ZEMGALES NVO KONFERENCE

Inta Šimanska

eLPA

2014: atskaites punkts NVO attīstībā

Aktivitāte ir projekta «Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā» aktivitāte un tas tiek īstenots sadarbībā EEZ un Sabiedrības integrācijas fondu. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

Zemgales NVO šķērsgriezumā 2013. gada 3. jūlijā bija reģistrētas 17 550 biedrības un

nodibinājumi . Šobrīd – 18 595 NVO.

Organizāciju skaits lielajās pilsētās:• Liepājā – 5% jeb 885 organizācijas;• Jūrmalā – 2,5% jeb 440 NVO;• Daugavpilī – 2,5% jeb 430 NVO;• Jelgavā – 2% jeb 347 NVO.

NVO skaits Zemgales pilsētās Jelgavas pilsēta Zemgales reģionā ir pašvaldība ar lielāko biedrību

un nodibinājumu skaitu – 24% no NVO kopskaita Zemgales reģionā. Kopš 2011. gada organizāciju skaits Jelgavā ir audzis par 69

vienībām, tomēr 2013. gadā Jelgavā reģistrēto NVO skaita attiecība ir samazinājusies par 2%, salīdzinot ar 2011. gadu.

Būtisks reģionālas nozīmes NVO skaita pieaugums ir noticis Jelgavas novadā – par 11% no NVO skaita reģionā.

Trešā pašvaldība, kurā ir lielākais NVO skaits Zemgales reģionā ir Bauskas novads. 2013. gadā Bauskas novadā bija reģistrētas 127 NVO jeb gandrīz 9% no organizāciju kopskaita Zemgales reģionā.

Zemgales reģionā mazākais NVO skaits ir Salas novadā – 16 biedrību un nodibinājumu jeb 1% no kopējā skaita reģionā.

Salas novadā ir arī salīdzinoši zems NVO blīvums uz 1000 iedzīvotājiem – 4,21 biedrības un nodibinājumi.

NVO blīvums uz 1000 iedzīvotājiem Jo lielāks NVO blīvums uz 1000 iedzīvotājiem, jo attīstītāka konkrētā

kopiena. Vidēji Latvijā ir 8,48 (vs. 7,8) organizācijas uz 1000 iedzīvotājiem

vienā pašvaldībā.NVO blīvums lielajās pilsētās:• Rīgā – 11,86 organizācijas; • Daugavpilī – 4,61NVO;• Liepājā – 11, 53 organizācijas;• Jūrmalā – 8,65 NVO;• Jelgavā – 5,83NVO uz 1000 iedzīvotājiem.

Vislielākais NVO blīvums uz 1000 iedzīvotājiem ir Pāvilostā – 12,98 jeb 37 NVO visā novadā!

NVO darbības regularitāte

Organizācijas darbības intensitāte pieaug, ja biedrībai vai nodibinājumam piemīt kāda no šīm pazīmēm:

organizācijā strādā vismaz viens algots darbinieks; organizācijai ir ilga darbības pieredze (jo īpaši, ja ir dibināta pirms

2000. gada); NVO darbojas reģiona vai nacionālajā līmenī, vai ir plaša mēroga

sadarbības tīkls.

NVO aptaujas dati liecina, ka 2013. gadā 57% no respondentiem veic aktivitātes katru dienu, 22% gadījumos NVO darbs notiek dažas dienas nedēļā un 21% - pēc nepieciešamības.

Vidējais biedru skaits Latvijas organizācijās ir 28. Ikdienā darbojas 5 brīvprātīgie. 1 algots darbinieks. 57% no respondentiem veic aktivitātes katru dienu, 22% gadījumos

NVO darbs notiek dažas dienas nedēļā un 21% - pēc nepieciešamības. 2011. gadā nodarbināti 16 084 iedzīvotāju, viena nodarbinātā vidējā

alga vienā mēnesī nav pārsniegusi 160 latus. 2012. gadā NVO sektorā bija 9259 darbinieki, ar kuriem bija noslēgts

darba vai uzņēmuma līgums.

Organizāciju darbība

Iedzīvotāju iesaiste organizāciju darbāLatvijas iedzīvotāji iesaistās šādās sabiedriskās/ pilsoniskās aktivitātēs:darbojas interešu grupā (koris, deju kopa, pulciņš u.c.) – 16%;ir draudzes loceklis – 9%;ir arodbiedrības loceklis – 7%;ir biedrs biedrībā – 4%.

Sabiedriski aktīvākās sociāli demogrāfiskās grupas ir: latvieši, sievietes, respondenti ar augstāko izglītību, aptaujas dalībnieki vecumā līdz 44 gadiem, finansiāli nodrošinātākie respondenti, iedzīvotāji no skaitliski lielākajām (četri un vairāk ģimenes locekļu) ģimenēm

NVO darbā iedzīvotāji visbiežāk iesaistās aktīvā formā:palīdz organizēt projektus, pasākumus – 28%;piedalās īstermiņa aktivitātēs – 27%;izsaka idejas/ priekšlikumus – 25%;ar ziedojumiem – 14%.

Iedzīvotāju motivācija iesaistei NVO Iegūti jauni kontakti - 21% respondenti Lietderīgi pavadīts brīvais laiks - 20% Paaugstināta vispārējā labsajūta -18% Iegūta lietderīga/noderīga informācija -12%

2013. gadā 17% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu Latvijā. Izteiktāka ticība spējai ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu ir vērojama respondentiem, kuri:iesaistījušies brīvprātīgajā darbā – 41% gadījumu;ziedojuši naudu labdarības organizācijām, izmantojot internetu – 31%;piedalījušies iedzīvotāju forumā – 29%. 72% biedrību respondentu un 91% nodibinājumu respondentu uzskata, ka NVO spēj panākt izmaiņas lēmumu pieņemšanas procesā.

Sabiedrības līdzdalība

Pilsoniski aktīvie zemgaļiPēdējo trīs gadu laikā 88% Zemgales iedzīvotāju ir piedalījušies kādā no pilsoniskām/ sabiedriskām aktivitātēm, no tiem: 55% Saeimas vēlēšanās un 67% pašvaldību vēlēšanās.Zemgales iedzīvotāji visbiežāk nekā citos novados ziedo, veicot ziedojumu pa tālruni – 45%, kamēr Rīgā – 33% un Latgalē – 27%. Zemgales iedzīvotāji ir otrie Latvijā, kuriem visvairāk patīk ziedot, izmantojot ziedojumu kasti – 30% gadījumu, kamēr rīdziniekiem – 32% un latgaļiem – 17%.Zemgales iedzīvotāji ir visaktīvākie dalībnieki talkās – 36%, otrajā vietā ir vidzemnieki – 34%. Visvairāk drēbju un citu praktisku lietu konkrētiem cilvēkiem ziedo zemgaļi – 19%un latgaļi – 17%, vismazāk vidzemnieku – 10%.Pēdējo 3 gadu laikā 33% zemgaļu ir tikušies vai sazinājušies ar valsts iestādes pārstāvi, kamēr Rīgā tikai 12%.Vidzemnieki ir kūtrāki parakstu vākšanā, sabiedriskās apspriedēs – iesaistījušies 9% iedzīvotāju.

NVO atspoguļojums medijos Kā eksperti (izsakās par kādu jautājumu) 589 materiālos, kas veido

27% no visas nevalstisko organizāciju publicitātes. Visbiežāk nevalstisko organizāciju darbība aplūkota interneta

portālos diena.lv, la.lv un apollo.lv. No nacionālajām avīzēm vislielākā publicitāte NVO bijusi Latvijas

Avīzē un Dienā. Populārākās tēmas, ar kurām saistībā medijos minētas NVO, bijušas:

sociālais atbalsts, lauksaimniecība un vide. Sabiedriskajā TV nevalstiskās organizācijas visbiežāk minētas

saistībā ar sociālo atbalstu.

Kopējie NVO ienākumi bija 232 046 989 latu, veidojot šādas galvenās pozīcijas:ieņēmumi no saimnieciskās darbības bija 53 420 65 lati, citi ieņēmumi – 57 764 907;saņemtās dotācijas veidoja 49 935 528 latus;biedru nauda, iestāšanās nauda un citas gadskārtējās iemaksas veidoja 6 302 51 latu; NVO ieņēmumi pēdējo trīs gadu laikā pakāpeniski ir auguši. Ja 2012. gadā NVO sektora kopējie ieņēmumi bija vairāk kā 232 miljonu latu, tad 2011. gadā tie bija 214 miljonu latu un 2010. gadā – 189 miljoni latu. Sabiedriskā labuma organizāciju kopējie ieņēmumi 2012. gadā bija 102 156 33 latu.

NVO ienākumi

Ziedojumi Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2011. gadā: 1608 organizācijas saņēma ziedojumus no juridiskajām personām; ziedotāju skaits bija 4411; ziedojumu apjoms, ko sniedza juridiskās personas, bija vairāk kā 27

miljoni latu. Aprēķinot vidējo ziedojuma apjomu, katrs ziedotājs NVO aktivitātēm ir

ziedojis vairāk kā 6200 latu. VID informē, ka 2011.gadā: 1268 organizācijas saņēma ziedojumus no iedzīvotājiem; 23 890 Latvijas iedzīvotāju bija ziedojuši NVO; ziedojumu apjoms bija vairāk kā 4 miljoni latu.

NVO izdevumi NVO sektora kopējie izdevumi 2012. gadā bija 220 miljoni latu. NVO sektora izdevumu pozīcijas un to apjoms bija šāds: naudas maksājumi personām – gandrīz 20 miljoni latu jeb 9% no

kopējiem izdevumiem; materiālu izdevumi – LVL 28 911,302 jeb 13% no kopējiem

izdevumiem; algas – LVL 31 849,227 jeb 14% no kopējiem izdevumiem; sociālās apdrošināšanas maksājumi LVL 7 210,841 jeb 3%; pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana

LVL 10 530,522 jeb 5%; citi izdevumi LVL 121 944,527 jeb 55% no kopējiem izdevumiem; nodokļi LVL 770,139 jeb 0,3% no kopējiem izdevumiem. SLO kopējie izdevumi 2012. gadā bija 94 561 74 latu.

Latvijas Pilsoniskā alianse

Ģertrūdes iela 19/21-3, Rīga LV-1011Tālr: 678 46 465

E-pasts: alianse@nvo.lvMājas lapa: www.nvo.lv