6 ◆ Bauskas dzīve ◆ laukos: par un pret ◆ 2018. gada 30. janvāris ◆ otrdiEna 2018. gada 30. janvāris ◆ otrdiEna ◆ laukos: par un pret ◆ Bauskas dzīve ◆ 7

antra Ērgle

Laikraksta «Bauskas Dzīve» valsts atbalstītā mediju pro-jekta «Lauki: par un pret,

priekšrocība vai neveiksme?» gai-tā notika eseju konkurss 12. klašu skolēniem, kurā piedalījās triju mācību iestāžu jaunieši no Baus-kas 2., Pilsrundāles un Vecum-nieku vidusskolas.

spēcīga konkurenceBauskas biznesa bibliotēkā piekt-dien, 26. janvārī, apbalvoja labā-kos autorus. Finālam iesniegtie darbi bija ļoti labi, vērtējums – lī-dzīgs, tāpēc žūrija uzvarētājus nosauca spēcīgā konkurencē. Darbus vērtēja laikraksta galvenā redaktore Anita Rozentāle, uzņē-mēju kluba «Bauska’97» prezi-dents Indulis Pētersons, Iecavas novada Dzimtmisas pamatskolas valodu skolotāja un diplomēta li-terāte Iveta Salgrāve, kā arī avīzes galvenās redaktores vietniece Antra Ērgle.

Jaunieši esejas pēc pašu izvēles rakstīja par tēmām «Mana dzīve laukos: plusi un mīnusi»,«Mani lauki – pagātne un nākotne» vai «Mana dzīve laukos pēc 20 ga-diem». Viņu darbi ir ļoti daudz-veidīgi – no tēlojuma par tuvumu dabai, rimtu laika tecējumu un draudzīgu vidi līdz praktiskiem secinājumiem par iespēju lauku mierā atgūt spēkus pēc darba pil-sētas steigā un faktoloģiski pama-totam vērtējumam par vides at-tīstību un biznesa iespējām pa-gastos.

personiskā pieredzeKā uzsvēra žūrijas vadītāja A. Ro-zentāle, īpaši uzrunā tie darbi, kuros jaunieši ataino savu perso-nisko pieredzi.

Redakcijas balvas saņēma pie-cu labāko darbu autori – Mārtiņš

Čerļenoks no Pilsrundāles vidus-skolas, Žaklīna Rodņina no Ve-cumnieku vidusskolas, Amanda Bernharde no Bauskas 2. vidus-skolas, Anna Dirvele no Pilsrun-dāles vidusskolas un Liāna Papiņa no Vecumnieku vidusskolas.

Trīs labākie darbi ne tikai pār-stāv visas trīs skolas, bet ir arī daudzpusīgi. M. Čerļenoka esejā ir pamatotas prognozes par dzimtā pagasta Svitenes nākotni. Ž. Rodņi-nas poētiskais darbs šķitis labākais

žūrijas pārstāvim I. Pētersonam. Savukārt A. Bernhardes esejā ir te-ju gatavs biznesa plāns.

Jauniešus atbalstīja pedago- ģes – Iveta Leitlante Bauskas 2. vidusskolā, Sanita Collenkop-fa Pilsrundāles vidusskolā, Ingrī-da Segliņa un Andra Rušmane Vecumnieku vidusskolā.

veltes no bibliotēkasJauniešiem un skolotājām sarī-kojuma gaitā bija iespēja iepazī-

Mani lauki – pagātne un nākotneMĀrtIŅŠ ČerĻenoks

PilsrundālEs vidusskolas 12. klasē

Es jau kopš dzimšanas dzīvoju Svitenē Rundāles novadā, tas ir neliels ciemats ar 504 iedzīvotā-

jiem, atrodas netālu no Lietuvas robežas. Svitene bie-žāk pārējos abos Rundāles novada pagastos dzīvojo-šajiem asociējas ar klasicisma stilā celto Svitenes mui-žu, z/s «Kaži» kāpostu biznesu, lielajām zemnieku

saimniecībām un arī diemžēl ar ļoti sliktiem autoceļiem. Kā apdzīvota vieta, veidojoties centram ap Svitenes muižu, tā pastāv vairāk nekā 500 gadu.

Viena no problēmām, kas raksturīga gandrīz visiem reģioniem Latvijā, kas neatrodas tiešā Rīgas tuvumā, ir depopulācija. Svitenē iedzīvotāju skaits no 2010. līdz 2017. gadam ir samazinājies par 10,5%. Turpinoties šādam iedzī-votāju samazinājuma tempam, 2024. gadā Svitenē dzīvos vien 440 cilvēku. Iedzīvotāju skaita samazināšanās tuvējā apkārtnē nozīmēja arī Svitenes pa-matskolas pakāpenisku pārveidi par Pilsrundāles vidusskolas struktūrvienī-bu – bērnudārzu, bērniem jau no 1. klases katru dienu 40 – 50 minūtes jāpa-vada skolēnu autobusā. Iedzīvotāju skaita samazinājums rada dažādus riskus vietējai sabiedrībai nākotnē, iespējama viena vai abu veikalu slēgšana, pasta slēgšana vai reorganizācija, kultūras pasākumu skaita samazināšanās vai pat pilnīga skolas, tagad jau bērnudārza, slēgšana. Iedzīvotāju skaita samazinā-jums saistāms ar vairākiem būtiskiem faktoriem, tajā skaitā ceļu kvalitāti.

Autoceļš Pilsrundāle–Svitene ir katastrofālā stāvoklī jau desmitiem gadu. Tagad, lai aizbrauktu 22 km uz tuvāko pilsētu Bausku, nepieciešamas pat 30 minūtes. Ja ceļa posms no Svitenes līdz Pilsrundālei būtu asfaltēts, tas aiz-ņemtu aptuveni 15 minūtes. Tas ir divkāršs ceļā pavadītā laika samazinājums. 2017. gadā pašvaldība brauktuvi pārņēma savā pārziņā. Ar Eiropas finansē-jumu ir sākta ceļa asfaltēšana, kas noslēgsies šovasar. Ceļi uz citām apdzīvo-tajām vietām un Lietuvu joprojām ir slikti. Pirmais asfaltētais ceļš uz Sviteni nozīmēs nekustamā īpašuma vērtības pieaugumu, Svitene kļūs par daudz pievilcīgāku vietu gan vietējiem ļaudīm, gan uzņēmējiem un viesiem, kas ap-meklē Svitenes muižu, Lielbērsteles baznīcu vai Laimas Grigones keramikas darbnīcu «Urštēnos».

Bezdarbnieku skaits pēdējos gados ir pakāpeniski samazinājies. 2016. gadā Svitenes pagastā bija reģistrēti tikai 33 bezdarbnieki, kas ir zemākais bez-darbnieku skaits Rundāles novada pagastos. Lai arī apkārtnē nav nozīmīgu rūpniecības uzņēmumu, gandrīz visi var atrast darbu, lielākā daļa iedzīvotāju strādā vai nu Rundāles pilī, vai arī kādā zemnieku saimniecībā. Z/s «Kaži» īpašnieks apgalvo, ka nespēj atrast pietiekami daudz darbinieku, kas būtu ga-tavi strādāt fiziski smagu darbu. Viņš piedāvā ievest viesstrādniekus. Ja tā notiktu, mainītos Svitenes iedzīvotāju etniskais sastāvs. Līdzīgs scenārijs pie-redzēts padomju laikā, kad tika ievesti viesstrādnieki gan celtniecības nozarē, gan lauksaimniecībā. Daudzi viesstrādnieki joprojām dzīvo Svitenē.

Manuprāt, Svitenei nākotnē ir potenciāls attīstīties kā izcilam tūrisma cen-tram, papildinot Rundāles pili. Ir ļoti daudz vēl neattīstītu tūrisma objektu, piemēram, Svitenes muiža, kur pašlaik dažās telpās ir mākslas skola, tai līdzās esošais ainaviskais parks un citas muižas ēkas. Ir jāprot pēc iespējas vairāk izmantot to, ko konkrētā vieta spēj sniegt, un darbīgi jārisina visas problē-mas, kas ir mūsu spēkos.

Mani lauki – pagātne un nākotne

aManda BernHarde

Bauskas 2. vidussko-

las 12.a klasē

Dzīvojot laukos, vē-los pievērst uz-

manību, ka pasaulē arvien aktuālāka kļūst tendence pēc vienkār-

šām un dabiskām lietām, gan atpūtas, gan ve-selīga dzīvesveida. Pagātne pieder vēsturei, bet bez tās nav iedomājama mana nākotne. Kādam lauku idilles miers un klusums ir ikdiena, taču ir cilvēki, kas maksā par to lielu naudu. Moder-ni ir runāt par ekoloģiski un bioloģiski tīru pārtiku, bet vai patiesībā ir zināms, cik tas viss ir dārgs prieks? Manā pagastā Īslīcē ir maz jau-niešu, kas savu nākotni vēlas saistīt ar laukiem. Tas apbēdina, jo paliek arvien mazāk jauniešu, ar kuriem būtu iespēja sadarboties, gūt infor-māciju, citu pieredzi.

Dzīve laukos ir ļoti daudzpusīga, ir iespēja ap-vienot vairākas nozares, taču visa pamatā ir neat-laidīgs darbs un organizācija. Es nebaidos izmē-ģināt kaut ko jaunu, pieļaut kļūdas, riskēt, jo tikai tā mēs gūstam pieredzi un spējam pilnveidot pro-cesus. Jau no 10. klases aktīvi apgūstu uzņēmēj-darbības pamatus, darbojoties skolēnu mācību uzņēmumā. Tur apgūstu teorētiskos biznesa pa-matus un darbojos praktiski. Interesējos par ra-došām biznesa attīstības metodēm, līdzekļu pie-saistīšanas iespējām, ko piedāvā semināri jaunie-šiem par inovatīvu uzņēmējdarbību.

Šo gadu laikā arī mana saimniecība ir mainī-jusies. Agrāk man nebija iespējas būt noteicē-jai, pieņemt lēmumus, ko audzēt, kā audzēt, jo par to visu atbildēja vecvecāki. Tā bija pagātne, bet tie bija pamatu pamati, kurus vecvecāki sniedza caur zināšanām un praktisko darbību. Būtiski man ar savu saimniekošanu laukos pie-rādīt, ka visiem pastāv iespēja paaugstināt dzī-ves kvalitāti. Tagad man ir dota iespēja pašai lemt, kā attīstīt saimniecību. Ideju ir daudz, tās es sāku piepildīt pamazām, savus brīvos līdzek-ļus, vasarā NVA programmā un citur nopelnīto naudu ieguldu saimniecības attīstībā. Pašlaik izdevumi pārsniedz ieņēmumus.

Viena no galvenajām jomām, kuru vēlos at-

tīstīt, ir truškopība. Trušu audzēšanā man ir pieredze, jo tie manā saimniecībā turēti piecus gadus. Esmu daudz uzzinājusi par truškopī- bu – dzīvnieku barošanu, turēšanas apstākļiem, vairošanos, kā arī pārdošanas iespējām.

Mans mērķis būtu iegādāties un vairot kvali-tatīvas trušu šķirnes, kuras izmantotu pēc aug-stākajām kvalitātes īpašībām – gaļai, kažok-ādām, šķirnes izkopšanai un tūrismam. Trušu gaļa mūsdienās ir pieprasīta, jo tā ir hipoaler-ģiska, bagāta ar minerālvielām. Kādēļ sabiedrī-bai lietot vitamīnus kapsulās, ja tos var uzņemt ar ekoloģiski tīru pārtiku – trušu gaļu? Tā jau sen slavēta par īpašo garšu un labajām īpašī-bām, ir veselīgas diētas pamats.

Savu nākotni laukos domāju paplašināt da-žādās jomās. Mana aizraušanās ir zirgi. Tagad manā sētā ir viens zirgs. Nākotnē vēlētos papil-dināt zināšanas un pieredzi reitterapijā, kuru piedāvāt veselības uzlabošanai. Ārzemēs šī jo-ma ir ļoti attīstīta, tā dara brīnumus, kurus pat ķirurģiska iejaukšanās nespēj labot. Izaugt līdz profesionālam reitterapijas speciālistam ir dau-dzu jāšanas sporta meistaru sapnis.

Uzņēmēji saskata arvien vairāk iespēju, kā piedāvāt lauku idilli un dabas sniegtās dāvanas. Es būtu pateicīga, ja arī no valdības puses būtu vairāk ieguldījumu gan infrastruktūras sakār-tošanā, gan fiskālajā politikā. Ir svarīgi, lai jau-nais uzņēmējs tiek novērtēts, vismaz ar nodok-ļu atvieglojumiem. Lauku uzņēmējiem nepie-ciešamas zināšanas un atbildība, turklāt te no-darbinātajiem gandrīz nav brīvdienu un svētku dienu.

Ar valsts un Eiropas atbalstu var iegūt līdzfi-nansējumu vairākos Lauku atbalsta dienesta izsludinātajos projektos. Lauku saimniecību un uzņēmumu attīstībai no Eiropas fondiem līdz 2020. gadam var apgūt 95 184 869 eiro. At-balsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmēj-darbības sākšanai vai mazo lauku saimniecību attīstībai ir 34 405 865 eiro.

Man jāapgūst vairāk uzņēmējdarbības li-kumsakarību, mārketings un tirgus analīze. Savu izglītību saistīšu ar lauksaimniecības uz-ņēmējdarbību, nākamgad plānoju sākt studijas Lauksaimniecības universitātē. Latvijā jaunie-šiem ir ļoti daudz iespēju izglītoties uzņēmēj-darbībā. Es zinu, ka veiksme, pieredze un zinā-šanas nāk tikai ar laiku, bet mani tas nebiedē. Lauki ir, bija un būs, vismaz mani lauki!

Mana dzīve laukos: plusi un mīnusiŽaklīna rodŅIna vEcumniEku

vidusskolas 12. klasē

Es lauku dzīvi pazīstu. Es tajā uzaugu, un te ir manas mā-

jas. Šeit dzīve norisinās daudz citā-dāk nekā pilsētā. Atšķiras ne tikai dzīvesstils, bet arī laika izjūta, vide un veids, kā cilvēki domā. Visap-

kārt ir daba, miers un harmonija, kuru pilsētā neatrast vai arī reti – tikai atsevišķos stūrīšos. Arī starp cilvēkiem laukos jū-tama kopības sajūta, jo mēs cits citu pazīstam. Jā, varbūt dzī-ve šeit nav pilnībā ideāla, tajā ir trūkumi. Tomēr katram ir savs ideāls, turklāt mums vēl ir bezgala daudz iespēju, kur augt un attīstīties.

Dzīvojot laukos, mēs iegūstam daudzas priekšrocības. Vi-de ir tīra, sakārtota, droša un ikkatram – gan lielam, gan ma-zam šejienes iedzīvotājam – labi pazīstama. Ir tik jauki iziet laukā tāpat vien un sajust sev visapkārt dabu – putnu dzies-mas, svaigu gaisu un koku šalkoņu. Tu vari sajust to, ka esi

tikai tu, daba un visa plašā pasaule, sentēvu artā zeme zem kājām, kurā tu vari iesakņoties kā augs un kļūt par daļu no kaut kā lielāka. Šeit, laukos, laiks rit lēnāk nekā pilsētā. Šeit nevalda mūžīgais troksnis un steiga, kurā līdz ar nerimstoša-jām skaņām pazūd ne tikai domas, bet reizēm arī tu pats. Laukos mēs esam cilvēks cilvēkam, jo cits citu pazīstam jau no bērnības, kopā esam uzauguši un redzējuši maināmies arī mūsu laukus.

Izklausās pēc tādas kā idilles, vai ne? Ir arī savi trūkumi un ēnas puses. Šeit kultūras pasākumi norisinās daudz retāk, nav lielveikalu un pietiekami daudz darba vietu. Taču šeit dzīvojošie cilvēki pie tā jau ir pieraduši un, iespējams, par nopietniem trūkumiem tos neuzskata. Ja mums kas ir nepie-ciešams, mēs vienmēr varam aizbraukt uz tuvāko pilsētu. Lielākā daļa iedzīvotāju darbu ir atraduši Rīgā. Atbraukuši mājās no kārtējās ar pilsētas steigu pilnās darbdienas, mēs varam relaksēties klusumā, atbrīvoties no stresa un laiku pa-vadīt mierpilnā gaisotnē te, laukos.

Kā jebkuru lietu, arī mūsu dzīves kvalitāti nosakām mēs paši, un tas nav atkarīgs no dzīvesvietas. Tā veidojas no mū-su tagadnes un perspektīvas. Manuprāt, dzīvojot laukos vai

mazās pilsētiņās, cilvēki kļūst lielāki sapņotāji. Viņi arī ir mērķtiecīgāki nekā pilsētnieki, šķiet, viņiem ir vairāk, kur tiekties. Mēs, laucinieki, manuprāt, esam objektīvāki, jo it kā redzam skatu no malas. Mēs esam elastīgi – protam iekļau-ties jebkurā vidē, arī pilsētas, jo esam strādīgi, atvērti un draudzīgi.

Arī man ir savi mērķi nākotnei, arī man reiz būs jāizdara izvēle, kādā vidē es vēlos dzīvot – laukos vai pilsētā. Es do-māju, pat ja man daļu dzīves vajadzētu saistīt ar pilsētu – mā-cības, darbs, izklaides –, es tomēr kaut daļēji vēlētos dzīvi saistīt ar laukiem, būt tuvāk dabai. Zinu, ka daudziem ma-niem vienaudžiem ne visai patīk dzīve laukos, viņiem tīka-māka pilsētvide, ātrāks dzīves ritms un skaļums. Viss ir atka-rīgs no iekšējās izjūtas. Galvenais, lai cilvēks atrastu vietu, kur viņš jūtas kā mājās. Savā dzīves ceļā es vēlētos nepazau-dēt šīs vērtības, kuras citur reti var atrast, – dzestros rītus, kad gaiss smaržo pēc zāles un svaigi pielijušas zemes, saulai-nās, darbīgās dienas, rimtos un mierīgos vakarus, kādi mēdz būt tikai laukos. Es negribu aiziet no ikdienas, kurā nav jā-steidzas un kurā arī laiks ir nesteidzīgs, no dabas, no zemes, kurā es varu zelt, augt un dzīt savas saknes.

ties ar Bauskas Centrālo bibliotē-ku direktores Baibas Tormanes stāstījumā un viņas vietnieces Māras Kuļikauskas vadītā ekskur-sijā. Biznesa bibliotēkas vadītāja Ērika Pelcere iepazīstināja ar ie-stādes darbību, demonstrējot jau-numu – 3D printeri, kurā viesu acu priekšā tapa grāmatzīme.

B. Tormane dāvāja līdzīgas ar mūsdienīgo iekārtu izgatavotas grāmatzīmes visiem sarīkojuma dalībniekiem. Jaunieši atzina, ka

Biznesa bibliotēkas iespējas viņiem ir jaunums, ko nākotnē izmantos gan mācībām, gan praksei.

«Bauskas Dzīve» publicē labā-kos darbus, pateicoties gan da-lībniekiem, gan skolotājām, kas māca un veido talantīgu jauno paaudzi. ◆

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pētniecība, poētiskums un biznesa plānsvidusskolēnu esejas apliecina – ◆ laukos dzīvība saglabāsies arī nākotnē

ĒrIka pelcere, Biznesa bibliotēkas vadītāja, iepazīstināja ar iestādes jaunumu – 3D printeri, uzskatei izveidojot ar mūsdienīgo iekārtu grāmatzīmi.

BaIBa torMane (no labās) laipni uzņēma konkursa dalībniekus un skolotājas, pastāstot par bibliotēkas darbību un dāvājot grāmatzīmes.

MĀras kuĻIkauskas vadītā ekskursijā jaunieši iepazīstas ar Bauskas Centrālo bibliotēku. Foto – ivars Bogdanovs