Alternatīvās strīdu novēršanas un risināšanas metodes kā tiesas

efektivizēšanas iespēja

Dr.iur. Gatis LitvinsNotariāta institūta direktors,

žurnāla „Jurista Vārds” tieslietu redaktors

Tiesību aizsardzības un strīdu risināšanas FILOZOFIJA

• 20. gs. vidus - Vācu sociologs Niklass Lūmans: «Rietumu sabiedrībai piemīt tendence vienveidīgi, ar institūciju palīdzību risināt bieži vien pilnīgi nevajadzīgus un nenozīmīgus konfliktus.»

• 20. gs. beigas - Amerikāņu tiesību filozofs Ronalds Dvorkins: «Mūsdienās personas vēlme tiesāties par katru citas personas argumentu jau iegūst traģiski komiskus apmērus.»

• 21. gs. sākums - Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa: «Mums arī jāņem vērā mūsdienu sabiedrības fenomens – tiesāšanās, interese tiesāties, nevis izlīgt. Nepamatotās tiesāšanās problēma ir saskatāma ne tikai no privātpersonu, bet arī valsts pārvaldes iestāžu puses. Atsevišķos gadījumos privātpersonas un arī iestādes principa pēc tiesājas līdz augstākajai tiesu instancei.»

Alternatīvās strīdu novēršanas un risināšanas IZPRATNE• Alternatīvā strīdu risināšana (alternative dispute resolution)• Papildus strīdu risināšana (additional dispute resolution)• Draudzīgā strīdu risināšana (amicable dispute resolution)• Paātrinātā strīdu risināšana (accelerated dispute resolution)• Piemērotākā strīdu risināšana (appropriate dispute resolution)• Labākā strīdu risināšana (better dispute resolution)• Efektīvā strīdu risināšana (effective dispute resolution)• Inovatīvā strīdu risināšana (innovative dispute resolution)

Alternatīvās strīdu novēršanas un risināšanas IZPRATNE

• Metode – strīdu risināšanas paņēmiens (izņemot tiesvedību), ar kuru efektīvi, ar vai bez starpnieka palīdzības nodrošināt taisnīgu un tiesisku tiesību aizsardzību un strīdu izšķiršanu atbilstoši situācijas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.

• Uzdevums - tiesību atjaunošana un tiesību aizskāruma neesības gadījumā maksimāli iespēju robežās panākt vienprātību par lietas apstākļiem un novērst pieteikuma iesniegšanu tiesā.

• Brīvprātīga vai obligāta izmantošana.

Starptautiskie dokumenti

• Eiropas Padomes Ministru komitejas 2001.gada 5.septembra rekomendācija dalībvalstīm Nr. (2001) 9 „Par alternatīvām strīdus risināšanas metodēm strīdos starp iestādi un privātpersonu” un

• tās skaidrojošais memorands:1. Rumānija - informācijas avots2. Lietuva - diskusijas priekšmets3. Polija - normatīvo aktu grozījumu pamats 4. Lielbritānija - tiesību politikas pamats5. Latvija - ?

Alternatīvo strīdu novēršanas un risināšanas METODES

• iekšējā otrreizējā pārbaude jeb apstrīdēšana (internal reviews)

• kvazitiesa (quasi judicial)• mediācija (mediation)• samierināšana (conciliation)• izlīgums (negotiated settlement);• šķīrējtiesa (arbitration)• ombuds (ombudsmen)• prokurors (public prosecutor); • pārrunas (negotiation)• uzklausīšana un konsultācijas (hearings and consultation)

Tiesību aizsardzības un strīdu risināšanas metožu PLURĀLISMS

• Administratīvajā procesā ir dažādas tiesiskas un efektīvas tiesību aizsardzības un strīdu risināšanas metodes,

• līdz ar to administratīvā tiesa nav vienīgā un galvenā,

• bet tikai viena no vairākām un galējā tiesību aizsardzības un strīdu risināšanas metode,

• kura vienpersoniski un no spēka pozīcijām izšķir strīdus,

• kurus privātpersona un iestāde pašas nav atrisinājušas ārpustiesas vai tiesas stadijā.

Alternatīvo strīdu novēršanas un risināšanas metožu NEPIECIEŠAMĪBA• Samazināt tiesas noslodzi un tiesvedības ilgumu (2013)

ART 73%

6-24 mēn.

AA 58%

12-24 mēn.

AT 3-6 mēn.

PIEMĒRS• Nīderlandē viena kaimiņa kaķis ar skaļu un ilgstoši

neizturamu trokšņošanu otram kaimiņam radīja neērtības. Izskatot neapmierinātā kaimiņa sūdzību, pašvaldības iestāde uzlika par pienākuma runča īpašniekam to turēt slēgtās telpās. Kaķa īpašnieks nepiekrita šādam iestādes lēmumam un to pārsūdzēja tiesā.

• Izskatot pieteikumu, tiesa norādīja: “Pie šādiem faktiskajiem apstākļiem atbildētājam vajadzēja (..) pirms pieņēma galīgo lēmumu, izmēģināt, vai konfliktu starp kaimiņiem nevar atrisināt ar mediāciju, panākot risinājumu starp pieteicēju un neapmierināto kaimiņu.”

PIEMĒRS• Rīgas dome izsniedza biedrībai būvatļauju dzīvnieku patversmes

būvniecībai. Kaimiņos esošais komersants apstrīdēja būvatļauju, bet iestāde atstāja to negrozītu. Komercsabiedrība vērsās administratīvajā tiesā. Iebildumi bija saistīti ar to, ka konkrētās dzīvnieku patversmes būvniecība būtiski samazinās kaimiņos esošo nekustamo īpašumu vērtību, apdraudēs drošību un palielinās trokšņu piesārņojumu apkārtējā teritorijā.

• Neskatoties uz tiesvedības ierosināšanu, procesa dalībnieki uzsāka izlīguma procesu. Pārrunu rezultātā procesa dalībniekiem izdevās vienoties par savstarpēji pieņemamu risinājumu. Pašvaldība un biedrība vienojās par zemes nomas līgumu, savukārt komercsabiedrība un biedrība vienojās par strīda atrisināšanu, piem., biedrība apņēmās maksimāli saīsinās patversmes darba laiku, piedāvājot to no pulksten 9 līdz 18, kā arī atteicās no tiesībām apbūvēt trešo daļu nomātās teritorijas, kas vērsta uz komercsabiedrības pusi.

PIEMĒRS• Nīderlandē kādā lietā sociālo tiesību jomā iestāde bija

pieņēmusi lēmumu mainīt bērnam piešķirtās sociālās palīdzības veidu un apmēru.

• Tiesa norādīja, ka no vispārīgā rūpības pienākuma izriet iestādes pienākums veikt pārrunas ar privātpersonu par jaunu palīdzības veidu, tās apmēru un kārtību, kā arī jācenšas panākt vienošanos par šiem jautājumiem. Iestādei ne tikai formāli jāuzklausa privātpersona, bet jāapsver privātpersonas iebildumi un jāpiedāvā tiesiski iespējams strīda risinājums, kā arī jāvērtē un jāsniedz viedoklis par privātpersonas piedāvāto risinājumu, visos gadījumos cenšoties mazināt privātpersonas un valsts izdevumus administratīvajā procesā.

Alternatīvo strīdu novēršanas un risināšanas metožu NEPIECIEŠAMĪBA• Valsts pārvaldes un indivīda sadarbības veidošana

– Esot novērotājs administratīvajā procesā iestādē, privātpersona kļūst aktīva tiesas procesā.

– Pieaug sabiedrības prasība pēc līdzdalības lēmumu pieņemšanā.– Uzklausīšanu aizstāj sadarbības koncepcija, kurā neizpaužas

iestādes virskundzība, tajā pašā laikā saglabājot objektivitāti un ievērojot tiesību normas.

– Ilgāks administratīvais process iestādē nekā līdzšinējais ir ar lielāku demokrātijas un tiesiskas valsts vērtību un visbiežāk īsāks nekā tiesas process.

– Kvalitatīvs administratīvais process ir ne tikai tiesisks un pareizs process, bet arī tiesisks un efektīvs konkrētās situācijas risinājums.

20% mazāks iestādes darba apjoms un finanšu resursu

patēriņš

36% mazināks vidējais

administratīvā procesa ilgums

40% pieauga

privātpersonu apmierinātība ar iestādes darbu

60% gadījumos novērsta

pārsūdzība

Alternatīvo strīdu novēršanas un risināšanas metožu NEPIECIEŠAMĪBA• Balstās uz demokrātijas ideāliem - dalībnieku pašnoteikšanos,

savstarpēju respektēšanu, sadarbību.• Preventīva tiesību aizsardzības nodrošināšana iepretī aizsardzībai

pēc tiesību aizskāruma (Igaunijas piemērs)• Nodrošina katrai situācijai atbilstošu strīdu novēršanas un

risināšanas metodi – Augstākā tiesa (SKA-28/2009): tiesa ne vienmēr ir pats

lietderīgākais veids, kā strīdā rast taisnīgāko risinājumu– Lielbritānijā lords Volfs lietā Frank Cowl v. Plymouth City Council:

tiesai jāskata tikai tās lietas, kurās nav piemērojama vai kurās dalībnieki nespēj atrisināt strīdu ar alternatīvo metožu palīdzību

– Nīderlandes Augstākā tiesa (3 April 1998, NJ 1998, 588): iestāde nav izdarījusi visu, lai panāktu izlīgumu

Alternatīvo strīdu novēršanas un risināšanas metožu NEPIECIEŠAMĪBA• Tiesiskās apziņas un kultūras izaicinājums un lauznis

– Alternatīvās metodes uzlabo tiesisko kultūru un apziņu, tajā pašā laikā to izmantošanas priekšnoteikums ir noteikts tiesiskās kultūras un apziņas līmenis

– Indivīda un sabiedrības uzticība valsts pārvaldei un tiesu sistēmai

Saņemtie pieteikumi Pabeigtās lietas Pieteikums apmierināts2005 3358 2140 690 (32%)2009 4050 3704 846 (23%)2013 2739 4560 528 (12%)

Vispārīgais priekšstatspilnībā uzticējās vai

drīzāk uzticējāsdrīzāk neuzticējās vai

pilnīgi neuzticējās30% 48%

Saskārušies ar tiesupilnībā uzticējās vai drīzāk

uzticējāsdrīzāk neuzticējās vai

pilnīgi neuzticējās48% 44%

DOMĀŠANA

PATERNĀLISMS

UZTICĒŠANĀS

PAĻAUŠANĀS

GODĪGUMS

LIKUMPAKLAUSĪBA

VALSTS PĀRVALDES «INTERESES»

Rekomendācijā un Latvijā• apstrīdēšana • kvazitiesa

• mediācija

• samierināšana • izlīgums

• šķīrējtiesa

• ombuds • prokurors • pārrunas • uzklausīšana un konsultācijas

• apstrīdēšana (APL 76.p.)• kvazitiesa (VPIL 37. panta piektās

daļas 3. punkts)• mediācija (Tiesībsarga likuma 12.p.

6.p.)• samierināšana (Tiesībsarga likuma

12.p. 6.p.)• izlīgums (VPIL 80.p. 1d. 1.p.; APL 80.1

p.)• šķīrējtiesa (CPL)• ombuds (Tiesībsarga likuma 12.p.

6.p.)• prokurors (Prokuratūras likums)• pārrunas • uzklausīšana un konsultācijas (APL

62.p.)

Praktiski soļi• Uzklausīšanas koncepcijas aizstāšana ar sadarbības koncepciju

(administratīvā procesa dalībniekiem jācenšas, cik vien iespējams, strīdu savstarpējās administratīvi tiesiskajās attiecībās atrisināt (novērst) ārpus tiesas procesā)

• Atteikties no «pārsteidzošā» administrātīvā procesā (Nīderlandes pieredze)

• Mediācijas likumprojektā ietvert noteikumus par samierināšanu, kā arī mediācijas un samierināšanas noteikumus administratīvajās lietās– Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija direktīva nr.

2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās ieviešanu dalībvalstīm ļauj veidot vispārīgu mediācijas tiesisko regulējumu, kas ietvertu mediācijas izmantošanas noteikumus arī publiskajās tiesībās.

– Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komiteja aicināja lemt par mediācijas ieviešanu administratīvajās tiesībās (Billiet P., Kurlanda E. An introduction to the directive on certain aspects of mediation in civil and commercial matters. Grām.: The New EU Directive on Mediation: First Insights. Association for International Arbitration (ed.). Antwerpen - Apeldoorn: Maklu, 2008. - p. 15.)

Praktiski soļi• Tiesībsarga birojs centrs mediatoriem un samierinātājiem,

kas specializējas administratīvajās tiesībās• Latvijā jāievieš ne tikai tiesas ieteiktā mediācija, bet arī

tiesas mediācija• Mediācijas apmācības tiesnešiem un ierēdņiem, kā arī

veidojot Mediācijas komisijas valsts pārvaldes iestādēs• Valstij jārada ne tikai tiesiskais regulējums, bet arī

mediācijas atbalsta mehānismi• Tiesībsarga birojs uzdevumi administratīvajā procesā:

sūdzību izskatīšana, izlīgumu veicināšana, preventīvā tiesiskuma nodrošināšana un sadarbība ar citām valsts iestādēm (t.sk. tiesu)

Praktiski soļi

• Apstrīdēšanas mērķi – arī nodrošināt iespēju administratīvā procesa dalībniekiem rast vienprātību par strīda risinājumu, novēršot pieteikuma iesniegšanu tiesā– Sabiedrībai svarīgās vai sarežģītās lietās hierarhiski

augstākā iestāde izveido pastāvīgu vai ad hoc apstrīdēšanas komisiju

– Apstrīdēšanas iestāde aizstājama ar kvazitiesu

Praktiski soļi• Skaitliski lielās lietu kategorijās (piem., nodokļu un pašvaldību lietās)

izveidojamas kvazitiesas– EST (C-385/09): Lietuvas Nodokļu strīdu risināšanas komisija

uzskatāmas par tiesu Eiropas Kopienas līguma 234. panta izpratnē.– ECT (8416/79 X v. The United Kingdom): Ne tikai tiesa, bet arī

kvazitiesa potenciāli ir efektīva institūcija, kura var aizsargāt cilvēktiesības

• Šķīrējties pielietojums administratīvajā procesā– Ikvienu strīdu iestāde un privātpersona var nodot izšķiršanai

šķīrējtiesā, kura pieņem tikai rekomendējošu nolēmumu.– Šķīrējtiesa var vērtēt atlīdzības strīdus, kas saistīti ar administratīvajām

tiesībām.• Administratīvā līguma abu funkciju pilnīga izmantošana• Izlīgums• Preventīvā tiesiskuma instruments alternatīvi brīvajam administratīvajam

aktam un fakstiskajai rīcībai (Igaunijas pieredze).

Kopsavilkums

• Latvijā tiesiskajā regulējumā lielākā daļa alternatīvo tiesību aizsardzības un strīdu risināšanas metodes ir iekļautas, tomēr tās ir «snaudošas».

• Trūkst zināšanu un prasmju efektīvam veidam tās izmantot.

• Pilnveidojams ne tik daudz tiesiskais regulējums, bet gan tiesību piemērotāja spējas.