aiknc.lvaiknc.lv/zinojumi/lv/rainzprog05.doc · web viewnoklausoties ra inženieru fakultātes...

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijaR Ē Z E K N E S A U G S T S K O L A

Reģ. Nr. LV 90000011588Atbrīvošanas alejā 90, Rēzeknē, LV 4600

Tālr. 46 23709; fakss 46 25901Rēzeknē ________________ Nr. _____________

LR Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju programmu

akreditācijas komisijai

ATKĀRTOTĀS AKREDITĀCI JAS PIETEIKUMSATKĀRTOTĀS AKREDITĀCI JAS PIETEIKUMS

Augstākās izglītības iestādes nosaukums Rēzeknes Augstskola

Juridiskā adrese, tālruņa numurs Atbrīvošanas alejā 90, Rēzeknē; tālr. 46 23709, fakss 46 25901, e-pasts [email protected]

Reģistrācijas apliecības Nr. 90000011588

Studiju programmas nosaukums Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma “Inženieris programmētājs”

Studiju programmas kods 4248103

Studiju programmas īstenošanas ilgums 4 gadi (8 semestri);un apjoms 160 kredītpunkti

Prasības, sākot studijas Vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība

Iegūstamā kvalifikācija Inženiera programmētāja kvalifikācija

Studiju programmas īstenošanas veids Pilna laika studijas Rēzeknes Augstskolas

un vieta Inženieru fakultātē

Pilnvarotā persona atkārtotās akreditācijas Studiju programmas direktors kārtošanai lekt. Mg.ing.sc. Ēriks TIPĀNS

Rēzeknes Augstskolas rektors ____________________ asoc.prof. L.Svarinskis

mailto:[email protected]

Tipāns 7067719

LR Izglītības unLR Izglītības unzinātnes ministrijaizinātnes ministrijai

RĒZEKNES AUGSTSKOLAINŽENIERU FAKULTĀTEAtbrīvošanas alejā 90, Rēzeknē, LV 4600, tālr. 4625167

OTRĀ LĪMEŅA PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS STUDIJU PROGRAMMAS

“INŽENIERIS PROGRAMMĒTĀJS”(kods 4248103)

ATKĀRTOTĀSATKĀRTOTĀSAKREDITĀCI JAS P IETEIKUMSAKREDITĀCI JAS P IETEIKUMS

RA Inženieru fakultātes dekāna v.i.

__________________ Ērika Teirumnieka

Studiju programmas direktors

__________________ lekt. Mg.ing.sc.Ēriks Tipāns

Rēzekne2005

SATURS

1. RA Senāta lēmums par studiju programmas akreditācijas materiālu apstiprināšanu ................................................................................................................ 1

2. Licence studiju programmai ......................................................................................... 2

3. Izglītības turpināšanas nodrošināšana studiju programmas likvidācijas gadījumā .......................................................................................................................... 3

4. Studiju programmas apraksts ...................................................................................... 34.1.

Studiju programmas saturs ................................................................................. 3

4.2.

Pilna laika studiju programma ........................................................................... 5

4.3.

Studiju programmas salīdzinājums ................................................................... 6

5. Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām ...................................... 7

6. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa ............................................................................................................................ 86.1.

Studiju programmas satura atbilstība otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartam ................................................................................. 8

6.2.

Studiju programmas atbilstība profesijas standartam .................................... 9

6.3.

Darba devēju aptaujas rezultāti .......................................................................... 10

7. Studiju programmas novērtējums ............................................................................... 107.1.

Studiju programmas mērķi un uzdevumi ......................................................... 10

7.2.

Studiju programmas organizācija, studiju programmas plāna atbilstība struktūrvienības mērķiem un uzdevumiem ..................................................... 11

7.3.

Studiju programmas praktiskā realizācija ......................................................... 13

7.4.

Vērtēšanas sistēma ................................................................................................ 13

7.5.

Studējošie ............................................................................................................... 147.5. Studējošo skaits 14

1. programmā ..................................................................7.5.2.

1.kursā imatrikulēto skaits ...................................................................... 15

7.5.3.

Absolventu skaits ..................................................................................... 15

7.5.4.

Studējošo aptaujas un to analīze ........................................................... 15

7.5.5.

Absolventu aptaujas un to analīze ........................................................ 16

7.5.6.

Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā .......................... 17

7.6.

Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls .......................... 187.6.1.

Akadēmiskā personāla skaits ................................................................. 18

7.6.2.

Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība struktūrvienību mērķu un uzdevumu īstenošanai .......................................................... 18

7.6.3.

Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika ...................................................................................... 19

7.7.

Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums ................................... 20

7.8.

Ārējie sakari ........................................................................................................... 217.8.1.

Saistība ar darba devējiem ...................................................................... 21

7.8.2.

Sadarbība ar līdzīgām programmām Latvijā un ārvalstīs ................. 22

7.8.3.

Akadēmiskais personāls, kas strādājis ārvalstu izglītības iestādēs vai veicis zinātnisko vai pētniecisko darbu ārvalstīs .......................... 23

7.8.4.

Ārvalstu vieslektoru skaits programmā ............................................... 23

7.8.5.

Studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmu ietvaros ....................................................................................................... 24

7.8.6.

Ārvalstu studējošie programmā ............................................................ 25

8. Studiju programmas attīstības plāns ........................................................................... 26PIELIKUMI ...................................................................................................................... 27

1. Profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Inženieris programmētājs” licence

2. Profesionālās studiju programmas “Inženieris programmētājs” akreditācijas lapa

3. Profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Programmēšanas inženieris” licence

4. Vienošanās starp RA un RTU 5. Programmas pilna laika studiju plāns6. Studiju kursu anotācijas 7. Īsās kursu programmas 8. Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas

Profesionālās izglītības padomes priekšsēdētāja profesora J.Borzova atsauksme

9. Darba devēju aptaujas anketa 10.

Prakšu nolikumi

11.

Diplomdarbu izstrādes metodiskie norādījumi

12.

Studiju programmas pašnovērtējuma ziņojumi

13.

Studentu aptaujas anketa

14.

Studentu aptaujas analīze

15.

Absolventu aptaujas anketa

16.

Akadēmiskā personāla uzskaitījums un kvalifikācija

17.

Akadēmiskā personāla CV

18.

Katedras docētāju zinātnisko pētījumu virzieni

19.

Katedras attīstības plāns

20.

Sadarbības līgums starp RA un a/s “Dati”

21.

Docētāju kvalifikācijas paaugstināšanas kursu saraksts

22.

Studiju programmas nodrošinājums ar literatūru

23.

A/s “Dati” atsauksme par studiju programmu

24.

Līgums starp RA un Rēzeknes domi

25.

Līgums starp RA un RTU

26.

Līgums starp RA un Vilhelmshāfenas Tehnisko augstskolu

27.

RA Ārējo sakaru daļas līgumi

RĒZEKNES AUGSTSKOLAS (RA)SENĀTA LĒMUMS

Rēzeknē

2005.gada 25.aprīlī Nr.3

Par 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Inženieris programmētājs” (kods – 4248103) akreditācijas materiālu apstiprināšanu

Noklausoties RA Inženieru fakultātes Datorzinātņu un matemātikas katedras vadītāja doc. Ivara Meirāna ziņojumu un pamatojoties uz RA Mācību padomes 11.04.2005. sēdes lēmumu (protokols Nr.8), RA Senāts NOLĒMA apstiprināt 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Inženieris programmētājs” (kods – 4248103) atkārtotās akreditācijas materiālus.

RA Senāta priekšsēde /paraksts/ A.Juško - Štekele

RA Senāta sekretāre /paraksts/ I.Volkova

2. L ICENCE STUDI JU PROGRAMMAI

2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmai “Inženieris programmētājs”, ko realizē Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultāte, 2004.gada 16.janvārī tika izsniegta licence Nr. 04048-24 ar derīguma termiņu līdz 2010.gada 16.janvārim (1.pielikums).

Šī studiju programma ar akreditācijas komisijas 1999.gada 16.septembra lēmumu Nr.164 tika akreditēta uz maksimālo laiku līdz 2005.gada 31.decembrim, par ko tika izsniegta akreditācijas lapa Nr. 010-143 (2.pielikums).

3. IZGLĪTĪBAS TURPINĀŠANAS NODROŠINĀŠANA STUDIJU PROGRAMMAS

LIKVIDĀCI JAS GADĪJUMĀ

Gadījumā, ja 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma “Inženieris programmētājs” tiks pārtraukta, studējošiem būs piedāvāta iespēja turpināt izglītības ieguvi šādās studiju programmās:

1/ Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātē profesionālās augstākās izglītības studiju programmā “Programmēšanas inženieris” (455252) profesionālā bakalaura grāda informāciju tehnoloģijā un programmēšanas inženiera kvalifikācijas iegūšanai, kura ir licencēta 2004.gada 27.aprīlī (3.pielikums);

2/ Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes augstākā līmeņa profesionālās izglītības studiju programmā “Informācijas tehnoloģija”. Starp RA un RTU ir noslēgta attiecīga rektoru parakstīta vienošanās (4.pielikums).

4. STUDIJU PROGRAMMAS APRAKSTS

4.1. Studiju programmas saturs

Studiju programmas apjoms ir 160 kredītpunkti. Studiju programmas kursi strukturāli sadalīti 3 grupās:

1/ obligātie studiju kursi, kuros ietilpst:- vispārizglītojošie kursi;- nozares teorētiskie pamatkursi;- nozares profesionālie specializācijas kursi;

2/ obligātie izvēles studiju kursi, kuros var izvēlēties vienu no diviem specializācijas virzieniem:

- datortīkli;- web programmēšana.

3/ brīvās izvēles kursi, kuros ietilpst:- vispārizglītojošie kursi;

- nozares teorētiskie pamatkursi.Turklāt studiju programmas obligātajā daļā ir paredzētas četru veidu prakses un diplomprojekta izstrādāšana un aizstāvēšana.

Obligātie studiju kursi (A daļa)(152 kr.p. – 95,0%)

I VISPĀRIZGLĪTOJOŠIE KURSI (20 kr.p.- 12,5%)1. Angļu valoda 82. Uzņēmējdarbības ekonomika

un grāmatvedības pamati2

3. Darba aizsardzība un ergonomika

2

4. Saskarsme un profesionālā ētika

2

5. Civilā aizsardzība 16. Standartizācija un

patentēšana2

7. Vadīšanas pamati 18. IT tiesību zinību pamati un

standarti2

9. Sports -20

II NOZARES TEORĒTISKIE PAMATKURSI (36 kr.p. – 22,5%)1. Matemātiskā analīze,

diferenciālvienādojumi un analītiskā ģeometrija

10

2. Algebra 43. Varbūtību teorija un

matemātiskā statistika3

4. Fizika 55. Diskrētā matemātika 66. Elektronikas pamati 27. Projektu vadība 28. Sistēmu analīze 29. Datoru tīkli 2

36

III NOZARES PROFESIONĀLĀS SPECIALIZĀCIJAS KURSI (60 kr.p. – 37,5%)1. Datori un programmēšana 102. Algoritmi un datu struktūras 63. Skaitliskās metodes 34. Datoru arhitektūra 45. Datu bankas 46. Objektorientētā

programmēšana2

7. Programmēšanas valodas 28. Operētājsistēmas 29. Programminženierija 8

10. Programmu paketes 111. Kriptogrāfija, datu aizsardzība 212. Sistēmu objektorientētā

modelēšana2

13. Algoritmu teorija 214. Vizuālās programmēšanas

līdzekļi2

15. Specsemināri (1., 3., 4. kursos) 616. Studiju darbs 4

60

IV MĀCĪBU PRAKSES (26 kr.p.- 16,3%)1. Ievadprakse 22. Prakse 63. Ražošanas prakse 84. Pirmsdiploma prakse 10

26

V DIPLOMPROJEKTS (10 kr.p. - 6,3%)

Obligātie izvēles studiju kursi (B daļa)(6 kr.p. – 3,8%)

I NOZARES PROFESIONĀLĀS SPECIALIZĀCIJAS KURSI (6 kr.p. – 3,8%)Datortīklu specializācijas virziens (6 kr.p.)

1. Telekomunikācijas un datu pārraide

4

2. Tīklu operētājsistēmas 2

Web programmēšanas specializācijas virziens (6 kr.p.)1. Web aplikāciju tehnoloģijas 42. Web dizaina pamati 2

Brīvās izvēles kursi (C daļa)(2 kr.p. – 1,3%)

II VISPĀRIZGLĪTOJOŠIE KURSI (7 kr.p.)1. Darba tiesības 12. Psiholoģija 13. Stresa menedžments 14. Zinātniskā darba pamati 15. Publiskās runas pamati 16. Lietišķās sarunas 17. Loģika 1

III NOZARES TEORĒTISKIE PAMATKURSI (3 kr.p.)1. Mikroprocesori 12. Sistēmu modelēšanas un 1

imitācijas pamati3. Ievads operāciju pētīšanā 1

4.2. Pilna laika studiju programma

Studiju kurss Kr.p.

I II III IV V VI VII VIII

Kopā 160 20 20 20 20 20 20 20 20Obligātā daļa (A) 152 20 20 20 19 18 19 16 20

Angļu valoda 8 2 Ie 2 Ie 2 Ie 2 EUzņēmējdarbības ekonomika un grāmatvedības pamati

2 2 Ie

Darba aizsardzība un ergonomika

2 2 Ie

Saskarsme un profesionālā ētika

2 2 Ie

Civilā aizsardzība 1 1 IeStandartizācija un patentēšana

2 2 Ie

Vadīšanas pamati 1 1 IeIT tiesību zinību pamati un standarti

2 2Ie

Sports - Ie Ie Ie IeMatemātiskā analīze, diferenciālvienādojumi un analītiskā ģeometrija

10 5 E 5 E

Algebra 4 4 EVarbūtību teorija un matemātiskā statistika

3 3 E

Fizika 5 3 E 2 EDiskrētā matemātika 6 3 Ie 3 EElektronikas pamati 2 2 EProjektu vadība 2 2 IeSistēmu analīze 2 2 IeDatoru tīkli 2 2 EDatori un programmēšana 10 5 E 5 EAlgoritmi un datu struktūras

6 3 Ie 3 E

Skaitliskās metodes 3 3 EDatoru arhitektūra 4 4 EDatu bankas 4 4 EObjektorientētā programmēšana

2 2 E

Programmēšanas valodas 2 2 EOperētājsistēmas 2 2 EProgramminženierija 8 4 E 4 EProgrammu paketes 1 1 IeKriptogrāfija, datu 2 2 Ie

aizsardzībaSistēmu objektorientētā modelēšana

2 2 Ie

Algoritmu teorija 2 2 IeStudiju kurss Kr.p

.I II III IV V VI VII VIII

Vizuālās programmēšanas līdzekļi

2 2 Ie

Specsemināri (1., 3., 4. kursos)

6 2 Ie 2 Ie 2 Ie

Studiju darbs 4 4 Dif.Ie

Ievadprakse 2 2 Dif.Ie

Prakse 4 6 Dif.Ie

Ražošanas prakse 6 8 Dif.Ie

Pirmsdiploma prakse 14 10 Dif.Ie

Diplomprojekts 10 10Aizst.

Obligātās izvēles daļa (B)

6 2 4

Datortīklu specializācijas virziensTelekomunikācijas un datu pārraide

4 4 E

Tīklu operētājsistēmas 2 2 EWeb programmēšanas specializācijas virziensWeb aplikāciju tehnoloģijas 4 4 EWeb dizaina pamati 2 2 EBrīvās izvēles daļa (C) 2 1 1

Darba tiesības 1 IePsiholoģija 1 IeStresa menedžments 1 IeZinātniskā darba pamati 1 IePubliskās runas pamati 1 IeLietišķās sarunas 1 IeLoģika 1 IeMikroprocesori 1 IeSistēmu modelēšanas un imitācijas pamati

1 Ie

Ievads operāciju pētīšanā 1 Ie

Pilna laika studiju plāns ir dots 5.pielikumā, mācību kursu anotācijas – 6.pielikumā, īsās kursu programmas – 7.pielikumā.

4.3. Studiju programmas salīdzinājums

Studiju programma tika salīdzināta ar atbilstoša līmeņa datorzinātņu profesionālo bakalauru un inženieru studiju programmām šādās augstskolās: Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas

tehnoloģijas fakultātes datorzinātņu bakalaura profesionālo studiju programmu “Datorsistēmas” (iegūstamā kvalifikācija programmēšanas inženieris)www.rtu.lv/studijas/programmas/index.php?programma=6&veids=0;

Mančesteras universitātes (Lielbritānija) datorzinātņu bakalaura studiju programmu “Software engineering”www.manchester.ac.uk/degreeprogrammes/undergraduate/UMBF1-

H5G600.htm; Helsinku Tehniskās universitātes (Somija) datorzinātņu bakalaura

studiju programmu www.dsv.su.se/utbildning/; Stokholmas Karaliskās tehniskās universitātes (Zviedrija)

datorzinātņu bakalaura studiju programmuwww.kth.se/eng/education/programmes/bachelor_engineering/computer_engineering_120.html.

Salīdzinot minēto augstskolu studiju programmas, tika konstatētas vairākas kopsakarības un atšķirības (skat.4.1.tabulu).

4.1.tabulaStudiju programmu salīdzinājums

Kopsakarības Atšķirības Visas minētās studiju programmas

sagatavo programmēšanas speciālistus, kā arī dod iespēju turpināt studijas maģistrantūrā.

Galvenās mācību kursu grupas visās salīdzinātajās studiju programmās ir līdzīgas.

Ar datorzinātni saistītie priekšmeti visās augstskolās praktiski ir vienādi.

Visu augstskolu studiju programmās ir tādi vispārizglītojošie kursi kā fizika, elektrotehnika, elektronikas pamati u.c.

Visās studiju programmās ir ar ekonomiku saistīti priekšmeti kā uzņēmējdarbība, mārketings utt.

Gandrīz visās studiju programmās ir arī humanitārie priekšmeti kā psiholoģija, filozofija, ētika u.c.

Nelielas atšķirības vērojamas kredītpunktu sadalē un kopējā studiju apjomā (Rēzeknes Augstskolā ir viens no lielākajiem studiju apjomiem - 160 kredītpunkti).

Rēzeknes Augstskolas studiju programmā liels uzsvars ir likts uz praktisko programmēšanu dažādās vidēs.

Rēzeknes Augstskolas studiju programmā ir paredzēta angļu valodas apgūšana ar lielu kopējo kredītpunktu apjomu (8 kr.p.), kas ir ievērojami vairāk nekā citās augstskolās.

Var izdarīt secinājumu, ka studiju programma kopumā atbilst vadošo Eiropas augstāko mācību iestāžu attiecīgajām programmām, bet nelielās atšķirības saistītas ar konkrētu gan Latvijas valsts, gan reģiona specifiku.

http://www.kth.se/eng/education/programmes/bachelor_engineering/computer_engineering_120.html

http://www.kth.se/eng/education/programmes/bachelor_engineering/computer_engineering_120.html

http://www.dsv.su.se/utbildning/

http://www.manchester.ac.uk/degreeprogrammes/undergraduate/UMBF1-H5G600.htm

http://www.manchester.ac.uk/degreeprogrammes/undergraduate/UMBF1-H5G600.htm

http://www.rtu.lv/studijas/programmas/index.php?programma=6&veids=0

5. REKLĀMAS UN INFORMATĪVIE IZDEVUMI PAR STUDIJU IESPĒJĀM

Informācija par Rēzeknes Augstskolu, Inženieru fakultāti un inženiera programmētāja studiju programmu regulāri parādās RA informatīvajā biļetenā “Rēzeknes Augstskolas Ziņnesis”, avīzē “RA Dialogi”, vietējos preses izdevumos “Rēzeknes Vēstis”, “Vietējā Avīze” un valsts preses izdevumos “Skolotājs”, “Mērķis”, “Latvijas Avīze” u.c.

Turklāt Rēzeknes Augstskola katru gadu:- izdod informatīvos materiālus par katru studiju programmu;- izdod uzņemšanas noteikumus;- ievieto informāciju katalogā “Izglītības ceļvedis”;- sniedz ziņas informatīvajam izdevumam vidusskolu

absolventiem “Kur mācīties tālāk?”;- piedalās izstādē “Skola” Rīgā Ķīpsalas izstāžu zālē;- pavasarī veic aģitācijas braucienus pa Austrumlatgales

reģiona vidējās izglītības iestādēm;- aprīļa vidū organizē Informācijas dienas, kurās ar studiju

iespējām iepazīstas vidusskolēni no Rēzeknes pilsētas un apkārtējo rajonu skolām.

Ziņas par studiju programmu, uzņemšanas noteikumiem, kā arī studiju un sadzīves apstākļiem, studentu aktivitātēm ir atrodamas Rēzeknes Augstskolas mājas lapā: www.ru.lv.

6. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS NO LATVI JAS VALSTS

INTEREŠU VIEDOKĻA

Informāciju tehnoloģijām strauji attīstoties, pieprasījums pēc šīs nozares speciālistiem, tai skaitā programmētājiem, pieaug gan Latvijā, gan Eiropā, gan visā pasaulē. Ņemot vērā, ka:

- Rēzeknes Augstskola ir vienīgā Latgalē, kura gatavo 2.līmeņa augstākās profesionālās izglītības inženierus programmētājus,

- Latgale ir visvājāk ekonomiski attīstītais reģions Latvijā ar visaugstāko bezdarba līmeni un lielai daļai vidusskolu absolventu finansiāli nav iespēju turpināt izglītību Rīgā,

- speciālisti, kas izglītību iegūst Rīgā, praktiski Latgalē neatgriežas,

- lielākā daļa studiju programmas absolventu paliek strādāt Latgalē un praktiski visi informāciju tehnoloģiju jomā,

- gandrīz 50% absolventu turpina studijas maģistrantūrās un doktorantūrās, kas pierāda iegūtās izglītības kvalitāti,

- ir pozitīvās darba devēju atsauksmes,var izdarīt secinājumu par studiju programmas atbilstību gan Latvijas, gan Latgales reģiona interesēm.

http://www.ru.lv/

6.1. Studiju programmas satura atbilstība otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartam

Studiju programmas apjoms un saturs atbilst LR MK noteikumos Nr.481 “Par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” izvirzītajām prasībām (skat. 6.1.tabulu).

6.1.tabulaStudiju programmas salīdzinājums ar otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu

Nr.p.k. Izglītības standartā izvirzītās prasības Studiju programma paredz

1. Studiju programmas apjoms vismaz 40 kr.p. 160 kr.p.2. Kopējais studiju ilgums profesionālās

kvalifikācijas iegūšanai ir vismaz 4 gadi4 gadi

3. Prakse (apjoms vismaz 26 kr.p.) 26 kr.p.4. Nozares teorētiskie un profesionālās

specializācijas kursi108 kr.p.

5. Diplomdarba izstrādāšana un aizstāvēšana (apjoms vismaz 10 kr.p.)

10 kr.p.

6. Pēc profesionālās programmas apguves piešķir 5.līmeņa profesionālo kvalifikāciju

Piešķir 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju

6.2. Studiju programmas atbilstība profesijas standartam

Studiju kursi, to apguves līmenis atbilst programmētāja

profesijas standarta prasībām. Prasmes, praktisko uzdevumu veidus, kuru risināšanu pieprasa profesijas standarts, studiju programma pilnīgi nodrošina. 6.2.tabulā attēlota profesijas standartā paredzēto zināšanu apguve kursos, kas ir studiju programmā.

6.2.tabulaStudiju programmas salīdzinājums ar profesijas standartu

Zināšanas, ko pieprasa profesijas standarts Kursi, kuros zināšanas tiek apgūtas

Angļu valoda Angļu valodaMatemātika Matemātiskā analīze, diferenciālvienādojumi un

analītiskā ģeometrija; Algebra; Varbūtību teorija un matemātiskā statistika; Diskrētā matemātika

Ekonomika un uzņēmējdarbība Uzņēmējdarbības ekonomika un grāmatvedības pamatiSaskarsme un profesionālā ētika Saskarsme un profesionālā ētikaDarba aizsardzība un ergonomika Darba aizsardzība un ergonomikaLietojumprogrammatūras klasifikācija un izmantošana

Datori un programmēšana; Programmu paketes

Programmēšanas valodas Datori un programmēšana; Algoritmi un datu struktūras; Skaitliskās metodes; Objektorientētā programmēšana; Programmēšanas valodas; Programminženierija; Vizuālās programmēšanas līdzekļi

Operētājsistēmu klasifikācija un Datori un programmēšana; Operētājsistēmas; Tīklu

izmantošana operētājsistēmasDatu bāzu tehnoloģijas Datu bankas; Programminženierija; Programmu paketesDatorsistēmu uzbūve un funkcionēšana

Elektronikas pamati; Datoru tīkli; Datori un programmēšana; Datoru arhitektūra; Telekomunikācijas un datu pārraide; Mikroprocesori

Datortīklu tehnoloģijas Datoru tīkli; Datori un programmēšana; Telekomunikācijas un datu pārraide; Tīklu operētājsistēmas

IT nozares tiesību pamati un standarti

IT tiesību zinību pamati un standarti

Programmatūras inženierija Programminženierija; Programmēšanas valodas; Projektu vadība; Sistēmu analīze; Sistēmu objektorientētā modelēšana

Programmatūras izstrādes tehnoloģijas

Datori un programmēšana; Objektorientētā programmēšana; Programminženierija; Sistēmu objektorientētā modelēšana; Vizuālās programmēšanas līdzekļi; Programmēšanas valodas

Objektorientētā programmēšana Objektorientētā programmēšana; Programmēšanas valodas; Programminženierija; Sistēmu objektorientētā modelēšana; Sistēmu analīze; Vizuālās programmēšanas līdzekļi

Datu struktūras un algoritmi Algoritmi un datu struktūras; Datori un programmēšana; Skaitliskās metodes

Interneta tehnoloģijas Specsemināri; Telekomunikācijas un datu pārraide; Datoru tīkli

Programmatūras izstrādes projektu vadīšana

Projektu vadība; Sistēmu analīze; Sistēmu objektorientētā modelēšana

Studiju programmas atbilstību profesiju standarta prasībām apliecina Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas Profesionālās izglītības padomes priekšsēdētāja profesora J.Borzova atsauksme (8.pielikums).

6.3. Darba devēju aptaujas rezultāti

Darba devēju aptaujas galvenais mērķis ir noskaidrot studiju programmas absolventu kopējo profesionālo sagatavotības līmeni un speciālās prasmes profesijā. Tādēļ, balstoties uz programmētāja profesijas standarta prasībām, tika izstrādātas darba devēju aptaujas anketas (9.pielikums). Aptaujas rezultātā tika iegūtas ziņas par 20 absolventiem, kuras apkopotas 6.3.tabulā.

6.3.tabulaAptaujas rezultāti

Vai apmierina kopējais profesionālās sagatavotības līmenis?

1 - nē2 - drīzāk nē3 - grūti pateikt

4 - drīzāk jā 195 - noteikti jā 1

Kā darba devējs novērtē speciālās prasmes profesijā?

Zinā

šan

u na

v

Vāj

as

Vid

uvēj

as

Laba

s

Teic

amas

Dar

bā

neiz

man

to

- veidot un atkļūdot programmas ..................................

18 1 1

- projektēt algoritmus un datu struktūras ....................

1 17 1 1

- izvēlēties problēmas risināšanai adekvātus programmproduktus un līdzekļus...............................

1 17 2

- veikt datu aizsardzības un drošības pasākumus .........

16 2 1 1

- realizēt algoritmus, lietojot programmēšanas valodas

18 1 1

- analizēt programmas kodu...........................................

18 1 1

- programmēt, izmantojot INTERNET tehnoloģijas ....

17 1 2

- lietot datu pieprasījuma valodas .................................

18 1 1

- lietot programmatūras testēšanas paņēmienus............

3 1 16

- veikt sistēmu analīzi un projektēšanu ........................

1 17 1 1

No iegūtajiem datiem var secināt, ka:1/ studiju programmas absolventu kopējais sagatavotības līmenis darba devējus apmierina;

2/ speciālās prasmes profesijā pārsvarā ir novērtētas kā “labas”;

3/ studiju programmas realizācijā lielāka vērība jāpievērš jautājumiem par datu aizsardzību un drošības pasākumiem, kā arī sistēmu analīzi un projektēšanu.

7. STUDIJU PROGRAMMAS NOVĒRTĒJUMS

7.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi

Otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības inženieris programmētājs studiju programmas mērķismērķis ir nodrošināt plašu profesionālu, praktiskai izmantošanai derīgu, uz zinātniskiem pamatiem balstītu, tautsaimniecībai nepieciešamu izglītību, kas dod

iespēju adaptēties darba tirgus prasībām, kā arī turpināt izglītību maģistrantūrā.

Studiju programmas uzdevumiuzdevumi: apgūt datorzinātņu nozares vecākā speciālista kvalifikācijai

nepieciešamās dabaszinātņu, matemātikas informācijas tehnoloģiju, nozarei atbilstošu bāzes zinātņu un nozares teorētisko pamatu zināšanas, attīstīt spējas pielietot šīs zināšanas;

nodrošināt tādu specializēto disciplīnu apguvi, kas ļauj konkurēt darba tirgū;

attīstīt spējas formulēt un risināt informāciju tehnoloģiju nozarei raksturīgās problēmas;

pilnveidot stratēģiskās un analītiskās domāšanas māku; nodrošināt projektu izstrādes, realizācijas un vadības prasmju

apguvi; attīstīt spējas darboties speciālistu komandās; izkopt svešvalodu zināšanas, kas nodrošinātu spēju sadarboties

ar citu valstu kolēģiem, strādāt un turpināt studijas ārzemēs; iegūt plašu redzesloku nodrošinošu izglītību, zināšanas par

profesionālo ētiku, kas savukārt nodrošinātu izpratni par nozares projektu realizācijas ietekmi uz vidi un sabiedrību;

attīstīt mūžizglītībai nepieciešamās iemaņas.

7.2. Studiju programmas organizācija, studiju programmas plāna atbilstība struktūrvienības mērķiem un uzdevumiem

Studiju programmas organizācijā ir ievērotas prasības, kādas izvirza LR MK noteikumi Nr.481 “Par valsts otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu” un programmētāja profesijas standarts.

Studiju programma ietver trīs pamatdaļas:1) mācību kursus, kurus realizē lekcijās, semināros, studiju,

praktiskos un laboratorijas darbos, patstāvīgajā darbā;2) praksi darba vietās;3) valsts pārbaudījumu (kvalifikācijas darbu).

Ir izstrādāti prakses organizēšanas un norises detalizēti metodiskie norādījumi un prakses dokumentācija (10.pielikums). Katras prakses vadīšanai tiek nozīmēti prakses vadītāji no RA un organizācijas, kurā tiek novadīta prakse. Katrs students saņem individuālo uzdevumu, prakses laikā sagatavo atskaiti, kuras kvalitāti novērtē prakses vadītājs no organizācijas un kuru pēc tam students aizstāv RA komisijas priekšā, kārtojot diferencēto ieskaiti. Katrai praksei ir izstrādāta detalizēta prakses programma.

Izglītības obligāto saturu veido: vispārizglītojošie kursi – 20 kr.p., tai skaitā humanitāro un

sociālo zinātņu teorētiskie kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas;

datorzinātnes teorētiskie pamatkursi – 36 kr.p.;

inženiera programmētāja profesionālās specializācijas kursi – 60 kr.p.;

obligātās izvēles kursi – 6 kr.p.; brīvās izvēles kursi – 2 kr.p.; prakses – ievadprakse, prakse, ražošanas prakse un

pirmsdiploma prakse – 26 kr.p.; diplomprojekta izstrādāšana un aizstāvēšana – 10 kr.p.Diplomprojekts tiek izstrādāts atbilstoši RA kopējiem darbu

izstrādes metodiskajiem norādījumiem (11.pielikums). Būtiskas izmaiņas studiju programmā laika periodā no iepriekšējās akreditācijas 1999.gadā līdz šim brīdim nav bijušas. 12.pielikumā doti studiju programmas pašnovērtēšanas ziņojumi, kuri ir apstiprināti Inženieru fakultātes Domē un RA Senātā. Ja pašreizējo studiju programmu salīdzina ar akreditēto, tad ir šādas galvenās izmaiņas:1) ieviests studiju kursu sadalījums A, B un C grupās, kas

iepriekšējās akreditācijas laikā netika prasīts;2) studentiem dota iespēja izvēlēties kursus gan B, gan C daļā;3) ievērojami izmainīts lielākās kursu daļas saturs atbilstoši

mūsdienu informāciju tehnoloģiju attīstībai, stingri ievērojot stundu iedalījumu lekcijās, praktiskajās nodarbībās un studentu patstāvīgajā darbā;

4) atbilstoši LR MK noteikumiem Nr.481 “Par valsts otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu” palielināts prakšu ilgums līdz 26 KP (26 nedēļas);

5) ir veikts studiju programmas salīdzinājums gan ar LR MK noteikumiem Nr.481 “Par valsts otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu”, gan ar profesijas standartu, kas iepriekšējās akreditācijas laikā vispār neeksistēja.

Turklāt ir novērsti galvenie starptautiskās ekspertu komisijas aizrādījumi, kuri tika izteikti iepriekšējās studiju programmas akreditācijas procesā (7.1.tabula).

7.1.tabulaPasākumi, kas veikti starptautisko ekspertu aizrādījumos minēto galveno trūkumu novēršanai

Aizrādījumi Pasākumi un rezultātsIegādāties nepieciešamo programmu apgādi, attīstīt speciālās laboratorijas

1) TEMPUS un LIIS programmas ietvaros modernizēts datoru parks (iegādāti jauni datori un apgreidoti vecie).

2) Iegādāta aparatūra datortīklu laboratorijas izveidei (pagaidām nav realizēta telpu trūkuma dēļ).

3) 301.auditorijā izveidota datorzinātņu studentiem paredzēta datorzāle ar mūsdienīgiem datoriem un mācību procesu nodrošinošu programmapgādi.

4) Iegādātas studiju procesam atbilstošas licencētas programmas.

Nepietiekama INTERNET jauda

1) Iezvanpieejas vietā ir organizēts radio pieslēgums, t.i., iepirkta un uzstādīta AIRONET aparatūra. Pašreiz datu pārraides ātrums ir 3 Mbiti, uz ārzemēm 512 kbiti.

2) modernizēts RA Skaitļošanas centra datortīkls.

Maz speciālās literatūras

Literatūra tiek nepārtraukti iepirkta. Reālo stāvokli sk. 22.pielikumā.

Pietrūkst metodisko materiālu

Visos speciālajos kursos Datorzinātņu un matemātikas katedras docētāji ir izstrādājuši mācību metodiskos materiālus.

Docētāju pārslodze Ir pieņemti darbā vairāki jauni docētāji, kā rezultātā reālā docētāju slodze (kontaktstundu) ir samazinājusies, bet diemžēl nedaudz.

Lielā slodze traucē paaugstināt kvalifikāciju pašiem docētājiem

Sadarbības līguma ar a/s “DATI” un citu pasākumu ietvaros docētāji sistemātiski paaugstina savu profesionālo kvalifikāciju. Praktiski visi docētāji ir beiguši arī pedagoģiskos kursus (sk. 21.pielikumu).

Potenciālo akadēmisko docētāju trūkums Rēzeknes reģionā

Jautājums tiek risināts saskaņā ar katedras akadēmiskā personāla piesaistes plānu, kas detalizētāk apskatīts šī dokumenta 7.6.3.sadaļā (19.lpp.)

Studiju programma pilnībā atbilst gan Rēzeknes Augstskolas, gan Inženieru fakultātes galvenajam mērķim – nodrošināt augstas kvalitātes, darba tirgū konkurentspējīgu augstākās profesionālās izglītības iegūšanu.

7.3. Studiju programmas praktiskā realizācija

Studiju programmas kopējais apjoms ir 160 KP, tā tiek realizēta pilna laika studijās četros studiju gados, sadalītos astoņos semestros. Katra semestra beigās ir sesijas, kurās studentu zināšanas semestrī paredzētajos kursos tiek vērtētas pēc kvalitatīvā kritērija (vērtējums 10 ballu sistēmā vai “ieskaitīts”/”neieskaitīts”), bet katra studiju gada beigās arī pēc kvantitatīvā kritērija (kredītpunkti atbilstoši studenta apgūtajam kopējam stundu skaitam).

Studiju procesā tiek izmantotas divu veidu studiju formas:1/ darbs auditorijā – lekcijas, praktiskās nodarbības, semināri,

laboratorijas darbi, individuālās konsultācijas u.c.;2/ patstāvīgais darbs – darbs bibliotēkā, datorzāles, Internetā,

pētnieciskais darbs u.c.Patstāvīgais darbs sastāda vairāk nekā 50% no kopējā

studijām paredzētā laika.Teorētiskās studijas ir sadalītas trīs daļās:

1/ obligātajos studiju kursos – A daļa (152 KP, 95,0% no programmas);

2/ obligātajos izvēles kursos – B daļa (6 KP, 3,8% no programmas);3/ izvēles kursos – C daļa (2 KP, 1,3% no programmas).

Studiju laikā ir paredzētas četras prakses:1/ ievadprakse – pēc 1.kursa, 2 KP (2 nedēļas);2/ prakse – pēc 2.kursa, 6 KP (6 nedēļas);3/ ražošanas prakse – pēc 3.kursa, 8 KP (8 nedēļas);4/ pirmsdiploma prakse – 8.semestrī, 10 KP (10 nedēļas).

Trešā kursa 6.semestrī studentiem ir jāizstrādā studiju darbs 4 KP apjomā.

Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība notiek vairākos virzienos:1/ matemātikas (zinātniskais vadītājs docents P.Daugulis);2/ neironu tīklu (zinātniskais vadītājs docents P.Grabusts);3/ matemātikas un datorzinātņu kursu pasniegšanas metodikā

(zinātniskais vadītājs docents I.Meirāns).Sīkāk par akadēmiskā personāla pētniecisko darbību skatīt 17.

un 18.pielikumos.Šajā pētnieciskajā darbā tiek iesaistīti arī studenti. Sadarbības

rezultātā:1/ studenti izvēlas pētnieciskajam virzienam atbilstošas studiju

darba tēmas (piem., “Tomogrāfa modeļa programmatūras izstrāde”);

2/ studenti izvēlas pētnieciskajam darbam atbilstošas diplomprojektu tēmas (piem., “Nodarbību plānošanas programma”);

3/ ar tēmām atbilstošiem izstrādātiem referātiem studenti piedalās studentu zinātniskajās konferencēs RA un Latvijā. 2005.gada RA studentu zinātniskajā konferencē piedalās 12 studiju programmas studenti.

7.4. Vērtēšanas sistēma

Vērtēšanas galvenais uzdevums ir optimāli nodrošināt studentu intelektuālo un garīgo spēju attīstību, izmantojot dažādas studiju procesa organizatoriskās formas un mācību metodes.

Rēzeknes Augstskolā pastāv divpakāpju studiju procesa kvalitātes kontrole:

1) to reglamentē 14.04.1998. LR IZM rīkojums Nr.208 “Par vērtēšanu pēc 10 ballu skalas” un RA Senāta nolikums “Par eksāmeniem un ieskaitēm RA” un eksāmenu un ieskaišu sesiju norises reglaments, sniedzot pamatnostādnes mācību darba organizēšanai un kvalitātes nodrošināšanai;

2) darbojas studējošo un docētāju pašnovērtēšanas sistēma, kas tiek realizēta galvenokārt testu un aptauju veidā.

Studentu zināšanu kvalitāti Rēzeknes Augstskolā novērtē pēc diviem kritērijiem: kvalitatīvā (vērtējums 10 ballu sistēmā vai “ieskaitīts” / “neieskaitīts”) un kvantitatīvā (kredītpunkti atbilstoši studenta apgūtajam kopējam stundu skaitam). 1 kredītpunkts atbilst 40 stundām, kas sadalās kontaktstundās un studentu patstāvīgā darba stundās. Kredītpunkti tiek ieskaitīti, ja students nokārto eksāmenu ar vērtējumu ne mazāku par 4 (gandrīz viduvēji) ballēm un ieskaiti ar atzīmi “ieskaitīts”. Ar atzīmi novērtē eksāmenus, studiju darbus, praksi un diplomprojektu. Eksāmeni tiek kārtoti uz katedras sēdē apstiprināto eksāmenu biļešu pamata. Kvantitatīvais vērtējums tiek veikts katras sesijas beigās. Augstskolā ir izstrādāta arī atzīmju un kredītpunktu pārneses sistēma uz Eiropas Savienības sistēmu.

Studiju sasniegumu novērtēšanā tiek praktizēti:1) tradicionālie zināšanu un iegūto prasmju pārbaudes veidi kursa

noslēgumā (ieskaites / eksāmeni gan mutiski, gan rakstiski, pārbaudījumu saturā iekļaujot gan teorētiskos jautājumus, gan praktiskos uzdevumus, kuri jārealizē dažādās mūsdienīgās programmēšanas vidēs);

2) diferencētās pārbaudes, kad tiek novērtēts kursa projektu, laboratorijas darbu, kursa “Specseminārs” tēmu un prakses atskaišu saturs un to prezentācija.

Katrs docētājs veido savu kursu mācību metodisko un zinātnisko bāzi, atbild par metodisko līdzekļu un materiālu pieejamību un daudzveidību. Docētājs izstrādā izvērstas kursu programmas, kalendāros plānus katram semestrim, semināru un praktisko nodarbību materiālus, pārbaudes darbu uzdevumus, referātu tēmas. Nopietna uzmanība tiek pievērsta laboratorijas darbu izstrādāšanai un metodiskajam nodrošinājumam.

Profesionālās augstākās studiju programmas “Inženieris programmētājs” 4.kursa studentu diplomprojektu recenzentu un novērtēšanas komisijas sastāvu veido augsti kvalificēti speciālisti gan no citām Latvijas augstskolām, gan darba devēju pārstāvji no profesionālām iestādēm un organizācijām, gan ārvalstu profesionāļi.

Par diplomprojektu recenzentiem ir bijuši prof. Dr.habil.sc.ing. J.Merkurjevs (RTU), doc. Dr.sc.ing. G.Merkurjeva (RTU), prof. Dr.ing. A.Borisovs (RTU), Dr.comp. J.Rāts (a/s “Dati” projektu pārvaldnieks), P.Puzirevs (SIA “Esofts” vecākais programmētājs), Mg.soc. A.Fjodorovs (a/s “Dati” programmētājs), T.Turanova (a/s “Dati” programmētāja), J.Stepiņš (VZD Latgales nodaļas datortīkla administrators).

Valsts pārbaudījumu komisiju priekšsēdētāji inženieru programmētāju diplomprojektu novērtēšanā ir bijuši prof. Dr.habil.sc.ing. Ģ.Vulfs (RTU), doc. Dr.sc.ing. A.Teilāns (RTU, a/s “Dati” projektu pārvaldnieks), G.Andžāns (a/s “Dati” Centrāleiropas reģiona vadītājs), komisijas locekļi – A.Skredels (Rēzeknes pilsētas domes datortīkla administrators), K.Cakuls (VID Rēzeknes nodaļas Informātikas daļas vadītājs), Mg.paed. E.Justs (a/s “Dati” programmētājs), prof. H.Grucners (Vilhelmshāfena, Vācija) u.c.

7.5. Studējošie

7.5.1. Studējošo skaits programmā

Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas “Inženieris programmētājs” studentu skaits laika periodā no 1999./2000.st.g. līdz 2004./2005.st.g. parādīts 7.2.tabulā.

7.2.tabulaStudējošo skaits laika periodā no 1999./2000.st.g. līdz

2004./2005.st.g.

Studiju gads (st. gada 1.okt.)

Studējošo skaits

1999./2000. 1072000./2001. 1152001./2002. 1142002./2003. 1862003./2004. 1562004./2005. 153

7.5.2. Pirmajā kursā imatrikulēto skaits

Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas “Inženieris programmētājs” pirmajā kursā imatrikulēto studentu skaits laika periodā no 1999./2000.st.g. līdz 2004./2005.st.g. parādīts 7.3.tabulā.

7.3.tabulaImatrikulēto skaits laika periodā no 1999./2000.st.g. līdz 2004./2005.st.g.

Studiju gads Imatrikulēto skaits

1999./2000. 462000./2001. 302001./2002. 372002./2003. 702003./2004. 542004./2005. 19

7.5.3. Absolventu skaits

Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas “Inženieris programmētājs” absolventu skaits laika periodā no 1999./2000.st.g. līdz 2003./2004.st.g. parādīts 7.4.tabulā.

7.4.tabulaAbsolventu skaits laika periodā no 1999./2000.st.g. līdz

2004./2005.st.g.

Studiju gads Absolventu

skaits1999./2000. 102000./2001. 152001./2002. 192002./2003. 172003./2004. 232004./2005. 20 (plānotais)

7.5.4. Studējošo aptaujas un to analīze

2004.gada oktobrī tika veikta 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Inženieris programmētājs” studējošo aptauja ar mērķi noskaidrot studentu viedokli par studiju programmas saturu un pasniegšanas kvalitāti. Aptaujā piedalījās 104 studenti, t.sk.:

- 46 – otrā kursa studenti;- 38 – trešā kursa studenti;- 20 – ceturtā kursa studenti.Studentiem tika izdalītas aptaujas anketas (13.pielikums),

kurās bija piedāvāts novērtēt studiju programmas kursu nozīmīgumu un pasniegšanas kvalitāti (konkrēta docētāja kompetenci, kursa izklāsta kvalitāti un docētāja prasmi organizēt patstāvīgo darbu). Vērtējums bija jādod 5 ballu sistēmā.

Aptaujas rezultāti apkopoti 7.5.tabulā. Sīkāka studentu aptaujas rezultātu (atsevišķi pa studiju kursiem un docētājiem) analīze dota 14.pielikumā.

7.5.tabulaStudējošo aptaujas rezultāti

JautājumsVidējais vērtējums

II kurss III kurss IV kurss stud.progr.

Kursu nozīmīgums 4,00 4,12 4,08 4,07Docētāju kompetence 4,07 4,17 4,36 4,19Kursu izklāsta kvalitāte 3,88 4,12 4,23 4,08Docētāju prasme organizēt patstāvīgo darbu

3,90 3,91 4,24 4,02

No aptaujas rezultātiem var secināt, ka kopumā studiju programmā studējošos apmierina gan studiju programmas saturs, gan studiju procesā iesaistītā akadēmiskā personāla profesionalitāte un attieksme.

7.5.5. Absolventu aptaujas un to analīze

Absolventu aptaujas galvenais mērķis ir noskaidrot, kā studiju programmas beidzēji novērtē savu profesionālo sagatavotības līmeni un iegūtās speciālās prasmes profesijā. Tādēļ, balstoties uz programmētāja profesijas standarta prasībām, tika izstrādātas absolventu aptaujas anketas (15.pielikums). Aptaujas rezultātā tika iegūtas ziņas par 10 absolventiem, kuras apkopotas 7.6.tabulā.No iegūtajiem datiem var secināt, ka:

1/ absolventu un darba devēju novērtējumi kopumā sakrīt, kas norāda uz absolventu paškritisku un objektīvu savu zināšanu novērtējumu;

2/ 80% absolventu savu profesionālo sagatavotības līmeni novērtē vismaz kā apmierinošu;

3/ speciālās prasmes profesijā lielākā absolventu daļa novērtē kā “labas” un “teicamas”;

4/ tāpat kā darba devēji, arī absolventi uzskata, ka lielāka vērība studiju programmā būtu jāpievērš sistēmanalīzei un projektēšanai, kā arī programmēšanai, izmantojot INTERNET tehnoloģijas;

5/ absolventu kopējais zināšanu līmenis ir pietiekams izglītības turpināšanai – 60% aptaujāto studē maģistrantūrās, viens ir ieguvis otru augstāko izglītību.

7.6.tabulaAptaujas rezultāti

Vai Jūs apmierina Jūsu kopējais profesionālās sagatavotības līmenis?

1 - nē2 - drīzāk nē3 - grūti pateikt 24 - drīzāk jā 65 - noteikti jā 2

Kā Jūs novērtējat savas speciālās prasmes profesijā?

Zinā

šan

u na

v

Vāj

as

Vid

uvēj

as

Laba

s

Teic

amas

Dar

bā

neiz

man

to

- veidot un atkļūdot programmas .....................................

1 6 2 1

- projektēt algoritmus un datu struktūras .......................

1 2 4 1 2

- izvēlēties problēmas risināšanai adekvātus programmproduktus un līdzekļus..................................

2 2 3 2 1

- veikt datu aizsardzības un drošības pasākumus ............

1 3 4 2 1

- realizēt algoritmus, lietojot programmēšanas valodas…

1 5 2 2

- analizēt programmas kodu..............................................

2 5 2 1

- programmēt, izmantojot INTERNET tehnoloģijas .......

1 1 2 5

- lietot datu pieprasījuma valodas ....................................

3 4 2 1

- lietot programmatūras testēšanas paņēmienus...............

3 6 1

- veikt sistēmu analīzi un projektēšanu ............................

1 3 4 1 1

Vai Jūs turpināt studijas?

Jā, doktorantūrā

0

Jā, maģistrantūrā (kur?)

6 - RA, Ekonomikas fakultātes akadēmiskā maģistra studiju programma "Vadības zinātne" (1)- TSI, Dabaszinātņu maģistra studiju programma "Datorzinātnēs" (4)- DPU (1)

Jā, otrā augstākā izglītība

1 - RA, Pedagoģijas fakultātē (1)

Nē 3

7.5.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā tiek realizēta vairākos veidos: izsakot savu viedokli studentu aptaujās (aptaujas anketa dota

13.pielikumā, pēdējās aptaujas analīze 7.5.4.sadaļā 15.lpp. un 14.pielikumā), kurās studentam ir iespējams novērtēt atsevišķu mācību kursu saturu, stundu skaitu, pasniegšanas kvalitāti, studiju programmu kopumā, novērtēt iegūtās zināšanas, studiju atmosfēru u.c., kā arī izteikt priekšlikumus studiju procesa pilnveidošanai. Studentu anketas tiek rūpīgi analizētas, un studentu priekšlikumi tiek ņemti vērā, pilnveidojot studiju procesu;

vadoties pēc Rēzeknes Augstskolas nolikumiem, studentu pārstāvji tiek iekļauti koleģiālajās lēmējinstitūcijās, kas reāli nodarbojas ar studiju procesa pilnveidošanu (fakultātes Dome, RA Senāts u.c.);

izmantojot studentu pašpārvaldi (gan fakultātes, gan augstskolas līmenī);

aktīvi darbojoties studiju pašnovērtēšanas komisijās; akadēmisko grupu vecākie piedalās Datorzinātņu un

matemātikas katedras sēdēs, kas ļauj studentiem ne tikai būt

lietas kursā par katedrā notiekošo, bet arī izteikt savu viedokli un iespaidot pieņemtos lēmumus.

7.6. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls

7.6.1. Akadēmiskā personāla skaits

Studiju programmas īstenošanā piedalās RA Inženieru fakultātes Datorzinātņu un matemātikas un Dabas zinātņu katedru docētāji, Ekonomikas fakultātes Uzņēmējdarbības ekonomikas un Finanšu un grāmatvedības vadības katedru docētāji, Pedagoģijas fakultātes Svešvalodu, Pedagoģijas un psiholoģijas katedru docētāji un Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu un Vēstures un filozofijas katedru docētāji.

Studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījumu un tā kvalifikāciju skatīt 16.pielikumā, akadēmiskā personāla CV – 17.pielikumā.

7.7.tabulaStudiju programmā iesaistītais akadēmiskais personāls

Amats SkaitsProfesori 3 (10,7%)Asociētie profesori 2 (7,1%)Docenti 9 (32,2%)Lektori 12 (42,9)Asistenti 2 (7,1%)

kopā 28

Tai skaitā habilitētā doktora grāds ir 2, zinātnes doktora grāds – 9, maģistra grāds – 13. Kopā zinātņu doktori sastāda 39,3% un maģistri 46,4% no studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla skaita. Deviņi docētāji šobrīd studē doktorantūrā.

7.6.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība struktūrvienību mērķu un uzdevumu īstenošanai

Studiju programmas realizācijā kopā piedalās 28 docētāji, no kuriem 21 (75%) RA ir pamatdarbs. Sadalījums pa amatiem un zinātniskajiem grādiem atsevišķās studiju programmas kursu grupās dots 7.8.tabulā.

Akadēmiskā personāla kvalifikāciju var vērtēt kā apmierinošu (jo līdzīga situācija ir visā valstī, LITTA veiktie pētījumi) un atbilstošu studiju programmas mērķu un uzdevumu īstenošanai.

7.8.tabulaAkadēmiskā personāla sadalījums

Studiju kursu

grupasAkadēmiskā personāla iedalījums pēc amatiem

Akadēmiskā personāla iedalījums pēc

zinātniskajiem grādiemProfeso Asociēti Docenti Lektori Asisten Habilitēt Zinātņu Maģistri

rie

profesori

ti ie doktori doktori

A daļa 1 1 7 11 2 1 6 12B daļa

1 1

C daļa

2 1 2 1 2 3 1

Tuvākais mērķis ir piesaistīt vairāk zinātņu doktoru B un it sevišķi A grupas kursu pasniegšanai. Situācija reāli var uzlaboties tuvākā gada laikā, jo šajā periodā doktora disertāciju paredzēts aizstāvēt četriem Datorzinātņu un matemātikas katedras docētājiem (P.Grabustam, Ē.Tipānam, A.Zorinam un I.Kangro), kuri ir iesaistīti obligātās daļas kursu realizēšanā un kuri ir beiguši doktorantūras teorētisko kursu.

Datorzinātņu un matemātikas katedras (šīs studiju programmas realizētājas) docētāju zinātnisko pētījumu tēmas atbilst studiju virzienam un iegūtie rezultāti tiek reprezentēti dažādās zinātniskajās konferencēs gan Latvijā, gan ārzemēs, publicēti zinātnisko rakstu krājumos. Ziņas par katra docētāja pētījumu rezultātiem un to publiskošanu ir dotas viņu zinātniskajās biogrāfijās (17.pielikums).

Katedras docētāju zinātnisko pētījumu virzieni ir atspoguļoti 18.pielikumā. Visos šajos darbos ir iespējams piedalīties arī visiem programmā studējošiem.

7.6.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika

Tā kā Rēzeknes Augstskola atrodas Latgalē, t.i., zonā ar viszemākajiem ekonomiskās aktivitātes rādītājiem Latvijā (visaugstākais bezdarba līmenis, viszemākās vidējās darba algas utt.), tad jautājums par akadēmisko personālu ir ļoti aktuāls, jo strādāt patstāvīgā darbā Rēzeknē no citiem Latvijas reģioniem ne zinātņu doktori, ne maģistri nenāk. Vienīgā izeja ir meklēt akadēmisko personālu uz vietas, pārsvarā orientējoties uz Rēzeknes Augstskolas datorzinātņu studiju programmas spējīgākajiem absolventiem.

Tādēļ katedras kolektīvs izvērtē perspektīvākos studentus un, jau sākot no 3.kursa, viņiem tiek pievērsta paaugstināta uzmanība, ar viņiem papildus nodarbojas docētāji, veic aģitācijas darbu, iespēju robežās viņiem tiek piedāvāts darbs RA Skaitļošanas centrā. Studijas beidzot, tādi absolventi tiek vispusīgi novērtēti katedras sēdē (viņu zināšanu līmenis, attieksme pret profesiju un darbu RA, pedagoģiskās spējas, cilvēciskās īpašības, spēja strādāt komandā utt.) un tiek pieņemts koleģiāls lēmums par viņu iesaistīšanu pedagoģiskajā darbā RA. Tādā veidā katedras kolektīvs ir papildinājies jau ar pieciem RA absolventiem.

Katedras attīstības plānā (19.pielikums) ir paredzēti konkrēti pasākumi esošā akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanai:

1) docētājiem, kuri pabeiguši doktorantūras teorētisko kursu, iegūt doktora grādu:doc. P.Grabustam – 2005.gada rudenī;lekt. Ē.Tipānam – 2006.gada pavasarī;lekt. A.Zorinam – 2006.gada rudenī;

2) iegūt maģistra grādu:lekt. J.Musatovam – 2006.gadā;lekt. M.Kijaško – 2006.gadā;lekt. V.Šerkinam – 2007.gadā;

3) visiem docētājiem apgūt svešvalodu (angļu/vācu) tādā līmenī, lai katru gadu sagatavotu vismaz vienu savu kursu lekciju svešvalodā;

4) nodrošināt katrā studiju gadā vismaz viena katedras docētāja stažēšanos ārzemēs;

5) veicināt docētāju sistemātisku piedalīšanos profesionālās un pedagoģiskās kvalifikācijas paaugstināšanas kursos un semināros.Šie pasākumi tiek iekļauti docētāju individuālajos plānos un to

izpildi kontrolē katedras vadītājs un Inženieru fakultātes dekāns.Pamatojoties uz sadarbības līgumiem ar a/s “DATI”

(20.pielikums), ir izstrādāts konkrēts pasākumu plāns, kurā paredzēti katram docētājam atbilstoši viņa specializācijai profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas kursi.

Turklāt praktiski viss katedras personāls ir beidzis pedagoģiskās kvalifikācijas paaugstināšanas kursus un ieguvis attiecīgos sertifikātus, kā arī citus profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas kursus. Pilns katedras akadēmiskā personāla apmeklēto kursu saraksts dots 21.pielikumā.

Liela vērība tiek pievērsta studējošo aptaujas rezultātiem. Ar katru docētāju individuāli tiek analizēts viņa novērtējums un izstrādāts pasākumu plāns darba uzlabošanai.

7.7. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

Studiju programmas finansējuma avotu veido: - budžeta līdzekļi (2005./2006.st.gadam 1.kursā ir paredzētas

50 budžeta vietas); - ieņēmumi no maksas studentiem (Ls 520 vienā studiju

gadā).Studentiem, kuri saņem finansējumu no budžeta, balstoties uz

sesijas rezultātiem, tiek piešķirta stipendija saskaņā ar RA nolikumu par stipendijām un Inženieru fakultātes Domes lēmumu. Studentu pašpārvalde izskata studentu iesniegumus pabalstu saņemšanai un iesniedz tos stipendiju komisijai.

Saskaņā ar LR MK 2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.220 par kārtību, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojumu RA Inženieru fakultātes studentiem ir iespēja saņemt studiju un/vai studējošo kredītu. Par kredīta piešķiršanu, balstoties uz pieprasījumu kredītu piešķiršanai un izvērtējot studējošā sekmes un sociālos apstākļus, lemj RA Kredītu piešķiršanas komisija.

Fakultātes telpu kopējā platība 1095 m2. Studijām tiek izmantotas auditorijas Atbrīvošanas alejā 76, Atbrīvošanas alejā 90 un Atbrīvošanas alejā 115. Kopā tiek izmantotas 14 auditorijas un 1 specializēta auditorija Atbrīvošanas alejā 90 (302.telpa) ar datoru, kuram ir pieslēgums Internetam un multimediju projektors, kā arī 4 datorzāles, no kurām viena ir specializēta (ar mūsdienīgiem datoriem un attiecīgu programmnodrošinājumu), lai to varētu izmantot datorzinātņu studiju programmu studenti. Atsevišķu kursu programmas apguvei tiek izmantotas fizikas un elektrotehnikas laboratorijas ar attiecīgu tehnisko nodrošinājumu. Bez tam Rēzeknes Augstskola realizē Informāciju tehnoloģiju centra būves projektu (kopējās projekta izmaksas 295 tūkstoši Ls), kurš tiks pabeigts 2006.gadā un paredz mūsdienīgu datorzāļu un datorlaboratoriju izveidi.

2004.gada 1.oktobrī studiju programmas nodrošināšanai bija šādas materiālās vērtības:Pamatlīdzekļi

Datori studentu vajadzībām 42 gab.Multimediju projektori 2 gab. Kopēšanas iekārta 3 gab.Kodoskopi 3 gab.Printeri 10 gab., tai skaitā 2 tīkla.

Studiju procesā izmantotais licencētais programmnodrošinājums dots 7.9.tabulā. Turklāt noslēguma stadijā ir līguma parakstīšana ar Microsoft Latvija, kas ievērojami uzlabos izmantojamā programmnodrošinājuma daudzveidīgumu un ļaus izmantot visjaunākās tā versijas.

7.9.tabulaStudiju procesā izmantotais licencētais programmnodrošinājums

Programmas nosaukums Skaits Summa (Ls)MS Visual Studio 6.0 1 119,95CorelDraw 9.0 AE 1 65,67BC++ 6.0 Enterpr. Edu 1 235,40BC++ 6.0 Prof. Edu 10 584,07Vfoxpro 7.0 OLP NLA 10 327,75Vfoxpro 7.0 Intl Disk Kit 1 16,10Corel Draw 11 Academic 11 484,50Corel Draw 11 Licensing 1 16,10Visio Std 2002 OLP NL AE 7 122,88Visio Std 2002 Disk Kit MVL 1 16,95

AutoCAD 2005 EDU 10pak. 1 532,99Kopsumma 2522,36

RA bibliotēka atrodas 2 ēkās: Atbrīvošanas alejā 90 un Atbrīvošanas alejā 115. No 1994.gada tā ir Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas (LATABA) locekle. Bibliotēkā ir abonementu daļa, 2 lasītavas, ārzemju literatūras nodaļa. Bibliotēkas fondu lielums 01.01.2005. ir 62 427 vienības, t.sk. 52 190 grāmatu, 9917 seriālizdevumu, 176 elektroniski un 144 audiovizuāli dokumenti. Gada laikā bibliotēkas fonds papildinās vidēji ar 5000 jaunu dokumentu. Fonda izmantošanai ir izveidots alfabētiskais katalogs, sistemātiskais katalogs, avīžu un žurnālu rakstu kartotēka, latgaļu rakstu kartotēka un no 2002.gada ir pieeja arī IIS “Alisei”. Studenti var izmantot starpbibliotēku abonementu un Internet pakalpojumus. 2005.gadā bibliotēka saņem 28 nosaukumu žurnālus un avīzes latviešu, krievu, angļu un vācu valodās, 39 nosaukumu statistiskos izdevumus un 11 nosaukumu lietišķās informācijas dienesta izdevumus (dažādi LR normatīvie dokumenti). Bibliotēkas ārzemju literatūras nodaļā ir 3500 nosaukumu grāmatas.

Studiju programmas vispārizglītojošo kursu apgūšanai ir pieejama 2496 nosaukumu mācību literatūra, kura ir 8047 eksemplāros. Profesionālo kursu apgūšanai ir pieejama 909 nosaukumu mācību literatūra, kura ir 2822 eksemplāros. Lielākā daļa speciālās literatūras ir iegādāta pēdējos gados. RA katru gadu izdala ievērojamus līdzekļus jaunas mācību metodiskās un zinātniskās literatūras iegādei. Pilns studiju programmas nodrošinājums ar mācību literatūru dots 22.pielikumā.

7.8 Ārējie sakari

7.8.1. Saistība ar darba devējiem

Sadarbība ar darba devējiem ir organizēta vairākos virzienos.1) Tiek veiktas ikgadējās darba devēju aptaujas.Aptauju rezultātā tiek noskaidrots darba devēju vērtējums par katra absolventa kopējo profesionālo sagatavotību un atsevišķu svarīgāko profesionālo iemaņu apguves līmeni, kā arī dota iespēja darba devējiem izteikt savus priekšlikumus studiju programmas uzlabošanai un tālākai attīstībai. Aptauju rezultāti tiek analizēti, un nepieciešamības gadījumā studiju programma tiek koriģēta. Pēdējās darba devēju aptaujas rezultātus sk. 10.lpp.2) Darba devēji tiek iesaistīti diplomprojektu recenzēšanā.

Diplomprojektu recenzijas tiek analizētas katedras sēdē. Tajās izteiktie aizrādījumi un norādes uz nepilnībām tiek apkopotas un nepieciešamības gadījumā studiju programma tiek koriģēta.3) Vairāk nekā puse Valsts pārbaudījumu komisijas locekļu,

ieskaitot komisijas priekšsēdētāju, ir darba devēju pārstāvji.Tādā veidā darba devēju pārstāvji ne tikai vērtē diplomprojektu kvalitāti un līdz ar to arī kopējo studiju programmas absolventu profesionālo līmeni, bet arī var izteikt savu vērtējumu studiju programmai un savus priekšlikumus tās uzlabošanai.4) Prakšu organizēšana.Ar organizācijām, kuru darbības virzieni un izmantojamās informāciju tehnoloģijas atbilst attiecīgās prakses uzdevumiem, tiek slēgti prakses līgumi. Organizācijas pārstāvis, kuram ir attiecīgā izglītība un profesionālā sagatavotība, tiek nozīmēts par prakses vadītāju prakses vietā. Tādā veidā darba devēji tieši piedalās studiju procesa praktiskajā realizācijā.Turklāt Rēzeknes Augstskolai ir noslēgts sadarbības līgums ar a/s “DATI” (sk. 20.pielikumu), kas ir viena no lielākajām privātajām programmēšanas firmām Austrumeiropā (sīkāku informāciju par a/s “DATI” sk. tās mājas lapā www.dati.lv). Šajā līgumā kā galvenie sadarbības virzieni ir noteikti:

- studentu apmācības procesa pilnveidošana;- studiju programmu izstrādāšana un novērtēšana;- studiju darbu un diplomprojektu izstrādāšana a/s “DATI”

speciālistu vadībā;- studentu piedalīšanās a/s “DATI” organizētajos apmācības

kursos;- prakses vietu nodrošināšana a/s “DATI”.

23.pielikumā ir dots studiju programmas novērtējums, ko veica a/s “DATI” biznesa centra vadītāja vietnieks inženierzinātņu doktors Ēvalds Viļums.

Beigu stadijā atrodas līdzīgu sadarbības līgumu noslēgšana ar VID Rēzeknes nodaļu un a/s “REBIR”. Ir noslēgts arī prakšu līgums ar Rēzeknes pilsētas Domi (24.pielikums).

http://www.dati.lv/

7.8.2 Sadarbība ar līdzīgām programmām Latvijā un ārvalstīs

Latvijā visciešākā sadarbība ir izveidojusies ar Rīgas Tehnisko universitāti jau no laika, kad Rēzeknes Augstskola iesaistījās TEMPUS projektā nr.S-JEP_11064-96, kurā bez minētajām augstskolām ņēma dalību Ģentes universitāte (Beļģija) un Karlsrūes universitāte (Vācija). Šī projekta ietvaros tika izstrādāta un 1999.gadā akreditēta RA Inženieru fakultātes Datorzinātņu katedrā jauna akadēmiskā studiju programma “Sociālo zinātņu bakalaura grāda iegūšanai vadībzinātnē”. Tad arī tika noslēgts sadarbības līgums ar RTU (25.pielikums), kurā paredzēta docētāju palīdzība no viņu puses, kā arī ierosinājumi programmas pilnveidošanai.

Ir noslēgts sadarbības līgums arī ar Vilhelmshāfenas Tehnisko augstskolu (Vācija) (26.pielikums), kurā ir paredzēta studentu apmaiņa, kas notiek jau ļoti intensīvi, pasniedzēju apmaiņa, studiju programmu savstarpējā izvērtēšana. Pašreiz tiek strādāts pie projekta par internacionālas grupas izveidi, kas sastāvēs no Vācijas un Latvijas studentiem, kuri vienu studiju kursu mācītos Rēzeknes Augstskolā un vienu Vilhelmshāfenā.

Uz pašreizējo brīdi SOCRATES-ERASMUS programmas ietvaros ir noslēgti sadarbības līgumi par studentu un docētāju apmaiņu (27.pielikums) ar 12 ārvalstu augstskolām Vācijā, Beļģijā, Somijā, Zviedrijā, Polijā, Francijā, Austrijā, Lietuvā un Spānijā, kuru darbības laikā iespējas studēt ārzemēs ir pieejamas 30 studentiem, un praktiski visiem Datorzinātņu un matemātikas katedras docētājiem būs iespēja īslaicīgi stažēties minēto valstu augstskolās.

7.8.3. Akadēmiskais personāls, kas strādājis ārvalstu izglītības iestādēs vai veicis zinātnisko vai pētniecisko darbu ārvalstīs

Datorzinātņu un matemātikas katedras docētāji ir iesaistījušies dažādās starptautiskajās zinātniskajās programmās un projektos (skat. 7.10.tabulu).

7.10.tabula

Katedras docētāju aktivitātes

Akad. personāls Augstskola Valsts Darba

ilgums Projekts

lekt. Ē.Tipāns Ģentes universitāte Beļģija 2 nedēļas TEMPUSdoc. I.Meirāns Ģentes universitāte Beļģija 2 nedēļas TEMPUSlekt. Ē.Tipāns Karlsrūes universitāte Vācija 2 nedēļas TEMPUSdoc. I.Meirāns Karlsrūes universitāte Vācija 2 nedēļas TEMPUSlekt. Ē.Tipāns Karlsrūes universitāte Vācija 1 mēnesis TEMPUSlekt. Ē.Tipāns Vilhelmshāfenas Tehniskā

augstskolaVācija 2 nedēļas ERASMUS

doc. I.Meirāns Vilhelmshāfenas Tehniskā augstskola

Vācija 2 nedēļas ERASMUS

doc. P.Grabusts

Vilhelmshāfenas Tehniskā Augstskola

Vācija 2 nedēļas ERASMUS

doc. P.Daugulis

Medicīniskās biomatemātikas institūts

Izraēla 9 mēneši Nr. HPRN-CT-2000-00105

TEMPUS projekta 15-S-JEP-11064-96 “Industrial Logistic Management” (1996-1999) ietvaros Datorzinātņu un matemātikas katedras docētāji strādāja pie sociālā zinātņu bakalaura vadībzinātnē studiju programmas izstrādāšanas, kura tika akreditēta 1999.gadā.

SOCRATES-ERASMUS programmas (darbojas kopš 2000.gada) ietvaros lektors Ē.Tipāns Vilfelmshāfenas Tehniskajā universitātē nolasīja lekciju kursu “Ievads objektorientētā programmēšanā”, docents P.Grabusts nolasīja lekciju kursu “Datu bāzu pārvaldes sistēmas”, bet docents I.Meirāns, sadarbojoties ar profesoru H.Grucneru (Vācija), strādāja pie kredītpunktu pārneses sistēmas, kas nepieciešama studentu apmaiņas procesā.

Docents P.Daugulis Medicīniskās biomatemātikas institūtā bija iesaistījies ES 5.ietvara programmas finansētajā projektā “Matemātiskās modelēšanas un datormodelēšanas izmantošana vēža terapijas uzlabošanā” (2001-2002).

7.8.4. Ārvalstu vieslektoru skaits programmā

Vieslektori profesionālās augstākās izglītības studiju programmai “Inženieris programmētājs” tiek piesaistīti dažādu programmu un projektu ietvaros. Ārvalstu vieslektori programmā pārsvarā lasa noteiktu kursu tēmas pēc konkrētas iepriekšējas vienošanās (skat. 7.11.tab.).

7.11.tabulaĀrvalstu vieslektori

St.g. Vieslektors Studiju kurss Augstskola Valsts2004./2005.

M.Šneps-Šneppe Datortelefonija Abavanet ģenerāldirektors

Krievija

2003./2004.

J.Timmerbergs Parastu diferenciālu vienādojumu risināšana un Čebiševa funkcijas aproksimācija

Vilhelmshāfenas Tehniskā augstskola

Vācija

Ievads simulācijas programmā FemLab

J.Bekmans Histerēzi raksturojošo parametru mērījumi ferromagnētiskajā serdenī

Vilhelmshāfenas Tehniskā augstskola

Vācija

Ievads kursā “Inženierijas vadība”H.Grucners Programminženierija Vilhelmshāfenas

Tehniskā augstskolaVācija

T.Kirstgess Yield Management Vilhelmshāfenas Tehniskā augstskola

Vācija

2002./2003.

H.Grucners Programmēšanas valoda Java Vilhelmshāfenas Tehniskā augstskola

Vācija

2001./2002.

H.Grucners Programmēšanas valoda Java Vilhelmshāfenas Tehniskā augstskola

Vācija

K.Pauers Business Concepts in English Peace Corps ASVK.Araolho Informātika Pohjois-Savo

PolytechnicSomija

2000./2001.

H.Millers (-Maleks)

Loģistika Ģentes universitāte Beļģija

G.Culhs Logistic Management Karlsrūes universitāte Vācija1999./ 2000.

H.Millers (-Maleks) Loģistika Ģentes universitāte BeļģijaA.Antipass East and West: The Convergence

of Environmental PolicyCivil Education Project

ASV

Pastāvīga sadarbība tiek realizēta ar Vilhelmshāfenas Tehnisko augstskolu Vācijā (prof. H.Grucners) un Ģentes universitāti Beļģijā (prof. H.Millers (-Maleks)). Tā kā fakultāte aktīvi paplašina partneraugstskolu skaitu, tad tuvākajā laikā plānots piesaistīt arī vieslektorus no Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas.

Turklāt prof. H.Grucners no Vilfelmshāvenas Tehniskās augstskolas (Vācija) kopš 2003./2004.st.g. ir arī studiju programmas “Inženieris programmētājs” Valsts pārbaudījumu komisijas loceklis.

7.8.5. Studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmu ietvaros

Kopš 1999.gada SOCRATES-ERASMUS apmaiņas programmas ietvaros ārvalstu augstskolās studējuši 26 “Inženiera programmētāja” studiju programmas studenti (skat.7.12.tab.). Studiju ilgums pārsvarā 4-5 mēneši. Studēt ārvalstīs tiek piedāvāts labākajiem studentiem, par pamatu ņemot studenta akadēmiskās sekmes, svešvalodas zināšanas, motivāciju un finansiālās iespējas.

7.12.tabulaRA studenti, kas studēja ārvalstīs

Studiju gads Students Augstskola Valsts Ilgums

2004./2005.

I.Krole Čalmeras tehnoloģiskā universitāte

Zviedrija 5 mēneši

J.Kuliševskis Čalmeras tehnoloģiskā Zviedrija 5

universitāte mēnešiL.Plonišs Čalmeras tehnoloģiskā

universitāteZviedrija 5

mēneši2003./2004.

G. Akmentiņa Arkādas politehniskā augstskola Somija 3 mēneši

2002./2003.

S.Vilipsons Katho-Reno augstskola Beļģija 4 mēneši

M.Griņins Vilhelmshāfenas Tehniskā augstskola

Vācija 4 mēneši

2001./2002.

J.Litavnieks Vilhelmshāfenas Tehniskā augstskola

Vācija 8 mēneši

V.Jaudzems Arkādas politehniskā augstskola Somija 3 mēneši

2000./2001.

V.Šerkins Katho-Reno augstskola Beļģija 4 mēneši

A.Pridāns Vilhelmshāfenas Tehniskā augstskola

Vācija 4 mēneši

J.Musatovs Vilhelmshāfenas Tehniskā augstskola

Vācija 4 mēneši

A.Baltiņš Vilhelmshāfenas Tehniskā augstskola

Vācija 5 mēneši

12 studenti Vilhelmshāfenas Tehniskā augstskola

Vācija 2 nedēļas

1999./2000.

V.Mandžgaladze

Ģentes universitāte Beļģija 4 mēneši

S.Romanovs Ģentes universitāte Beļģija 4 mēneši

7.8.6. Ārvalstu studējošie programmā

Inženieru fakultāte ir izstrādājusi ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmas) katalogu, kas ļauj “Inženiera programmētāja” studiju programmā piedalīties arī ārvalstu studentiem. Fakultāte ir gatava uzņemt ārvalstu studentus un nodrošināt viņiem studijas līdz pat 9 mēnešiem, ko apliecina arī noslēgtie līgumi ar ārvalstu augstskolām.

Tā kā Rēzeknes Augstskolā studijas notiek valsts valodā, kuru ārvalstu studējošie nezina, Datorzinātņu un matemātikas katedra viņiem piedāvā tikai šādus studiju veidus:

individuālas docētāju konsultācijas, individuālas studijas, projektu izstrādāšana, darbs grupās.

Ārvalstu studentu iesaistīšanās studiju programmā motivē katedras docētājus gatavot savus mācību kursus svešvalodā un piedalīties docētāju apmaiņas programmā. Kopš 1999.gada studentu apmaiņas programmas ietvaros Inženieru fakultātē studējuši 26 ārvalstu studenti (skat. 7.13.tab.).

7.13.tabula

Ārvalstu studējošieStudiju gads

Studentu skaits Augstskola Valsts Ilgums

2004./2005.

2 Kauņas koledža Lietuva 4 mēneši

2 Šauļu universitāte Lietuva 4 mēneši

2001./2002.

12 Vilhelmshāfenas Tehniskā augstskola

Vācija 1 nedēļa

2000./2001.

10 Vilhelmshāfenas Tehniskā augstskola

Vācija 1 nedēļa

8. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS

Datorzinātņu studiju programmu perspektīvās attīstības galvenos virzienus nosaka RA attīstības koncepcija. Inženieru fakultāte plāno:

organizēt fakultātes darbu, balstoties uz demokrātijas, atklātības, tolerances un mērķtiecības principiem (atb. katedru vadītāji, dekāns);

attīstīt studiju programmu pievilcību caur pieprasījuma izpēti darba tirgū un studiju procesa kvalitātes uzlabošanu. (atb. katedru vadītāji, dekāns);

pilnveidot mācību metodisko darbu, apgūstot citu augstskolu pieredzi, izstrādājot jaunus mācību un mācību metodiskos līdzekļus, izmantojot modernās tehnikas un tehnoloģijas iespējas (atb. katedru vadītāji, dekāns);

pilnveidot studentu patstāvīgo darbu zināšanu kontroles sistēmu; pastāvīgi pilnveidot studiju programmas, integrējot un attīstot

kooperatīvās mācīšanas metodes, stiprinot atgriezenisko saiti ar studentiem un darba devējiem; veikt ikgadēju studiju programmu pašnovērtēšanu (atb. katedru vadītāji, programmu direktori, dekāns);

izstrādāt fakultātes akadēmiskā sastāva kvalitatīvo attīstības programmu., t.sk. docētāju ilgtspējīgu kvalifikācijas celšanas programmu, paredzot un nodrošinot stažēšanos ārzemju augstskolās, studijas doktorantūrā, stažēšanos uzņēmumos un nepārtrauktu mūžizglītību (atb. katedru vadītāji, ārējo sakaru koordinators, dekāns);

veicināt pragmatiski zinātnisku attiecību attīstību ar Latgales reģiona attīstības aģentūru, reģiona pašvaldībām, piedaloties reģiona problēmu izpētē un risināšanā – īstenojot kopējos projektus, kā arī attīstot pašvaldību interesējošas tēmas, piesaistot studentus (atb. katedru vadītāji, dekāns);

turpināt attīstīt saikni ar ārzemju augstskolām dažādos savstarpēji ieinteresētos kopprojektos, t.sk. arī zinātniski pētnieciskos, veicinot studentu un mācību spēku savstarpējo apmaiņu - attīstot un veicinot prakses vietas ārzemēs, piedaloties semināros,

konferencēs (atb. katedru vadītāji, ārējo sakaru koordinators, dekāns);

paplašināt zinātniski pētnieciskā darba attīstību fakultātē noteiktajos zinātniskajos virzienos, aktīvāk piesaistīt studentus zinātnisko problēmu risināšanā. Finansiāli atbalstīt veiksmīgākos projektus to prezentēšanai starptautiskajās konferencēs (atb. katedru vadītāji, ārējo sakaru koordinators, dekāns);

veicināt Inženieru fakultātes studentu pašpārvaldes darbu, rosinot tās darbību karjeras attīstības virzienā (atb. katedru vadītāji, dekāns);

uzlabot studentu nodrošināšanu ar zinātnisko, mācību metodisko un mācību literatūru (jaunu mācību grāmatu izdošana, mācību metodiskās literatūras publicēšana, jaunu mācību grāmatu iepirkšana), paaugstinot katedru vadītāju atbildību šajā procesā (atb. katedru vadītāji, dekāns);

veicināt tālākizglītību datorzinātņu nozarē Latgales reģionā, piedāvājot un realizējot tālākizglītības programmas, kā arī atsevišķus studiju kursus;

sniegt metodisku palīdzību vidusskolu pedagogiem, lai atbalstītu datorzinātņu novirziena mācību programmas apguvi (atb. katedru vadītāji, dekāns);

pastāvīgi veikt fakultātes studiju programmu reklamēšanu informatīvajos masu medijos, organizēt tikšanās ar vidusskolu skolēniem, skolu un augstskolas sabiedriskajos pasākumus (atb. dekāns , studentu pašpārvalde);

turpināt sadarbību ar starptautiskajām organizācijām; veidot Inženieru fakultātes pozitīvo tēlu sabiedrībā, izmantojot

informāciju par darbu augstskolā un studentu sekmēm, popularizējot risināmās problēmas un sasniegumus (atb. dekāns).

V I E N O Š A N Ā SSTARP RĒZEKNES AUGSTSKOLU UN RĪGAS

TEHNISKO UNIVERSITĀTI

Rēzeknes Augstskola (RA) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) vienojas par šo:1. Gadījumā, ja tiks pārtraukta RA profesionālās augstākās

izglītības studiju programma “Inženieris programmētājs”, RTU apņemas nodrošināt studiju iespējas šīs studiju programmas studentiem RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes augstākā līmeņa profesionālās izglītības studiju programmā “Informācijas tehnoloģija”, ievērojot šādus nosacījumus:1.1. RA brīdina profesionālās augstākās izglītības studiju

programma “Inženieris programmētājs” studentus par šīs vienošanās nosacījumiem.

1.2. RTU nepārņem RA studiju līguma saistības attiecībā pret minētās studiju programmas studentiem.

1.3. Valsts budžeta dotēto studiju vietu skaits tiek dokumentāli noformēts un nodots RTU atbilstoši reālajam studējošo skaitam RA, kurus pārņem RTU.

1.4. RA studējošie, kuri noslēguši līgumus ar kredītiestādi par studiju kredītu, šis kredīts tiek nodrošināts pēc saskaņošanas ar Studiju fondu un kredītiestādi, kura izsniedz studiju kredītus.

1.5. RA studentu imatrikulācija RTU un veiktā studiju apjoma pielīdzināšana RTU studiju programmā “Informācijas tehnoloģija” notiek saskaņā ar RTU uzņemšanas noteikumiem un imatrikulācijas kārtību, kā arī citiem studiju procesu reglamentējošiem dokumentiem.

1.6. RTU ir tiesības ierobežot uzņemto RA studentu skaitu vienā studiju gadā, ja tiek pārsniegtas RTU tehniskās iespējas.

2. Vienošanās stājas spēkā no tās parakstīšanas brīža.3. Vienošanās tiek parakstīta uz nenoteiktu laiku.

4.PIELIKUMS

4. Vienošanās var tikt pārtraukta uz kādas puses iniciatīvas pamata pēc attiecīga protokola parakstīšanas.

Vienošanos paraksta

Rēzeknes Augstskolas vārdā: Rīgas Tehniskās universitātes vārdā:

rektors rektors

______________________________________________

L.SvarinskisI.Knēts

____.____.2005. ____.____.2005.

PILNA LAIKA STUDIJU PLĀNS

N.p.k. Kursu nosaukumi

Stundu

skaitsKredīt-punkti

Pārbaudes veids Docētājs

1. semestris Obligātā daļa (A)1. Angļu valoda 64 2 Ie lekt. Ļ.Ceļapītere

lekt. J.Barinova2. IT tiesību zinību pamati un

standarti32 2 Ie lekt. P.Eglons

3. Sports 32 - Ie lekt. E.Zaščerinska lekt. A.Kaupužs

4. Uzņēmējdarbības ekonomika un grāmatvedības pamati

32 2 Ie doc. A.Puzule

5. Saskarsme un profesionālā ētika 32 2 Ie lekt. Ē.Kalvāns6. Matemātiskā analīze,

diferenciāl-vienādojumi un analītiskā ģeometrija

80 5 E doc. P.Daugulislekt. I.Vucina

7. Specseminārs 32 2 Ie doc. I. Meirāns8. Datori un programmēšana 80 5 E lekt. A. Zorins


lekt. J.Barinova2. Sports 32 - Ie lekt.

E.Zaščerinska lekt. A.Kaupužs

3. Fizika 48 3 E doc. A.Martinovslekt. E.Teirumnieks

4. Matemātiskā analīze, diferenciāl-vienādojumi un analītiskā ģeometrija

80 5 E doc. P.Daugulislekt. I.Vucina

5. Diskrētā matemātika 48 3 Ie doc. P.Daugulis6. Datori un programmēšana 80 5 E asist. J.Musatovs7. Ievadprakse 2 ned. 2 Dif. Ie




3. Fizika 32 2 E doc. A. Martinovslekt. E.Teirumnieks

4. Elektronikas pamati 32 2 E doc. I.Meirāns5. Algebra 64 4 E doc. P.Daugulis6. Diskrētā matemātika 48 3 E doc. P.Daugulis7. Datoru tīkli 32 2 E lekt. M.Kijaško8. Algoritmi un datu struktūras 48 3 Ie lekt. Ē.Tipāns9. Darba aizsardzība un 32 2 Ie lekt. V.Spičs

5.PIELIKUMS

ergonomika4. semestris Obligātā daļa (A)1. Angļu valoda 64 2 E lekt. Ļ.Ceļapītere



3. Skaitliskās metodes 64 3 E doc. I.Meirāns4. Algoritmi un datu struktūras 48 3 E lekt. Ē.Tipāns5. Varbūtību teorija un

matemātiskā statistika48 3 E lekt. I.Kangro

6. Standartizācija un patentēšana 32 2 Ie doc. B.Jarinovskis7. Prakse 6 ned. 6 Dif. Ie

N.p.k.

Kursu nosaukumiStund

u skaits

Kredīt-punkti

Pārbaudes veids Docētājs

Brīvās izvēles daļa (C) - 1 kr.p.1. Darba tiesības 16 1 Ie doc. G.Makarova2. Psiholoģija 16 1 Ie lekt. Ē.Kalvāns3. Stresa menedžments 16 1 Ie prof. M.Vidnere4. Zinātniskā darba pamati 16 1 Ie asoc.prof.

V.Strazdiņa5. Publiskās runas pamati 16 1 Ie doc. I.Graudiņa6. Lietišķās sarunas 16 1 Ie doc. I.Graudiņa7. Loģika 16 1 Ie lekt. V.Korkla5. semestris Obligātā daļa (A)1. Datoru arhitektūra 64 4 E doc. P.Grabusts2. Datu bankas 64 4 E doc. P.Grabusts3. Objektorientētā programmēšana 32 2 E lekt. Ē.Tipāns

asist. J.Musatovs4. Vadīšanas pamati 16 1 Ie asoc.prof.

O.Užga-Rebrovs5. Projektu vadība 32 2 Ie prof. Ģ.Vulfs6. Programmēšanas valodas 32 2 E asist. J.Musatovs7. Specseminārs 32 2 Ie lekt. M.Kijaško8. Civilā aizsardzība 32 1 Ie lekt. V.Šlendins

Obligātās izvēles daļa (B) - 2 kr. p.1. Tīklu operētājsistēmas 32 2 E lekt. M.Kijaško2. Web dizaina pamati 32 2 E lekt. M.Kijaško6. semestris Obligātā daļa (A)1. Programminženierija 64 4 E lekt. A.Zorins2. Programmu paketes 16 1 Ie spec. V.Šerkins3. Sistēmu objektorientētā

modelēšana32 2 Ie doc. A.Teilāns

4. Studiju darbs 4 Dif. Ie5. Ražošanas prakse 8 ned. 6 Dif. Ie

Brīvās izvēles daļa (C) - 1 kr.p.1. Mikroprocesori 16 1 Ie doc. P.Grabusts2. Sistēmu modelēšanas un 16 1 Ie prof.

imitācijas pamati J.Merkurjevs3. Ievads operāciju pētīšanā 16 1 Ie prof. Ģ.Vulfs

7. semestris Obligātā daļa (A)1. Programminženierija 64 4 E doc. I.Meirāns2. Algoritmu teorija 32 2 Ie doc. P.Daugulis3. Operētājsistēmas 32 2 E doc. P.Grabusts4. Kriptogrāfija, datu aizsardzība 32 2 Ie doc. P.Grabusts5. Vizuālās programmēšanas

līdzekļi32 2 Ie asist. V.Šerkins

6. Sistēmu analīze 32 2 Ie prof. Ģ.Vulfs7. Specseminārs 32 2 Ie doc. I.Meirāns

Obligātās izvēles daļa (B) - 4 kr.p.1. Telekomunikācijas un datu pārraide 64 4 E lekt. M.Kijaško2. Web aplikāciju tehnoloģijas 64 4 E lekt. M.Kijaško

8. semestris Obligātā daļa (A)1. Pirmsdiploma prakse 10

ned.10 Dif. Ie

2. Diplomprojekts 10 aizst.

STUDIJU KURSU ANOTĀCIJAS

Obligātie studiju kursi (A daļa)Angļu valoda (8 kr.p.) – attīstīt studentu profesionālās valodas prasmes runāšanas spējas un iemaņas angļu valodā; sagatavot studentus valodas praktiskai pielietošanai; apgūt lietišķo angļu valodu, lai varētu sekmīgi iegūt un sniegt informāciju, sazināties starptautiskās uzņēmējdarbības vidē, piedalīties starptautiskajās konferencēs un starptautiskajās studentu apmaiņas programmās. Civilā aizsardzība (1 kr.p.) – apgūt zināšanas civilās aizsardzības pasākumos, rīcībspēju ārkārtējo situāciju gadījumos un preventīvos pasākumus civilās aizsardzības ietvaros.Uzņēmējdarbības ekonomika un grāmatvedības pamati (2 kr.p.) – sniegt studentiem vispārējas zināšanas par uzņēmējdarbības likumdošanu, pamatprincipiem, kā arī Latvijā pielietojamo grāmatvedības sistēmu. Programma paredz ekonomikas un grāmatvedības teorētisko pamatu apgūšanu, iepazīšanos ar pastāvošo likumdošanu uzņēmējdarbības un grāmatvedības jomā, grāmatvedības metodes elementu pielietošanas teorētisko un praktisko iespēju apgūšanu.Darba aizsardzība un ergonomika (2 kr.p.) – iepazīstināt studentus ar LR darba aizsardzības sistēmu, likumdošanu darba aizsardzības jomā un ergonomikas pamatiem darba vides riska faktoru identifikācijai un novērtēšanai darba vietās, sniegt praktiskās iemaņas likumdošanas piemērošanā uzņēmumā darba devēja un nodarbināto līmenī.Saskarsme un profesionālā ētika (2 kr.p.) – sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas un iemaņas saskarsmes psiholoģijā un ētikā, noskaidrojot biznesa, ētikas un estētikas mijattiecības.Standartizācija un patentēšana (2 kr.p.) – iepazīstināt studentus ar 1) kopējiem un nozares standartizācijas un patentēšanas normatīvajiem dokumentiem, reglamentējošiem norādījumiem; 2) starptautiski atzītām standartizācijas un patentēšanas organizācijām, to lomu un uzdevumiem. Kursa uzdevums, ņemot vērā strauju moderno tehnoloģiju attīstību pēdējo gadu laikā, ir iemācīt studentus novērtēt preču, pakalpojumu vai procesu atbilstību noteiktiem kritērijiem.Vadīšanas pamati (1 kr.p.) – iepazīstināt studentus ar nepārtrauktu sistēmu vadīšanas mūsdienu metodēm un iemācīt to praktiskās pielietošanas iemaņas. Teorētiskā daļa ietver vadības teorijas pamatus, kā arī iepazīstina ar sistēmu dinamikas pieeju nepārtrauktu sistēmu vadīšanai. Praktiskajās nodarbībās apskata vadības sistēmu analīzes metodes, “plēsoņa - upuris” sistēmas modeli, konsultatīvas firmas darbības vadīšanu un atjaunojamo

6.PIELIKUMS

resursu lietošanas stratēģijas izveidošanu. Šeit studenti tiek mācīti praktiski pielietot teorētiskās zināšanas, kā arī viņi iegūst iemaņas attiecīgo programmlīdzekļu CLASSIC un STELLA pielietošanā.IT tiesību zinību pamati un standarti (2 kr.p.) – sniegt studentiem zināšanas par tiesību sistēmu un likumdošanu Latvijā IT (informācijas tehnoloģiju) kontekstā, kā arī par tiesību (autortiesību) aizsardzības jautājumiem.Matemātiskā analīze, diferenciālvienādojumi un analītiskā ģeometrija (10 kr.p.) – apgūt zināšanas, kā veidot matemātikas jēdzienu sistēmu, kas ļautu risināt dažādus praktiskus un teorētiskus ekonomiska rakstura uzdevumus, ko var izmantot par bāzi tālāko studiju turpināšanai un pašizglītībai. Kursa programma paredz aplūkot jēdzienu precīzas definīcijas, to ekonomisko un arī cita rakstura interpretāciju, parādīt loģiskās saites starp tām, iepazīstināt studentus ar matemātisko metožu pielietošanas iespējām, veicināt studentu loģisko un algoritmisko domāšanu, veidot saikni ar citām studiju disciplīnām.Algebra (4 kr.p.) – dod studentiem pamatzināšanas modernajā algebrā. Kurss sastāv no 3 daļām: 1) grupas; 2) lineārās telpas un attēlojumi un 3) gredzeni un lauki. Lekcijās ir paredzēts apskatīt vienkāršākās algebriskās struktūras tādā līmenī, kas būtu noderīgs attiecīgās specializācijas studentiem, praktiskajās nodarbībās ir paredzēts attīstīt studentu uzdevumu risināšanas iemaņas. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika (3 kr.p.) – apgūt varbūtību teorijas aksiomātikas pamatus, svarīgākos gadījumlielumu sadalījuma likumus un to skaitliskos raksturotājus, robežteorēmas; izprast matemātiskās statistikas pamatjēdzienus, idejas un metodes, uz kurām balstās korelāciju un regresiju analīze, parametru novērtēšana, statistisko hipotēžu pārbaude. Fizika (5 kr.p.) – tiek apskatītas augstskolu vispārīgās fizikas kursam raksturīgās tēmas: punktveida ķermeņa kinemātika un dinamika; absolūti cieta ķermeņa dinamika; šķidrumu un gāzu dinamika; mehāniskās svārstības un viļņi; gāzu, šķidrumu un cietu ķermeņu uzbūve un īpašības; elektrostatika, vielu elektriskās īpašības; elektriskā strāva; magnētiskais lauks, vielu magnētiskās īpašības; elektromagnētiskā indukcija; elektromagnētiskās svārstības un viļņi; gaisma - fotometrija, interference, difrakcija, polarizācija, absorbcija, dispersija, siltuma starojums; kvantu mehānikas pamati; atomfizika un kodolfizika.Diskrētā matemātika (6 kr.p.) – attiecas uz praktiski visiem pārējiem matemātiskajiem kursiem, jo satur mūsdienu matemātikas universālāko jēdzienu apskatu, kā arī iepazīstina ar vispārlietoto matemātisko simboliku, tai skaitā ar kopu teorijas un matemātiskās loģikas valodu; kombinatorikas pamatiem; darbības ar kopām,

matemātiskās loģikas simbolikas pielietošanu; grafu teorijas pamatjēdzienus.Elektronikas pamati (2 kr.p.) – sniegt studentiem zināšanas un praktiskās iemaņas elektrisko ķēžu aprēķinos, elektrisko mašīnu darbībā un elektronikas pamatos. Kursa programma paredz apgūt līdzstrāvas un maiņstrāvas elektrisko ķēžu elektriskā stāvokļa vienādojumus un aprēķina metodes; veikt pārejas procesu aprēķinus līdzstrāvas ķēdēs; analizēt vienkāršāko elektronisko ierīču (pastiprinātāju, taisnotāju, regulatoru u.c.) darbību.Projektu vadība (2 kr.p.) – apgūt projekta vadības uzdevuma nostādnes, projekta novērtējuma, izvēles pamatus; apskatīt projekta vadītāja lomu, projekta organizāciju, plānošanu, finansēšanu, kontrolēšanu, novērtēšanu un ieviešanu; sarunu norises vadīšanu un konfliktu risināšanu; PERT/CPM; resursu izveidošanu; monitoringu un informācijas sistēmas.Sistēmu analīze (2 kr.p.) – iepazīstināt studentus ar sistēmu modelēšanas pamatjēdzieniem, kā arī apgūt analītiskās un statistiskās (imitācijas) modelēšanas pamatus.Datoru tīkli (2 kr.p.) – sniegt pamatzināšanas par datoru tīkliem un Interneta tehnoloģijām. Kursā ir paredzētas lekcijas un praktiskās nodarbības, kurās apskata galvenos jautājumus, kas ir saistīti ar lokālo datortīklu funkcionēšanu un ekspluatāciju, globālos tīklus un to protokolus.Datori un programmēšana (10 kr.p.) – I daļā: iepazīstināt studentus ar datorzinātni, tās nodaļām un koncepcijām, dot pamatzināšanas par datoru uzbūvi, operētājsistēmām un to komponentēm, apgūt pamatiemaņas programmēšanas valodā C++, programmu dokumentācijā un izstrādes līdzekļu pielietošanā; II daļā: padziļināt zināšanas līdz profesionālajam līmenim datoru uzbūvē, operētājsistēmu komponentēs un funkcijās, programmēšanas valodā C++, darbā ar programmu dokumentāciju un izstrādes līdzekļiem.Algoritmi un datu struktūras (6 kr.p.) – apgūt populārākās datu struktūras: strukturētos datu tipus, stekus, rindas, saistītos sarakstus, tabulas, simbolu virknes, failus, bināros kokus; darbības ar šīm datu struktūrām; struktūru pielietojumus.Vēl kursā tiek aplūkoti pamatalgoritmi darbam ar populārākajām datu struktūrām. Katram konkrētam uzdevumam nepieciešams izvēlēties optimālās datu struktūras un to apstrādes algoritmus, lai realizācija būtu vienkārša un droša. Turklāt ir jātaupa datora resursi: laiks un atmiņa. Tiek apskatīti dažādi datu šķirošanas un meklēšanas algoritmi.Skaitliskās metodes (3 kr.p.) – tiek apskatītas biežāk lietojamās skaitliskās metodes: algebrisku lineāru vienādojumu sistēmu atrisināšana ar iterāciju metodēm, algebriski nelineāri un

transcendenti vienādojumi, funkcijas vērtību atrašana ar izvirzījumu rindā, skaitliskā integrēšana, interpolācija un aproksimācija, parastu diferenciālu vienādojumu tuvinātas atrisināšanas metodes un to realizācija izmantojot mūsdienīgas informāciju tehnoloģijas. Kursā paredzēta apskatāmo skaitlisko metožu praktiskā realizācija C++ valodā.Datoru arhitektūra (4 kr.p.) – sniegt priekšstatu par tipisku skaitļotāju uzbūvi un programmēšanu zema līmeņa valodā, akcentējot uzmanību uz principiem, kas kopēji dažādas arhitektūras skaitļotājiem. Praktiskajās nodarbībās tiek izstrādātas nelielas programmas, kas ir tipiskas zema līmeņa valodu pielietošanai. Pašlaik kā pārstāvji tiek aplūkoti IBM tipa datori.Datu bankas (4 kr.p.) – apskatīt jautājumus, kas saistīti ar datu bāzu pārvaldības sistēmām (DBPS), datu bāzes definīciju, failu un datu bāzu mijiedarbību, datu bāzu arhitektūru un nodrošinājumu; relācijas shēmām, relācijas datu bāzu manipulēšanas valodām (SQL, QBE); datu atjaunošanu, aizsardzību un vienlaicīga apstrādi, daudzlietotāju datu bāzēm.Objektorientētā programmēšana (2 kr.p.) – izanalizēt objektorientētās programmēšanas (OOP) koncepciju; iegūt zināšanas par abstraktajiem datu tipiem, klasēm, objekta jēdzienu, konstruktoriem un destruktoriem, balstoties uz C++ kā objektorientētās programmēšanas valodu.Programmēšanas valodas (2 kr.p.) – sniegt vispārēju priekšstatu par programmēšanas valodām, kompilatoriem un programmu projektēšanu, kā arī iegūt zināšanas dažādu programmēšanas valodu praktiskajai pielietošanai.Operētājsistēmas (2 kr.p.) – dot zināšanas par operētājsistēmām, to svarīgākajām sastāvdaļām un funkcionēšanas pamatiem, akcentējot uzmanību uz principiem, kas kopēji dažādām operētājsistēmām: procesu vadība, atmiņas vadība, ārējās atmiņas vadība; kā arī apgūt atšķirīgu operētājsistēmu darbības pamatus.Programminženierija (8 kr.p.) – iepazīstināt ar dažādiem datu modeļiem, to realizāciju datu bāzu vadības sistēmās, strukturētās pieprasījumu valodas SQL nozīmi relāciju datu bāzē esošu datu apstrādē un nolasīšanā, SQL realizācijas atšķirībām un dažādajiem dialektiem; sniegt studentiem mūsdienu līmenī zināšanas un iemaņas datu bāzes vadības sistēmas (DBVS) Oracle pielietošanā; iemācīt izprast lielas DBVS arhitektūru loģiskā un fiziskā līmenī, kā arī tās darbības būtību; iegūt praktiskās iemaņas datu bāzes izveidošanas, noskaņošanas un lietošanas jautājumos DBVS Oracle vidē.Programmu paketes (1 kr.p.) – iepazīstināt studentus ar pastāvošajām programmatūras attīstības tendencēm, programmatūras klasifikācijas veidiem, sadalījumu pēc pielietojuma

sfēras; apskatīt populārāko programmu paketes un to praktisko pielietošanu.Kriptogrāfija, datu aizsardzība (2 kr.p.) – apskatīt tradicionālās (līdz otrajam pasaules karam) sistēmas informācijas kodēšanai un to trūkumus; iepazīties ar algoritmu sarežģītības teorijas atklājumiem, kas ļāva izveidot "publiskās atslēgas" sistēmas; apgūt datu šifrēšanas standartus un saspiešanas algoritmus, kriptogrāfijas metodes datu aizsardzībai tīklos un personālajos datoros; analizēt kriptogrāfijas sistēmas ar atklāto un publisko atslēgu.Sistēmu objektorientētā modelēšana (2 kr.p.) – iepazīstināt ar objektorientēto modelēšanas metodoloģiju un tās pielietošanu sistēmu modelēšanā un programmatūras izstrādē; izprast objektorientētās pieejas jēdzienus (objekti un to attiecības, abstrakcija, iekapsulēšana, mantošana u.c.); prast veidot lietojuma diagrammu (use case) modeļus, izmantot UML diagrammas analīzei un projektēšanai, apzināt firmas Rational rīkus, un to lietošanu dažādos sistēmu modelēšanas posmos, saprast programmatūras izstrādes iteratīvo dzīves cikla modeli Rational Unified Process, lietot Rational Rose rīku komandā; izprast dažādu projektā iesaistīto dalībnieku (pasūtītāju, sistēmanalītiķu, programmētāju, testētāju u.c.) lomas un komandas sadarbību, apgūt iteratīvu, use case-driven, architecture-centric izstrādes procesu prasību analīzei un projektējuma izstrādei.Algoritmu teorija (2 kr.p.) – apgūt skaitļošana teorijas pamatus (galīgie automāti, pushdown automāti, Tjūringa mašīnas, rekursīvās funkcijas) un algoritmu analīzes un konstruēšanas pamatus (algoritma laika un atmiņas kompleksitātes novērtēšana, P, NP un neatrisināmo problēmu klases, svarīgākās algoritmu klases).Vizuālās programmēšanas līdzekļi (2 kr.p.) – apgūt vizuālo programmēšanu kā vienkāršāko programmēšanas veidu, kas paredz ātru lietotāja interfeisa izveidošanu. Praktisko uzdevumu veidošanai tiek izmantota programmēšanas valoda Visual Basic.Specsemināri (1., 3., 4.kursā) (6 kr.p.) – sniegt iespēju studentiem patstāvīgi iepazīties ar jaunākajām datortehnoloģijām un to pielietojumiem pasaulē. Kursā studenti patstāvīgi, konsultējoties ar docētāju, gatavo kādas konkrētas docētāja rekomendētas vai pašu izvēlētas tēmas izklāstu par kādu datortehnoloģiju vai tās pielietojumu. Kā informācijas avotus studenti izmanto visu tiem pieejamo zinātnisko literatūru, kā arī Internet informacionālās iespējas, kas tiek dotas nodarbību laikā. Kursa beigās tiek dota iespēja runāt par to auditorijas priekšā un atbildēt uz jautājumiem.Studenta zināšanu novērtējums kursā ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā tie ir iedziļinājušies un izpratuši izvēlēto tēmu, tās attīstības perspektīvas, cik objektīvi ir viņu secinājumi.

Studiju darbs (4 kr.p.) – tā ietvaros tiek projektēta un realizēta studenta izvēlēta datu apstrādes sistēma. Studiju projekts tiek aizstāvēts pie komisijas, demonstrējot izstrādāto sistēmu ar datoru.

Obligātie izvēles studiju kursi (B daļa)Telekomunikācijas un datu pārraide (4 kr.p.) – iepazīstināt studentus ar ciparu datu pārraides metodēm, dodot rekomendācijas darbam ar dažādām komunikāciju programmām galvenajās operētājsistēmās; apskatīt galvenos starptautiskos standartus protokoliem, sakaru interfeisiem un modemiem, kā arī kļūdu korekcijas metodes.Tīklu operētājsistēmas (2 kr.p.) – apgūt populārākās tīklu operētājsistēmas kā UNIX, Novell Netware, Windows 2000 Server, to administrēšanas īpatnības un izmantošanas funkcionālās īpatnības.Web aplikāciju tehnoloģijas (4 kr.p.) –apskatīt web aplikāciju programmēšanas tehnoloģijas (Microsoft ASP, .NET, Java, JavaScript, PHP u.c.). Kursa uzdevums ir iemācīt studentiem veidot interaktīvas daudzlietotāju web aplikācijas.Web dizaina pamati (2 kr.p.) – apgūt web lapu izveides pamatprincipus un pamattehnoloģijas, prast pielietot HTML, JavaScript, CSS, kā arī web lapu izstrādes rīku.

Brīvās izvēles kursi (C daļa)Darba tiesības (1 kr.p.) – sniegt studentiem pamatzināšanas jautājumos par darba līgumu noslēgšanas un izbeigšanas kārtību, darba devēja un darbinieka attiecību tiesisko regulējumu Latvijas Republikā. Kursa uzdevumi: 1) apgūt darba attiecību tiesiskā regulējuma pamatus; 2) palīdzēt izprast darbinieku darba tiesības un pienākumus; 3) orientēt studentus uz darba tiesisko problēmu risinājumiem tiesību piemērošanas praksē.Psiholoģija (1 kr.p.) – iepazīstināt studentus ar galvenajām psiholoģijas zinātniski pētnieciskajām metodēm, funkcijām un ievirzēm, kas raksturo personības daudzšķautnību un sarežģītās mijattiecības ar sabiedrību, profesionālo ētiku. Uzsvars akcentēts uz personības izziņas procesiem, kvalitātēm un kognitīvi biheivioristiskām nostādnēm, saskarsmi.Stresa menedžments (1 kr.p.) – apgūt nepieciešamās iemaņas spriedzes regulēšanā un vadīšanā. Kurss iepazīstina ar mūsdienu teorijām par individuālo stresu un praktiskajām iemaņām stresa mazināšanā. Kursa apguve veicina mentālās un garīgās veselības nostiprināšanu.Zinātniskā darba pamati (1 kr.p.) – iegūt pamatzināšanas par ekonomisko pētījumu plānošanu, pētīšanas metožu izvēli, ekonomiskās informācijas meklēšanu, vākšanu un izvērtēšanu,

pētījuma rezultātu ticamības un precizitātes nodrošināšanu, pētījuma rezultātu izklāstu un noformēšanu.Publiskās runas pamati (1 kr.p.) – sniegt studentiem iespēju apgūt runas sagatavošanas metodikas pamatus, radīt priekšstatu par runas tehnikas pilnveidošanu, praksē trenēt publiskās runas un diskusiju mākslas iemaņas.Lietišķās sarunas (1 kr.p.) – iegūt iemaņas darījumu sarunu sagatavošanā, norisē, vienošanās panākšanā. Kursā iekļautas praktiskas nodarbības par tiešās pārdošanas komunikatīviem aspektiem, telefona izmantošanu kontaktu veidošanai u.c. jautājumiem. Loģika (1 kr.p.) – izzināt un apgūt precīzas domāšanas likumus (metodoloģiskos principus), izziņas formas un iemaņas, to praktiskās pielietošanas iespējas.Mikroprocesori (2 kr.p.) – apskatīt mikroprocesoru evolūciju, to raksturojošos lielumus; apgūt pamatus x86 mikroprocesoru programēšanas valodā ASSEMBLER. Tāpat kursā tiek apskatīta lāgotāju darbība, DOS loma mikroprocesoru darbībā; analizēta pārtraukumu būtība un to loma mikroprocesoru vadīšanā; skaidroti ROM-BIOS pamatjēdzieni.Sistēmu modelēšanas un imitācijas pamati (2 kr.p.) – apgūt sistēmu analīzes un modelēšanas pamatjēdzienus, analītiskās sistēmu modelēšanas un statistiskās (imitācijas) sistēmu modelēšanas pamatus; apskatīt modeļa adekvātuma problēmu un tās risinājumus; iepazīties ar modelēšanas programmatūru. Laboratorijas nodarbībās studenti strādā ar modelēšanas sistēmām WITNESS un MATLAB. Ievads operāciju pētīšanā (2 kr.p.) – apgūt zināšanas par operāciju pētīšanas (OP) raksturīgākajām iezīmēm OP praksē; iepazīties ar tādām tēmām kā lineārās plānošanas uzdevumu nostādne, praktisku uzdevumu piemēri; matemātiskais modelis; grafiska atrisināšana; simpleksa algoritms; pēcoptimizācijas analīze; transporta, pārvadājumu, norīkojumu uzdevumi, to atrisināšana; masu apkalpošanas sistēmu modeļi; MAS ar atteikumu, ar gaidīšanu rindā, jaukta tipa MAS; uzkrājumu vadības matemātiskie modeļi: determ.,stohast; konfliktsituācijas un spēles, matricu spēles; eksp.plānošana; prognozēšanas modeļi.

7.PIELIKUMS

ANGĻU VALODA A DAĻALektore Mg.philol. Ļubova Ceļapītere

Studiju kursa programma

Kursa mērķis:

attīstīt studentu profesionālās valodas prasmes runāšanas spējas un iemaņas angļu valodā; sagatavot studentus valodas praktiskai pielietošanai; apgūt lietišķo angļu valodu, lai varētu sekmīgi iegūt un sniegt informāciju, sazināties starptautiskās uzņēmējdarbības vidē, piedalīties starptautiskajās konferencēs un starptautiskajās studentu apmaiņas programmās.

Kursa apjoms: 8 KPStundu skaits: pilna laika studijas – 400

kontaktstundas: 256

patstāvīgais darbs: 144

Pārbaudes forma: ieskaite, eksāmensKursa saturs:

1. Vidusskolas gramatikas programmas atkārtošana.2. Jaunu ar specialitāti saistītu terminu apgūšana.3. Tehnisko tekstu īpatnību apgūšana.4. Vārdu krājuma papildināšana.5. Patstāvīgs darbs ar tehnisko vārdnīcu.6. Gramatikas nostiprināšana.7. Ar inženiera programmētāja kvalifikāciju saistītā vārdu

krājuma papildināšana.8. Sarunvalodas izstrāde un nostiprināšana.9. Attīstīt lasīšanas, rakstīšanas un runāšanas prasmes saiknē ar

studiju programmai atbilstošu literatūru un materiāliem.Literatūra:I Mācību grāmatas:1. G. Čakure, K.Kauliņš, English for Technical Colleges, Riga, 1996II Papildliteratūra: 1. Webster’s New World Dictionary, Cambridge, 19992. Collins Dictionary of Personal Computing, Cambridge, 19993. Man and Technology, Student’s Book, 19984. English Vocabulary in Use, Cambridge University Press, 19965. English in Computing, Eric H.Glendinning and John McEwon,

Cambridge, 19996. Infotech, English for computer users, Cambridge University Press, 20027. Ļ. Ceļapītere, English for Environmental Specialists, 20008. Amusing experiments, M. 19979. Test your use of English, books 1 and 2, Zvaigzne, ABC, Riga, 200310.Grammar Is Easy! - Zvaigzne, ABC, Riga, 200111.English for PC Users, St. Peterburg, 200312.Virtual Reality, Primetime Live, 1999, New York

13.Daniel Beeby, Where There is no Textbook, Kaunas Technological University, 1997

14.K.Buks, E. Rusmane, A Manual of English Grammar, Zvaigzne, ABC, Riga, 1999

15.Kathy Gude, Michael Duckworth, Matrix, Oxford, 2003.III Internet resursi:http://www.bbc.co.uk/worldservice/learningenglish/index.shtmlhttp://www.rong-chang.com/

UZŅĒMĒJDARBĪBAS EKONOMIKA UN GRĀMATVEDĪBAS PAMATI A DAĻA

Docente Mg.oec. Anita PuzuleStudiju kursa programma

Kursa mērķis:

sniegt studentiem pamatzināšanas par uzņēmējdarbības vidi, ražošanas plānošanas aspektiem un uzņēmumā pielietojamo grāmatvedības sistēmu.


kontaktstundas: 32


Pārbaudes forma: ieskaiteKursa saturs: 1. Uzņēmējdarbības vide un uzņēmuma mērķi. Uzņēmējdarbības

mikro un makro vide.2. Uzņēmuma tiesiskā forma. Individuālie komersanti. Sabiedrības.3. Uzņēmuma darbības plānošana un organizācija. Plānošanas veidi.

Ražošanas faktoru sagādes plānošana. Produkcijas realizācijas plānošana.

4. Uzņēmuma finansēšanas avoti. Finansēšanas avotu iedalījums. Pašfinansēšana. Ieguldījumu finansēšana.

1. Grāmatvedības uzskaites pamati, pamatprasības un uzdevumi. Finansu grāmatvedība un vadības grāmatvedība. Grāmatvedības uzskaites principi. Grāmatvedības uzskaites objekti – saimnieciskie līdzekļi un saimniecisko līdzekļu avoti.

5. Bilance un konti. Divkāršās grāmatvedības sistēma. Grāmatvedības kontu plāns.

6. Dokumentācija un inventarizācija. Dokumentu saturs un noformējuma prasības. Inventarizācijas veikšanas kārtība.

7. Reģistri un grāmatvedības formas. Grāmatvedības reģistru nepieciešamība. Grāmatvedības uzskaites formas.

8. Novērtējums un kalkulācija. Uzskaites objektu novērtējuma pamatprasības. Kalkulācijas objekti. Ražošanas izmaksu grupēšana.

9. Saimniecisko līdzekļu un avotu uzskaite.

10. Gada pārskats. Finansu pārskats. Pielikums un vadības ziņojums.

Literatūra:I Mācību grāmatas:2. Benze J. Finansu grāmatvedība. – Rīga: SIA “Grāmatvedis”, 1995.- 287

lpp.3. Diderihs H. Uzņēmuma ekonomika./Tulk. no vācu valodas. –Rīga:

Zinātne, 2000., -515 lpp.4. Januška M. Finansu un grāmatvedības kontrole firmā. – Rīga: Merkūrijs

LAT, 2002. – 144 lpp.5. Klauss A. Uzņēmējdarbība. - Ventspils: Ventspils Augstskola, 1998., -

213.lpp.6. Rurāne M. Ražošana. – Rīga: Turības mācību centrs, 1998., -126lpp.7. Rurāne M. Uzņēmējdarbības pamati. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1997., -

252lpp.II Papildliteratūra: 8. Noteikumi par uzņēmuma grāmatvedības kārtošanu un organizāciju:

Latvijas Republikas Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumi Nr.243.

9. Kases operāciju uzskaites noteikumi: Latvijas Republikas Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumi Nr.244.

10.Vienotais grāmatvedības kontu plāns: Latvijas Republikas Finansu ministrijas 1993.gada 13.maija pavēle Nr.63.

11.Vilciņa I. Finansu grāmatvedības uzdevumu krājums. – Rīga: Turība, 1999. – 64 lpp.

III Internet resursi:www.likumi.lvwww.fm.gov.lv

DARBA AIZSARDZĪBA UN ERGONOMIKA A DAĻA

Lektors Mg.biol., Mg.soc. V.SpičsStudiju kursa programma

Kursa mērķis:

iepazīstināt studentus ar LR darba aizsardzības sistēmu, likumdošanu darba aizsardzības jomā un ergonomiku, sniegt praktiskās iemaņas likumdošanas piemērošanā.


kontaktstundas: 32patstāvīgais

darbs: 48Pārbaudes forma: ieskaiteKursa saturs: 1. LR darba aizsardzības sistēma.2. Valsts darba inspekcija.3. Darba aizsardzības likums.4. Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība.5. Vispārīgie jautājumi darba aizsardzībā.

http://www.fm.gov.lv/

http://www.likumi.lv/

6. Ergonomikas zinātnes vēsture un jēdziens.7. Ergonomikas veidi.8. Fizikālās ergonomikas pamati.9. Kognitīvā ergonomika.10. Organizatoriskā ergonomika.11. Fizikālo, fizisko, ķīmisko un traumatisma faktoru

reglamentēšana darba aizsardzības jomā.12. Bīstamās iekārtas.13. Ugunsdrošības pamati.14. Riska faktori un darbinieku arodveselība atsevišķās nozarēs.15. Darba aizsardzības instrukcijas sastādīšana.16. Darba vides riska novērtēšana konkrētā darba vietā.Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Darba vides riska faktori un strādājošo veselības aizsardzība. V.Kaļķa un Ž.Rojas redakcijā. – R.: Elpa, 2001.2. Kaļķis V., Kristiņš I., Roja Ž. Darba vides risku novērtēšana. Rokasgrāmata. – R.: Latvijas Universitāte, 2003.II Papildliteratūra:3. Encyclopaedia of Occupational Health and Safty. 4th edition. International Labour Office, 1998.4. Labklājības Ministrijas vadlīnijas un informatīvie materiāli:

- Darba drošība, 2003.- Ergonomika darbā, 2003.- Darba higiēna, 2003.- Psihociālā darba vide, 2003.

III Internet resursi:http://www.vdi.lvhttp://www.likumi.lvhttp://osha.lv

http://osha.lv/


http://www.vdi.lv/

SASKARSME UN PROFESIONĀLĀ ĒTIKA A DAĻA

Lektors Mg.paed. Ēriks KalvānsStudiju kursa programma

Kursa mērķis:

sniegt zināšanas par cilvēku komunikāciju un mijiedarbību, sociālpsiholoģiskiem fenomeniem mazajās grupās, grupu vadības problēmām, veidot studentu iemaņas un prasmes izzinātās likumsakarības izmantot savstarpējās mijiedarbības optimizēšanai sadzīvē un profesionālajā darbībā.


kontaktstundas: 32


Pārbaudes forma: ieskaiteKursa saturs: 1. Ievads psiholoģijā. Psiholoģijas zinātne, tās pētīšanas priekšmets.

Psiholoģijas zinātnes struktūra. Pētīšanas metodes psiholoģijā. Cilvēka apziņa, tās rašanās un attīstība. Apziņa un bezapziņa. Izziņas sfēra. Personības īpašību psiholoģija.

2. Saskarsmes psiholoģija. Saskarsme starppersonību attiecībās. Saskarsmes jēdziens. Saskarsmes veidi un struktūra. Saskarsmes funkcijas. Verbālā un neverbālā komunikācija. Sociālā percepcija. Interakcija.

3. Mazo grupu psiholoģija. Mazās grupas, to veidi. Struktūras mazajā grupā. Grupu raksturojošie formālie un parametri.

4. Grupu psiholoģija. Grupas izpratne sociālajā psiholoģijā. Grupu izpētes problēmas. Lielās grupas. Organizācija kā lielā grupa. Organizāciju tipi. Organizācija un sabiedrība. Kolektīvās uzvedības formas. Masas. Masu komunikācija, tās efekti. Baumas, tenkas un cīņa ar tām. Pūlis un tā veidi. Panika, tās profilakse un pārtraukšanas iespējas. Nāciju psiholoģija. Nacionālā rakstura īpatnības kā kultūrvēsturisks fenomens. Etnocentisms.

5. Grupu konflikti. Starpgrupu konflikti. Starppersonu konflikti grupās, to atrisināšana.

Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Edeirs Dž. Efektīva komunikācija. – R.: SIA Asja, 1999.2. Reņģe V. Organizāciju psiholoģija. – R: Zinātne, 1991.3. Kupčs A. Saskarsmes būtība. – R.: Zinātne, 1994.4. Vorobjovs A. Psiholoģijas pamati. – R., 1996.5. Андреева Г.М. Социальная психология. – М., 1996.6. Джемс У. Психология. – М.: Педагогика, 1991.II Papildliteratūra:1. Berne E. The structure and Dynamics of organizations and Groups. – NY, 1988.2. Психологический словарь. – М. 1999.

3. Майерс Д. Социальная психология. – СПб.: Питер Ком, 1998.III Internet resursi:www.psyhology.ruwww.socionics.orgwww.ysu.ru/facultet/fp.003.htmwww.magichild.ruwww.psy.msu.ru/educat/

http://www.psy.msu.ru/educat/

http://www.magichild.ru/

http://www.ysu.ru/facultet/fp.003.htm

http://www.socionics.org/

http://www.psyhology.ru/

CIVILĀ AIZSARDZĪBA A DAĻA

Lektors Mg.paed. Vitālijs ŠlendinsStudiju kursa programma

Kursa mērķis:

apgūt zināšanas civilās aizsardzības pasākumu jomā, rīcību ārkārtējo situāciju gadījumos un preventīvos pasākumus civilās aizsardzības ietvaros.


kontaktstundas: 16


Pārbaudes forma: ieskaiteKursa saturs: 1. Latvijas Republikas civilā aizsardzība. Civilās aizsardzības vēsture un

uzdevumi. Civilās aizsardzības sistēma, organizācijas principi.2. Iedzīvotāju aizsardzības pamati. Indīgo ķīmisko vielu un radioaktīvo

starojumu raksturojums. Kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi. Pašpalīdzība un savstarpējā palīdzība. Katastrofu medicīna.

3. Tehnogēnās katastrofas (avārijas). Raksturīgākās rūpniecības avārijas (katastrofas), viņu cēloņi un profilakses pasākumi. Transporta avārijas. Iedzīvotāju rīcība tehnogēnās katastrofās. Aizsardzība pret stipri iedarbīgām indīgām vielām. Pēdējās desmitgades tehnogēnās katastrofas un to sekas.

4. Dabas katastrofas. Raksturīgākās dabas katastrofas Latvijā un to īpašības. Drošības pasākumi un iedzīvotāju rīcība dabas katastrofās. Pēdējās desmitgades dabas katastrofas un to sekas.

5. Masu nekārtības, terorisms.6. Epidēmijas un sevišķi bīstamu slimību izplatīšanas gadījumi. Medicīniskā

aizsardzība. Bruņoti konflikti. Masu iznīcināšanas līdzekļi. Prognoze un realitāte.

Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Hartmanis J. Pirmā palīdzība. - Rīga: Latvijas Zemessardzes štābs, 1997. 2. Гулянский Р.А, Кальван Х.Е, Ковалевский Ю.Н, Мазанов Б.К. Защита

населения от современного оружия :вопросы и ответы. – Рига: Авотс, 1989.

3. Владимиров В.А. Силнодействующие ядовитые вещества и защита от них. - Москва: Воениздат, 1989.

4. Ковалевский Ю.Н. Материалы в помощь лектору. Стихия и человек. - Р.: Знание,1978.

II Papildliteratūra:5. LR “Civilās aizsardzības likums”/ Ziņotājs 14.01.1993. 6. Noteikumi ‘’Par aizsardzību pret jonizējošo starojumu ’’ - LV, 1997g. 21.

burtnīca.

7. Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas nolikums. - LV.17.07.1998.Nr.212/213.

8. Andersons E. Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture. - Kanāda: Toronto, LM BER RINTERS & PUBLISHERS LTD, 1983.

9. Ананьеский Д.Н. Вопросы и ответы по ГО. - Р.: Авотс, 1981. III Internet resursi:www.likumi.lv/doc.php?id=62838www.iem.gov.lv/

http://www.iem.gov.lv/

http://www.likumi.lv/doc.php?id=62838

STANDARTIZĀCIJA UN PATENTĒŠANA A DAĻA

Docents Dr.vet. Boriss JARINOVSKISStudiju kursa programma

Kursa mērķis:

iepazīstināt studentus ar 1) kopējiem un nozares standartizācijas un patentēšanas normatīvajiem dokumentiem, reglamentējošiem norādījumiem; 2) starptautiski atzītām standartizācijas un patentēšanas organizācijām, to lomu un uzdevumiem. Kursa uzdevums, ņemot vērā strauju moderno tehnoloģiju attīstību pēdējo gadu laikā, ir iemācīt studentus novērtēt preču, pakalpojumu vai procesu atbilstību noteiktiem kritērijiem.


kontaktstundas: 32


Pārbaudes forma: ieskaiteKursa saturs: 1. Ievads. Standartizēšanas, metroloģijas un patentēšanas

priekšmets un kursa uzdevumi. 2. Valsts standartizācijas sistēma un tās teritoriālie dienesti. 3. Standartizācija rūpniecībā , metroloģija un produkcijas kvalitātes

kontrole. 4. Standartizācijas starptautiskās organizācijas.5. Starptautiskie standarti. 6. Latvijas darbošanās starptautiskajās organizācijās pie

standartizēšanas kvalitātes kontroles un metroloģijas.7. Patentēšanas dienestu loma un uzdevumi. 8. Patenti, izgudrojumi, preču zīmes, to nozīme un saturs.9. Tiesiski aspekti patentēšanā. 10. Patentēšana Latvijā. 11. Starptautiskā sadarbība patentēšanā. 12. Datu bāzes patentēšanas nozarē. Pamatvirzieni patentēšanas

nozarē. Darba pamatvirzieni patentēšanā.Literatūra:I Mācību grāmatas:

1. Kazinis G. Patenti: Lekciju konspekts.- R.: LU, 1992., 60 lpp.II Papildliteratūra:

2. Standartizācijas principi Latvijā un ārzemēs : kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma.- R.: 1996., 24 lpp.

3. Качество продукции пищевой пром-сти.- М.: Изд.стандартов, 1977.- 60c.

4. Корнеева Т.В. Толковой словарь по метрологии и управлением качеством. Основные термины. Под ред. Ю.С. Вениаминова и М.Ф. Юдина.- М.: Русский язык, 1990.- 464 c.

5. Патентное дело.- 1988.- N8- 61 c.6. Патентная статистика// Изобритательство. Патентное

дело Патантная информация .- 1991.- N6.- 56 c.III Internet resursi:www.lvs.lv/lv/edu/standardisation/chapter6.htmwww.likumi.lv/doc.php?id=50425www.lvs.lv/lv/edu/S_Morica_LVS19912004.htm

http://www.lvs.lv/lv/edu/S_Morica_LVS19912004.htm

http://www.likumi.lv/doc.php?id=50425

http://www.lvs.lv/lv/edu/standardisation/chapter6.htm

VADĪŠANAS PAMATI A DAĻA

Asoc. profesors Dr.sc.ing. Oļegs Užga-Rebrovs


Kursa mērķis:

apgūt zināšanas par vadīšanas pamatiem un galvenajiem uzdevumiem, kā arī vadīšanas funkcijām, struktūrām un metodēm.


kontaktstundas: 16


Pārbaudes forma: ieskaiteKursa saturs: 1. Vadīšanas procesa definīcija.2. Sistēmu jēdziens un klasifikācija.3. Sistēmu modelēšana.4. Vajadzības, interese, mērķi.5. Mērķu klasifikācija, strukturizācija un analīze.6. Vadīšanas īpatnības organizatoriski-tehniskās sistēmās.7. Vadīšanas procesa informatīvais nodrošinājums.8. Vadīšanas funkciju jēdziens un klasifikācija.9. Vadīšanas organizatoriskās struktūras jēdziens.10. Vadīšanas organizatoriskās struktūras lineārā shēma.11. Vadīšanas organizatoriskās struktūras lineāri-funkcionālā

shēma.12. Vadīšanas organizatoriskās struktūras matricu shēma.13. Vispārīgās un konkrētās vadīšanas metodes.14. Vadīšanas ekonomiskās metodes.15. Vadīšanas organizatoriskās un rīkojošās metodes.16. Vadīšanas tiesiskās metodes.17. Vadīšanas sociāli-psiholoģiskās metodes.18. Vadīšanas efektivitātes novērtējums.Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Vadīšanas pamati. Praudes V.,Beļčikova I. redakcijā. – Rīga:

Zvaigzne,1998.2. Užga - Rebrovs O. Vadīšanas teorija. Lekciju konspekts. – Rēzekne:

RA,1996.3. Līdumnieks A. Vadīšana. – Rīga, 1996.4. Kae Chung. Management: critical success factors. – Allyn and Bacon

Inc., 1987.II Papildliteratūra:5. Bērziņš E.Uzņēmuma vadīšanas pamati. – R.: RTU, 1993.

6. Bokuns J., Forands I. Personālvadības rokasgrāmata. – Rīga: Kamene, 2000.

7. Forands I. Vadītājs un vadīšana . – Rīga: Kamene, 1999.8. Vīksna A. Personāla vadība. – Rīga, 1997.9. Armstrong M.A. Handbook of Management Techniques. – London:

Kogan Page, 1991.10. Mondy R.W. and Premeans S.R. Management. Concepts,

Practics and Skills. – Boston etc., 1992.III Internet resursi:www.fgmpapers.comwww.accoona.com

http://www.accoona.com/

http://www.fgmpapers.com/

IT TIESĪBU ZINĪBU PAMATI UN STANDARTI A DAĻA

Lektors Pēteris EGLONSStudiju kursa programma

Kursa mērķis:

sniegt studentiem zināšanas jautājumos, kas skar mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju tiesības, cilvēktiesības, krimināltiesības, autortiesības un administratīvās tiesības, normatīvo aktu prasības, kuras nedrīkst pārkāpt, kā arī prast pielietot likumus savu tiesību aizstāvēšanā.


kontaktstundas: 32


Pārbaudes forma: ieskaiteKursa saturs: 1. Pamatjēdzieni. Informācija. Dokumenti. Komunikācijas. ITT avoti.2. Tiesību aizsardzības iestādes.3. Krimināltiesību pamati. Civiltiesību pamati.4. Informācijas tiesības un cilvēktiesības. 5. Fizisko personu datu aizsardzība.6. Informācija – īpašuma tiesību objekts.7. Intelektuālā īpašuma tiesības elektroniskajā vidē.8. Informācijas sistēmu drošība.9. Kibertiesības. Kiberjurisdikcija.10. Atbildība informācijas komunikāciju tiesībās.11. Kibernoziegumi.12. ITT pielietojamie standarti.Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Šmite D., Dosbergs D., Borzovs J. Informācijas un komunikācijas

tehnoloģijas nozares tiesību un standartu pamati. – Rīga, 2003.2. Informācijas un komunikāciju tiesības. U.Ķiņa juridiskā red. – Rīga:

Biznesa augstskola “Turība”, 2002.3. Ķinis U. Noziedzīgi nodarījumi datortīklos. – Rīga: Tiesu nama aģentūra,

2000.II Papildliteratūra:4. 1886.g.9.sept. Bernes konvencija “Par literāro un mākslas darbu

aizsardzību” – NAIS.5. 1950.g.4.nov. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencija. – Latvijas Vēstnesis, 1997.g.13.jūn.6. 1989.g.20.nov. konvencija “Par bērna tiesībām” – NAIS.7. Autortiesību likums// LR Saeimas un MK Ziņotājs. – 2000., Nr.118. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss// LR Saeimas un MK

Ziņotājs. – 1984., Nr.51.

9. Citi LR likumi un MK noteikumi.10.Computer crime II legislative proposal and explanatory memorandum

Ministry of Justice, Directorate of Legislation – The Netherlands, PC-CY (98) 7.

11.Bortner R.M. Cyberlaundering Anonymous Digital cash and money laundering, PC-CY (97) 41.

12.Vassilaki I. Multimedia crime, PC-CY (97) 30.III Internet resursi:www.likumi.lvwww.tiesas.lv

http://www.tiesas.lv/


MATEMĀTISKĀ ANALĪZE, DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMI UN ANALĪTISKĀ ĢEOMETRIJA A DAĻA

Docents Dr.phil. Pēteris Daugulis


Kursa mērķis:

apgūt lineāro vienādojumu sistēmas, vektoru algebras pamatus, analītiskās ģeometrijas pamatus plaknē un telpā, viena argumenta funkciju analīzi, vairāku argumentu funkciju analīzes pamatus, viena argumenta funkciju integrēšanu un tās pielietojumu, divu argumentu funkciju integrēšanu un tās pielietojumu, vienkāršāko parasto diferenciālvienādojumu tipus un to risināšanas tehniku, skaitļu un funkciju rindas un to pielietojumus.


kontaktstundas: 160


Pārbaudes forma: eksāmensIepriekšējās prasības:

matemātikas zināšanas vidusskolas matemātikas kursu apjomā

Kursa saturs: 1. Kopu teorijas pamati, definīcijas, piemēri, uzdošanas veidi, operācijas ar

kopām.2. Reālo skaitļu kopu hierarhija, kompleksie skaitļi.3. Lineāru vienādojumu sistēmas, lineāro vienādojumu sistēmu risināšana ar

Gausa metodi4. Determinanti, lineāru vienādojumu sistēmu risināšana ar Krāmera formulu

metodi.5. Vektori, vektoru un to sistēmu parametri, vektoru skalārais, vektoriālais un

jauktais reizinājumi un to pielietojum. 6. Dekarta un polārās koordinātes plaknē, līniju vienādojumi plaknē, taisnes

vienādojumi plaknē, taišņu konfigurāciju parametri, taisnes vienādojuma pielietojumi, Dekarta koordinātu maiņa, otrās kārtas līnijas, otrās kārtas līniju klasifikācija.

7. Dekarta, cilindriskās un sfēriskās koordinātes trīsdimensiju telpā, virsmu un līniju vienādojumi, plakņu vienādojumi un to atrašana, plaknes vienādojuma pielietošana, otrās kārtas virsmas un to klasifikācijas teorēma, taisnes uzdošana telpā, taišņu un plakņu konfigurāciju parametri.

8. Viena reālā argumenta funkcijas, to pieraksta veidi, netieši (apslēpti) un parametriski definētas funkcijas, inversā funkcija, elementāro funkciju klasifikācija.

9. Virknes robeža, funkcijas robeža, funkcijas vienpusīgā robeža, robežu īpašības un aprēķināšana, ievērojamās robežas, nepārtrauktība, pārtraukuma punktu veidi.

10. Atvasinājuma definīcija un ģeometriskā interpretācija, diferenciālis, atvasināšanas pamatformulas, elementāro funkciju atvasināšana, augstāku kārtu atvasinājumi, netieši un parametriski uzdotu funkciju atvasināšana.

11. Atvasinājuma pielietojumi funkciju pētīšanā, ģeometrijā, tuvinātos aprēķinos un fizikā.

12. Vairāku argumentu funkcijas, pieraksta veidi, vairāku argumentu funkciju robežas un nepārtrauktība, vairāku mainīgo funkciju parciālie atvasinājumi, to ģeometriskā interpretācija, saliktas un apslēptas vairāku mainīgo funkcijas atvasināšana, vairāku mainīgo funkcijas pilnais diferenciālis, tā pielietojumi.

13. Vairāku mainīgo funkciju ekstrēmi, to eksistences nepieciešamie un pietiekamie nosacījumi.

14. Primitīvā funkcija, nenoteiktais integrālis, tā īpašības un aprēķināšana, substitūcijas metode, parciālā integrēšana, racionālu funkciju integrēšana, eksponenciālu, iracionālu un trigonometrisku funkciju integrēšana.

15. Noteiktais integrālis, tā definīcija un ģeometriskā interpretācija, Ņūtona-Leibnica formula, noteiktā integrāļa pielietojumi.

16. Divkāršais integrālis, tā ģeometriskā interpretācija, īpašības un aprēķināšana atkārtota integrāļa veidā, divkāršā integrāļa pielietojumi ģeometrijā un fizikā.

17.

Vienkāršie diferenciālvienādojumi, vispārīgie un partikulārie atrisinājumi, sākuma un robežnosacījumi, pirmās kārtas diferenciālvienādojumi, Košī problēma un robežproblēma, speciālas pirmās kārtas diferenciālvienādojumu klases.

18.

Otrās kārtas vienādojumi, to sākuma nosacījumu un robeznosacījumu formulēšana, otrās kārtas diferenciālvienādojumi, kuriem var pazemināt kārtu.

19.

Lineāri otrās kārtas diferenciālvienādojumi.

20.

Skaitļu rinda, rindas parciālsummas, konverģence, konverģences nepieciešamais nosacījums, pozitīvu rindu konverģences pietiekamās pazīmes.

21.

Absolūtā konverģence, maiņzīmju rindas, Leibnica pazīme.

22.

Funkciju rindas, tās konverģences kopa, pakāpju rindas, Ābela teorēma, Teilora rindas un to pielietojumi.

23.

Trigonometriskās (Furjē) rindas, trigonometrisko funkciju ortogonalitātes īpašība, periodiskas funkcijas izvirzīšana Furjē rindā, Furjē rindu pielietojumi.

Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Šteiners K. Augstākā matemātika I-VI, lekciju konspekts inženierzinātņu un

dabaszinātņu studentiem. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1998.2. Boze D. u.c. Uzdevumu krājums augstākajā matemātikā. – Rīga: Zvaigzne

ABC, 1996.II Papildliteratūra:

3. Кудрявцев Л.Д. Курс математического анализа I-II , Высшая школа 1981.

III Internet resursi :Daugulis P. Lekciju konspekti: www.ru.lv/~pdk/calculus

http://www.ru.lv/~pdk/calculus

ALGEBRA A DAĻA



Kursa mērķis:

apgūt tādas algebras pamatnodaļas kā binārās operācijas, grupu teorijas pamati, gredzenu un lauku teorijas pamati, lineārās algebras pamati, kas varētu būt noderīgas dotās studiju programmas studentiem.



darbs: 96Pārbaudes forma: eksāmensIepriekšējās prasības:

kursi: “Matemātiskā analīze, analītiskā ģeometrija un diferenciālvienādojumi”, “Diskrētā matemātika I”

Kursa saturs: 1. Operācijas, kopu slēgumi un apakšalgebras, veidotājelementi, morfismi, operāciju

īpašības, asociativitāte un komutativitāte, pusgrupas, monoīdi un grupas, n-ārās operācijas.

2. Grupas, to uzdošanas veidi, piemēri, apakškopas slēgums, veidotājelementi un sakarības, apakšgrupas, grupas blakusklases attiecībā pret apakšgrupu, Lagranža teorēma, normālas apakšgrupas, faktorgrupas.

3. Grupu homomorfismi, homomorfisma kodols un attēls, to īpašības, teorēmas par izomorfismiem, grupu tiešais reizinājums.

4. Kopas ar divām binārām operācijām – gredzeni, lauki, režģi, gredzenu homorfismi, apakšgredzeni, ideāli, faktorgredzeni, galīgie lauki.

5. Pamatfakti par polinomu gredzeniem, polinoma pakāpe, polinomu dalāmības īpašības, pamatfakti par dalāmību vispārīgos gredzenos, LKD un MKD, primitīvie elementi, sadalīšana primitīvu elementu reizinājumā, faktoriālie gredzeni.

6. Pamatfakti par režģiem un Būla algebrām, maksimālie un minimālie elementi režģos.

7. Lineārās telpas, lineāru telpu pamatīpašības, lineārā neatkarība, lineārā čaula, apakštelpa, faktortelpa, lineārās telpas bāze un dimensija.

8. Lineāri attēlojumi, to pieraksta veidi, operācijas ar attēlojumiem, lineāra attēlojuma kodols un attēls, to īpašības.

9. Matricas determinants, determinanta pamatīpašības un pielietojumi.10. Bāzes maiņas formulas, lineāra attēlojuma struktūra, invariantās apakštelpas,

īpašvērtības un īpašvektori, raksturīgais polinoms.11. Skalārais reizinājuma, Eiklīda telpa, norma, metrika, ortogonālais papildinājums,

Grama-Šmita ortogonalizācijas teorēma, ortogonālās matricas un to īpašības.Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Daugulis P. Diskrētā matemātika. – Rēzekne: RA izdevniecība. – 2001. – 117 lpp.2. Strazdiņš I. Diskrētās matemātikas pamati. – R.: Zvaigzne. – 1980. – 309 lpp.3. Новиков Ф.А. Дискретная математика для программистов. – СПб.: Питер. – 2001.

– 304 с.II Papildliteratūra:

4. Boze D. u.c. Uzdevumu krājums augstākajā matemātikā. Zvaigzne ABC, 1996.5. Šteiners K. Augstākā matemātika IV, lekciju konspekts inženierzinātņu un

dabaszinātņu studentiem. – R.: Apgāds Zvaigzne ABC, 1999. – 167.lpp.6. Артамонов В.А. и др. Сборник задач по алгебре: Учеб. пособие/Под ред. А. И.

Костринкина. – М.: Наука. – 1987. – 352 с.III Internet resursi:Ambainis A. Uzdevumi kombinatorikā. – http://www.liis.lv/kombuzd/Daugulis P. Lekciju konspekti un citi materiāli algebrā, www.ru.lv/~pdk/algebra

http://www.ru.lv/~pdk/algebra

http://www.liis.lv/kombuzd/

VARBŪTĪBU TEORIJA UN MATEMĀTISKĀ STATISTIKA A DAĻA

Lektors Mg.math. Ilmārs KangroStudiju kursa programma

Kursa mērķis:

iegūt zināšanas varbūtību teorijā un matemātiskajā statistikā, veidojot matemātisko jēdzienu un metožu sistēmu nosauktajās disciplīnās, kas ļautu risināt gan praktiska, gan teorētiska satura problēmas, saistītas ar statistisko datu iegūšanu, apstrādi, analīzi, interpretāciju, pielietošanu dažādos matemātiskos, fizikālos, ekoloģiskos, ekonomiskos u.c. procesos, akcentējot datortehnikas pielietošanu (datorprogrammas Excel, SPSS, Maple u.c.).



darbs: 72Pārbaudes forma: eksāmensIepriekšējās prasības:

kurss “Matemātiskā analīze”, datorprasmes darbam ar Excel

Kursa saturs: 1. Notikumi varbūtību teorijas izpratnē, varbūtības definīcijas, galvenās īpašības.

Kombinatorikas elementi. Vienkāršākās darbības ar varbūtībām.2. Diskrēti un nepārtraukti gadījuma lielumi. Diskrēta gadījuma lieluma varbūtību

sadalījuma likums. 4. Binomiālais un Puasona varbūtību sadalījuma likums. Vienmērīgais un

eksponenciālis varbūtību sadalījuma likums.5. Normālais varbūtību sadalījuma likums. Normālā sadalījuma lietošana – netiešie

uzdevumi. 7. Puasona varbūtību sadalījuma likums nepārtrauktiem gadījuma lielumiem.

Vienkārša gadījuma notikumu plūsma.8. Matemātiskās statistikas pamatuzdevumi. Ģenerālā un izlases kopa, empīriskā

sadalījuma funkcija, variāciju rinda, poligons un histogramma10.

Mazāko kvadrātu metode. Lineārā regresija, regresijas taisne, korelācijas koeficients, prognozēšanas uzdevums

11.

Nelineārā un daudzfaktoru regresija, aprēķināšanas metodes

12.

Statistisko hipotēžu pārbaude, tās pamatuzdevumi.

13.

Vienfaktora un divfaktoru dispersijas analīze: būtība, tipveida shēma.

14.

Neparametriskie kritēriji: Hī- kvadrāta kritērijs. Rangu kritēriji

Literatūra:I Mācību grāmatas 1. Krastiņš O. Statistika un ekonometrija. Mācību līdzeklis augstskolām. - Rīga: LR Centrālās

statistikas pārvalde, 1998. - 436lpp.2. Kalis H., Kangro I. Matemātiskās metodes inženierzinātnēs. Mācību līdzeklis. - Rēzekne: RA

Izdevniecība, 2004. - 292 lpp. 3. Lasmanis A., Kangro I. Faktoru analīze. Mācību līdzeklis. - Rīga: Izglītības soļi, 2004. - 53

lpp.

4. Raščevska M., Kristapsone S. Statistika psiholoģijas pētījumos. Mācību līdzeklis. - Rīga: Izglītības soļi, 2000.

II Papildliteratūra 1. Arhipova I., Bāliņa S. Statistika ar Excel ikvienam. Mācību līdzeklis. 1.,2.daļa.- Rīga:

Datorzinību centrs, 1999., 2000.2. Norušis M.J. SPSS 6.0 Guide to Data Analysis. Marketing Department SPPS Inc. 444 North

Michigan Avenue Chicago, IL 60611, 1993, p. 828.3. R. L. Iman, W. J. Conover. A modern approach to statistics, John Wiley & Sons, New York,

p.497.4. Матросов А.В. Maple 6. Решение задач математики и механики. – СПб.: БХВ- Петербургб

2001.- 528с.5. Фомин Г. П. Математические методы и модели в коммерческой деятельности: Учебник.

М.: Финансы и статистика, 2005. – 616 с. III Internet resursi 17.URL:http:/www.spss.com18.URL:http:/www.spss.org19.URL:http:/www.statsoft.ru

FIZIKA A DAĻA

Docents Mg.phys. Andris MartinovsStudiju kursa programma

Kursa mērķis:

iepazīstināt studentu ar Visuma uzbūvi un evolūciju, ar fizikāliem procesiem, kas noris mūsu pasaulē, to aprakstam izmantojot atbilstošu matemātisku aparātu, iemācīt studentam pašam veikt pētījumus, pamatojoties uz tiem, atklāt fizikālās sakarības, analizēt tās, veikt fizikālus aprēķinus, noskaidrot vielu īpašības, iemācīt saprast visdažādāko iekārtu darbības fizikālos principus.


kontaktstundas: 80


Pārbaudes forma: ieskaite, eksāmensKursa saturs: 1. Visuma uzbūve un evolūcija. Kinemātika.2. Punktveida ķermeņa dinamika. Absolūti cieta ķermeņa dinamika.

Šķidrumu un gāzu dinamika.3. Mehāniskās svārstības un viļņi. 4. Speciālā relativitātes teorija.5. Gāzu uzbūve un īpašības6. Šķidrumu un cietu ķermeņu uzbūve un īpašības7. Elektrostatika. Vielu elektriskās īpašības8. Elektriskā strāva9. Magnētiskais lauks. Vielas magnētiskās īpašības.10. Elektromagnētiskā indukcija. Elektromagnētiskās svārstības un viļņi11. Gaisma. Kvantu mehānikas pamati.12. Atomu uzbūve. Atomu kodolu uzbūve.

Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Fizika. A.Valtera red. – Rīga: Zvaigzne, 1992.- 734 lpp.2. Детлаф А.А., Яворский Б.М. Курс физики. – Москва: Высшая школа,

1989.- 608с.3. Волькенштейн В.С. Сборник задач по общему курсу физики. –

Москва: Наука, 1985.- 384 с.4. Трофимова Т.И., Павлова З.Г. Сборник задач по курсу физики с

решениями. – Москва: Высшая школа, 1999. II Papildliteratūra:5. Павлов П.В., Хохлов А.Ф. Физика твердого тела. – Москва: Высшая

школа, 2000.6. Савельев И.В. Курс физики в 3 томах. – Москва: Наука, 1989.

7. Praktikums mehānikā un molekulārfizikā. Metodiski norādījumi. – Rīga: RPI, 1989.

8. Okmanis A. Praktikums elektrībā. – Rīga: Zvaigzne, 1977.9. I.Abrams. Mērījumu rezultātu matemātiskā apstrāde//Rīga: Zvaigzne,

1983.10. Hütte. Die Grundlagen der Ingenieurwissenschaften// Springer-

Verlag Berlin, Heidelberg, 1991.11. Žurnāli “В мире науки”, “Terra”.III Interneta resursi:http://www.ioffe.rssi.ru/journals/; http://fizika.hfd.hr/fizikaa.htm; http://www.aip.org/cip/; http://ojps.aip.org/ ; http://www.spin.nw.ru/ ; http://nuclphys.sinp.msu.ru/np/index.html ; http://www.phys.spb.ru/Stud/ ; http://link.springer.de/ ; http://www.nasa.gov

http://www.nasa.gov/

http://link.springer.de/

http://www.phys.spb.ru/Stud/

http://nuclphys.sinp.msu.ru/np/index.html

http://www.spin.nw.ru/

http://ojps.aip.org/

http://www.aip.org/cip/

http://fizika.hfd.hr/fizikaa.htm

DISKRĒTĀ MATEMĀTIKA A DAĻA



Kursa mērķis:

apgūt diskrētas matemātikas pamatus: kopas, to attēlojumus, kopu apjomu, attiecības, matemātiskā loģiku un Būla funkcijas, matemātisko pierādījumu teoriju un tehniku, veselo skaitļu teorijas pamatus, kombinatoriku, grafu teoriju.



darbs: 144Pārbaudes forma: ieskaite, eksāmens

Kursa saturs: 1. Kopas, to uzdošanas veidi, piederība un ietilpšana, operācijas ar kopām.2. Attēlojumi un funkcijas, to uzdošanas veidi, operācijas ar attēlojumiem. 3. Attiecības, to uzdošanas veidi, operācijas ar attiecībām, sakārtojumi, ekvivalence.4. Matemātiskie izteikumi, predikāti, kvantori, operācijas ar izteikumiem, loģikas

algebras pamatformulas.5. Loģikas formulu disjunktīvās un konjunktīvās normālformas un to redukcijas

algoritmi, pilnīgās normālformas un to redukcijas algoritmi.6. Būla funkcijas, saistība starp Būla funkcijām un formulām, Būla funkciju

minimizācija ar tabulu palīdzību.7. Matemātisko pierādījumu tehnikas pamati, pareizu spriedumu veidi, matemātisko

pierādījumu veidi, matemātiskās indukcijas metode.8. Elementārā skaitļu teorija.9. Kombinatorikas pamatprincipi un pamatuzdevumi, ieslēgšanas-izslēgšanas

princips, veidotājfunkciju metode, rekurento sakarību metode.10. Asimptotiskās attiecības, rekursīvo algoritmu novērtēšanas metodes.11. Grafi, operācijas ar grafiem. grafu izomorfisms, grafu reprezentācija datoru

atmiņā, grafu apiešana (meklēšana) plašumā un dziļumā.12. Grafu sakarīgums, k-sakarīgums, Mengera teorēma, saistīgums orientētos grafos,

stipri saistītās komponentes, Herca grafs.13. Koki, to īpašības, speciālas koku klases, binārie koki, koku apiešanas algoritmi.14. Cikli un cikliskais skaitlis. 15. Vienkāršākās grafu teorijas algoritmiskās problēmas. Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Dambītis J. Modernā grafu teorija. Mācību līdzeklis. – R.: Datorzinību

Centrs. – 2002. – 160 lpp.2. Daugulis P. Diskrētā matemātika. – Rēzekne: RA izdevniecība. – 2001. –

117 lpp.3. Strazdiņš I. Diskrētās matemātikas pamati. – R.: Zvaigzne. – 1980. –

309 lpp.4. Strazdiņš I. Diskrētā matemātika. – R.: Apgāds Zvaigzne ABC. – 2001. –

146 lpp.

II Papildliteratūra:1. Šteiners K. Augstākā matemātika IV, lekciju konspekts inženierzinātņu

un dabaszinātņu studentiem. – R.:Apgāds Zvaigzne ABC, 1999. – 167.lpp.

2. Иванов Б.Н. Дискретная математиеа. Алгоритмы и программы: Учеб.пособие. – М.: Лаборотория Базовых Знаний. – 2001. – 288 с.

3. Нефедов В.Н., Осипов В.А. Курс дискретной математики. – М.: МАИ. – 1992. – 264 с.

4. Новиков Ф.А. Дискретная математика для программистов. – СПб.: Питер. – 2001. – 304 с.

III Internet resursi:Ambainis A. Uzdevumi kombinatorikā. – http://www.liis.lv/kombuzd/Bērziņš A. Veselo skaitļu teorija - http://www.liis.lv/Daugulis P. Lekciju konspekti un citi materiāli diskrētajā matemātikā, www.ru.lv/~pdk/discrete

http://www.ru.lv/~pdk/discrete

http://www.liis.lv/

http://www.liis.lv/kombuzd/

ELEKTRONIKAS PAMATI A DAĻA

Docents Ivars MeirānsStudiju kursa programma

Kursa mērķis:

apgūt skaitļošanas tehnikā izmantojamo ierīču darbības fiziskos un loģiskos principus, to konkrēto realizāciju.


kontaktstundas: 32



pie eksāmena tiek pielaisti tikai tie studenti, kuri ir izstrādājuši un aizstāvējuši laboratorijas darbus

Kursa saturs: 1. Ievads. Kursa mērķis, saturs, apgūšanas metodika, īss ieskats

elektronikas vēsturē.2. Kontaktparādības pusvadītājos.3. Pusvadītāju ierīču klasifikācija.4. Pusvadītāju rezistori. Pusvadītāju diodes.5. Tranzistori. Tiristori.6. Impulsu iekārtas.7. Pastiprinātāji.8. Loģiskie elementi. Loģiskās ierīces.9. Loģisko elementu shēmu analīze un sintēze.Laboratorijas darbu tēmas:1. Pusvadītāju sprieguma stabilitrons.2. Bipolārais tranzistors.3. Loģiskie elementi.4. Tranzistoru multivibrators.Praktisko darbu tēmas: 1. Tranzistoru ierīces. Praktiskā realizācija.2. Logikas algebra. Kombinētie loģiskie elementi.3. Loģiskās ierīces.4. Loģisko shēmu analīze un sintēze.Literatūra:I Mācību grāmatas:1. R.Arājs, J.Staltmanis. “Automātikas elementi”. Rīga “Avots”,

1981.2. E. Vainovskis. Pusvadītāju radioelektronika. Rīga “Zvaigzne”,

1985.3. В.И.Логин, Н.С.Савелов. Электроника. Курс лекций. Ростов на

Дону “Феникс“, 2000.

II Papildliteratūra: 1. V.Strigins. Automātika un skaitļošanas tehnika. Rīga “Zvaigzne”,

1979.2. Ю.Ф.Опадчий, О.П.Глудкин, А.И.Гуров. Аналоговая и

цифровая электроника. Москва “Горячая Линия – Телеком“, 2000.

3. V.Strigins. Automātika un skaitļošanas tehnika. Rīga “Zvaigzne”, 1979.

III Internet resursi:www.liis.lvwww.storage.ibm.com/techsup/neateckwww.hut.fi/Misc/Electronics

http://www.hut.fi/Misc/Electronics

http://www.storage.ibm.com/techsup/neateck

http://www.liis.lv/

PROJEKTU VADĪBA A DAĻA

Profesors Dr.habil.sc.ing. Ģirts VulfsStudiju kursa programma

Kursa mērķis:

apgūt projekta vadības uzdevuma nostādnes, projekta novērtējuma, izvēles pamatus; apskatīt projekta vadītāja lomu, projekta organizāciju, plānošanu, finansēšanu, kontrolēšanu, novērtēšanu un ieviešanu; sarunu norises vadīšanu un konfliktu risināšanu; PERT/CPM; resursu izveidošanu; monitoringu un informācijas sistēmas.


kontaktstundas: 32


Pārbaudes forma: ieskaite

Kursa saturs: 1. Projekta vadības uzdevuma nostādne. Galvenie jēdzieni. Terminoloģija.2. Projekta vadības metodoloģija. Projekta kompetences sfēras.3. Aktivitāšu loģika. Projekta tīkls. Hanta grafiks.4. CPM – kritiskā ceļa metode. Aktivitāšu agrākie un vēlākie laiki. Kritiskais

ceļš.5. Laika rezervju analīze. Kritiskā ceļa noteikšana. Praktiski piemēri.6. PERT sistēma. Projekta vadība nenoteiktības apstākļos.7. Projekta finansu vadība. Resursu izvietošana un vadība.8. Projekta izpildes gaitas kontrole. „Radītās vērtības” metode.

Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Jack R.Meredith, Samuel J. Mantel, Jr. Project Management. A

Managerial Approach. Wiley, 3 Ed., 1995, ISBN 0-471-01626-8II Papildliteratūra:2. Bennet P.Lientz, Kathrin P.Rea. Project Management. Planing &

Implementation. Harcourt, 1999, ISBN 0-15-607010-33. Rory Burke. Project Management. Planing & Control. Wiley, 2 Ed.,

1998, ISBN 0-471-94272-34. Harvey Maylor. Project Management. Pitman, 2 Ed., 1999, ISBN 0-

273-63829-7

5. Eric Verzuch. The fast Forward MBA in Project Management. Wiley, 1999, ISBN 0-471-32546-5

6. C.Burton, N.Michael. A Practical Guide to Project Management. Kogan Page, 1996,

7. ISBN 0-7494-0790-5III Internet resursi :Kursa mājas lapa: https://opk.itl.rtu.lv/elearning/Kursa informācija: http://www.columbia.edu/~jm2217

http://www.columbia.edu/~jm2217

https://opk.itl.rtu.lv/elearning/

SISTĒMU ANALĪZE A DAĻA

Profesors Dr.habil.sc.ing. Ģirts VulfsStudiju kursa programma

Kursa mērķis:

iepazīstināt studentus ar sistēmu modelēšanas pamatjēdzieniem, kā arī apgūt analītiskās un statistiskās (imitācijas) modelēšanas pamatus.


kontaktstundas: 32



Kursa saturs: 1. Sistēmu analīzes pamatjēdzieni. Sistēmas raksturojums. Sistēmu

klasifikācija. Sarežģītas sistēmas. Sistēmu piemēri.2. Modelēšanas pamatjēdzieni, mērķis un definīcija. Modelēšanas

motivācijas un pamatpaņēmieni. Modelēšanas uzdevumi. Modeļu klasifikācija. Modelēšanas tipiskā procedūra. Modeļu lietošanas piemēri.

3. Analītiskās sistēmas modelēšanas pamati, veidi. Diferenciālvienādojumi. Automātiskās vadības sistēmas. Makroekonomikas modeļi. Markova procesi. Rindas modeļi.

4. Statistiskās sistēmu modelēšanas pamati. Statistiskās sistēmas modelēšanas būtība un veidi.

5. Stohastisko datu sagatavošana un apstrāde. Gadījuma lieluma sadalījuma likuma novērtēšana. Gadījuma lieluma ģenerēšana. Datu statistiskā apstrāde.

6. Modeļa adekvātuma pārbaude.7. Modelēšanas programmlīdzekļu apskats. Modelēšanas

programmlīdzekļu klasifikācija. Modelēšanas valodas. Integrētas modelēšanas sistēmas.

Laboratorijas darbi1. Nepārtrauktu sistēmu modelēšana ar MATLAB līdzekļiem. Mājas

termodinamikas sistēmas modelēšana.2. Imitācijas modelēšana ar WITNESS līdzekļiem. Ražošanas iecirkņa

modelēšana.3. Imitācijas modelēšana ar WITNESS līdzekļiem. Uzpildes stacijas

modelēšana.

Literatūra:

I Mācību grāmatas:1. Grundspeņķis J., Tolujevs J. Sistēmu modelēšana. Lekciju

konspekts. I daļa. - RPI, 1983.2. Grundspeņķis J., Tolujevs J. Sistēmu modelēšana. Lekciju

konspekts. II daļa. - RPI, 1984.II Papildliteratūra:3. Zeigler B.P.. Theory of Modelling and Simulation. Krieger Publ.

Comp., 1984.4. Neelamkavil F. Computer Simulation and Modelling. John

Wiley&Sons, 1987.5. Pidd M. Computer Simulation and Management Science. John

Wiley& Sons, 1988, 1997.III Internet resursi: www.jonins.mii.lu.lv/SITA2000/LV.htm

http://www.jonins.mii.lu.lv/SITA2000/LV.htm

DATORU TĪKLI A DAĻA

Lektors Mihails KijaškoStudiju kursa programma

Kursa mērķis:

apgūt zināšanas par datoru tīklu projektēšanu, ekspluatāciju un administrēšanu. Kursa lielāka daļa ir veltīta TCP/IP protokolu stekam.



darbs: 48Pārbaudes forma: eksāmensKursa saturs: 1. Ievads. Vēsture. Vārdnīca. Vienranga tīkli. Tīkli ar izdalītiem serveriem. Tīklu

iedalījums pēc izmēra. Lokālo tīklu resursi un to dalīšana tīklos. 2. ISO/OSI modelis. Visu līmeņu funkcijas raksturojums.3. Lokālo tīklu topoloģijas. Zvaigzne, gredzens, šina, kombinētās un hierarhiskas

topoloģijas. Dažādu topoloģiju realizēšanas piemēri konkrētos tīklu standartos.4. Lokālo tīklu kadru formāti un struktūra. Kadra satura galvenie elementi.

Informācijas un vadībās kadri. Kadru formātu piemēri – Ethernet.5. Apmaiņas vadības metodes. Konkurences, stafetes nodošanas un komutācijas

metožu apraksts. 6. Lokālo tīklu aparatūra un funkcijas.7. Lokālo tīklu standartu piemēri. Ethernet (10Base2, 10Base5, 10BaseT, 100BaseT),

TokenRing, FDDI, AnyLan.8. Interneta vēsture. TCP/IP – Interneta protokolu sistēma. TCP/IP 4 līmeņi. DoD

modelis.9. IP protokols, adresācija. Subnetting. 10. IPng(IP6) raksturojums. IPv6 virsraksta papildvirsraksti, IPv6 adresācija11. TCP protokols, TCP paketes virsraksts, Porta numuri, TCP mijiedarbības etapi12. UDP, ICMP, ARP, RARP protokolu funkcijas.13. E-pasta protokoli SMTP, POP3, IMAP4. E-pasta ziņojuma formāts14. DNS sistēma. 15. Protokolu Telnet, FTP, NNTP, HTTP praktiskais pielietojums.16. Internēta vadīšanas protokols – SNMP. Maršrutēšanas protokoli, to dalījums.

galvenie piemēri.(RIP, OSPF, EGP, BGP). 17. Tīklu ekspluatācija, administrēšana un aizsardzība.18. Informācijas drošība datoru tīklos. Pamatuzbrukumu veidi TCP/IP tīklosLiteratūra:I Mācību grāmatas:1. Andrew S. Tanenbaum, Computer Networks, 4/E, Prentice Hall PTR, 2003.2. Олифер В., Олифер Н. Компьютерные сети. Принципы, технологии,

протоколы. Второе издание (2003)II Papildliteratūra:1. Treiguts E. Datu drošība un datortīkli. – Rīga: Biznesa Augstskola Turība, 1999.2. Hunt G. TCP/IP Network Administration. – O’Reilly, 1998.3. Найк Д. Стандарты и Протоколы Интернета. – М.: Русская Редакция, 1999.4. Зима В.М., Молдовян А.А., Млдовян Н.А. Компьютерные сети и защита

передаваемой информации. – СПб, Издательство СпбГУ, 1998.5. Золотов С. Протоколы Интернет – СПб.: BHV – Санкт-Петербург, 1998.

http://oz.by/books/more105593.html


6. Куин Л., Рассел P. Fast Ethernet. – К.: Издательская группа BHV, 1998.III Internet resursi:http://www.rfc-editor.org/- RFC un STD dokumentu portāls http://www.webopedia.com - datorterminu enciklopēdija

http://www.webopedia.com/

http://www.rfc-editor.org/-

DATORI UN PROGRAMMĒŠANA I A DAĻA

Lekt. Mg.sc.ing. Aleksejs Zorins


Kursa mērķis:

iepazīstināt studentus ar datorzinātni, tās nodaļām un koncepcijām, dot pamatzināšanas par datoru uzbūvi, operētājsistēmām un to komponentēm, apgūt pamatiemaņas programmēšanas valodā C++, programmu dokumentācijā un izstrādes līdzekļu pielietošanā.


kontaktstundas: 80


Pārbaudes forma: eksāmensKursa saturs: 1. Vispārīgās ziņas par datoriem: skaitļotāju vēsture, informācijas

mērvienības datoros.2. Datora uzbūve: procesors, atmiņa, pamatplate un perifērijas iekārtas.3. Informācijas tehnoloģijas jēdziens: programmnodrošinājuma klasifikācija,

sistēmas programmnodrošinājums.4. Informācijas pārveidošana binārā sistēmā.5. Operētājsistēmas: arhitektūra, datora darbības koordinācija.6. Datoru tīkli: lokālie un globālie tīkli, tīkla protokoli.7. Programmēšanas valodu vispārīgs apskats.8. Algoritmu jēdziens, blokshēmas.9. Elementārās C++ programmas struktūra.10. Mainīgie, datu tipi un piešķires operatori.11. Nosacījumu kontroles operatori; “labs” programmēšanas stils.

Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Brookshear G. Computer Science. An Overview. – Pearson Addison Wesley,

2002.2. Брукшир Дж. Г. Введение в компьютерные науки. – Москва: Вильямс,

2001.3. Дейтел Х.М., Дейтел П.Дж. Как программировать на С++. – Москва:

Бином, 2001.II Papildliteratūra:1. Galvin P., Silbershatz A. Operating Systems Concepts. – John Wiley &

Sons, 1999.2. Sommerville I. Software Engineering. – Addison-Wesley Pub Co, 2000.3. Алексеев А.П. Информатика 2001. – Москва: Солон, 2001.4. Ишкова Э.А. С++ начала программирования. – Москва: Бином, 2000.

5. Стефан Р., Дэвис. С++ для “Чайников”. – Киев: Диалектика, 1996.6. Сэвитч У. С++ в примерах. – Москва: Издательство ЭКОМ, 1997.III Internet resursi:www.times.lv - informācijas tehnoloģiju portālswww.webopedia.com - datorterminu enciklopēdijawww.termini.lv - Internet skaidrojošā vārdnīca

http://www.termini.lv/


http://www.times.lv/

DATORI UN PROGRAMMĒŠANA II A DAĻA

Docents Pēteris Grabusts, asistents Jurijs Musatovs


Kursa mērķis:

padziļināt zināšanas līdz profesionālajam līmenim datoru uzbūvē, operētājsistēmu komponentēs un funkcijās, programmēšanas valodā C++, darbā ar programmu dokumentāciju un izstrādes līdzekļiem.


kontaktstundas: 80



kurss “Datori un programmēšana I”

Kursa saturs: 1. Programmēšana, programmas, algoritmi.2. Programmas struktūra.3. Datu tipi un apraksti.4. Izteiksmes un operatori.5. Masīvi.6. Masīvu apstrāde.7. Funkcijas.8. Bibliotēku funkciju lietošana.9. Savu funkciju aprakstīšana.10. Rekursīvas funkcijas.11. Rādītāji un dinamiski mainīgie.12. Operācijas ar rādītājiem.

Literatūra:I Mācību grāmatas 1. Дейтел Х.М., Дейтел П.Дж. Как программировать на С++.- Москва:

Бином, 2001.- 1152 с.2. Stroustrup B. The C++ Programming Language.- Special edition.

Addison-Wesley, 2000.3. Ишкова Э.А. С++ начала программирования.- Москва: Бином, 2000.-

302 с.II Papildliteratūra:

1. Сэвитч У. С++ в примерах.- Москва: Издательство ЭКОМ, 1997.2. Стефан Р., Дэвис. С++ для “Чайников”.- Киев: Диалектика, 1996.3. Бруно Бабэ. Просто и ясно о Borland C++.- Москва: БИНОМ, 1995.4. Lafore R. Object-oriented Programming in C++.- Waite Group Press,

1995.

5. Eliens A. Principles of Object-oriented Software Development.- Addison-Wesley, 1995.

III Internet resursi:www.sovety.netwww.webopedia.com


http://www.sovety.net/

ALGORITMI UN DATU STRUKTŪRAS A DAĻA

Lekt. Mg.sc.ing. Ēriks Tipāns


Kursa mērķis:

tiek apskatītas biežāk lietojamās skaitliskās metodes: algebrisku lineāru vienādojumu sistēmu atrisināšana ar iterāciju metodēm, algebriski nelineāri un transcendenti vienādojumi, funkcijas vērtību atrašana ar izvirzījumu rindā, skaitliskā integrēšana, interpolācija un aproksimācija, parastu diferenciālu vienādojumu tuvinātas atrisināšanas metodes un to realizācija izmantojot mūsdienīgas informāciju tehnoloģijas. Kursā paredzēta apskatāmo skaitlisko metožu praktiskā realizācija C++ valodā.


kontaktstundas: 96


Pārbaudes forma: ieskaite, eksāmensIepriekšējās prasības:

kursi “Datori un programmēšana”, “C++ programmēšanas pamati”

Kursa saturs: 1. Ievads. Valodas C++ atkārtojums.2. Vienkārši datu tipi. Standarta datu tipi. C++ datu tipu izmantošanas

piemēri.3. Strukturētie datu tipi. Masīvu struktūras4. Ieraksti. Faili kā datu struktūras. Saistītie saraksti, cikliskie saraksti.5. Dinamisku steku programmēšana6. Binārie koki. Bināro koku apiešanas algoritmi.7. Algoritmi. Vispārīgas ziņas par algoritmiem. Lineārās šķirošanas

algoritms.8. Šķirošana ar pārskaitīšanu. Modificētā pārskaitīšanas metode.9. Šķirošana ar vienkāršo ievietošanu. 10. Šella metode.11. Lineārā un binārā meklēšana.

I Mācību grāmatas:1. Уолтер Сэвитч, С++ в примерах, Издательство ЭКОМ, Москва, 1997.2. Кнут Д. Искусство программирования ЭВМ. Основные алгоритмы. Том 1.

М.Мир, 1976.3. Кнут Д. Искусство программирования ЭВМ. Сортировка и поиск. Том 2. М.

Мир, 1978.II Papildliteratūra:4. Стефан Р. Дэвис, С++ для “Чайников”, Диалектика, Киев, 1996.5. Bjarne Stroustrup, The C++ Programming Language Special Edition, (3 edition),

Addison-Wesley, 2000.

6. Harvey M. Deitel, Paul J. Deitel, C++ How to Program, Prentice Hall, 2000.7. Robert Sedgewick, Algorithms in C : Fundamentals, Data Structures, Sorting,

Searching, 3rd edition, Addison-Wesley, 1997.8. Alfred V. Aho, John E. Hopcroft, Jeffrey Ullman, Data Structures and Algorithms,

Addison-Wesley, 1983.9. John R. Hubbard, Schaum's Outline of Data Structures with C++, McGraw-Hill

Professional Publishing, 2000.III Internet resursi:Basics of C++ Programming: http://www12.canvas.ne.jp/peters/colin/win32/basics/Dictionary of Algorithms and Data Structures: http://www.nist.gov/dads/

http://www.nist.gov/dads/

http://www12.canvas.ne.jp/peters/colin/win32/basics/

SKAITLISKĀS METODES A DAĻA


Kursa mērķis:

dod studentiem mūsdienu līmenī zināšanas par skaitliskām metodēm, to praktisko pielietošanu, attiecīgu algoritmu blokshēmu izstrādi un to realizāciju augsta līmeņa programmēšanas valodā.


kontaktstundas: 64



Kursi “Ievads datorikā”, “Algoritmi un datu struktūras I”, “Matemātiskā analīze, diferenciālvienādojumi un analītiskā ģeometrija” un “Algebra”.

Kursa saturs: 1. Ievadlekcija. Skaitlisko metožu būtība un pielietošana. Kļūdu

rašanās cēloņi un klasifikācija. Ticamais zīmīgais cipars. Skaitļa noapaļošana. Sakarība starp ticamo ciparu skaitu un skaitļa kļūdu.

2. Algebrisku lineāru vienādojumu sistēmu atrisināšana ar iterāciju metodēm.

3. Algebriski nelineāri un transcendenti vienādojumi.4. Funkcijas vērtību atrašana ar izvirzījumu rindā.5. Skaitliskā integrēšana.6. Interpolācija un aproksimācija.7. Parastu diferenciālu vienādojumu tuvinātas atrisināšanas

metodes.Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Skaitliskās metodes un programmēšana. Metodiskie norādījumi.

Sastādīja J.Kronbergs, A.Maurītis, U.Sukovskis.- Rīga: RPI, 1989.2. Lasmanis A. Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas

un psiholoģijas pētījumos.- Rīga, 1999.3. Алексеев В.Е. и др. Вычислительная техника и программирова-ние.

Практикум по программированию.- М.: Высшая школа, 1991.4. Meirāns I. Skaitliskās metodes. Metodiskie norādījumi un uzdevumi

praktisko darbu izpildei.-Rēzekne, RA izdevniecība, 2003.- 44 lpp.II Papildliteratūra:1. Алексеев А.Я. и др. Практикум по программированию. Кн.7.//

Электронные вычислительные машины. В 8-ми кн. – М.: Высшая школа, 1987.

2. Светозарова Г.И. Алгоритмизация и основы программирования. Кн.3. // Элек-тронные вычислительные машины. В 8-ми кн. – М.: Высшая школа, 1987.

3. Бахвалов Н.С. и др. Численные методы. Учебное пособие. –М.: Наука, 1987.

4. Мудров А.Е. Численные методы для ПЭВМ на языках БЕЙСИК, ФОРТРАН и ПАСКАЛЬ. – Томск, МП «Раско», 1991.

III Internet resursi:http://www.de.dau.lv/matematika/matematikalinki/skaitliskasmetodes.htmlhttp://www.liis.lv ® Meklēt mācību materiālos pēc autoriemhttp://cs.engr.uky.edu/~jzhang/CS321/cs321.htmlhttp://vlab.ee.nus.edu.sg/~bmchen/courses/te2401-part1.pdfhttp://www.damtp.cam.ac.uk/user/fdl/people/sd/lectures/nummeth98/index.htm

http://www.damtp.cam.ac.uk/user/fdl/people/sd/lectures/nummeth98/index.htm

http://www.damtp.cam.ac.uk/user/fdl/people/sd/lectures/nummeth98/index.htm

http://vlab.ee.nus.edu.sg/~bmchen/courses/te2401-part1.pdf

http://cs.engr.uky.edu/~jzhang/CS321/cs321.html

http://www.liis.lv/

http://www.de.dau.lv/matematika/matematikalinki/skaitliskasmetodes.html

http://www.de.dau.lv/matematika/matematikalinki/skaitliskasmetodes.html

DATORU ARHITEKTŪRA A DAĻA

Docents Pēteris GrabustsStudiju kursa programma

Kursa mērķis:

sniegt priekšstatu par tipisku skaitļotāju uzbūvi un programmēšanu zema līmeņa valodā, akcentējot uzmanību uz principiem, kas kopēji dažādas arhitektūras skaitļotājiem. Praktiskajās nodarbībās tiek izstrādātas nelielas programmas, kas ir tipiskas zema līmeņa valodu pielietošanai.


kontaktstundas: 64



kurss “Programmēšanas valodas”

Kursa saturs: 1. Datoru arhitektūras jēdziens.2. Datoru evolūcija un attīstība.3. Sistēmas maģistrāles.4. Iekšējā atmiņa.5. Ārējā atmiņa.6. Ievada/izvada sistēma.7. Operētājsistēmu atbalsts.8. Datoru aritmētika.9. Instrukciju kopa: raksturojums un funkcijas.10. Instrukciju kopa: Adresācijas režīmi un formāti.11. CPU Struktūra un funkcijas.12. RISC procesori.13. Superskalārie procesori.14. Vadības iekārtas operācijas.15. Mikroprogrammējamā vadība.16. Paralēlie procesi.

Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Майерс Г. Архитектура современных ЭВМ. Том.1. – Москва: МИР, 1988.2. Майерс Г. Архитектура современных ЭВМ. Том.2. – Москва: МИР, 1988.3. Stallings W. Computer Organisation & Architecture. Designing &

Performance. – Fourth Edition.II Papildliteratūra: 4. Дейтел Г. Введение в операционные системы. Том.1. – Москва: МИР,

1987.

5. Дейтел Г. Введение в операционные системы. Том.2. – Москва: МИР, 1987.

6. Бек Л. Введение в системное програмирование. – Москва: МИР, 1988.7. Джордейн P. Справочник програмиста. – Москва: ФиС, 1991.III Internet resursi :The PC Guide Computer Architecture (Princeton University)MIT Open Course - Computer System architecture MIT Open Course - Principles of Computer Systems

http://ocw.mit.edu/OcwWeb/Electrical-Engineering-and-Computer-Science/6-826Principles-of-Computer-SystemsSpring2002/CourseHome/index.htm

http://ocw.mit.edu/OcwWeb/Electrical-Engineering-and-Computer-Science/6-823Computer-System-ArchitectureSpring2002/CourseHome/index.htm

http://www.cs.princeton.edu/courses/archive/spring04/cos217/

http://www.pcguide.com/topic.html

DATU BANKAS A DAĻA


Kursa mērķis:

sniegt zināšanas par mūsdienu datu bāzu vadības sistēmām (DBVS), to svarīgākajām sastāvdaļām un funkcionēšanas pamatiem, apskatīt datu bāzu arhitektūru un nodrošinājumu, relāciju datu bāzu manipulēšanas valodas, iemācīt programmēt DBVS FoxPro vidē.


kontaktstundas: 64




Kursa saturs: 1. Datu banku pamatjēdzieni.2. Datu bāzu vadības sistēmas un to arhitektūra.3. Datu bāzu relacionālais modelis.4. Datu bāzu vadības sistēmu programmnodrošinājums.5. Datu bāzu vadības sistēmu organizatoriskais nodrošinājums.6. Integrētās vides un sistēmas.7. Programmēšanas pamati datu bāzu vadības sistēmas FoxPro vidē.

Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Основы програмирования в системе FoxPro. – Москва: ИВК-СОФТ, 1991.2. Каратыгин C. и др. Visual FoxPro 6. – Москва: Бином, 1999.3. Ахаян P. и др. Эффективная работа с СУБД. – Санкт-Петербург:

Питер,1997.4. Базы данных./ Учебник для высших учебных заведений под ред. проф.

А.Д.Хомоненко. – Санкт-Петербург: КОРОНА принт, 2000.II Papildliteratūra:1. Бремер C. FoxPro 2.5 для Windows. – Москва: Бином, 1994.2. Пинтер Л. Разработка приложений в FoxPro 2.5. – Москва: ТОО ЭДЕЛЬ,

1995.3. Atru S. Data Base: Structured Technique for Design, Performance &

Management./ Second Edition. – John Wiley & Sons.4. Diehr G. DataBase Management. – University of Washington.III Internet resursi:Programmēšana un DBVS (FoxPro, VFP, Clipper)

http://greenbox.ru/catalog/files/?id=35

http://firststeps.ru/http://foxpopuli.narod.ru/ http://skc.narod.ru/

http://skc.narod.ru/

http://foxpopuli.narod.ru/

http://firststeps.ru/

OBJEKTORIENTĒTĀ PROGRAMMĒŠANA A DAĻA

Lekt. Mg.sc.ing. Ēriks Tipāns


Kursa mērķis:

apskatīta objektorientētās programmēšanas (OOP) koncepcija. Abstraktie datu tipi. Klases, objekta jēdziens. Konstruktori un destruktori. C++ kā objektorientētās programmēšanas valoda.


kontaktstundas: 32



kursi “Datori un programmēšana”, “Algoritmi un datu struktūras”, labas C++ zināšanas

Kursa saturs: 1. Objektorientētās programmēšanas (OOP) koncepcija.2. OOP priekšrocības un trūkumi.3. Abstrakcija.4. Funkcijas – locekļa aprakstīšana klasē.5. Funkcijas – locekļa izvietošana ārpus klases.6. Funkcijas – locekļa izsaukšana.7 Pārlādējamās funkcijas – locekļi.8. Aizsargātie locekļi.9. Objektu eksemplāru radīšana.10.

Konstruktori un destruktori.

11.

Objektorientētā analīze un projektēšana.

12.

Konstruktori ar argumentiem.

13.

Inheritence.

14.

Polimorfisms.

15.

OOP piemēru analīze.

16.

OOP pieejas realizācija dažādās programmēšanas valodās.

Literatūra:I Mācību grāmatas:

1. Уолтер Сэвитч, С++ в примерах, Издательство ЭКОМ, Москва, 1997.II Papildliteratūra:1. Стефан Р. Дэвис, С++ для “Чайников”, Диалектика, Киев, 1996.2. Bjarne Stroustrup, The C++ Programming Language Special Edition, (3

edition), Addison-Wesley, 2000. 3. Harvey M. Deitel, Paul J. Deitel, C++ How to Program, Prentice Hall,

2000.III Internet resursi:Object-oriented language basics: http://www.javaworld.com/javaworld/jw-04-2001/jw-0406-java101.htmlIntroduction To OOP Using C++: http://oopweb.com/CPP/Documents/Intro2OOP/VolumeFrames.html

http://oopweb.com/CPP/Documents/Intro2OOP/VolumeFrames.html

http://www.javaworld.com/javaworld/jw-04-2001/jw-0406-java101.html

http://www.javaworld.com/javaworld/jw-04-2001/jw-0406-java101.html

PROGRAMMĒŠANAS VALODAS A DAĻA

Docents Pēteris Grabusts, asistents Jurijs MusatovsStudiju kursa programma

Kursa mērķis:

sniegt vispārēju priekšstatu par programmēšanas valodām, kompilatoriem un programmu projektēšanu, kā arī iegūt zināšanas programmēšanas valodā Borland Delphi praktiskai pieredzes iemantošanai teorētisko jautājumu tematikā.


kontaktstundas: 32



kursi “Datori un programmēšana”, “Objektorientētā programmēšana”

Kursa saturs: 1. Programmēšanas valodu vēsture.2. Svarīgākās programmēšanas valodu grupas.3. Programmēšanas valodu uzdevumi.4. Kompilācija un interpretācija programmēšanas valodās.5. Programmēšanas valodu konstrukcijas.6. Programmu projektēšana.7. Programmnodrošinājuma dzīves cikla modeļi.8. Programmēšanas paradigmas. Struktūrprogrammēšana.9. Objektorientētās programmēšanas jēdzieni.10. Borland Delphi vides klases un objekti.11. Inheritences realizācija un izmantošana Delphi.12. Statiskie un dinamiskie objekti.13. Abstraktie datu tipi.14. Objektorientētā modelēšana.

Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Grune D., Bal H., Jacobs C., Langendoen K. Modern Compiler Design.- John

Wiley & Sons.2. Oфман В. Delphi 5 в подлиннике.- BHV—СПб.3. Тейксейра С. Delphi 5. Руководство разработчика. Т.1. Основные методы и

технологии программирования.- Вильямс.4. Тейкейра С. Delphi 5. Руководство разработчика. Т.2. Разработка

компонентов и программирование баз данных.- Вильямс.II Papildliteratūra:

1. Nielson F, Nielson H.R., Hankin C. Principles of Program Analysis.- Springer Verlag.

2. Александровский А.Д. Delphi 5. Разработка корпоративных приложений.- ДМК.

3. Епанешников А.М. Delphi 5. Язык Object Pascal.- Диалог-МИФИ.4. Шумаков П.В. Delphi 5. Руководство разработчика баз данных.-

Нолидж.5. Елманова Н.З., Трепалин С.В. Delphi: технология COM. OLE. ActiveX.

Автоматизация MIDAS. Microsoft Transaction Server.- ДИАЛОГ-МИФИ.III Internet resursi:http://torry.net/http://delphi.about.com/

http://delphi.about.com/

http://torry.net/

OPERĒTĀJSISTĒMAS A DAĻA


Kursa mērķis:

iegūt zināšanas par operētājsistēmām, to svarīgākajām sastāvdaļām un funkcionēšanas pamatiem, koncentrējot uzmanību uz principiem, kas kopēji dažādām operāciju sistēmām – procesu vadība, atmiņas vadība, ārējās atmiņas vadība, kā arī sniegt ieskatu atšķirīgu operāciju sistēmu darbības pamatos.


kontaktstundas: 32



kurss “Datoru arhitektūra”

Kursa saturs: OS jēdziens, OS paaudzes.Aparatūras un programmnodrošinājuma nodalījums.OS arhitektūra.Procesu vadības būtība.Atmiņas vadība.Uzdevumu vadība.Ārējās atmiņas vadība.OS darba efektivitātes novērtēšanas paņēmieni.

Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Дейтел Г. Введение в операционные системы. Том.1. – Москва: МИР,

1987.2. Дейтел Г. Введение в операционные системы. Том.2. – Москва: МИР,

1987.3. Stallings W. Computer Organisation & Architecture. Designing &

Performance. – Fourth Edition.4. Джордейн P. Справочник программиста. – Москва: ФиС, 1991.II Papildliteratūra:1. Майерс Г. Архитектура современных ЭВМ. Том.1. – Москва: МИР, 1988.2. Майерс Г. Архитектура современных ЭВМ. Том.2. – Москва: МИР, 1988.3. Ахметов K. Windows 98 не для всех. Том.1. – Москва: Компьютер Пресс,

1996.III Internet resursi :

MIT Open Course -Operating System Engineering Operētājsistēmu apraksti (English.) Brown University: CS169 Operating Systems

http://www.cs.brown.edu/courses/cs169/

http://www.theosfiles.com/

http://ocw.mit.edu/OcwWeb/Electrical-Engineering-and-Computer-Science/6-828Fall2003/CourseHome/index.htm

PROGRAMMINŽENIERIJA A DAĻA

Lekt. Mg.sc.ing Aleksejs Zorins


Kursa mērķis:

dod studentiem mūsdienu līmenī zināšanas un iemaņas datu bāzes vadības sistēmas (DBVS) Oracle pielietošanā; iemācīties izprast lielas DBVS arhitektūru loģiskā un fiziskā līmenī, kā arī tās darbības būtību; iegūt praktiskās iemaņas datu bāzes izveidošanas, noskaņošanas un lietošanas jautājumos DBVS Oracle vidē.


kontaktstundas: 128



kursi: “Datori un programmēšana”, “Algoritmi un datu struktūras”, “Datu bankas”

Kursa saturs: DBVS Oracle arhitektūra.Datu bāzes struktūra (datu faili, tabulu telpas, shēmas objekti utt.).Datu bāzes izveidošana.Datu nolasīšanas pieprasījumi.Datu bāzes drošība (lietotāji, lomas, privilēģijas).Atrites segmentu vadīšana.Datu bāzes noskaņošanas process.Datu bāzes kopēšana un atjaunošana.PL/SQL (sintakse, pielietojums, procedūras un funkcijas).

Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Bobrowski S. Oracle 8 architecture. – Oracle Press, 1997.2. Zorins A. DBVS Oracle pamati. – RA izdevniecība, 2004.3. Луни К. Oracle 8: Настольная книга администратора. – М.: Лори,

1999.4. Фейерштейн С., Прибыл Б. Oracle PL/SQL для профессионалов. –

Санкт Петербург:5. Питер, 2003.II Papildliteratūra:6. PL/SQL User’s Guide and Reference, Release 8.0. Oracle 8 Enterprise

Edition Documentation, 1998.7. Oracle 8 Concepts, Release 8.0. Oracle 8 Enterprise Edition

Documentation, 1998.

8. Oracle 8 Administrator’s Guide, Release 8.0. Oracle 8 Enterprise Edition Documentation, 1998.

9. Oracle 8 Reference, Release 8.0. Oracle 8 Enterprise Edition Documentation, 1998.

10. Смирнов С., Задворьев И. Работаем с Oracle. Москва: Гелиос АРВ, 2002.

III Internet resursi:www.ioug.org – Oracle lietotāju starptautiskās organizācijas serveriswww.oramag.com – žurnāla Oracle magazine elektroniskā versijawww.osborne.com – Oracle Press grāmatu elektroniskās versijas

http://www.osborne.com/

http://www.oramag.com/

http://www.ioug.org/

PROGRAMMU PAKETES A DAĻA

Docents Pēteris Grabusts, asistents Valērijs ŠerkinsStudiju kursa programma

Kursa mērķis:

iepazīstināt studentus ar pastāvošajām programmatūras attīstības tendencēm, programmatūras klasifikācijas veidiem, sadalījumu pēc pielietojuma sfēras; sniegt populārāko programmu pakešu apskatu un iemaņas to praktiskajā pielietošanā; iegūt praktiskās zināšanas, izmantojot programmas paketi MS Office un Visual Basic for Application (VBA).


kontaktstundas: 16


Pārbaudes forma: ieskaiteIepriekšējās prasības:

kursi “Programmēšanas pamati”, “Objektorientētā programmēšana”.

Kursa saturs: Ievads priekšmetā.Makrokomandas un makrokomandu rakstītājs.Programmēšanas valodas Visual Basic for Application apskats.Visual Basic for Application izstrādāšanas vide.Datu tipi, mainīgie, konstantes un masīvi programmēšanas valodā Visual

Basic for Application.Datu tipi, mainīgie, konstantes un masīvi programmēšanas valodā Visual

Basic for Application.Funkcijas programmēšanas valodā Visual Basic for Application.Objekti un kolekcijas.Darbs ar failiem.Interfeisa izstrāde.Visual Basic koda atkļūdošana.Vadīšana ar VBA „host” – aplikācijām.Notikumu apdarinātāju izmantošana.Darbs ar datu bāzēm.

Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Самоучитель VBA. - Киев: BHV-СПб, 2001.- 512 c.2. Программирование на VBA 2003, Бином, 2004.- 880 c.3. Программирование в MS Office. Полное руководство по VBA. - Киев:

BHV, 2000.- 768 c.II Papildliteratūra:

1. Программирование на VBA 2002. – Москва: «Издательство БИНОМ», 2003.- 876 с.

2. Nāgelis J. Microsoft ACCESS ikvienam. – Rīga: Datorzinību Centrs, 1997.3. Пасъко B. Access 97.- Киев: BHV, 1997.4. Кенин K. и др. Исполъзование Microsoft Office.- Киев: Диалектика, 1995.II Internet resursi:http://www.vbrussian.com/ http://vb.hut.ru/

http://vb.hut.ru/

http://www.vbrussian.com/

KRIPTOGRĀFIJA, DATU AIZSARDZĪBA A DAĻA


Kursa mērķis:

apskatīt tradicionālās sistēmas informācijas kodēšanai, datu šifrēšanas standartus un saspiešanas algoritmus; sniegt priekšstatu par kriptogrāfijas metodēm datu aizsardzībā tīklos un personālajos datoros, aplūkot datu aizsardzības paņēmienus mūsdienu tehnoloģijās.


kontaktstundas: 32



kursi “Programmēšanas valodas”, “Diskrētā matemātika”

Kursa saturs: Kriptogrāfijas un kodēšanas teorijas attīstība. Tradicionālās kriptogrāfijas

shēmas.Kodi, kas izlabo kļūdas.Sakaru kanāli ar noklausīšanās iekārtām.Kodi, kas atklāj kļūdas.Kriptosistēmas ar sabiedrisko atslēgu.Datu šifrēšanas standarts DES.Datu saspiešanas algoritmi.Datu aizsardzības paņēmieni.Kriptogrāfijas metodes un Internets. Kriptogrāfijas politika un attīstības

tendences.

Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Аршинов М.Н., Садовский Л.Е. Коды и математика. – Москва: Наука,

1983.2. Липский B. Комбинаторика для програмистов. – Москва: МИР, 1988.3. Мафтик C. Механизмы защиты в сетях ЭВМ. – Москва: МИР, 1993.II Papildliteratūra:4. Ковалевский B. Криптографические методы.// Компьютер Пресс,

05.1993.5. Водолазкий B. Cтандарт шифрования ДЕС.// Монитор, 03-04.1992.6. Воробьев C. Защита информации в персональных ЗВМ. – Москва: МИР,

1993.

III Internet resursi:Ievads kriptogrāfijā (Ru)Mācību līdzeklis (En) Dažādi algoritmi Cryptographic Algorithms

http://www.eskimo.com/~weidai/algorithms.html

http://www.ssh.fi/tech/crypto/algorithms.html

http://www.cs.auckland.ac.nz/~pgut001/tutorial

http://www.cryptography.ru/db/msg.html?mid=1161235

SISTĒMU OBJEKTORIENTĒTĀ MODELĒŠANA A DAĻA

Docents Dr.sc.ing. Artis TeilānsStudiju kursa programma

Kursa mērķis:

iepazīstināt ar objektorientēto modelēšanas metodoloģiju un tās pielietošanu sistēmu modelēšanā un programmatūras izstrādē; izprast objektorientētās pieejas jēdzienus (objekti un to attiecības, abstrakcija, iekapsulēšana, mantošana u.c.); prast veidot lietojuma diagrammu (use case) modeļus, izmantot UML diagrammas analīzei un projektēšanai, apzināt firmas Rational rīkus, un to lietošanu dažādos sistēmu modelēšanas posmos, saprast programmatūras izstrādes iteratīvo dzīves cikla modeli Rational Unified Process, lietot Rational Rose rīku komandā; izprast dažādu projektā iesaistīto dalībnieku (pasūtītāju, sistēmanalītiķu, programmētāju, testētāju u.c.) lomas un komandas sadarbību, apgūt iteratīvu, use case-driven, architecture-centric izstrādes procesu prasību analīzei un projektējuma izstrādei.


kontaktstundas: 32



Kursa saturs: 1. UML Pielietojuma diagrammu (Use case) izveidošana.2. Klašu diagrammu izveidošana.3. Secību diagrammu izveidošana.4. Stāvokļu-pārejas diagrammu izveidošana.5. Kolaborācijas un komponenšu diagrammu izveidošana.6. Studenta izstrādātā modeļa analīze un aizstāvēšana.

Literatūra:I Mācību grāmata:1. Lekciju PowerPoint prezentācija.II Papildliteratūra:2. J.Rumbaugh, M.Blaha, W.Premerlani, F.Eddy, W.Lorensen. Object-

Oriented Modeling and Design. 1991. Prentice Hall.

3. Bārzdiņš J., Tenteris J., Viļums Ē., MII/SIS RITI. Biznesmodelēšanas valoda GRAPES-BM v.3.0 un tās lietošana. - Rīga, Zinātne, 1996. - 110 lpp.

III Internet resursi:http://www.rational.com

http://www.rational.com/

ALGORITMU TEORIJA A DAĻA

Docents Ph.D. Pēteris Daugulis


Kursa mērķis:

apgūt skaitļošanas teorijas, automātu un valodu teorijas, rekursīvo funkciju teorijas, algoritmu analīzes un konstruēšanas pamatus, svarīgākās algoritmu klases.


kontaktstundas: 32



kursi: “Matemātiskā analīze”, “Diskrētā matemātika”, “Algebra”, “Algoritmi un datu struktūras”.

Kursa saturs: 1. Algoritmi un skaitļošana, definīcijas un pamatfakti, algoritmu raksturīgās īpašības.2. Galīgie automāti un regulārās valodas, DGA un NGA, regulāra valoda, definīcija,

paraugi, galīgo automātu un regulāro valodu ekvivalence operācijas ar regulārajām valodām un to īpašības, DGA stāvokļu minimizācijas uzdevums.

3. Steka automāti un kontekstbrīvās valodas, DSA un NSA, kontekstbrīva gramatika, kontektbrīvo valodu pielietojumi programmēšanā (Bakusa-Naura forma).

4. Tjūringa mašīna, Tjūringa mašīnu modifikācijas, lineāri ierobežotās Tjūringa mašīnas, vienkāršāko algoritmu realizācija ar Tjūringa mašīnām, operācijas ar Tjūringa mašīnām, universālā Tjūringa mašīna, Tjūringa apstāšanās problēma, Tjūringa tēze, rekursīvās valodas, rekursīvo valodu īpašības.

5. Primitīvi rekursīvās funkcijas – bāzes funkcijas, superpozīcijas un primitīvās rekursijas operācijas, primitivi rekursīvie operatori, ierobežotais - operators, neierobežotais -operators, vispārējas un daļēji rekursīvas funkcijas, Čērča tēze, teorēma par daļēji rekursīvas funkcijas aprēķināmību ar Tjūringa mašīnu.

6. Algoritma analīze un efektivitātes kritēriji, laika un atmiņas kompleksitāte, apzīmējumi, polinomiāla un nepolinomiāla laika algoritmi, P algoritmu

klase, verificējošie (nedeterministiskie algoritmi), NP algoritmu klase, NP-pilnās problēmas, piemēri, “P=NP” problēma.

7. Algoritmu konstruēšanas praktisko pamatprincipu atkārtošana.8. Šķirošanas, meklēšanas un virkņu apstrādes algoritmi, parauga meklēšana.9. Grafu algoritmi – dziļummeklēšana un plašummeklēšana, bināro koku apiešana,

minimālā svara skeleta meklēšana, plūsmas maksimizācija, Eilera ciklu meklēšana, maksimālo neatkarīgo kopu meklēšana un krāsošana.

10. Aritmētiskie, algebriskie un ģeometriskie algoritmi. Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Кнут Д. Искусство программирования I-III, Москва: Вильямс, 2000.2. Вирт Н. Алгоритмы и структуры данных ,СанктПетербург: Невский

Диалект, 2001.II Papildliteratūra:

1. Thomas H.Cormen, Charles E.Leiserson, Ronald L.Rivest Introduction to Algorithms, The MIT Press, McGraw-Hill Book Company, 1999.

1. Dexter Kozen, Automata and computability, Springer-Verlag New York, 1997.2. Steve Skiena, The algorithm design manual, Springer Verlag, 1998.

III Internet resursi:Daugulis P. Lekciju konspekti un citi materiāli algoritmu teorijā, www.ru.lv/~pdk/algo.Martinenko V. Lekciju konspekti automātu un valodu teorijā. www.spbu.ru.

http://www.spbu.ru/

http://www.ru.lv/~pdk/algo

VIZUĀLĀS PROGRAMMĒŠANAS LĪDZEKLI A DAĻA

Asistents Valērijs ŠerkinsStudiju kursa programma

Kursa mērķis:

sniegt priekšstatu par vizuālo programmēšanu, programmēšanas valodām, kurās iespējams programmēt, izmantojot vizuālo programmēšanu, kā arī apgūt Visual Basic pamatus vizuālās programmēšanas skatījumā.


kontaktstundas: 32



OOP

Kursa saturs: 1. Ievads priekšmetā.2. Programmēšanas tehniku apskats un salīdzināšana, vizuālās programmēšanas

pamatkoncepcijas. Īss vizuālās programmēšanas valodu apskats un to salīdzinājums. Programmu paketes Visual Studio vispārīgs apskats.

3. Visual Basic IDE (integrētā izstrādāšanas vide) apskats. Izkrītošo izvēlnes un IDE elementu apraksts.

4. Vizuālās programmēšanas līdzekļu pielietošana Visual Basic vidē aplikācijas veidošanai.

5. Projekta failu kopums. Izmantojamās Visual Studio bibliotēkas izpildāmā faila startēšanai.

6. Formas, vadīšanas elementi. Formu un vadīšanas elementu īpašību, metožu un notikumu apskats.

7. Izkrītošas izvēlnes veidošana. Izvēlnes komponenšu definēšana. 8. Projektu vadīšana. Project Explorer. Failu projekts. Visual Basic projekta struktūra.

Failu resursi. Komponenti. Projekta parametru uzstādīšana.9. Programmēšanas pamati. Visual Basic aplikācijas struktūra. Koda rakstīšanas

tehnika. Mainīgie, konstantes. Datu tipi. Masīvi. Operatori. Procedūras un funkcijas. Objekti.

10.

Funkciju apskats.

11.

Formas. Formas īpašības. SDI (single-document interface) un MDI (multi-document interface) aplikācijas. Dialoga logi. Interfeisa izstrādāšanas pamatprincipi.

12.

Koda sarīkošana un kļūdu apstrāde.

13.

Darbs ar teksta un ieraksta failiem.

14.

Darbs ar datu bāzēm Visual Basic vidē.

Literatūra:

I Mācību grāmatas:1. Хальворсон. MS Visual Basic 6.0 для профессионалов. Шаг за шагом (с CD-

ROM). –Издательство: Эком, 2001. – 720 c.2. Флэнаган. JavaScript. Подробное руководство. 4-е издание. –

Издательство: Символ-Плюс, 2004. – 960 с.3. Дейтел, Дейтел, Сантри. Технологии программирования на Java 2.

Книга 3: Корпоративные системы, сервлеты, JSP, Web-сервисы. – Издательство: Бином, 2003. – 672 с.

II Internet resursi:http://www.vbnet.ru/ http://www.vbstreets.ru/ http://vb.hut.ru/

http://vb.hut.ru/

http://www.vbstreets.ru/

http://www.vbnet.ru/

SPECSEMINĀRS A DAĻA


Kursa mērķis: iepazīstināt studentus ar zinātniska pētījuma būtību, dod praktiskas iemaņas tā veikšanā, rezultātu noformēšanā, pētījuma publiskā prezentācijā, izmantojot individuālas tēmas par jaunākajiem sasniegumiem informāciju tehnoloģijās.



darbs: 48


kurss “Datori un programmēšana”

Kursa saturs: 1. Programmu izstrādes vides, īsa to attīstības vēsture, mūsdienu

attīstības tendences.2. Informāciju tehnoloģijās izmantojamā tehnika, īsa tās attīstības

vēstu-re, mūsdienu attīstības tendences.3. Zinātniskā pētījuma būtība, etapi, iegūto rezultātu noformēšana.4. Referāta tēmas izvēle.5. Informācijas meklēšana un savākšana.6. Iegūtās informācijas apkopošana, sistematizēšana, analīze.7. Referāta noformēšana.8. Prezentācijas būtība, izstrādes pamatprasības, runas saturs.9. Prezentācijas scenārija izstrāde, noformēšana.

10. Referāta publiska prezentācija.

Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Prezentācijas materiālu sagatavošanas pakete Microsoft Power

Point. V.Vēža red. –Rīga: Mācību grāmata, 2000. – 111 lpp.2. Ķiņķere A. Microsoft PowerPoint97 ikvienam. – Rīga: Datorzinību

centrs, 1999. –184 lpp.3. Dukulis I. Prezentācijas materiālu sagatavošana. Programma

PowerPoint 2000. –Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2002. –112 lpp.

II Internet resursi:http://www.ru.lv/index.php?lang=lv&p=3&p2=30A&do=read&id=5® Specseminārs ® Metodiskie noteikumi referātu noformēšanai

http://www.ru.lv/index.php?lang=lv&p=3&p2=30A&do=read&id=5

http://www.webopedia.com - datorterminu enciklopēdijahttp://www.termini.lv - Internet skaidrojošā vārdnīca



TELEKOMUNIKĀCIJAS UN DATU PĀRRAIDE B DAĻA

Lektors Mihails Kijaško


Kursa mērķis:

iepazīstināt studentus ar ciparu datu pārraides metodēm; dot rekomendācijas darbam ar dažādām komunikāciju programmām galvenajās operētājsistēmās; apskatīt galvenos starptautiskos standartus protokoliem, sakaru interfeisiem un modemiem.


kontaktstundas: 64


Pārbaudes forma: eksāmensKursa saturs: 1. Ievads priekšmetā.2. Informācijas pārraides vides. Kabeļu tipi. Īpašību salīdzināšana un ekspluatēšanas noteikumi. Kategorijas. Optiskais kabelis. Raksturojums.3. Bezvadu informācijas pārraide. Aparatūras raksturojums.4. Datu pārraides ātrums. Dupleksais un pusdupleksais kanāls.5. Datoru tīklu topoloģijas. Kanālu komutācijas tīkli un pakešu komutācijas tīkli.6. ISDN7. xDSL8. ATM9. FDDI10. Frame Relay11. Ethernet standarti un aparatūra.12. Transīveri, repīteri, koncentratori, to funkcijas.13. Maršrutētāji, to funkcijas. 14. Ethernet (10Base2, 10Base5, 10BaseT) aparatūra.15. FastEthernet, GigabitEthernet16. Token Ring, ArcNet

Literatūra:I Mācību grāmatas

1. Tanenbaum Andrew S. Computer Networks, 4/E. – Prentice Hall PTR, 2003.

2. Олифер В., Олифер Н.. Компьютерные сети. Принципы, технологии, протоколы. 2-oе издание, 2003.

II Papildliteratūra3. Treiguts E. Datu drošība un datortīkli. – Rīga: Biznesa Augstskola

“Turība”, 1999.4. Челлис Дж., Перкинс Ч., Стриб М. Основы построения сетей. –

“Лори”, 1997



5. Зима В.М., Молдовян А.А., Мoлдовян Н.А. Компьютерные сети и защита передаваемой информации. – СПб, Издательство СпбГУ, 1998.

6. Куин Л., Рассел P. Fast Ethernet. – К.: Издательская группа BHV, 1998.7. Марк C.А. и др. Высокопроизводительные сети. Энциклопедия

пользователя. - К.: Издательство «ДиаСофт», 1998.III Internet resursihttp://www.rfc-editor.org/- RFC un STD dokumentu portāls www.webopedia.com - datorterminu enciklopēdijawww.termini.lv - Internet skaidrojošā vārdnīca




TĪKLU OPERĒTĀJSISTĒMAS B DAĻA

Lektors Mihails Kijaško


Kursa mērķis:

iepazīstināt studentus ar datoru tīklu arhitektūru un tīklošanas tehnoloģiju (Networking Technologies); apskatīt populārākās tīklu operētājsistēmas kā UNIX, Novell Netware, Windows NT, to administrēšanas un izmantošanas funkcionālās īpatnības.


kontaktstundas: 32


Pārbaudes forma: eksāmensKursa saturs:

1. Datoru tīkli, to veidi. Vienranga datoru tīklu operētājsistēmas. Operētājsistēmas tīklos ar izdalīto serveri.

2. Tīklu operētājsistēmas UNIX apskats.3. UNIX administrēšanas īpatnības.4. Populārākie UNIX kloni.5. MS Windows NT apskats.6. Windows NT administrēšanas īpatnības.7. Windows NT tīklos ar vienu un vairākiem serveriem.8. Novell Netware apskats.9. Novell Netware administrēšanas īpatnības.

10. Internet atbalsts dažādās tiklu operētājsistēmās.11. Intranet atbalsts dažādās tiklu operētājsistēmās. 12. Dažādu operētājsistēmu sadarbība datoru tīklos.13. Piemērotas tīklu operētājsistēmas izvēles kritēriji.14. Perspektīvākās tīklu operētājsistēmas dažādās pielietojuma sfērās.

Literatūra:I Mācību grāmatas

1. Tanenbaum Andrew S. Computer Networks, 4/E. – Prentice Hall PTR, 2003.2. Олифер В., Олифер Н.. Компьютерные сети. Принципы, технологии,

протоколы. 2-oе издание, 2003.II Papildliteratūra7. Treiguts E. Datu drošība un datortīkli. – Rīga: Biznesa Augstskola “Turība”, 1999.8. Hunt G. TCP/IP Network Administration. – O’Reilly, 1998.9. Зима В.М., Молдовян А.А., Мoлдовян Н.А. Компьютерные сети и защита

передаваемой информации. – СПб, Издательство СпбГУ, 1998.10.Куин Л., Рассел P. Fast Ethernet. – К.: Издательская группа BHV, 1998.11.Марк C.А. и др. Высокопроизводительные сети. Энциклопедия пользователя. -

К.: Издательство «ДиаСофт», 1998.12.Найк Д. Стандарты и протоколы Интернета. – М.: Русская Редакция, 1999.13.Золотов С. Протоколы Интернет – СПб.: BHV – Санкт-Петербург, 1998.



14.Титтел Э., Хадсон К., Стюард Дж.М. Networking Essentials. Сертификационный экзамен – экстерном – СПб: Питер Ком, 1999.

III Internet resursihttp://www.rfc-editor.org/- RFC un STD dokumentu portāls http://www.webopedia.com - datorterminu enciklopēdijahttp://www.termini.lv - Internet skaidrojošā vārdnīca




WEB DIZAINA PAMATI B DAĻA


Kursa mērķis:

gūt priekšstatu par dizaina pamatprincipiem, izstrādājot web aplikācijas vai lappuses; apskatīt programmnodrošinājumu un tehnoloģijas, kas ir nepieciešamas web dizaina izveidošanai.


kontaktstundas: 32


Pārbaudes forma: ieskaiteKursa saturs: 1. Rastrgrafikas un vektorgrafikas grafisko redaktoru apskats2. Interfeisu pielietojamība3. Dizaina pamati. 4. Telpas definīcija. Izmēri un formas. Objektu izvietojums. Proporcijas un

mikroproporcijas. Objektu līmeni. Objektu blīvums.5. Formas: taisnes, četrstūri, apli, loki, Bezje līknes.6. Krāsa. Krāsu teorija. Krāsu kombinācijas. Teksts un fons.7. Tekstūras. Pikseļu, fotogrāfiskas, materiālu tekstūras.8. Šrifti un Teksti. Teksta izlīdzināšana un atkāpes. Garnitūra, uzzīmēšana.

Šriftu klasifikācija. Teksta izvietojums.9. Dizaina vienotība. Dizaina līdzsvars. Dinamika. Niansēšana.10.

Web lapu dizains. Web lapu tipi. Web lapu iekārtojums.

11.

Web lapas formāts. Virsraksti. Atdalītāji.

12.

Web lapas navigācija. Semantika. Dinamiska navigācija.

13.

Teksta bloki.

14.

Pozicionēšana. Tabulas un spraisli. Pozicionēšana ar CSS.

15.

Web grafika. Rastrgrafika un vektorgrafika. Pikseļu grafika. Ikonas. Attēlu digitālā apstrāde un korekcija. Grafikas optimizēšana.

16.

Web lapas elementi: logotipi, baneri, formas, foni, vizuāli, 3D objekti.

17.

Multimedija. Flash un Shockwave tehnoloģijas.

18.

Grafisko redaktoru apskats. Grafisko redaktoru Adobe Photoshop un CorelDraw iespēju apskats.

1 Web tehnoloģiju apskats dizainā. Teksta kodēšana. HTML. CSS. XML.

9. Grafika: vektors un rastrs. Programmēšana.Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Нильсен Я. Веб-дизайн: книга Якоба Нильсена. – СПб.: Символ-Плюс, 2001.-

512 с.II Papildliteratūra:2. Кирсанов Д. Веб-дизайн: книга Дмитрия Кирсанова. — СПб: Символ-Плюс,

1999. — 376 с.3. Круг С., Блэк Р. Веб-дизайн: книга Стива Круга или «Не заставляйте меня

думать!»// Пер. с англ. — СПб: Символ-Плюс, 2001. — 195 с.III Internet resursi:http://www.artlebedev.ru/kovodstvo2/http://www.getinfo.ru/cat64.html

http://www.getinfo.ru/cat64.html

http://www.artlebedev.ru/kovodstvo2/

WEB APLIKĀCIJU TEHNOLOĢIJAS B DAĻA


Kursa mērķis: gūt priekšstatu par dizaina pamatprincipiem, izstrādājot web aplikācijas vai lappuses; apskatīt programmnodrošinājumu un tehnoloģijas, kas ir nepieciešamas web dizaina izveidošanai.


kontaktstundas: 64patstāvīgais darbs: 96

Pārbaudes forma: eksāmensIepriekšējās prasības: Datu bāzu pamati, OOPKursa saturs: 1. Ievads priekšmetā. Web aplikāciju projektēšana. Koncepcija. Usability.

Projektu vadība.3. Web programmēšanas pamati. Programmēšanas valodas un

programmnodrošinājumu apskats un klasifikācija.4. Web lapai nepieciešama vide. Web serveri: IIS, Apache. Servera un web

tīmekļa konfigurēšana.5. Lappuses kodēšana un izveide. 6. HTML7. CSS/DHTML8. Ievads XML9. Programmnodrošinājums: HTML-redaktori, pārlūkprogrammas.10.

Informācijas apmaiņas protokoli: HTTP, FTP.

11.

Web programmēšana ar skripta valodu Perl (apskats)

12.

Web programmēšana ar skripta valodu ASP (apskats)

13.

Web programmēšana ar valodu Java (apskats)

14.

Web programmēšana klienta pusē ar JavaScript valodu.

15.

Web programmēšana ar skripta valodu PHP (izklāstā veidā)

16.

Web programmēšana programmēšanas vidē ASP.NET (izklāstā veidā)

17.

Informācijas aizsargāšana. Cookies. Sessijas. SSL. Virusi un hakeri. Kriptogrāfija.

Literatūra:I Mācību grāmatas:

1. Аргерих, Чой, Коггсхол, Эгервари, Сколло. Профессиональное PHP программирование. 2-е издание. – изд.: Символ-Плюс.б, 2003.- 1048 с.

2. Флэнаган. JavaScript. Подробное руководство, 4-е издание. – изд.: Символ-Плюс, 2004.- 960 с.

II Papildliteratūra:3. Дейтел, Дейтел, Сантри. Технологии программирования на Java 2.

Книга 3: Корпоративные системы, сервлеты, JSP, Web-сервисы. - изд.: Бином, 2003.- 672 с.

4. Андерсон P., Френсис Б., Хомер A., Хоуорд P., Сассмен Д., Уотсон K. ASP.NET 1.0 для профессионалов. 2 тома. - изд.: Лори, 2005.- 1120 с.

III Internet resursi:http://yaca.yandex.ru/yca/ungrp/cat/Computers/Software/Programming_Languages/PHP/http://yaca.yandex.ru/yca/ungrp/cat/Computers/Software/Programming_Languages/Perl/http://yaca.yandex.ru/yca/ungrp/cat/Computers/Software/Programming_Languages/JavaScript/http://www.asp.net/Default.aspx?tabindex=0&tabid=1

http://www.asp.net/Default.aspx?tabindex=0&tabid=1

http://yaca.yandex.ru/yca/ungrp/cat/Computers/Software/Programming_Languages/JavaScript/

http://yaca.yandex.ru/yca/ungrp/cat/Computers/Software/Programming_Languages/JavaScript/

http://yaca.yandex.ru/yca/ungrp/cat/Computers/Software/Programming_Languages/Perl/

http://yaca.yandex.ru/yca/ungrp/cat/Computers/Software/Programming_Languages/PHP/

DARBA TIESĪBAS C DAĻA

Docente Dr.iur. Gaļina MakarovaStudiju kursa programma

Kursa mērķis:

sniegt studentiem pamatzināšanas jautājumos par darba līgumu noslēgšanas un izbeigšanas kārtību, darba devēja un darbinieka attiecību tiesisko regulējumu Latvijas Republikā. Kursa uzdevumi: 1) apgūt darba attiecību tiesiskā regulējuma pamatus; 2) palīdzēt izprast darbinieku darba tiesības un pienākumus; 3) orientēt studentus uz darba tiesisko problēmu risinājumiem tiesību piemērošanas praksē.



darbs: 32Pārbaudes forma: ieskaiteKursa saturs: 1. Darba tiesiskās attiecības, to rašanās pamati.2. Darba līgums. Darba līguma noslēgšanas kārtība. Pārcelšana citā

darbā. Darba izslēgšanas pamati.3. Darba un atpūtas laiks. Darba samaksa.4. Garantijas un kompensācijas. Garantijas atsevišķām darbinieku

grupām. Ieturējumu no darba algas ierobežošana. Darbinieku materiālā atbildība.

5. Darba kārtība. Iekšējās darba kārtības tiesiskais regulējums. Disciplinārā atbildība.

6. Darba aizsardzība. Sieviešu darba aizsardzība. Jauniešu darba aizsardzība. Darba likumdošanas un darba aizsardzības ievērošanas uzraudzība un kontrole.

7. Darba savienošana ar mācībām.8. Darba strīdi. Darba strīdu izskatīšanas institūcijas un kārtība.

Darba strīdu izskatīšanas komisija. Darba strīdu izskatīšana tiesā.9. Valsts sociālā apdrošināšanaLiteratūra:I Mācību grāmatas:1. Bīmens S. Dž. Līgumu sastādīšana. Ceļvedis saistību tiesību

principu praktiskai lietošanai.2. Gailums I. Darba likums: komentāri, tiesu prakse.- Rīga, 2002.3. Torgāns K. Līgumi uzņēmējdarbībā.- R., 1994.4. Ulmane V. Darba tiesības.- Rīga: Biznesa Augstskola “Turība”,

2003.II Papildliteratūra:

5. Latvijas Darba likumu kodeksa komentāri.- R., 1994.6. Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti.7. Grūtups A. Tiesu prakse un komentāri.- R., 1994.8. Grūtups A., Krastiņš E. Īpašuma reforma Latvijā.- R., 1995.III Internet resursi:http://www.likumi.lvwww.mk.gov.lvwww.europa.eu.int

http://www.europa.eu.int/

http://www.mk.gov.lv/


STRESA MENEDŽMENTS C DAĻA

Profesore Dr.oec., Dr.habil.psych. Māra Vidnere Studiju kursa programma

Kursa mērķis:

apgūt nepieciešamās iemaņas spriedzes regulēšanā un vadīšanā. Kurss iepazīstina ar mūsdienu teorijām par individuālo stresu un praktiskajām iemaņām stresa mazināšanā. Kursa apguve veicina mentālās un garīgās veselības nostiprināšanu.


kontaktstundas: 16



Kursa saturs: 1. Stresa teorētiskie pētījumi. Stresa rašanās iemesli.2. Stresa sintoniskais modelis. Stresa bioķīmiskie vēstneši. ES tēla koncepcija.

Sintonikas koncepcija. Koncepcijas attīstība. Stresa pārvarēšanas fāzes.3. Stresa diagnostika. Stresa sākumlīnijas novērtējums. Testi un

rekomendācijas.4. Restoratīvās iemaņas. Stresa regulēšana. Pirmās palīdzības iemaņu

apguve.5. Iztēle. Iztēles kibernētiskā funkcija.6. Meditācija. Koncentrēšanās un kontemplācija. Meditācijas veidi.

Meditācijas ētiskais konteksts.7. Spēku atgūšana. VIND princips. Seno rētu dziedēšana. Terapija.8. Laika menedžments un mērķa izvēle.9. Pareizs uzturs, tā novērtējums.10. Sociālo problēmu tīkls un tā vadīšanas iemaņas.11. Fiziskie vingrinājumi.12. Transpersonālais faktors. Pretrunas. Augstāko vērtību meklējumi. Dzīves

veids. Vērtību izmaiņas. Vērtību piesātinātība. Heteromānija, autonomija, homonomija.

Literatūra:I Mācību grāmatas: 1. Vidnere M., Nucho A. Stresa menedžments. Meriland: Mežābele, 1997.2. Vidnere M., Nucho A. Māksla un pašizaugsme.- R., AGB, 2000.3. Vidnere M., Nucho A. Iztēles psiholoģija.- R., AGB, 2000.II Papildliteratūra: 4. Lazarus A. In the mind’s eye. The power of imagery for personal enrichment. New

York: Guilford Press, 1984.5. Nucho A.O. & Gaver A. Relaxation and imagery. Unpublished manuscript, University

of Maryland School of Social Work and Community Planning at Baltimore, 1985.

6. Selye H. The stress of life (rev.ed.). New York: McGraw-Hill, 1978.7. Stearns A.K. Living through personal crisis. New York: Ballantine, 1985.8. Vidnere M. Ar asarām tas nav pierādāms… R.: LU, 1997.9. Winter B. Relax and win: Championship performance in whatever you do. San

Diego, CA: A.S.Barnes, 1981.10. Каптен Ю.Л. Основы медитации. Санкт-Петербург, 1991.11. Першин С.Б и Кончугова Т.В. Стресс и иммунитет. М, 1996.12. Франкл В. Человек в поисках смысла. М, 1980.

ZINĀTNISKĀ DARBA PAMATI C DAĻA

Asoc.prof. Dr.oec. Vija StrazdiņaStudiju kursa programma

Kursa mērķis:

apgūt zinātniskā darba metodiku, programmu un instrumentāriju; pētījumu plānošanu, pētīšanas metožu izvēli, informācijas meklēšanu, vākšanu un izvērtēšanu; iegūt pamatzināšanas par pētījuma rezultātu ticamības un precizitātes nodrošināšanu, pētījuma rezultātu izklāstu un noformēšanu.


kontaktstundas: 16



Kursa saturs: 1. Zinātniskais darbs kā studiju procesa elements.2. Zinātniskā pētījuma etapi. Zinātnisko darbu grupēšana. Zinātniskā darba

izstrādes programma. Zinātniskās pētniecības darba priekšnoteikumi. 1. Informācijas avoti ekonomiskajos pētījumos. 2. Tabulas ekonomiskajos pētījumos. 3. Grafiskie attēli ekonomiskajos pētījumos.4. Mācību un zinātnisko darbu struktūra un saturs. Zinātnisko darbu izstrādes

vispārīgie norādījumi un struktūra. Ievada uzdevumi un saturs. Darba noformējums un pamatdaļas izklāsts. Atsauču, formulu un saīsinājumu lietošana, noformēšana. Secinājumi un priekšlikumi. Literatūras saraksta veidošana.

5. Pielikumu funkcijas un to noformēšana.6. Anotācijas un kopsavilkuma funkcijas, saturs.7. Zinātnisko darbu recenzēšana un aizstāvēšana.Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Matule Z., Strazdiņa V. Zinātnisko darbu izstrādāšanas un aizstāvēšanas

metodiskie norādījumi. – Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 1998. – 27 lpp.II Papildliteratūra:2. Autortiesību likums. LR likums Saeimā pieņemts 06.04.2000.// Latvijas

Vēstnesis Nr.148/150 (27.04.2000).3. Bibliogrāfiskais apraksts. Vispārīgie principi: BA (VP): Latvijas standarts LVS

90:1998. – Rīga: Latvijas Nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs, 1998. – 39 lpp.

4. Grasianot, Raulin M. Research Methods. A process of inquiry. – 2nd ed. –N.Y., 1993.

5. Kozlinskis V. Ekonomisko pētījumu metodes un informācijas avoti. – Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2001. – 66 lpp.

6. Par zinātnisko darbību. LR likums Augstākā Padomē pieņemts 10.11.1992.//III Internet resursi:www.likumi.lvwww.lvs.lv

http://www.lvs.lv/


PUBLISKĀS RUNAS PAMATI C DAĻA

Docente Mg.soc.sc. Iveta Graudiņa Studiju kursa programma

Kursa mērķis:

dot studentiem iespēju apgūt runas sagatavošanas metodikas pamatus, sniegt priekšstatu par runas tehnikas pilnveidošanu, praksē trenēt publiskās runas un diskusiju mākslas iemaņas.


kontaktstundas: 16



Kursa saturs: 1. Runas sagatavošanas metodika. 2. Publiskās runas vēsture. Runas mērķi. Tēmas izvēle.3. Auditorijas novērtēšana.4. Runas kompozīcija.5. Runas teikšana.6. Runas tehnika.7. Artikulācija. Dikcija. Elpa.8. Balss: skaļums, temps, tembrs.9. Ķermeņa valoda.10. Valodas izteiksmes līdzekļi.11. Dažādi runu veidi.12. Lasītas runas.13. Runas sevišķām vajadzībām.14. Uzskates līdzekļi.15. Runas ētika.16. Argumentācijas teorija un prakse.17. Tēze. Argumenti. Pierādījums18. Debates.Literatūra:I Mācību grāmatas 1. Sopers P. Runas mākslas pamati. (krievu valodā), Maskava, 1992.2. Lietišķā komunikācija. Rīga, “Kamene”, 1999.II Papildliteratūra 3. Punka A., “Prasme runāt publiski”, Rīga, 1933.4. Ivins A. Pareizas domāšanas māksla. Rīga: “Zinātne”, 19905. Monroe, Ethinger “Principles and Types of Speech”, USA, 1967.6. Frank E.X. Dance, Carol C. Zak-Dance “Public Speaking”, NY, 1986.7. George Rodman “Public Speaking”, NY, 1986.

LOĢIKA C DAĻA

Lektore Mg.paed. Veronika Korkla Studiju kursa programma

Kursa mērķis:

sistematizēt un pilnveidot verbālās domāšanas formas un metodes, izzināt un apgūt precīzas domāšanas likumus (metodoloģiskos principus), izziņas formas un iemaņas, to praktiskās pielietošanas iespējas. Kursa ietvaros uzmanība tiek pievērsta tieši loģiskās domāšanas satura organizācijas pamatprincipiem un metodēm, jo pilnvērtīgu pasaules apguvi un darbību tajā visupirms nosaka domāšanas saturs, orientējoties uz spēju saskatīt un risināt problēmas.


kontaktstundas: 16


Pārbaudes forma: ieskaiteKursa saturs: 1. Formālās loģikas būtība. Domāšanas būtība. Domāšanas loģiskā forma

un saturs. Loģikas pielietojuma vispārējie principi.2. Domāšana un valoda. Valoda - zīmju sistēma. Zīmju un simbolu loma

sabiedrības dzīvē. Semiotikas būtība. Dabiskās un mākslīgās valodas. Domāšanas loģiskā kultūra.

3. Jēdziens. Jēdziena loģiskā struktūra. Attiecības starp jēdzienu apjomiem. Loģiskās operācijas ar jēdzieniem. Šo loģisko darbību praktiskā nozīme.

4. Izteikumu loģika. Spriedums, tā loģiskā struktūra. Salikto spriedumu veidošanas paņēmieni. Slēdzienu veidošanas process. Dedukcija un indukcija.

5. Formālās loģikas pamatlikumi (identitātes, pretrunas, trešā izslēgtā, pietiekamā pamata likums), to izmantošana.

6. Polemikas māksla, tās loģiskie pamati. Pierādījums un atspēkojums, to būtība. Diskusijas pamatelementi : pierādījums un argumentācija. Polemikas nozīme.

Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Loģika vidusskolām.- R., 2001.2. Uzdevumu krājums loģikā.- Rēzekne, 1997.3. Vedins I. Loģika.- R., 1996.4. Veics DZ.P. Loģika.- R.: 1999.II Papildliteratūra:

5. Гетманова А. Логика.-М., 1995.6. Ивин А. Практическая логика. Задачи и упражнения.- М.,1996.7. Kaчан А., Никифоров. Логика для вузов.- М.,19988. Kelly D. The art of reasoning.- New York, London, 1988.9. Weston A. A rylebook of arguments.- Indianpolis, Cambridge, 1987.10. Грядовой Д., Малахов В., Шергалина В. Логика в предпринимательной

деятельности и деловом общеннии.- М., 1998.III Internet resursi:LO - loģikas, prāta vingrināšanas uzdevumi un spēles: http://www.lanet.lv/info/intermat/frame.htm

http://www.lanet.lv/info/intermat/frame.htm

MIKROPROCESORI C DAĻA


Kursa mērķis:

sniegt zināšanas par datoru sastāvā esošo mikroprocesoru darbības principiem, to raksturojošajiem lielumiem; analizēt pārtraukumu būtību un to lomu mikroprocesoru vadīšanā; apskatīt ROM-BIOS pamatjēdzienus; apgūt zema līmeņa programmēšanas valodas Asembler pamatus.


kontaktstundas: 16




Kursa saturs: Mikroprocesoru evolūcijaMikroprocesoru komplekta 80x86 arhitektūraROM-BIOS pamatjēdzieniDOS loma mikroprocesoru vadīšanāAsambleri, saišu redaktori, lāgotājiMikroprocesoru programmēšanas valoda AsemblerMikroprocesoru programmēšana

Literatūra:I Mācību grāmatas:1. Джордейн P. Справочник програмиста. – Москва: ФиС, 1991.2. Данкан P. Профессиональная работа в MS-DOS. – Москва: МИР, 1993.3. Нортон П. Програмно-аппаратная реализация IBM PC. – Москва: Радио и

связь,1991.4. Čipa A. Mikroprocesori./ Lekciju konspekts. – Rīga: RTU, 1994.II Papildliteratūra:1. Мячев A.A. Персональные ЭВМ- краткий энциклопедический

справочник. – Москва: ФиС, 1992.2. Каган Б.М. Электронные вычислительные машины и системы. – Москва:

Энергоатомиздат, 1991.3. Čipa A. Otrās paaudzes mikroprocesoru komplekts un vispārējas nozīmes

skaitļotāja veidošana./ Lekciju konspekts. – Rīga: RTU, 1992.III Internet resursi:Assemblera pakotnesInfo par procesoriem Hello World Asemblerâ Assembler For programmer

http://www.programmer.iatp.org.ua/

http://asm.shadrinsk.net/

http://www.helloworld.ru/cgi-bin/_mysql.pl?raz=31&ord=datadob&tip=0&beg=1&kol=10&opis=1

http://www.sandpile.org/

http://greenbox.ru/catalog/files/?id=30

SISTĒMU MODELĒŠANAS UN IMITĀCIJAS PAMATI C DAĻA

Profesors Dr.habil.sc.ing. Jurijs Merkurjevs


Kursa mērķis:

apgūt sistēmu analīzes un modelēšanas pamatjēdzienus, analītiskās sistēmu modelēšanas un statistiskās (imitācijas) sistēmu modelēšanas pamatus; apskatīt modeļa adekvātuma problēmu un tās risinājumus; iepazīties ar modelēšanas programmatūru. Laboratorijas nodarbībās studenti strādā ar modelēšanas sistēmām WITNESS un MATLAB.


kontaktstundas: 32


Pārbaudes forma: eksāmensKursa saturs: 1. Sistēmu analīzes pamatjēdzieni. Sistēmas jēdziens, raksturojums. Sistēmu

klasifikācija. Sarežģītas sistēmas. Sistēmu piemēri. 2. Modelēšanas pamatjēdzieni. Modelēšanas mērķis un definīcija. Modeļa

definīcija. Prasības modelim. Modeļa adekvātums. Modelēšanas motivācijas un pamatpaņēmieni. Modelēšanas uzdevumi. Modeļu klasifikācija. Modelēšanas tipiskā procedūra.

3. Modeļu lietošanas piemēri (elektroniskais pastiprinātājs, diferencējošais četrpols, ilgtermiņa preču tirgus prognozēšana, apkalpošanas process veikalā u.c. piemēri).

4. Analītiskās sistēmas modelēšanas pamati. Analītiskās modelēšanas veidi. Diferenciālvienādojumi. Automātiskās vadības sistēmas. Diferenču vienādojumi. Makroekonomikas modeļi. Markova procesi. Rindas modeļi.

5. Statistiskās sistēmu modelēšanas pamati. Statistiskās sistēmas modelēšanas būtība un veidi. Montekarlo modelēšana (integrāļa vērtības un tā precizitātes novērtēšana). Imitācijas modelēšanas definīcija un tipiskie objekti. Imitācijas modelis un tā struktūra. Imitācijas modelēšanas procedūra. Animācija un imitācijas modelēšanā. Laika skaitīšana imitācijas modeļos. Simulēšanas stratēģijas. Simulatori.

6. Stohastisko datu sagatavošana un apstrāde. Gadījuma lieluma sadalījuma likuma novērtēšana. Gadījuma lieluma ģenerēšana. Datu statistiskā apstrāde.

7. Modeļa adekvātuma pārbaude. Modeļa adekvātuma definīcija un uzdevumi. Modeļa verifikācija. Modeļa validācija. Modeļa verifikācijas un validācijas pārbaudes procedūras.

8. Modelēšanas programmlīdzekļu apskats. Modelēšanas programmlīdzekļu klasifikācija. Modelēšanas valodas. Integrētas modelēšanas sistēmas.

Literatūra:

I Mācību grāmatas: 1. J.Grundspeņķis, J. Tolujevs. Sistēmu modelēšana. Lekciju konspekts. I daļa.

RPI, 1983.2. J.Grundspeņķis, J. Tolujevs. Sistēmu modelēšana. Lekciju konspekts. II daļa.

RPI, 1984.II Papildliteratūra:1. B.P.Zeigler. Theory of Modelling and Simulation. Krieger Publ. Comp., 1984.2. F.Neelamkavil. Computer Simulation and Modelling. John Wiley&Sons, 1987.3. M.Pidd. Computer Simulation and Management Science. John Wiley& Sons,

1997.III Internet resursi:http://www.itl.rtu.lv/mik/index.php?id=148http://www.itl.rtu.lv/mik/index.php?id=149

http://www.itl.rtu.lv/mik/index.php?id=149

http://www.itl.rtu.lv/mik/index.php?id=148

IEVADS OPERĀCIJU PĒTĪŠANĀ C DAĻA

Profesors Dr.habil.sc.ing. Ģirts Vulfs


Kursa mērķis:

apgūt zināšanas par operāciju pētīšanas (OP) raksturīgākajām iezīmēm OP praksē; iepazīties ar tādām tēmām kā lineārās plānošanas uzdevumu nostādne, praktisku uzdevumu piemēri; matemātiskais modelis; grafiska atrisināšana; simpleksa algoritms; pēcoptimizācijas analīze; transporta, pārvadājumu, norīkojumu uzdevumi, to atrisināšana; masu apkalpošanas sistēmu modeļi; MAS ar atteikumu, ar gaidīšanu rindā, jaukta tipa MAS; uzkrājumu vadības matemātiskie modeļi: determ.,stohast; konfliktsituācijas un spēles, matricu spēles; eksp.plānošana; prognozēšanas modeļi.


kontaktstundas: 32


Pārbaudes forma: eksāmensKursa saturs: 1. Operāciju pētīšanas metodoloģija.2. Operāciju pētīšana praksē Resursu sadale, darba resursu plānošana,

kapitālo ieguldījumu plānošana, uzkrājumu vadība, masu apkalpošanas problēmas, kravu pārvadājumi, projekta.

3. Ievads lineārajā plānošanālineārās plānošanas uzdevumu grafiska un analītiska atrisināšana. Simpleksa metodes ekonomiskā interpretācija.

4. Lineārās plānošanas speciālie uzdevumi. Transporta uzdevumi, kravas pārvadājumu uzdevumi, norīkojumu uzdevumi un to atrisināšana.

5. Ievads ekonomisko procesu Markova analīzē6. Masu apkalpošanas sistēmu modeļi. MAS ar atteikumiem, MAS ar gaidīšanu

rindā, jaukta tipa MAS. Sistēmu efektivitātes rādītāji un to noteikšana.7. Uzkrājumu vadības uzdevuma nostādne. Materiālu plūsma un tās vadība.8. Ievads spēļu teorijā. Konfliktu situācijas un spēles, matricu spēles un to

atrisināšana.9. Operāciju vadības uzdevuma nostādne.

Literatūra:I Mācību grāmatas 1. Waine L. Winston. Operations Research. Aplications and Algorithms. 3 ed.

California: Wadsworth Publishing Company, 1994.2. Frederick S.Hillier, Gerald J.Lieberman. Introdoction to Operations Research.

6th ed. Singapore: McGraw-Hill, Inc., 1995II Papildliteratūra

3. David R. Anderson, Dennis J.Sweeney, Thomas A.Williams. An Introduction to Management Science. Quantative Aproaches to Decision Making. 7 ed. New York: West Publishing Company, 1994.

III Internet resursiKursa mājas lapa: https://opk.itl.rtu.lv/elearning/Kursa informācija: http://mat.gsia.cmu.edu/

http://mat.gsia.cmu.edu/

https://opk.itl.rtu.lv/elearning/

Rēzeknes AugstskolaInženieru fakultāte

Datorzinātņu un matemātikas katedra

Studiju programmas “Inženieris programmētājs” ABSOLVENTU

DARBA DEVĒJU APTAUJA

1. Jūsu organizācijas nosaukums

Organizācijas adrese

2. Cik Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes studiju programmas “Inženieris programmētājs” absolventu strādā Jūsu vadītajā organizācijā?

3. Kādos amatos?

4. Vai Jūs apmierina viņu kopējais profesionālās sagatavotības līmenis? (vajadzīgo apvilkt)

1 - nē2 - drīzāk nē3 - grūti

pateikt4 - drīzāk jā5 - noteikti jā

5. Kā Jūs novērtējat viņu speciālās prasmes profesijā?

Zināša-nu nav

Vājas Vidu-vējas Labas

Teica-

mas

Darbā

neiz-mant

o- veidot un atkļūdot programmas ..................................- projektēt algoritmus un datu struktūras .....................- izvēlēties problēmas risināšanai adekvātus programmproduktus un līdzekļus ..............................- veikt datu aizsardzības un drošības pasākumus ..........- realizēt algoritmus, lietojot programmēšanas valodas

9.PIELIKUMS

- analizēt programmas kodu ..........................................- programmēt, izmantojot INTERNET tehnoloģijas .....- lietot datu pieprasījuma valodas ..................................- lietot programmatūras testēšanas paņēmienus ...........- veikt sistēmu analīzi un projektēšanu .........................

5. Kādas vēl speciālās prasmes viņiem vajadzētu apgūt?

Paldies par atsaucību! Cerot uz turpmāko sadarbību, RA Inženieru fakultātes Datorzinātņu un matemātikas katedra


DATORZINĀTŅU UN MATEMĀTIKASKATEDRA

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītībasstudiju programmas

“Inženieris programmētājs”

PRAKSES NOLIKUMSun

METODISKIE NORĀDĪJUMI

10.PIELIKUMS

Rēzekne2005

I Prakses apjoms

Studiju programmā “Inženieris programmētājs” studentiem ir paredzētas 4 prakses:1. kursa studentiem - ievadprakse - 2 kr.p. (2 nedēļas) 2. semestrī.2. kursa studentiem - prakse – 6 kr.p. (6 nedēļas) 4. semestrī.3. kursa studentiem - ražošanas prakse - 8 kr.p. (8 nedēļas) 6. semestrī.4. kursa studentiem - pirmsdiploma prakse - 10 kr.p. (10 nedēļas) 8. semestrī.

II Prakses bāzes iestādes

Prakse tiek organizēta uz uzņēmumu un organizāciju bāzes, kurās tiek izmantota datortehnika.

III Galvenie prakses uzdevumi

Prakses uzdevumus var iedalīt vispārīgajos prakses uzdevumos, kas jāpilda visu kursu studentiem izejot praksi, un dažādiem kursiem specifiskos prakses uzdevumos, kas ņem vērā konkrētā kursa specifiku.

Vispārīgie prakses uzdevumi

1. Iepazīties ar datortehnikas izmantošanas iespējām un izmantošanas problēmām attiecīgā tautsaimniecības nozarē un reģionā, to risināšanas gaitu un metodēm, izmantot savas teorētiskās zināšanas praktisko uzdevumu risināšanā.

2. Iegūt pilnīgu priekšstatu par prakses uzņēmuma darbību, tās mērķiem un metodēm, par uzņēmuma vietu un lomu vispārējā saimniecības sistēmā, un tā darba attiecībām ar citām reģiona, Latvijas un ārvalstu organizācijām, par uzņēmuma struktūru un struktūrvienībām.

3. Izpildīt visu darbu kompleksu, strādājot attiecīgā darba vietā vienā no struktūrvienībām, apgūt konkrētas darba iemaņas un metodes.

4. Izpildīt individuālo uzdevumu, saistītu ar kāda konkrēta datorapstrādes procesa veikšanu.

5. Savākt materiālus, apkopot un sastādīt atskaiti par praksi.

Dažādiem kursiem specifiskie prakses uzdevumi.

1. kurss – Ievadprakse1.1. Savākt un izpētīt informāciju par organizācijas informācijas sistēmām -

organizācijas informācijas sistēmu tehniskais nodrošinājums, datortehnikas parametru raksturojums, lokālā tīkla parametri (aparatūra, shēma, resursi), Internet pieslēgums (veids, aparatūra, ātrums), programmatūras raksturojums (nosaukums, versija)

1.2. Novērtēt informācijas sistēmas datu ievades – izvades interfeisus.1.3. Piedalīties informācijas ievadīšanas – izvadīšanas procesā.1.4. Izstrādāt secinājumi un priekšlikumus par IS.

2. kurss – Prakse2.1. Savākt un izpētīt informāciju par organizācijas informācijas sistēmām, t.sk.

specializētās programmatūras raksturojumu (grāmatvedības, uzskaites vai citas programmas), izmantojamās DB vadības sistēmas aprakstu (informācijas apstrādes procesa būtība, sistēmas aprakstu un

struktūrblokshēma, datu struktūru, ievada / izvada formas), IS uzturēšanas aktivitātes (BackUp).

2.2. Piedalīties informācijas ievadīšanas – izvadīšanas procesā2.3. Realizēt (jebkurā programmēšanas vidē) IS informācijas ievadīšanas un

izvadīšanas procesu. Sagatavot realizētās programmas īsu apraksts, izvēlētās programmēšanas vides pamatojumu.

3. kurss - Ražošanas prakse3.1. Savākt un izpētīt informāciju par organizācijas informācijas sistēmām, t.sk.

specializētās programmatūras raksturojumu (grāmatvedības, uzskaites vai citas programmas).

3.2. Piedalīties informācijas ievadīšanas – izvadīšanas procesā3.3. Realizēt (jebkurā programmēšanas vidē) IS informācijas ievadīšanas,

izvadīšanas un informācijas apstrādes procesu. Sagatavot realizētās programmas īsu apraksts, izvēlētās programmēšanas vides pamatojumu.

4. kurss - Pirmsdiploma prakse4.1. Savākt un izpētīt informāciju par organizācijas informācijas sistēmām, t.sk.

specializētās programmatūras raksturojumu (grāmatvedības, uzskaites vai citas programmas).

4.2. Vākt diplomprojekta izstrādei nepieciešamos materiālus.

IV Prakses organizatoriskie jautājumi

1. Prakse norit uz noslēgtā līguma pamata starp prakses uzņēmumu un Rēzeknes augstskolu līgumā norādītajā laika posmā. Līgumu skat. 1. pielikumā.

2. Praksi vada prakses vadītāji - Rēzeknes augstskolas docētājs un uzņēmuma darbinieks, kuram tiek norīkots students.

3. Praktikantam uz rokām pirms ierašanās praksē prakses vadītājs no augstskolas izdod līguma kopiju, prakses uzdevumus, metodiskos norādījumus un dienasgrāmatu (skat. 2. pielikumā).

4. Ierodoties praksē, students iesniedz uzņēmuma priekšniekam studenta apliecību un prakses līguma kopiju. Uz šo dokumentu pamata priekšnieks norīko studentu darbam attiecīgā struktūrvienībā prakses vadītāja rīcībā.

5. Kopā ar prakses vadītāju students sastāda konkrētu prakses grafiku tādā veidā, lai būtu iespējams izpildīt visus prakses uzdevumus, t.sk. individuālo uzdevumu, ar kuru students iepazīstina prakses vadītāju no uzņēmuma.

6. Individuālais uzdevums var būt konkretizēts un izmainīts atbilstoši uzņēmuma un struktūrvienības darba plāniem, iespējām un darbības metodēm. Individuālais uzdevums tiek pielāgots konkrētai studenta darba vietai un balstās uz šinī darba vietā iegūtajiem datiem. Par tā izmaiņām students ziņo prakses vadītājam no RA.

7. Apstiprinātajā prakses grafikā jāiekļauj šādi punkti:a) vispārējā iepazīšanās ar uzņēmumu un drošības tehnikas instruktāža;b) iepazīšanās ar uzņēmuma nodaļu un struktūrvienību darbību, savstarpējo

sadarbību un pakļautību, tā dokumentāciju, darba organizāciju;c) uzņēmuma darbinieka vai dubliera darbs konkrētajā darba vietā;d) ražošanas ekskursijas;e) individuālā uzdevuma izpildīšana (ja tam nepieciešams papildus darbs, kurš

neiekļaujas punktā c);f) papildus faktiskā materiāla vākšana (nepieciešamības gadījumā);g) materiālu apkopošana un atskaites sastādīšana.

1. Sastādītajā grafikā jāievēro, ka konkrētais darbs darba vietā (punkts c) tiek noteikts saskaņā ar studiju plānu.

2. Prakses laikā studentam ir vēlams regulāri ierakstīt prakses dienasgrāmatā izpildītos darbus.

3. Atskaiti par praksi galīgā veidā students sagatavo prakses laikā un iesniedz novērtēšanai prakses vadītājam no uzņēmuma. Prakšu atskaites skat. 3.-6. pielikumos.

4. Studenta dienasgrāmatai, atskaitei, atsauksmēm un raksturojumam jābūt parakstītiem (paraksta uzņēmuma prakses vadītājs) un jābūt apstiprinātiem ar uzņēmuma zīmogu.

5. Atskaiti par praksi ar visiem pielikumiem un dokumentiem students iesniedz RA prakses vadītājam 10 dienu laikā pēc prakses beigām (vai semestra sākumā, ja prakses beigas sakrīt ar studentu brīvdienām).

6. Atskaiti par praksi students aizstāv publiski katedras komisijas (ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā) priekšā katedras noteiktajā laikā.

7. Prakse netiek ieskaitīta un novērtēta pozitīvi, ja:a) faktiskais prakses laiks bija patvaļīgi saīsināts;b) nebija izpildīti visi prakses programmā norādītie uzdevumi;c) prakses laikā bija pieļauti disciplinārie pārkāpumi;d) prakses vadītājs no uzņēmuma raksturo prakses rezultātus un praktikanta

darbu negatīvi;e) students nav spējīgs kvalitatīvi aizstāvēt atskaiti par praksi- atskaite tiek

novērtēta ar atzīmi zemāku par 4.

V Uzņēmuma prakses vadītājs pienākumi

1. Prasīt no praktikanta RA prakses norīkojumu, dienasgrāmatu, prakses darba plānu, līgumu starp RA un uzņēmumu par prakses norisi.

2. Dienasgrāmatā veikt attiecīgos ierakstus.3. Organizēt ievadinstruktāžas un instruktāžas darba vietā.4. Kopā ar praktikantu sastādīt prakses kalendāro grafiku, izejot no uzņēmuma

faktiskajām iespējām. Prakses laikā norīkot studentus darbos, kas atbilst prakses programmai, sekot grafika izpildei, savlaicīgai un saturīgai dienasgrāmatas aizpildīšanai. Palīdzēt praktikantam materiālu vākšanā diplomdarba vajadzībām (pirmsdiploma prakses gadījumā).

5. Prakses beigās pārbaudīt praktikanta atskaiti, izdarīt savus aizrādījumus, dot dienasgrāmatas beigās savu novērtējumu, raksturot praktikanta darbu (dot raksturojumu), apliecinot ar parakstu un uzņēmuma zīmogu.

6. Atzīmēt dienasgrāmatā prakses beigas.7. Pēc iespējas izsūtīt uz RA īsu slēdzienu par praksi, savus slēdzienus par studentu

sagatavotības pakāpi patstāvīgam darbam vai par konkrētiem trūkumiem teorētiskajā sagatavotībā, kā arī savus priekšlikumus par iespēju pilnveidot praksi nākotnē.

VI Metodiskie norādījumi prakses atskaites sagatavošanai

1. Atskaiti par praksi sastāda un noformē saskaņā ar programmu, prakses darba plānu un individuālā uzdevuma tēmu.

2. Atskaitē var tikt izmantoti visi prakses laikā iegūtie materiāli- kā tieši darba vietā, tā arī informācija, kura tiek smelta no uzņēmuma dokumentācijas (ar uzņēmuma vadības atļauju). Students var plaši izmantot arī citus informācijas avotus- grāmatas, periodisko literatūru, zinātniskās publikācijas, programmas, informāciju par citām tāda pat veida organizācijām, lai pamatotu savus slēdzienus, domas, ierosinājumus.

3. Atskaiti vēlams ilustrēt ar faktisko materiālu - datiem, tabulām, grafikiem, citām ilustrācijām.

4. Pie atskaites sagatavošanas jāizvairās no vispārējiem, nekonkrētiem aprakstiem, no pārāk tālu, uzņēmuma darbībai neatbilstošu, tēmu izskatīšanas.

5. Atskaite nedrīkst sastāvēt tikai no esošo faktu konstatēšanas. Studentam visi fakti jāizanalizē, jāapstrādā, izmantojot savas zināšanas un zinātniskās literatūras aprakstus, jāformulē savas idejas, priekšlikumi, ierosinājumi organizācijas darba pilnveidošanai, iesniedzot šos priekšlikumus uzņēmuma vadībai.

6. Atskaite iekļauj sevī šādas galvenās sastāvdaļas:a) ievads;b) uzņēmuma kopējais raksturojums;c) struktūrvienības, kurā students strādā, detalizēts raksturojums;d) personīgās darbības veidi un rezultāti;e) individuālā uzdevuma tēmas izpilde (teorija, praktiskie darbi, rezultātu

analīze);f) noslēgums;g) bibliogrāfija.

1. Atskaitē obligāti jāatspoguļo datortehnikas izmantošanas efektivitāte uzņēmuma darbībā.

2. Atskaite tiek noformēta atbilstoši katedras noteiktajām prasībām. Atskaitei jāsatur:a) standarta titullapu;b) satura rādītāju;c) lappušu numerāciju;d) pareizu bibliogrāfijas avotu noformējumu;e) blokshēmas par uzņēmuma darbības tehnoloģisko procesu, kurā tiek

izmantota datortehnika;f) atskaites tekstu.

1. Atskaitei tiek rekomendēts pievienot savāktos papildus materiālus, kuri var būt lietderīgi tālākajam studiju procesam, zinātniskajam darbam, kursa darbu vai diplomdarbu sagatavošanai. Šo materiālu forma, izmēri, veidi netiek reglamentēti, bet tiem jābūt sakopotiem loģiskā secībā, numurētiem un sašūtiem kopā.

1. pielikums L Ī G U M S Nr. _________

par studenta praksiRēzeknē200 _ g. _____.________________

RĒZEKNES AUGSTSKOLA, reģ. Nr. 90000011588, Atbrīvošanas alejā 90, Rēzeknē, turpmāk tekstā AUGSTSKOLA, Inženieru fakultātes dekāna v.i. Ērikas TEIRUMNIEKAS personā, kura rīkojas uz Rēzeknes Augstskolas rektora 15.11.2004. rīkojuma Nr.4-5/52 pamata,

Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes ___. kursa

students______________________

__________________________________________, pers.

kods:____________________,

dzīv.____________________________________________, turpmāk tekstā

STUDENTS, un

_______________________________________________, reģ.Nr.__________________,

uzņēmuma nosaukums

___________________________________________________________, turpmāk tekstā

uzņēmuma adrese

UZŅĒMUMS, ____________________________________________________

personā, kas rīkojas uz _____________________ pamata, noslēdz šāda satura līgumu:

1. AUGSTSKOLA nosūta, bet UZŅĒMUMS pieņem no 200__. gada _____.________________ līdz 200__. gada _____.________________ STUDENTU profesionālās prakses veikšanai saskaņā ar 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu “Inženieris programmētājs”.

2. AUGSTSKOLA apņemas 2.1. Noteikt STUDENTAM prakses uzdevumus un izsniegt

_______________________ prakses metodiskos norādījumus.2.2. Prakses laikā sniegt STUDENTAM nepieciešamo metodisko palīdzību.

3. UZŅĒMUMS apņemas:3.1. Nodrošināt STUDENTAM iespēju iziet praksi saskaņā ar 2.līmeņa

profesionālās augstākās izglītības studiju programmu “Inženieris programmētājs”.

3.2. Uzsākot praksi, veikt STUDENTAM nepieciešamo instruktāžu un iepazīstināt viņu ar iekšējiem darba kārtības noteikumiem atbilstoši darba likumdošanas prasībām.

3.3. Iepazīstināt STUDENTU ar UZŅĒMUMA darbu un darba metodēm. 3.4. Uzdot par pienākumu prakses vadītājam sniegt STUDENTAM

nepieciešamo palīdzību konkrētu darba uzdevumu veikšanai un sekmēt STUDENTA kvalifikācijas paaugstināšanu.

3.5. Nodrošināt prakses darba apstākļus, kas paredzēti darba likumdošanas normatīvajos aktos.

3.6. Sniegt STUDENTAM iespēju iepazīties ar UZŅĒMUMA dokumentiem, lai veiktu darbības analīzi un īstenotu prakses uzdevumus.

3.7. Vizēt STUDENTA prakses pārskatu un dot rakstisku vērtējumu par praksi

3.8. Sekot, kā STUDENTS ievēro darba disciplīnu un iekšējās kārtības noteikumus.

4. STUDENTS apņemas:4.1. Prakses laikā iegūt nepieciešamās praktiskās iemaņas atbilstoši

studiju programmas prasībām, analizējot attiecīgos darbības rādītājus.

4.2. Savākt un apkopot diplomprojektam nepieciešamos statistiskos datus un citus materiālus.

4.3. Izstrādāt priekšlikumus UZŅĒMUMA darbības efektivitātes kāpināšanai un vadības pilnveidošanai.

4.4. Ievērot iekšējos darba kārtības noteikumus un pildīt prakses vietas vadītāja rīkojumus, ievērot darba aizsardzības, drošības tehnikas un darba higiēnas prasības, saudzīgi izturēties pret prakses vietas mantu.

4.5. Nekavējoties ziņot UZŅĒMUMAM par pirmstermiņa prakses pārtraukšanu un tās iemesliem, t.sk. par neierašanās uz prakses vietu iemesliem.

5. Prakses līgumu var izbeigt pirms termiņa, pusēm par to savstarpēji vienojoties vai vienpusējā kārtībā, brīdinot par to otru pusi piecas dienas iepriekš.

6. Dotā līguma izpildes laikā, puses vadās no spēkā esošās LR likumdošanas, un visi strīdi tiek atrisināti, pusēm savstarpēji vienojoties, bet, ja vienošanās netiek panākta, strīdi tiek izskatīti tiesā.

7. Līgums noslēgts uz prakses laiku un stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža.

8. Kontaktpersonas:8.1. AUGSTSKOLA: Inženieru fakultātes Datorzinātņu un matemātikas katedras vadītāja v.i. doc. Ivars MEIRĀNS, tālr. 46 23742; e-pasts [email protected]

8.2. UZŅĒMUMS: __________________________________________________________________________________________________________, tālr.__________________

9. UZŅĒMUMA rekvizīti: bankas nosaukums __________________________________

Kods ___________________________________________Konts ___________________________________________

___________________________________________

AUGSTSKOLA

mailto:[email protected]

Dekāna v.i. ________________________ (paraksta atšifrējums)

z.v.

UZŅĒMUMS

Vadītājs ________________________ (paraksts)

(paraksta atšifrējums)

z.v.

STUDENTS ________________________ (paraksts) (paraksta atšifrējums)

2. pielikums

Rēzeknes AugstskolaRēzeknes AugstskolaInženieru fakultāteInženieru fakultāte

DATORZINĀTŅU UN MATEMĀTIKAS KATEDRA

Rēzekne 2005

ZIŅAS PAR PRAKSIZIŅAS PAR PRAKSI

Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes Datorzinātņu un

matemātikas katedras studiju programmas “Inžen ier i sInžen ier i s

programmētā jsprogrammētā js ”

......... kursa students (-e) ......................................................…………………………..

norīkots (-a) ................................................................... praksē

............................................…….....................................................................……….....

( iestādes, uzņēmuma pilns nosaukums, adrese )

no 200....gada "......."................................ līdz 200....gada ".......".................................. RA prakses vadītājs: ....................................................................................................

( paraksts ) ( paraksta atšifrējums)

Zīmogs

Students (-e) ieradies (-usies) 200....gada "..........."...........................................

Darba vietas prakses vadītājs ...........................................................................................

( amats, iniciāļi, uzvārds )

......................................................................................................................

.....................( nodaļas nosaukums )

......................................................................................................................

.....................

Students (-e) beidza praksi 200....gada "...........".................................. Darba vietas prakses vadītājs: ..........................................................................................

( paraksts ) ( paraksta atšifrējums)

Zīmogs

Datums Veikto darbu apraksts

3. pielikums Rēzeknes AugstskolaRēzeknes AugstskolaInženieru fakultāteInženieru fakultāte

Datorz inātņu un matemāt ikas ka tedraDatorz inātņu un matemāt ikas ka tedraPRAKSES ATSKAITE

Students…………………………………………………………………………….… Kurss 1.

Studiju programma: Inženieris programmētājs

Prakses vieta ………………………………………………………………………………………………

Prakses vadītājs prakses vietā …………………………………………………………………………..

/vārds, uzvārds, amats/

Prakses vadītājs no RA ………………………………………………….………………………………..


Prakses atskaites saturs (apjoms: 7 –10 lpp.)1. Vispārīga informācija par prakses vietu

2. Organizācijas informācijas sistēmu vispārīgs apraksts, mērķi

3. Organizācijas informācijas sistēmu tehniskais nodrošinājums

3.1. Datortehnikas parametru raksturojums

3.1.1. Datori: skaits, parametri (CPU, M/B, RAM, HDD utt.)

3.1.2. Cita datortehnika (skeneri, printeri utt): skaits, parametri

3.2. Lokālā tīkla parametri (aparatūra, shēma, resursi)

3.3. Internet pieslēgums (veids, aparatūra, ātrums)

3.4. Programmatūras raksturojums (nosaukums, versija)

3.4.1. Operētājsistēma

3.4.2. Ofisa pakete

3.4.3. Pretvīrusu programmas

3.4.4. Grāmatvedības programmas

3.4.5. Citas programmas

4. Informācija par IS datu ievades – izvades interfeisiem

5. Secinājumi un priekšlikumi par IS

Prakse s ak t i v i t ā t e s :Prakse s ak t i v i t ā t e s :

1) Savākt un izpētīt informāciju par organizācijas informācijas sistēmām, atbilstoši punktiem 2, 3.

2) Novērtēt informācijas sistēmas datu ievades – izvades interfeisus.

3) Piedalīties informācijas ievadīšanas – izvadīšanas procesā.

4) Veikt prakses vadītāja dotos uzdevumus.

PRAKSES NOVĒRTĒJUMS

Praktikanta pašnovērtējums

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

___________________________

/paraksts/

Prakses vadītāja (prakses vietā) vērtējums

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

__________________________

/paraksts/

Prakses vadītāja (no RA) vērtējums

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

Atskaites nodošanas datums: ______________________

Prakses aizstāvēšana: novērtējums_____________________ datums ____________________

__________________________

/paraksts/



Students…………………………………………………………………………….… Kurss 2.

Studiju programma Inženieris programmētājs

Prakses vieta ………………………………………………………………………………………………

Prakses vadītājs prakses vietā ………………………………………………………………………….


Prakses vadītājs no RA ………………………………………………….………………………………..


Prakses atskaites saturs (apjoms: 10 –15 lpp.)

1. Vispārīga informācija par prakses vietu


3. Specializētās programmatūras raksturojums (grāmatvedības, uzskaites vai citas programmas)

4. Izmantojamas DB vadības sistēmas apraksts:

4.1. informācijas apstrādes procesa būtība

4.2. sistēmas apraksts un struktūrblokshēma

4.3. datu struktūra

4.4. ievada / izvada formas

5. IS uzturēšanas aktivitātes (BackUp)

6. Realizētās programmas īss apraksts, izvēlētās programmēšanas vides pamatojums

7. Secinājumi un priekšlikumi par IS (trūkumi, priekšrocības)


1) Savākt un izpētīt informāciju par organizācijas informācijas sistēmām atbilstoši 2.-4.punktiem.


3) Realizēt (jebkurā programmēšanas vidē) IS informācijas ievadīšanas un izvadīšanas procesu.




……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

__________________________

/paraksts/


……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

__________________________

/paraksts/


……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………



__________________________

/paraksts/



Students…………………………………………………………………………….… Kurss 3.


Prakses vieta ………………………………………………………………………………………………...

Prakses vadītājs prakses vietā ……………………………………………………………………………..


Prakses vadītājs no RA ………………………………………………….……………………………………






4. Realizētās programmas īss apraksts, izvēlētās programmēšanas vides pamatojums



1) Savākt un izpētīt informāciju par organizācijas informācijas sistēmām atbilstoši 2.-3.punktiem.


3) Realizēt (jebkurā programmēšanas vidē) IS informācijas ievadīšanas un izvadīšanas un informācijas apstrādes procesu.




……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

__________________________

/paraksts/


……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

__________________________

/paraksts/


……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………



__________________________

/paraksts/



Students…………………………………………………………………………….… Kurss 4.


Prakses vieta ………………………………………………………………………………………………...

Prakses vadītājs prakses vietā ……………………………………………………………………………..


Prakses vadītājs no RA ………………………………………………….……………………………………







Prakse s ak t i v i t ā t e s :Prakse s ak t i v i t ā t e s :1. Savākt un izpētīt informāciju par organizācijas informācijas sistēmām

atbilstoši 2.-3.punktiem

2. Vākt diplomprojekta izstrādei nepieciešamos materiālus.

3. Veikt prakses vadītāja dotos uzdevumus.



……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

__________________________

/paraksts/


……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

__________________________

/paraksts/


……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………



__________________________

/paraksts/

A P S T I P R I N Ā T SM ā c ī b u p a d o m e s s ē d ē

1 1 . 1 0 . 2 0 0 4 . p r o t o k o l s N r . 2

METODISKIE NOTEIKUMI STUDIJU DARBA/PROJEKTA, BAKALAURA/MAĢISTRA DARBA,

DIPLOMDARBA/DIPLOMPROJEKTA IZSTRĀDĀŠANAI UN NOFORMĒŠANAI RĒZEKNES AUGSTSKOLĀ

Ievads

Šajos noteikumos norādītas kopējās pētnieciskajiem darbiem izvirzītās prasības darbu noformēšanā un struktūras izveidē. Papildus tām atsevišķās studiju programmās var būt izstrādāti detalizēti metodiskie ieteikumi, kas atbilst šīs zinātnes apakšnozares un specialitātes specifikai.

Šo noteikumu izstrāde veikta, izmantojot Rēzeknes Augstskolas 10 gadu pieredzi studentu kursa darbu, projektu, bakalaura darbu, diplomdarbu un projektu, kā arī maģistra darbu izstrādē. Noteikumos izmantoti izdotie RA mācību metodiskie materiāli un LR normatīvie dokumenti par zinātnisko darbu noformējumu.

Termini

1. Studiju darbs – teorētiska vai eksperimentāla rakstura darbs, kurā veikta kādas parādības, procesa, situācijas, stāvokļa, darbības likumsakarību izpēte, aprēķini un analīze attiecīgajā zinātnes nozarē.

2. Studiju projekts – uz teorētiskiem un eksperimentāliem pētījumiem, tehniskiem un ekonomiskiem aprēķiniem balstīts aktuāla tehniskā, ekonomiskā vai metodoloģiskā uzdevuma praktiskais atrisinājums – iekārtu, konstrukciju, metodiku, programmatūras, sistēmu, tehnoloģiju vai to elementu izstrāde, pilnveidošana un optimizācija.

3. Bakalaura darbs – kādas zinātniski pētnieciskās problēmas vai tās sastāvdaļas patstāvīgs un radošs pētījums, uz kura pamata izstrādāti konkrēti sabiedriski nozīmīgi priekšlikumi un rekomendācijas.

4. Diplomdarbs – zinātniski pētniecisks darbs, aktuālas problēmas vai tās sastāvdaļas risinājums, kas balstās uz autora veiktiem teorētiskiem un eksperimentāliem pētījumiem un to analīzi, t.sk. izmantojot matemātiskās metodes.

5. Diplomprojekts – uz teorētiskām atziņām, praktisko pieredzi, eksperimentālu pētījumu rezultātiem, inženiertehniskiem un ekonomiskiem aprēķiniem balstīts kādas aktuālas, praktiski nozīmīgas tehniskās, inženiertehniskās, ekonomiskās, metodoloģiskās problēmas atrisinājums ar praktiskās realizācijas rekomendācijām.

6. Maģistra darbs – patstāvīgi veikts zinātniskais pētījums, kurā aktuālas un konkrētas problēmas risinājuma rezultātā ir iegūtas jaunas zinātniskās atziņas un dotas pētījuma rezultātu praktiskās izmantošanas rekomendācijas.

11.PIELIKUMS

Darba struktūra

Katrs darbs tiek sākts pēc tam, kad ir formulēts darba nosaukums un darba tēma, kuru uz studenta iesnieguma pamata (sk. 1., 2.pielikumus) apstiprina katedra, un tiek norīkots darba vadītājs.

Visi studiju darbi/ projekti, bakalaura darbi, maģistra darbi, diplomdarbi/ diplomprojekti ir ar zinātniskiem pētījumiem saistīti studentu patstāvīgie darbi, kuru atšķirība ir tikai šo pētījumu līmenī, detalizācijas pakāpē, teorētiskās analīzes, eksperimentālās izpētes un praktisko uzdevumu risināšanas proporcijās.

Līdz ar to šo darbu noformēšanai tiek izvirzītas kopējas pamatprasības, kuras atbilst zinātniskiem darbiem, zinātniskajām publikācijām, monogrāfijām, atskaitēm.

Obligātās prasības visiem darbiem: satura atbilstība tēmai; atbilstīgs darba noformējums; korektas un precīzas atsauces; darba saturam atbilstīgi secinājumi. Valodas stils – zinātniskais, nav pieļaujamas drukas un gramatiskās kļūdas.

Katram no šiem darbiem jāsatur šādas sastāvdaļas: 1) titullapa;2) anotācijas (latviešu un angļu/ vācu valodā);3) satura rādītājs;4) ievads;5) darba pamatdaļas (var būt izdalīta teorētiskā, eksperimentālā, praktiskā,

kompleksā daļas);6) secinājumi un rekomendācijas;7) nobeigums;8) saīsinājumu un speciālo terminu skaidrojumi (ja tādi ir tekstā un ir

nepieciešamība tos izskaidrot);9) kopsavilkums angļu/ vācu valodā (ieteicams, nav obligāts);10) izmantoto avotu un literatūras saraksts;11) pielikumi (ja tie nepieciešami).

Titullapa

Titullapā jāiekļauj:a) augstskolas, fakultātes un katedras nosaukums;b) darba nosaukums un darba veida nosaukums;c) darba autora vārds, uzvārds, studiju programmas pilns un precīzs nosaukums,

studenta apliecības numurs;d) darba vadītāja amats, zinātniskais vai akadēmiskais grāds, vārds un uzvārds;e) bakalaura darba, diplomdarba/ diplomprojekta, maģistra darba titullapā -

katedras vadītāja un darba recenzenta amats, darba vieta, zinātniskais vai akadēmiskais grāds, vārds un uzvārds;

f) autora, katedras vadītāja, darba vadītāja un (pēc recenzijas saņemšanas) recenzenta paraksti.

g) lapas apakšā – aizstāvēšanas gads un vieta.

Titullapu paraugus skat. 3., 4., 5.pielikumos.

Anotācija

Anotācijā īsi, koncentrēti, ne vairāk kā 300 vārdu apjomā jāformulē darba mērķis, jānosauc tā būtība, sasniegtie rezultāti un secinājumi. Anotācijas mērķis - dot vispārīgu priekšstatu par darba saturu, lai lasītājs varētu lemt par nepieciešamību iepazīties ar šo darbu.

Anotācijas beigās jādod 3–5 atslēgas vārdi. Atslēgas vārdi – zinātniskā pētījuma pamatjēdzieni, kas raksturo tā tematiku un būtību, uz to pamata šis darbs tiks attiecīgi bibliogrāfiski aprakstīts katalogos u.c. Ar atstarpi anotācijas beigās tiek uzskaitīti darba parametri - darba apjoms lappusēs, attēlu, tabulu, pielikumu skaits, izmantoto avotu un literatūras vienību daudzums. Anotāciju raksta latviešu un angļu valodā (Abstract).

Satura rādītājs

Satura rādītāja lapā tiek likts virsraksts “Saturs”.Satura rādītājā tiek nosauktas pēc kārtas visas darba sastāvdaļas – daļas, nodaļas,

apakšnodaļas un punkti, kuriem ir virsraksti. Lapas labajā pusē pretī virsrakstam raksta lappuses numuru, kurā tas atrodas. Numurus sakārto stabiņā. Ja virsraksts aizņem vairākas rindas, lappuses numuru raksta pēdējās rindas līmenī.

Ja kādas nodaļas apakšnodaļa seko uzreiz pēc nodaļas nosaukuma tanī pat lappusē, lappuses numuru atzīmē tikai iepretim apakšnodaļas nosaukumam.

Ievads, secinājumi un rekomendācijas, nobeigums un kopsavilkums netiek numurēti.

Satura rādītāja noformēšanas paraugu skat. 6.pielikumā.

Ievads

Ievadā iekļauj pētījuma lauka un jomas vispārēju raksturojumu, kurā tiek formulēti darba mērķis, hipotēze (zinātnisks pieņēmums) un uzdevumi.

Ievadā tiek formulēta kopējā problēma, tās atrisināšanas nepieciešamība, pamatota izvēlētā darba temata aktualitāte un nozīme. Ievadā tiek raksturots pētījuma objekts (objekts atklāj apjomu, kurā tiks strukturēts pētījums) un priekšmets (objekta noteikts aspekts, izpausme, īpašība u.tml.).

Ievadā jādefinē pētījuma mērķis (ko ar šo darbu autors vēlas sasniegt) un uzdevumi (3- 5 darbības soļi – pētījumu veikšanas posmi, kuru rezultātā tiek plānots sasniegt mērķi).

Ievadā jānosauc pētījumu metodes (nepieciešamas, lai izpildītu uzdevumus, pārbaudītu hipotēzi, sasniegtu mērķi) un pētnieciskā bāze.

Ievada beigās jāraksturo darba struktūra (neatkārtot anotācijā uzrādīto informāciju).

Ievada apjoms 2 - 5 lpp.

Darba pamatdaļas

Darba pamatdaļu struktūra un saturs atbilst pētāmajam uzdevumam, darba tematikai un var būt atšķirīgi dažādās zinātnes nozarēs un specialitātēs. To darba autors precizē atbilstīgi darba vadītāja rekomendācijām.

Neatkarīgi no zinātnes nozares šajā daļā jābūt:1) problēmas analīzei, izpētes un risinājumu stāvoklim dotajā momentā;

2) loģiskā secībā atbilstīgi formulētajiem uzdevumiem izvietotiem teorētisko pētījumu rezultātiem, eksperimentālo metodiku aprakstiem, eksperimentu gaitai un rezultātiem, datu apkopojumam, analīzei un interpretācijai, atrasto likumsakarību formulējumam;

3) praktiskajā daļā – pētījumu rezultātu praktiskās izmantošanas iespēju un rezultātu izvērtēšanai;

4) diplomprojekta pamatdaļā obligāti iekļauj projekta tehniski ekonomiskie aprēķini, ekonomiskais izvērtējums, nepieciešamības gadījumā optimālo variantu ekonomiskā izvēle, darba un vides aizsardzības jautājumi.

Īpaša vērība jāvelta rezultātu statistiskajam aprakstam, atkārtojamībai, izkliedei, ticamībai. Nav pieļaujama vienu un to pašu datu atkārtota pasniegšana, piemēram, grafika, tabulas un teksta veidā. Katram gadījumam jāizvēlas viens no šiem pasniegšanas veidiem, kas vislabāk un precīzāk dod informāciju par pētāmo parādību.

Mērījumu un aprēķinu rezultāti jāuzrāda starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) vienībās.

Visās darba daļās jābūt atsaucēm uz izmantotajiem avotiem un literatūru.Jāatsaucas tad, ja:1) tekstā minēts citāts;2) tekstā dots citu autoru skaitliskais materiāls, tabulas, attēli, formulas;3) izklāstīts kādas personas teiktais vai uzskati;4) pieminēts kāds avots, zinātnieku pētījums, raksts.Tekstā atsauces ieteicams minēt iekavās, norādot avota numuru literatūras

sarakstā un attiecīgo lappusi, piemēram, [12, 137]. Šādā gadījumā vispirms jāsastāda precīzs literatūras saraksts, sakārtojot darbus alfabēta kārtībā un sanumurējot; bez tam, sadalot darbus divās vai vairākās grupās (piemēram, avotos un izmantotajā literatūrā), kārtas numuri nedrīkst dublēties.

Darbā jāizvairās no nekritiskas, vienaldzīgas, inertas, bezmērķīgas aprakstīšanas. Analizējot citu autoru darbus nav pieļaujama nepamatota, vulgāra kritika, jāievēro zinātniskā darba ētikas normas, starptautiskie un nacionālie autortiesību likumi, nav pieļaujams plaģiāts (cita autora darba uzdošana par savu). Pēdējā gadījumā darbs tiek anulēts un studentam jāizvēlas jauna darba tēma.

Analīzei un apgalvojumiem jābūt pamatotiem. Jāizvairās no deklaratīviem apgalvojumiem, māksloti daiļskanīgām frāzēm. Obligāts personīgā viedokļa atspoguļojums.

Ja darbā tiek citēti citi autori, tad citātiem jābūt precīziem. Nedrīkst izdalīt no konteksta kādu frāzi vai tās daļu un uz tās pamata izdarīt kādus secinājumus. Ja garākā citātā kāda daļa izlaista, to aizstāj ar divpunkti (..). Ja izlaista lielākā daļa teksta, divpunkti liek kvadrātiekavās. Pie tam jāievēro, lai līdz ar to netiktu izkropļota autora doma. Ja citēts pētījums svešvalodā, tad citāts jātulko un jāmin citāta tulkojuma autors (ja pats tulko – “autora tulkojums” un autora iniciāļi).

Citāti var būt tiešas runas veidā. Tādi citāti jāsāk ar lielo burtu un jāliek pēdiņās. Citējot tikai nelielu daļu no kāda teikuma, to var gramatiski iekļaut tekstā. Tāds

citāts arī jāliek pēdiņās, bet nav jāsāk ar lielo burtu (ja vien nav citu nosacījumu lielā burta lietošanai). Bieži zinātniskos darbos nelieto precīzus citātus, bet tikai pārstāsta kādu atzinumu vai viedokli. Tādā gadījumā runā un rakstos mēdz lietot dažādas ievadfrāzes, piemēram, pēc N uzskatiem; N atzīst, ka ....; N uzskata, ka ...; no N pētījuma izriet un citas. Gan citātiem, gan domu pārstāstiem jānorāda avots (grāmata, raksts vai cits materiāls, kurā izmantotā atziņa izlasīta). Arī ilustrācijām, kartēm, tabulām, shēmām u.c. materiāliem, kas darbā izmantoti, bet nav paša veidoti, jāpievieno norāde par autoru un avotu.

Darba izklāstā jālieto zinātniskais valodas stils, izmantojot stilam atbilstīgu terminoloģiju. Jācenšas izvairīties no pirmās personas formu lietojuma (“es”, “mēs”). Lieto 3.personas formu (autors konstatē.., tiek analizēts, veiktie pētījumi parādīja...). Bieži izmanto iespraudumus, savrupinājumus.

Stingri jāievēro ortogrāfijas un interpunkcijas likumi, teksts un teikumi jāveido atbilstoši gramatikas un stilistikas likumiem. Pretējā gadījumā darbs var būt nepielaists pie aizstāvēšanas.

Secinājumi un rekomendācijas

Šajā nodaļā students izvērtē izpildītā darba rezultātus. Autors formulē savas atziņas un spriedumus, sasniegtos teorētiskos rezultātus, atrastās likumsakarības, izvirzītā mērķa sasniegšanas pakāpi un būtību. Maģistra darbos, bakalaura un diplomdarbos jāparāda sasniegto rezultātu zinātniskā novitāte un visos darbos – rezultātu praktiskā nozīme.

Nodaļā autors formulē rekomendācijas, kas saistītas kā ar teorētisko pētījumu turpinājumu un to virzieniem, tā arī ar praktiskajiem priekšlikumiem savu pētījumu rezultātu realizēšanai dzīvē. Rekomendācijām jābūt konkrētām, atbilstošām izskatītajai problēmai un tieši izrietošām no pētījuma rezultātiem. Vēlams, lai šīs rekomendācijas būtu piesaistītas konkrētiem izpētītiem objektiem un videi.

Secinājumiem jāsatur jauna, autora pētījumos iegūta informācija (teorētiskas atziņas, jauni eksperimentālie dati, praktiskie rezultāti), bet nevis vispārējo jau zināmo apgalvojumu atkārtojums.

Secinājumi ir darba rezultātu apkopojums un tāpēc tie nevar būt izklāstīti norādījumu un uzdevumu veidā (piem.: “Pedagogiem nepieciešams pastiprināt...”, “Saeimai jāpieņem lēmums...”, “Vajag cīnīties pret piesārņojumiem...” utt.)

Secinājumi un rekomendācijas ir jānumurē.Ja bakalaura darba, diplomdarba, diplomprojekta un maģistra darba pamatdaļā ir

lielas nodaļas, vēlams dot secinājumus katras nodaļas beigās, izklāstot šīs nodaļas galvenos rezultātus. Bet arī šajā gadījumā kopīgie secinājumi un rekomendācijas darba beigās ir nepieciešami. Secinājumu un rekomendāciju apjoms 2–5 lpp.

Nobeigums

Nobeigumā autors izvērtē, kā sasniegts izvirzītais mērķis, vai ir apstiprinājusies izvirzītā hipotēze, raksturo tālākos iespējamos pētījumu virzienus analizējamās problēmas jomā un var izteikt pateicību tiem, kas palīdzējuši šī darba tapšanā.

Kopsavilkums

Kopsavilkums (Summary) ir anotācijas paplašināts variants 1500–2000 vārdu apjomā, kurā tiek detalizēta pētījumu būtība, metodoloģija, svarīgākie darba rezultāti.

Kopsavilkums parasti tiek rakstīts svešvalodā (angļu vai vācu) ar mērķi plašāk un precīzāk kā anotācijā iepazīstināt interesentus, kas nepārvalda latviešu valodu, ar darba rezultātiem.

Izmantoto avotu un literatūras saraksts

Tekstā jābūt atsaucēm uz katru izmantoto avotu un literatūras sarakstā minēto vienību. Saraksta noformējumam jāatbilst bibliogrāfiskā apraksta prasībām.

Pielikumi

Pielikumos ievieto visus papildus materiālus (tabulas, grafiskos materiālus, dokumentus u.c.), kuri vajadzīgi, lai pamatotu autora darba gaitas etapus un rezultātus, kā arī detalizēti paskaidrotu secinājumus un autora uzskatus. Darba pamattekstā jābūt norādei par pielikumu eksistenci.

Nepieciešamība šos materiālus izvietot pielikumos var būt saistīta ar:a) personīgo materiālu lielu apjomu, kas stipri apgrūtinās pamatteksta

lasīšanu un sadrumstalos tekstu (piem., daudzu eksperimentu faktiskie rezultāti, kuri vēl nav apkopoti);

b) materiālu informatīvo raksturu, kas nav tieši saistīts ar pētījumu, bet nostiprina autora pozīcijas šajā pētījumā (dažādi dokumenti, normatīvie materiāli);

c) citu autoru un organizāciju izmantoto materiālu oriģināli un izejdati, kuri tiek analizēti pamattekstā;

d) pētījumu metodiku un aparatūras detalizētie apraksti, kuri vispār var būt zināmi pārējiem, bet satur papildus elementus.

Jāņem vērā, ka pielikumos jāievieto tikai tie materiāli, kuri tieši attiecas uz pētījuma būtību. Nedrīkst pielikumos iekļaut pilnus dažādu likumu tekstus, oficiālos normatīvos aktus, publicētās metodikas, publicētos materiālus. Tie tiek uzskaitīti literatūras sarakstā.

Darba noformējums un tehniskie parametri

Darbu apjoms datorsalikumā: studiju darbs/ projekts – 25–30 lpp. (ar attēliem un tabulām, bet bez

pielikumiem), t.sk. ievads – apmēram 2 lpp., secinājumi un rekomendācijas – apmēram – 3 lpp.

bakalaura darbs, diplomdarbs/ diplomprojekts – 60–80 lpp. (ar attēliem un tabulām, bet bez pielikumiem), t.sk. ievads, secinājumi un rekomendācijas – ap 3-4 lpp. katrs. Inženiertehniskā diplomprojekta obligātā sastāvdaļa – 4–6 rasējumi.

maģistra darbs – 80–90 lpp. (ar attēliem un tabulām, bet bez pielikumiem), t.sk. ievads, secinājumi un rekomendācijas – ap 4-5 lpp. katrs.

Pielikumu apjoms – ne vairāk par 50 lpp.Darbus raksta latviešu valodā, noformē datorsalikumā uz A4 formāta balta

papīra lapu vienas puses, atstājot brīvas malas: kreisajā pusē – 30 mm, labajā pusē augšā un apakšā – 20 mm (sk. 7.pielikumu).

Pamatteksts tiek drukāts 12 punktu burtu lielumā.Virsraksti – 14–16 (Bold), lielie burti, atstarpe starp rindām – 1,5 intervāla,

burtu fonts – Times New Roman.Saīsinājumu sarakstā saīsinājumi, simboli un speciālie termini jāraksta stabiņā,

kura kreisajā pusē ir saīsinājums, bet labajā – detalizēts skaidrojums. Saīsinājumu paskaidrojumu saraksts jākārto pēc alfabēta.

Lappuses numurē ar arābu cipariem. Lapas numurs rakstāms lapas apakšējās malas vidū vai labajā pusē bez papildus zīmēm. Darba pirmo lappusi (titullapu) nenumurē, bet kopējā lappušu skaitā ietver. Teksta daļu, tajā ietilpstošo tabulu, attēlu un pielikumu (ja pēdējie nav apkopoti atsevišķā sējumā) lappuses numurē

nepārtrauktā secībā. Ja tabula vai attēls ievietoti lapā, kas lielāka par A4, to uzskata par vienu lapu.

Studiju darba un bakalaura darba nodaļas jānumurē ar arābu cipariem. Apakšnodaļas jānumurē ar arābu cipariem katras nodaļas ietvaros. Apakšnodaļas numurs sastāv no nodaļas numura un apakšnodaļas kārtas numura, kas atdalīti ar punktu, piemēram, “1.3.” (pirmās nodaļas trešā apakšnodaļa). Apakšnodaļu punkti jānumurē ar arābu cipariem apakšnodaļu ietvaros. Punkta numurs sastāv no nodaļas numura, apakšnodaļas numura un punkta kārtas numura, kas atdalīti ar punktiem, piemēram, “3.1.2.” (trešās nodaļas pirmās apakšnodaļas otrais punkts).

Nodaļām, apakšnodaļām un punktiem jāliek to saturam atbilstoši virsraksti. Nodaļu virsrakstus izvieto atbilstoši tekstam un raksta ar lielajiem burtiem. Apakšnodaļu un punktu virsrakstus sāk no jaunas rindas ar 14-17 mm atkāpi no iepriekšējā teksta un raksta ar mazajiem burtiem (izņemot lielo sākuma burtu). Virsraksta beigās punktu neliek. Ja virsraksts sastāv no vairākiem teikumiem, tos atdala ar punktu. Starp virsrakstu un tekstu ietur 2-3 starprindu intervālu. Katrai darba daļai, kuras nosaukumu raksta ar lielajiem burtiem, jāsākas ar jaunu lappusi, tālāk tekstā tajā pašā lappusē seko apakšnodaļas un punkti. Nedrīkst virsrakstu rakstīt iepriekšējā lappusē, bet tekstu – nākamajā. Nodaļu, apakšnodaļu un punktu nosaukumiem tekstā jāatbilst to nosaukumiem satura rādītājā. Virsrakstus pasvītrot nedrīkst.

Studiju darbi jāiesien mīkstajos vākos, bakalaura darbi, diplomdarbi, diplomprojekti un maģistra darbi – cietajos vākos.

Attēlu, tabulu, formulu un pielikumu noformēšana

Visāda veida ilustrācijas (shēmas, diagrammas, fotogrāfijas u.c.) saucamas par attēliem. Attēli un tabulas var tikt ievietotas gan tekstā (oriģinālas, darba autora veidotas), gan pielikumā. Pielikumos ieteicams ievietot apjomīgas tabulas un attēlus, kā arī materiālus, kas satur aizgūtus datus, kā arī tekstus, kas ilustrē autora izteikumus (dokumentu veidlapas, izraksti no dokumentiem, literāru darbu fragmenti).

Tekstā attēli ievietojami tūlīt pēc to pieminēšanas, tajā pašā vai nākamajā lappusē. Attēli numurējami ar arābu cipariem nodaļas ietvaros. Attēla numurs sastāv no nodaļas numura un attēla kārtas numura, kas atdalīti ar punktu, piemēram, “1.2.attēls” (pirmās nodaļas otrais attēls). Attēlam jābūt ar saturam atbilstīgu nosaukumu, kuru raksta zem attēla. Pēc attēla nosaukuma punktu neliek. Tabulas tekstā ievietojamas tūlīt pēc to pieminēšanas vai arī nākamajā lappusē. Tām jāliek atbilstīgi virsraksti, kas rakstāmi virs tabulas zem tās numura. Virsraksts nav jāpasvītro, pēc tā punktu neliek.

Mērvienības raksta zem tabulas virsraksta atsevišķā rindā iekavās. Ja mērvienības ir atšķirīgas, tad var veidot atsevišķu mērvienību aili. Ailes tabulās numurē tad, ja tās sadalītas pa vairākām lappusēm. Ailes jānumurē arī tad, ja tekstā jāatsaucas uz kādu aili vai skaitli tajā.

Tabulas numurējamas ar arābu cipariem nodaļas ietvaros. Tabulas numurs sastāv no nodaļas numura un tabulas kārtas numura, kas atdalāmi ar punktu, piemēram, “1.3.tabula” (pirmās nodaļas trešā tabulā) un rakstāmi virs tabulas virsraksta lapas labajā malā. Tabulas saturu sadala ailēs. Pirmajā aiļu rindā tiek ierakstīts šīs ailes nosaukums. Aiļu nosaukumus sāk ar lielo burtu, apakšnodaļu nosaukumus, kas parasti ir ailes nosaukuma turpinājums, raksta ar mazo burtu. Ieteicams tabulas un attēlus veidot tā, lai tos varētu izvietot vienā lappusē teksta lasīšanas virzienā vai arī pagriežot pulksteņa rādītāja virzienā par 90o.

Formulas raksta lappuses vidū. Tajā pašā rindā lappuses labajā pusē apaļajās iekavās raksta formulas numuru. Formulas numurs sastāv no nodaļas kārtas numura un formulas kārtas numura šajā nodaļā, piemēram: (3.8.).

Attēlu, tabulu, formulu noformējuma paraugus sk. 8., 9., 10. pielikumos.

Pielikumi numurējami ar arābu cipariem to izmantošanas secībā. Katram pielikumam to augšējā labajā stūrī jāraksta pielikuma numurs un vārds “pielikums”, piemēram, “2.pielikums”. Tālāk lappuses vidū jāraksta katra pielikuma nosaukums. Katrs pielikums rakstāms jaunā lapā. Katra pielikuma tekstu var sadalīt apakšnodaļās un punktos, kurus numurē ar arābu cipariem katra pielikuma ietvaros, piemēram, “1.2.pielikums” (pirmā pielikuma otrā apakšnodaļa). Pielikumā ievietotos attēlus, tabulas numurē ar arābu cipariem katra pielikuma ietvaros, piemēram, “P.1.1.attēls” (pirmā pielikuma pirmais attēls), “P.3.2.tabula” (trešā pielikuma otrā tabula). Pielikumu izvēlei jābūt pamatotai, uz tiem jāatsaucas darba pamattekstā.

Darbs nedrīkst būt pārslogots ar attēliem un tabulām. Apjomīgie, bet no autora viedokļa svarīgie attēli un tabulas jāiekļauj pielikumos.

Bibliogrāfiskais noformējums

Avotu un izmantotās literatūras sarakstam jābūt diezgan plašam – tas norāda uz to, ka darba autors ir iepazinies ar analizējamās problēmas būtību: studiju darbos un projektos – 8-10, bakalaura darbos, diplomdarbos, diplomprojektos – ne mazāk par 20, maģistra darbos – ne mazāk par 30.

Avotu un izmantotās literatūras sarakstā minētie darbi (arī atsaucēs) jāapraksta pēc bibliogrāfiskā apraksta standarta prasībām. Latvijas Republikā darbojas šādi standarti:

LVS 195:1999: Bibliogrāfiskais apraksts. Monogrāfiskie izdevumi: BA(M). – R.: VSIA Latvijas Standarts, 1999. – 69 lpp.

LVS 196:1999: Bibliogrāfiskais apraksts. Seriālizdevumi: BA(S). – R.: VSIA Latvijas Standarts, 1999. – 87 lpp.

Normatīvdokuments: Bibliogrāfiskā apraksta standartu (BA:ISBD) piemērošanas noteikumi analītiskajā aprakstā/ Bibl. darba un bibliogrāfijas standartizācijas tehniskā komiteja. – R.: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2000. – 49 lpp.

LVS ISO 690 2001 A.

Literatūras un avotu saraksta veidošanas prasības

Literatūras sarakstu veido un visus datus par literatūras avotu ņem pēc izdevuma titullapas (nevis vāka). Parasti grāmatas titullapas otrajā pusē ir šīs grāmatas anotācijas, virs kuras tiek doti šī izdevuma visi bibliogrāfiskie dati. Bibliogrāfiskā apraksta shēma ir atkarīga no izdevuma veida.

Literatūras sarakstā iekļauj visus izmantotos darbus alfabētiskā kārtībā, vispirms latīņu alfabēta valodās, pēc tam slāvu alfabēta valodās (kirilicā), tos pēc kārtas numurējot. Saraksta beigās tiek iekļauti Interneta resursi.

Alfabētisko sarakstu veido pēc darba autora uzvārda pirmā burta, bet, ja autors nav minēts, , tad pēc darba nosaukuma pirmā burta..

Katrai sarakstā izmantotajai literatūras vienībai norāda:

- autora (-u) uzvārdu nominatīvā un vārda pirmo burtu (krievu valodā - iniciāļus);

- grāmatas nosaukumu;- izdošanas vietu;- izdevniecību;- izdošanas gadu;- lappušu skaitu.Ja grāmatai autors nav norādīts, tad sāk ar nosaukumu. Grāmatas nosaukumu

nedrīkst saīsināt, jādod arī papildnosaukumi tieši tādā veidā, kādā tie ir grāmatas titullapā.

Ja darbā izmantota nevis visa grāmata, bet, piemēram, kāds raksts no rakstu krājuma, tad norāda darba autoru, raksta nosaukumu, aiz tā norāda krājuma nosaukumu un citas ziņas, kā iepriekš norādīts, tikai lappušu kopskaita vietā nosauc attiecīgā raksta sākuma un beigu lappuses.

Līdzīgi apraksta arī rakstus no žurnāliem, avīzēm u.c. periodiskiem izdevumiem. Rakstiem norāda autora uzvārdu un vārda pirmo burtu, raksta nosaukumu, aiz tā norāda periodiskā izdevuma nosaukumu, izdošanas gadu un datumu un raksta lappuses.

Grāmatu pēc autora apraksta tad, ja iespieddarbam ir ne vairāk kā 3 autori. Ja darbam ir 4 autori vai vairāk, aprakstu veido pēc nosaukuma. Autorus raksta tādā secībā, kādā tie minēti titullapā, pirms katra nākamā uzvārda liekot komatu. Vispirms raksta uzvārdu, tad – iniciāļus. Ja ir 4 vai vairāk autori, tos uzrāda autorības ziņās. Ja grāmatai ir vairāki autori, bet titullapā tie nav norādīti, tad literatūras sarakstā pēc grāmatas nosaukuma norāda tās sastādītāju, redaktoru vai kādu citu par izdevumu atbildīgu personu. Grāmatas nosaukumu nedrīkst saīsināt. Izdošanas vietu raksta nominatīvā. Ja izdevumā uzrādītas divas izdošanas vietas, tad aprakstā pirms otrā nosaukuma liek semikolu. Pirms izdevniecības, izdevējorganizācijas nosaukuma vai izdevēja uzvārda liek kolu. Izdevniecības nosaukumu pēdiņās neliek: Zvaigzne ABC.

Izdošanas gadu raksta ar arābu cipariem. Ja tas nav uzrādīts, kvadrātiekavās raksta [b.g.] (bez gada). Pirms izdošanas gada liek komatu.

Aprakstot vairāksējumu izdevumus, sējuma kārtas numuru apzīmē ar arābu cipariem un atdala no izdošanas gada ar punktu un domuzīmi.

Literatūras sarakstam jābūt noformētam precīzi, ievērojot atveides formulā norādītos atstatumus, pieturzīmes, burtu slīpumu, un pilnīgi, neizlaižot nevienu prasīto pozīciju.

Paraugi:Grāmatas apraksts

Autora uzvārds, iniciālis. Grāmatas nosaukums (kursīvā). Izdošanas vieta : Izdevniecība, izdošanas gads. Kopējais lappušu skaits.Piemēri:Braša, A. Vides izglītība pamatskolā. Aizkraukle : Krauklītis, 1997. 104 lpp.Ceplītis, L., Rozenbergs, J., Valdmanis, J. Latviešu valodas sintakse. Rīga: Zvaigzne, 1989. 274 lpp.Latviešu rakstniecība biogrāfijās : enciklopēdija : Latvija un latvieši (LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūts ; atb. red. V.Hausmanis). Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1992. – 414 lpp.Mūsdienu latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca (sast. L.Ceplītis, D.Guļevska, A.Miķelsone u.c). Rīga : Jumava, 1996. 624 lpp.McQuail, D. McQuail’s Mass Communication Theory. 4th ed. London: SAGE Publication, 2000. 542 p.

Юнг, К.Г. Человек и его символы. Москва : Серебряные нити, 1997. – 369 с.

Aalītiskais (raksta) apraksts no grāmatasAutora uzvārds, iniciālis. Raksta nosaukums. Grām. : (In : B кн.: ) Grāmatas nosaukums (kursīvā). Izdošanas vieta: Izdevniecība, izdošanas gads. Aizņemtās lappuses. (Sērija / sējums.)

Piemēri:Spūļs, B. Nikodema Rancāna kulturali sabīdriskōs darbeibas nūzeime. Grām. : Unda, V. (red.) Nikodems Rancāns : rokstu krōjums. 2.paplaš. izd. Rēzekne : LKCI, 2002. 79.-139.lpp.Вартанова, Е. Современная медиаструктура. В кн.: Засурский Я. (ред.). Средства массовой информации постсоветской России. Москва: Аспект Пресс, 2002. С. 10–85.

Aalītiskais (raksta) apraksts no periodiska izdevumaAutora uzvārds, iniciālis. Raksta nosaukums. Izdevuma nosaukums (kursīvā). Gads. Sējums (Numurs / Datums) : Aizņemtās lappuses.

Piemēri:Špona, A. Pedagoģiskā prakse – studijas – zinātne. Skolotājs. 1997. Nr. 5 : 16.–17.lpp.Radzobe, S. Fantāzija par čaumalām. Diena. 2002. 7. febr. : 11. lpp.

Interneta materiālu aprakstsAutora uzvārds, iniciālis. (kolektīvais autors) Publikācijas nosaukums. Norāde, ka materiāls ņemts no interneta, minot datumu, kad tas aplūkots. Publikācijas adrese internetā.

Piemērs:Купер, А. Миф о метафоре. Sk. Internetā (16.11.2004.) http://hci.psychology.ru/toadre/articles/myth_of_metophor.htm

Aprakstot nepublicētos materiālus, jāmin visi dati, kas vajadzīgi to atrašanai: autors, nosaukums, veids (videoieraksts, fails, manuskripts u.tml.), glabāšanas vieta (piem., arhīva numurs, ja materiāli ir arhīvā).

Bakalaura darba, diplomdarba/ diplomprojekta, maģistra darba beigās jāiesien lapa, kurā darba autors ar parakstu apliecina, ka darbs izstrādāts patstāvīgi un tajā nav pārkāpts likums par autortiesībām.

http://hci.psychology.ru/toadre/articles/myth_of_metophor.htm

LITERATŪRA

1. Burceva, R. Metodiskie ieteikumi kvalifikācijas darbu izstrādāšanai un aizstāvēšanai sākumskolas skolotāja specialitātes studentiem. Rēzekne: RA izdevniecība, 2000. 20 lpp.

2. Burceva, R. Metodiskie ieteikumi kursa darbu un kvalifikācijas darbu izstrādāšanai un aizstāvēšanai sākumskolas skolotāja studiju programmas studentiem. Rēzekne: RA izdevniecība, 2001. 30 lpp.

3. Kļavinska, A. Metodiskie norādījumi studiju darbu, bakalaura darbu un diplomdarbu izstrādāšanai filoloģijā. Rēzekne : RA izdevniecība, 2003. 35 lpp.

4. Kristovska I. Metodiskie norādījumi kursa darbu, bakalaura un kvalifikācijas darbu izstrādāšanai. Rēzekne: Rēzeknes augstskola, 1996. 35 lpp.

5. Kursa darbu, bakalaura darbu un maģistra darbu izstrāde. (Sast. Grasmane I.) Rīga: SIA N.I.M.S., 1997. 42 lpp.

6. LVS 195:1999: Bibliogrāfiskais apraksts. Monogrāfiskie izdevumi: BA(M). – R.: VSIA Latvijas Standarts, 1999. – 69 lpp.

7. LVS 196:1999: Bibliogrāfiskais apraksts. Seriālizdevumi: BA(S). – R.: VSIA Latvijas Standarts, 1999. – 87 lpp.

8. LVS ISO 690 2001 A.9. Normatīvdokuments: Bibliogrāfiskā apraksta standartu (BA:ISBD)

piemērošanas noteikumi analītiskajā aprakstā (Bibl. darba un bibliogrāfijas standratizācijas tehniskā komiteja). Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2000. 49 lpp.

10. Strazdiņa, V. Metodiskie norādījumi maģistra darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai. Rēzekne: RA izdevniecība, 2001. 21 lpp.

11. Vucenlazdāns, P., Strods, G. Metodiskie norādījumi kursa darbu izstrādāšanai pedagoģijā un psiholoģijā 2.kursa studentiem.- Rēzekne: RA izdevniecība, 2001.- 23 lpp.

12. Vucenlazdāns, P. Metodiskie ieteikumi maģistra darbu izstrādei pedagoģijā. Rēzekne: RA izdevniecība, 2003. 35 lpp.

13. Weissber, R., Buker, S. Writing up research. USA, New-Jersey: Prentice-Hall Regents, 1990. 202 pgs.

1.pielikums

Iesnieguma noformēšanas paraugsstudiju darbam/projektam

Agneses Graudiņas, Rēzeknes AugstskolasHumanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātesakadēmiskā bakalaura studiju programmas Filoloģijas katedras vadītājai“Filoloģija” pilna laika studiju docentei Ilgai Šuplinskai2.kursa studentes, apl. Nr.99H1035

IESNIEGUMS

Par studiju darba temata apstiprināšanu un vadītāja norīkošanu

Lūdzu apstiprināt studiju darba tematu latviešu valodā “Latviešu jaunākās dzejas

valoda” un norīkot studiju darba vadītāju.

Rēzeknē 16.10.2003.

______________________ (paraksts)

Apstiprināts par studiju darba vadītāju ______________________

Katedras vadītājs ______________________ (paraksts, datums)

2.pielikums

Iesnieguma paraugsbakalaura darbam, diplomdarbam, diplomprojektam, maģistra darbam

Intas Kalniņas, Rēzeknes AugstskolasEkonomikas fakultātes Ekonomikas fakultātes augstākās profesionālās izglītības Uzņēmējdarbības ekonomikasstudiju programmas “Ekonomika” katedras vadītājaiar specializāciju Uzņēmējdarbības tiesības docentei, Dr.oec. V.Strazdiņaipilna laika studiju 4.kursa studentes,stud.apl.Nr.99E1001

IESNIEGUMS

Par diplomdarba tēmas apstiprināšanuun zinātniskā vadītāja norīkošanu

Lūdzu apstiprināt diplomdarba tēmu “Rēzeknes rajona pašvaldību darbības tiesiskais

regulējums un ekonomiskās attīstības perspektīvas” un norīkot zinātnisko vadītāju.

Rēzeknē 10.12.2003.

______________________ (paraksts)

Apstiprināts par zinātnisko vadītāju ______________________

Katedras vadītājs ______________________ (paraksts, datums)

3.pielikums

Studiju darba titullapas paraugs


Dabas zinātņu katedra

BIOĶĪMISKO PROCESU IZMANTOŠANA ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTĀS

Studiju darbs (Studiju projekts)

Velta Somiņa,RA Inženieru fakultātesstudiju programmas “Vides inženieris”pilna laika studiju 2.kursa studente,apl.Nr. 01I2103 ................................................ (paraksts)

Studiju darba vadītāja Dr.sc.ing. docente ................................. Nelda Purviņa (paraksts)

Rēzekne 2004

4.pielikums

Bakalaura darba/ kvalifikācijas darba titullapas paraugs




Bakalaura darbs (Diplomdarbs/ Diplomprojekts)

Velta Somiņa,RA Inženieru fakultātes studiju programmas “Vides inženieris”pilna laika studiju 4.kursa studente,apl.Nr. 01I2103 ................................................ (paraksts)

Katedras vadītāja Dr.sc.ing. asoc.profesore ...................................... Zane Auziņa (paraksts)

Bakalaura darba (Diplomdarba/ Diplomprojekta) vadītāja Dr.sc.ing. docente ................................. Nelda Purviņa (paraksts)

Bakalaura darba (Diplomdarba/ Diplomprojekta) recenzente Dr.agr. docente

............................... Dagmāra Alksne

(paraksts)

Rēzekne 2004

5.pielikums Maģistra darba titullapas paraugs




Maģistra darbs

Jānis Sedelis,RA Inženieru fakultātes profesionālā maģistra vides aizsardzībā studiju programmas pilna laika studiju2.kursa maģistrants,apl.Nr. 03I3081 ................................................ (paraksts)

Katedras vadītājs Dr.hab.geol. profesors .................................. Gotfrīds Noviks (paraksts)

Maģistra darba vadītājs Dr.chem. docents .................................. Jezups Bindars (paraksts)

Maģistra darba recenzents Dr.hab. profesors ..................................... Ilmārs Skārds

(paraksts)

Rēzekne 2004

6.pielikums

SATURS

Ievads ................................................................................................................ 2Anotācija ........................................................................................................... 41. (nodaļa) ...................................................................................................... 8

1.1. (apakšnodaļa) ...................................................................................... 91.2. ............................................................................................................. 12

2. .................................................................................................................... 162.1. ............................................................................................................. 172.2. ............................................................................................................. 20

3. .................................................................................................................... 133.1. ............................................................................................................. 243.2. utt. ...................................................................................................... 18

Secinājumi un rekomendācijas ......................................................................... 30Nobeigums ........................................................................................................ 33Kopsavilkums .................................................................................................... 34Izmantoto avotu un literatūras saraksts ............................................................. 35Pielikumi ............................................................................................................ 36

7.pielikums

Teksta izvietojums lapā

20 mm

Iegaumējiet: aiz virsraksta nelikt punktu; ja pēc nodaļas virsraksta tekstā seko apakšnodaļas virsraksts, to var rakstīt tūlīt zem nodaļas nosaukuma: 1. 1.1. ...; katru nodaļu sāk jaunā lpp.; lappušu numerācija sākas ar titullapu, uz kuras numuru neraksta; darbu noformē datorsalikumā ar 1,5 lielu intervālu starp rindām (fonta Times New Roman lielums 12). lappusē parasti izvietojas 1800 – 2000 zīmes.

30 mm 20 mm

20 mm

8.pielikums

Attēla noformēšanas paraugs

2.att. Rapša salmu un pārtikas eļļas spraukumu kompaktēšana

R2=0,8525

Blīv

ums,

g/cm

3

R2=0,9988

9.pielikums

Tabulas noformēšanas paraugs

3.2.tabula

Slāpekļa mēslojuma efektivitāte Stendes SIS 2001. un 2002.gadā

Rādītāji 2001 2002N90 N120 N150 N180 N90 N120 N150 N180

Graudu raža, t ha-1 6.94 7.40 7.56 7.58 7.17 7.66 8.10 8.08Iegūts graudu, kg uz 1 kg izlietotā N

77.1 61.7 50.4 42.1 79.7 73.8 54.0 44.9

Iegūts graudu, kg uz 1 kg N palielinājumu

- 15.3 5.3 0.7 - 16.3 14.7 -0.7

Proteīna saturs, % 11.3 12.0 12.7 13.4 11.8 12.3 12.9 13.6Proteīna ieguve, kg ha-1 784 888 960 1016 846 942 1045 1099Iegūts proteīns, kg uz 1 kg izlietotā N

8.71 7.40 6.40 5.64 9.40 7.85 6.97 6.11

Iegūts proteīns, kg uz 1 kg N palielinājuma

- 3.47 2.40 1.87 - 3.20 3.43 1.80

N pieauguma izmantošanas koeficients

- 0.61 0.42 0.33 - 0.56 0.60 0.32

10.pielikums

Formulu noformējuma paraugs

Atgriezeniskās saites pārvades funkcija:

(1.7)

kur k0 – skābekļa koncentrācijas mērpārveidotāja pārvades koeficients, V/(g/m3);t – skābekļa koncentrācijas mērpārveidotāja transportkavējums;T0 - laika konstante, min.


Rēzeknē

2004.gada 29.novembrī Nr.16

Par 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Inženieris programmētājs” 2003./2004.studiju gada pašnovērtējuma ziņojuma apstiprināšanu

Noklausoties RA Mācību prorektores asoc.prof. Angelikas Juško-Štekeles ziņojumu un pamatojoties uz RA Mācību padomes 15.11.2004. lēmumu (protokols Nr.4), RA Senāts NOLĒMA apstiprināt 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Inženieris programmētājs” (kods 4248103) 2003./2004.studiju gada pašnovērtējuma ziņojumu.

Pielikumā: 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Inženieris programmētājs” 2003./2004.studiju gada pašnovērtējuma ziņojums uz 4 lpp.

Piezīme: studiju programmas pašnovērtējuma ziņojumu skatīt http://www.ru.lv.

RA Senāta priekšsēde /paraksts/ A.Juško-Štekele


12.PIELIKUMS

http://www.ru.lv/


Rēzeknē

2003.gada 10.novembrīNr.11

Par studiju programmas pašnovērtējumaziņojuma apstiprināšanu

Pamatojoties uz Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes dekāna v.i. Andra Martinova ziņojumu, Senāts NOLĒMA apstiprināt otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas „Inženieris programmētājs” (kods 454821) pašnovērtējuma ziņojumu.

Pielikumā: otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas “Inženieris programētājs” (kods 454821) pašnovērtējuma ziņojums uz 5 lpp.

RA Senāta priekšsēde /paraksts/ A.Juško- Štekele


Piezīme: Pašnovērtējuma ziņojumu skat. http://www.ru.lv

http://www.ru.lv/


Rēzeknē

2003.gada 27.janvārī Nr.8

Par pašnovērtējuma ziņojuma apstiprināšanu

Pamatojoties uz Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes dekāna v.i. Andra Martinova ziņojumu, Senāts NOLĒMA apstiprināt augstākās profesionālās izglītības studiju programmas “Inženieris programmētājs” (kods 454821) pašnovērtējuma ziņojumu.

Pielikumā: Augstākās profesionālās izglītības studiju programmas “Inženieris programmētājs” (kods 454821) pašnovērtējuma ziņojums uz 4 lpp.

Senāta priekšsēde (paraksts) A.Juško-Štekele

Senāta sekretāre (paraksts) L.Kezika

Piezīme: Pašnovērtējuma ziņojumu skat. http://www.ru.lv

http://www.ru.lv/

IZRAKSTS INŽENIERU FAKULTĀTES DOMES SĒDES PROTOKOLS

Rēzeknē

09.11.2001. Nr. 4

Sēdē piedalās : lektors Andris MARTINOVS, profesors Gotfrīds NOVIKS, docents Ivars MEIRĀNS, docents Boriss JARINOVSKIS, docents Pēteris GRABUSTS, docents Aleksejs AVOTS, lektors Ēriks TIPĀNS, laboratorijas vadītāja Anna LAIZĀNE, metodiķe Anita SAUŠA, studente Baiba KALNIŅA.

Sēdi vada : domes priekšsēdētājs Andris Martinovs

Protokolē : domes sekretāre Anita Sauša

Darba kārtība : 1. --------------------------------------------------------- 2. ---------------------------------------------------------

3. Dažādi.

NOLEMJ

Apstiprināt 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības pamatstudiju programmas ”Inženieris programmētājs” 2000./2001.studiju gada pašnovērtējuma ziņojumu.

Sēdi vadīja: ( paraksts ) A.MartinovsProtokolēja: ( paraksts ) A.Sauša

IZRAKSTS PAREIZS.

Inženieru fakultātes dekāna v.i. Ērika Teirumnieka

Rēzeknē, 18.04.2005.

IZRAKSTS INŽENIERU FAKULTĀTES DOMES SĒDES PROTOKOLS

Rēzeknē

12.10.2000. Nr. 19

Sēdē piedalās : lektors Andris MARTINOVS, profesors Gotfrīds NOVIKS, docents Boriss JARINOVSKIS, docents Jezups BINDARS, docents Pēteris DAUGULIS, docents Ivars MEIRĀNS, docents Pēteris GRABUSTS, lektors Ēriks TIPĀNS, metodiķe Anita SAUŠA, studenti: Baiba KALNIŅA, Igors LAPUHA.

Sēdi vada: domes priekšsēdētājs Andris Martinovs.

Protokolē: domes sekretāre Anita Sauša.

Darba kārtībā:1. ---------------------------------------------1. ---------------------------------------------

2. ---------------------------------------------2. ---------------------------------------------3. Dažādi.

NOLEMJ

Apstiprināt 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības pamatstudiju programmas ”Inženieris programmētājs” 1999./2000.studiju gada pašnovērtējuma ziņojumu.

Sēdi vadīja: (paraksts ) A.MartinovsProtokolēja: ( paraksts ) A.Sauša

IZRAKSTS PAREIZS.

Inženieru fakultātes dekāna v.i. Ērika Teirumnieka

Rēzeknē, 18.04.2005.

APSTIPRINĀTS

ar RA Senāta 29.11.2004.

lēmumu Nr.16

RA RA STUDI JUSTUDI JU PROGRAMMUPROGRAMMU PAŠNOVĒRTĒJUMSPAŠNOVĒRTĒJUMS

Fakultāte: InženieruKatedra: Datorzinātņu un matemātikasStudiju programmas nosaukums: profesionālā studiju programma “Inženieris programmētājs”Kods: 4248103Ilgums un apjoms: 4 gadi, 160 KPPrasības, uzsākot studiju programmu: vidējā vai profesionāli tehniskā izglītībaIegūstamais grāds/kvalifikācija: inženieris programmētājsAkreditēta: no 1999.g. līdz 2005.g. 31.decembrim. Akreditācijas lapa Nr.010-143Direktors: lekt. Mg.sc.ing. Ēriks TIPĀNS

N.p.k.

Pašnovērtējuma kritēriji 1999./2000.

2000./2001.

2001./2002.

2002./2003.

2003./2004.

1. Studējošo skaits akadēmiskā gada 01.10. 107 115 114 186 156

2. Docētāju skaits, kas nodrošina programmu:

Kopā- profesori- asoc. profesori- docenti- lektori

23-26

13

24-27

14

29128

14

28116

15

23117

143. Docētāju kvalifikācija:

- doktori- maģistri- studē doktorantūrā

442

473

6105

5107

4126

4. Diplomu ieguvušo skaits 10 15 19 17 235. Infrastruktūra:

- iepirkto grāmatu skaits- auditorijas ar kodoskopu

aprīkojumu- auditorijas ar LDC

paneļiem- auditorijas ar

multimediju projektoriem- datorkontaktstundu

skaits uz vienu studentu nedēļā

- laboratoriju ierīkojums:- Skaitļošanas

centra datortehnika- programmatūra- Fizikas un

elektrotehnikas laboratorijas iekārtas

27

2-

-

5.17

Ls 36595

Ls 3767

Ls 1500

32

41

-

5.17

Ls 45201

Ls 5877

Ls 1900

366

52

1

5.17

Ls 42901

Ls 6523

Ls 2407

189

51

2

5.17

Ls 0

Ls 1863

Ls 1811

125

51

2

5.17

Ls 35888

Ls 9970

Ls 2000

2. Studentu aptaujas rezultāti

(%):- docētāju kompetence:

augstākais vērtējums zemākais vērtējums

vidējais vērtējums

- kursa izklāsts: augstākais vērtējums

zemākais vērtējums vidējais vērtējums

40.498.59

50.92 83.833.30

12.87

54.4810.3935.13

92.621.535.85

68.097.24

24.67

48.620.96

50.42

37.552.65

59.80

77.8011.1011.10

51.9011.1037.00

3. Absolventu nodrošinājums ar darbu specialitātē (%)

100 93.33 94.74 100 854. Maģistrantūrā iestājušos

absolventu skaits3 5 2 1 4

5. * LR zinātnes pado-mes grantu skaits

Vadība - - - 1 -Līdzdalība - - - - -

6. * Starptautisko projektu skaits

Vadība - - - - -Līdzdalība 1 1 1 1 -

7. * Starptautiskā studentu apmaiņa

Vadība - - - - -Līdzdalība 2 16/10 2/12 1 1

8. * Starptautiskā mācību spēku apmaiņa

RA docētāji 1 2 1 - -Ārvalstu vieslektori

3 4 2 - 39. * Līdzdalība

starptautiskajās konferencēs:

organizēšanā

- 1 1 1 1piedalīšanās ar referātu

4 7 9 5 -

10. * Reģionālās nozīmes projektu skaits

Vadība - - - - -Līdzdalība - - - 1 2

11. * RA granti Vadība - - - - -16. Izmaiņas studiju programmā

1999./2000.

-

2000./2001.

-

2001./2002.

Kurss “Autom. projektēšanas sistēmas” aizvietots ar kursu “Projektu vadība”.

2002./2003.

Nav kursa “Filozofija”.Nav kursa “Dabas aizsardzība”.Nav kursa “Tirgus analīze un prognozēšana”.Nav kursa “Materiāli un detaļas”.Ieviests kurss “Darba aizsardzība un ergonomika”.Ieviests kurss “Sistēmu objektorientētā modelēšana”.Ieviests kurss “Sistēmu analīze”.Ieviesta “Ievadprakse”.Kurss “Darba tiesības” aizvietots ar kursu “Tiesību zinību pamati”.Kurss “Saskarsmes psiholoģija” aizvietots ar kursu “Saskarsme un profesionālā ētika”.Kurss “Elektrotehnika un elektronikas pamati” aizvietots ar kursu “Elektronikas pamati”.Kurss “Datu struktūras” aizvietots ar kursu “Algoritmi un datu struktūras”.

2003./2004.

Pirmsdiploma praksei palielināts kredītpunktu skaits.

17 .Katedras nozīmīgākās publikācijas1999./2000.

1. P.Daugulis “Idempotento E-moduļu stabilo endomorfizmu gredzeni un inducētie invarianti”, Acta Mathematica Latviensis, Latvija

2. P.Grabusts “Slēpto neironu loma tiešās izplatības tīklos”. RA II starpt. zin. prakt. konference “Vide.Tehnoloģija.Resursi.”

3. P.Grabusts. “Solving TSP using Classical Simulated Annealing Method”. RTU zin. rakstu 5.sērijas 2.sējums.

2000./2001.

1. Ē.Tipāns “Onercoming of “combinatorial explosion” in classification algorithm “Cora””. 52nd Meeting of the European Working Groups “Multicriteria aids for decisions”. Vilnius, Lithuania.

2. Ē.Tipāns. “Some possibilites of improving the CORA classification algorithm”. International conference, 7th fuzzy days Dortmund, Germany.

2001./2002.

1. A.Zorins. “Using Neural Networks to model the Dynamics of Financial Indexes”. “Europen Working Group on Financial Modelling”. 28.starpt. konference, Viļņa, Lietuva.

2. Ē.Tipāns. “Improring the Generalization by Features Algorithm”. Sixteenth European Meeting on Cybernetics and Systems Research – Vienna, April 2-5, 2002.

2002./2003.

1. Zorins A. “Stock price prediction: Kohonen versus backpropagation.” Proceedings of the International Conference “Modelling and Simulation of Business Systems”, Vilnius, Lithuania, May 13-14, 2003, P. 115-119.

2. Zorins A. & Borisovs A. “Neural networks in portfolio management.” 8th International Conference on Soft Computing “MENDEL 2002”, Brno, Czech Republic, June 5-7, P. 195-200.

3. Grabusts P. & Borisovs A. “Clustering methods for finding refularities in data.” Conference Materials of the International Scientific Conference – Information Society and Modern Business. Ventspils, 31.01.-01.02.2003. P.25.

4. Grabusts P. & Borisovs A. “Using grid-clustering methods in data classification.” Proceedings of the International Conference on Parallel Computing & Electrical Engineering- PARELEC’2002. Warsaw, Poland, September 22-25, P. 425-426.

5. Daugulis P., Algebras automorfizmu darbība uz tās moduļiem, RA 10.gadu jubilejai veltītais zinātnisko darbu krājums, 2003.

6. Daugulis P., Vēža audzēja svārstību analīze angioģenēzes modeļos, RA starptautiskās zinātniskās konferences „Vide.Tehnoloģija.Resursi” rakstu krājums, 2003.

7. L. Arakelian, Y. Merbl, P. Daugulis, Y. Ginosar, V. Vainstein, V. Slitser,Y. Kogan, H. Harpak and Z. Agur, Multi-Scale Analysis of Angiogenic Dynamics and Therapy', to appear in:``Cancer Modelling and Simulation'', editor L. Preziosi, CRC Press LLC,(UK), 2003.

8. Z.Agur, L.Arakelian, P.Daugulis, Y.Ginosar, Hopf point analysis for angiogenesis models, to appear in Discrete And Continuous Dynamical Systems B.

2003./2004.

1. P.Grabusts „ Neural networks methods of knowledge extraction”;2. P.Grabusts „Asociāciju likumu analīzes izmantošana likumsakarību

meklēšanā”;3. P.Grabusts „Analysing Bankruptcy Data with Neural Networks” ;4. P.Grabusts „Using Association Rules to Extract Regularities from Data”;5. A.Zorins „Biržas indeksa prognozēšana izmantojot pretējas izplatības tīklus”;6. A.Zorins „Akciju cenas prognoze izmantojot likumu iegūšanu”;7. A.Zorins „Nelineāro laika rindu modelēšana ar neironu tīkliem”;8. Ē. Tipāns „Concepts generalization algorithm FLORA2 in changing

environment in robot control task”;9. Daugulis, P. Action of algebra automorphisms on its modules and families of

indecomposable modules, Acta Societatis Mathematicae Latviensis, No.6, 2004.

18. LR Zinātnes Padomes granti1999./200 -

0.2000./2001.

-

2001./2002.

-

2002./2003.

P. Grabusts - LZP doktorantūras komisijas 13.05.2002.g. lēmums Nr. 3-2-1 par doktorantūras grantu uz 6 mēnešiem no 01.07.02 līdz 31.12.02.

2003./2004.

-

19. Starptautiskie projekti1999./2000.

TEMPUS projekts Nr. S-JEP_11064-96.

2000./2001.

SOCRATES-ERASMUS programma.

2001./2002.


2002./2003.


2003./2004.


20. Reģionālās nozīmes projekti1999./2000.

-

2000./2001.

-

2001./2002.

-

2002./2003.

I. Meirāns - LE0012.02 Economic and Social Cohesion Measures in Latgale Region. Linkage mechanism improvements between professional education institutions and business sectors in Rezekne and immediate neighbourhood – Services for Vilani Vocational School Nr. 41.

2003./2004.

-

21. RA granti1999./2000. -2000./2001. -2001./2002. -2002./2003. -2003./2004. -

22. Starptautiskā studentu apmaiņa1999./2000. No RA:

V.Mandžgaladze – Gentas universitāte – Beļģija – 4 mēneši;S.Romanovs - Gentas universitāte – Beļģija – 5 mēneši;

2000./2001. No RA:V.Šerkins - Gentas Tehniskā augstskola – Beļģija – 5 mēneši;A.Pridāns – Vilhelmshāfenes Tehniskā augstskola – Vācija – 4 mēneši;J.Musatovs – Vilhelmshāfenes Tehniskā augstskola – Vācija – 4 mēneši;A.Baltiņš – Vilhelmshāfenes Tehniskā augstskola – Vācija – 5 mēneši;12 studenti – Vilhelmshāfenes Tehniskā augstskola – Vācija – 2 nedēļas.Uz RA:10 studenti – Vilhelmshāfenes Tehniskā augstskola – Vācija – 1 nedēļa.

2001./2002. No RA:

J.Litavnieks – Vilhelmshāfenes Tehniskā augstskola – Vācija – 8 mēneši;V.Jaudzems – Somija – 4 mēneši.Uz RA:12 studenti – Vilhelmshāfenes Tehniskā augstskola – Vācija – 1 nedēļa.

2002./2003. No RA:S. Vilipsons - KATHO Institute of Higher Education, Kortrijka, Beļģija

2003./2004. No RA:Gunita Akmentiņa ARCADA Somija 3 nedēļas

23. Starptautiskā akadēmiskā personāla apmaiņa1999./2000. No RA:

lekt. Ē.TIPĀNS – Karlsrūes universitāte – Vācija – 1 mēnesis.Uz RA:prof. H.MILLERS-MALEKS – Gentas universitāte – Beļģija – 1 nedēļa;prof. G.CULHS – Karlsrūes universitāte – Vācija – 1 nedēļa;prof. H.GRUTCNERS – Vilhelmshāfenes Tehniskā augstskola – 1 nedēļa.

2000./2001. No RA:lekt. Ē.TIPĀNS – Vilhelmshāfenes Tehniskā augstskola – Vācija – 2 nedēļas;doc. I.MEIRĀNS - Vilhelmshāfenes Tehniskā augstskola – Vācija – 2 nedēļas.Uz RA:prof. H.MILLERS-MALEKS – Gentas universitāte – Beļģija – 1 nedēļa;prof. G.CULHS – Karlsrūes universitāte – Vācija – 1 nedēļa;prof. H.GRUTCNERS – Vilhelmshāfenes Tehniskā augstskola – 1 nedēļa;asoc.prof. K.ARAOLHO – Somija – 1 nedēļa.

2001./2002. No RA:doc. P.GRABUSTS - Vilhelmshāfenes Tehniskā augstskola – Vācija – 2 nedēļas.Uz RA:prof. H.MILLERS-MALEKS – Gentas universitāte – Beļģija – 1 nedēļa;prof. H.GRUTCNERS – Vilhelmshāfenes Tehniskā augstskola – 1 nedēļa.

2002./2003. -2003./2004. Uz RA:

Jesef Timmerberg - Vilhelmshāfenes augstskolaJ. Beckman - Vilhelmshāfenes augstskolaHans Gruetzner - Vilhelmshāfenes augstskola

Studiju programmas direktors Ēriks Tipāns

Studentu aptaujas anketaII kurss

Nr. Studiju kurss Docētājs Kursa

nozīmīgumsDocētāja

kompetenceKursa izklāsta

kvalitāteDoc. prasme

org.patst.darbu1. Angļu

valodalektore Ļ.Ceļapītere

1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5

2. Angļu valoda

lektore J.Barinova

1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5

3. Fizika docents A.Martinovs

1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5

4. Sports lektors A.Kaupužs

1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5

5. Sports lektore E.Zaščerinska

1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5

6. Elektronikas pamati

docents I.Meirāns

1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5

7. Algebra docents P.Daugulis

1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5

8. Diskrētā matemātika

docents P.Daugulis

1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5

9. Datoru tīkli lektors M.Kijaško

1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5

10. Algoritmi, datu struktūras

lektors Ē.Tipāns

1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5

Augstākais novērtējums – 5, zemākais – 1.

Ieteikumi studiju procesa uzlabošanai: _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________

Paldies par atsaucību!

Studentu aptaujas rezultāti (2004.gada oktobris)

IP-2001 (4.kurss)Tika aptaujāti 20 studenti

Nr. Studiju kurss Docētājs Kursa nozīmīgums

Docētāja kompetence

Kursa izklāsta kvalitāte

Docēt. prasme

organizēt patstāvīgo

darbu1. Datoru

arhitektūraP. Grabusts 4.35 4.6 4.6 4.4

2. Datu bankas P. Grabusts 4.7 4.55 4.45 4.553. Mikroprocesori P. Grabusts 4.3 4.75 4.55 4.554. Vadīšanas pamati O.Užga-Rebrovs 3.45 4.05 3.8 3.85. Projektu vadība Ģ. Vulfs 4.4 4.5 4.55 4.36. Specseminārs M. Kijaško 3.55 3.9 3.7 47. Civilā aizsardzība A. Strods 3.8 4.15 3.95 4.05

Kom en tā r i : navKom en tā r i : nav





Docēt. prasme


darbu1. Angļu valoda Ļ. Ceļapītere 4.87 4.94 4.68 4.872. Angļu valoda J. Barinova 4.69 4.85 4.62 4.853. Fizika A. Martinovs 3.84 4.82 4.79 4.584. Sports A. Kaupužs 3.32 4.12 3.96 3.865. Sports E.

Zaščerinska4 4.54 4.46 4.38

6. Elektronikas pamati I. Meirāns 4.37 4.68 4.63 4.827. Algebra P. Daugulis 3.18 2.47 1.89 1.898. Diskrētā matemātika P. Daugulis 3.34 2.45 1.95 1.849. Datoru tīkli M. Kijaško 4.74 4.47 4.32 4.2110. Algoritmi, datu

struktūrasĒ Tipāns 4.87 4.45 3.97 3.92

Kom en tā r i :Kom en tā r i :

Par P. Dauguli:

- neprot pasniegt lekcijas;- atstādināt no lekciju pasniegšanas;- atrast citu docētāju algebrā un diskrētajā matemātikā.

Par A. Kaupužu:- sportu 2. kursam nevajag.





Docēt. prasme


darbu1. Angļu valoda Ļ. Ceļapītere 4.28 4.53 4.28 4.442. Angļu valoda J. Barinova 4.42 4.37 4.11 4.163. IT nozares tiesību

pamatiP. Eglons 3.78 4.31 4.16 4.07

4. Sports A. Kaupužs 3.42 4.03 3.81 3.785. Sports E.

Zaščerinska4.15 4.38 3.85 4.31

6. Uzņēmējdarbības ekonomikas un grāmatvedības pamati

A. Puzule 3.51 3.82 3.91 3.69

7. Saskarsme un profesionālā ētika

Ē. Kalvāns 3.23 3.91 3.95 3.80

8. Matemātiskā analīze... P. Daugulis 4.05 2.57 2.16 2.279. Matemātiskā analīze... I. Vucina 4.64 4.59 4.57 4.3910. Datori un programmēš. A. Zorins 4.5 4.16 4 4

Kom en tā r i :Kom en tā r i :Par P. Dauguli:- Teorētiskās nodarbības varētu pasniegt I. Vucina, jo docentam P. Daugulim

tas nesanāk.

Docētāja vidējais vērtējums

Nr. Docētājs Kursa nozīmīgu

ms



Docēt. prasme


darbu1. P. Grabusts 4.45 4.63 4.53 4.52. O.Užga-Rebrovs 3.45 4.05 3.8 3.83. Ģ. Vulfs 4.4 4.5 4.55 4.3

4. M. Kijaško 4.15 4.19 4.01 4.115. A. Strods 3.8 4.15 3.95 4.056. Ļ. Ceļapītere 4.58 4.74 4.48 4.667. J. Barinova 4.56 4.61 4.37 4.518. A. Martinovs 3.84 4.82 4.79 4.589. A. Kaupužs 3.37 4.08 3.89 3.8210. E. Zaščerinska 4.08 4.46 4.16 4.3511. I. Meirāns 4.37 4.68 4.63 4.8212. P. Daugulis 3.52 2.50 2 213. Ē Tipāns 4.87 4.45 3.97 3.9214. P. Eglons 3.78 4.31 4.16 4.0715. A. Puzule 3.51 3.82 3.91 3.6916. Ē. Kalvāns 3.23 3.91 3.95 3.8017. A. Zorins 4.5 4.16 4 4


Datorzinātņu un matemātikas katedra

Studiju programmas “Inženieris programmētājs” ABSOLVENTU

APTAUJA

1. Vārds, uzvārds Darba vietas nosaukums

un adrese

2. Kādu amatu Jūs ieņemat?

3. Vai Jūs apmierina Jūsu kopējais

profesionālās sagatavotības līmenis?

(vajadzīgo apvilkt)

1 - nē2 - drīzāk nē3 - grūti

pateikt4 - drīzāk jā5 - noteikti jā

4. Kā Jūs novērtējat savas speciālās prasmes profesijā? (atzīmēt ar krustiņu)

Zināša-

nu navVājas Viduvē

-jas Labas Teica-mas

Darbā neiz-

mantoju

- veidot un atkļūdot programmas ..................................- projektēt algoritmus un datu struktūras .....................- izvēlēties problēmas risināšanai adekvātus programmproduktus un līdzekļus ..........................…- veikt datu aizsardzības un drošības pasākumus .........- realizēt algoritmus, lietojot programmēšanas valodas- analizēt programmas kodu .........................................- programmēt, izmantojot INTERNET tehnoloģijas …- lietot datu pieprasījuma valodas ................................

- lietot programmatūras testēšanas paņēmienus ..........- veikt sistēmu analīzi un projektēšanu ........................

5. Vai Jūs turpināt studijas? (atzīmēt ar krustiņu)

Jā, doktorantūrā (kur?)Jā, maģistrantūrā (kur?)Nē

6. Kādas vēl speciālās vai citas prasmes, Jūsuprāt, vajadzētu apgūt studiju laikā?

Paldies par atsaucību! Cerot uz turpmāko sadarbību, RA Inženieru fakultātes Datorzinātņu un matemātikas katedra

Akadēmiskā personāla uzskaitījums un kvalifikācijaI VISPĀRIZGLĪTOJOŠIE KURSI (20 kr.p.- 12,5%)N.p.k. Studiju kurss KP Amats Zin.grāds Docētājs

10. Angļu valoda 8 lekt.lekt.

Mg.philol.Mg.philol.

Ļ.CeļapītereJ.Barinova

11. Uzņēmējdarbības ekonomika un grāmatvedības pamati

2 doc. Mg.oec., doktorante A.Puzule

12. Darba aizsardzība un ergonomika 2 lekt. Mg.biol. V.Spičs13. Saskarsme un profesionālā ētika 2 lekt. Mg.paed. Ē.Kalvāns14. Civilā aizsardzība 1 lekt. Mg.paed. V.Šlendins15. Standartizācija un patentēšana 2 doc. Dr.vet. B.Jarinovksis16. Vadīšanas pamati 1 asoc.pro

f.Dr.sc.ing. O.Užga-

Rebrovs17. IT tiesību zinību pamati un

standarti2 lekt. P.Eglons

18. Sports - lekt.lekt.

Mg.paed.Mg.paed.

E.Zaščerinska A.Kaupužs

II NOZARES TEORĒTISKIE PAMATKURSI (36 kr.p. – 22,5%)N.p.k. Studiju kurss KP Amats Zin.grāds Docētājs

1. Matemātiskā analīze, diferenciāl-vienādojumi un analītiskā ģeometrija

10 doc.lekt.

Dr.phil.maģistrante

P.DaugulisI.Morozova

2. Algebra 4 doc. Dr.phil. P.Daugulis3. Varbūtību teorija un matemātiskā

statistika3 lekt. Mg.math.,

doktorantsI.Kangro

4. Fizika 5 doc. Mg.phys., doktorants A.Martinovs5. Diskrētā matemātika 6 doc. Dr.phil. P.Daugulis6. Elektronikas pamati 2 doc. I.Meirāns7. Projektu vadība 2 prof. Dr.habil. sc.ing. Ģ.Vulfs8. Sistēmu analīze 2 prof. Dr.habil. sc.ing. Ģ.Vulfs9. Datoru tīkli 2 lekt. maģistrants M.Kijaško

III NOZARES PROFESIONĀLĀS SPECIALIZĀCIJAS KURSI (60 kr.p. – 37,5%)N.p.k. Studiju kurss KP Amats Zin.grāds Docētājs

1. Datori un programmēšana 10 lekt.asist.

Mg.sc.ing.maģistrants

A.ZorinsJ.Musatovs

2. Algoritmi un datu struktūras 6 lekt. Mg.sc.ing. Ē.Tipāns3. Skaitliskās metodes 3 doc. I.Meirāns4. Datoru arhitektūra 4 doc. doktorants P.Grabusts5. Datu bankas 4 doc. doktorants P.Grabusts6. Objektorientētā programmēšana 2 lekt. Mg.sc.ing. Ē.Tipāns7. Programmēšanas valodas 2 asist. maģistrants V.Šerkins8. Operētājsistēmas 2 doc. doktorants P.Grabusts9. Programminženierija 8 lekt.

doc.Mg.sc.ing., doktorants

A.ZorinsI.Meirāns

10. Programmu paketes 1 asist. maģistrants V.Šerkins11. Kriptogrāfija, datu aizsardzība 2 doc. doktorants P.Grabusts12. Sistēmu objektorientētā

modelēšana2 doc. Dr.sc.ing. A.Teilāns

13. Algoritmu teorija 2 doc. Dr.phil. P.Daugulis14. Vizuālās programmēšanas

līdzekļi2 asist. maģistrants V.Šerkins

15. Specsemināri (1., 3., 4. kursos) 6 doc.,lekt. maģistrants

I.MeirānsM.Kijaško

Obligātie izvēles studiju kursi (B daļa)(6 kr.p. – 3,8%)

I NOZARES PROFESIONĀLĀS SPECIALIZĀCIJAS KURSI (6 kr.p. – 3,8%)Datortīklu specializācijas virziens (6 kr.p.)

N.p.k.

Studiju kurss KP Amats Zin.grāds Docētājs

1. Telekomunikācijas un datu pārraide

4 lekt. maģistrants M.Kijaško

2. Tīklu operētājsistēmas 2 lekt. maģistrants M.Kijaško

Web programmēšanas specializācijas virziens (6 kr.p.)1. Web aplikāciju tehnoloģijas 4 asist. maģistrants V.Šerkins2. Web dizaina pamati 2 asist. maģistrants V.Šerkins

Brīvās izvēles kursi (C daļa)(2 kr.p. – 1,3%)

II VISPĀRIZGLĪTOJOŠIE KURSI (7 kr.p.)N.p.k. Studiju kurss KP Amats Zin.grāds Docētājs

1. Darba tiesības 1 doc. Dr.iur. G.Makarova2. Psiholoģija 1 lekt. Mg.paed. Ē.Kalvāns3. Stresa menedžments 1 prof. Dr.oec. M.Vidnere4. Zinātniskā darba pamati 1 asoc.pro

f.Dr.oec. V.Strazdiņa

5. Publiskās runas pamati 1 doc. Mg.soc.sc. I.Graudiņa6. Lietišķās sarunas 1 doc. Mg.soc.sc. I.Graudiņa7. Loģika 1 lekt. Mg.paed. V.Korkla

III NOZARES TEORĒTISKIE PAMATKURSI (3 kr.p.)N.p .k. Studiju kurss KP Amats Zin.grāds Docētājs

1. Mikroprocesori 1 doc. doktorants P.Grabusts2. Sistēmu modelēšanas un

imitācijas pamati1 prof. Dr.habil. sc.ing. J.Merkurjevs

3. Ievads operāciju pētīšanā 1 prof. Dr.habil. sc.ing. Ģ.Vulfs

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)

Vārds, uzvārds Jeļena BARINOVA

Dzimšanas gads, datums

1971.gada 7. aprīlis

Dzimšanas vieta Latvija, Rēzekne

Izglītība 1993.gadā absolvēta Daugavpils Pedagoģiskā Universitātes Humanitārā fakultāte un iegūta angļu valodas un literatūras pasniedzēja kvalifikācija.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi

2000.g. 23.sept. iegūts Humanitāro zinātņu maģistra grāds angļu filoloģijas apakšnozarē (Dipl. Nr. 000848).

Nodarbošanās No 1994.gada RA Pedagoģijas fakultātes Svešvalodu katedras lektore.1993.-1995. – Rēzeknes vakarskolas angļu val. pasniedzēja.

Mācību metodiskā un pedagoģiskā darbība

No 1994.gada RA Svešvalodu katedras lektore. Studiju kursi: “Angļu valoda kā pamatvaloda un kā otrā svešvaloda” RA Pedagoģijas un Inženieru fakultātes studentiem.

Valodu prasmes Krievu, latviešu, angļu


Vārds, uzvārds Ļubova CEĻAPĪTEREDzimšanas gads, datums

1958.gada 1.jūlijs

Dzimšanas vieta Mari, Turkmenistāna

Izglītība No 2001.gada studijas DPU doktorantūrā Literatūrzinātnes nodaļā.1983.gadā absolvēta M.Gorkija Turkmēnijas Valsts Universitāte Svešvalodu fakultāte un iegūta filologa, angļu valodas pasniedzēja un tulka kvalifikācija (diploms Nr.324641, izdots 1983.g.).


2000.g. iegūts maģistra grāds angļu filoloģijā (diploms Nr.000849, izsniegts 23.09.2001. Daugavpilī) .

Nodarbošanās Kopš 1997.gada RA Pedagoģijas fakultātes Svešvalodu katedras lektore.1997.-1998. – Viļānu vidusskolas angļu valodas skolotāja.1985.-1988. – Viļānu 41.AVS angļu un krievu valodas skolotāja.1983.-1985. – Mari vidusskolas angļu valodas skolotāja.

Stažēšanās, papildizglītošanās

Skolotāju kvalifikācijas institūta kursi Daugavpilī 1988.g.Sertifikāts par piedalīšanos Britu Padomes organizētajos kursos (1994-1998).

Zinātniski pētnieciskā darbība

Ekonomikas un biznesa angļu valodas mācīšana, tehniskās angļu valodas mācīšana, angļu valodas kurss vides aizsardzības studiju programmu studentiem.


Kopš 1997.gada RA Pedagoģijas fakultātes Svešvalodu katedras lektore. Kurss: “Angļu valoda”.

Publikācijas 6

Valodu prasmes Krievu, angļu, latviešu, poļu, turkmēņu valoda.Franču un vācu valoda - ar vārdnīcu


Vārds, uzvārds Pēteris DAUGULISDzimšanas gads, datums

1967.gada 20.aprīlī

Dzimšanas vieta Latvija, KārsavaIzglītība Ļeņingradas Valsts universitātē (Krievija) iegūta fiziķa

kvalifikācija (1992)Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi

Džordžijas Universitātē (ASV) iegūts filozofijas doktora grāds matemātikā (1998) - Dr.phil., docents

Nodarbošanās Kopš 1998.gada RA Inženieru fakultātes docentsZinātniskās publikācijas

Raksti zinātniskajos izdevumos – 6Konferenču tēzes – 2


Intereses - algebra un matemātiskā bioloģija

Pārējās zinātniskās darbības aktivitātes

Piešķirts LZP grants 01.0371, tēma “Moduļu sašaurināšana uz apakšalgebrām”.Dalība ES 5.Ietvara programmas finansētajā projektā “Using mathematical modeling and computer simulations to improve cancer therapy”, HPRN-CT-2000-00105, (Medicīniskās Biomatemātikas institūts, Izraēla) “postdoctoral researcher” statusā.Piedalīšanās zinātniskās konferencēs:1) “Cohomology and Finite Groups” at the 1998 Spring

Central Sectional Meeting (#932) of the AMS, Manhattan, Kansas US, March (1998),

2) 3. Latvijas matemātiķu konference, Jelgava (2000),3) “Algebra and Discrete Mathematics”, Hatingena, Vācija,

(2001),4) “Vide. Tehnoloģija. Resursi IV”, Rēzekne (2003).

Mācību metodiskās publikācijas

Daugulis P. Diskrētā matemātika. – Rēzekne: RA, 2001.

Daugulis P., Mickāne S. Diskrētā matemātika II. – Rēzekne: RA, 2005.


Sagatavotie un pasniegtie studiju kursi RA: “Augstākā matemātika”, “Matemātiskā analīze, diferenciālvienādojumi un analītiskā ģeometrija”, “Diskrētā matemātika”, “Algebra”, “Algoritmu teorija”.

Pedagoģiskā darba stāžs augstskolās (Džordžijas Universitāte, RA, RTU) – 11 gadi.

Akadēmiskā personāla un profesionālās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana

Vadīti “Inženiera programmētāja” studiju programmas studentu bakalaura darbi un kursa darbi.

Pārējās studiju procesa aktivitātes

Vadīti Inženieru fakultātes studentu zinātniskie darbi studentu zinātniskajām konferencēm.

Galvenās publikācijas Daugulis P. Idempotent E-modules, proceedings, “Cohomology and Finite Groups” at the 1998 Spring Central Sectional Meeting (#932) of the AMS, Manhattan, Kansas, US, March 1998.

Daugulis P. Stable endomorphism of idempotent E-modules, PhD thesis, University of Georgia, USA, 1998.

Daugulis P. Idempotento E-moduļu stabilo endomorfismu gredzeni un inducētie invarianti.// Acta Societatis Mathematicae Latviensis, No.4, Latvija, 2000.

Agur, Z., Arakelyan, L., Daugulis, P., Ginosar, Y. Hopf point analysis for angiogenesis models, Discrete And Continuous Dynamical Systems – Series B, Volume 4, Nr 1, February 2004.

Arakelian L., Merbl Y., Daugulis P., Ginosar Y., Vainstein V., Slitser V., Kogan Y., Harpak H. and Agur Z. Multi-Scale Analysis of Angiogenic Dynamics and Therapy, Cancer Modelling and Simulation, editor L. Preziosi, CRC Press LLC, 2003.

Daugulis P. Vēža audzēja svārstību analīze angioģenēzes modeļos./ IV Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences “Vide. Tehnoloģija. Resursi” materiāli, RA izdevniecība, 2003.

Daugulis P. Action of algebra automorphisms on its modules and families of indecomposable modules.// Acta Societatis Mathematicae Latviensis, No.6, 2004.

Valodu prasmes Latviešu, angļu, krievu – brīvi.


Vārds, uzvārds Pēteris EGLONSDzimšanas gads, datums

1946.gada 27.decembris

Dzimšanas vieta Latvija, MadonaIzglītība 1993.gadā LVU Juridiskajā fakultātē iegūta jurista

kvalifikācija.Papildizglītība Tiesnešu kvalifikācijas celšanas kursi tiesnešu apmācības

centrā (1997-2004).Kursi “Studentu zinātniskā darba vadības metodika” (2003)Profesionālā pilnveide programmā “Augstskolu didaktika” (2003)

Nodarbošanās No 1998.gada Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu katedras lektors.No 1997.gada Rēzeknes tiesas tiesnesis.Strādājis par Barkavas pagasta TDP izpildkomitejas priekšsēdētāju, par juriskonsultu paju sabiedrībā “Barkava”, Balvu patērētāju biedrībā, par vecāko nodokļu inspektoru VID Madonas nodaļā.


Tiesneša procesuālā darbība


Pedagoģiskā darba stāžs augstskolā – 5 gadi. Sagatavotie un lasītie studiju kursi un programmas: “Civiltiesības” (vispārīgā daļa), “Dzīvokļu likumdošana”, “Autortiesības”, “Informācijas tehnoloģiju tiesības”.


Studentu prakses vadīšana tiesā.


No 2002.gada 6.novembra līdz 2003.gada 12.martam apgūta profesionālās pilnveides programma “Augstskolu didaktika”.

Valodu prasmes latviešu, krievu, angļu (ar vārdnīcu)


Vārds, uzvārds Pēteris GRABUSTSDzimšanas gads, datums

1958.gada 30.jūnijs

Dzimšanas vieta Latvija, RēzekneIzglītība RTU Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte (no

2001.g. Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas), Informācijas Tehnoloģijas institūts, Lēmumu atbalsta sistēmu profesora grupa – vadības informācijas tehnoloģijas virziena doktorantūra. Teorētiskais kurss pabeigts 2003.gadā.LU Fizikas un matemātikas fakultāte (1978-1983).


RA docents no 2000.g.

Nodarbošanās No 1994.gada RA Inženieru fakultātes Datorzinātņu un matemātikas katedras docētājsNo 1993.gada RA Skaitļošanas centra vadītājs

Zinātniskās publikācijas

Raksti zinātniskajos izdevumos – 6; publikācijas zin. konferenču rakstu krājumos – 10; konferenču tēzes – 3


Mākslīgie neironu tīkli, intelektuālās datortehnoloģijas


Piešķirts LZP doktorantūras grants 13.05.2002. N. 3-2-1.TEMPUS - “Logistic Management”; stažēšanās Ģentē-1999.g.ERASMUS – stažēšanās Vilhelmshāvenā (Vācija) – 2001.g.


Sagatavotie studiju kursi RA: „Datu bāzu vadības sistēmas”, „Operacionālās sistēmas”, „Kriptogrāfija”, „Mikroprocesori”, „Datorgrāmatvedība”.


Vadīti bakalaura darbi, diplomprojekta darbi, studiju darbi inženiera programmētāja studiju programmas studentiem.


Vadīti studentu zinātniskie darbi Inženieru fakultātes studentu zinātniskajām konferencēm.

DPU profesionālās pilnveides programma “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā”

Sabiedriskās aktivitātes

RA Zinātnes Padomes loceklis.RA Saimnieciskās Padomes loceklis.

Galvenās publikācijas „Using a Thermal Equilibrium method in the Neural Networks”, International Conference on Parallel Computing & Electrical Engineering-PARELEC’98. Bialystok, Poland, September 2-5, 1998g.

“Solving TSP using Classical Simulated Annealing method”, RTU zinātnisko rakstu 5.sērija “Datorzinātne/ informācijas tehnoloģija un vadības zinātne”, 2. sējums, RTU izdevniecība, 2000.g

“RBF neironu tīklu pielietošanas perspektīvas”, Ziņojuma tēzes 2. pasaules latviešu zinātnieku kongresam 2001.g. 14,15.augustā.

„A study of clustering algorithm application in RBF neural networks”, Scientific Proceedings of Riga Technical University: Computer Science. Information Technology and Management Science, RTU, Riga, Issue 5, Volume 5. P. 50-57, 2001.

“Asociāciju likumu analīzes izmantošana likumsakarību meklēšanā”, RTU Zinātniskie Raksti: Datorzinātne. Datorvadības Tehnoloģijas, RTU, Rīga, 5.sērija, 15. sējums. Lpp. 110-118, 2003.

“Using Association Rules to Extract Regularities from Data”, 6th International Baltic Conference on Data Bases and Information Systems- DBIS'2004, Riga, June 6.-9., P.117-126,2004.

“Analysing Bankruptcy Data with Neural Networks”, 10th International Conference on Soft Computing- Mendel2004, Brno, Czech Republic, June 16.-18., P.111-117, 2004.

Valodu prasmes Latviešu, angļu, krievu.


Vārds, uzvārds Iveta GRAUDIŅADzimšanas gads, datums

1969.gada 3.jūlijs

Dzimšanas vieta Rēzekne, Latvija

Izglītība 2000.gadā RA Ekonomikas fakultātē iegūts Sociālo zinātņu maģistra grāds vadībzinātnēs (diploms Nr. 000008).1987.-1992.g. – Maskavas Valsts universitātes Socioloģijas fakultātē iegūta socioloģijas pasniedzēja kvalifikācija (diploms Nr. 081152)


Mg.soc.sc.

Nodarbošanās No 2002.g. RA Ekonomikas fakultātes docente RA Ekonomikas fakultātes profesionālajās studiju programmās, ārējo sakaru un projektu vadītāja.No 1993.g. RA Ekonomikas fakultātes docētāja; ārējo sakaru koordinatore1994.-1995. – a/s “Latgales finanses un investīcijas” uzņēmējdarbības konsultante, mārketinga vadītāja1993.-1994. – Latgales uzņēmējdarbības atbalsta centra uzņēmējdarbības konsultante, pasniedzēja1992.-1993. – LU Latgales filiāles lektore


Raksti – 1Konferenču tēzes – 8


Stratēģiskās komunikācijas uzņēmumā. Sabiedrisko attiecību nozīme uzņēmuma attīstībā. Organizāciju attīstība.Kultūras socioloģija. Nacionālā pašapziņa. Imigrantu absorbcijas iespējas. Nacionālās kultūras iezīmju saglabāšanas iespējas svešā vidē.


Piedalīšanās zinātniskās konferencēs – 8Konferenču organizēšana – 6


Mācību grāmatas – 2 (līdzautore)


Sagatavotie un lasītie studiju kursi: “Socioloģija”, “Sociālā psiholoģija”, “Publiskās runas pamati”, “Lietišķās sarunas”, “Pasākumu organizēšana un vadīšana”Pedagoģiskā darba stāžs augstskolā – 10 gadi

Akadēmiskā Profesionālās kvalifikācijas diplomandi - 2

personāla un profesionālās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana


PROJEKTU DARBS (PĒDĒJIE 5 GADI):02/2005 – pašlaik – “EUI-Net: Eiropas universitāšu un industrijas sadarbības tīkls”, Erasmus TN (tematiskie tīkli) projekts, projekta koordinatore Rēzeknes augstskolā10/2004 – pašlaik – “RePro: Reali uzņēmējdarbības projekti multikultutrālā studentcentrētā apmācībā”, Leonardo da Vinci projekts, projekta koordinatore Rēzeknes augstskolā02/2004 – pašlaik – “Starpkultūru komunikācija”, Socrates – Erasmus EM (Eiropas Maģistra grāds) projekts, projekta koordinatore Rēzeknes augstskolā08/2003 – pašlaik CBC BSR programmas projekts “Lauku teritoriju ekonomiskā potenciāla attīstība, veidojot plašu velotūrisma maršrutu tīklu”, projekta vadītāja02/2003-07/2003 PHARE 2000 projekts “Apceļo Latgali ar IT”. Apmācību cikla Latgales tūrisma uzņēmējiem organizētāja.09/2000-12/2002 EC 5th Framework projekts “REG-ELIN-LAT”.Augstskolas koordinatore, darba grupas dalībniece.STAŽĒŠANĀS, KVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANA (PĒDĒJIE 5 GADI):12/2004 – 02/2005 – “Radošums un spontanitāte”, IUGTE, Rīga, Latvija05/2004 – “Kā uzrakstīt veiksmīgu projektu ES 6.ietvara programmai”, Hyperion (ĪRIJA), Rīga, Latvija03/2003 – “Saskarsme, sadarbība un uzvedība organizācijās”, Rīgas Menedžeru skola, Rēzekne, Latvija02/2003 – “EU Structural Funds and Regional Development in Latvia”, DATAR (Denmark) sadarbībā ar Latgales reģiona attīstības aģentūru11/2002 – ““Project Cycle Management”, Latgales reģiona attīstības aģentūra2002.g.febr.-dec. - “NLP pamatbāzes kurss” (Neirolingvistiskā program-mēšana), LR Ārstu biedrības Akupunktūras un Netradicionālās medicīnas asociācijas sertifikāts Nr.101.

Galvenās publikācijas “Image of Latvia as a motivating factor for potential exchange students” I.Graudiņa, I.Silineviča. // Rēzeknes Augstskola, starptautiskā zinātniskā konference 2002.28.02.-02.03. ”Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā”- Rēzekne, 2002.,118-125 lpp. ISBN 9984-585-40-9.

“Tūrisma attīstības koncepcija” I.Silineviča, V.Deksne, I.Graudiņa, I.Zaļūksne, I.Silicka, V.Silineviča. //Rēzeknes

Augstskola. Ekonomikas fakultāte. Tūrisma un viesnīcu uzņēmējdarbības vadības katedras rakstu krājums I.Silinevičas redakcijā. –Rēzekne, 2002.gads. 8-32 lpp. ISBN 9984-585-40-9.

“Ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai nepieciešamais RSEZ sabiedrisko attiecību modelis kā organizācijas vides sakārtošanas un vadīšanas instruments” I.Siliņeviča, I.Graudiņa. Raksts starptautiskās zinātniskās konferences “Vide. Tehnoloģija. Resursi” rakstu krājumā. Rēzekne, 2001.

“Rēzeknes reģiona tūrisma attīstības zinātniskā koncepcija”, līdzautore, raksts starptautiskās zinātniskās konferences “Baltijas reģiona valstu integrācijas problēmas ceļā uz ES” krājumā. Rēzekne, 2000. - 354.-359.lpp.

“Organizāciju attīstības nozīme uzņēmuma darbības uzlabošanā”, ziņojuma tēzes 1.starptautiskajai RA Ekonomikas fakultātes un Viļņas universitātes konferencei “Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomiskās integrācijas problēmas Eiropas Savienībā”. Rēzekne, 1999. - 51.-54.lpp.

Valodu prasmes Latviešu (dzimtā), krievu - brīvi, angļu - brīvi, vācu – pamatzināšanas


EAIE (European Association for International Education)


Vārds, uzvārds Boriss JARINOVSKISDzimšanas gads, datums

1940.gada 25.maijs

Dzimšanas vieta Orenburga, Krievija

Izglītība 1994.g. LU iegūta psiholoģijas skolotāja kvalifikācija.1967.g. Orenburgas Lauksaimniecības institūtā iegūta vetārsta kvalifikācija ( diploms C Nr.209993, izdots 28.07.1967.).


1972.g. Orenburgas lauksaimniecības institūtā iegūts zinātņu kandidāta grāds (diploms MBT Nr.002853, izdots Maskavā 30.01.1974.).1998.g. piešķirts RA docenta amats (atestāts Nr.0005).

Nodarbošanās No 1993.g. Inženieru fakultātes Dabas zinātņu katedras docents, Lietišķās ekoloģijas un dabas resursu zinātniskās laboratorijas sektora vadītājs.1993.-1996. RA Humanitārās fakultātes Baltu filoloģijas katedras lektors.1992.-1993. LU Latgales filiāles lektors.1990.-1992. LU Ģeogrāfijas fakultātes pasniedzējs, LR vides aizsardzības komitejas galvenais speciālists.1986.-1990. Rīgas profesionāli tehniskā arodvidusskolas pasniedzējs1984.-1985. Vissavienības meliorācijas polimēru zinātniski pētnieciskais institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.1984.-1985. Rīgas mehāniskais tehnoloģiskais pārtikas rūpniecības tehnikums, pasniedzējs.1980.-1983. Kabeļu rūpniecības Vissavienības Elektrotehnikas medicīniski bioloģisko problēmu nodaļa, laboratorijas vadītājs.1979.-1980. Rīgas Medicīnas institūts, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.1977.-1979. Lietišķās bioķīmijas Vissavienības zinātniski pētnieciskais institūts, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.


Bioķīmija un vides aizsardzības problēmu risināšana, bioloģiskā lauksaimniecība, ekoloģiskā izglītība un audzināšana.


37 zinātniskās publikācijas

Mācību metodiskā un 32 gadi; kursi: “Bioķīmija”, “Ekoloģiskā mikrobioloģija”,

pedagoģiskā darbība “Ekotoksikoloģija”, “Dabas aizsardzība”, “Metroloģija”, “Patentēšana un standartizācija”, “Lauksaimniecības produkcijas kvalitāte un analīze”


2003.g. – kursi “Prezentācijas programma „Power Point”.2003.g. – DPU kursi “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā”.1991.g. – piedalīšanās Vissavienības pētnieciskā institūta rīkotajos stažēšanās kursos “Pesticīdu nekaitīga pielietošana tautsaimniecībā”.1987.g. – piedalīšanās LIM Republikāniskā skolotāju kvalifikācijas celšanas institūta rīkotajos vidusskolas ķīmijas skolotāja kursos.


No 2000.gada Dabas zinātņu katedras zinātnisko semināru vadītājs un studentu zinātnisko konferenču organizators.No 2001.gada Rēzeknes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes ārštata konsultants.No 1990.g. Zaļās partijas loceklis un Dzīvnieku aizsardzības kluba biedrs.No 1984.g. organizēts kompleksais liegums Vecdaugavas pussalā.


Vārds, uzvārds Ēriks KALVĀNSDzimšanas gads, datums

1971.gada 7.novembris

Dzimšanas vieta Latvija, RēzekneIzglītība 2001.gadā RA iegūts pedagoģijas maģistra grāds (diploms

Nr. 000118).1999.gadā LU iegūta ekonomista kvalifikācija grāmatvedībā (diploms Nr. 000272).1997.gadā RA iegūts psiholoģijas bakalaura grāds skolu psiholoģijā (diploms Nr. 000206) un skolu psihologa (diploms Nr. 000181) un veselības mācības skolotāja kvalifikācija (diploms Nr. 000182).No 2002.gada – studijas DU Sociālās psiholoģijas maģistrantūrā.

Papildus izglītība 2002.g. - Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas sporta speciālistu kursi (apliecība Nr. 308 – T).2002.g. - atlētiskās vingrošanas kursi Krievijas valsts fiziskās kultūras institūtā (apliecība Nr. 146 – S).


Pedagoģijas maģistrs – 2001.g.Bakalaura grāds psiholoģijā – 1997.g.

Nodarbošanās No 1998.gada RA Pedagoģijas fakultātes Pedagoģijas un psiholoģijas katedras lektors; RA atlētiskās vingrošanas vadītājsNo 2002.gada Rēzeknes ģimnāzijas psihologs – konsultants.2001.g. – IU “Ailin” psihologs – konsultants.1994.-1995. – korespondents laikrakstā “ Latgales sports”.


Konferenču tēzes – 4.


Mūsdienu pusaudžu socializācijas problēmas.Studentu stress, tā optimizācijas iespējas.


Sagatavotie un lasītie studiju kursi: “Vispārīgā psiholoģija”, “Attīstības psiholoģija”, “Saskarsmes psiholoģija”, “Psiholoģijas vēsture”.Pedagoģiskā darba stāžs augstskolā – 4 gadi.Vidējā gada pedagoģiskā slodze – 700 stundas.


Lekciju lasīšana Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā

Kvalifikācijas paaugstināšana Dānijas – Latvijas kopprojektā “DELATE – 1”, “DELATE – 2”

Kursi: “Datormācība”, “Lietvedība”, “Sporta speciālistiem”

Galvenās publikācijas Kalvāns Ē. Skolu audzēkņu socializācijas problēmas // Baltijas reģiona valstu integrācijas problēmas ceļā uz Eiropas Savienību./ Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. - Rēzekne, 2000.

Kalvāns Ē. Augstu rezultātu sportā sasniegšana un personības attīstība 11-15 gadu vecumā // Pedagoģijas teorijas un mācīšanās process./ Otrā ikgadējā maģistrantu zinātniski praktiskās konferences materiāli. -Rēzekne, 2000.

Kalvāns Ē. Studentu stresu ietekmējošie faktori docētāja – studenta mijiedarbības procesā, gatavojoties zināšanu pārbaudei // Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgspējīgā attīstībā./ Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. - Rēzekne, 2002.

Kalvāns Ē. Studentu psiholoģiskā gatavība pārbaudes darbiem // Personība. Laiks. Komunikācija./ Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. - Rēzekne, 2003.

Valodu prasmes Latviešu – brīvi, krievu – brīvi, angļu, vācu - sarunu valodas līmenī


Vārds, uzvārds Ilmārs KANGRODzimšanas gads, datums

1956. gada 23. augusts

Dzimšanas vieta Latvija, Gulbene

Izglītība 1979.g. absolvēta Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte un iegūta matemātiķa pasniedzēja kvalifikācija (diploms Nr. 313417, izdots 28. 06.1979.).Izpildīta Latvijas Universitātes pedagoģijas doktora studiju programma. Rīkojums Nr. 5/534 par eksmatrikulāciju (133090) izdots LU Doktorantūras daļā 11.12.2003.


Mg.math., iegūts LU 1994. gada 10.jūnijā, diploms Nr.000578.

Nodarbošanās No 2003.g. RA Inženieru un Ekonomikas fakultātes Datorzinātņu un matemātikas katedras lektors.No 1996.g. RA Inženieru Dabas zinātņu katedras lektors. 1994.-1995. – RA Inženieru fakultātes Datorzinātņu katedras lektors. 1991.-1993. – LU Latgales filiāles stundu pasniedzējs. 1985.-1993. – RPI ICF Rēzeknes MKP vecākais pasniedzējs. 1981.-1983. – RPI ICF Rēzeknes MKP, inženieris elektroniķis un stundu pasniedzējs. 1979. -1981. – Liepājas Pedagoģiskā institūta Matemātikas katedras pasniedzējs.


Raksti zinātniskajos izdevumos – 21Konferenču tēzes – 8


Siltuma pārneses procesi daudzslāņu vidēs. Matemātikas studiju satura un formu pilnveidošanas iespējas augstskolā inženieru un ekonomikas studiju virzienos.


Piedalīšanās Phare programmas finansētajā starptautiskajā pētījumā “The Programme for International Student Assessment” (OECD 2003) “Framework – Mathematics, Reading, Science and Problem Solving Knowledge and Skills”, LU Pedagoģijas fakultāte.Piedalīšanās zinātniskajās konferencēs, zinātniski metodiskajos semināros, zinātnieku kongresos.


Kangro, I. Matemātika: Ekonomikas fakultātes studiju programmas - Rēzekne: RA, 1996.

Kangro, I. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika: Ekonomikas fakultātes studiju programmas - Rēzekne: RA,

1996. Kalis H., Kangro I. (2004) Matemātiskās metodes

inženierzinātnēs. Mācību līdzeklis. Rēzekne: RA Izdevniecība, 2004, 292 lpp.

Lasmanis, A., Kangro, I. Faktoranalīze. Mācību līdzeklis. Rīga: Izglītības soļi, 2004, 53 lpp.

Kangro, I. Testi matemātikā. (Iesniegts publicēšanai RA izdevniecības daļā).


Sagatavoti un pasniegti lekciju kursi: “Varbūtību teorija un matemātiskā statistika”, “Matemātiskās metodes vides zinātnē un datori”, “Matemātika ekonomistiem”, “Augstākā matemātika”, “Ekonomikas matemātiskās metodes un modeļi”, “Ekoloģijas matemātiskie modeļi”,“Lineārā ekonomika”


Vadīti studiju darbi “Vides inženiera” studiju programmas studentiem.


Vadīti studentu zinātniskie darbi Inženieru fakultātes studentu zinātniskajām konferencēm.

Stažēšanās LVU Fizikas un matemātikas fakultātes Diskrētās matemātikas un programmēšanas katedrā (1986).

Kandidāta minimuma eksāmens angļu valodā, 02.06.1987., apliecība PK Nr.21229.

Bāzes apmācība II līmenī informātikā un skaitļošanas tehnikā (1987) programmēšanas valodā BASIC.

Datorlietotāju kursi. Kursi “Mācību procesa psiholoģija un pedagoģija,

inovācijas”. Angļu valodas kursi ATTENDANCE at the EUDORA summer school in TOLMIN,

Slovenia from 11 to 22 August, 2004, module MATHED – Researching the Teaching and Learning of Mathematics, Padagogiche Akademie des Bundes in Oberosterreich A-4020 Linz, Kaplanhofstrasse 40.

Galvenās publikācijas 1) Kalis, H. & Kangro, I. (2003) Simple methods of engineering calculation for solving heat transfer problems, in A.Stikonas (ed.) Mathematical Modelling and Analysis Vol.8 Nr.1, Vilnius: Technika, 33-42.

2) Kangro, I. (2003) Process of the Competence Creation Training of Mathematics, In.: Proc. of the int. conference: The 1st International Journal of Teacher Education And Training Conference “Sustainable development. Culture. Education”, Daugavpils, 11-14 MAY, 2003,pp. 217-230.

3) Kalis, H. & Kangro I. (2004) The Mathematical Computer System as the Connection between Theory and its Practical Usage, In.: Ch. Bergsten (Ed.) MADIF 4, The Fourth Swedish Mathematics Education Research Seminar January 21-22, 2004, Abstracts of MADIF 4, Malmo Hogskola, pp. 22-24.

4) Garleja, R. & Kangro, I. (2004) Determining an individual cognitive style in the study process, in V. Ivbulis (ed.) Humanities and Social Sciences. Latvia, Education Management in Latvia, University of Latvia, 2(42), pp. 82-94

5) Garleja, R. & Kangro, I (2004) Complex management of mathematical knowledge and skills. In.: Proc. of the Int. Conference: Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives, 5th international conference, Liepāja, 7-8 May 2004, pp. 38-40, Liepāja: LPA, 2004, (in Latvian).

Valodu prasmes Latviešu, krievu – brīvi, angļu – sarunvalodas līmenī un speciālo tekstu pārvaldīšana


Vārds, uzvārds Aivars KAUPUŽSDzimšanas gads, datums

1974.gada 7.jūnijs


Izglītība 1996.gadā LSPA absolvēta sporta pedagoga specialitāte un iegūta sporta skolotāja un vieglatlētikas trenera kvalifikācija, papildspecialitāte – sporta menedžeris.


Sporta pedagoģijas maģistrs (1998).

Nodarbošanās No 2002.gada – mācību un pāraudzināšanas iestādes “Pilcene” direktors.No 2000.gada – RA Pedagoģijas fakultātes Sākumskolas metodiku katedras lektors.1996-2002. – Rēzeknes logopēdiskās internātskolas sporta skolotājs.


Raksti zinātnisko konferenču pilnu referātu krājumos - 2Raksti zinātniskajos izdevumos – 1


1) Speciālā pedagoģija: disleksijas problēmas, valodas traucējumi.

2) Sporta metodikas aktualitātes speciālās pedagoģijas ietvaros.


Piedalīšanās 4 zinātniskajās konferencēs Rīgā, Rēzeknē.


Sagatavotie studiju kursi un programmas: “Sports”, “Volejbols”, “Basketbols”.Pedagoģiskā darba stāžs augstskolā - 3 gadi.


Sabiedriskās organizācijas “Sociālā atbalsta centrs bērniem ar speciālām vajadzībām” vadītājs.


Piedalījies kvalifikācijas kursos “ES Comenius 3.2 Course: Dyslexia” Lielbritānijā (1999). Piedalījies mācību braucienā uz Dāniju PHARE studentu apmaiņas programmas ietvaros (1994).

Galvenās publikācijas Disleksija un mācīšanās traucējumi. // Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. – Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2002.

Dyslexia – one of the actual Problem of the Pedagogy. // Raksti. IV sējums. – Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2001.

Sporta stundas īpatnības darbā ar bērniem logopātiem. // Personība. Laiks. Komunikācija: Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli. - Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2001.

Valodu prasmes Latviešu – brīvi, krievu – brīvi, angļu – sarunu un savā nozarē speciālās literatūras līmenī.


Vārds, uzvārds Mihails KIJAŠKODzimšanas gads, datums

1978.gada 28.maijs

Dzimšanas vieta Siktivkara, Krievija

Izglītība Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātē iegūts bakalaura grāds datorvadībā un datorzinātnē (diploms Nr.000894) un inženiera programmētāja kvalifikācija (diploms Nr. 000875).


Bakalaura grāds datorvadībā un datorzinātnē – 2000.g.

Papildizglītība, kursi DPU profesionālās pilnveides programma “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā” (2003)

RA Pedagoģijas fakultātes Pedagogu tālākizglītības centra profesionālās meistarības pilnveides kursi “Pedagoģiskās un psiholoģiskās novitātes augstskolu darbībā” (2002)

LITTA, ECDL (Eiropas datorprasmes sertifikāts) (2002)

Komerccentra “DATI GRUPA” kursi “IBM AIX 4.x administrēšana” (1998)

Komerccentra “DATI GRUPA” kursi “Juridiskās programmas NAIS servisa nodrošināšana” (2001)

Nodarbošanās Kopš 2000.gada RA Inženieru fakultātes docētājs


Informācijas sistēmu drošība un aizsardzība


Sagatavotie un pasniegtie studiju kursi RA: “Datoru tīkli”, “Tīklu operētājsistēmas”, “Telekomunikācijas un datu pārraide”, “Specseminārs”.Pedagoģiskā darba stāžs augstskolā – 5 gadi.


Vadīti “Inženiera programmētāja” studiju programmas studentu bakalaura darbi un kursa darbi.


Vadīti Inženieru fakultātes studentu zinātniskie darbi studentu zinātniskajām konferencēm.

Valodu prasmes Latviešu, angļu, krievu – brīvi.


Vārds, uzvārds Veronika KORKLADzimšanas gads, datums

1960.gada 18.jūlijs.

Dzimšanas vieta Latvija, Ludzas raj.

Izglītība 1997.gadā absolvēts LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūts un iegūts maģistra grāds pedagoģijā (diploms Nr. 003172).1985.gadā LVU Vēstures un filozofijas fakultātē iegūta filozofijas pasniedzēja kvalifikācija (diploms Nr.123521).


Mg.paed. (1997)

Nodarbošanās Kopš 1995.gada RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Vēstures un filosofijas katedras lektore. No 1995.gada skolotāja Rēzeknes vakara, maiņu vsk.; Rēzeknes komercskolā.1990.-1991. – LU Rēzeknes filiāles lektore (saviet.).1991.-1995. – Rēzeknes skolotāju institūta pasniedzēja.1987.-1991. – Rēzeknes pedagoģiskās skolas skolotāja.1985.-1986. – Rēzeknes internātskolas skolotāja.


Skolotāja profesionālās kompetences problēma studiju programmās. Studenta personības pašnoteikšanās attīstība studiju procesā.


Uzdevumu krājums - 1


Sagatavotie un lasītie studiju kursi:“Personības socioloģija”, “Filosofija”, “Izglītības filosofija”, “Politiskā ētika”, “Socioloģija”, “Loģika”, “Filosofijas pamati”, “Ētika”, “Estētika”, “Polemikas kultūra”, “Filosofiskās domāšanas attīstīšana bērniem”, “Cilvēks. Daba. Sabiedrība”; “Reliģiju vēsture”, “Nacionālā kultūra”.Pedagoģiskā darba stāžs augstskolā – 11 gadi.


Sagatavoti 4 bakalauri pedagoģijā, 5 sociālo zinību skolotāji.


2004.g. – līdzdalība starptautiskajā seminārā “Mix metodes pedagoģiskajos pētījumos”.2004.g. vadītas divas nodarbības FIC organizētajā konferencē - seminārā “Filosofija pamatskolā. Mācību līdzeklis “Domātprieks”- pieredze un perspektīvas” pamatskolas skolotājiem.2003.g. – apgūta LR IZM organizētā tālākizglītības programma “Vienota pieeja mācību grāmatu vērtēšanā”.2003.g. – apgūti Internet kursi.2002.g. – līdzdalība starptautiskajā seminārā Lietuvā (Palanga) “Philosphy and Education: The Chance in the Perspective of Intercultural Misunderstanding”.No 2002.g. – līdzdalība Sorosa fonda – Latvija programmas “Pārmaiņas izglītībā” projektā “Cilvēks sabiedrībā”.2001.g. – apgūta Filosofiskās izglītības centra skolotāju tālākizglītības mācību programmu “Filosofija skolā” un kļuvusi par FIC skolotāju – tālākizglītotāju.2001.g. – līdzdalība Sorosa fonda – Latvija programmas “Pārmaiņas izglītībā” projektā “Filosofijas mācīšana bērniem”.2001.g. – līdzdalība starptautiskajā seminārā Lietuvā (Palanga) “Information Technologies (IT) in Professional Development of Teachers of Social Sciences (Civic Education, History, Economics, Art, Ethics, Philosophy).2000.g.dec.-2001.g.febr. – seminārs “Filozofijas apgūšana augstskolas programmā un tās integrējošā loma vispārējā un profesionālajā studiju procesā”. 2000.g. – līdzdalība Sorosa fonda – Latvija programmas “Pārmaiņas izglītībā” projektā “Kritiskās domāšanas attīstīšana”. 1999.g. – seminārs “Politikas veidošana un analīze”, Valsts administrācijas skola.1995.g. – kvalifikācijas celšanas seminārs Baltijas valstu augstskolām “Inovācijas augstskolu didaktikā”.1995.g. – kursi par izglītības attīstības procesiem un pedagoģiskās prakses vadīšanu Dānijā.


Kopš 2002.g.dec. – darbošanās Filozofiskās izglītības centra valdē.

Galvenās publikācijas 1. Filosofiskās domāšanas attīstīšana bērniem – viena no stratēģijām sociālo zinību mācīšanā/ Problēmas, pētījumi, risinājumi.- Rēzekne: RA, 2004.-243.-247.lpp.

2. “Kāpēc būtu jāpievērš uzmanība spējai brīnīties?” ICPIC 11.konferences materiāli.- Varna, 2003.g. Līdzautore I.Rocēna;

3. Uzdevumu krājums loģikā: Mācību palīglīdzeklis.- Rēzekne: RA, 1999.

Valodu prasmes Latviešu – brīvi, krievu – brīvi, angļu – sarunvalodas līmenī

Cita papildus informācija

Piedalīšanās vidējās izglītības standarta projekta izstrādē loģikā (2002-2003).Veikta A.Vilka grāmatas “Ievads loģikā” manuskripta recenzēšana.


Vārds, uzvārds Gaļina MAKAROVADzimšanas gads, datums

1952.gada 25.augusts

Dzimšanas vieta Latvija, Ludzas rajons

Izglītība 1974.gadā absolvēta LVU Juridiskās fakultātes tiesību zinātņu specialitāte un iegūta jurista kvalifikācija (diploms Nr. 351176, izsniegts 28.06.1974.).


Tiesību doktora zinātniskais grāds (Dr.iur.), iegūts LU habilitācijas un promocijas padomē 1992.gada 1.decembrī (diploms Nr.000982).Juridisko zinātņu kandidāts, piešķirts Vissavienības zinātniski pētnieciskā institūta Specializētās padomes sēdē 25.06.1990. (diploms Nr. 004705, izsniegts 28.11.1990.).

Nodarbošanās No 2000.gada G.Makarovas advokātu biroja zvērinātā advokāte.No 1993.gada RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu katedras docente.No 1974.gada Rēzeknes juridiskās konsultācijas zvērinātā advokāte.

Stažēšanās, papildizglītošanās:

1990.gadā - Baltijas republiku advokātu zinātniski praktiskā konference.


Advokātu procesuālā darbība.


No 2001.gada BKI Rēzeknes filiāles docente. Kursi: “Tiesību aizsardzības iestādes”, “Krimināltiesības”, “Kriminālprocess”, “Civiltiesības”.No 1993.gada RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu katedras docente. Kursi: “Pašvaldību tiesības”, “Krimināltiesības”, “Darba tiesības”, “Saimnieciskās un darba tiesības”, “Tiesību aizsardzības iestādes”, “Starptautiskās tiesības”, “Ievads biznesa tiesībās”.

Galvenās publikācijas Проблемы прав на защиту.- Таллин, изд. Валгус, 1998.

Процесуальная деятельность адвоката по предупреждению преступлений.// Журнал «Юстиция», 1984., Нр.15/16

Процесуальная деятельность адвокатуры по

предупреждению преступлений. Научно – практическая конференция адвокатов Прибалтийских республик, Рига, 1987.

Valodu prasmes Krievu, latviešu, vācu (ar vārdnīcu) un angļu (ar vārdnīcu).


Vārds, uzvārds Andris MARTINOVSDzimšanas gads, datums

1964.gada 19.maijs

Dzimšanas vieta Latvija, Rēzeknes raj.Izglītība 1989.g. absolvēta LVU Fizikas un matemātikas fakultāte un

iegūta fiziķa - pasniedzēja kvalifikācija (diploms PB Nr. 158306, izdots 15.06.89., Rīgā)2002.g. izpildīta Rīgas Tehniskās universitātes doktorantūras teorētiskā daļa (apliecība D Nr.047, izdota 07.04.2003.).


1995.gadā LU Fizikas un matemātikas fakultātē iegūts fizikas maģistra grāds (diploms Nr. 001093, izdots 20.06.1995., Rīgā).

Nodarbošanās 1996.-2004. – RA Inženieru fakultātes dekāna vietas izpildītājs.No 2003.gada RA Dabas zinātņu katedras docents.1993.-2003. – RA Dabas zinātņu katedras lektors.1989-1999. – Maltas 1.vidusskolas fizikas un datorzinību skolotājs.


Augstskolu vasaras kursi “Net Building” (Ekological waste water treatment, ekological building, webdesign), Västra Nylands augstskola, Karja, Somija, 2000.g.augusts.Pieredzes apmaiņa Vilhelmshāvenes augstskolā Vācijā, 1998.g. novembris.

Zinātnisko pētījumu virziens

Elastomeru mehānisko īpašību prognozēšana un paātrināto eksperimentu pamata.

Pedagoģiskais darbs, akadēmiskie kursi

No 1993. RA Dabas zinātņu katedras docētājs; kursi: “Fizika”, “Cieta ķermeņa fizika”, “Tehniskā termodinamika un siltumtehnika”, “Enerģētika un energoresursi”, “Plūsmu mehānika un hidraulika”, “Elektrotehnika”.

Publikācijas Martinovs A., Gonca V. A rubber fall model for yield deformation // In: International Conference on bionics and prosthetics, biomechanics and mechanics, mechatronics and robotics- Varna, 2004- Vol.4- p.47-50.

Мартинов А., Гонца В. Исследование механических свойств и диэлектрической проницаемости резины в процессе старения // In: International Conference on bionics and prosthetics,

biomechanics and mechanics, mechatronics and robotics- Varna, 2004- Vol.4- p.41-46.

“Par gumijas kalpošanas laika prognozēšanu”- referāts starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā”, Rēzekne, 2002.

“Gumijas reoloģiskā modeļa parametru noteikšana”- RTU Zinātniskie raksti, Mašīnzinātne un transports, 7. sējums, 2002.

“Korelācijas pētījumi starp gumijas mehāniskiem un elektriskiem raksturlielumiem”- referāts 2. Pasaules Latviešu Zinātnieku kongresā, 2001.

“Fizikālo lielumu izvēle gumijas novecošanas procesu prognozēšanai”- raksts Rēzeknes Augstskolas zinātnisko rakstu krājumā, 2001.

„Daži dielektriskās caurlaidības pētījumu aspekti gumijas mākslīgās novecošanas procesos” - referāts 2. starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē „Vide. Tehnoloģija. Resursi”, Rēzekne, 1999.

„Dielektriskās caurlaidības izmantošanas iespējas gumijas novecošanas procesu prognozēšanā” - referāts Rēzeknes Augstskolas 5.gadu jubilejas konferencē „Novadam un Latvijai”, Rēzekne, 1998.

Valodu prasmes Latviešu, krievu, vācu, nedaudz angļu.


Vārds, uzvārds Ivars MEIRĀNSDzimšanas gads, datums


Dzimšanas vieta Latvija, Rēzeknes raj.

Izglītība 1977.gadā absolvēta Rīgas Politehniskā institūta Skaitļošanas tehnikas fakultātes Elektronisko skaitļojamo mašīnu specialitāte (diploms Ю Nr.408054, izdots 22.06.1977).


No 2000.gada Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes Datorzinātņu un matemātikas katedras docents

Kursi, papildizglītība Baltijas Datoru akadēmijas kursi “.NET tehnoloģijas” (2003)LLU profesionālās pilnveides programma “Augstskolu didaktika” (2002)RITI cikls “Lielu un svarīgu informācijas sistēmu projektu uzsākšana un attīstīšana” (2002)

Nodarbošanās No 2005.gada RA Datorzinātņu un matemātikas katedras docētājs un vadītāja v.i.No 2000.gada – RA Inženieru fakultātes Datorzinātņu un matemātikas katedras docents.2000.-2001. RA Inženieru fakultātes Datorzinātņu katedras vadītāja vietas izpildītājs un docents.No 1998.gada a/s “DATI” Programmatūras pārvaldes Lielbritānijas un Skandināvijas reģiona grupas vadītājs.1998.-2000. RA Inženieru fakultāte Datorzinātņu katedras vadītāja vietas izpildītājs un lektors.1993.-1998. – RA Inženierzinātņu katedras lektors.1996.-1997. – a/s “Latvijas Zemes banka” Rēzeknes filiāles programmētājs.1993.-1996. – RA Studentu skaitļošanas zāles vadītājs.1980.-1994. – Rīgas Politehniskā institūta Rēzeknes MKP skaitļošanas zāles vadītājs, lektors.1977.-1980. – Rēzeknes reģionālais skaitļošanas centra inženieris- elektroniķis.


Datorlietotāju bez priekšzināšanām apmācības metodika; datorzinātņu speciālistu apmācība Latvijā: problēmas un perspektīvas; elektroniskās dokumentācijas aprites sistēmu izveide; izdales materiālu izmantošanas efektivitāte mācību procesā.

Darbs projektos 1/ 1996.-1999. - TEMPUS projekts nr. S-JEP_11064-962/ 2000. - SOCRATES projekta ERASMUS programma (docētāju apmaiņa).3/ 2003. - Economic and Social Cohesion Measures in Latgale Region. Identification number LE0012.02/0006/SC004/1


Lekciju konspektu komplekts: “Ieskats datorpasaulē. Ievads operētājsistēmā Windows-95. Teksta redaktors Word-6. Programma Windows Explorer.” – 1997.

Lekciju konspektu komplekts: “Elektroniskā tabula Excel-7” – 1997.

Mācību līdzeklis. “Ieskats datorpasaulē. Ievads operētājsistēmā Windows-98. Teksta redaktors Word-97. Programma Windows Explorer.” – 2000.

Mācību līdzeklis. “Elektroniskā tabula Excel-97. Darbs INTERNET-ā.” – 2000.

Mācību līdzeklis. “Skaitliskās metodes. Metodiskie norādījumi un uzdevumi praktisko darbu izpildei”. - 2003.


Kopējais pedagoģiskā darba stāžs- 23 gadi.Kursi: “Datormācība”, “Programmēšanas valodas”, “Skaitliskās metodes”, “Zinātnisko pētījumu rezultātu apstrāde, izmantojot datortehniku”, “Algoritmi un datu struktūras”, “Elektronikas pamati”.


Sagatavoti vairāk nekā 30 inženieri programmētāji.


Studiju programmu direktors, Inženieru fakultātes Domes loceklis, RA Senāta loceklis.

Valodu prasmes latviešu, krievu, vācu


LITTA biedrs


Vārds, uzvārds Jurijs MERKURJEVSDzimšanas gads, datums

1954.gada 30.aprīlis

Dzimšanas vieta Latvija, Rīga

Izglītība 1978.-1981. – aspirants, Rīgas Tehniskajā universitātē.1976.gadā absolvēta Rīgas Tehniskā universitāte un iegūta inženiera - elektriķa kvalifikācija automātikā un telemehānikā.


1997.gadā piešķirts inženierzinātņu habilitētais doktora grāds (Dr.habil.sc.ing.) Rīgas Tehniskajā universitātē.1982.gadā RTU piešķirts inženierzinātņu doktora grāds (Dr.sc.ing)

Nodarbošanās No 1997.gada Valsts profesors, Modelēšanas un imitācijas profesora grupas vadītājs Rīgas Tehniskajā universitātē.1998.-2002. - Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes Datorzinātņu katedras profesors.1993.-1997. - RTU Modelēšanas un imitācijas katedras vadītājs un docents.1982.-1993. - RTU Automātisko vadības sistēmu katedras asistents, vecākais pasniedzējs, docents, katedras vadītāja v.i.1981.-1982. - RTU Darba aizsardzības katedras jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks.1976.-1978. - RTU Automātisko vadības sistēmu katedras jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks.


Sistēmu ar diskrētiem notikumiem imitācijas modelēšanas metodoloģija; imitācijas modelēšanas eksperimentu plānošana; imitācijas modeļu optimizācija; imitācijas modelēšanas praktiskā pielietošana; piegādes ķēžu modelēšana un vadīšana; izglītība imitācijas modelēšanas jomā; Izglītība loģistikas sistēmu vadīšanas jomā.

Dalība projektos: 1987.-1988.- stažēšanās Somijā (10 mēneši): Abo Akademi universitātē (Turku pilsētā) un Helsinku Tehnoloģiskajā universitātē.

“Metodikas izstrādāšana sarežģītu objektu imitācijas modelēšanai” (Latvijas Zinātnes Padomes zinātniskais grants; 1992-1994).

“Rīgas Radio rūpnīcas ražošanas iecirkņa modelēšana un optimizācija” (1995).

“Sarežģīto objektu modelēšanas intelektuālo programlīdzekļu izstrādāšana” (Latvijas Zinātnes Padomes zinātniskais grants; 1994-1996).

“Loģistisko sistēmu modelēšanas un optimizācijas intelektuālo programlīdzekļu izstrādāšana un pielietošana” (Latvijas Zinātnes Padomes zinātniskais grants; 1997-2000).

“Loģistikas sistēmu uz imitācijas modelēšanu balstītās analīzes un optimizācijas programlīdzekļu izstrādāšana un pielietošana” (Latvijas Zinātnes Padomes zinātniskais grants; kopš 2001).

INCO-COPERNICUS Concerted Action projekts Nr. 312 AMCAI "Application of modern concepts in the automated information-management in the harbours by using advanced IT-solutions" (kā RTU koordinators; 1995-1997).

INCO-COPERNICUS Accompanying Measure projekts PL976012 DAMAC-HP “Further development and practical application of harbour processes managing and controlling models, methods and techniques” (kā RTU koordinators; 1998-2000).

Leonardo da Vinci Pilot Project projekts LV/00/B/F/PP-138.003 LOGIS "Long-distance tutorial network in "Logistics Information Systems" based on WEB technologies" (kā RTU koordinators; kopš 2000.g.).

IST Accompanying Measure projekts IST-2001-33030 BALTPORTS-IT "Simulation and IT-Solutions: Applications in the Baltic Ports' Areas of the Newly Associated States" (kā RTU koordinators; kopš 2001.g.).

“Latvijas transporta sistēmas optimizācija” (Valsts nozīmes pētnieciskā programma, kā imitācijas modelēšanas grupas vadītājs; kopš 1997.g.).

Intensīvo apmācības kursu organizēšana ražošanas, transporta un loģistikas sistēmu imitācijas modelēšanas jomā Latvijas uzņēmumiem un universitātēm (sadarbībā ar Linčepingas universitāti, Zviedrija; 1996.g. aprīlī un jūlijā)

Intensīvais apmācības kurss imitācijas modelēšanas jomā Itālijas uzņēmumiem (sadarbībā ar Dženovas universitāti, Itālija; 2000.g. oktobrī).

“Industrial logistics management” (TEMPUS programmas Structural Joint European Project projekts, kā Latvijas un RTU koordinators; 1997-1999).

“Advanced methodologies and tools of manufacturing systems” (INCO-COPERNICUS programmas AMETMAS Network of Excellence projekts; kā Latvijas mezgla koordinators; 1997-2000).

“Competence network for simulation applications”, CONSA projekts (Zviedru Institūta (Zviedrija) atbalstīts; kā projekta koordinatora vietnieks un RTU koordinators; kopš 1998.g.).


RTU studiju programmas direktors Industriālo loģistikas sistēmu vadīšanā maģistru un profesionālajās studijās. Kursi: “Sistēmu ar diskrētiem notikumiem imitācijas modelēšana”; “Vadības teorijas pamati”; “Piegādes ķēžu vadīšana”; “Lietišķās modelēšanas spēles”.

Publikācijas 217 publikāciju autors, tajā skaitā 4 grāmatu, 169 zinātnisko rakstu, 15 metodisko un zinātniski populāro publikāciju autors, kā arī 15 grāmatu redaktors.

Valodu prasmes Latviešu, krievu, angļu valoda


Vārds, uzvārds Ilga MOROZOVA

Dzimšanas gads, datums


Dzimšanas vieta Rēzekne

Izglītība 1991.gadā absolvēta Latvijas Valsts universitāte un iegūta matemātiķa, pasniedzēja kvalifikācija.Kopš 2004.gada septembra studē LU Fizikas un matemātikas fakultātes maģistrantūrā matemātikas nodaļā.

Nodarbošanās No 2003.gada RA Datorzinātņu un matemātikas katedras lektore.1999.-2003. – Rēzeknes Augstskolas Dabas zinātņu katedras lektore.No 1998.gada RA Dabas zinātņu katedras metodiķe.1991-1999. – Viļānu 41.arodvidusskolas matemātikas pasniedzēja


Matemātikas kursa satura un formu pilnveidošana inženierzinātņu studentiem.

Valodu prasmes Latviešu – dzimtā, krievu – brīvi, vācu – sarunvalodas līmenī.


Inženieru fakultātes starptautiskās konferences „Vide. Tehnoloģija. Resursi” darba grupas locekle 1999., 2001., 2003.gadā.


Vārds, uzvārds Jurijs MUSATOVSDzimšanas gads, datums

1979.gada 29.maijā

Dzimšanas vieta Latvija, RēzekneIzglītība RA Inženieru fakultātē iegūta inženiera programmētāja

kvalifikācija (2001).Kursi, papildizglītība LLU profesionālās pilnveides programma “Augstskolu

didaktika” (2002)

Nodarbošanās No 2002.g. a/s “DATI” programmētājs.No 2001.g. Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes Datorzinātņu katedras docētājs.1999.-2002. – Lūznavas tehnikuma informātikas skolotājs un tehniķis.


Datorzinātnes, informācijas tehnoloģija, intelektuālās datortehnoloģijas.


Sagatavotie un pasniegtie studiju kursi RA – „Programminženierija”, „Datori un programmēšana”, „Informātika un informāciju tehnoloģijas”, „Programmēšanas valodas”Pedagoģiskā darba stāžs (Lūznavas tehnikums, RA) – 5 gadi.


Vadīti studiju darbi “Inženiera programmētāja” studiju programmas studentiem.


Studentu sagatavošana ikgadējai Inženieru fakultātes studentu zinātniskai konferencei.

Valodu prasmes Latviešu, krievu, vācu(sarunvalodas līmenī), angļu (sarunvalodas līmenī).


Vārds, uzvārds Anita PUZULEDzimšanas gads, datums


Dzimšanas vieta Latvija, Bauskas rajons

Izglītība 1991.gadā absolvēta LVU Finansu un tirdzniecības fakultātes finansu un kredīta specialitāte un iegūta ekonomista kvalifikācija.2002.gadā pabeigts teorētiskais kurss LU doktorantūrā Ekonomikas zinātņu virzienā, apakšprogrammā Latvijas tautsaimniecība.


No 2001.gada docente profesionālajās studiju programmās.1997.gadā LU iegūts ekonomikas maģistra grāds saimnieciskās darbības uzskaites, analīzes un kontroles specialitātē.

Nodarbošanās No 2001.gada RA Ekonomikas fakultātes Uzņēmējdarbības ekonomikas katedras docente.1993.-2001. – RA Ekonomikas fakultātes lektore.2000.-2001. – RA Iekšējā audita struktūrvienības vadītāja.1995.-1999. – RA Ekonomikas fakultātes dekāne.No 1998.gada SIA “Tonis RA” grāmatvede (blakus darbs).1994.-1998. – Latgales Tūrisma biznesa institūta grāmatvede (blakus darbs).1993.-1994. – RA galvenā grāmatveža vietniece.1991.-1993. – Rēzeknes mācību un ražošanas uzņēmuma galvenā grāmatvede.1982.-1991. – Rēzeknes pilsētas finansu nodaļa, finansu inspekcija - tautsaimniecības finansēšanas vecākā ekonomiste, valsts ieņēmumu vecākā revidente - inspektore, vecākā finansu inspektore.


Zinātnisko rakstu krājumos – 1.Konferenču pilnu referātu krājumos – 9.Konferenču tēzes – 1.


Uzņēmējdarbība un nodokļu politika Latvijā.


Piedalīšanās ar referātiem 9 zinātniskajās konferencēs.Organizēta Rēzeknes Augstskolas piektā ikgadējā un pirmā starptautiskā zinātniski praktiskā konference 1999.g. maijā.


Mācību grāmatas – 1 (ar līdzautoriem); mācību metodiskie norādījumi – 1 (ar līdzautoru); mācību prakses uzdevums – 1.


Piedalījos Ekonomikas studiju programmas (1995./96.st.g.), profesionālās divgadīgās programmas “Finansu un grāmatvedības vadība” (2000.g.) izstrādē.Sagatavotie un lasītie studiju kursi un programmas: “Jaunākais grāmatvedībā”, “Grāmatvedība”, “Grāmatvedības teorija”, “Grāmatvedības pamati”, “Finansu grāmatvedība”, “Uzņēmējdarbības grāmatvedība”, “Mācību prakse grāmatvedībā”, “Lietvedība”, “Nodokļu sistēma”, “Nodokļu administrēšana”.Pedagoģiskā darba stāžs augstskolā – 10 gadi.


Sagatavoti 17 ekonomikas bakalauri, 25 ekonomisti.


1999.febr. Tempus projekts S_JEP 11064/96 : Uzņēmējdarbības grāmatvedības un Nodokļi uzņēmējdarbībā kursu programmu izstrāde, paaugstinot kvalifikāciju Karlsrūes Universitātē (Vācijā).1999. aug. PHARE programmas 98 – 0471.00 kursi Finansu vadībā Administrācijas skolā. 1997. Latvijas – Dānijas sadarbības projekts BERiL: biznesa koledžas studiju programmas specialitātei “Ekonomika. Grāmatvedība. Nodokļi.” izstrāde.2000. Sorosa fonda –Latvija kursi “Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai”, apliecība izdota 28.12.2000.Paaugstināta kvalifikācija grāmatvedībā, lietvedībā, finansu vadībā, iekšējā auditā, datorkursos.

Galvenās publikācijas Tūrisma uzņēmējdarbības pamati. 12.nodaļa. Daži aspekti tūrisma uzņēmējdarbības lietvedībā. – Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2001. – 101.-117.lpp.

“Latvijas uzņēmējdarbības makrovides attīstības problēmas un risinājumi”/ Banku augstskolas starptautiskās zinātniskās konferences ziņojumu krājums. –Rīga: 2001. 293.-297.lpp.

“Taxes as A Factor Affecting Entrepreneurship” Latvijas Universitātes zinātnisko rakstu krājums. – Rīga: 2001. – 531.-543.lpp.

“Ienākuma nodokļu sistēmas pilnveidošana Latvijā”/

Biznesa augstskolas Turība starptautiskās konferences rakstu krājums. – Rīga: 2001. – 327.-321.lpp.

“Enterprise income tax development in Latvia”/ Tallinn Technical University Institute of Accounting Internacional conference. – Tallinn, 2000 , p. 83 – 86.


Rēzeknes Augstskolas Senāta priekšsēdētājas vietniece, Arhīva lietu ekspertu komisijas priekšsēdētāja vietniece.

Valodu prasmes Latviešu – brīvi, krievu – brīvi, angļu - lasu un tulkoju speciālo literatūru.


Vārds, uzvārds Valērijs ŠERKINSDzimšanas gads, datums

1979.gada 6.februāris

Dzimšanas vieta Latvija, RēzekneIzglītība 1997. – 2001. Rēzeknes Augstskola Augstākā profesionāla

– inženieris programmētājs1986. – 1997. Viļānu vidusskola Vidējā

Nodarbošanās No 2003.gada – RA Datorzinātņu un matemātikas katedras asistentsNo 2004.gada – a/s “Dati” programmētājsNo 2003.gada – RA Skaitļošanas Centra speciālists2000.-2001. – Rīgas Valsts Tehnikuma Rēzeknes filiāles informātikas skolotājs2000.-2001. – SIA “Selena-L” inženieris programmētājs2000.-2001. – RA Skaitļošanas Centra inženieris1999.-2003. – SIA “E – Kurss” programmētājs, interneta speciālists


Grafu algoritmu pētīšana


Sagatavotie un pasniegtie studiju kursi RA – “Programmu paketes”, “Vizuālie programmēšanas līdzekļi”, “Informātika pedagoģijā”, “Datormācība”


Vadīti studiju darbi “Inženiera programmētāja” studiju programmas studentiem.


Studentu sagatavošana ikgadējai Inženieru fakultātes studentu zinātniskai konferencei.

Valodu prasmes Latviešu – brīvi, krievu – dzimtā, angļu – ļoti labi.


Vārds, uzvārds Vjačeslavs SPIČSDzimšanas gads, datums


Dzimšanas vieta Latvija, RēzekneIzglītība 2004.gadā RA iegūts sociālo zinātņu maģistra grāds

vadības zinātnē (diploms MD A Nr.0067).2001.gadā DPU iegūts dabas zinātņu maģistra grāds bioloģijā ekoloģijas apakšnozarē (diploms Nr.000985).1999.gadā DPU iegūta bioloģijas–ķīmijas–darbmācības skolotāja kvalifikācija un bioloģijas bakalaura grāds (diploms Nr.001420).


Maģistrs

Nodarbošanās Kopš 2004.gada SIA RK „NOOK, LTD” darba aizsardzības vecākais speciālists un vides aizsardzības vecākais speciālists.Kopš 2002.gada RA Dabas zinātņu katedras lektors.2000.-2004. – Baltijas Krievu institūta Rēzeknes filiāles lektors. 2002.-2004. –RSEZ a/s “Rebir” drošības tehnikas inženieris.1999.-2000. – SIA “BELAM - Daugavpils” inženieris.


Lubānas ezera ihtioloģiskie pētījumi; RSEZ a/s „Rebir” darba drošības un veselības aizsardzības vadības sistēmas diagnostika un analīze.


Lekciju kursi: ,,LR darba aizsardzības sistēma’’, ,,Darba aizsardzība un ergonomika’’, ,,Ekoloģiskās tiesības’’, ,,Darba tiesības’’


2004.g. atestēts par atbildīgo speciālistu ugunsdrošības jomā.2002.g. atestēts par darba aizsardzības speciālistu.2002.g. atestēts kā atbildīgais speciālists bīstamo iekārtu apkalpošanā – spiedieniekārtas (gāzes, tvaiki, šķidrumi).2002.g. atestēts kā atbildīgais speciālists bīstamo iekārtu apkalpošanā – kravas celtņi Q ³ 1 t.2002.g. atestēts par ISO 9001:2000 (kvalitātes sistēmas) iekšējo auditoru (TÛV Akademie Rhenland).

Valodu prasmes Latviešu – brīvi, krievu – brīvi, angļu – lasu un tulkoju

speciālo literatūru.


Vārds, uzvārds Vija STRAZDIŅADzimšanas gads, datums

1933.gada 8.februārī


Izglītība 1960.gadā absolvēta Vissavienības neklātienes padomju tirdzniecības institūta Ekonomikas fakultāte un iegūta tirdzniecības ekonomista kvalifikācija.1971.gadā pabeigta Latvijas Valsts Universitātes dienas nodaļas aspirantūra.


1972.gadā Latvijas Valsts Universitātē aizstāvēta disertācija un iegūts ekonomikas zinātņu kandidāta grāds (diploms Mek Nr.014897, izdots Maskavā 1972.gada 6.oktobrī).1977.gada 17.augustā piešķirts tirdzniecības ekonomikas katedras docenta nosaukums (atestāts DC Nr.014260, izdots Maskavā).1996.g.25.janvārī LU Ekonomikas fakultātes Dome piešķir docenta akadēmisko amatu.

Nodarbošanās No 1993.gada RA Ekonomikas fakultātes Uzņēmējdarbības ekonomikas katedras docētāja un vadītāja.No 1972.gada LU Ekonomikas un vadības fakultātes Tirgvedības un kvalitātes vadības institūta docētāja.1971.-1972. Tautsaimniecības speciālā starpnozaru kvalifikācijas celšanas institūta vecākā pasniedzēja.1968.-1971. LVU aspirante.1959.-1968. veikala vadītāja.1953.-1959. noliktavas pārzine, pārdevēja, grāmatvede, prečzine tirdzniecības uzņēmumos.

Stažēšanās, papildizglītība

Sertifikāts par kvalifikācijas paaugstināšanu informātikas pamatos un skaitļošanas tehnikā.

Radošā darba ekskursija Kanādā 1994.gadā (1 mēnesis) Toronto Universitātē un tirdzniecības firmā "SIERS".

Vācu valodas intensīvie kursi 1997.gadā, sertifikāts.Stažēšanās Jorkas Universitātē (Kanāda, 1999); Osnabrūkā (Vācija, 1999); Anhalte AA (Vācija, 1999); Rostokas RU (Vācija, 1999); Viļņas VU (Lietuva, 2000); Helsinku Universitātē (Somija, 2001)


Zinātnisko rakstu krājumos – 70Citur - 26


Tautas saimniecības sociāli ekonomiskās attīstības problēmas Latvijā; komercizglītības attīstības problēmas, to intelektuālais risinājums mikrovides sociālā un ekonomiskā aspektā; Latgales reģiona sociāli ekonomiskās attīstības problēmas - nacionālās identitātes pētījumi Latgales reģionā.Zinātniskā sadarbība; Viļņas Universitāte, Tartu Universitāte, Latvijas Universitāte, Lundas Universitāte, Varšavas Ekonomikas augstskola, Bratislavas Ekonomikas Universitāte; WACRA.


Otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmu “Ekonomika” ar specializāciju komercpakalpojumu vadībā un uzņēmējdarbības tiesībās direktore; RA Satversmes locekle;RA Ekonomikas fakultātes Domes priekšsēdētāja

Galvenās publikācijas Mājsaimniecības ekonomikas ietekme uz uztura sastāvu Latvijā.// Banku augstskolas starptautiskā zinātniskās konferences “Izglītota sabiedrība un jaunā ekonomika kvalitatīvā mijiedarbībā” rakstu krājums. – Rīga, 2001. – 309.-314.lpp. (līdzautors I.Skārds).

The correlaton between humic acid content and chlorine, calcium, electric conductivity and Ph values of some latvian lakes and rivers.// Rēzeknes Augstskolas starptautiskās zinātniskās konferences “Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Konkurētspējas problēmas ilgtspējīgā ekonomikas attīstībā” materiāli. – Rēzekne, 2002. –350.-356.lpp. (līdzautors I.Skārds).

Demographic and Social Situation in Estonia, Latvia and Lithuania in: Current Issues of Cultural and Spiritual Development: The fifth international Scientific conference Academia 2001: Lithuania University of Agriculture research papers (līdzautors I.Skārds).

Effect of interactive learning supported by internet on the questioning results evaluating the enterprise were the students are employed. // Thenuce Baltic Relay Centre, Ministry of Education and Science of Latvia, University of Latvia, Distance Education Centre of Latvia. – Continuing and distance education for developing of workforce – Proceedings of the international conference. – Riga, 2001.- 85.-91.p.(līdzautors I.Skārds).

The correlation between humic acid content and chlorine, calcium, electric conductivity and Ph values of some Latvian lakes and rivers. // Tradicionālais un novatoristiskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Konkurētspējas problēmas ilgtspējīgā ekonomikas attīstībā. Rēzeknes Augstskolas starptautiskās zinātniskās konferences materiāli.- 2002.gada 28.februāris – 2.marts.- 350.- 356.lpp. (līdzaut.I.Skārds).

Veselības indikatori Latvijā, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā un ES ekonomiskās sistēmas maiņas periodā.// Rēzeknes Augstskolas zinātniskie raksti. – Rēzekne: RA, 2003. - 155-

173.lpp. (līdzautors I.Skārds) Kopīgais un atšķirīgais Latvijas lielo, mazo un vidējo

uzņēmumu darbinieku motivācijā.// Rēzeknes Augstskolas zinātniskie raksti. – Rēzekne: RA, 2003. - 133.-145.lpp. (līdzautors A.Sauka)

Valodu prasmes Latviešu, krievu, angļu, vācu.


Vārds, uzvārds Vitālijs ŠLENDINSDzimšanas gads, datums



Izglītība 2002.gadā RA Pedagoģijas fakultātē iegūts pedagoģijas maģistra grāds 1999.gadā RA Inženieru fakultātē iegūta mašīnbūvniecības inženiera kvalifikācija1991.gadā Daugavpils Aviācijas Inženieru kara skolā iegūta aviācijas inženiera kvalifikācija


Izglītības zinātņu maģistrs (2002)No 2003.gada studijas doktorantūrā

Nodarbošanās No 2004.gada RA Ekonomikas fakultātes docētājs1997.-2003. – Zemessardzes 3.kājnieku brigādes Mācību daļas priekšnieks1994.-1997. – Zemessardzes 3.brigādes Operatīvās daļas plānošanas virsnieks mācību jautājumos1993.-1994. – SUV kājnieks


Zinātniskās publikācijas -5


Mācību procesa organizācija, mācību procesa didaktiskais modelis.


11 specializētās programmas zemessardzes speciālistu sagatavošanāPedagoģiskā darba stāžs zemessardzē – 10 gadi.


Sagatavoti vairāk nekā 600 zemessardzes speciālisti profesionālās kvalifikācijas militārajā jomā.


Vairāki kursi ārzemēs: Dānijā, ASV

Valodu prasmes Latviešu – brīvi, krievu – brīvi, angļu – brīvi, vācu – ar vārdnīcas palīdzību

Goda nosaukumi, apbalvojumi

Medaļa “Par kalpošanu tautai un Latvijai” 3 pakāpesZemessardzes 4. pakāpes zīme par nopelniem Zemessardzes attīstībā


Vārds, uzvārds Artis TEILĀNSDzimšanas gads, datums

1964.gada 3.decembris

Dzimšanas vieta Rīga, LatvijaIzglītība 1999.gadā RTU iegūts inženierzinātņu doktora grāds (tēma

“Lielu biznesa sistēmu imitācijas un modelēšanas metodoloģija”).1996.gadā LU iegūts datorzinātņu maģistra grāds.1990.gadā RTU Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē iegūta inženiera kvalifikācija.

Papildizglītība 2002.gadā – Microsoft authorized technical education centre ”BTA”, .NET Technologies.1998.gadā – Microsoft authorized technical education centre ”Soft-tronic Riga”, 973 Microsoft Exchange Server 5.5 Series - Design and Implementation


Inženierzinātņu doktors (Dr.sc.ing.)

Nodarbošanās No 2002.gada Rēzeknes augstskolas Inženieru fakultātes docents. No 1999.gada Rīgas Tehniskās universitātes Imitācijas un modelēšanas katedras docents. No 1992.gada a/s „Dati” Rīgas informācijas tehnoloģijas institūta projektu pārvaldnieks.1990-1993 – Rīgas Tehniskās universitātes aspirants, inženieris.


Apine B., Kleins A., Krasts O., Sukovskis U., Teilans A., Zviedre V. Modelling methodology and tool for business systems: Registrator.// Abstracts of the international conference: Simulation, Gaming, Training and Business Process Reengineering in Operations, 1996, Riga, Latvia p. 44-45.

Osis J, Merkuryev Y., Ginters E., Teilans A. Object-Oriented Modelling and Simulation Using “LATISS”.// Proceedings of the 22nd Conference of the ASU. 1996, Clermont-Ferrand, France. P.137-143.

Sukovskis U., Krasts O., Kleins A., Zviedre V., Teilans A. Simulation Approach and Modeling Tool for Large Scale Systems: REGISTRATOR Simulators International XIII.// Proceedings of the 1996 Simulation

Multiconference. New Orleans, Louisiana, USA, April 8-11, 1996. P.134-135.

Merkuryev Y., Teilans A. Object-Oriented Modelling and Simulation of Large Scale Systems./ Proceedings of the 8th IFAC International Symposium on “Large Scale Systems: Theory and Applications – LSS’98”, July 15-17, 1998, Patras, Greece. P. 822-827.

Osis J., Sukovskis U., Teilans A. Business Process Modelling and Simulation Based on Topological Approach./ Proceedings of the 9th European Simulation Symposium on “Simulation in Industry”, October 19-23, 1997, Passau, Germany.P. 496-500.


Pēdējās publikācijas ir veltītas lielu sistēmu modelēšanai un simulācijai.


Pedagoģiskā darba stāžs – 6 gadi. Sagatavoti lekciju kursi „Sistēmu objektorientētā modelēšana”, “Programminženierija”, „UML modelēšanas valoda”.


Vadījis 6 maģistra darbus un 3 inženierprojektus.


Piedalos Valsts pārbaudījumu un maģistra darbu aizstāvēšanas komisijās RTU un Rēzeknes Augstskolā.

Galvenās publikācijas 1) Merkuryev Y., Teilans A. Object-Oriented Modelling and Simulation of Large Scale Systems./ Proceedings of the 8th IFAC International Symposium on “Large Scale Systems: Theory and Applications – LSS’98”, July 15-17, 1998, Patras, Greece. P. 822-827.

2) Osis J., Sukovskis U., Teilans A. Business Process Modelling and Simulation Based on Topological Approach./ Proceedings of the 9th European Simulation Symposium on “Simulation in Industry”, October 19-23, 1997, Passau, Germany.P. 496-500.

Valodu prasmes Latviešu – dzimtā; krievu – ļoti labi; angļu – labi.


Strādājis ar programmatūras sistēmām un tehnoloģijām:Tandem/Guardian, COBOL, NonStopSQL; MS Visual Basic, MS Visual C++, MS Access, MS SQL Server, .Net, C#, COM+, Oracle, ASP, Java++, Borland C++, C++/Views, Btrieve.


Vārds, uzvārds Ēriks TIPĀNSDzimšanas gads, datums


Dzimšanas vieta Rēzekne, LatvijaIzglītība 1997.gadā absolvēta RA Inženieru fakultāte un iegūta

inženiera kvalifikācija lietišķajā programmēšanā (diploms Nr. 000307, izdots 13.06.1997.)No 2000.gada – studijas RTU Datorzinātņu un Informācijas tehnoloģijas fakultātes doktorantūrā


2000.gadā absolvēta RTU Automātikas un Skaitļošanas tehnikas fakultāte un iegūts inženierzinātņu maģistra grāds informācijas tehnoloģijā (diploms Nr. 001772, izdots 21.06.2000.).1997. - datorzinību bakalaura grāds lietišķajā programmēšanā (diploms Nr. 000321, izdots 17.06.1997.).

Nodarbošanās No 1997.gada RA Inženieru fakultātes Datorzinātņu katedras docētājsNo 2001.gada – a/s “Dati” vecākais analītiķis – programmētājs.1996.-1997. – a/s “REBIR” skaitļošanas nodaļas 2.kategorijas programmētājs 1994.-1996. – Rēzeknes 1.vidusskolas informātikas skolotājs


Klasifikācijas likumu veidošanas induktīvo algoritmu pētīšana un izstrādāšana, datorzinātnes, informācijas tehnoloģija, intelektuālās datortehnoloģijas, mākslīgais intelekts.


Piedalīšanās ar referātiem zinātniskajās konferencēs.Studentu sagatavošana ikgadējai Inženieru fakultātes studentu zinātniskajai konferencei.


Sagatavotie un lasītie studiju kursi un programmas: “Algoritmi un datu struktūras”, “Objektorientētā programmēšana”.

Akadēmiskā personāla un profesionālās kvalifikācijas speciālistu

Sagatavoti vairāk kā 15 inženieri programmētāji.

sagatavošana


Profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Inženieris programmētājs” direktors

Galvenās publikācijas Neironu tīkla un lēmumu koka efektivitātes salīdzinājums klasifikācijas uzdevumā. Novadam un Latvijai. Rēzeknes Augstskolas 5 gadu jubilejai veltītās zinātniski praktiskās konferences referāts. 1998.gada 9. - 10.oktobris. Rēzekne. 102.- 107.lpp.

Neironu tīkla un lēmumu koka salīdzinājums izplūdušas informācijas apstrādē. RA 2.starptautiskā zinātniski praktiskā konference “Vide. Tehnoloģija. Resursi”. 1999.gada 25.-27.jūnijs, Rēzekne, 206.-212.lpp.

Klasifikācijas algoritma “Kora” pētīšana. Baltijas Reģiona valstu integrācijas problēmas ceļā uz Eiropas Savienību. RA 3.starptautiskā zinātniski praktiskā konference “Vide. Tehnoloģija. Resursi”. 2000.gada 2.-3.marts, Rēzekne, 203.-207.lpp.

Overcoming of “combinatorial explosion” in classification algo-rithm “Cora”. 52nd Meeting of the European Working Group “Multicriteria aids for decisions”. Vilnius, Lithuania, October 5-6, 2000.,9.lpp.

Implementation of sequential covering in the concept genera-lization algorithm “Cora”. Scientific proceedings of Riga Technical University. Series - Computer Science. Boundary Field Problems and Computer Simulation. - 42nd

thematic issue. Riga,2000. Jēdzienu vispārināšanas algoritma CORA modificēšana

darbam ar nepārtrauktām atribūtu vērtībām. II Pasaules latviešu zinātnieku kongress. Rīga, 2001.gada 14.–15.augusts.

Some possibilities of improving the CORA classification algorithm. International conference, 7th fuzzy days Dortmund, Germany, October 2001. Springer Verlag.

Jēdzienu vispārināšanas pēc pazīmēm algoritma uzlabošana. Tradicionālais un Novatoriskais Sabiedrības Ilgtspējīgā Attīstībā. Informācijas Tehnoloģijas. 4. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. 2002. gada 28. februāris - 2. marts. Rēzekne. 244. - 254. lpp.

Improving the Generalization by Features Algorithm. Sixteenth European Meeting on Cybernetics and Systems Research - 2002. Vienna, April 2 - 5, 2002.

Valodu prasmes Latviešu, krievu, angļu, vācu (ar vārdnīcu)


Pieredzes apmaiņa:Vilhelmshāfenē (Vācija) 2000.gada aprīlīKarlsrūē (Vācija) 1998.gada augustā un 1999.gada augustāĢentē (Beļģija) 1998.gada augustā1996.-1997.- “Sorosa Fonds Latvija” finansētais projekts “Valodas korekcijas darba tehniskais nodrošinājums”


Vārds, uzvārds Māra VIDNEREDzimšanas gads, datums

1951.gada 28.aprīlis


Izglītība 1994.gadā absolvēta LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras pirmshabilitācijas doktorantūra.1984.gadā pabeigta Maskavas Pārvaldes institūta Finansu un kredīta katedras aspirantūra.1982.gadā absolvēta Maskavas Pārvaldes institūta Pedagoģijas universitāte1977.gadā absolvēta LVU Finansu un tirdzniecības fakultāte1971.gadā absolvēts Rīgas Kooperatīvais tehnikums un iegūta ekonomista kvalifikācija


1998.g. – psiholoģijas habilitētā doktore (Dr.habil.psych.)1996.g. – psiholoģijas zinātņu doktore sociālās psiholoģijas specialitātē1992.g. – Amerikas Reliģisko un psihisko pētījumu akadēmijas lektore (academic)1984.g. – ekonomikas zinātņu kandidāte finansu specialitātē

Nodarbošanās No 1999.gada LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta profesore1992 - 1999 – LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta docenteNo 1991.gada Latvijas zinātniskais enioloģijas centra vadītāja1977-1992 – LU Ekonomikas fakultātes docētāja1974-1977 – Latvijas patērētāju biedrību savienības vecākā ekonomiste 1972-1974 – LVU vecākā grāmatvede1969-1972 – Rīgas patērētāju biedrību savienības ekonomiste

Stažēšanās, papildizglītība

Pieredzes apmaiņa: Toruņas Universitāte (Polija, 1989,1992), Šlosli-Insa (Šveice, 1992), Viļņas humanitārais institūts (Lietuva, 1996), Merilendas Universitāte (Baltimora, ASV, 1997, 1998, 2001), Kristiansanda (Norvēģija, 1997), Jorkas Universitāte (Anglija, 1997), Limerikas Universitāte (Īrija, 1997), Otava-Toronto (Kanāda, 1997), St.Petersburg (Florida, ASV, 1998), Brenavas koledža (Džordžija, ASV, 1999), Viljama Rodžera

Universitāte (Rode Island, 1999), Antaltes Ekonomikas augstskola (Vācija, 1999), Varšavas Augstākā Biznesa skola (Polija, 1999).Kvalifikācijas celšana: seminārs Baltijas valstu augstskolām (sertifikāts inovācijas augstskolu didaktikā, 1993); EU-PHARE administratīvo reformu programma (sertifikāts saskarsmes treniņu metodoloģijā, 1995); sadarbība ar Amerikas Reliģisko un psihisko pētījumu akadēmiju (Bloomfīlda, ASV, 1995); HSSWSP ²Attīstība² (sertifikāts mākslas terapijā, 1996); a/s mācību komercfirma ²I.A.N. Praxis² (1997); Maskavas Valsts Universitātes Psiholoģijas fakultātes seminārs (sertifikāts ²Kompetence saskarsmē²).Piedalīšanās konferencēs: Starptautiskā pedagoģijas konference (Rīga, 1999); Starptautiskajā psihologu konference (Rīga, 2000); Džordžtaunas Universitātes starptautiskā AABS konference (Vašingtona, ASV, 2000); starptautiskā psihologu konference ²Radoša personība² (Rīga, 2000); starptautiskā konference “Baltic States and Societies in Transition:Continuity and Change” (2001); - II Pasaules latviešu zinātnieku kongress (Rīga, 2001); starptautiskā zinātniskā konference ²Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā² (Rēzekne, 2002); starptautiskā ATEE konference “Changing Education in a Changing Society” (Rīga, 2003)


Zinātniskās publikācijas – 84, t.sk. monogrāfijas – 7, citas zinātniskās publikācijas – 17, raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos – 52, zinātnisko konferenču tēzes – 8;mācību līdzekļi – 21.


Psiholoģijā - sociālās uzvedības, vadības un biznesa psiholoģija, stresa vadīšana un profilakse PTS gadījumos, mākslas terapija, personības brieduma psiholoģija, iztēles terapija.Enioloģijā - psihohigiēna, noētika.

Valodu prasmes Latviešu, krievu, angļu, vācu.


Vārds, uzvārds Ģirts VULFSDzimšanas gads, datums



Izglītība 1966.gadā RPI Automātikas un telemehānikas fakultātē iegūta inženiera elektriķa kvalifikācija.


1990.gadā RTU iegūts inženierzinātņu doktora grāds (Dr.sc.ing.), profesors

Nodarbošanās No 1996. gada Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes docētājs. No 1995.gada profesors, Vadības informācijas tehnoloģijas katedras vadītājs No 1991.gada Informācijas tehnoloģijas institūta direktors. 1991.-1995. – profesors, Skaitļošanas tehnikas katedras vadītājs. 1976.-1995. – Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātes dekāns. 1972.-1991. – Automatizēto vadības sistēmu katedras docents. 1969.-1972. – Rīgas Politehniskā institūta aspirants. 1966.-1969. – Tehniskās diagnostikas laboratorijas jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks. 1961.-1962. – Rīgas Popova radiorūpnīcas radio regulētājs.


1) Starptautiskā izglītības projekta koordinators Eiropas kopienas izglītības programmas TEMPUS projekta Nr. S-JEP_ 11064-96 ietvaros sadarbībā ar rietumu partneriem - Ģentes universitāti Beļģijā un Karlsrūes universitāti Vācijā. 2) Zinātnisko līgumdarbu vadība:- programmatūras izstrāde valsts un pašvaldību pasūtījumu

informācijas apstrādei un publicēšanai internetā;- informācijas apstrādes asociatīvie modeļi un algoritmi

modelēšanas, identifikācijas un vadības uzdevumos;- MOCURIS - Socrates/Erasmus CDA Project “Modern

Curriculum Development in Computer Science” 2001.


Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs: Chandra, C., Grabis, J., Vulfs, G. (2002), Knowledge based

lot-sizing, Proceedings of the Decision Sciences Institute Annual Meeting, November 23-26, San Diego, CA, USA, p. 1555-1560.

Grabis, J., Vulfs, G. (2000), Simulation of Forecasts of Nonlinear Time Series, Proceedings Second CONSA Special Workshop on Simulation Applications in the Baltic Area, Research Report Series, 4, October 10-11, 1999, Sweden, 99-108

Grabis, J., Vulfs, G. (2003), Simulation and knowledge based scheduling of manufacturing operations, The 7th International Workshop on Harbour, Maritime & Multimodal Logistics Modelling and Simulation, September 18-20, Riga, Latvia.

Matvejevs An., Vulfs G. Mathematical interpretation of associative modelling problems. The International Workshop “Harbour, Maritime and Multimodal Logistics” Riga Technical University.Riga, Latvia September 18-20, 2003 . pp.214-218.

Вульф Г.Н., Матвеев Ан.А. Математическая интерпретация задач ассоциативного моделирования. - X Всероссийская школа –коллоквиум по стохастическим методам. Сочи. 1-7 октября 2003 г., c. 494-495.

Вульф Г.Н., Матвеев Ан.А., Павленко О.И.. Динамическая модель анализа деятельности пенсионных фондов Латвии.- XI Всероссийская школа –коллоквиум по стохастическим методам. Сочи. 26 сентября - 3 октября 2004 г., c. 533.


Sagatavoti šādi mācību kursi: “Operāciju vadība”, “Projekta vadība”, “Ievads operāciju pētīšanā”, “Restrukturizācija un izmaiņu vadība”, “Darbību sistēmas un stratēģijas”.


Inženieru, maģistrantu un doktorandu darbu vadīšana.


Studiju programmu izstrādāšana un vadīšana:- Datorzinātņu un datorvadības profila Informācijas tehnoloģijas

studiju programma;- akadēmiskā studiju programma Informācijas tehnoloģijā;- profesionālo studiju programma Informācijas tehnoloģijā;- inženierzinātņu doktora studiju programma Informācijas

tehnoloģijā.

Galvenās publikācijas 1) G.Vulf, L.Rastrigin. Associative Control Using Precedents. Automatic Control and Computer Sciences (ACCS), N5, 1995, pp.19-27.

2) G.Vulf, L.Rastrigin. Goals Identification in Control Dynamic Systems (associative approach). Automatic Control and Computer Sciences (ACCS), Nl,1997.

3) G.Vulf, L.Rastrigin. Associative Simulation. Automatic Control and Computer Sciences (ACCS), N3,1997.

4) G.Vulf, L.Rastrigin. Associative solution under condition of object prorertv evolution. Automatic control and computer sciences (AC&CS), Nr. 5, 1997.

5) G.Vulf, L.Rastrigin. Investigation of Associative Control with the Precedents. Problems of Control and Information, Kiev, Nr 4, 1997.

Valodu prasmes latviešu - dzimtā valoda, angļu un vācu - sarunu valodas līmenī,krievu - brīvi


Vārds, uzvārds Oļegs UŽGA-REBROVSDzimšanas gads, datums

1946.gada 28.oktobris


Izglītība 1970.gadā absolvēta Ļeņingradas dzelzceļa transporta inženieru institūta Elektrotehnikas fakultāte un iegūta dzelzceļa transporta automātikas, telemehānikas un sakaru inženiera kvalifikācija (diploms Nr. 887792, izdots 15.06.1970.)


1994.gada 21.decembrī aizstāvēta disertācija un iegūts inženierzinātņu doktora zinātniskais grāds (diploms B-D Nr. 000805, izdots 21.12.1994.)RA asoc. profesors no 01.09.2001.

Nodarbošanās No 1993.gada RA docētājs 1990.-1993. - Baltijas dzelzceļa Rēzeknes signalizācijas un sakaru distance1982.-1990. - Baltijas dzelzceļa Rēzeknes ceļu distance1980.-1982. - Rēzeknes Iekštelpu transporta elektroaprīkojumu rūpnīca1979.-1980. - Rēzeknes pārvietojamās mehanizētās kolonnas Nr.22 vecākais inženieris enerģētiķis1972.-1979. - Baltijas dzelzceļa Rēzeknes signalizācijas un sakaru distance1970.-1972. - projektēšanas institūta "Dzelzceļprojekts" Rīgas nodaļas inženieris


Karlsrūes universitātē TEMPUS projekta "Industrial and Logistic's management" ietvaros (1997)kursi Dānijā atbilstoši "EU - Phare Public Administration Reform Programme" (1994)


28 zinātniskie darbi , tai skaitā: žurnālos - 1 darbs; zinātnisko darbu krājumos – 16 darbi; zinātniskā atskaitē - 1 darbs; deponēti - 2 darbi; referātu tēzes – 8 darbi.


Nenoteiktās informācijas apstrāde, tai skaitā varbūtiskā secināšana un rupju kopu teorija; lēmumu pieņemšanas teorija, tās praktiskais pielietojums, tai skaitā ticamības

tīkli un ietekmju diagrammas; piedalīšanās TEMPUS projekta "Industrial and logistic management" realizācijā.


2000.g. 2. oktobrī RTU AST fakultātes Promocijas padomes sēdē tiku apstiprināts par starptautiska līmeņa ekspertu zinātnes nozarē “Informācijas tehnoloģija”


lekciju konspekts kursam "Vadīšanas teorijas pamati" (1996); lekciju konspekts "Lēmumu analīze" (1997); mācību līdzeklis “Komerclēmumu analīze” (I, II daļa, 2001).


Sagatavotie un pasniegtie kursi: “Vadības teorija”, “Lēmumu analīze”, “Optimizācijas teorija”, “Risku analīze”, “Komercdarbības novērtēšana un komerciālo lēmumu analīze”, “Vides kvalitātes vadība un sertifikācija”, “Ievads loģistikā”, “Vadīšanas pamati”.


Vadīti 4 maģistra darbi, 7 bakalaura darbi, 6 profesionālie darbi.Piedalīšanās RTU AST maģistra darbu aizstāvēšanas komisijā.


RA Satversmes loceklis, Ekonomikas fakultātes Domes loceklis.

Galvenās publikācijas “Lēmumu analīze” – lekciju konspekts “Komerciālo lēmumu analīze” – mācību līdzeklis “Вероятностный вывод в интеллектуальных

системах” – mācību metodiskais līdzeklis (līdzautorībā ar A.Borisovu un K Savčenko)

“Features correlation strength in a bayesian classifier” – ICAFS 2000 konferences materiāli

“Rupjas kopas un lēmumu analīze” – RA, 2002, konferences materiāli

“Multicriteria Interval Decision Analysis. Proceedings of Seventeenth European Meeting on Cybernetics and Systems Research”. – Vienna, Austria, 13 – 15 April 2004, pp. 73 – 78.

Valodu prasmes latviešu, krievu, vācu (lasu un runāju), angļu (varu lasīt un tulkot)


Vārds, uzvārds Elita ZAŠČERINSKADzimšanas gads, datums

1969.gada 7.maijs

Dzimšanas vieta Latvija, RēzekneIzglītība 1992.gadā LSPA absolvēta pedagoga specialitāte un

iegūta fiziskās audzināšanas skolotāja un vieglatlētikas trenera kvalifikācija (diploms Nr. 000081, izdots 1992.g. 20.jūnijā) un ārstnieciskās vingrošanas speciālista kvalifikācija (apliecība Nr.1075).


Pedagoģijas maģistrs – 2001.g.

Nodarbošanās No 1999.gada RA Sākumskolas metodiku katedras lektore, Sporta sektora vadītāja.1996.-1999. – Rēzeknes Augstskolas Pedagoģijas fakultātes Sporta katedras vadītāja. 1995.-1996. – Rēzeknes Augstskolas Pedagoģijas fakultātes Sporta katedras lektore.


Raksti zinātnisko konferenču referātu krājumos - 2


Kooperatīvā mācīšanās sporta nodarbībās; personības attīstība sporta stundās; mācību satura integrācija sporta stundās; sākumskolas skolotāji kā sporta stundu vadītāji; darbaspēju atjaunošanas pēc sporta slodzes fizikālo līdzekļu izpēte.


Piedalīšanās 5 zinātniskajās konferencēs Rīgā, Rēzeknē. Sporta sekcijas vadīšana Rēzeknes Augstskolas rīkotajās konferencēs 1999., 2000., 2001.g.Sākumskolas metodiku katedras zinātniskās tēmas “Fiziskās, garīgās un emocionālās veselības nodrošināšanas iespējas izglītības sistēmā” vadītāja.


Sagatavotie studiju kursi: “Fiziskā audzināšana”, “Aerobika”, “Vispārējā fiziskā sagatavošana”. Pedagoģiskā darba stāžs augstskolā - 9 gadi.

Akadēmiskā personāla un profesionālās kvalifikācijas speciālistu

Sagatavoti 8 sākumskolas skolotāji. Pašlaik tiek vadīti 3 diplomandi.

sagatavošana


Darbošanās projektos – Sorosa fonda – Latvija programmas “Pārmaiņas izglītībā” projekti: Kooperatīvā mācīšanās metode sadarbības prasmju pilnveidošanā studiju procesā; Skolu un augstskolu sadarbības modeļu izveide.Kursi: “Ritmiskā vingrošana kā sporta stundas sastāvdaļa” (2002).Aerobikas instruktoru kvalifikācijas paaugstināšanas progresīvais seminārs (2001).Kooperatīvā mācīšanās metode sadarbības prasmju pilnveidošanā studiju procesā (2001).Lietvedības kursi (2001).Deju aerobikas seminārs (2000).Ritmiskās vingrošanas un “šov” uzvedumu instruktoru vadītāju apmācības kursi (1999).“Starptautiskās aerobikas konvencija 2000” (1999).Programmas “Pārmaiņas izglītībā” projekts “Skolu un augstskolu sadarbības modeļu izveide” (1999).Datorapmācības kursi (1997).

Galvenās publikācijas Kooperatīvā mācīšanās sākumskolas specialitātes studentu sporta nodarbībās.// Baltijas reģiona valstu integrācijas problēmas ceļā uz Eiropas Savienību. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2000.

Kooperatīvā mācīšanās sākumskolas specialitātes studentu sporta nodarbībās.// Pedagoģijas teorijas un mācīšanās process. – Rēzekne, 2000.

Valodu prasmes Latviešu – brīvi, krievu – brīvi, angļu – izmantojot vārdnīcu.


Vārds, uzvārds Aleksejs ZORINSDzimšanas gads, datums



Izglītība 2001.gadā absolvēta RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte un iegūts inženierzinātņu maģistra grāds informācijas tehnoloģijā. 1998.gadā absolvēta RA Ekonomikas fakultāte un iegūts ekonomikas bakalaura grāds, kā arī ekonomista kvalifikācija pakalpojumu uzņēmējdarbības vadībā.


No 2001. studijas Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātņu un Informācijas tehnoloģijas fakultātes doktorantūrā.2001. - inženierzinātņu maģistra grāds informācijas tehnoloģijā (RTU).1998. - Ekonomikas zinātņu bakalaurs (RA).

Kursi LLU profesionālās pilnveides programma “Augstskolu didaktika” (2002)

Nodarbošanās Kopš 2001. RA Inženieru fakultātes Datorzinātnes un matemātikas katedras lektors.1995.-2001. SIA “Klusums – K” priekšnieka vietnieks.


Zinātnisko rakstu krājumos – 3.Konferenču pilnu referātu krājumos – 7.Konferenču tēzes – 2.


Mākslīgais intelekts, neironu tīklu apmācības algoritmi; finansu rādītāju modelēšana.


Piedalīšanās ar referātiem 12 zinātniskajās konferencēs.Studentu sagatavošana ikgadējai Inženieru fakultātes studentu zinātniskajai konferencei.


Metodiskais līdzeklis par atsevišķām kursa tēmām “DBVS Oracle pamati”.


Sagatavotie un lasītie studiju kursi un programmas:“Datori un programmēšana”, “Ekonomikas informātika”, “Programminženierija”.Pedagoģiskā darba stāžs augstskolā – 4 gadi. Vidējā gada

pedagoģiskā slodze – 1800 stundas.


Sagatavoti 8 inženieri programmētāji.


Pabeigti LLU kvalifikācijas paaugstināšanas kursi “Augstskolu didaktika”.

Galvenās publikācijas 1. Zorin A. (2002). Modelling non-linear time series using neural networks. 3rd European Interdisciplinary School on Nonlinear Dynamics for System and Signal Analysis, EUROATTRACTOR2002, Warsaw, Poland, June 18-27.2. Zorin A. & Borisov A. (2002). Neural networks in portfolio management. 8th International Conference on Soft Computing “MENDEL 2002”, Brno, Czech Republic, June 5-7.3. Zorin A. (2003). Stock price prediction: Kohonen versus backpropagation. Proceedings of the International Conference “Modelling and Simulation of Business Systems”, Vilnius, Lithuania, May 13-14.4. Zorin A. (2004). Stock Price Prediction Using Rule Induction. 10th International Conference on Soft Computing “MENDEL 2004”, Brno, Czech Republic, June 16-18.

Valodu prasmes Latviešu – brīvi, krievu – brīvi, angļu – sarunvalodas līmenī.


Datorzināšanas: programmēšanas valodas C++ un SQL;MS Office, MS Windows 9x/2000/XP; Oracle, Corel Draw, Visio u.c.B un C1 kategorijas autovadītāja tiesībasHobiji – datori un makšķerēšana.


DATORZINĀTŅU UN MATEMĀTIKAS KATEDRASDATORZINĀTŅU UN MATEMĀTIKAS KATEDRAS DOCĒTĀJU ZINĀTNISKĀS PĒTNIECĪBAS VIRZIENIDOCĒTĀJU ZINĀTNISKĀS PĒTNIECĪBAS VIRZIENI

Docētājs Zinātnisko pētījumu virzieni Studiju kursiPēteris DAUGULIS

Algebra; matemātiskā bioloģija “Augstākā matemātika”, “Matemātiskā analīze, diferenciālvienādojumi un analītiskā ģeometrija”, “Diskrētā matemātika”, “Algebra”, “Algoritmu teorija”

Pēteris GRABUSTS

Mākslīgie neironu tīkli, intelektuālās datortehnoloģijas

“Datu bāzu vadības sistēmas”, “Operacionālās sistēmas”, “Kriptogrāfija”, “Mikroprocesori”, “Datorgrāmatvedība”

Ilmārs KANGRO Siltuma pārneses procesi daudzslāņu vidēs; matemātikas studiju satura un formu pilnveidošanas iespējas augstskolā inženieru un ekonomikas studiju virzienos

“Varbūtību teorija un matemātiskā statistika”, “Matemātiskās metodes vides zinātnē un datori”, “Matemātika ekonomistiem”, “Augstākā matemātika”, “Ekonomikas matemātiskās metodes un modeļi”, “Ekoloģijas matemātiskie modeļi”, “Lineārā ekonomika”

Mihails KIJAŠKO Informācijas sistēmu drošība un aizsardzība

“Datoru tīkli”, “Tīklu operētājsistēmas”, “Telekomunikācijas un datu pārraide”, “Specseminārs”

Ivars MEIRĀNS Datorlietotāju bez priekšzināšanām apmācības metodika; datorzinātņu speciālistu apmācība Latvijā: problēmas un perspektīvas; elektroniskās dokumentācijas aprites sistēmu izveide; izdales materiālu izmantošanas efektivitāte mācību procesā

“Datormācība”, “Programmēšanas valodas”, “Skaitliskās metodes”, “Zinātnisko pētījumu rezultātu apstrāde, izmantojot datortehniku”, “Algoritmi un datu struktūras”, “Elektronikas pamati”

Ilga MOROZOVA Matemātikas kursa satura un formu pilnveidošana inženierzinātņu studentiem

“Augstākā matemātika”, “Matemātiskā analīze, diferenciālvienādojumi un analītiskā ģeometrija”

Jurijs MUSATOVS

Datorzinātnes, informācijas tehnoloģija, intelektuālās datortehnoloģijas

„Programminženierija”, „Datori un programmēšana”, „Informātika un informāciju tehnoloģijas”, „Programmēšanas valodas”

Valērijs ŠERKINS

Grafu algoritmu pētīšana “Programmu paketes”, “Vizuālie programmēšanas līdzekļi”, “Informātika pedagoģijā”, “Datormācība”

Artis TEILĀNS Lielu sistēmu modelēšana un simulācija

„Sistēmu objektorientētā modelēšana”, “Programminženierija”, „UML modelēšanas valoda”

Ēriks TIPĀNS Klasifikācijas likumu veidošanas induktīvo algoritmu pētīšana un izstrādāšana, datorzinātnes,

“Algoritmi un datu struktūras”, “Objektorientētā programmēšana”

informācijas tehnoloģija, intelektuālās datortehnoloģijas, mākslīgais intelekts

Ģirts VULFS Operāciju vadība; projektu vadība; servisa operāciju vadība; restrukturizācija un izmaiņu vadība

“Operāciju vadība”, “Projekta vadība”, “Ievads operāciju pētīšanā”, “Restrukturizācija un izmaiņu vadība”, “Darbību sistēmas un stratēģijas”

Aleksejs ZORINS Mākslīgais intelekts, neironu tīklu apmācības algoritmi; finansu rādītāju modelēšana

“Datori un programmēšana”, “Ekonomikas informātika”, “Programminženierija”

Rēzeknes AugstskolaRēzeknes AugstskolaInženieru fakultāteInženieru fakultāte

DATORZINĀTŅU UN MATEMĀTIKAS KATEDRADATORZINĀTŅU UN MATEMĀTIKAS KATEDRA

KATEDRAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2005.-2008.st.g.

I Studiju programmas

1. Akreditēt 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu “Inženieris programmētājs”.

2. Izanalizēt darba tirgus pieprasījumu informācijas tehnoloģiju jomā, noteikt perspektīvākās specialitātes un izstrādāt 2-3 jaunas studiju programmas.

3. Veikt ikgadēju informāciju tehnoloģiju attīstības analīzi ar attiecīgu korekciju ieviešanu esošajās studiju programmās.

4. Pilnveidot studiju darbu un diplomprojektu izstrādāšanas procesu, pievēršot galveno uzmanību studentu patstāvīgajam zinātniskajam darbam, jaunāko informācijas tehnoloģiju izmantošanai un darbu praktiskajai lietderībai.

5. Izstrādāt profesionālā maģistra studiju programmu “Programmatūras projektu vadība”.

6. Sagatavot akreditācijai profesionālā bakalaura studiju programmu “Programmēšanas inženieris”.

II Docētāju kvalifikācija

1. Iegūt doktora grādudoc. P.Grabustam – 2005.gada rudenī;lekt. Ē.Tipānam – 2006.gada pavasarī;lekt. A.Zorinam – 2006.gada rudenī.

2. Iegūt maģistra grādulekt. J.Musatovam – 2006.gadā;lekt. M.Kijaško – 2006.gadā;lekt. V.Šerkinam – 2007.gadā.

3. Visiem docētājiem apgūt svešvalodu (angļu/vācu) tādā līmenī, lai katru gadu sagatavotu vismaz vienu savu kursu lekciju svešvalodā.

4. Nodrošināt katrā studiju gadā vismaz viena katedras docētāja stažēšanos ārzemēs.

5. Veicināt docētāju sistemātisku piedalīšanos profesionālās un pedagoģiskās kvalifikācijas paaugstināšanas kursos un semināros.

III Mācību metodiskais darbs

1. Turpināt veidot studentu prakšu vietas Latvijā un ārpus tās, vienlaicīgi pilnveidojot prakšu uzdevumus, metodiskos norādījumus un atskaites prasības atbilstoši informāciju tehnoloģiju attīstībai.

2. Veikt ikgadēju informācijas tehnoloģiju attīstības analīzi ar korekciju ieviešanu attiecīgo studiju kursu darba programmās.

3. Katram docētājam studiju gada laikā sagatavot publicēšanai vismaz vienu mācību metodisko līdzekli, sevišķu vērību vēršot uz specifiskiem kursiem, kuros literatūras ir maz vai tā ir grūti pieejama, praktisko uzdevumu krājumiem un laboratorijas darbu aprakstiem.

4. Turpināt ieviest kursos jaunas mācību metodikas un mācību tehnoloģijas.

IV Zinātniskais darbs

1. Paplašināt zinātniski pētniecisko grupu “Neironi tīkli” un aktivizēt tās darbību, iesaistot tajā perspektīvākos studentus.

2. Nodibināt sadarbību ar ārzemju zinātniekiem, iesaistīties starptautisko zinātnisko projektu un programmu realizēšanā.

3. Katram docētājam vismaz reizi gadā piedalīties ar referātu starptautiskajās zinātniskajās konferencēs.

4. Nodibināt sadarbību ar Latvijas informāciju tehnoloģiju zinātniskajām organizācijām, tai skaitā arī citās Latvijas augstskolās, un iesaistīties zinātnisko projektu un programmu realizēšanā.

5. Katram docētājam studiju gada laikā sagatavot vismaz vienu studentu, kas piedalītos studentu zinātniskajās konferencēs RA, citur Latvijā vai ārzemēs.

6. Piedalīties ikgadējo RA studentu zinātnisko konferenču organizēšanā un studentu zinātnisko darbu krājumu izdošanā.

7. Piedalīties RA starptautiskās zinātniski praktiskās konferences “Vide. Tehnoloģija. Resursi” organizēšanā un rīkošanā.

V Sadarbība ar citām augstskolām un darba devējiem

1. Izveidot stabilus kontaktus un sadarbību ar Latvijas augstskolu attiecīgajām katedrām, sevišķu vērību pievēršot sadarbībai ar RTU, LU, DPU un Transporta un sakaru institūtu.

2. Turpināt sadarbību ar Vilhelmshāfenas tehnisko augstskolu.

3. Aktīvi izmantot ERASMUS programmas iespējas docētāju un studentu apmaiņā.

4. Attīstīt un pilnveidot sadarbību ar Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas vadošajām augstskolām, to attiecīgajām katedrām.

5. Katram studiju gadam sastādīt konkrētu pasākumu plānu maksimālai sadarbības līguma ar AS “Dati” iespēju izmantošanai.

VI Materiāli tehniskā bāze

1. Piedalīties informāciju tehnoloģiju centra izveidē.2. Izveidot datortīklu un telekomunikāciju laboratoriju.3. Pastāvīgi atjaunot datortehniku un programmnodrošinājumu,

pievēršot sevišķu uzmanību tās sinhronai nomaiņai.4. Katru gadu veikt izmantojamās specializētās programmatūras

analīzi ar turpmāko tās modernizāciju vai nomaiņu un attiecīgām izmaiņām studiju vai kursu programmās.

5. Sistemātiski papildināt RA bibliotēkas fondus ar jaunāko zinātnisko un mācību literatūru par informāciju tehnoloģijām sekmīgākai mācību kursu apgūšanai.

6. Veicināt RA datortīkla regulāru pilnveidošanu.

Datorzinātņu un matemātikas katedras docētāju kvalifikācijas paaugstināšanas kursi

Vārds, uzvārds Amats Pedagoģiskie kursi

Kad apgūti, kas

izsniegts?Pēteris DAUGULIS

docents DPU profesionālās pilnveides programma “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā” (36 stundas)

23.05.2003.-04.07.2003.

Pēteris GRABUSTS

docents DPU profesionālās pilnveides programma “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā” (36 stundas)

23.05.2003.-04.07.2003.

Ivars MEIRĀNS

docents LLU profesionālās pilnveides programma “Augstskolu didaktika” (4KP, 72 kontaktstundas)

06.11.2002.-12.03.2003.(sertifikāts)

RITI cikls “Lielu un svarīgu informācijas sistēmu projektu uzsākšana un attīstīšana” (12 stundas)

11.12.2002.-12.12.2002.;(sertifikāts)

Baltijas Datoru akadēmijas kursi “.NET tehnoloģijas” (20 stundas)

24.09.2002.-27.09.2002.;(sertifikāts)

Mihails KIJAŠKO

lektors DPU profesionālās pilnveides programma “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā” (36 stundas)

23.05.2003.-04.07.2003.

Baltijas Datoru akadēmijas kursi “2152 - Implementing MS Windows 2000 Professional & Server”

04.04.2003.; (sertifikāts)

RA Pedagoģijas fakultātes Pedagogu tālākizglītības centra profesionālās meistarības pilnveides kursi “Pedagoģiskās un psiholoģiskās novitātes augstskolu darbībā” (20 kontaktstundas)

10.05.2002.-25.05.2002.;(apliecība)

Latvijas Univesitātes LIIS kursi “Windows 2000 Server administrēšanas pamati”

04.-05.05. 2002.; (sertifikāts)

LITTA, ECDL (Eiropas datorprasmes sertifikāts) 24.12.2002.

Komerccentra “DATI GRUPA” kursi “IBM AIX 4.x administrēšana”

02.12.1998. (sertifikāts)

LU Cisco Networking Academy kursi “The Cisco Certified Network Associate” (64 stundas)

08.2001.

Komerccentra “DATI GRUPA” kursi “Juridiskās programmas NAIS servisa nodrošināšana”

2001.

Jurijs MUSATOVS

asistents

LLU profesionālās pilnveides programma “Augstskolu didaktika” (4KP, 72 kontaktstundas)

06.11.2002.-12.03.2003.(sertifikāts)

Aleksejs ZORINS

lektors LLU profesionālās pilnveides programma “Augstskolu didaktika” (4KP, 72 kontaktstundas)

06.11.2002.-12.03.2003.(sertifikāts)

Ilmārs KANGRO

lektors European Doctorate in Teaching and Teacher Education summer school in TOLMIN (Slovēnija) “MATHED – Researching the Teaching and Learning of Mathematics”

11.08.2004.-22.08.2004.

RA Ekonomikas fakultātes Pieaugušo tālākizglītības centra kursi “Mācību procesa psiholoģija un pedagoģija, inovācijas” (32 stundas)

01.02.2002. (apliecība)

Ēriks TIPĀNS

lektors Baltijas Datoru akadēmijas kursi “.NET tehnoloģijas” (20 stundas)

24.09.2002.-27.09.2002.;(sertifikāts)

2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Inženieris programmētājs” nodrošinājums ar

mācību literatūru

Studiju kursa nosaukumsGrāmatu

nosaukumu skaits

Eksemplāru skaits

Vispārizglītojošie kursiAngļu valoda 551 1623Uzņēmējdarbības ekonom. un grāmatvedības pamati

889 3459

Darba aizsardzība un ergonomika 68 96Saskarsme un profesionālā ētika 25 81Civilā aizsardzība 9 20Standartizācija un patentēšana 61 213Vadīšanas pamati 56 215IT tiesību zinību pamati un standarti 4 28Darba tiesības 30 63Psiholoģija, Stresa menedžments 647 1553Zinātniskā darba pamati 47 227Publiskās runas pamati 6 16Lietišķās sarunas 69 328Loģika 34 125

Nozares teorētiskie pamatkursiMat. analīze, dif. vienād. un analītiskā ģeometrija

330 1256

Algebra 30 106Varbūtību teorija un matemātiskā statistika 27 195Fizika 104 236Diskrētā matemātika 68 110Elektronikas pamati 8 10Projektu vadība 27 175Datoru tīkli 19 26Web aplikāciju tehnoloģijas, Web dizaina pamati

7 20

Nozares profesionālās specializācijas kursi 289 688