Paredzēts lasīšanai elektroniski. Pavairošana un izplatīšana aizliegta!

Piektdiena l 2017. gada 3. marts l Nr. 27 (9739) l Cena € 0,50

ISSN 1691-0141

Šajā numurā:

Aloja-Starkelsen sāks iepirkt pārstrādei bioloģiski audzētus zirņus

2. lpp.

Džeza dziedātāja - darbs uz pilnu slodzi

3. lpp.

Īpaša vēstures stunda - par latviešiem pasaulē

9. lpp.

Prasmīgu amatnieku veidotās lellītesLīgas LIEPIŅAS foto

Ir projekti Salacgrīvas novada pašvaldības ceļu sakārtošanai Salacgrīvas novadā izstrādāti tehniskie projekti 5 pašvaldības ceļu posmu pārbū-vei. Tie ir Korģenē: Lielā Zītaru iela (pir-mie 690 m) un Zītaru ielas sākums - Atva-ses (no 0. līdz 3,11. km), Svētciemā Liepu iela - Jennas (no 0. līdz 3,26. km), Aina-žos Punči - Zālītes (no 0. līdz 0,9. km) un autoceļš Gulbīši - Liep upes muiža (no 0. līdz 3,09. km). Izvēlētie posmi ap-spriesti Uzņēmēju konsultatīvajā padomē. Šobrīd tiek gatavots iepirkums būvniecī-bai. Jau rakstījām, ka grants ceļu sakārto-šanai novadam atvēlēti 880 000 eiro Eiro-pas Savienības finansējuma, pašvaldības līdzfinansējums 97 778 eiro.

Limbažnieki festivālā Saxophonia Rīgā, Pārdaugavas mūzikas un māk-slas skolā norisinājās 10. Starptautiskā saksofonmūzikas festivāla Saxophonia konkurss, kurā piedalījās arī Limbažu mūzikas skolas bērni. Ar labiem rezultā-tiem startēja Mārtiņš Bērziņš (6. saksofo-na klase) un Karlīna Torima (2. kl.), abu pedagogs Agris Liepiņš, koncertmeistare Maija Lūkina. Mūzikas skolu 58 audzēk-ņi konkursā bija sadalīti divās grupās. Festivāla noslēgumā notika koncerts, kurā visiem konkursantiem bija iespēja muzicēt saksofonistu orķestrī-korī. Tāpat viņi varēja apmeklēt Saxophonia ārzemju mākslinieku koncertu.

LGB fotokonkurss Pieķerts lasot Limbažu Galvenā bibliotēka (LGB) izsludinājusi fotokonkursu Pieķerts lasot. Piedalīties tajā var ikviens interesents no Limbažu novada un apkārtnes, iesūtot tikai paša uzņemtu vienu krāsainu vai melnbaltu foto par noteikto tēmu. Foto-grāfijas tiek gaidītas līdz 24. martam, pēc tam paredzēta arī klātienes un interneta balsošana par tām. Konkursa uzvarētāju apbalvošana notiks 1. aprīlī Ģimeņu die-nas pasākumā LGB. Vairāk informāci- jas - www.limbazubiblioteka.lv.

Sācies Latvijas 3. čempionāts atlētiskajā vingrošanā Kocēnos notika Latvijas 3. čempio-nāta atlētiskajā vingrošanā 1. posma sa-censības. Tajās piedalījās arī Limbažu novada sportisti Uģis Dainis Liepiņš, Mareks Opss, Juris Liniņš, Lita Saklaura, Kristiāna Zenža un Anna Elīza Rubule. Šajā posmā katrs dalībnieks, izturēdams 50 minūšu slodzi, saņēma kopvērtējumā 32 punktus un piemiņas medaļu. Sacen-sību video aplūkojams www.zas.lv. Nāka-mais posms būs spēka divcīņā.

Seko mums arī facebook.com un twitter.com

/avizeauseklis @auseklis_avize

Pārskaitiet abonēšanas maksu un saņemiet laikrakstu pēc 2 darba dienām!SIA «Izdevniecība Auseklis», LV44UNLA0013003467903 (SEB banka), reģ. nr. 44103005799.Maksājuma uzdevumā noteikti norādiet: l abonenta vārdu un uzvārdu; l precīzu piegādes adresi un pasta indeksu; l tālruņa numuru.

Abonē Ausekli šodien un lasi pēc 2 darba dienām!

Tikai 4,80 EUR mēnesī,pensionāriem - 4,65 EUR.

Pavasaris tuvojas! Vismaz astrono-miskais noteikti. Varam palīdzēt savam organismam to sagaidīt možam un arī ve-selīgam. Recepte, kā to paveikt, katram sava. Kāds vairāk kustas, cits pievēršas zaļumam uzturā - diedzējumiem. Daudzi sēkliņas diedzē paši, bet citi uzticas pie-redzējušākajiem. Limbažos izveidojusies domubiedru grupiņa, kas savu enerģijas un vitamīnu bumbu jeb diedzētos zaļumos dabū no audzētājiem Inciemā. Tiešo pie-gādi uz Limbažiem organizējusi uzņēmīgā Kristīne Somere. Trešdien īsi pirms pusdienlaika mūžiz-glītības centrā Filcītis Limbažos palēnām pulcējas cilvēki. Viņi gaida inciemieti Juri Lipski, kurš piegādās pasūtījumu - dīgstu

kastītes. Juris un viņa sieva Ilze ir zīmola Absolūts ēd radītāji. Vīrs vairāk satiekas ar klientiem un nodod viņu rokās pasūtī-jumu, bet Ilze saimnieko mājās un audzē visu vajadzīgo. Viņu diedzētie zaļumi ir visdažādākie - gan maigie cukurzirņi un saulespuķes, gan asākie redīsi un sinepes, tāpat rukola, kreses, brokoļi un reizumis arī kviešu zelmenis. Limbažniece Agita Lapiņa teic, ka inciemiešu dīgstus viņa izmēģinās pirmoreiz. - Mana radiniece sākusi mājās cept dažādas kūkas un pati kastītēs diedzē zirnīšus. Viņa šos zaļumus izmanto kūkās. Piemēram, „Pavlovas” ir burvīgas ar tām zaļajām dīgstu virtenītēm un granātābola sēkliņām! Bet viņai vairs neizdodas zirnīšus pataupīt konditorejai,

jo bērni zaļumus apēd. Arī manas atvases apēd visus zaļumus, kad ar tiem rotātās kūkas tiek atvestas mums. Tad apjautu, ka tie ir kaut kas garšīgs. Man ir lauki, kur saimnieko vecāki, un visi lauku labumi mums ir pieejami, bet, tā kā šajā gadalai-kā vēl nekā nav, izmēģinu šos. Cenšos bēr-niem sagādāt pēc iespējas lielāku uztura izvēles dažādību, lai viņi paši var izvērtēt, ko ēst un ko ne. Viņiem dīgsti garšo tāpat, uzlikti uz šķīvja. Bērniem patīk visu izgar-šot atsevišķi, nevis sajauktu, - teic sarun-biedre. Vairāk par zaļumiem un viņu lietotā-jiem - 10. lpp.

Līga LIEPIŅAGunitas OZOLIŅAS foto

Zīmola Absolūts ēd īpašnieks, inciemietis Juris Lipskis (no labās) uz Limbažiem atvizinājis dažādu dīgstu kastītes, ko iegādājušās arī Agita Lapiņa un Kristīne Somere

Limbažu apkaimes iedzīvotāji novērtē zaļo vitamīnu bumbas

2017. gada 3. marts l 2

Nodokļu maksātāja pārdomas par naudas maku Pirmoreiz izdzirdot, ka ceļu policis-tiem darba laikā makā nedrīkstēs būt vai-rāk par 30 eiro skaidrā naudā (vai tāda pati summa citā valūtā), gandrīz nosprie-du, ka tas ir kāds jociņš. Nekā. Izrādās, tā ir Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža nopietna pavēle par ceļu policijas darba organizācijas izmaiņām. Protams, pavēlē ir vēl gana daudz citu norādījumu, kop-skaitā veseli 15 punkti. Un tas viss iece-rēts ar mērķi uzlabot ceļu policijas darba kvalitāti un mazināt korupcijas risku. Starp citu, Lietuvā šāda prakse - par no-teikto skaidras naudas summu makā - jau esot ieviesta. Internetā par iecerētajiem noteiku-miem, galvenokārt nelaimīgo naudas maku, lasītas ļoti dažādas atsauksmes. Pa vidu daudzajiem jociņiem, kur un kā tomēr noslēpt papildu banknotes, arī visnotaļ nopietni viedokļi. Tostarp atzi-nums, ka policistiem tagad ir iemesls no sirds apvainoties, jo viņi visi publiski pa-sludināti par potenciāliem likumpārkā-pējiem un iespējamiem korumpantiem, kurus jāpieskata, acis no viņiem neno-laižot. Uzticēties taču tādiem nevar! Tur-klāt vai tieši policija ir tā iestāde, kur ir vislielākais kukuļdošanas risks? Arī par šo tēmu dzirdēti amizanti priekšlikumi, kuru profesiju pārstāvjiem vēl darba lai-kā derētu noteikt maka ierobežojumus. Taču, domājot par visiem šiem paņē-mieniem, kā apkarot negodīgumu, atce-rējos nupat pagājušajā SestDienā lasīto interviju ar LU Vēstures un filozofijas fa-kultātes profesoru Hariju Tumanu. Ja vēl neesat lasījuši, noteikti iesaku žurnālu sameklēt! Profesors intervijā, kurai dots padrūms nosaukums Tuvojamies ciklo-pu līmenim, skaidro savu viedokli par Rietumu civilizācijas perspektīvu, kas diemžēl nav necik rožaina, lai neteiktu, ka pavisam smaga. Un, cita starpā, viņš runā arī par likumiem un to ievērošanu. Jo vairāk likumu un tie sarežģītāki, jo mazāk tos ievēro. Nu, nevar sabiedrības dzīvi regulēt tikai ar likumpantiem, par kuru neievērošanu draud sods! Normā-li būtu, ja cilvēks nepārkāptu morāles normas tāpēc, ka to neļauj viņa sirdsap-ziņa. Ja iekšējie likumi sakristu ar raks-tītajiem, tad rakstītos vispār nevajadzētu. Teiksiet, ka tā ir utopija? Laikam gan. Tāpēc neko darīt, jāsamierinās, ka top arvien vairāk dažādu pavēļu, noteikumu utt., lai novērstu negodīgumu, bet ļauti-ņi vēl cītīgāk meklē veidus, kā pavēles un noteikumus apiet. Par laimi, gluži ar visiem taču tik traki nav. Vismaz šis apgal-vojums, cerams, nav pārāk ideālistisks?

Laila Paegle

Bioloģisko produktu patēriņš Ei-ropā un visā pasaulē pieaug strau-jāk nekā to ražošana. Nostiprinājies bioloģiskās cietes tirgū, pērn kāpi-nājis apgrozījumu par vairāk nekā miljonu eiro, SIA Aloja-Starkelsen šogad plāno palielināt eksporta ap-jomu par 40%. Tikpat būtiski, ka uzņēmums izšķīries spert jaunu soli attīstībā, iepirkt bioloģiski au-dzētus zirņus no cietes kartupeļu piegādātājiem. Esam jau vēstījuši, ka no zir-ņiem iecerēts ražot bezglutēna ol-baltumvielu produktu, ko izmantos pārtikā. Ļoti liela interese par Lat-vijas produktiem un īpaši par olbal-tumvielu koncentrātu bija arī nesen Nirnbergā notikušajā izstādē Bio-fach 2017. Uzņēmuma direktors Jānis Garančs norādīja: - Augu ol-baltumvielu produkti nav kaut kas pilnīgi jauns. Tos uzturā izmanto cilvēki, kuri veselības problēmu dēļ nedrīkst vai arī paši nevēlas lietot gaļas, piena un citus tradicionālus produktus. Patlaban tirgū pavisam niecīgs ir olbaltumvielu produktu piedāvājums no bioloģiski ražotiem kultūraugiem, tāpēc pārtikas ražotāji izsaka vēlmi izmantot mūsu piedāvājumu. Tas ļauj cerēt, ka šī niša mūspuses ražotājiem varētu kļūt per-spektīva. Pagājušajā nedēļā, kad Ungurpilī uz sanāksmi, kas parasti notiek pirms jaunās sezonas, bija pulcināti bioloģisko kartupe-ļu audzētāji, J. Garančs viņiem prezentēja šo ieceri. Puķu vietā uz galda bija pods ar sprīdi gariem, spirgti zaļiem speciāli izau-dzētiem zirņiem Bruno. Tā ir Latvijā se-lekcionēta un daļai lauksaimnieku jau labi zināma šķirne, kura izpētes procesā atzīta par piemērotāko augstā olbaltumvielu sa-tura dēļ. Šoruden no bioloģiskajām saim-niecībām pārstrādei iepirks tikai Bruno. Jau pāris gadu izmēģinājumam brūnos zirņus lielākās platībās Lēdurgas pagastā audzēja SIA Ekotri, tāpat arī Zigmārs Lo-gins, IK Ozoliņi ZL saimnieks. Tā kā ar proteīnu bagātie tauriņzieži ir kultūraugi, kas augsnei labi piesaista slāpekli un ie-labo to, augu maiņai mazākās platībās da-žādu šķirņu zirņi audzēti arī daudzās citās saimniecībās gan Vidzemē, gan Latgalē. Interesentiem J. Garančs rekomendēja šo kultūru audzēt tīrsējā, jo bez graudu piemaisījuma pārstrādes procesā vieglāk nodrošināt produkta augstu kvalitāti. Viņš skaidroja, ka rūpnīca pieņems izkaltētus, sausus zirņus, fasētus lielajos 1000 kg maisos. Ir padomāts arī par zirņu pirm-apstrādi. Sadarbības partneris SIA Aloja Agro Lauku atbalsta dienesta (LAD) at-balstītajā projektā ar Eiropas struktūrfon-du līdzfinansējumu iegādāsies un uzstādīs

jaunu kalti. Līdz ar to zemnieki, kuriem pirmapstrādes iespējas ir ierobežotas, uzreiz no kombaina bunkura nokulto zir-ņu kravas rudenī varēs vest uz Urgu un saņemt pakalpojumu. Pēc atsijāšanas un izkaltēšanas turpat zirņus arī safasēs mai-sos. (Projektu par otras kaltes iegādi LAD iesniedzis arī Z. Logins.) Protams, visus interesēja, kā un par kādu cenu tos iepirks. Direktors samaksu solīja augstāku par tirgus cenu - 450 eiro/t. - Šī būs references cena, ko mēs nenolai-dīsim zemāku, jo vēlamies sadarboties nevis īsam mirklim, bet ilgtermiņā. Tāpat kā kartupeļu audzēšanai, slēgsim līgumus par zirņu piegādi trīs gadiem. Taču, ja nā-kotnē iepirkuma cena tirgū samazināsies, iespējams, ka jaunpienācējiem samak-sas nosacījumi vairs nebūs tik izdevīgi, - J. Garančs skaidroja. Pagaidām lauksaim-niekiem vēl ir laiks apsvērt tādu piedāvā-jumu, jo līgumu slēgšana sāksies marta vidū. Uzņēmuma attīstības nodaļas vadītājs Jānis Duks pastāstīja, ka jauno ražotni do-māts izveidot bijušās spirta rūpnīcas tel-pās. Šim nolūkam patlaban Čehijā, Turcijā un Ķīnā ar Bruno zirņiem testē iekārtas. Pirks to, kura izrādīsies piemērotākā. Šajā laikā zemniekiem notiek Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas rīkotas sanāksmes. Tajās piedaloties, Alo-ja-Starkelsen agronome Aiga Kraukle in-formē gan par zirņu iepirkumu, gan arī par cietes kartupeļu audzēšanu. - Nesen tāda tikšanās mums bija Madonā. Sanāksmes laikā likās, ka intereses lauksaimniekiem nav, bet pēc tam vairāki cilvēki zvanīja un prasīja, kad viņiem jābrauc noslēgt līgu-

mus, - agronome pastāstīja. Interesi par uzņēmuma piedāvājumu izteikuši jaunie zemnieki no Puikules, Kaijciema, Korģe-nes, Sējas pagasta un citurienes. Z. Logins pastāstīja, ka pēc uzņēmuma ierosmes zirņus Bruno audzējis jau trīs ga-dus. Līdz šim tie gan sēti kopā ar auzām. Pagājušajā rudenī, kad laikapstākļi ražas novākšanas laikā bija slikti, mistram kul-šana bija apgrūtināta un pasliktināja grau-du kvalitāti. - Zirņu audzēšanai nav tik ga-ra vēsture kā kartupeļiem, tāpēc jāmācās un jātiek skaidrībā par pareizo tehnoloģi-ju. Pēdējos gados tauriņziežus apdraud gājputni. Lai gan pieņemts zirņus sēt pēc iespējas agrāk, es nesteidzos to darīt. Sēju piecus centimetrus dziļi ar aprēķinu, lai izdīgst, kad gājputni lido prom. Manu-prāt, lauksaimniekiem šis ir izdevīgs pie-dāvājums, jo arī iepirkuma cena ir laba. Turklāt uzņēmumam ir stabila norēķinu sistēma un zināms, ka solītais vienmēr ir ievērots, - teica lēdurdzietis. Jau ir skaidrs, ka visus ar sertificētu Bruno sēklu šogad nevarēs nodrošināt. Aloja-Starkelsen vadība ievadījusi sarunas un jaunnedēļ vērsīsies Zemkopības mi-nistrijā, lūdzot nozares vadības atbalstu, lai izņēmuma kārtā šogad atļauj zemnie-kiem audzēt Bruno bez obligātā sēklas sertifikāta. Priekšroka līgumu slēgšanā un iepirkšanā būs cietes kartupeļu piegā-dātājiem. Uzņēmuma vadība cer, ka viņu piedāvājums sekmēs partneru - kartupeļu audzētāju - ekonomisko stabilitāti, kā arī iedvesmos pārtikas ražotājus jaunu pro-duktu izstrādei.

Gunitas OZOLIŅAS teksts un foto

Aloja-Starkelsen sāks iepirkt pārstrādei bioloģiski audzētus zirņus

Ungurpiliete Santa Možvillo (no kreisās) un Ainārs Zeidmanis no Limbažu pagasta saņem informatīvos materiālus

AS Latvijas Zaļais punkts martā aici-na visus Latvijas 1. - 9. klašu skolēnus piedalīties konkursā Zaļais restarts, kura mērķis ir veicināt skolēnu zināšanas un izpratni par atkritumu šķirošanas nepie-ciešamību, resursu saudzīgu patēriņu un materiālu otrreizēju izmantošanu. Kon-kursā skolēniem no izlietotā iepakojuma vai citiem vairs nevajadzīgiem materi-āliem jārada jaunas, praktiski izmantoja-mas lietas. Konkursa uzvarētāji saņems vērtīgas balvas. Lai piedalītos konkursā, skolēnu uz-devums ir individuāli vai grupās līdz

10 personām izveidot no izlietotā iepa-kojuma un/vai citiem otrreiz izmantoja-miem materiāliem (apģērbiem, mēbelēm, tukšām pudelēm, kartona kastēm utt.) radošus vides risinājumus, objektus vai jaunas lietas. Izgatavotie darbi jānofoto-grāfē un līdz 31. marta dienas beigām trīs fotogrāfijas ar nelielu aprakstu jānosūta uz e-pastu konkursi@zalais.lv. - Daudzas savu laiku nokalpojušas vai nevajadzīgas lietas izmetam atkritu-mos vai krājam ar domu, ka varbūt tomēr kādreiz noderēs. Mēs aicinām skolēnus tās pārveidot un izveidot jaunas praktiski

noderīgas lietas. Skolēniem šajā konkur-sā ir lieliska iespēja parādīt savu radošo potenciālu un piešķirt jaunu vērtību ve-cajām lietām videi draudzīgā veidā. Kas zina, varbūt kāds no darbiem nākotnē var kļūt par jaunu videi draudzīgu produktu, ko gatavi lietot arī citi? - rosina Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis. Konkursa uzvarētājus paziņos 11. ap-rīlī. 1. vietas ieguvēji balvā saņems ek-skursiju visai klasei uz izklaides parku Avārijas brigāde ar apmaksātiem trans-porta izdevumiem, 2. vietas - ieejas biļe-tes izklaides parkā visai klasei, 3. vietas -

biļetes izklaides parka apmeklējumam līdz 10 personām. Savukārt 4. - 10. vietas ieguvējiem tiks gardumu grozi no Orkla Confectionery & Snacks. Oriģinālākā in-dividuālā darba autors saņems speciālbal-vu no Latvijas Zaļā punkta - giroskūteri jeb balansēšanas elektroskūteri. Plašāka informācija par konkursu un tā nolikums - www.zalais.lv.

Kristīne GRAPMANE,AS «Latvijas Zaļais punkts» mārketinga un korporatīvās

komunikācijas direktore

Konkursā Zaļais restarts aicina radīt jaunas lietas no nolietotām precēm

Vai lietojat uzturā zaļumus?Puikuliete Guna Broma: - Sīpollokus diedzēju pati, bet, piemēram, dilles, pētersīļus gan pār-svarā pērku veikalā. Diedzējumus no sēklām un graudiem neesmu izmēģinājusi. Zinu, ka ir garšīgi, bet nav iesākts tos diedzēt. Būs jāsāk.Jurijs Līcis no Ozolmuižas: - Diedzēšana no sēklām ir tāda moderna vēsma. Neesmu mēģinājis. Man nav tik daudz laika un pacietības. Ja ļoti gribas, var jau nopirkt. Diedzēju gurķus, lai tie ātrāk asno, bet ne tūlītējai apēšanai. Pavasarī sēju dilles, burkānus, salātus un tos arī bārstu uz ēdiena.Umurdziete Zeltīte Pažemecka: - Lociņus izdīdzinu no ūdenī ielikta sīpola, bet dilles pēr-kam veikalā. Kaut kas vēl ir atlicis saldētavā no iepriek-šējā gada. Ar sēkliņu diedzēšanu gan man nav pieredze. Martā sējam arī tomātus vēlākai izstādīšanai, bet pagaidām tas nav darīts.

Iztaujāja Līga LIEPIŅAGunitas OZOLIŅAS foto

3 l 2017. gada 3. marts

Limbažniece Madara BRIEDE ar mūziku bijusi kopā, cik sevi atceras. Kļūt par dziedātāju ir bērnības sapnis, ko viņa turpina īstenot. Līdz lielajai skatuvei vēl nav nonākusi, taču mērķtiecīgi dodas tās virzienā. Mūzika, it īpaši džezs, ir viņas dzīvesveids. Reizē tas ir arī darbs, kas pra-sa daudz spēka un apņēmības, taču Madara teic, ka tam ir gatava. Sākās viss bērnībā, kad bērnudārza mu-zikālā audzinātāja pamanīja, ka viņai dots vairāk nekā citiem. Skolotāja sagatavoja meiteni konkursam Cālis, kurā Madara arī uzvarēja. - Kad kāds apliecina, ka sanāk, šī lieta sāk patikt. Tā tas parasti ir, - viņa spriež. Madara 12 gadu dziedāja ansamblī Pogas. Ļoti gribēja mācīties spēlēt bungas, bet Limbažos tādas iespējas nebija. Stājo-ties mūzikas skolā, pati īsti nezinot, kāpēc, izvēlējās vijoli. Un tagad saprot, cik labi, ka tā. Jo, spēlējot šo instrumentu, notis jāmeklē pēc dzirdes, un šī prasme palīdz dziedāt tīrāk. Tāpat Madara ik pa laikam izvelk no skapja ģitāru. Tagad atradusi arī iespējas pamācīties bungu spēli. - Man ir ļoti tuvs ritms. Džezs arī ir ritmiska mūzi-ka, - viņa skaidro. Džezu limbažniece at-klāja un par savu pieņēma, jau mācoties vi-dusskolā. - 2009. gadā noklausījos ameri-kāņu džeza dziedātājas Ellas Ficdžeraldas albumu un iemīlējos, - viņa atceras. Tad pirmo reizi aizbrauca uz Saulkrastu džeza festivāla nometni jauniešiem. - Redzēju, kā strādā talantīgi mākslinieki, un domāju, ka es arī tā gribu. Pēc vidusskolas Madara vēlējās mācī-ties Jazz performing art school Rīgā, taču tieši togad to slēdza. Vasara gāja uz bei-gām. Pēdējā brīdī viņa izlēma studēt dže-za nodaļā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, ko absolvēja pērn. Ie-stājeksāmeni bija grūti, vajadzēja konkurēt ar mūzikas vidusskolas absolventiem, bet viņai kopš bērnu mūzikas skolas beigšanas bija pagājuši jau trīs gadi… Tomēr Madaru uzņēma, sakot, ka viņai ir ļoti laba dzirde un stila izjūta un piebilstot: - Bet tehniskā ziņā tu esi nulle… Bijis smagi to dzirdēt, taču laikam tieši pedagogu skarbie vārdi motivēja strādāt, mācīties dziedāt tā, kā tas jādara. Vienmēr prātā paturējusi arī norā-di: panākumu atslēga - 5% talanta, pārējais darbs. Dziedāšanas tehnika viņai bija jāmācās no jauna, un te ļoti palīdzēja pedagoģe Inga Bērziņa. Izrādās, ka skaņai jānāk nevis no kakla, bet vēdera. Viņas balss saites bijušas pabojātas, dziedot ar pārelpu un domājot, ka tas skan labi. Kopš to dara tehniski pa-reizi, balss dziedot nenogurst, lai gan fizis-kais nogurums ir. Sarunbiedre teic, ka va-jadzīgi izglītoti pedagogi, kuri iesācējiem var laikus norādīt uz šādām kļūdām. Tāpēc individuālās dziedāšanas nodarbībās pati audzēkņiem māca dziedāšanas tehniku, lielu uzsvaru liek uz balss vingrinājumiem

un elpošanas prasmēm. Strādā, piemēram, ar visā pasaulē zināmo Streļņikovas me-todi. Madarai ļoti daudz nozīmē redzēt audzēkņu izaugsmi. Viņa gan pie-bilst: - Es jūtu, kuri mājās strādā, kuri atnāk stundiņu padziedāt. Vēl viņa ir kormeistare Limbažu kul-tūras nama korim Doma. Tā di-riģents Normunds Ķirsis, zinot, ka Madara dzīvo šeit, uzaicinā-ja viņu spodrināt sava kolektīva vokālās prasmes. Mūziku jauniete māca arī Ozolmuižas pamatskolā. Jau-nākajās klasēs strādāt esot vieglāk. Bērni labprāt dzied, spēlējas ar dažādiem instru-mentiem, skolotājas vadībā sa-cer dziesmas. Vecākie dziedāt vairs negrib. Protams, tīņiem vispār maz kas patīk. Taču jaunā skolotāja gribētu, lai programmā bū-tu vairāk tā, kas jauniešus interesē, lai viņiem piedāvātu dziesmas, ko šajā sarežģītajā vecumā gribētos dziedāt. Viņa atzīst, ka darbs skolā ir īsts izaicinājums, reizēm uznāk šaubu brīži, kuros sev jautā: - Ko es vis-pār te daru? Bet šī pieredze vairo-jot cieņu pret tiem skolotājiem, kuri šai profesijā strādā visu mūžu. Madara joprojām mācās dziedāt. Viņa varot vairākas stundas meklēt, kā izdziedāt vienu frāzi, kamēr tā skan, kā pati vēlas. Ja kādam liekas, ka dziedātājam ir vieg- li - atnāk uz koncertu, nodzied, saņem al-gu un viss -, viņš ļoti kļūdās. Kā dziedā-tāja viņa strādā nedēļas nogalēs - pārsvarā izpilda klusinātu mūziku atmosfērai res-torānos, kafejnīcās, arī kazino un dažreiz korporatīvos pasākumos. Uzstājas kopā ar grupu Semi Acoustic Band (ģitārists Āris Ozols, basists Andrejs Orlovs), kā arī ko-pā ar limbažnieku Mārci Liepiņu. Regulāri dzirdama, piemēram, Skyline bārā viesnī-cas Radisson Latvija 26. stāvā. Palaikam iznāk piedalīties arī citos projektos, pa-sniegt meistarklases. - Kamēr neesmu izaugusi līdz lielajai skatuvei, daru to, ko piedāvā dzīve, - vi-ņa teic. Kā zināmu skolu mūzikā Madara atceras spēlēšanu grupā The Jangles, kur darbojās kopā ar citiem limbažniekiem. - Lai arī tas bija „kā māku, tā maunu”, mums bija enerģija, kas jauniešiem patika. Kā ikviens dziedātājs, arī Madara ga-tavojas lielajai skatuvei. Lai uz tās kāptu, vajadzīgas oriģinālkompozīcijas, savs re-pertuārs, tāpēc viņa cītīgi raksta dziesmas. - Es uzskatu, ka man ir, ko teikt, - viņa bilst. Tikai neesot nemaz tik viegli atrast īstos vārdus. Sevišķi angļu valodā. Jā, arī džezu varot dziedāt latviski. Tomēr mūsu valoda ir melodiskāka, savukārt angļu - ritmiskāka, tāpēc labāk piemērota, un galu galā tā ir džeza dzimtā valoda! Arī izpildot

Džeza dziedātāja - darbs uz pilnu slodzi

citu autoru kompozīcijas, viņai ļoti svarīgs ir vēstījums. Ja dziedātāja nejūt saikni ar dziesmu, to neizvēlas, lai cik iecienīta būtu melodija. Jautāta par to, kas vispār notiek džezā Latvijā, Madara teic - tas kļūst aizvien po-pulārāks. Viņa spriež, ka cilvēku interesi, iespējams, rada plašs un kvalitatīvs piedā-vājums. Džeza izglītībai Latvijā ir aptuve-ni 20 gadu. Varot teikt, ka izaugusi spēcī-ga, talantīga mūziķu paaudze. Madara zina stāstīt, ka trīs Latvijas mūziķi šobrīd studē džezu vienā no ASV prestižākajām augst-skolām - Bērklijā. Tas par kaut ko liecina! Rīgā šī mūzika bieži skan džeza bārā Trompete, arī folkklubā Ala un Teātra bārā notiek džeza vakari. Galvaspilsētā vispār dzīvā mūzika dzirdama ļoti daudzās vietās. Instrumentālais džezs tuvāks ļaudīm, kuri vairāk zina par mūziku. Savukārt dziedā-tājs var uzrunāt plašāku publiku, jo balss ir instruments, ar ko vēstījumu klausītājam nodot ir vieglāk. - Mums šobrīd noteikti ir daudz labu mākslinieku, - uzskata Mada-ra. Un piebilst, ka priecātos, ja pati varētu biežāk paklausīties džezu, tikai baudot un nesākot analizēt. Nesen Madaru varēja dzirdēt kafē Kļa-va pirmajā dzīvās mūzikas vakarā. Tur vi-ņa, kā ierasts, izpildīja fona mūziku, lai arī cilvēki esot klausījušies uzmanīgāk, nekā ierasts. Dziedātāja ļoti priecātos, ja šie va-kari turpinātos un arī pie mums būtu vieta, kur regulāri baudīt mūziku.

Linda TAURIŅA

Ungurpils Uzņēmējdarbības atbalsta centrā-bibliotēkā Sala norisinājās Vidze-mes Tūrisma asociācijas (VTA) kopsapul-ce. Sanākušie pārrunāja gan nozares jaunu-mus, gan pārvēlēja asociācijas valdi. Tāpat pasākuma dalībnieki iepazinās ar vietējo amatnieku darbu izstādi, daudz ko uzzināja par Ungurpils ezeru un viņiem bija arī ie-spēja noskatīties filmu par Pasaules latvie-šu klaidoņu brālību. Latvijas Investīciju un attīstības aģen-tūras Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava stāstīja par šajā gadā plānotajām dažādajām tūrisma aktivitātēm valstī, bet VTA valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts - tieši par asociācijas pasākumiem, tai skai-tā jau notikušām starptautiskām tūrisma izstādēm un jauniem projektiem, tāpat par

Latvijas simtgades notikumiem. Apspriests Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmā iecerētais tūrisma maršruts Rī-ga - Pēterburga jeb Katrīnas ceļš - posms, ko savulaik, apmeklējot Latvijas teritoriju, mērojusi ķeizariene Katrīna II. Alojas no-vada Tūrisma informācijas centra (TIC) va-dītāja Inese Timermane teic, ka šajā tūris-ma maršrutā, iespējams, iekļaus arī šo to no mūspuses, piemēram, vietējos amatniekus un mājražotājus. Latvijas Nacionālā kultūras centra ek-sperte Gita Lancere stāstīja par jauno ne-materiālā kultūras mantojuma sarakstu, kāds līdz šim Latvijā nav veidots. To radīt paredz pērn pieņemtais Nemateriālā kul-tūras mantojuma likums. I. Timermane skaidro, ka saraksta veidošanā ir uzsvars

tieši uz kādu amatniecības, kultūras prasmi, elementu, nevis konkrētu meistaru. Pagai-dām šajā sarakstā iekļauta suitu kultūrtelpa un Latviešu Dziesmu un deju svētki. Līdz 30. jūnijam var pieteikties iekļaušanai šajā sarakstā. Visus pieteikumus vairākus mēne-šus vērtēs speciāla žūrija. - Esam iecerējuši rakstīt pieteikumu par Staiceles audējām. Pagaidām apsveram arī citus kandidā- tus, - teic sarunbiedre. VTA valdi pārvēl ik pēc diviem gadiem. No bijušā Limbažu rajona teritorijas tūris-ma cilvēkiem tajā atkārtoti ievēlēja Lim-bažu TIC vadītāju Ilzi Milleri. Tāpat kop-sapulcē sumināja R. Sijātu, kurš nozares lielajā pasākumā Gada balva tūrismā 2016 tika sveikts kā Gada cilvēks tūrismā.

Līga LIEPIŅA

Ungurpils Salā Vidzemes Tūrisma asociācijas kopsapulce

2017. gada 3. marts l 4

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvalde informē Divi nenoskaidroti vīrieši Limbažos, veikalā Jūras ielā iepūta pārdevējai acīs piparu gāzi un nozaga urbi. Cietusī nogādāta me-dicīnas iestādē. Policijā par notikušo uzsākts kriminālprocess. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma izsauku-

mu uz Salacgrīvas pagastu, kur vieglā automašīna no autoceļa Rīga - Ainaži bija ieslīdējusi grāvī. Automašīnu, kurā atradās sieviete un divi nepilngadīgi bērni, ugunsdzēsēji glābēji ar vin-čas palīdzību izvilka atpakaļ uz ceļa.

Vidzemē kultūras projektiem - 76 000 eiro finansējums Kultūras iniciatīvu un ideju īstenošanai Vidzemes plānošanas reģions martā izslu-dina kultūras projektu konkursu «Latvijas valsts mežu» atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2017. Tā dalībniekiem būs iespēja sacensties par 76 000 eiro finan-sējumu. Atbalsts būs pieejams kultūras projektiem, ko plānots īstenot no maija līdz decembrim. 2017. gadā Vidzemes kultūras programmas mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidze-mē, saglabājot un attīstot Vidzemes no-vadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi.

Modernizēs Cēsu skolas Cēsīs ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) investīciju atbalstu mo-dernizēs vietējās skolas. Kopumā Cēsis projektā tikušas pie 4,7 miljoniem eiro mācību vides uzlabošanai. Cēsu valsts ģimnāzijā veidos metodisko centru, at-jaunos informācijas tehnoloģijas un spor-ta zāli, savukārt Draudzīgā aicinājuma valsts ģimnāzija tiks pie jaunas sporta zonas. Projektam pieteikta Līvu un Cēsu 2. pamatskola, Draudzīgā aicinājuma Cē-su valsts ģimnāzija un Cēsu Valsts ģim-nāzija, arī Cēsu vidusskola. Programmas mērķis ir atbalstīt izglītības infrastruktū-ras attīstību pašvaldību dibinātās izglītī-bas iestādēs.

Mākslas dārzs uzziedēs Valmierā No 1. aprīļa līdz 1. maijam Valmie-rā ikviens interesents aicināts piedalīties Mākslas dienu aktivitātēs - radošās no-risēs, kurām izvēlēta tematika Mākslas dārzs. Mākslas dienas iezīmēsies ar vai-rākām izstādēm, notiks forums Māksla būt uzņēmējam. Tāpat netrūks koncertu, izrāžu un citu māksliniecisko aktivitāšu. Mākslas dienu laikā godā tiks celti arī Latvijas mežos, pļavās un ūdeņos atro-damie gardumi. Programma - mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā Kultūra.

Senlatvju alus - cēsnieku radīts jauns zīmols Alus darītava Cēsu alus radījusi jaunu alus zīmolu - Senlatvju alus. Tuvojoties Latvijas valsts simtgades svinībām, alus baudītājiem piedāvātas jaunas alus šķir-nes, kuru garšas niansēm izvēlētas Latvijā sastopamas dabas veltes. Senlatvju alus ir lager tipa gaišais alus un šobrīd pieejami trīs veidu brūvējumi - vīgriežu, kadiķu un brūkleņu. Jaunā alus etiķešu dizainā izmantotas latviešu spēka zīmes - Māras līklocis, Saules zīme un Jumis. Kopējās investīcijas jaunās alus receptes radīša- nā - 70 000 eiro.

Valmierā atklāta ZZ Čempionāta 11. sezona Valmierā vakar atklāja ZZ Čempionāta 11. sezonu. Pēc oficiālās spēļu atklāšanas ZZ Čempionāta komanda kopā ar spēļu vēstnešiem - mūziķiem un jaunās dzies-mas Šodien jāuzvar autoriem Arvi Reiku un Miku Dukuru - devās Latvijas tūrē, aicinot skolas būt aktīvām un iesniegt radošus mājasdarbus. ZZ Čempionāts ir Latvijā vērienīgākās skolēnu sporta un prāta spēles, sacensības ar radošiem uzde-vumiem un netradicionāliem sporta vei-diem.

No 24. līdz 26. februārim Rīgā, Rīnūžu vidusskolā notika Ekoskolu programmas 15 gadu jubilejai veltītais Ziemas forums. Tajā iesaistījās apmēram 300 skolēnu un pedagogu no visas Latvijas. Saietā pieda-lījās arī Limbažu 3. vidusskolas, Salacgrī-vas, Liepupes vidusskolas un Vidrižu pa-matskolas pārstāvji. Foruma dalībniekus ar savu klātbūtni pagodināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Ekoskolu foruma mērķis bija veidot izpratni par Ekoskolu programmā aktuāla-jām tēmām un palīdzēt skolu pārstāvjiem labāk izprast, kā programmas vērtības īste-not praksē. Jaunieši un pedagogi iepazina cits citu un dalījās pieredzē, guva ne tikai jaunas zināšanas un prasmes, bet arī drau-gus, sadarbības partnerus. Man kā Limba-žu 3. vidusskolas koordinatorei bija jāda-lās pieredzē par Ekoskolas programmas tēmu integrēšanu mācību procesā, jo skolā vides izglītības nodarbības un pasākumi tiek veiksmīgi sasaistīti ar mācību saturu, skolēni iesaistās projektos un pētnieciskajā darbā. Foruma programma bija daudzvei-dīga un piesātināta, tajā bija ietvertas ne tikai tematiskas nodarbības, bet arī aiz-raujošas aktivitātes, piemēram, Ekoskolu Olimpiskās spēles kopā ar olimpieti Inetu Radeviču, nakts trases pārgājiens, filmu vakars, koncerts un ballīte kopā ar Carni-val Youth, noslēguma pārgājiens Mangaļ-salā. Forums aicināja dalībniekus iedziļinā-ties nozīmīgos vides jautājumos - nodar-bības palīdzēja labāk izprast bioloģisko daudzveidību Latvijas ainavā un pasaulē, apzināties mūsu lomu klimata pārmaiņās un izvērtēt savu ikdienas paradumu ietek-mi uz pārtikas aprites sistēmu un atkritumu daudzumu pasaulē. Savukārt praktiskajās darbnīcās skolēni un pedagogi apguva liet-derīgas prasmes, piemēram, kā ekoloģiski gatavot ēst (vadītāja Maruta Rampāne, blo-ga Ēdamzāle veidotāja) vai radīt modernu

Jaunas zināšanas un radoša darbošanās Ekoskolu Ziemas forumā

apģērbu kopā ar TWATCH Clothing, kā rīkot pasākumus, pēc iespējas mazinot to ietekmi uz vidi, kā bez atkritumu radīšanas pagatavot pašiem savas higiēnas preces. 3. vidusskolas 9. klases skolnieces Madara Zeidmane un Ketija Timerma-ne ļoti pozitīvi atsaucas par šo forumu ne vien tāpēc, ka satikti jauni draugi un pie-dzīvoti aizraujoši notikumi, bet arī iegūtas pārsteidzoši daudzveidīgas zināšanas par vides jautājumiem. Piemēram, par klimata pētījumiem Grenlandes ledājos stāstīja ek-spedīcijas vadītājs Jānis Karušs, par palmu eļļas draudiem pasaulē - organizācijas Zaļā brīvība pārstāve, mūsu skolas absolvente Māra Braslava. Katru reizi forumos Ekoskolas koor-dinators Daniels Trukšāns un Edmunds Cepurītis kopā ar Vides izglītības fondu

piedāvā ļoti vērtīgu programmu, kas ir saistoša gan skolēniem, gan pedagogiem. Kamēr skolēni piedalījās Ziemas iesvētību takā Rīnūžu vidusskolās pagalmā un ap-kārtnē, pedagogi varēja satikties Ekoskolu randiņā - pieredzes apmaiņas sesijā. Fo-ruma laikā varējām piedzīvot un vērot strauju laikapstākļu maiņu - no saulainiem brīžiem līdz sniegputenim, it kā sekotu lī-dzi mūsu sarunām par klimata pārmaiņām. Svētdienas rītā sniegs visus pārsteidza ar savu mierīgo snigšanu, padarot apkārtni baltu, kas ļāva pārgājiena laikā Mangaļsa-lā pie vēsturiskajiem fortiem sacelt daudz, daudz sniegavīru, sarīkot pikošanos un it kā atvadīties no šī gada ziemas.

Daiga RUDZĪTE,Limbažu 3. vidusskolas Ekoskolas koordinatore

Salacgrīvas un Limbažu 3. vidusskolas ekoaktīvistes Ziemas foruma pārgājienā kopā ar savām skolotājām. No kreisās - Lolita Valaņina, Jolanta Ciganska, Madara Zeidmane, Ketija Timermane, Sindija Puriņa un Daiga Rudzīte

Limbažu novada domes Amatpersonu un darbinieku amata kandidātu vērtēšanas komisija otrdien Izglītības un kultūras no-daļas vadītājas amatam izvēlējās līdzšinējo Bērnu un jauniešu centra (BJC) direktori Sigitu Upmali. Viņas kandidatūra gan vēl jāsaskaņo ar Izglītības un zinātnes minis-triju un tikai pēc tam, atbilstoši novada domes nolikumam, jaunā vadītāja varēs stāties darbā. Novada domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Ineta Zariņa atgādināja, ka kon-kursam uz nodaļas vadītāja amatu bija pieteikušies 9 pretendenti, tai skaitā speci-ālisti ne tikai no pašu novada. - Prieks, ka

cilvēki vēlas pieņemt jaunus izaicinājumus, ir gatavi uzņemties atbildīgus amatus. Tā noteikti ir pozitīva tendence, - atzina I. Za-riņa. Seši no pretendentiem tika uzaicinā-ti uz pārrunām. Pēc tam ar diviem, kurus komisija atzina par visatbilstošākajiem, notika atkārtotas pārrunas. - Abām preten-dentēm bija ļoti līdzīgs skatījums uz proce-siem izglītības un kultūras jomā, šī darba organizēšanu, iespējamajām pārmaiņām, - sacīja I. Zariņa. - Izvēlēties bija tiešām grū-ti. Var teikt, ka S. Upmales papildu pluss bija paveiktais, kopš 2014. gada sekmīgi vadot BJC, iesaistoties arī novada mēroga projektos, organizējot lielākus pasākumus,

izsakot priekšlikumus pašvaldības darbam. - Domājam, ka Sigita spēs veiksmīgi dar-boties abās pārzināmajās jomās, komuni-cēt gan ar kultūras, gan izglītības speci-ālistiem, - teica pašvaldības vadītāja viet-niece. Savukārt otrai pretendentei - Limba-žu 3. vidusskolas direktora vietniecei Ilzei Žūriņai-Davidčukai - izteikts piedāvājums uzņemties Bērnu un jauniešu centra va dību. Esam jau Auseklī rakstījuši, ka Limba-žu novada dome pērn novembrī nolēma apvienot līdzšinējo Izglītības un Kultūras nodaļu, lai būtu ciešāka abu jomu iestāžu sadarbība.

Laila PAEGLE

Izraudzīta vadītāja Limbažu novada domes Izglītības un kultūras nodaļai

Pagājušajā piektdienā uz balli pulcējās Limbažu pensionāru biedrības pārstāvji. Šādu kopēju atpūtas pasākumu biedrība rīko trešo gadu. Sanākušos priecēja Lim-bažu kultūras nama senioru jauktais koris Atvasara un senioru vokālais ansamblis Sirmie ozoli. Īpašs prieks pensionāriem bija par Inetas Indriksones vadīto mazo dejotāju uzstāšanos. Limbažu pensionā-ru biedrības valdes priekšsēdētāja Anna

Branka stāsta, ka biedrības pasākumi, arī sanāksmes ir labi apmeklēti. Ballē atpū-tās aptuveni 120 biedru. - Pēc koncer-ta mums bija dejas, bet, tā kā vīriešu ir tā mazāk, gājām arī rotaļās. Šis ir tāds jauks pasākums. Arī sanākušie bija ap-mierināti un priecīgi par bagātīgi klāto galdu, par kuru parūpējās biedrības val-des meitenes, - teic A. Branka. Pasākums tapa, pateicoties Limbažu novada pašval-

dības atbalstam un biedru naudai. Pirmdien gaidāma pensionāru biedrī-bas valdes pārvēlēšana. Pēc šī notikuma tiks plānotas biedrības šī gada aktivitātes. - Domāsim, piemēram, kādus lektorus pie mums aicināt, tāpat pensionāri vēlas ap-meklēt teātru izrādes, arī doties ekskursi-jās, - stāsta A. Branka.

Līga LIEPIŅA

Limbažu pensionāru biedrības ļaudis tiekas savā trešajā ballē

5 l 2017. gada 3. marts

Latvijāt 6. martā Rīgas Stradiņa universitā-

tes (RSU) aulā notiks sen gaidīts no-tikums - Baltijā lielāko digitālo ērģeļu atklāšana. Kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta Andra Po-gas vadībā RSU jaunieguvumu ieskan-dinās pasaulslavenā ērģelniece Iveta Ap-kalna. RSU aulā, ko atklāja 2009. gadā un kas ir pazīstama arī kā Pārdaugavas koncertzāle, jau sākotnēji bija paredzētas ērģeles, kas līdzekļu trūkuma dēļ netika uzstādītas. Pateicoties RSU darbinieku, studējošo un absolventu ziedojumiem, atbalstītājiem, kā arī RSU finansiālajām iespējām, nepieciešamie līdzekļi iegūti un gada sākumā tika sākta Nīderlandes ražotāja Johannus digitālo ērģeļu Eccle-sia D450 uzstādīšana.

t Eiropas Savienības pārvietošanas programmās uz Latviju no Grie-

ķijas pārvietotas 12 personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, t.sk. seši nepilngadīgie. Uz Latviju pār-vietotās trīs Sīrijas ģimenes patlaban at-rodas patvēruma meklētāju centrā Muce-niekos. Starp pārvietotajiem ir tādu pro-fesiju pārstāvji kā celtnieks, frizieris un valsts sektora darbinieks. Personas savos pieteikumos norādījušas arābu, angļu un kurmandži valodas zināšanas.

t Ikviens martā aicināts izmēģināt orientēšanās prasmes, piedaloties

Jaunsardzes reģionālajās telpu orien-tēšanās sacensībās. Tās notiks četros Jaunsardzes novadu centros, pārvēršot Latvijā labi pazīstamas ēkas orientēša-nās sacensību arēnā. Sacensības atklās 6. martā Rēzeknē, Austrumlatvijas ra-došo pakalpojumu centrā Zeimuļs, nā-kamās būs 7. martā Talsu 2. vidusskolā. Savukārt 9. martā dalībnieki tiksies Rī-gā, O. Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā. 21. martā sacensības no-slēgsies Valmierā, Vidzemes Augstsko-lā. Piedalīties sacensībās un izmēģināt savas prasmes aicināti ne tikai jaunsargi, bet ikviens interesents. Vairāk informā-cijas - www.telpuorientesanas.lv.

t Tuvojoties pavasarim, Latvijas Pasts papildinājis krāšņo Ziedu sē-

riju, izdodot jaunu pastmarku Frēzija. Tās pirmās dienas zīmogošana paredzēta šodien pasta centrā Sakta Rīgā. Jaunās pastmarkas nominālvērtība ir 0,64 €. Pastmarka izdota 200 000 eksemplāru tirāžā, un līdz ar pastmarku emitēta arī īpaša aploksne 1500 eksemplāru tirā-žā. Filatēlijas jaunumu dizaina autore ir māksliniece Lilija Dinere.

Pasaulēt Ķīnas valdība paziņojusi, ka šogad

tērauda un ogļu ražošanas nozarēs likvidēs 500 000 darba vietu, valstij turpinot samazināt pārmērīgās ražo-šanas jaudas. Atlaistie darbinieki tiks iekļauti darba maiņas programmā vai viņiem piedāvās priekšlaicīgu pensionē-šanos. Ķīna saražo vairāk nekā pusi no pasaulē pieejamā tērauda apjoma, taču ekonomikas izaugsmes tempa palēninā-šanās un vājā globālā pieprasījuma dēļ nozarē izveidojies ievērojams pārpali-kums.

t Kauņā (Lietuva) jau vairāk nekā mēnesi darbojas rekonstruētā au-

toosta, ko tās operatori dēvē par mo-dernāko Austrumeiropā. Kauņas ie-dzīvotājus un pilsētas viesus tā sagaida ne tikai ar modernu ēku un iespaidīga lieluma pulksteni, bet arī ar daudz pla-šāku pasažieru uzgaidāmo zāli, mūsdie-nīgu pasažieru informēšanas sistēmu, pazemes autostāvvietu un daudziem ci-tiem jauninājumiem. Kauņas autoostā ir 21 iekāpšanas platforma un trīs platfor-mas pienākošajiem autobusiem. Pasažie-ru informēšanai ierīkoti daudzi informā-cijas ekrāni.

Ziņas no preses relīzēm un aģentūras «LETA» materiāliem sagatavoja

Una MEDNE

7. martā Valmierā notiks Vidzemes re-ģiona skolēnu skatuves runas un mazo for-mu uzvedumu konkurss, kurā piedalīsies labākie savu novadu pārstāvji. Auseklī jau rakstījām, kā norisinājās atlase Limbažos, tagad par Alojas un Salacgrīvas novada konkursu rezultātiem. Alojas kultūras namā uz konkursu pul-cējās 16 skolēnu no Alojas Ausekļa un Staiceles vidusskolas, Ozolmuižas pa-matskolas. Viņu sniegumu vērtēja Alojas kultūras nama direktore Ineta Laizāne un Vilzēnu tautas nama vadītāja Dace Šķepa-ste. 1. klašu grupā piedalījās tikai Staiceles vidusskolas pirmklasniece Dace Štemere (skolotāja Maija Andersone). Meitenes sniegumu žūrija novērtēja kā ļoti labu un piešķīra 1. vietu. 2. - 3. klašu grupā 1. vietu ieguva Alojas Ausekļa vidussko-las trešklasniece Evelīna Vanaga (sk. Ai-ja Kalnmača). 2. un 3. vieta - Alojas 2.b klases audzēkņiem Rūtai Šternfeldei un Gustavam Slotiņam (sk. Ineta Lope-nova). 4. - 6. klašu grupā vislabāk veicās Alojas ceturtklasniekam Reinim Kušķim (sk. Līga Kokina). 2. vieta - Ozolmuižas 4. klases skolniecei Amandai Girgensonei (sk. Inese Bite), bet 3. - Alojas ceturtklas-niecei Violetai Anetei Birkavai (sk. L. Ko-kina). 7. - 9. klašu grupā 1. vietu piešķīra Ozolmuižas devītklasniekam Valteram Jā-nim Stumpam, 2. - Ozolmuižas 8. klases

skolniecei Ērika Brigmanei (abu skolotāja Ludmila Vējiņa). 3. vietu žūrija nolēma nepiešķirt. Alojas novada domes izglītības darba speciāliste Ilze Kapmale uzsvēra, ka Valters Jānis ir tiešām pieredzējis skatuves runas konkursu dalībnieks, jo ar labiem rezultātiem tajos startē jau 7 gadus. Diem-žēl šogad konkursā nepiedalījās neviens 10. - 12. klašu skolēns. Uz reģiona skati Valmierā dosies visu klašu grupu 1. vietu ieguvēji. Evelīna un Valters Jānis reģiona skatē piedalīsies jau otro gadu pēc kārtas. Salacgrīvas novada izglītības iestāžu skolēnu skatuves runas konkurss notika Salacgrīvas vidusskolā. Tajā piedalījās 29 skolēni no Salacgrīvas un Liepupes vidusskolas, Krišjāņa Valdemāra Ainažu pamatskolas. Salacgrīvas novada domes izglītības speciāliste Antra Paegle atzina, ka šogad konkursam pieteicies rekordliels dalībnieku skaits. Viņu bija vēl vairāk, taču vairākiem skolēniem piedalīties konkursā liedza slimība. Konkursantus vērtēja žūrija, ko vadīja A. Paegle. Tajā vēl darbojās Salacgrīvas kultūras nama direktore Pārsla Dzērve, Ainažu kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītājs Zintis Sārs, Liepupes vidus-skolas direktores vietniece Ira Janiša un Salacgrīvas vidusskolas direktores viet-niece Inta Cirša. 1. klašu grupā uzvarēja Ainažu pirmklasniece Džeina Zlidņeva

(sk. Simona Oga), 2. vietā ierindojās Kris-ters Jakobsons, bet 3. - Pēteris Ķūrens (sk. Laura Eimane). 2. - 3. klašu grupā vis-labāk veicās Salacgrīvas trešklasniekiem. Uzvarēja Adrians Ginters, 2. vietu ieguva Matilde Vilkaule, bet 3. - Madara Metuse (sk. Lolita Valaņina) un Katrīna Ķūrena (sk. Evija Kosīte-Viļķina). 4. - 6. klašu grupā uzvarēja Salacgrīvas ceturtklas-niece Liene Damsone (sk. Baiba Runce), 2. vietā ierindojās ainažniece Nikija Pa-bērza (sk. Modra Putna), 3. - salacgrīviete Liene Muciņa (sk. B. Runce). 7. - 9. klašu grupā 1. vietu piešķīra astotklasniecei Jo-lantai Ķuzei, bet 2. - devītklasniecei Aijai Gūtmanei. Abas meitenes mācās Liepupes vidusskolā, viņu skolotāja - Jautrīte Marina Liepiņa. 3. vietā ierindojās Salacgrīvas as-totklasniece Elīna Stalte (sk. Inta Balode). 10. - 12. klašu grupā 1. vietu nepiešķīra, 2. ieņēma Liepupes vienpadsmitklasnie-ce Sanija Kaužena (sk. J. M. Liepiņa) un 3. - Salacgrīvas abituriente Krista Muciņa (sk. I. Balode). A. Paegle sacīja, ka vairāki skolēni star-tē jau gadu no gada, un viņu izaugsme biju-si ļoti pamanāma. - Patīkami, ka dalībnie-ku kopējais līmenis ir ļoti audzis. Skolēni kļuvuši atraktīvāki un drošāki. Uz reģionā-lo konkursu izvirzīti visi 1. vietu ieguvēji. Lai veicas!

Sagatavoja Laila PAEGLE

Arī Alojas un Salacgrīvas novadā - skolēnu skatuves runas konkurss

25. februārī Salacgrīvas kultūras namā notika pirmais vidējās paaudzes deju ko-lektīva Tingeltangels rīkotais deju pute-nis. Uz to bija atbraukuši kolektīva draugi no tuvākas un tālākas apkārtnes - vidējās paaudzes deju kolektīvi Dzieti no Bren-guļiem, Ulubele no Liepupes, Sānsolis no Alojas, Lādezers no Limbažu pagasta, TDA Katvari no Limbažiem, pērnavieši Kajakas no Igaunijas. Piedalījās arī jau-niešu deju kolektīvi: Varavīksne no Lim-

bažiem, Salacgrīvas Randa, Salacgrīvas vidusskolas 2. - 3. klases Vēverīši, senioru deju kolektīvs Saiva un, protams, nama saimnieks Tingeltangels. Koncertu atklāja deju kolāža Dzintara zemē dzintara ļaudis, ko izdejoja Katvari. Divu stundu garumā, kolektīviem maino-ties, Salacgrīvas kultūras nama skatuvi un arī zāli piepildīja dažādo kolektīvu dejas. Prieks bija skatīties raitajos soļos, redzēt izjusto sniegumu un krāšņos dejotāju tēr-

pus. Tingeltangela deju puteni noslēdza mājnieku dejotā nākamā gada Dziesmu un deju svētku programmas deja Dievs, sargi dzimteni. Koncerta izskaņā Salacgrīvas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs pa-teicās viesu kolektīviem un to vadītājiem, jo īpaši suminot savu vadītāju Jāni Ērgli.

Ilgas TIESNESESteksts un foto

Tingeltangela deju putenis

Kopā ar viesiem un deju kolektīvu Tingeltan-gels deju putenī bija tā vadītājs Jānis Ērglis

Brīvzemnieku pagasta lauku sieviešu kluba - biedrības Naktsvijoles dalībnieces Puikules sabiedriskajā centrā iekārtoja Latvijas simtgadei veltītu balto izšuvumu un austo darbu izstādi. Aptuveni 100 rok-darbu šoreiz sarūpēti no kluba dalībnieču vecmāmiņu pūra lādēm un daudzus piegā-dāja izstādes atbalstītāji. - Tiklīdz cilvēki padzirdēja par mūsu ieceri, atsaucība bi-ja necerēti liela. Nedēļas laikā puikuliešu darbiem piepulcējās arī no Ozolmuižas, Alojas, Ungurpils un citām vietām at-

vestie. Daudzus no savām mājām atnesa Guntra Mauriņa, Inese Karčevska, Erna Lūse un citi. Mani visvairāk iepriecina rišeljē tehnikā ar rokām izstrādāti smalki darbi, vārdu izšuvumi, austie dvieļi dzim-tās ir saglabāti pat no Latvijas brīvvalsts laika. Vienu, vecmāmiņas gadiem ilgi sau-dzētu, atradu arī savās mājās. Ne visi ir gluži tik veci, tomēr rada priekšstatu, cik prasmīgas bija mūsu sievietes, - sacīja biedrības vadītāja Ziedīte Jirgensone. Iz-stāde būs atvērta līdz maijam.

Tai pašā tikšanās reizē, kas otro gadu bija rīkota, atzīmējot Pasaules nevalstisko organizāciju dienu, dalībnieces kaldināja arī citus plānus, kā pagastā iezīmēt valsts simtgades tuvošanos. Tāpat viņām notika interesanta tikšanās ar matīšnieci Neldu Bailīti-Irmeju, kura Puikulē vada drama-tisko kolektīvu, bet ar kluba dalībniecēm runāja par savu aizraušanos ar astroloģiju un numeroloģiju.

Gunita OZOLIŅA

Puikules Naktsvijoles simtgadei velta balto rokdarbu izstādi

2017. gada 3. marts l 6

Sācies pašdarbības kolektīvu atrādī-šanās laiks. Pagājušosestdien Umurgas kultūras namā norisinājās Limbažu apriņ-ķa vokālo ansambļu, tautas mūzikas ins-trumentu un kapelu skate. Tajā piedalījās 13 kolektīvu no Limbažu, Alojas un Sa-lacgrīvas novada. Viņu sniegumu vērtēja žūrija: Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) koru un vokālo ansambļu eksperts Lauris Goss, kapelas Rūvenas Aure vadītājs Valdis Meijers un komponists, diriģents, vokālā ansambļa vadītājs Jēkabs Jančev-skis. Ansambļu skate katru gadu tiek rīkota citā Limbažu novada vietā, un nu viens ap-lis noiets, atkal atgriežoties Umurgā. Vokālajiem ansambļiem skatē bija jā-dzied latviešu tautasdziesmas apdare, lat-viešu komponista oriģināldziesma (viena no abām - a cappella) un brīvas izvēles dziesma. Pārējie kolektīvi paši varēja izrau-dzīties visus trīs skaņdarbus ar atsevišķiem nosacījumiem par instrumentalitāti. Žūrija vērtējot ņēma vērā māksliniecisko un teh-nisko sniegumu, vokālo kultūru, stila izjūtu un kopiespaidu. Jāteic, rezultāti ir labi, jo dalībnieki ieguva tikai I un II pakāpes dip-lomus. Šogad skatei valstī nākamā kārta, uz ko izvirzīt, netiek rīkota. - Tā kā žūrijā esmu ne pirmo gadu, varu salīdzināt, kā Limbažu apriņķa ansambļiem un instrumentālajām formācijām laika gaitā veicies. Kāds ir paaudzies vai pagājis solīti atpakaļ, tomēr kopumā - tikai atzinīgi vārdi. Gan par to, ko darāt ikdienā, gan, ka dziedat un gūstat no tā prieku, - neslēpa L. Goss. V. Meijers, kurš vairāk pievērsa uzmanību instrumentu spēlei, rezumēja, ka šogad tāda veida ko-lektīvu bijis mazāk un ka ne visi partitūrās ierakstītie instrumenti noteiktās vietās arī skanējuši. Viņš uzslavēja Limbažu kultū-ras nama kapelas Labi, ka tā kontrabasistu Modri Āboltiņu, vadītāju Sandru Budeviču un Limbažu pagasta vīru vokālā ansambļa Dziļezers vadītāju, komponisti un koncert-meistari Daci Robuli, kuru par visu, ko vi-ņa dara mūzikā, salīdzināja ar smagā darba mehanizatoru. Komponists J. Jančevskis ieteica piedomāt, kādas notis dod žūrijai, jo ne viss norādītais atbilst izpildījumam, kaut pati muzicēšana ir pārliecinoša. Skati uzmanīgi vēroja arī Limbažu koru apriņķa virsdiriģents Kaspars Ādamsons. - Patīka-mi skatīties uz dziedātājiem, kuri jūtas jauki un atbrīvoti klausītāju priekšā. Skaisti, ka to darāt ar atvērtām sirdīm un apgarotām sejām. Vēl paldies jums par prasmi tikt pāri klupieniem un turpināt. Jūs radījāt muzikā-li krāšņu pēcpusdienu, - viņš sacīja dziedā-tājiem. Lai pasākums ritētu asprātīgākā gaisot-nē, bija parūpējušās Umurgas amatierteātra aktrises Laine Grakoviča un Iluta Pīternie-ce. Vairāki kolektīvi bija īpaši gatavojušies skatei ne tikai muzikāli, bet arī vizuāli, jo atrādīja savus jaunos tērpus. Ar tiem zil-ganos toņos apbūra arī Limbažu kultūras nama sieviešu vokālā ansambļa Reiz bija dalībnieces. - Tērpus mums dizainēja un batikoja TLMS «Dzilna» vadītāja Baiba Vaivare. Lai tie taptu, ieguldījām gan savus līdzekļus, gan atbalstīja novada pašvaldī-ba, - pastāstīja ansambļa vadītāja S. Bude-viča. Ar abu savu vadīto kolektīvu, tostarp Labi, ka tā, sniegumu skatē viņa kopumā ir apmierināta. - Maksimāli darījām, ko

Limbažu apriņķa ansambļu skatē dziedāja un muzicēja ar atvērtām sirdīm

skatei bija izraudzījušās no kristīgā repertu-āra. Jau gadus piecus Vēlreiz darbojas tikai dāmas, bet pirms tam bija jauktais kolek-tīvs. - Gatavojamies ansambļa iepriekšējās vadītājas Dzidras Roces atceres un savam jubilejas pasākumam. Pavasarī ar koncert-programmu vēlamies apbraukāt apkārtnes senioru namus, - dažus tuvākos nākotnes plānus ieskicēja tā vadītāja Līga Siliņa. Sa-lacgrīvas kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis Dziedātprieks no citiem atšķī-rās ar rudzupuķu ziliem, gariem svārkiem un baltām blūzēm - arī viss gādāts tieši uz skati. Kolektīva dāmas neslēpa, ka viņām ir ļoti aktīva koncertdzīve - aizrunātas jau vasarai.

Kamēr kolektīvi pacietīgi gaidīja žū-rijas lēmumu, viņiem un citiem klausītā-jiem muzicēja Miltiņu ģimene. Daudziem plašāk zināms ir tās pārstāvis dziesminieks Arnis Miltiņš, kā arī jaunā, talantīgā dzie-dātāja Ieva Sutugova, kura šajā saimē ie-precējusies. Viņa īpaši iepriecināja publiku, nodziedot arī pāris dziesmu no sava nesen iznākušā debijas albuma Stāsti. Vēl izrādās, ka A. Miltiņa dzīvesbiedres Ināras Garklā-vas dzimtas saknes ir Umurgā un tāpēc arī gribējuši beidzot atbraukt šurp ar koncertu.

Ilvas BIRZKOPESteksts un foto

P.S. Vairāk attēlu skatiet Ausekļa mājas-lapā sadaļā Galerijas.

Ar jauniem tērpiem, kurus dizainējusi TLMS Dzilna vadītāja Baiba Vaivare, un skanīgu dziedājumu skatē priecēja Sandras Budevičas (no labās) vadītais Limbažu kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis Reiz bija

Staiceles kultūras nama sieviešu vokālais

ansamblis Vēlreiz Līgas Siliņas (ceturtā

no kreisās) vadībā labi sevi parādīja

skatē un nu gatavojas savam 5 gadu jubilejas

koncertam

Skates rezultāti: I pakāpe - Limbažu kapela Labi, ka tā (44,3 punkti) un sieviešu vokālais ansamblis Reiz bija (41,6 p.), abiem vadītāja Sandra Budeviča; Limbažu pagasta vīru vok. ans. Dziļezers (41,6 p.), vad. Dace Robule; Salacgrīvas siev. vok. ans. Dziedātprieks (41,6 p.), vad. Agita Zvejniece; Brīvzemnieku siev. vok. ans. Sonus (41 p.), vad. Kristī-ne Freimane-Semjonova; Limbažu tautas mūzikas instrumentu ans. Kokle (40 p.), vad. Anita Viziņa-Nīlsena; Vilzēnu siev. vok. ans. Heihēra (40 p.), vad. Daina Mūrniece. II pakāpe - Pociema siev. vok. ans. Relako (39,3 p.), vad. Liena Vildere; Umurgas siev. vok. ans. (39 p.), vad. Gunta Elita Gīme; Staiceles siev. vok. ans. Vēlreiz (39 p.), vad. Līga Siliņa; Viļķenes siev. vok. ans. Sonante (38 p.) - viņiem arī speciālbalva par atraktivitāti, vad. Jausma Aizpurve; Vidrižu senioru ans. Savam priekam (37 p.), vad. Gundega Vasiļjeva; Skultes jauktais vok. ans. Adiaminde (36 p.), vad. Ārijs Ādamsons.

spējām, arī pieļautās kļūdiņas esam pārru-nājuši. Pats galvenais, ka mums ļoti patīk dziedāt un muzicēt. Jauna kārta mugurā bija arī mājniecēm - Guntas Elitas Gīmes vadītajam Umurgas kultūras nama sieviešu vokālajam ansamblim. - Šodien esmu prie-cīga par savām meitenēm, centāmies, savās mājās vienmēr grūtāk dziedāt. Kolektīvā pacēlums sākās pērn, kad iekļuvām un itin veiksmīgi startējām skates nākamajā kār-tā Madonā. Drusku pat paplašinājies sa- stāvs, - teica G. E. Gīme. Par skates vienī-gā vīru ansambļa Dziļezers sniegumu bija gandarīta Limbažu pagasta kultūras dzī-ves organizētāja Sandra Avotiņa. Viņa no-vērtēja iespēju vienkopus dzirdēt, kā skan citiem. Tāpat kā pērn, arī šogad veiksmīgi sevi parādīja Brīvzemnieku pagasta tautas nama sieviešu vokālais ansamblis Sonus. - Mēģinājumos viņas čakli strādāja, varbūt šodien būtu varējušas vēl vairāk, taču šis laiks nav viegls, jo daudzas dziedāja pus-slimas, - atzina tautas nama vadītāja Maija Martinova. Koši sarkanos kostīmos, kas ne-sen papildināti, uzstājās Staiceles kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis Vēlreiz. Pašas atzinās, ka intensīvi strādājušas visu nedēļu, un uzskata, ka nodziedājušas labi. Arī varēšanas līmenis esot audzis. Tā kā ansamblis dzied arī baznīcā, vienu dziesmu

Lielākā daļa šī gada dabas simbolu sastopami arī mūspusē

(Iepriekš - 10.II numurā)

Dzeltenās cielavas populācija krasi sarukusi Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2017. gada putnu izvēlējusies dzelteno cielavu (Motacilla flava). Tās populācija valstī kopš 1995. gada samazinājusies par

95%. LOB aicina ziņot par šīs sugas īpat-ņiem, lai apzinātu vēl atlikušās dzeltenās cielavas atradnes. Dzeltenā cielava apdzīvo mitrus zālājus, ko apdraud aizaugšana, jo lauksaimnie-cības zemes tiek pamestas vai tās pārvērš aramzemēs. Intensīva lauksaimniecība ir viens no draudiem šīs sugas cielavai arī ci-tās Eiropas valstīs. Eiropas Putnu uzskaišu

padomes dati liecina par sugas populācijas lejupslīdi arī Eiropā kopumā, taču šis skaita kritums nav tik dramatisks kā Latvijā. Latvijā sastopamas četras cielavu su- gas - baltā (Latvijas nacionālais putns), dzeltenā (2017. gada putns), kā arī pelēkā (Latvijā reta ligzdotāja pie straujām upī-tēm) un citroncielava (ligzdo pļavās).

Sagatavoja Līga LIEPIŅADzeltenajai cielavai Latvijā trūkst piemērotu dzīvesvietu

7 l 2017. gada 3. marts

Svei cam nedēļas gaviļniekus!

Zvaigzne ABC piedāvā... Pirktāko grāmatu TOP 10 Zvaigznes grāmatnīcās:1. Anna Toda AFTER. Pēc kritiena (Zvaigzne ABC).2. Juris Rubenis Viņa un Viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss (Zvaigzne ABC).3. Vladimirs Kaijaks, Māra Svīre Vēstule (Zvaigzne ABC).4. Jūlijs Krūmiņš Iļģuciema pašpuikas stāsti (autora izdevums).5. Rihards Bargais Plikie rukši (Zvaigzne ABC).6. Jānis Lejiņš Vīrieša sirds (Zvaigzne ABC). J. Lejiņš (1954) ir viens no ie-vērojamākajiem vēsturisko romā-nu autoriem mūsdienu latviešu literatūrā. Viņa iepriekšējie darbi - triloģija Zīmogs sarkanā vaskā un romāns Kamera obskura - gu-vuši gan plašu lasītāju atsaucību, gan vairākas literāras balvas. Arī rakstnieka jaunākajā romānā Vī-rieša sirds ir Vēsture, bet šī kap-rīzā dāma nav grāmatas galvenā persona. Pamatstāsts ir par armijas instruktoru Ludi Šteinbergu, kurš 1939. gada pavasarī ie-rodas kādas mazpilsētas ģimnāzijā, lai mācītu zēnus kļūt par īstiem vīriešiem. Viņš pats, protams, labi zina, kā tas darāms, un sparīgi ķeras pie darba. Bet tad notiek kaut kas dīvains, un pareizākajam no pareizajiem vīriešiem nojūk visi orientieri. Viņa rūpīgi koptajā mazajā vecpuiša pasau-lītē ienāk Viņa... Taču lielās pasaules dzirnas ir sākušas savu baiso gaitu un ir gatavas samalt ikvienu, kurš nokļūst starp akmeņiem. Daži sižeta pavedieni aizvijas vēl tālākā pagātnē, citi iestīdz nākotnē. Un izrādās, ka itin viss šajā brīnumainajā pasaulē ir nesaraujami vienots un daži sīki graudiņi nav pa spēkam pat smagajiem dzirnakmeņiem.7. Akvelīna Līvmane Atvērto siržu sarunas. Mīl-ne-mīl (Zvaigzne ABC).8. Andra Manfelde Virsnieku sievas (Dienas Grāmata).9. Deivs Pilkijs Dogmens (Zvaigzne ABC).10. Dace Vīgante Ledus apelsīns (Zvaigzne ABC). Iepriekšējā lasītāju konkursa atbildes: 1. Romāna galvenā varone rīsu diētu ievēroja 4 dienas.2. Atzīstot savu atkarību no ēdiena, Doroteja romāna bei-gās piesakās pie psihoterapeita. Saņemt balvu - Gabrielas Cīrules grāmatu Kritiens uz augšu - redakcijā aicināta Baiba Store.

2017

8. marts

Dagmāra, Marga,

Margita

Krustvārdu mīkla

1 2 3 4 5 6 7 8

9

10 11

12

13 14 15 16 17 18 19 20

21

22 23 24

25

26 27

28 29

30 31 32 33 34 35

36 37

38

39 40

41

42 43

Horizontāli. 1. Elastīgs mate-riāls, ko iegūst, vulkanizējot kauču-ku. 6. Puslokā izliekts tureklis, kas piestiprināts trauka (piem., spaiņa) augšējai malai (dsk.). 9. Nesot pie-virzīt, piegādāt. 10. Vīrieša vārds augustā. 11. Ārējā mala. 12. Ro-kas locītava. 13. Piena produkts, taukviela. 18. Īsts, pilntiesīgs. 21. Putojošs alkoholisks dzēriens. 22. Lapu koks. 24. Rīcību vai dar-bību apzīmējošs jēdziens Indijas izcelsmes reliģiski filozofiskajās mācībās. 25. Stāvoklis, kad nav dzirdami nekādi trokšņi, skaņas. 26. Cilvēka ekstremitātes. 27. Ba-rība, ko lieto dzīvnieku pievilinā-šanai (dsk.). 29. Smalcināt dzirna-vās. 30. Virsējā plakne. 32. Sastin-dzis no aukstuma; pārvērties ledū. 38. Plašs ražošanas uzņēmums, kur izejvielas apstrādā ar mašīnām un automātiem. 39. Valsts Austrum-āfrikā. 40. Nosviest. 41. Vienīgais savā veidā, ārkārtīgi rets. 42. Dot. 43. Nest ar grūtībām ko smagu (sa-runval.). Vertikāli. 1. Irdens drupu nogu-lumu iezis, kas sastāv no dažādu ie-žu graudiņiem. 2. Izmiruši, zilonim līdzīgi dzīvnieki. 3. Pārklāt ar segu. 4. Aušanā - audumam garumā ejo-šie pavedieni, kas veido tā pamatu. 5. Minerālvielas, kas paliek pā-ri, kam sadegot. 6. Runājot vēstīt, paust. 7. Matemātikā - virsma, kam ir divas dimensijas. 8. Kustības sā-kums. 14. Aizsargplāksnes. 15. Bal-senes lejas daļa un tās turpinājums. 16. Debess ķermenis - zvaigzne, ap kuru riņķo Zeme u.c. planētas. 17. Saltas. 19. Tāda, kas viegli drūp, lūst, plaisā. 20. Amatnieki, kas ceļ koka celtnes, gatavo celtniecībai ne-pieciešamās koka daļas. 23. Arods.

28. Kraujot salikt, novietot. 30. Vis-sīkākais mikroorganisms, kas spēj vairoties tikai dzīvā šūnā. 31. Ra- diolokācijas ierīces. 33. Iepriek-šējs maksājums. 34. Daudzgadīga rožu dzimtas purva lakstauga oga.

35. Uztvert ar redzi. 36. Caunu dzimtas meža dzīvnieks. 37. Maz-liet, sīki, bet bieži, ar pārtrauku-miem līt.

Arnita DOBELE

24. februāra mīklas atrisinājums Horizontāli. 7. Rezervēts. 8. Trilleris. 10. Stomatoloģija. 13. Ūdele. 14. Plastisks. 15. Iegūt. 18. Skābene. 21. Skarbas. 22. Bairons. 23. Tirānija. 24. Petardes. 27. Traumas. 29. Porcija. 30. Dimants. 33. Meija. 34. Delegātes. 35. Flops. 38. Laboratorijas. 39. Aciditāte. 40. Skeletons. Vertikāli. 1. Heraldika. 2. Kvīts. 3. Stimuls. 4. Traģika. 5. Klija. 6. Tinktū-ras. 9. Portjera. 11. Globalizācija. 12. Reprezentabls. 16. Inovācija. 17. Ak-varelis. 19. Karjers. 20. Antenas. 25. Surogāts. 26. Tolerance. 28. Stopkrāns. 31. Retorte. 32. Menisks. 36. Malta. 37. Falle. Atrisinājumu atsūtīja Maija R., A. Tomsone un R. Liepiņš-Liepa, Z. Ābe-līte, R. Šterne, V. Ozola un R. Tipa.

Limbažnieks Jānis LAPIŅŠ, kura sirds daļiņa joprojām pieder arī dzimtajai pusei - Dikļiem, dzimis 8. martā. Tēvs toreiz mam-mai smējis, ka tā ir viņa dāvana Sieviešu dienā. Sava dzimšanas datuma dēļ jubilārs gan nekad neesot apsmaidīts un arī puķu sveiciens viņam tādēļ nav noskausts. Jānis neaizmirst sievietes šajā dienā, un, tā kā vi-ņu darbavietā - Limbažu komunālservisā - ir padaudz, tad šajā dienā tiekot apdāvināts pat vairāk nekā viņas. Nereti, rītos klausoties Latvijas Ra- dio 2, dzirdēta Jāņa balss apsveicam sa-vu lielo radu, arī paziņu saimi. - Tas man nāk mantojumā no mammas. Agrāk, lai pasūtītu kādam vārda vai dzimšanas die-nā apsveikuma dziesmu radio, bija jā-raksta vēstule, ko viņa arī darīja. Tagad ir vienkāršāk - uzspied telefona numuru un sveic, - secina sarunbiedrs. Arī viņš pats ne-reti ir sveikts ar radio starpniecību. - Visus jubilārus nevar apbraukāt. Mašīnā jālej benzīns, tāpat dāvana vajadzīga, bet alga nav nekāda lielā, - viņš spriež un atceras laikus, kad vadājis mammu pie radiem cie-moties. Viņa visus savējos jubilejās atcerē-jusies. Bet savējo nebija maz: Jānim vien 7 māsas un arī brālis, vecāki katrs izauga 5 bērnu ģimenē. Visiem bērni, mazbērni, tā ka, ja organizētu radu saietu, sanāktu prāvs pulks. Un viņš atkal ar siltu vārdu piemin mammīti, kura nu jau savus desmit gadus uz šejieni noraugās no mākoņa maliņas. Viņa bija ģimenes pulcētāja kaut vai tajos pašos kapusvētkos. Pie viņas arī braukts pa-līdzēt, piemēram, malku gādāt. Bet arī tagad Jānis labprāt apciemo sa-vu dzimto pusi, kur dzīvo arī ne mazums radiņu, tāpat paziņas. Savulaik tur pabeigta pamatskola. Kā tehniski domājošam ceļš

viņam veda uz Ogri, kur arodskolā iegū-tas dažādas tiesības transport l īdzekļu vadīšanai. - Visas vēl man ir, nevienas nav noņemtas, - viņš smej. Tiesa, laika gaitā kādas kļuvušas nederīgas. Bet vēl sa-līdzinoši nesen viņš atkal gājis kursos un ieguvis tiesības auto-busa un smago kravu pārvadājumiem - ja nu rastos tāda va-jadzība grozīt stūri šādos braucamajos. Autovadītāja tiesības Jānim noderējušas vi-su mūžu. Piemēram, armijā, kad viņš Krie-vijā dienējis Kostromas pusē. Sarunbiedrs nesūdzas, ka dienējis, jo uzskata - jaunie-šiem dienests arī tagad noderētu, daudz ie-mācītu. Rau, Lietuvā to gribot atjaunot, un viņš balsotu, lai arī Latvija tā būtu. Pēc armijas jubilārs šoferējis sovhozā Valmieras pusē, pēcāk ar solījumu dabūt dzīvokli ievilināts policijas rindās. Piemā-nīts, bet, kad pārnācis uz Limbažiem, pie dzīvokļa ticis. Tiesa, toreiz pašvaldībai, bet tagad privātajam piederošā mājā. Milicijā strādājis par šoferi apsardzes un dežūrda-ļā. Sarunā viņš piemin savus kādreizējos darbabiedrus - Greižjāni, Baumaņanatoliju, Lāčvaldi, Alkšņivaru un citus... 10 gadu mi-licijā nostrādājis. Bija ļaudis, kuri pēc tam to vēl ilgi viņam atgādinājuši, kaut arī paši bijuši vainīgi, ka nokļuvuši kārtības sargā-tāju redzeslokā. Pēc tam strādājis toreizējā Lauktehnikā par sagādnieku un pa divi lāgi

(pa vidu vēl kompānijā L&T) komunālser-visā, no kurienes prom tagad nekur netai-sās. - Kolektīvs labs, darbs ar cilvēkiem, ko vienmēr esmu vēlējies. (Jānis strādā klientu daļā, nodarbojas ar skaitītāju pārbaudēm, maiņām, līgumu slēgšanu utt. - R. T.) Es-mu darbaholiķis, ko man kādreiz bērni ir pārmetuši. Bet es nevarētu ilgi dzīvot bez darba, nu, varbūt mēnesi. Ja nav darba un kustības, jūtos kā no laivas izmests, - atzīs-tas sarunbiedrs. Šķiet, ka tāda pati darbaholiķe ir viņa dzīvesbiedre Anita. Kad sarunājamies, Jā-nis stāsta, ka viņa jau ceturto dienu nav mā-jās. Anita strādā par dispečeri Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā Rīgā un pēc katras maiņas neatmaksājoties braukt mājup. Ģimenē piedzima divi dēli, nu gan vecākā jau pāris gadu nav šai saulē, šogad Uģim būtu apritējuši 37 gadi... Viņa dzīvi turpina un Anitu un Jāni iepriecina sešgadī-gā mazmeita Sofija un par gadu jaunākais

mazdēls Mārtiņš. - Viņi ir kā pielipuši mū-su jaunākajam dēlam Oskaram, kad viņš atbrauc no Anglijas. Oskars abiem pērk dāvanas, vadā ekskursijās, tad nu mazie arvien apjautājas, kad atbrauks onkulis no Anglijas. Šovasar solījis atbraukt. Dēlam būs svinami 30 gadi, arī sieviņai gaidāma apaļa jubileja, un sarunbiedrs spriež, ka tad jau varēšot svinēt kopā. Bet kā tiek svinētas viņa jubilejas? Jānis ar patiku atceras kādreizējos Līgosvētkus, kad kopā sanākuši kaimiņu kaimiņi. Tagad tādu svētku vairs neesot, nu vairāk katrs pats par sevi. Jubilāram savulaik ļoti pati-cis ballēties. Uz motocikla virsū un prom pa tuvīniem miestiņiem - Vaidavu, Rube-ni. - Bijām traki dejotāji, - ar patiku nosaka Jānis. Tagad viņš pat neatceras, kad pēdējo reizi ballēts. Esot aicināts iesaistīties arī kā-dā deju kolektīvā, bet atteicis, vakarā pēc darba vairs negriboties. Bet kādreiz viņš bi-jis pūtējos, savukārt Anita kā daudzi viņas dzimtā ir lieliska dziedātāja. Gaidāmo jubileju pārāk plaši nesvinēšot, nav jau apaļa. Solījusi atbraukt vedekla ar mazbērniem. Nekādas lielas dāvanas viņš negaidot. Galvenais, ka cilvēki atceras.

Regīnas TAMANESteksts un foto

Jānis - dāvana mammai Sieviešu dienā

2017. gada 3. marts l 8

PIRMDIENA,6. marts

LTV 16.00 1000 jūdžu Gruzijā. 6.30 Rīta «Panorāma». 8.35 «Mīlas viesulis». 9.35 «Plosītās sirdis». 10.35 Top-Shop piedāvā. 10.50 Ķepa uz sirds. 11.20 n «Sirds izvēle». 13.05 Top-Shop piedāvā. 13.20 Ielas garumā. 13.55 Mult. f. 14.50 Top-Shop piedāvā. 15.05 «Kalnu patruļa». 16.05 «Plosītās sirdis». 17.00 «Mīlas viesulis». 18.00 Dienas ziņas. 18.55 Ceturtā studija. 19.30 Aizliegtais paņēmiens. 20.30 Panorāma. 21.15 V.I.P. - Veiksme. Intuīcija. Prāts. 22.00 Sporta studija. 22.45 Skaņusaite Latvijā. 23.15 Nakts ziņas. 23.30 De facto. 0.05 Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. 0.50 Melu laboratorija. 1.50 Sāras mūzika. 5.00 Ceturtā studija. 5.30 Ielas garumā.

LTV 76.05 «Kalnu patruļa» 1.s. 7.00 Laipni lūgti Interalias Republikā!. 7.10 Vienmēr formā!. 7.40 1000 jūdžu Mjanmā. 1.s. 8.10 Saistītās dzīves. 8.40 Uzvelc tautastērpu!. 9.10 Latvijas sirdsdziesma. 10.05 «Kalnu patruļa». 11.00 «Muhtars atgriežas». 12.00 Sporta programma. 14.10 Labākais no «Euromaxx». 14.40 Punkti uz i (kr. val.). 16.15 Bez aizvainojuma (kr. val.). 17.00 Dzīve šodien (kr. val.). 18.05 «Muhtars atgriežas». 19.00 Šovakar (kr. val.). 19.35 v «Izzināt Japānu». 20.10 v «Kalnu ārstniecisko augu noslēpums». 21.10 «Maklauda meitas». 22.00 n «Sveiki, kā jums klājas?». 23.55 «Midsomeras slepkavības». 1.50 Labākais no «Euromaxx». 5.00 Automoto raidījums nr. 2. 5.30 1000 jūdžu Mjanmā. 1.s.

LNT5.00 Karamba!. 5.20 Mult. f. 5.35 Ticīgo uzvaras balss. 6.00 15 minūtes virtuvē ar Džeimiju Oliveru. 6.30 900 sekundes. 8.40 Dzīvīte. 9.10 «Sveika, mamma!» 1.s. 10.10 Televeikala skatlogs. 10.25 «Mežonīgā kaķe». 11.30 «Lieliskais gadsimts». 13.45 Televeikala skatlogs. 14.00 LNT dienas ziņas. 14.20 15 minūtes virtuvē ar Džeimiju Oliveru. 14.55 «Bērni un vecāki». 15.50 Nemelo man!. 16.50 «Trīs Annas». 17.50 Ziņas sešos. 18.00 Mani virtuves noslēpumi. 19.00 «Iemīlēties vēlreiz». 20.00 LNT ziņas. 20.35 Transports šodien, rīt. 20.40 Degpunktā. 21.10 Ekstrasensi - detektīvi. 22.15 «Majors un maģija». 23.15 Overtime TV. 0.15 «Čikāgas sardzē». 1.05 Dzīvīte. 1.25 LNT ziņu Top 10. 2.10 Attīstības kods. 2.35 Degpunktā. 3.00 900 sekundes. 4.40 Karamba!.

TV 35.00 «Kā izbēgt no soda par slepkavību». 5.45 «Atriebība». 6.30 Mult. f. 7.50 «Divarpus vīru». 8.50 «Kobra». 9.55 Gatavo 3. 10.30 Māmiņu klubs. 11.00 Televeikala skatlogs. 11.15 Ekstrasensu cīņas. 12.20 «Atriebība». 13.20 Mult. f. 14.40 «Mindijas projekts». 15.40 «UgunsGrēks». 16.55 «Kobra». 18.00 «Divarpus vīru». 19.00 TV3 ziņas. 19.35 Bez tabu. 20.20 «UgunsGrēks». 21.00 TV šovs Patiesības spogulis. 22.35 «Motīvs?». 23.35 «Skaistule un briesmonis». 0.30 Nekā personīga. 1.25 Sveika, Rīga!. 2.00 Smieklīgākie videokuriozi. 2.25 «Mindijas projekts». 3.10 «UgunsGrēks». 3.40 TV3 ziņas. 4.10 Bez tabu.

OTRDIENA,7. marts

LTV 16.00 1000 jūdžu Gruzijā. 6.30 Rīta «Panorāma». 8.35 «Mīlas viesulis». 9.35 «Plosītās sirdis». 10.35 Top-Shop piedāvā. 10.50 Ceturtā studija. 11.15 n «Dzīve kā lauku saimniecība». 13.00 Top-Shop piedāvā. 13.15 Province. 13.50 Mult. f. 14.50 Top-Shop piedāvā. 15.05 «Kalnu patruļa». 16.05

TV programma «Plosītās sirdis». 17.00 «Mīlas viesulis». 18.00 Dienas ziņas. 18.55 Ceturtā studija. 19.30 Personība. 100 g kultūras. 20.30 Panorāma. 21.15 1:1. Aktuālā intervija. 22.05 Lielā mūzikas balva 2016. 1.25 V.I.P. - Veiksme. Intuīcija. Prāts. 5.00 Ceturtā studija. 5.30 Es - savai zemītei.

LTV 76.05 «Kalnu patruļa». 7.00 Ceturtā studija. 7.30 Citādi latviskais (Cytaidi latviskais). 8.00 Latvijas novadu cīņas. 8.55 v «Krāsainās pasaules». 9.05 Eiropa fokusā. 9.35 1000 jūdžu Mjanmā. 10.05 «Kalnu patruļa». 11.00 «Muhtars atgriežas». 11.55 Aizliegtais paņēmiens. 12.55 Aktualitātes. 13.25 Sporta programma. 15.35 Vienmēr formā!. 16.05 «Maklauda meitas». 17.00 Dzīve šodien (kr. val.). 18.05 «Muhtars atgriežas». 19.00 Šovakar (kr. val.). 19.35 v «Bezbailīgie. Gadsimta izaicinājums» 1.s. 20.05 v «Eksotiskās salas». 21.05 «Maklauda meitas». 21.55 «Tēvs Brauns». 22.50 «Lielais Gregs». 23.50 «Fortitūda» 1.s. 0.50 v «Spēles veselībai». 1.00 Sporta spēks. 1.35 Vienmēr formā!. 5.00 Aktualitātes. 5.30 1000 jūdžu Mjanmā.

LNT5.00 Karamba!. 5.20 Mult. f. 5.35 Ticīgo uzvaras balss. 6.00 15 minūtes virtuvē ar Džeimiju Oliveru. 6.30 900 sekundes. 8.40 Dzīvīte. 9.10 «Sveika, mamma!». 10.15 Televeikala skatlogs. 10.30 «Mežonīgā kaķe». 11.35 «Lieliskais gadsimts». 13.45 Televeikala skatlogs. 14.00 LNT dienas ziņas. 14.20 15 minūtes virtuvē ar Džeimiju Oliveru. 14.55 «Bērni un vecāki». 15.50 Nemelo man!. 16.50 «Trīs Annas». 17.50 Ziņas sešos. 18.00 Mani virtuves noslēpumi. 19.00 «Iemīlēties vēlreiz». 20.00 LNT ziņas. 20.40 Degpunktā. 21.10 n «Sandbergenas burvība». 23.10 «Šķiršanās padomi draudzenēm». 0.10 Dzīvīte. 0.30 «Iemīlēties vēlreiz». 2.05 «Sveika, mamma!». 2.50 Degpunktā. 3.15 900 sekundes. 4.55 Mult. f.

TV 35.00 «Kā izbēgt no soda par slepkavību». 5.45 «Atriebība». 6.40 Mult. f. 8.00 «Divarpus vīru». 9.00 «Kobra». 10.00 «Motīvs?». 11.00 Televeikala skatlogs. 11.15 Ekstrasensu cīņas. 12.20 «Atriebība». 13.20 Mult. f. 14.40 «Mindijas projekts». 15.40 «UgunsGrēks». 16.55 «Kobra». 18.00 «Divarpus vīru». 19.00 TV3 ziņas. 19.35 Bez tabu. 20.20 «UgunsGrēks». 21.00 «Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0». 22.00 «Zibsnis». 23.00 «Bulta». 24.00 «Bruklinas taksis». 1.05 Ekstrasensu cīņas. 2.30 «Mindijas projekts». 3.15 «UgunsGrēks». 3.45 TV3 ziņas. 4.15 Bez tabu.

TREŠDIENA,8. marts

LTV 16.00 1000 jūdžu Gruzijā. 6.30 Rīta «Panorāma». 8.35 «Mīlas viesulis». 9.35 «Plosītās sirdis». 10.35 Top-Shop piedāvā. 10.50 Ceturtā studija. 11.15 Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. 12.00 Aizliegtais paņēmiens. 13.00 Top-Shop piedāvā. 13.15 Vides fakti. 13.50 Mult. f. 14.20 Kas te? Es te!. 14.50 Top-Shop piedāvā. 15.05 «Kalnu patruļa». 16.05 «Plosītās sirdis». 17.00 «Mīlas viesulis». 18.00 Dienas ziņas. 18.55 Ceturtā studija. 19.30 Īstās latvju saimnieces. 20.30 Panorāma. 21.10 Latvijas Loto izlozes. 21.20 Tieša runa. 22.30 Adreses. 23.05 Nakts ziņas. 23.20 «Musketieri». 1.20 1:1. Aktuālā intervija. 5.00 Ceturtā studija. 5.30 Vides fakti.

LTV 76.05 «Kalnu patruļa». 7.00 Ceturtā studija. 7.30 De facto. 8.05 Province. 8.35 Adreses. 9.05 Projekts «Nākotne». 9.35

1000 jūdžu Mjanmā. 10.05 «Kalnu patruļa». 11.00 «Muhtars atgriežas». 11.55 Balss pavēlnieks. 13.35 Izglītība un karjera. 14.05 Aktualitātes. 14.35 Automoto raidījums nr. 2. 15.05 Personīgā lieta (kr. val.). 15.35 Eiropa fokusā. 16.05 «Maklauda meitas». 17.00 Dzīve šodien (kr. val.). 18.05 «Muhtars atgriežas». 19.00 Šovakar (kr. val.). 19.35 Bez aizvainojuma (kr. val.). 20.20 v «Robotu ēra» 1.s. 21.20 «Maklauda meitas». 22.10 v «Samuraju cīnītājas». 23.10 v «Augu valstībā». 0.10 v «Kalnu ārstniecisko augu noslēpums». 1.10 v «Bezbailīgie. Gadsimta izaicinājums» 1.s. 1.40 Eiropa fokusā. 5.00 Nedēļas apskats. 5.30 1000 jūdžu Mjanmā.

LNT5.00 Karamba!. 5.20 Mult. f. 5.35 Ticīgo uzvaras balss. 6.00 15 minūtes virtuvē ar Džeimiju Oliveru. 6.30 900 sekundes. 8.40 Dzīvīte. 9.10 «Sveika, mamma!». 10.20 Televeikala skatlogs. 10.35 «Mežonīgā kaķe». 11.45 n «Sandbergenas burvība». 13.45 Televeikala skatlogs. 14.00 LNT dienas ziņas. 14.20 «Bērni un vecāki». 15.20 Nemelo man!. 16.15 «Trīs Annas». 17.10 Mani virtuves noslēpumi. 17.50 Ziņas sešos. 18.00 Mani virtuves noslēpumi. 19.00 «Iemīlēties vēlreiz». 20.00 LNT ziņas. 20.40 Degpunktā. 21.10 n «Mamma Mia!». 23.40 Dzīvīte. 24.00 Košākai dzīvei. 0.30 «Majors un maģija». 1.10 «Iemīlēties vēlreiz». 1.50 «Sveika, mamma!». 2.35 Degpunktā. 3.00 900 sekundes. 4.40 Karamba!.

TV 35.00 «Kā izbēgt no soda par slepkavību». 5.45 «Atriebība». 6.40 Mult. f. 8.00 «Divarpus vīru». 9.00 «Kobra». 10.00 «Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0». 11.00 Televeikala skatlogs. 11.15 Ekstrasensu cīņas. 12.20 «Atriebība». 13.20 Mult. f. 14.40 «Mindijas projekts». 15.40 «UgunsGrēks». 16.55 «Kobra». 18.00 «Divarpus vīru». 19.00 TV3 ziņas. 19.35 Bez tabu. 20.20 «UgunsGrēks». 21.00 Realitātes šovs Tēta nedienas Latvijā. 22.30 Gatava pārvērtībām. 23.15 «Ģēnijs uzvalkā». 0.10 «Mindijas projekts». 1.10 «Kā izbēgt no soda par slepkavību». 2.50 Smieklīgākie videokuriozi. 3.10 «UgunsGrēks». 3.40 TV3 ziņas. 4.10 Bez tabu.

CETURTDIENA,9. marts

LTV 16.00 1000 jūdžu Gruzijā. 6.30 Rīta «Panorāma». 8.35 «Mīlas viesulis». 9.35 «Plosītās sirdis». 10.35 Top-Shop piedāvā. 10.50 Ceturtā studija. 11.15 Latvijas sirdsdziesma. 12.10 1:1. Aktuālā intervija. 13.00 Top-Shop piedāvā. 13.15 Aculiecinieks. 13.35 Kultūršoks. 100 g kultūras. 13.50 Mult. f. 14.20 Kas te? Es te!. 14.50 Top-Shop piedāvā. 15.05 «Kalnu patruļa». 16.05 «Plosītās sirdis». 17.00 «Mīlas viesulis». 18.00 Dienas ziņas. 18.55 Ceturtā studija. 19.30 v «Tālā zeme - Sibīrija. Nazarova un Poļevoje». 20.00 700 pasaules brīnumi. Malaizija. 20.30 Panorāma. 21.15 Berberiem pa pēdām. Maroka. 21.45 v «Latvijas kods. Lones soms». 22.15 «Tilts». 23.25 Nakts ziņas. 23.40 Personība. 100 g kultūras. 0.40 n «Dzīve kā lauku saimniecība». 5.00 Ceturtā studija. 5.30 Saknes debesīs.

LTV 76.05 «Kalnu patruļa». 7.00 Ceturtā studija. 7.30 Ielas garumā. 8.00 Vides fakti. 8.30 Kā apturēt globālo sasilšanu?. 9.05 Pie stūres. 9.35 1000 jūdžu Mjanmā. 10.05 «Kalnu patruļa». 11.00 «Muhtars atgriežas». 11.50 Tieša runa. 13.00 Automoto raidījums nr. 2. 13.30 Nedēļas apskats. 14.00 Veiksmīgs uzņēmējs Latvijā. 14.30 Sporta

deju festivāls Baltic Grand Prix 2013. 15.35 Projekts «Nākotne». 16.05 «Maklauda meitas». 17.00 Dzīve šodien (kr. val.). 18.05 «Muhtars atgriežas». 19.00 Šovakar (kr. val.). 19.35 Punkti uz i (kr. val.). 21.05 «Maklauda meitas». 21.55 Personība. 100 g kultūras. 22.55 Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. 23.40 Sporta studija. 0.30 v «Robotu ēra» 1.s. 1.30 Projekts «Nākotne». 5.00 Ielas garumā. 5.30 1000 jūdžu Mjanmā.

LNT5.00 Karamba!. 5.20 Mult. f. 5.35 Ticīgo uzvaras balss. 6.00 Galileo. 6.30 900 sekundes. 8.40 Dzīvīte. 9.10 «Sveika, mamma!». 10.15 Televeikala skatlogs. 10.35 «Mežonīgā kaķe». 11.45 «Villa pie ezera». 13.45 Televeikala skatlogs. 14.00 LNT dienas ziņas. 14.20 «Bērni un vecāki». 15.25 Nemelo man!. 16.30 «Trīs Annas». 17.40 Mani virtuves noslēpumi. 17.50 Ziņas sešos. 18.00 Mani virtuves noslēpumi. 19.00 «Iemīlēties vēlreiz». 20.00 LNT ziņas. 20.40 Degpunktā. 21.10 TV šovs Maini vai zaudē!. 22.00 Dārgā, mēs nogalinām bērnus!. 23.55 «Čikāgas sardzē». 0.45 Dzīvīte. 1.05 «Iemīlēties vēlreiz». 1.50 Galileo. 2.15 Degpunktā. 2.40 900 sekundes. 4.20 Karamba!.

TV 35.00 «Kā izbēgt no soda par slepkavību». 5.45 «Atriebība». 6.40 Mult. f. 8.00 «Divarpus vīru». 9.00 «Kobra». 10.00 «Nevaldāmā tiesnese». 11.00 Televeikala skatlogs. 11.15 Ekstrasensu cīņas. 12.20 «Atriebība». 13.20 Mult. f. 14.40 «Mindijas projekts». 15.40 «UgunsGrēks». 16.55 «Kobra». 18.00 «Divarpus vīru». 19.00 TV3 ziņas. 19.35 Bez tabu. 20.20 «UgunsGrēks». 21.00 «Nozieguma skelets». 22.00 n «Kontrabanda». 0.10 «Kā izbēgt no soda par slepkavību». 1.10 «Mindijas projekts». 2.00 «Bruklinas taksis». 3.00 Smieklīgākie videokuriozi. 3.20 «UgunsGrēks». 3.50 TV3 ziņas. 4.20 Bez tabu.

PIEKTDIENA,10. marts

LTV 16.00 1000 jūdžu Gruzijā. 6.30 Rīta «Panorāma». 8.35 «Kalnu patruļa». 9.35 «Plosītās sirdis». 10.35 Top-Shop piedāvā. 10.50 Ceturtā studija. 11.15 «Alpu dakteris». 12.10 V.I.P. - Veiksme. Intuīcija. Prāts. 13.00 Top-Shop piedāvā. 13.15 Saknes debesīs. 13.50 Mult. f. 14.20 Brīnumskapja skola. 14.50 Top-Shop piedāvā. 15.05 «Kalnu patruļa». 16.05 «Plosītās sirdis». 17.00 «Kalnu patruļa». 18.00 Dienas ziņas. 18.55 Kultūršoks. 100 g kultūras. 19.05 Gudrs, vēl gudrāks. 20.30 Panorāma. 21.15 «Inspektors Benkss». 23.00 Nakts ziņas. 23.15 Latvijas sirdsdziesma. 0.10 «Tilts». 1.15 «Alpu dakteris». 2.05 «Musketieri». 4.00 Tieša runa. 5.00 LTV - 60. Zelta arhīvs. 5.30 Province.

LTV 76.05 «Kalnu patruļa». 7.00 Ceturtā studija. 7.30 Balss pavēlnieks. 9.05 Labākais no «Euromaxx». 9.35 1000 jūdžu Mjanmā. 10.05 «Kalnu patruļa». 11.00 «Muhtars atgriežas». 11.55 1:1. Aktuālā intervija. 12.45 Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. 13.30 Personība. 100 g kultūras. 14.30 «Maklauda meitas». 15.20 Pasaules kausa izcīņa biatlonā. 16.40 Aculiecinieks. 17.00 Dzīve šodien (kr. val.). 18.00 Latvijas sporta varoņi. Dukuru mezgls. 18.35 Pasaules kausa izcīņa biatlonā. 19.55 Šovakar (kr. val.). 20.30 Personīgā lieta (kr. val.). 21.00 v «Laimas slimība - slēptā epidēmija». 22.00 v «Leģendārie albumi. Primal Scream». 23.05 n «Slēgtā sala». 1.35 Eiropa koncertos. 2.25 v «Samuraju cīnītājas». 3.20 v «Augu valstībā». 4.10 Aculiecinieks. 4.30 Pietura - Kuldīga. 5.00 Pie stūres. 5.30 1000 jūdžu Mjanmā.

LNT5.00 Karamba!. 5.20 Mult. f. 5.35 Ticīgo uzvaras balss. 6.00 Galileo. 6.30 900 sekundes.

8.40 Dzīvīte. 9.10 «Sveika, mamma!». 10.20 Televeikala skatlogs. 10.35 «Mežonīgā kaķe». 11.45 «Villa pie ezera». 13.45 Televeikala skatlogs. 14.00 LNT dienas ziņas. 14.20 15 minūtes virtuvē ar Džeimiju Oliveru. 14.55 «Bērni un vecāki». 15.50 Nemelo man!. 16.50 «Trīs Annas». 17.50 Ziņas sešos. 18.00 Mani virtuves noslēpumi. 19.00 «Iemīlēties vēlreiz». 20.00 LNT ziņas. 20.40 Degpunktā. 21.10 «Bitīt' matos». 21.50 n «Vella kalpi Vella dzirnavās». 23.45 Greizais spogulis. 1.30 Dzīvīte. 1.50 «Iemīlēties vēlreiz». 2.35 Degpunktā. 3.00 900 sekundes. 4.45 Karamba!.

TV 35.00 «Kā izbēgt no soda par slepkavību». 5.45 «Atriebība». 6.40 Mult. f. 8.00 «Divarpus vīru». 9.00 «Kobra». 10.00 «Nozieguma skelets». 11.00 Televeikala skatlogs. 11.15 Smieklīgākie videokuriozi. 12.20 «Atriebība». 13.20 Mult. f. 14.40 «Mindijas projekts». 15.40 «UgunsGrēks». 16.55 «Kobra». 18.00 «Divarpus vīru». 19.00 TV3 ziņas. 19.35 Bez tabu. 20.20 «UgunsGrēks». 21.00 n «Gudrā blondīne 2». 23.00 n «Samainīti vietām». 1.15 «Kā izbēgt no soda par slepkavību». 2.05 «Divarpus vīru». 2.30 Pirmo reizi ārzemēs. 3.15 «UgunsGrēks». 3.45 TV3 ziņas. 4.15 Bez tabu.

SESTDIENA,11. marts

LTV 16.00 Personība. 100 g kultūras. 7.00 Mult. f. 9.00 Kas te? Es te!. 9.30 Mult. f. 10.00 Ķepa uz sirds. 10.30 n «Lases un Majas detektīvaģentūra. Vallebijas ēnas». 11.55 Mult. f. 12.15 «Eņģeļu māja». 13.15 Kultūršoks. 100 g kultūras. 13.25 Berberiem pa pēdām. Maroka. 13.55 700 pasaules brīnumi. Malaizija. 14.30 Īstās latvju saimnieces. 15.35 Gudrs, vēl gudrāks. 17.00 v «Dabas arhitekti. Atrašanās vieta ir svarīga». 18.00 Dienas ziņas. 18.20 Aculiecinieks. 18.35 Es - savai zemītei. 19.05 Vides fakti. 19.35 Latvijas sirdsdziesma. 20.30 Panorāma. 21.10 Latvijas Loto izlozes. 21.25 n «Hārvija pēdējā iespēja». 23.05 n «Slēgtā sala». 1.40 Komponista Jāņa Lūsēna jubilejas koncerts. 4.25 Skaņusaite. 5.15 Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras.

LTV 76.00 Kas te? Es te!. 6.30 100 līdz 100. 7.00 Aktuālā reportāža. 7.30 Province. 8.00 Kopā ar savvaļu. 8.30 Automoto raidījums nr. 2. 9.00 Veiksmīgs uzņēmējs Latvijā. 9.30 Sāras mūzika. 9.45 V.I.P. - Veiksme. Intuīcija. Prāts. 10.30 Aktualitātes. 11.00 Sporta studija. 11.45 v «Endrū Dženingss: FIFA, Zeps Blaters un es». 12.50 Pasaules kausa izcīņa biatlonā. 13.45 v «6. spēlētājs». 15.15 Bez aizvainojuma (kr. val.). 16.05 Pasaules kausa izcīņa biatlonā. 17.05 Aizliegtais paņēmiens. 18.05 v «Laimas slimība - slēptā epidēmija». 19.10 Eiropa koncertos. 20.05 v «Nemiera gars». 21.00 «Midsomeras slepkavības». 22.55 «Inspektors Benkss». 0.35 VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki. Noslēguma koncerts. 3.00 100 līdz 100. 3.30 Kultūru stāsti. 4.00 Kopā ar savvaļu. 4.30 Automoto raidījums nr. 2. 5.00 Aktuālā reportāža. 5.30 Aktualitātes.

LNT5.00 Mult. f. 6.00 «Kārdinājuma varā». 7.30 Ekstrasensi - detektīvi. 8.30 Attīstības kods. 9.00 LNT brokastis. 10.00 Laimīgs un vesels. 10.30 TV šovs Maini vai zaudē!. 11.15 Mani virtuves noslēpumi. 15.25 Mult. f. 15.30 Greizais spogulis. 17.50 Ziņas sešos. 18.00 «800 vārdi». 20.00 LNT ziņas. 20.35 «Degpunktā» sestdienā. 21.05 «Lieliskais gadsimts». 23.30 n «Man patīk nepatikšanas». 1.40 n «Baiļu kamera». 3.10 «Sveika, mamma!». 3.55 Mult. f. 4.15 LNT brokastis.

TV 35.00 «Kā izbēgt no soda par slepkavību». 5.45 «Mindijas

projekts». 6.35 Smieklīgākie videokuriozi. 7.10 Mult. f. 9.30 Smieklīgākie videokuriozi. 10.00 Sveika, Rīga!. 10.35 Autoziņas. 11.10 Gatava pārvērtībām. 11.55 TV šovs Patiesības spogulis. 13.35 Smieklīgākie videokuriozi. 14.50 Es mīlu tevi, Latvija!. 17.00 n «Gudrā blondīne 2». 19.00 TV3 ziņas. 19.35 Mult. f. «Turbo». 21.30 n «Citādie. Otrā daļa: dumpinieki». 23.55 n «Bērnu spēles 3». 1.40 n «Beigtāks par beigtu». 3.15 Smieklīgākie videokuriozi. 3.35 Pirmo reizi ārzemēs. 4.20 TV3 ziņas.

SVĒTDIENA,12. marts

LTV 16.00 Personība. 100 g kultūras. 7.00 Mult. f. 9.00 Kas te? Es te!. 9.30 Mult. f. 10.25 v «Izzināt Japānu». 11.00 v «Eksotiskās salas». 12.00 Dievkalpojums. 13.00 Saknes debesīs. 13.30 Personība. 100 g kultūras. 14.15 Latvijas sirdsdziesma. 15.15 Ķepa uz sirds. 15.50 v «Zoodārzu mazuļi». 16.20 Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. 17.05 «Tēvs Brauns». 18.00 Dienas ziņas. 18.20 Province. 18.50 n «Rezerves līgavainis». 20.30 Panorāma. 20.50 De facto. 21.25 n «Sulainis». 23.55 v «Dabas arhitekti. Atrašanās vieta ir svarīga». 0.55 n «Hārvija pēdējā iespēja». 2.35 Dzintaru koncertzāles 80 gadu jubilejas svētku koncerts. 4.45 LTV - 60. Zelta arhīvs. 5.05 Melu laboratorija.

LTV 76.00 Kas te? Es te!. 6.30 100 līdz 100. 7.00 v «Putnu balle». 7.30 Vides fakti. 8.00 Ielas garumā. 8.30 Aculiecinieks. 8.45 Momentuzņēmums. 9.00 Skats rītdienā. 9.30 Notikumu skatlogā. 10.00 Nedēļas apskats. 10.30 Biznesa klase. 11.00 v «Lucavsala. Piemēslot aizliegts!». 11.20 v «Leģendārie albumi. Primal Scream». 12.25 Kopā ar savvaļu. 12.55 n «Lases un Majas detektīvaģentūra. Vallebijas ēnas». 14.20 Pasaules kausa izcīņa biatlonā. 15.15 v «Cilvēka spārni». 16.10 Aculiecinieks. 16.30 Kultūru stāsti. 17.05 Pasaules kausa izcīņa biatlonā. 18.45 700 pasaules brīnumi. Malaizija. 19.15 n «Hanibāla dārgumu meklētāji». 21.00 «Lielais Gregs». 22.00 «Fortitūda». 22.55 Eiropa koncertos. 23.50 v «Nemiera gars». 0.40 Sporta studija. 1.30 Dzimis Eiropā. 2.00 v «Putnu balle». 2.30 100 līdz 100. 3.00 Uzvelc tautastērpu!. 3.30 Saistītās dzīves. 4.00 Skats rītdienā. 4.30 Notikumu skatlogā. 5.00 Veiksmīgs uzņēmējs Latvijā. 5.30 Nedēļas apskats.

LNT5.00 Mult. f. 5.20 «Kārdinājuma varā». 6.45 Kontakts kopā ar doktoru Čārlzu Stenliju. 7.10 Galileo. 7.30 Ekstrasensi - detektīvi. 8.35 «Sirdsmīļā Monika» 1.s. 9.00 LNT brokastis. 10.00 Košākai dzīvei. 10.30 Mani virtuves noslēpumi. 12.55 n «Mana jaunā dzīve». 17.10 «Bitīt' matos». 17.50 Ziņas sešos. 18.00 «Hūberts un Štallers» 1., 2.s. 20.00 LNT ziņas. 20.10 LNT ziņu Top 10. 21.05 «Lieliskais gadsimts». 23.25 «NCIS: Losandželosa». 1.05 «Amerikāņi». 1.45 «Hūberts un Štallers» 1., 2.s. 3.15 «Sirdsmīļā Monika» 1.s. 3.35 Mult. f. 4.15 LNT brokastis.

TV 35.00 «Kā izbēgt no soda par slepkavību». 5.40 «Nevaldāmā tiesnese». 6.30 Smieklīgākie videokuriozi. 7.00 Mult. f. 8.20 Smieklīgākie videokuriozi. 8.50 Māmiņu klubs. 9.25 Gatavo 3. 10.00 SuperBingo. 11.00 «Impērija». 12.00 Smieklīgākie videokuriozi. 13.10 Realitātes šovs Tēta nedienas Latvijā. 14.55 n «Līgavas tēvs 2». 17.00 Mult. f. «Turbo». 19.00 Nekā personīga. 20.00 Es mīlu tevi, Latvija!. 22.10 n «Borna ultimāts». 0.25 n «Citādie. Otrā daļa: dumpinieki». 2.30 Pirmo reizi ārzemēs.

n Mākslas filma Seriālsv Dokumentālā filma

9 l 2017. gada 3. marts

Pirmdien Limbažu 3. vidusskolas 7. - 12. klašu skolēniem zālē notika īpaša vēstures stunda. Latvijas Nacionālā vēstu-res muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs, vēstures zinātņu doktors Toms Ķikuts stāstīja par latviešiem pasaulē. Piesakot viesi, 3. vi-dusskolas direktora vietniece Daiga Ru-dzīte bija īpaši priecīga, jo Toms ir šīs sko-las absolvents. Jau tolaik bijis ļoti erudīts, zinātkārs un enerģisks, vadījis skolas par-lamentu. Pats bijušais skolnieks smaidot pateicās par labajiem vārdiem, bet uzsvē-ra, ka šoreiz nestāstīs par sevi vai vēstu-ri kā zinātni, bet par tematu, kas pašlaik visiem šķiet ļoti aktuāls, - par migrāciju, cilvēku izvēlēm dzīves laikā. Tiesa, mig-rācija nebūt nav kaut kas tikai mūsdienām raksturīgs. - Visa pasaules vēsture pierā-da, ka cilvēki vienmēr atradušies nemitīgā kustībā, pārvietojušies. Šoreiz vēsturnieks galvenokārt stāstīja un arī rādīja kartes un attēlus par latviešu migrāciju 19. un 20. gadsimtā. Sākotnēji ceļi vairāk veduši austrumu virzienā, uz Krieviju, bet vēlāk, var teikt, aizvijušies pa visu pasauli. Rezultātā ārpus Latvijas teritorijas izveidojusies diaspora, kas mē-rāma simttūkstošos cilvēku, kuri sevi uz-skata par latviešiem. Kaut nereti viņi pat nerunā latviski. - Ļoti interesanti un dažā-di ir motīvi, kāpēc ļaudis atstāj savu tēvze-mi. Zinātnieki mēdz runāt par piespiedu migrāciju un brīvprātīgo pārvietošanos, - skaidroja T. Ķikuts. Jaunāko laiku vēsturē izteiktāka ir piespiedu migrācija. Neparasti, ka pirmā zināmā latviešu diaspora ārpus Latvijas teritorijas bija... sodīto kolonija Krievijā 19. gs. sākumā. - Izsūtīšana kā soda veids ir ļoti sena. Un Krievijas impērijā, kuras sastāvā tolaik atradās Latvija, kopš 18. gadsimta vidus tā kļuva arvien ierastāka. Lielākoties sodī-tos izsūtīja uz Sibīriju un neļāva viņiem no turienes doties prom. Pirmie izsūtītie bi-ja kriminālnoziedznieki, kurus sodīja par slepkavībām, zādzībām. - Varat iedomā-ties, kāds kontingents tur sākotnēji tika iz-mitināts! 19. gs. gaitā viņiem pievienojās arī cilvēki, kurus izsūtīja par politiskiem motīviem. Par vienu no pirmajiem latvie-šu politiskajiem trimdiniekiem uzskata Kasparu Biezbārdi, kuru 1863. gadā izsū-

tīja uz Kalugas guberņu. Viņš bija palīdzē-jis zemniekiem sastādīt lūgumrakstu par slikto dzīvi. Un šo izpalīdzēšanu atzina par zemnieku musināšanu uz dumpi. Nav precīzi zināms kopējais skaits, cik krimi-nālsodīto no Latvijas nokļuva Sibīrijā. Pa-rasti gadā tie bija 100 - 200 cilvēku. Ne ti-kai paši sodītie, bet arī viņu ģimenes, ja tās bija gatavas doties līdzi. Viena no vietām, kur veidojās lielāka latviešu kolonija, bija Lejas Bulāna. Gadu gaitā uz turieni devās arī ne mazums brīvprātīgo izceļotāju. Itin daudz arī Limbažu puses, Umurgas, Kat-varu iedzīvotāju. Protams, mums visiem zināmākas ir traģiskās PSRS laika deportācijas. Tikai divās dienās - 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā - no Latvijas tika iz-sūtīti apmēram 57 000 cilvēku. Baisa sta-tistika. Milzu migrācijas kustību Latvijā ra-dīja gan Pirmais, gan Otrais pasaules karš. Pirmā pasaules kara dēļ apmēram 700 000 cilvēku mainīja savu dzīvesvie-tu. Tā ir teju trešā daļa no visa Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Neaptverami! Tie ir gan bēgļi, gan ļaudis, kuriem nācās pa-mest savas dzīvesvietas frontes zonā, gan tie, kuru darbavietas evakuēja uz Krieviju un viņiem vajadzēja doties līdzi. Ne visi atgriezās, daudzi tā arī palika svešumā. Otrais pasaules karš izraisīja vairākas lie-las migrācijas. 1939. gadā 6 mēnešu laikā Latviju atstāja aptuveni 50 000 baltvācie-šu. Pēc Hitlera un Staļina vienošanās par Eiropas sadalīšanu fīrers nevēlējās, ka viņa tautieši paliek PSRS ietekmes zonā un aicināja visus izceļot uz tēvzemi. Sa-vukārt, sākoties karam, 1941. gadā apmē-ram tāds pats Latvijas iedzīvotāju skaits devās līdzi Sarkanajai armijai. Starp šiem ļaudīm bija ne mazums ebreju, kuri no-jauta, kas viņus sagaida, Latvijā ienākot vācu armijai. Bet kara beigās no mūsu zemes svešumā bija spiesti doties gandrīz 200 000 iedzīvotāju. Tie bija bēgļi, ku-ri negribēja palikt padomju režīmā, bai-dījās no represijām, arī vācu armijā un darba dienestā mobilizētie. - Pēc kara Eiropā kopskaitā savu dzīvesvietu mainīja 12 miljoni cilvēku. Parēķiniet, tās ir sešas Latvijas! - T. Ķikuts mudināja skolēnus iz-tēloties to postu un haosu, ko radīja karš.

Īpaša vēstures stunda - par latviešiem pasaulē

Latvijas bēgļi sākumā atradās nometnēs Vācijā, bet pēc 1947. gada izceļoja uz ci-tām valstīm. Lielākais skaits - apmēram 60 000 - uz ASV, vismaz 30 000 - uz Aus-trāliju, arī Kanādu, Lielbritāniju. Šie cilvē-ki ļoti centās saglabāt latvietību. Taču ne tikai kari un izsūtīšanas bija iemesli piespiedu migrācijai. Daļa lat-viešu svešumā nonāca, dienot armijā vai strādājot noteiktās profesijās, kurās bija jāpakļaujas pavēlēm. 19. gadsimta Krievi-jā pastāvēja rekrūšu dienests, proti, armijā ik gadu iesauca noteiktu skaitu zemnieku, un dienests ilga 15 - 25 gadus. Daļa pēc atvaļināšanās Latvijā tā arī neatgriezās. Tieši no šādiem rekrūšiem veidojās pirmā latviešu kopiena Pēterburgā. Arī apzinātajai izceļošanai ir dažādi ie-mesli. - Un ne vienmēr cilvēks, dodoties prom no dzimtenes, ļoti prātīgi izvērtē ieguvumus un zaudējumus. Kā piemē-ru vēsturnieks nolasīja kādu vairāk nekā 100 gadu vecu vēstuli, ko kāds Ufā nonā-cis latvietis raksta mājniekiem, mudinot arī viņus pārcelties uz Krieviju. - Te ir la-bi, zaļumballes notiek katru otro nedēļu... Tiesa, parasti iemesls, kas liek doties svešumā, ir nopietns. Bieži tie ir ekono-miski motīvi, labākas dzīves meklējumi. 19. gadsimtā miljoniem cilvēku no Ei-ropas devās meklēt laimi uz Ameriku. - Tomēr latvieši lielākoties meklēja nevis nezināmu laimi, bet gribēja tikt pie zemes un veidot savu saimniecību. 19. gadsimta otrajā pusē Latvijā bija samērā turīgas saimniecības, un tas bija piemērs, pēc kā tiecās arī tie, kuriem zemes šeit nepietika.

Līdzīga situācija bija Igaunijā, savukārt Lietuvā, kur zemnieki bija nabadzīgāki, šādas ilgas nebija tik izteiktas. Latvieši, kārodami pēc zemes, devās gan uz Krie-viju, gan Ameriku, Brazīliju. Krievijā veidojās pat latviešu ciemati, izceļotāji paši cēla savas skolas, saglabāja tautis-kās tradīcijas, sadzīves ieradumus. Tā bija noslēgta latviska vide. Lūzums bija Sta-ļina terors. Latviešu skolas slēdza. Tikai 1937. - 1939. gadā vien nošāva 17 000 lat-viešu. Vēl viens iemesls, kādēļ mūsu tautieši devušies prom no dzimtenes, bija vēlme izglītoties. Studēja Tartu (toreizējā Tērba-tā), Pēterburgā, Maskavā, arī Eiropā. Daļa atgriezās, daļa tā arī palika svešumā. Ne vienu vien tālumā aizvilinājuši reliģiski motīvi. Pēc Pirmā pasaules kara itin daudz baptistu no Latvijas devās uz Brazīliju, lai kopā gaidītu... pasaules galu. Gals nepie-nāca, bet liela daļa no aizbraucējiem tā arī dzimtenē neatgriezās. Lai cik liels skaits latviešu devies prom iepriekšējos gadsimtos, nekad vēl nav bi-jis tāds brīvprātīgo migrantu daudzums kā šobrīd. Nekad! Tagad ik gadu prom dodas 10 000 - 30 000. Cik no viņiem atgriezī-sies? Pasākuma noslēgumā tā rīkotāju - bied-rības Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļa - vārdā paldies T. Ķikutam un arī 3. vidusskolai teica Ilze Dzintare, uzsve-rot, ka šo īpašo vēstures stundu atbalstīja Kultūras ministrija. Šis bija viens no pasā-kumiem, sagaidot valsts simtgadi.

Lailas PAEGLES teksts un foto

Vēstures zinātņu doktors, limbažnieks Toms Ķikuts teic, ka vēl nekad Latviju brīvprātīgi nav pametuši tik daudz cilvēku kā pēdējos gados

Savas agrīnās bērnības mājas, mam-mu, māsu vai brāļu saimi vairs neatceros. Neatceros, kā nokļuvu uz ielas pavisam aukstā janvārī, cik ļoti man sala ķepiņas, austiņas un cik tukšs bija mans vēderiņš. Kādu dienu, bez cerībām staigādams pa sniegotām taciņām un celiņiem, patvēru-mu no aukstuma atradu šķūnītī starp mal-kas ieliņām, taču ēdamā un dzeramā tur nebija. Bet galvenais bija nokļūt nedaudz aizvējā un drošībā. Ļoti nobijies biju, kad šķūnītī kāds ienāca, nerādījos nevienam. Tomēr reiz laikam biju cieši aizsnaudies, zaudēju modrību un nepaspēju paslēp-ties, kad kārtējo reizi šķūnītī ienāca cil-vēks pēc sniega lāpstas. Mani ieraudzīja, un tad tikai sākās: sauca un centās visādi pielabināt. Pēkšņi šķūnītī uzradās kaut kas ļoti interesants - pēc formas to varētu dē-vēt par kasti, taču līdzīga mājiņai, kurai ir gan jumtiņš, gan ieeja. Un tur iekšā atra-dās, murr, cik siltas un mīkstas sedziņas! Atmetu savas izbailes un ietrausos siltajā guļvietā. Kas tur tik jauki smaržoja? Pie manas mājiņas uzradās trauciņi, pilni ar gardumgardu maltīti. Cilvēki nesa ēdamo, nevienu mirkli vairs nebija jādomā, ko likt

uz kārā zobiņa. Hmm, laikam būs bailes jāmet pie malas un ar šiem cilvēkiem jāsa-draudzējas. Es viņus vēl pavērošu… Pavadot augas dienas bezrūpībā, nema-nīju, kā pienācis pavasaris. Cik laukā viss kļūst skaists, cik bezgala jauki ir pasēdēt rīta saules staros tepat pie šķūnīša lapenī-tē. Mani vairs pat netraucēja čalojošie bēr-ni, kas ienāca pa sētas vārtiņiem, lai dotos uz rotaļu laukumu. Pienāca vasara, un mani arvien vairāk sāka interesēt tā lielā māja, kurai durvis visu dienu ir atvērtas, pa kurām staigā gan mazi, gan lieli cilvēki. Varbūt pakāp-ties pa trepītēm un ieskatīties tur? Tomēr vēl nejutos gana drošs, lai gan pa šo lai-ku jau biju diezgan cieši sadraudzējies ar cilvēkiem, kuri strādā bibliotēkā, zināju arī, kā viņus sauc. Mani tie iesaukuši par Draudziņu, un es neiebildu. Varbūt laiks arī pašam uzņemties kādus ikdienas pie-nākumus bibliotēkā? Iesāku ar to, ka katru darbdienu sagaidīju savas draudzenes pie bibliotēkas sētas vārtiņiem. Viņas laipni aicināja mani iekšā, pacienāja ar dažā-diem kārumiem. Reizēm pat likās, ka šis tas jau vairs neiet pie dūšas, bet vienmēr

biju pateicīgs. Vēroju, kādi apmeklētāji ikdienā ienāk bibliotēkā. Sajutu, ja rei-zēm kādam kaut kas nospieda sirsniņu, un labprāt pieglaudos, ļaujot pabužināt savu skaisto kažoku, parunājos un priecājos, ka atnācēji kļuva smaidīgi. Nu esmu jau pieradis, kad atnāk liels skaits bērnu, vesela klase, un mani vien-laikus grib bužināt desmitiem roku. Esmu ļoti pacietīgs, lai bērni papriecājas, jo viņi mani glauda mīļi un saudzīgi. Tagad esmu krietni paaudzies, sagaidījis bibliotēkā arī savus pirmos Ziemassvētkus. Izrotātā eg-līte man ļoti patika, pa reizītei nedaudz pa-rotaļājos ar košajām bumbiņām tās zaros. Vispār esmu skaists, iznesīgs un arī kār-tīgs kaķis. Manos gēnos noteikti ir kādu izcilu senču pēdas, jo ik dienu dzirdu, kā bibliotekāres un apmeklētāji slavē mani un kā meklē, ja kaut kur uz kāda krēsla esmu aizsnaudies. Jūtos svarīgs, ļoti lai-mīgs kaķis. Bibliotekāres mani ir pieradi-nājušas un ikdienā ir ļoti atbildīgas par to. Savā kaķa mūžiņā to nekad neaizmirsīšu!

Draudziņa stāstu pierakstīja Sarmīte FRĪDENFELDE,Alojas bibliotēkas vadītāja Draudziņš ērti jūtas starp grāmatām

Alojas bibliotēkas kaķa Draudziņa dzīvesstāsts

2017. gada 3. marts l 10

(Sākums - 1. lpp.) Limbažniekiem jau kādu laiku ir iespēja tumšajā gadalaikā tikt pie diedzētiem zaļu-miem, kurus izaudzējuši inciemieši, zīmo-la Absolūts ēd radītāji Ilze un Juris Lipski. Šādu iespēju vietējiem sagādājusi limbaž-niece Kristīne Somere. Viņa saorganizē interesentus un pasūtina vēlamos zaļumus pie audzētājiem, kuri tūdaļ sāk tos diedzēt īpaši pasūtītājam. - Dīgstiem uzreiz ir cita enerģētika, ja tie audzēti īpaši tev, ir vietēji un nav apsmidzināti ar ķimikātiem, - skaid-ro K. Somere. Turklāt Absolūts ēd diedzē-jumi ir ar visām saknītēm, tādējādi tos var ilgāk uzglabāt. Savukārt zirņus, nogriežot asniņus un aplaistot, varot pat uzdiedzēt otrreiz. Limbažniece Agita Lapiņa novērtē, ka zaļumu ēšana, veselīgs uzturs rada vieg-luma sajūtu. Viņas bērni paši labprātāk iz-vēlas gaļu un tās produktus šķīvī pastumt malā un lietot, teiksim, dārzeņus vai kaut ko citu. - Zaļumi noteikti ir veselīgi! Bērni jūt, kas ir labs. Viņi vēl nav tik sabārstīti ar visu ko tā kā mēs, pieaugušie. Mums ir jāiet uz jogu un jāattīrās, - viņa uzskata. Arī zaļumu piegādes organizētāja Kristīne novērtē diedzējumu pozitīvo ietekmi. Vi-ņa arī iesaka, kā bērniem ierādīt to ēšanu. - Galvenais ir panākt, ka bērns to pagaršo. Uzliec kastīti mājās uz palodzes kā dekori-ņu un mazajam būs interesanti paskatīties, kas tas ir, un pagaršot. Tā tu viņam lēnām iemāci, ka tas ir forši un normāli, ka zaļu-mi ir ēdiens, nevis mammas iegriba. Zaļu-

mi ir tik dažādi, bet, teiksim, ziemas laikā Latvijā nevar dabūt ne rukolu, ne redīsus, zirnīšus vai kaut ko citu. Esam pieraduši pie lociņiem un dillēm, bet lociņi, piemē-ram, bērnam var būt par stipru, savukārt dilles, kas atvestas no tālienes, garšo ne pēc kā un nav vērtīgas, - vērtē K. Somere. Agita no Katvaru pagasta stāsta, ka sēk-las, piemēram, zirņus un pupas, pati die-dzējot jau ilgāku laiku. Šobrīd gan pupas vēl nav saasnojušas un arī nekas cits zaļš nav apēdams, tādēļ viņa iegādājas tos no inciemiešiem. - Prieks, ka tos atvizina uz Limbažiem. Par to paldies Kristīnei! Cil-vēki uz garšām ir konservatīvi, bet jāiz-mēģina visi dīgsti. Tie ir „zaļie pavasara spridzekļi” kastītēs, delikatese, ko pievie-noju visam kam, - atklāj sarunbiedre. Viņas ģimenē tos vairāk iecienījusi pati un meita, bet mēdzot ēst arī vīrieši. Ģimenes jaunieši īpaši kārojot zaļo salātu mērcīti. - Tai pie-vienoju vīnogu kauliņu eļļu, piespiežu lai-ma suliņu. Tā ir maigāka, bet var izmantot arī citronu vai balzamiko etiķi. Piemaisu arī medu vai kaut ko citu saldu, teiksim, kļavu sīrupu vai brūno cukuru. Man patīk, ka ir šīs trīs garšas. Kāds garastāvoklis, tāda arī mērcīte sanāk. To sajauc ar ru-kolu, ledussalātiem, spinātiem, biešu lapi-ņām, tomātiem, gurķiem, avokado, sēkliņu maisījumu, riekstiem vai kaut ko citu, - ģi-menes iecienītajā receptē dalās Agita. Kristīne atzīst, ka mēģināt diedzēt sēk-liņas var arī pats, bet ne vienmēr iecerētais izdodas. Viņa centusies to darīt, bet daudz

kas nav sanācis. - Jāiegulda liels darbs. Jā-uzrauga, lai dzinumi nenokalst vai netiek pārlaistīti, tāpat, lai tie nav pārāk saules apspīdēti, un jāņem vērā dažādi citi aps-tākļi. Tie var arī pārlieku izstīdzēt. Viņai piekrīt arī A. Lapiņa. - Tur vajadzīgas zi-nāšanas un, kas pats svarīgākais, „zaļie pirkstiņi”, kādu man nav. Absolūts ēd ra-dītāja I. Lipska mierina, ka arī pašiem ar vīru ne vienmēr viss izdodas ideāli. Tāpat gadoties, ka kaut kas sapūst. - Galvenais ir sēkliņas nepārlaistīt. Diedzējumi jāliek gaismā, lai nenonīkst. Tagad martā gais-mas jau ir pietiekami, atliek tikai tos uzlikt uz mājokļa gaišākās palodzes. Tas, ka stā-diņi izstīdz, nav nekas slikts - sanāk vairāk ēdamā. Viss vērtīgais jau stādiņā joprojām saglabājas! - skaidro I. Lipska. Viņa iesa-ka izvēlēties īpaši diedzēšanai paredzētās sēkliņas. Tās var iegādāties gan lielveika-los, gan interneta veikalos. Tiesa, jāpie-vērš uzmanība derīguma termiņam. Vecām sēklām ir samazināta dīgtspēja, un, no tām mēģinot audzēt dīgstus, varot visādi gadī-ties. Inciemiešiem patīk savus ražojumus pircējiem nogādāt tieši rokās. - Tad droši zinām, ka esam aizveduši visu svaigu. Tur-klāt redzams pircēju prieks par zaļumiem, un tas ļoti motivē strādāt, - teic I. Lipska. Viņa stāsta, ka sēklu diedzēšanai un dār-zeņu audzēšanai aktīvi pievērsušies pirms dažiem gadiem, kad vīrs palicis bez darba. - Nosacīti sevi dēvēju par rīdzinieci, jo man pilsētā nepatika, bet vīrs uzaudzis laukos.

Studēju filozofiju un savu nākotni iedo-mājos citādu, bet vīrs mani “aplipināja” ar domu par laukiem. Kad piedzima mūsu pirmais bērns, sapratām, ka vēlamies dzī-vot laukos. Piecus gadus te strādājām kā dulli. Bet tad vīrs ziemā palika bez darba un nācās domāt, kā izdzīvot. Par pēdējo naudu nopirkām lampas un sākām diedzēt sēklas. Apkārtējie bija skeptiski - sak’, ko mēs te ņemamies, kam tad tie dīgsti būs va-jadzīgi! Bet ir! Negribam pelnīt miljonus, bet iztikšanai un bērnu audzināšanai mums pietiek, - stāsta sarunbiedre. Šobrīd viņi ir pārejas posmā uz bioloģisko lauksaimnie-cību. - Agrāk domāju, ka es nu gan nevarē-tu audzēt govis, jo tās “piesien” pie mājas. Bet, palūk, tagad sāk augt pirmie redīsi un salāti, jāsāk kurināt siltumnīcas un tas jā-dara augu diennakti. Arī esmu “piesieta”! Bet, ja darbs patīk, laikam jau to ķēdi, kas tevi piesaista, nejūti. Tas ir kaifs - ielikt ro-kas zemē un darboties, - spriež inciemiete. Pašu audzēto saimnieki un viņu četri bērni uzturā lieto arī paši. - Par dīgstiem runājot, ēdam visus. Man vienmēr vajag sinepes, bet bērniem pie sirds vairāk iet zirņi un saulespuķes. Var eksperimentēt ar zaļumu lietošanu, bet var tos vienkārši likt klāt sa-vam ikdienas uzturam, - iesaka Ilze. K. Somere priecājas, ka interese par ve-selīgo dzīvesveidu un uzturu ir pieaugusi. Domubiedru pulciņā jau ir padsmit dalīb-nieku un ikviens ir aicināts iesaistīties.

Līga LIEPIŅA

Limbažu apkaimes iedzīvotāji novērtē zaļo vitamīnu bumbas

Februāris ir finālu mēnesis Vidzemes jaunatnes čempionātā telpu futbolā. Sek-mīgi savus finālus aizvadījušas apvienotās komandas, kurās kopā spēlē Limbažu un Salacgrīvas novada sporta skolas un arī Alojas novada sporta skolas futbolisti. Priekuļos spēlēja 2002. g.dz. zēnu ko-manda, kas cīnījās B finālā. Tur, izspēlējot viena apļa spēles, savā starpā tikās mūsu zēni ar Valkas sporta skolas, FK Priekuļi/CPSS, FK Pļaviņas DM/VSS, Super Nova/Sigulda-2, BSSC Ikšķile un Ikšķile-2 ko-mandām. Mūsu puiši guva četras uzvaras un divreiz nospēlēja neizšķirti. Uzvaras ti-ka gūtas pār FK Priekuļi/CPSS ar 2:1, pār valcēniešiem - ar 3:1, pārspēta arī Ikšķi-les komanda - ar 4:0 un Ikšķile-2 ar 5:0. Neizšķirti beidzās spēles ar FK Pļaviņas DM/VSS un Super Nova/Sigulda-2. Abos

mačos bija vienāds rezultāts - 1:1. Treneru Valda Matīsa un Aigara Ragaiņa audzēkņi šajās sacensībās ieguva 1. vietu. Apvieno-tajā komandā spēlē Jānis Āboltiņš, Aleksis Dusalijevs, Emīls Īle, Markuss Āboliņš, Emīls Zeltiņš un Rolands Zēģelis. Vairā-ki audzēkņi slimības dēļ šajās sacensībās nepiedalījās. E. Īle, A. Dusalijevs, N. Ja-kovickis un R. Zēģelis tika iekļauti Vid-zemes reģiona U-14 izlasē un piedalīsies treniņnometnē Valmierā. Savus finālus aizvadīja 2004. g.dz. zēnu komandas. Valmierā mūsu puiši, ar kuriem kopā bija treneris A. Ragainis, cīnījās B finālā. Spēles bija spraigas un spriedzes pilnas. Reizēm spēles likteni izšķīra sportiskā veiksme. Mūsējie ar 2:1 pārspēja FK Valmiera GLASS/BSS-2 un ar 1:0 - Madonas BJSS/Lubānas koman-

du. Taču zaudēja Garkalnes novada Raka-riem ar 0:2. Sāpīgi, ka vārti tika zaudēti mača galotnē. Neizšķirti tika nospēlēts ar Priekuļu zēniem - 1:1 un ar BSSC Ikšķile komandu - 0:0. Pēdējā spēlē mūsu koman-dai bija vajadzīga uzvara, lai sacensībās būtu 2. vietā. Šoreiz tā tika ikšķiliešiem, bet mūsējie palika trešie. Komandā spē-lēja Markuss Sārs, Roberts Jēgers, Uldis Puriņš, Toms Spuļģis, Gustavs Brokāns, Rihards Staģis, Roberts Vītols, Tonijs Stū-rītis, Elvijs Tomsons. Sacensībās uzvarēja Rakari. Noslēgumā tika apbalvoti labākie spēlētāji. Mūsu komandā šo balvu saņēma T. Spuļģis. Otra komanda, ko vadīja treneris V. Matīss, tajā pašā dienā spēlēja Limba-žos un cīnījās C finālā. Laukuma saim-nieki visās spēlēs uzvarēja un pārliecino-

ši kļuva par šo sacensību uzvarētājiem. Garkalnes novada Rakari-2 tika pārspēti ar 2:1, SK Super/Nova/Suntaži un VEINA Koknese - ar 4:1, savukārt FK Priekuļi/CPSS-2 ar 4:0, bet Krimuldas futbolisti ar 5:1. Komandā spēlēja Ralfs Ūdris, Lauris Skujiņš, Ņikita Bohovičs, Markuss Irmejs, Alekss Teilāns, Rainers Bērziņš, Daniels Gulbis, Oskars Stupelis, Raivis Oliņš un Toms Oliņš. Uzvarētāji daudzus vārtus gu-va pēc standartsituācijas labas izspēles un tie tika gūti ar galvu. Sacensību noslēgu-mā komandas labākā spēlētāja balvu saņē-ma O. Stupelis. Vērtējot gūtos rezultātus Vidzemes jau-natnes čempionātā, var teikt, ka futbolistu starts bija veiksmīgs.

Dainis KRŪMS

Jaunajiem futbolistiem veiksmīgi starti

Florbolā Olimpiskā centra (OC) Limbaži flor-bola čempionāta sabraukumā šādi re-zultāti: Impar un 11/49 - 6:1; SKG un VidUmuDinamo - 5:6; 11/49 un Vidriž Puiks - 6:5; Impar un SKG - 2:3; Vid-UmuDinamo un Kopturis-A - 10:1; Vid-riž Puiks un z.s. Ceriņi - 1:4; Kopturis-A un z.s. Ceriņi - 3:8.

Basketbolā OC Limbaži basketbola čempionā-tā nedēļas nogalē šādi rezultāti: Pāle un BK Salacgrīva - 67:106; BK Aloja/Staicele un Spartaks - 60:94; Salacg-rīvas vidusskola un Spartaks - 47:108; BK Buki un Grīva - 56:93; Skulte un Lēd urga - 79:67; Kopturis-A/Salacgrīva un TZT/Grimex - 78:58.

OC Limbaži čempionātu rezultāti 18. - 19. februārī Kuldīgas sporta manēžā notika

Latvijas 47. ziemas čempionāts vieglatlētikā. Sacen-sībās pieaugušo konkurencē varēja piedalīties arī la-bākie jauniešu un junioru grupas vieglatlēti. Limbaž-nieki no Latvijas čempionāta pārveda četras medaļas. Teicamus rezultātus uzrādīja Limbažu un Salacgrī-vas novada sporta skolas audzēkņi. Divas godalgas Diānai Dakterei - sudraba medaļa 60 m barjerskrējienā (8,81 s) un bronza 200 m (25,35 s). Diāna tikai šogad sāka startēt barjerskriešanā. Juniore Patrīcija Karlī-na Roshofa izcīnīja sudraba medaļu 400 m (56,58 s) un 4. vietu 200 m (25,63 s). Vēl trīs disciplīnās mū-sējiem vietas tūlīt aiz godalgotā pjedestāla. Elza An-na Noriņa ierindojās 4. vietā trīssoļlēkšanā (12,39 m), Asnāte Kalniņa bija ceturtā 60 m (8,88 s) un sestā 200 m (26,18 s), Dāvids Helvijs Francs ieņēma 4. vie-tu 1500 m (4:12,71). Atzīstami pieaugušo konkuren-cē startēja Raivis Sīlis (U-18), izcīnot 7. vietu 400 m (52,20 s). Bronzas medaļu tāllēkšanā (6,67 m) izcīnīja bijušais mūsu sporta skolas audzēknis Rolands Točo-novs, kurš tagad pārstāv Olimpisko centru Limbaži.

Ginta TEKO,Limbažu un Salacgrīvas novada

sporta skolas trenere

Limbažniekiem - četras medaļas Latvijas ziemas čempionātā vieglatlētikā

Limbažniece Diāna Daktere (no kreisās) uz Latvijas vieglatlētikas čempionāta pjedestāla sudraba pakāpiena

11 l 2017. gada 3. marts

Līdzjūtības

APBEDĪŠANAS PAKALPOJUMI UN PIEDERUMIMORGA UN TRANSPORTA PAKALPOJUMIVISU DIENNAKTI - TĀLR. 26478011

Limbaži, Cēsu iela 5(līdzās fotodarbnīcai «Kodak»)

JAUNA KREMATORIJA UN APBEDĪŠANAS NAMS Kremācijas un bēru pakalpojumi Latvijā: licence no 21.04.2016.

Kremācija -----------------------------------------------------------230 EUR ar PVN Kremācija, urna, dokumenti, kremācijas apliecība, reģistrs, plāksnīte,

novietošana kremācijai-------------------------------------------297 EUR ar PVN Kremācija, urna, dokumenti, kremācijas apliecība, reģistrs, plāksnīte,

novietošana, katafalks no mājām u.c., pārnešana, morgs, spec. pakete, sanitār-kosmētiskie pakalpojumi, kremācijas zārks ------377 EUR ar PVN

Kremācija, urna, dokumenti, kremācijas apliecība, reģistrs, plāksnīte, novietošana, katafalks no mājām u.c., pārnešana, morgs, spec. pakete, sanitār-kosmētiskie pakalpojumi, ģērbšana, grimēšana, iezārkošana, zārka īre, pārklājs, atvadu zāle, sveces, koordinators----447 EUR ar PVN

Diennakts tālrunis: 20 88 89 89 (00-24) www.krematorija.lv Birojs un Atvadu zāle: “Krematorija”, Valmiera, pie Kocēnu kapiem

Jums ir mežs? Domājat - ko darīt?

Vajag naudu?Zvaniet - atradīsim labāko risinājumu.

Tālr. 29227712.

SIA «Grantiņi 1» pērk cirsmas un

meža īpašumus.Tālr. 26335500, grantini1@inbox.lv,

www.grantini1.lv.

«ALIA&CO»apbedīšanas birojs

Limbažos,Klostera 4a(poliklīnikasiekšpagalmā),tālr. 26102667, 20221826.n ATLAIDE pilnam apbedīšanas pakalpojumam.n Izsaukums mirušā transportēšanai uz morgu visu diennakti, tālr. 29138148.n Apbedīšanas pakalpojumi, piederumi.n Sēru ceremonijas un kremēšanas pakalpojumu organizēšana.n Sēru lentes, vainagi, štrausi.

ATLAIDE par mirušā uzglabāšanu aukstuma kamerā.!

MALKA(skaldīta, neskaldīta)

l alkšņa 215 EUR/krava.l bērza 260 EUR/krava.l oša 260 EUR/krava.Kravā 10 ber.m³.Pagales garums - no 25 cm.

skaldīta sausa malka 40 l maisosl alkšņa malka, cena 1,90 EUR/maiss;lozola, bērza, oša malka,

cena 2,30 EUR/maiss.

Bezmaksas piegāde.

Tālr. 29439037.

Pērk lapkokucirsmas.

Tālr. 29439037, 29373203.

Pārdod

Pērk

Dažādi

SIA «Ceplīši AS»iepērk dzīvsvarā

govis, teles,buļļus.

Samaksa tūlītēja.Transports bez maksas.

Tālr. 29478719; 29184771.

SIA «Allens»pērk mājlopus.Tālr. 29494978, 29489778, 64224084.

Z.s. «Kalnpierbes»iepērk

mājlopus.Tālr. 29497789,

tālr./fakss 64725543.

SIA «Cēsu gaļas kombināts» par labām cenām iepērkjaunlopus un liellopus.

Samaksa pēc vienošanās.

Tālr. 26185703, 25573447BEZ MAKSAS

ATTĪRA NO KRŪMIEMlaukus un citas aizaugušas

platības

PĒRKzarus, cirsmu atlikumus,

šķeldojamo materiāluĀtra samaksa.

26663273 (Jānis)

SIA «AIBI» iepērkliellopus, jaunlopus,

aitas, zirgus.Pērk arī gaļas šķirnesjaunlopus eksportam.

Piemaksa par bioloģiskajiem lopiem.

Labas cenas. Samaksa tūlītēja. Svari.Tālr. 26142514; 20238990.

Datoru remonts ar izbraukumu uz mājām. Tālr. 29597245.Izīrē labiekārtotu 2 istabu dzīvokli Limbažos. Tālr. 22492226.Auto norakstīšana, utilizācija. Tālr. 26564413.Tīrām akas. Tālr. 28490265.MEŽIZSTRĀDE: zāģēšana, izve-šana, kokvedēja pakalpojumi. Tālr. 20211442.GRANTS, ŠĶEMBAS, SMILTS, BULDOZERS, EKSKAVATORS, GRĀVJU UN DĪĶU RAKŠANA, DEMONTĀŽAS DARBI, BŪVGRU-ŽU SAVĀKŠANA. Tālr. 29445465.Bez pacēlāja zāģē bīstamus kokus pie ēkām, vadiem, kap-sētās. Vainagu veidošana. Tālr. 27833107.Pārvietojamā lentzāģa gatera pa-kalpojumi līdz 9 m. Benzīns, elek-trība. Tālr. 26184017.Profesionāla augļkoku veidoša-na. Tālr. 26775021.

No atmiņām paliek tik starojums maigs

Tā kā liedagā saulrieta pēdas.Turp, kur tu aiziesi, apstāsies laiks,Norims sāpe, rūpes un bēdas.

(B. Martuževa) Izsakām visdziļāko līdzjūtību JĀNIM LIEPIŅAM, māmuļu mūžī-bā pavadot.

SIA «Limbažu siltums» kolektīvs

Man palikuši tavi vārdi,Man palikusi tava sirds.

(M. Jansone) Izsakām dziļu līdzjūtību MĀ-RAI LITEI, no brāļa uz mūžu atva-doties.

Limbažu 3. vidusskolaskolektīvs

Tā aiziet mūsu mīļie,Aiziet no ikdienas rūpēmMierā un klusumā prom.Paliek vien dvēseles gaisma... Izsakām līdzjūtību IVETAI GRAUDIŅAI, no tēta atvadoties.

Kolēģi Limbažu policijā

Pārdod 2 istabu dzīvokli Limbažos. Tālr. 26476845.Pārdod «Mazda 6» (2007.g., 2 l benzīns, universāls, TA, 2900 EUR). Tālr. 29223969.Pārdod auto piekabi Zubrjonok (300 EUR), zāles pļāvēju-traktoru (700 EUR). Tālr. 29225578.Pārdod metāla jumtus un notek-sistēmas no ražotāja. Cena no 3,95 EUR/m². Tālr. 28653076.Pārdod kvalitatīvu skaldītu lapu koku malku jums vēlamajā garu-mā. Bezmaksas piegāde. Cena 22 eiro/berkubs. Tālr. 29826040.Lēti pārdod malku (200 EUR kra-va). Tālr. 29225578.Pārdod pārtikas kartupeļus, nav migloti. Tālr. 29107312.Pārdod piena šķirnes telīti no augstražīgas govs. Tālr. 29473261, 28619322.Pārdod sivēnus. Tālr. 29450211.

LATVIJAS MEŽU FONDS pērk cirsmas, mežus un lauk-saimniecības zemi visā Latvijā. Var būt ar apgrūtinājumu un bez taksācijas. Cenas augstas. Sa-maksa tūlītēja. Tālr. 29711172.Iepērk automašīnas! Gan brau-camas, gan jaucamas. Tālr. 26235646.Pērk motociklu «Jawa». Tālr. 25858597.Pērk traktorus, piekabes, inven-tāru. Tālr. 29190365.Pērk lauksaimniecības zemi, arī nekoptu. Tālr. 26438840.PĒRK MEŽUS AR ZEMI VISĀ LATVIJĀ. Tālr. 22003161.Par augstām cenām pērk meža īpašumus. Ātra vērtēšana. Samak-sa darījuma dienā. Tālr. 26129919.Pērk cirsmas, mežus. Samaksa tūlītēja. Tālr. 26320495.PĒRK MEŽĀ PIE CEĻA: priedes, egles, ozola, oša, melnalkšņa, ap-ses zāģbaļķus, bērza finierklučus, papīrmalku, malku. Transports bez maksas. Apmaksa tūlītēja. Tālr. 20211442.Pērk mežā pie ceļa zāģbaļķus, ozola zāģbaļķus, papīrmalku, bērza finierklučus, taru, malku. Pērk cirsmas. Tālr. 28490265.Pērk dzintara rotas. Tālr. 26268079.

Te nu jūs esat - darbi un steiga,Pēkšņas beigas... Un nu ir gana.Un elso vēl priedes smagajā vējāPar to, ko mēs nespējām.

(L. Brīdaka) Izsakām dziļu līdzjūtību IVE-TAI un viņas tuviniekiem, tuvu cilvēku zaudējot.

Kriminālpolicijas nodaļa

Likās, ka tu dzīvot spētuVēl trīs mūžus, māmulīt,Ka tu aiziet nevarētuTur, kur tikai klusums mīt.

(M. Ķempe) Izsakām līdzjūtību MODRĪTES ģimenei, VIESTURAM un GIN-TAM, no māmiņas atvadoties.

Feierbergu, Neiju un Karlsonu ģimenes

Noriet saule vakarā, Sidrabiņu sijādama; Aiziet dusēt māmuliņa Baltā smilšu kalniņā. Izsakām visdziļāko līdzjūtību GUNĀRAM GRĪNBERGAM ar ģi-meni, no mātes atvadoties.

Gunāra Saknīša ģimene

Leģendasl LatviešuestrādesmūzikāViktorsLapčenokspaliciskā,iespējams,spilgtākaisRaimondaPaulasolists.Patsdziedātājspiebilst,kaviņamūžaveiksmesķīlairtā,kavienmērklausījissirdijunjūtām.l Propagandabijusinozīmīgacilvēcesvēsturesdaļa,kurassākumiiratrodamijauSenāsGrieķijasfilozofiskajādomā.l Vecoslaikos,jakādscilvēkspēkšņipazudabezvēsts,mēdzateikt,kaviņubūssaplosījušivilki.Tānebijatukšafrāze.Latviešiemvilksgadsimtiembijisleģendārsdzīvnieks,betattiecībasarto-sarežģītas.l RutaElisakļuvaparpēdējosievieti,koLielbritānijāsodījaarnāvi.l Holivudas varenie, tāpat kā iepriekšējo gadsimtu augstmaņi, uz-spļāvušisabiedrībastikumiemunkārinodevušiesdažādāmkaislībām.l VēlLeģendāsparsenākajāmmītnēm,kocēlušicilvēki,pretrunī-givērtētoČīlesdiktatoruAugustoPinočetu,rekonkistu-musulmaņupadzīšanunoIbērijaspussalas,Dienvidamerikasslavenākajiemdzē-rieniemtekiluunrumu,kāarīviduslaikubruņiniekuikdienu,kasne-līdzinājāsromantiskaigrāmatai.

Ilustrētā Pasaules Vēsturel Kādā1942.gadajūlijanaktīvācuaviācijasbāzēZiemeļāfrikāpēk-šņiparādāsdžipiarbritukaravīriem.Uzbrucējidažāsminūtēsaizde-dzinavisaslidmašīnasunpēctampazūdtuksnesī.l Vēsts par Padomju Savienības diktatora Josifa Staļina aiziešanuviņsaulēLatvijassabiedrībāizraisadažādureakciju.l Venēciešiaizsākceļojumubiznesu.l Izmantojot iespaidīgu daudzumu dinamītu, tvaika mašīnas undaudzu strādnieku muskuļu spēku, amerikāņi izbūvē Panamas ka-nālu, kas savieno Kluso unAtlantijas okeānu. Būvdarbus pabeidz 1914.gadā.l Lielbritānijāizgudrotāvērpšanasmašīnairnevientekstilrūpniecī-basuzplaukuma,betarīnepilngadīgopaverdzināšanassākums.l Napoleonsceļvaraskrēslāvisuģimeni.l Grieķudzīres:vīns,mūzika,filozofija.l 1915.gadācerībupilni labinopelnītvairāknekā134000gadosjaunuķīniešudodasuzEiropu,nekonenojaušotparmurgu,kasviņussagaida.

l Pēters Štrelciks un GintersVecels nolemj bēgt no VācijasDemokrātiskās Republikas paš-gatavotā gaisa balonā. Plāns irvairāknekāpārdrošs.

Piedāvā darbu

Dažādas vakances Anglijā, Vācijā, Holandē!

Labs atalgojums, ar dzīvesvietu.SIA «Nordic Staff», tālr. 20140120,Rīga, Lāčplēša 37, reģ. nr. 45403044116,lic. nr.11/2016, izsn: LR LM NVA 27/04/16.

SIA «EKLA»(reģ. Nr. 44103015706)

piedāvā darbuflīzētājiem,

apdares darbu meistariem.

Darbs Ādažos, transportu nodrošinām.Tālr. 29498525.

Krodziņš «Raganas ķēķis» Krimuldas nov. Krimuldas pag.

aicina darbā

pavāru.Kontakttālrunis 29117021.

CV sūtīt uz e-pasturaganaskekis@balticom.lv.

10 mēn. vecam puisītim meklē auk-līti (ar B kat. tiesībām, nodrošinām ar automašīnu), darbs Lādezerā. CV un motivācijas vēstuli sūtīt - rmf.edgars@gmail.com.

2017. gada 3. marts l 12

Laikrakstu «Auseklis» varat iegādātiesbez tirdzniecības uzcenojuma

par € 0,40redakcijas reklāmas daļā Limbažos, Jūras ielā 6

Iznāk otrdienās,trešdienās un piektdienās

© Pārpublicēšanas gadījumā atsauceuz «Ausekli» obligāta

Indekss 3027, reģ. apliecība 1449.Izdevējs - SIA «Izdevniecība Auseklis».Iespiests SIA «Latgales druka» tipogrāfijāRēzeknē, Baznīcas ielā 28.

Redakcijas adrese: Jūras ielā 6, Limbažos, LV-4001www.auseklis.lv, e-pasts redakcija@auseklis.lv

Redaktore Regīna Tamane 64023854, 26544004Izpilddirektore Ineta Zariņa 64070224, 29392515žurnālistes Ilva Birzkope 64070327, 20223628 Līga Liepiņa 64022861, 29477319 Gunita Ozoliņa 64022983, 28631699 Laila Paegle 64022284, 29109421 Aija Sedliņa 64022284, 29401343 Linda Tauriņa 64022983, 29155104automātiskais atbildētājs 64070327

Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar raksta autora viedokli.

Reklāmas nodaļa - 64070223, 29241155, inita@auseklis.lv.

SIA «Izdevniecība Auseklis» reģ. Nr. 44103005799.Norēķinu konts Nr. LV44UNLA0013003467903,

AS «SEB banka» Limbažu filiāle.Par sludinājuma tekstu atbild tā autors.

Grāmatvedība - 64070224, 29392515

Abonē «Ausekli» šodien, lasi pēc 2 darba dienām!

Pieņem zobu higiēniste Solveiga Zariņa,pieteikties pa tālruni 20283441.

Bērniem līdz 18 gadu vecumamzobu higiēna (1 reizi gadā) bez maksas

(valsts finansējuma ietvaros).

Zobu higiēnas pakalpojumi Limbažos, Klostera ielā 4a

Pieņem zobu higiēnistes:l Solveiga Zariņa, pieteikties pa tālruni 20283441;l Sabīne Mālniece, pieteikties pa tālruni 27858873.

Bērniem līdz 18 gadu vecumamzobu higiēna (1 reizi gadā) bez maksas

(valsts finansējuma ietvaros).

Jauns mēbeļu pievedumsParka ielā 18, Limbažos

Jaunas mēbeles no Anglijaspar patīkamām cenām!

Tālr. 28799601.

2017XIV Starptautiskais akordeonistu

festivāls

FESTIVĀLA PROGRAMMA Limbažu kultūras namā, Rīgas ielā 9

9. MARTĀ

19:00 - FESTIVĀLA ATKLĀŠANAS KONCERTSsolisti: P.MAIJERS (Vācija), S.TELARI (Itālija), I.SEROTJUKA (Ukraina-Zviedrija), J.VOZBUTS (Lietuva), A.GRAČKOVS (Latvija) V.ZUBICKIS (Ukraina-Itālija)

ansambļi: DUETS J.SURNAJEVS, E.STROGONOVA (Latvija) DUETS: I.SEROTJUKA, V.GITINS (Ukraina) KVARTETS: FOUR EVER BAND (Krievija) TUTTI (Baltkrievija)

10. MARTĀ

10:00 - STARPTAUTISKAIS mūzikas skolu SOLISTU KONKURSS-KONCERTS /Limbažu Bērnu un jaunatnes centrā, Rīgas ielā 19

15:00 - MŪZIKAS SKOLU un VIDUSSKOLU audzēkņu KONCERTS

19:00 - VIESMĀKSLINIEKU KONCERTSsolisti: Starptautisko konkursu laureāti: S.TELARI (Itālija), I.SEROTJUKA (Ukraina-Zviedrija)

ansambļi: DUETS: S.TELARI, N.MEĻŅIKOVIČA (Itālija-Latvija) SUBTILU– Z (Lietuva)

11. MARTĀ

14:00 - ESTRĀDES UN DŽEZA MŪZIKAS KONCERTS

19:00 - FESTIVĀLA NOSLĒGUMA KONCERTSsolists: J.VOZBUTS (Lietuva)ansambļi: DUETS: A.NOVIKS, S.ŠTEINBERGS (Latvija) DUETS: I.SEROTJUKA, V.GITINS ( Ukraina) SUBTILU-Z (Lietuva)orķestris: CONSONA (Lietuva)

diriģents: R.SVIACKEVIČSsolisti: A.STANČIKAITE (Lietuvas operas un baleta soliste), J.FILMANAVIČS (ksilofons), R.UNGURS (akordeons), J.SURNAJEVS (Latvija, akordeons)

ansambļi: DUETS: A.JAKOBI, T.TĪRS (Igaunija) DUETS: I.SEROTJUKA, V.GITINS (Ukraina)

TUTTI (Baltkrievija)KVARTETS: FOUR EVER BAND (Krievija)

FESTIVĀLĀ PIEDALĀS solisti, ansambļi un orķestris no ITĀLIJAS, VĀCIJAS, UKRAINAS, ZVIEDRIJAS, LIETUVAS, IGAUNIJAS, KRIEVIJAS, BALTKRIEVIJAS un LATVIJAS.IEEJA BRĪVA

Koncertus vada mūzikas žurnālists Raitis ZAPACKIS

Limbažu kultūras namā, Rīgas ielā 9

9. - 11. martā 19.00 KONCERTIIEEJA BRĪVA Festivālā piedalīsies viesi no 9 valstīm.

Limbažos, Jaunajā ielā 9, 2. stāvāno februāra durvis vērusi «Lindas Martinsones

skaistumkopšanas privātprakse».

Laipni gaidīti iepazīties un izmantot dažādusskaistumkopšanas pakalpojumus.

Piedāvājumā plašs procedūru klāsts: make-up, uzacu korekcija, krāsošana, dažādas vaksācijas,

sejas un ķermeņa procedūras u.c.

Kontaktiem - 22007570 (Linda)https://www.facebook.com/skaistumaprivatprakse/

6. martā 14.00Limbažu novada pašvaldības

administrācijas ēkas lielajā zālēRīgas ielā 16

Limbažu pilsētas pensionāru biedrības

valdes atskaites-pārvēlēšanas sapulce.

Valde

Bioloģiskā saimniecība

ilgtermiņā nomā aramzemi un ganībasBrīvzemnieku, Pāles, Viļķenes, Katvaru, Korģenes apkārtnē.

Tālr. 27875400.

Limbažu pareizticīgo baznīcā

EĻĻAS SVAIDĪŠANAS NOSLĒPUMS

(soborovanje)8. martā 15.00,1. aprīlī 10.30.

4. MARTĀ Salacgrīvā, veikalā «top!»

7. un 8. MARTĀ Limbažos, veikalā «Koala»

akcija MĪĻOTAI SIEVIETEI!

Sudraba rotām un bižutērijai

Zelta rotaslietām

-25%

-10%

Šeit ir darbs - Minhauzena Undā Saulkrastos!

ç viesnīcu administratori (ar svešvalodas zināšanām)

ç galvenais pavārs, pavāriç viesmīļi

Ierašanās «Minhauzena Undā»Ainažu ielā 74, Saulkrastos

8. martā no plkst. 15.00 līdz 17.00, līdzi ņemot CV.

Biedrība «Zemnieku saeima» aicina lauksaimniekus uz ikgadējo

kongresu-konferenci 10. martā 11.00 Ādažu kultūras centrā.

Vairāk informācijas mājaslapā www.zemniekusaeima.lv.Pieteikties līdz 6. martam, zvanot pa tālr. 67027044 vai

rakstot uz e-pastu birojs@zemniekusaeima.lv.

Tiksimies ikmēneša nodarbībās«Iepazīsti pasauli, kurā dzīvo!»l 11. martā - Ceļojums valodu pasaulē. Vecākiem - izglītojoša saruna par bērna un vecāka gatavību skolai, tikšanās ar skolas administrāciju.l 8. aprīlī - Ceļojums sporta pasaulē.l 14. maijā - noslēguma pasākums «Esmu gatavs skolai!».Nodarbības notiek no plkst. 10.00 līdz 12.00 Limbažu 3. vidusskolā, Parka ielā 38.

Gaidīsim jūs skolā! Skolas kolektīvs

Limbažu 3. vidusskola turpina uzņemt bērnus

mācībām 1. klasē 2017./2018. mācību gadā -

iesniegumi bērnudārzos, skolas kancelejā, mājaslapā http://www.l3v.lv/nac-macities

Cienījamie nākamo pirmklasnieku vecāki!

Pērk visa veida kokmateriālus mežā pie ceļa, korekta uzmērīšana un ātra apmaksa. Pērk meža īpašumus un cirsmas. Veic mežizstrādes un transportēšanas pakalpojumus.

e-pasts Anita@BDCmezs.lv, tālr. 29491494.

Uztici savu mežuekspertiem!

LATVIJAS MEŽSAIMNIECĪBAS UZŅĒMUMS

pērk meža īpašumus visā Latvijā. l garantējam augstāko cenu; l maksājam avansu; l dokumentu kārtošana; l taksatora pakalpojumi; l samaksa pirkuma dienā pie notāra.

Tālr. 28368838. e-pasts info@lmu.lv.Limbažu novada pašvaldība izsludina nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju grupu projektu konkursu

Projektu pieteikumus savu mērķprogrammu īstenošanai var iesniegt nevalstiskās organizācijas un to struktūrvienības vai nodaļas, kuru juridiskā adrese ir reģistrēta Limbažu novadā, un iedzīvotāju grupas, kuru dalībnieku dzīvesvietas ir deklarētas Limbažu novadā. Pašvaldības līdzfinansējumu līdz 700 EUR var saņemt pre-tendenti, kuru projekti:l paredz sabiedriski nozīmīgu programmu, projektu un pasākumu īstenošanu Limbažu novadā un atbilst konkursa mērķiem;l piesaista ievērojamus vietējos resursus un brīvprātīgo darbu sabiedriski nozīmīgos projektos;l īsteno neformālās izglītības programmas dažādām iedzīvotāju sociālajām grupām;l piedāvā brīvā laika pavadīšanas dažādošanas un kvalitātes uzlabošanas iespējas;l veicina jauniešu nodarbinātību, profesionālo orientāciju un karjeras izvēles iespējas; l veicina drošas un sakārtotas vides veidošanos Limbažu novadā;l nodrošina vai piedāvā jaunus sociālos pakalpojumus noteiktai sociālajai iedzīvotāju grupai;l iesaista cilvēkus ar īpašām vajadzībām un rada viņiem pieejamu informatīvo un fizisko vidi;l ir cita, lielāka projekta sastāvdaļa (līdzfinansējums lielāka finansējuma piesaistei).

Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2017. gada 31. marts līdz plkst. 15. Ar konkursa nolikumu var iepazīties Limbažu no-vada pašvaldības mājaslapā www.limbazi.lv sadaļā Projekti.

Limbažu novada pašvaldībaizsludina konkursu

«Atbalsts komercdarbības uzsākšanai Limbažu novadā»

Konkursa mērķis - stimulēt jaunu komersantu veidošanos Limbažu novadā, motivējot sava biznesa veidošanai. Konkursa uzvarētāji iegūst tiesības noslēgt līgumu ar Limba-žu novada pašvaldību par finansējuma saņemšanu komersantu izveidošanai un komercdarbības uzsākšanai. Konkursa īstenošanai apstiprināts finansējums 15 000 EUR, vienam konkursa uzvarētājam pašvaldības piešķirtā atbalsta summa nepārsniedz 3000 EUR. Konkursa pieteikumu iesniegšana tiek noteikta no 2017. gada 1. marta līdz 2017. gada 2. maijam. Kontaktpersona ir Limbažu novada pašvaldības Attīstības nodaļas uzņēmējdarbības attīstības speciālists Agris Vēveris, tālruņa numurs 28350218, e-pasts agris.veveris@limbazi.lv. Ar konkursa nolikumu var iepazīties Limbažu novada paš-valdības mājaslapā www.limbazi.lv sadaļā Projekti.

Limbažu novada pašvaldība izsludina konkursu «Limbažu vēsturiskā centra ēku

fasāžu un jumtu renovācija 2017» Konkursā var piedalīties: ēku īpašnieki, apsaimniekotāji un iedzīvotāju grupas, kuru nekustamais īpašums atrodas Limbažu pilsētas vēsturiskajā centrā, Cēsu ielā posmā no Baumaņu Kārļa laukuma līdz Rīgas ielai, Ģildes ielā, Burtnieku ielā posmā no Bau-maņu Kārļa laukuma līdz Lībiešu ielai, Parka ielā no Baumaņu Kārļa laukuma līdz Mūru ielai, Dārza ielā posmā no Jūras ielas līdz Jaunajai ielai, Mazā Parka ielā, Jūras ielā no Baumaņu Kārļa laukuma līdz Ievu ielai un Pļavu ielā. Konkursā kopējais pieejamais finansējums ir 20 000 EUR, tajā skaitā ēku fasāžu renovācijai 15 000 EUR un jumtu renovācijai 5000 EUR. Viena projekta īstenošanai vie-nam īpašumam piešķirtais pašvaldības finansējums var būt līdz 6500 EUR, tajā skaitā ēku fasāžu renovācijai līdz 1500 EUR un jumta renovācijai līdz 5000 EUR. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2017. gada 31. marts līdz plkst. 15. Ar konkursa nolikumu var iepazīties Limbažu novada pašvaldības mājaslapā www.limbazi.lv sadaļā Projekti.

Lasiet -laikrakstu jau no rīta!Abonē mājaslapā www.auseklis.lv, 3,50 EUR/mēnesī

Attīra lauksaimniecībaszemi no kokiem un krūmiem.

Zāģēšana, izvešana.Tālr. 29439037, 29373203.