65

Mag.art.Māra Vanaga, Mag.art.Valda Bagāta

2.4. Mācību priekšmets Kokles spēle

Kokle ir latviešu kultūras mantojuma daļa. Apgūstot tās spēli, tiek iepazītas savas

tautas kultūras vērtības, stiprināta nacionālās identitātes apziņa, kā arī nodrošināta

kokles spēles prasmes, kā nemateriālā kultūras mantojuma daļas, ilgtspēja. Kokļu

ansambļi ir piederīgi Dziesmu svētku tradīcijai.

20.gadsimtā kokle ir modernizēta un šodien ieņem nacionālā profesionālā mūzikas

instrumenta vietu. Arvien nozīmīgāku kokļu repertuāra daļu veido mūsdienu

komponistu mūzika, kā arī daţādu laikmetu un stilu skaņdarbi, taču joprojām aktuālas

paliek latviešu tautas dziesmu un deju apdares.

Arvien vairāk kokle tiek iepazīta kā solo un kameransambļu instruments. Nozīmīgu

vietu Latvijas mūzikas dzīvē ieņem kokļu ansambļi. Ir izveidojušās daudzveidīgas

kokļu ansambļu kopspēles tradīcijas, bagāta koncertdzīve, kas nodrošina audzēkņu

personības izaugsmi.

I Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

1. Mācību priekšmeta Kokles spēle mērķis ir radīt priekšnosacījumus audzēkņa

mūzikas uztveres, izpratnes un praktiskās – muzikāli radošās darbības – pieredzei

nepieciešamo zināšanu apguvei; muzikālo un radošo spēju attīstībai un kokles spēles

pamata prasmju veidošanai, motivējot audzēkni atbilstoši savām spējām un interesēm

turpināt kokles spēles apguvi nākamajā izglītības pakāpē.

2. Mācību priekšmeta Kokles spēle uzdevumi:

2.1. Veicināt mūzikas uztveres un muzikālo, intelektuālo, emocionālo un radošo spēju

attīstību.

2.2. Radīt apstākļus kvalitatīvai kokles spēles pamata prasmju veidošanai.

2.3. Atbalstīt izpratnes un kokles spēles pamata prasmju veidošanos, interpretējot

daţādu stilu un ţanru skaņdarbus.

2.4. Sekmēt individuālās un kolektīvās muzikāli radošās darbības pieredzes

veidošanos.

2.5. Iepazīstināt ar latviešu tautas mūzikas mantojumu un radīt apstākļus tā

saglabāšanai un tālākai attīstībai.

66

II Mācību priekšmeta obligātais saturs

1. Mūzikas uztvere:

1.1. Muzikālo spēju – skaņu augstuma, harmoniskās, tembrālās, polifonās muzikālās

dzirdes, ritma izjūtas un muzikālās atmiņas attīstība.

1.2. Muzikāli intelektuālo spēju attīstība.

1.3. Mūzikas klausīšanās prasmju un uztveres attīstība, mūzikas daudzveidības

iepazīšana un izpratne.

2. Mūzikas valodas apguve:

2.1. Kokles uzbūve, tehniskās un mākslinieciskās iespējas skaņdarbu interpretācijā.

2.2. Daţādu stilu un ţanru muzikālo sacerējumu izteiksmes līdzekļi un to pielietošana

interpretācijā.

2.3. Iepazīšanās ar izciliem mūzikas paraugiem.

3. Muzikāli radošā darbība.

3.1. Individuālās muzikālās darbības pieredzes veidošanās radošā darbībā.

3.2. Kolektīvās muzikālās darbības pieredzes veidošanās radošā darbībā.

3.3. Pamatiemaņu veidošanās improvizācijā.

3.4. Lasīšana no lapas.

3.5. Patstāvīgais darbs kokles spēles pilnveidē.

67

III Programmas satura izvērsums1

1. Praktiskajā muzikāli radošajā darbībā apgūstamie kokles spēles tehnikas pamatelementi, mūzikas satura elementi – mūzikas valoda,

stilistika, žanri un skaņdarbu formas

Mācību

gads

Instrumentspēles tehnikas pamatelementi Mūzikas satura elementi – mūzikas valoda, stilistika, žanri un

skaņdarba forma

1.-2. 1.klase Tehnisko paņēmienu apgūšana:

Pozīciju mācība:

uzlikt I-VIII pozīciju.

Pirkstu spēle:

vingrinājumi Šradika spēles veidā pa 1 skaņai;

arpēdţiju spēle – VI-VIII pozīcija sekvencē vai apvērsumos*;

akordu spēle – VI-VIII pozīcija sekvencē vai apvērsumos 2;

vingrinājumi lietuviešu spēles veidā*.

Plektra spēle:

plektra satveršana;

glissando pa visu kokli un atsevišķiem reģistriem;

atsevišķu stīgu ieskandināšana;

I-V pozīciju saistītās secības legato.

Kombinētais spēles veids:

vingrinājumi plektra – pirkstu spēles veidā V poz. vxvx.

Lasīšana no lapas:

vienbalsīgs vingrinājums vai skaņdarbs plektra vai pirkstu spēles

veidā.

Apgūstamie mūzikas satura elementi:

notis diapazonā no mazās oktāvas fam –do

3 ;

vijoles un basa nošu atslēgas;

kokles reģistri, oktāvas, oktāvas pārnesuma zīmes;

nošu ilgumi ‒ veselas nots līdz astotdaļnots un atbilstošās

pauzes;

taktsmēri – 2/4; ¾; 4/4; 3/8, uztakts, līga;

kokles spēles veidu apzīmējumi;

aplikatūras pamatprincipi;

dinamika: p, f, mp, mf, crescendo, diminuendo;

tempa un rakstura apzīmējumi: moderato, andante, allegretto,

ritenuto, Da Capo al Fine;

atkārtojuma zīmes, volta, reprīze, fermāta;

faktūra: melodija, akordi, arpēdţijas, trijskaņi;

skaņveides paņēmieni: legato, non legato, staccato,

glissando;

formveides elementi: motīvs, frāze, teikums;

forma: periods, kanons, vienkārša divdaļu;

ţanri: tautasdziesma, etīde, miniatūra;

stilistika: tautas mūzika, mūsdienu mūzika.

2.klase Tehnisko paņēmienu apgūšana:

Pirkstu spēle:

vingrinājumi Šradika spēles veidā pa 2 skaņām ‒ kvintas, 1. pirksts

1 programmas satura realizēšanai paredzētais kontaktstundu skaits nedēļā: 1.-4. klasei – 1,5 stundas (10 V)

2 atskaņo ar kreiso roku, ar labo roku, mainot rokas.

68

kombinācijā ar 2., 3., 4., 5. pirkstu;

saistītais spēles veids – VI-VIII pozīcija apvērsumos;

arpēdţiju spēle – I-IV pozīcija apvērsumos*;

akordu spēle – I-IV pozīcija apvērsumos*;

vingrinājumi lietuviešu spēles veidā*.

Plektra spēle:

I-VIII pozīciju saistītās secības legato;

plektra spēle staccato.

Kombinētais spēles veids:

arpēdţijas ar plektra melodiju sekvencēs vai apvērsumos;

akordi ar plektra melodiju sekvencēs vai apvērsumos.

Lasīšana no lapas:

akordu secības ar plektru - I, II, III, IV, V pozīcija.

3.-4. 3.klase

Tehnisko paņēmienu apgūšana

Pirkstu spēle:

vingrinājumi Šradika spēles veidā pa 2 skaņām – tercas;

arpēdţijas lauzti VI-VIII pozīcija apvērsumos*;

akordu spēle apvērsumos*

a) I semestrī – VI-VIII pozīcija,

b) II semestrī – I-IV pozīcija;

saistītais spēles veids ‒ VI-VIII pozīcija lauzti apvērsumos;

garais trīsskanis vai septakords ar katru roku atsevišķi:

a) I semestrī – VI-VIII pozīcija,

b) II semestrī – I- IV pozīcija;

vingrinājumi lietuviešu spēles veidā*.

Plektra spēle:

I-VIII pozīciju saistītās secības, mainot dinamiskās gradācijas.

Lasīšana no lapas:

Vingrinājums vai skaņdarbs apgūtajos spēles veidos, izmantojot

1.-2. klases sareţģītības pakāpes materiālu.

Apgūstamie mūzikas satura elementi:

notis diapazonā FaL– la3 ;

nošu ilgumi, metroritms – vesela nots līdz

sešpadsmitdaļnots un atbilstošās pauzes, duole, triole,

sekstole, sinkope;

taktsmēri 5/8, 6/8 un mainīgs metrs;

dinamika: ff, pp, subito p, subito f;

tempa un rakstura apzīmējumi: largo, lento, allegro,

accelerando, Tempo I, a tempo, poco a poco , piu/meno

mosso, adagio, grave, largo, espressivo, con brio, con moto;

skaņveides paņēmieni: priekšskanis, mordents;

forma: vienkārša divdaļu, vienkārša trijdaļu, rondo,

variācijas;

ţanri: deju mūzika (tautas deja, valsis, polka, maršs,

menuets);

stilistika: baroks, klasicisms, mūsdienu mūzika.

69

4.klase Tehnisko paņēmienu apgūšana

Pozīciju mācība:

uzlikt IX-XII pozīciju.

Pirkstu spēle:

arpēdţijas lauzti apvērsumos*;

a) I pusgadā – I-IV pozīcija,

b) II pusgadā – VI-VIII pozīcija;

akordu spēle apvērsumos*;

a) I pusgadā – I-IV pozīcija,

b) II pusgadā – VI-VIII pozīcija;

saistītais spēles veids ‒ I-IV pozīcija lauzti apvērsumos;

garais trīsskanis vai septakords ar abām rokām kopā:

a) I pusgadā – I-IV pozīcija;

b) II pusgadā – VI-VIII pozīcija;

gamma lietuviešu spēles veidā ar katru roku atsevišķi.

Plektra spēle:

V un IX-XII pozīciju saistītās secības.

Lasīšana no lapas:

tautasdziesma plektra spēles veidā, izmantojot I-VIII pozīciju.

2. Mācību radošā darba pārbaudes formu piemēri3:

3 Visi paredzētie skaņdarbi un etīdes izpildāmi no galvas. Mācību koncertiem vēlams izvēlēties skaņdarbus daţādos kokles spēles veidos.

70

Klase I semestris II semestris

1.

Mācību koncerts:

latviešu tautasdziesma;

skaņdarbs vai tautasdziesmas apdare.

Tehnisko prasmju pārbaude:

arpēdţiju spēle, VI-VIII pozīcija sekvencē vai apvērsumos;

vingrinājums plektra spēles veidā ‒ I-V pozīciju saistītā secība

legato;

lasīšana no lapas;

etīde pirkstu spēles veidā.

Mācību koncerts:

tautasdziesmas apdare;

skaņdarbs vai tautasdziesmas apdare.

2. Patstāvīgais darbs:

skaņdarbs.

Tehnisko prasmju pārbaude:

arpēdţiju spēle, I-IV pozīcija apvērsumos;

vingrinājums lietuviešu spēles veidā;

vingrinājums plektra spēles veidā, I-VIII pozīciju secība

legato;

lasīšana no lapas;

etīde.

Mācību koncerts:

latviešu tautasdziesma;

skaņdarbs vai tautasdziesmas apdare.

Tehnisko prasmju pārbaude:

akordu spēle ar pirkstiem ‒ I-IV pozīcija apvērsumos;

vingrinājums plektra spēles veidā ‒ I-V pozīcijas staccato;

akordi vai arpēdţijas ar plektra melodiju sekvencēs vai

apvērsumos;

lasīšana no lapas;

etīde.

Mācību koncerts:

tautasdziesmas apdare;

skaņdarbs vai tautasdziesmas apdare.

3. Patstāvīgais darbs:

skaņdarbs.

Tehnisko prasmju pārbaude:

arpēdţijas lauzti VI-VIII pozīcija apvērsumos;

garais trīsskanis VI-VIII pozīcija ar katru roku atsevišķi;

vingrinājums lietuviešu spēles veidā;

vingrinājumi plektra spēles veidā ‒ I-VIII pozīciju saistītās

Tehnisko prasmju pārbaude:

vingrinājums Šradika spēles veidā;

saistītais spēles veids ‒ VI-VIII pozīcija lauzti apvērsumos;

garais septakords I-IV pozīcija ar katru roku atsevišķi;

audzēkņa paša sacerēts vingrinājums plektra spēles veidā;

lasīšana no lapas;

etīde.

71

secības, mainot dinamiskās gradācijas;

lasīšana no lapas;

etīde.

Mācību koncerts:

latviešu tautasdziesma;

skaņdarbs.

Mācību koncerts:

tautasdziesmas apdare;

skaņdarbs.

4. Patstāvīgais darbs:

skaņdarbs.

Tehnisko prasmju pārbaude:

akordu spēle ar pirkstiem, I-IV pozīcija apvērsumos;

garais septakords ‒ I-IV pozīcija ar abām rokām kopā;

gamma lietuviešu spēles veidā ar katru roku atsevišķi;

lasīšana no lapas;

etīde.

Mācību koncerts:

latviešu tautasdziesma vai latviešu komponista skaņdarbs;

skaņdarbs.

Tehnisko prasmju pārbaude:

arpēdţijas lauzti ‒ VI- VIII pozīcija apvērsumos;

akordu spēle ar pirkstiem, VI-VIII pozīcija apvērsumos;

garais trīsskanis ‒ VI-VIII pozīcija ar abām rokām kopā;

vingrinājumi plektra spēles veidā – V un IX – XII pozīciju saistītā

secība;

etīde vai virtuozs skaņdarbs.

Pārcelšanas eksāmens:

variācijveida tautasdziesmas apdare;

2 daţāda rakstura skaņdarbi.

3. Prasības audzēkņa spēju, zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju attīstības pakāpei programmas noslēgumā 4.klasē.

Programmas

satura daļa

Uzdevumi Saturs Audzēkņa zināšanas, prasmes, iemaņas un attieksmes,

4. klasi beidzot

Mūzikas uztvere 1. Veicināt muzikālo spēju

attīstību.

1.1. Muzikālās dzirdes

intonatīvais komponents.

Attīstīta spēja konstatēt instrumenta skaņojuma tīrību un uzskaņot,

izmantojot citu mūzikas instrumentu jeb skaņotāju (tjūneri).

1.2. Harmoniskā dzirde. Attīstīta kokles spēlei nepieciešamā harmoniskā dzirde.

1.3. Iekšējā dzirde. Attīstīta kokles spēlei nepieciešamā iekšējā dzirde – spēj ieklausīties

savā sniegumā un nepieciešamības gadījumā to koriģēt.

1.4. Muzikālā ritma izjūta. Attīstīta muzikālā ritma izjūta. Spēj atskaņot skaņdarbus vienmērīgā

pulsācijā, veikt skaņdarbā paredzētās tempa izmaiņas. Orientējas tempa

apzīmējumos. Prot atskaņot skaņdarbus divdaļu, trijdaļu, saliktā un

72

maiņu metrā.

1.5. Muzikālās atmiņas

attīstība.

Attīstīta muzikālā atmiņa, izkopta atmiņas precizitāte, paplašināts tās

apjoms, paaugstināts atmiņas noturīgums – spēj atskaņot no galvas trīs

skaņdarbus vai 8 minūšu programmu.

2. Sekmēt muzikāli

intelektuālo spēju attīstību.

2. Muzikāli intelektuālās

spējas.

Izveidojies priekšstats par muzikālās attīstības loģiku – intonatīvs

motīvs, frāze, teikums, periods, daļa un forma veselumā.

Attīstīta spēja veidot skaņdarba dramaturģiju.

Izprot vienkāršāko formu uzbūves pamatprincipus.

3. Rosināt klausīties citu

atskaņotāju sniegumu.

3. Prasmes klausīties un

uztvert mūziku, mūzikas

daudzveidības iepazīšana un

izpratne.

Attīstīta prasme klausīties citu atskaņotāju sniegumu stundās (skolotājs,

citi audzēkņi), koncertos, skaņu ierakstos, interneta resursos. Kopā ar

skolotāju spēj vērtēt un analizēt dzirdēto.

Prot raksturot skaņdarba muzikālo valodu, stilu, ţanru.

Mūzikas valodas

apguve

1. Sniegt audzēknim

zināšanas par kokles uzbūvi,

tehniskajām un

mākslinieciskajām iespējām

skaņdarbu interpretācijā,

vēsturi un ievērojamākajiem

atskaņotājmāksliniekiem.

1.1. Zināšanas par kokles

uzbūvi.

Apgūtas zināšanas par kokles uzbūvi – prot nosaukt instrumenta daļas un

palīglīdzekļus (stīgas, plektrs, klusinātājs, tapiņas, slieksnītis, slēdţi,

skaņojamā atslēga) un raksturot to tehniskās un mākslinieciskās iespējas

skaņdarbu interpretācijā.

1.2. Zināšanas par kokles

vēsturi un ievērojamākajiem

atskaņotājmāksliniekiem.

Apgūtas pamatzināšanas par kokles izcelsmi, atspoguļojumu latviešu

folklorā, par instrumenta veidiem (etnogrāfiskie un koncertinstrumenti),

ievērojamākajiem kokļu būves meistariem un kopspēles tradīcijām –

festivāliem, Kokļu dienām un koklētāju ansambļu dalību Dziesmu

svētkos. Prot nosaukt pazīstamākos atskaņotājmāksliniekus un

ansambļus.

1.3. Saudzīga attieksme pret

kokli.

Prot kopt un saudzēt kokli.

2. Sniegt zināšanas par

daţādu stilu un ţanru

muzikālo sacerējumu mūzikas

izteiksmes līdzekļiem un

veicināt prasmes veidošanos

tos pielietot interpretācijā.

2.1. Nošu apguve.

Pamatizpratne par skaņdarba

akustisko uzbūvi – skaņurindas

(tonalitāte), intervāli, tembri,

dinamika.

Pazīst un prot pielietot nošu rakstu. Instrumenta skaņošanā ar skaņotāju

(tjūneri) prot izmantot burtu notāciju. Prot raksturot atskaņojamā

skaņdarba skaņkārtu, tonalitāti un intervālus.

Apgūtas pamatprasmes izmantot kokles tembrālās iespējas skaņdarbu

atskaņošanā.

Prot izmantot skaņdarba dinamiku muzikālā tēla atklāsmei.

2.2. Skaņdarba melodija,

harmonija. Melismi.

Prot raksturot atskaņojamā skaņdarba melodijas virzību, intervāliku un

tās emocionālo saturu.

73

Pamatprasmes atskaņot harmonijas, pielietojot kokles spēles XII

pozīcijas.

Prot atskaņot melismus daţādos kokles spēles veidos.

2.3.Skaņdarba metriskā,

ritmiskā organizācija, temps,

akcenti.

Prot raksturot atskaņojamā skaņdarba metroritmiku.

Izprot daţādu ritmisko zīmējumu un izvēlētā tempa nozīmi skaņdarba

satura atklāsmē.

Apgūtas zināšanas par ritma akcentiem (sinkope).

2.4. Skaņdarba faktūra. Prot atpazīt un raksturot atskaņojamā skaņdarba faktūru

( homofona – vienbalsīga, akordu, arpēdţiju vai polifona faktūra).

2.5. Skaņdarba saturs – kokles

spēles veidi un skārumi tā

atklāsmei.

Izprot konkrētā kokles spēles veida izmantošanas nepieciešamību

atskaņojamā skaņdarba tēla, domas, idejas atklāsmē.

Prot pamatot izvēlētā skāruma (legato, staccato) izmantošanas

lietderību.

2.6. Muzikālā sacerējuma

forma.

Atpazīst atskaņojamā skaņdarba formu.

Prot atskaņot vienkāršas divdaļu, vienkāršas trijdaļu, strofu un

variācijveida formas skaņdarbus

3. Iepazīstināt ar izciliem

mūzikas paraugiem.

Mūzikas klausīšanās. Attīstīta mūzikas klausīšanās vajadzība. Apmeklē koncertus, klausās

skaņu ierakstus CD, DVD formātos, masu medijos, izmantojot interneta

resursus.

Tiek veidota un attīstīta estētiski pilnvērtīga muzikālā gaume.

Muzikāli radošā

darbība

1. Sekmēt audzēkņa

individuālās muzikālās

darbības pieredzes pilnveidi

radošā darbībā.

1.1. Stājas veidošanās.

Prot pareizi sēdēt pie instrumenta. Prot kontrolēt ķermeņa un roku

stāvokli.

Spēlējot cenšas ievērot kustību atbrīvotības un ekonomijas

pamatprincipus.

1.2. Kokles spēles tehnisko

iemaņu un prasmju attīstība.

Apgūti šādi kokles spēles veidi ‒

1) pirkstu spēle:

Šradika spēles veids,

arfas spēles veids,

lietuviešu spēles veids,

2) plektra spēle,

3) kombinētais spēles veids.

74

Apgūtie spēles veidi tiek izmantoti skaņdarbu atskaņošanā.

Apgūti aplikatūras lietošanas pamatprincipi.

1.3. Kokles spēles

māksliniecisko pamatprasmju

attīstība.

Spēj pielietot daţādas dinamiskās gradācijas un skārumus

skaņdarba satura atklāsmē. Spēj izmantot savu emocionālo pieredzi

muzikālā tēla veidošanā.

Praktiski muzicējot, ir iepazinies ar daţādu laikmetu un stilu

skaņdarbiem.

Spēj atskaņot daţādu ţanru skaņdarbus. Latviešu tautas mūzikā izprot

un spēj atklāt tematisko saturu.

1.3. Audzēkņa repertuāra

veidošanās.

Ir izveidojies pamata repertuārs, kuru var atkārtot un atskaņot mājas

muzicēšanā, koncertos, klases vakaros u.c..

1.4. Uzstāšanās kultūra. Izprot un ievēro uzstāšanās kultūras pamatnosacījumus. Ir iepazinies un

ievēro latviešu tautas tērpa valkāšanas tradīcijas.

1.5. Mācību un

mākslinieciskās darbības

pašvērtējums.

Veidojas mācību un mākslinieciskās darbības pašvērtējuma prasmes.

Ir iepazinies un izprot mācību darba vērtēšanas kritērijus.

Ir iepazinies un izprot mākslinieciskā snieguma vērtēšanas kritērijus.

Izprot atšķirības mācību darba un mākslinieciskā snieguma vērtējumā.

2. Veicināt audzēkņu

kolektīvās muzikālās darbības

pieredzes veidošanos radošā

darbībā.

2.1. Muzicēšanas partneru

klausīšanās prasmes.

Izprot kolektīvās muzicēšanas partneru klausīšanās prasmju nozīmi

kopīga skaņdarba muzikālā tēla veidošanā.

2.2. Sadarbības prasmes. Apgūta prasme sadarboties ar kolektīvās muzicēšanas partneriem

priekšnesuma laikā un nodarbībās.

Prot uzklausīt un praktiski īstenot skolotāja norādes.

Prot ieklausīties un respektēt citu ansambļa dalībnieku viedokli.

3. Rosināt pamatiemaņu

veidošanos improvizācijā.

Eksperimentēšana ar

instrumentu un improvizācijas

pamatiemaņas.

Ir pieredze eksperimentēt ar skaņām, to daţādām īpašībām, saskaņām,

klusumu, ţestiem, muzikālajiem trokšņiem, šim nolūkam izmantojot

kokles tehniskās un mākslinieciskās izteiksmes iespējas.

Ir izveidotas spēles pēc dzirdes pamatprasmes.

Prot uz kokles pabeigt skolotāja iesāktas vienkāršas muzikālās frāzes,

teikumus.

Prot veidot melodijām vienkāršu brīvo pavadījumu.

Apgūst improvizācijas pamatus atbilstoši fiksētiem mūzikas valodas

elementiem (dots ritma zīmējums, reģistrs, spēles veids, pozīcijas utt. ).

75

Ir apguvis tematiskās improvizācijas pamatiemaņas.

4. Veicināt prasmju attīstību

lasīšanā no lapas

Lasīšana no lapas. Ieguvis pieredzi lasīšanā no lapas.

5. Motivēt patstāvīgam mājas

darbam.

Audzēkņa patstāvīgais darbs. Ieguvis prasmi patstāvīgi vingrināties.

Izprot patstāvīgā darba nozīmi kokles spēles prasmju pilnveidē un

mākslinieciskā snieguma kvalitātes nodrošināšanā.

76

VI Metodiskā materiāla autoru pamatprincipi, kas pauž inovatīvu pieeju kokles

spēles mācību procesam:

Lai atrastu laiku radošo spēju attīstībai, būtiski svarīga ir mācību stundas

produktivitāte – temps, aktivitāte, optimāls vielas sadalījums un apjoms, pareiza

stundas uzbūve (slodzes, darba veidu maiņa), optimāls skaņdarba posma vai

vingrinājuma atkārtojumu skaits atkarībā no audzēkņa koncentrēšanās spējas un

uzmanības noturības, reakcijas ātruma u.c..

Inovatīvi paņēmieni, kas veicina instrumentspēles apguvi un audzēkņa radošo

spēju jeb kreativitātes attīstību kokles stundās:

spēle pēc dzirdes – zināmas melodijas atskaņošana;

brīvais pavadījums – zināmas melodijas pavadīšana pēc dzirdes;

improvizācija;

kompozīcija;

līdzdalība apgūstamā repertuāra izvēlē;

patstāvīgi veikta skaņdarba saturiskā tēla izveide, kā arī tautasdziesmas

tematikas un teksta patstāvīga iepazīšana;

audzēkņa piedāvāta skaņdarba atskaņojuma koncepcija – dinamika, arī temps,

noskaņa u.c.;

zīmēšanas, kustību (dejas, pantomīmas elementi) vai dziedāšanas izmantošana

skaņdarba spilgtākas tēlainības radīšanai;

ritma kanoni, improvizācijas, ritma ķēdītes;

muzikālās mīklas – viena un tā paša skaņdarba vairākos atskaņojumos tiek

ielikts katrā cits saturs, ko skolotājs atmin; vai muzikālās mīklas tiek

improvizētas par noteiktu tēmu, piemēram, dzīvnieki;

spēļu izmantojums stundās – lomu spēles, uzmanības spēles u.c.;

tematisko koncertu un koncertuzvedumu veidošana;

IT resursu un svešvalodu izmantošana – informācija par kokli un

radniecīgajiem cittautu instrumentiem, to atskaņotājiem un mūzikas

klausīšanās materiāli.

V Repertuāra piemēri

1.klase

Latviešu tautas dziesmas V.Salaka apdarē – Kas dārzā; Suņi zaķim pēdas dzina

( Āboliņa, G. Kokles skola 1.-2. klasei, Rīga, 1975.)

Latviešu tautas dziesmas I.Meţgailes apdarē – Maza, maza meitenīte; Kaķīt’s kurmi

dancināja (Saules krustcelēs. Latviešu tautas dziesmu apdares un oriģināldarbi koklei

solo un ansamblim, Rīga, 2009).

Latviešu tautas dziesmas A. Zaborovskas apdarē – Adiet, bērni, ko adiet; Brāļi mani

lieli vīri; Dzeguze kūko (Saules krustcelēs. Latviešu tautas dziesmu apdares un

oriģināldarbi koklei solo un ansamblim, Rīga, 2009).

D. Bleikša. Peles un lāča deja (Ūdens vīzijas, Latviešu tautas dziesmu apdares un

oriģināldarbi koklei solo un ansamblim, Rīga, 2010).

K.Černi. Vācu melodija (Āboliņa, G. Kokle solo III d., Rīga).

K.Černi. Čehu melodija (Āboliņa, G. Kokle solo III d., Rīga).

K.Černi. Austriešu valsis (Āboliņa, G. Kokle solo III d., Rīga).

77

S. Kanga. King Dayvid’s Harp; Sound the Trumpets (Kanga, S. Minstrel’s Gallery,

Chorleywood: Maruka Music, 2003.

B. Andres. Asters Nr.4, Nr.5 (Andres, B. Asters, Paris,1984).

2.klase

Latviešu tautas dziesmas V. Salaka apdarē – Dieviņš brida rudzu lauku; Ak, tu meža

miķelīti; Ko es došu, ko es ņemšu (Salaks, V. Zelta kokle II daļa, Rīga, 1998).

Latviešu tautas dziesmas I.Meţgailes apdarē – Stādīju ieviņu; Kur, pelīte, tu tecēsi;

Cielava, baltgalve; Es maza irbīte (Saules krustcelēs. Latviešu tautas dziesmu apdares

un oriģināldarbi koklei solo un ansamblim, Rīga, 2009).

Latviešu tautas dziesma A. Zaborovskas apdarē – Aiz kalniņa dūmi kūp (Saules

krustcelēs. Latviešu tautas dziesmu apdares un oriģināldarbi koklei solo un

ansamblim, Rīga, 2009).

Latviešu tautas dziesma G.Ordelovska apdarē – Līkumu deja (Kokles spēle. Teorija un

repertuārs, Rīga: Zvaigzne,1974).

D. Bleikša. Deja; Pārvērtības (Ūdens vīzijas. Latviešu tautas dziesmu apdares un

oriģināldarbi koklei solo un ansamblim, Rīga, 2010).

K. Černi. Itāļu tēma (Āboliņa, G. Kokle solo III d., Rīga).

L. Mocarts. Menuets (Āboliņa, G. Kokle solo I d., Rīga,1978).

O. Taktakišvili. Mierinājums (Āboliņa, G. Kokles skola 1. – 2. klasei, Rīga,1975).

Bernard Andres. Marelles Nr.7-Nr.12 (Bernard, A. Marelles, Paris, 1975).

Bernard Andres. Ribambelle Nr.1-Nr.10 (Bernard, A. Ribambelle, Paris, 1974).

3.klase

Latviešu tautas dziesmas I.Meţgailes apdarē – Stāvēju, dziedāju; Silta, jauka istabiņa;

Skroderīši, vēverīši (Saules krustcelēs. Latviešu tautas dziesmu apdares un

oriģināldarbi koklei solo un ansamblim, Rīga, 2009).

Latviešu tautas dziesma V.Sama apdarē Incīti, runcīti (Kokles spēle Teorija un

repertuārs, Rīga: Zvaigzne, 1974).

Latviešu tautas dziesma V. Salaka apdarē – Trīs sidraba upes tek (Āboliņa, G. Kokles

skola 3.-5. klasei, Rīga, 1975).

Latviešu tautas dziesma V. Kotova apdarē – Ručers (Kokles spēle (Teorija un

repertuārs, Rīga: Zvaigzne,1974).

Latviešu tautas dziesma V. Salaka apdarē – Ar laiviņu ielaidosi (Salaks, V.

Aicinājums, Rīga,1995).

J.Norvilis,V.Salaks. Daugaviņa puto balti (Salaks, V. Zelta kokle III, Rīga: sab.

Latvju kultūra, 2000).

I. Buša. Rasas lāsīte un saules stars; Šūpojoties sapnītī (Ūdens vīzijas. Latviešu tautas

dziesmu apdares un oriģināldarbi koklei solo un ansamblim, Rīga, 2010).

M. Pokela. Inkuna-poika (Pokela, M. Seitakivi, 1986).

M. Pokela. Maijs (Pokela, M. Seitakivi, 1986).

4.klase

Latviešu tautas dziesmas I.Meţgailes apdarē – Apkārt kalnu linus sēju; Dziedat,

meitas manu dziesmu (Saules krustcelēs. Latviešu tautas dziesmu apdares un

oriģināldarbi koklei solo un ansamblim, Rīga, 2009).

78

Latviešu tautas dziesma L.Lāces apdarē – Dziedat, meitas manu dziesmu (Saules

krustcelēs. Latviešu tautas dziesmu apdares un oriģināldarbi koklei solo un

ansamblim, Rīga, 2009).

Latviešu tautas dziesmas V.Kotova apdarē – Dzeguze kūko; Apkārt kalnu gāju

(Kokles spēle. Teorija un repertuārs, Rīga: Zvaigzne, 1974).

Latviešu tautas dziesmas V. Salaka apdarē – Es redzēju jūriņā; Tek saulīte tecēdama

(Kokles spēle. Teorija un repertuārs, Rīga: Zvaigzne, 1974).

L.Ančevska. Ziemassvētkus gaidot. (Ančevska, L. Skaņdarbi koklei – X Kokļu

mūzikas festivāls „Solaris”, V/A Tautas mākslas centrs, 2005).

Latviešu tautas dziesma V.Kotova apdarē – Kalējiņš (Kokles spēle. Teorija un

repertuārs, Rīga: Zvaigzne, 1974).

V. Kotovs. Kokļu skaņotājs (G. Āboliņa, H. Kļava, V. Kotovs u.c. Kokles solo.

Vingrinājumi un etīdes).

V. Kotovs. Orientāla skice (Kokles spēle.Teorija un repertuārs, Rīga: Zvaigzne,

1974).

S. McDonald and L. Wood. The sparrows Are playing hide and seek Among thu tea

flowers (Haiku for the Harp. Berlin, 1986).

V.A.Mocarts. Vācu dejas (Āboliņa, G. Kokle solo II d. (100 sk. – Haidns, Mocarts,

Bēthovens), Rīga, 1978).

K.Graupners. Antre (Āboliņa, G. Kokle solo I d., Rīga,1978).

V.F. Bahs. Menuets (Āboliņa, G. Kokle solo I d., Rīga,1978).

4. klases noslēguma prasībām atbilstošas sarežģītības pakāpes skaņdarbi.

1. piemērs:

1. Latv.t.dz. V.Salaka apd. Es redzēju jūriņā.

2. K.Graupners. Antre.

3. Madara Kaire. Japānas skices.

2. piemērs:

1. Latv.t.dz. L.Lāces apd. Dziedat, meitas manu dziesmu.

2. V.A.Mocarts. Vācu deja F dur.

3. Latv.t.dz. V.Kotova apd. Kalējiņš.

VI Mācību literatūras saraksts

Vingrinājumi un etīdes

1. Āboliņa, G., Kļava, H. (Kokles spēles vingrinājumi, Rīga,1976).

2. Hanons, C . L. Vingrinājumi klavierēm (visi izdevumi).

3. Černi, K. Etīdes koklei I d., Rīga, 1977.

4. Černi, K. Etīdes koklei II d., Rīga, 1977.

5. Černi K. Etīdes koklei III d., Rīga.

6. Bērenss, H. 50 etīdes klavierēm.

7. Andres, B. Charades, Paris, 1977.

8. Шрадик, Г. Школа скрипичной техники. Ч.1 (перел. для альта).Гаммы,

этюды, упражнения.

79

Mācību grāmatas

9. Āboliņa, G. Kokles skola 1.- 2. klasei, Rīga: Latvju kultūra, 1995.

10. Āboliņa, G. Kokles skola 3.-5. klasei, Rīga, 1975.

11. Āboliņa, G., Kļava, H., Kotovs, V., Ordelovskis, G., Salaks, V. Kokles spēle.

Teorija un repertuārs, Rīga: Zvaigzne, 1973.

12. Āboliņa G., Kļava H., Kotovs V., Ordelovskis, G. Kokle solo. Vingrinājumi un

etīdes, Rīga, 1974.

13. Voinovska, T. Kokles skola 1.-3. klasei, Rīga: Mācību iestāţu metodiskais

kabinets, 1979.

14. Voinovska, T. Hrestomātija koklei. Bērnu mūzikas skolu 3. un 4. klasei. Rīga:

Mācību iestāţu metodiskais kabinets, 1982.

15. Jansons, A. Koklēšana.; ASV: Amer. Latv. apv. kult. bir. 1965.; 1971.; 1982.

16. Jansons, A. Koklēšana II.; Kanāda: Latvijas skautu prezidenta Kārļa Goppera

fonds,1978.

Skaņdarbu krājumi

17. Ančevska, L. Skaņdarbi koklei. – X Kokļu mūzikas festivāls „Solaris”,

V/A Tautas mākslas centrs, 2005.

18. Āboliņa, G. Kokle solo I d., Rīga,1976.

19. Āboliņa, G. Kokle solo II d., Rīga, 1978.

20. Āboliņa, G. Kokle solo III d. Rīga.

21. Salaks, V. Dziediet, meitas, manu dziesmu, Rīga: E.Melngaiļa Tautas mākslas

centrs, 1990.

22. Salaks, V. Apstīgoju zelta kokli II d., Rīga: sab. Latvju kultūra, 1994.

23. Salaks,V. Aicinājums, Rīga: sab. Latvju kultūra,1995.

24. Salaks, V. Zelta kokle, Rīga: sab. Latvju kultūra, 1997.

25. Salaks, V. Zelta kokle II, Rīga: sab. Latvju kultūra,1998.

26. Salaks, V. Zelta kokle III, Rīga: sab. Latvju kultūra, 2000.

27. Salaks, V. Zelta kokle IV, Rīga: sab. Latvju kultūra, 2002.

28. Salaks, V. Zelta kokle V, Rīga: LNŢA fonds, 2002.

29. Saules krustcelēs. Latviešu tautas dziesmu apdares un oriģināldarbi koklei solo

un ansamblim, Rīga, 2009.

30. Skaņdarbu krājums koklei 1, Rīga: Mācību iestāţu metodiskais kabinets, 1978.

31. Ūdens vīzijas. Latviešu tautas dziesmu apdares un oriģināldarbi koklei solo un

ansamblim, Rīga, 2010.

Ieteicamie radniecīgo instrumentu skaņdarbu krājumi

32. An Album of Celtic Music for Clarach Pedal Harp or piano. Arr.by Ronald

Stevenson, London, 1979.

33. Bernard, A. Asters. Paris, 1984.

34. Bernard, A. Les Petits Pas. Paris, 1999.

35. Bernard, A. Dyades. Paris, 1991 (dueti).

36. Bernard, A. Ribambelle. Paris, 1974.

37. Kanteleohjelmistoa I. Helsinki, 1985.

38. Kanteleohjelmistoa II. Helsinki, 1985.

39. Kanteleohjelmistoa III. Helsinki, 1987.

40. Martti Pokela. Hiidenkirnu, Helsinki,1986.

41. Martti Pokela. Seitakivi, Helsinki, 1986.

42. Skaila Kanga. Minstrel’s Gallery, Chorleywood: Maruka Music, 2003.

80

43. Skaila Kanga. Minstrel’s Holiday, Chorleywood: Maruka Music, 2003.

44. Skaila Kanga. Pathways. A suite for harp in 6 movements in the classical style,

Chorleywood, 2003.

45. Susann McDonald &Linda Wood. Haiku for the Harp, Berlin, 1986.

46. Susann McDonald &Linda Wood. Harp Solos, Berlin,1982.

VII Interneta resursi

http://www.knmc.gov.lv – valsts nozīmes pasākumi kokļu mūzikas nozarē.

http://koklesrullee.wordpress.com/ – aktualitātes, ieraksti.

http://www.ecombase.de/PRO-RC-PANZER//0/tag/Kokle.html – ieraksti

http://www.myspace.com/alteraveritas/music – grupas Altera veritas ieraksti.

http://www.dziesmusvetki2008.lv/index.php?&140 – Latvijas kokļu ansambļu reģistrs

http://folklora.lv/muzikas/kokle/ – etnogrāfiskās kokles veidi.

http://www.liis.lv/muzika/spele/kokle.php – etnogrāfiskās kokles spēle, pozīcijas,

vingrinājumi.

http://www.ugunszime.lv/izzinai/SenieMuzInstr.htm – etnogrāfiskās kokles,

literatūras saraksts.

http://www.nmkk.lv/PubliskaPrieksmetuInformacijasApskate.aspx?ID=606694 –

etnogrāfiskā kokle muzejā Rīgā.

http://www.20thcenturylondon.org.uk/server.php?show=conObject.8633&from_cat=5

21 – etnogrāfiskā kokle muzejā Londonā.

http://www.dainuskapis.lv/ – tautasdziesmu teksti.

http://www.dziesmas.lv/ – tautasdziesmu teksti.

http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=2&r=1109 – citvalodu personvārdu

atveides vārdnīca.

http://www.muzikassaule.lv/orthography/ – cittautu komponistu vārdu pareizrakstības

vārdnīca.

Koklei radniecīgie instrumenti un to atskaņotāji

http://www.maanite.fi/timo/levyt.html – somu kanteles solists Timo Vēnenens.

http://www.resonabilis.com/ – igauņu grupa Resonabilis.

http://www.emic.ee/interpreet/kristimuhling?lang=eng – igauņu kanneles soliste

Kristi Mīlinga.

http://cimbyt.jimdo.com/ – baltkrievu cimbalas.

http://www.gusli.ru/ – krievu gusļi.

http://test.gusli.ru/ – krievu gusļu grupa Kupina.

http://www.salzburgersaitenklang.at/ – austriešu grupa Salzburger Seitenklang.

http://www.boerte.de/boerte_kunst.html – mongoļu jatgas soliste Čulunbat Munkh-

Erdene ar grupu Boerte.

Festivāli, konkursi

http://filarmonia.pskov.ru/index.php/afisha/festivals – Pleskava / Sanktpēterburga.

http://www.metelitsa.spb.ru/competition.php – Sanktpēterburga.

http://stepulio.kankles.lt/ – Šauļi.

http://www.gusli.ru/category/konkurs/konkurs2010/ – Maskava.

http://soundsofeurasia.baikal.net/ – Ulanude.