223
0
50
100
150
200
250
300
350
2011 2012 2013 2014 2015
Atjaunojam s ener ijas elektrostacijas
Atjaunojam s ener ijas staciju skaits Atjaunojam s ener ijas staciju jauda MW
Atjaunojamā enerģija izmantošana un biznesa aktivitāte elektrības un siltuma ražošanā ir bijusi strauja, bet mazāk aktīvas bijušas likuma normu izmaiņas, tāpēc nelabvēlīga regulēšanas režīma un normatīvo aktu aktīvu grozījumu dēļ paredzams, ka pēc 2016. gada AER izmantošanā nebūs izaugsmes.
27. att. Vietējo resursu ražošana 2014. gadā
28. att. Atjaunojamās enerģijas elektrostaciju attīstība
Atjaunojamās enerģijas loma elektrības un siltuma ražošanā
336
195
67 88
685
375
270
63 90
798
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
BiomasaH < 2 MW
2014 2015
29. att. Atjaunojamās enerģijas pienesums elektrības piegādē
8 125
2 911 5 479
359
6 914
775 99 26 747 28 2 136
27 612
0
5000
10000
15000
20000
25000
30000
Avots:
Hidro
20 21
Kopš 19. gadsimta beigām Latvijas ūdensdzirnavās sāka uzstādīt par ūdensratiem efektīvākās Frensisa turbīnas. 1926. gadā beigās jau darbojās 26 HES ar uzstādīto turbīnu kopjaudu 1,5 MW un ģeneratoru kopjaudu 1,26 MW. 1999. gada beigās darbojās jau 55 mazās HES, bet 2002. g. beigās to skaits sasniedza 149 (šobrīd – 145). Pēdējos gados mazās HES saražo ap 70 milj. kWh elektroenerģijas, kas tuvu 1 % no Latvijā kopā patērētās elektroenerģijas gadā.
Esošo hidrostaciju skaits (uz 01.01.2015) 145
Jauno hidrostaciju skaits (uz 01.01.2022) 210
Kopējais jaunu darba vietu skaits uz (uz 01.01.2022) 180
Modernizācijas un būvniecības darbos iesaistīto darba vietu skaits 7 gados 2 800 – 3 000
Kopējais investīciju apjoms, EUR (2016.- 2022.) 214 miljoni
Gada vidējais investīciju apjoms 30,5 miljoni
Vidējais investīciju atmaksāšanās periods (gados) 8 – 10 gadi (pie realizācijas tarifa atbilstoši MK Nr. 262)
Mazā hidroenerģētika
141 146 146 146 146
26 27,2 27,4 28,3 2 8,3
0
20
40
60
80
100
120
140
160
2011 2012 2013 2014 2015
Hidro < 2 MW stacijas
Hidrostacijas <2 MW (skaits) Hidrostacijas <2 MW (MW)
30. att. Hidroelektrostacijas ar mazāku jaudu nekā 2 MW
31. att. Dobeles HES pārlaiž palu ūdeņus
20 21
Vēja enerģija Latvijā
Vēja enerģijas potenciāls ne tālu nav apgūts.
Lielākais potenciāls ir Baltijas jūras Kurzemes piekrastē, bet pietiekošā augstuma mastos potenciāls ir pat Vidzemes augstienē un Latgalē
36 5 3 53 5 8 53
35,6
59,7 61,8
58,3 5 8,3
0
10
20
30
40
50
60
70
2011 2012 2013 2014 2015
ja stacijas
V ja stacijas (skaits ) V ja stacijas MW
32. att. Vēja elektrostaciju skaits un jaudas
34. att. Vēja vidējais ātrums Baltijas jūras piekrastē33. att. Vēja ātrums 50 metru augstumā
22 23
Biogāze
27 3 8 53 5 7 59
19,8
42,9
55 62,2 65,2
0
10
20
30
40
50
60
70
2011 2012 2013 2014 2015
Biog zes stacijas
Biog zes stacijas ( skaits ) Biog zes stacijas MW
35. att. Biogāzes staciju skaits un jaudas
36. att. Biogāzes staciju ģeogrāfiskais izvietojums
22 23
Biomasa koģenerācijā elektrības un siltuma ražošanai
38. att. Latvijas lielākā biomasas elektrostacija Fortum
8 17 2 3 32 4 4 5,3
23,1
32,1
67,2 71,2
0
10
20
30
40
50
60
70
80
2011 2012 2013 2014 2015
Biomasas stacijas
Biomasas stacijas (skaits) Biomasas stacijas MW
Pirmā lielas jaudas biomasas koģenerācijas stacija Latvijā Pirmais siltumapgādes sistēmas saistvads Latvijā zem
upes gultnes Nodrošina līdz 85% no Jelgavas centralizētās siltumapgādes
slodzes Pāreja no importētā fosilā kurināmā uz vietējo atjaunojamo
energoresursu – šķeldu Uzstādīta jauda 45 MW
th un 23 MW
el
Fortum investīcijas kopā ar infrastruktūru – 70 miljoni eiro; 6 miljoni eiro piešķirti no ES struktūrfondiem
31 jauna darbavieta augstas kvalifikacijas specialistiem Ap 300 netiešām darbavietām kurināmā ražošanas un
piegades ķēdē Kurināmā patēriņš gadā – 400 000 MWh šķeldes Kurināmā patēriņš ap 6 000 kravas mašīnām gadā
(vasarā 10-15 mašīnas/dienā; ziemā 25–30 mašīnas /dienā Piegādātaji – 7 piegādātaji, līgumi uz vienu gadu Šķeldas izcelsme – Latvija, ~150 km rādiusā ap Jelgavu Šķeldas tips – meža šķelda un krūmu šķelda Galvenie kvalitates kriteriji – pelnainība, mitrums un
siltumspēja
37. att. Biomasas koģenerācijas stacijas
24 25
Latvija ir ievērojams biomasas enerģijas eksportētājs
Saules enerģijas potenciāls nav novērtēts, un tam ir labas nākotnes izredzes arī Latvijas enerģijas bilancē
Granulu cenas apstiprina labvēlīgu tendenci. Šķeldas cena ir visai stabila kā eksporta, tā vietējos tirgos.
18,4 16,3 15,4 14,9 13,6 13,4
-5,7 -6,3 -6,1 -4,8 -4,0 -3,2
-3,6 -4,5 -3,1 -5,3 -5,8 -6,3
-15,0
-10,0
-5,0
0,0
5,0
10,0
15,0
20,0
2010 2011 2012 2013 2014 2015
-€378 -€373 -€478
-€382 -€448
-€322
€66 €77 €81 €68 €50 €49
€83 €113 €78 €139 €164 €206
-€600
-€500
-€400
-€300
-€200
-€100
€0
€100
€200
€300
2010 2011 2012 2013 2014 2015
Pēc SIA „Nature Power” Nīcā uzstādītā 20 kW saules foto ele menta izvērtējuma tā darbības efektivitāte 2015. gadā sasniedza un apliecināja pārsteidzoši labu rezultātu, kas pilnībā noliedz mītu par fotoelementu nākotnes bezcerību Latvijā. Uzstādītās jaudas viena kW izmantošanā sasniedza 1470 stundas gadā.
39. att. Enerģijas eksports un imports GWh40. att. Izdevumi par gāzes importu un ieņēmumi
par koksnes eksportu
24 25
Energosistēmas stabilitātes un apgādes drošības nolūkā Latvijā darbojas centralizētā iepirkuma sistēma. Publiskais elektroenerģijas tirgotājs veic centralizēta iepircēja un tālākpārdevēja (biržā) funkcijas no at-jaunojamās enerģijas stacijām (atskaitot Daugavas HES kaskādi) un gāzes koģenerācijas stacijām ar jaudu, kas ir mazāka par 4 MW. Viņš veic arī ikmēneša maksājumus par uzstādīto elektrisko jaudu lielajām gāz-es elektrostacijām un Jelgavas biogāzes stacijai. Visi Latvijas elektrības patērētāji solidāri veic maksājumu par reāli piegādātu enerģiju un jaudām, kuras nepieciešamas drošai sistēmas darbībai. Vietējās enerģijas jaudas nebūtu iespējams ieviest par elektrības vairumtirdzniecības cenām, kuras nosaka NordPoolSpot biržas tirdzniecība. Šajā tirgus apgabalā lielākā ietekme uz cenu ir lielajām Skandināvijas hidroelektro - stacijām un jau sen amortizētajām atomstacijām. Patlaban neeksistē tehnoloģijas vai pieejami primārie enerģijas resursi, ar kuriem varētu uzbūvēt elektrostaciju, atsaucoties uz konkurējošu tirgus cenu.
€0,007
€0,0010
€0,0124
€0,0203
€0,0007
€0,0066
€0,0038
€0,0008
€0,0011
€0,0131
€0,0334
G zes stacijas ar jaudu <4 MW
G zes stacijas ar jaudu > 4 MW
G zes stacijas ar jaudu > 100…
G zes stacijas kop
Biog zes stacijas
Biomasas stacijas
V ja stacijas
Mazie HES < 2 MW
Kop jais oblig tais maks jums
Maks jums virs rgus cenas gala pa ri a vien b EUR/kWh 2015
484
460
447
432
361
346
320
0
0,01
0,02
0,03
0,04
0,05
0,06
0,07
0,08
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
2009201020112012201320142015
GWh
%
41. att. Saules enerģijas intensitātes sadalījums Latvijas teritorijā
44. att. Obligātās iepirkuma komponentes sastāvdaļas virs tirgus cenas
42. att. Piemērs saules enerģijas potenciāla izmantošanā
43. att. Sadales sistēmas zudumu samazinājums izkliedētās ģenerācijas ietekmē
2271
6523
4197
8941
579 1024 818 828
0
2000
4000
6000
8000
10000
Staicele 3.92kW6.37kW
Tiegazi 5.13kW Baltezers10.8kW
Avots: S inergo
Biomasas stacija 23 MW
2626
Pozitīva ietekme uz nodarbinātību Būtiski, ka AER izmantošanas cikls sākas un beidzas Latvijā, izņemot dažus elementus iekārtu ražošanā atkarībā no izmantotās tehnoloģijas. Pieprasījums pēc iekārtām resursu ieguvē, transportā un pārveidošanā dod iespēju jebkuram Latvijas komersantam uzsākt ekonomiskās aktivitātes kādā no konkrētā brīdī pie-vilcīgām un perspektīvām nozarēm. Konservatīvais novērtējums apliecina, ka, īstenojot Latvijas attīstības scenāriju ar AER plašāku izmantošanu (izmantojot 40 % no kopējās enerģijas gala patēriņa 2020. gadā), būtu iespējams radīt apmēram 8500 tiešās un netiešās jaunās darbvietas, kā arī vairāk nekā 70 miljonus lielu eiro papildu ienākumu gadā valsts un pašvaldību budžetos. Turklāt lielākā daļa šo jauno darbvietu tiek radītas lauku teritorijā un tās ir vienmērīgi sadalītas pa visiem Latvijas novadiem.
Izkliedētā ģenerācija pārklāj visu Latvijas teritoriju. Tās topogrāfiju nosaka enerģijas resursu izvietojums un elektrības vai siltuma pieprasījums.
Ekoloģiskās un vides aizsardzības prasības lauksaimniecības uzņēmumiem ir papildu iemesls biogāzes staciju izveidošanai kombinācijā ar lopkopības kompleksiem. Šajā gadījumā ir sinerģijas efekts starp vides aizsardzību, uzņēmumu ekonomisko stabilitāti un nodarbinātību. Biogāzes stacijās lopkopības kompleksos kūtsmēsli nodrošina 70–75 % iegūtās enerģijas daudzuma.
3 3
17
2
9 12
Darba vietu skaits
45. att. Tiešās un netiešās darbavietas atjaunojamās enerģijas ražošanas uzņēmumos
46. att. Tiešās un netiešās darbavietas un sasitītie uzņēmumi biogāzes rašotnēs
4
20
11
MW elskaits
Jaunas darbavietas Darbavietas
Materiālu sagatavoja autoru kolektīvs Jāņa Reķa un Jura Ozoliņa vadībā:
Klimata Dr. sc. ing. Jānis Reķis 29183043, [email protected]
Juris Ozoliņš 29242023, [email protected]
LAEF KLIMATS 2015Latvijas Atjaunojamās Enerģijas Federācija
Atjaunojamā enerģija un klimata pārmaiņasAtjaunojamā enerģija un klimata pārmaiņas
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada programmas „Nacionālā klimata politika” neliela apjoma grantu shēmas projekts „Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām”