LV LV

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 15.6.2016.

COM(2016) 393 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS

EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2015. gada ziņojums par konkurences politiku

{SWD(2016) 198 final}

2

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS

EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2015. gada ziņojums par konkurences politiku

I. Ievads

Spēcīga un efektīva ES konkurences politika vienmēr ir bijusi Eiropas projekta stūrakmens.

Pašlaik, kad ekonomikas atveseļošanas un izaugsmes veicināšana ir prioritārs uzdevums ES

darba kārtībā, konkurences politika ir nozīmīgāka nekā jebkad agrāk.

Konkurences politika palīdz nodrošināt tirgu efektivitāti un atvērtību. Eiropas patērētājiem tas

nozīmē labākus tirgus rezultātus, piemēram, zemākas cenas, kvalitatīvākas preces un

pakalpojumus, kā arī plašākas izvēles iespējas. Papildus tam veselīga konkurence sniedz

uzņēmumiem taisnīgas iespējas veikt uzņēmējdarbību un sasniegt savus komerciālos mērķus,

kas savukārt veicina izaugsmi, darbvietu radīšanu un pārticību. Ja uzņēmumi spēj savstarpēji

konkurēt paši saviem spēkiem, gan uzņēmumi, gan mājsaimniecības gūst labumu no plaša

kvalitatīvu, novatorisku preču un pakalpojumu klāsta par konkurētspējīgām cenām. Lielāka

konkurence turklāt mudina uzņēmumus veikt ieguldījumus un kļūt efektīvākiem. Šo

efektivitātes pieaugumu pēc tam izjūt arī tautsaimniecība kopumā. Konkurences politikas

galīgais mērķis ir likt tirgiem darboties labāk, tādējādi dodot labumu mājsaimniecībām un

uzņēmumiem.

Savu pilnvaru sākumā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers izteicās, ka viņa

vadītā Komisija pievērsīsies galvenajām problēmām, ar kurām saskaras Eiropas sabiedrība un

tās ekonomika. Cīņā ar šīm problēmām konkurences politikai ir nozīmīga loma. 2015. gadā

konkurences jomā paveiktais ir ievērojami sekmējis vairākas Komisijas galvenās politiskās

prioritātes, proti, darbvietu radīšanu, izaugsmes un ieguldījumu veicināšanu, kā arī savienota

digitālā vienotā tirgus, noturīgas Enerģētikas savienības un dziļāka un taisnīgāka vienotā

tirgus izveidi.

Komisija ir arī apņēmusies uzlabot konkurences kultūru gan ES, gan ārpus tās, veicinot

ciešāku dialogu ar dalībvalstīm1 un pārējām ES iestādēm, kā arī plašu starptautisko sadarbību.

Konkurences tiesību piemērošanas pamatprincipi ir neitralitātes nodrošināšana, tiesiskuma

īstenošana un kalpošana Eiropas kopējām interesēm. ES konkurences politikas centrā ir arī

tādas vērtības kā taisnīgums, politiskā neatkarība, pārredzamība un lietu taisnīga izskatīšana.

II. Konkurences politika veicina inovāciju un ieguldījumus visā ES

Eiropas ekonomika lēnām atgūstas pēc nesenās ekonomikas un finanšu krīzes. Lai izveidotu

stabilu pamatu ilgtspējīgai izaugsmei un kvalitatīvu darbvietu radīšanai, ES jāatjauno tās

ieguldījumu līmenis, sevišķi stratēģiskajās jomās, piemēram, pētniecībā, izstrādē un inovācijā.

Eiropas nākotnei būtu jo īpaši jābalstās uz inovāciju. Konkurences politika var palīdzēt to

sasniegt, radot ieguldījumiem un inovācijai labvēlīgu vidi.

Konkurences spiediens mudina uzņēmumus ieguldīt, kļūt efektīvākiem, izstrādāt jaunas

tehnoloģijas un radīt labākus ražojumus. Efektīvākas konkurences sekmēšana palīdz stimulēt

1 Skatīt, piemēram, Konkurences politikas pārskatu 2015-05 “Improving competition in the Member States to

boost growth”.

3

ieguldījumus, saglabājot tirgu atvērtību un nodrošinot, ka tiek veikti pasākumi, ja tirgus līderis

ļaunprātīgi izmanto savu stāvokli, neļaujot konkurentiem augt un ieviest jauninājumus.

Ekonometriskā modeļa simulācijas apliecina, ka Komisijas lēmumi apvienošanās un karteļu

jomā piecu gadu laikā ir panākuši ieguldījumu pieaugumu par 0,7 %2. Papildus tam ES valsts

atbalsta noteikumi novirza valsts resursus jaunu ieguldījumu piesaistīšanai, nodrošinot, ka

publiskais finansējums veicina privātos ieguldījumus, kas citādi netiktu veikti.

2014. gada novembrī tika sākts Investīciju plāns Eiropai3, kura mērķis ir veicināt

ieguldījumus. Nozīmīga šā plāna sastāvdaļa ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonds4 (ESIF),

kas sāka darbu 2015. gada nogalē. ESIF ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) atbalstu piedāvā

ar ES budžeta galvojumu garantētu finansējumu, tādējādi padarot iespējamus stratēģiskos

ieguldījumus, ko nebūtu iespējams finansēt tikai ar tirgus līdzekļiem.

ESIF atbalstītajam projektu finansējumam, ko piešķir EIB, valsts atbalsta noteikumus

nepiemēro. Tomēr projekti var arī saņemt finansiālu atbalstu (līdzfinansējumu) no

dalībvalstīm (tajā skaitā no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem), uz kuru valsts

atbalsta noteikumi attiecas. Šis finansējums, ja tas netiek sniegts atbilstoši tirgus

noteikumiem, ir jāapstiprina Komisijai. Lai atbalstītu ESIF, Komisija dalībvalstu

līdzfinansējumu izskata prioritārā kārtā. Valsts atbalsta noteikumi ir cieši saistīti ar Investīciju

plāna mērķi novērst tirgus nepilnības un piesaistīt privātos ieguldījumus. Valsts atbalsta

kontrole nodrošina, ka publisko investīciju projekti risina reālas vajadzības, kontrolē to

izmaksas un garantē, ka publiskais finansējums projektu īstenošanai patiešām ir nepieciešams.

Pārstrādāti valsts atbalsta noteikumi izaugsmi veicinošu atbalsta pasākumu stimulēšanai

Valsts atbalsta modernizācijas (VAM) iniciatīvas ietvaros valsts atbalsta noteikumi ir tikuši

pārstrādāti5. Šī iniciatīva palīdz dalībvalstīm labāk orientēt atbalsta pasākumus uz ekonomikas

izaugsmi, darbvietu radīšanu un sociālo kohēziju. VAM ietvaros Komisija stiprina savu

partnerību ar dalībvalstīm jauno noteikumu īstenošanā, jo ir palielināta to atbildība — tās var

piešķirt atbalstu, par to iepriekš neinformējot Komisiju.

Šīs nostiprinātās partnerības pieejas mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstu elastīgākās pilnvaras

atbalsta piešķiršanā tiek kompensētas ar labāku sadarbību, rūpīgām valstu veiktām pārbaudēm

un lielāku pārredzamību. Komisija atbalstīs stratēģiskos ieguldījumus, sadarbojoties ar

dalībvalstīm tādu izaugsmi veicinošu atbalsta pasākumu izstrādē, kuri veicina spēcīgu,

integrētu un dinamisku vienoto tirgu.

Jaunais valsts atbalsta regulējums nodrošinās, ka valsts atbalsts palīdz piesaistīt privātos

ieguldījumus svarīgu kopējo interešu mērķu atbalstam, nekropļojot konkurenci. Šajā ziņā

papildus paplašinātās 2014. gadā pieņemtās Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas (VGAR)6

noteikumiem inovācijas un ieguldījumu veicināšanai ES īpaši nozīmīgas ir trīs jomas.

2 Dierx, A., Ilzkovitz, F., Pataracchia, B., Ratto, M., Thum-Thysen, A., Varga, J., “Distributional macroeconomic

effects of EU competition policy — a general equilibrium analysis”, Competition Policy and Shared Prosperity

(iznāks drīzumā), Pasaules Banka. 3 Skatīt http://ec.europa.eu/priorities/jobs-growth-investment/plan/index_lv.htm. 4 Skatīt http://ec.europa.eu/priorities/jobs-growth-investment/plan/efsi/index_en.htm. 5 Skatīt http://ec.europa.eu/competition/state_aid/modernisation/index_en.html. 6 Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par

saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, OV L 187, 26.6.2014. pieejama vietnē

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.L_.2014.187.01.0001.01.LAV.

4

Pētniecības, izstrādes un inovācijas (R&D&I) nostādnes7 veicina atbalsta piešķiršanu

pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām, papildinot privāto finansējumu.

Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus8, ļauj

straujāk un dāsnāk sniegt riska finansējuma atbalstu inovatīviem un uz izaugsmi orientētiem

maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu. Platjoslas

pamatnostādnes9 palīdz dalībvalstīm novērst finansējuma deficītu un tirgus nepilnībām

attiecībā uz pienācīga platjoslas pārklājuma nodrošināšanu, sevišķi lauku reģionos.

Atbalsta pasākumi, kas paver iespēju revolucionāriem pētījumiem

Valsts atbalsta noteikumi palīdz veicināt un izplatīt inovāciju ES, atbalstot vismodernākos projektus visaugstāk

attīstītajās tehnoloģiju nozarēs.

Piemēram, aprīlī Komisija izvērtēja dotāciju GBP 50 miljonu (aptuveni EUR 71 miljona) apmērā, ko Apvienotās

Karalistes iestādes bija plānojušas piešķirt kosmiskās nesējraķetes dzinēja SABRE izstrādei, un konstatēja, ka tā

atbilst ES valsts atbalsta noteikumiem. SABRE ir pētniecības un izstrādes projekts, kuru veic Apvienotās

Karalistes uzņēmums Reaction Engines Limited un kura mērķis ir izstrādāt dzinēju, kas būtiski samazinātu

izmaksas satelītu ievadīšanai zemajā Zemes orbītā. Komisija projektu izvērtēja atbilstoši tās pētniecības,

izstrādes un inovācijas valsts atbalsta nostādnēm un secināja, ka projekta pabeigšanai ar finansējumu no privātā

kapitāla resursiem nepietiks. Pētniecība šajā nozarē varētu nest būtiskus tehnoloģiskos uzlabojumus, no kuriem

labumu gūtu patērētāji, kas lieto produktus un pakalpojumus, kurus nodrošina zemajā Zemes orbītā esoši satelīti,

piemēram, mobilos sakarus.

III. Digitālā vienotā tirgus iespēju izmantošana

Digitālā vienotā tirgus iedzīvināšana realitātē ir bijusi Komisijas prioritāte kopš tās pilnvaru

termiņa sākuma. Digitālās ekonomikas paplašināšanās ne tikai maina pasauli un to, kā mēs

dzīvojam, bet arī ir starp galvenajiem ekonomikas izaugsmes dzinējspēkiem. Plaukstošs

digitālais vienotais tirgus stimulētu inovāciju, radītu jaunas darbvietas un arī jaunas iespējas

Eiropas jaunuzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sasniegt vairāk

nekā 500 miljonu cilvēku lielu tirgu. Komisija ir aprēķinājusi, ka ES digitālā vienotā tirgus

izveidošana, atceļot regulatīvos šķēršļus un pārejot no 28 valstu tirgiem uz vienu, mūsu

ekonomikā ik gadu dotu pienesumu EUR 415 miljardu apmērā un radītu simtiem tūkstošu

jaunu darbvietu10

.

2015. gada maijā Komisija pieņēma Digitālā vienotā tirgus stratēģiju11

. Stratēģijā ir ietverts

tādu 16 mērķorientētu pasākumu kopums, kas veidoti ap 3 pīlāriem: 1) patērētājiem un

uzņēmumiem – labāka piekļuve digitālajām precēm un pakalpojumiem visā Eiropā; 2)

piemērotu apstākļu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšana digitālo tīklu un novatorisku

7 Komisijas paziņojums “Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai”, OV C 198,

27.6.2014., pieejams vietnē http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:

OJ.C_.2014.198.01.0001.01.LAV. 8 Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus”,

OV C 19, 22.1.2014., pieejams vietnē http://eur-lex.europa.eu/legal-

content/LV/TXT/?uri=CELEX:52014XC0122(04). 9 Komisijas paziņojums “ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu

ātru izvēršanu”, OV C 25, 26.1.2013., pieejams vietnē http://eur-lex.europa.eu/

LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2013:025:0001:0026:lv:PDF. 10 Skatīt http://ec.europa.eu/priorities/digital-single-market_en. 11 Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo

lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”, COM(2015) 192 final, pieejams

vietnē http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A52015DC0192.

5

pakalpojumu attīstībai; 3) digitālās ekonomikas izaugsmes potenciāla maksimāla

izmantošana.

Digitālie tirgi ir arī viena no galvenajām konkurences politikas prioritātēm. Atvērti un taisnīgi

digitālie tirgi veicinās inovāciju un dos labumu patērētājiem un uzņēmumiem. Digitālajam

vienotajam tirgum jābūt vietai, kur visi dalībnieki — kā lieli, tā mazi — var izstrādāt

novatoriskus produktus un konkurēt ar savām stiprajām pusēm. Papildus tam konkurences

politika ir vērsta pret tiešsaistē pastāvošajiem šķēršļiem, kuri ierobežo interneta uzņēmumu un

jaunuzņēmumu ieguldījumu horizontu un liedz uzņēmumiem, iedzīvotājiem un valdībām

pilnībā izmantot digitālo rīku sniegtās iespējas.

Neizkropļotas konkurences nodrošināšana tīmeklī – cīņa pret tiešsaistes šķēršļiem un

inovācijas kavēkļiem

Digitālās ekonomikas straujā attīstība politikas veidotājiem rada vairākas problēmas, taču

neprasa konkurences tiesību un mehānismu pārstrādāšanu, jo konkurences politikas rīki strauji

pielāgojas digitālo tirgu īpatnībām12

.

E-komercijas nozares apsekojums – zināšanu par tirgu padziļināšana cīņā pret pārrobežu šķēršļiem

2015. gada maijā Komisija sāka pretmonopola nozares apsekojumu e-komercijas nozarē ES. 2014. gadā aptuveni

puse no visiem ES patērētājiem iepirkās tiešsaistē, tomēr tikai aptuveni 15 % no tiem tiešsaistē iepirkās pie citā

ES dalībvalstī reģistrēta pārdevēja. Tas norāda, ka Eiropas Savienībā joprojām pastāv ievērojami šķēršļi

pārrobežu e-komercijai. Nozares apsekojums būs jo īpaši vērsts uz potenciāliem šķēršļiem, ko uzņēmumi rada

tādu preču un pakalpojumu pārrobežu tiešsaistes tirdzniecībai, kuru e-komercija ir visizplatītākā, piemēram,

elektronikas, apģērbu un apavu, kā arī digitālā satura tirdzniecības jomā.

Šis nozares apsekojums papildinās pasākumus, ko Komisija un ES valstu konkurences iestādes vērš pret

tiešsaistes tirdzniecības ierobežojumiem. Nozares apsekojumā gūtās zināšanas uzlabos konkurences tiesību

piemērošanu e-komercijas nozarē.

Viens no galvenajiem konkurences tiesību piemērošanas mērķiem ir veicināt to, ka visi

nozares dalībnieki — kā jaundibināti, tā tirgū dominējoši uzņēmumi — nodarbojas ar

inovāciju. Mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas patērētājiem ir pieejamas iespējami plašas

novatorisku produktu izvēles iespējas. Piemēram, tiešsaistes meklēšanas tirgū Komisija veic

pretmonopola izmeklēšanu attiecībā uz Google darbībām.

Aprīlī Komisija nosūtīja uzņēmumam Google iebildumu paziņojumu par to, ka uzņēmums

ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli tirgū attiecībā uz meklēšanas pakalpojumiem

internetā Eiropas Ekonomikas zonā, sistemātiski augstāk ierindojot savu preču un

pakalpojumu cenu salīdzināšanas produktu savās vispārējās meklēšanas rezultātu lapās13

.

Komisija bažījas, ka lietotāji ne vienmēr redz saviem meklējumiem atbilstošākos meklēšanas

rezultātus. Komisija provizoriski uzskata, ka Google rīcība pārkāpj ES pretmonopola

noteikumus, jo uzņēmums ierobežo konkurenci, tādējādi kaitējot patērētājiem.

Komisija iepriekš ir aprakstījuši četrus bažas radošus jautājumus par Google rīcību, un

iepriekš minētais iebildumu paziņojums ir saistīts ar pirmo no šiem jautājumiem (salīdzinoši

pirkumi). Komisija arī aktīvi izmeklē Google rīcību saistībā ar pārējiem trim bažas radošajiem

jautājumiem: konkurentu tīmekļa satura kopēšanu, reklāmas ekskluzivitāti un nepamatotiem

12 Skatīt pētījumu, ko nesen veicis Eiropas Parlaments:

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2015/542235/IPOL_STU%282015%29542235_EN.pdf. 13 Lieta AT.39740 Google meklēšana, skatīt IP/15/4780, 2015. gada 15. aprīlis, pieejams vietnē

http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-4780_lv.htm.

6

ierobežojumiem reklāmdevējiem. Iebildumu paziņojums par salīdzinošajiem pirkumiem

nekādi neietekmē par pārējiem trim jautājumiem veiktās Komisijas izmeklēšanas rezultātus.

Vēl viena izmeklēšana digitālajā nozarē attiecas uz Amazon. Jūnijā Komisija sāka oficiālu

pretmonopola izmeklēšanu attiecībā uz atsevišķu Amazon uzņēmējdarbības praksi e-grāmatu

izplatīšanā14

. Izmeklēšana jo īpaši ir vērsta uz līgumu noteikumiem, kas, šķiet, aizsargā

Amazon no konkurences ar citiem e-grāmatu izplatītājiem, piemēram, līgumu noteikumiem,

kas tam piešķir tiesības tikt informētam par labvēlīgāku vai alternatīvu noteikumu

piedāvāšanu tā konkurentiem un/vai tiesības uz noteikumiem, kuri ir vismaz tikpat labvēlīgi

kā konkurentiem piedāvātie.

Komisijai ir bažas par to, ka šādi noteikumi varētu izjaukt vienlīdzīgus konkurences apstākļus

un mazināt konkurenci tirgū par sliktu patērētājiem, tādējādi apgrūtinot citu e-grāmatu

izplatītāju iespējas konkurēt ar Amazon, izstrādājot jaunus un novatoriskus produktus un

pakalpojumus. Ja šī rīcība apstiprināsies, tā pārkāptu ES pretmonopola noteikumus, kas

aizliedz dominējošā stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu un ierobežojošu uzņēmējdarbības

praksi. Komisijas mērķis ir nodrošināt veselīgu starpplatformu konkurenci un raudzīties, lai

tirgus dalībnieki ļaunprātīgi neizmantotu savu stāvokli ar mērķi panākt tādus līgumu

noteikumus, kas varētu būt šķērslis inovācijai tirgū.

ES iedzīvotājiem pieejamo iespēju attiecībā uz piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem paplašināšana

Stingra un ātra konkurences tiesību piemērošana ir svarīgs instruments iedarbīgai cīņai ar

problēmām, kuras rodas jaunajās un strauji augošajās digitālās ekonomikas nozarēs. Tomēr

Eiropas iedzīvotājiem vienlīdz svarīgi ir tas, lai tiktu nodrošināta aktīva konkurence

tradicionālākos tirgos, piemēram, televīzijas apraides tirgū. Komisija vēlas nodrošināt, lai

patērētāji varētu izvēlēties starp TV izplatītājiem, kuri savā starpā konkurē taisnīgos un

vienādos apstākļos15

.

Inovācijas stimulu aizsardzība plašsaziņas līdzekļu nozarē

2015. gada februārī Komisija saskaņā ar ES Apvienošanās regulu atļāva Liberty Global iegūt kapitāla daļu

Beļģijas plašsaziņas līdzekļu uzņēmumā De Vijver Media NV (“De Vijver”), nosakot pienākumu ievērot

saistības. Komisijas lēmums tika pieņemts pēc padziļinātas izmeklēšanas.

Komisijai bija bažas, ka pēc darījuma De Vijver atteiksies licencēt savus kanālus TV izplatītājiem, kuri konkurē

ar Telenet — kabeļtelevīzijas operatoru, kuru kontrolē Liberty Global. Saistības novērš šīs bažas, paredzot De

Vijver pienākumu licencēt savus kanālus — Vier, Vijf un citus līdzīgus kanālus, kas varētu sākt darbu, —

Beļģijas TV izplatītājiem saskaņā ar taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem. Bez šīm

saistībām darījums būtu varējis samazināt konkurenci TV izplatīšanas tirgū, kas galu galā nozīmētu augstākas

cenas un mazāk inovācijas par labu patērētājiem.

Papildus tam Komisija aprīlī atļāva daudznacionālajam kabeļtelevīzijas un telesakaru uzņēmumam Altice veikt

ierosināto Portugāles telesakaru uzņēmuma PT Portugal iegādi. Šā lēmuma spēkā stāšanās ir atkarīga no tā, vai

Altice pildīs savas saistības pārdot savus divus Portugāles meitasuzņēmumus.

PT Portugal ir telesakaru un multimediju operators, kas darbojas visos telesakaru segmentos Portugālē.

Komisijai bija bažas, ka sākotnēji paziņotā apvienošanās samazinātu konkurenci vairākos Portugāles telesakaru

tirgos. Apvienošanās rezultātā no šiem tirgiem pazustu spēcīgs konkurents, un tas Portugāles patērētājiem varētu

14 Lieta AT.40153 Lielākās labvēlības princips e-grāmatu nozarē un ar to saistītie jautājumi, skatīt IP/15/5166,

2015. gada 11. jūnijs, pieejams vietnē http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-5166_en.htm. 15 Skatīt lietu M.7194 Liberty Global / Corelio / W&W / De Vijver Media, Komisijas 2015. gada 24. februāra

lēmums, pieejams vietnē http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=2_M_7194,

un M.7499 Altice / PT Portugal, Komisijas 2015. gada 20. aprīļa lēmums, pieejams vietnē

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=2_M_7499.

7

nozīmēt cenu pieaugumu un mazāku konkurenci. Lai kliedētu šīs bažas, Altice ierosināja novērst Altice un PT

Portugal darbību pārklāšanos, pārdodot tam piederošos Portugāles uzņēmumus Cabovisão un ONI. Izvērtējot

ierosināto darījumu, Komisija cieši sadarbojās ar Portugāles konkurences iestādi.

Vēl viena pretmonopola izmeklēšana attiecas uz maksas televīzijas pārrobežu pakalpojumu

sniegšanu Apvienotajā Karalistē un Īrijā. Jūlijā Komisija nosūtīja iebildumu paziņojumu Sky

UK un sešām lielām ASV filmu studijām: Disney, NBC Universal, Paramount Pictures, Sony,

Twentieth Century Fox un Warner Bros16

. Izmeklēšanā, ko Komisija sāka 2014. gada janvārī,

starp sešām filmu studijām un Sky UK noslēgtajos licencēšanas līgumos tika identificēti

punkti, kas paredz Sky UK pienākumu bloķēt ārpus tā licencētās teritorijas (Apvienotās

Karalistes un Īrijas) esošajiem patērētājiem piekļuvi filmām, kuras tiek piedāvātas tā

tiešsaistes maksas televīzijas pakalpojumu vai maksas satelīttelevīzijas pakalpojumu ietvaros.

Dažos līgumos arī ietverti punkti, kas paredz filmu studiju pienākumu nodrošināt, lai to

licencēšanas līgumi ar citiem izplatītājiem, kas nav Sky UK, liegtu šiem izplatītājiem piedāvāt

savus maksas televīzijas pakalpojumus Apvienotajā Karalistē un Īrijā.

Šī situācija skar Eiropas patērētājus, kuri vēlas skatīties izvēlētos maksas televīzijas kanālus

neatkarīgi no tā, kur ES tie dzīvo vai ceļo. Komisija provizoriski uzskata, ka šādi noteikumi,

ja vien tiem nav pārliecinoša pamatojuma, būtu uzskatāmi par to ES noteikumu pārkāpumu, ar

kuriem tiek aizliegti pret konkurenci vērsti nolīgumi.

Novatorisku tirgu darbības uzlabošana – mobilās ierīces

Tādas mobilās ierīces kā viedtālruņi un planšetdatori ir Eiropas iedzīvotāju vairākuma

ikdienas dzīves daļa. Eiropas mobilo sakaru lietotājiem 2015. gads bija nozīmīgs – Eiropas

Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2015/212017

, ar kuru no 2017. gada 15. jūnija

tiks atcelti viesabonēšanas tarifi ES. Pretmonopola tiesību piemērošanas un likumdošanas

mērķis ir aizsargāt konkurenci mobilo ierīču nozarē, lai nodrošinātu pastāvīgu inovāciju par

labu Eiropas patērētājiem.

Pēc tam, kad decembrī tika sāktas divas atsevišķas pretmonopola izmeklēšanas, Komisija

nosūtīja divus iebildumu paziņojumus Qualcomm — pasaulē lielākajam patērētāju

elektroniskajās ierīcēs izmantoto pamatjoslas mikroshēmojumu piegādātājam. Pamatjoslas

mikroshēmojumi apstrādā komunikācijas funkcijas viedtālruņos, planšetdatoros un citās

mobilajās platjoslas ierīcēs. Tos izmanto gan balss, gan datu pārraidīšanai.

Komisija sākotnēji uzskata, ka uzņēmums ir ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli

pasaules 3G (UMTS) un 4G (LTE) pamatjoslas mikroshēmojumu tirgū, tā pārkāpjot ES

pretmonopola noteikumus18

. Pirmajā izmeklēšanā tiek pārbaudīts, vai Qualcomm nav

ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli tirgū, piedāvājot finansiālus stimulus lielam

viedtālruņu un planšetdatoru ražotājam ar nosacījumu, ka tas savos viedtālruņos un

planšetdatoros izmanto tikai Qualcomm pamatjoslas mikroshēmojumus. Šāda rīcība būtu

mazinājusi ražotāja stimulu iegūt mikroshēmojumus no Qualcomm konkurentiem, un tādējādi

16 Lieta AT.40023 Pārrobežu piekļuve maksas TV saturam, skatīt IP/15/5432, 2015. gada 23. jūlijs, pieejams

vietnē http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-5432_en.htm. 17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus

sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju

tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par

viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā, OV L 310, 26.11.2015., 1.–18. lpp., pieejama vietnē

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32015R2120. 18 Lietas AT.40220 Qualcomm (ekskluzivitātes maksājumi) un AT.39711 Qualcomm (plēsonīgas cenas), skatīt

IP/15/6271, 2015. gada 8. decembris, pieejams vietnē http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-6271_en.htm.

8

kaitējusi konkurencei un inovācijai UMTS un LTE pamatjoslas mikroshēmojumu tirgos.

Otrajā izmeklēšanā tiek pētīts, vai Qualcomm nodarbojies ar plēsonīgu cenu noteikšanu,

piemērojot par pašizmaksu zemākas cenas, lai izstumtu no tirgus konkurentus.

Tomēr aparatūras piegādes tirgus ir tikai viena medaļas puse — konkurencei jābūt

neizkropļotai arī attiecībā uz programmatūru, ko izmanto viedtālruņos un planšetdatoros.

Viedtālruņu, planšetdatoru un citu mobilo ierīču mobilās lietotnes un pakalpojumi ir atkarīgi

no ierīces operētājsistēmas. Google Android ir kļuvusi par līderi starp mobilo viedierīču

operētājsistēmām Eiropas Ekonomikas zonā, un Android pašlaik izmanto lielākā daļa Eiropas

mobilo viedierīču.

Aprīlī Komisija sāka oficiālu procedūru pret Google, lai izmeklētu, vai uzņēmuma rīcība

attiecībā uz Android nav pārkāpusi ES pretmonopola noteikumus19

. Android ir atvērtā

pirmkoda mobilo ierīču operētājsistēma, kuru galvenokārt izstrādāja Google. Būtībā ikviens

var brīvi izmantot Android un to attīstīt tālāk. Tomēr lielākā daļa viedtālruņu un planšetdatoru

ražotāju izmanto Android operētājsistēmu kopā ar virkni Google patentēto lietotņu un

pakalpojumu, tādēļ tiem ar Google ir jānoslēdz noteikti līgumi.

Komisija pārbauda, vai Google, noslēdzot pret konkurenci vērstus līgumus un/vai ļaunprātīgi

izmantojot varbūtējo dominējošo stāvokli, ir prettiesiski kavējis konkurējošo mobilo ierīču

operētājsistēmu, mobilo sakaru lietotņu un pakalpojumu izstrādi un piekļuvi tirgum Eiropas

Ekonomikas zonā. Šī izmeklēšana ir patstāvīga un nošķirta no Komisijas veiktās izmeklēšanas

attiecībā uz Google rīcību saistībā ar meklēšanu internetā.

Efektīva apvienošanās kontrole kā ieguldījumu aizsardzības pasākums telesakaru nozarē

Efektīva konkurence telesakaru nozarē ir svarīgs ieguldījumu virzītājspēks un patērētājiem un

uzņēmumiem labāku tirgus rezultātu veicinātāja. Konkurence ir dzinējspēks, kas piesaistīs

ieguldījumus, lai attīstītu Eiropas iedzīvotājiem nepieciešamos ātrdarbīgos platjoslas tīklus.

Patērētāji negūst labumu no paša ieguldījuma, bet gan no ieguldījuma radītās ietekmes uz

tādiem konkurences aspektiem kā izvēles iespējas, kvalitāte un cena.

Konkurences tiesību piemērošana ne tikai uztur telesakaru tirgu atvērtu un konkurētspējīgu,

bet ir arī svarīgs līdzeklis cīņā pret ES tirgus sadrumstalotību20

. Konkurences politika arī

papildina telesakaru tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, kas ir viens no galvenajiem Digitālā

vienotā tirgus stratēģijā paredzētajiem pasākumiem.

Papildus tam šajā nozarē svarīga loma ir apvienošanās kontrolei, kurā tiek izvērtēts, vai

ierosinātā apvienošanās novedīs pie lielākiem ieguldījumiem, kas sniegtu labumu

patērētājiem, piemēram, palielinātu tīkla pārklājumu.

Maijā Komisija saskaņā ar ES Apvienošanās regulu apstiprināja ierosināto darījumu, ar kuru

telesakaru uzņēmumu Jazztel, kas ir reģistrēts Apvienotajā Karalistē, bet galvenokārt darbojas

Spānijā, iegūst tā konkurents Orange SA (Francija)21

. Apstiprinājums ir piešķirts ar

nosacījumu, ka Orange pilnībā izpildīs vairākas saistības, kas pēc pārņemšanas nodrošinās

efektīvu konkurenci fiksētās interneta piekļuves pakalpojumu tirgos.

19 Lieta AT.40099 Google Android, skatīt MEMO/15/4782, 2015. gada 15. aprīlis, pieejams vietnē

http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-15-4782_en.htm. 20 Skatīt, piemēram, 2014. gada 15. oktobra lēmumu lietā AT.39523 Slovak Telecom, pieejams vietnē

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=1_39523. 21 Lieta M.7421 Orange / Jazztel, Komisijas 2015. gada 19. maija lēmums, pieejams vietnē

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=2_M_7421.

9

Komisijai bija bažas, ka sākotnēji paziņotā pārņemšana būtu varējusi izraisīt fiksētās interneta

piekļuves pakalpojumu cenu celšanos Spānijas patērētājiem. Lai šīs bažas kliedētu, Orange

piedāvāja saistības, ar kurām nodrošina, ka fiksētās interneta piekļuves pakalpojumu

mazumtirdzniecības tirgū var ienākt jauns dalībnieks un būt tikpat konkurētspējīgs kā Orange

un Jazztel. Šīs saistības kliedē Komisijas sākotnējās bažas.

Komisija ir arī sākusi divas padziļinātas izmeklēšanas saistībā ar apvienošanās gadījumiem

telesakaru nozarē. Pirmkārt, tā pēta Hutchison ierosināto Telefónica UK iegādi22

, lai izvērtētu,

vai darījums nekaitēs konkurencei. Komisijai ir bažas, ka darījums varētu novest pie

augstākām cenām, mazākām izvēles iespējām un mazākas inovācijas Apvienotās Karalistes

mobilo telesakaru pakalpojumu patērētājiem. Komisija ir arī padziļināti izmeklējusi Liberty

Global ierosināto BASE Belgium pārņemšanu23

, lai pārliecinātos, ka Beļģijas patērētāji

ierosinātā darījuma rezultātā necietīs no cenu celšanās un izvēles iespēju ierobežotības.

Komisija arī izvērtēja ierosināto Dānijas uzņēmumu Telenor un TeliaSonera apvienošanos24

.

Komisijai bija bažas, ka apvienošanās rezultātā būtu izveidots vislielākais mobilo tīklu

operators Dānijā un tādējādi būtu radīta ļoti koncentrēta tirgus struktūra, kas nozīmētu cenu

pieaugumu patērētājiem un mazākus ieguldījumu stimulus. 2015. gada septembrī pēc divu

tiesiskās aizsardzības līdzekļu priekšlikumu iesniegšanas, ar ko šķietami nepietika, lai

novērstu bažas attiecībā uz konkurenci, puses no darījuma atteicās.

IV. Integrētas un klimatam nekaitīgas Eiropas Enerģētikas savienības izveide

Enerģētikas savienības izveide ir liels solis ceļā uz integrētu, savstarpēji savienotu un noturīgu

enerģijas tirgu par labu patērētājiem, uzņēmumiem un videi. Enerģētikas savienības

mērķgrupai – uzņēmumiem un mājsaimniecībām – vajadzētu būt iespējai maksāt pieņemamas

un konkurētspējīgas cenas. Vienlaikus ES enerģētikas politika balstās uz trim pīlāriem:

ilgtspēju, konkurētspēju un apgādes drošību. Lai izveidotu spēcīgu Enerģētikas savienību ar

vērienīgu klimata politiku, būs nepieciešams pilnībā pārveidot Eiropas enerģētikas sistēmu.

2015. gadā Komisija sāka darbu pie šīs svarīgās prioritātes.

Februārī Komisija publiskoja Pamatstratēģiju spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu

klimata pārmaiņu politiku25

. Pamatstratēģija piecās savstarpēji saistītās politikas dimensijās

(enerģētiskā drošība, solidaritāte un uzticēšanās; pilnībā integrēts Eiropas enerģijas tirgus;

energoefektivitāte, kas palīdz iegrožot pieprasījumu; ekonomikas dekarbonizācija; pētniecība,

inovācija un konkurētspēja) nosaka Enerģētikas savienības mērķus un pasākumus, kurus tās

izveidei veiks Komisija.

ES ir jāatsakās no ekonomikas, kas balstās uz fosilo kurināmo un izmanto vecas tehnoloģijas

un novecojušus uzņēmējdarbības modeļus. Ir jāpārvar pašreizējā sadrumstalotā sistēma, kuru

raksturo nesaskaņota valstu politika, tirgus šķēršļi un enerģētiski izolēti reģioni. Tāpat svarīgi

ir stiprināt patērētāju pozīciju, sniedzot tiem informāciju un izvēles iespējas.

22 Lieta M.7612 Hutchison 3G UK / Telefónica UK, pieejama vietnē

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=2_M_7612. 23 Lieta M.7637 Liberty Global / BASE Belgium, pieejama vietnē

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=2_M_7637.

24 Lieta M. 7419 TeliaSonera/Telenor/JV, pieejama vietnē

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=2_M_7419. 25 Komisijas 2015. gada 25. februāra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un

sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas

savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku”, COM(2015) 080 final, pieejams vietnē http://eur-

lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM%3A2015 %3A80 %3AFIN.

10

Enerģijas tirgu integrācija ir svarīgs Enerģētikas savienības mērķis. Ja gāze un elektroenerģija

brīvi plūstu visā ES, situācija būtu ekonomiski ilgtspējīga, videi draudzīga un sociāli

iekļaujoša.

Pretmonopola tiesību piemērošana ar mērķi padarīt enerģiju drošāku, cenu ziņā

pieņemamāku un ilgtspējīgāku

Pretmonopola tiesību piemērošanai ir liela nozīme Enerģētikas savienības tirgus integrācijas

veicināšanā, jo tā cīnās ar dominējošā stāvoklī esošu tirgus dalībnieku rīcības radītiem tirgus

kropļojumiem. Lielisks piemērs tam ir pretmonopola izmeklēšana attiecībā uz Gazprom rīcību

Centrāleiropā un Austrumeiropā26

.

Dominējošo gāzes piegādātāju piespiešana ievērot spēles noteikumus: Gazprom izmeklēšana

Aprīlī Komisija nosūtīja iebildumu paziņojumu uzņēmumam Gazprom, kurā apgalvots, ka daži tā

uzņēmējdarbības prakses veidi Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos var tikt uzskatīti par tā dominējošā

stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā ES pretmonopola noteikumiem. Gāze ikdienā ir vitāli

svarīgs resurss vairākumam ES iedzīvotāju, un Komisija provizoriski uzskata, ka Gazprom, iespējams, kavē

konkurenci gāzes piegādes tirgos astoņās Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstīs (Bulgārijā, Čehijas

Republikā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā un Ungārijā). Gazprom šajās valstīs ir dominējošais

dabasgāzes piegādātājs, kura tirgus daļa lielākajā daļā valstu krietni pārsniedz 50 %, dažos gadījumos sasniedzot

100 %.

Pamatojoties uz Komisijas veikto izmeklēšanu, tā sākotnēji uzskata, ka Gazprom, iespējams, pārkāpj ES

pretmonopola noteikumus, īstenojot vispārēju stratēģiju, kuras mērķis ir sadalīt Centrāleiropas un

Austrumeiropas gāzes tirgus, piemēram, samazinot tā klientu iespēju pārdot gāzi tālāk pāri robežām. Tas

Gazprom varētu būt ļāvis noteiktās dalībvalstīs noteikt netaisnīgas cenas. Iespējams, ka uzņēmums Gazprom arī

ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli tirgū, piegādājot gāzi ar nosacījumu, ka vairumtirgotājiem ir

jāuzņemas ar darījumu nesaistītas saistības, kas attiecas uz gāzes pārvades infrastruktūru.

Pretmonopola tiesību piemērošana palīdz veidot vienotu enerģijas tirgu, tostarp likvidējot pret

konkurenci vērstus nolīgumus par tirgus sadalīšanu27 un nodrošinot infrastruktūras

pieejamību. Piekļuve infrastruktūrai ir svarīga, lai novērstu tirgus piekļuves ierobežošanu un

saglabātu ieguldījumu stimulus. Starp nozīmīgiem veikumiem šajā jomā ir martā uzņēmumam

Bulgarian Energy Holding (BEH), tā gāzes apgādes meitasuzņēmumam Bulgargaz un gāzes

infrastruktūras meitasuzņēmumam Bulgartransgaz nosūtītais iebildumu paziņojums28

.

BEH ir valstij piederošais Bulgārijas enerģētikas uzņēmums. Uzņēmums ir vertikāli integrēts,

proti, BEH piegādā gāzi, bet tā meitasuzņēmumu īpašumā vai kontrolē ir vietējais Bulgārijas

gāzes pārvades tīkls, vienīgā Bulgārijas gāzes krātuve un galvenā cauruļvada, ko izmanto

gāzes importam Bulgārijā, jauda. Komisijai ir bažas par to, ka BEH un tā meitasuzņēmumi,

iespējams, ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli Bulgārijas gāzes tirgū, liedzot

konkurentiem pieeju infrastruktūrai, kas tiem nepieciešama, lai sekmīgi konkurētu valsts

gāzes piegādes tirgū. Šāda rīcība pārkāptu ES pretmonopola noteikumus un samazinātu

konkurenci tirgū, kā arī pasliktinātu tirgus rezultātus skartajiem patērētājiem.

26 Lieta AT.39816 Augšupējā gāzes apgāde Centrāleiropā un Austrumeiropā, skatīt IP/15/4828, 2015. gada

22. aprīlis, pieejams vietnē http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-4828_lv.htm. 27 Skatīt, piemēram, lietu AT.39952 Enerģijas biržas, Komisijas 2014. gada 5. marta lēmums, skatīt IP/14/215,

pieejams vietnē http://europa.eu/rapid/press-release_IP-14-215_en.htm. 28 Lieta AT.39849 BEH gāze, skatīt IP/15/4651, pieejams vietnē http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-

4651_en.htm.

11

Komisija ir arī pabeigusi atsevišķu pretmonopola izmeklēšanu par BEH darbībām Bulgārijas

neregulētajā elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū29

. Komisijai bija bažas, ka BEH ir

radījis mākslīgus šķēršļus valstu tirgu starpā. Konkrētāk, BEH bija tirgojis elektroenerģiju

tirgotājiem, izmantojot līgumus, kas tiem aizliedza pārdot elektroenerģiju tālāk ārpus

Bulgārijas. BEH ierosināja kliedēt Komisijas bažas, Bulgārijā izveidojot neatkarīgu enerģijas

biržu, kurā elektroenerģiju var tirgot anonīmi bez iespējas pārbaudīt, kur tā tiek pārdota tālāk.

2015. gada 10. decembrī Komisija BEH piedāvātās saistības padarīja par juridiski saistošām.

Valsts atbalsta kontrole ar mērķi nodrošināt klimatam nekaitīgu un noturīgu enerģijas tirgu

bez pārmērīgiem konkurences kropļojumiem

Saistībā ar pāreju uz videi nekaitīgu ekonomiku nozīmīgs konkurences politikas uzdevums ir

arī nodrošināt, ka tirgi funkcionē pienācīgi un ka valsts atbalsts, tostarp atbalsts ar mērķi

veicināt virzību uz atjaunojamajiem energoresursiem, nerada tirgū nelīdzsvarotību.

Izmantojot Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai30

, Komisija

veicina atjaunojamo energoresursu integrēšanu tirgū tādā veidā, kas novērstu konkurences

kropļojumus. Sākot no 2016. gada, ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos energoresursus,

elektroenerģija jāpārdod tieši tirgū. Valsts atbalstu var piešķirt tikai kā piemaksu papildus

tirgus cenai. Papildus tam, sākot no 2017. gada, dalībvalstīm darbības atbalsts būs jāpiešķir

iepirkuma konkursa procedūrā.

Papildus tam minētās pamatnostādnes ir izstrādātas, lai palīdzētu ienākt tirgū novatoriskām

zemu oglekļa emisiju energotehnoloģijām, valsts atbalsta sniegšanu pieļaujot tad, ja pastāv

tirgus nepilnības. Pamatnostādnes arī mudina ES dalībvalstis sadarboties savā starpā un ņemt

vērā elektroenerģijas piegādi no citām dalībvalstīm.

Valsts atbalsta kontrole palīdz veidot savienotu, integrētu un drošu enerģijas tirgu Eiropā arī

tādējādi, ka tiek izvērtēti valstu pasākumi elektroapgādes nodrošināšanai (tā dēvētie “jaudas

mehānismus”).

Jaudas mehānismu nozares apsekojums – Enerģētikas savienības mērķu izpilde

Aprīlī Komisija sāka nozares apsekojumu valsts atbalsta jomā, lai apkopotu informāciju par esošajiem vai

plānotajiem jaudas mehānismiem, t. i., dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka

elektroapgāde vidējā termiņā un ilgtermiņā spēj apmierināt pieprasījumu. Nozares apsekojuma mērķis ir jo īpaši

izvērtēt, vai šādi pasākumi garantē elektroenerģijas apgādes drošību, nekropļojot elektroenerģijas piegādātāju

konkurenci un nekavējot pārrobežu tirdzniecību.

Šis nozares apsekojums ir pirmais šāds apsekojums ES valsts atbalsta jomā un aptver reprezentatīvu to

dalībvalstu izlasi, kas ir ieviesušas vai apsver jaudas mehānismus, proti, Beļģiju, Dāniju, Franciju, Horvātiju,

Itāliju, Īriju, Poliju, Portugāli, Spāniju, Vāciju un Zviedriju. Kaut arī nodrošināt pietiekamu elektroenerģijas

piedāvājumu, lai izvairītos no elektroapgādes pārtraukumiem, ir valdību leģitīmās interesēs, konkurences

politikai būtu jānodrošina, ka valsts pasākumi stimulē ieguldījumus elektroapgādē, atbilst politikas

instrumentiem, kuru mērķis ir veicināt dekarbonizāciju, un nenostāda nepamatoti labākā stāvoklī konkrētus

ražotājus vai tehnoloģijas.

Saglabāt Eiropu ieguldījumu veikšanai pievilcīgu – apvienošanās darījumu kontrole

enerģētikas nozarē

29 Lieta AT.39767 BEH elektroenerģija, skatīt IP/15/6289, 2015. gada 10. decembris, pieejams vietnē

http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-6289_en.htm. 30 Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–

2020. gadam”, OV C 200, 28.6.2014., pieejams vietnē http://eur-lex.europa.eu/legal-

content/LV/TXT/?uri=CELEX:52014XC0628%2801%29.

12

Tādās tīklu nozarēs kā enerģētikas nozare ir svarīgi novērst tādu tirgus struktūru rašanos, kas

varētu kavēt efektīvu konkurenci, tādējādi mazinot stimulus ieguldīt un ieviest jauninājumus.

ES uzņēmumu apvienošanās kontrole turpināja būt iedarbīgs instruments, ar ko varēja

saglabāt ES enerģētikas tirgus atvērtību un nodrošināt, ka ieguldījumi noved pie labākiem

tirgus rezultātiem ES uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Pēc padziļināta pārskata un ļoti ciešas sadarbības ar ASV Tieslietu departamenta

Pretmonopola nodaļu Komisija saskaņā ar ES Apvienošanās regulu apstiprināja ASV

uzņēmuma General Electric (GE) ierosināto Francijas enerģētikas uzņēmuma Alstom iegādi31

.

Šis darījums ir labs piemērs tam, kā ES bāzētas tehnoloģijas var attīstīties un piesaistīt

ārvalstu ieguldījumus.

Apstiprinājums piešķirts ar nosacījumu, ka Alstom lieljaudas gāzturbīnu, kuras galvenokārt

izmanto ar gāzi darbināmās spēkstacijās, uzņēmējdarbības galvenās daļas tiks atsavinātas, tās

piešķirot Itālijas uzņēmumam Ansaldo. Komisijai bija bažas, ka darījums būtu likvidējis vienu

no GE galvenajiem globālajiem konkurentiem lieljaudas gāzturbīnu tirgū, kurā GE ir pasaulē

lielākais ražotājs, bet Alstom ir starp pasaules līmeņa tirgus dalībniekiem. Tas nozīmētu

mazāk inovācijas un augstākas cenas. Saistības, kuras piedāvā uzņemties GE, kliedē šīs bažas.

Turklāt augsti attīstītu lieljaudas gāzturbīnu tehnoloģijām ir īpaši liela nozīme ar klimata

pārmaiņām saistīto mērķu sasniegšanā un ES energoapgādes modernizācijā.

V. Ceļā uz dziļāku un taisnīgāku ES vienoto tirgu

Laikā, kad pieaug globalizācija, dziļākam un taisnīgākam vienotajam tirgum ir nozīmīga loma

tādas spēcīgākas ES ekonomikas izveidē, kas veicina darbvietu rašanos un izaugsmi. Šā

iemesla dēļ vienotā tirgus integrācijas veicināšana joprojām ir Komisijas darba kārtības

prioritārais jautājums. Komisijas mērķis ir pavērt jaunas iespējas iedzīvotājiem un

uzņēmumiem, ļaujot personām, precēm, pakalpojumiem un kapitālam brīvi pārvietoties

vienotā tirgus robežās.

Nodokļu pārredzamības palielināšana un pret visiem taisnīga nodokļu sloga nodrošināšana

Pilnībā funkcionējošam vienotajam tirgum nepieciešams, lai visi tirgus dalībnieki — kā lieli,

tā mazi, kā vietēja, tā pasaules mēroga — pienācīgi maksātu savus nodokļus. Tāpēc cīņa pret

izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā ir viena no Ž. K. Junkera

vadītās Komisijas galvenajām prioritātēm un viena no svarīgākajām iniciatīvām ES vienotā

tirgus izveides sekmēšanā.

Martā Komisija publiskoja pasākumu paketi nodokļu pārredzamības jomā32

, kuras mērķis ir

nodrošināt, ka dalībvalstu rīcībā ir tām nepieciešamā informācija, lai tās varētu aizsargāt savu

nodokļu bāzi un iedarbīgi vērsties pret uzņēmumiem, kas cenšas izvairīties no nodokļu

maksāšanas taisnīgā apmērā. Jūnijā šo pasākumu paketi papildināja Komisijas Rīcības plāns

taisnīgai un efektīvai nodokļu uzlikšanai33

. Rīcības plānā ir izklāstītas vairākas iniciatīvas, ar

kurām paredzēts risināt jautājumu par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ilgtspējīgi

nodrošināt nodokļu ieņēmumus un atbilstoši uzņēmējdarbības vajadzībām stiprināt vienoto

31 Lieta M.7278 General Electric / Alstom (siltumenerģija: atjaunojamās enerģijas un tīklu uzņēmējdarbība),

Komisijas 2015. gada 8. septembra lēmums, pieejams vietnē

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm?fuseaction=dsp_result. 32 Skatīt IP/15/4610, 2015. gada 18. marts, pieejams vietnē http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-

4610_lv.htm. 33 Skatīt IP/15/5188, 2015. gada 17. jūnijs, pieejams vietnē http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-

5188_lv.htm.

13

tirgu. Visi šie pasākumi kopā ievērojami uzlabos uzņēmumu ienākuma nodokļu vidi ES,

padarot to taisnīgāku, efektīvāku un izaugsmei labvēlīgāku.

Konkurences politikai ir nozīmīga loma šīs problēmas risināšanā. Pēc padziļinātas

izmeklēšanas, kas tika sākta 2014. gada jūnijā, Komisija secināja, ka Luksemburga un

Nīderlande ir piešķīrušas selektīvas nodokļu priekšrocības (nelikumīgas saskaņā ar ES valsts

atbalsta noteikumiem) uzņēmumiem Fiat Finance and Trade34

un Starbucks35

. Katram no

šiem uzņēmumiem ar nodokļu nolēmumu, ko izdeva attiecīgā valsts nodokļu iestāde, tika

mākslīgi pazemināts uzņēmuma maksātais nodoklis36

. Saskaņā ar ES valsts atbalsta

noteikumiem nodokļu nolēmumos nevar izmantot metodes, ar ko nosaka transfertcenas,

kurām nav ekonomiska pamatojuma un kuras nepamatoti novirza peļņu, lai samazinātu

uzņēmuma maksātos nodokļus, neatkarīgi no tā, cik šīs metodes būtu sarežģītas. Tas sniegtu

attiecīgajam uzņēmumam negodīgas konkurences priekšrocības attiecībā pret citiem

uzņēmumiem, galvenokārt MVU, kuri maksā nodokļus par faktisko peļņu, jo tie maksā tirgus

cenu par izmantotajām precēm un pakalpojumiem.

Cīņa pret negodīgiem nodokļu atvieglojumiem – lēmumi Starbucks un Fiat Finance & Trade lietās

Nodokļu nolēmumi kā tādi ir pilnīgi likumīgi. Tomēr Starbucks un Fiat Finance & Trade lietās ar abiem

izmeklējamajiem nodokļu nolēmumiem tika apstiprinātas mākslīgas un sarežģītas metodes ar nodokli apliekamās

peļņas noteikšanai. Ar šīm metodēm tiek noteiktas cenas precēm un pakalpojumiem, ko Fiat un Starbucks grupu

uzņēmumi pārdod cits citam (tā dēvētās “transfertcenas”), bet šīs cenas neatbilst tirgus apstākļiem un tādējādi

neatspoguļo ekonomisko realitāti.

ES valsts atbalsta noteikumi paredz, ka nesaderīgs valsts atbalsts jāatgūst, lai mazinātu atbalsta radīto

konkurences kropļojumu. Savos divos lēmumos Komisija ir noteikusi metodoloģiju, saskaņā ar kuru aprēķināt

Fiat un Starbucks gūtās nepamatotās konkurences priekšrocības vērtību, t. i., starpību starp uzņēmuma

samaksāto summu un summu, kas tam būtu bijusi jāmaksā, ja nodokļu nolēmuma nebūtu. Gan Fiat, gan

Starbucks gadījumā šī summa ir aptuveni EUR 20–30 miljoni, taču precīzu atgūstamo nodokļu summu noteiks

Luksemburgas un Nīderlandes nodokļu iestādes, pamatojoties uz Komisijas lēmumos noteikto metodoloģiju.

Papildus tam šie uzņēmumi turpmāk vairs negūs labumu no labvēlīgāka nodokļu režīma, kas bija apstiprināts ar

šiem nodokļu nolēmumiem.

Decembrī Komisija sāka oficiālu izmeklēšanu par Luksemburgas nodokļu režīmu attiecībā uz

McDonald’s37

. Tā provizoriski uzskata, ka ar Luksemburgas pieņemto nodokļu nolēmumu,

iespējams, ir izdarīta selektīva atkāpe no valsts tiesību aktiem nodokļu jomā un Luksemburgas

un ASV līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, sniedzot McDonald’s

priekšrocības, kas nav pieejamas citiem uzņēmumiem, kuri faktiski un juridiski atrodas

līdzīgā situācijā.

Komisija arī pauda bažas, ka attiecībā uz Apple Īrijā38

un Amazon Luksemburgā39

pieņemtie

nodokļu nolēmumi varētu būt problemātiski no valsts atbalsta viedokļa. 2015. gada februārī

34 Lieta SA.38375 Iespējamais atbalsts FFT — Luksemburga, Komisijas 2015. gada 21. oktobra lēmums,

pieejams vietnē http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_38375. 35 Lieta SA.38374 Iespējamais atbalsts Starbucks, Komisijas 2015. gada 21. oktobra lēmums, pieejams vietnē

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_38374. 36 Skatīt IP/15/5880, 2015. gada 21. oktobris, pieejams vietnē http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-

5880_lv.htm. 37 Lieta SA.38945 Iespējamais atbalsts McDonald's — Luksemburga, Komisijas 2015. gada 3. decembra lēmums

sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, skatīt IP/15/6221, pieejams vietnē http://europa.eu/rapid/press-release_IP-

15-6221_lv.htm. 38 Lieta SA.38373 Iespējamais atbalsts Apple, pieejama vietnē

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_38373. 39 Lieta SA.38944 Iespējamais atbalsts Amazon, pieejama vietnē

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_38944.

14

tika sākta Beļģijas “virspeļņas” nolēmumu sistēmas padziļināta papildu izmeklēšana40

.

2016. gada 11. janvārī Komisija pieņēma negatīvu lēmumu ar rīkojumu par atbalsta

atmaksāšanu, kurā secināts, ka selektīvās nodokļu priekšrocības, ko saskaņā ar virspeļņas

nodokļu shēmu piešķīrusi Beļģija, ir pretrunā ES valsts atbalsta noteikumiem, un uzdots tās

atgūt41

. Vienlaikus Komisija turpina visās ES dalībvalstīs izmeklēt pastāvošo praksi attiecībā

uz nodokļu nolēmumiem42

.

ES valstu konkurences iestāžu padarīšana par iedarbīgākām tiesību piemērotājām

Cits būtisks aspekts patiesi vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai uzņēmumiem

vienotajā tirgū ir garantija, ka uzņēmumi var paļauties uz to, ka ES konkurences noteikumi

tiks piemēroti vienādi neatkarīgi no tā, kurā ES dalībvalstī uzņēmumi darbojas. Šajā saistībā

izšķirīga loma ir valstu konkurences iestādēm. Regulas (EK) Nr. 1/200343

stāšanās spēkā

2004. gadā mainīja konkurences tiesību piemērošanas situāciju, ES pretmonopola noteikumu

piemērošanā līdztekus Komisijai paredzot svarīgu lomu arī valstu konkurences iestādēm un

valstu tiesām. ES konkurences noteikumi tiek piemēroti tik plaši, cik to Komisijai nekad

nebūtu izdevies panākt saviem spēkiem, un tas notiek daudz rūpīgāk un iedarbīgāk, nekā būtu

bijis iespējams citos apstākļos.

Komisijas 2014. gada paziņojumā par Regulas (EK) Nr. 1/2003 pirmo desmitgadi44

bija

identificētas vairākas konkrētas rīcības jomas, kurās vajadzētu palielināt valstu konkurences

iestāžu pilnvaras tiesību piemērošanā un veicināt valstu sistēmu savstarpējo konverģenci.

Komisija pašlaik apsver, vai valstu konkurences iestādēm pieejamo instrumentu kopumu

nevarētu vēl vairāk uzlabot. 2015. gada novembrī Komisija sāka atsevišķu sabiedrisko

apspriešanu, aicinot sabiedrību un ieinteresētās personas dalīties pieredzē un sniegt viedokli

par potenciālu ES tiesību aktu, kura mērķis būtu vēl vairāk stiprināt valstu konkurences

iestāžu tiesību piemērošanas un sodu noteikšanas instrumentus.

ES patērētāju pozīcijas stiprināšana, likvidējot karteļus

Vienotā tirgus taisnīguma, pārredzamības un atvērtības saglabāšana nāk par labu ES

uzņēmumiem un dalībvalstu ekonomikai, bet vissvarīgākā tā ir Eiropas iedzīvotājiem.

Acīmredzams piemērs šajā ziņā ir Komisijas darbs pret karteļiem vērsto noteikumu

piemērošanā. Labi funkcionējošā vienotajā tirgū uzņēmumi tiek mudināti būt efektīvāki un

radošāki par konkurentiem, kas galu galā dod labumu ES patērētājiem labāku produktu un

zemāku cenu izteiksmē. Karteļi kaitē patērētājiem un ekonomikai kopumā, jo tirgus vietā

cenas nosaka uzņēmumi.

Jūnijā Komisija piemēroja naudas sodus vairāk nekā EUR 115 miljonu apmērā astoņiem

mazumtirdzniecības pārtikas produktu iepakojuma paplātīšu ražotājiem un diviem

40 Lieta SA.37667 Virspeļņas izņēmums Beļģijā, Komisijas 2015. gada 3. februāra lēmums sākt oficiālu

izmeklēšanas procedūru, skatīt IP/15/4080, pieejams vietnē http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-

4080_en.htm. 41 Skatīt IP/16/42, 2016. gada 11. janvāris, pieejams vietnē http://europa.eu/rapid/press-release_IP-16-42_lv.htm. 42 Skatīt IP/14/2742, 2014. gada 17. decembris, pieejams vietnē http://europa.eu/rapid/press-release_IP-14-

2742_en.htm. 43 Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas

noteikti Līguma 81. un 82. pantā, OV L 1, 4.1.2003., pieejama vietnē http://eur-lex.europa.eu/legal-

content/LV/ALL/?uri=celex%3A32003R0001. 44 Komisijas 2014. gada 9. jūlija paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Regulā Nr. 1/2003 ietverto

konkurences tiesību normu izpilde: pirmās desmitgades sasniegumi un nākotnes perspektīvas”, COM(2014) 453,

pieejams vietnē http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52014DC0453.

15

izplatītājiem par dalību vismaz vienā no pieciem atsevišķiem karteļiem45

. Minētie astoņi

ražotāji ir Huhtamäki (Somija), Nespak un Vitembal (Francija), Silver Plastics (Vācija),

Coopbox, Magic Pack un Sirap-Gema (Itālija), kā arī Linpac (Apvienotā Karaliste). Minētie

divi izplatītāji ir Ovarpack (Portugāle) un Propack (Apvienotā Karaliste).

Tā vietā, lai konkurētu paši saviem spēkiem, uzņēmumi vienojās par cenām un savstarpēji

sadalīja putu polistirola vai polipropilēna cieto paplātīšu pircējus, pārkāpjot ES pretmonopola

noteikumus un ietekmējot miljoniem patērētāju, kuri iegādājās pārtiku. Putu polistirola un

polipropilēna cietās paplātītes izmanto, lai tirgošanai veikalos vai lielveikalos iepakotu tādus

pārtikas produktus kā siers, gaļa, zivis vai kūkas.

Komisija arī piemēroja kopsummā EUR 116 miljonu sodu astoņiem optisko diskdziņu

piegādātājiem, kuri bija saskaņojuši savas darbības attiecībā uz divu datoru ražotāju — Dell

un Hewlett Packard — rīkotajiem iepirkuma konkursiem46

. Piegādātāji, kuriem tika piemērots

sods, ir Philips, Lite-On, to kopuzņēmums Philips & Lite-On Digital Solutions, Hitachi-LG

Data Storage, Toshiba Samsung Storage Technology, Sony, Sony Optiarc un Quanta Storage.

Lai gan karteļa kontakti norisinājās ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ), tie tika īstenoti

visā pasaulē, ieskaitot EEZ.

Optiskie diskdziņi tiek izmantoti, piemēram, personālajos datoros, CD un DVD atskaņotājos

un spēļu konsolēs, lai nolasītu vai ierakstītu datus optiskajos diskos, piemēram, CD, DVD vai

Blu-ray diskos. Kartelis attiecās uz galddatoru un klēpjdatoru optiskajiem diskdziņiem. Lai

varētu garantēt taisnīgas cenas mūsdienu patērētājiem un novatoriskus produktus nākotnes

patērētājiem, ir īpaši svarīgi nodrošināt konkurences saglabāšanos šāda veida tirgos.

Likvidēt karteli ir līdzīgi kā atcelt slēptu nodokli, kas piespiedu kārtā ir bijis jāmaksā

miljoniem labticīgu Eiropas patērētāju. Turklāt karteļi atņem uzņēmumiem inovācijas

stimulus, būtiski mazinot ES dinamiskumu un kavējot turpmāko izaugsmi.

Finanšu pakalpojumu tirgu darbības uzlabošana – konkurences politikas aktualitātes finanšu

un maksājumu nozarē

Komisija pieņēma lēmumu par karteli finanšu nozarē, kas ir viena no Komisijas prioritārajām

jomām taisnīgāka un integrētāka vienotā tirgus sasniegšanai. Februārī Komisija uzlika sodu

Apvienotās Karalistes brokerim ICAP aptuveni EUR 15 miljonu apmērā par to, ka tas

pārkāpis ES pretmonopola noteikumus, veicinot vairāku karteļu darbību jēnu procentu likmju

atvasināto instrumentu (JPLAI) nozarē47

. Šajā saistībā 2013. gada decembrī pēc izlīguma

lēmuma pieņemšanas vairākām lielām bankām tika uzlikti sodi.

JPLAI izmeklēšana ir tikai viens no piemēriem tam, kā Komisija cenšas apkarot pret

konkurenci vērstas darbības finanšu tirgos. Cits atbilstošs piemērs ir saistīts ar maksājumu

nozari. 2015. gada jūlijā Komisija nosūtīja iebildumu paziņojumu MasterCard par to, ka tas,

iespējams, paaugstinājis izmaksas maksājumiem ar kartēm, tādējādi kaitējot patērētājiem un

mazumtirgotājiem ES48

. Karšu maksājumiem ir izšķiroša nozīme vienotajā tirgū — ar tām

45 Lieta AT.39563 Mazumtirdzniecības pārtikas iepakojums, Komisijas 2015. gada 24. jūnija lēmums, pieejams

vietnē http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=1_39563. 46 Lieta AT.39639 Optiskie diskdziņi, Komisijas 2015. gada 21. oktobra lēmums, pieejams vietnē

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=1_39639. 47 Lieta AT.39861 Jēnu procentu likmju atvasinātie instrumenti (JPLAI), Komisijas 2013. gada 4. decembra

lēmums, pieejams vietnē http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=1_39861. 48 Lieta AT.40049 Mastercard II, skatīt IP/15/5323, 2015. gada 9. jūlijs, pieejams vietnē

http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-5323_lv.htm.

16

veic kā vietējos, tā pārrobežu pirkumus, tostarp pirkumus internetā. Eiropas patērētāji un

uzņēmumi ik gadu vairāk nekā 40 % no bezskaidras naudas maksājumiem veic ar maksājumu

kartēm.

Iebildumu paziņojumā izklāstīts Komisijas sākotnējais viedoklis, ka MasterCard noteikumi

liedz bankām piedāvāt zemākas starpbanku komisijas maksas mazumtirgotājiem citā Eiropas

Ekonomikas zonas valstī, kurā starpbanku komisijas maksas varētu būt augstākas. Tādējādi

mazumtirgotāji nevar gūt labumu no mazākām maksām, ko piedāvā citur, un varētu būt

ierobežota pārrobežu konkurence starp bankām, kas nozīmētu, ka tiek pārkāpti Eiropas

pretmonopola noteikumi. Iebildumu paziņojumā ir arī izteikts pieņēmums, ka MasterCard

starpbanku komisijas maksas darījumiem, kas ES tiek veikti, izmantojot citos pasaules

reģionos izsniegtas MasterCard kartes, pārkāpj Eiropas pretmonopola noteikumus, nosakot

mākslīgi augstu minimālo cenu par šo darījumu apstrādi.

Viens no diviem pašreizējās izmeklēšanas jautājumiem skar starpreģionālos darījumus, uz

kuriem neattiecas 2015. gada aprīlī pieņemtā Starpbanku komisijas maksu regula49

.

Pamatojoties gandrīz uz 10 gadu ilgu posmu aptverošu pretmonopola jomas judikatūru

maksājumu nozarē, regula ir ierobežojusi starpbanku komisijas maksas par ES izsniegtajām

un izmantotajām maksājumu kartēm, tā dodot labumu patērētājiem un uzņēmumiem, kā arī

veicinot izaugsmi un inovāciju. Tā kā kartes ir visizplatītākais tiešsaistes maksājumu

veikšanas līdzeklis, regula ir arī svarīgs pamatelements, kas nepieciešams, lai pabeigtu

digitālā vienotā tirgus izveidi.

Valsts atbalsta noteikumi banku nozarē – ekonomikas atveseļošanas sekmēšana un

konkurences kropļojumu mazināšana

Banku nozarē valsts atbalsta kontrole turpināja ierobežot konkurences kropļojumus un

nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vienlaikus līdz nepieciešamajam minimumam

samazinot nodokļu maksātāju naudas izmantojumu. Papildus tam 2015. gada janvārī spēkā

stājās Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva (BAND)50

, kurā ir noteikta kārtība,

kādā notiek banku un lielu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulēšana visās dalībvalstīs.

Valsts atbalsts grūtībās nonākušām bankām, par kuru Komisijai ir paziņots pēc 2015. gada

1. janvāra, var tikt piešķirts tikai tad, ja bankai tiek piemērots noregulējums saskaņā ar BAND

noteikumiem, kā arī ES valsts atbalsta noteikumiem.

Novembrī Komisija konstatēja, ka banku Banca delle Marche, Banca Popolare dell’Etruria e

del Lazio, Cassa di Risparmio di Ferrara un Cassa di Risparmio della Provincia di Chieti

(kopējā tirgus daļa Itālijā — aptuveni 1 %) noregulējuma plāni atbilst ES valsts atbalsta

noteikumiem51

. Itālijas banka šīm četrām bankām, kurām jau bija piemērotas speciālās

49 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2015/751 par starpbanku komisijas

maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem, OV L 123, 19.5.2015., pieejama vietnē

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2015.123.01.0001.01.LAV. 50 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un

ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu, OV L 173, 12.6.2014., pieejama vietnē

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1427289116879&uri=CELEX:32014L0059. 51 Lietas SA.39543 Banca delle Marche S.p.A noregulējums, Komisijas 2015. gada 22. novembra lēmums,

pieejams vietnē http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_39543,

SA.41134 Banca Popolare dell’Etruria e del Lazio — Soc. Coop. noregulējums, Komisijas 2015. gada

22. novembra lēmums, pieejams vietnē

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_41134, SA.41925 Cassa di

risparmio di Ferrara S.p.A noregulējums, Komisijas 2015. gada 22. novembra lēmums, pieejams vietnē

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_41925, un SA.43547 Cassa di

17

administratora pārvaldības procedūras, piemēroja noregulējumu saskaņā ar BAND. Komisija

konstatēja, ka Itālijas plāns izmantot valsts noregulējuma fondu samazināja publiskā

finansējuma izmantojumu un jebkādus pasākumu radītos konkurences kropļojumus,

vienlaikus saglabājot finansiālo stabilitāti.

Valsts atbalsta noteikumiem bija arī būtiska nozīme situācijā, kad tika atbalstīti četru lielāko

Grieķijas banku centieni novērst kapitāla trūkuma problēmas, ko bija identificējis Eiropas

banku uzraugs52

. Laikā no novembra līdz decembrim Komisija apstiprināja valsts atbalsta

pasākumus Piraeus Bank53

un Grieķijas Valsts bankas54

rekapitalizācijai. Bankas iesniedza

pārstrukturēšanas plānus, kuru mērķis bija nodrošināt to ilgtermiņa dzīvotspēju, kas ļautu tām

no jauna pievērsties aizdevumu izsniegšanai Grieķijas uzņēmumiem un Grieķijas ekonomikas

atveseļošanas sekmēšanai.

Komisija arī nodrošina, ka Kipras banku nozarē saskaņā ar ekonomikas korekciju programmu

tiek konsekventi piemēroti valsts atbalsta noteikumi. Konkrētāk, 2015. gada decembrī

Komisija atzina, ka EUR 175 miljonu kapitāla iepludināšana par labu Cypriot Cooperative

Central Bank Ltd un tās meitasuzņēmumiem atbilst ES valsts atbalsta noteikumiem55

.

Komisija secināja, ka pārstrukturēšanas pasākumi, ko banka apņēmās īstenot, līdz

minimumam samazinātu konkurences kropļojumus, vienlaikus nodrošinot, ka banka

ilgtermiņā kļūs dzīvotspējīga.

Pēc programmas beigām Portugālē56

Komisija atbilstoši ES valsts atbalsta noteikumiem

apstiprināja Portugāles valdības galvojumu pagarināšanu Novo Banco emitētajām

obligācijām57

un valsts atbalsta pasākumus finansējuma deficīta segšanai Banif

noregulējumā58

. Ierosināto atbalsta pasākumu mērķis bija attiecīgi nodrošināt pienācīgu Novo

Banco likviditāti un ļaut Banif organizēti iziet no tirgus, palīdzot spēcināt Portugāles banku

nozares finansiālo stabilitāti.

risparmio della Provincia di Chieti S.p.A. noregulējums, Komisijas 2015. gada 22. novembra lēmums, pieejams

vietnē http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_

SA_43547. 52 Skatīt https://www.bankingsupervision.europa.eu/press/pr/date/2015/html/sr151031.en.html. 53 Lieta SA.43364 2015. gada papildu pārstrukturēšanas palīdzība Piraeus Bank, Komisijas 2015. gada

29. novembra lēmums, pieejams vietnē

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_43364. 54 Lieta SA.43365 2015. gada papildu pārstrukturēšanas palīdzība Grieķijas Valsts bankai (GVB), Komisijas

2015. gada 4. decembra lēmums, pieejams vietnē

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_43365. 55 Lieta SA.43367 2015. gada papildu pārstrukturēšanas palīdzība Cooperative Central Bank, Komisijas

2015. gada 18. decembra lēmums, pieejams vietnē

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_

SA_43367.

56 Portugāle 2014. gada jūnijā sekmīgi pabeidza trīs gadus ilgušo ekonomikas korekciju programmu. 57 Lieta SA.43976 Banco Espirito Santo S.A. (Novo Banco S.A.) 2014. gada noregulējuma grozījums, Komisijas

2015. gada 19. decembra lēmums, pieejams vietnē http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_

details.cfm?proc_code=3_SA_43976. 58 Lieta SA.43977 Banif — Banco Internacional do Funchal, S.A., noregulējums, Komisijas 2015. gada

21. decembra lēmums, pieejams vietnē

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_

SA_43977.

18

VI. Auglīgas starptautiskās sadarbības un konstruktīva starpiestāžu dialoga

veicināšana konkurences jomā

Komisija, un jo sevišķi konkurences komisāre Margrēta Vestagere [Margrethe Vestager], ir

apņēmusies globāli un ar citām ES iestādēm īstenot atvērtu un konstruktīvu dialogu par

konkurences jautājumiem.

Starptautiskās sadarbības ar tradicionālajiem un jaunajiem ekonomikas dalībniekiem

aktivizēšana

Pasaules valstu ekonomiku pakāpeniskajai integrācijai ir ievērojama ietekme uz konkurences

tiesību piemērotāju darbu — globalizāciju galvenokārt raksturo savstarpēja atkarība. Pēdējo

25 gadu laikā pasaules konkurences režīmu skaits ir krasi pieaudzis — no aptuveni 20

20. gadsimta 90. gadu sākumā līdz apmēram 130 2015. gadā, aptverot 85 % pasaules

iedzīvotāju. Kaut gan pretmonopola iestāžu skaita pieaugums liecina, ka pasaulē turpina

attīstīties konkurences kultūra, Komisija savā darbā pievēršas arī ar to saistītajām problēmām.

Šajā nolūkā Komisija aktīvi piedalās starptautiskajā sadarbībā konkurences jautājumos kā

divpusēji, tā daudzpusēji tādos konkurences forumos kā ESAO Konkurences komiteja, ANO

Tirdzniecības un attīstības konference (UNCTAD) un Starptautiskais konkurences tīkls (ICN).

Būdama ICN Apvienošanās darba grupas līdzpriekšsēdētāja, Komisija piedalījās 2015. gadā

izdoto Praktisko norādījumu par starptautisko sadarbību uzņēmumu apvienošanās tiesību

piemērošanas jomā izstrādē. Praktiskie norādījumi sniedz ICN biedriem tiešus, ar konkrētām

lietām saistītus norādījumus, kā aģentūras var saskaņot darba grafikus, dalīties informācijā un

sadarboties gan attiecībā uz lietas būtību, gan attiecībā uz tiesību aizsardzības līdzekļiem, lai

novērstu pretrunas.

2015. gadā veiksmīga sadarbība apvienošanās kontroles jomā ietvēra arī divpusējās attiecības.

Oktobrī Komisija un Ķīnas Tautas Republikas Tirdzniecības ministrija (MOFCOM) parakstīja

Praktisko rokasgrāmatu par sadarbību apvienošanās lietu izskatīšanā. Praktiskā rokasgrāmata

nodrošinās lielāku Komisijas un MOFCOM apspriežu grafika un satura pārredzamību, kas

nozīmēs efektīvāku, konsekventāku un bez pretrunām veiktu izpēti gadījumos, kad

apvienošanās ir jāizvērtē abām iestādēm. Tā ir nākamais ES un Ķīnas sadarbības elements

papildus tehniskās sadarbības pasākumiem, kas patlaban tiek izstrādāti īpašas sadarbības

programmas (EUCTP II59

) ietvaros.

Komisija turpina darbu pie tā, lai konkurences un valsts atbalsta noteikumi tiktu ietverti

sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN). 2015. gadā tika panākts būtisks progress

attiecībā uz konkurences noteikumiem BTN ar Japānu un Vjetnamu. Komisija arī panāca

progresu sarunās ar ASV par transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības

nolīgumu (TTIP), kurā būs iekļauta nodaļa par konkurences jautājumiem.

Strukturēts dialogs ar Eiropas Parlamentu

2015. gadā Komisija turpināja savas sekmīgās darba attiecības ar Eiropas Parlamentu, jo īpaši

tā Ekonomikas un monetāro komiteju (ECON).

59 ES un Ķīnas tirdzniecības projekts II.

19

Strukturētā dialoga ar Parlamentu ietvaros komisāre M. Vestagere apmeklēja ECON komiteju

jūlijā un novembrī. Viņa pauda gandarījumu par iespēju apmeklēt komiteju un iesaistīties

konstruktīvās diskusijās par konkurences politiku ar Parlamenta deputātiem.

Komisāre M. Vestagere aprīlī arī piedalījās ECON komitejas Konkurences darba grupā, bet

maijā un septembrī — Īpašajā komitejā nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā

līdzīgu pasākumu jautājumos (TAXE). Jūnijā viņa apmeklēja Lauksaimniecības un lauku

attīstības (AGRI) komiteju, lai apspriestu pamatnostādņu projektu attiecībā uz olīveļļas,

liellopu gaļas, teļa gaļas un laukaugu kultūru kopīgu pārdošanu.

Parlamenta iesaistīšanās konkurences politikas iniciatīvās veicināšana

Pēc paziņojuma par Regulas (EK) Nr. 1/2003 pirmo desmitgadi Komisija apsver, kā valstu konkurences iestādes

padarīt par iedarbīgākām ES pretmonopola noteikumu piemērotājām. ECON komiteja tika informēta par

2015. gada novembrī sākto sabiedrisko apspriešanu, kuras mērķis ir saņemt viedokļus no plaša ieinteresēto

personu loka. Turklāt komisāre M. Vestagere ir apņēmusies veicināt Parlamenta pilnvērtīgu iesaisti šajā

iniciatīvā, ciktāl to pieļaus konkrētais priekšlikuma saturs.

Konkurences ĢD komunikācijas ar Eiropas Parlamentu turpmāka uzlabošana

Konkurences ĢD regulārais informatīvais seminārs ECON komitejas asistentiem un

politiskajiem padomniekiem notika 2015. gada jūlijā un aptvēra 2014. gada ziņojuma par

konkurences politiku galvenās tēmas. Tāpat Konkurences ĢD nodrošināja informatīvus

rezumējumus par valsts atbalsta politiku un procedūrām TAXE komitejas dalībniekiem un

atbalsta personālam.

Konkurences ĢD sadarbojās ar Konkurences darba grupu, lai 2015. gada maijā sarīkotu

darbsemināru par starptautisko sadarbību konkurences tiesību īstenošanā un ES un ASV

attiecībām šajā jomā. Turklāt jaunieceltais Konkurences ĢD ģenerāldirektors Johanness

Laitenbergers [Johannes Laitenberger] 2015. gada decembrī kļuva par pirmo

ģenerāldirektoru, kurš piedalījies Parlamenta Konkurences politikas darba grupas sanāksmē.

Konkurences ĢD bija aktīvākais ĢD ar 331 rakstisku Parlamenta jautājumu un 7 Komisijas

dienestu sagatavotiem lūgumrakstiem.

Konkurences ĢD attiecības ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK) un

Reģionu komiteju (RK)

Komisija informēja EESK un RK par svarīgākajām politikas iniciatīvām un piedalījās izpētes

grupās un nodaļu sanāksmēs. Attiecīgi bijušais Konkurences ĢD ģenerāldirektors Aleksandrs

Italianers [Alexander Italianer] 14. jūlijā piedalījās EESK Vienotā tirgus, ražošanas un

patēriņa specializētās nodaļas sanāksmē. Savukārt EESK 16. septembrī sniedza atzinumu par

tematu “Valsts atbalsts uzņēmumiem. Vai tas ir efektīvs un lietderīgs?” (pašiniciatīvas

atzinums), bet 9. decembrī — par 2014. gada ziņojumu par konkurences politiku. RK

14. oktobrī publicēja atzinumu par finanšu instrumentiem teritoriālās attīstības atbalstam.