2010)10-20_lv.pdf · treŠdiena, 2010. gada 20. oktobris sĒdi vada: j. buzek priekšsēdētājs 1....

TREŠDIENA, 2010. GADA 20. OKTOBRIS

SĒDI VADA: J. BUZEKPriekšsēdētājs

1. Sēdes atklāšana

(Sēdi atklāja plkst. 9.05)

***

Edit Herczog (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, vakar mēs apspriedām budžetu. Debašulaikā kļuva zināms, ka attiecīgie dienesti nav saņēmuši Rūpniecības, pētniecības unenerģētikas komitejas (ITRE) ziņojumu. Mēs pārbaudījām šo jautājumu. Ziņojums tikasagatavots un nosūtīts pareizi, tātad, iespējams, kādas kļūdas radās procedūras laikā.

Tomēr nav svarīgi noskaidrot, kurš par to ir atbildīgs un kas tieši notika. Svarīgākais ir tas,ka mēs vēlamies droši zināt, ka mūsu ziņojums, uz ko pamatojāmies arī trīspusējās sarunāsun kurā salīdzinājumā ar Padomes dokumentu ir redzama lielāka atšķirība, ir nosūtītsPadomei kā oficiāls dokuments. Tāpēc es šo ziņojumu esmu paņēmusi līdzi un nododujums, kā arī Padomei. Mēs jūs lūdzam nodrošināt, lai Padome savlaicīgi saņemtu vienbalsīgipieņemto Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ierosinājumu. Liels paldiesjums par šajā jautājumā sniegto atbalstu!

Priekšsēdētājs. – Mēs izdarīsim to, ko jūs vēlaties. Tas ir lieliski. Šīsdienas diskusijassākums ir fantastisks!

2. Īstenošanas pasākumi (Reglamenta 88. pants) (sk. protokolu)

3. Gatavošanās Eiropadomes 28. un 29. oktobra sanāksmei — GatavošanāsG20 augstākā līmeņa sanāksmei (11. un 12. novembrī) — Finanšu, ekonomikas unsociālā krīze — ieteikumi veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām — Ekonomikaspārvaldības un stabilitātes sistēmas uzlabošana Eiropas Savienībā, it īpaši euro zonasvalstīs (debates)

Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgas debates par šādiemjautājumiem:

– Padomes un Komisijas paziņojumi par gatavošanos G20 augstākā līmeņa sanāksmei(11.–12. novembris),

– Padomes un Komisijas paziņojumi par gatavošanos Eiropadomes sanāksmei(28.–29. oktobris),

– Berès kundzes ziņojums A7-0267/2010 par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi —ieteikumi veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām (vidusposma ziņojums),

– Feio kunga ziņojums A7-0282/2010 par ekonomikas pārvaldības un stabilitātes sistēmasuzlabošanu Eiropas Savienībā, it īpaši euro zonā.

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs,komisāra kungs, dāmas un kungi! Padomes vārdā es vēlētos jums, priekšsēdētāja kungs,

1Eiropas Parlamenta debatesLV20-10-2010

pateikties par iespēju apspriest darbu, kas Padomē tiek veikts, gatavojoties nākamajaiEiropadomei.

Šīs Eiropadomes darba plāns būs saspringts. Tā centrālais jautājums, bez šaubām, būsekonomikas pārvaldība. Kā jums ir zināms, priekšsēdētāja Van Rompuy kunga vadītā darbagrupa pirmdien tikās un apstiprināja savu noslēguma ziņojumu.

Šajā ziņojumā ir iekļauti svarīgi un konkrēti ieteikumi un ierosinājumi, kas ļaus mumsveikt kvalitatīvas pārmaiņas ekonomikas pārvaldībā. Šo rekomendāciju mērķis jo īpaši iruzlabot fiskālo disciplīnu, paplašināt ekonomikas uzraudzību, attīstīt un paplašinātkoordinēšanu, stiprināt krīzes pārvaldības sistēmu un institūcijas.

Visus šos ieteikumus ir iespējams ātri īstenot, izmantojot tiesību aktus. Protams, mēs ceram,ka Eiropadome spēs tos atbalstīt, lai ļautu Komisijai, Parlamentam un Padomei gūt straujuspanākumus šajos ļoti svarīgajos jautājumos. Tas jebkurā gadījumā sniegtu pozitīvu signālupar mūsu nolūku veikt nepieciešamos pasākumus, lai risinātu nopietno ekonomikasproblēmu, ar ko šobrīd sastopamies.

Tiesa, atsevišķi cilvēki ir ierosinājuši citas iespējas, kas pārsniedz šo ieteikumu un līgumudarbības jomas robežas. Es runāju par tādiem jautājumiem kā balsošanas tiesību atcelšanauz laiku vai jaunu balsošanas noteikumu, piemēram, apgrieztā vairākuma principa,ieviešana.

Šie, bez šaubām, ne tehniskā, ne politiskā ziņā nav vienkārši jautājumi. Nākamnedēļ tosapspriedīs Eiropadome.

Vēl viens svarīgs Eiropadomes darba kārtības jautājums ir gatavošanās G20 augstākā līmeņasanāksmei. Eiropadomei tiešām būs jānosaka Eiropas Savienības nostāja, balstoties uzsagatavošanās darbu, ko vakar veica Ekonomikas un finanšu ministru padome (ECOFIN).Runājot vispārīgi, ir svarīgi, lai Seulas G20 augstākā līmeņa sanāksme iezīmētu darbapaātrināšanu regulējuma īstenošanai, kas noteikts stabilākas, ilgtspējīgākas un līdzsvarotākasizaugsmes atbalstam. Mums jo īpaši ir jārisina nozīmīgākie globālās ekonomikasnelīdzsvarotības gadījumi, jo tie var apdraudēt izaugsmi.

Kopš 2008. gada, kad sākās krīze un tika veikti pasākumi tās novēršanai, citiem vārdiem,kopš ilgi gaidītā G20 nozīmes pieauguma, situācija ir radikāli mainījusies. Tā iemesls irļoti vienkāršs, proti, aktualitāte. Daudzi lēmumi, kuri tiešā veidā ietekmē mūsu līdzpilsoņus,dažu mēnešu laikā no vietēja vai valsts līmeņa jautājumiem ir kļuvuši par starptautiskalīmeņa jautājumiem. Globalizācija nozīmē, ka tagad vairākumā jautājumu mums ir jārīkojasvienlaicīgi Eiropas un starptautiskajā līmenī.

Mēs visi zinām, ka Eiropas Savienībai bija vajadzīgs laiks, lai panāktu vienošanos par jaunolīgumu, kura mērķis bija arī Savienības nozīmes nostiprināšana starptautiskajā kontekstā.Mums bija vajadzīga aizvadīto 10 gadu lielākā daļa, lai sagatavotu šo līgumu, bet, laiaptvertu, cik tas ir nozīmīgs, bija nepieciešami tikai pēdējie 10 mēneši.

G20 kopš savas izveides ir izrādījusies diezgan veiksmīga organizācija, bet es uzskatu, kagrūtākais un svarīgākais pārbaudījums to sagaida dažu nākamo nedēļu un mēnešu laikā,kad mums būs jāsastopas ar nopietnu risku zaudēt dinamiku.

Eiropas Savienība patlaban gatavojas divām svarīgām sanāksmēm, un tās abas notiksKorejā. Pirmā no šīm sanāksmēm notiks pēc divām dienām. Tā ir G20 dalībvalstu finanšuministru un centrālo banku vadītāju sanāksme, savukārt otrā tikšanās ir G20 augstākālīmeņa sanāksme novembra vidū.

20-10-2010Eiropas Parlamenta debatesLV2

Attiecībā uz saturu Savienības ieguldījums stabilā, ilgtspējīgā un līdzsvarotā izaugsmē irbalstīts uz 1) izaugsmei labvēlīgiem un diferencētiem fiskālās konsolidācijas plāniem; 2)stratēģiju “Eiropa 2020” attiecībā uz strukturālajām reformām, kas cita starpā nepieciešamasjaunu darbavietu radīšanas atbalstam; 3) programmu finanšu nozares un tirgu reformuveikšanai; 4) Savienības ekonomikas pārvaldības nostiprināšanu. Attiecībā uz šo pēdējopunktu novembra augstākā līmeņa sanāksmē mēs varētu informēt par darba grupassecinājumiem, tiklīdz tos pieņems Eiropadome.

Piebildīšu, ka Eiropas Savienība ir ļoti ieinteresēta salīdzinošās vērtēšanas procesāG20 ietvaros. Mēs kā eiropieši esam pieraduši pie šāda veida pasākumiem, un mēs zinām,cik tie var būt interesanti un noderīgi. Bez šaubām, ikvienam ir jāveic savi pienākumi unjāpauž patiesa vēlēšanās sniegt ieguldījumu izaugsmes jomā.

Karā pret protekcionismu uzvara netiek gūta vienā kaujā, bet, ik dienu uzturot vispārējutrauksmes stāvokli. Attiecībā uz pārējo, lai gan tehnisko organizāciju, piemēram,Mario Draghi vadītās Finanšu stabilitātes padomes, darbs virzās uz priekšu labi un vispārējaintegrācija, īpaši atsevišķās jomās, manuprāt, norit pareizajā virzienā, ir svarīgi īstenot arīilgtermiņa Starptautiskā Valūtas fonda reformas.

Eiropieši ir gatavi izpildīt iepriekš pausto apņemšanos, jo īpaši solījumus, ko viņi paudapagājušajā gadā Pitsburgā, lai nodrošinātu, ka jaunais Starptautiskais Monetārais fondsvairāk atspoguļotu jauno starptautiskās ekonomikas realitāti un attīstības valstīm tādējādibūtu lielāka nozīme un ietekme. Tomēr ļaujiet man nepārprotami norādīt — nevar gaidīt,ka visas piekāpšanās šajā jomā veiks tikai Eiropa.

Ieguldījums ir jāsniedz visām attīstītajām valstīm. Mēs jau esam paziņojuši, ka attiecībā uzpārstāvību mēs jo īpaši vēlamies apspriest pārvaldību un balsu sadalījumu. Mēs uzskatām,ka tas ir labs pamats kompromisa sasniegšanai. Tādējādi neļaujiet nevienam vainot Eiropu,ja šajā ziņā nekas nemainās.

Mēs kā Savienība esam savstarpēji apsprieduši visus šos jautājumus un šonedēļ paredzētāsG20 finanšu ministru sanāksmes uzdevumus un virkni svarīgāko jautājumu. Mēs to darījām,lai nodrošinātu ne tikai to, ka eiropieši pauž vienotu nostāju, bet arī lai viņi koncentrētosuz savu svarīgāko interešu aizsardzību un atbalstu. Prezidentvalsts un Komisija darīs visuiespējamo, lai aizsargātu un atbalstītu šīs intereses, kas izriet no mūsu vienotās nostājas,kura ir visu dalībvalstu vairākus mēnešus ilga darba rezultāts.

Attiecībā uz klimata pārmaiņām teorētiski nolūks nav izvērst detalizētas diskusijasEiropadomē, jo Vides ministru padome 14. oktobrī jau pieņēma ļoti vispusīgu tekstu arsecinājumiem, kas pauž Eiropas Savienības nostāju. Virzīšanās uz priekšu mērķtiecīgāsshēmas īstenošanā cīņai ar klimata pārmaiņām pēc 2012. gada kļūst aizvien neatliekamāka,tādēļ Eiropas Savienība turpina aizstāvēt pakāpenisku pieeju, kas ir balstīta uz Kiotoprotokolu un Kopenhāgenas konferences rezultātiem un kas bruģē ceļu visaptverošam untiesiski saistošam vispārējam regulējumam, ņemot vērā Kopenhāgenas konferencesnoslēguma dokumentā noteiktās politikas vadlīnijas.

Kankūnas konferencē ir jāpanāk līdzsvaroti rezultāti, kuros pievērsta uzmanība pušupaustajām bažām un kuri mums sniedz iespēju noteikt, kādi panākumi ir gūti līdz šim.Savienība ir paudusi, ka tā dod priekšroku vienam juridiski saistošam instrumentam, kurābūtu iekļauti galvenie Kioto protokola elementi. Tomēr atsevišķos apstākļos tā varētuparedzēt otru Kioto protokola saistību periodu. Tam būtu jānotiek plašākas vienošanāskontekstā, kurā piedalītos visas ekonomiski spēcīgākās valstis un kurā būtu atspoguļots


starptautiskās rīcības mērķis un efektivitāte, un kas risinātu steidzamo nepieciešamībuaizsargāt vidi.

Es īsumā vēlētos pieminēt Eiropas Savienības nostājas sagatavošanu saistībā ar augstākālīmeņa sanāksmēm ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Krieviju un Ukrainu. Šī būs pirmāreize, kad gatavošanos augstākā līmeņa sanāksmēm ar Savienības nozīmīgākajiempartneriem ir apsprieduši valstu un valdību vadītāji saskaņā ar 16. septembra Eiropadomessecinājumiem. Nodoms ir nodrošināt atklātas valstu un valdību vadītāju debates pargalvenajām problēmām attiecībās ar mūsu partneriem. Nevēloties apsteigt šī debates, ļaujietman sniegt īsu ieskatu par šo gaidāmo augstākā līmeņa sanāksmju svarīgākajiemjautājumiem.

Bez šaubām, būs svarīgi augstākā līmeņa sanāksmi ar Amerikas Savienotajām Valstīm vērstuz atsevišķiem nozīmīgākajiem jautājumiem. Runājot vispārīgi, šai sanāksmei būs jāiezīmētransatlantiskās sadarbības nostiprināšanās, kas ir nozīmīgs instruments efektīvu risinājumuizstrādei kopīgajām problēmām, kas mūs sagaida nākotnē. Turklāt dienu pēc G20 augstākālīmeņa sanāksmes Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu augstākā līmeņa sanāksme būsnozīmīga iespēja ņemt vērā šos rezultātus un izstrādāt vienotu pieeju vairākām patlabanaktuālām ekonomikas problēmām. Mums arī ir jācenšas izstrādāt kopēja pieeja saistībā arjaunajām tirgus ekonomikas valstīm.

Augstākā līmeņa sanāksmei arī ir jāsniedz iespēja (vismaz mēs tā ceram) atjaunotTransatlantiskās ekonomikas padomes darbu, pārveidojot to par ekonomikas forumu, kasneaprobežojas tikai ar tīri juridiskiem jautājumiem. Pamatojoties uz nostiprinātāmpilnvarām, Padome varētu efektīvi izskatīt veidus, kā pārvarēt krīzi un veicināt izaugsmiun darbavietu radīšanu.

Mēs arī gatavojamies izmantot augstākā līmeņa sanāksmi, lai sagatavotos Kankūnassanāksmei, un mēs, protams, gaidām ievērojamu pozitīvu signālu no mūsu ASV partneriem.

Visbeidzot, darba kārtībā būs arī nozīmīgi ar ārpolitiku saistīti jautājumi, jo īpaši saistībāar Sudānu un Irānu.

Saistībā ar augstākā līmeņa sanāksmi ar Ukrainu šajā pēcpusdienā ir plānotas vēl vienasdebates, piedaloties Augstajai pārstāvei, tādējādi jūs man piedosiet, ja šorīt par šo jautājumues vairs neizteikšos.

Augstākā līmeņa sanāksmē ar Krieviju Eiropas Savienība gatavojas paust pilnīgu atbalstupartnerattiecībām modernizācijai, kas mums ļaus nostiprināt sadarbību visās jomās, joīpaši tādās svarīgās nozarēs kā inovācijas un enerģētika.

Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, dāmas un kungi, šie ir galvenie jautājumi, kurus plānotsapspriest nākamās nedēļas Eiropadomē. Tā tiešām ir saspringta un nozīmīga darba kārtība.

José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. – Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs vispirmsapspriežam jautājumus, ko nākamnedēļ izskatīs Eiropadome. Es pievērsīšos tiemjautājumiem, kas, manuprāt, ir nozīmīgākie: protams, ekonomikas pārvaldība EiropasSavienībā, un ārpolitiskajā kontekstā, līdzās ļoti nozīmīgajai augstākā līmeņa sanāksmeiar ASV, kā arī augstākā līmeņa sanāksmei ar Krieviju, kas, manuprāt, ir izšķiroši svarīgasaugstākā līmeņa sanāksmes, — G20 augstākā līmeņa sanāksme Seulā, kā arī Kankūnaskonference par klimata pārmaiņām.

Mūsu ekonomikas pārvaldības reforma ir ilgtspējīgas ekonomikas atveseļošanās un mūsuuzticamības stūrakmens. Tāpēc Komisija kopš šo diskusiju sākuma ir izvēlējusies ļoti


mērķtiecīgu pieeju. Ierosinājumos, ko Komisija iesniedza pagājušajā mēnesī, tā ir centusiesno krīzes izrietošo nepieciešamību pārveidot mērķtiecīgā tiesiskajā realitātē. Ierosinājumosir risināti galvenie jautājumi attiecībā uz reālas ietekmes piešķiršanu Eiropas Savienībaiekonomikas politikas jomā, to panākot ar atbilstoši koordinētas fiskālās pārraudzībaspalīdzību un makroekonomikas nelīdzsvarotības problēmu risināšanu, lai, kā mēs biežiesam teikuši, Eiropā radītu īstu ekonomikas savienību.

Es ļoti atzinīgi vērtēju uzmanību, ko šis Parlaments velta šiem ierosinājumiem. Ātri panāktavienošanās pirmajā lasījumā apliecinātu, ka Eiropas Savienība ir apņēmības pilna praktiskiīstenot savu jauno ieceri. Mums jācenšas panākt šo noteikumu stāšanos spēkā līdz nākamāgada vidum. Tāpēc es mudinu dalībvalstis darīt visu iespējamo šo svarīgo mērķu sasniegšanaiun steidzamā kārtībā turpināt šīs politikas īstenošanu.

Mēs esam pietuvojušies stabilākai vienprātībai galvenajās rīcības jomās, nostiprinotStabilitātes un izaugsmes paktu un risinot makroekonomikas nelīdzsvarotības problēmas,un tas ir panākts, arī pateicoties Herman Van Rompuy vadītās darba grupas veiktajam darbam.

Pēc visu diskusiju noslēgšanas un visu lēmumu pieņemšanas šā apvienotā procesarezultātam būtu jābūt tādas ekonomikas pārvaldības projektam, kas ir daudz visaptverošāka,daudz vairāk pielāgota primārajai nepieciešamībai novērst problēmas un daudz stabilāka,pateicoties sankciju piemērošanai.

Bet ļaujiet man runāt skaidri. Rezultātam kopumā ir jāatspoguļo reālas pārmaiņassalīdzinājumā ar pašreizējo situāciju. Mums ir jāapliecina iedzīvotājiem, ka Eiropas Savienībano krīzes ir guvusi visus atbilstošos secinājumus un pieredzi.

Vēl ir jāatrisina vairāki citi jautājumi. Viena īpaši svarīga problēma attiecas uz jautājumu,kā aizstāt spēkā esošo krīzes mehānismu, par kuru tika panākta vienošanās maijā, arpastāvīgāku mehānismu pēc tam, kad 2013. gadā beigsies iepriekšējā krīzes mehānismadarbība. Mēs darīsim visu iespējamo, lai izvairītos no šādu krīžu atkārtošanās, un mēs arīdarīsim visu iespējamo, lai mēs būtu labāk sagatavoti kritiskiem notikumiem nekāiepriekšējā reizē. Sagatavotība, kā arī stabila un pastāvīga krīzes mehānisma darbība nākotnēvar novērst šādus notikumus.

Komisija ņem vērā dalībvalstu paustos viedokļus, kuri atbalsta izmaiņu veikšanu līgumā,kam, kā visiem ir zināms, ir nepieciešama dalībvalstu vienprātība. Šajā posmā Komisijagalveno uzmanību pievērsīs saturam. Ar to mēs domājam pastāvīga mehānisma izstrādi,kas var nodrošināt aizsardzību kritiskos brīžos, vienlaikus samazinot morālo kaitējumuun nodrošinot, ka šāds instruments tiks izmantots tikai kā pēdējā iespēja vispārējās interesēs.

Ja šis darbs tiks pilnībā paveikts, tas sniegs mums nepieciešamo rezultātu — sistēmu, kasdalībvalstīm nodrošina stimulus stabilu ekonomisko un fiskālo politiku īstenošanai, kā arīsistēmu, kas nodrošina stimulus investoriem atbildīgas aizdevumu izsniegšanas praksesievērošanai.

Raugoties kopumā, manuprāt, mēs esam uz pareizā ceļa. Mēs no krīzes esam guvušisecinājumus. Eiropas Savienība savu iedzīvotāju interesēs ievieš pārvaldības sistēmu, kassalīdzinājumā ar situāciju pirms krīzes ir pilnībā atjaunota, un tagad mēs šo sistēmu balstāmuz daudz stabilāka pamata.

Mūsu pieredze ekonomikas pārvaldības, kā arī stratēģijas “Eiropa 2020” un finanšuregulējuma jomā mums nodrošinās atbilstošu platformu tālākai virzībai uz G20 sanāksmiSeulā. Šī augstākā līmeņa sanāksme notiek izšķirošā laikā. Tas būs īsts pārbaudījums tam,


vai G20 spēj nodrošināt pasaules ekonomikai nepieciešamo koordināciju ar kopīgiemrisinājumiem pasaules līmenī. Es ticu, ka G20 to spēj, un es ticu, ka Eiropas Savienībai būsgalvenā nozīme, lai nodrošinātu Seulas sanāksmes izdošanos.

Ko mēs vēlamies sasniegt Seulā? Pirmkārt, mums sev ir jāatgādina, ka G20 bija svarīganozīme krīzes risināšanā. Šo nozīmi noteica vienota rīcība, un, uzsākot jaunu posmu,mums ir jāturpina vienots, kopīgs darbs. Tas nozīmē, ka ir jāatzīst, ka globālā nelīdzsvarotībair mūsu visu problēma un ka visām ekonomiski spēcīgākajām valstīm ir nozīme risinājumarašanā. Un tiešām, mēs nevaram ignorēt realitāti, ka šajā ziņā valūtas kurss ir nozīmīgsfaktors.

Otrkārt, mums ir jāredz rīcība arī saistībā ar starptautiskajām finanšu iestādēm. Jo īpašiiekavēta ir Starptautiskā monetārā fonda reforma. Mums ir nepieciešams, lai arī citasiesaistītās puses apliecinātu elastību, ko Eiropas Savienība jau ir parādījusi.

Treškārt, ar šā Parlamenta atbalstu mēs atrodamies svarīgu mūsu pašu finanšu sistēmasreformu vidū, un es vēlreiz vēlētos pateikties jums par uzsvaru, ko jūs esat likuši uznepieciešamību šīs reformas īstenot pēc iespējas drīzāk.

Mums ir arī jāsaglabā impulss saistībā ar G20. Ir gūti labi panākumi, bet tagad mums irjānodrošina, lai darbs tiktu pabeigts.

Es vēlos, lai šajā procesā piedalītos finanšu nozare. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāturpinaatbalstīt nodokļa piemērošana finanšu darījumiem globālā līmenī. Tajā pašā laikā Komisijavēlas izskatīt citus veidus, kā nodrošināt, lai finanšu nozare sniegtu līdzvērtīgu ieguldījumuEiropas līmenī, piemēram, finanšu darījumiem piemērojama nodokļa veidā.

Nākamās G20 sanāksmes darba kārtībā pirmo reizi būs iekļauts arī jautājums par attīstību.Tiks pieņemts daudzgadu rīcības plāns mūsu kopējā darba vadīšanai šajā jomā. Komisijakopā ar prezidentvalsti Koreju jau kopš paša sākuma pauda noteiktu atbalstu šai idejai.Mums ir jāapliecina, ka G20 izaugsmes plāns attiecas arī uz attīstības valstīm un sniedztām ieguvumus. Tajā pašā laikā mēs vēlamies iesaistīt jaunās tirgus ekonomikas valstisstarptautiskā attīstības struktūrā, kura ir saskaņota ar galvenajiem attīstības politikasprincipiem un sniedz iespēju īstenot plašāku koordināciju.

Vakar, kad es šeit Strasbūrā apspriedos ar ANO ģenerālsekretāru Ban Ki-moon, viņš īpašiuzsvēra šo jautājumu un bija ļoti pateicīgs par Eiropas Savienības atbalstu šim darba plānam.

Visbeidzot, G20 ir jāuzņemas vadība tirdzniecības programmas turpināšanā. Mūsunolīgumam ar Koreju, kas ne tuvu nav PTO alternatīva, vajadzētu iedvesmot mūsu partnerusturpināt darbu, lai panāktu drīzu Dohas sarunu kārtas noslēgumu, izmantojot īsto brīdi.

Tuvojoties Kankūnas konferencei, es par šo svarīgo konferenci vēlos piebilst pāris vārdu.Mums ir jāturpina koncentrēties uz saviem mērķiem, jābūt mērķtiecīgiem Eiropas un arīpasaules interesēs. Mums ir jāvirza uz priekšu starptautiskais process. Tas nav vienkārši.Mēs zinām, ka atsevišķu mūsu nozīmīgāko partneru gadījumā pārmaiņu temps drīzāk irkļuvis lēnāks, nevis pieaudzis.

Atcerēsimies, ka tajā pašā laikā mēs īstenojam konkrētāko un efektīvāko emisijusamazināšanas sistēmu pasaulē. Tas ir mūsu spēcīgākais arguments, un, jo vairāk mēstuvojamies jaunās emisiju tirdzniecības kvotu sistēmas īstenošanai, jo spēcīgāks šisarguments kļūst. Mūsu autoritātei, kas ir balstīta uz stabilu šā Parlamenta, dalībvalstu unKomisijas vienprātību par to, kas mums ir jādara, nav konkurentu.


Esot Kankūnā, neļausim argumentiem par formu novērst mūsu uzmanību. Mums irjāiesaistās ANO procesā ar lielu pārliecinātību un noteiktību. Kankūna nebūs procesanoslēgums, izšķirošais panākums, bet tā var būt ļoti svarīgs solis ceļā uz priekšu. ES irjāizklāsta skaidrs un saskaņots vēstījums, lai virzītu uz priekšu sarunas. Mūsu mērķim irjābūt konkrētai uz rīcību orientētu pasākumu kopai, kas var nodrošināt uzticību unpaļaušanos uz procesu un tuvināt mūs galamērķa sasniegšanai.

Tāpēc pagājušajā nedēļā es rakstiski vērsos pie Eiropadomes locekļiem. Es izklāstīju,manuprāt, reālistisku un līdzsvarotu nostāju, kas nodrošina virzību uz priekšu, neradotnereālistiskas cerības. Eiropai ir laiks izvirzīties vadībā, nosakot, kā Kankūnas sanāksmevar spert virkni soļu uz priekšu, pildot vairākas svarīgas apņemšanās, piemēram, saistībāar tūlītēju finansiālu atbalstu, un — svarīgākais — skaidri norādot, ka mēs turpinām sniegtpiemēru.

Eiropas Savienības ekonomika šogad piedzīvos lielāku izaugsmi nekā paredzēts, tomērekonomikas atveseļošanās process vēl nav stabili nostiprināts. Kā esam vairākkārt norādījuši,šajā jomā nav iemesla justies pašapmierinātiem, jo īpaši, redzot vēl joprojām augstosbezdarba rādītājus.

Mēs visi zinām, ka aizvadīto mēnešu laikā esam saskārušies ar īstām problēmām, kā skaidriizklāstīts Berès kundzes ziņojumā, ko jūs tagad apspriedīsiet. Es atzinīgi vērtēju šā Parlamentamērķtiecību un plašo vienprātību šajos svarīgajos jautājumos, bet mēs visi zinām, ka tagad,samazinot publiskos izdevumus, mūs smagi skar bezdarbs. Mūsu iedzīvotāji pauž bažas,un mums tās ir jāņem vērā.

Tomēr mēs arī zinām, ka mēs kā Eiropas Savienība esam spējuši rast risinājumus. Mēs esamierosinājuši vairākus svarīgus tiesību aktus par ekonomikas pārvaldību. Mēs esam piedāvājušistratēģiju “Eiropa 2020”. Vēlos jums atgādināt, ka tā ir stratēģija izaugsmei, jo risinājumsir gudra, iekļaujoša un ilgtspējīga izaugsme. Šie jautājumi ir atspoguļoti arī teicamajāFeio kunga ziņojumā.

Mēs esam ierosinājuši virkni finanšu tirgus regulēšanas pasākumu. Ļaujiet man paustgandarījumu par likumdevēja vienošanos par mūsu ierosinājumiem finanšu pārraudzībasjomā. Reālā situācija ir tāda, ka, ja pirms diviem gadiem lielākajai daļai novērotāju jautātu,vai Eiropas Savienība ir gatava Eiropas uzraudzības sistēmas ieviešanai, vairākums atbildētu“nē, tas nav iespējams”. Tagad mēs esam apliecinājuši, ka tas ir iespējams.

Mēs īstenojam visaptverošu pieeju dažādo iesaistīto dimensiju aptveršanai. Tāpēc ļaujietman arī uzsvērt vakar Padomē panākto vienošanos par Komisijas ierosinājumu attiecībāuz riska ieguldījumu fondiem. Es ceru, ka pēc šīs nostājas pieņemšanas tagad var notiktnoslēguma pārrunas Eiropas Parlamentā, lai Eiropas Savienība beidzot varētu gūt labumuno šīs ilgi gaidītās regulas, un šoreiz Seulā mēs šajā jomā būsim vadošā pozīcijā.

Tā kā mums ir jāņem vērā reālā ekonomika, mēs gūstam panākumus arī citās jomās. Ļaujietman sveikt šo Parlamentu arī saistībā ar paveikto darbu jaunas direktīvas atbalstam parmaksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos. Direktīva sniegs labāku aizsardzībukreditoriem, vairumā gadījumu — mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tajā pašā laikāievērojot līgumslēgšanas brīvību. Valsts iestādēm būs jāveic maksājumi 30 dienu laikā vaipretējā gadījumā jāmaksā procentu likme 8 % apjomā. Jūs zināt, cik ļoti šo regulu gaidamazie un vidējie uzņēmumi, kas vēl joprojām veido mūsu ekonomikas nozīmīgāko daļu.

Mūsu darbs vēl nav pabeigts. Visi ierosinājumi ir jāīsteno līdz galam, bet tie sāk sniegtrezultātus. Mērķis ir nodrošināt mūsu izkļūšanu no krīzes un vadīt mūs līdz ekonomikas


atveseļošanās procesa noslēgumam, atkal sasniedzot tādus izaugsmes rādītājus, kasnodrošina nodarbinātību, un garantējot mūsu sociālās tirgus ekonomikas atbilstību21. gadsimtam. Liels paldies par uzmanību!

SĒDI VADA: G. PITTELLAPriekšsēdētāja vietnieks

Pervenche Berès, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Chastel kungs, Barroso kungs!Finanšu, ekonomikas un sociālā krīze, kurā pasaule atrodas jau vairākus gadus, visā pasaulēizmaksās 60 triljonu ASV dolāru, kas ir pielīdzināms vienam ikgadējās izaugsmesprocentpunktam. Mums šajā ziņā ir kaut kas jādara. Šā gada beigās krīzes rezultātā bezdarbalīmenis Eiropas Savienībā būs 11 %. Šī situācija attīstās uz jauna valūtu kara fona, ko saskaņāar mūsu ekonomistu vārdiem ir izraisījuši divkāršas recesijas draudi.

Saskaroties ar šo situāciju, es šajā Parlamentā jūtu tādu noskaņojumu, ka mūsu pienākumsir sniegt skaidru vēstījumu pārējām iestādēm, proti, Komisijai un Padomei, lai norādītu,ka mums atkal ir jāapvieno spēki ap Eiropas projekta pievieno vērtību un ka šī jautājumakopsavilkumu iespējams sniegt dažos vārdos: mūs vieno kopīga atbildība un mums irjāīsteno ES mēroga stratēģija, kas mums nodrošinās iekšpolitisku un tādējādi arī ārpolitiskustabilitāti enerģētikas jomā. Mums ir jāpaļaujas uz mūsu pašu spēku, un tam mums irnepieciešams Eiropas līmenis.

Barroso kungs, tomēr mūsu skatījumā ekonomikas pārvaldība nav sapnis. Tas ir līdzeklisšīs stratēģijas turpināšanai, un lēmumu par to, kuri resursi ir nepieciešami, mēs pieņemam,balstoties uz šo stratēģiju. Vispirms un galvenokārt tie ir finanšu resursi. Eiropas enerģētikaskopienas interesēs ir jāspēj saskaņot finanšu perspektīvas pārskats ar šo koncentrēšanosuz stratēģiju. Ir jāizmanto ierosinājums, ko jūs noraidāt: nodokļa piemērošana finanšudarījumiem. Ir jāizsniedz ievērojams Eiropas aizdevums, lai finansētu ilgtermiņaieguldījumus. Eiropā ir jāatjauno nodokļu līdzsvars, lai ar nodokļiem tiktu atbalstītasdarbavietas, nevis kapitāls, un lai tie būtu videi nekaitīgi. Ir jāsaskaņo dalībvalstu budžetiar Eiropas projektu, lai darbs būtu vērsts uz vienotu mērķi.

Attiecībā uz pārvaldību mēs ierosinām iecelt amatā “Euro kungu”, lai nodrošinātu saskaņotuun līdzsvarotu ekonomikas pārvaldību. Mēs arī ierosinām nevērst uzmanību tikai uz valstīm,kuras ir parādā, bet līdzsvarot šo uzmanību, to veltot arī valstīm, kurās ir budžetapārpalikums. Turklāt mēs uzskatām, ka monetārā savienībā ir jābūt arī vienotai parādupārvaldībai un ka mums jābūt iespējai paredzēt divpusēju parāda vērtspapīru emisiju. Mēsvēlētos, lai finanšu reforma, pie kuras īstenošanas jūs, Barroso kungs, tik centīgi strādājat,būtu vērsta uz Eiropas iedzīvotāju vajadzībām, ne tikai uz mērķiem, kas ir saistīti ar finanšustabilitāti. Mēs vēlamies, lai finanšu tirgi tiktu reformēti tā, lai atjaunotu izpratni par ētikuun morāles vērtības, kā arī atbalstītu darbavietu radīšanu un ilgtermiņa ieguldījumus.

Neviens Eiropas mēroga projekts nevar būt veiksmīgs, ja tam nav dalībvalstu atbalsta.Vienīgais veids, kā Eiropas Savienība var parādīt savu potenciālu, ir panākt visu dalībvalstuvēlmi to atbalstīt. Debates, kuras ir vērstas tikai uz grūto sankciju piemērošanas darbu,Eiropas iedzīvotājos neradīs vēlēšanos kopā ar savām dalībvalstīm atkal iesaistīties projektā.Mēs aicinām uz stingru rīcību, kuras pamatā ir Eiropas projekta pievienotā vērtība, lai mēsvarētu nodrošināt, ka Eiropas iedzīvotāji izkļūst no šīs recesijas un nākotnē ikvienamEiropas iedzīvotājam ir darbs, nevienam nav jācieš nabadzība un visiem atkal ir ticībaEiropas projektam.


Tāds ir mūsu mērķis. Barroso kungs, es ceru, ka jūs spēsiet piekrist šim mērķim un ņemtvērā daudzus no ierosinājumiem, ko mēs šeit paužam visa šā Parlamenta vārdā.

(Aplausi)

Diogo Feio, referents. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, Rehn kungs! Es jūs joīpaši vēlētos sveikt saistībā ar pozitīvo dialogu starp Parlamentu un Komisiju. Padomespārstāvji, es vēlētos sākt, paužot pateicību visiem, kuri strādāja pie šā ziņojumasagatavošanas un padarīja to iespējamu, un jo īpaši vēlos pateikties ēnu referentiem, arkuriem man bija iespēja apmainīties viedokļiem un panākt vienprātību. Ceļš uz vienprātībubieži vien bija sarežģīts, Parlamentā pastāvot vairākām tendencēm — no kreisā spārna līdzlabajam, lielākas suverenitātes aizstāvjiem vai modernāka veida suverenitātes atbalstītājiem,kā arī konkrētu institūciju aizstāvjiem. Tika pausti tik daudzi viedokļi, bet tiem bija viensmērķis — panākt risinājumus šībrīža krīzes situācijai.

Krīze apliecināja, ka Eiropa nereaģēja savlaicīgi un bieži tās reakcija nebija atbilstoša. Krīzeparādīja, ka daudzas valdības Eiropas Savienībā vēl aizvien īstenoja politiku, kas nebijabalstīta uz patiesiem faktiem. Tieši šā iemesla dēļ ir nepieciešami risinājumi, un EiropasParlamentam ir jāierosina šie risinājumi adekvātā un noteiktā veidā. Daži no tiem būsīstermiņa un daži — ilgtermiņa risinājumi.

Faktiski mēs iesniedzam izskatīšanai astoņus ieteikumus. Tiek iesniegta ideja pardaudzpusēju makroekonomisko pasākumu pārraudzību Savienībā un dalībvalstīs, lai labāksasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, lai īstenotu izaugsmes Eiropas ideju unnostiprinātu paktu, kas ir veltīts ne tikai stabilitātei, bet arī izaugsmei.

Ierosinājumi tiek veikti arī Stabilitātes un izaugsmes pakta nostiprināšanai, kā arī lai īpašidetalizēti iepazītos ar situāciju saistībā ar parādu, lai uzlabotu Euro grupas īstenotoekonomikas pārvaldību euro zonā un lai izveidotu stabilu un efektīvu pārmērīgukredītsaistību novēršanas un noregulējuma mehānismu euro zonai, kas varētu ietvertEiropas Monetārā fonda izveidi. Ir ierosinātas arī idejas par ES budžeta, finanšu un fiskāloinstrumentu pārskatīšanu, par finanšu tirgus regulēšanu un pārraudzību ar skaidrumakroekonomisko dimensiju un par ES statistikas datu uzticamības uzlabošanu.

Visbeidzot, ir ierosināts nodrošināt labāku Savienības pārstāvību ekonomikas un monetārojautājumu jomā. Parlaments apliecina vai varētu apliecināt stingru nostāju visos šajosjautājumos. Mūsu mērķis ir labāka iestāžu koordinācija starp Eiropas Parlamentu undalībvalstu parlamentiem. Mēs varam atbalstīt šo risinājumu, spējot nodrošināt labākasatbildes krīzes situācijām vai grūtībām nākotnē. No šā brīža Eiropas rīcībā ir instrumenti,lai labāk reaģētu ekonomikas jomā. Parlaments šajā ziņā sniedza lielu ieguldījumu unturpinās strādāt šā jautājuma labā.

Tagad mēs sākam debates par tiesību aktiem saistībā ar sešiem ierosinājumiem, ko iriesniegusi Komisija un attiecībā uz kuriem, manuprāt, Parlaments saglabās savu nostāju.Tieši šā iemesla dēļ es arī gribētu paust savu pārsteigumu par to, ka nesen sagatavotajāPadomes dokumentā, kas tika iesniegts tikai vakardien, nav pieminēta Parlamenta nostājaun šā Parlamenta dialogs ar Padomi.

Tomēr es vēlētos noslēgt savu runu, paužot, ka Eiropas Parlamentam, neraugoties uz mūsuvidū pastāvošajām viedokļu atšķirībām, ir savas nostājas. Eiropas Parlaments ir uzticīgsspēcīgai Eiropai ar lielāku izaugsmi un lielāku pārticību.


Marta Andreasen, Budžeta komitejas atzinuma sagatavotāja. – Priekšsēdētāja kungs, savāatzinumā par Feio kunga ziņojumu es uzsvēru trīs aspektus.

Pirmais aspekts attiecās uz nepieciešamību ar nopietnību attiekties pret sankcijupiemērošanu tām dalībvalstīm, kuras pārkāpj Stabilitātes paktu. Tikai pirms pāris dienāmFrancijas ministru prezidents un Vācijas kanclere pat vienojās par izmaiņu veikšanu līgumā,lai ieviestu stingrākas sankcijas pret valstīm, kas apdraud euro stabilitāti. Es arī uzsvērunepieciešamību noteikt budžeta izdevumu prioritātes gadījumā, ja ir jāglābj dalībvalsts.Visbeidzot, es informēju par nepieciešamību izvērtēt ietekmi uz Eiropas Savienībaskredītreitingu, jo Eiropas Savienība rīkojās kā Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismagalvotāja.

Attiecīgās mana atzinuma rindkopas ir labotas, un tās vairs neietilpst manā atzinumā.Šajos apstākļos es uzskatu par savu pienākumu atteikties no sava atzinuma.

David Casa, Nodarbinātības un sociālo jautājumu komitejas atzinuma sagatavotāja. – (MT)Bez šaubām, veids, kādā Eiropas Savienība izvēlējās turpināt darbu reglamentējošo unpārraudzības pasākumu jomā, bija piemēra cienīgs. Tas atspoguļojas jaunajā uzraudzībastiesību aktu kopumā, kas ļauj noteikt atsevišķus sistemātiskus riskus un noteikt tos savlaicīgi.

No otras puses, attiecībā uz ekonomikas pārvaldības koncepciju neviens nevar noliegt, kavēl joprojām ir paveicams liels darbs. Ikviena dalībvalsts, kas ignorē savus pienākumus, joīpaši attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes paktu, rada nopietnas problēmas pārējāmdalībvalstīm. Tāpēc mūsu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai veicinātu to noteikumunopietnu ievērošanu, par kuriem tika panākta vienošanās, gan finansiālas, gan fiziskasdrošības garantēšanai dalībvalstīs.

Esmu ļoti apmierināts ar atzinumā paustajiem ieteikumiem, kurus es ierosinājuNodarbinātības komitejai, un esmu gandarīts, ka tie ir ņemti vērā. Manuprāt, ziņojumā irpamatota nepieciešamība pēc labākas nodarbinātības pārraudzības Eiropas Savienībā unNodarbinātības komitejas nostiprināšanas.

António Fernando Correia De Campos, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejasatzinuma sagatavotājs. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs visi atzīstam, kaīstermiņa un ilgtermiņa makroekonomikas mainīgo lielumu pārraudzība Eiropas Savienībāir cietusi neveiksmi, tostarp attiecībā uz budžeta struktūrām un kopējām valstsparādsaistībām. Krīze vēl vairāk ir pastiprinājusi nepieciešamību nostiprināt vienoto tirgu,ņemot vērā Monti kunga un Grech kunga priekšlikumus. Ir svarīgi attīstīt e-komerciju unstarptautisko tirdzniecību, vienkāršot tiešsaistē veicamo maksājumu procedūras, standartizētpreces un pakalpojumus, kā arī saskaņot fiskālos instrumentus, lai nostiprinātu patērētājuuzticību un veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Savienībai no krīzes ir jāizkļūst ilgtspējīgā veidā, kas nodrošina stabilu izaugsmi un atbildīgisagatavotus budžetus, kā arī mērķu sasniegšanu nodarbinātības jomā. Pārskata sistēmābūtu obligāti jāiekļauj tādi rādītāji kā bezdarba līmenis un nodarbinātības līmenis aktīvoiedzīvotāju vidū.

Nedrīkst aizmirst arī rādītājus, ar kuriem tiks novērtēti 2020. gada stratēģijas jomā gūtiepanākumi. Priekšizpēte par eiroobligāciju izsniegšanu ir iespēja sīkāk aplūkot finanšuinstrumentus aizsardzībai pret spekulācijām un tos praktiski pielietot.

Mēs būtu gandarīti, ja tas varētu būt kas vairāk nekā tikai pētījums. Eiropas Monetārā fondaizveidei būtu jāsaņem mūsu atbalsts, jo mēs šo fondu uzskatām ne tikai par disciplināru


instrumentu, bet vispirms par līdzekli spekulatīvu manipulāciju samazināšanai neatkarīgoparādu tirgos. Mūsu sadarbība ar referentu Feio kungu ir bijusi produktīva un ir ļāvusisagatavot tekstu, kas ir visaptverošs, līdzsvarots un informatīvi bagāts.

Martin Schulz , S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, ja jūs ieskatīsieties jūsurīcībā esošajā runātāju sarakstā, jūs redzēsiet, ka nākamais uzstāsies mans kolēģisJáuregui Atondo. Pirms viņa uzstāšanās, lūdzu, ļaujiet man kā grupas priekšsēdētājaminformēt Parlamentu, ka šorīt Spānijas valdība iecēla Jáuregui Atondo par tās ministruprezidentūras jautājumos. Kā jūs varat iedomāties, tas mūsu grupai ir liels gods. Es viņuno sirds apsveicu.

(Aplausi)

Ramón Jáuregui Atondo, Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinuma sagatavotājs. –(ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos paust lielu pateicību manam draugam Schulz kungam.Manā rīcībā ir tikai viena minūte, lai jums pastāstītu, ka, manuprāt, dažu aizvadīto mēnešulaikā Eiropa ekonomikas pārvaldības jomā ir guvusi ievērojamus panākumus.

Interesanti, ka dienu iepriekš Francijas un Vācijas augstākā līmeņa sanāksmē arī radās jaunacerība — mūsu struktūru un līgumu par ekonomikas pārvaldību pārskatīšanas iespēja.

Es zinu, ka tas ir jautājums, kas mazliet biedēja dalībvalstis. Tomēr es domāju, ka mēs kāEiropas atbalstītāji zinām, ka, lai īstenotu ekonomikas pārvaldību, kas mums ir jāizstrādā,iespējams, būs nepieciešamas reformas, par kurām būs jāpanāk vienošanās.

Tomēr es tiešām uzskatu, ka šī vienošanās starp Franciju un Vāciju rada iespēju Feio kungaziņojumā, ko mēs vēlāk pieņemsim saskaņā ar Konstitucionālo jautājumu komitejasierosinājumu, ņemt vērā nepieciešamību pielāgot mūsu konstitucionālo struktūrupārvaldībai, kas nav tikai stabilitātes pakts. Tā ir padziļināta pārvaldība, lai apvienotuekonomikas konkurētspējīgā veidā, radītu darba vietas un nodrošinātu pārdali, ko mēs,sociāldemokrāti, vienmēr esam vēlējušies.

(Aplausi)

Joseph Daul, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Sarkanaispavediens starp Eiropadomes sanāksmēm un G20 ir vajadzība veikt nepieciešamospielāgojumus pēc finanšu krīzes.

Attiecībā uz Eiropas Savienību šie pielāgojumi sastāv no mūsu attiecīgo valstu un ESpublisko finanšu sakārtošanas un mūsu valūtas, euro, aizsardzības, konsolidējot to ESiekšienē un aizsargājot tās vērtību pret citām nozīmīgākajām valūtām. Eiropadomē dominēsdiskusijas par Eiropas ekonomikas un finanšu pārvaldību. Eiropas Tautas partijas grupa(Kristīgie demokrāti) atbalsta sākotnējos Van Rompuy kunga vadītās darba grupas veiktospasākumus, tostarp plānus par sankciju sistēmu pret dalībvalstīm, kuras nenodrošinaatbilstību Stabilitātes pakta principiem.

Tomēr ir jāveic vēl lielāks darbs, vairāk piemērojot Kopienas metodi un mazāk —starpvaldību metodi. Es atzinīgi vērtēju darbu, ko Komisija ir īstenojusi saskaņā ar šiemprincipiem. Es aicinātu Padomi atcerēties, ka šis Parlaments tagad ir otrs likumdevējs untam būs jāveic visi attiecīgie pienākumi turpmāko reformu definēšanā. Jo vairāk Parlamentstiks iesaistīts sākotnējos posmos, jo lielākas ir mūsu iespējas panākt pietiekamu un savlaicīgurezultātu. Es aicinu priekšsēdētāju Van Rompuy kungu ieklausīties šajā vēstījumā.


Dāmas un kungi, Eiropai ir jāpanāk, lai debatēs par relatīvo valūtu vērtību tās viedoklisbūtu dzirdams, un Eiropadomei ir jānosaka mūsu nostāja nākamnedēļ, pirms G20 augstākālīmeņa sanāksmes Seulā. Eiropai ir jāapvienojas ar tās partneriem, jo īpaši AmerikasSavienotajām Valstīm, atgādinot attīstības valstīm par to saistībām. Valūtas dempings unsociālās sekas, ko šāda prakse ietver, turpmāk nav pieļaujamas.

Seulas augstākā līmeņa sanāksmē tiks izskatīti trīs galvenie jautājumi: protams,starptautiskās monetārās sistēmas reformas, kā arī preču, jo īpaši pārtikas un enerģijas,stabilitāte un starptautiskā pārvaldība. Eiropai par katru no šiem jautājumiem ir sniedzamsvēstījums, bet šis vēstījums būs ticams tikai tādā gadījumā, ja mēs ieviesīsim efektīvusiekšējos Kopienas mēroga instrumentus savu publisko finanšu pārvaldībai un kontrolei.

Dāmas un kungi, mēs nespēsim ietekmēt starptautisko pārvaldību un mums īsti nebūsvietas starptautiskajā kontekstā, ja mēs nespēsim veikt bieži vien nepopulāro darbu, laisakārtotu savas finanses, un ja mēs nepieturēsimies pie savām prioritātēm attiecībā uz cīņuar klimata pārmaiņām un attīstības politiku.

(Aplausi)

Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos citēt nelielufragmentu no valstu vai valdību vadītāju paziņojuma G20 augstākā līmeņa sanāksmē, kas2009. gada 24.–25. septembrī, citiem vārdiem, pirms gada, notika Pitsburgā. Augstākālīmeņa sanāksmē valstu un valdību vadītāji pauda apņemšanos “sagatavot regulējumu, kasnosaka politiku un mūsu kopējās rīcības veidu, lai radītu stabilu, ilgtspējīgu un līdzsvarotustarptautisko izaugsmi. Mums ir nepieciešama ilgtspējīga ekonomikas atveseļošanās, kasrada labas darbavietas mūsu iedzīvotājiem”. Lieliski! Es pieļauju, ka līdzīgs fragments atkaltiks uzrakstīts šogad, nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē, kā arī citās augstākā līmeņasanāksmēs. Tas man liek jautāt, kas šajā laikā ir darīts, lai nodrošinātu stabilu, ilgtspējīguun līdzsvarotu izaugsmi, kas radīs iedzīvotājiem nepieciešamās darba vietas. Apraksts irpareizs, bet tas, kas tiek radīts, ir filozofija Eiropas līmenī, Eiropadomē, ar kuru tiek pausts,ka vienpusēja sabiedrisko pakalpojumu ierobežošana, izmantojot budžeta samazināšanas,ir panaceja mūsu kontinenta stabilizēšanai, tā vietā, lai ņemtu vērā faktu, ka ieguldījumi,kas stimulē izaugsmi, ir pamatnosacījums lielāka darbavietu skaita radīšanai un, veicinotekonomikas izaugsmi, — valsts ieņēmumu palielināšanai, kas ir tik ļoti nepieciešams valstubudžetu konsolidācijai un sniegtu tām iespēju izpildīt to saistības. Eiropā vērojamā situācijair vairāk vai mazāk kategoriski duālistiska procesa rezultāts, saskaņā ar kuru visi tēriņi irslikti, bet visi samazinājumi ir labi, tādējādi mēs esam nonākuši situācijā, kurā krīzesvissmagāk skartās valstis, proti, Īrija un Grieķija, atrodas recesijas stāvoklī vai to izaugsmeir pielīdzināma nullei. Faktiski tiek panākts pretējais tam, kas te tika aprakstīts kā mērķis.Tas ir dramatisks pavērsiens. Tas ir vēl dramatiskāk, ja tie, kas ir saistīti ar krīzes cēloņiem,tie, kuri to izraisīja, proti, finanšu nozare, tie, kuri nodevās neierobežotām spekulācijām,netiek uzskatīti par atbildīgiem, nosakot viņiem pienākumu sniegt ieguldījumu valstsieņēmumos ar tādu pasākumu palīdzību kā nodokļa piemērošana finanšu darījumiem.Iespējams, šāds pasākums tika atbalstīts Eiropas līmenī, bet pat laikā, kad tas tika atbalstīts,to atlika, kā pamatojumu minot, ka “mēs nekad šajā jautājumā neiegūsim G20 atbalstu”.Protams, mēs nepanāksim G20 atbalstu, ja mēs pat necenšamies sākumā to iegūt Eiropaslīmenī!

Tā ir netaisnība, kas ir jo īpaši dramatiska, jo valstu vai valdības pārstāvju pasivitāte, fakts,ka viņi mūs ved nepareizajā sociālās nelīdzsvarotības virzienā, pastāvīgi pastiprinās. Ielāsprotestējošajiem cilvēkiem ir taisnība, ka sociālā nelīdzsvarotība Eiropā netiek apkarota,


bet nepareizu politiku rezultātā tā drīzāk tiek pastiprināta. Šā Parlamenta uzdevums ir toskaidri parādīt un izstrādāt stratēģijas šīs situācijas mainīšanai. Šā iemesla dēļ mēs uzstājamuz nodokļa piemērošanu finanšu darījumiem. Berès kundzes sagatavotais ziņojums unmanas kolēģes Podimata kundzes ziņojums mums parādīs, vai šis Parlaments ir gatavs teikt:“Mēs zinām, ka tas nebūs vienkārši, bet mēs uzstājam, lai Eiropas Savienība sāktu ar finanšunozares aplikšanu ar nodokli starptautiskā līmenī, ja tai nevar piemērot nodokli valstslīmenī.”

Satraukumu palielina vēl viens notikums. Tas, ko Dovilā izdarīja Sarkozy kungs unMerkel kundze, apgriež kājām gaisā Eiropas Savienības institucionālo struktūru. Es sevjautāju, vai Van Rompuy kungs veiks atbilstošu secinājumu. Viņš tika aicināts strādāt arsavu darba grupu, lai sīki sagatavotu nepieciešamās reformas, lai gan tam īstenībā ir jābūtjūsu darbam, tādējādi lūgt Van Rompuy kungu to paveikt bija mazliet necienīgi, bet, lai tovisu vainagotu, nabaga cilvēks strādā pie tā slepenībā, un, pirms viņš spēj nākt klajā arkādiem secinājumiem, Dovilā uzrodas mūsu apburošais pāris un paziņo: “Mēs visu jauesam izlēmuši.” Tas, ko izdarīja Nicolas un Angela, šī pašpasludinātā Francijas un Vācijaspārvaldes komiteja, ir uzbrukums Eiropas Savienības iestādēm.

(Aplausi)

Ja es būtu Van Rompuy kungs, es viņiem pateiktu, kur viņi var likt savu darbu. Nav iespējamsvienmēr kalpot par kājslauķi un samierināties ar tādu ņirgāšanos. Tomēr ir vēl viens aspekts:ja mūsu jaukais pāris no Dovilas paraudzītos pāri kanālam, viņi ieraudzītu Lielbritānijaspiekrastes baltās klintis, kur viņu labojumu veikšanai līgumā ir nepieciešams referendums— vismaz, ja ticam Cameron kungam. Vai kāds patiešām domā, ka Cameron kungs piekristulabojumam, neiekļaujot papildu ierobežojumus, lai kavētu Eiropas Savienības tiesību aktudarbību? Tas patiešām atvērtu Pandoras lādi. Es ceru, ka mūsu šarmantais pāris nepiedzīvosskaļu izgāšanos.

Tāpēc es atkārtoju: Eiropa kā institucionālā, tā saturiskā ziņā tiek vesta nepareizā virzienā.

Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, iespējams, es varu sāktsavu runu ar jautājumu, pie kura apstājās Schulz kungs. Ja viņi vēlas veikt labojumus līgumā,iespējams, mēs tagad varam pieprasīt konvenciju. Parasti mums ir jāpieprasa konvencija.Tā ir pirmā lieta, kas jādara, bet, manuprāt, situācija tik tālu nav attīstījusies. Tas, kas mumstagad ir jādara, ir steidzami jāpanāk vienošanās Eiropadomē par ekonomikas pārvaldībuun Stabilitātes pakta nostiprināšanu.

Ir pagājis gandrīz gads kopš Grieķijas parādu krīzes sākuma. Tā sākās 2009. gada decembrī,un tagad ir laiks nonākt pie noslēguma, pie vienošanās par šo jautājumu. Patlaban izskatīšanāfaktiski ir nodoti trīs priekšlikumi. Sapratīsim situāciju pareizi. Mēs esam saņēmušipriekšlikumu no Komisijas, priekšlikumu no darba grupas, un vakar mēs saņēmāmpriekšlikumu saistībā ar “Dovilas vienošanos”, kā mēs to dēvējam. Tas ir trešais izskatāmaispriekšlikums. Un, manuprāt, ir labi, ka šis Parlaments analizē šo trīs priekšlikumu atšķirības,lai pieņemtu lēmumu par to atbilstību.

Pirms dažām nedēļām Komisija iesniedza, manuprāt, labus, drosmīgus un saskaņotuspriekšlikumus. Darba grupas priekšlikums no Komisijas priekšlikumiem atšķiras ar to, katajā Padomei ierosināts rīkoties, pamatojoties uz ieteikumiem, nevis Komisijaspriekšlikumiem. Tā ir liela atšķirība, jo ieteikumus var grozīt, bet Komisijas priekšlikumusnevar. Turklāt darba grupas priekšlikumā ir noteikta daudz ilgāka analīzes procedūra, unarī tā ir atšķirība salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu.


Tomēr mums jāsaka, ka darba grupas ierosinājumā ir saglabāts sankciju daļēji automātiskaisraksturs un Komisijas ierosinātais apgrieztā vairākuma princips.

Kopš vakardienas mūsu rīcībā ir trešais priekšlikums, proti, “Dovilas vienošanās”. Manjāsaka, ka Francijas un Vācijas vienošanās bieži var palīdzēt Padomes darbam, turpretīšoreiz tas tā nav. Tā iemesls ir apstāklis, ka Francijas un Vācijas Dovilas priekšlikumsvienkārši balstās uz konservatīvā kvalificētā balsu vairākuma principa saglabāšanu Padomē,tādējādi tā vietā, lai noteiktu, ka automātisko Komisijas sankciju bloķēšanai ir nepieciešamsvairākums, šo abu valstu priekšlikumos noteikts, ka šāds vairākums ir nepieciešams, laiuzsāktu Komisijas ierosināto sankciju piemērošanu. Manuprāt, tā ir milzīga atšķirība, joDovilas priekšlikumā nav minēts Komisijas priekšlikumā iekļautais sankciju daļējiautomātiskais raksturs.

Es nezinu, vai jūs pārzināt Dovilu, bet bez pludmales un dažām skaistām viesnīcām tur irarī kazino. Tāpēc, iespējams, mums vajadzētu runāt nevis par Dovilas vienošanos, bet ganFrancijas un Vācijas kazino kompromisu, jo tieši tāda ir šī vienošanās. Saskaņā ar šopriekšlikumu dalībvalstīm ir atļauts turpināt spēlēties ar euro un euro zonu.

Ja jums ir pietiekami liels atbalsts Padomē, jūs varat to darīt. Jūs varat darīt tieši to pašu, kodarīja Grieķija. Ja jums ir pietiekami liels atbalsts Padomē, dariet to. Faites vos jeux! Jūs tovarat darīt.

Pirmā Dovilas vienošanās daļa vienkārši vājina ne tikai darba grupas priekšlikumu, betvispirms jau Komisijas dokumentu paketi. Manuprāt, tas ir pilnīgi neiedomājami, katrāziņā no Vācijas puses. Desmit mēnešus viņi pieprasīja stingrākas sankcijas, un vakar viņirīkojās pilnīgi pretēji. Tas nozīmē Komisijas drosmīgo priekšlikumu vājināšanu. Un tasnotiek tieši tajā laikā, kad Trichet kungs, Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs, pieprasatālejošākus risinājumus, tālejošākus priekšlikumus — pat tālejošākus nekā sākotnējieKomisijas priekšlikumi.

Es secinu, ka šim Parlamentam ir viens uzdevums — anulēt Dovilas vienošanos jeb kazinokompromisu. Paliksim pie labajiem priekšlikumiem no Komisijas puses un izpildīsim savunepieciešamo likumdošanas uzdevumu.

Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE Group vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Chastel kungs,Barroso kungs, dāmas un kungi! Verhofstadt kungs šodien ir iztērējis visus savus spēkus!Tomēr viņa šīsdienas paziņojums ir svarīgs, tāpat kā Schulz kunga runa. Vēlos ar jumsdalīties arī savās pārdomās.

Vai jūs visi zināt filmu Jules et Jim? Šajā filmā ir sieviete — tā ir Merkel kundze. Mēs zinām,kurš ir Jules — tas ir Sarkozy kungs. Neskaidrības ir par to, kurš ir Jim. Vai tas ir Cameron kungsvai Barroso kungs? Tā ir Komisijas dilemma.

Manuprāt, Parlamentam un Komisijai tagad savā starpā ir jārunā atklāti, jo Padomes politika(Verhofstadt kungam šajā ziņā ir taisnība), tāpat kā tās Francijas un Vācijas valdes politikair vērsta pret Eiropas Savienību. Viņu politika neatspoguļo ES būtību, un mūsu uzdevumsšodien ir pārvarēt domstarpības, kas mūs savstarpēji sašķeļ (Daul kungam šajā ziņā irtaisnība) un saglabāt Eiropas Savienības un Kopienas metodi. Lai to panāktu, Komisijai,šim Parlamentam un mums visiem ir jāsaprot, ka spēlē nebūs uzvarētāju, ja mēs attiecībāsstarp Komisiju un Parlamentu un Parlamentu un Komisiju neatradīsim vienotu pieeju.

Barroso kungs, kad jūs sakāt, ka vēlaties nodokļa piemērošanu finanšu darījumiem vaikomercdarbībai, es jums ticu. Tā nav problēma. Problēma ir — kā mēs to faktiski darīsim?


Nepietiek vien pateikt “es gribu”. “Es gribu” saka mans četrus gadus vecais dēls. Uzdevumsir izlemt, kā mēs varam sasniegt savu mērķi, un, manuprāt, Komisijai nevajadzētu pieprasītvēl vienu pētījumu, kā to vakar izdarīja Vides padome, lai noskaidrotu, vai ekoloģiskāstāvokļa pasliktināšanās tiešām ir tik nopietna, lai mēs pastiprinātu CO2 emisijusamazināšanu Eiropā, lai gan pieprasīt jaunu pētījumu ir vienkārši smieklīgi. Nē. Ko Eiropaidotu vērienīgs pētījums par finanšu darījumiem, un ko tai sniegtu šiem darījumiempiemērots nodoklis? 0,01 % liels finanšu darījumiem piemērots nodoklis būtuEUR 80 miljardu vērts. Ja jūs atskaitāt EUR 30 miljardus valsts iemaksu samazināšanai untādējādi valstu budžetu samazināšanai, jūs iegūstat papildu 50 miljardus ES budžetam. NoEUR 120 miljardiem atņemot 30 miljardus, iegūstam 90 miljardus un, pieskaitot tiem 50,iegūstam 140 miljardus. Tādējādi ir iespējams īstenot Eiropas politikas virzienus, kas mumsir jāīsteno pēc Lisabonas līguma pieņemšanas, un dalībvalstis un Eiropa būs ieguvēja. Tomērtā priekšnosacījums ir prasība, lai mums būtu Eiropas redzējums.

Otrkārt, Barroso kungs, runājot par deficītiem — manuprāt, ir deficīti un ir deficīti. Tas irtāpat kā holesterīna gadījumā — ir pozitīvs un ir negatīvs līmenis. Deficīts, kas rodas, veicotieguldījumus, tādējādi sniedzot valstij vai Eiropai iespējas, nav negatīvi vērtējams. Ja mēsveicam ieguldījumus, kā esam to darījuši agrāk, pagātnē aktuālās nozarēs, kuras navproduktīvas, — es runāju par oglēm — mēs veicam ieguldījumus nozarē, kurā ieguldījumiir naudas izniekošana, jo šī nozare ir bez perspektīvas, un tādējādi mēs ciešam zaudējumus.Tomēr, ja mēs veicam ieguldījumus nākotnes enerģētikas nozarēs un nākotnes rūpniecībā,mēs iegūstam.

Tāpēc tas, kas mums ir jādara, un to es prasu arī no liberāļiem, ir nevis tikai jārunā par“stabilitāti, stabilitāti”, bet arī jānošķir starp to, kas mums ir jādara un kas mums vairs navjādara. Nevis vienkārši jārunā par deficītu, bet jāsaka “tas ir produktīvi” vai “tas irneproduktīvi”. Ja mēs vienojamies, lai gan tas būs sarežģīti, ja mēs spējam panākt vienošanos,mēs varēsim pretoties Padomes nepārtrauktajām manipulācijām.

Šībrīža problēma ir tāda, ka daudzas valdības vēlas samazināt Eiropas politikas aspektu,lai gan mūsu uzdevums ir Eiropas aspekta aizsardzība un paplašināšana, jo bez tā mēsnespēsim izkļūt no šīs situācijas.

Jūs redzat, Barroso kungs, mums ir kopīgas intereses, bet mums šis jautājums ir jānovedlīdz tā noslēgumam. Jums nevajadzētu izdarīt spiedienu uz Parlamentu, bet gan uzEiropadomi.

Priekšsēdētājs. – Kā jūs varat redzēt, esmu bijis visai elastīgas attiecībā uz laiku — daļējitāpēc, ka visas runas bija ļoti pieņemamas, kā arī ļoti spēcīgas — Starptautiskais Monetāraisfonds, kazino un holesterīns — viss minētais ir lielisks diskusiju avots.

Michał Tomasz Kamiński, ECR grupas vārdā. – (PL) Šodien šo debašu laikā mēs visistāstījām dažādus notikumus, kas arī man atsauca atmiņā kādu vēsturisku asociāciju.18 savus dzīves gadus es pavadīju īsta sociālisma valstī, kurā partijas kongresi cits pēc citapastāvīgi noteica jaunus ekonomikas mērķus, un manas valsts iedzīvotājiem (tas patsattiecas uz citām īstā sociālisma valstīm) partijas kongresos tika vēstīts, ka situācijauzlabosies un kā tā uzlabosies. Turklāt šajā laikā manā valstī darbojās iekšējās tirdzniecībasministrija, lai gan tāda iekšējā tirdzniecība nepastāvēja.

Klausoties atsevišķās šodien izskanējušajās runās, man radās iespaids, ka Eiropas Komisijaspriekšlikuma mērķis ir atjaunot ekonomikas prioritāti pār politisko domāšanu. Pār topolitisko uzskatu kopumu, kas apturētu jebkuru stabilu rīcību ekonomikas jomā, jo patlaban


politiķiem valsts līmenī un, kā mēs dzirdam, populistisku apsvērumu dēļ ļoti patīk arpirkstu rādīt uz Eiropu. Viņi saka, ka mums ir jāsamazina Eiropas ietekme un ka Eiropanav risinājums, jo šādi paziņojumi zināmā mērā viņus paglābj no nepatikšanām vēlētājuacīs. Ja mēs nerīkosimies tā, lai liktu valstīm saprast, ka no ekonomikas viedokļa nesaprātīgupolitikas virzienu īstenošana radīs smagas sekas, mēs negūsim nekādus panākumus. Tomēršajā jautājumā ir nepieciešama arī solidaritāte. Francijas un Vācijas priekšlikumā es saskatureālus draudus nonākt situācijā, kurā spēcīgākajam valstīm būs lielāka rīcības brīvība unkurā Grieķija nespēs pārvarēt zināmus ierobežojumus. Grieķijai būs jāsamazina izdevumi,bet spēcīgākajām valstīm paveiksies, un mēs pēkšņi konstatēsim, ka tās drīkst pārkāpt šosnoteikumus politisku iemeslu dēļ. Es vēlos sacīt, ka mums ir vajadzīga Eiropas solidaritāteun iepriekšminētais ir iemesls, kāpēc mums tā ir vajadzīga.

Priekšsēdētāja kungs, noslēgumā es vēlos sacīt, ka jūs esat šīs Eiropas solidaritātes aizstāvis.Eiropas Komisijas nesenais lēmums par gāzes nolīgumu starp Poliju un Krieviju, par ko esjums vēlos pateikties, ir labs piemērs tam, kā darbojas Kopienas princips un kā tas darbojastādu valstu interesēs kā Polija. Priekšsēdētāja kungs, es vēlreiz vēlētos sacīt, ka mēs nevaramatbrīvoties no realitātes ar burvju nūjiņas palīdzību. Ja mēs nonāksim situācijā, kad politiskirisinājumi apvienojumā ar populisma devu, kas patlaban ir vērojams dažās Eiropas daļās,dominēs pār ekonomikas perspektīvu, tad jūsu vērienīgie plāni intensificēt tirgu, ko esuzskatu par ļoti labu plānu (nepabeigts teikums). Es domāju, ka mēs kā Eiropas Parlamentadeputāti esam labi informēti, cik tālu mēs vēl atrodamies no vienotā tirgus, vien paraugotiesuz mobilā tālruņa viesabonēšanas rēķiniem, ko mēs saņemam ik mēnesi. Ja mums ir vienotsEiropas tirgus, bet mums vēl aizvien ir jāapmaksā rēķini par viesabonēšanu, tas visai skaidriparāda, ka mums vēl ir tāls ceļš ejams līdz mūsu ekonomiskās integrācijas mērķasasniegšanai.

Patrick Le Hyaric, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Chastel kungs,Barroso kungs! Ja esmu pareizi jūs sapratis, Barroso kungs, mēs veicam secinājumus, balstotiesuz pilnīgi pretējām analīzēm, jo jūs teicāt, ka ekonomikas krīze mums ir aiz muguras,turpretī mūsu grupa, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēkukonfederālā grupa, uzskata, ka krīze saasinās. Lai pārvarētu krīzi, jūs iesakāt taupību unStabilitātes paktu, un tagad — sankciju pastiprināšanu. Manuprāt, mums būtu jārīkojaspretēji — jāuzlabo darba samaksa, jāīsteno jauna fiskālā pieeja, lai palīdzētu atbalstīt šādurisinājumu, un jāpiemēro nodoklis finanšu darījumiem, jāuzlabo sociālā labklājība,jāaizsargā sabiedriskie pakalpojumi un jāīsteno tālejoša nodarbinātības politika.

Diemžēl es baidos, ka jūsu stratēģija Eiropas Savienību varētu novest pie lielām problēmām.Vai jūs neesat dzirdējis par lielajiem cilvēku protestiem visā Eiropas Savienībā? Vakardiensesto dienu visā Francijā gājienos devās miljoniem cilvēku, un šādu rīcību atbalstīja 70 %iedzīvotāju. Vai jūs neredzat briesmas, kas mūs šodien apdraud? Tā kā Eiropas ideja irbalstīta uz konkurenci un pilnīgi brīvas tirdzniecības politiku, šajos ekonomiskajos untagad — valūtu karos tā tiešā veidā saduras ar naudu. Kāpēc mēs neizskatām jaunusistēmu — humānu un sociālu attīstības fondu Stabilitātes pakta vietā, kopā ar EiropasCentrālo banku, kurai būtu jāspēj refinansēt dalībvalstu parādsaistības un valstu bankas,laižot apgrozībā naudas līdzekļus, piemērojot procentu likmes, kas būtu labvēlīgassociālajam kritērijam?

Manuprāt, Eiropas Savienībai ir jāuzņemas iniciatīva attiecībā uz jaunas monetārās kārtībasizstrādi, sākot ar Ķīnas priekšlikuma par kopēju starptautiskās tirdzniecības valūtupieņemšanu. Kāpēc Eiropa, tāpat kā Taizeme un Brazīlija, nesāk ar nodokļa piemērošanuārvalstu valūtai, lai atvieglotu saspringto situāciju valūtu jomā?


Komisijas priekšsēdētāja kungs, Padomes pārstāvji! Manuprāt, ir pienācis laiks, lai mēsapsvērtu jaunas iniciatīvas un ieklausītos mūsu iedzīvotājos.

Nigel Farage, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāj Barroso kungs, jūs,bez šaubām, demonstrējat savu spēku, izmantojot pilnvaras, kuras jums piešķir Lisabonaslīgums, kura pieņemšanu jūs panācāt ar nelikumīgiem līdzekļiem. Tagad jūs pasaulesmērogā un Eiropas Savienībā darāt visu iespējamo, lai panāktu visus valsts statusa elementus.

Skaidrāk nekā jebkur citur tas ir ieraugāms jūsu nesen paustajā ierosinājumā par Eiropasiestāžu piemērotu tiešu nodokli šā kontinenta iedzīvotājiem.

Protams, agrāk darbojās ļoti veiksmīga neatkarības kustība, kura īstenoja kampaņu arsaukli “Nav pārstāvības, nav nodokļu!”, un jūs nekādā gadījumā neesat pārstāvis. Mēs parjums neesam balsojuši, un mēs jūs nevaram atcelt no amata, tāpēc es domāju, ka ar šo tiešonodokli jūs esat pieļāvis kļūdu.

Un tas kļūst par tik dārgu klubu! Tikai pirms diviem gadiem Lielbritānijas neto ieguldījumsbija 3 miljardi sterliņu mārciņu gadā. Šogad tie ir 6 miljardi sterliņu mārciņu. Nākamgadtie būs 8 miljardi sterliņu mārciņu. Vēl pēc gada tie būs 10 miljardi sterliņu mārciņu, untagad mēs dzirdam, ka jūs vēlaties atcelt Apvienotās Karalistes atlaidi. Jūs vēlaties atbrīvotiesno Apvienotās Karalistes atlaides, kas nozīmē, ka 2013. gadā mūsu ieguldījums būs13 miljardi sterliņu mārciņu. Sešu gadu laikā ieguldījums būs četrkāršojies.

Apvienotās Karalistes nodokļu maksātāji, to visu aptverot, redzot jūsu tiešo nodokli,vienkārši secinās, ka mēs nevaram atļauties Eiropas Savienību.

Bet es redzu cerību — Merkel kundzes un Sarkozy kunga Dovilas vienošanos, no kuras jūsvisi šodien esat tik ļoti pārbijušies. Es ceru, ka šī iecere izdosies. Sagatavosim jaunu līgumu.Jūs paši to, šķiet, gandrīz atbalstāt. Sagatavosim jaunu Eiropas līgumu un organizēsimreferendumu par tā pieņemšanu virknē valstu, jo īpaši Lielbritānijā. Šīs valsts iedzīvotājisecinās, ka tas Lielbritānijai ir ļoti neizdevīgs darījums. Viņi balsos par to, lai mēs pamestuEiropas Savienību un sāktu atbrīvošanos.

Paldies. Mēs dodamies prom ar prieku.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta149. panta 8. punktu)

Martin Schulz (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, man jums, Farage kungs, ir jautājums.Iespējams, jūs būsiet tik laipns un sniegsiet mums atbildi. Jūs esat tik satraukts parLielbritānijas nodokļu līdzekļiem. Tāpat kā man, jums šā pilnvaru laika sākumā bija iespējaizvēlēties, no kuriem līdzekļiem tiks maksātas jūsu dienasnaudas: no Apvienotās Karalisteslīdzekļiem vai no Eiropas Savienības līdzekļiem. Vai jūs, lūdzu, varētu Parlamentam pastāstīt,vai jūsu dienasnaudas tiek izmaksātas no ES budžeta līdzekļiem vai arī jūs izvēlējāties valstssistēmu Apvienotajā Karalistē?

Nigel Farage (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka mums ir jāatsakās no Eiropasnaudas jēdziena. Nepastāvot tiešajam nodoklim, nepastāv tādi līdzekļi kā Eiropas nauda,tā ir mūsu nauda. Mēs esam faktiskais maksātājs, kas veic milzīgus maksājumus EiropasSavienības budžetā, pretī nesaņemot nekādu ekonomisko labumu! Tā ir mūsu nauda!

José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. – Priekšsēdētāja kungs, parasti es neiejaucos,bet es vēlos izteikt piezīmi saistībā ar darba kārtību.


Šī nav pirmā reize, kad Farage kungs, mani uzrunājot, saka: “Jūs neesat ievēlēts.” Jūs maninoteikti neievēlējāt, bet mani ievēlēja šis Parlaments.

(Aplausi)

Mani aizklātā balsošanā ievēlēja šis Parlaments, un jūs esat Parlamenta loceklis. Es uzskatu,ka pastāvīga atkārtošana, ka es vai Komisija nav ievēlēta, ir cieņas trūkums pret Komisijuun Parlamentu, kuram jūs piederat.

(Aplausi)

Francisco Sosa Wagner (NI). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, redzēsim, vai es spēšu viestnelielu mieru šajās asajās debatēs.

Fakts, ka atsevišķas dalībvalstis, būdamas Eiropas Savienības sastāvā, vēl aizvien irG20 locekles. Neraugoties uz šo anomāliju, kas, bez šaubām, negatīvi ietekmē Eiropas tēlupasaulē, būtu labi, ja pastāvētu vismaz vienota kopējā nostāja šajā pasaules forumā.

Kāda, manuprāt, būtu šī kopējā nostāja? Mans pazemīgais viedoklis ir šāds: pirmkārt,vispārējas vienošanās pieņemšanu krīzes seku risināšanai nedrīkst atlikt, pieņemot tikaivienošanos finanšu jomā. Otrkārt, Eiropai ir jāsaglabā euro kā orientējošā valūta vai, jatam tiek dota priekšroka, kā atbalsts, lai novērstu situāciju, ka tirgus sarežģījumi mūs paraujlīdzi, liekot mums atkārtot 20. gadsimta laikā pieļautās kļūdas. Treškārt, euro ir jāpopularizētas, kādai ir jābūt Eiropas nozīmei demokrātisku vērtību un sabiedriskās brīvības pasaulē.

Apkopojot sacīto, mums ir jāapzinās, ka globalizētā pasaulē, un šī ir globalizēta pasaule,zaudē tie, kuri darbojas tikai valsts līmenī.

Othmar Karas (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, dāmas un kungi! Šīsdebates apliecina vienu aspektu — Dovilas vienošanās kavē mūsu izkļūšanu no krīzes,Dovilas vienošanās ir solis atpakaļ Eiropas Savienības attīstībā, un tas mums parāda, kaneviens no šā apburošā pāra dalībniekiem neko nav iemācījies no Francijas un Vācijasneadekvātās uzvedības 2002. un 2005. gadā, kad šīs valstis sāka Stabilitātes paktavājināšanu. Tā vietā mēs tagad redzam šādas neadekvātas uzvedības turpinājumu.

Mēs vēlamies pārvarēt pagātnē pieļautās kļūdas. Mēs vēlamies Eiropas atbildi uznacionālismu un veto tiesībām, kas ir iestrādātas lielākajā daļā Eiropas Savienības tiesībuaktu. Tā mēs rīkojāmies finanšu tirgus pārraudzības gadījumā. Tā mēs rīkojamies saistībāar ziņojumu, kas sagatavots, reaģējot uz krīzi. Tā mēs rīkojamies saistībā ar Feio kungaziņojumu un mūsu ikdienas darbu likumdošanas jomā. Koncentrēsim savu uzmanību uzšiem jautājumiem un turpmāk neļausim to novērst, tostarp arī šo debašu laikā. Mums irjāvirzās uz priekšu. Mums ir jārod risinājumi. Piecu grupu ziņojums sniedz skaidruvēstījumu. Mēs vēl neesam pārvarējuši krīzi. Fiskālā un monetārā politika nav strukturāloreformu aizstājēja. Mēs skaidri norādām, ka vēlamies, lai notiktu deficītu samazināšana kānākotnes nodrošināšanas priekšnosacījums. Jūs nevarat samazināt deficītus, vienkārši tosapcērpot. Tam ir jānotiek reformu, ieguldījumu, uzkrājumu un pārmaiņu rezultātā. Šisziņojums sūta skaidru vēstījumu, ka mēs kā daļu no risinājuma vēlamies lielāku Eiropasnozīmi. Nokļūsim pie nākamā integrācijas soļa, proti, ekonomikas savienības izveides,aizsardzības un drošības savienības izveides, un pārveidosim iekšējo tirgu par visu mūsuiedzīvotāju valsts tirgu. Risinājums ir Eiropas mēroga kopiena, Eiropas Savienības iniciatīva.Darba grupa un Dovilas risinājums ir cietis neveiksmi.

Stephen Hughes (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, kā mēs dzirdējām,Herman Van Rompuy kunga vadītā darba grupa ir sagatavojusi ziņojumu. Tajā ir minēti


ierosinājumi krīzes pārvarēšanai un budžeta disciplīnai, citiem vārdiem, tā ir tikai daļa nokopainas.

Es vēlētos uzsvērt, ka tie ir tikai priekšlikumi. Esmu pārliecināts, ka ECOFIN ministri, kuriembija galvenā nozīme šīs darba grupas darbā, vēlētos, lai tas būtu noslēgums, bet tas tā nav.Tas ir sākums. Mēs esam pašā likumdošanas procesa sākumā. Es ceru, ka visas iestādessapratīs, ka Eiropas Parlamenta darbam pie Komisijas likumdošanas priekšlikumiem tagadbūs jānorit pilnīgi demokrātiska procesa veidā sadarbībā ar Padomi.

Darba grupa informēja, ka tās mērķis bija spert nozīmīgu soli efektīvākas ekonomikaspārvaldības jomā. Manuprāt, darba grupas piedāvājums patiesībā ir drīzāk varbūtējs solisatpakaļ Eiropas labklājības un pārticības ziņā. Grupa ierosina instrumentu nostiprināšanu,tomēr tikai attiecībā uz tādiem instrumentiem, kas ir vērsti uz fiskālo disciplīnu. Tā irproblēma. Ekonomikas koordinācija ir kas vairāk par fiskālo disciplīnu, un ekonomikassavienība netiks sasniegta, pirms netiks atbilstoši atzīts šis līdzsvars. Tas nenovēršaminovedīs pie izkropļotas ekonomikas politikas, kurā nepietiekamā mērā ņemti vērā citisvarīgi politikas mērķi makroekonomikas politikas īstenošanai, un ar to es domāju izaugsmi,ieguldījumus un nodarbinātību.

Priekšsēdētāj Barroso kungs, mums nav vajadzīga vēl viena darba grupa, kas ierosinalīdzsvarotu politikas pasākumu kopu. Mums ir nepieciešams, lai Komisija izmantotu savasiniciatīvas tiesības priekšlikumu ierosināšanai, kas risinās ar izaugsmi, ieguldījumiem unnodarbinātību saistītus jautājumus.

Attiecībā uz izskatīšanai iesniegtajiem priekšlikumiem es uzskatu, ka uz Parlamentuturpmākajos mēnešos gulsies milzīga atbildība. Mums ir jāveic atsevišķas izmaiņas atbilstošiFeio kunga ziņojumam, par ko šodien notiks balsojums. Manuprāt, mums ir jāveic trīsgalvenās izmaiņas: pārmērīgas bilances procedūrai ir jābūt pietiekami plašai, lai aptverudarba tirgus, tostarp bezdarba rādītājus, tāpēc atbilstošos gadījumos ir jāiesaistaNodarbinātības Padome, publiskā parāda līmeņu un Stabilitātes un izaugsmes paktakorektīvās daļas pārmaiņu kvalitatīvajā novērtējumā ir pilnībā jāpievēršas arī rādītājiemun pārmaiņām publisko ieguldījumu jomā, kā arī saiknei ar stratēģiju 2020. gadam ir jābūtnepārprotamai, un tā ir pēc iespējas plašāk jāizmanto.

Šajā agrīnajā posmā par pārvaldību es minētu tikai divus punktus. Padomei ir jāvada sistēmaun pilnībā jāuzņemas izšķirošā politiskā atbildība, kā arī jānodrošina visu atbilstošo Padomesstruktūrvienību, ne tikai ECOFIN, iesaistīšanās visos atbilstošajos gadījumos.

Visbeidzot, Eiropas Parlamentam ir pilnībā jāiesaistās visa procesa laikā, lai nodrošinātuaugstāko demokrātiskās leģitimitātes līmeni. Lai redzētu, cik lielā mērā tajā visā trūkstParlamenta līdzdalības, tikai paskatieties uz ierosinājumu Eiropas pusgadam. Daži nomums, visu politisko grupu pārstāvjiem, strādā pie nostiprinātiem priekšlikumiem parParlamenta līdzdalību. Es ceru, ka citas iestādes tos pieņems, lai piešķirtu šim procesamnepieciešamo demokrātisko leģitimitāti.

Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Aizvadītais gads ir apliecinājis, ka sarežģītās situācijās ESvar pieņemt svarīgus lēmumus. Diemžēl dažas pēdējās dienas ir nesušas vilšanos. Kad ESir nepieciešami skaidri un stingri budžeta noteikumi, Francija un Vācija šaubās. Tas radabažas. Mūsu vēstījums ir: lieciet mierā Rehn kunga priekšlikumu!

Es vēlētos sirsnīgi pateikties Berès kundzei un maniem kolēģiem Īpašajā finanšu, ekonomikasun sociālās krīzes komitejā, kuri ir apliecinājuši, ka mēs Eiropas Parlamentā varam pārvarētpartiju robežas un atrast kopīgus risinājumus Eiropas interesēs. Eiropas Liberāļu un


demokrātu apvienības grupa ir ierosinājusi grozījumu, lai gadījumā, ja tiek noteikta nodokļapiemērošana finanšu darījumiem, tas noteikti ir jādara pasaules mērogā.

Nedrīkst pieļaut, lai Eiropā atkal nostiprinās nacionālisms. Šī ir tirgus ekonomika ar skaidrinoteiktām robežām un brīvo tirdzniecību, kas rada pārticību. Mums ir nepieciešamavienotāka, atvērtāka un spēcīgāka Eiropa — mums gluži vienkārši ir nepieciešams vairākEiropas.

Ierosinātās soda piemērošanas iespējas sākotnēji attieksies tikai uz euro zonas valstīm.Saistībā ar to mēs vēlētos redzēt teksta redakciju, kurā ietvertas visas 27 dalībvalstis. Tāpēces vēlētos ierosināt mutisku Feio kunga ziņojuma grozījumu, kuru, es ceru, Parlamentsspēs atbalstīt. Referents un Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās aliansesgrupa ir paziņojusi, ka vēlas to atbalstīt. Es nolasīšu tekstu angļu valodā:

Ciktāl tas ir iespējams, pēc iespējas lielākam skaitam ekonomikas pārvaldības ierosinājumuvajadzētu attiekties uz visām 27 dalībvalstīm, atzīstot, ka to valstu gadījumā, kas neietilpsteuro zonā, tas tiks darīts, ievērojot brīvprātības principu.

(SV) Patlaban nav īstais laiks radīt tādu Eiropas Savienību, ko apdraud sabrukums.

Pascal Canfin (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, Rehn kungs! Estiešām ceru, ka jūs iepazīsieties ar darbu, ko Eiropas Parlaments ir veicis saistībā arjautājumiem, kurus šodien apspriežam, proti, Berès kundzes ziņojumu un Feio kungaziņojumu, jo tagad mēs, protams, darbojamies kā otrais likumdevējs ekonomikaspārvaldības jomā. Varu jūs informēt, ka kopā ar vismaz četrām Eiropas Savienībuatbalstošām Parlamenta grupām mēs esam ļoti centušies sniegt ieguldījumu tādukompromisu sagatavošanā, kas sniegs kādus rezultātus. Mēs tikko atgriezāmies noapspriedes, lai censtos apturēt problēmu attīstību.

Daži cilvēki runā par budžetu, daži runā par pasākumiem nodokļu jomā un daži runā parpārvaldību. Tagad mums ir nepieciešams, lai Komisija — un to darīt ir jūsu pienākums,mēs to cenšamies darīt, un tas ir arī jūsu pienākums — ierosinātu visaptverošu dokumentukopu, kurā būtu saglabāta Monti kunga ziņojuma ideja un kas arī atbilstu Michel Barnieriekšējā tirgus kontekstā veiktā darba vadlīnijām. Es no Barroso kunga gaidu visaptverošudokumentu kopu, kurai mūs vajadzētu vadīt, lai mēs izkļūtu no ekonomikas krīzes. Tajānevajadzētu aplūkot tikai makroekonomikas pārvaldību, bet tam vajadzētu atbilst trīs vaičetru makroekonomikai, nodokļiem un budžetam veltītu dokumentu vadlīnijām, tadpaziņojot, ka „šī ir dokumentu kopa”.

Esmu pārliecināts, ka, ja jūs šādi rīkosieties, jūs šai iniciatīvai Eiropas Parlamentā iegūsietievērojama vairākuma atbalstu. Ja mēs paraugāmies, piemēram, kaut vai tikai uz publiskofinanšu jautājumu, pirms diviem vai trim gadiem Komisija un tās departamenti pauda, kaSpānija visvairāk no visām valstīm ievēro Stabilitātes un izaugsmes paktu un ka tās publiskāsfinanses ir labā kārtībā. Problēma ir tāda, ka nestabilitāte nāca no citas puses, un tagadSpānija, tāpat kā Īrija, ir briesmīgā situācijā. Mēs varam skaidri redzēt, ka koncentrēšanāstikai uz publiskajām finansēm mums nepalīdzēs pārvarēt krīzi.

Kompromisi, ko mēs esam ierosinājuši dažādajos šodien izklāstītajos ziņojumos, parkuriem rīt notiks balsojums, ir šo problēmu apkopojums. Šie kompromisi ir veids, kāpateikt, ka mums ir jānostiprina budžeta disciplīna. Protams, ka mums tas ir jādara. Tomēr,lai novērstu šīs budžeta disciplīnas radītu sociālo krīzi, nodrošinot, ka tās ietekmeaprobežojas ar publisko izdevumu samazināšanu, mums tajā pašā laikā ir vajadzīga Eiropas


budžeta pakete, kas finansēs ieguldījumus, un nodokļu pakete, kas dalībvalstīm ļauspiemērot konkrētus nodokļus.

Tāpēc mans pēdējais jautājums Rehn kungam un īpaši Barroso kungam ir šāds: vai jūs tiešāmatbalstāt kopēju nodokļu bāzi? Vai jūs to tiešām atbalstāt? Komisija to ir atlikusi 10 gadus,un 10 gadus jūs neesat spējuši šo jautājumu atrisināt. Tagad ir laiks to darīt.

(Aplausi)

Roberts Zīle (ECR). – (LV) Paldies, priekšsēdētāja kungs, godātais Komisijas prezidentakungs (kurš atstāja zāli)!

Vispirms vēlos pateikties ziņotājai, arī maniem kolēģiem ēnu ziņotājiem un komitejasvadītājam W. Klintz kungam par to kompromisu, ko mēs beigu beigās tomēr spējām panākt.Runāšu tikai par divām pozīcijām, kas mani neapmierina ziņojumā, un tās nebūs ne par Vāciju, neFranciju. Pirmkārt, agresīvu pārrobežu investīciju rezultātā daudzās jaunajās dalībvalstīs kopš2004. gada pieauga privātais parāds mājsaimniecībās un biznesa parāds — pat 10 reizes. Pietam absolūtais vairums šo kredītu tika paņemti ar visu valūtas risku kredītu ņēmējiem, kassavukārt nozīmē, ka šo valstu valdības politikai makroekonomiski nav pārāk lielu manevruiespēju kā tikai griezt budžeta izdevumus un celt nodokļus. Tai pašā laikā mājsaimniecībāmpirmām kārtām iznāk rūpēties tikai par kredītu parādu atdošanu eiro izteiksmē. Šī problēmaziņojumā ir diemžēl skarta ļoti minimāli.

Un otrais punkts, saistīts ar pirmo, — iedomāsimies, ka šāda jaunā dalībvalsts, kas IKPlīmenī ir atkritusi atpakaļ uz līmeni pirms iestāšanas Eiropas Savienībā, pirms 2004. gada,tikai ar 10 reizes lielāku privāto parādu un piecas reizes lielāku publisko parādu, viņa nošī ziņojuma var saprast, ka arī kohēzijas politika var tikt mainīta. Tikt mainīta tā, ka galvenaiskritērijs nebūs IKP uz vienu iedzīvotāju, bet krīzes pārvarēšana konkrētā teritorijā, kas varnovest pie ļoti būtiskām politiskām sekām. Paldies!

Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, Vācijas un Francijas paziņojumitā saucamās Dovilas vienošanās gadījumā ir nepieņemami un parāda to iesaistīto pušupatiesās sejas, kuras pieņem lēmumus ekonomikas un finanšu interešu grupu aizsardzībai.Šie paziņojumi arī parāda nepacietību, iedomību un agresiju pret to strādnieku uniedzīvotāju reakciju, kurus Grieķijā, Francijā, Spānijā vai Portugālē, kur jau 24. novembrīir plānots vispārējais streiks, ir skārusi šo valstu neoliberālā un sabiedrībai kaitīgā politika,proti, Stabilitātes un izaugsmes pakts un konkurences politika.

Ir laiks, lai tie, kuri vada Eiropas Savienību, atzītu neoliberālās politikas neveiksmi, proti,pieaugošo bezdarbu, sociālo nevienlīdzību un nabadzību, kā arī recesiju, ko šī politika radavalstīs ar vājāku ekonomiku, kurās ES noteiktie apgrūtinājumi varētu radīt īstu sociālokatastrofu.

Diemžēl tas nenotiek. Visi solījumi pārtraukt nodokļu oāžu pastāvēšanu, piemērot adekvātusnodokļus finanšu darījumiem un apturēt spekulatīvu finanšu produktu izmantošanu ircietuši neveiksmi.

Tāpēc mēs šeit protestējam, pārstāvot daudzus miljonus nabadzības apdraudētu strādnieku,vecus cilvēkus, kuru pensijas ir nožēlojamas, jauniešus, kuriem nav darba, nabadzībasapdraudētus bērnus, kuriem viņi vēlas atņemt cilvēka cienīgu nākotni.

Ir laiks pārtraukt šādu politiku, lai mēs varētu dzīvot patiešām sociālā Eiropā, progresa unattīstības Eiropā.


Juozas Imbrasas (EFD). – (LT) Es vēlētos teikt dažus vārdus par Īpašās krīzes komitejasdarbu. Šī komiteja patiešām ir paveikusi teicamu darbu un ir sniegusi labus ieteikumus unpriekšlikumus. Protams, ideālā gadījumā tas viss būtu jāatspoguļo Komisijas sagatavotajosdokumentos. Ir svarīgi, lai Komisija neaizmirstu centrālos un nozīmīgākos jautājumus.Viens no tiem ir reglamentācijas un uzraudzības sistēmas izveide, kura nepieļautu nevienafinanšu tirgus, finanšu instrumenta un finanšu iestādes atrašanos ārpus uzraudzības.Komisijai par savas darbības mērķi būtu jānosaka jaunu darbavietu radīšana un jāsaista šīdarbība ar nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas pasākumiem. Visu šajā virzienāvērsto pasākumu galvenajam mērķim ir jābūt jauniešu nodarbinātībai. Krīzes pārvarēšanaiir nepieciešami steidzami infrastruktūras lēmumi atjaunojamo energoresursu, videinekaitīgas enerģijas, transporta un celtniecības nozares energoefektivitātes un Eiropasenerģētikas tīkla jomā. Būtu labi, ja tieši gadu pēc šīs sanāksmes Komisija varētu ierastiesun paziņot: “Jūsu ierosinātās rezolūcijas norādījumi nepalika tikai uz papīra. Mēs pieņēmāmšos konkrētos Īpašās krīzes komitejas ierosinājumus, un tie jau ir snieguši faktiskusrezultātus.”

Krisztina Morvai (NI). – (HU) Tāpat kā iepriekšējās šeit, Eiropas Parlamentā, šonedēļnotikušajās nopietnajās diskusijās, proti, debatēs par nabadzību, Eiropas Savienības politiķiatkal ir pārsteigti un apbēdināti, redzot, ka Eiropas iedzīvotāju stāvoklis neuzlabojas, betdrīzāk pastāvīgi pasliktinās. Nepārtraukti pieaug nabadzība, tāpat arī izmisums, bezdarbsun bezpajumtnieku skaits. Un šie politiķi par to ir tik pārsteigti, it kā tas būtu skumdinošudabas katastrofu vai cunami rezultāts. Nē, tas ir Eiropas politiķu pieņemto lēmumu rezultāts.Pieaugošais izmisums un nabadzība tiešā veidā izriet no neoliberālās politikas, kuru jūs,izņemot tos, kuri pret to iebilda, īstenojāt, un šī tendence turpināsies. Nabadzība unizmisums turpinās vairoties, ja jūs neizvēlēsieties citu vērtību sistēmu.

Šos divus ziņojumus var saistīt ar scenāriju, kurā mediķu komisija konstatē, ka ārstēšana,kas līdz šim piemērota pacientam, ir viņam kaitējusi un pasliktinājusi viņa stāvokli, un tadtā paziņo, ka ārstēšana, kas noteikta, pamatojoties uz diagnozi, ir jāturpina, ka ir jāturpinaiesāktais, bet, veicot stingrāku pārraudzību un sodot pacientu, ja tas nepakļaujas —piemēram, ja viņš nedzer zāles. Šeit ir runa par apzinātu izvēli starp vērtību sistēmām. Līdzšim Eiropas Savienība ir apzināti izvēlējusies vērtību sistēmu, kurā tā vienmēr pieņempareizo lēmumu no naudas un peļņas perspektīvas, pareizo lēmumu no starptautiskouzņēmumu un banku viedokļa, un nekad — no iedzīvotāju un sabiedrības perspektīvas.Tā vienmēr ir meklējusi pareizo risinājumu no neierobežotas konkurences viedokļa, kuruneiegrožo taisnīguma un morāla rakstura bažas, bet nekad, vadoties pēc tā, kas ir pareizisociālā taisnīguma un solidaritātes ziņā. Tas ir jāmaina, un, sākot no šī brīža, ir jāpieņempareizi lēmumi.

Corien Wortmann-Kool (PPE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, neraugoties uz dažiempozitīviem signāliem, krīzes saasināšanās risks nav pazudis. Banku sistēma vēl joprojāmir nestabila, un vairākās dalībvalstīs pastāv risks, ka valdību deficīti kļūs nekontrolējami,ja nekas netiks darīts. Tāpēc mums steidzami ir nepieciešama ekonomikas savienība.

Priekšsēdētāja kungs, darba grupai vēl ir jāsniedz konkrēti rezultāti, bet kā šī Parlamentareferents Stabilitātes un izaugsmes pakta jomā es vēlētos sacīt komisāram Rehn kungam,ka mēs spējam strādāt ātri. Es šos vārdus veltu arī Padomei. Mēs spējam strādāt ātri, bettikai, balstoties uz Komisijas priekšlikumiem. Vai Padome ir gatava to pieņemt?

Es arī vēlētos paust bažas par pieprasītajām izmaiņām līgumā, jo tās varētu būt lamatas,kas mūs tikai piespiedīs atlikt nepieciešamos pasākumus uz citu dienu. Tagad mums ir


jādara viss iespējamais saskaņā ar Lisabonas līgumu. Parlamentam Stabilitātes un izaugsmespakta jomā tagad ir jaunas otrā likumdevēja pilnvaras, un Parlaments tās pilnībā izmantos,lai panāktu stipru ekonomikas savienību ar funkcionējošu Stabilitātes un izaugsmes paktu.

Sergio Gaetano Cofferati (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Krīzei irbijusi ļoti liela ietekme uz sabiedrību visās Eiropas valstīs. Ja mēs raugāmies uz sekām nosociālas perspektīvas, mēs ātri nonākam pie secinājuma, kas virza lielu daļu Komisijasdarba, proti, ka ļaunākais vēl ir tikai gaidāms. Bezdarbs pieaug, un dažās valstīs konstatētāsvājās ekonomikas atveseļošanās pazīmes nav pietiekamas, lai nodrošinātu jaunu darbavietu radīšanu. Tāpēc mums ir jāpieņem, ka būs svarīgi stāties pretī šīs krīzes akūtākajamsociālajam aspektam, kas radās finanšu sistēmā, bet ir strauji sasniedzis ekonomikas unsociālo jomu.

Tāpēc mums ir jānodrošinās ar citiem instrumentiem, lai aizsargātu vissmagāk skartoscilvēkus. Mēs apspriedīsim priekšlikumu pamatdirektīvai par minimālo garantēto ienākumuapjomu visās Eiropas valstīs, ko es uzskatu par ļoti svarīgu, no vienas puses, nabadzībasapkarošanai un, no otras puses, palīdzības sniegšanai tiem cilvēkiem, kurus turpmākajāsnedēļās un mēnešos skars šīs krīzes nepatīkamā noslēguma daļa.

Tomēr labākais veids krīzes apkarošanai ir izaugsmes politikas izmantošana. Izaugsmei irvajadzīgi resursi, mērķtiecīgi ieguldījumi un skaidrs prioritāšu plāns, uz kuru ir jāvirza lieladaļa no pieejamajiem resursiem. Ar Eiropas Savienības budžetu nepietiek. Tāpēc Komisijair skaidri norādījusi, ka investīcijām infrastruktūras jomā un ieguldījumiem, kas ir paredzētikonkurences kvalitātei un nodarbinātībai, ir nepieciešams atvēlēt papildu resursus. Šis ceļšved uz eiroobligāciju ieviešanu un nodokļa piemērošanu finanšu darījumiem. Tam navalternatīvas. Tāpēc risinājumi, uz kuriem mēs esam norādījuši (un es ceru, ka Parlamentsapstiprinās to formulējumu), ir svarīgi un novatoriski.

Wolf Klinz (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Finanšu krīzes apogejāG20 valstis apsolīja kopīgu rīcību finanšu tirgu stabilizēšanai. Šodien, kad ir pagājuši divigadi, mēs vēl joprojām novirzāmies no globālas atbildes. Daudzos gadījumos pieņemtiepasākumi atbalsta nacionālās intereses un apsvērumus. Sākotnējā enerģija ir izsīkusi, unpārāk bieži mēs atgriežamies pie “ierastās dienas kārtības”. Mervyn King no Anglijas Bankasto formulēja īsi, sakot: “Nepieciešamībai rīkoties kopējās interesēs vēl ir jāparādās.” Īpašāfinanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komiteja savā starpposma ziņojumā skaidri norāda,ka Eiropa atrodas izšķirošās krustcelēs. Mums ir jāpastiprina mūsu integrācija, mums irvairāk jāsaskaņo mūsu ekonomikas un budžeta politika, mums ir vajadzīgi Eiropasinfrastruktūras projekti enerģētikas, transporta un telekomunikāciju jomās. Mums irvajadzīgs funkcionējošs iekšējais tirgus un darba tirgus, un mums ir vajadzīgi nepieciešamieresursi, lai sasniegtu prasīgos izaugsmes mērķus, kas noteikti stratēģijā “Eiropa 2020”.Mums ir vajadzīgi novatoriski finansējuma avoti, ja mēs vēlamies spēt izmantot MVUnozares potenciālu. Mums ir nepieciešams plašāks Kopienas metodes pielietojums unmazāk starpvaldību principa. Dīkstāve šajā jomā nozīmē virzību atpakaļ. Tā nesaglabāsstatus quo.

Parādu krīze Eiropā skaidri parāda, ka stabilitāte un drošība nav sasniedzama bez disciplīnas.Komisāra Rehn kunga un Van Rompuy kunga darba grupas ierosinājumi paredz nodrošinātdisciplinētu dalībvalstu rīcību. Man ar nožēlu jāsaka, ka nesen Luksemburgā finanšu ministripēc mūsu Francijas un Vācijas pāra aicinājuma noraidīja šos priekšlikumus. Tā ir zaudētaiespēja un slikta diena mūsu iedzīvotājiem, kuri visai pamatoti atkal jūtas politikas nodoti.


Kay Swinburne (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, šā rīta debašu apvienotajiem jautājumiemir izteikta kopīga tēma, proti, mūsu ilgstošā atbilde finanšu krīzei un risinājumu rašanaiefektīvākai risku pārvaldībai — neraugoties uz to, vai tā ir publiskā parāda riska pārvaldība,mūsu finanšu tirgu un produktu riska pārvaldība vai globālās nelīdzsvarotības riskapārvaldība. Neatkarīgi no tā, vai tā ir mūsu banku vai dalībvalstu finanšu ministriju darbība,mums attiecībā uz saskaņotu noteikumu kopas ievērošanu ir jānodrošina vispārēji augstidarbības standarti.

Ir jānodrošina stingrākas finanšu un fiskālās disciplīnas ievērošana. Mums jāgarantē, ka,Eiropas Savienībai meklējot izaugsmes iespējas, Savienība un atsevišķas dalībvalstisizmantotu augstākās kvalitātes un pēc iespējas pārredzamākus finanšu instrumentus. Pretnovatoriskiem finansēšanas veidiem ir jāizturas piesardzīgi un jāņem vērā Eiropas Savienībasveiktie pasākumi sava budžeta efektīvai izmantošanai, apzinoties visus riskus un morālākaitējuma iespēju.

Eiropas Finanšu stabilitātes fonds ir liels ārpusbilances mehānisms, kas ir atkarīgs nokredītreitinga. Lai efektīvi izmantotu ES budžetu, ir uzmanīgi jāizskata Eiropas Investīcijubankas izsniegto projektu obligāciju jautājums. Kā mums visiem ir zināms, sarežģīti finanšuinstrumenti un kredītsviras rada savu risku. Nav pieejami brīvi naudas līdzekļi un navsamazinājumu.

Nikolaos Chountis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, runājot par Berès kundzesziņojumu Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālāsgrupas vārdā, lai paskaidrotu, kāpēc mēs atturēsimies no balsošanas, es vēlos sacīt, ka, tākā pastāv milzums vēsturisku atsauču, šodien izskatāmais teksts salīdzinājumā ar sākotnējoreferentes iesniegto tekstu izskatās kā vecs papiruss, vecs pergaments, no kura ir nokasītssākotnējais teksts un uzrakstīts jaunais vēstījums, atstājot iepriekšējā teksta pēdas. Tādudokumentu mēs saucam par palimpsestu. Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātuprogresīvās alianses grupas veiktie barbariskie teksta dzēsumi no referentes sākotnējāgodīgā un cienījamā mēģinājuma ieskicēt krīzes cēloņus un sniegt drosmīgus priekšlikumusir radījuši tekstu, kas vairs nav Eiropas Parlamenta, vienīgās Eiropas Savienībasdemokrātiskās institūcijas, teksts. Tas ir Komisijas teksts, kas noklusē krīzes cēloni unpakļauj ES politiku Merkel kundzes, Sarkozy kunga un darba grupu iniciatīvām.

Mēs sniedzām priekšlikumus teksta uzlabošanai. Mēs kritizējām Stabilitātes paktu unEiropas Centrālās bankas darbību. Mēs iesniedzām grozījumus, lai redzētu, vai visi, kuripat šodien runā par to, ka Eiropas Savienība dodas nepareizā virzienā, arī domā tāpat. Mūsupriekšlikumu iedvesmoja patlaban Francijā notiekošās demonstrācijas, to strādniekudemonstrācijas Vācijā, kuru ienākumi tiek samazināti, lai uzņēmumam Siemens būtu naudakukuļiem, to strādnieku demonstrācijas Grieķijā, pret kuriem pašlaik izturas kā pretjūrascūciņām, citiem vārdiem, teksts, kura galīgo formu mēs nevaram pieņemt.

Mario Borghezio (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mums vajadzējaieklausīties Nobela balvas laureāta Maurice Allais padomā, kurš aicināja noteikt skaidrudalījumu starp uzņēmējdarbības bankām, kredītbankām un spekulatīvajām bankām saskaņāar Glass–Steagall akta principiem, kas šajā ziņojumā nav aplūkots.

Attiecībā uz Eiropas nodokļu maksātāju aplikšanu ar nodokli mana atbilde ir: “Nē nodoklimEiropā!” Ja šā Eiropas Savienības ierosinājuma virzība netiks apturēta, jūs varat būt droši,ka arī mums šeit būs pašiem sava Tējas dzeršanas kustība — notiks masveida protesti.Eiropas iedzīvotājiem nav vēlēšanās maksāt par pakalpojumu, kuru viņi nesaņem, unviņiem ir pilnīga taisnība.


Mēs turpinām finansēt bankas. Tomēr ko tās dara šīs ekonomikas un finanšu krīzes vidū?Tās iepērk vērtspapīrus, pat tādus, kas ietver apšaubāmus atvasinātos instrumentus utt.Tās vēl aizvien turpina tos iepirkt. Un ko dara Eiropas Centrālā banka, kamēr tas viss notiek?Eiropas Centrālā banka, kas tika izveidota kā neapstrīdamas autoritātes iestāde, ļauj tamturpināties. Man šķiet skaidrs, ka šī ir baņķieru Eiropa. Pat ja to apgalvo masonu līderi, esneredzu iemeslu, lai mēs neapgalvotu to pašu.

Mēs uzskatām, ka ir tikai viens veids efektīvai spekulāciju apkarošanai — darījumi, kas tiekveikti tajā pašā laikā, kad notiek pārrunas, tiek apmaksāti un tikai ar skaidru naudu.Merkel kundze to uzdrošinājās pateikt, un viņa tika apklusināta. Šādai rīcībai ir jābūt kādamiemeslam.

Sirpa Pietikäinen (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, ir pagājuši tikai divi gadi kopš finanšukrīzes sākuma un tikai seši mēneši, kopš aktualizējās Grieķijas problēma, un mēs redzam,ka mūsu nacionālajās valstīs zūd visa apņēmība.

Šodien mūsu rīcībā ir skaidrs Eiropas Parlamenta vēstījums, kas izklāstīts Berès kundzesziņojumā un Feio kunga ziņojumā. Mums ir nepieciešama mūsdienīgāka ekonomikas unfinanšu politika. Mums ir nepieciešama stiprāka Eiropa un labāks Stabilitātes un izaugsmespakts ar nostiprinātiem šā pakta mehānismiem. Pēdējais ECOFIN lēmums ir pliķis Eiropasiedzīvotāju sejās. Tā ir neadekvāta rīcība. Mums ir jānostiprina izaugsmes stratēģija, lai šajāvidē tā būtu ilgtspējīga un sociāli atbildīga, un mums ir nepieciešami labāki pārvaldībasmehānismi stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanai. Mums ir vajadzīga plašāka un labākaEiropas ekonomikas pārvaldība valstu veiktajiem pasākumiem, lai atbalstītu šo nostāju,tostarp nodokļa piemērošanu finanšu darījumiem, un es mudinu Komisiju to ļoti uzmanīgiizskatīt — arī Eiropas kontekstā. Mums ir vajadzīga labāka un spēcīgāka vienotā Eiropa,kas pasaules līmenī pauž vienotu nostāju. Mums ir nepieciešama labāka finanšureglamentācija, un vēl ir paveicams liels darbs.

Noslēdzot runu — mums ir vajadzīga Komisijas iniciatīva. Vairāku darba grupu vietā mumsir nepieciešama Komisijas rīcība Eiropas iedzīvotāju interesēs.

Udo Bullmann (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Chastel kungs, komisāra kungs! Šispatiešām varēja būt teicamu risinājumu laiks, bet, paraugoties atpakaļ, tas tāds neizskatās.Iesniegtie priekšlikumi tā sauktajai Stabilitātes un izaugsmes pakta reformai nav labsrisinājums. Kārtējo reizi tas, par ko bija iespējams vienoties, ir mazākais kopsaucējs,maznozīmīgs rezultāts. Es apsveicu Komisiju. Jūs joprojām piedalāties — dalībvalstis navpalikušas gluži vienas. Es apsveicu arī Padomi. Ir gūti panākumi, Francija un Vācija irvienojušās. Mēs nezinām, vai tā ir laba vai slikta vienošanās, bet vismaz šīs valstis vairs naviestigušas purvā.

Ko tas viss nozīmē? Tas nozīmē, ka nākamgad, ja izaugsmes rādītāji atkal cietīs sagrāvi,mēs nostāsimies visu priekšā bez risinājuma ekonomikas situācijai. Kur ir pants, tiesībuakts, kurā jūs sniedzat ierosinājumu, kā mums kopā izkļūt no parādu krīzes? Tas manasgrupas skatījumā ir trūkums, un par to šajā Parlamentā notiks debates. Jā, mēs piekrītamtiem Parlamenta deputātiem, kuri vēlas lielāku ieguldījumu reformu jomā. To vēlamies arīmēs. Tomēr tādā gadījumā mums ir jāapspriež saturs. Ja jūs neesat gatavi nodrošinātstabilāku pamatu mūsu budžeta politikas faktiskajai orientācijai, tad mēs neredzam iemesluturpināt stratēģijas „Eiropa 2020” apspriešanu. Tā jau tagad ir „papīra tīģeris” — mēs tošodien varam izmest papīrgrozā, ja jūs neapspriedīsiet tās saturu ar mums daudz enerģiskāk.


Mēs vēlamies panākt pārmaiņas. Jā, ir starpība, vai mēs veicam ieguldījumus klibojošābirokrātijā vai enerģijas avotos un nākotnes darba vietās. Kur jūsu priekšlikumos ir punkts,kurā mēs varam veikt šīs pārmaiņas? Tas ir tas, ko mēs gaidām. Šīm debatēm vēl ir jānotiek.Tas mums būs izšķirošais jautājums.

Turklāt mēs nepieņemsim uz tiesību aktiem balstītu rādītāju katalogu. Šis Parlaments neļaussevi apmānīt. Mēs vēlamies apspriest, vai nodarbinātība un bezdarbs ir vai nav svarīgsbudžeta attīstības aspekts, un mēs to vēlamies darīt pirms tiesību aktu pieņemšanas.

Ramon Tremosa i Balcells (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, pašreizējā finanšu krīzesniedz iespēju gūt panākumus Eiropas integrācijas procesā. Savā komentārā es vēlospievērsties Eiropas kopējās kases izveidei euro zonas valstīm. Tas būtu nepārprotamsinstitucionālā regulējuma uzlabojums Eiropas ekonomikas pārvaldībai.

Es zinu, ka atsevišķām valstīm šis ir ļoti jutīgs jautājums, bet turpmākajos gados mums tasbūs jārisina. Eiropas kase uzlabotu dalībvalstu īstenoto stimulu politiku koordināciju.Eiropas kase arī varētu izsniegt eiroobligācijas Eiropas infrastruktūru būvniecībasfinansēšanai. ES ir vajadzīgi savi resursi, ņemot vērā ES dalībvalstu budžetus, kas nākotnēsamazināsies. Eiropas kopējā kase, kura iekasētu atsevišķus nodokļus Eiropas līmenī, ļautusamazināt valstu pārskaitījumus ES.

Bez autonomijas ienākumu jomā nebūs īstas autonomijas izdevumu jomā. Eiropas kopējāskases izveide ir politisks lēmums. Bezizejas iemesls šajās diskusijās ir politiskās gribastrūkums vai, izsakoties precīzāk, Vācijas politiskās gribas trūkumus. 20. gadsimta 90. gadosVācijas politiskais redzējums noteica centienus panākt euro ieviešanu, neraugoties uzgrūtībām tās apvienošanās procesā. Manuprāt, Vācijai tagad vajadzētu uzņemties līderalomu un noteikt virzību uz kopējo Eiropas kasi.

Ivo Strejček (ECR). – (CS) Ja jūs klausījāties šīs debates no to sākuma, tad, manuprāt,visiem, kuri saka, ka Eiropas Savienība atrodas krustcelēs, ir taisnība. Vienā pusē ir tie, kuriatbalsta spēcīgu Kopienas mēroga pieeju. Otrā pusē, ir pamats sacīt, atrodas šā Parlamentaminoritāte, kuras pārstāvji uzskata, ka turpmāk Eiropas Savienībai vajadzētu strādāt, vairākbalstoties uz starpvaldību principu. Ierosinājums ieviest dažādas Eiropas nodokļu formasarī iederas šajā kontekstā, lai gan tā tiek dēvēta par novatorisku finansēšanu. Tas atspoguļoaicinājumus nostiprināt Eiropas Savienību, nodot vairāk pilnvaru Eiropas Komisijai uzdalībvalstu rēķina. Diemžēl neviens vēl nav paziņojis, ka Eiropas Savienībai un EiropasKomisijai būtu jāsāk sašaurināt savas programmas, samazināt to nereti pretrunīgo aģentūruskaitu un reformēt kopējo lauksaimniecības politiku.

Jürgen Klute (GUE/NGL). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, ekonomikas pārvaldība tajāformā, kādā tā šeit tiek izstrādāta, koncentrējas tikai uz ietaupījumiem un konkurencespolitiku. Kā tikko minēja godātais deputāts no Spānijas, problēma saistībā ar Vācijasorientēšanos uz eksportu vispār nav aplūkota. Tomēr tā neapšaubāmi ir centrālā problēmagan euro zonā, gan Eiropas Savienībā kopumā. Vācijas konkurences politika tiek īstenota,kaitējot Vācijas iekšējam pieprasījumam. Tas vispār netiek apspriests. Tomēr galvenais, kašī politika tiek īstenota, nodarot kaitējumu arī algām. Tā ir cīņa par algām, algu konkurence.Šī algu konkurence rada milzīgu spiedienu uz mūsu Eiropas kaimiņvalstīm, uz Eiropasarodbiedrībām un uz Eiropas strādniekiem. Ne Komisija, ne Feio kunga ziņojums neaplūkošo problēmu. Jebkurai ekonomikas pārvaldībai, kas ir šā vārda cienīga, ir jāveic koriģējošsdarbs šajā jomā, nevis jābūt pasīvai.


Jean-Paul Gauzès (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Chastel kungs, komisāra kungs!1968. gadā mūsu kolēģa Cohn-Bendit kunga draugs uz Parīzes sienām rakstīja: “Vārdus,nevis darbus!” Šodien iedzīvotāji prasa pretējo — darbus, nevis vārdus. Mēs dzirdam daudzvārdu, bet mūsu līdzpilsoņi neredz rezultātus. Eiropas Savienības lēnā reakcija navpieņemama, ņemot vērā prasības, kas mums ir jārisina.

Mums kopā ir jādodas uz priekšu vienotas Eiropas garā. Šajā ziņā es vēlētos minēt pārisvārdu par Parlamenta nozīmi. Arī šajā jomā vēl ir veicams darbs saistībā ar koplēmumaprincipa ievērošanu. Komisijas priekšsēdētājs vairākas reizes pateicās Parlamentam paratbalstu, bet Parlaments te nav tādēļ, lai vienkārši veiktu otršķirīgu atbalsta darbu vai lairatificētu Padomes pieņemtos lēmumus bez iespējas tos vispirms apspriest. Parlamentsatrodas vienā līmenī ar Padomi. Ir pienācis laiks to atzīt, un debates par ekonomikaspārvaldību šajā ziņā būs pārbaudījums.

Visbeidzot, attiecībā uz gaidāmo G20 augstākā līmeņa sanāksmi Eiropas Savienībai irjāuzstājas vienoti, lai nodrošinātu, ka šī starptautiskā organizācija veic to darbu, kas no tāstiek gaidīts, nevis vienkārši nododas nebeidzamām runām.

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDISPriekšsēdētāja vietnieks

Elisa Ferreira (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Es vēlētos sākt, paužotpateicību Feio kungam par viņa kolektīvo darbu un viņa ziņojumā iedzīvināto kompromisagaru. Tomēr mūsu gūtais secinājums ir tāds, ka par atsevišķiem jautājumiem (un tā tasnotika arī finanšu pārraudzības gadījumā) Parlaments ir spējīgs apvienoties un pieņemtstingru nostāju sabiedrības interešu aizsardzībai. Esam secinājuši arī to, ka Komisijai unPadomei ir jāatzīst šī stingrā nostāja. Šis jautājums ir īpaši svarīgs laikā, kad tiek sākts darbspie sešu priekšlikumu tiesību aktu kopas, kas ir ārkārtīgi jutīgi un attiecībā uz kuriemParlamentam ir koplēmuma pilnvaras.

Mēs būsim tikpat aktīvi, bet bez piekāpšanās. Mēs esam noskaņoti par labu dialogam, betmēs nevēlamies atkāpties no mērķiem, kurus gatavojamies aizsargāt. Feio kungs savāziņojumā uzsver dažus aspektus, kas ir saistīti ar šo jautājumu. Viens no šiem aspektiemir fakts, ka ekonomikas pārvaldība ir kas vairāk nekā tikai sodu kopums. Izaugsmei unnodarbinātībai ir vajadzīgas atsevišķas iniciatīvas. Tās ir nepieciešamas, lai cīnītos arpieaugošajām iekšējām atšķirībām Eiropas Savienībā. Ir nepieciešami konkrēti ierosinājumipar Eiropas Monetāro fondu. Ir vajadzīgi stabili risinājumi neatkarīgo parādu jomā.

Mēs atrodamies punktā, kad uzticība ir atkarīga no Komisijas un Padomes spējas reaģēt uzsabiedrības faktiskajām bažām, un tās ir bezdarbs, izaugsme un kohēzija.

Vicky Ford (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, ir vajadzīga labāka ekonomikas pārvaldība arsavlaicīgāku brīdināšanu un savlaicīgāku rīcību. Daudzas valstis nav ievērojušas tradicionālosparādsaistību un deficīta mērķus, bet tās mūs nebrīdinātu par gaidāmo krīzi Spānijā vaiĪrijā. Ir vajadzīgi arī citi pasākumi.

Tomēr ekonomika nav eksaktā zinātne, un tā nav veltīta tikai skaitļiem. Padomju Savienībasvēsture mums atgādina, ka centralizēta traktoru ražošanas uzskaite pati par sevi nenodrošinaspēcīgu ekonomiku, un centralizēti nodokļi vai centralizēta kase arī nav utopisks risinājums.

Ir daudz jautājumu par to, kādus pasākumus tagad veikt. Draudi sodīt gandrīz bankrotējušuvalsti šķiet tukši, un solījumi par pastāvīgām euro zonas dotācijām vienmēr radīs morālus


draudus. Es zinu, ka cilvēki ir satraukti par Francijas un Vācijas vienošanos, bet, iespējams,viņiem ir taisnība. Ja tirgus aizdod naudu, tad, iespējams, tirgum, nevis nodokļu maksātājam,vajadzētu uzņemties zaudējumu segšanu.

Danuta Maria Hübner (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā parasti, mūsu realitātē untajā, ko darām, ir gan pozitīvi, gan negatīvi aspekti. Ir svarīgi izprast pagātni un krīzesiemeslus, un es domāju, ka Eiropas Savienība šajā ziņā ir paveikusi savu mājas darbu, betšodien uzmanība ir jāvērš uz nākotni. Starptautiskās ekonomikas un Eiropas ekonomikaspārvaldība, ko mēs izstrādājam, ir domāta nākotnei, tādējādi tas nav tikai jautājums parpatlaban aktuālas krīzes risināšanu.

Eiropa nepastāv vakuumā. Nostiprinot Eiropu, mēs to darām uz pasaules fona, kura šodienļoti atšķiras no tā, kāda tā bija 2008. gadā. Pirms diviem gadiem G20 bija vienota, atbalstotfiskālo glābšanu, bet tās vienprātību noteica bailes. Patlaban šī organizācija ir sašķelta.Kopējais pasaules labums nepastāv. Starptautiskās pasaules ekonomikas atveseļošanāsvadībā un tās līdzsvara atjaunošanā ir iesaistīti daudzi spēki. Svarīga nozīme ir būtiskāmstrukturālām izmaiņām, kas ievērojami ietekmē Eiropas konkurētspēju. Tomēr valūtu unmaiņas kursu kā starptautisku pielāgošanas instrumentu nozīme ir strauji pieaugusi.Neredzēti strauji veidojas jauna starptautiskā monetārā sistēma, un tās dalībnieku skaitspalielinās.

Lai izvairītos no asimetrisku pielāgojumu radīta kaitējuma, mums steidzami ir nepieciešamsdialogs un kopīga rīcība. Ja mēs to panākam, jautājums ir par to, vai Eiropa spēs veikt savuspienākumus kopīgas rīcības ietvaros. Tam nepārprotami trūkst tālejošas, modernizējošaseuro zonas ārējās pārstāvības reformas. Atliekot šīs reformas, mēs atsakāmies no iespējamāsietekmes. Pašreizējos starptautiskajos apstākļos Eiropa to nevar atļauties.

Robert Goebbels (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropa ir sliktāstāvoklī, un pasaules situācija neizskatās īpaši labāk.

Iepriekš Padomes priekšsēdētājs uzsvēra, ka globalizācija nozīmē, ka mums ir jārīkojasEiropas līmenī un starptautiskajā līmenī. Tomēr, ja mēs paraugāmies, kas notiek EiropasSavienībā un starptautiskā mērogā, ir skaidrs, ka pietrūkst tieši šīs konkrētās rīcības.

Vienā augstākā līmeņa sanāksmē pēc otras varenie un mazāk varenie, kuriem mūs būtujāvada, demonstrē savus uzpūstos ego un priecājas paši par saviem pompozajiem vārdiem,kamēr katras augstākā līmeņa sanāksmes galvenais secinājums ir tāds, ka tās dalībniekisapulcēsies atkal.

Turklāt tā sauktajai starptautiskajai pārvaldībai, kura būtu jāīsteno G20, nav nekādapamatojuma starptautiskajās tiesībās, un tā tiek īstenota ārpus Apvienoto NācijuOrganizācijas sistēmas. G20 ir pašpasludināta organizācija, tā darbojas bez rakstītiemstatūtiem un ir bagātu valstu klubs, kuras ap sevi ir sapulcinājušas dažas tā sauktās attīstībasvalstis, tostarp tādu paraugdemokrātiju kā Saūda Arābija.

Pirms brīža Martin Schulz citēja fragmentu, kas lasāms vienā no šīm tukšajāmG20 deklarācijām. Mēs varētu darīt to pašu ar saviem paziņojumiem, kas tiek publicēti pēcmūsu Eiropas augstākā līmeņa sanāksmēm. Nebeidzami solījumi un tukši vārdi, kuriemnekad neseko rīcība. Turklāt Eiropa ir pakļauta Francijas un Vācijas nelielā mēroga augstākālīmeņa sanāksmēm, kurās šis dīvainais pāris — Merkel kundze un Sarkozy kungs — apgalvo,ka rāda mums ceļu.


Guy Verhofstadt tikko runāja par kazino spēlēm. Man ir kārdinājums piebilst: “Vairs nekādulikmju!” Komisijai un Parlamentam ir jāapvienojas, lai nenotriektu Eiropas žetonus unsaglabātu Kopienas metodi.

Regina Bastos (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, es sākšu runu, sveicot referentiBerès kundzi saistībā ar ziņojumu, ko mēs šodien apspriežam, kā arī ikvienu, kurš strādājapie tā sagatavošanas. Esot Īpašās finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komitejas sastāvā,es sniedzu ieguldījumu saistībā ar mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) jautājumu, uzsverottā kā Eiropas Savienības atveseļošanās, tās turpmākās izaugsmes un labklājības dzinējspēkanozīmi.

Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 20 miljoni MVU. Tādējādi, ja ikviens no tiem varētu radītvienu darbavietu, tas nozīmētu tikpat lielu bezdarba samazināšanos. Šajā ziņojumā irsniegti ieteikumi izkļūšanai no krīzes ekonomikas stratēģiju veidā. Tagad es pievērsīšossvarīgākajām no tām.

Pirmā ir nepieciešamība nostiprināt sociālu tirgus ekonomiku, izvairoties no konkurencesierobežojumiem un nodrošinot kredītu pieejamību MVU. Tālāk seko fiskālo stimulu vaipat subsīdiju piešķiršana MVU, lai saglabātu un radītu darba vietas. Nākamā stratēģija irjauna Mazās uzņēmējdarbības akta izstrāde ar spēcīgāku sociālo dimensiju. Tālāk sekoEiropas vecāko konsultantu tīkla izveide, lai dalītos ar viņu zināšanām. Nākamais irjauninājumi kā spēcīgākais ekonomikas izaugsmes dzinējs un tādējādi svarīgās saiknesstarp rūpniecību un jauninājumiem nepieciešamība. Tālāk seko jaunu partnerattiecībuizveide starp rūpniecību un akadēmisko pasauli. Visbeidzot seko tādas izglītības sistēmasizstrāde, kura atbilst darba tirgus vajadzībām, kā arī nepieciešamībai izstrādāt jaunaskvalifikācijas jauniem darba veidiem.

Liisa Jaakonsaari (S&D). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētājsBarroso kungs sākumā sacīja, ka ekonomiskajā pārvaldībā ir noticis tik straujš progress, katikai pirms diviem gadiem neviens to pat nevarēja prognozēt. Tā ir taisnība, un tāpēcvienmēr ir vērts pārbaudīt, lai pārliecinātos, vai tiek ievērots pareizais virziens, ja ātrumsnav svarīgākais. Berès kundzes ziņojumā šāda analīze ir veikta, un tas ir lieliski.

Tagad, kad Berès kundzes komiteja turpina savu darbu, varētu būt vērtīgi ieklausīties arīekonomikas politikas disidentos, piemēram, Nobela prēmijas ieguvējā Paul Krugman. Viņšapgalvo, ka finanšu ministri ir pūšļotāji, kuri uz altāra ziedo darbavietas. Mums ir jāieklausāsšajos cilvēkos, ja mēs vēlamies novērsties no iluzoras ekonomikas un pievērsties reālaiekonomikai. Tādā gadījumā mums ir nepieciešami arī reālās ekonomikas rādītāji, kuri irnodarbinātība un nabadzība.

Schmidt kunga viedoklis, ka kapitāla darījumu nodokli nevar izmēģināt un ieviest visāEiropā, man radīja vilšanās sajūtu. Tā ir liela vilšanās, jo īpaši, ņemot vērā, ka viņa secinājumsbija „spēcīgāka Eiropa”.

Iliana Ivanova (PPE). – (BG) Īpašās finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes ziņojumāmēs vispirms pieprasām Eiropas mēroga risinājumu, stabilu politisku un intelektuāluvadību ar Eiropas dimensiju, tālejošu integrāciju un vienotā Eiropas tirgus izveidespabeigšanu Eiropas iedzīvotāju interesēs.

Mēs panācām ļoti svarīgu kompromisu par nozīmīgākajiem jautājumiem, piemēram,Stabilitātes un izaugsmes paktu, tā soda mehānismiem, strukturālo reformu gaitu, budžetakonsolidāciju un Eiropas Savienības stratēģiskajiem ieguldījumiem. Īpašas nozīmes


prioritāro pasākumu vidū ir ar kohēzijas politiku un maziem un vidējiem uzņēmumiemsaistītas darbības.

Kohēzijas politikai ir jābūt vienam no mūsu ekonomikas politikas balstiem. Tā atbalstīsenergoefektivitātes un Eiropas tīklu attīstību, kas savukārt palīdzēs atdzīvināt Eiropasekonomiku un veicināt ilgtspējīgu izaugsmi. Mazie un vidējie uzņēmumi ir ļoti svarīgimūsu nākotnes attīstībai, izaugsmei un pārticībai. Ir jāizstrādā jauna mazo un vidējouzņēmumu definīcija, kas sniegs arī iespēju mērķtiecīgākai politikai uzņēmējdarbībasatbalstam un atbilstošai rīcībai, lai samazinātu administratīvo slogu un birokrātiju.

Es tiešām ceru, ka mūsu ierosinājumi un ieteikumi atspoguļosies konkrētās EiropasKomisijas un galvenokārt dalībvalstu veiktās darbībās, jo mums nav laika, ko zaudēt. Mēssaviem iedzīvotājiem esam parādā atbilstošu, operatīvu reakciju, lai mēs ātrāk un stabilākvarētu izkļūt no krīzes.

Ivailo Kalfin (S&D). – (BG) Dažādās valstīs ekonomikas recesijas radīto seku postošaisspēks ir atšķirīgs. Tomēr atšķirība nesniedzas tālāk par euro zonas robežām, kā varētugaidīt, raugoties no ekonomikas perspektīvas. Diemžēl līdz šim vienotā valūta navnodrošinājusi ekonomikas savienības izveidi. Patiesībā ir noticis tieši pretējais. Patlabanstarp euro zonas valstīm pastāv daudz vairāk atšķirību nekā laikā, kad euro tika ieviests.Tas ir ļoti bīstami.

Stabilitātes un izaugsmes pakta rādītāji neapšaubāmi ir neprecīzi, un tie nedarbojas. Tāpēcautomātiska sankciju piemērošana pati par sevi nesniegs rezultātus. Tam būs vēl mazākaietekme uz visām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Var notikt pat pretējais, stereotipiemekonomikas jomā, kas ir pašmērķi, radot jaunas problēmas.

Risinājums ir skaidrs. Ciktāl tas ir iespējams, dalībvalstu ekonomikām ir jāapvienojas, laivisur varētu piemērot vienus un tos pašus pasākumus vienādu rezultātu sasniegšanai. Tasnozīmē izteiktāku ES mēroga politiku, vairāk instrumentu Eiropas iestādēm, lielāku budžetuun lielāku budžeta neatkarību Eiropas Savienībai, tostarp palielinot tās pašas ienākumuapjomu.

Frank Engel (PPE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, krīze ne tuvu nav beigusies, un nemieridalībvalstīs, piemēram, Francijā, ir tā apliecinājums. Manuprāt, Eiropā tā ir kļuvusi parintegrācijas krīzi. Perfekts piemērs ir “Dovilas vienošanās”, kas vājina Kopienas metodi unatspoguļo lielummāniju, kas vēl aizvien piemīt dažām dalībvalstīm. Kurš galu galā irieguvējs?

Ciktāl es saprotu, 2050. gadā Eiropā vēl joprojām dzīvos 6–7 % pasaules iedzīvotāju, untās ekonomiskā varenība piedzīvos norietu. Ja mēs šādā veidā turpināsim savstarpējikonkurēt, vai tas mums palīdzēs atbildēt uz starptautiskās konkurences izaicinājumiem,vai arī spēju atbildēt šiem izaicinājumiem mums sniegs paļaušanās uz pārvaldību saskaņāar Kopienas metodi un kopīga rīcība? Lai to panāktu, Eiropai būs nepieciešami resursi:jauni un novatoriski resursi. Debates par nākotnes finanšu perspektīvu ir laba iespējaapspriest šos resursus un censties tos noteikt, attiecībā uz pētniecību un izstrādi, kā arīattiecībā uz ārējās darbības dienestu.

Kāda jēga izveidot 28. Eiropas diplomātisko korpusu, ja tas vienkārši tiek pievienotspastāvošajām organizācijām, nesamazinot to skaitu? Mums tas būtu jādara, lai sniegtudalībvalstīm atelpas brīdi, lai tās varētu apvienoties, un mums būtu jāsniedz Eiropai tainepieciešamie resursi, lai tā beidzot spētu īstenot politiku, kas kaut ko nozīmē mūsuiedzīvotājiem. Viņi to vēlas no mums sagaidīt.


Burkhard Balz (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, nevēloties izklausīties iedomīgs,klausoties šārīta debates, manuprāt, mēs varam secināt, ka pēdējo mēnešu laikā ir paveiktszināms darba apjoms. Īpašā finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komiteja aizvadītāgada laikā arī ir paveikusi lielu darbu. Tas ir redzams, paraugoties uz 1600 grozījumiem,kas veikti sākotnējā iesniegtajā ziņojumā. Komitejas darbības laiks ir pagarināts par vēlvienu gadu. Manuprāt, tas ir visai pareizi. Krīze ne tuvu nav beigusies. Īrija tikko izvairījāsno bankrota, Grieķija noteikti vēl nav atguvusi labu stāvokli, un vispārējā situācija nesniedznekādu iemeslu paziņot, ka briesmas ir garām. Tāpēc ir jāturpina finanšu un ekonomikasreformas, un ir pāragri noslēgt debates par krīzes cēloņiem un gūstamajiem secinājumiem.

Tāpēc būtu nepareizi paziņot, ka Krīzes komitejas darbs ir vairāk vai mazāk pabeigts, unpārtraukt tās pilnvaras. Tā vietā mums ir jāturpina strādāt, pamatojoties uz līdz šimsasniegto. Tāpēc domāju, ka iesniegtais starpposma ziņojums ir pieņemams visiem. Toapliecina arī plašais atbalsts, ko šis ziņojums saņēma Krīzes komitejā. Bez šaubām, attiecībāuz dažiem punktiem teksts varēja būt sagatavots zināmā mērā lakoniskāk un konspektīvāk,bet mums ir jāraugās uz šo ziņojumu kā uz pagaidu risinājumu, kāds tas arī ir.

Daudz svarīgāks par atsevišķu teksta fragmentu formulējumu ir apstāklis, ka otrajāKomitejas darba daļā mēs pamatojamies uz mūsu iepriekšējo darbu. Mums ir jāapsver,kādā veidā un kuros gadījumos Krīzes komitejas diskusijas var atbalstīt gaidāmajāslikumdošanas komiteju debatēs.

Antonio Cancian (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es ļoti uzmanīgišorīt klausījos dažādās runas, bet es domāju, ka mums pietiktu ar nedaudz vairākizskaidrotām atšķirībām starp instrumentiem, kas man, starp citu, šķiet labi formulēti unvienoti, stratēģiju un mūsu kā Eiropas Savienības iekšējo vienotību.

Attiecībā uz instrumentiem, manuprāt, ir panākts ievērojams progress, un mēs dodamiespareizajā virzienā. Tas, ko es nespēju saprast, ir stratēģija. Citiem vārdiem — vai mēs visisekojam vienai un tai pašai pieejai? Mēs vienmēr esam runājuši par stabilitāti, bet tagad irpienācis laiks — patiesībā tas jau ir pagājis —, lai runātu par izaugsmi. Es pilnībā piekrītu,kad mēs runājam par stabilitāti un upuriem, bet, ja mēs tajā pašā laikā par mērķi neizvirzāmizaugsmi, radot darbavietas, kas šajā laikā ir izšķiroši svarīgs jautājums, manuprāt, mēsnebūs paveikuši labu darbu.

Priekšsēdētājs Barroso kungs nesen šeit ieradās, lai uzstātos ar runu par situāciju Savienībā,un, manuprāt, mums viņam par to vajadzētu atgādināt, skaidri izklāstot Savienības stratēģijuattiecībā uz finanšu tirgu. Šorīt es nedzirdēju nevienu, kas runātu par šo stratēģiju.

Ļaujiet man arī pateikt, ka būtu nepiedodama kļūda censties noslēpt acīmredzamo starpdalībvalstīm pastāvošo anarhiju aiz subsidiaritātes principa, kurš tiek pieminēts pārliekubieži un parasti nevietā.

Arturs Krišjānis Kariņš (PPE). – (LV) Godātais priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs,Padomes pārstāvji! Pēdējo divu gadu laikā ļoti daudz Eiropas Savienības iedzīvotāji ir cietuši,tieši krīzes rezultātā cietuši. Ne mazums arī manas valsts, Latvijas, iedzīvotāji ir arī cietuši.20 % samazinājums tautsaimniecības apgrozījumā, tikpat straujš bezdarba pieaugums.Manas valsts iedzīvotāji saprata, ka šādos ārkārtas situācijas apstākļos ir jāpieņem ārkārtasrisinājumi. Kas tie risinājumi ir bijuši? Lai sakārtotu mūsu publiskās finanses, manas valstsiedzīvotāji, latvieši, ir pacietīgi pacietuši vairāk nekā 30 % algas samazinājumu un vienlaikusarī nodokļu paaugstinājumu. Rezultātā mūsu finanšu stabilitāte ir izveidojusies Latvijā.Kur man ir sašutums? Man ir sašutums par to, ka šodien es lasu, ka Vācija un Francija vēlas


nevis pastiprināt finanšu uzraudzību Eiropas Savienībā, bet viņu faktiski pavājina. Vai tastad nozīmētu, ka manas valsts iedzīvotāju darbs būtu velti darīts? Kolēģi, mēs nevaramšādu situāciju pieļaut, ka dažas lielās dalībvalstis vēlas turpināt bezatbildīgi dzīvot. Mumsir jāstiprina Komisijas priekšlikums, lai Eiropā būtu stingra finanšu uzraudzība. PaldiesJums par uzmanību!

Gunnar Hökmark (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, mums ir jāsaprot viena lieta,proti, ka starptautiskā ekonomikas krīze galvenokārt skar ASV un Eiropas ekonomikas.Citās pasaules daļās izaugsmes rādītāji ir augsti, bet tā tas nav Eiropā un ASV. Šīs situācijasgalvenais cēlonis ir pārtēriņš un nepietiekama izaugsme. Manuprāt, tā ir viena nosvarīgākajām problēmām.

Mums ir jādod grūdiens izaugsmei, bet, to darot, mums ir nepieciešama publisko finanšustabilitāte. Tāpēc mani, papildus tam, ko jau minēja iepriekšējie runātāji, satrauc, ka dažiEiropas līderi tagad runā par mazāk stingriem un elastīgākiem noteikumiem attiecībā uzStabilitātes paktu un izvēlas iespēju veikt izmaiņas līgumā. Es nedomāju, ka Eiropai irvajadzīgas desmit gadus ilgas diskusijas par izmaiņām līgumā. Tā vairāk ir sašķelšanās,nevis integrācijas un konkurētspējas politika.

Mums ir jānostiprina Stabilitātes pakts, nosakot pēc iespējas lielāku skaitu automātiskosankciju. Mums jānodrošina budžetu deficītu konfidenciāla un precīza samazināšanavienlaikus ar reformu veikšanu, lai mēs kļūtu atvērtāki lielākai ekonomikas izaugsmei,atverot Eiropas robežas un ļaujot pieaugt konkurencei. Tas ir tālu priekšā, un par to mumsvajadzētu iestāties G20 augstākā līmeņa sanāksmē. Tas ir arī Eiropas darba kārtības mērķis.

Theodoros Skylakakis (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Berès kundzes ziņojumā parekonomikas krīzi, kas ir viens no jautājumiem, ko šodien apspriežam debatēs, 32. pantāir minēts, ka dažām dalībvalstīm, acīmredzot to vidū ieskaitot arī manu valstspiederībasvalsti Grieķiju, patlaban nav iespēju izstrādāt reālus ekonomikas atveseļošanas plānus unka visas iespējas līdz 2012. gadam aprobežojas ar nodokļu palielināšanu, publisko izdevumuun parādsaistību samazināšanu. Šāda nostāja Grieķijai un citām valstīm ir ārkārtīgi svarīga,jo valstī ir spēki, kuri apgalvo pilnīgi pretējo.

Es personīgi vēlētos atbalstīt šo nostāju Berès kundzes ziņojumā, jo valstīm, kurām ir milzīgsdeficīts un parāds, un jo īpaši valstīm, kurām vairs nav piekļuves starptautiskajam kapitālatirgum, ir jāsamazina savu deficītu apjomi, pirms var notikt ekonomikas atveseļošanās.Nav citas iespējas. Bez deficīta samazināšanas nav iespējama piekļuve starptautiskajiemtirgiem. Bez piekļuves starptautiskajiem tirgiem nav iespējama ekonomikas atveseļošanās.Tās ir rūgtas zāles, jo īpaši iedzīvotājiem, bet mums ir jābūt drosmei, lai izklāstītuiedzīvotājiem patiesību.

Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es runāšu vienu minūti. Es vēlos pievērstiesdivām šeit šorīt izskanējušām runām. Pirmā bija Danuta Hübner runa, kurā viņa pauda, kaEiropa neeksistē vakuumā. Otrā bija Chastel kunga runa, kurš minēja, ka Eiropa nevar būtvienīgā, kas piekāpjas.

Manuprāt, Eiropas Savienībai ir laiks ieņemt stingru nostāju, jo īpaši attiecībā uz G20 valstīmun Apvienoto Nāciju Organizāciju. Mūsu situāciju raksturo 11 % liels bezdarba rādītājs,jaunatnes bezdarba rādītājs 20 % apjomā, milzīgs publiskais parāds un miljoniem nabadzībādzīvojošu cilvēku, un, ja citas pasaules valstis nav gatavas uzņemties daļu atbildības, mumsir jāpaziņo, ka mēs neļausim savām dalībvalstīm zaudēt konkurētspēju un palielinātnabadzību Eiropas Savienībā.


Otrkārt, es vēlos sacīt, ka Eiropā mums ne tikai ir jāuzstājas vienoti, bet arī jārīkojas kāvienotai kopienai. Nav pieļaujama turpmāka pašieceltās pārvaldītāju padomes darbība,kas šorīt šeit tika pieminēta. Viņiem ir iespēja apliecināt savu taisnību Padomei.

Jan Kozłowski (PPE). – (PL) Es vēlētos sākt, paužot savu gandarījumu saistībā ar ziņojumupar Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības un stabilitātes regulējuma uzlabošanu unmanu pateicību par izcilo darbu, ko ir ieguldījis referents Feio kungs. Esmu pārliecināts, kajaunās iniciatīvas, piemēram, dokumentu kopums par finanšu uzraudzību un Eiropassemestris, mums ļaus izvairīties no turpmākajām krīzēm vai vismaz mazināt to iespaidu.

Tomēr, manuprāt, galvenais jautājums ir neatlaidīga to pasākumu īstenošana, kuri ir vērstiuz labāku ar dalībvalstu ekonomikām saistīto politisko stratēģiju koordinēšanu unpalielinātu pārredzamību. Es vēlētos uzsvērt laba ES un dalībvalstu līmeņa budžetasadarbības regulējuma izveides nozīmi, tostarp valstu budžeta izdevumu kategorijusaskaņošanu ar ES budžeta izdevumu kategorijām. Tas ļautu veikt izsmeļošu un sistemātiskuEiropas publisko izdevumu analīzi.

Gilles Pargneaux (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos teikt tikai dažus vārduspar Francijas un Vācijas priekšlikumiem. Manuprāt, mūsu reakcijai galu galā vajadzētu būtpozitīvai. Mēs bieži sakām, ka kopš 2007. gada ir trūcis mūsu Francijas un Vācijas dzinēja.Tajā pašā laikā ir skumji, ka šajos Francijas un Vācijas priekšlikumos ir iekļauts Francijupakļaujošs elements, ņemot vērā to, ka šie priekšlikumi tika sagatavoti, lai palīdzētu Francijaiizvairīties no grūtībām saistībā ar tās slikto finanšu un ekonomikas stāvokli.

Ir svarīgi arī norādīt, ka atšķirībā no Berès kundzes ziņojuma šie priekšlikumi nesniedzpozitīvus ieteikumus, kas mums tiešām ļautu nodrošināt īstu ekonomikas pārvaldībuEiropas Savienībā.

Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Krīze ir ļoti sarežģīts fenomens, tāpēc ļaujietman sniegt tikai dažus komentārus, tā kā mums nav daudz laika.

Vispirms, pārāk liels uzsvars tiek likts uz publiskā parāda kritēriju valstu ekonomikās,kamēr pārējie kritēriji ir tikpat svarīgi. Tajā pašā laikā zināms publiskais parāds krīzes laikāir neizbēgams, tā kā valdībām ir jākompensē deficīti privātajā sektorā ar ekonomiskoaktivitāti publiskajā sektorā vai, izsakoties precīzāk, ar valsts stimuliem privātajam sektoram,kuri varētu palēnināt bezdarba pieaugumu. Dāmas un kungi, tā iemesls ir fakts, ka visosšajos skaitļos mēs aizmirstam par cilvēkiem, kuri neaizraisīja krīzi. Mēs aizmirstam parbezdarbu un sociālās situācijas pasliktināšanos. Es vēlētos uzsvērt arī faktu, ka bez Eiropasmēroga ekonomikas politikas koordinēšanas un finanšu nozares regulācijas krīzespārvarēšana būs ļoti sarežģīta.

Noslēgumā man ir viens pēdējais lūgums jeb prasība. Komisāra kungs! Vairākus gadusesmu aicinājusi uz reālu rīcību saistībā ar nodokļu oāzēm.

Anneli Jäätteenmäki (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es ierosinu, lai nākotnē ekonomikasjautājumos mums būtu viens pārstāvis. Mums vajadzētu augsto pārstāvi ekonomikasjautājumos, tāpat kā mums ir augstais pārstāvis ārlietās. Nākotnē mēs varētu apvienotRehn kunga un Barnier kunga amatus.

Attiecībā uz otru jautājumu — žēl, ka G20 sanāksmēs mēs nevaram uzstāties vienoti.Eiropas Savienība palīdz Francijai, Sarkozy kungam un G20 priekšsēdētājam. NākotnēEiropas Savienību šajā sanāksmē vajadzētu pārstāvēt vienai amatpersonai, vienam cilvēkam,un mums būtu jāuzstājas vienoti.


Sven Giegold (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs, vakar vakarā preses konferencē estiešām pārdzīvoju kopā ar Rehn kungu, redzot, kā viņam ir jāpasniedz šī vienošanās, kuraspamatā nebija tikai viņa priekšlikumi. Pēc pieredzes, ko esam guvuši saistībā ar dokumentukopu pārraudzības jomā, manuprāt, mēs esam redzējuši, kā Parlaments un Komisija varsadarboties, lai panāktu labu rezultātu. Manuprāt, mums tieši tas tagad ir jādara.

Kad mēs paraugāmies uz deficīta un parāda procedūrām, kā arī jūsu labajiem priekšlikumiemsaistībā ar makroekonomikas nelīdzsvarotību, redzams, ka, lai panāktu labu vienošanos,ir tiešām izšķiroši, lai gan valstis, kurās ir deficīts, gan tās valstis, kurās ir budžetapārpalikums, sniegtu savu ieguldījumu euro stabilitātes atjaunošanā. Varu teikt tikai to, kavairākums šajā Parlamentā ir gatavs atbalstīt jūsu sniegtos priekšlikumus.

Miguel Portas (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, tā kā Francijas un Vācijasdirektorāts vairs neatrodas šajā Parlamentā, es savus trīs jautājumus par neseno soduneprātu adresēšu Komisijai un Padomei.

Pirmais jautājums ir par ideju attiecībā uz noguldījumiem ar procentiem. Kā gan jūspamatojat viena deficīta pievienošanu citam deficītam, lai apkarotu deficītu?

Otrs jautājums ir par iespēju uz laiku pārtraukt struktūrfondu darbību, kuras vienīgās sekasbūs vidēja termiņa un ilgtermiņa izaugsmes apdraudējums, tādējādi palielinot aizdevumaprocentu likmi un īstermiņa deficītu.

Tas man liek uzdot trešo jautājumu — kā būtu ar sodu noteikšanu par muļķību uniedomības grēku?

Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētāja kungs, mums tika apsolītaekonomikas izaugsme, bet konkurence, ar kuru Eiropas valstis sastopas no attīstības valstupuses, novedīs pie mūsu valstu ražošanas bāzu un darbavietu iznīcināšanas.

Mēs ar šīm valstīm varam konkurēt, tikai pazeminot mūsu darbinieku dzīves līmeni. Mumsir jānoraida globālisms, jāaizsargā mūsu ekonomikas un jāpārtrauc mūsu konkurentuspēka palielināšana.

Mums tika apsolīta labāka ekonomikas pārvaldība Eiropā. Tomēr dalībvalstu ekonomikasir ļoti atšķirīgas, un viena ekonomikas recepte nederēs 27 dažādām valstīm. Katrai valstijir jāparedz tāda pārvaldības forma, kāda tai ir piemērota.

Ekonomikas krīzes sākums izrietēja no banku aktivitātēm, bet valdības reaģēja, metotiestās glābt. Mums ir jākontrolē banku kredītu radīšanas aktivitātes, t. i., naudas radīšanasaktivitātes. Bankām ir jādarbojas mūsu ekonomikas interesēs, un nedrīkst pieļaut, ka tāsseko pašas savam plānam. Bankas noteikti nedrīkst būt privileģētas mūsu palīdzībassaņēmējas.

Alajos Mészáros (PPE). – (HU) Mēs esam piedzīvojuši nopietnāko sociālo un ekonomikaskrīzi Eiropas Savienības vēsturē, un starp tās galvenajiem iemesliem ir globālā nevienlīdzība,vājš finanšu regulējums un Amerikas Savienoto Valstu liberālā finanšu politika. Manuprāt,Eiropas Savienības reakcija uz krīzi bija mazliet novēlota. Pirmie pasākumi, ko dalībvalstisveica, reaģējot uz krīzi, nebija savstarpēji saskaņoti. Turpmāk mums būs vajadzīgi piemērotiekonomikas pārvaldības mehānismi, lai risinātu krīzes situācijas. Mūsu pašu drošībasinteresēs mums ir jāgarantē, ka Eiropas Savienība var paļauties pati uz savu spēku. Manuprāt,Īpašās finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komitejas darbs vēl joprojām ir nepieciešams,jo krīze vēl nav beigusies un finanšu tirgi vēl nav atguvuši stabilitāti. Dalībvalstīm irjāsaskaņo savas budžetu politikas un jānodrošina savstarpēja informācijas apmaiņa par


tām. Iekšējais tirgus ir viena no nepieciešamajām izaugsmes svirām, tādējādi stratēģijai“Eiropa 2020” ir jābūt vērstai uz ilgtermiņa ieguldījumiem un nodarbinātību. Mums irjānostiprina MVU stāvoklis, jo to pamatuzdevums ir funkcionēt kā pētniecības, inovācijuun izaugsmes dzinējspēkam.

Antigoni Papadopoulou (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienība patiešāmatrodas krustcelēs. Starptautiskā ekonomikas krīze ir ierobežojusi izaugsmi un saasinājusibezdarbu, nabadzību un sociālo atstumtību. Glābšanas pasākumi bija pozitīvi vērtējami,neraugoties uz nopietniem trūkumiem. Tomēr mums bez šaubām ir nepieciešama lielākaKopienas solidaritāte un labāka valstu ekonomikas atveseļošanas plānu saskaņošana.

Eiropas Parlaments no Komisijas vēlas sagaidīt vairāk uz Eiropu vērstu pieeju, mazākbirokrātijas, atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vairāk jaunu darba vietu, vairāklīdzekļu projektu finansēšanai svarīgās nozarēs un stingrāku Eiropas Savienības ekonomikas,fiskālās un sociālās politikas regulēšanas, pārraudzības un saskaņošanas sistēmu.

Es arī atbalstu kopēja monetārā fonda izveidi Eiropas ekonomikas pārvaldības efektīvākaikontrolei. Visbeidzot, esmu tik lepns par Nobela prēmijas ieguvēju, kiprietiChristoforos Pissalides, ka es aicinu Eiropas Parlamentu uzaicināt viņu izklāstīt savus uzskatuspar to, kā risināma bezdarba problēma un citi mūsdienu izaicinājumi.

Philippe Lamberts (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos uzrunāt Komisijuun Padomi, lai pievērstu uzmanību trīs trūkumiem priekšlikumos par Eiropas pārvaldībuatbilstoši mūsu ieskatiem.

Pirmais trūkums ir fakts, ka ir paredzēta ļoti stingra disciplīna attiecībā uz deficītiem unparādsaistībām un ļoti vāja disciplīna attiecībā uz ieguldījumiem, un es domāju stratēģiju“Eiropa 2020”. Mums tiešām ir vajadzīga vienlīdz stingra disciplīna abās jomās, jo taupībapati par sevi neatjaunos ekonomikas aktivitāti.

Otrs trūkums ir aspekts, ka, ja mēs tik ļoti labprāt kontrolējam izdevumus, mums būtu arījānodrošina tas, ka mēs ienesam nepieciešamos ienākumus. Es to esmu uzsvēris daudzkārtiepriekš — mums nevar būt koordinācija budžeta jomā, ja nepastāv koordinācija nodokļujomā.

Trešais trūkums ir problēma, ko mēs uzskatām par trūkumu demokrātijas jomā, un tasmanā skatījumā darba grupas priekšlikumos ir īpaši pārsteidzoši. Šķiet, ka attiecībā uzdarba grupu Parlaments nepastāv. Tas nav pieņemami.

Constance Le Grip (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, savā runā es vēlētos pievērstiesgatavošanās darbam gaidāmajām G20 augstākā līmeņa sanāksmēm. Iepriekšējie runātājiir pateikuši visu, kas ir sakāms par Eiropas ekonomikas pārvaldību, nepieciešamībunostiprināt Eiropas ekonomikas pārvaldību, nostiprināt Stabilitātes un izaugsmes paktu,un šajā procesā vairāk iesaistīt Eiropas Parlamentu un, protams, arī dalībvalstu parlamentus.

Es vēlētos ātri pieminēt divas problēmas, kas sagaida mūsu valstis un G20 locekles.Problēmas, kas, manuprāt, ir jārisina gaidāmo G20 sanāksmju laikā.

Šīs problēmas ir valūtu karš un patēriņa preču cenu nepastāvība. Manuprāt, attiecībā uzšiem diviem jautājumiem, kas rada reālus draudus globālajai izaugsmei un uz mūsu planētasizraisa ievērojamu nestabilitāti, Eiropas Savienībai ir jāapvienojas ap kopīgām nostājām,lai gaidāmajās G20 augstākā līmeņa sanāksmēs — gan Seulā, gan citās, kas sekos, — tāpasaules kontekstā spētu uzstāties vienoti un visaptverošākā veidā.


Petru Constantin Luhan (PPE). – (RO) Šķiet, ka krīzes sekas patlaban vēl nebūt navpārvarētas. Tāpēc šajā kontekstā es jums vēlētos atgādināt par ekonomikas un sociālāskohēzijas politikas svarīgo nozīmi, tostarp par to, ka šī politika ir absolūts priekšnosacījums.

Šī politika ir kļuvusi par nozīmīgu Eiropas ekonomikas atveseļošanas paketes elementu,nodrošinot pievienoto vērtību un atbalstot modernizācijas un ilgtspējīgas izaugsmesveicināšanu, tādējādi vienlaikus apliecinot Eiropas solidaritāti. Manuprāt, pirmais unsvarīgākais, kas mums ir nepieciešams, ir ievērojami ieguldījumi visa veida infrastruktūrā— neraugoties uz to, vai tas ir transports, enerģētika vai telekomunikācijas. Mums irnepieciešami ievērojami kapitālieguldījumi no vairākiem finansējuma avotiem, ganpubliskiem, gan privātiem, kā arī ieguldījumi ar partnerību starpniecību starp publiskā unprivātā sektora pārstāvjiem, kuru potenciāls, man šķiet, vēl aizvien pilnībā netiek izmantots.

Rachida Dati (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētosapsveikt mūsu kolēģi Feio kungu saistībā ar viņa ziņojuma kvalitāti un tajā minētajiemmērķtiecīgajiem ierosinājumiem. Tas arī apliecina, ka Eiropas Parlaments pilnībā piedalāsdebatēs, kas ir izšķirošas Eiropas nākotnei, un mēs par to varam būt tikai gandarīti.

Turklāt Grieķijas krīze ir atklājusi trūkumus, kas vājina Eiropas Savienības ekonomikaspārvaldību. Saistībā ar šo jautājumu es vēršu uzmanību uz Feio kunga priekšlikumu izveidotpastāvīgu mehānismu finanšu stabilitātei. Mums šī problēma arī ir jārisina tās pamatos.

Manuprāt, šīs problēmas risinājums ir arī Stabilitātes un izaugsmes pakta un jo īpaši tāsankciju nostiprināšana. Tas ir ļoti svarīgi, ja mēs vēlamies panākt ilgtspējīgu dalībvalstubudžetu atveseļošanos, kas ne vienmēr gūst popularitāti. Tas ir ierobežojoši, bet mumsnav izvēles.

Vilija Blinkevičiūtė (S&D). – (LT) Finanšu, ekonomikas un sociālā krīze ir skārusi ikvienuEiropas iedzīvotāju. Tomēr problēmas vēl vairāk ir izcēlušas faktu, ka dažādie dalībvalstuekonomikas atveseļošanas plāni bija vāji koordinēti un nepietiekami efektīvi. Turklātatsevišķām dalībvalstīm tiešām nebija iespēju izstrādāt īstus valsts ekonomikas atveseļošanasplānus, tostarp pasākumus izaugsmes un nodarbinātības stimulēšanai, jo tās recesijas laikāvēl vairāk samazināja publiskos izdevumus un palielināja nodokļus, lai samazinātu valstsparādu. Diemžēl dažās dalībvalstīs tas tiek darīts uz vienkāršo iedzīvotāju rēķina. Es vēlētosvērst uzmanību arī uz faktu, ka krīze ļoti skaidri parādīja starp dažādām sociālajām grupāmpastāvošo nevienlīdzību. Piemēram, salīdzinājumā ar vīriešiem sievietes ir pakļautas daudzlielākam riskam nokļūt zem nabadzības sliekšņa. Tādējādi Eiropas Savienībai no šīs krīzesir jāgūst secinājumi un jāīsteno tās pieņemtās iniciatīvas visās jomās, saskaņojot kopīgurīcību ar dalībvalstīm.

Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mēs tikko esam puslīdz pakļāvušikontrolei akciju tirgus monopola finanšu haizivis, kad mums jau ir jāsastopas arstarptautisku valūtu devalvācijas sacensību, kas, neraugoties uz Ķīnas šodien sniegto nelielopakalpojumu, vēl nav novērsta. Kas tāds, ko mēs Eiropā uzskatām par pilnīgi nevēlamu,proti, devalvācija vai intervence valūtu tirgos, tagad ir problēma, ko mums uzspiežglobalizācija. ASV vēlas samazināt valsts parādu, Japāna vēlas stimulēt ekonomiku un Ķīnavēlas paplašināt eksportu. Šī maigā valūtas politika, ko īsteno citas spēcīgās valstis,neapšaubāmi kaitē Eiropai, kā arī citām valstīm, un tāpēc tam jābūt svarīgam debašujautājumam G20 augstākā līmeņa sanāksmē.

Galu galā, pasaules tirgu pārpludināšana ar lētām Ķīnas eksporta precēm ir vienkārša, javalūtas vērtība ir mākslīgi pazemināta. Šāda veida ilgstoša intervence kropļo tirgu. Tā ir


ārkārtīgi bīstama spēle, kas ļaunākajā gadījumā varētu iedzīt stūrī visu starptautiskoekonomiku.

Pat ja izredzes uz panākumiem ir apšaubāmas, ir svarīgi, lai augstākā līmeņa sanāksmētiktu uzsākta diskusija par plāniem saistībā ar nodokļa piemērošanu finanšu darījumiem.

Pervenche Berès, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties deputātiem,kuri teica runas, par viņu sniegto ieguldījumu. Es vēlētos atbildēt divām vai trijām no šīmrunām.

Vispirms, atbildot Zīles kungam. Manuprāt, viņa teiktais ir ļoti svarīgs, kad nonākam piekohēzijas politikas reformām. Mums ir jānovērtē šī kohēzijas politika, lai noteiktu, vaigadu laikā, kas ir pagājuši pēc pievienošanās, spekulācijas par to, ka iekšējā nevienlīdzībadaļēji varētu tikt līdzsvarota, piemērojot šos fondus, ir izrādījušās pareizas, un lai veiktuobjektīvu novērtējumu nākotnē noderīgu secinājumu gūšanai.

Daudzi deputāti — un es viņiem pateicos — ir runājuši par Eiropas Savienības pārstāvībuun pasaules mēroga pārvaldību. Tas mūsu Eiropas Savienībai pilnībā ir jautājums parstratēģiju — jau atkal laikā, kad, šķiet, esam uz valūtu karu sliekšņa. Gan iekšpolitikā, ganārpolitikā mums ir jāpauž vienota Eiropas nostāja. Izmantosim savu iekšējo spēku, laimūsu pārstāvība pasaulē būtu stipra un vienota.

Tālāk, atsaucoties uz mana kolēģa Robert Goebbels teikto, ir taisnība, ka G20 nav risinājums,ko mēs tiešām vēlētos redzēt attiecībā uz pasaules mēroga pārvaldību, kurā katram ir savavieta un kurā ir vieta mums nepieciešamajām šķīrējtiesas iestādēm. Tas atgādina vakardienasApvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra runu par to, ka mums Apvienoto NācijuOrganizācijā ir jāseko turpmākajam virzienam, īstenojot radikālu šīs institūcijas un tāspārvaldes reformu.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, lai noslēgtu šīs debates, es vēlētos atgriezties pie jautājumapar publiskajiem ieguldījumiem un pie tā, ko teica mans kolēģis Lamberts kungs. Savāziņojumā mēs aicinām Komisiju sagatavot ikgadēju pārskatu par vajadzībām publisko unprivāto ieguldījumu jomā, kā arī aicinām ieviest darbības rādītājus, kas mums tiešām ļausizmantot ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju darba vietu nodrošināšanas interesēs un tādējādi— Eiropas iedzīvotāju interesēs. Stratēģija būtu balstīta ilgtspējīgā redzējumā un solidaritātesidejā, kas stāv Eiropas Savienības centrā.

(Aplausi)

Diogo Feio, referents. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt, izsakot pateicību visiemdeputātiem, kuri piedalījās debatēs — arī tiem, kuri vēl runās pirms debašu beigām. Ir laikspāriet no vārdiem uz darbiem. Turpmāk, pēc šā balsojuma, kas, es ceru, būs labvēlīgs,Parlamentam būs sava nostāja par ekonomikas pārvaldību. Šajā nostājā būs pausts atbalstsEiropas Savienības garam — lielākai pārredzamībai un lielākai atklātībai. Tajā būs paustsatbalsts ekonomikas pārvaldībai kā visu 27 Eiropas Savienības dalībvalstu izaugsmesmērķim un labākai koordinācijai starp tām, nodrošinot plašāku ekonomikas un monetārosavienību.

Īsumā sakot, šajā nostājā būs atbalstīta Eiropa, kurā pastāv lielāka solidaritāte, sagatavotībaun efektivitāte, demokrātiska Eiropa, kurā pastāv viedokļu dažādība, bet kuras pamatā irkopīgas vērtības. Eiropa ar Padomes, Komisijas un Parlamenta nostājām. Eiropa, kurāpastāv ekonomikas pārvaldība, nav Eiropa, kurā notiek divu pušu augstākā līmeņa


sanāksmes. Tā ir Eiropa, kurā institūcijām ir nostāja, darbojas Eiropas Parlaments un kurādzīvo sabiedrība, kuras viedoklim ir nozīme.

Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem šajā jomā ir jābūt izšķirošai nozīmei. Tiem irjābūt savam redzējumam par dalībvalstu makroekonomikas pārraudzību, un tiem ir jābūtviedoklim par to, kā tiek īstenota stratēģija “Eiropa 2020”. Šiem parlamentiem ir jāpievēršliela uzmanība Stabilitātes un izaugsmes pakta nostiprināšanas jautājumam. Parlamentamir virkne dažādu priekšlikumu saistībā ar citām institūcijām.

Tādējādi ir pienācis laiks (priekšsēdētāja kungs, šajā punktā es beigšu savu runu), lai mēsenerģiski un vienoti apspriestu iesniegtos jautājumus.

Olli Rehn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man sākt savu runu, izsakotpateicību referentei Berès kundzei un referentam Feio kungam, kā arī godātajiem deputātiempar šo ļoti nozīmīgo un saturīgo diskusiju.

Es novērtēju to, ka komentāru daudzums atspoguļo apspriesto jautājumu nozīmīgumu.Es vēlos sniegt dažus komentārus, atbildes un piezīmes par debatēm un ziņojumiem, unes sākšu ar starptautisko kontekstu.

Pasaules ekonomikā atkārtoti parādās līdzsvara trūkums, kas bija vērojams pirms krīzes,un tas apdraud ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos un jaunu darbavietu radīšanu. Tāpēcir svarīgi, lai G20 — vispirms ministru sanāksmē šonedēļ un pēc tam augstākā līmeņasanāksmē, kas notiks pēc divām nedēļām, — spētu īstenot efektīvu starptautiskās politikaskoordinēšanu globālās izaugsmes līdzsvara atjaunošanai.

Visām valstīm ir jāiegulda darbs līdzsvara atjaunošanā: valstīm, kurās ir budžetapārpalikums, nostiprinot vietējo pieprasījumu, un valstīm, kurās ir deficīts, koncentrējotiesuz eksporta pieaugumu. Tas ir jautājums par miljoniem darbavietu pasaules ekonomikāun Eiropas Savienībā.

Eiropas Savienība strādā, lai nodrošinātu spēcīgu un stabilu starptautisko finanšu sistēmu,kurā valūtas maiņas kursiem būtu jāatspoguļo ekonomikas pamatprincipi. Tas ir svarīgselements G20 mērķī atjaunot globālās izaugsmes līdzsvaru ilgtspējīgas ekonomikasatveseļošanas un jaunu darbavietu radīšanas labā.

Tāda paša iemesla dēļ ir svarīgi, lai Eiropas Savienība reformētu un nostiprinātu pati savuekonomikas pārvaldību. Berès kundzes un Feio kunga sagatavotie ziņojumi šajā ziņā irnozīmīgs ieguldījums, un Komisijas likumdošanas priekšlikumi, kad tie tiks pieņemti, būsnozīmīgs solis uz priekšu pretī īstai un efektīvai ekonomikas un monetārajai savienībai.

Izskanēja vairāki jautājumi saistībā ar Komisijas uzskatiem par nodevām un nodokļiem,kas piemērojami finanšu institūcijām. Es šo jautājumu apspriedu ar Komisijas priekšsēdētājuBarroso kungu, un mēs pieņēmām, ka būtu lietderīgi precizēt mūsu nostāju šajā jautājumā,jo saistībā ar to tika pausti atsevišķi mulsinoši viedokļi.

Mēs esam svarīgu mūsu pašu finanšu sistēmas reformu vidū, un mums ir jāuztur dinamikaarī G20 ietvaros. Komisija ir ierosinājusi priekšlikumu vispirms par stabilitātes nodevu vaibanku nodevu, lai nodrošinātu, ka privātais sektors, banku un finanšu sektors sniegtu savuieguldījumu krīzes radīto izmaksu segšanā un turpmāko krīžu risināšanā.

Šāds priekšlikums ir iesniegts apspriešanai, un dažās dalībvalstīs tas tiek īstenots.


Otrkārt, Komisija vēlas, lai finanšu nozare sniegtu ieguldījumu krīzes radīto izmaksusegšanā, un tāpēc ES un Komisija ir apņēmusies atbalstīt nodokļa piemērošanu finanšudarījumiem visā pasaulē.

Treškārt, tajā pašā laikā Komisija kā vienu iespēju pašu resursiem ES budžetā ir iesniegusiierosinājumu, ka finanšu nozarei ES līmenī būtu jāsniedz vienlīdzīgs ieguldījums, piemēram,nodoklis par komercdarbību.

Tāds ir mūsu viedoklis. Mēs esam ierosinājuši banku nodevu vai stabilitātes nodevu, mēsesam paaugstinājuši finanšu darbības nodokļa kā pašu resursu avota iespēju un, treškārt,mēs esam apņēmušies atbalstīt nodokļu piemērošanu finanšu darījumiem pasaules līmenī.

Feio kunga ziņojumā ir minēts ierosinājums izveidot Eiropas monetāro fondu. Komisijaatbalsta pastāvīga mehānisma izveidi krīzes novēršanai un krīzes pārvarēšanai, kuramjābūt ar divām pusēm, diviem elementiem, divām dimensijām. Jāakcentē krīzes novēršana,kā arī krīzes pārvarēšana, jo ir labāk ievērot lielāku piesardzību, nekā vēlāk izjust nožēlu.

Attiecībā uz krīzes pārvarēšanu mēs jau maijā skaidri norādījām, ka ir nepieciešams stingrskrīzes pārvaldības regulējums euro zonai, un Komisija gatavojas savlaicīgi ierosinātpriekšlikumus par pastāvīgu krīzes pārvarēšanas mehānismu.

Ir noskaidrojušies vairāki vispārēji principi, jo īpaši attiecībā uz to, ka krīzes novēršanaiun pārvarēšanai ir jābūt cieši saistītām un ka jebkura finansiāla palīdzība ir pakļaujamastingriem nosacījumiem.

Šādam pastāvīgam mehānismam būtu jāmazina morālais kaitējums un jānodrošina stimulidalībvalstīm, lai tās īstenotu atbildīgu finanšu politiku, un stimuli investoriem, lai tie īstenotuatbildīgu aizdevumu izsniegšanas praksi.

Schmidt kungs ierosināja grozījumus saistībā ar to dalībvalstu brīvprātīgu līdzdalību sankcijurežīmā, kuras nav euro zonas dalībnieces. Jūs zināt, ka pirmajā posmā mēs ierosināmrežīmu euro zonas dalībvalstīm un otrajā posmā — režīmu visām 27 dalībvalstīm. Komisijavar pieņemt un atbalstīt šo grozījumu, kura mērķis ir ārpus euro zonas esošo dalībvalstuiesaistīšanās sankciju režīmā, pamatojoties uz brīvprātības principu.

Mēs esam sasnieguši progresu saistībā ar darba grupu un panākuši konverģenci attiecībāuz Komisijas iniciatīvām ekonomikas pārvaldības nostiprināšanai, jo īpaši pievēršotuzmanību profilaksei un brīdinājuma pasākumiem, liekot uzsvaru uz parādu ilgtspējībuun vienojoties par metodi makroekonomikas nelīdzsvarotības risināšanai, kā arī izveidojotefektīvu izpildes nodrošināšanas mehānismu.

Lai gan darba grupā ir notikusi viedokļu konverģence attiecībā uz Komisijas priekšlikumiem,standarta likumdošanas process sākas tikai tagad. Līdz šim mēs esam redzējuši tikai sākumu.Iespējams, mēs esam sākuma beigās, bet standarta likumdošanas process sākas tikai tagad,un Eiropas Parlamentam kā otram likumdevējam ir tiešām izšķiroša un svarīga nozīme.

Mēs vēlamies ar jums sadarboties un mēs aicinām Padomi un Parlamentu līdz nākamā gadavasarai sagatavot likumdošanas lēmumus, lai nākamā, 2011. gada, vasarā, kad notiksnākamā efektīvas rīcības novērtējuma kampaņa, stātos spēkā jaunā ekonomikas pārvaldībassistēma.

Saistībā ar ekonomikas pārvaldību šis Eiropas Savienībai patiešām ir jautājums par uzticību,un es jums pilnībā piekrītu, ka Eiropas Savienības darbu un darba rezultātus tiešāmnodrošina Kopienas metode.


Es šajā jautājumā jūs uzmanīgi uzklausīju. Es novērtēju jūsu stabilo uzticību Kopienasmetodei, sākot ar Daul kunga, Schulz kunga, Verhofstadt kunga un Cohn-Bendit kunga runām,lai gan es nevaru sasniegt tādu runas eleganci kā “Dovilas vienošanās” vai “kazinokompromiss”.

Lai nu kā, kopā apliecināsim vēlreiz, ka Kopienas metode var nodrošināt un tagad tai irjānodrošina jauna ekonomikas pārvaldības sistēma, un papildināsim stipru monetārosavienību ar stipru un efektīvu ekonomikas savienību, lai izveidotu īstu un pilnīguekonomikas un monetāro savienību.

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es runāšu īsi un sākšu,Padomes vārdā izsakot pateicību abiem referentiem — Berès kundzei un Feio kungam. Viņisimbolizē Parlamenta iesaistīšanos tik svarīgās tematiskajās jomās kā šis jautājums. Es vēlosarī sacīt, ka mudinu jūs bez kavēšanās veikt ar ekonomikas pārvaldību saistīto iniciatīvuanalīzi, proti, Komisijas iniciatīvu analīzi, kurām mūs būtu jānodrošina ar iespēju īstenotEiropas ekonomikas pārvaldību, jo īpaši saistībā ar koplēmuma principu.

Pieņemu, ka Padome ir Parlamenta rīcībā, lai saistībā ar šiem priekšlikumiem tiktu gūtireāli panākumi.

Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks šodien, trešdienā, 2010. gada 20. oktobrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

Paolo Bartolozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlētos paust savu atzinību svarīgajamieguldījumam, ko šis darbs sniegs pasākumu kopas noteikšanā, kas veicami pašreizējāskrīzes pārvarēšanai un turpmāku krīžu iespējas novēršanai.

Pēc tam, kad nesenā krīze satraucošā mērā izcēla pašregulācijas ierobežojumus, mumsaizvien neatliekamāk jāizvēlas globālās kontroles sistēma. Pašreizējais ekonomikas unfinanšu nestabilitātes posms, kas ir postošākais desmitgažu laikā, ir novedis pie tāda mēroganodarbinātības un sociālās krīzes, ka ir nepieciešama izlēmīga rīcība, lai novērstu tāsnegatīvo rezonansi, un jānosaka par prioritātēm iespējas, kas rodas globalizētā ekonomikā.

Krīze pēdējo gadu laikā ir nežēlīgi pārbaudījusi lielāko daļu attīstīto valstu. Ekonomikasatveseļošana dažu valstu gadījumā ir lēna pat tagad, un pastāvīgais finanšu tirgu trauslumsnosaka, ka pasaules mēroga koordinācija un piemērotu ekonomikas un rūpniecībasstratēģiju izvēle ir nozīmīgākie aspekti cīņā ar finanšu krīzi. Turklāt pasaules mērogapārraudzībai ir jāveicina noteikta finanšu tirgu stabilizācija un jānostiprina notiekošāekonomikas atveseļošana, garantējot stabilu pieprasījuma un nodarbinātības līmeņuizaugsmi.

Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Pašreizējā ekonomikas krīze apliecina, ka pašlaikEiropas Savienībā izmantotais pārvaldības modelis nav darbojies pietiekami labi, tādējādinespējot panākt pilnīgu konverģenci starp dalībvalstīm. Šī situācija nosaka nepieciešamībupēc ekonomikas regulējuma uzlabojuma un mērķtiecīgu pārraudzības instrumentu izstrādes,kas ir precīzāk definēti un mērķtiecīgāki. Ir svarīgi, lai dalībvalstis ievērotu Eiropas līmenīnoteiktās regulas un lēmumus, jo īpaši saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Ņemotto vērā, es vēlos apsveikt Feio kunga iniciatīvu, kuras mērķis ir tādu pasākumu veicināšanakā lielāka skaita kontroles mehānismu izstrāde un uzmanīgāka tendenču novērošana valstsparāda un ienākumu jomā.


Es vēlētos noslēgt savu runu, piebilstot, ka Rumānijas valdība nesen pieņēma fiskālā budžetastratēģiju 2011.–2013. gadam, ietverot pasākumus, kas nepieciešami budžeta deficītaatjaunošanai zem 3 % robežas un parāda saglabāšanai zem 60 % līmeņa. Šis reformu processradīs ekonomikas atveseļošanai nepieciešamos apstākļus.

Dominique Baudis (PPE), rakstiski. – (FR) Finanšu, ekonomikas un sociālā krīze plosāsdivus gadus. Tās rezultātā bezdarba līmenis ir pārsniedzis 10 % un Eiropas Savienībuapdraud jauna recesija. Tā ir krīze, kuru mēs nespējam pakļaut savai kontrolei.

Nākamā G20 augstākā līmeņa sanāksme notiks 11. un 12. novembrī Seulā Francijasprezidentūras vadībā. G20 izveide bija prezidenta Sarkozy kunga iecere, kurš uzskata, kamūsdienās globālo ekonomiku vairs neregulē tikai 8 valstis, bet arī visas nozīmīgākāsattīstības valstis. Šis regulējums ļauj izstrādāt mērķtiecīgu ilgtermiņa redzējumu. Šī krīzenosaka nepieciešamību pēc īstas ekonomikas pārvaldības, noteikumiem, kas ierobežosociālo dempingu attīstības valstīs, finanšu regulējuma un starptautiskās monetārās sistēmasreformas. Lai to panāktu, Eiropai ir jāzina, kā paust vienotu, noteiktu un stingru nostāju.

Ivo Belet (PPE), rakstiski. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, viens no pamanāmākajiemelementiem šajos ieteikumos ir nodokļa piemērošana finanšu darījumiem. Šāds pasākumsmums ļaus nošaut vairākus zaķus ar vienu šāvienu: tas ir efektīvs instruments pretspekulācijām, un ienākumi mums ļaus risināt problēmas saistībā ar valdību deficītu unfinansējumu neatliekamiem sociālajiem projektiem (vide, attīstības palīdzība, infrastruktūrasproblēmas utt.). Parlaments tagad ir skaidri norādījis, ka mums Eiropā ir jāseko šādamrīcības plānam, pat ja pārējā pasaule pašlaik šaubās, jo tā ir pārbijusies. Nākamais solis irEiropas Komisijas sagatavots priekšizpētes ziņojums. Tas, par ko mēs šodien esamizšķīrušies, ir konkrēta intervence un atbilde finanšu krīzei. Tas arī sniedz skaidru signāluEiropas iedzīvotājiem, ka mēs esam mācījušies no visām dažu aizvadīto gadu laikāpiedzīvotajām neveiksmēm un ka mēs risinām krīzes problēmu, lai nostiprinātu Eiropu,jo īpaši Eiropas iedzīvotāju interesēs.

George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Regulatīvās struktūras, kas Eiropas Savienībāun Amerikas Savienotajās Valstīs pastāvēja pirms ekonomikas un monetārās krīzes,apliecināja saskaņotības trūkumu un bija pārmērīgi balstītas atšķirīgās makroekonomikasanalīzēs. Šajās regulatīvajās struktūrās vērojamās vispārējas saskaņotības trūkuma dēļvalstis reaģēja patstāvīgi. Tās neņēma vērā, ka globalizētā pasaulē valsts mērogā pieņemtaimonetārajai politikai ir ievērojama ietekme uz citu valstu ekonomikām. Eiropas Sistēmiskorisku komitejas un Eiropas finanšu uzraudzības iestāžu izveide nostiprina finanšu pārvaldībuEiropas Savienībā. Tomēr starptautiskajā līmenī pastāvošie regulējumi krīžu pārvaldībaifinanšu nozarē aizvien ir nepietiekami. Eiropas Savienībai G20 sanāksmē, kas notiksnovembrī, ir jāuzsver nozīme, kas ir pārraudzības un regulējuma sistēmai, kura cita starpāietvers obligātu finanšu darījumu un instrumentu reģistrāciju. Mums ir atbildība attiecībāuz ekonomiku, un mums vispirms ir jābūt spēcīgiem Eiropas Savienības līmenī, lai mēsspētu nodrošināt starptautisku vadību.

João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Beidzot ES un tās līderiem nāksies atzīt, kasmagā krīze, ko mēs piedzīvojam, nenāca no ASV! Tā ir sistēmiska krīze, kas izriet nokapitālisma tā pašreizējā attīstības posmā, proti, no neoliberālisma. Ņemot to vērā, krīzeEiropas Savienībā izriet no pašiem Eiropas Savienības pamatiem, neoliberālismam esotvienai no galvenajām dogmām. Sastopoties ar savu īstenoto politiku postošajām sekām,varas, kas būtībā ir noteikušas ES virzienu, izrāda satraucošas iedomības un agresivitātespazīmes, cenšoties nepieņemamā veidā aizturēt attīstību, jo īpaši attiecībā uz strādniekiem


un neaizsargātāko valstu iedzīvotājiem, veicot nepieļaujamu uzbrukumu to suverenitātei.Tāda ir Vācijas un Francijas kopīgā paziņojuma jēga, ar ko tās nolēma nākt klajā Dovilāpirms G20 un Eiropas Komisijas sanāksmes. Šīs valstis, šķiet, ignorē faktu, ka došanās uzpriekšu pa to ceļu, pa kuru mēs šeit nonācām, var novest tikai pie apkaunojuma. Šādsvēstījums atbalsojas visā Eiropā notiekošajos strādnieku un iedzīvotāju protestos. Šīmvalstīm ir laiks ieklausīties! Īstā atbilde uz krīzi ir vērtības piešķiršana darbam un ienākumugodīgāka sadale, proti, izmantojot nodokļus, tādējādi sniedzot labumu darbam kā kapitālapretmetam.

Louis Grech (S&D), rakstiski. – Mēs esam krīzes vidū, kas ir lielā mērā traumējusi finanšu,ekonomikas un sociālo nozari un ir negatīvi ietekmējusi iekšējā tirgus integrācijas procesu.Vienotais tirgus varētu būt nepieciešamais katalizators, lai ierosinātu īstu Eiropasekonomikas un finanšu atveseļošanos no krīzes un atjaunotu ļoti nepieciešamo uzticībumūsu iedzīvotāju vidū. Krīze kā tāda var kalpot kā iespēja, lai īstenotu pasākumus, kas varstimulēt ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un progresu sociālajā jomā Eiropā, Eiropasekonomikas centrā nostādot iedzīvotājus. Es atbalstu referenta centienus sniegt skaidrasnorādes izkļūšanai no krīzes: īstenot konkrētus pasākumus un iniciatīvas, kuras ir vērstasuz iekšējā tirgus, nodarbinātības un MVU svarīgo nozīmi. Turklāt ir jāpieņem jaunavisaptveroša un iekļaujoša pieeja, ar kuras palīdzību iedzīvotāju mērķi, jo īpaši tie, kas irsaistīti ar iedzīvotāju bažām ekonomikas, sociālajā, veselības aprūpes un vides jomā, būtupilnībā integrēti ekonomikā. Mums ir vajadzīga jauna politiskās domāšanas paradigma,kurā par galveno parametru Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma un politikas noteikšanāun formulēšanā ir izvirzīts Eiropas iedzīvotājs.

Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropā notiek ekonomikas atveseļošana.Tomēr vēl joprojām saglabājas nenoteiktības gaisotne. Starptautiskā ekonomikasatveseļošanās vēl aizvien ir trausla, dažādās valstīs atšķiroties procesa tempam. Vēl joprojāmsvarīgākā prioritāte ir stabila pamata izveide, kas sistemātiski atbalstīs ilgtspējīgu, līdzsvarotuekonomikas izaugsmi. Šim nolūkam mums ir jāizstrādā sistēma, kas vienlaikus atbalstīsatbildi uz krīzi, profilaksi, vidēja termiņa un ilgtermiņa sadarbību. Eiropas Savienībai irjābūt spēcīgai partnerei, kura ne tikai spēj piemērot savu pieredzi ekonomikas un politikasintegrācijā, bet arī sniegt ievērojamu ieguldījumu pasaules mēroga ekonomikas pārvaldībā.Mums ir jāizstrādā uzticama un dzīvotspējīga vidēja termiņa ekonomikas politika unjākoordinē makroekonomikas politika, kas būs balstīta uz regulējumu ilgtspējīgai,līdzsvarotai izaugsmei, ko sagatavos G20. ES ekonomikas politikas stratēģijā ir jāietveršādi elementi: rīcības plāns strukturālo reformu izmantošanai ekonomikas izaugsmes unnodarbinātības veicināšanai, konsolidēta fiskāla reforma un pieaugoša ekonomikaspārvaldība ES un euro zonā. Ir jāpieņem G20 attīstības plāns ar daudzgadu rīcībasprogrammu, kas atbalstīs attīstības valstu ekonomikas izaugsmi un elastību.

Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Pats galvenais un pats svarīgākais izveidotajāsituācijā ir noteikt diagnozi un iemeslus, kuri noveda pie krīzes. Dažādās ES valstīs toiedzīvotāji dažādi izjuta krīzes sekas. Ir nepieciešams skaidri piefiksēt nacionālo valdībukļūdas, ļaunprātības un neprofesionalitāti, lai turpmāk nepieļautu iedzīvotāju situācijaspasliktināšanos. Latvijas valdība, piemēram, jau aizņēma no starptautiskajām finansuinstitūcijām summu, kas divreiz pārsniedz valsts gada budžetu. Latvijas valdība katru dienupieņem tautai nelabvēlīgos lēmumus attiecībā uz nodokļu sistēmu un fiskālo politikukopumā, kas noved pie uzņēmumu likvidācijas un Latvijas uzņēmēju aizbraukšanas uzārzemēm. Latvijas valdība pastāvīgi cenšas grozīt pensiju likumu, lai samazinātu izmaksaspensionāriem. Tas ved pie sociālā sprādziena un globālā netaisnīguma. Mums ir


nepieciešams sniegt skaidru signālu nacionālajām valdībām, ka sociālo izmaksu un pensijusamazināšana krīzes laikā ir noziegums pret tautu. Esmu pārliecināts, ka neaizsargātajiem,mazturīgajiem sabiedrības slāņiem nav jānes atbildība par valdības kļūdām.

Sławomir Witold Nitras (PPE), rakstiski. – (PL) Es vēlētos pateikties Feio kungam parviņa darbu ziņojuma projekta sagatavošanā. Man šķiet, ka attiecībā uz draudiem, ar kosastopas Eiropa, mēs pārāk drīz atgriežamies pie ierastās darba kārtības. Mēs nepievēršamatbilstošu uzmanību brīdinājuma signāliem no finanšu tirgiem vai no tādiem cilvēkiemkā priekšsēdētājs Trichet kungs, kurš Komisijas priekšlikumu nosauca par labu, betneadekvātu soli virzībā uz Stabilitātes un izaugsmes pakta nostiprināšanu. Mūsu kā EiropasParlamenta uzdevums šodien ir aizsargāt Eiropas Komisijas priekšlikumus pret dalībvalstuvaldībām, kuras acīmredzot no krīzes nav guvušas nekādus secinājumus.

Ja Eiropadome būtu pienācīgi ievērojusi pakta noteikumus, Eiropas krīzes mērogs publiskofinanšu jomā būtu bijis daudz mazāks. Ja mēs šodien ļausim valdībām, jo īpaši Francijasun Vācijas valdībai, ierobežot Komisijas priekšlikumus, krīze padziļināsies un mums nāksiesšaubīties, vai visam vienotās valūtas projektam pašreizējā formā ir kāda jēga un vai mēsnejauši neapliecināsim, ka euro ir neveiksmi cietis eksperiments. Parlamentu sagaidanozīmīgs uzdevums. Mums ir jāaizsargā euro un jāiebilst pret jebkādiem īstermiņapolitiskajiem mērķiem. Mums ir jāpiespiež visas dalībvalstis īstenot atbildīgu budžetapolitiku, lai arī tas varētu būt sāpīgi. Paldies par uzmanību!

Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Vārds “krīze” ir cēlies no vārda Krino grieķu valodā,kas burtiski nozīmē “izlemt”, “izvēlēties”. Tādējādi tas norāda uz brīdi, kas nošķir vienuposmu no cita. Mums ir jāraugās tālāk un jāņem vērā pagātne, lai īstenotu strukturālāspārmaiņas, kas vairos mūsu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un spēju stātiespretī lielākam spiedienam, ko radīs globalizētā vide.

To darot, mums ir arī jānodrošina darbs ievērojamam daudzumam cilvēku no mūsudarbaspēka mazāk aizsargātās daļas un viņu ģimenēm. Eiropas Savienībai ir nepieciešamajauna ekonomikas pārvaldība, kas nodrošinās valsts finanšu stabilitāti un stingrību. Tādafinanšu un ekonomikas krīze, kādu mēs pašlaik piedzīvojam, nekad nedrīkst atkārtoties.Eiropas jaunajā ekonomikas pārvaldībā jāņem vērā ne tikai valdības parāda līmenis, betarī tā ilgtspējība vidējā termiņā un ilgtermiņā. Valsts finanšu stabilitātei privātais parādsun sociālās drošības sistēmas ilgtspējība ir tikpat nozīmīga kā valdības parāds kā tāds.Valstis, kas kontrolēja valdības parādu, ir nokļuvušas dziļā krīzē tieši ģimeņu un uzņēmumuievērojamo parādsaistību dēļ, kamēr valstis ar lielu valdības parādu ir labi izkļuvušas nokrīzes.

Richard Seeber (PPE), rakstiski. – (DE) Ekonomikas un finanšu krīze ir nepārprotamiatklājusi pastāvošo ekonomikas un valūtas politikas koordinēšanas instrumentu un metožutrūkumus un vājos punktus. Iepriekš dažas dalībvalstis, īpaši Francija un Vācija, pārākvilcinājās ieviest stingrāku regulējumu. Ekonomikas krīzes pārvarēšana ir viena no lielākajāmproblēmām, ar ko esam saskārušies, un uz to ir iespējama tikai Eiropas, nevis valsts mērogaatbilde. Tas attiecas arī uz sankciju mehānismiem, kurus vēl joprojām bloķē dažasdalībvalstis. Tomēr saskaņā ar jaunajiem iekšējā finanšu tirgus noteikumiem ir īstais laiksnostiprināt valūtas savienību un tajā pašā laikā jo īpaši samazināt publisko parādu, lainodrošinātu Eiropas Ekonomikas zonas nākotni. Šajā procesā jo īpaši intensīvāk ir jāiesaistadalībvalstu parlamenti, lai eiropeizētu debates dalībvalstīs. Tikai tad būs iespējams rastEiropas mēroga atbildi, ar kuras palīdzību pārvarēt krīzi un panākt stabilu un stipruekonomikas savienību.


Jutta Steinruck (S&D), rakstiski. – (DE) Kopš 2008. gada finanšu krīzes G20 valstu vaivaldību vadītāji regulāri, ik pēc sešiem mēnešiem, satiekas, lai apspriestu ekonomikas unfinanšu jautājumus un uzlabotu sadarbību, lai sasniegtu stabilu un ilgtspējīgu pasaulesekonomikas izaugsmi mūsu visu labā. Tomēr, manuprāt, lai iegūtu ilgtspējīgu un atbilstošuatbildi krīzes radītajām finanšu, ekonomikas vai sociālajām problēmām, mums ir vajadzīgaplašāka pieeja un līdzsvarotāka perspektīva, raugoties uz šīm problēmām. Dalībvalstufinanšu ministri nevar novērtēt situāciju darba tirgū un sniegt atbildes uz neatliekamajāmnodarbinātības un sociālās politikas problēmām, kurās pienācīgi ņemtas vērā darbiniekuvai iedzīvotāju problēmas kopumā. Tāpēc es aicinu organizēt regulāras nodarbinātības unsociālo jautājumu ministru sanāksmes G20 ietvaros. Turklāt es aicinu ES un tās dalībvalstis,kuras ir pārstāvētas G20, tālāk attīstīt šo ideju un ciešāk savstarpēji sadarbotiesnodarbinātības un sociālās politikas jomā, un censties panākt līdzsvarotāku pieeju augstākālīmeņa sanāksmē. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka konkurence vājina darbinieku tiesībuaizsardzību. Mums ir jānostiprina šīs tiesības ne tikai attiecībā uz Eiropas Savienībasiedzīvotājiem, bet arī citu valstu iedzīvotājiem visā pasaulē.

Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienība ar tās 500 miljoniemiedzīvotāju, kas ir 7 % pasaules iedzīvotāju skaita, rada 30 % pasaules IKP. Jaunākie statistikasdati apliecina, ka 2008. gada augustā ES reģistrēja tirdzniecības deficītu EUR 17,3 miljarduapjomā. Pirmā pusgada laikā ES fiksēja lielāko eksporta pieaugumu uz Brazīliju (+57 %),Ķīnu (+41 %) un Turciju (+38 %), kamēr lielākais importa pieaugums bija no Krievijas (+43%), Ķīnas un Indijas (abos gadījumos +25 %).

Lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, ES būtu jāsamazina tās atkarība notradicionālajiem piegādātājiem enerģētikas jomā. Šā gada pirmo 6 mēnešu laikā EiropasSavienības 27 dalībvalstu tirdzniecības deficīts enerģētikas nozarē salīdzinājumā ar to pašuperiodu pagājušajā gadā pieauga par EUR 34,3 miljardiem. Turklāt Eiropas Savienībai irnepieciešama ekoloģiski efektīva rūpniecības politika, kas nodrošinātu saikni starpnovatoriskajām spējām un ES ražotnēm, tādējādi palīdzot radīt darba vietas visā ES unsaglabāt tās globālo konkurētspēju.

Tāpēc Eiropadomei savā darba kārtībā sanāksmes laikā 28. un 29. oktobrī būtu jāietvernākotnes rūpniecības politika un ES energodrošība, kā arī priekšlikumi par to, kā samazinātklimata un demogrāfisko pārmaiņu ietekmi.

SĒDI VADA: J. BUZEKPriekšsēdētājs

Janusz Wojciechowski (ECR). – (PL) Vakar Lodzā, Polijā, savā darba vietā tikanoslepkavots Eiropas Parlamenta vēlēšanu apgabala biroja darbinieks. Viņš bija mansasistents Marek Rosiak. Tas, ko nozieguma paveikšanas laikā teica slepkava, neatstāj nekādasšaubas par to, ka viņa motīvs bija naids pret Likuma un tiesiskuma partiju, Polijasnozīmīgāko opozīcijas partiju. Naida kampaņa, kas jau zināmu laiku tiek vērsta pret šopartiju, ir sasniegusi kulmināciju traģēdijā. Eiropas Parlamentam ir jānosoda ne tikainoziegums kā tāds, bet arī naids un vardarbība, kurai nav vietas Eiropas politikā un Eiropasdemokrātijā. Priekšsēdētāja kungs, es jūs lūdzu pasludināt minūti klusuma, pieminotMarek Rosiak, cilvēku, kurš mira, veicot darba pienākumus Eiropas Parlamenta labā.

(Parlamenta deputāti piecēlās kājās un ievēroja minūti klusuma)


Ria Oomen-Ruijten (PPE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, mēs tikko apliecinājām, cik mēs,Parlaments, varam būt cieņpilni. Tomēr, pirms īsa brīža ienākot Parlamenta ēkā, manvispirms uzbāzās cilvēki, kuri uzskata, ka mums ir jāparaksta kaut kādas rezolūcijas, unvēlāk mani ielenca baloni, ar kuriem tiek pausts atbalsts kaut kādu grozījumu veikšanai.Priekšsēdētāja kungs, es šādu uzvedību uzskatu par šā Parlamenta cieņu aizskarošu, un esjūs aicinātu apdomāt šo jautājumu divreiz un noskaidrot, kā mēs varam nodrošināt, laiParlamenta gaiteņos nekas tāds nebūtu vērojams.

Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, vai es jūs, lūdzu, varētu palūgt sagatavotnolēmumu? Mēs redzam, ka Parlamentā ir izvietoti baloni. Vai jūs varat sagatavot nolēmumupar to, vai tas ir vai nav pieļaujams? Ja tas nav pieļaujams, vai šos balonus drīkst aizvākt?Ja tas ir atļauts, man un maniem kolēģiem ir daži gaumīgi Apvienotās Karalistes Neatkarībaspartijas baloni purpura un dzeltenā krāsā, ko mēs nākamreiz gribētu paņemt līdzi.

(Aplausi)

Priekšsēdētājs. – Godātie kolēģi, mēs šodien balsosim par šo ļoti svarīgo jautājumu. Šisjautājums ir saistīts ar šeit notiekošo demonstrāciju. Es jūs lūdzu ignorēt šo jautājumu līdzbalsošanai, kas notiks pēc aptuveni 40 minūtēm. Es jums to lūdzu. Tas ir neliels žests nomūsu visu puses. Vispārīgi runājot, es jūs atbalstu, bet, lūdzu, nepiedalieties demonstrācijāsParlamentā.

(Aplausi)

4. Balsošanas laiks

Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir balsošana.

( Balsošanas rezultātus un citu informāciju sk. protokolā )

4.1. Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām pārskatīšana(A7-0279/2010, Paulo Rangel) (balsošana)

4.2. Parlamenta Reglamenta pielāgošana pārskatītajam Pamatnolīgumam par EiropasParlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām (A7-0278/2010, Paulo Rangel)(balsošana)

Priekšsēdētājs. – Es gribētu uzsvērt, ka tas ir mūsu ilgo sarunu ar Eiropas Komisijuiznākums. Pirmkārt, es vēlos apsveikt referentus Rangel kungu un Lehne kungu, kuri mūsuvārdā risināja sarunas ar Eiropas Komisiju. Šajā procesā piedalījās arī Swoboda kungs,Wallis kundze, Harms kundze, Roth-Berendt kundze un Rangel kungs, tādēļ es vēlos viņiempateikties par šo sarunu iznākumu. Liels paldies arī priekšsēdētājam Barroso kungam unpriekšsēdētāja vietniekam Šefčovič kungam. Mēs bijām atklāti cits pret citu. Iznākums ir ļotilabs, tādēļ es apsveicu abas puses un ceru arī uz veiksmīgu turpmāko sadarbību.

4.3. Finanšu regula, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, attiecībāuz Eiropas Ārējās darbības dienestu (A7-0263/2010, Ingeborg Gräßle) (balsošana)

4.4. Grozījumi Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos un Kopienu pārējodarbinieku nodarbināšanas kārtībā (A7-0288/2010, Bernhar Rapkay) (balsošana)


4.5. Budžeta grozījums Nr. 6/2010, II iedaļa — Eiropadome un Padome, III iedaļa— Komisija, X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests (A7-0283/2010,Roberto Gualtieri) (balsošana)

Priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi! Mēs esam beiguši tiesību akta izstrādi attiecībā uzEiropas Ārējās darbības dienestu. Pirmkārt, es vēlos teikt lielu paldies daudziemklātesošajiem šā Parlamenta deputātiem par viņu veikto grūto darbu, kā arī vairāku EiropasParlamenta komiteju priekšsēdētājiem, kuriem šajā procesā bija vadošā loma. Īpaša pateicībapienākas arī tiem, kuri pārstāvēja šo Parlamentu gan kā sarunu dalībnieki, gan kā referenti.Tie ir: Elmar Brok, Guy Verhofstadt, Roberto Gualtieri, Ingeborg Gräßle, Crescenzio Rivellini unBernhard Rapkay, kā arī Parlamenta deputāti László Surján un Sidonia Jędrzejewska, kuri strādājapie jautājuma par budžetu.

Es nosaucu šo cilvēku vārdus tādēļ, ka viņi ir ieguldījuši lielu darbu, lai panāktu vienošanospar Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi. Mēs uzskatām, ka šāda dienesta izveide EiropasSavienībai būs lietderīga. Es vēlos visus apsveikt ar gūtajiem panākumiem, jo īpašilēdiju Ashton kundzi un tos, kuri kopā ar viņu piedalījās sarunās, kā arī Padomi. Starp mumsir arī vēstnieks Poul Skytte Christoffersen, kurš arī piedalījās minētajās sarunās. Lūdzu, aplausus.

(Aplausi)

Man ir ziedi lēdijai Ashton kundzei, diemžēl viņas šeit nav. Dāmas vienmēr liek uz sevigaidīt! Es tam nebiju gatavs, tomēr mums, vīriešiem, ir jābūt gataviem uz visu!

(Aplausi)

5. Svinīgā sēde - Parlamenta priekšsēdētāja Jerzy Buzek uzruna, atzīmējot savupilnvaru termiņa vidusposmu

Priekšsēdētājs. – Kolēģi! Kā jau es pirms gada solīju, man jums ir sagatavota neliela runa.

Ir iestājies vidusposms manam pilnvaru termiņam, kura sākumā es apsolīju, ka informēšujūs par paveikto.

Kā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs es pārstāvu jūs visus. Neatkarīgi no tā, kurp esmudevies un ko darījis, man ir bijis tas gods un atbildība rīkoties šā prestižā Parlamenta vārdā.

Tomēr šoreiz es nerunāšu par sevi, bet par jums un jūsu darbu. Runa ir par mums visiemun to, ko esam paveikuši Eiropas Parlamentā pēdējos 15 mēnešos, kā arī par to, kas būsjādara turpmāk.

Dāmas un kungi! Pirmais punkts ir krīze. Mūsu iedzīvotāji no mums kā politiķiem sagaida,lai tiktu pārvarēta krīze, kā arī izskausta nabadzība un sociālā atstumtība, it sevišķi šajāgadā. Krīze nesākās Eiropā, diemžēl tieši Eiropai ir jāpārvar tās sekas. Šis Parlaments irizvirzījis prasības Eiropas Komisijai un Padomei attiecībā uz vērienīgām reformām. Mēsjau esam īstenojuši galvenās finanšu reformas, proti, izstrādājuši Finanšu uzraudzībastiesību aktu kopumu un noteikumus baņķieru prēmiju ierobežošanai, kā arī attiecībā uzprasībām par banku kapitālu. Tādējādi mēs esam izveidojuši pamatu tam, lai iedzīvotājitiktu aizsargāti no turpmākām krīzēm.

Tomēr mums ir jādara vairāk, proti, jānodrošina labāka Eiropas tirgu integrācija, jo tāgarantēs ekonomisko izaugsmi un zemākas cenas. Profesora Monti kunga ziņojumam ir


jākļūst par likumu. Jāatzīst, ka šis ziņojums lielā mērā ir balstīts uz jūsu, proti, EiropasParlamenta deputātu un mūsu komiteju iniciatīvām.

Pārstāvot šo Parlamentu Eiropadomē, es teicu, ka mums ir jābūt godīgiem pret iedzīvotājiemun jāpaziņo par taupības pasākumiem šajā grūtajā laikā, kā arī vajadzību strādāt ilgāk unpensionēties vēlāk. Tas ir vienīgais veids, lai nodrošinātu Eiropas uzplaukumu. Tā irstrukturālo reformu ilgtermiņa programma, kuru nevar īstenot dažās dienās, tādēļ mēsīstenosim stratēģiju „Eiropa 2020”, kā arī nodrošināsim konkurētspēju un nodarbinātību,kas mūsu iedzīvotājiem ir vissvarīgākais. Mūsu galvenie uzdevumi ir pārvarēt krīzi unnodrošināt ilgtermiņa attīstību.

Otrs punkts ir solidaritāte. Šī krīze bija apliecinājums tam, cik liela nozīme ir Eiropassolidaritātei. Es esmu bijis tādās valstīs kā Lietuva, Latvija, Rumānija un Grieķija, kuruiedzīvotāji vissmagāk izjūt krīzes sekas. Es apliecināju šīm valstīm mūsu solidaritāti, tomērvienlaikus uzsvēru, ka solidaritāte nav iespējama, neuzņemoties atbildību. Lielā mērā mumsir izdevies atvairīt krīzi. Pacients ir izglābts, bet tagad mums ir jāpārliecinās par to, lai viņšvarētu doties prom no slimnīcas pats uz savām kājām. Tādēļ, kā jau es iepriekš minēju, laiizkļūtu no krīzes, mums ir vajadzīga ilgtermiņa stratēģija, pareiza ekonomikas pārvaldība,strukturālas izmaiņas, kā arī izmaiņas sociālajā un izglītības jomā. Šajā krīzes situācijāmums ir jābūt ne tikai reāliem, bet arī jutīgiem.

Trešais punkts ir enerģētikas politika un klimata pārmaiņas. Enerģija ir ekonomikas galvenāvērtība. Enerģijas avotu un klimata aizsardzība ir mūsu galvenās prioritātes un arī pārējoekonomisko iniciatīvu nozīmīgākie politiskie virzītājspēki. Kā jau mēs visi zinām,energoapgādes drošība, vides aizsardzība un iespējami lētāka elektroenerģija ir mūsulielākās 21. gadsimta problēmas. Tādēļ 2010. gada 5. maijā mēs kopā ar Jacques Delorpubliskojām deklarāciju par Eiropas Enerģētikas kopienas izveidi. Mēs vēlamies, lai visi ESuzņēmumi, kuri darbojas šajā jomā, atbalstītu šo ideju. Es gribētu atkārtot, ka Komisija,Parlaments un Padome jau ir daudz paveikuši šajā jomā, un darbs turpinās, tomēr vienlaikusir arī svarīgi nodrošināt papildu stimulu, lai šie pasākumi tiktu īstenoti ar pienācīguefektivitāti. Es esmu gandarīts par to, ka šodien parakstīšu mūsu kopīgi pieņemto regulupar gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem.

Tomēr, lai enerģētikas tirgus kļūtu par vienotu kopīgo tirgu, darāmā joprojām ir daudz.Es kopā ar jums turpināšu darbu šajā jomā. Vissvarīgākais ir tas, lai mūsu pasākumienerģētikas jomā veicinātu arī klimata aizsardzību. Mēs esam un arī turpmāk vēlamies būtlīderi šajā jomā. Mēs, proti, Eiropas Parlaments, esam parakstījuši nolīgumu par videsvadības un audita sistēmu (EMAS), tādējādi apliecinot sevi kā videi draudzīgu parlamentu,kas palīdzēs ietaupīt enerģiju un rosinās izmantot alternatīvus enerģijas avotus.

Ceturtais punkts ir ārējās attiecības. Kā Eiropas Parlamenta deputāti mēs esam demokrātijasvēstneši, un viens no mūsu uzdevumiem ir organizēt brīvas un godīgas vēlēšanas. Gandrīzik nedēļu papildus saviem tiešajiem pienākumiem mēs popularizējam ES pamatvērtības.Mēs esam pasaules lielākā ekonomika un lielākais līdzekļu devējs, bet nespējam pilnībāizmantot savas stiprās puses. Mums ir jāpārskata veids, kādā cenšamies sasniegt savusmērķus un tirdzniecības sarunās jāliek uzsvars uz atbalstu demokrātijai un cilvēktiesībām.Mēs nedrīkstam piemērot dubultstandartus neatkarīgi no tā, vai mūsu sarunu partneri irlieli un spēcīgi vai arī mazi un vāji.

Man kā priekšsēdētājam ir jāstiprina mūsu vienotā nostāja un jādara zināms ES iedzīvotājuviedoklis ārpus tās robežām. Tādēļ ir jāstiprina arī mūsu parlamentārā diplomātija. Es jūsesmu pārstāvējis G8 valstu sanāksmēs, kā arī oficiālās vizītēs uz Ķīnu un ASV. Jāatzīmē


arī, ka mēs esam uzlabojuši attiecības ar ASV Kongresu. Tur atrodas arī mūsu pārstāvniecība.Es biju pirmais Parlamenta priekšsēdētājs, kurš pēc 12 gadu pārtraukuma apmeklēja Krieviju.

Pateicoties kopīgajiem pūliņiem, mēs esam izveidojuši Vidusjūras Savienības Parlamentārāsasamblejas sekretariātu un ar EUROLAT starpniecību veiksmīgi pilnveidojam sadarbībuar Latīņamerikas valstīm. Tomēr jāatzīst, ka mums joprojām ir daudz darāmā, lai saistībāar Austrumu partnerību uzsāktu parlamentāro sadarbību EURONEST asamblejā.

Dāmas un kungi, tikko ir beigusies balsošana par Eiropas Ārējās darbības dienestu. Es nosirds ceru, ka drīz tas kļūs par mūsu lielo atbalstu, kas palielinās ES potenciālu. Starp mumsun Padomi noritēja spraigas sarunas, kuru mērķis bija panākt, lai šis dienests būtumūsdienīgs un pārstāvētu Eiropas Savienības nostāju un kopējās intereses, tomēr jāatzīst,ka visas iesaistītās puses bija gatavas kompromisam, tādēļ apsveikumiem ir jābūtabpusējiem, jo šajās diskusijās piedalījās visi.

Dāmas un kungi, uz brīdi novērsīsimies no jautājuma par ārlietām un atgriezīsimies piešogad paveiktā. Mēs esam noraidījuši SWIFT nolīgumu. Tas bija ļoti svarīgs brīdis, jo ASVvaldība saprata, ka Parlaments pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir nopietns darījumupartneris. Turpmāk par to varēs pārliecināties ne tikai ASV, bet arī daudzu citu valstuvaldības. Kad vēsturnieki nākotnē vērtēs šo balsojumu, viņi varēs teikt, ka mēs esamrīkojušies pareizi savu iedzīvotāju interesēs. Mēs esam spējuši rast līdzsvaru starp drošībuun personu brīvības aizsardzību. Tas ir ļoti svarīgi, jo mēs kā Eiropas Parlamenta deputātipārstāvam savus iedzīvotājus.

Piektais punkts ir cilvēktiesības. Tā ir mūsu Parlamenta un arī mana prioritāte. Es vienmērrunāju par šo jautājumu, ja rodas tāda iespēja. Es zinu, ka aiz manis stāv 735 cilvēktiesībuaizstāvji, savukārt aiz viņiem stāv 500 miljoni iedzīvotāju. Krievijā es uzdevu jautājumuprezidentam Medvedev kungam par cilvēktiesību aktīvistu un žurnālistu, proti,Anna Politkovskaya un Sergey Magnitsky slepkavībām. Kad Liu Xiaobo tika piešķirta NobelaMiera prēmija, es atkārtoti izteicu savu lūgumu viņu nekavējoties un bez jebkādiemnosacījumiem atbrīvot. Rīt mēs lemsim par to, kam šogad piešķirt Saharova balvu. Es esmuapņēmies izmantot Saharova balvas laureātu tīklu un bijušo Eiropas Parlamentapriekšsēdētāju forumu kā efektīvu instrumentu mūsu cīņā par cilvēku cieņu, cilvēktiesībāmun demokrātiju visā pasaulē. Cilvēktiesību aktīvisti var būt pārliecināti, ka viņu liktenismums ir ļoti svarīgs. Mums viņi nav vienaldzīgi! Eiropas Parlamentam rūp cilvēkuproblēmas.

Sestais punkts ir sieviešu tiesības. Es esmu atkārtoti aicinājis ievēlēt vairāk sieviešuaugstākajos ES iestāžu amatos. Es esmu saņēmis lielu atbalstu no visiem šā Parlamentadeputātiem. Es esmu arī atbalstījis iniciatīvu attiecībā uz kvotu ieviešanu saistībā ar vēlēšanusarakstiem. Politiskā sistēma, kurā lēmumus pieņemošajās iestādēs nav pietiekami pārstāvēti52 % iedzīvotāju, zaudē saikni ar sabiedrību. Eiropai ir jābūt vienotai un jānodrošina iespējasapvienot darbu ar ģimenes dzīvi. Ir svarīgi, lai šajos ekonomikas krīzes apstākļos nedrošinodarbinātības apstākļi neatturētu sievietes kļūt par mātēm. Par šo jautājumu mums tikkobija debates, un tas ir saistīts arī ar demogrāfiskās krīzes pārvarēšanu Eiropā. Kā jau es pirms15 minūtēm teicu, es atbalstu jebkuru šāda veida rīcību Parlamentā, kaut arī, iespējams, šītam nav piemērotākā vieta.

Aristotelis ir teicis, ka tikumība ir vidusstāvoklis starp pārmērību un nepietiekamību, proti,divām galējībām, kas piemīt netikumam. Mums ir jānodrošina vienlīdzīga sieviešu unvīriešu līdzdalība sabiedriskajā dzīvē. Ņemsim vērā šo Aristoteļa atziņu.


Septītais punkts ir institucionālās reformas. Tā kā es zināju, cik liela nozīme ir Lisabonaslīgumam, es, tāpat kā daudzi no jums, biju Īrijā, lai pārliecinātu tās iedzīvotājus atbalstītšo līgumu. Es, kopā ar prezidentu V. Klaus, biju arī Čehijā, kur aicināju to ratificēt. Mēsesam paveikuši grūtu darbu, lai panāktu Lisabonas līguma stāšanos spēkā. Mums tas irizdevies.

Dāmas un kungi, mūsu Parlamenta kā likumdevēja pilnvaru stiprināšana ir viena nosvarīgākajām pārmaiņām. Tagad mums ir ne tikai tiesības, bet arī jauni pienākumi. Lisabonaslīgums, ar kuru ir nostiprināta Parlamenta loma, joprojām mums ļaus pieņemt daudzuslēmumus, pielietojot starpvaldību metodi. Šā iemesla dēļ mums ir jāturpina veicinātKopienas metode, jo tā ir iedzīvotāju efektīvas pārbaudes līdzeklis. Tomēr atcerēsimies, kalēmumi, kas jāpieņem attiecībā uz Eiropas Savienības virzienu, joprojām ir atkarīgigalvenokārt no dalībvalstīm, valdību vadītājiem, prezidentiem un kancleriem. Liela nozīmeir sadarbības iespējām, lai stiprinātu Eiropas iestādes, kuras līdz šim ir bijušas liels atbalstsEiropai, un es esmu pārliecināts, ka tā tas būs arī turpmāk.

Kā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs es esmu veltījis visu savu enerģiju, lai, pamatojotiesuz Lisabonas līgumu, stiprinātu mūsu Parlamenta nostāju attiecībā uz pārējām Eiropasiestādēm. Es darīju to tādēļ, ka iedzīvotāji mūs ir ievēlējuši tiešās vēlēšanās un tādēļ irpelnījuši, lai mēs tos pilnībā pārstāvētu pārējās ES iestādēs.

Mēs esam guvuši vērā ņemamus panākumus, lai palielinātu Komisijas atbildību pret šoParlamentu. Mēs esam veikuši izmaiņas arī Parlamenta darbībā. Pirmo reizi tiks rīkotaikmēneša jautājumu un atbilžu sesija ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja piedalīšanos. Jauir notikušas pirmās debates par stāvokli Eiropas Savienībā, kā arī regulāri tiek rīkotasKomiteju priekšsēdētāju konferences un komisāru kolēģijas sanāksmes. Es esmu arī rīkojissanāksmes ar Komisiju un komisāru kolēģiju.

Mēs esam uzsākuši dialogu ar Padomes prezidentūru par likumdošanas procesa plānošanu.Es regulāri tiekos ar rotācijas kārtībā prezidējošās valsts vadītāju. Pirmo reizi Eiropadomespriekšsēdētājs ir ne tikai ieradies uz plenārsēdi, bet uzreiz pēc Eiropadomes sanāksmesticies arī ar Komiteju priekšsēdētāju konferences pārstāvjiem. Visbeidzot, un es to uzskatupar ļoti svarīgu aspektu, mēs veidojam ciešu partnerību ar dalībvalstu parlamentiem. Esgribētu tiem pateikties par izrādīto vēlmi sadarboties. Tagad mums būs kopīga atbildībapar tiesību aktu pieņemšanu Eiropas līmenī. Tā ir mūsu kopīgā atbildība par Eiropas nākotni.

Astotais punkts, kurš ir pēdējais, attiecas uz budžetu. Tas turpmāk būs mūsu svarīgākaisuzdevums. Mūsu pienākums ir pārliecināties, lai 2011. gada budžets palīdzētu nodrošinātekonomikas izaugsmi. Pamatojoties uz tā struktūru, tiks noteiktas politiskās prioritātes.Mums ir jārūpējas par to, lai šis budžets finansiāli nodrošinātu mūsu iedzīvotājiem dotāsolījuma izpildi. Tā samazinājumi nedrīkst būt populistiski un ierobežot finansējumutādām jomām kā izglītība, apmācība, pētniecība vai infrastruktūras projekti. Mums vienmērir jāinteresējas par to, kādas būs izdevumu samazinājuma finansiālās sekas Eiropas līmenī.Vai finansiālās sekas nozīmēs arī Eiropas dimensijas samazinājumu?

Mūsu kolēģis un bijušais šā Parlamenta priekšsēdētājs Egon Klepsch, apspriežot Parlamentapirmo balsojumu par budžetu, teica, ka tas atspoguļo Eiropas sabiedrības intereses un katas bija patiess pārbaudījums. Šodien mēs atkal esam saskārušies ar šādu pārbaudījumu.

Tagad es pāriešu pie savas runas nobeiguma daļas.

Mums ir daudz steidzamu darbu likumdošanas jomā. Nobeigumā es vēlreiz gribētu pieminētsvarīgākos no tiem. Mūsu mērķis ir pārvarēt šo krīzi un aizsargāt savus iedzīvotājus no


turpmākām. Es atkārtošu, ka šī krīze nesākās Eiropā, bet tā būs jāpārvar šeit. To nevarēsizdarīt, pielietojot tradicionālas metodes, tādēļ ļoti liela nozīme ir plašām Eiropas mērogadebatēm un tās iedzīvotāju izdomai.

Mums ir jāstiprina ne tikai vienotais tirgus, bet arī ideju tirgus un pamatvērtības. Mums irjārunā par valsts nozīmi, Eiropas nākotni, zināšanu nodošanu, alternatīvām sociālāsaizsardzības sistēmām, jaunām izglītības metodēm un kultūru.

Es esmu jūs pārstāvējis daudzos gadījumos, proti, tādās lielās jubilejās kā Aušvicasatbrīvošanas 65. gadadiena, Šūmana deklarācijas 60. gadadiena, arodbiedrības „Solidaritāte”izveides 30. gadadiena un Vācijas atkalapvienošanās 20. gadadiena — varētu teikt, ka nokara šausmām līdz pat solidaritātes gara uzvarai un Eiropas apvienošanai.

Savās diskusijās ar partneriem ārpus Eiropas Savienības man bija iespēja pārliecināties parto, ka mūsu Eiropas modelis tiek augstu vērtēts visā pasaulē. Leposimies ar savu sadarbībasmetodi, jo pēdējos sešdesmit gados tā mums ir nodrošinājusi mieru un tagad arī vienotuEiropu.

Ja mēs ticam Eiropai, tad mums ir jānotic arī sev. Lai kliedētu jebkādas šaubas par EiropasSavienību, mums ir jāatgriežas pie tās pirmsākumiem, jo tad mēs sapratīsim, ka miers,stabilitāte, labklājība un atvērta sabiedrība nav pašsaprotamas vērtības. Bīstamais unneiedomājamais var atkārtoties, ja mēs būsim populistiski noskaņoti un neaizsargāsimsavas pamatvērtības, proti, visu cilvēku brīvību un savstarpējo solidaritāti.

Atceroties pagātni un domājot par nākotni, centīsimies atrisināt pašreizējas problēmas.Mūsu politiskie priekšgājēji izvēlējās pareizo ceļu. Tagad tikai no mums ir atkarīgs, kādsbūs 21. gadsimts Eiropā un pasaulē. Šo cīņu ir vērts turpināt, un ar tādiem kolēģiem kā jūses to nebaidos darīt.

Liels jums paldies.

(Aplausi)

SĒDI VADA: G. PITTELLAPriekšsēdētāja vietnieks

6. Balsošanas laiks (turpinājums)

6.1. Projekts budžeta grozījumam Nr. 3/2010: III iedaļa — Komisija — papildupasākumi banānu nozarē (BAM) (A7-0281/2010, László Surján) (balsošana)

6.2. Eiropas Savienības vispārējā budžeta projekts — 2011. finanšu gads (balsošana)

- Pirms balsošanas.

Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, referente. – Priekšsēdētāja kungs! Budžeta komitejā mēsbalsojām par vairāk nekā 1600 grozījumiem 2011. gada vispārējā budžeta projektā. Irdaži tehniski pielāgojumi, par kuriem būtu jābalso plenārsēdē. Kas attiecas uz grozījumuvēstules Nr. 1/2011 iekļaušanu Parlamenta lasījumā, saskaņā ar priekšlikumiem parapropriāciju pārvietojumiem no vienas iedaļas uz otru ir jāveic daži tehniski pielāgojumigan jaunajā iedaļā „Ārējās darbības dienests”, gan iedaļā „Komisija”.


Iedaļā „Ārējās darbības dienests” tas it īpaši attiecas uz jaunā dienesta atalgojuma korekcijas1,85 % apmērā iekļaušanu budžetā, līdzīgi kā tas ir citām iestādēm. Attiecīgi ir jāmaina arīgrozījumu vēstulē minētās summas iedaļā „Komisija”. Tas attiecas arī uz atsevišķiem EPgrozījumiem attiecībā uz administratīvajām pozīcijām, kas jāsaskaņo ar galīgajām summām,kuras iekļautas III iedaļas budžeta pozīcijās.

Atsevišķu aģentūru budžeta pozīciju piezīmes tiks pielāgotas tehniski, lai tās būtu saskaņotasar galīgi pieņemtajām summām. 02 01 04 04. pantā grozījuma Nr. 996 piezīmes irjāpievieno piezīmēm grozījumā Nr. 1010, kurš attiecas uz darbības izdevumu02 02 01. pozīciju (daļa no izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību paketes).19 05 01. pantā saskaņā ar Budžeta komitejas lēmumu gan virsrakstā, gan piezīmēs irjāsvītro vārdi „kas nav ASV”. 19 09 01. panta piezīmēs ir jāiekļauj Budžeta komitejāpieņemtais mutiskais grozījums. Jāpievieno vārdi „Daļa šīs apropriācijas ir paredzēta, laisniegtu atbalstu tostarp tādām iniciatīvām kā ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģionavalstu fonds (lēmums pieņemts ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu unvaldību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē) un Biaricas forums”.

Ir jāpārnumurē atsevišķi budžeta panti, lai izvairītos no neatbilstības atsevišķu jaunizveidotopantu numerācijā un ievērotu nomenklatūras noteikumus. Tas neattiecas ne uz nodaļu„Daudzgadu finanšu shēma (DFS)”, ne uz budžeta nodaļu par Budžeta komitejaspieņemtajiem grozījumiem, bet attiecas uz grozījumiem Nr. 386, 389, 521, 833, 997,998, 999, 1016, 1018, 1021, 1022, 1023 un 1024.

- Pirms balsošanas par grozījumu Nr. 700.

María Muñiz De Urquiza (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, atvainojiet, bet naviespējams sekot līdzi balsojumam tādā ātrumā, kādā jūs lasāt grozījumus.

Priekšsēdētājs. – Es tikai priecāšos par iespēju runāt lēnāk… Mēs centīsimies apvienotātrāku šā procesa virzību, vienlaikus ievērojot visu Eiropas Parlamenta deputātu tiesībasveikt savu pienākumu un balsot.

- Pirms balsošanas par 3. bloku.

József Szájer (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, atvainojiet, bet Eiropas Tautas partijas grupas(Kristīgo demokrātu) balsošanas sarakstā attiecībā uz grozījumu Nr. 967 ir ieviesusieskļūda, jo pareizais balsojums ir „jā”.

Priekšsēdētājs. – Tas attiecas uz apstiprināšanas balsojumu. Ļoti labi. Tā ir grupas iekšējāinformācija.

- Pirms balsošanas par grozījumu Nr. 987.

Göran Färm (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Arī es, tāpat kā pirms neilga brīža mansPPE grupas kolēģis, vēlos norādīt uz kļūdu mūsu balsošanas sarakstā. S&D grupas balsošanassarakstam vajadzētu izskatīties šādam, proti, „mīnus”, „plus”, „plus” un ne citādam.

Priekšsēdētājs. – Arī šī ir grupas iekšējā informācija.

- Pēc balsošanas par budžetu.

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!Šādu apmierinātību ir izraisījis tas, ka jūs tikko pieņēmāt grozījumus Padomes nostājaiattiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 3/2010 projektu un 2011. finanšu gada budžetaprojektu.


Es esmu pieņēmis zināšanai mūsu abu iestāžu atšķirīgos viedokļus un saskaņā ar Līgumapar Eiropas Savienības darbību 314. panta 4. punkta c) apakšpunktu, protams, piekrītutam, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs sasauks Samierināšanas komiteju.

Priekšsēdētājs. – Šis ir gadījums, kad Padome nevar sniegt atbalstu, jo tai ir jāievēroLīguma nosacījumi. Mēs kā Parlaments nešaubīgi turpināsim pilnībā veikt savas funkcijas.

6.3. Parlamenta nostāja attiecībā uz Padomes grozīto 2011. gada budžeta projektu— visas iedaļas (A7-0284/2010, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska) (balsošana)

6.4. Eiropas Parlamenta 2012. gada sesiju kalendārs (balsošana)


Joseph Daul (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Vakar vakarā mana grupa apspriedagrozījumus, kurus minētie dienesti ir atzinuši par nepieņemamiem. Ņemot vērā šo faktu,kā arī šā rīta sarunas ar delegāciju vadītājiem un grupu līderiem, es pieprasu, lai balsošanapar šiem grozījumiem tiktu atlikta uz vēlāku sesiju.

Martin Schulz (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mums nav bijusi iespēja apspriestšādu situāciju savā grupā. Mani par to informēja Daul kungs pirms dažām minūtēm šā rītadebatēs, un es par to esmu runājis ar pārējo grupu priekšsēdētājiem, proti, Harms kundziun Verhofstadt kungu, tomēr es vēlos apspriesties arī ar savu grupu, jo tāda iespēja mumsnav bijusi. Manuprāt, balsošanas atlikšana veicinātu iespēju panākt plašu vienprātībujautājumā par 2012. gada sesiju kalendāru, tādēļ uzskatu, ka mums šodien vajadzētu balsotpar šo atlikšanu.

Priekšsēdētājs. – Schulz kungs atbalsta Daul kunga ierosinājumu. Tagad es dodu vārduFox kungam, kurš nepiekrīt šim priekšlikumam.

Ashley Fox (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Es biju Parlamentā pirmdienas vakarā, kadZaļo grupa ierosināja atlikt balsošanu. Tur bija arī Daul kungs un Schulz kungs, un viņi abibalsoja pret šo ierosinājumu.

(Aplausi)

Kas gan ir mainījies? Vai tas patiesi ir svarīgs juridisks jautājums, vai arī viņi apzinās, kavar zaudēt 4. grozījumu, un tādēļ vēlas atlikt balsošanu, lai izdarītu spiedienu uz savu grupulocekļiem?

(Aplausi)

Tajā nav nekā fiktīva, kā mums iepriekš tika paziņots, tādēļ es mudināšu savus kolēģusbalsot par 4. grozījuma pieņemšanu, nevis par balsošanas atlikšanu.

(Aplausi)

Priekšsēdētājs. – Es ierosinu balsot par Daul kunga iesniegto pieprasījumu par balsošanasatlikšanu.

(Parlaments apstiprināja pieprasījumu atlikt balsošanu)


6.5. Drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošana strādājošām grūtniecēm,sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, un strādājošām sievietēm, kas barobērnu ar krūti (A7-0032/2010, Edite Estrela) (balsošana)

- Pirms balsošanas par grozījumiem Nr. 50 un Nr. 125.

Carl Schlyter (Verts/ALE). – (SV) Šā ziņojuma zviedru valodas versijā ir vairākas kļūdas.Pirmkārt, ir radušās neskaidrības saistībā ar terminiem barnledighet (paternitātesatvaļinājums) un mammaledighet (grūtniecības un dzemdību atvaļinājums), turklāt ļotinopietna tulkojuma kļūda ir konstatēta 125. grozījumā, kurā ir teikts, ka paternitātesatvaļinājumam ir jābūt pilnībā apmaksātam, tomēr citu valodu tulkojumu versijās šādaspiebildes nav. Tas nozīmē, ka zviedru valodas tulkojumā nav atšķirības starp 50. grozījumuun 125. grozījumu. Būtu labi, ja šīs kļūdas tiktu izlabotas.

6.6. Maksājumu kavējumu novēršana komercdarījumos (A7-0136/2010,Barbara Weiler) (balsošana)

6.7. Minimālā ienākuma nozīme nabadzības apkarošanā un integrējošas sabiedrībasattīstības veicināšanā Eiropā (A7-0233/2010, Ilda Figueiredo) (balsošana)

6.8. Finanšu, ekonomikas un sociālā krīze — ieteikumi veicamajiem pasākumiemun iniciatīvām (A7-0267/2010, Pervenche Berès) (balsošana)

6.9. Ekonomikas pārvaldības un stabilitātes sistēmas uzlabošana Eiropas Savienībā,it īpaši euro zonas valstīs (A7-0282/2010, Diogo Feio) (balsošana)


Olle Schmidt (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Šis ir ļoti svarīgs mutisks grozījums: „tākā visām 27 dalībvalstīm cik vien iespējams būtu jāseko iespējami lielākam daudzumamekonomikas pārvaldības priekšlikumu, vienlaikus atzīstot, ka valstīm, kas nav euro zonā,tas daļēji būs brīvprātīgs process”.

Šo grozījumu ir pieņēmusi Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), EiropasParlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, kā arī komisārs. Es ceru,ka jūs visi pieņemsiet šo mutisko grozījumu. Tas ir svarīgi gan man, gan Eiropas Liberāļuun demokrātu apvienības grupai un it sevišķi manai valstij, proti, Zviedrijai, lai mēs varētupievienoties euro zonai.

(Mutiskais grozījums tika pieņemts)

Priekšsēdētājs. – Līdz ar to balsošana ir beigusies.

Tā kā balsošana ir ieilgusi jūsu izcili paveiktā darba dēļ, es gribētu lūgt tos, kuri ir pieprasījušiiespēju sniegt balsojuma skaidrojumus mutiski, iesniegt tos rakstiski vai arī atlikt uz rītdienu,jo ir iesniegti 62 pieprasījumi, un mēs nepaspēsim visus noklausīties.

Michał Tomasz Kamiński (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos jūs apsveikt ar izcilipadarīto šāsdienas darbu. Es patiesi augstu vērtēju veidu, kādā jūs šodien veicāt savaspriekšsēdētāja funkcijas. Es ceru, ka jūs savā prasmē dalīsieties arī ar pārējiem Parlamentapriekšsēdētāja vietniekiem.


Nicole Sinclaire (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Tā kā mani vēlētāji redzēja, kā es šodienbalsoju, viņiem ir jānodrošina iespēja noklausīties manu skaidrojumus par šo balsojumu.

Priekšsēdētājs. – Es jums izteicu lūgumu mainīt skaidrojuma formu no mutiska uzrakstisku. Arī tajā jūs varēsiet saviem vēlētājiem sniegt skaidrojumu par to, kādu iemesludēļ jūs balsojāt par konkrētiem jautājumiem tieši tā un ne citādi. Jebkurā gadījumā mēsnevēlamies jums atņemt jūsu tiesības. Es tikai lūdzu jūs pievienoties pārējiem Parlamentadeputātiem, kuri atteicās no savām tiesībām sniegt mutiskus skaidrojumus un iesniegs tosrakstiski. Tas arī viss.

Barbara Matera (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es izpildīšu jūsu lūgumu un iesniegšumūsu skaidrojumus rakstiski. Otrkārt, es pievienojos sava kolēģa jums veltītajamapsveikumam.

Licia Ronzulli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Ja jūs piekrītat, mēs varētu atlikt mutiskoskaidrojumu noklausīšanos uz rītdienu, lai visi justos gandarīti.

Priekšsēdētājs. – Jā, es piekrītu, un cerams, ka tam piekritīs arī Sinclair kundze. Es paļaujosuz šā Parlamenta deputātu labo gribu, aicinot viņus atlikt mutisko skaidrojumu sniegšanuuz rītdienu, vai arī iesniegt rakstiskos skaidrojumus šodien, savukārt tagad dosim iespējuizteikties Sinclair kundzei.

7. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Eiropas Savienības vispārējā budžeta projekts — 2011. finanšu gads

Nicole Sinclaire (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos saviem kolēģiem izteikt šādaspiezīmes.

Šodien pirmoreiz pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā mēs balsojām par budžetu. Jūs visisev aplaudējāt un uzskatāt, ka esat izdarījuši labu darbu, bet patiesībā, lai gan visām EiropasSavienības dalībvalstīm ir jāsamazina sabiedriskie pakalpojumi un savi valsts budžeti, jūssavējo gribējāt palielināt.

Jūs savu reprezentācijas budžetu esat palielinājuši par 3 miljoniem EUR, kas ir palielinājumspar 85 %. Vai tas ir īstais vēstījums, ko jūs gribējāt nosūtīt eiropiešiem? Jūs esat pieņēmušiarī vairākas normas par maternitātes pabalstiem, kas spēcīgi iespaidos manus vēlētājusApvienotajā Karalistē. To dēļ cilvēki zaudēs darba vietas; tas iespaidos sabiedriskospakalpojumus. Es ceru, ka jūs šodien lepojaties ar sevi. Tas nav pareizais veids, kā vadītEiropu.

Licia Ronzulli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Taisnības labad man šajā brīdī irjāpaskaidro savs balsojums par labu rezultātam, kas panākts saistībā arEstrela kundzes ziņojumu.

Priekšsēdētājs. – Tomēr nevilcināsimies vairāk! Ir uzstājušies divi deputāti. Attiecībā uzcitiem paskaidrojumiem — tā kā kopā to ir 61, mums ir vēl jāuzklausa 59 — izlemiet, vainu tos sniegsiet rakstiski, vai arī rīt balsojuma beigās.

Rakstiski balsojuma skaidrojumi


Ziņojums: Paulo Rangel (A7-0279/2010)

Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par labu pamatnolīguma par EiropasParlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pārskatīšanai, ņemot vērā Lisabonas līgumu,jo es uzskatu, ka šī pārskatīšana rada pārredzamākas attiecības un ievieš dinamikuParlamenta un Komisijas attiecībās. Līdz Lisabonas līguma pieņemšanai un saskaņā arLīguma par Eiropas Savienības darbību 295. pantu līgumi skaidri nemudināja ES iestādesslēgt iestāžu nolīgumus. Tāpēc es uzskatu, ka šā pamatnolīguma pārskatīšana atspoguļoinstitucionālo līdzsvaru, ko radīja Lisabonas līgums, un tādējādi nostiprina Lisabonaslīguma sasniegumus. Tādā veidā šis teksts ir kompromiss starp abām pusēm, un tasnodrošina konsekventu un apzinātu Lisabonas līguma īstenošanu.

Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Visās demokrātiskajās sistēmās visu izpildvaraspasākumu parlamentārā uzraudzība ir fundamentāls jautājums, kas ir tieši tik pat svarīgskā savstarpēja saziņa starp valsts un iedzīvotāju pārstāvjiem. Šis iestāžu nolīgums starpParlamentu un Komisiju — ciktāl tas iespējams tādā sarežģītā un nemitīgā attīstības procesāesošā sistēmā kā Eiropas Savienības sistēma — atbilst dažām prasībām, ko Parlamentspamatoti izvirzīja Komisijai. Tāpēc ir labi, ka tiek atvieglota Komisijas darbību parlamentārāuzraudzība, jo Komisija ir tehniska struktūra, kas nevar būt vesela kontinenta politiskāssmadzenes un kam jāatbild par savu darbību būtību, iemesliem un izmantotajām metodēm.Bez šaubām pozitīvi ir arī tas, ka mēģina panākt vēl lielāku Komisijas iesaistīšanosParlamenta darbā, jo īpaši plenārsēdēs, lai tā varētu reaģēt uz Eiropas Savienības iedzīvotājuprasībām un laicīgi darīt zināmu savu nostāju aktuālajos politikas, ekonomikas, sociālajosun starptautiskajos jautājumos. Skaidrs ir tas, ka, ja ES vēlas veidot savādāku demokrātiskostruktūru, nevis tādu, kāda tā ir šodien, attiecībām starp Komisiju un Parlamentu jākļūstlabākām un stiprākām. Es balsoju par Rangel kunga ziņojumu.

Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Šis priekšlikums ietver pirmo konstruktīvopamatnolīgumu. Eiropas Parlamenta palielinātās pilnvaras pēc Lisabonas līguma stāšanāsspēkā ir ļoti svarīgas turpmākajai sadarbībai ar Eiropas Komisiju un attiecībām nākotnēsaistībā ar turpmāko nolīgumu īstenošanu. Tāpēc šajā dokumentā ir noteiktas turpmākāspamatnostādnes šo divu iestāžu sadarbībai. Eiropas Parlaments un Komisija varēs veidotciešu dialogu attiecībā uz Komisijas darba programmu un starptautiskajiem nolīgumiem.Parlaments būs tiesīgs iegūt konfidenciālus dokumentus. Parlamentu informēs parstarptautisko sarunu virzību, un turklāt Parlaments varēs arī kļūt par ekspertu un Komisijaiiesniegt priekšlikumus šajos jautājumos. Pamatnolīgumā ir paredzēta arī vispusīgaparlamentārā uzraudzība, ko pastiprina noteikumi par Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanuun Komisijas iecelšanu, kā arī tās sastāvu, sastāva maiņu un amatu struktūras maiņu.Parlaments cenšas labāk un pārredzamākā veidā sadarboties ar pārējām iestādēm. Es atzinīgivērtēju to, ka ciešāka šo iestāžu sadarbība palīdzēs dalībvalstīm transponēt EiropasSavienības tiesību aktus valsts tiesību aktos, cik drīz un efektīvi tas iespējams.

Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienības konstitucionālā struktūra aizvienvairāk sāk līdzināties nacionālas valsts struktūrai. Papildus ar to saistītajiem apsvērumiempar Eiropas Savienības nākotni mums jāatzīst šī līdzība. Faktiski no tā izriet — un, manuprāt,tas ir pareizi — Komisijas un Parlamenta attiecību modelēšana jau pārbaudītā un dalībvalstīsgadu desmitu (ja pat ne gadsimtu) laikā noformētā veidā. Īpaši atzinīgi jānovērtē Parlamentauzraudzības un vaicāšanas funkcijas, jo tās palīdz samazināt tā saukto demokrātijas deficītuun nodrošina pārredzamākas attiecības starp iedzīvotājiem un Komisiju.


Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju veiksmīgās sarunas unkompromisus, kas panākti šajā jaunajā pamatnolīgumā, kas ir piektais iestāžu nolīgumsstarp Parlamentu un Komisiju. Šis jaunais nolīgums nenoliedzami ir svarīgs solis uz priekšuattiecībās ar Komisiju. Lai gan saskaņotais kompromiss neatbilst visiem Parlamentamērķiem, mums ir nolīgums, kas nodrošina konsekventu un apzinātu Lisabonas līgumaīstenošanu. Es vēlētos uzsvērt, cik svarīgas ir sarunas par ES starptautisko attiecību iestāžudimensiju, kas nodrošina pilnīgu un savlaicīgu Parlamenta informēšanu un Parlamentaviedokļa paušanu sarunās par starptautiskajiem nolīgumiem. Visbeidzot attiecībā uzpienākumu sniegt informāciju es vēlos uzsvērt, ka agrīna sadarbība ar Parlamentu attiecībāuz tiesību aktu priekšlikumu pieprasījumiem, kuru pamatā ir iedzīvotāju prasības, būsbūtiska, lai nodrošinātu saikni starp Parlamentu un sabiedrību. Tāpēc es balsoju par labuvairumam šajā ziņojumā iekļauto priekšlikumu.

Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Ziņojuma projektam attiecībā uz pamatnolīgumapar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pārskatīšanu mērķis ir panāktinstitucionālo līdzsvaru, ko atbalsta Lisabonas līgums. Lai gan iestāžu nolīgumi nemainaprimāro tiesību aktu ieviešanu, šajā gadījumā tie ievieš lielāku skaidrību ES iestāžusavstarpējās attiecībās. Saskaņā ar referenta domām priekšlikuma galīgā redakcija irlīdzsvarots abu iestāžu viedokļu un nostāju kompromiss, turpretim sarežģītākās sarunasbija ES starptautisko attiecību jomā. Parlaments pilnībā jāinformē, lai būtu vieglāk iegūttā piekrišanu un lai mums atkal netrūktu iestāžu nolīgumu. Sarunas par tiem jau ir pabeigtas.

Ar Lisabonas līgumu Parlamentam piešķīra jaunas pilnvaras labāk un rūpīgāk uzraudzītES tiesību aktu transponēšanu valstu tiesību aktos un to piemērošanu, kas ir ļoti vēlams.Kopējiem Eiropas tiesību aktiem nav lielas nozīmes, ja noteiktas dalībvalstis tos neīstenovalsts līmenī. Es piekrītu ziņojuma formulējumam un balsošu par tā pieņemšanu.

Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Iestāžu nolīgumi Eiropas Savienībā ir kritiski svarīgiefektīvai pārraudzībai, kontrolei un pilnvaru līdzsvaram. Tādēļ pēc nepieciešamajiempielāgojumiem, kas noteikti ar Lisabonas līgumu, es priecājos, ka ir palielinātas Parlamentapilnvaras attiecībās ar Komisiju. Saskaņā ar ziņojumu tas nozīmē lielāku un efektīvākukontroli pār Komisijas priekšlikumiem un lielāku pārredzamību likumdošanas procesā.

Tāpēc šis bija vēl viens solis ceļā uz efektīvu demokrātisko varu, kas palīdzēs Eiropaipietuvoties saviem iedzīvotājiem. Turklāt es nevaru nenorādīt, ka šajā ziņojumā, jo īpašino Rangel kunga puses, ir pieprasītas lielas pilnvaras sarunu procesā. Es vēlos viņam paustsavu atzinību par to.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma pieņemšanuun referenta, Rangel kunga, lielisko darbu. Šis ziņojums atspoguļo un piešķir formuLisabonas līgumā noteiktajam iestāžu līdzsvaram, tādejādi ieviešot skaidrus un svarīgusuzlabojumus attiecībās ar Komisiju. Pārskatītais pamatnolīguma par Eiropas Parlamentaun Eiropas Komisijas attiecībām projekts ir piektais šāda veida nolīgums, kas jāparakstašīm abām iestādēm. Likumdošanas procesa un plānošanas jomā ir svarīgi norādīt izmaiņas,kas saistītas ar labāka regulējuma pieeju un paziņošanu par iestāžu nolīguma pārskatīšanuattiecībā uz šo jautājumu, kā arī jauniem noteikumiem par Komisijas veiktajiem ietekmesnovērtējumiem. Attiecībā uz ES starptautisko attiecību iestāžu dimensiju Parlamenta mērķisir iegūt tiesības tikt informētam, lai tas varētu dot savu piekrišanu, pilnībā zinot visus faktus,un nepieļaut nesaskanīgus iestāžu nolīgumus, ja sarunas jau ir beigušās. Es arī vēlos norādīt,ka deputātiem ir piešķirts novērotāju statuss starptautiskajās konferencēs un viņi tagadvar apmeklēt visas svarīgās sanāksmes. Šī loma ir būtiska Parlamenta demokrātisko pilnvaru


stiprināšanai, jo īpaši tādās svarīgākās starptautiskajās konferencēs kā ANO konferencespar klimata izmaiņām.

Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Pagājušajā trešdienā mēs balsojām parpārskatīto pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām, parpārskatīto redakciju, kurā Parlamentam tiek noteiktas jaunas pilnvaras, kas paredzētasLisabonas līgumā.

Šīs jaunās Eiropas Parlamenta pilnvaras ir būtiskas un radikāli izmaina Eiropas institucionāloprocedūru. Lielāka Parlamenta kontrole pār Komisiju, Parlamenta pilnvaras apstiprinātstarptautiskus nolīgumus, Parlamenta dalība Komisijas darba programmā, Parlamentadalība Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanā — tik daudz būtisku elementudemokrātiskākas Eiropas telpas veidošanā!

Man šķiet būtiski arī tas, ka pastāv papildu garantijas tam, ko mēs iegūstam saistībā arpienākumu informēt Parlamentu: mums būs lielāka piekļuve konfidenciāliem dokumentiemattiecībā uz starptautiskiem nolīgumiem un sarunām. Eiropas Parlamentam jāiesaistāsšajās starptautiskajās procedūrās gan pirms, gan pēc nolīguma pieņemšanas. Tāpēc šajānolīgumā ir noteikts jauns līdzsvars, lai veidotu demokrātiskāku Eiropas telpu, un ir labi,ka to dara, noslēdzot oficiālu nolīgumu.

Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Pārskatītais pamatnolīgums, ko pieņēma arlielu balsu vairākumu, ir signāls par neapstrīdamu progresu Eiropas Parlamenta un Komisijasattiecībās.

Patiešām ir laiks precīzi atspoguļot institucionālo līdzsvaru, kas izveidots ar Lisabonaslīgumu. No visiem šīs pārskatīšanas rezultātiem mums īpaši atzinīgi jānovērtē vienlīdzīgāattieksme pret Parlamentu un Padomi, jo īpaši apmainoties ar informāciju un apmeklējotsanāksmes. Šajā ziņā es varu tikai priecāties par noteikumiem, kas ieviesti attiecībā uzstarptautisko nolīgumu apspriešanu. Kā Parlaments varētu sniegt savu piekrišanu, pilnībāzinot visus faktus, ja to neinformētu sarunu procedūras laikā?

Deputāti ir stingri un patiesi apņēmušies pilnībā īstenot savas palielinātās pilnvaras, kastiem ir kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā: to pierāda SWIFT nolīguma noraidīšanafebruārī. Viens ir skaidrs: mums arī turpmāk jābūt piesardzīgiem, lai saglabātu šo jaunoinstitucionālo procesu.

Peter Jahr (PPE), rakstiski. – (DE) Lisabonas līgums piešķir Eiropas Parlamentam vērāņemamas pilnvaras piedalīties kopīgā lēmumu pieņemšanā. Rezultātā jāpalielinās arīdemokrātijai Eiropas Savienībā, kā arī Eiropas iedzīvotāju līdzdalībai.

Apkopojot un izprotot šīs tiesības, jaunajā pamatnolīgumā ir ņemtas vērā gan šīs tiesības,gan jaunais līdzsvars starp Komisiju un Parlamentu. Tas ir jānovērtē ļoti atzinīgi, jo tagadParlamentam būs lielākas iespējas īstenot savu ES iedzīvotāju pārstāvja lomu. Tagad nomums būs atkarīgs, vai mēs šīs tiesības izmantosim atbildīgi.

David Martin (S&D), rakstiski. – Parlamentam šis ir liels sasniegums un labs pamatsattiecībām ar Komisiju. Es īpaši atzinīgi vērtēju Padomes un Parlamenta līdzvērtīgo tiesībuatzīšanu un sekas Parlamenta tiesībām piekļūt konfidenciālai informācijai, tā tiesībām tiktinformētam par Komisijas sanāksmēm ar valstu ekspertiem un piedalīties starptautiskāskonferencēs. Es priecājos arī par to, ka Parlamentam būs lielāka nozīme tiesību aktu izstrādēun iespējas biežāk apspriest šos aspektus ar Komisiju un uzdot par tiem jautājumusplenārsēdēs un komitejā.


Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlamenta unKomisijas attiecības ir krietni mainījušās, un Parlamentam ir lielākas pilnvaras dažādosjautājumos, jo īpaši tajos, kas ir saistīti ar parastu likumdošanas procesu, un budžetajautājumos, un lielāka loma ES ārpolitikā. Šīs izmaiņas nozīmē to, ka Eiropas sabiedrībaitagad ir jauna loma lēmumu pieņemšanā ES līmenī. Tāpēc ir vajadzīgs un ir lietderīgipārskatīt pamatnolīgumu, kas regulē Parlamenta un Komisijas attiecības.

Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Es pilnīgi piekrītu Paulo Rangel kungaziņojumam. Līdz šim brīdim Eiropas Komisija daudzos gadījumos neņēma vērā EiropasParlamenta rezolūcijas. Tas, manuprāt, ir nepieņemami. Piemēram, Eiropas Parlamenta2004. gada 11. marta rezolūcija, kurā Eiropas Parlaments rekomendē Latvijas Republikaipiešķirt tiesības nepilsoņiem balsot municipālajās vēlēšanās un vienkāršot naturalizācijuvecāka gadagājuma cilvēkiem, līdz šim brīdim netika izpildīta. Gribētos zināt, kāpēcatbildīgie Eiropas komisāri joprojām nav griezušies ar jautājumiem pie Latvijas valdības.Kāpēc tiek ignorēta Eiropas Parlamenta rezolūcija? Iespējams, ka līdz ar jauna nolīgumapar Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām parakstīšanu šāda veida bezdarbība noKomisijas puses tiks atbilstoši novērtēta Eiropas Parlamentā un nākamajā reizē EiropasKomisijas sastāvā neiekļūs cilvēki, kuri nedara kvalitatīvi savu darbu.

Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es no sirds priecājos, ka ir sagatavotsziņojums par pārskatīto pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijasattiecībām. Es arī priecājos par tā pieņemšanu plenārsēdē, un arī es balsoju par to, jo tas irbūtisks pamats turpmākai Eiropas Savienības demokratizēšanai, kas nosaka tādu pilnvarusadali starp Komisiju un Parlamentu, kurā ir vairāk ņemtas vērā šo abu iestāžu attiecīgāsspējas.

Šis pamatnolīgums ir īpaši svarīgs, jo tas ir pirmais kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā,kas Parlamentam piešķir lielākas pilnvaras, jo īpaši likumdošanas līmenī.

Es uzskatu, ka saskaņā ar šo jauno pamatnolīgumu Parlaments būs aktīvāks partnerisEiropas projekta veidošanā, jo tas varēs pilnīgāk, efektīvāk un atbildīgāk īstenot savaspilnvaras.

Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Lai gan Figueiredo kundzes ziņojumā ir ierosinātibūtiski pasākumi attiecībā uz minimālo ienākumu garantēšanas nozīmi nabadzībasnovēršanā un iekļaujošas sabiedrības veidošanā Eiropā, man žēl, ka lielākā daļa EiropasParlamenta deputātu nebija prasīgāki. Tā kā es esmu sociālists, es patiešām uzskatu, ka, laiefektīvi novērstu nabadzību, kas skar 17 % Eiropas iedzīvotāju, ir jāpieņem pamatdirektīva.

Šajā mana kolēģa, Frédéric Daerden, ierosinātajā pamatdirektīvā būtu noteikts princips, kasparedzētu atbilstošu minimālo ienākumu līmeni Eiropā, ko noteiktu, pamatojoties uzvisām dalībvalstīm kopējiem kritērijiem un saskaņā ar valstu kolektīvo sarunu praksēmun valstu tiesību aktiem. Mūsu pienākums ir vēlēties panākt vairāk ceļā uz sabiedrībaidraudzīgāku Eiropu.

Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Līdz Lisabonas līguma stāšanās spēkā un līdzjaunā tiesiskā pamata noteikšanai Līguma par Eiropas Savienības darbību 295. pantam,līgumos Eiropas Savienības iestādes īpaši netika mudinātas slēgt iestāžu nolīgumus. Aršiem nolīgumiem nevar grozīt primāro tiesību aktu noteikumus, bet ar tiem bieži vien tospadara skaidrākus.

Es esmu pārliecināts, ka šis projekts skaidri atspoguļo Lisabonas līgumā paredzētoinstitucionālo līdzsvaru. Es dodu savu piekrišanu, jo šis nolīgums ievieš skaidrus un būtiskus


uzlabojumus attiecībās ar Komisiju. Tāpat kā visi nolīgumi, galīgais teksts ir drīzākkompromiss abu pušu starpā; tomēr šis galīgais kompromiss nodrošina līdzsvarotuizvērtēšanu un pieņemamu un konsekventu Lisabonas līguma piemērošanu.

Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Rangel kunga ziņojumā ir norādīti EiropasParlamentam vissvarīgākie pārskatītajā pamatnolīgumā ietvertie sasniegumi šādās jomās.

Attiecībā uz likumdošanas procedūru un plānošanu un savstarpējo sadarbību ir palielinātaParlamenta iesaistīšanās, Komisija sava pilnvaru termiņa sākumā izskata visus vēlnepieņemtos priekšlikumus, pienācīgi ņemot vērā Parlamenta viedokli, un Komisijaapņemas ziņot par konkrētiem pasākumiem saistībā ar jebkuru pieprasījumu iesniegtpriekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu.

Parlamentārās uzraudzības jomā tas ietver sīki izstrādātus noteikumus par Komisijas locekļudalību vēlēšanu kampaņās, Komisijas pienākumu noskaidrot Parlamenta viedokli, ja tāvēlas pārskatīt Komisāru rīcības kodeksu, un par izpilddirektoru amata kandidātupienākumu ierasties uz uzklausīšanām atbildīgajās Parlamenta komitejās.

Tajā ir izklāstīts arī pienākums sniegt informāciju un noteikta prasība attiecībā uz Komisijaslocekļu klātbūtni Parlamentā.

Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Stājoties spēkā, Lisabonas līgums irpiešķīris jaunas tiesības gan Eiropas Komisijai, gan Eiropas Parlamentam. Pamatnolīgumagrozītā teksta projekts ir izstrādāts, efektīvāk īstenojot izmaiņas, kas izriet no līguma, kurapamatā ir šo abu iestāžu attiecības. Ar to ievieš pozitīvas izmaiņas likumdošanas procesā,parlamentārajā uzraudzībā un pienākumā sniegt informāciju. Tas ir būtisks progressattiecībās ar Komisiju un svarīgs solis ceļā uz ciešāku sadarbību. Informācijas apmaiņa unkonstruktīvs dialogs mums atļaus panākt efektīvākus un pārredzamākus rezultātus, kas irbūtiski, raugoties no visu to ES iedzīvotāju viedokļa, kurus mēs pārstāvam. Tāpēc es uzskatu,ka ir tik svarīgi, ka nolīgumā prioritāte ir piešķirta Komisijas locekļu dalībai plenārsēdēsun citās sanāksmēs, kas saistītas ar Parlamenta darbību. Mani īpaši priecē tas, ka Komisijair apņēmusies cieši sadarboties ar Parlamentu, izstrādājot tiesību aktu priekšlikumus, kosākotnēji ierosinājuši iedzīvotāji.

Pateicoties tam, mēs, Parlamentā, varam būt tuvāk saviem iedzīvotājiem, kas stiprināsmūsu demokrātiju. Tomēr, lai efektīvi strādātu ES iedzīvotāju interesēs, Komisijai jāpiešķirParlamenta deputātiem novērotāja statuss visās starptautiskajās konferencēs un, ja iespējams,vēl vairāk jāatvieglo mūsu klātbūtne citās svarīgās sanāksmēs, kā arī jāinformē Parlamentspar Komisijas sarunu nostājām šajās sanāksmēs un konferencēs.

Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. – Es balsoju par Rangel kunga ziņojumuA7-279/2010. Tomēr es nekādā ziņā nepiekrītu referenta pieņēmumam, ka „Lisabonaslīgums ievērojami palielina ES demokrātiju, Savienības iedzīvotājiem, galvenokārt arParlamenta starpniecību, piešķirot lielākas tiesības pārbaudīt Komisijas darbību”.

Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Šis jaunais pamatnolīgums par attiecībām,iespējams, var nostiprināt Lisabonas līguma sasniegumus, un tas var būt būtisks solis uzpriekšu. Īpaši svarīgi ir grozījumi, ar kuriem uzlabo tiesas procedūras un pastiprinaparlamentāro uzraudzību. Es piekrītu visiem tiem grozījumiem, kas palīdz uzlabotinformācijas apmaiņu un veicina efektīvas attiecības starp Eiropas Parlamentu un EiropasKomisiju. Ir svarīgi nodrošināt, lai šajās iestāžu partnerattiecībās būtu pēc iespējas mazākbirokrātijas. Šis jaunais attiecību pamatnolīgums regulē īpašās partnerattiecības starpEiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka vissvarīgākās


partnerattiecības no visām ir partnerattiecības starp Eiropas Savienību un tās iedzīvotājiem.Eiropas Savienībai ir vairāk jācenšas rast kopīgu nostāju ar saviem iedzīvotājiem un pierādītsavu nozīmi to ikdienas dzīvē.

Referents pareizi norādīja, ka šis nolīgums rada „jaunu institucionālo līdzsvaru”, t. i., irvisām pusēm labvēlīgs kompromiss. Tomēr ir jomas, kurās Eiropas Savienība nevar piekristnekādiem kompromisiem, proti, cilvēka pamattiesību un brīvību jomā. Lielākas pilnvarasnozīmē lielāku atbildību. Viena lieta ir runāt par kopējām vērtībām, bet šo vērtību īstenošanaun aizstāvēšana ir pavisam kas cits. Ja tas netiks panākts, vairākas Eiropas Savienībasinstitucionālās sistēmas nozares nevarēs pilnībā izmantot savu potenciālu. Lai EiropasSavienība būtu vienots spēks, tai jābūt uzticamai.

Ziņojums: Paulo Rangel (A7-0278/2010)

Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Tagad, kad ir pieņemts pārskatītais pamatnolīgumspar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām, dabiski, ka nākamais solis irpielāgot Parlamenta Reglamentu iepriekšminētajam pamatnolīgumam. Tāpēc es balsojupar šo ziņojumu.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es piekrītu grozījumiem ParlamentaReglamentā, kas veikti, to pielāgojot pārskatītajam pamatnolīgumam par Parlamenta unKomisijas attiecībām. Ņemot vērā Komisijas gatavību sniegt vairāk informācijas Parlamentadeputātiem, pastāv vienošanās, ka deputātiem ir pienākums ievērot Parlamenta noteikumuspar konfidenciālas informācijas apstrādi. Lai Komisija varētu sniegt informāciju deputātiem,ir nepieciešams, lai atbildīgās komitejas un attiecīgā gadījumā iesaistīto komitejupriekšsēdētāji un referenti kopīgi attiecīgi rīkojas nolūkā nodrošināt, lai Parlamentamnekavējoties un regulāri, vajadzības gadījumā konfidenciāli, tiek sniegta pilnīga informācijapar visiem starptautisku nolīgumu sarunu posmiem un to noslēgšanu, tostarp sarununorāžu teksta projektiem un pieņemto tekstu galīgajām redakcijām .

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlamenta unKomisijas attiecības ir krietni mainījušās, un Parlamentam ir lielākas pilnvaras dažādosjautājumos, jo īpaši tajos, kas ir saistīti ar parastu likumdošanas procesu, un budžetajautājumos, un lielāka loma ES ārpolitikā. Šīs izmaiņas nozīmē, ka Eiropas sabiedrībaitagad ir jauna loma lēmumu pieņemšanā ES līmenī. Tāpēc ir vajadzīgs un ir lietderīgipielāgot Reglamentu pārskatītajam pamatnolīgumam par Parlamenta un Komisijasattiecībām.

Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc pārskatītā pamatnolīguma parParlamenta un Komisijas attiecībām pieņemšanas ir dabiski, ka šim pārskatītajampamatnolīgumam par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām ir jāpielāgoReglaments, nodrošinot, ka iespējams nekavējoties pieņemt pamatnolīgumu, lai to varētupiemērot pēc vajadzības, kas tādējādi tiks garantēts. Tā kā šiem abiem ziņojumiem ir kopīgspamats, es atbalstu arī otro ziņojumu.

Raül Romeva I Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Rangel kunga ziņojumā ir norādīti EiropasParlamentam vissvarīgākie pārskatītajā pamatnolīgumā ietvertie sasniegumi šādās jomās.

Attiecībā uz likumdošanas procedūru un plānošanu un sadarbību ir palielināta Parlamentaiesaistīšanās, Komisija sava pilnvaru termiņa sākumā izskata visus vēl nepieņemtospriekšlikumus, pienācīgi ņemot vērā Parlamenta viedokli, un Komisija apņemas ziņot par


konkrētiem pasākumiem saistībā ar jebkuru pieprasījumu iesniegt priekšlikumu saskaņāar Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu.

Attiecībā uz parlamentāro uzraudzību tajā ietverti sīki izstrādāti noteikumi par Komisijaslocekļu dalību vēlēšanu kampaņās, Komisijas pienākumu noskaidrot Parlamenta viedokli,ja tā vēlas pārskatīt Komisāru rīcības kodeksu, un par izpilddirektoru amata kandidātupienākumu ierasties uz uzklausīšanām atbildīgajās Parlamenta komitejās.

Tajā ir izklāstīti arī pienākumi sniegt informāciju un prasību attiecībā uz Komisijas locekļuklātbūtni Parlamentā.

Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. – Es balsoju par Rangel kunga ziņojumuA7-278/2010. Tomēr es nekādā ziņā nepiekrītu referenta pieņēmumam, ka „Lisabonaslīgums ievērojami palielina ES demokrātiju, Savienības iedzīvotājiem, galvenokārt arParlamenta starpniecību, piešķirot lielākas tiesības pārbaudīt Komisijas darbību”.

Ziņojumi: Paulo Rangel (A7-0279/2010), (A7-0278/2010)

Bairbre de Brún un Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. – Es balsoju parRangel kunga ziņojumiem A7-0278/2010 un A7-0279/2010. Tomēr es nekādā ziņānepiekrītu referenta pieņēmumam, ka „Lisabonas līgums ievērojami palielina ESdemokrātiju, Savienības iedzīvotājiem, galvenokārt ar Parlamenta starpniecību, piešķirotlielākas tiesības pārbaudīt Komisijas darbību”.

Joe Higgins (GUE/NGL), rakstiski. – Es atturējos balsojumā par Rangel kunga ziņojumiemA7-0278/2010 un A7-0279/2010. Lai gan ziņojumos ir minēti daudzi pasākumi,piemēram, Parlamenta lomas palielināšana Komisāru rīcības kodeksu izstrādē unstarptautiskās sarunās, es noteikti nepiekrītu referenta pieņēmumam, ka „Lisabonas līgumsievērojami palielina ES demokrātiju, Savienības iedzīvotājiem, galvenokārt ar Parlamentastarpniecību, piešķirot lielākas tiesības pārbaudīt Komisijas darbību”.

Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – Es balsoju par Rangel kunga ziņojumiemA7-0278/2010 un A7-0279/2010. Tomēr es nekādā ziņā nepiekrītu referentapieņēmumam, ka „Lisabonas līgums ievērojami palielina ES demokrātiju, Savienībasiedzīvotājiem, galvenokārt ar Parlamenta starpniecību, piešķirot lielākas tiesības pārbaudītKomisijas darbību”.

Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Paulo Rangel kungs piedāvā veikt ļoti svarīgusgrozījumus Eiropas Parlamenta reglamentā. Iespējams, ka tieši pateicoties šiemprecizējumiem Eiropas Parlamenta darba reglamentā, tiks nodrošināts, ka problēmas, parkurām notiek debates, tiks risinātas ātrāk. It sevišķi gribētos, lai Eiropas Parlamenta lēmumiun rekomendācijas tiktu izpildīti ES dalībvalstīs. Tikai tad, kad mēs sakārtosim savas mājas,ES rekomendācijām attiecībā uz trešajām valstīm būs krietni lielāks spēks. Piemēram,joprojām nav izpildītas 2004. gada 11. marta Eiropas Parlamenta rezolūcijas rekomendācijaspar nepilsoņu situāciju Latvijā. Es ceru, ka pārskatītais Eiropas Parlamenta reglamentspalīdzēs ES institūcijām tikt skaidrībā ar cilvēku pamattiesību pārkāpumiem Latvijā.

Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Pieņemot šo nolīgumu, Parlaments ir „uzlabojis”un „stiprinājis” pats sevi un ir palielināta Eiropas Savienības demokratizācija. Šā ziņojumapieņemšana ir spēcīgs signāls par vēlmi nostiprināt varas dalīšanas principu. Pamatnolīgumiir ļoti svarīgi, jo tajos ir definētas Parlamenta un Komisijas attiecības laikā, kad Parlamentsir ieguvis lielākas pilnvaras, jo īpaši likumdošanas procesā, kas tagad ir tādas pašas kāPadomei. Patiešām, neraugoties uz papildu un piemērošanas līgumiem un protokoliem,


bija nepieciešami tādi tiesību akti, kuru mērķis būtu tieši noteikt un labāk definēt dažusjautājumus. Es īpaši priecājos par to, ka pamatnolīgums ievieš skaidrību jautājumos, kassaistīti ar abu iestāžu politisko atbildību, informācijas apriti, ārējām attiecībām,paplašināšanos un starptautiskiem nolīgumiem, budžeta īstenošanu, Komisijas politiskoun likumdošanas programmu un Eiropas Savienības daudzgadu programmu, Komisijaslikumdošanas pilnvarām un tās īpašo pilnvaru izmantošanu, ES tiesību aktu īstenošanasuzraudzību un Komisijas dalību Parlamenta darbā.

Ziņojums: Ingeborg Gräßle, Crescenzio Rivellini (A7-0263/2010)

George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo regulu. Tajā ir ietvertas tehniskas,finansiālas un administratīvas detaļas un izskaidrotas iestāžu attiecības, kādām jāpastāvstarp šo Eiropas dienestu un tā struktūrām. ES ir vēlējusies un joprojām vēlas būt ietekmīgs,atzīts ārpolitikas dalībnieks. Lai to panāktu, mums ir vajadzīgas arī normas un Eiropasregulas, kas būtu pielāgotas šim darbam.

Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Kad izveidoja Eiropas Ārējās darbības dienestu, bijajāgroza Finanšu regula, lai uzlabotu EĀDD īstenošanas kontroli un uzraudzību.

I Gräßle un C. Rivellini ziņojums paredz palielināt budžeta un finansiālo atbildību, uzlabotpārredzamību un veicināt EĀDD efektivitāti. Ierosinātie uzlabojumi palīdzēs radīt finansiālāsintegritātes kultūru, lai vairotu uzticību pienācīgai EĀDD darbībai.

Es arī atzinīgi vērtēju tās ziņojuma daļas, kurās ir prasīts Parlamentam piešķirt būtiskaskontroles pilnvaras. Tātad es piekrītu referentiem, kuri pieprasa, lai Parlaments varētupilnībā izmantot savas budžeta izpildes apstiprināšanas tiesības un lai delegāciju vadītājiiesniedz savus ziņojumus par budžeta īstenošanu Budžeta kontroles komitejai.

Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par lielāko daļu šajā ziņojumā ietvertopriekšlikumu, kuru mērķis ir Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) nodrošinātfinansiālās integritātes kultūru, kas vajadzīga, lai ticētu nevainojamai un neapšaubāmaiEĀDD darbībai nākotnē. Darbinieku atšķirīgā pieredze bagātinās EĀDD ar atšķirīgāmkorporatīvajām kultūrām, un pakāpeniski tam būs jāizveido sava korporatīvā kultūra.Nosakot šā jaunā dienesta struktūru, ir svarīgi izstrādāt tā finanšu noteikumus un no pašasākuma paredzēt maksimālus drošības pasākumus, lai finansiālais godīgums kļūtu parEĀDD korporatīvās kultūras sastāvdaļu. Es vēlos arī uzsvērt, ka, lai nodrošinātudemokrātisku uzraudzību un vairotu Eiropas iedzīvotāju uzticību savām Eiropas iestādēm,katru gadu Parlamentam jāiesniedz apliecinājuma paziņojums par Eiropas Savienībasdelegācijās izveidotajām iekšējās vadības un kontroles sistēmām.

Marielle De Sarnez ( ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD)tagad ir pienācīgi izveidots, lai kļūtu par funkcionējošu diplomātisko korpusu. Parlamentsnodrošināja, lai 60 % personāla būtu no Eiropas iestādēm, kas nodrošinās zināmu neatkarībuno dalībvalstīm. Tika ieviests ģeogrāfiskā līdzsvara princips, lai garantētu atbilstošu unbūtisku visu dalībvalstu valstspiederīgo klātbūtni.

Šis balsojums ir stiprinājis Parlamenta lomu: Parlamenta Ārlietu komiteja patiešām uzklausīsEiropas Savienības delegāciju vadītājus, kas iecelti stratēģiski svarīgajos reģionos. TurklātParlamentam būs tiesības pārraudzīt, kā tiek izmantots EĀDD budžets, un tā personālambūs jāsaņem īpaša apmācība budžeta vadībā.


Philippe de Villiers (EFD), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlamentam ir lūgts paust savuviedokli par Ingeborg Gräßle un Crescenzio Rivellini iesniegto regulas projektu attiecībā uzEiropas Kopienu vispārējā budžeta izveidi Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD).

Ir neiespējami atbalstīt tāda nākamā Eiropas diplomātiskā dienesta izveidi, kas būs Komisijasadministratīvajā, budžeta un politiskajā kontrolē. Francijai, kas var lepoties ar senākodiplomātisko dienestu pasaulē, būs atkal jānodod diplomātiskās prerogatīvas EiropasSavienībai, kuras iedzīvotājiem tās nostāja ir pilnīgi vienaldzīga.

Šis diplomātiskais dienests, kuru ar tādu entuziasmu pieprasīja Komisija, būs pilnīgaatkāpšanās no valstu mantojumiem. EĀDD amatpersonas nevarēs saņemt norādījumusno dalībvalstīm, un viņiem būs jāstrādā, lai Eiropas Savienība gūtu lielāku labumu, kas kautko nozīmē vienīgi pašiem eirokrātiem.

Diane Dodds (NI), rakstiski. – Priekšsēdētāja kungs! Es vienmēr esmu iebildusi pret EĀDDveidošanu, un nekas nemainīs manu viedokli par to. Bet es zinu solījumus, kas tika doti,kad ES sāka savu pārliecināšanas kampaņu, lai gūtu atbalstu EĀDD.

Mums teica, ka EĀDD neradīs izdevumus budžetā. Kā ir pašlaik? Tagad tas ir vēl viens ESsolījums, kam ir tikai tukša skaņa. Pašlaik budžeta deficīts ir 34 miljoni, jo ir vajadzīgs vēlvairāk personāla un ir radušās citas darbības uzsākšanas izmaksas, un EĀDD pat vēlnedarbojas!

EĀDD ir vēl viens piemērs, kad ir izniekota nodokļu maksātāju nauda tāda dienesta izveidei,ko lielākā daļa vēlētāju negrib, bet ko tiem uzspiež birokrāti, kuri ES vajadzībām cenšasizspiest aizvien vairāk un vairāk naudas no valstu valdībām. Šāda birokrātija ir nepieļaujamaun šajā ekonomikas krīzes laikā ir jāsamazina, nevis jāpalielina.

Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Regulas priekšlikuma mērķis ir grozīt Finanšu regulu,ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD)izveides dēļ pēc tam, kad dalībvalstis pieņēma Lisabonas līgumu. Šai jaunajai struktūrainav paredzēts budžets, tāpēc ir nepieciešami šie grozījumi. Asimilējot EĀDD kā iestādi,tās budžets var būt autonoms, un tas var segt pats savas administratīvās izmaksas saskaņāar Parlamenta īstenojamo budžeta izpildi.

Es ceru, ka EĀDD veiks savas darbības kompetentā, efektīvā, mūsdienīgā un, pats svarīgākais,nekonkurējošā veidā un tajā būs dalībvalstu diplomātiskie pārstāvji. Šajā jautājumā Komisijair norādījusi, ka tā vēlas nodrošināt, lai EĀDD var izpildīt šo uzdevumu veikt vienotusārpolitikas pasākumus, nemazinot finanšu pārvaldības pareizumu, pārskatatbildību unEiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzību. Es ceru, ka tā patiešām būs.

Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD)nākotnē paudīs Eiropas Savienības ārpolitikas nostājas. Šajā dienestā mūsu atšķirīgāsnostājas paudīs viena balss, sūtot spēcīgu vēstījumu, un ir svarīgi, lai mēs to atbalstītu. LaiEĀDD varētu efektīvi strādāt, ir vajadzīga efektīva finanšu kontrole. Vislielāko iespējamokontroli var nodrošināt vienīgi tad, ja EĀDD ir Komisijas sastāvdaļa. Skaidri sadalot tiesībasun pienākumus, būs iespējams netraucēti strādāt. Es atbalstu Gräßle kundzes unRivellini kunga veiksmīgo ziņojumu un, protams, nobalsoju par šo konstruktīvo EiropasParlamenta ieguldījumu.

Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Gräßle kundzes un Rivellini kungaziņojumu par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, attiecībāuz Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), jo es uzskatu, ka ir svarīgi veicināt finanšu


integritāti, lai nodrošinātu pienācīgu un pārredzamu Eiropas iestāžu vadību. Šā jaunādiplomātiskā dienesta izveide, ko paredz Lisabonas līgums, ir liels solis Eiropas Savienībai,kam galu galā var būt izdevīga vienota diplomātiskā struktūra, kuras uzdevums ir atvieglottos pasākumus, kuru mērķis ir konsekventākas, drošākas un efektīvākas Eiropas Savienībasārējās attiecības. Visbeidzot ir svarīgi uzsvērt, ka Eiropas Ārējās darbības dienests patspārvaldīs savu administratīvo budžetu un būs arī atbildīgs par tām darbības budžeta daļām,kas atbilst tā pilnvarām.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Jaunajam Eiropas Ārējās darbības dienestam, kasizveidots pēc Lisabonas līguma pieņemšanas, ir vajadzīgs budžets, lai tas varētu veikt savasdarbības un sasniegt līgumā norādītos mērķus. Paturot to prātā, ir jāgroza noteiktas normasatbilstošajā finanšu regulā, lai ņemtu vērā ar Lisabonas līgumu ieviestās izmaiņas.

Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es balsoju pret šo Eiropas Parlamenta normatīvorezolūciju, jo tāda dienesta izveide, kādu viņi vēlas finansēt, ir vēl viens solis ceļā uz EiropasSavienības ārpolitikas militarizēšanu. Papildus maniem iebildumiem pret šo militāroārpolitikas filosofiju iemesls, kāpēc es balsoju pret, ir tas, ka visā Eiropas Ārējās darbībasdienesta (EĀDD) izveides procesā nav ievēroti pārredzamības un demokrātijaspamatprincipi. Šā dienesta veidošana un finansēšana neietver stingru Eiropas Parlamentakontroli pār personāla atlasi un finansēšanu, kas nozīmē, ka EĀDD darbībā satraucošitrūkst demokrātiskuma un pārredzamības. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka, pieņemot ierosinātoEĀDD struktūru, Eiropas Parlaments nokļūst sekundārā, mazāk svarīgā lomā ES ārpolitikā,pret ko es un mana grupa noteikti iebilstam. Tāpēc es balsoju pret. Es nevaru atbalstītierosināto budžetu šāda veida dienestam, kas ir militāri tendēts.

Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Papildus dubultajām struktūrām, ko izveidosEiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), nevajadzīgi un birokrātiskā veidā palielināsiesarī personāla izmaksas, kas ir tik raksturīgs ES. Ticiet vai neticiet, bet no 1643 amata vietām,kas 1. decembrī tiks izveidotas EĀDD, 50 ir ģenerāldirektoru amata vietas, un sākumākatram ģenerāldirektoram būs pakļauti ne vairāk kā 30 darbinieki. Kad būs izveidota galīgāstruktūra, arī tad to nebūs pat 80. Iepriekšminētie ģenerāldirektori vidēji pelnīs EUR 17 000mēnesī. Nākamajā līmenī zem šiem ģenerāldirektoriem būs 224 direktori un 235 nodaļuvadītāji. Turklāt joprojām nav definēti konkrēti EĀDD personāla uzdevumi un mērķi. Mēsvēlamies, lai ES būtu spēcīga balss pasaulē, bet tam noteikti nav vajadzīgs uzpūstsadministratīvais aparāts, kas ES iedzīvotājiem izmaksās miljardus dublētu struktūru dēļun kura personālam šis būs ļoti ienesīgs ienākumu avots. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski – (LT) Sarunās ar Eiropas Padomes un Komisijaspārstāvjiem Parlamentam un jo īpaši Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupasbiedriem izdevās panākt, lai ES jaunā diplomātiskā dienesta budžets tiktu izlietotspārredzamāk. Parlaments katru gadu apstiprinās šā dienesta budžeta izpildi, un Komisijaibūs regulāri jāsniedz deputātiem sīka informācija par tā izdevumiem. Es balsoju par šoziņojumu, jo tajā ir uzsvērts, ka, nodarbinot ES dalībvalstu iedzīvotājus, tiktu nodrošinātslielāks ģeogrāfiskais aptvērums un jēgpilna visu dalībvalstu iedzīvotāju pārstāvība.

Es piekrītu referentam, ka mums jācenšas nodrošināt, lai darbinieki tiktu izvēlēti atbilstošito spējām un lai tiktu ievērota arī dzimumu līdztiesība. Ir svarīgi, lai Eiropas Ārējās darbībasdienests, kuram jāsāk darbība 1. decembrī, ātri sāktu strādāt efektīvi un, pats svarīgākais,pārstāvētu ES un vajadzības gadījumā atsevišķu valstu intereses.

Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) patsvadīs savu administratīvo budžetu un būs atbildīgs par to. Faktiski, izveidojot jaunu dienestu


un jo īpaši izstrādājot tā finanšu noteikumus, jau pašā sākumā ir jāparedz atbilstoši drošībaspasākumi.

Tāpēc, lai veicinātu to finansiālo godīgumu, ir svarīgi nodrošināt, lai netraucēti mijiedarbotosdažādi par finanšu jautājumu pārraudzību atbildīgie dienesti, jo īpaši ES delegācijās.Pastiprinot šos drošības pasākumus, mēs ceram vairot Eiropas iedzīvotāju uzticību Eiropasiestādēm. Tātad šajā priekšlikumā izklāstīto strukturālo uzlabojumu mērķis ir panāktfinansiālo integritāti, lai iegūtu uzticību netraucētai un neapšaubāmai EĀDD darbībai.

Raül Romeva I Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ceļš nebija gluds, bet, pateicotiesParlamenta pūliņiem, ES Ārējās darbības dienests tagad var kļūt par efektīvākas unpareizākas ES ārpolitikas virzītājspēku. Mēs atzinīgi vērtējam to, ka lielākoties ir atrisinātipamatjautājumi, par kuriem bažījās Zaļie — piemēram, par dzimumu līdztiesību un kopīguapmācību, lai veidotu korporatīvo solidaritāti — un ka Parlamentam būs lielākas tiesībasdemokrātiskā veidā uzraudzīt EĀDD darbību, īpaši jau ieviešot atsevišķas budžeta pozīcijasES galvenajiem aizjūras pasākumiem. Parlamentam izdevās arī aizsargāt Kopienas metodiun, pateicoties Zaļajiem, arī attīstības prioritātes.

Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Lai starptautiskā mērogā varētu efektīvākpārstāvēt Eiropas valstu intereses, ārpolitikas pasākumi iepriekš jāapspriež un pēc tamvienotā nostājā par tiem jāpaziņo pasaulei. Tagad Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD)veidošana ir mēģinājums radīt vienotu satvaru Savienības ārpolitikas instrumentiem —esošie resursi tiek apkopoti un papildināti ar jauniem resursiem. Ņemot vērā, ka šī struktūrair jauna, ir jāpiemēro stingri noteikumi attiecībā uz pārredzamību un budžeta un finanšupārskatatbildību. Tā kā Parlamenta pilnvaras attiecībā uz budžetu ietver arī EĀDD budžetu,šis dienests jāintegrē Komisijas struktūrā . Citādi būs neiespējami apstiprināt budžetaizpildi līgumu nozīmē. Budžeta lēmējiestādēm iesniedz arī gada darbības pārskatus.

Ziņojums: Bernhard Rapkay (A7-0288/2010)

George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Arī es, tāpat kā mani kolēģi, uzskatu, ka EĀDDjānodrošina autonomija Eiropas amatpersonu Civildienesta noteikumu jomā. Es atbalstunormu, kas nosaka, ka ES amatpersonām un pagaidu darbiniekiem, kuri agrāk strādājušidalībvalstīs vai diplomātiskajos dienestos, jānodrošina vienādas tiesības un viņiem jābūttiesīgiem pieteikties darbam citos amatos . Es ceru, ka tiks pieņemti darbinieki, kas pārstāvēsvisplašāko iespējamo ģeogrāfisko teritoriju, un ar to es domāju jaunās dalībvalstis.

Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Ārējās darbības dienests ir būtisks instrumentstādai ES, kas ir atvērtāka pasaulei un spēj slēgt auglīgas vienošanās ar daudziem un dažādiemreģioniem un valstīm. Lai šis dienests darbotos, ir svarīgi tā amatpersonām noteiktpienācīgas funkcijas un izskaidrot amatpersonu statusu un to pagaidu darbinieku statusu,kas iepriekš strādājuši dalībvalstu diplomātiskajos dienestos, kuriem šajā Eiropas Ārējāsdarbības dienestā ir kādas funkcijas . Šie Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu unKopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības grozījumi pierāda, ka tie tāpēc irpamatoti. Es ceru, ka šis dienests darbosies tandēmā ar valstu diplomātiskajiem dienestiemun kļūs par pozitīvu faktoru, kas uzlabos valstu dienestu darbības rezultātus. Es ceru, ka,nosakot Eiropas politikas galvenās prioritātes, netiks ignorēts to ārpolitikas komponentsun ka darbības laikā dienests neignorēs nedz Eiropas valodu būtisko lomu vispārējā saziņā,nedz arī globālās Eiropas valodas, kas ir vispiemērotākās tiešai saziņai ar lielu pasaulesdaļu.


José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Ārējās darbības dienests tagad irEiropas administrācijas daļa: tas ir atvērts, efektīvs un neatkarīgs saskaņā ar Līguma parEiropas Savienības darbību 298. pantu. Grozot Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumusun Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, es vēlos uzsvērt, ka ES amatpersonāmun pagaidu darbiniekiem, kas iepriekš strādājuši dalībvalstu diplomātiskajos dienestos, irparedzēts vienlīdzīgs statuss, jo īpaši attiecībā uz tiesībām veikt uzdevumus ar vienādiemnosacījumiem, un veicinot vienlīdzīgas iespējas tam dzimumam, kura pārstāvju skaitsdienestā varētu būt nepietiekams.

Tunne Kelam (PPE), rakstiski. – Galīgajā balsojumā par Rapkay kunga ziņojumu2010. gada 20. oktobrī es atturējos. Es pilnībā atbalstu Eiropas Ārējās darbības dienestaveidošanu un augstu vērtēju Elmar Brok un citu to deputātu centienus, kuriem izdevāsieviest veiksmīgu līdzsvaru Augstās pārstāves sākotnēji iesniegtajā projektā. Mans nolūksbija pievērst jūsu uzmanību faktam, ka grozījums par ģeogrāfisko pārstāvību, ko atbalstījaAFET un BUDG komitejas, nav pieņemts JURI komitejā. Tāpēc es šaubos, vai šā ziņojumagalīgā redakcija var Eiropas Parlamentam būt tiesiskais pamats attiecībā uz ģeogrāfiskolīdzsvaru.

Andrey Kovatchev (PPE), rakstiski. – (BG) Es vēlu veiksmi jums, lēdija Ashton, unjaunajam EĀDD, uz kuru mēs liekam lielas cerības, ka īstenosies vēl viens eiropiešu sapnis,un ceru, ka Eiropa uzrunās pasauli, paužot spēcīgu, autoritatīvu nostāju. To vēlas lielākādaļa deputātu. Jūs varat būt droša, ka mēs jums palīdzēsim.

Es vēlos paskaidrot, kāpēc atturējos balsojumā par grozījumiem Eiropas KopienuCivildienesta noteikumos. Es uzskatu, ka norādītie mērķi ģeogrāfiskā līdzsvara ziņā jaunajaiiestādei ir labvēlīgi. Mums ir vajadzīgs ļoti kvalificēts diplomātiskais dienests, kurā strādācilvēki no visām dalībvalstīm, lai varētu uzlabot ES pārstāvību pasaulē.

Es esmu pārliecināts, ka šis dienests darbosies veiksmīgi, ja tas izmantos visu dalībvalstupieredzi. Es apzinos, ka dalībvalstu skaits kopš Eiropas integrācijas procesa sākuma irpalielinājies vairāk nekā četras reizes. Ir saprotams, ka jaunuzņemtās valsis pašlaik ir mazākpārstāvētas. Tomēr ir jābūt apņēmībai to novērst un skaidri formulētiem tiesību aktutekstiem.

Es ticu jūsu vairākkārt paustajai vēlmei un apņēmībai strādāt, lai šajā jaunajā dienestāpanāktu īstu, atbilstošu ģeogrāfisko pārstāvību, lai jūs varētu būt visas ES Augstā pārstāve.Mēs ļoti uzmanīgi vērosim dienesta darbību.

Edvard Kožušník (ECR), rakstiski. – (CS) Es novērtēju to, ka mums izdevās grozījumuveidā ziņojumā iekļaut dažus drošības pasākumus, kas garantēs, ka, aizpildot amata vietasEiropas Ārējās darbības dienestā, dažu dalībvalstu amatpersonas nebūs izdevīgākā situācijānekā citu valstu amatpersonas. Galu galā Eiropas Savienības ārpolitika ir tikai viena noteiktajoma, un tāpēc papildus kvalifikācijai un plašai ģeogrāfiskajai pārstāvībai jāpiemēro princips,saskaņā ar kuru Eiropas Ārējās darbības dienesta personālā būs pienācīgi pārstāvētas visudalībvalstu amatpersonas. Tāpēc es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, ka Parlaments ir ierosinājissvītrot normu, kas atļāva bez konkursa izsludināšanas pārcelt ierēdņus no Padomes vaiKomisijas uz vakantajām amata vietām Eiropas Ārējās darbības dienestā.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Ārējās darbības dienests strādā sadarbībā ardalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem, un tajā ir Padomes Ģenerālsekretariāta unKomisijas attiecīgo struktūrvienību ierēdņi, kā arī darbinieki, kurus ir norīkojuši dalībvalstudiplomātiskie dienesti. Tātad Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu un Kopienu pārējo


darbinieku nodarbināšanas kārtības nolūkā EĀDD jāuzskata par ES iestādi. Paturot toprātā, ES amatpersonām un pagaidu darbiniekiem no dalībvalstu diplomātiskajiemdienestiem vajadzētu būt vienādām tiesībām un pienākumiem un pret viņiem būtujānodrošina vienlīdzīga attieksme, jo īpaši attiecībā uz tiesībām ar vienlīdzīgiemnosacījumiem ieņemt visus amatus. Tāpēc ir vajadzīgs šajā rezolūcijā paredzētais grozījums.

Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. – (HU) Es atbalstīju šo ziņojumu, pirms kura notikanopietnas debates galvenokārt saistībā ar amatu ieņemšanu Eiropas Ārējās darbības dienestā.Šo debašu galvenais iemesls bija ģeogrāfiskā līdzsvara princips, princips, kuru kopā ariestāžu un dzimumu līdzsvara prioritātēm galu galā iekļāva ziņojumā mazāk kategoriskāveidā.

Bez šaubām jaunās dalībvalstis nav pilnībā apmierinātas, bet tomēr ir labi, ka ir panāktskompromiss, un mums jātic, ka nākotnē to varēs pārskatīt, lai panāktu vēl godīgākusnosacījumus. Tālab mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka atsevišķu dalībvalstunorīkotajiem diplomātiem būtu līdzīga un augsta kvalifikācija. Tomēr mums jāpriecājas,ka esam spēruši svarīgu soli ceļā uz vienotu un efektīvu ES pārstāvību ārvalstīs, jo, ņemotvērā esošās un gaidāmās problēmas, šis ir viens no vissvarīgākajiem ES politikas aspektiem.

Raül Romeva I Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs ar lielu balsu vairākumu esampieņēmuši kompromisa pakotni, kura atspoguļo Zaļo nostāju un kuras izstrādē mūsugrupa sniedza būtisku ieguldījumu.

György Schöpflin (PPE), rakstiski. – Deputātus no jaunajām dalībvalstīm apbēdina tas,ka nav noteikts juridiski saistošs pienākums ievērot ģeogrāfisko līdzsvaru Eiropas Ārējāsdarbības dienestā. Patiešām ir iekļauti vairāki politiski apliecinājumi, ka tiks ņemtas vērājauno dalībvalstu intereses. Tomēr, lai cik arī pozitīva nebūtu politiskā apņemšanās, irnožēlojami, ka nav juridiskas normas. Bez juridiskas normas ir grūti saprast, kā balsotājijaunajās dalībvalstīs jutīs, ka tiem ir pašiem savs dienests. Tāpēc vairāki no mums nevēlaspilnībā atbalstīt Rapkay kunga ziņojumu.

Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Mēs tuvojamies diezgan haotiska darbabeigām saistībā ar to, kādam jābūt Eiropas Ārējās darbības dienestam, par kuru mēsgatavojamies balsot šodien. Mēs jau esam daudz runājuši par ilgtspējīgu attīstību dzimumulīdztiesības un ģeogrāfiskajā ziņā un daudz arī par personāla pieņemšanas pārredzamību,kuras pamatā būtu iepriekš definētas normas un noteikumi, bet vissvarīgākais jautājumsir tas, cik labs un efektīvs būs šis EĀDD, un tieši tādēļ, runājot par personāla pieņemšanudarbā, ir tik svarīgi meritokrātiskie kritēriji. Es vēlos uzsvērt prasību (patiesībā vajadzību)nodrošināt, lai šajā dienestā piedalās darbinieki no konkrētajām nozarēm atbilstošajiemEiropas Komisijas direktorātiem, kā arī no Padomes un Parlamenta.

Svarīga ir nevis Eiropas iestāžu pārstāvība, bet gan tas, ka šīm personām jābūt atbilstošikvalificētām dažādās ES darbības jomās, piemēram, sarežģītajos enerģētikas, tirdzniecībaslauksaimniecības un citu jautājumu aspektos, nemaz nerunājot par cilvēktiesībām unterorisma apkarošanu. Es bažījos, ka vairumam EĀDD darbā iesaistīto cilvēku būs vispārīgasdiplomātiskās prasmes un viņi neorientēsies sarežģītos faktiskos jautājumos, kas tiem būsjārisina.

Róża Gräfin von Thun und Hohenstein (PPE), rakstiski. – (PL) Atturēšanās balsojumānav risinājums. Tie, kuri atturas, rīkojas nepareizi. Es uzskatu, ka rezolūcijā kopumā irvairāk labu pasākumu nekā pasākumu, kas ir mazāk vērtīgi. Mums ir vajadzīgs Eiropas


Ārējās darbības dienests. Tam darbs jāsāk pēc iespējas ātrāk, lai palielinātu Eiropas svarīgumupasaulē.

Pieņemtajā rezolūcijā ir teikts, ka dienestā būs pārstāvētas visas dalībvalstis. Tagad mumsjārūpējas, lai tas patiešām notiktu. Tas rada uzticību Eiropas Ārējās darbības dienestaizveides procesam. Man jāatgādina, ka Eiropas Savienība ir veidota uz savstarpējasuzticēšanās pamata, un Polija no tā ir daudz ieguvusi. Es ļoti uzmanīgi vērošu šo procesu.

Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Vēl pirms gada ģeogrāfiskā līdzsvara jēdzienaieviešana debatēs par Eiropas Ārējās darbības dienestu radīja milzīgus iebildumus, patEiropas Parlamentā. Šodien neviens vairs neapšauba, ka tā ir problēma, kas jārisina. Visossvarīgākajos ar EĀDD saistītajos dokumentos atrodamā apņemšanās veikt pasākumus, lainodrošinātu visu Eiropas Savienības dalībvalstu vienlīdzīgu pārstāvību jaunajā ESdiplomātiskajā dienestā ir veiksmīgs iznākums. 2013. gadā plānotajā pārskatīšanā mēsvarēsim izvērtēt, vai šie pasākumi ir veikti.

Traian Ungureanu (PPE), rakstiski. – Rezultāti balsojumam par Repkay kunga ziņojumuparāda, ka liela daļa deputātu no jaunajām dalībvalstīm vai nu atturējās, vai balsoja pretto. Es biju viens no tiem deputātiem, kas atturējās. Man bažas radīja galvenokārt pieticīgaisformulējums attiecībā uz ģeogrāfiskā līdzsvara principu nodarbinātības politikā un nākamāEiropas Ārējās darbības dienesta personālā. Šajā ziņojumā nav paredzēts ieviest juridiskisaistošu apņemšanos nodrošināt ģeogrāfisko līdzsvaru EĀDD, tādējādi paļaujoties vienīgiuz politiskiem solījumiem, ko devuši galvenie ES ārpolitikas lēmumu pieņēmēji. Šā iemesladēļ vairums jauno dalībvalstu nejūtas pārliecinātas, ka nākamajā EĀDD tiks pienācīgipiemērots ģeogrāfiskā līdzsvara princips. Ir nožēlojami, ka referents piekrita šādamminimālam formulējumam, bet vēl lielākas bažas rada Padomes nevēlēšanās skaidri atbalstītšo saistošo apņemšanos. Es aicinu Padomi un Komisiju rūpīgi pārskatīt rezultātusbalsojumam par šo ziņojumu un dot solījumu ievērot ģeogrāfiskā līdzsvara principu,pieņemot darbā EĀDD personālu. Viena no deputātu prioritātēm būs uzmanīga sekošanašim procesam nākotnē.

Ziņojums: Roberto Gualtieri, László Surján (A7-0283/2010)

Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Parlamenta rezolūciju,jo es piekrītu, ka ir ļoti svarīgi, lai ES būtu spējīga izmantot visus ārējās darbībasinstrumentus ar vienotas struktūras palīdzību, un ka budžeta līdzekļu nodrošināšana2010. gadā, lai izveidotu šādu struktūru sākotnējā posmā, ir šā ziņojuma politiskais mērķis

Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret šo ziņojumu par EiropasĀrējās darbības dienestu, kas izveidots, pamatojoties uz Lisabonas līgumu. Nav pieņemamsnedz finansiāls, nedz cita veida atbalsts šim dienestam, jo tas izmanto gan sabiedrības, ganmilitāros resursus nepārdomātiem Eiropas Savienības ārpolitikas pasākumiem, kas galugalā novedīs pie vēl lielākas Eiropas Savienības militarizēšanās. Tajā pašā laikā tas traucēEiropai paust neatkarīgu un miermīlīgu nostāju, risinot starptautiskas problēmas. Tas iemetEiropu spriedzes virpulī un izšķirošās, militārās intervencēs kara zonās.

Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kļūst nepieciešams pieņemt budžeta instrumentusjaunai struktūrai — Eiropas Ārējās darbības dienestam. Tomēr es uzskatu, ka ir pamatoticentieni nodrošināt pienācīgus līdzekļus tā iespējām un faktiskai un efektīvai darbībaisaskaņā ar iecerēto, kā arī efektīvu izmaksu uzraudzību.


Šā dienesta faktiskās pastāvēšanas pirmajās dienās Eiropas iestādēm un dalībvalstīm jāpievēršīpaša uzmanība EĀDD, jo tās var pienācīgi uzraudzīt tā darbības un konstatēt galvenāsproblēmas.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis budžeta grozījumu priekšlikums irizstrādāts saskaņā ar Lisabonas līgumu, lai atvieglotu Eiropas Ārējās darbības dienesta(EĀDD) izveidi un darbību. Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu, un ir svarīgi nodrošināt tāīstenošanu, ievērojot efektīvas Eiropas resursu pārvaldības principus, tajā pašā laikā uzsverotlabu izmaksu un ieguvumu attiecību, kā arī prasību ierobežot budžetu, ņemot vērā finanšukrīzes atstāto iespaidu uz valstu finansēm.

João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu, kas ir vēlviens solis ceļā uz Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidi un izmantošanu,konsekventi ievērojot mūsu nostāju, jo mēs iebilstam pret šā dienesta veidošanu. ŠimLisabonas līguma galvenajam jautājumam un Eiropas Savienības federālismapamatelementam nākotnē būs vajadzīgs vairāk nekā 5000 cilvēku 130 ES vēstniecībāsdažādās valstīs.

Tā būs diplomātiska megastruktūra, kurai nenovēršami būs pakārtoti pārstāvji un dalībvalstuintereses un kura tām (un arī Parlamentam) uzspiedīs to varu intereses, kas nosaka ESvirzienu. Turklāt nav garantiju, ka EĀDD nebūs saistīta ar militārām vai izlūkošanasstruktūrām. Tāpēc pastāv satraucošas bažas par ES un starptautisko attiecību militarizēšanu,pret ko mēs noteikti cīnīsimies.

Tā kā ES budžets ir ārkārtīgi samazināts, būtu jājautā arī, no kādām iemaksām segs šosizdevumus. Tas viss notiek laikā, kad krīzes ietekme palielinās un tā sauktās taupībaspolitikas rada milzīgu spiedienu uz valstu budžetiem, kad samazina algas un sociālospabalstus un palielina nodokļus, ar kuriem apliekami ar darbu gūtie ieņēmumi.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc grozījumiem Eiropas Kopienu Civildienestanoteikumos un grozījumiem Finanšu regulā, kuru mērķis ir šajos dokumentos ietvertEiropas Ārējās darbības dienesta izveidi, tagad ir jāapstiprina budžets tā pienācīgai darbībai.Tādēļ, lai šis dienests pienācīgi darbotos un sasniegtu tos mērķus, kuru vārdā to izveidoja,tam ir jāpiešķir pietiekams budžets nolūkā nodrošināt cilvēku un materiālos resursus, kastam vajadzīgi, lai labi veiktu savas darbības.

Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es balsoju pret šo Eiropas Parlamenta normatīvorezolūciju, jo tāda dienesta izveide, kādu viņi vēlas finansēt, ir vēl viens solis ceļā uz EiropasSavienības ārpolitikas militarizēšanu. Papildus maniem iebildumiem pret šo militāroārpolitikas filosofiju iemesls, kāpēc es balsoju pret, ir tāds, ka Eiropas Ārējās darbībasdienesta (EĀDD) izveides procesā nav ievēroti pārredzamības un demokrātijaspamatprincipi. Šā dienesta veidošana un finansēšana neietver stingru Eiropas Parlamentakontroli pār personāla atlasi un finansēšanu, kas nozīmē, ka EĀDD darbībā satraucošitrūkst demokrātiskuma un pārredzamības. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka, pieņemot ierosinātoEĀDD struktūru, Eiropas Parlaments nokļūst sekundārā, mazāk svarīgā lomā ES ārpolitikā,pret ko es un mana grupa noteikti iebilstam. Tāpēc es balsoju pret. Es nevaru atbalstītierosināto budžetu šāda veida dienestam, kuram ir militāra tendence.

Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Noteikti jāapsver, tieši kādam jābūt veidojamajamEiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD). Sistēma, kurā 50 ģenerāldirektoriem katramsākotnēji būtu 30 un vēlāk labi ja 80 darbinieku, nozīmē uzpūstu un dārgu administrāciju.


Tāpat ir gaidāms, ka EĀDD izveide radīs veselu paaugstinājumu vilni. Tomēr dažosjautājumos vēl nav rasta pietiekama skaidrība. Iepriekš ļoti rūpīgi jāpārbauda iespējamāietekme uz ēku izmaksām. Nav ņemti vērā citi faktori, piemēram, pienācīgas nozīmespiešķiršana vācu valodai kā darba valodai, kas noteikts līgumos. Šo iemeslu dēļ es uzskatu,ka pašreizējā redakcijā EĀDD finansējums ir jānoraida.

Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Parlamenta rezolūciju,jo es piekrītu, ka ir ļoti svarīgi, lai ES būtu spējīga izmantot visus ārējās darbībasinstrumentus ar vienotas struktūras palīdzību, un ka šā ziņojuma politiskais mērķis irbudžeta līdzekļu nodrošināšana 2010. gadā, lai izveidotu šādu struktūru sākotnējā posmā.

Raül Romeva I Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Izveidojot Eiropas Ārējās darbībasdienestu (EĀDD), ir jāgroza gan 2010. gada budžets, gan ierosinātais 2011. gada budžets.Budžetā jāizveido jauna iedaļa X, un 2010. gada budžets jāgroza tā, lai nodrošinātu papildu100 amata vietas amatu sarakstā un finansējumu 70 papildu līgumdarbiniekiem. Vajadzīgolīdzekļu lielāko daļu vienkārši pārvietos no Eiropadomes, Padomes iedaļas un Komisijasiedaļas. Ārlietu komitejā (AFET) valda sajūta, ka Augstā pārstāve baronese Ashton navpilnībā izpildījusi solījumus, ko tā deva EP attiecībā uz EĀDD izveidi. AFET uzskata, ka irjākonsultējas ar Parlamentu jautājumos par personāla komplektēšanas prioritātēm dienestā(piemēram, par ģeogrāfisko līdzsvaru) un ka dzimumu līdzsvara jautājums EĀDD darbāpieņemšanas procedūrā ir labāk atrisināts. No Green/ALE grupas viedokļa raugoties, tas,ka līdz šim brīdim baronese Ashton nav pārcēlusi Komisijas personālu DG RELEX, kasatbildīgs par miermīlīgu attiecību veidošanu un reaģēšanu krīzes situācijās, uz EĀDD, iruzskatāms par lielu trūkumu, jo īpaši tāpēc, ka Augstā pārstāve Parlamentam bija garantējusišo pārcelšanu.

Ziņojumi: Ingeborg Gräßle, Crescenzio Rivellini (A7-0263/2010), Bernhard Rapkay(A7-0288/2010), Roberto Gualtieri, László Surján (A7-0283/2010)

Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Mēs noteikti iebilstam pret Eiropas Ārējās darbībasdienesta izveidi. Ārlietas un diplomātija ir jomas, kas saistītas ar valsts suverenitāti, untāpēc mēs balsojām pret visiem ziņojumiem par šo jautājumu.

Kopēja ārpolitika, ko īsteno tikai Eiropas Savienības interesēs, noteikti — ātrāk vai vēlāk— nonāks pretrunā vienas, vairāku vai visu dalībvalstu pamatinteresēm. Piemēram,gadījumā, ja radīsies konflikts, kurā valstis tiks aicinātas iesaistīties, bet iedzīvotāji pret toiebildīs. Vai arī, ja tiks īstenota īpaši naidīga vai īpaši labvēlīga politika pret valsti vai valstugrupu, kas būs pretrunā dažu diplomātisko dienestu senām tradīcijām vai dažu dalībvalstubūtiskām interesēm.

Vēl ļaunāk, līgumi jau patlaban paredz, ka, lai kas arī notiktu, visas šīs situācijas ir pakļautascitām saistībām vai ierobežojumiem vēl augstākā, iespējams, globālā, līmenī, proti, NATO,ANO un kas to lai zina kādā vēl līmenī! Tāpēc šajā gadījumā pat netiek ierosināts izveidotspēcīgu un neatkarīgu diplomātisko dienestu, bet gan instrumentu, lai nodrošinātupakļautību ar Eiropu nesaistītām struktūrām.

Ziņojums: László Surján (A7-0281/2010)

Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Tā kā saskaņā ar ierosināto finansiālās palīdzībassadalījumu pa gadiem uzraudzības pasākumiem banānu nozarē 2010. gadā bija plānotspiešķirt EUR 75 miljonus, un lielāko daļu šīs finansiālās palīdzības, proti, EUR 55,8 miljonus,nodrošināja apropriāciju pārvietojumi budžeta 4. izdevumu kategorijā, un tā kā 2011. gadā


4. izdevumu kategorijā pieejamie līdzekļi ir tikai EUR 875 530, mēs piekrītam Parlamentaierosinājumam aicināt Komisiju iesniegt jaunu priekšlikumu par elastības instrumentaizmantošanu, lai nodrošinātu pārējo finansējuma daļu EUR 74 124 470 apmērā. Šādspriekšlikums ir jāiesniedz, jo finansiālā palīdzība uzraudzības pasākumu īstenošanai banānunozarē ir vajadzīga, un it īpaši jāņem vērā tas, ka, ja Eiropas Savienība vēlas saglabāt savuietekmi kā globāla dalībniece, jānodrošina Eiropas Savienības finansiālā palīdzība ĀKKbanānu piegādātājvalstīm, attiecībā uz kurām PTO liberalizēs vislielākās labvēlības režīmu(MFNT). Mēs vēlamies arī norādīt, ka ir pilnīgi loģiski īstenot šo priekšlikumu, jo šiepasākumi ir paredzēti iestāžu nolīguma par elastības instrumenta izmantošanu 27. punktā.

Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūciju, jo piekrītutam, ka nedrīkst apšaubīt Eiropas Savienības finansiālās palīdzības nepieciešamību ĀKKbanānu piegādātājvalstīm, attiecībā uz kurām PTO liberalizēs vislielākās labvēlības režīmu,un nedrīkst vilcināties ar budžeta līdzekļu piešķiršanu. Tāpēc es piekrītu Komisijaspriekšlikumam grozīt Regulu (EK, Euratom) Nr. 1905/2006, lai laikposmā no 2010. līdz2013. gadam papildu pasākumiem banānu nozarē (BAM), kuriem atvēlētā budžeta līdzekļukopsumma ir EUR 190 miljoni, vajadzības gadījumā nodrošinātu EUR 10 miljonu papildufinansējumu, ja būs pietiekamas rezerves.

Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Banānu nozare ir īpaši svarīga nozarevairākiem Eiropas Savienības reģioniem, it īpaši Francijas aizjūras departamentiem unteritorijām; tieši tāpēc, ņemot vērā Latīņamerikas valstu konkurētspēju, ko pastiprinapatlaban apspriestie nolīgumi, Parlaments ir pieņēmis finansēšanas pasākumus, lai palīdzētušai novājinātajai nozarei.

Eiropas Parlamenta deputāti vēlas, lai tiktu izmantots elastības instruments, lai nodrošinātufinansējuma daļu EUR 74,12 miljonu apmērā. Tas ir spēcīgs Parlamenta signāls Komisijaiun Padomei, kas paredzēja tikai EUR 18,3 miljonus. Tā ir arī iespēja Parlamentam uzsvērt,ka ir pienācis laiks izbeigt izmantot Eiropas Savienības ārējai darbībai paredzēto budžetu,lai finansētu papildu pasākumus banānu nozarē. EUR 190 miljonu atbalsts, kas apsolītslaikposmam no 2010. līdz 2013. gadam, būs jāfinansē ar jauniem līdzekļiem, un tieši toParlaments pieprasīs jaunā finanšu plāna īstenošanas laikā.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Komisija ierosina grozīt Regulu (EK,Euratom) Nr. 1905/2006, lai laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam nodrošinātufinansējumu papildu pasākumiem banānu nozarē (BAM), kuriem atvēlētā budžeta līdzekļukopsumma ir EUR 190 miljoni. Saskaņā ar ierosināto finansiālās palīdzības sadalījumu pagadiem 2010. gadā bija plānots piešķirt EUR 75 miljonus. Ir vērts pieminēt, ka 4. izdevumukategorijā pieejamā rezerve ir tikai EUR 875 530. Lielāko daļu šīs finansiālās palīdzības(EUR 55,8 miljonus no EUR 75 miljoniem) 2010. gadā nodrošina apropriāciju pārvietojumibudžeta 4. izdevumu kategorijā, un ierosinājums pārvietot apropriācijas attiecas uzinstrumentiem un darbībām, kurus Eiropas Savienība un jo īpaši Eiropas Parlaments iratzinuši par ļoti nozīmīgiem. Turklāt, pieņemot pašlaik spēkā esošo daudzgadu finanšushēmu (DFS), netika prognozēts, ka būs nepieciešama finansiāla palīdzība papildupasākumiem banānu nozarē. Taču nedrīkst apšaubīt to, ka Eiropas Savienības finansiālāpalīdzība ĀKK banānu piegādātājvalstīm, attiecībā uz kurām PTO liberalizēs vislielākāslabvēlības režīmu (MFNT), ir nepieciešama, un nedrīkst vilcināties ar budžeta līdzekļupiešķiršanu. Tāpēc es piekrītu referenta ierosinātajam budžeta grozījuma Nr. 3/2010projektam.


João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojuma mērķis ir noteikt pasākumus, kasvajadzīgi, lai sniegtu finansiālu palīdzību Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeānavalstīm (ĀKK), kuras ietekmēs banānu tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un11 Latīņamerikas valstīm par banānu tirdzniecības liberalizāciju, saskaņā ar kuru EiropasSavienība apņemas nepiemērot kvantitatīvus ierobežojumus vai līdzvērtīgus pasākumusbanānu importam tās teritorijā.

Parakstot Ženēvas nolīgumu, kas paredz šādu liberalizāciju, Eiropas Savienība apņēmāsnovirzīt ĀKK valstīm EUR 200 miljonus, lai kompensētu minētā pasākuma ietekmi uz šovalstu eksportu uz Eiropas Savienību. Tajā laikā mēs kritizējām šo nolīgumu, jo uzskatījām,ka tas galvenokārt nodrošinās ieguvumu starptautiskiem uzņēmumiem ASV, kuri dominēpasaules tirgū šajā nozarē.

Vairākas ĀKK valstis, kā arī vairāki banānu ražotāji šajās valstīs pauda satraukumu parnolīguma ietekmi, jo uzskatīja, ka EUR 200 miljoni nav pietiekama summa, lai atlīdzinātuvisus nolīguma radītos zaudējumus. Patlaban ziņojumā ir noteikts, ka „budžeta līdzekļukopsumma ir EUR 190 miljoni, vajadzības gadījumā nodrošinātu papildu finansējumuEUR 10 miljonu apmērā, ja būs pietiekamas rezerves”. Turklāt netika izteikti pienācīgibrīdinājumi par nolīguma ietekmi uz banānu ražotājvalstīm un reģioniem Eiropas Savienībā,piemēram, Madeiras autonomo reģionu. Šo iemeslu dēļ mēs atturējāmies balsojumā paršo ziņojumu.

Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikums parPadomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2010. finanšu gada budžeta grozījumaNr. 3/2010 projektu, III iedaļa — Komisija paredz piešķirt jaunus līdzekļus, lai finansētupapildu pasākumus banānu nozarē ĀKK valstīs (Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusāokeāna valstīs). Komisijas priekšlikums, kas patiesībā izstrādāts, neiesaistot nevienu budžetaiestādes struktūru, paredz pēc attiecīgo grozījumu izdarīšanas regulā rezervēs iekļautEUR 75 miljonus. Es vēlos norādīt, ka Parlaments un Padome nav panākuši vienošanosšajā jautājumā. Patiesībā Parlaments apsvēra iespēja izmantot elastības instrumentu, kasizrādījies lieliski piemērots līdzīgu situāciju risināšanai, jo attiecīgie līdzekļi ir pieejamiizmantošanai un ir juridiskais pamats to darīt. Taču Padomei bija cits priekšlikums, jodalībvalstis nevēlējās izmantot elastības instrumentu, un tāpēc palielinājās to ieguldījumadaļa. Šo iemeslu dēļ Budžeta komiteja atzina, ka nav iespējams panākt vienošanos par2010. gada budžetu.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība vienmēr ir centusies palīdzētjaunattīstības valstīm, it īpaši ĀKK valstīm. Īpašais jautājums, kas tiek risināts šajā budžetagrozījuma priekšlikumā, attiecas uz ĀKK banānu ražotājvalstīm. Šis īpašais atbalsts tiekīstenots kā liberalizācija banānu tirdzniecībā starp Eiropas Savienību un 11 Latīņamerikasbanānu ražotājvalstīm. Mēs uzskatām, ka šāda veida atbalsts ir labāks un efektīvāks partiešo atbalstu, kad līdzekļi tiek piešķirti, neievērojot piesardzību. Sniedzot atbalstu banānunozarei šajās valstīs, mēs palīdzam tām attīstīt ekonomiku, radīt darbavietas un cīnītiespret nabadzību.

Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Pastāv uzskats, ka, lai pārvarētu ekonomisko krīzi,jānodrošina, lai pēc iespējas vairāk līdzekļu būtu pieejami Eiropas Savienības prioritāšu2010. gadam finansēšanai. Tas tika izdarīts, veicot apropriāciju pārvietojumus budžetā.Izstrādājot pašlaik spēkā esošo daudzgadu finanšu shēmu, finansiāls atbalsts papildupasākumiem banānu nozarē netika paredzēts.


Mums tiek paziņots, ka, lai mazinātu PTO līmenī īstenotās tirdzniecības liberalizācijas unar to saistītās vislielākās labvēlības režīma tarifu samazināšanas ietekmi, tiks saglabātsEiropas Savienības finansiālais atbalsts ĀKK valstīm, kuras piegādā banānus. It īpaši laikā,kad Eiropas Savienība pati cīnās pret ekonomikas krīzi, šāda veida elastības instrumentaizmantošana jānoraida.

Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Tirdzniecības noteikumu izmaiņu dēļ,it īpaši saistībā ar tirdzniecības liberalizāciju PTO ietvaros, ĀKK banānu eksportētājvalstīmpiemērojamā preferenču robeža ir radījusi negatīvas sekas.

Tāpēc Eiropas Komisija ierosina atbalstīt galvenās ĀKK banānu eksportētājvalstis, ieviešotpapildu pasākumus banānu nozarē (BAM) un 4 gados (no 2010. līdz 2013. gadam) atvēlotbudžeta līdzekļu kopsummu EUR 190 miljonu apmērā. Šādas palīdzības mērķis ir palīdzētĀKK banānu eksportētājvalstīm īstenot pielāgošanās programmas. Lai gan jautājums parbanānu nozari tiek risināts jau ilgu laiku, BAM finansēšana joprojām ir problemātiska.

Komisija un Padome daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2007.–2013. gadam 4. izdevumukategorijā nav paredzējušas līdzekļus šā jautājuma risināšanai, un Attīstības komitejauzskata, ka priekšlikums neatbilst DFS 4. izdevumu kategorijai noteiktajiem griestiem, unaicina Komisiju veikt tekstā būtiskus grozījumus vai aizstāt to ar citu tekstu.

Eiropas Savienības vispārējā budžeta projekts — 2011. finanšu gads

Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es esmu gandarīta par 2011. gadabudžeta projektu, ko šodien izskatām, jo tā pamatā patiešām ir noteiktās prioritātes. Pirmoreizi, risinot šos jautājumus, Parlamentam ir tādas pašas tiesības kā Padomei. Šis ir pirmaisbudžets pēc Lisabonas līguma noslēgšanas. Šā iemesla dēļ, kā arī ņemot vērā krīzi Eiropā,ir svarīgi, lai saskaņošanas procedūra būtu veiksmīga. Ir ļoti svarīgi Eiropas Savienībainodrošināt budžetu, lai varētu īstenot prioritāros virzienus un jaunās tiesības, kas taipiešķirtas saskaņā ar Līgumu. Ir svarīgi cīnīties par mūsu pārliecību un par tālredzīgubudžetu krīzes laikā. Parlamenta priekšlikums atspoguļo šo mērķi. No otras puses, Padomesierosinātās summas liecina par pieticīgajiem budžetiem, kas tiek pieņemti Eiropas Savienībasdalībvalstīs. Taču Eiropas Savienībai jāspēj reaģēt uz būtisko problēmu radītajām politikasizmaiņām. Eiropas Savienības pienākums ir piedāvāt vērienīgu Eiropas budžetu, kas varpalīdzēt nodrošināt ekonomikas atlabšanu. Tikai stiprinot tādas jomas kā zinātne uninovācijas un veicinot ekonomikas izaugsmi un vairāk un labāku darbavietu radīšanu, mēsvaram padarīt Eiropu par pievilcīgāku vietu, kur dzīvot un strādāt.

Ole Christensen, Dan Jørgensen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (S&D),rakstiski. – (DA) Mēs, Dānijas sociāldemokrāti Eiropas Parlamentā, balsojām par 700., 701.un 706. budžeta grozījumu. Mēs balsojām „par”, neskatoties uz to, ka piezīmēs noteikts,ka Eiropas Savienībai būtu jāvirzās uz mazu oglekļa izmešu daudzumu radošu ekonomiku.Mēs labi zinām, ka kodolenerģijas atbalstītāji cenšas izmantot šo terminu, lai slēptu to, kaviņi patiesībā runā par ekonomiku, kurā kodolenerģija ir būtisks enerģijas avots. Mēsvēlamies uzsvērt, ka, mūsuprāt, tā ir patiešām slikta ideja — izmantot Eiropas Savienībaslīdzekļus kodolenerģijas attīstībai, un ar šādu piebildi mēs balsojām par grozījumu.

Anne E. Jensen (ALDE), rakstiski. – (DA) Balsojumā par Eiropas Savienības 2011. gadabudžetu Dānijas Liberālās partijas pārstāvji balsoja pret vairākiem grozījumiem, kuri saistītiar finansējuma atcelšanu eksporta kompensācijām. Izdevumi eksporta kompensācijām irparedzēti tiesību aktos, un tāpēc tās tiks maksātas neatkarīgi no tā, cik liela summa irparedzēta budžetā. Taču, ja Eiropas Savienības budžetā izdevumi nebūs paredzēti, tos būs


jāsedz atsevišķām dalībvalstīm. Laikā, kad valstu budžeti tiek samazināti, būtu ekonomiskibezatbildīgi apgrūtināt dalībvalstis ar šiem lielajiem papildu izdevumiem. Dānijas Liberālāpartija ir gandarīta par Eiropas Savienības eksporta subsīdiju būtisko samazinājumu pēdējosgados un turpinās darbu, lai panāktu izmaiņas saistītajos tiesību aktos un lai būtu iespējamsturpināt subsīdiju pakāpenisku samazināšanu. Dānijas Liberālā partijas pārstāvji balsojaarī pret nostādni, kas liedz izmaksāt īpašu piemaksu par vēršiem, ko izmanto vēršu cīņās.

Dānijas Liberālā partija balsoja pret šo priekšlikumu tāpēc, ka šo piemaksu maksā tikaiDānijā, Zviedrijā un Slovēnijā, kur, kā mēs zinām, vēršu cīņas netiek rīkotas. VisbeidzotDānijas Liberālās partijas pārstāvji balsoja pret 300 miljonu Dānijas kronu novirzīšanuEiropas piensaimniecības fondam. Pēdējā gada laikā piena produktu cenas ir pieaugušas,un, ņemot to vērā, Komisija ir secinājusi, ka saskaņā ar pašlaik spēkā esošiem noteikumiem,nebūs iespējams veikt izmaksas no šī fonda.

Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par budžeta grozījumu, kas2011. gada budžetā paredz finansējumu Eiropas Policijas akadēmijai (CEPOL). Es atzinīgivērtēju balsojumu plenārsēdē, kas, 611 deputātiem balsojot „par”, 38 deputātiem balsojot„pret” un 6 deputātiem atturoties, nostiprina Parlamenta nostāju attiecībā uz CEPOL.Parlaments patiešām piešķirs rezervētās apropriācijas, ja saņems apmierinošu informācijuno aģentūras par 2008. gada budžeta izpildi.

Šīs prasības ir skaidri noteiktas: informēt Parlamentu par OLAF izmeklēšanas rezultātiem;publicēt valdes locekļu sarakstu; iesniegt ārējo revidentu gala ziņojumu par izmantotajāmapropriācijām, lai finansētu personīgos izdevumus; un veikt izmaiņas valdē, lai izvairītosno situācijas atkārtošanās nākotnē. Es patiešām ceru, ka CEPOL nekavējoties rīkosies unpierādīs, ka vēlas pilnībā sadarboties ar Parlamentu.

Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. – (SV) Spēcīgaiun mūsdienīgai Eiropai vajadzīgs uz nākotni un izaugsmi orientēts budžets, taču tajā pašālaikā ekonomiskā situācija prasa, lai tiktu ievērota piesardzība un pieticība. Tāpēc mēsesam izvēlējušies ierobežojoša budžeta politiku, koncentrējoties uz lieliem ieguldījumiempētniecībā, attīstībā un inovācijā, kas veicina izaugsmi un rada darbavietas atbilstīgistratēģijai „Eiropa 2020”. Tā kā mēs vēlamies redzēt ilgtspējīgu Eiropu ekonomikas, sociālolietu un klimata aspektā, mēs balsojām par ieguldījumiem vidē un cilvēku kapitālā, kā arīfinanšu tirgu kontroles pasākumos, vienmēr paturot prātā esošo resursu robežas.

Nepamatoti liela budžeta daļa joprojām tiek izmantota Eiropas Savienības lauksaimniecībaspolitikas īstenošanai, taču rītdienas problēmas netiks atrisinātas, piemērojot vakardienaspolitiku. Tāpēc mēs balsojām pret ierosināto piensaimniecības fondu EUR 300 miljonuapmērā un iesniedzām priekšlikumu atcelt Eiropas Savienības eksporta subsīdijas,piemēram, lauksaimniecības produktiem, kā arī subsīdijas tabakas audzēšanai. Tā kā šajāekonomiski grūtajā laikā katram jāsniedz savs ieguldījums, mēs balsojām arī par EiropasSavienības administrācijas izmaksu samazināšanu.

Ziņojums: Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Helga Trüpel (A7-0284/2010)

Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā euro zonas lēno atlabšanu un valstsfinanšu slikto situāciju daudzās dalībvalstīs, ja budžets tiks izmantots saprātīgi, tas varveicināt ekonomikas atlabšanu, taču ir svarīgi zināt, kā to izmantot pēc iespējas efektīvāk.Attiecībā uz iedzīvotājiem ir vērts norādīt, ka ir palielināti izdevumi kategorijās„Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai un „Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai”,lai gan ir samazināts finansējums izglītībai un apmācībai. Būtiski ir palielināts Eiropas


Sociālā fonda finansējums, taču diemžēl tikai 1,4 % finansējuma ir paredzēti sociālāspolitikas īstenošanai, un veselības aprūpei paredzētie līdzekļi salīdzinājumā ar 2010. gaduir samazināti par EUR 15,77 miljoniem. Reģionālās attīstības jomā finansējums ir palielinātspar aptuveni 3,2 %, un tas ir ļoti svarīgi. Attiecībā uz lauksaimniecību jānorāda, ka ļoti lielanepastāvība vērojama piensaimniecības nozarē, uzsverot, ka nepieciešama nemainīgapieeja šā jautājuma risināšanai, proti, jāizveido piensaimniecības fonds. Attiecībā uzzivsaimniecības nozari jānorāda, ka finansējums kopējai zivsaimniecības politikai (KZP)diemžēl ir samazināts.

Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Eiropas Savienības 2011. gadabudžets ir izstrādāts, lai veicinātu lielo uzņēmumu ienesīgumu un atbalstītu monopoluun buržuāzisko valdību nežēlīgo uzbrukumu strādājošo darba un sociālajām tiesībām.Papildus aptuveni 5 triljoniem, ko monopolu grupām jau piešķīrušas buržuāziskās valdības,budžets tām nodrošina vēl vairāk spekulatīvā kapitāla, subsīdiju un atvieglojumu, laistiprinātu šo grupu pozīciju nežēlīgās imperiālistu konkurences apstākļos, ar skaidru mērķi— atjaunot kapitālistisko sistēmu. Budžeta pamatprincipi ir, no vienas puses, piešķirtlīdzekļus kapitāla palielināšanai un, no otras puses, samazināt jau tā niecīgos izdevumusstrādājošajiem, mazajiem tirdzniecības un amatniecības uzņēmumiem, nabadzīgām vidējāmlauku saimniecībām un jauniešiem un piešķirt vēl lielāku finansējumu Eiropas Savienībasimperiālistiskajai intervencei un instrumentiem, ko tā izmanto, lai apspiestu un vajātucilvēkus.

Eiropas Parlamenta, kuram, kā tiek apgalvots, Lisabonas līgums ir piešķīris lielākas pilnvaras,pirmais apstiprinātais budžets tiek cildināts tā reakcionārās būtības dēļ. Šis budžets vēlreizpierāda, ka Eiropas Parlaments uzticīgi kalpo monopolu vajadzībām un interesēm un arlielu nicinājumu izturas pret strādājošo un vienkāršo iedzīvotāju vajadzībām. Strādniekuun vienkāršo iedzīvotāju kustībai jāpastiprina cīņa, lai strādājošajiem nebūtu jāmaksā parkapitālistu izraisīto krīzi.

Liam Aylward, Brian Crowley un Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA)Pēdējos gados vērojama arvien lielāka nestabilitāte starptautiskajos piena produktu tirgos.2010. gada budžetā paredzētais ārkārtas finansējums piensaimniecības nozareiEUR 300 miljonu apmērā bija īpašs atbalsts piensaimniekiem, kuri cieta lielus zaudējumuskrīzes dēļ. Mēs balsojām par jauno budžeta pozīciju piensaimniecības fonda izveidei, laiatbalstītu inovācijas, darbības profila paplašināšanu un pārstrukturēšanu un uzlabotupiensaimnieku iespējas sarunās ar mērķi novērst pārtikas piegādes ķēdes trūkumus. Turklātmēs atzinīgi vērtējam ziņojumā pausto nostāju par atbalstu programmai „Skolas piens”un Komisijas priekšlikumu palielināt finansējumu šai programmai un programmai skolunodrošināšanai ar augļiem.

Kopējās lauksaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt pārtikas piegādes drošību, aizsargātvidi un bioloģisko daudzveidību un nodrošināt pienācīgus ienākumus lauksaimniekiem.Šajā sakarībā mēs atzinīgi vērtējam ziņojumā izteikto aicinājumu Komisijai 2011. gadabudžetā paredzēt rezervi, kas izmantojama, ja 2011. gadā palielinās nestabilitāte tirgū,mazināt birokrātiju un uzlabot un vienkāršot piekļuvi finansējumam.

George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es piekrītu kolēģiem, kuri neatbalsta Padomesierosinātos budžeta samazinājumus. Labākais pretarguments šajā gadījumā ir situācijadalībvalstīs, kuras jau ir īstenojušas šo pasākumu valsts līmenī. Es it īpaši vēlos pieminētRumāniju. Spiediens uz patēriņu, ko izraisījusi tā samazināšana, nav izvedis mūs no krīzes,bet patiesībā ir radījis vēl nepieredzētu sociālo spiedienu. Tāpēc es atbalstu finansējuma


palielinājumu par EUR 300 miljoniem piensaimniecības fondam. Šāda ir bijusi mananostāja kopš Eiropas krīzes sākuma, atbalstot arī citus finanšu piešķīrumus šai produktugrupai. Es strikti atbalstu ideju izveidot Eiropas stabilizācijas mehānismu un nepieciešamībuieviest divas jaunas budžeta pozīcijas un piešķirt tām finansējumu, nevis atstāt tās tukšas,kā tas ir patlaban, lai šis Eiropas intervences instruments no teorijas kļūtu par realitāti. Esceru, ka saskaņošanas procedūras laikā tiks ņemta vērā Parlamenta nostāja, ka tiks panāktavienošanās ar Padomi un ka mēs novembrī Eiropas Savienības 2011. gada budžetamvarēsim teikt „jā”.

Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Eiropas Parlamentā pirmo reizi tāpastāvēšanas vēsturē ir izskatīts Eiropas Savienības 2011. gada budžeta projekts saskaņāar jaunajiem Lisabonas līguma noteikumiem. Parlamenta plenārsēdē veiktās izmaiņasskaidri parāda, ka ir paaugstinājies kontroles un Eiropas Savienības demokrātiskās darbībaslīmenis. Es atbalstīju šo priekšlikumu ne tikai attiecībā uz demokrātisko procedūruuzlabojumiem, bet arī attiecībā uz budžeta struktūru.

Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Parlamenta rezolūciju,jo piekrītu Parlamenta horizontālajām prioritātēm 2011. gadam jaunatnes, izglītības unmobilitātes jomās, kuru dažādajiem politikas virzieniem vajadzīgi īpaši starpnozaruieguldījumi, lai veicinātu izaugsmi un attīstību Eiropas Savienībā. Es piekrītu ierosinātajamfinansējuma palielinājumam visām programmām, kas saistītas ar šīm prioritātēm, proti,Mūžizglītības programmai, programmai „PESSOA” un programmai „Erasmus Mundus”. Esarī piekrītu tam, ka jauniešu nodarbinātības mobilitāte ir nozīmīgs instruments, lainodrošinātu konkurētspējīga un dinamiska darba tirgus attīstību Eiropā, un kā tāda tājānostiprina. Es atzinīgi vērtēju finansējuma palielinājumu Eiropas Nodarbinātības dienestamun tādējādi stingri atbalstu sagatavošanas darbības „Tava pirmā darbavieta ārvalstīs”uzsākšanu, kuras mērķis ir palīdzēt jauniešiem iekļūt darba tirgū vai piekļūt augstaskvalifikācijas darbavietām citā dalībvalstī, un tas ir pirmais solis īpašas ar izglītību nesaistītasprogrammas īstenošanā jauniešu mobilitātes veicināšanai.

Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Šis budžets nenodrošina to, kas EiropasSavienībai vajadzīgs, lai izkļūtu no lejupslīdes, nodrošinātu ekonomikas atlabšanu unuzņemtos atbildību solidaritātes jomā. Šajā sakarībā es vēlos izteikt nožēlu par to, ka EiropasTautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) tik vienkārši noraidīja Eiropas Parlamentasociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas priekšlikumu izveidot budžeta posteni„pašu resursi”, kas tiktu finansēts no finanšu darījumu nodokļa ieņēmumiem. Šādaneatbilstība starp labējo vārdiem un darbiem ir kaut kas nedzirdēts, it īpaši ņemot vērā to,ka viņi jau mēnešiem ilgi iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļiem apgalvo, ka atbalsta šādunodokli. Taču tad, kad ir jābalso un kad Eiropas Parlamentam tiek dota iespēja īstenotieceri, tieši šie cilvēki ir tie, kuri vēlas panākt, lai šis priekšlikums tiktu noraidīts. EiropasSavienība paplašinās, un tai tiek piešķirtas arvien lielākas pilnvaras, taču tās rīcībā esošieresursi samazinās. Tas ir negatīvs signāls Eiropas izaugsmes un nodarbinātības atjaunošanaikopumā un it īpaši Eiropas iedzīvotājiem.

Anna Maria Corazza Bildt, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic(PPE), rakstiski. – (SV) Mēs vēlamies, lai Eiropas Savienības budžeta prioritātes lielākāmērā būtu vērstas uz nākotni, uzlabotu konkurētspēju, ieguldījumiem infrastruktūrā unpētniecībā, nevis uz atbalstu lauksaimniecības politikai. Mēs šodien paturējām prātā savasprioritātes, balsojot par juridisku noteiktību, finansējuma palielinājumu pētniecībai unlielāku atbalstu klimata pasākumiem, kā arī mēs balsojām par finansējuma samazinājumulauksaimniecības subsīdijām, eksporta subsīdijām, tabakas audzēšanai un piensaimniecības


fondiem. Lai gan Eiropas Savienības budžetā 2011. gadam nebija paredzētas visasprioritātes, kuras mēs būtu vēlējušies redzēt, mēs, protams, balsojām par šo budžetu.

Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Mēs nupat pieņēmām tādu 2011. gadabudžetu, kādu vēlējās redzēt Eiropas Parlaments. Šis balsojums mums ļāva vēlreiz apstiprinātprioritātes attiecībā uz trūcīgākajiem iedzīvotājiem, kuru atbalstam pieprasīts pasākumukopums EUR 100 miljonu apmērā, kā arī attiecībā uz piena ražotājiem, proti, mēs vēlamiespanākt, lai darbību turpinātu piensaimniecības fonds.

Grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem arī turpmāk būtu jāsaņem atbalsts no EiropasGlobalizācijas pielāgošanas fonda, kuram būtu jākļūst par patstāvīgu fondu ar savu budžetu.Visbeidzot mēs vēlamies, lai Eiropas budžetā tiktu ieviests pašu resursu postenis un laibeidzot tiktu ieviests finanšu darījumu nodoklis.

Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Laikā, kad valstis, vietējās kopienas, nodokļumaksātāji un uzņēmumi finansiāli upurējas, Eiropas Savienība nevar tikai noskatīties šajāpašaizliedzīgajā procesā. Eiropas Savienības budžeta nesamērīgs palielinājums, ko daživēlas panākt, nav pieņemams. Tas nenozīmē, ka ir pienācis laiks samazināt stratēģiskisvarīgus izdevumus, piemēram, kopējās lauksaimniecības politikas izdevumus, jo,pateicoties šai politikai, mēs varam būt neatkarīgi pārtikas preču piegādes jomā un gūtlabumu no preču eksporta (un tādējādi arī ieņēmumiem).

No otras puses, šis ir piemērots laiks, lai pārskatītu atbrīvojumus no iemaksām, kurusvēsturisku iemeslu dēļ piemēro dažām dalībvalstīm un kuriem šodien nav pamatojuma.Pašreizējā situācijā nevar izskatīt jautājumu par Eiropas nodokli — vispirms ir jāsamazinadalībvalstu fiskālais slogs.

Philippe de Villiers (EFD), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments ir izskatījis rezolūcijasprojektu par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējābudžeta projektu.

Eiropas Savienības vispārējā budžeta izskatīšana Eiropas Parlamentā vienmēr ir ļāvusiskaidrāk saskatīt to, ka gadu gaitā šīs Eiropas Savienības pilnvaras ir paplašinātas, tačudalībvalstu suverenitāte ir ierobežota.

Šajā ziņojumā noteikts, ka fiskālo nastu nāksies uzņemties nodokļu maksātājiem. Lai ganir skaidri redzams, ka iedzīvotāji ir vīlušies Eiropas Savienībā, tā tomēr palielina savubudžetu par 6 %, lai finansētu politikas jomas, ko sev nepamatoti piedēvējusi. Kāpēcvajadzīgs šāds palielinājums, ja 10–15 % resursu paliek neizmantoti un Komisija pieprasavisām dalībvalstīm samazināt izdevumus?

Diane Dodds (NI), rakstiski. – Es uzskatu, ka nav pieņemams neviens priekšlikumspalielināt Eiropas Savienības budžetu, jo es saviem vēlētājiem nevaru pamatot to, kāpēc2011. gadā Eiropas Savienības izdevumi tiek palielināti par gandrīz 6 %. Šodien ApvienotāsKaralistes finanšu ministrs runā par drastiskiem valsts sektora izdevumu samazinājumiem— samazinājumiem, kurus dalībvalstīm pieprasījusi veikt Eiropas Savienība. Taču tajā pašālaikā tā pati Eiropas Savienība uzskata par pareizu palielināt savu budžetu par 6 %. Tā vienšķiet, ka Eiropas Savienības oficiālā devīze ir „dariet tā, kā es saku, nevis tā, kā es daru”. Mantas nav pieņemams.

Es nevarēšu skatīties acīs saviem vēlētājiem, no kuriem daži noteikti zaudēs darbuApvienotās Karalistes veikto izmaksu samazinājumu dēļ, un teikt, ka Eiropas Parlamentadeputāti saprātīgi ir izlietojuši vēl vairāk viņu naudas — un atcerēsimies, ka tā ir viņu nauda


—, atbalstot EĀDD, Europol un finanšu pakalpojumu regulēšanu. Un es noteikti nevarēšupamatot arī šīs iestādes izklaidēm paredzētā budžeta palielinājumu . Tāpēc es balsoju pretšo budžetu. Lai citi pamato, kāpēc to apstiprināja.

Lena Ek (ALDE), rakstiski. – (SV) Spēcīgai un mūsdienīgai Eiropai vajadzīgs uz nākotniun izaugsmi orientēts budžets, taču tajā pašā laikā ekonomiskā situācija prasa, lai tiktuievērota piesardzība un pieticība. Tāpēc es esmu izvēlējusies ierobežojoša budžeta politiku,koncentrējoties uz lieliem ieguldījumiem pētniecībā, attīstībā un inovācijā, kas veicinaizaugsmi un rada darbavietas atbilstīgi stratēģijai „Eiropa 2020”. Tā kā es vēlos redzētilgtspējīgu Eiropu ekonomikas, sociālo lietu un klimata aspektā, es balsoju par ieguldījumiemvidē un cilvēku kapitālā, kā arī finanšu tirgu kontroles pasākumos, vienmēr paturot prātāesošo resursu robežas.

Liela budžeta daļa tiek novirzīta Eiropas Savienības lauksaimniecības politikai. Diemžēlkopējās lauksaimniecības politikas pašreizējā struktūra retos gadījumos ļauj risināt nākotnesproblēmas. Lauku teritoriju attīstībai ir ļoti liela nozīme. Taču eksporta subsīdiju un subsīdijutabakas audzēšanai piešķiršana arī turpmāk nav pareizs risinājums. Tā vietā mums vajadzīgisaprātīgi nosacījumi pārtikas ražošanai Eiropā, pienācīga dzīvnieku aizsardzība un stimulilauksaimniekiem ražot videi draudzīgu enerģiju. Tā kā šajā ekonomiski grūtajā laikā katramjāsniedz savs ieguldījums, es balsoju arī par Eiropas Savienības administrācijas izmaksusamazināšanu.

Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson un Marita Ulvskog (S&D), rakstiski. –(SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, šodien balsojām par Eiropas Savienības 2011. gadabudžeta projektu. Tas ir ierobežots budžets, taču tajā paredzēti nepieciešamie ieguldījumipētniecībā, enerģētikā un iniciatīvās jauniešiem un tas nodrošina Eiropas Savienības jaunāĀrējās darbības dienesta un jauno finanšu uzraudzības iestāžu izveidi.

Taču tas ir arī budžets, kurā nav paredzēts pietiekams finansējums daudzām EiropasSavienības jaunajām prioritātēm, piemēram, Eiropas Savienības jaunajai stratēģijai izaugsmeiun nodarbinātībai („ES 2020”), klimata politikai un Eiropas Savienības ārpolitikai un atbalstapolitikai, it īpaši atbalstam Palestīnai.

Lai samazinātu budžeta izdevumus, mēs ierosinājām samazināt Eiropas Savienības atbalstulauksaimniecībai, taču šis ierosinājums balsojumā tika noraidīts. Mēs arī balsojām par to,lai tiktu izskatīts jautājums par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, tostarp finanšudarījumu nodokli. Neatkarīgi no iespējamās jaunās Eiropas Savienības ieņēmumu sistēmasveida, tai jābūt ar neitrālu ietekmi uz budžetu un jāievēro dalībvalstu kompetence nodokļujomā.

Attiecībā uz Parlamenta budžetu mēs uzskatām, ka jāstiprina tās komitejas, kuru darbaslodze palielinājusies pēc Lisabonas līguma pieņemšanas. Tādējādi ir pietiekams pamatspalielināt Parlamenta un grupu sekretariātu darbinieku skaitu. Taču mēs neuzskatām, kair jāpalielina arī Eiropas Parlamenta deputātu palīgu skaits. Parlaments ir pieņēmis lēmumusaglabāt rezervi deputātu palīgu atlīdzības palielināšanai, un to nevajadzētu izmantot,kamēr nav izpildīti visi priekšnosacījumi. Mēs būtu gribējuši, lai Parlamenta resursi tiktupalielināti nevis palielinot vispārējo budžetu, bet gan veicot apropriāciju pārvietojumusun pasākumus efektivitātes uzlabošanai.

Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienības budžetam ir ļoti liela nozīme EiropasSavienības darbības attīstībā un, it īpaši krīzes laikā, ar kohēzijas politiku saistītā finansējumaefektīvā sadalē.


Es uzskatu, ka Padomei nevajadzētu nepamatoti samazināt finansējumu, kā tas tiek darītsattiecībā uz prioritātēm, piemēram, finansējumu, kas piešķirts inovācijām un izaugsmesun konkurētspējas uzlabošanas mērķiem. Padome ir samazinājusi saistību apropriācijaspar 0,55 % un maksājumu apropriācijas par 2,77 %, apstiprinot galīgo budžetuEUR 141,8 miljardu apmērā saistību apropriācijām un EUR 126,5 miljardu apmērāmaksājumu apropriācijām, kas var radīt īpaši negatīvas sekas, jo ietekmēs Eiropas izaugsmiun konkurētspēju.

Tāpēc es atbalstu Parlamenta priekšlikumu saglabāt šīm jomām piešķirto sākotnējofinansējumu.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā vairsnetiek nošķirti obligātie un neobligātie izdevumi, un tas nozīmē, ka Parlaments un Padomekopā ir atbildīgi par visu Eiropas Savienības līdzekļu izlietojumu un ka abas iestādes kopāpieņem lēmumus šajā sakarībā. Turklāt ikgadējā budžeta procedūra kļūst par īpašulikumdošanas procedūru, jo budžets tiek apstiprināts, pieņemot regulu, un tāpēc ir pamatsuzskatīt, ka šī procedūra ir īpaša koplēmuma procedūra vai, lai izvairītos no neskaidrībām,kopīga Parlamenta un Padomes lēmuma pieņemšana. Parlamenta ierosinātais 2011. gadabudžets ir vērienīgs un saprātīgs un tajā precīzi un reālistiski ievērotas visas Parlamentasaistības. Mēs par prioritārām nosakām politikas jomas, kas saistītas ar jauniešiem, izglītību,mobilitāti, mācībām, pētniecību, konkurētspēju un inovācijām. Es vēlos uzsvērtsagatavošanas darbību, kurā biju iesaistīts personīgi, proti, pasākumu „Tava pirmā darbavietaārvalstīs”. Tas veicina jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā un palīdz cīnīties pret bezdarbu.Šis Eiropas Savienības budžets joprojām atbilst 1 % no nacionālā kopienākuma. Tas skaidriparāda, ka, ņemot vērā nelielās rezerves izdevumu kategorijās, it īpaši izdevumu kategorijās1A, 3B un 4, daudzgadu finanšu shēma ir jāpārskata. Skaidrs ir arī tas, ka steidzami jārīkodebates par jaunu resursu nepieciešamību Eiropas Savienības budžetā.

João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs piekrītam izteiktajai kritikai attiecībā uzPadomes patvaļīgi veiktajiem ierobežojumiem un samazinājumiem budžeta projektā, kārezultātā 2011. gadā budžets ir par gandrīz EUR 7 miljardiem mazāks par daudzgadufinanšu shēmā (DFS) 2007.–2013. gadam apstiprināto. Tas ir vēl jo nepieņemamāk tāpēc,ka DFS paredzētā summa jau tā ir ārkārtīgi maza, tādējādi apdraudot ekonomikas un sociālokohēziju jau pašā sākumā. Tādējādi budžets pastiprina Eiropas Savienības īstenotās politikasnegatīvo ietekmi.

Tāpēc mēs arī uzskatām, ka ir absolūti nepieciešams rūpīgi pārskatīt budžetu, kā arīnekavējoties pārskatīt pašreizējās DFS maksimālās robežas. Neņemot vērā šīs kritiskāspiezīmes, mums nav pieņemama iecere „lisabonizēt” budžetu, kā tas minēts ziņojumā,pakārtojot to Lisabonas līguma pamatvērtībām, proti, neoliberālismam, federālismam unmilitārismam. Citiem vārdiem sakot, būtībā pakārtojot to politikai, kas izraisīja dziļo krīzi,ko patlaban piedzīvo Eiropas darba ņēmēji un iedzīvotāji. Patiesībā, sākot jau arnepieciešamo Eiropas Savienības budžeta nostiprināšanu, kuras pamatā būtu dalībvalstunacionālajam kopienākumiem proporcionāli ieguldījumi, ir jāpārtrauc īstenot šī politikaun patiesi jāapņemas nodrošināt kohēziju, sociālo progresu un vides saglabāšanu.

Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Lisabonas līgums stājās spēkā pagājušā gada1. decembrī. Tas Eiropas Savienībai piešķir jaunas pilnvaras un tādējādi dod jaunasfinansējuma izlietojuma iespējas. Neviens vai gandrīz neviens no klātesošajiem nav tikgodprātīgs, lai uzsvērtu, ka ir apkaunojoši pieprasīt palielināt Eiropas Savienības budžetā


veicamās iemaksas vai ieviest jaunu nodokli laikā, kad dalībvalstīm tiek pieprasīts īstenottaupības pasākumus un būtiski samazināt izdevumus sociālās aizsardzības jomā.

Francijā Eiropa rada ārkārtīgi lielas tiešās izmaksas, proti, EUR 8 miljardus gadā, un šīsumma nepārtraukti palielinās. Citiem vārdiem sakot, šī summa, piemēram, atbilst lielākajaidaļai summas, kuras pietrūkst sociālā nodrošinājuma izdevumu segšanai. Netiešās izmaksasir vēl lielākas — tās rada bezdarbs, niecīgā izaugsme, uzņēmumu pārvietošana un citi arEiropas politiku saistītie aspekti. Eiropas budžets nepapildina valstu budžetus; tas konkurēar šiem budžetiem un apdraud tos. Arī strukturālās politikas līdzfinansēšanas sistēmas,kas nav nekas vairāk kā tikai aizbildnieciskas attieksmes izrādīšana veicina līdzekļuizlietojumu. Atbildību pastiprinošs apstāklis ir tas, ka jau 15 gadus Eiropas Kopienu Revīzijaspalāta nevar apstiprināt Komisijas īstenoto šo desmitu miljardu euro pārvaldību. Manuprāt,ir pienācis laiks izbeigt šo situāciju.

Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju Eiropas Parlamenta rezolūcijupar Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu 2011. gadam. Ja mēs vēlamies īstenotEiropas Savienības politikas prioritātes, segt izdevumus, kas radušies saistībā ar ekonomiskokrīzi un Lisabonas līguma piešķirtajām jaunajām pilnvarām, mums jāatbalsta vērienīgsbudžeta projekts, kas spēj nodrošināt nepieciešamos ieguldījumus, lai radītu vairākdarbavietu un atjaunotu ilgtspējīgu izaugsmi, vai, citiem vārdiem sakot, budžets, kasnodrošina Eiropas vajadzības.

Padome vēlas samazināt Eiropas Savienības budžetu, jo dalībvalstīm jānovērš ievērojamsbudžeta deficīts. Tāpēc mēs ierosinājām jaunu budžeta pozīciju Eiropas Savienības pašuresursiem, lai budžets tik lielā mērā nebūtu atkarīgs no valstu iemaksām. Mums ir ļoti žēl,ka labējie kārtējo reizi noraidīja grozījumu, kurš aicina ieviest finanšu darījumu nodokli.

Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Es atbalstu Eiropas Parlamenta priekšlikumusattiecībā uz 2011. gada budžeta projektu. Ziņojumā ir ņemtas vērā svarīgas politikas jomasun atsevišķi viedokļi. Parlaments atzīst, ka nākotnē Eiropas Savienība nespēs izpildīt tāsvērienīgos un daudzveidīgos uzdevumus, ja tās rīcībā būs mazāk finanšu līdzekļu. Tas,pirmām kārtām, attiecas uz lauksaimniecību. Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejasatzinumā par 2011. gada budžetu jau ir izteiktas bažas, ka Komisijas pieņēmumi attiecībāuz neizmantoto līdzekļu sadales plānošanu un izmantošanu ir pārāk optimistiski. LieliEiropas pētniecības projekti ir finansiāli atkarīgi no atgūstamajām summām, kuras neviensiepriekš nevar prognozēt. Komisija tiek aicināta nodrošināt ilgtermiņa finansējumupētniecībai un attīstībai nākotnē un izstrādāt precīzus finansēšanas plānus. Summas, kasatgūtas lauksaimniecības jomā, būtu jāizmanto to sākotnējam mērķim.

Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo EiropasParlaments nosaka, ka tā svarīgākās politikas prioritātes ir jaunieši, izglītība un mobilitāte.Arī es esmu vairākkārt uzsvēris, ka šīs prioritātes ir svarīgas un nepieciešamas EiropasSavienības ekonomikas atlabšanas stratēģijas un stratēģijas „Eiropa 2020” komponentes.Lai veicinātu Eiropas Savienības izaugsmi un attīstību, jauniešu, izglītības un mobilitātesjomā nepieciešami īpaši starpnozaru ieguldījumi, kuru pamatā ir atbilstīga politika.

Tāpēc es atbalstu nepieciešamību palielināt finansējumu visām ar šīm prioritātēm saistītajāmprogrammām, piemēram, Mūžizglītības programmai, programmai „Cilvēki” un„Erasmus Mundus”. Vienlīdz svarīgi ir arī palielināt finansējumu Eiropas nodarbinātībasdienestu tīklam. Šajā sakarībā es atbalstu sagatavošanas darbības „Tava pirmā EURESdarbavieta” uzsākšanu, kuras mērķis ir palīdzēt jauniešiem iekļūt darba tirgū vai piekļūt


kvalificētām darbavietām citā dalībvalstī, un tas ir pirmais solis īpašas ar izglītību nesaistītasprogrammas īstenošanā jauniešu mobilitātes veicināšanai.

David Martin (S&D), rakstiski. – Atsevišķajos balsojumos es balsoju pret noteikumiem,kuri, manuprāt, negatīvi ietekmē Eiropas Savienības iedzīvotājus un jaunattīstības valstuiedzīvotājus. Starp tiem bija arī noteikumi par Eiropas Savienības finansējumu tabakasražošanai, kā arī par Eiropas Savienības lauksaimniecības produktu eksporta subsīdijām,kas kaitē jaunattīstības valstīm. Es arī balsoju pret palielinājumu budžeta pozīcijās saistībāar izmaksām, komandējumu un administratīvajiem izdevumiem. Taču es atzinīgi vērtējupozitīvos aspektus, ko Parlaments apstiprināja pirmajā lasījumā, tostarp finansējumu mūsureģionu ekonomiskajai attīstībai, atbalstu nozīmīgajai pētniecības un attīstības nozarei unfinansējuma palielinājumu starptautiskai palīdzībai, kas atbilst Apvienotās Karalistesmērķim palielināt atbalstu attīstībai. Ņemot vērā stingros taupības pasākumu, ko īstenoEiropas valstu valdības, es uzskatu, ka ir vajadzīgs Eiropas Savienības budžets, kas nodrošinailgtermiņa stabilitāti. Neskatoties uz to, ka valstu valdības veic būtiskus izdevumusamazinājumus, dažos gadījumos rīkojoties īpaši tuvredzīgi, Eiropas Savienības budžetsvar nodrošināt stabilitāti un ilgtermiņa plānu, lai, izmantojot fondus, piemēram,struktūrfondus un Kohēzijas fondu, palīdzētu radīt darbavietas, nodrošināt darbapmācībuun veicināt Eiropas valstu ekonomiku, it īpaši nodrošinot struktūrfondu pieejamību mazākattīstītiem reģioniem, kuri cietuši visvairāk, tādējādi sekmējot ekonomikas atlabšanu.

Barbara Matera (PPE), rakstiski. – (IT) Pirmo reizi pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkāEiropas budžets ir pieņemts pirmajā lasījumā. Šī ir arī pirmā reize, kad Parlamentam bijusilielāka ietekme lēmumu pieņemšanā nekā Padomei. Taču šīs paplašinātās pilnvarasjāizmanto ar augstu atbildības sajūtu un ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās krīzes radītoreālo situāciju.

Šajā sakarībā Budžeta komiteja ir sniegusi skaidru vēstījumu, aicinot ievērot pašreizējāsfinanšu situācijas noteiktos ierobežojumus un īstenot stingru politiku, kuras pamatā irprioritāte veicināt izaugsmi, liekot uzsvaru uz pētniecību, inovāciju un jauniešiem. Esatzinīgi vērtēju šā Parlamenta lēmumu ievērot norādījumus, kurus sniegusi Budžeta komitejaun dalībvalstis, kuras, saņemot pārmērīgi lielus Eiropas Savienības avansa maksājumus,nereti piespiedu kārtā nonāk parādos.

Taču Eiropas Savienības budžets ir jāpārskata, ņemot vērā Lisabonas līguma piešķirtāsjaunās pilnvaras un nepieciešamību pēc pašu resursiem. Risinot šos jautājumus,saskaņošanas procedūras laikā jāieņem stingra nostāja, lai nodrošinātu atbilstīgu finansiāloatbalstu tādiem vērienīgiem projektiem, kā stratēģija „ES 2020”.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) stāšanāsspēkā ir nostiprinājusi Eiropas Savienības politikas jomas un radījusi jaunas kompetencesjomas, proti, tādas jomas kā kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP), konkurētspējaun inovācija, kosmoss, tūrisms, cīņa pret klimata pārmaiņām, sociālā politika, enerģētikaspolitika, tiesiskums un iekšlietas. Šīs jaunās pilnvaras prasa budžetu, kas nodrošinās toīstenošanu praksē, un tāpēc visām iestādēm ar budžeta lēmējtiesībām attiecībā uz topaplašinātajām pilnvarām finanšu jomā jārīkojas saskaņoti un konsekventi. Tāpēc mumsKopienas budžetā jānodrošina nepieciešamais finansējums 2014. gada mērķu sasniegšanai,lai netiktu apdraudēta stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana. Šajā krīzes situācijā dalībvalstisneapšaubāmi pretojas iemaksu palielināšanai, taču tām jāatzīst Eiropas Savienības ieceres,un tās nevar apdraudēt līdzšinējos sasniegumus kohēzijas un integrācijas jomā.


Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Viena no Lisabonas līguma ieviestajām pārmaiņāmattiecās uz Eiropas Savienības finanšu struktūrām, it īpaši daudzgadu finanšu shēmu (DFS)un ikgadējo budžeta procedūru. Līgums piešķir DFS saistošu juridisko statusu un paredz,ka to pēc konsultēšanās ar Eiropas Parlamentu ar vienbalsīgu lēmumu pieņem Padome.Attiecībā uz lēmumiem, par kuriem abas budžeta lēmējiestādes uzņemas kopīgu atbildību,vairs netiek nošķirti obligātie un neobligātie izdevumi, un procedūra ir attiecīgi vienkāršota.Fakts, ka Parlamentam tagad ir koplēmuma tiesības attiecībā uz visu budžetu, nodrošinademokrātisku kontroli.

Ir paredzēti arī vairāki pasākumi, lai mazinātu birokrātiju. Ir svarīgi, lai tiktu nostiprinātasEiropas Parlamenta, kas ir vienīgā tieši ievēlēta Eiropas Savienības iestāde, budžeta tiesības,lai Parlaments varētu ietekmēt nozīmīgus Eiropas Savienības lēmumus, piemēram, parprasību samazināt jaunā Ārējās darbības dienesta izmaksas. Taču es nevaru atbalstītcentralizācijas tendenci.

Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par budžeta projektu, jo man irpieņemama tā kopējā nostāja un saturs. Es piekrītu tam, ka jāpārskata ierobežojumi saistībāar Padomes veiktajiem samazinājumiem. Es uzskatu, ka šim balsojumam ir ārkārtīgi lielanozīme, un es atzinīgi vērtēju Parlamenta nostāju, kurš patiešām izmanto jaunāsprerogatīvas. Patiesi, pateicoties jaunajai budžeta procedūrai, kas ieviesta, stājoties spēkāLisabonas līgumam, Parlaments var apliecināt savu nozīmi un izmantot pilnvaras attiecībāsar Padomi, aizstāvot stabilu un vērienīgu budžetu, kas tajā pašā laikā ir pietiekami stingrs,apzinoties to, ka, lai atjaunotu Eiropas Savienības ekonomiku, kurai nopietns pārbaudījumsbija nesenā ekonomiskā un finanšu krīze, ir vajadzīgi lieli ieguldījumi nozīmīgākajāsnozarēs, piemēram, pētniecībā un tehnoloģiju inovācijā.

Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Sākotnējais budžeta projekts, ko Budžetakomiteja iesniedza Kultūras un izglītības komitejai, nebija pieņemams, jo tajā nebija ņemtivērā vērienīgie pasākumi stratēģijas „ES 2020” būtiskāko mērķu sasniegšanai izglītības,mācību un mobilitātes jomā. Precīzāk, atbildīgā komiteja sākotnēji pieņēma Komisijas unPadomes nostāju un ierosināja uz laiku apturēt apropriācijas mūžizglītībai, izglītībai unjauno uzņēmēju programmām. Taču iepriecina tas, ka, ņemot vērā iebildumus un Kultūrasun izglītības komitejas locekļu izteiktās bažas par izglītības un mācību politikasierobežošanu, it īpaši laikā, kad bezdarbs pieaug un rada problēmas vairākās EiropasSavienības dalībvalstīs, Budžeta komiteja iesniedza nepieciešamos grozījumus, kurus esatbalstīju, un palielināja sākotnēji iecerētās apropriācijas (piemēram, pozīcijā 150202„Mūžizglītības programmas”).

Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Parlamenta rezolūciju,jo piekrītu Parlamenta horizontālajām prioritātēm 2011. gadam jaunatnes, izglītības unmobilitātes jomās, kuru dažādajiem politikas virzieniem vajadzīgi īpaši starpnozaruieguldījumi, lai veicinātu izaugsmi un attīstību Eiropas Savienībā. Es piekrītu ierosinātajamfinansējuma palielinājumam visām programmām, kas saistītas ar šīm prioritātēm, proti,Mūžizglītības programmai, programmai „PESSOA” un programmai „Erasmus Mundus”.

Es arī uzskatu, ka jauniešu nodarbinātības mobilitāte ir nozīmīgs instruments, lainodrošinātu konkurētspējīga un dinamiska darba tirgus attīstību Eiropā, un kā tāda tājānostiprina. Es atzinīgi vērtēju finansējuma palielinājumu Eiropas Nodarbinātības dienestamun tādējādi stingri atbalstu sagatavošanas darbības „Tava pirmā darbavieta ārvalstīs”uzsākšanu, kuras mērķis ir palīdzēt jauniešiem iekļūt darba tirgū vai piekļūt augstas


kvalifikācijas darbavietām citā dalībvalstī, un tas ir pirmais solis īpašas ar izglītību nesaistītasprogrammas īstenošanā jauniešu mobilitātes veicināšanai.

Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) EUR 142 650 miljardi — šādu 2011. finanšugada budžetu šodien pusdienlaikā pieņēma Eiropas Parlaments. Budžets ir ierobežots, untas ir gandrīz identisks Eiropas Komisijas ierosinātajam budžetam, kas pieņemts, ievērojottaupības principu. Taču mēs visi zinām, ka Eiropa nespēj strādāt vairāk un labāk, ja tāsrīcībā ir mazāks finansējums.

Tieši tāpēc es kopā ar vairākiem citiem deputātiem un arī komisāru finanšu plānošanas unbudžeta jautājumos Lewandowski kungu aicinu Eiropas Savienību paredzēt tās pašu resursus.Tas būtu finanšu mehānisms, kas garantētu autonomiju un elastību attiecībā uz dalībvalstīm,kuras krīzes un citās situācijās jau sen nevēlas Eiropai piešķirt līdzekļus tās mērķuīstenošanai. Es uzskatu, ka ir vismaz divi iemesli, kāpēc nevajadzētu samazināt Eiropasbudžetu.

Pirmais ir saistīts ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā un Eiropas jaunajām pilnvarāmārpolitikas, enerģētikas, finanšu uzraudzības jomās, kas ir tikai dažas no jaunajāmkompetences jomām. Otrais iemesls ir saistīts ar jauno stratēģiju 2020. gadam, kurasmērķis ir Eiropā atjaunot ilgtspējīgu izaugsmi, īstenot lielus projektus un nodrošinātinovāciju. Tie ir jauni uzdevumi un pilnvaras, kurām nepieciešams pienācīgs finansējums.Tādējādi mēs nonākam pie vienīgā iespējamā risinājuma — Eiropas Savienības tiešafinansēšana.

Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šā gada debatēs par budžetu jau atkaltiek uzsvērta nepieciešamība vienoties par patiešām vajadzīgo Eiropas Savienības pašuresursu sistēmu. Ikgadējie strīdi par budžetu starp Eiropas iestādēm, veicina haotiskulēmumu pieņemšanu un rada asas domstarpības, no kurām varētu tik viegli izvairīties, jatiktu izmantota pašu resursu sistēma, piemēram, iegūstot daļu no ieņēmumiem, piemērojotEiropas Savienības finanšu darījumu nodokli, nodokli par aviācijas degvielu vai tā saukto„oglekļa nodokli”, lai papildinātu Eiropas Savienības budžetu. Neskatoties uz to, šodienasbalsojums pārliecinoši nodrošina līdzsvaru starp papildu vajadzībām, ko paredz Lisabonaslīgums, vienlaikus ierobežojot Eiropas Savienības budžeta palielinājumus, risinot pašreizējāsfinansiālās problēmas.

Eva-Britt Svensson (GUE/NGL) , rakstiski. – (SV) Es atturējos pieņemt lēmumu parParlamenta ierosināto budžeta projektu. Pozitīvi ir vērtējams atbalsts programmai Daphne,kas paredzēta, lai novērstu vardarbību pret sievietēm. Es esmu gandarīta arī par to, kaParlaments noraida Komisijas un Padomes priekšlikumu samazināt finansiālo atbalstupalestīniešu pašpārvaldei. Taču es vēlos norādīt, ka, manuprāt, Parlaments rīkojasbezatbildīgi, paredzot Eiropas Savienības sistēmai un sev tik lielas summas, piešķirotfinansējumu programmām un subsīdijām un finansējumu birokrātijai, neskatoties uz to,ka dalībvalstis ir spiestas veikt drastiskus izdevumu samazinājumus, lai nodrošinātuatbilstību Stabilitātes paktam — citiem vārdiem sakot, neoliberālam paktam, kuru atbalstaParlamenta vairākums.

Lielākais ieguvējs ir lauksaimniecības nozare, it īpaši attiecībā uz EUR 300 miljonu lielāpiensaimniecības fonda izveidi. Mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, šo lēmumu būsārkārtīgi grūti paskaidrot tiem grūtībās nonākušajiem cilvēkiem, kuri rīko demonstrācijasarvien vairāk valstu. Kāpēc viņiem būtu jācieš no tā, ka Eiropas Savienības sistēmas budžetaizdevumi tiek plānoti, ignorējot reālo situāciju?


Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ir pirmais Eiropas Savienības budžets, par kurunobalsots saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem jau pirmajā lasījumā. Lai gan vēl irjāsaskaņo vairāki delikāti aspekti saistībā jautājumiem, kas, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi,piemēram, piešķīrumi kohēzijai un lauksaimniecībai, es šo priekšlikumu vērtēju atzinīgi.

Apstiprinātais dokuments atbilst Komisijas sākotnējam priekšlikumam attiecībā uz sadaļupar kohēziju izaugsmei un nodarbinātībai pēc tam, kad Padome bija samazinājusi paredzētosummu. Lai gan finansējums 2011. gadam jau ir noteikts daudzgadu finanšu shēmā (DFS),un tā maksimālā robeža ir EUR 50,65 miljardi pašreizējās cenās, ir vērts atzīmēt referentespiezīmi, ka šajā izdevumu pozīcijā būs vajadzīgs lielāks finansējums.

Es atzinīgi vērtēju arī piešķīrumus sadaļā „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”,kurā paredzēts finansējums lielākajai daļai Parlamenta priekšlikumu, piemēram,priekšlikumiem, kuri attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) unprogrammām jauniešiem, izglītībai un mobilitātei.

Es balsoju par šo dokumentu, neskatoties uz to, ka tajā nav ņemti vērā Eiropas Tautasparijas grupas (EPP) priekšlikumi par intervences pasākumiem saistībā ar graudaugu, pienaun piena produktu, un sausā piena uzglabāšanu, kurus diemžēl noraidīja Lauksaimniecībaun lauku attīstības komiteja (AGRI).

Róża Gräfin von Thun und Hohenstein (PPE), rakstiski. – (PL) Atturēšanās no balsošanasnav risinājums. Tie, kuri atturas, vienmēr rīkojas nepareizi. es uzskatu, ka rezolūcijā kopumāpozitīvi vērtējamo pasākumu ir daudz vairāk par tiem, kuri ir mazāk vērtīgi. Mums irvajadzīgs Eiropas Ārējās darbības dienests. Tam būtu jāsāk strādāt pēc iespējas drīzāk, laipalielinātu Eiropas nozīmi pasaulē.

Pieņemtajā rezolūcijā noteikts, ka dienestā būs pārstāvētas visas dalībvalstis. Tagad mumsjānodrošina, lai tas tā patiešām būtu. Tādējādi tiktu veicināta uzticība Ārējās darbībasdienesta izveides procesam. Būtu jāatceras, ka Eiropas Savienības izveides pamatā bijasavstarpējās uzticēšanās princips un ka Polija no tās ir guvusi lielu labumu. Es ļoti rūpīgisekošu līdzi šim procesam.

Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju 2011. gada budžeta pozitīvosaspektus, kuri cita starpā ir finansējums Velsas ekonomiskajai attīstībai, atbalsts pētniecībaiun attīstībai un starptautiskais atbalsts. Es atzīstu, ka papildu izdevumus radīs EiropasĀrējās darbības dienests un jaunās Eiropas uzraudzības iestādes, un šādus izdevumusPadomē atbalsta visas dalībvalstis, tostarp Apvienotā Karaliste. Taču mani satrauc izdevumivairākās jomās, kurās netiek sasniegti gaidītie rezultāti vai kuras negatīvi ietekmē EiropasSavienības iedzīvotājus vai jaunattīstības valstu iedzīvotājus. Šādi izdevumi ietver EiropasSavienības finansējumu alkohola un tabakas ražošanai, kas ir pretrunā Eiropas Savienībasmērķiem veselības jomā, un Eiropas Savienības eksporta subsīdijas, kas nodara kaitējumujaunattīstības valstīm, kā arī palielinājumu budžeta pozīcijās saistībā ar izmaksām,komandējumu, publicēšanas un citām administratīvajām izmaksām. Pašreizējāekonomiskajā situācijā svarīgāk kā jebkad agrāk ir balstīt izdevumus uz mūsu prioritātēm,cīnoties pret nelietderīgo un pārmērīgo līdzekļu izlietojumu citās nozarēs. Es nevarējubalsot pret šo budžetu. Ekonomiski sarežģītā laikā būtu nepareizi balsot pret tik svarīgufinansējumu daudzām prioritātēm. Taču es arī uzskatu, ka dažu izmaksu palielinājuminebija pamatoti, un tāpēc nolēmu atturēties.

Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Būtiskākie Eiropas Savienības 2011. gadabudžeta aspekti ir ieguldījumi mācībās, pētniecībā un inovācijās, kas, ņemot vērā pašreizējo


situāciju darba tirgū, patiesībā ir nepieciešamība. Pieņemot ikvienu lēmumu, tostarplēmumus par stratēģijas „Eiropa 2020” vērienīgo mērķu īstenošanu, ir jāņem vērā patlabanvērojamā nodarbinātības samazināšanās Eiropā. Uzsvars uz jauniešiem saistībā ar mācībuun mobilitātes programmām ir patiešām efektīvs ieguldījums, kas nodrošina labas darbatirgus attīstības iespējas. Budžetā ir veikti izmaksu palielinājumi un arī samazinājumi, jobudžets, tāpat kā ikviens daudzpusējs lēmums, ir kompromisa risinājums. Taču finansējumanovirzīšana kodolpētniecības jomai nevar būt Eiropas iedzīvotāju interesēs, un šofinansējumu varētu izmantot lietderīgāk, piemēram, ieguldot atjaunojamās enerģijas avotos.

Glenis Willmott (S&D), rakstiski. – EPLP atzinīgi vērtē pozitīvos aspektus Parlamentapirmajā lasījumā pieņemtajā nostājā, tostarp finansējumu mūsu reģionu ekonomiskajaiattīstībai, atbalstu nozīmīgajai pētniecības un attīstības nozarei un finansējumapalielinājumu starptautiskai palīdzībai, kas atbilst Apvienotās Karalistes mērķim palielinātstarptautisko atbalstu attīstībai. Mēs arī apzināmies, ka, lai īstenotu nozīmīgos jaunospasākumus, ļoti svarīgi ir papildu izdevumi, kas saistīti ar Eiropas Ārējās darbības dienestaun jauno Eiropas uzraudzības iestāžu izveidi, un šos izdevumus Padomē atbalsta visasdalībvalstis, tostarp Apvienotā Karaliste. Taču mūs patiešām satrauc izdevumi vairākāsjomās, kurās netiek sasniegti gaidītie rezultāti vai kuras negatīvi ietekmē Eiropas Savienībasvai jaunattīstības valstu iedzīvotājus. Šādi izdevumi ietver Eiropas Savienības finansējumualkohola un tabakas ražošanai, kas ir pretrunā Eiropas Savienības mērķiem veselības jomā,un Eiropas Savienības eksporta subsīdijas, kas nodara kaitējumu jaunattīstības valstīm, kāarī palielinājumu budžeta pozīcijās saistībā ar izmaksām, komandējumu, publicēšanas uncitām administratīvajām izmaksām. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā svarīgāk kā jebkadagrāk ir balstīt izdevumus uz mūsu prioritātēm, cīnoties pret nelietderīgo un pārmērīgolīdzekļu izlietojumu citās nozarēs. Šajā posmā EPLP balsoja pret galīgo rezolūciju parbudžetu, lai sniegtu skaidru vēstījumu pirms gaidāmajām sarunām starp iestādēm.

Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PL) Man ir liels gods izteikt atzinību referenteiJędrzejewska kundzei par viņas lielisko ziņojumu. Šodien pirmo reizi mēs esam pieņēmušiEiropas Savienības budžetu saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un pirmo reizi mēsneesam pārsnieguši finanšu ierobežojumus, kas noteikti spēkā esošajā finanšu plānā. Esuzskatu, ka Jędrzejewska kundzes ierosināto risinājumu pamatā ir reālistiska un pragmatiskapieeja sarežģītajā ekonomiskās krīzes laikā. Es ar gandarījumu arī vēlos norādīt, ka šodienpieņemtais budžets stiprina Parlamenta prioritātes finanšu jomā.

Ziņojums: Edite Estrela (A7-0032/2010)

Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumapagarināšana no 14 līdz 20 nedēļām ir jāuzskata par pamattiesībām. Šis jaunais periodsnav uzskatāms par draudu, pat ja ņem vērā tēva tiesību ieviešanu. Radītās sekas dažādudalībvalstu tiesību sistēmā ir maznozīmīgas, tostarp ietekme uz ekonomiku, ja mēs,piemēram, ņemam vērā iespēju radīt brīvas pagaidu darbavietas Eiropas līmenī, kurasveicina profesionālu mobilitāti, kas var stimulēt labākās pieredzes apmaiņu un profesionālopienākumu izpildes turpināšanu sievietēm grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā. 100 %mēnešalgas garantija grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā kopā ar atlaišanas aizliegumaperioda pagarinājumu no sešiem mēnešiem līdz gadam nebūtu apšaubāma, ņemot vērāgan demogrāfisko aspektu izmaiņas, gan pašreizējo ekonomikas stāvokli. Citi vienkārši,taču svarīgi pasākumi ir, piemēram, elastīga darbalaika iespēja laikposmā pēc grūtniecībasun dzemdību atvaļinājuma, profilaktiski pasākumi attiecībā uz veselību un drošību un šotiesību attiecināšana uz pāriem, kas adoptē bērnus, tādējādi veicinot taisnīgāku tiesiskuregulējumu.


Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Diemžēl Eiropā dzimstības radītājs katrā valstīir atšķirīgs un bieži ir atkarīgs ne tikai no garantēto tiesību aizsardzības, bet arī no sociālajiempakalpojumiem, kas pieejami strādājošām mātēm, piemēram, bērnu silītēm. Mums joprojāmir vēl daudz darāmā, lai līdzsvarotu darba un ģimenes dzīvi.

Itālijā spēkā esošā grūtniecības un dzemdību aizsardzības sistēma kopumā atbilst jaunajiemparametriem, kas ierosināti direktīvā, ne tikai attiecībā uz obligātā grūtniecības un dzemdībuatvaļinājuma nedēļu skaitu, bet arī attiecībā uz simtprocentīgu ienākumu kompensācijassamaksu atvaļinājuma laikā. Būtiski, ka direktīva skaidri ievieš paternitātes atvaļinājumu— svarīgu mērķi, lai garantētu vīriešu un sieviešu līdztiesību un stiprinātu abu vecākustarpā dalītu atbildību.

George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es piekrītu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumapagarināšanai līdz obligātām 20 nedēļām, kas ir pilnībā apmaksātas, vienlaikus tomērpieļaujot noteiktu elastību valstīs, kurās jau ir noteikumi par šāda veida atvaļinājumu.Darbiniecēm, kas izmanto savu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jāsaņem pilnaalga, kas ir 100 % pēdējā darba mēneša atalgojums vai līdzinās vidējai mēneša algai.Pieņemtie grozījumi novērsīs grūtnieču atlaišanu, sākot ar viņu grūtniecības iestāšanos,līdz sešiem mēnešiem pēc viņu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma beigām. Turklātsievietēm ir jābūt tiesīgām atgriezties savā darbavietā vai darbavietā ar tādu pašu atalgojumu,profesijas kategoriju un karjeras iespējām, kādas tai bija pirms došanās grūtniecības undzemdību atvaļinājumā.

Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Pagarināts grūtniecības un dzemdībuatvaļinājums, uzlaboti darba apstākļi… sievietes ir bijušas šīsdienas debašu centrā.Astoņpadsmit gadus pēc pirmās direktīvas par strādājošām grūtniecēm un sievietēm, kasstrādā pēcdzemdību periodā un/vai baro bērnu ar krūti, ekonomiskais un demogrāfiskaisstāvoklis Eiropā noteikti ir mainījies. Tāpēc mēs šodien plenārsēdē nobalsojām par spēkāesošā tiesību akta par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu grozīšanu, lai rosinātusieviešu nodarbinātību, radot viņām iespēju izveidot ģimeni vislabākajos iespējamajosapstākļos.

Radīt iespēju sievietēm saskaņot savu ģimenes dzīvi ar profesionālo dzīvi, kā arī īstenotdzimumu līdztiesības mērķus — tieši to mēs šodien aizstāvam visu Eiropas sieviešu vārdā.Eiropas Parlamenta vairākums ir atbalstījis pilnībā apmaksātu 20 nedēļu grūtniecības undzemdību atvaļinājumu. Tāpēc mums tagad būs jāsāk sarunas ar dalībvalstīm, lai panāktukompromisu par šo dokumentu.

Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Ja mums būtu jāizdomā virsrakstsšīs iniciatīvas iznākumam pēc balsojuma rezultātu uzzināšanas, tas būtu Dumpis kopmītnēs.Pirms balsošanas mēs zinājām par pretestību dažādu grupu deputātu starpā pret grūtniecībasun dzemdību atvaļinājuma pagarināšanu līdz 20 nedēļām, prasību maksāt cilvēkiem šādāstāvoklī 100 % algu, pasākumu pagarināšanu bērnu invaliditātes gadījumā un paternitātesatvaļinājuma iekļaušanu. Visas zīmes norādīja uz to, ka šie pasākumi netiks pieņemti, bettā nenotika. Fakts, ka daudzi deputāti nepakļāvās savas grupas balsošanas sarakstiem, ļāvanotikt šim brīnumam. Šodien Parlaments ir rīkojies tā, kā to gaidīja Eiropas vīrieši unsievietes. Tas ir arī solis uz priekšu pretī līdztiesībai, līdz kurai vēl tāls ceļš ejams, bet kurumēs panāksim, strādājot visi kopā — kā vīrieši, tā sievietes.

Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es atzinīgi vērtēju to, ka pēc ilgi gaidītāmdiskusijām šodien Eiropas Parlaments apstiprināja šo ļoti svarīgo direktīvu. Pamatojotiesuz šo direktīvu, pilnībā apmaksāta grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgums tiks


pagarināts no 14 līdz 20 nedēļām. Šodien, lai iespējami ātri atrisinātu demogrāfiskāsproblēmas, kas mums rodas sakarā ar zemu dzimstības līmeni un sabiedrības novecošanos,mums jāuzņemas daļa ģimeņu saistību. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka šī direktīva nosaka vīriešiemtiesības saņemt vismaz divas nedēļu paternitātes atvaļinājumu. Bērnam arī ir neapstrīdamastiesības būt kontaktā ar abiem vecākiem. Šis priekšlikums atļaus mums radīt labāku līdzsvaruģimenēs un uzlabos integrēšanos darba tirgū. Parlaments ir parādījis, ka tas var sasniegtstratēģijā „Eiropa 2020” noteiktos mērķus, kas ļauj ģimenēm labāk līdzsvarot darbu unpersonisko dzīvi, vienlaikus tiecoties pēc ekonomikas izaugsmes, labklājības, konkurētspējasun dzimumu līdztiesības. Es patiešām ceru, ka šo Parlamenta pieņemto direktīvu apstiprināsarī Padome, cik ātri vien iespējams.

Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) ES pašlaik saskaras ar demogrāfiskāmproblēmām, ko izraisa dzimstības līmeņa kritums un gados vecāku cilvēku skaita pieaugums.Nosacījumu uzlabošana darba un dzīves līdzsvara veicināšanai ir viens no veidiem, kasizmantojams, atbildot uz šādu demogrāfisko lejupslīdi. Dzimumu stereotipi acīmredzotsaglabājas sabiedrībā, radot šķēršļus, kas kavē sievietēm piekļūt darbavietām, īpaši augstikvalificētām darbavietām. Sievietes joprojām tiek uzskatītas par galvenajām bērnu unpārējo apgādājamo aprūpētājām, kas nozīmē, ka viņām daudzos gadījumos jāizdara izvēlestarp mātes pienākumiem un profesionālu karjeru.

Sievietes bieži tiek uzskatītas par „augsta riska”, „otršķirīgiem” vai nepiemērotiemdarbiniekiem, ņemot vērā lielo iespēju, ka viņām iestāsies grūtniecība un viņas izmantostiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Tāpēc ir būtiski, lai jaunie atvaļinājumaveidi neatspoguļo un neapstiprina pašreizējos sabiedrības stereotipus. Vecāku iesaistīšanāssavu bērnu dzīvē ar pirmajiem mēnešiem pēc viņu piedzimšanas ir ārkārtīgi svarīga bērnaveselīgai attīstībai gan fiziski, gan emocionāli un psiholoģiski.

Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Dzimstība daudzās dalībvalstīs joprojāmneapšaubāmi ir ļoti zema. Tāpēc iestādēm jārosina dzimstība ar atbilstīgu ģimenes atbalstapolitiku. Es nobalsoju par Estrela kundzes ziņojumu, jo tas ir vērsts šajā virzienā. Es uzskatu,ka ir pareizi saskaņot mātes tiesības dalībvalstu starpā (vienmēr vispirms un galvenokārtņemot vērā jauno māšu un viņu jaundzimušo veselību), lai izvairītos no neatbilstībām unkonkurētspējas samazināšanās valstīs, kuras pirms kāda laika pieņēma progresīvuspasākumus mātes stāvokļa aizsardzībai.

Saistībā ar to es novērtēju priekšlikumu pagarināt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumulīdz 18 nedēļām visās ES valstīs, kas jau ir spēkā vairākās dalībvalstīs: Itālijā, piemēram,piešķir divdesmit vienu ar pusi nedēļu ilgu atvaļinājumu. Visbeidzot es uzskatu, ka ir būtiskigarantēt tiesības atgriezties tajā pašā darbavietā vai ierādītā līdzvērtīgā amatā.

David Casa (PPE), rakstiski. – Es esmu pret koncepciju par 20 pilnībā apmaksātāmnedēļām un nobalsoju pret šo konkrēto grozījumu. Neskatoties uz to, es nolēmu balsotpar galīgo dokumentu ar grozījumiem, jo tika iekļauta klauzula, par kuru iestājās PPE,pieļaujot noteiktu elastības pakāpi pēdējās četrās nedēļās. Tā es nolēmu atbalstīt savupolitisko grupu šā kompromisa sasniegšanā.

Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Priecājos, ka Eiropas Parlaments ir guvispanākumus šajā jautājumā kopš debatēm par demogrāfisko problēmu 2007. gadā, kad esbiju referente. Šis balsojums pierāda, ka mūsdienās tomēr ir iespējams panākt jaunu sociāluacquis: ar mobilizēšanos un politisku darbību mēs varam nosargāt pagātnes uzvarās panākto,kā arī iegūt jaunas tiesības. Šodien mēs esam nostiprinājuši sieviešu tiesības, kā arī


nostiprinājuši tās vīriešiem ar paternitātes atvaļinājumu. Tās ir reālas attieksmju pārmaiņas,un gadu gaitā tās dos ieguldījumu pienākumu sadales uzlabošanā vecāku starpā.

John Bufton, William (The Earl of) Dartmouth un Nigel Farage (EFD), rakstiski. –Attiecībā uz Grozījumu Nr. 9: AKNP balsoja par šo grozījumu, kas tikai konstatēja, ka„visiem vecākiem ir tiesības rūpēties par savu bērnu”. AKNP nekādā veidā neatbalsta šīsdirektīvas likumību, jo par labklājības un sociālo lietu politiku jālemj valstu vēlētāmvaldībām. Tomēr Apvienotās Karalistes valdība pārāk brīvi ņem bērnus valsts aprūpē, tāpēcbalsojums par šo apsvērumu būs šāviens tās virzienā. Attiecībā uz priekšlikumu kopumāAKNP nepieņem šīs direktīvas likumību, jo par labklājības un sociālo lietu politiku jālemjvalstu vēlētām valdībām. Darba devējiem un valdībai šī direktīva radīs neiedomājamasizmaksas, ko mums pašlaik grūti atļauties. Tā arī pastiprinās sieviešu diskrimināciju, vēlvairāk sadārdzinot viņu pieņemšanu darbā, īpaši mazajiem uzņēmumiem, kas ir ApvienotāsKaralistes ekonomikas mugurkauls. AKNP pauž līdzjūtību vecākiem ar bērniem invalīdiemun tiem, kuri vēlas adoptēt. Tomēr ES nav tiesību radīt šādus maternitātes noteikumus, untai nevar dot likumīgas tiesības to darīt. AKNP balsoja pret šo direktīvu, lai nodrošinātu,ka tiesību akti ir saistīti ar vēlētājiem pie vēlēšanu urnām, nevis Briseles birokrātiem.

Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es nobalsoju par ziņojumu, jo tas ir ļotisvarīgs dzimumu līdztiesībai un strādājošo — vīriešu un sieviešu — tiesību aizsardzībaisakarā ar grūtniecības, dzemdību un paternitātes tiesībām. Tas ir svarīgs panākums sieviešutiesību un vispārējas līdztiesības aizsargāšanā un veicināšanā darbavietā, ņemot vērā, kasaskaņā ar ziņojumu „strādājošas grūtnieces un sievietes, kas strādā pēcdzemdību periodā,vai strādājošas sievietes, kas baro bērnu ar krūti, ir mazāk aizsargātas, tāpēc jānosaka viņāmtiesības uz vismaz 20 nedēļu ilgu nepārtrauktu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu,ko piešķir pirms un/vai pēc dzemdībām, kā arī obligāti jāpiešķir vismaz sešas nedēļas ilgsgrūtniecības un dzemdību atvaļinājums pēc dzemdībām”.

Es nobalsoju par ziņojumu arī ļoti svarīga papildu elementa dēļ tajā: tēva tiesību atzīšanauz divu nedēļu ilgu paternitātes atvaļinājumu.

Derek Roland Clark un Paul Nuttall (EFD), rakstiski. – Attiecībā uz priekšlikumukopumā AKNP nepieņem šīs direktīvas likumību, jo par labklājības un sociālo lietu politikujālemj valstu vēlētām valdībām. Darba devējiem un valdībai šī direktīva radīs neiedomājamasizmaksas, ko mums pašlaik grūti atļauties. Tā arī turpmāk saglabās sieviešu diskrimināciju,vēl vairāk sadārdzinot viņu pieņemšanu darbā, īpaši mazajiem uzņēmumiem, kas irApvienotās Karalistes ekonomikas mugurkauls.

AKNP pauž līdzjūtību vecākiem ar bērniem invalīdiem un tiem, kuri vēlas adoptēt. TomērES nav tiesību radīt šādus grūtniecības un dzemdību noteikumus, un tai nevar dot likumīgastiesības to darīt. AKNP balsoja pret šo direktīvu, lai nodrošinātu, ka tiesību akti ir saistītiar vēlētājiem pie vēlēšanu urnām, nevis Briseles birokrātiem.

Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Šā priekšlikuma mērķis ir uzlabot drošības unveselības nosacījumus saistībā ar vecāku pienākumiem. Šajā jautājumā es gribu apgalvot,ka jāsamazina asimetrija starp vīriešiem un sievietēm un jāveicina līdzsvarota profesionālāsdzīves saskaņošana ar ģimenes un privāto dzīvi. Tas būs vienīgais veids, kā veicināt kopējāsatbildības uzņemšanos par vecāku pienākumiem. Izejot no šā pieņēmuma, es piekrītureferentes priekšlikumam un uzskatu, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājumapagarināšana līdz 20 nedēļām, no kurām sešām nedēļām jābūt pēc dzemdībām un ko vardalīt starp vecākiem, nodrošinās pienācīgu periodu.


Es atzinīgi vērtēju arī priekšlikumu, kas iekļauts ziņojumā ar mērķi garantēt pilnas mēnešaalgas — 100 % pēdējā mēneša atalgojuma vai vidējā mēneša atalgojuma — samaksugrūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periodā. Visbeidzot, manuprāt, ir pareizi tāduspašus pasākumus piemērot gadījumos, kad tiek adoptēts bērns, kas ir jaunāks par 12 gadiem,un piemērot tos pašnodarbinātām sievietēm.

Es paziņoju, ka es nobalsoju par šo ziņojumu iepriekš norādīto iemeslu dēļ.

Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Dzimumu līdztiesība bieži ir tukšs lozungs par tiesībām,kas ne vienmēr iet līdzās ar atbildības uzņemšanos un stingriem pamatojumiem. Šisdirektīvas projekts, no otras puses, atrod pareizu līdzsvaru starp sievietes bioloģiskouzdevumu un tiesībām, kas pienākas tiem, kuri pilnībā veic šo uzdevumu. Situācijā, kaddemogrāfiskie jautājumi arvien vairāk sāk atgādināt ārkārtas stāvokli un ekonomika pieprasaarvien augstāku sieviešu nodarbinātības līmeni, šie pasākumi ir saprātīga atbildes reakcija.Līdztiesība tiek atzīta pilnībā, ja noteiktas tiesības tiek attiecinātas arī uz tēviem, kas ļaujģimenes pasākumos piedalīties kopīgi visatbilstīgākajā veidā un kad organizatoriskaiselastīgums tiek atstāts katras ģimenes izlemšanai.

Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju, lai uzlabotu strādājošo grūtniečudrošību un veselības aizsardzību darbā, ievērojot dzimumu līdztiesības principu unnediskriminēšanu pēc dzimuma, kā arī lai mudinātu sievietes vairāk iesaistīties darba tirgū.

Vienam no šā pasākuma iznākumiem jārada darba un privātās dzīves līdzsvars sievietēm.Turklāt sievietēm šis tiesiskais atbalsts vajadzīgs, lai aizsargātu savu veselību un bērnus.Vēl viens svarīgs šā pasākuma aspekts, kura mērķis ir darba drošība sievietēm, ir aizliegumsviņas atlaist no darba laikposmā no grūtniecības sākuma līdz sešiem mēnešiem pēc viņugrūtniecības un dzemdību atvaļinājuma beigām. Ir noteikts arī maksimālais atalgojumsgrūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periodā, kura nolūks arī ir sniegt sociālo drošību.

Visbeidzot šā pozitīvā balsojuma izšķirošais pamatojums ir dzimstības līmeņapaaugstināšana, kas ir īpaši nopietna problēma ES dalībvalstīs.

Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Saskaņā ar statistiku dzimstības līmenisEiropas Savienībā krītas. Zemais dzimstības līmenis kopā ar iedzīvotāju novecošanos radīsmums reālu problēmu nākotnē, domājot par pensijām un medicīniskās aprūpes izmaksāmEiropā. Ģimenes, īpaši sievietes, nav sodāmas, ja tās vēlas bērnus. Strādājošas grūtniecesun strādājošas sievietes, kas baro bērnu ar krūti, nedrīkst veikt darbības, kurās, pamatojotiesuz izvērtējumu, ir risks tikt pakļautām noteiktu faktoru vai īpaši kaitīgu apstākļu ietekmei,kuri apdraud šo strādājošo drošību un veselību. Tieši tāpēc es atbalstu domu par pasākumuīstenošanu, lai rosinātu uzlabot drošību un veselības aizsardzību strādājošām sievietēmpēcdzemdību periodā vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Šie pasākumi nedrīkst radītsievietēm neizdevīgu stāvokli darba tirgū vai nelabvēlīgi ietekmēt direktīvas par vienlīdzīguattieksmi pret sievietēm un vīriešiem.

Michel Dantin (PPE), rakstiski. – (FR) Francija ir viena no Eiropas Savienības valstīm arvisaugstāko dzimstības līmeni. Tas panākts, pateicoties pasākumu kopumam, kas ietvertsvisaptverošā ģimenes politikā. Rezolūcija pēc balsojumiem par grozījumiem nenes nekādufaktisku uzlabojumu. Tieši otrādi, tā radīs šaubas par visu, jo pašlaik pasākumu slogsbudžetam nav panesams. Tādi ir iemesli, kas lika man atturēties no dokumentaapstiprināšanas, kura nodomi, cita starpā, ir labi.

Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es kopumā piekrītu pasākumiem, kas ierosinātiziņojumā, jo uzskatu, ka šis jautājums ir viena no lielākajām problēmām, kas Eiropai būs


jāpārvar nākamajās desmitgadēs: iedzīvotāju novecošanās. Tā notiek, piemēram, Portugālē,kurā es to redzu ļoti tuvu. Tomēr tāpat kā citās ES valstīs dzimstības līmenis nav pietiekamiaugsts, lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu, un šī nepatīkamā situācija apdraud nākotni. Esuzskatu, ka elastīgāka politika attiecībā uz grūtniecības un dzemdību un paternitātesatvaļinājumiem var palīdzēt pavērst šīs tendences pretējā virzienā. Tāpēc svarīga irkonsekventa vēsts ģimenēm par atbalstu mātes un tēva pienākumiem ar konkrētiempasākumiem, kā labāk saskaņot profesionālo, privāto un ģimenes dzīvi. Šīs problēmasrisinājums ir būtisks, lai sasniegtu ekonomikas un sociālos mērķus, kas noteikti stratēģijā„Eiropa 2020”, un tas ir veids, kā mēģināt pavērst demogrāfisko novecošanos mūsukontinentā pretējā virzienā. Arī Portugālē 120 dienas grūtniecības un dzemdībuatvaļinājuma jau tiek 100 % apmaksātas. Tāpēc es teiktu, ka sieviešu algas grūtniecības undzemdību atvaļinājuma periodā ir jānodrošina tā, kā tas izklāstīts ziņojumā.

Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski. – (IT) Balsojums par normatīvās rezolūcijaspriekšlikumu, ar kuru groza Direktīvu 92/85/EEK, notika ne tikai tāpēc, lai atbalstītu jaunusun labākus pasākumus strādājošu grūtnieču un sieviešu, kas strādā pēcdzemdību periodāvai baro bērnu ar krūti, drošībai un veselības aizsardzībai, bet arī plašākā nozīmē — laiatbalstītu jaunus pasākumus labāka darba un dzīves līdzsvara veicināšanai. Lai gan Itālijastiesību sistēma ir novatoriskāka, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma nedēļu skaitapalielinājums Eiropas līmenī ir spēcīgs stimuls jaundzimušo bērnu ģimeņu atbalstam.Paternitātes atvaļinājuma atbalsts arī ir solis tajā pašā virzienā, lai gan padarīt to par obligātu,iespējams, nav labākais veids, kā tiekties uz slavējamo mērķi vairāk nodrošināt abu vecākuefektīvu klātbūtni jaunajai mājsaimniecībai vissaspringtākajā laikā un nodrošināt, ka tēvslabāk apzinās un iesaistās bērna aprūpē. Atbalsts adoptētu bērnu tiesībām un topagarināšana ļauj tās nostiprināt un, cerams, arī vienkāršot adopcijas procesu. Visbeidzot,lai rastu labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, manuprāt, ir svarīgi arī, lai tiktu atbalstītsaicinājums dalībvalstīm stiprināt bērnu dienestus ar aprūpes iestādēm bērniem līdzobligātajam skolas vecumam.

Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Balsojums par E. Estrela ziņojumu parstrādājošu grūtnieču un jauno māšu tiesībām darbā ļaus saskaņot obligāto grūtniecības undzemdību atvaļinājuma ilguma un apmaksas līmeni. Eiropas Parlaments ir izvēlējies stingrunostāju sarunām ar Padomi un tāpēc ir atbalstījis 20 nedēļu simtprocentīgi apmaksātuatvaļinājuma principu (ļaujiet atzīmēt, ka Zviedrijā grūtniecības un dzemdību atvaļinājumsvar ilgt līdz 75 nedēļām, no kurām 14 nedēļas ir tikai mātei un pārējās var izmantot arītēvs).

Tas ir spēcīgs žests Eiropas vecāku labā, un tas palīdzēs sievietēm un vīriešiem atrast labākulīdzsvaru starp ģimenes un darba dzīvi. Tagad Eiropas valdībām jāizskata budžeta iespējašādu izmaiņu iekļaušanai un pieņemšanai. Noslēgumā iespējams, ka obligātais atvaļinājumsbūs tāds, kādu ierosina Eiropas Komisija un atbalsta MODEM delegācija, proti, 18 nedēļuatvaļinājums, kas atbildīs Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) ieteikumiem.

Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Es uzskatu, ka šis balsojums, kurā ar lielu balsuvairākumu nobalsoja „par”, ir spēcīgs signāls Padomei: papildus grūtniecības un dzemdībuatvaļinājuma pagarinājumam no 14 nedēļām līdz 20 pilnībā apmaksātām nedēļām mēsnobalsojām par divu nedēļu paternitātes atvaļinājuma ieviešanu. Mūsu pienākums irnodrošināt, lai nevienam nevajadzētu atteikties no bērniem darba dēļ vai no darba bērnudēļ.


Bez tam es atzinīgi vērtēju to, ka Parlaments ir nobalsojis par pasākumiem, kas ļaus likumamattiekties pret bērnu adoptējušām mātēm tāpat kā pret bērnu dzemdējušām mātēm. Šis irParlaments, kas beidzot ir piešķīris vienlīdzīgas tiesības adoptējušajām un bioloģiskajāmmātēm. Adoptējušie vecāki ir vecāki vārda pilnā nozīmē un ir pelnījuši, ka pret viņiem arītā izturas. Tiesību akti nevar joprojām diskriminēt šo vecāku statusa veidu.

Tāpēc šī ir liela diena daudzām ģimenēm, kas nespēj saskaņot savu ģimenes dzīvi arprofesionālo. Turklāt grūtie ekonomiskie apstākļi nebija nekāds pamats, lai visas šīs ģimenes,kuras arī dod svarīgu pienesumu mūsu sabiedrībai, atstātu novārtā uz vairākām nākamajāmdesmitgadēm.

Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumapagarināšana līdz 20 pilnībā apmaksātām nedēļām ir viltus drauga rīcība. Šāds likumdošanaspasākums kaitēs sieviešu nodarbinātībai uzņēmumos, kuri uzskatīs to par pārāk smagunastu, kas tiem būtu jāuzņemas grūtniecības un dzemdību gadījumā. Turklāt tas apšaubīssievietes atgriešanos darbā precīzi tajā pašā amatā, kāds viņai bija pirms atvaļinājuma.Visbeidzot izvēle maksāt 100 % atlīdzību ilgu laikposmu nozīmē izmaksas sociālās drošībassistēmām (kontekstā ar Eiropas iestāžu stingru aicinājumu valstīm samazināt savu budžetudeficītus).

Tieši šo iemeslu dēļ es nevarēju atbalstīt šo ziņojumu un uzskatu, ka mums būtu jāsaglabāreālistiska attieksme un jāļauj dalībvalstīm saglabāt noteiktu elastības pakāpi šajā lietā.

Harlem Désir (S&D), rakstiski. – (FR) Parlaments pirmajā lasījumā ir nobalsojis pargrūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšanu vismaz līdz 20 nedēļām visā Eiropā,maksājot pilnu algu, izņemot augsto algu pelnītājām, un iespēju tēviem izmantot vismazdivas nedēļas ilgu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Tā ir sociālas Eiropas aizstāvjuuzvara un solis pretī lielākai vīriešu un sieviešu līdztiesībai Eiropā.

Daļa labējo izmantoja šo pasākumu nākamās izmaksas kā attaisnojumu šā progresanoraidīšanai. Taču palīdzība vecākiem saskaņot ģimenes un darba dzīvi atvieglos vecākiematgriešanos darbā, stimulēs Eiropas dzimstības rādītājus un sargās mātes un zīdaiņa veselību.

Parlamenta kreisie ar Portugāles sociālistu referenti Estrela kundzi turējās stingri, Eiropaslabējie bija sašķēlušies, un priekšlikums par progresu galu galā guva atbalstu. Tagad jāuzvarkauja Padomē, kurā vairākas valdības draud bloķēt šo direktīvu. Valstu parlamentudeputātiem jāpārņem šī lieta un jāizdara spiediens uz savām valdībām, lai tās nenoraidato, ko Eiropas Parlaments ierosina Eiropas iedzīvotāju tiesību aizsargāšanai.

Diane Dodds (NI), rakstiski. – Lai gan es atbalstu grūtnieču tiesības, pašreizējā ekonomikassituācijā es nevaru atbalstīt ziņojumu. Ietekmes izvērtējuma aplēse par Apvienoto Karalisti,ja grūtniecības un dzemdību atvaļinājums tiek pagarināts līdz 20 nedēļām, ir vidēji gandrīzGBP 2,5 miljardi gadā. Tas novestu pie divkāršotām grūtniecības un dzemdību atvaļinājumaizmaksām Apvienotajā Karalistē. Fakti liecina, ka sievietes pašlaik gūst ievērojamu labumuno noteikumiem, kas jau ir spēkā Apvienotajā Karalistē, 9 no katrām 10 sievietēm izmanto20 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī 3 no 4 sievietēm izmanto visuapmaksāto atvaļinājumu. Ar tik labiem rādītājiem ir skaidrs, ka Apvienotajā Karalistēnevajag vēl vairāk Eiropas birokrātijas papildus pašreizējai likumdošanai.

Turklāt ierosinātā prasība par pilnībā apmaksātām 20 nedēļām novestu pie sociāla regresa.To izraisa fakts, ka sievietes, kuras saņem visaugstāko atalgojumu, saņems visaugstākokompensāciju. Es pilnībā atbalstu atbilstīgu, elastīgu grūtniecības un dzemdībuatvaļinājumu, bet, manuprāt, par to, cik daudz mūsu pašu ekonomika var atļauties dot un


kā maternitātes pasākumu kopums ir nodrošināms, jālemj vēlētajai Apvienotās Karalistesvaldībai, piedaloties vecākiem un viņu darba devējiem.

Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. – (SV)Darbošanās, lai iegūtu tādu sabiedrību, kurā vīrieši ir līdztiesīgi ar sievietēm, ir ārkārtīgisvarīga principa lieta — nevienu cilvēku nedrīkst diskriminēt tāpēc, ka viņš ir tēvs vai māte.Mums jāpiebilst, ka, raugoties no sociālās un ekonomiskās perspektīvas, ir ārkārtīgi svarīgi,lai sievietes un vīrieši varētu apvienot ģimenes un darba dzīvi, lai panāktu augstunodarbinātības līmeni.

Tāpēc mēs uzskatām, ka ziņojums diemžēl nav skaidrs panākums ceļā uz līdztiesību Eiropā.Tas atspoguļo novecojušu uzskatu par līdztiesību, kurā mātei jāuzņemas galvenā atbildībapar bērniem, nevis abiem vecākiem jādala šī atbildība. Nepareizi ir arī ierosināt, kā to daraziņojums, lai mātēm būtu obligāti liegts strādāt sešas nedēļas pēc dzemdībām.

Tāpēc mēs izvēlējāmies balsot par tām daļām, kuras, mūsuprāt, ir pozitīvas, piemēram,grozījums, kas aizsargā valsts sistēmas ar vecāku vērienīgāku apdrošināšanu, par minimālāgrūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilguma palielinājumu un paternitātes atvaļinājumaiekļaušanu direktīvā. Taču mēs atturējāmies no balsošanas par ziņojumu kopumā, jouzskatām, ka tas ir pārāk izplūdis, neskaidrs un novecojis. Galvenais iemesls ir skaidras unnepārprotamas dzimumu līdztiesības perspektīvas trūkums.

Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson un Marita Ulvskog (S&D), rakstiski. –(SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, izvēlējāmies atbalstīt Estrela kundzes ziņojumu parpriekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza PadomesDirektīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselībasaizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdībuperiodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti.

Mēs būtu vēlējušies, lai direktīva vairāk pievērstos vecāku atvaļinājumam, nevis grūtniecībasun dzemdību atvaļinājumam. Mēs vēlētos arī, lai tā nebūtu tik sīki izstrādāta un būtuelastīgāka — īpaši tāpēc, ka šī direktīva nosaka obligātu minimumu — piemēram, attiecībāuz apmaksas līmeni un laika limitu tūlīt pēc dzemdībām. Tomēr mēs uzskatām, ka šisziņojums ir svarīgs uzlabojums pašreizējai direktīvai, kas paredz ļoti ierobežotas iespējasapvienot darbu ar vecāka pienākumiem daudzās ES dalībvalstīs. Ar šo lēmumu mēs esamdevuši pirmo vienošanās piedāvājumu, kuru izskatot Padomei ir jāpieņem nostāja.

Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Demokrātiskais un sociālais centrs-Tautas partija(CDS-PP) sen ir uzskatījusi dzimstības jautājumu par valsts prioritāti un atzīst, ka naviespējams stimulēt dzimstību, neaizsargājot vecākus. Nodaļas, kas veltītas ģimenei undzimstībai, nav jaunievedums mūsu programmā. Arī mātes un tēva tiesību aizsardzība, laiģimenes veidošana nebūtu jāuzskata par papildu slogu vai cēloni grūtībām darbā, mumsnav nekas jauns.

Ģimeņu un dzimstības atbalsta politika, kā arī tie politikas aspekti, kurus mēs aizstāvam,tomēr ir transversāli un neaprobežojas ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājumapagarināšanu. Taču šis ir pasākums, kuram mēs aplaudējam, jo par vecāku atvaļinājumapagarinājumu līdz sešiem mēnešiem esam iestājušies savā 2009. gada valdības programmā.Tieši tāpēc mēs vēlamies redzēt Sociālistu partiju savā pusē, kad Parlaments aizstāv mātesun tēvus. Šī nostāja pilnībā atšķirsies no nostājas, kuru šī partija ir izvēlējusies valsts politikā,samazinot bērna pabalstu, medicīnas izmaksu kompensācijas hroniskiem slimniekiem un


ienākuma nodokļa samazinājumu par izdevumiem izglītībai un veselībai un krasi palielinotnodokļu slogu sabiedrībai, īpaši ģimenēm ar zemiem ienākumiem, kas audzina bērnus.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) ES saskaras ar demogrāfisku problēmu,ko raksturo zema dzimstība un pieaugoša gados vecāku cilvēku proporcionālā daļa.Nosacījumu uzlabošana, lai veicinātu līdzsvaru starp profesionālo un ģimenes dzīvi, palīdzpievērsties demogrāfiskās lejupslīdes risināšanai. Portugālē dzimstības līmenis navpietiekami augsts, lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu, un šī situācija apdraud nākotni. Tāpēces vēlos apgalvot, ka, lai stātos pretī šai tendencei, ir jārosina uzlabota veselības aprūpe undrošība strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas nesen ir dzemdējušas, vai sievietēm, kurasbaro bērnu ar krūti, pieprasot veicināt profesionālās dzīves līdzsvarotu saskaņošanu arprivāto un ģimenes dzīvi. Es piekrītu referentes nostājai un ieviestajām izmaiņām, piemēram,grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma minimālā ilguma pagarināšanai no 14 līdz20 nedēļām, principam par samaksu, kas vienlīdzīga ar visu saņemto atalgojumu, veselībasun drošības prasību noteikšanai darbavietā un atlaišanas aizliegumam. Es piekrītu arī tam,ka pieņemšanas gadījumā ir jāatzīst tiesības sadalīt vecāku atvaļinājuma periodu abu pāralocekļu starpā.

Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Balsojums par atbalstu ziņojumam pardrošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm,kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, ir ilguEiropas Parlamenta debašu kulminācija, kuras bija palikušas nepabeigtas jau no iepriekšējāssesijas un kurās mēs esam aktīvi piedalījušies, dodot savu ieguldījumu ziņojuma pieņemšanā.

Lai gan šis ir vēl tikai direktīvas priekšlikuma pirmais lasījums, tas dod pozitīvu signālusieviešu tiesību jomā, īpaši valstīm, kurās vēl arvien nav 20 nedēļu ilga, pilnībā apmaksātagrūtniecības un dzemdību atvaļinājuma un kuras vēl nepiemēro divu nedēļu paternitātesatvaļinājumu, kas arī ir pilnībā apmaksāts.

Šā priekšlikuma pieņemšana sarunām ar Padomi atzīst maternitātes un paternitātesfundamentālo sociālo vērtību, ievērojot to strādājošo sieviešu tiesības, kuras grib kļūt mātes.

Šā priekšlikuma pieņemšana ir arī uzvara pār viskonservatīvākajām nostājām, kurasjoprojām sastopamas Eiropas Parlamentā, kas nozīmē, ka cīņa par sieviešu tiesību, mātesun tēva tiesību un bērnu tiesību aizsardzību turpināsies.

Mēs ceram, ka Padome tagad pieņems Eiropas Parlamenta nostāju, kas Komisijaspriekšlikumā paredz atvaļinājuma pagarināšanu no 18 līdz 20 nedēļām un kuras mērķisir grozīt pašreiz spēkā esošo direktīvu ar tikai 14 tajā paredzētajām nedēļām grūtniecībasun dzemdību atvaļinājumam.

Robert Goebbels (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju savas kolēģes Estrela kundzesaicinājumu uzlabot veselības aizsardzību un drošību darbā strādājošām grūtniecēm,sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu arkrūti. Luī Aragons rakstīja, ka sieviete ir vīrieša nākotne. Bērni ir dārgums. Viņi jāaizsargā.Jāaizsargā arī viņu mātes.

Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Nobalsojot par vismaz 20 nedēļu ilgupilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (pašlaik tas ir 14 nedēļas) unatbalstot obligātu divu nedēļu paternitātes atvaļinājumu Eiropas Savienībā, EiropasParlaments ir gājis nenoliedzama sociālā progresa virzienā.


Tomēr es nobalsoju par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšanu līdz 18,nevis 20 nedēļām. Patiešām, man šķiet, ka 20 nedēļu periods, kaut arī tas ir ārkārtīgi cēlspriekšlikums, visticamāk negatīvi atsauksies uz sievietēm un tiks izmantots kā papilduarguments viņu nepieņemšanai darbā vai radīs viņām sarežģījumus atgriezties darbā.Turklāt man žēl, ka noteikums, kas paredzēja iespēju pagarināt grūtniecības un dzemdībuatvaļinājumu komplikāciju gadījumā (priekšlaicīgas dzemdības, invaliditāte utt.), tikanoraidīts.

Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Es izsaku nožēlu par šā balsojuma iznākumu.Mums visiem ir kopīga vēlēšanās dot iespēju jaunām mātēm veidot ciešu saikni ar saviemjaundzimušajiem pēcdzemdību atkopšanās periodā. Tomēr man ir dziļas bažas par tādapasākuma ekonomisko ietekmi, kurš mūsu valstij izmaksās EUR 1,5 miljardus.

Šajā ekonomikas krīzē demagoģija nebūs tā, kura apmaksās rēķinu. Uzņēmēji nebūs spējīgito segt, dalībvalstu budžeti vēl mazāk. Šādi pasākumi var sodīt noteiktas karjeras vai bremzētjaunu sieviešu nodarbinātību. Tradicionālas sistēmas iemūžināšana, kurā tēvs mājās irpelnītājs un sieviete uzrauga bērnus, kā dažiem gribētos, ir solis atpakaļ. Izvēles brīvība irarī sieviešu tiesības.

Sarunas, kas tagad sāksies starp 27 dalībvalstīm Padomē, būs grūtas.

Pascale Gruny (PPE), rakstiski. – (FR) Es nevēlējos atbalstīt šo ziņojumu, jo pilnībāapmaksāta atvaļinājuma pagarinājums no 14 līdz 20 nedēļām izraisītu katastrofālas sekasvairāku dalībvalstu finansēs. ESAO pētījums parāda, ka dalībvalstu sociālajiem budžetiembūs ļoti lielas izmaksas.

Francijai tie būs EUR 1,3 miljardi un Apvienotajai Karalistei — GBP 2,4 miljardi gadā.Pašreizējā ekonomikas situācijā šo budžetu palielinājumi vairs nav iespējami. Uzņēmējiemturklāt būs jāuzņemas papildu izmaksas, kas nav iespējams. Tomēr sieviešu atbalstīšanagrūtniecības un dzemdību periodā ir būtiska. Šo pasākumu piemērošana rada ļoti lielurisku sieviešu nodarbinātībai. ESAO pētījums rāda arī to, ka grūtniecības un dzemdībuatvaļinājuma pagarināšana veicinātu sieviešu nodarbinātības samazināšanos.

Vēloties palīdzēt sievietēm, ir risks, ka viņas tiks sodītas darba tirgū. Es vēlos palīdzētsievietēm viņu nodarbinātībā un atbalstīt viņas grūtniecības un dzemdību periodā. Komisijasierosinātais pagarinājums no 14 līdz 18 nedēļām bija reāls solis uz priekšu. Vēl viensprogresīvs pasākums būtu bijis ierosinājums attiecībā uz bērnu aprūpes metodēm.

Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par Estrela kundzes ziņojumu unesmu priecīga, ka Parlaments ir pieņēmis šādu progresīvu nostāju pret mātēm, topošajāmmātēm un tēviem. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšana līdz 20 nedēļāmir nenoliedzams sociāls progress, kas iemieso sociālo Eiropu, kuru mēs nopietni vēlamies.Šis dokuments uzlabo līdzsvaru starp ģimenes un darba dzīvi.

Obligāta divu nedēļu paternitātes atvaļinājuma ieviešana arī ir liels solis pretī pārmaiņāmattieksmē un pienākumu sadalē vecāku starpā. Arguments par papildu izmaksām, ko šispasākums radīs, būtu spēkā, ja sievietes jau nepapildinātu savu grūtniecības un dzemdībuatvaļinājumu ar slimības atvaļinājumu un/vai apmaksāto atvaļinājumu. Uzņēmumi unsociālās aizsardzības sistēmas jau sedz šīs izmaksas.

Richard Howitt (S&D), rakstiski. – Es esmu lepns, ka nobalsoju par grūtniecības undzemdību tiesību paplašināšanu, un nosodu EP konservatīvos un liberālo demokrātudeputātus, kas pirmie slepeni nolēma traucēt Parlamentam vienoties par šo direktīvu un


šodien balsoja par cilvēka cienīgu tiesību liegšanu strādājošām sievietēm. Es gribu atzīmētto, ka vēlējos balsot par citādu kompromisu attiecībā uz grūtniecības un dzemdībuapmaksātā perioda ilgumu, bet atzīstu, ka tā izvēle tika noraidīta, jo Parlamenta vairākumsatbalstīja 20 nedēļas. Es saprotu, ka turpmāk vēl būs sarunas par šo punktu, pirms tikspieņemts galīgais lēmums par direktīvu, un ka Parlamentam bija svarīgi beidzot vienotiespar dokumentu, lai ļautu procesam virzīties uz priekšu. Es pilnībā piekrītu saviem kolēģiembritu leiboristiem, kas cenšas aizsargāt īpaši zemu atalgotas sievietes, un šajā sakarībā aicinuLielbritānijas valdību pilnībā ievērot klauzulu par direktīvas noteikumu nesamazināšanu.

Romana Jordan Cizelj (PPE), rakstiski. – (SL) Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu)grupa ir norādījusi, ka daudzi iesniegtie priekšlikumi (grozījumi) pārsniedz direktīvasdarbības jomu un nolūku. Es patiešām piekrītu tiem, bet, lemjot par to, kā balsot, es šoreizizdarīju izņēmumu. Sieviešu stāvoklis Eiropas Savienībā saistībā ar nodarbinātību, algulīmeņiem, nabadzības risku… ir būtiski vājāks nekā vīriešu stāvoklis. Es uzskatu, kavienlīdzīgas iespējas ir viens no pamatprincipiem, kas ir ES darba pamatā, un šā iemesladēļ es izmantošu katru iespēju, lai sieviešu un vīriešu stāvoklis kļūtu līdztiesīgs. Šīsdienasbalsojums nav galīgs, bet tas dos mums spēcīgu pozīciju sarunām Padomē.

Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumapagarināšana līdz 20 pilnībā apmaksātām nedēļām ir pasākums, kas atjauno cieņu mātēm.Tieši tāpēc es bez ierunām nobalsoju par ziņojuma priekšlikumu pārliecībā, ka dalībvalstisņems vērā mūsu lēmumu un īstenos to savos valsts tiesību aktos.

Līdztekus atbalstam mātēm šis ziņojums iesaka valstīm pilnībā ieviest arī apmaksātu vecākuatvaļinājumu, tādā veidā atzīstot abu vecāku nozīmi bērnu audzināšanā. Ar savu balsojumušodien mēs esam nosūtījuši svarīgu vēstījumu, kas pieprasa pienācīgus dzīves apstākļusneatkarīgi no ideoloģiskām robežām un valstu sociālajām sistēmām.

Philippe Juvin (PPE), rakstiski. – (FR) Es negribēju atbalstīt šo ziņojumu, jo grūtniecībasun dzemdību atvaļinājuma pagarināšana no 14 nedēļām (kā paredzēts pašreizējā direktīvā)līdz 20 pilnībā apmaksātām nedēļām ievērojami ietekmētu dalībvalstu finanses(EUR 1,3 miljardi Francijai) laikā, kad ir ekonomikas krīze, kas nekādā veidā nav labvēlīgabudžeta izaugsmei.

Otrkārt, papildu izmaksas uzņēmumiem dalībvalstīs, kurās valsts daļēji apmaksāgrūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (piemēram, Vācija), būtu pārāk augstas. Treškārt,rodas reālas negatīvas sekas sieviešu nodarbinātībā, galvenokārt tad, kad notiek atgriešanāsdarba tirgū.

Noslēgumā Eiropas Parlaments, pieņemot pasākumus, kas finansiāli nav praktiski īstenojamiun varētu būt pat neproduktīvi attiecībā uz sieviešu piedalīšanos darba tirgū, grauj Eiropaslēmumu pieņemšanas procesa ticamību. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumapagarināšana līdz 18 nedēļām, kā to ierosina Komisija, būtu bijis svarīgs panākums sieviešustāvokļa uzlabošanā, izvairoties no nepilnībām tekstā, ko galu galā Eiropas Parlamentspieņēma, jo faktiski ir svarīgi dot sievietēm iespēju saskaņot savu profesionālo dzīvi arģimenes dzīvi.

Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Ņemot vērā iedzīvotāju novecošanos ungrūtības, ar kurām Eiropas ekonomika tagad cīnās, mums jāizmanto visas mums pieejamāsiespējas, lai mudinātu sievietes dzemdēt bērnus un atvieglotu viņām atgriešanos darbā.Daudzas sievietes ir ievērojamas speciālistes savās jomās, un Eiropas ekonomika nevariztikt bez šā augsti kvalificētā darbaspēka pakalpojumiem. Līdzīgs stāvoklis ir sievietēm,


kas dzīvo un strādā laukos. Viņām bieži netiek piešķirts grūtniecības un dzemdībuatvaļinājums vārda pilnajā nozīmē, bet tām jāatgriežas darbā pēc iespējas ātrāk. Tasacīmredzami pakļauj riskam gan viņu pašu, gan viņu bērnu veselību. Tieši tāpēc viņāmjābūt tādām pašām privilēģijām kā sievietēm, kuru darbs nav saistīts ar lauksaimniecību.

Sandra Kalniete (PPE) , rakstiski. – (LV) Es balsoju par grūtniecības un dzemdībuatvaļinājuma obligātā minimuma pagarināšanu līdz 18 nedēļām, bet pret tā pagarināšanulīdz 20 nedēļām. Es pilnībā saprotu vajadzību nodrošināt atbilstošus apstākļus jaunajāmmāmiņām. Tomēr ilgtermiņā obligātā atvaļinājuma pagarināšana līdz 20 nedēļām būtunelabvēlīga jaunām sievietēm, kuras plāno veidot ģimeni un profesionālo karjeru. Turklātdalībvalstis šodien vienkārši nespēs segt papildu izmaksas savā budžetā. Uzņēmēji iebilstpret 20 nedēļu minimumu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam, jo tas radīs tādaspapildu izmaksas, kuras nav iespējams segt šajā ekonomiskajā situācijā. Tādēļ pastāv risks,ka daudzi darba devēji var vienkārši jaunas sievietes nepieņemt darbā. Mēs jau tagad redzam,ka jauniem cilvēkiem ir grūti atrast darbu, bet dzemdību atvaļinājuma pagarināšana vēlvairāk samazinās sieviešu spēju konkurēt ar vīriešiem darba tirgū. Es uzskatu, ka mēs tonedrīkstam pieļaut un mums ir jādomā ilgtermiņā. Dzemdību atvaļinājuma noteikšana20 nedēļu apmērā nozīmētu miljardiem lielas budžeta izmaksas visā Eiropā. Tās ir izmaksas,ko šodien nevar atļauties ne nacionālo valstu valdības, ne nodokļu maksātāji. Protams, kaviena sabiedrības daļa mūs kritizēs, bet mēs esam šeit, lai strādātu un pieņemtu iespējamilabākos lēmumus, kuri ir visu Eiropas iedzīvotāju interesēs.

Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (PPE), rakstiski. – (EL) Es paudu atšķirīgu viedoklibalsojumos par atvaļinājuma jautājumu. Es dodu priekšroku Komisijas priekšlikumam par18 nedēļām.

Priekšlikums ir reālistisks un līdzsvarots attiecībā uz tirgus nosacījumiem ne tikaiekonomikas krīzes dēļ, bet arī profesionālo prasību un pienākumu un pašu strādājošosieviešu ieceru dēļ.

Sievietēm nav jābūt pārmērīgi aizsargātām būtnēm, no kurām vairās darba tirgus.

Turklāt, kā es konsekventi esmu teikusi, centieni saskaņot ģimenes dzīvi ar darbu prasasociālās infrastruktūras un korporatīvu sociālo atbildību visā sievietes darba mūža gaitā.

Constance Le Grip (PPE) , rakstiski. – (FR) Es nobalsoju pret Estrela kundzes ziņojumu,jo grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšana līdz 20 nedēļām šķiet laba idejafaktiski tikai pirmajā mirklī. Patiešām šis pagarinājums tiek attēlots kā lielāku tiesībupiešķiršana sievietēm, kaut gan, manuprāt, tas negatīvi atsauksies uz sievietēm, kas mēģinaiekļūt darba tirgū.

Ir jābaidās, ka šis priekšlikums, ja tas tiktu īstenots, varētu dot pretsitienu sievietēm un galugalā mazināt viņu nodarbinātību. Pretēji tam, ko referente un tie, kuri atbalsta dokumentu,apgalvo, nav nekādas acīmredzamas sakarības starp dzimstības rādītājiem un grūtniecībasun dzemdību atvaļinājuma ilgumu.

Turklāt priekšlikums atvaļinājumu pagarināt no 14 līdz 20 pilnībā apmaksātām nedēļāmir finansiāli nepieņemama nostāja daudzām valstīm. Faktiski papildu izmaksas, ko šispagarinājums radīs, nevar atļauties ne uzņēmumi, ne dalībvalstis. Eiropas Komisijassākotnējais priekšlikums, proti, palielinājums no 14 līdz 18 nedēļām bija pietiekami lielssolis uz priekšu.


Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Es vēlos uzsvērt, ka balsojumāpar Estrela kundzes ziņojumu es nobalsoju par 20 nedēļu grūtniecības un dzemdībuatvaļinājuma noteikumiem, kas aizsargā sievietes pret netaisnīgu atlaišanu no darba sešusmēnešus pēc atgriešanās darbā, un par pilnu apmaksu un aizsardzību sievietēm, kas barobērnu ar krūti, bet šajā gadījumā bez īpašiem ieteikumiem, jo es uzskatu, ka šiemnoteikumiem jāpaliek dalībvalstu kompetencē.

Ja vienās dzemdībās dzimuši vairāki bērni, es uzskatu, ka atvaļinājums attiecīgi jāpagarina.Es vienmēr aizstāvu idejas, kas palīdzēs sievietēm gūt drošību grūtniecības un dzemdībunorisē un garantē viņām labākus nosacījumus, lai atgrieztos darba tirgū.

Toine Manders (ALDE), rakstiski. – (NL) Holandes Tautas partijas brīvībai un demokrātijai(VVD) delegācija Eiropas Parlamentā šodien nobalsoja pret direktīvas priekšlikumu par(apmaksāta) grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšanu līdz 20 nedēļām. Mēsuzskatām, ka iepriekš noteiktais 14 nedēļu minimums ir pietiekams. Sievietes, kuras savagrūtniecības un dzemdību atvaļinājuma beigās atklāj, ka viņas vēl nespēj atgriezties darbā,var ņemt atvaļinājumu saskaņā ar savas valsts noteikumiem par slimības atvaļinājumu. Šispriekšlikums saistītos ar sociālās drošības pagarināšanu, kas ir pašām dalībvalstīm izlemjamsjautājums, īpaši tādos apstākļos kā pašreiz, kad visām dalībvalstīm jāievēro taupība. Ir citi,mazāk kategoriski veidi, kā īstenot pasākumus, kas ļauj atrast labāku līdzsvaru starp darbuun privāto dzīvi. Priekšlikums rada risku, ka jaunām, talantīgām sievietēm varētu būtmazākas iespējas darba tirgū, jo darba devēji negribēs uzņemties risku, ka daudzus mēnešusbūs jāapmaksā grūtniecības un dzemdību atvaļinājums viņu nodarbinātajām sievietēm.Arī dzemdību skaita pieaugums ES, kas ir vēlamais iedzīvotāju novecošanās problēmasrisinājums, nav regulējams ES līmenī. VVD uzskata, ka ES noteikumi, kas regulē atbrīvojumuno darba, lai barotu bērnu ar krūti, ir lieki. VVD grupa Eiropas Parlamentā: Hans van Baalen,Jan Mulder un Toine Manders

David Martin (S&D), rakstiski. – Es nobalsoju par šo ziņojumu. Tā kā visiem ES pilsoņiemir tiesības dzīvot un strādāt visā ES, ir būtiski, ka mēs piešķiram sievietēm obligātas tiesībasuz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, lai kur viņas strādātu bērna piedzimšanas laikā.Pienācīgs grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ir daļa no plašāka jautājuma par sieviešulīdzdalību darba tirgū un sabiedrības novecošanās radīto finansiālo grūtību risināšanu. ESmērķis ir panākt 75 % iesaistīšanos darbā līdz 2020. gadam, un šeit izšķirīgs elements būsiespējas došana visām mātēm izmantot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, ko viņasvar atļauties, un tad atgriezties darbā. Novecojošā sabiedrībā, kurā sociālās aprūpespieprasījums pieaug un cilvēku skaits, kas sniedz aprūpi, samazinās, ir vajadzīgs reālistiskāksatvaļinājums, piemēram, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums. Sievietēm nedrīkst būtsajūta, ka bērnu dzemdēšana ir nesavienojama ar darbu — mūsu politikai jāpadara jaunākaun vecāka gadagājuma cilvēku aprūpe iespējama. Tā īstenošana nestāsies spēkā vismaz5 gadus. Turklāt, palielinot sieviešu līdzdalību darba tirgū tikai par 1,04 %, tiks segtaspapildu izmaksas sakarā ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšanu.

Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Viena no ES sociālajā programmā paredzētajāmprioritātēm ir vajadzība veicināt politiku, kas sekmē darba un dzīves līdzsvaru gan attiecībāuz sievietēm, gan vīriešiem. Labāks darba un dzīves līdzsvars ir arī viena no sešāmprioritārajām rīcības jomām, kas noteiktas 2006.–2010. gada „Ceļvedī sieviešu un vīriešulīdztiesībai”.

Tāpēc šo noteikumu uzlabošana ir Eiropas politikas neatdalāma sastāvdaļa, atbildot uzpēdējā laikā novēroto iedzīvotāju skaita samazināšanos. Mātes un tēva statuss noteikti ir


neatņemamas pamattiesības sociālā līdzsvara mērķu labā. Tāpēc ir jācer, ka šīs direktīvaspārskatīšana dos labumu strādājošām sievietēm un vīriešiem, kas vēlas uzņemties atbildībupar savu ģimeni.

Mēs nevaram atdalīt veselības un drošības aizsardzības labāka līdzsvara ievērošanas principuno vienlīdzīgas attieksmes principa. Šie un citi aspekti pārliecina mani, ka ir vajadzīgsatbalsts, tomēr jāatstāj dalībvalstīm pietiekami daudz iespēju elastīgai noteikumuizstrādāšanai par atvaļinājumu, ja tādi ir vajadzīgi. Tas ir tikai ekonomikas ilgtspējas nolūkos,lai segtu radušās papildu izmaksas.

Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pieņemtais ziņojums ierosina pagarinātgrūtniecības un dzemdību atvaļinājumu līdz 20 nedēļām bez atalgojuma zaudēšanas. Tikaišis pasākums vien sieviešu dzīvē varētu nozīmēt lielu sociālu uzlabojumu aptuveni divāstrešdaļās ES valstu. Tas attiecas uz Portugāli, kurā sievietēm ir tiesības tikai uz 16 pilnībāapmaksātām nedēļām. Arī divu nedēļu paternitātes atvaļinājuma iekļaušana ir svarīgspanākums cīņā par līdztiesību vīriešu un sieviešu starpā. Vēl svarīgāk, ka ziņojums irapstiprināts, lai gan tas ir pretrunā pasākumiem, kas nesen tika pieņemti sakarā ar taupībaspolitiku, kura pieļauj publisko tēriņu samazināšanu un sociālo tiesību samazināšanu. Tāpēces ceru, ka šis ziņojums var dot ieguldījumu darba un sociālo tiesību nostiprināšanai visāES un visās dalībvalstīs.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienībā valda vienprātīgs uzskats, ka vienano galvenajām problēmām ir niecīgs iedzīvotāju skaita pieaugums zema dzimstības līmeņadēļ. Tāpēc viss, kas var veicināt šīs situācijas mainīšanos, arī ir svarīgs. Grūtnieču un sieviešu,kas baro bērnu ar krūti, aizsargāšana darbavietā un nelīdzsvarotības mazināšana vīriešuun sieviešu starpā ir svarīgi pasākumi šajā virzienā. Neskatoties uz krīzi, ko mēs pašlaikizjūtam, šodien šeit pieņemtie pasākumi ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāju samazināšanāstendenci, kas Eiropas Savienībai paredzama tuvā nākotnē, pagrieztu pretējā virzienā.

Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta normatīvorezolūciju par „pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbāuzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vaistrādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti”, jo uzskatu, ka sieviešu tiesību uzlabošanadarbā ir reāls solis pretī dzimumu līdztiesībai jomā, kurā diemžēl eksistē daudz šķēršļu.Diskriminācija, ko sievietes cieš darba tirgū, rada lielu satraukumu, jo vairumā gadījumutieši viņām jāuzņemas atbildība par pienākumiem mājās, veicot tos pārmijus ar savuprofesionālo darbību. Šī situācija saasinās mēnešos pirms un pēc dzemdībām, prasot lielākuaizsardzību, lai novērstu diskrimināciju, kurai sievietes pašlaik tiek pakļautas. Manā izpratnēnepārtraukta grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarinājums līdz 20 nedēļām, kaspiešķirtas pirms un pēc dzemdībām ar obligātām vismaz sešām nedēļām pēc bērnapiedzimšanas, ir virzība uz priekšu sieviešu tiesībās saskaņot ģimenes un profesionālodzīvi.

Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumapagarināšana ir svarīgs projekts, spriežot pēc nozīmes, kādu mūsu sabiedrība piešķirmaziem bērniem un vecāku pienākumiem. Es atbalstu priekšlikumu piešķirt 18 nedēļugrūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un arī paternitātes atvaļinājuma principu. Mumsjāizvairās no pārāk dāsnu pasākumu nevēlamās iedarbības un riska izsaukt diskriminācijunodarbinātībā. Es turklāt atbalstu lielākas izvēles brīvību grūtniecēm vai sievietēmpēcdzemdību periodā. Viņām ir jābūt iespējai izlemt, kurā brīdī viņas grib saņemt sava


grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma neobligāto daļu. Tas palīdzēs viņām panākt labākudarba un dzīves līdzsvaru un saglabāt nodarbināmību.

Vienlīdz svarīgi ir radīt pienācīgu statusu sievietēm, kuras vēlas atgriezties darbā pēcpaņemtā pārtraukuma karjerā. Es vēlos pievērst uzmanību arī tam, ka tiesībām uz vecākuatvaļinājumu un tā paša darba garantijai atgriežoties ir jābūt darba devējiem praktiskiīstenojamai, īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, vai arī tie var sākt svārstīties par to, vaipieņemt darbā vai virzīt uz augstāku amatu sievietes reproduktīvā vecumā.

Miroslav Mikolášik (PPE), rakstiski. – (SK) Ņemot vērā tālejošās demogrāfiskās pārmaiņasun novecojošo Eiropas sabiedrību, Eiropas Savienībai aktīvi jāpieņem pasākumi vecākuatbalstam.

Obligātā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma perioda pagarināšana, manuprāt, ņemsvērā to, ka bērna dzīves pirmie mēneši ir izšķirīgi viņa veselīgai augšanai un garīgajamlīdzsvaram. Tāpēc es atbalstu atalgojumu pilnā apjomā visu grūtniecības un dzemdībuatvaļinājuma periodu. Tas pozitīvi ietekmēs sievietes, lai viņas varētu kļūt mātes,nesatraucoties par nabadzības un sociālas atstumtības riskiem. Ir jāgarantē tiesības pēcdzemdībām atgriezties darbā tajā pašā amatā vai līdzīgā amatā ar līdzīgiem darbanosacījumiem. Turklāt ir jādod iespēja vērsties ar lūgumu par darba laika vai darbanosacījumu maiņu, kā arī iespēja atteikties no virsstundu darba pēcdzemdību periodā.

Elisabeth Morin-Chartier (PPE), rakstiski. – (FR) Es esmu pret projektu pagarinātgrūtniecības un dzemdību atvaļinājumu līdz 20 pilnībā apmaksātām nedēļām. Šīs shēmaspieņemšana būtiski atsauksies uz dalībvalstu un uzņēmumu budžetiem; Francijai papilduizmaksas būs EUR 1,3 miljardi gadā — nepanesams finanšu slogs budžeta samazinājumuperiodā. Lai gan tā ir jauka ideja, sekas sieviešu nodarbinātībā varētu būt negatīvas. Mēsnegribētu, ka šis pasākums sievietēm nozīmē soli atpakaļ. Sievietēm, kas atgriežas darbāpēc grūtniecības, un jaunām sievietēm, kas meklē darbu, ir risks smagi ciest šā pasākumadēļ. Turpretī priekšlikums par ne vairāk kā 18 nedēļām tomēr bija sociāli taisnīgs. Es aicinuierosināt inovatīvas idejas iespējami ātrai īstenošanai attiecībā uz bērnu aprūpi un darbaun dzīves līdzsvaru, lai ļautu mātēm, kā arī tēviem veikt savus vecāku pienākumus pilnībā.

Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Mans lēmums balsot par šo priekšlikumu izrietno vajadzības uzlabot drošību un veselības aizsardzību strādājošām grūtniecēm unsievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Direktīvasgrozījuma mērķis faktiski ir veicināt dzimumu līdztiesību darba jomā, veicināt labākulīdzsvaru starp sieviešu darba un privāto dzīvi. Sievietes bieži tiek uztvertas kā „riskampakļauti” vai „otrās izvēles” indivīdi, ņemot vērā augsto varbūtību, ka viņām iestāsiesgrūtniecība vai viņas ņems grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Ir svarīgi atbalstītnoteiktus atvaļinājuma veidus, lai apkarotu noteiktus aizspriedumus un stereotipus. Tačumēs nedrīkstam aizmirst, ka kļūt par māti un tēvu ir būtiskas tiesības, ja mūsu uzdevumsir nodrošināt iespēju panākt darba un dzīves līdzsvaru. Vairāki punkti neapšaubāmi irsaistīti ar dažiem grozījumiem, par kuriem es izteicu pretēju viedokli. Es faktiski uzskatu,ka Eiropas tiesību aktam jāveido vispārēja pamatnostādne, kas ierosina obligātas garantijasun aizsardzību, dalībvalstīm atstājot iespēju pašām pēc savas izvēles lemt parvispiemērotākajiem pasākumiem. Faktiski ir atšķirības, kas saistītas ar kultūru, labklājībuun sociālās drošības sistēmām, kā arī attiecībā uz subsidiaritātes principa ievērošanu.

Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Es nobalsoju par ziņojumu parpriekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza PadomesDirektīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības


aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdībuperiodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Divi svarīgi faktori noteicamanu balsojumu par noteiktiem grozījumiem: pirmkārt, jauno vai topošo māšu drošībasun veselības aizsardzības garantēšanas vitāli svarīgā nozīme un, otrkārt, tas, ka Grieķijā irīpaši tiesību akti grūtnieču aizsardzībai.

Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsojumā atbalstīju priekšlikumuspar pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanustrādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošāmsievietēm, kas baro bērnu ar krūti, kuri paredz 20 nedēļu grūtniecības un dzemdībuatvaļinājumu un divu nedēļu paternitātes atvaļinājumu, abos gadījumos bez atalgojumasamazināšanas.

Tie ir sociāli pasākumi, kas atbilst tādai Eiropai, kādu mēs vēlamies, tiecoties atbalstītdzimstības līmeni, ģimeni, bērnu veselību un vecāku darbavietas.

Taču šis ir projekts, kas ir grūti īstenojams, un tas var aplamā veidā pastiprināt diskriminācijupret sievietēm nodarbinātības sfērā, jo, pirmkārt, tas rada papildu spiedienu sociālās drošībassistēmās, kuras jau tagad daudzos gadījumos ir tikko spējīgas darboties; un, otrkārt, tasievieš jaunus ierobežojumus darba tirgū, kas jau tagad vairs nenodrošina pašreizējādarbaspēka vajadzības. Tāpēc es baidos, ka pasākumi strādājošu vecāku atbalstam varnovest pie augstākiem bezdarba līmeņiem un/vai nestabila darba jaunām mātēm.

Parlamenta sarunām ar Padomi ir jābūt reālistiskām un pragmātiskām, kā arī vērienīgām,ja vēlamies, lai nākamais tiesību akts, stājoties spēkā, patiešām īstenotu un veicinātupriekšlikuma vērtības, par kurām tika nobalsots plenārsēdē šonedēļ.

Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Ar savu balsojumu es iestājos par jaunu globālupieeju, kas sūtīs uzņēmumiem spēcīgu vēstījumu par to, ka cilvēku dzimstība attiecas uzvīriešiem tāpat kā sievietēm. Pamatnolīgums par vecāku atvaļinājumu ir svarīgs vienlīdzīguiespēju politikas aspekts, kas veicina darba dzīves saskaņošanu ar privāto un ģimenes dzīvi,bet aprobežojas ar obligātu prasību noteikšanu un tāpēc var tikt uzskatīts tikai par pirmosoli.

Es piekrītu paziņojumam, kas uzskata bērnu tiesības par Eiropas Savienības prioritāti unaicina dalībvalstis ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībāmun tās fakultatīvos protokolus, kā arī Tūkstošgades attīstības mērķus. Šī direktīva nozīmēvisiem bērniem garantētu iespēju saņemt aprūpi, kas atbilst viņu attīstības vajadzībām, kāarī pienācīgas, augstas kvalitātes veselības aprūpes pieejamību.

Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Šodien Eiropas Parlaments ir devis ieguldījumuEiropas Savienības nākotnē, veicinādams mātes pienākumu izpildi, pagarinot grūtniecībasun dzemdību atvaļinājuma periodu līdz 20 pilnībā apmaksātām nedēļām. To var raksturotgan kā kvantitatīvu, gan kvalitatīvu uzlabojumu. Vienkāršotais īstermiņa ekonomiskoieguvumu arguments neizturēja, pārsvaru gūstot Eiropas sabiedrības ilgtspējai, ko naviespējams sasniegt bez veselīgas demogrāfijas un tātad arī bez lielākas aizsardzības mātēmun bērniem.

Es izstrādāju Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma projektu, un es balsojupar soda neuzlikšanu mātēm un pilna atalgojuma piešķiršanu; strādājošu grūtniečuneatlaišanu no grūtniecības sākuma līdz sešiem mēnešiem pēc grūtniecības un dzemdībuatvaļinājuma beigām; māšu tiesībām atgriezties savā vai līdzvērtīgā darbavietā, kas nozīmēdarbavietu ar tādu pašu atlīdzību, profesijas kategoriju un karjeras iespējām kā pirms


došanās grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā; došanos grūtniecības un dzemdībuatvaļinājumā, neietekmējot viņu pensiju shēmu; nakts darba un virsstundu darbanepieļaušanu strādājošām sievietēm 10 nedēļas pirms noteiktā dzemdību datuma unatlikušajā grūtniecības laikā, ja to prasa mātes vai augļa veselība, un visā periodā, kad bērnubaro ar krūti.

Cristian Dan Preda (PPE), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju pret šo rezolūciju, jo uzskatu,ka grūtniecības un dzemdību apmaksa ir jautājums, par ko jālemj valsts līmenī, pamatojotiesuz subsidiaritātes principu. Turklāt es domāju, ka krīzes apstākļos šā pasākuma pieņemšanavar radīt pilnīgi pretēju efektu, jo tas iedarbosies kā faktors, kas attur uzņēmumus, kurigrib nodarbināt sievietes.

Evelyn Regner (S&D), rakstiski. – (DE) Es atbalstu Eiropas obligātā standarta uzlabošanumaternitātes aizsardzībai. Tomēr galu galā es nobalsoju pret šo ziņojumu, jo esmu novalsts, kas izveidojusi īpašu maternitātes aizsardzības apvienojumu ar vecāku atvaļinājumuar saglabātu vai nesaglabātu atalgojumu. Līdzās 16 nedēļu pilnībā apmaksātamatvaļinājumam un absolūtam aizliegumam strādāt sievietēm ir arī tiesības uz neapmaksātugrūtniecības un dzemdību atvaļinājumu ar bērna pabalstu. Bērna pabalsta apjoms, kurusaņem neapmaksātā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periodā, ir atkarīgs no ilgumaun ienākuma pirmsdzemdību periodā. Austrijas noteikumi sniedzas daudz tālāk nekā šajāziņojumā atbalstītie obligātie standarti.

Turklāt es esmu arī par pilnībā apmaksāta paternitātes atvaļinājuma ieviešanu, lai gan šimnolūkam jāizvēlas cits tiesiskais pamats. Es uzskatu, ka šāds paternitātes atvaļinājums navjāregulē direktīvai par maternitātes aizsardzību, bet jāregulē īpašai direktīvai, kuras mērķisnav aizsargāt mātes un bērna veselību.

Mitro Repo (S&D), rakstiski. – (FI) Es nobalsoju par grūtniecības un dzemdībuatvaļinājumu, kas ilgst 20 nedēļas. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgāks periodsir svarīgs bērna attīstībai un labklājībai, kas ir sabiedrības kapitāla vislabākais veids. Somijāir dzīvotspējīga grūtniecības un dzemdību un vecāku atvaļinājuma sistēma. Tāda sistēmakā mums tomēr nav pieejama katram Eiropā. Šā iemesla dēļ ir svarīgi nodrošināt, laisievietēm nebūtu jācieš finansiāli, ja viņas nolemj laist pasaulē bērnus. Grūtniecības undzemdību atvaļinājuma finansiālais slogs nebūtu jāuzkrauj arī tikai uzņēmumiem: valstssektoram neapšaubāmi ir jāuzņemas daļa izmaksu. Īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiemir risks saskarties ar grūtībām. Tāpat arī nozarēm, kurās pārsvarā strādā sievietes, navjāsaliecas zem pārmērīga ekonomiska spiediena. Sieviešu nostāja attiecībā uz samaksu irsatraucoša. To nedrīkst vājināt. Vitāli svarīgi ir sekot, lai tas nenotiktu.

Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Beidzot Parlaments ir izrādījis mazliettaisnīguma pret strādājošajām mātēm Eiropas Savienībā, lai gan viņas pelnījušas vairāk.Tas ir bijis ilgstošs process. Iepriekšējā parlamentāro pilnvaru termiņa beigās mēs bijāmgatavi Parlamentā pieņemt dokumentu, kas būtu nozīmējis milzīgu lēcienu uz priekšustrādājošo māšu tiesību aizsardzībā. Mēs nevarējām balsot tāpēc, ka Eiropas Tautas partijas(Kristīgo demokrātu) grupa (PPE grupa) un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienībasgrupa (ALDE grupa) apvienoja spēkus pret to un nolēma nosūtīt ziņojumu atpakaļ Sieviešutiesību un dzimumu līdztiesības komitejai.

Pēc mēnešiem ilga darba šodien mēs balsojām vēlreiz par dokumentu, kurš, lai gan nav tikvērienīgs kā PPE un ALDE grupas iepriekš noraidītais, ir pietiekami drosmīgs: tas ļauj mātēmsaglabāt algu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā; tas palielina viņu tiesisko aizsardzībupret atlaišanu no darba; tas pieļauj lielāku elastību attiecībā uz darba laiku, lai labāk


līdzsvarotu mātes pienākumus ar darbu; tas pagarina grūtniecības un dzemdībuatvaļinājumu līdz vismaz 20 nedēļām (lai gan daži no mums būtu gribējuši 24 nedēļas, kāto iesaka Pasaules Veselības organizācija); tas veicina strādājošo māšu mobilitāti EiropasSavienībā un panāk progresu attiecībā uz kopējo atbildību tēviem, lai gan ne tik lielā mērā,kā daži mūsu starpā būtu vēlējušies.

Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Šīsdienas balsojums iedrošina strādājošās sievieteskļūt par mātēm, iezīmējot svarīgu soli pretī lielākai aizsardzībai, kas palīdzēs miljoniemEiropas sieviešu efektīvāk saskaņot mātes pienākumu ar darba pienākumu. Ekonomiskāsintereses nav palīdzējušas: mēs tagad sākam gaitu, kas ved uz jaunu ģimeņu vajadzībunodrošināšanu. Balsojuma iznākums ir vērsts uz sabiedrību, kas politiskās darbības centrāliek izaugsmi, mācības un izglītību Es uzskatu, ka bailes par to, ka pilnībā apmaksātagrūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšana no 14 līdz 20 nedēļām būs sodssievietēm, ir nepamatotas: mūsu konkrētais pienākums ir aizsargāt visvājākos strādājošos,dodot viņiem tiesības palikt mājās kopā ar saviem bērniem. Šīsdienas uzvara Parlamentāsniedz arī personisku gandarījumu par pūlēm, ko es personīgi esmu veltījusi, lai nodrošinātu,ka nevienai strādājošai sievietei, kas baro bērnu ar krūti, nav jāveic smagi vai bīstamipienākumi, atbrīvojot viņas no virsstundu un nakts darba. Tagad mēs nododam stafetidalībvalstīm, un es ceru, ka tās būs apņēmības pilnas ar to nodarboties. Ar šīsdienas lēmumuEiropas Parlaments ir parādījis, ka tas vairs nevēlas sievietes, kas stāv dilemmas priekšā,bet brīvas sievietes, kas apzinās savu vietu mūsu sabiedrībā.

Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Politika, kas labvēlīga sievietēm, kuras izvēlas dzemdētbērnus, ir būtiska novecojošai Eiropai. Ar tik sadrumstalotu politiku, kāda tā ir šodien, irpārāk daudz atšķirību starp dalībvalstīm, atbalstot mātes pienākumu veikšanu, kas traucēdaudzām sievietēm kļūt mātēm. Šī direktīva nosaka obligātu 20 nedēļu grūtniecības undzemdību periodu, no kura vismaz sešas nedēļas būs pilnībā apmaksātas.

Ir skaidrs, ka tādās valstīs kā Itālija šis tiesību akts ir lieks, jo pilnībā apmaksātais periodsir daudz garāks nekā obligātais minimums, kas noteikts direktīvā, un periodi, kad sievietesvar neierasties darbā, lai koptu savus bērnus, ilgst līdz astoņu gadu vecumam. Tomēr citāsvalstīs tas beidzot nozīmē, ka tiek likts pamats garantētai cieņai mātēm. Priekšlikums paredzarī to, ka tēviem var būt divu nedēļu apmaksāts atvaļinājums, lai viņi varētu būt kopā arsavām sievām pēcdzemdību periodā.

Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Šodien es nobalsoju, lai atbalstītu uzlabotastiesības un labāku darba un personīgās dzīves līdzsvaru strādājošiem vecākiem. Īpaši svarīgišajā ziņojumā ir noteikumi sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Pārtraukumi barošanai arkrūti paredz mātēm laiku, kas viņām vajadzīgs, lai sniegtu vislabāko un visdabiskāko uzturaveidu savam augošajam bērnam. Uzturs ir galvenais faktors, kas nosaka veselību visā dzīvesgaitā. Es priecājos, ka šis ziņojums ir labvēlīgs tām mātēm, kuras ir atgriezušās darbā untomēr izvēlas barot savu bērnu ar krūti un nodrošināt viņam atzinīgi vērtējamu uzturu.

Carl Schlyter un Isabella Lövin (Verts/ALE), rakstiski. – (SV) Mēs uzskatām, ka labiizveidots, ar likumu noteikts vecāku atvaļinājums ir ārkārtīgi svarīgs katrai valstij. Galīgajābalsojumā mēs tomēr negribējām balsot par labu Parlamenta normatīvajam priekšlikumam,jo tas bija pretrunā dažiem principiem, kas mums ir ļoti svarīgi. Pirmkārt, priekšlikumsgrib ieviest obligātu sešu nedēļu atvaļinājumu tikai mātei.

Mēs uzskatām, ka pašiem vecākiem ir jālemj, kā viņi izmanto vecāku atvaļinājumu, un kašis priekšlikums būtu solis nepareizajā virzienā attiecībā uz dzimumu līdztiesību Zviedrijā.Otrkārt, mēs neuzskatām, ka ir pamatoti noteikt simtprocentīgu atlīdzības līmeni vecāku


atvaļinājumam. Zviedrijā tas varētu likt saīsināt vecāku apdrošināšanu, lai finansētu tikdārgu sistēmu. Mēs uzskatām, ka sociālās drošības sistēmas organizācija ir jautājums, kasizskatāms valsts parlamentiem.

Brian Simpson (S&D), rakstiski. – EPLP pilnībā atbalsta vajadzību palielināt aizsardzībugrūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, untāpēc nobalsoja par vairākiem svarīgiem direktīvas priekšlikumiem. Tajos ietilpstgrūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarinājums, mātēm pilnībā apmaksātas pirmāsobligātās sešas nedēļas pēc dzemdībām un divu nedēļu pilnībā apmaksāts paternitātesatvaļinājums. EPLP tomēr pauž bažas, ka Parlamenta pieņemtie priekšlikumi varētu radītneparedzētas sekas valstīs, kuras jau izmanto sarežģītākus maternitātes noteikumukopumus. Īpaši mums ir bažas, ka priekšlikumi varētu ļaut regresīvai valdībai samazinātgrūtniecības un dzemdību noteikumus tādā veidā, ka vissliktāk apmaksātās strādājošāssievietes varētu faktiski būt zaudētājas savā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periodā.Lai gan daži šā ziņojuma aspekti radīs nenovērtējamu uzlabojumu dalībvalstīs ar ļotizemiem grūtniecības un dzemdību noteikumiem, šie grozījumi var radīt sociālu regresucitās valstīs.

Bogusław Sonik (PPE), rakstiski. – (PL) Šodien Eiropas Parlaments ir pieņēmis ziņojumu,lai nodrošinātu veselību grūtniecēm un mātēm grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā.Pieņemot kopēju nostāju šādā veidā, mēs dodam skaidru signālu, ka atbalstām pārmaiņas,lai uzlabotu Eiropas aizsardzības standartus jaunām mātēm. Sievietēm tiek garantētsobligāts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kas turpmāk būs pilnībā apmaksāts.Novēršot netaisnīgu atlaišanu, mēs esam palielinājuši arī darbavietu aizsardzību sievietēm,kas atgriežas darbā pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma.

Direktīvas ieviestās pārmaiņas ir solis pareizajā virzienā, kas garantē sievietēm Eiropānoteiktas tiesības uz obligātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Es priecājos arī parto, ka, ieviešot divu nedēļu paternitātes atvaļinājumu, tēviem būs pamudinājums aprūpētbērnus.

Catherine Soullie (PPE), rakstiski. – (FR) Balsojums par Estrela kundzes ziņojumu ir vitālisvarīgs. Pieņemtā nostāja ir pilnībā demagoģiska un bezatbildīga. Pieprasot 20 nedēļugrūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, mēs diskreditējam Eiropas Parlamentu. Mēs esamiedzīvotāju balss; būtu netaisni pret viņiem pieņemt tik nereālas nostājas. Dalībvalstusociālajos budžetos rastos ļoti ievērojamas izmaksas: Francijai, piemēram, summa būtuEUR 1,3 miljardi.

Pašreizējais ekonomikas stāvoklis neļauj mums absorbēt šāda veida palielinājumu valstsbudžetos, nemaz nerunājot par sekām mūsu uzņēmumiem, kuriem būs jāuzņemas daļano šīm papildu izmaksām. Mums jāatbalsta un jāmudina sievietes labāk saskaņot mātesun darba pienākumus, nevis jāmazina viņu iespējas atrast darbu.

Komisijas ierosinātais palielinājums no 14 līdz 18 nedēļām bija reāls solis uz priekšu, solis,uz kuru pamatojoties varēja virzīties tālāk, vairāk domājot par jaunām bērnu aprūpesiespējām. Šajā dokumentā dotais vēstījums saistās ar milzīgu atbildību: maternitāte pavisamskaidri kļūs par šķērsli personiskai attīstībai darbavietā.

Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju pieņemto ziņojumu parpriekšlikumu direktīvai par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselībasaizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdībuperiodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, un par pasākumiem, kuru


mērķis ir palīdzēt strādājošajiem panākt darba un dzīves līdzsvaru. Mēs esam pagarinājušiun labāk apmaksājuši grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, un pirmoreiz Eiropas vēsturēmēs esam ieviesuši paternitātes atvaļinājumu. Šis balsojums izcelsies Eiropas māšu un tēvupamattiesību vēsturē.

Visiem, kas gribēja upurēt sociālās tiesības uz ekonomikas krīzes altāra, es iesaku iet unmeklēt naudu, kur tā ir, nevis sodīt iedzīvotājus arī turpmāk. Uzlabots grūtniecības undzemdību atvaļinājums un paternitātes atvaļinājuma ieviešana — tā ir cīņa arī par humānākusabiedrību apstākļos, kad ģimene arvien vairāk kļūst par beidzamo aizsargvalni pret dzīvesapvērsumiem.

Keith Taylor (Verts/ALE), rakstiski. – Es šodien Parlamentā nobalsoju par tiesību aktapriekšlikumu, kas garantē palielinātu un pagarinātu paternitātes un grūtniecības undzemdību atvaļinājuma apmaksu. Es to izdarīju pēc atbalstītāju un oponentu lobēšanas.Es labi apzinos finanšu stāvokli Apvienotajā Karalistē, kuru vēl vairāk pasliktinās neseniepaziņojumi par budžeta izdevumu samazināšanu. Neskatoties uz to, Eiropas Parlamentsbija par 20 nedēļu pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un 2 nedēļupaternitātes atvaļinājumu, un es uzskatu, ka tas ir saprātīgs ieguldījums ekonomikā, kaspalīdz sasniegt ES mērķi par 75 % nodarbinātību līdz 2020. gadam. Tas uzlabo zīdaiņuveselību un aizsargā veselību un labklājību mātēm. Tas ir pasākums, lai izbeigtu pašreizējāsdarba samaksas atšķirības atkarībā no dzimuma. Eiropas Savienībā sievietes vidēji pelnapar 17 % mazāk nekā vīrieši. Ja mēs negarantējam pienācīgu atalgojumu grūtniecības undzemdību atvaļinājuma periodā, sievietes tiek sodītas ar atalgojuma palīdzību par to, kaviņām ir bērni. Arī tēvu lielāka iesaistīšana bērnu aprūpē ir pozitīvs pamudinājums.Nerunājot par nāvi un nodokļiem, dzimšana ir vienīgā noteiktība dzīvē. Mūsu bērni irnākotne, un uzlabojumi, par ko šodien nobalsoja, nodrošinās labāku un drošāku sākumuviņu dzīvei.

Marianne Thyssen (PPE), rakstiski. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mumsjādabū vairāk vīriešu un sieviešu darbā un jānodrošina, ka viņi paliek darbā, ja gribam arīturpmāk būt turīgi un spēt maksāt pensijas. Turklāt saspringtas starptautiskas konkurencesun budžeta taupības apstākļos mums tāpēc vajadzīga drosme veikt pasākumus, kas investēģimenēs un nedaudz samazina spiedienu, ko rada uzdevums savienot darbu un ģimeni.Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšana ir viens no līdzekļiem, kā to panākt.Šā iemesla dēļ es atbalstu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšanu. Tačusituācijā, kad ir budžeta grūtības, mums jābūt reālistiem. Divdesmit nedēļu pilnībāapmaksāts grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periods nav reāls risinājums mūsusociālās drošības sistēmām un valdību budžetiem. Šo apsvērumu dēļ es atturējos galīgajābalsojumā, lai gan atbalstu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšanu. No otraspuses es patiešām atbalstu Komisijas sākotnējo priekšlikumu par grūtniecības un dzemdībuatvaļinājuma pagarināšanu līdz 18 nedēļām ar nosacījumu, ka paliek spēkā pašreizējāierobežotā atlīdzības shēma. Es ceru, ka šim priekšlikumam labāk veiksies Parlamentaotrajā lasījumā.

Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju par ziņojumu par priekšlikumudirektīvai par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbāuzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vaistrādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti.

Es uzskatu, ka strādājošām sievietēm, kas atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā,vissvarīgāk ir saņemt pilnu algu un ka maternitātes pabalstam jābūt 100 % no viņu pēdējās


mēneša algas vai vidējās algas, ja mēneša alga ir zemāka par to. Tas nozīmē, ka sievietesnetiks sodītas par izmantoto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kad būs runa parviņu pensiju pensionējoties.

Ņemot vērā demogrāfiskās tendences Eiropas Savienībā, dzimstība jāaktivizē ar īpašiemtiesību aktiem un pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt labāku līdzsvaru starp profesionālo,privāto un ģimenes dzīvi. Lai palīdzētu darbiniekiem panākt darba un dzīves līdzsvaru, irvitāli svarīgi nodrošināt garākus grūtniecības un dzemdību un paternitātes atvaļinājumuperiodus, tostarp adoptējot bērnus, kas jaunāki par 12 mēnešiem. Tiesību akts pargrūtniecības un dzemdību atvaļinājuma perioda noteikšanu līdz 20 nedēļām atbilst PasaulesVeselības organizācijas 2002. gada 16. aprīļa ieteikumiem par globālu stratēģiju attiecībāuz zīdaiņu un mazu bērnu barošanu.

Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Es balsoju pret ziņojumu, jo tas klaji neievērosubsidiaritātes principu un iejaucas dalībvalstu valsts maksājumu kārtībā un saistībās.Turklāt tajā ir arī tādi elementi kā aborts un atražošanas brīvība, par kuriem es nevaruuzņemties kopēju atbildību reliģisku apsvērumu dēļ.

Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Dāmas un kungi! Nedrīkst sodīt sievietes parto, ka viņas ir nolēmušas izveidot ģimeni. Tas ir ne tikai ētisks, bet arī stratēģisks jautājums— ES pašlaik izjūt demogrāfiskas pārmaiņas sakarā ar zemu dzimstības līmeni un lielākugados vecu cilvēku skaitu. Īpaši šādos grūtos periodos mēs nedrīkstam aizbiedēt sievietesprom no darba tirgus. Mums vajag vairāk strādājošu sieviešu, ja ES grib palielināt savukonkurētspēju globāli. Ir pienācis laiks apkarot stereotipus, kas iesakņojušies sabiedrībā.Strādājošas sievietes bieži tiek uztvertas kā „augsta riska” vai „otršķirīgs” darbaspēks. Tāpēcir būtiski, lai šajā ziņojumā izklāstītā jaunā atvaļinājumu kārtība palīdzētu lauzt šosstereotipus. Mums jāpiedāvā arī lielāka palīdzība sievietēm, kuras sabiedrība ir pametusinovārtā. ES statistika rāda, ka Lietuvā vientuļās mātes ir pakļautas vislielākajam nabadzībasriskam. Strādājošo nabadzības risks šajā grupā ir 24 %. Bija jānoiet garš ceļš, līdz ES oficiāligarantēja dzimumu līdztiesību. Taču mums jāpanāk vēl vairāk un teorētiskā dzimumulīdztiesība jāpārvērš reālā, taustāmā dzimumu līdztiesībā, kas tiek piemērota katru dienu.

Frank Vanhecke (NI), rakstiski. – (NL) Es nobalsoju par Estrela kundzes ziņojumu, jo esnevēlos, ka ir pārpratumi par šādām lietām: ir pašsaprotams, ka sievietēm ir īpašas vajadzībasgrūtniecības un pēcdzemdību periodā un ka lielā mērā sabiedrības interesēs kopumā ir, laišīs vajadzības tiktu nodrošinātas, un ka sabiedrībai tāpēc jāuzņemas liela daļa atbildībaspar to. Tomēr es uzdotu dažus principiālus jautājumus. Pirmkārt, vai tiešām ir saprātīgi,ka mēs no saviem Eiropas ziloņkaula torņiem šeit nosakām obligātus noteikumus, kuriattiektos uz visu Eiropas Savienību, tostarp dalībvalstīm, kurām ekonomikas attīstībā vēltāls ceļš ejams?

Kurš grasās apmaksāt rēķinu par to? Tas virza mani pie otras fundamentālās piezīmes: vaiir saprātīgi šo pasākumu slogu, tā sakot, uzkraut tikai uz darba devēju pleciem? Vai tasgalu galā neradīs situāciju, kas ir tieši pretēja vēlamajai, tas ir, jaunām sievietēm pieejamudarbavietu būs mazāk, jo darba devēji vienkārši nevēlēsies uzņemties visas sekas, ko radarisks, ka pie viņiem strādājošajām jaunajām sievietēm iestāsies grūtniecība? Ir ļoti labi balsot„sociāli” Parlamentā, bet mēs neesam tie, kam jānes sociālā balsojuma slogs.

Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Beidzot šodien, 20. oktobrī EiropasParlaments ir pieņēmis direktīvu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Es nobalsojupar šo dokumentu, kas ir patiess progress sievietēm.


Direktīva vēl jāapstiprina Padomei. Šodien pieņemtais dokuments izvirza mērķi piešķirtsievietēm Eiropas Savienībā tiesības uz 20 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu,kas ir par četrām nedēļām vairāk nekā Francijā, kur sievietēm pašlaik ir tiesības uz 16 nedēļugrūtniecības un dzemdību atvaļinājumu.

Pieņemtais dokuments paredz tiesības arī uz 20 dienu paternitātes atvaļinājumu (kas irvairāk nekā 11 dienas, ko patlaban piešķir Francijā).

Direktīva paredz arī, ka sievietēm jāsaņem pilna alga sava atvaļinājuma periodā: svarīgssignāls pašreizējās krīzes situācijā.

Turklāt dokuments ietver sociālu klauzulu par nemazināšanu, kas nozīmē, ka gadījumos,kad dalībvalstīs ir labvēlīgāki noteikumi atsevišķos punktos, tie joprojām paliks spēkā.Tāpēc tas noteikti ir progress, un es to vērtēju atzinīgi.

Ziņojums: Barbara Weiler (A7-0136/2010)

Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo daudzās valstīspastāv lielas atšķirības starp maksājumu nosacījumiem komercdarījumos, kuros iesaistītavalsts, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un lielie uzņēmumi. Mēs labi zinām, ka pašreizējāsekonomiskās krīzes laikā, un ņemot vērā tās radītās sarežģītās problēmas, uzņēmumiarvien biežāk ir spiesti risināt likviditātes problēmas un daudzās dalībvalstīs tiek pakļautiarvien lielākam maksātnespējas riskam. Direktīvai, ar kuru tika mēģināts regulēt šojautājumu, bija ierobežota ietekme, un priekšlikums, ko nupat pieņēmām, ir nozīmīgssolis uz priekšu, lai noteiktu un izpildītu maksājumu termiņus ne tikai darījumos starpuzņēmumiem un valsts iestādēm, bet arī uzņēmumu savstarpējos darījumos. Turpmākmūsu rīcībā būs tiesību akts, kas nodrošinās lielāku efektivitāti maksājumu laika ievērošanā,paredzēs skaidru sankciju sistēmu kavētiem maksājumiem un būs arī efektīvs uzlabojumscīņā pret to, ka valsts un lielie uzņēmumi nereti ļaunprātīgi izmanto savu dominējošostāvokli pār MVU. Tagad dalībvalstīm šī direktīva pēc iespējas drīzāk jāīsteno, lai beidzottiktu atrisinātas nopietnās problēmas, ko izraisījis ilgais maksājumu laiks un maksājumulaika pagarināšana.

Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Gan valsts, gan arī privāto uzņēmumulīgumsaistību izpilde komercdarījumos ir jautājums, ka attiecas ne tikai uz iedzīvotājupienākumu, bet arī spēju uzņemties atbildību par dažādiem negatīviem apstākļiem, kasvar ietekmēt uzņēmumus kreditorus, it īpaši MVU. Spēja paļauties uz to, ka maksājumitiks veikti savlaicīgi, šiem uzņēmumiem nozīmē stabilitāti, izaugsmi, jaunas darbavietasun ieguldījumus.

Diemžēl saskaņā ar Eiropas Komisijas rīcībā esošajiem datiem kavēti maksājumi ir biežaparādība Eiropā un kaitē konkurētspējai. Problēmas it īpaši rada valsts iestādes — neretitāpēc, ka netiek nodrošināta pienācīga to budžeta un naudas plūsmas pārvaldība, vai tāpēc,ka pastāv pārāk liela birokrātija to administratīvajā struktūrā. Nereti tiek pieņemts lēmumsstrādāt, izmantojot jaunas izdevumu struktūras, neņemot vērā iepriekš uzņemtās saistības,kuras būtu jāizpilda līgumā noteiktajā termiņā.

Tāpēc es uzskatu, ka mūsu pienākums ir pieņemt pasākumus, kas novērstu iepriekšpieņemtās Direktīvas 2000/35/EK trūkumus un tādējādi mazinātu maksājumu kavējumuproblēmu, mudinot debitorus savlaicīgi veikt maksājumus un ļaujot kreditoriem pilnībāun efektīvi izmantot savas tiesības maksājumu kavējumu gadījumā.


Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Es balsoju par šo savlaicīgi izstrādāto ziņojumuun par to, lai tiktu noteikts 30 dienu termiņš rēķinu apmaksai. MVU ir Eiropas ekonomikasstūrakmens; šie mazie uzņēmumi veido 99,8 % no visu Eiropas Savienības uzņēmumukopskaita un rada 70 % darbavietu Eiropas Savienībā. Ziņojumā noteiktie pasākumimaksājumu kavējumu novēršanai ir praktiski pasākumi, lai atbalstītu MVU un nodrošinātuto, ka mazāki uzņēmumi necieš zaudējumus nesamaksātu rēķinu dēļ.

Jaunajiem noteikumiem būtu jārada labāki priekšnosacījumi ieguldījumiem un jānodrošinaiespēja MVU koncentrēties uz inovācijām un attīstību. Turklāt es atzinīgi vērtēju ziņojumāteikto, ka būtu jānodrošina, lai jaunie pasākumi nepaaugstinātu pašreizējo birokrātijaslīmeni un MVU netiktu radīta papildu birokrātijas nasta vai administratīvās problēmas.

Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un esmu gandarītspar to, ka Eiropas Parlamentam un Padomei izdevās panākt šo vienošanos, kas ir ļoti svarīga,it īpaši mazajiem uzņēmumiem. Lai gan mazie un vidējie uzņēmumi ir Eiropas Savienībaskonkurētspējas pamatā un rada visvairāk darbavietu, krīze skaidri parādīja, ka tajā pašālaikā mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieki ir visneaizsargātākie, un dalībvalstu īstenotāpolitika nav īpaši labvēlīga šo uzņēmumu atbalstam un attīstībai, jo pilnībā netiek īstenotiun piemēroti Eiropas Savienības tiesību akti, piemēram, Mazo uzņēmumu akts. Krīzeslaikā daudzi uzņēmumi bankrotēja, un tas ir ārkārtīgi liels zaudējums. Tāpēc mani patiešāmiepriecina šis pasākums, kurš, lai gan nav vērienīgs, tomēr ir ļoti nozīmīgs mazajiemuzņēmumiem, jo nodrošina skaidrību attiecībā uz maksājumu laiku. Mēs patiešām sākamveidot vidi, kas ir pārredzama un saprotama mazajiem uzņēmumiem un kas palīdzēs attīstītuzņēmējdarbības kultūru.

Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Pieņemot jauno direktīvu par maksājumu kavējumunovēršanu, proti, pasākumu, kas ir reāls atbalsts uzņēmumiem, it īpaši mazajiem unvidējiem uzņēmumiem, Eiropas Parlaments veic būtisku ieguldījumu iedzīvotāju un Eiropasražošanas sistēmas interesēs. Pārstrādātā direktīva patiesībā paredz stingrus samaksastermiņus un atbilstīgas sankcijas, lai veicinātu to, ka gan valsts iestādes, gan arī privātieuzņēmumi ievēro maksājumu laiku Eiropas Savienībā. Saskaņā ar aplēsēm šim pasākumamvajadzētu nodrošināt to, ka ekonomiskajā apritē atkal nonāk apmēram EUR 180 miljardi— tā ir faktiskā summa, ko valsts iestādes ir parādā uzņēmumiem Eiropas Savienībā.

Maksājumu kavējumu problēma ir īpaši jūtama Itālijā, kur valsts iestādes veic maksājumusvidēji 128 dienās, neskatoties uz to, ka Eiropā maksājumi tiek veikti vidēji 67 dienās.Tādējādi maksājumu kavējumu ietekme uz komercdarījumiem ir ļoti liela. Es ceru, kadalībvalstu valdības īstenos šo direktīvu pēc iespējas drīzāk, lai likvidētu vienu no lielākajiemšķēršļiem Eiropas iekšējā tirgus attīstībai.

Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Beidzot mēs esam līdz tam nonākuši — pēcjautājuma izskatīšanas atlikšanas vairākus mēnešus mēs esam nobalsojuši par ziņojumu,kas ir kā īsta svaiga gaisa vēsma attiecībā uz mūsu uzņēmumu nākotni. Maksājumu kavējumiir problēma, kas it īpaši Itālijā ir nospiedusi uz ceļiem desmitiem tūkstošu uzņēmumu, unsaskaņā ar profesionālo apvienību aprēķiniem rada Itālijas ekonomikas sistēmaiEUR 30 miljardu lielus zaudējumus šajā reģionā. Neņemot vērā īpašos apsvērumus unsituāciju dalībvalstīs, es balsoju par ziņojumu, kas reizi par visām reizēm paredz skaidrusnoteikumus gan valsts iestādēm, gan arī privātiem uzņēmumiem. Ekonomiskās krīzes dēļbankrotējušo uzņēmumu un slēgto ražotņu, uzņēmumu un darbību pārtraukušouzņēmumu skaits jau tagad ir ārkārtīgi liels. Īstenojot šo pasākumu, Eiropa patiešāmpasniegs roku daudziem mazajiem uzņēmumiem, kurus patlaban žņaudz banku aizdevumi,


kas paņemti krīzes dēļ, un kuri, iespējams, jau ir nonākuši grūtībās nesamaksāto un kavētodebitoru parādu dēļ. Piemērojot šo direktīvu, mēs vismaz izvairīsimies no daudziemgadījumiem, kad uzņēmumi ir spiesti pārtraukt darbību citas valsts iestādes vai privātauzņēmuma nesamaksāto parādu dēļ.

Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Nestabilā ekonomiskā situācijāmaksājumu kavējumiem var būt ārkārtīgi negatīva ietekme uz mazajiem un vidējiemuzņēmumiem, kuriem vajadzīgi līdzekļi, lai maksātu saviem darbiniekiem un piegādātājiem.Jaunajai regulai par maksājumu kavējumiem komercdarījumos, par kuru Parlaments unPadome vienojās 5. oktobrī, būtu jāveicina un jāpaātrina uzņēmumu debitoru parāduatgūšanas process. Tieši mazie un vidējie uzņēmumi nodrošina ekonomikas attīstību patkrīzes laikā. Tas attiecināms uz ikvienas Eiropas valsts ekonomiku. Eiropas Parlaments irnodrošinājis visu darījumu dalībnieku vienlīdzību un noteikumu piemērošanu visāmpusēm, tādējādi nodrošinot ieguvumu daudziem Eiropas mazajiem un vidējiemuzņēmumiem.

Šīs vienošanās dēļ mazie un vidējie uzņēmumi darījumos ar valsts iestādēm vai lielajiemuzņēmumiem vairs neveiks bankas funkciju. Tāpat kā Eiropas Parlamenta ierosinājumsnoteikt, ka MVU maksā PVN tikai tad, kad ir apmaksāti rēķini, konkrēts rēķinu apmaksastermiņš palīdzēs uzņēmumiem, kuri raizējas par to, vai izdzīvos situācijā, kad tirgosvērojama lejupslīde.

Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par ziņojumu, jo uzskatu, ka ir ļotisvarīgi izmantot visas iespējas, lai stiprinātu MVU konkurētspēju. Turklāt it īpašiekonomikas lejupslīdes laikā, kādu patlaban piedzīvojam, jāatbalsta cīņa pret maksājumukavējumiem komercdarījumos, kas ir nepieņemama prakse. Maksājumu kavējumiem irbūtiskas negatīvas sekas, jo tie rada ievērojamas izmaksas uzņēmumiem kreditoriem,ierobežo naudas plūsmu un ieguldījumu iespējas, kā arī ietekmē MVU konkurētspēju.

Šajā direktīvā pamatoti iekļauti pasākumi, lai mudinātu debitorus veikt maksājumussavlaicīgi, pasākumi, kas ļauj kreditoriem īstenot savas tiesības, un arī noteikti īpaši unprecīzi noteikumi, piemēram, par paziņojumiem par saistību neizpildi, piedziņas izmaksukompensāciju un 30 dienu termiņu parādu samaksai, ja vien spēkā nav īpaši izņēmumi.Šie noteikumi valsts iestādēm uzliek pienākumus un ierobežo tādu šo uzņēmumu rīcību,kas var negatīvi ietekmēt MVU, apdraudot pieņemtās politikas uzticamību.

Savlaicīgi maksājumi ir arī vajadzīgs un būtisks priekšnosacījums ieguldījumiem, izaugsmeiun darbavietu izveidei.

Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Arī es esmu gandarīta par rasto risinājumusaistībā ar maksājumu laiku, un mani iepriecina tas, ka ir ņemts vērā sociālistu un demokrātupriekšlikums paredzēt ilgāku maksājumu laiku publiskām veselības aprūpes iestādēm,kuras sarežģīto budžeta procedūru dēļ maksājumus veic ilgākā termiņā. Turklāt arnosacījumu, ka tiek ievērota līgumu slēgšanas brīvība starp privātiem uzņēmumiem, irieviests nozīmīgs drošības pasākums, aizliedzot noteikt pārāk ilgu maksājumu laikukreditoriem, kas nereti ir MVU.

Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es atturējos no balsojuma par šoziņojumu, jo tas atbalsta Komisijas centienus izdarīt spiedienu uz debitorēm valstīm,ierosinot stingrus pasākumus laikā, kad šo valstu finanšu situācija jau tā ir slikta. Šādsspiediens, lai panāktu, ka parādi tiek segti nekavējoties, draudot ar nopietnām finansiālāmsankcijām procentu veidā, galvenokārt tiek izdarīts tādu uzņēmumu interesēs, kuri izmanto


krīzi, lai samazinātu sociālās aizsardzības izmaksas un „iesaldētu” un samazinātu darbaņēmēju algas. Arguments, ka šis pasākums palīdzēs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,nav pamatots, jo, ņemot vērā regulā norādītos skaitļus, attiecīgie uzņēmumi nav uzskatāmipar mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem. Šāda veida pasākumi būtu attaisnojami, janodrošinātu būtisku atbalstu algotiem darba ņēmējiem reālajā ekonomikā un veicinātusociālo un ekonomisko kohēziju.

Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es atbalstu nepieciešamību stiprinātDirektīvu 2000/35/EK un noteikt vajadzīgos instrumentus, lai novērstu vai mazinātumaksājumu kavējumus komercdarījumos. Man ir svarīgi MVU, kuriem ir liela nozīmeEiropas tirgū, nodrošinot pārticību un darbavietas. Šī politiskā izvēle, ko izdarīja EiropasKomisija, ir solis pareizajā virzienā, lai īstenotu mērķi padarīt uzņēmējdarbības vidilabvēlīgāku MVU. Attiecībā uz soda procentu likmi 8 % apmērā jāsaka, ka mani nedaudzsatrauc tās ietekme uz konkrētiem manas valsts un citu Eiropas valstu reģioniem, kuripatiešām cenšas ievērot jaunos noteikumus. Es ticu, ka šī jaunā pieeja var būt reāla iespējapanākt izmaiņas. Tagad mums jākoncentrējas uz šīs direktīvas īstenošanas uzraudzībudalībvalstu tiesību sistēmās, iesaistot reģionālās un vietējās iestādes, lai nodrošinātu šīsdirektīvas saskaņotu īstenošanu visās dalībvalstīs.

Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es ceru, ka direktīvas par maksājumukavējumu novēršanu komercdarījumos stāšanās spēkā sniegs ieguvumu galvenokārt EiropasSavienības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem tādējādi tiks nodrošināta lielākaaizsardzība un resursi palielināt ieguldījumu un radīt jaunas darbavietas. Tajā pašā laikāes ceru, ka direktīva veicinās parādu piedzīšanas mehānismu attīstību, jo valsts iestāžumaksājumu kavējumi traucē mazo un vidējo uzņēmumu un tādējādi arī tirgus darbībai.

Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski. – (IT) Maksājumu kavējumi komercdarījumosstarp uzņēmumiem un starp uzņēmumiem un valsts iestādēm noteikti ir viens no faktoriem,kas patlaban traucē atjaunot ekonomikas izaugsmi. Jaunās direktīvas par maksājumukavējumu novēršanu komercdarījumos apstiprināšana ir būtisks jauninājums, kas prasīssektoru, pirmām kārtām, jau valsts sektora, atbilstīgu politisko un administratīvosagatavošanos. Politisko sagatavošanos tāpēc, lai finanšu un budžeta plānošanā varētuņemt vērā ne tikai Eiropas Savienības noteikumus attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmespaktu, bet tagad arī jauno noteikumu par maksājumu kavējumiem ietekmi, kas, ja netikspienācīgi pārvaldīta, var radīt gan tiešu, gan arī netiešu ietekmi uz valdību spēju rīkotiesdažādos līmeņos. Atbilstīga administratīvā sagatavošanās ir vajadzīga, lai nodrošinātuvalsts iestāžu finanšu, sākot jau ar saistību un izdevumu attiecību, pareizu pārvaldību, lainodokļu ieņēmumus un tādējādi arī iedzīvotājus neapgrūtinātu, piemēram, procentumaksājumi, kas var būtiski ietekmēt valsts finanses. Visbeidzot, šķiet, ir svarīgi, lai tiktunodrošināts zināms informētības un elastīguma līmenis attiecībā uz vairākām nozarēm,piemēram, veselības aprūpes nozari, kurā ir būtiski palielinājušies valsts iestāžu kavētiemaksājumi uzņēmumiem par parastām precēm un pakalpojumiem.

Diane Dodds (NI), rakstiski. – Pašreizējā ekonomiskajā situācijā mazajiem un vidējiemuzņēmumiem jau tā ir grūti izdzīvot, nemaz nerunājot par papildu nastu, ko radamaksājumu kavējumi komercdarījumos. Tāpēc jebkurš mehānisms, kas palīdz aizsargātšos uzņēmumus no papildu izmaksām un maksājumu kavējumu izraisītām finansiālajāmgrūtībām, būtu vērtējams atzinīgi.

Taču, manuprāt, lai nodrošinātu uzņēmumu un valsts iestāžu maksājumu saistību izpildi,šo jautājumu būtu jārisina nevis Eiropas Savienībai, bet gan Apvienotās Karalistes valdībai.


Lai gan šis ziņojums ir vērtējams pozitīvi, tajā vēl jāprecizē vairāki aspekti, un tāpēc esnolēmu šoreiz balsojumā atturēties.

Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par maksājumu kavējumunovēršanu komercdarījumos, jo tas paredz pieņemt saskaņotus pasākumus, kas var būtīpaši svarīgi uzņēmumu, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, darbībai pašreizējāekonomiskās krīzes situācijā. Taču es uzskatu, ka pozitīvi ir vērtējama izņēmumu sistēmaattiecībā uz veselības aprūpes nozari.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Maksājumu kavējumi ir problēma, kasrada ārkārtīgi nopietnu ietekmi uz globālo ekonomisko situāciju un īpaši negatīvu ietekmiuz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Šīs problēmas ietekme ir vēl jo postošākapašreizējās ekonomiskās un finanšu krīzes laikā. Nav pieņemams negatīvais piemērs, korāda valsts iestādes, un šajā sakarībā situācija ir īpaši slikta Portugālē. Ir vajadzīgi pasākumimaksājumu kavējumu novēršanai komercdarījumos, lai aizsargātu Eiropas ekonomiku unizvairītos no gadījumiem, kad tiek finansiāli ierobežotas ražošanas struktūras un noteiktapārāk augsta maksa par finanšu produktiem, tādējādi palielinot atkarību no bankām. Esvēlos uzsvērt lauksaimniecības produktu ražotāju īpašo situāciju, jo viņiem pienākušosmaksājumos nereti kavē lielveikali un izplatītāji. 30 dienu ilgais maksimālais maksājumulaiks, ko var pagarināt līdz 60 dienām, pēc pakalpojumu sniegšanas un rēķina izrakstīšanasir diezgan saprātīgs termiņš, lai nodrošinātu līdzsvaru komercdarījumos, un šāds maksājumulaiks ir ļoti svarīgs, lai attīstītu kārtīgu maksājumu kultūru.

Louis Grech (S&D), rakstiski. – Šodien pieņemot Weiler kundzes ziņojumu, būtiski irpaplašināts maksājuma jēdziens darījumu attiecībās. Patlaban tā ir plaši izplatīta un, kasir vēl nepatīkamāk, vispārpieņemta prakse, ka valsts iestādes piespiež MVU parakstītlīgumus, saskaņā ar kuriem tiek pieļauti rēķinu apmaksas kavējumi.

Šāda situācija pastāv Maltā. Neskaitāmi MVU, kas nodrošina vairāk nekā 70 % darbavietuprivātajā sektorā, ir saskārušies ar nopietnām naudas plūsmas problēmām tāpēc, kauzņēmumi, it īpaši valsts uzņēmumi, tostarp valdība, kavē maksājumus.

Vairākās dalībvalstīs prasība ievērot maksimālo 60 dienu termiņu būs nozīmīgs noteikums,kas aizsargās MVU un iedzīvotājus. Taču, lai šo noteikumu efektīvi īstenotu, jānodrošinadirektīvas pareiza transponēšana un īstenošana visās dalībvalstīs, kā arī stingra uzraudzībano Komisijas puses. Tikai tādā gadījumā šie jaunie noteikumi var sniegt jūtamus ieguvumusiedzīvotājiem un it īpaši MVU.

Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Samaksas nosacījumi komercdarījumos irbūtisks aspekts, lai nodrošinātu pienācīgu Eiropas ekonomikas darbību. Diemžēl dalībvalstīspastāv būtiskas atšķirības noteikumos par samaksas nosacījumiem, un tāpēc rūpīgijāpārskata patlaban spēkā esošā 2002. gada 8. augustā pieņemtā Direktīva 2000/35/EK.

Disciplīnas trūkums darījumos ir īpašs apdraudējums mazajiem un vidējiem uzņēmumiemvalstīs, kuras cietušas no ekonomiskās krīzes. Maksājumu kavējumi nereti rada grūtībasgan iekšējā tirgū, gan arī pārrobežu tirdzniecībā. Tāpēc es atbalstu referentes priekšlikumunoteikt stingrākus tiesību aktus, ieviest instrumentus, lai aizsargātu uzņēmumus, un ieviestobligātu kavētu maksājumu piedziņas izmaksu kompensāciju un soda procentus.

Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Es atzinīgi vērtēju ziņojumā pausto lēmumustingri aizstāvēt mazos un vidējos uzņēmumus. Maksājumu kavējumi ir liela ekonomiskaproblēma komercdarījumos Eiropas Savienībā. Tā ir būtiska problēma arī lauksaimniecībasnozarē, ja likviditātes problēmas jārisina lauksaimniecības uzņēmumiem. Skaidri noteikts


maksājumu laiks izbeigs šādu praksi. Es atbalstu ziņojumā ierosināto standarta 30 dienusamaksas termiņu, kā arī ieviesto maksimālo 60 dienu samaksas termiņš. Man nav saprotamstas, ka daudzās dalībvalstīs tiek kavēti maksājumi no valsts līdzekļiem par darījumiem,kuros iesaistītas valsts iestādes. Maksājumu kavējumi būtiski kaitē uzņēmējdarbības videiun iekšējam tirgum un tieši ietekmē dalībvalstis. Ierosinātā vienotas likmes kompensācija,kas maksājama no pirmās maksājuma kavējuma dienas, ir reāls risinājums, lai novērstu šoproblēmu.

Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Weiler kundzes ziņojumu, jo uzskatu,ka ir ļoti svarīgi aizsargāt valsts iestāžu kreditorus, kuri vairumā gadījumu ir mazie unvidējie uzņēmumi. Šis pasākums ļaus apritē atkal nonākt aptuveni EUR 180 miljardiem— tā ir kopējā summa, ko valsts iestādes ir parādā uzņēmumiem Eiropas Savienībā. Šis irpatiešām nozīmīgs solis, jo uzņēmumiem tiks piešķirtas automātiskas tiesības pieprasītsoda procentus par kavētiem maksājumiem un arī saņemt noteiktu minimālo summuEUR 40 apmērā kā parādu piedziņas izmaksu kompensāciju. Uzņēmumi arī jebkurāgadījumā varēs pieprasīt atmaksāt visas saprātīgās izmaksas, kas radušās šai saistībā. Esuzskatu, ka šī iniciatīva būs stimuls dalībvalstīm izstrādāt noteikumus par savlaicīgumaksājumu veikšanu. Patiesībā dalībvalstis var saglabāt vai ieviest tiesību aktus unnoteikumus, kas paredz kreditoriem labvēlīgākus nosacījumus par tiem, kas noteikti šajādirektīvā.

Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. – (IT) No daudzajiem Mazo uzņēmumu aktāizvirzītajiem priekšlikumiem, manuprāt, vissteidzamāk īstenojamais attiecās uzDirektīvas 2000/35/EK grozīšanu. Maksājumu kavējumi ir kļuvuši par valsts iestāžu plašiizplatītu praksi daudzās valstīs (un viena no tām noteikti ir Itālija). Ņemot vērā to, ka Eiropāvidēji maksājumi tiek veikti 180 dienu laikā pēc noteiktā termiņa, mēs varam tikaiiedomāties, cik ļoti dažos gadījumos tiek kavēti maksājumi un kāda ir maksājumu kavējumuietekme uz mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem.

Tas ir paradoksāli, ka valsts pieprasa savlaicīgi maksāt nodevas un nodokļus un piemērosoda sankcijas un soda procentus no pirmās kavējuma dienas, taču ignorē savas saistības,kad kļūst par debitoru. Grozījumi, par kuriem balsojam, ir ļoti svarīgi, it īpaši šajāekonomiski ārkārtīgi grūtajā laikā, bet ar tiem vien nepietiks, lai atrisinātu problēmu. Jaatsevišķas dalībvalstis nemainīs procedūras parādu piedziņai no valsts iestādēm, padarotšīs procedūras vienkāršākas un efektīvākas, apstiprinātie noteikumi nebūs efektīvi.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Maksājumu kavējumi komercdarījumos starpuzņēmumiem vai starp uzņēmumiem un valsts iestādēm rada naudas plūsmas problēmasmazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas, savukārt, nereti veicina vēl vairākmaksājumu kavējumu, tādējādi radot apburto loku, kuru grūti pārraut. Mēs esampārliecināti, ka šeit ierosināto jauno noteikumu īstenošana būs nozīmīgs pasākums, laiizbeigtu šo situāciju un tādējādi palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt šo ekonomiskās unfinanšu krīzes laiku. Ierosinātie soda procenti ir samērīgi un vajadzīgi, un cerams, ka tiemazinās nepieņemamo uzņēmējdarbības praksi, kas izplatīta uzņēmēju vidū.

Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. – (HU) Bija svarīgi, lai rezolūcija par Maksājumukavējumu direktīvu tiktu apstiprināta, un tāpēc es balsoju par to. Debates, kas notika šorīt,arī parādīja, ka krīzes sekas, kas vēl pavisam nesen nesaudzēja arī mūsu dalībvalstis, vēljoprojām ir stipri jūtamas. Mums jāveic vairākas izmaiņas, lai nodrošinātu iekšējā tirgusnetraucētu darbību. Kā daļa no šīm izmaiņām ziņojumā pamatoti tika ieteikta pāreja uz


kārtīgu maksājumu kultūru. Tādējādi būs iespējams atbilstīgi reaģēt uz maksājumukavējumiem, padarot tos neizdevīgus.

Saskaņā ar ietekmes novērtējumu, kas tika veikts pirms direktīvas pārskatīšanas, vairākudalībvalstu iestādes īsteno neapmierinošu praksi maksājumu jomā. Es patiešām ceru, kašodien pieņemtais lēmums mainīs arī šo situāciju. Visbeidzot vēlos teikt, ka arī šajā sakarībāmūsu centienu pamatā var būt mērķis atvieglot MVU darbību. Risinājums var būtierosinātais alternatīvais strīdu izšķiršanas mehānisms, kā arī informācijas par dalībvalstupraksi publicēšana. Eiropas e-tiesiskuma portāla piedāvāto iespēju pēc iespējas efektīvākaizmantošana var palīdzēt kreditoriem un uzņēmumiem veikt darbību un atrisinātproblēmas.

Miroslav Mikolášik (PPE), rakstiski. – (SK) Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumurisināt maksājumu kavējumu problēmu, kas kļūst arvien būtiskāka, it īpaši pārrobežukomercdarījumos, jo tiek pārkāpta tiesiskā drošība.

Lai maksājumu kavējumu sekas būtu tādas, kas mudinātu izvairīties no šādas prakses, irsvarīgi, pārejot uz kārtīgu maksājumu kultūru, ieviest ātrdarbīgas procedūras, lai atgūtuneapstrīdētās nesamaksātās summas, kas saistītas ar maksājumu kavējumiem. Grozījumupriekšlikums, kura mērķis ir šādu parādu piedziņa no uzņēmumiem vai valsts iestādēm,izmantojot plaši pieejamu tiešsaistes procedūru, būs pozitīvs pasākums, lai vienkāršotuun paātrinātu šādu parādu atgūšanu. Tas pozitīvi ietekmēs galvenokārt mazos un vidējosuzņēmumus, kuri no maksājumu kavējumiem un darbietilpīgajām parādu atgūšanasprocedūrām cieš visvairāk.

Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Parādsaistības rada ievērojamu finansiālu risku,it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Kārtīgu maksājumu kultūras trūkums, it īpašikrīzes laikā, var būtiski ierobežot likviditāti. Pasākumi, kas veicinās lielāku maksājumuuzticamību, noteikti nodrošinās ieguvumus. Es atturējos balsojumā, jo neesmu pārliecinātspar to, vai ir pamatoti reglamentēt šo jautājumu Eiropas līmenī un vai šāds regulējumspozitīvi ietekmēs maksājumu kultūru.

Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Ziņojuma mērķis ir risināt maksājumu kavējumuproblēmu — problēmu, kas rada nestabilitāti tirgū un, kas ir visbūtiskākais, kaitē mazajiemun vidējiem uzņēmumiem, kuri, manuprāt, ir īpaši svarīgi. Es balsoju par ziņojumu, cerot,ka tiks radīta jauna darījumu kultūra, kurā lielāks uzsvars likts uz savlaicīgi veiktiemmaksājumiem un kurā maksājumu kavējumi tiek uzskatīti nevis par normālu praksi, betgan par nepieņemamu klienta situācijas izmantošanu un līgumsaistību pārkāpumu.

Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo tiesību aktu,jo uzskatu, ka efektīvāka maksāšanas kārtība ir ieguvums mazajiem un vidējiemuzņēmumiem (MVU) un uzņēmējdarbības kultūrai kopumā. Manuprāt, viens no šajādokumentā ierosinātajiem noteikumiem ir īpaši progresīvs, proti, aicinājums nekavējotiespublicēt kārtīgo maksātāju sarakstus. Šie pasākumi ne tikai mudinās uzņēmumus (it īpašiMVU) savlaicīgi veikt savstarpējos maksājumus, tādējādi mazinot likviditātes problēmuradītos apdraudējumus, bet arī paaugstinās šādu uzņēmumu uzticamību un attiecīgi arīkonkurētspēju.

Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Weiler kundzes ziņojumu, jo uzskatu,ka ir svarīgi noteikt maksimālo termiņu uzņēmumu maksājumu veikšanai. Šis pasākumsir vēl jo steidzamāk īstenojams un svarīgāks šajā krīzes laikā. Mazajiem un vidējiemuzņēmumiem, kā arī uzņēmējiem ir liela nozīme mūsu valstu ekonomikā, un tie ir galvenie


nodarbinātības un ienākumu veicinātāji un inovāciju un izaugsmes virzītājspēks. Diemžēlpēdējā laikā pārāk bieži mēs esam dzirdējuši par gadījumiem, kad valsts iestādes ir parādāuzņēmumiem vairākus miljonus euro, taču šie uzņēmumi ir spiesti pārtraukt darbību vaiatzīt maksātnespēju tieši šo maksājumu kavējumu dēļ. Tāpēc es ceru, ka īstenošanas posmātiks ņemti vērā arī citi aspekti, atvieglojot Stabilitātes paktā noteiktās saistības attiecībā uzvalsts iestādēm un vienlaicīgi pakāpeniski saīsinot maksājumu laiku. Tādējādi tiktu izpildītasabu pušu prasības, un ieguvēja būtu visa valsts sistēma. Es ceru, ka dalībvalstis nekavējotiestransponēs direktīvu, lai to varētu sākt piemērot pēc iespējas drīzāk. Tas ir mūsu,likumdevēju, pienākums un tiesības, kas pienākas uzņēmumiem kreditoriem.

Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Maksājumu kavējumi dažiem uzņēmumiem,it īpaši MVU, var radīt finansiālas grūtības un maksātnespēju — saskaņā ar Eiropas Komisijassniegto informāciju maksājumu kavējumi katru gadu Eiropas ekonomikā rada aptuveniEUR 180 miljardu lielus zaudējumus. Citos pētījumos minēta summa EUR 300 miljardigadā, un tā ir summa, kas atbilst Grieķijas valsts parāda summai. Pašreizējā ekonomiskajāsituācijā mani iepriecina tas, ka Padome un Parlaments jau pašā sākumā spēja vienotiespar vērienīgo Eiropas tiesību aktu pārskatīšanu šajā jomā. Šajā sakarībā Eiropas Parlamentaieguldījumam bija ļoti liela nozīme. Mums izdevās panākt to, ka galīgajā tekstā tiek iekļautidaudzi uzlabojumi, par kuriem notika balsojums Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzībaskomitejā, it īpaši šādi uzlabojumi: augstāka procentu likme par kavētiem maksājumiem,uzņēmumu savstarpējos darījumos — 30 dienu termiņš saistību izpildei un 60 dienumaksimālais termiņš, ko var pagarināt īpašos gadījumos, valsts iestādēm — 60 dienumaksimālais termiņš, lielāka elastība attiecībā uz publiskām veselības aprūpes iestādēmun publiskām medicīniskām un sociālām iestādēm un, visbeidzot, vienkāršota piedziņasizmaksu kompensācijas saņemšana (vienotas likmes summa EUR 40).

Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlos izteikt atzinību Weiler kundzei parviņas lielisko darbu. Eiropas Parlaments ir devis zaļo gaismu jauniem noteikumiem, laiierobežotu valsts iestāžu maksājumu kavējumus piegādātājiem, no kuriem lielākā daļa irmazie un vidējie uzņēmumi. Parlaments pierādīja, ka valsts iestāžu pienākumam jābūtmaksāt par pakalpojumiem vai iegādātajām precēm 30 dienu laikā. Ja tas netiek darīts,valsts iestādēm jāmaksā 8 % par maksājumu kavējumiem.

Princips, kas paredz savlaicīgi veikt samaksu par darbu, ir pareizas prakses pamatprincips,turklāt tam ir arī ļoti liela nozīme, novērtējot uzņēmuma uzticamību, tā rīcībā esošoslīdzekļus un tā pieeju aizdevumiem un finansējumam. Tādējādi šī jaunā direktīva, kas tikstransponēta valstu tiesību sistēmās 24 mēnešu laikā pēc tās pieņemšanas, nodrošināsieguvumu visai Eiropas ekonomikai.

Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ņemot vērā to, ka maksājumu kavējumiir problēma, ko izraisa vairāki savstarpēji saistīti iemesli, to var novērst, īstenojot dažādussavstarpēji papildinošus pasākumus. Tāpēc Parlaments uzskata, ka juridiska pieeja ar mērķiuzlabot aizsardzību pret maksājumu kavējumiem ir vajadzīga, taču ar to nepietiek. Komisijastā sauktā „stingrā” pieeja, liekot uzsvaru uz bargām sankcijām un kavējušiem pasākumiem,ir jāpaplašina, iekļaujot tajā tiesiski nesaistošus pasākumus, kas vērsti uz pozitīviemstimuliem maksājumu kavējumu novēršanai.

Turklāt direktīvas īstenošanas laikā būtu jāatbalsta praktiski pasākumi, piemēram,elektronisko rēķinu izmantošana.

Marco Scurria (PPE), rakstiski. – (IT) Itālija ir valsts, kurā uzņēmumi valsts iestāžumaksājumu kavējumu dēļ cieš visvairāk, jo vidējais piegādātāju rēķinu apmaksas termiņš


ir 180 dienas, taču Eiropā vidējais termiņš ir 67 dienas. Šāda situācija rada uzņēmumiem,it īpaši MVU, finansiālas problēmas, būtiski samazina to ieguldījumu iespējas un mazinakonkurētspēju.

Direktīva, par kuru šodien balsojām, mudina debitorus veikt maksājumus savlaicīgi unnodrošina iespēju kreditoriem efektīvi aizsargāt savas intereses saistībā ar maksājumukavējumiem, paredzot tiesības piemērot soda procentus par maksājumu kavējumiem, patja tas nav paredzēts līgumā. Direktīva arī paredz pienākumu iestādēm veikt samaksu nevēlāk kā 60 dienu laikā pēc tam, kad pieprasīts maksājums, ja pakalpojumu kvalitāte irapmierinoša.

Šīs direktīvas pieņemšana ir patiešām liels atbalsts mūsu uzņēmumiem — šobrīdnepietiekamas likviditātes izraisīto problēmu dēļ tiek slēgts katrs ceturtais uzņēmums. Šiejaunie noteikumi par maksājumiem veicinās to, ka uzņēmumi atjaunos konkurētspējutirgū un netiks zaudētas darbavietas.

Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņemotkolēģes Barbara Weiler ziņojumu par priekšlikumu direktīvai par maksājumu kavējumiem,Eiropas Parlaments ir ieviesis līdzsvarotus un skaidrus noteikumus, kas veicina maksātspēju,inovācijas un darbavietas. Mūsu ierosinātie pasākumi nodrošinās ieguvumu gan mazajiemuzņēmumiem, gan arī valsts slimnīcām.

Mazajiem uzņēmumiem vairs nenāksies saskarties ar finansiālām problēmā, un valstsslimnīcas varēs gūt labumu no samaksas termiņa pagarināšanas līdz 60 dienām, jo ir ņemtsvērā to īpašai statuss un tas, ka finansējums tiek iegūts no iemaksām atbilstīgi sociālāsnodrošināšanas sistēmām. Turklāt vienošanās, kas mums jāpanāk ar Padomi, nodrošināsšīs direktīvas drīzu stāšanos spēkā un transponēšanu dalībvalstīs jau 2011. gada janvārī.Es atzinīgi vērtēju šā balsojuma efektivitāti.

Salvatore Tatarella (PPE), rakstiski. – (IT) Pēdējos gados maksājumu kavējumi ir kļuvušipar arvien lielāku problēmu uzņēmumu finanšu pārvaldībā. Tā ir nopietna un bīstamaproblēma, kas pazemina konkursu sistēmas kvalitāti, nopietni apdraudot mazo uzņēmumudzīvotspēju un veicinot Eiropas ekonomikas konkurētspējas pazemināšanos. Īpaši satraucošiir statistikas dati par Itāliju, kur vidējais maksājumu termiņš ir 186 dienas un reģionupašvaldībās darījumiem, kas saistīti ar veselības aprūpes nozari, var būt pat 800 dienas.Tas patiešām ir apkaunojums, kas nereti ir iemesls MVU slēgšanai. Pieņemot šo ziņojumu,mēs īstenojam nozīmīgu pasākumu, jo tiek noteikts maksimālais 60 dienu termiņšmaksājumiem, ko valsts sektors veic privātajam sektoram. Neapšaubāmi, šis tiesību aktsnav brīnumlīdzeklis, kas atrisinās problēmu, taču tas noteikti ir pirmais solis, lai pārtrauktuburvju loku galvenokārt darījumos ar valsts iestādēm. Valsts iestāžu spēja efektīvi unsavlaicīgi samaksāt rēķinus ir nozīmīgs aspekts, kas nodrošinās ieguvumus arī Eiropasekonomikai. Es ceru, ka dalībvalstis un galvenokārt jau Itālija jau tuvākajā laikā transponēsšo tiesību aktu.

Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir nozīmīgs ieguldījums, risinotmaksājumu kavējumu problēmu komercdarījumos starp uzņēmumiem vai starpuzņēmumiem un valsts iestādēm. Iniciatīvas mērķis ir uzlabot Eiropas Savienībasuzņēmumu likviditāti, veicot noteikumu saskaņošanu. Cīņa pret maksājumu kavējumiemir vērtējama īpaši atzinīgi šajā krīzes laikā, jo ilgstoši kavējumi negatīvi ietekmē uzņēmumudarbību. Pasākuma mērķis ir veicināt iekšējā tirgus netraucētu darbību, nekavējoties ieviešotizmaiņas attiecībā uz maksājumu termiņiem un soda sankciju piemērošanu, ja tie netiekievēroti.


Šajā sakarībā es atzinīgi vērtēju šo ierosināto tiesību aktu, kura noteikumus par 30 dienuvispārīgo termiņu maksājumu veikšanai darījumos starp uzņēmumiem un starpuzņēmumiem un valsts iestādēm, kuras izņēmuma gadījumos var pagarināt termiņu līdz60 dienām, ieguva plašu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas atbalstu, kopārstāvu arī es.

Es pozitīvi vērtēju arī noteikto procentu likmi, ko piemēro, ja maksājums tiek kavēts, unko nosaka, Eiropas Centrālās bankas pamatlikmei pieskaitot septiņus procentu punktus.Manuprāt, šis pasākums ir uzskatāms par spēcīgu atbalstu mazo un vidējo uzņēmumuekonomiskajai darbībai, kuru ekonomiskos rādītājus nereti būtiski negatīvi ietekmēbirokrātiskie šķēršļi.

Marianne Thyssen (PPE), rakstiski. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēsnupat balsojām par pārskatīto direktīvu par maksājumu kavējumu novēršanukomercdarījumos. Es pilnībā atbalstīju šo vienošanos. Pārāk ilgs maksājumu laiks un,patiešām, arī maksājumu kavējumi ir apdraudējums efektīvai uzņēmuma pārvaldībai,ietekmē konkurētspēju un ienesīgumu un galu galā var apdraudēt uzņēmuma pastāvēšanu.Tā kā spēkā esošā direktīva, kā izrādās, nav pietiekami efektīva, lai novērstu maksājumukavējumus, es atbalstu arī spēkā esošo noteikumu stiprināšanu. Attiecībā uz maksimālosamaksas termiņu vēlos norādīt, ka mēs ieviesīsim papildu garantijas uzņēmumiem, jobūtībā maksājumi būs jāveic 30 dienās. Tā ir īpaši svarīga prasība attiecībā uz maksājumiemstarp uzņēmumiem un valsts iestādēm. Galu galā turpmāk dalībvalstīm un valdībām būsjārāda piemērs. Tas ir uzticamības jautājums, proti, jautājums par to, vai Eiropas iestādēmnākotnē būs jāievēro tādi paši termiņi kā citām struktūrām. Direktīvā skaidri noteiktānorma, proti, ka atkāpšanās no līgumā noteiktā standarta samaksas termiņa ir iespējamatikai objektīvu un taisnīgu iemeslu dēļ, būs nozīmīgs aspekts tās īstenošanā. Nobeigumāvēlos norādīt, ka ceru, ka noteiktā piedziņas izmaksu kompensācija piespiedīs maksājumukavētājus atgriezties uz taisna un šaura ceļa un, kas ir vēl labāk, liks viņiem turpināt pa toiet. Tas būtu pozitīvs ieguvums attiecībā uz mūsu uzņēmumiem un darbavietām.

Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Weiler kundzes ziņojumu par maksājumukavējumu novēršanu komercdarījumos.

Parādi vai maksājumu kavējumi nopietni kaitē uzņēmējdarbībai, un tieši šo iemeslu dēļcitkārt maksātspējīgi uzņēmumi cieš sakāvi, jo rodas tāds kā domino efekts. Maksājumukavējumi ir plaši izplatīti Eiropā un rada zaudējumus uzņēmumiem, it īpašiem mazajiemuzņēmumiem.

Turklāt lielākajā daļā dalībvalstu tā ir izplatīta prakse, ka valsts iestādes kavē maksājumusfinansiāli grūtos apstākļos. Tāpēc radās vajadzība stiprināt spēkā esošos tiesiskos pasākumus,uzsākot cīņu pret maksājumu kavējumiem, lai atbalstītu uzņēmumu, it īpaši MVU, unnoteiktu precīzus termiņus un atbilstīgas soda sankcijas pārkāpējiem.

Ziņojums: Ilda Figueiredo (A7-0233/2010)

Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo nabadzība ir ļotinopietna problēma, kas skar 85 miljonus mūsu līdzpilsoņu Eiropā. Tāpēc neviens nedrīkstpalikt pret šo problēmu vienaldzīgs. Tai jābūt mūsu prioritāšu saraksta galvgalī, un tā irpelnījusi, lai uz to reaģētu kopīgi, tādējādi nodrošinot, ka cilvēki, kas nokļūst sociālineaizsargātā situācijā, saglabā kaut mazumiņu pašcieņas. Nabadzība ietekmē mūsu jauniešusun vecos ļaudis, taču aizvien biežāk tā skar arī strādājošos. Pēdējos divos gados vien irzaudēti 6 miljoni darbavietu, vienlaikus pazeminoties strādājošo niecīgajām un nestabilajām


algām pat tad, ja tiem izdodas saglabāt darbu. Mums vajadzīga sistemātiska pieeja, kasspētu atrisināt problēmu cēloņus, tādējādi izskaužot tās jau pašā iedīglī. Taču mēs pašreiznespējam nekavējoties un neatliekami reaģēt uz šo problēmu radītajām sekām. Ņemot tovisu vērā, nodrošināt, lai mūsu sabiedrības mazaizsargātie locekļi saņemtu minimāloienākumu un tūlītēju palīdzību, kas ļautu viņiem no šīs situācijas izkļūt, ir ne tikainepieciešamība, bet arī prasība, kura mums ir jāatbalsta un kurai jāpieiet ar atbildību, jostāvoklis ir kritisks.

Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) ES ir parādījusi apņemšanos cīnīties ar nabadzībuEiropā to iniciatīvu robežās, kas izvirzītas 2010. gadam, Eiropas gadam cīņai pret nabadzībuun sociālo atstumtību un ANO Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai. Ņemot vērāekonomikas un sociālās krīzes smagumu un tās ietekmi uz nabadzības un sociālāsatstumtības palielināšanos, dažas mazaizsargātas iedzīvotāju grupas kā, piemēram, sievietes,bērni, vecāki cilvēki un jaunieši, ir izjutušas situācijas negatīvās sekas skaudrāk. Šajā situācijā,pat ja arī minimālais ienākums varētu radīt piemērotu sistēmu šo kategoriju aizsardzībai,nav ņemts vērā subsidiaritātes princips un tādējādi tas, ka par šo jautājumu ir atbildīgasattiecīgās dalībvalstis.

Tā kā Eiropā algu līmeņi un sociālie apstākļi nav vienādi, ir grūti ieviest vienotu minimālāienākuma slieksni. Es uzskatu, ka tā vietā būtu lietderīgi mudināt dalībvalstis uzlabotpolitisko reakciju cīņā ar nabadzību, veicinot aktīvu integrāciju un pienācīgu ienākumulīmeni, kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un taisnīgu bagātību sadali. Taču pirmkārtdalībvalstis jāmudina labāk izmantot to rīcībā esošos struktūrfondus.

Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Starptautiskā sabiedrība ir daudzkārt apstiprinājusisavu apņēmību cīnīties pret nabadzību. Šāda globāla pieeja ir nepieciešama, jo nabadzībaskar ne tikai mazāk attīstītās Subsahāras Āfrikas vai Āzijas valstis, bet arī 17 % ES iedzīvotāju.

Es uzskatu, ka pagājušajā mēnesī notikusī ANO augstākā līmeņa sanāksme iezīmē svarīgupavērsienu, kas novedīs pie konkrēta rīcības plāna pieņemšanas Tūkstošgades attīstībasmērķu sasniegšanai. Eiropas Savienība no savas puses ir ierosinājusi līdz 2020. gadam par25 % samazināt nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu un piešķirt 0,7 % no nacionālākopieņēmuma attīstības palīdzībai. Turklāt, pieņemot šo ziņojumu, Eiropas Parlamentsveicina mazaizsargāto grupu aktīvu integrāciju un rada efektīvu ekonomisko un sociālokohēziju.

Es vēlos pieminēt Rumānijas lielo ieguldījumu ANO nabadzības apkarošanas programmās— EUR 250 miljonu apmērā. Tā kā attīstības palīdzībai jābūt savstarpējai, mana valststurpinās ievērot savas saistības. Taču, manuprāt, lielāka uzmanība jāveltī grupām, kaspakļautas augstam nabadzības riskam, tādām kā lauku iedzīvotāji un romu etniskajaiminoritātei.

Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Šīs iniciatīvas mērķis ir Eiropas līmenīpieņemt dažādus pasākumus nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai. Ekonomiskākrīze ir saasinājusi situāciju daudziem eiropiešiem. Ir pieaudzis bezdarbs, un šajos apstākļosvismazāk aizsargāto cilvēku, kādi ir sievietes, bērni, jaunieši un vecāki ļaudis, stāvoklis irkļuvis vēl nedrošāks. Tāpēc mums jāpieņem pasākumi Eiropas un dalībvalstu līmenī, unminimālais ienākums ir labs instruments, ar kura palīdzību nodrošināt, lai tie, kam tasnepieciešams, dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi. Tomēr galīgais mērķis ir pilnīga integrācijadarba tirgū, jo tas padara iespējamu īstu sociālo kohēziju. Šajā sakarībā es ceru, ka mēsspēsim nodrošināt, lai ekonomikas attīstība ietu roku rokā ar sociālo attīstību un jo īpašiietekmētu sociālās ekonomikas attīstību. Un vēl es ceru, ka mēs spēsim izpildīt stratēģijas


„Eiropa 2020” mērķus samazināt nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaitu par20 miljoniem.

Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo par spīti visāmrunām par nabadzības apkarošanu Eiropas iedzīvotāji turpina dzīvot nabadzībā, sociālānevienlīdzība ir palielinājusies, un pieaug arī nabadzīgu strādājošo skaits. Eiropas Savienībaijāveic aktīvāki pasākumi, lai cīnītos pret nabadzību un sociālo atstumtību, īpašu uzmanībupievēršot personām nepastāvīgās darba attiecībās, bezdarbniekiem, ģimenēm, vecākiemcilvēkiem, sievietēm, vientuļajām mātēm, mazaizsargātiem bērniem un slimiem cilvēkiemvai cilvēkiem ar ierobežotām fiziskām spējām. Minimālais ienākums ir viens no galvenajiemlīdzekļiem cīņai pret nabadzību, kas palīdz pasargāt šos cilvēkus no nabadzības unnodrošināt viņiem tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi. Es vēlos pievērst jūsu uzmanību faktam,ka minimālais ienākums sasniegs mērķi cīņā pret nabadzību tikai tad, ja dalībvalstis veikskonkrētus pasākumus, lai garantētu šo minimālo ienākumu, un ieviesīs nacionālāsprogrammas nabadzības apkarošanai. Turklāt dažās dalībvalstīs minimālā ienākumashēmas paredz ienākumus, kas ir zemāki par relatīvo nabadzības slieksni. Tāpēc EiropasKomisijai, vērtējot dalībvalstu rīcības plānus, vajadzētu uzsvērt gan labu, gan sliktu praksi.Tādējādi minimālajam ienākumam — sociālās aizsardzības galvenajam elementam —neapšaubāmi ir liela nozīme, lai nodrošinātu nabadzībā nonākušu cilvēku aizsardzību unsniegtu tiem vienlīdzīgas iespējas sabiedrībā.

Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Gandrīz 300 000 ģimeņu Rumānijāno valsts saņem garantēto minimālo ienākumu saskaņā ar likumu, kurš ir spēkā jau kopš2001. gada un kura nodrošināšanai tiek atvēlēts gandrīz EUR 300 miljonu liels fiskālaisstimuls. Uz pašreizējās ekonomikas krīzes fona, kuras ietekmi visasāk izjūt ekonomiskimazāk attīstīto valstu iedzīvotāji, Eiropas Parlamenta ierosinājums ieviest katrā dalībvalstīminimālā ienākuma shēmu ir nepārprotami pareizais risinājums. Lai gan neviens nevarapstrīdēt šādas garantētā minimālā ienākuma shēmas nepieciešamību, tomēr to acīmredzamiir iespējams izmantot arī ļaunprātīgi.

Shēmai ir vajadzīgi piemēroti termiņi un laba kontroles sistēma, jo pastāv risks, ka tā variedrošināt cilvēkus nestrādāt. Lai nodrošinātu, ka tā nenotiks, ir ieteicams, lai katrs šāienākuma saņēmējs spētu veltīt dažas stundas arī darbam sabiedrības labā. 2008. gadabeigās 85 miljoni cilvēku visā ES dzīvoja zem nabadzības robežas. Šie skaitļi uzsvernepieciešamību pēc atbalsta, jo īpaši, kad runa ir par jauniešiem vai veciem cilvēkiem.

Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Ekonomikas krīze ir ievērojami padziļinājusinabadzību. Vairāk nekā 85 000 000 cilvēku Eiropas Savienībā pašreiz dzīvo zem nabadzībassliekšņa. Saistībā ar Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību es atzinīgivērtēju Eiropas Parlamenta politisko apņemšanos nodrošināt spēcīgu un efektīvu sociālokohēziju.

I. Figueiredo ziņojumā ir norādīts, ka minimālā ienākuma ieviešana dalībvalstu līmenī irviens no efektīvākajiem veidiem, kā risināt nabadzības problēmu. Taču es esmu pretminimālā ienākuma ieviešanu Eiropas Savienības līmenī. Šāda rīcība būtu demagoģiskaun pašreizējā situācijā pilnīgi nepiemērota. Arī struktūrfondiem ir būtiski svarīga nozīmecīņā ar sociālo atstumtību. Jo īpaši Eiropas Sociālais fonds ir spēcīgs Eiropas ieguldījums,kura paredzētais mērķis ir padarīt darba tirgu pieejamāku grūtībās nonākušiem cilvēkiem.Tam jāturpina būt spēcīgam kohēzijas politikas instrumentam laikposmā no 2014. līdz2020. gadam.


Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) I Es balsoju par šo ārkārtīgi laboziņojumu, jo tajā ir uzsvērta nepieciešamība veikt konkrētus pasākumus, lai mazinātunabadzību un sociālo atstumtību, veicinot taisnīgu ienākumu un bagātību sadali, tādējādigarantējot pienācīgu ienākumu līmeni un piešķirot Eiropas gadam cīņai pret nabadzībuun sociālo atstumtību patiesu nozīmi. Tajā dalībvalstis ir aicinātas pārskatīt politiku, kasparedzēta pietiekama ienākuma nodrošināšanai, zinot, ka cīņai pret nabadzību ir jāradapieņemamas, stabilas darbvietas. Tajā ir pausts uzskats, ka sociālajiem mērķiem jābūtneatņemamai krīzes pārvarēšanas stratēģijas sastāvdaļai un ka darbvietu radīšanai jābūtEiropas Komisijas un dalībvalstu valdību prioritātei kā pirmajam solim nabadzībasmazināšanā. Tajā ir pausts uzskats, ka pienācīga minimālā ienākuma shēmām jānodrošinaminimālie ienākumi tādā līmenī, kas atbilst vismaz 60 % no vidējā ienākuma attiecīgajādalībvalstī. Tajā ir arī uzsvērta bezdarbnieka pabalsta lielā nozīme, kas tā saņēmējam dotuiespēju dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, kā arī vajadzība saīsināt prombūtni no darba tirgus,cita starpā paaugstinot valstu nodarbinātības dienestu pakalpojumu efektivitāti. Tajā ir arīuzsvērts, ka jāpieņem apdrošināšanas normas, lai iedibinātu saikni starp katrā dalībvalstīmaksāto minimālo pensiju un attiecīgo nabadzības slieksni.

Ole Christensen (S&D), rakstiski. – (DA) Mēs, Dānijas sociāldemokrāti EiropasParlamentā (Dan Jørgensen, Christel Schaldemose, Britta Thomsen un Ole Christensen), balsojāmpar patstāvīgo ziņojumu par minimālā ienākuma nozīmi nabadzības apkarošanā unintegrējošas sabiedrības attīstības veicināšanā Eiropā. Mēs uzskatām, ka visām ESdalībvalstīm jāpieņem nabadzības apkarošanas mērķi un jāievieš minimālā ienākumashēmas. Taču mēs uzskatām, ka šie mērķi un shēmas jāpielāgo katras atsevišķās dalībvalstsapstākļiem. Mēs uzskatām, ka ir daudz veidu, kā novērtēt nabadzību, un katrai dalībvalstijvajadzētu ļaut pašai atrast labāko veidu un izstrādāt minimālā ienākuma shēmu, kas būtupielāgota šai dalībvalstij.

Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreizējā ekonomikas krīze ir ļoti spēcīgiietekmējusi bezdarba līmeņa pieaugumu, nekontrolētu grimšanu nabadzībā un sociāloatstumtību, kas skar cilvēkus visā Eiropā. Nabadzība un sociālā atstumtība ir sasniegušasnepieļaujami augstu līmeni — aptuveni 80 miljoni eiropiešu dzīvo zem nabadzības sliekšņa,no kuriem 19 miljoni ir bērni — gandrīz divi no desmit bērniem —un daudziem ir nopietnasgrūtības piekļuvē darbvietām, izglītībai, mājoklim, kā arī sociālajiem un finanšupakalpojumiem. Bezdarbs ir sasniedzis nedzirdētu līmeni visās dalībvalstīs, un Eiropasvidējais rādītājs ir 21,4 %, turklāt viens no pieciem jauniešiem ir bez darba. Šāda situācijanav pieņemama, un mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai palīdzētu atrisināt traģiskosituāciju, kurā šie cilvēki atrodas.

Lai stiprinātu ES politiskās saistības un veiktu pasākumus, kam ir izšķirošā nozīmenabadzības izskaušanā, 2010. gads ir noteikts par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību. Espiekrītu tam, ka ikvienā dalībvalstī ir jānosaka minimālā alga un jāīsteno sociālās integrācijasstratēģija, kā arī jānodrošina piekļuve darba tirgum.

Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Ekonomiskā un sociālā kohēzija ir jebkuras kopējaspolitikas būtisks priekšnoteikums gan visā Eiropā, gan mazākās struktūrās. Tur, kur iratšķirīgas intereses, arī mērķi būs atšķirīgi, un plānot kaut ko kopā nebūs iespējams. Tocilvēku dzīves līmeņa paaugstināšana, kas dzīvo zem nabadzības sliekšņa, ir mūsu prioritāte.Šai nolūkā izlietotie valsts līdzekļi, bez šaubām, būs vidēja termiņa ieguldījums, un, ja toslabi sadalīs, tie izraisīs izaugsmi, kas pēc tam norisināsies pati no sevis. Nevar zināt, kādusrezultātus dos noteiktu summu pārskaitīšana, ja tās nav daļa no plašākas stimulēšanasprogrammas. Divas situācijas prasa atšķirīgu pieeju. Pirmā situācija attiecas uz sociālo


palīdzību, ja darba ņēmējs fizisku vai garīgu traucējumu vai citu līdzīgu iemeslu dēļ nespējnopelnīt pienācīgu atalgojumu, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi. Otrā situācija attiecas uzjuridiskiem vai ekonomiskiem jautājumiem, un tā rodas, ja darba tirgus elastības trūkumadēļ atalgojums neatbilst darba ražībai vai darba ņēmējam nav ļauts strādāt tik daudz, cikviņš vēlas, vai proporcionāli tam, cik viņš vēlas nopelnīt, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi.Šajās abās situācijās publiskais sektors var iejaukties, un tam ir jāiejaucas, ļaujot, lai stimuliuz smagu darbu rodas citos sektoros, un nekad otrādi.

Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Aptuveni viena piektā daļa ES iedzīvotāju dzīvozem nabadzības sliekšņa, turklāt nabadzības līmenis bērnu, jauniešu un vecāku cilvēkustarpā ir vēl augstāks. Nabadzīgu darba ņēmēju proporcija arī pieaug reizē ar nepastāvīguun zemu apmaksātu darbu. 10 dalībvalstīs materiāli nenodrošināta ir vismaz ceturtā daļaiedzīvotāju, bet Rumānijā un Bulgārijā šī proporcija pārsniedz pusi no iedzīvotāju skaita.Visi šie faktori kopā rada nabadzības problēmu Eiropas Savienībā, kuru vēl padziļina netikai lejupslīde, bet arī labējo spārna valdību īstenotā antisociālā politika. Minimālaisienākums var garantēt sociālu aizsardzību plašiem iedzīvotāju slāņiem, kas pašlaik dzīvonabadzībā. Šim minimālajam ienākumam ir vislielākā nozīme nabadzības izraisītu traģiskusituāciju un sociālās atstumtības novēršanā. Lai efektīvi apkarotu nabadzību, ir jāuzlabodarbvietu kvalitāte un jāpalielina algas, jāievieš tiesības uz ienākumiem un jāsagādānepieciešamā nauda sociālajiem pabalstiem, pensijām un piemaksām. 2010. gads ir Eiropasgads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, un tajā ir iekļauta kampaņa par integrējošusabiedrību, kas paredzēta Lisabonas līgumā. Tas ir vēl viens iemesls, lai balsotu par šokampaņu.

Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka ir jāveic pasākumi ganEiropas, gan dalībvalstu līmenī, lai aizsargātu patērētājus pret negodīgiem aizdevumu unkredītkaršu atmaksas nosacījumiem, un jāievieš tādi aizdevumu nosacījumi, kas aizsargāsmājsaimniecības no iekļūšanas pārmērīgos parādos, kā sekas ir nabadzība un sociālāatstumtība.

Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropā 20 dalībvalstīs spēkā ir tiesību akti,kas nosaka minimālo algu, un šajā ziņā atšķirības starp dažādām valstīm var būt ļoti lielas.Tā, piemēram, minimālā alga Luksemburgā ir aptuveni EUR 1682, bet Bulgārijā tā ir tikaiEUR 123.

Tāpēc Eiropas Parlaments atkārtoti aicina noteikt Eiropas minimālā ienākuma apmēru.Minimālais ienākums varētu būt pareizais risinājums, lai novērstu miljoniem eiropiešuslīgšanu nabadzībā. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi norādīt, ka minimālā ienākuma garantijāmjābūt saistītām ar visaptverošu sociālu stratēģiju, kas ietver arī piekļuvi tādiempamatpakalpojumiem kā veselības aprūpe, mājoklis, izglītība un mūžizglītība visām vecumagrupām katrai valstij piemērotā veidā.

Eiropas Parlamenta deputāti ir uzsvēruši, ka minimālā ienākuma shēmu patiesajam mērķimir jābūt ne tikai palīdzības sniegšanai, bet arī tās saņēmēju atbalstīšanai, lai viņi varētupārvarēt sociālo atstumtību un uzsākt darba dzīvi.

Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Ar atbalstu šim ziņojumam es vēlos uzsvērtsolidaritātes lielo nozīmi Eiropas sabiedrībā, jo īpaši šajā Eiropas gadā cīņai pret nabadzību.

Dažas dalībvalstis, kā, piemēram, Francija, ir uzņēmušās iniciatīvu un ieviesušas minimālogarantēto ienākumu jau pirms 20 gadiem. Tomēr pieredze rāda, ka šī sistēma var radītnegatīvas sekas un, piemēram, veicināt dīkdienību. Tādēļ Savienībai ir jāapsver pasākumi,


kas kā Francijas revenu de solidarité active jeb nopelnīts ienākumu papildu pabalsts tāsaņēmējos rada atbildības sajūtu un mudina tos meklēt darbu, kas savukārt veicina sociālointegrāciju.

Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Es esmu vienmēr aicinājusi — kā arī iekļāvusi tosavā 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmā — ieviest minimālo ienākumu60 % apmērā no ikviena Eiropas Savienības iedzīvotāja vidējā nacionālā ienākuma. Tačušodien Parlaments diemžēl balsoja pret šo tiesību akta priekšlikumu Kopienas līmenī.

Šajā Eiropas gadā cīņai pret nabadzību es esmu pārliecināta, ka minimālā ienākumapamatdirektīva būtu varējusi kalpot par atsauces tekstu dalībvalstu politikā un likumdošanā.

Es uzskatu, ka tas būtu bijis visefektīvākais veids, kā mazināt nabadzību, atbrīvojot no tās20 miljonus cilvēku līdz 2020. gadam. Vēlos atgādināt, ka 80 miljonu cilvēku Eiropā dzīvozem nabadzības sliekšņa.

Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka mums par katru cenu ir jāizvairās nonabadzības palielināšanās riska Eiropā, jo tam ilgtermiņā var būt ārkārtīgi nelabvēlīgastrukturāla ietekme gan no sociālā, gan ekonomiskā viedokļa. Es balsoju par šo ziņojumu,jo es uzskatu, ka jāgarantē saprātīgs minimālais ienākums, lai nodrošinātu pietiekamusociālo aizsardzību, jo īpaši visneaizsargātākajām cilvēku grupām, kuras smagi skārusitaupības politika, ko pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes laikā ieviesušas Eiropasvalstu valdības.

Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Lai gan es neesmu vienaldzīgs pret pašreizējās krīzessmagajām sekām uz sabiedrību, jo tās ir padziļinājušas daudzu eiropiešu nabadzību, esnepiekrītu statiskajam viedoklim, ka šo problēmu var atrisināt ar sociālo pabalstu skaitapalielināšanu kā, piemēram, Eiropas līmenī noteikta minimālā ienākuma gadījumā.

Vairāk sociālo pabalstu prasa no valsts vairāk naudas, un, tā kā šāda politika nerada bagātību,to var iegūt, tikai palielinot ienākumus no nodokļiem. Tas nozīmē vairāk nodokļu noikviena iedzīvotāja, padarot ikvienu cilvēku nabadzīgāku un atkarīgāku no valsts, kaskļuvusi par izspiedēju.

Ar nabadzību jācīnās ar nodarbinātības politikas un ekonomikas konkurētspējas palīdzību.Ja Portugālē nedēļu pēc nedēļas netiktu aizvērti vairāki uzņēmumi, tad tik daudz portugāļunekļūtu par bezdarbniekiem un nenonāktu nabadzībā. Es tāpēc uzskatu, ka pret nabadzībujācīnās, stimulējot ekonomiku un tirgu, un nevis ar subsīdijām, kuras vienmēr būs jāfinansēno nodokļiem, kas, kā mēs zinām, žņaudz nodokļu maksātājus un ekonomiku un ir šķērslisceļā uz ekonomikas konkurētspēju.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Kā es pirms gada Parlamentā teicu, esatbalstu jaunu sociālo principu Eiropas Savienībā, kas spēj nodrošināt ikvienam pienācīgudzīves līmeni. Sociāli orientētā, taisnīgā, attīstītā un savstarpēji saistītā Eiropā ir obligātijānodrošina pasākumi, kas novērš un līdz minimumam samazina sociālā dempinga uniedzīvotāju dzīves apstākļu pasliktināšanās risku, sastopoties ar pašreizējās ekonomikaskrīzes postošajām sekām. Lai padarītu Eiropu stiprāku un vienotāku, mums visā Eiropā irjānodrošina cilvēku pamattiesību aizsardzība. Es saprotu, ka ir vajadzīgi obligātie standartiveselības aprūpē, izglītībā un attiecībā uz sociālajām pensijām, kā arī lielāka darba apstākļuun atalgojuma vienveidība. Eiropas gadā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību esatzinīgi vērtēju šo ziņojumu, jo tajā dalībvalstis tiek mudinātas izpildīt savas saistībasattiecībā uz cilvēku aktīvu integrāciju, mazinot sociālo nevienlīdzību un sociālo atstumtību.


Es vēlos uzsvērt, ka ir jāiedibina reāls līdzsvars un jāievēro subsidiaritātes princips. Ņemotto vērā, es balsoju par šo ziņojumu un pret ierosinātajiem grozījumiem.

Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Es vēlos uzsvērt, ka ir svarīgi EiropasParlamenta plenārsēdē pieņemt šo ziņojumu, kurā ir ierosināta minimālā ienākuma shēmuieviešana visās ES dalībvalstīs un par kuru es biju atbildīga. To Parlaments pieņēma ar437 balsīm „par” un 162 balsīm „pret”, 33 deputātiem atturoties, un šo shēmu ieviešanair kļuvusi par Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību īpašu pasākumu.

Šajā ziņojumā ir teikts: „Viens no efektīvākajiem risinājumiem nabadzības apkarošanā,pienācīga dzīves līmeņa nodrošināšanā un sociālās integrācijas veicināšanā ir tādu minimālāienākuma shēmu ieviešana visās ES dalībvalstīs, kurās ietilptu īpaši pasākumi (finansiālsatbalsts un pakalpojumu pieejamības veicināšana) to iedzīvotāju (bērnu, pieaugušo unvecāku cilvēku) atbalstīšanai, kuru ienākumi ir nepietiekami”.

Pieņemtajā rezolūcijā ir teikts, ka minimālā ienākuma shēmām ir jānosaka minimālieienākumi vismaz 60 % apmērā no vidējā ienākuma attiecīgajā dalībvalstī. Tajā ir izteiktspamudinājums Komisijai izstrādāt rīcības plānu Eiropas iniciatīvas attiecībā uz minimālajiemienākumiem īstenošanai dalībvalstīs. Tajā ir aicināts vērst uzmanību uz pieaugošo nabadzīgostrādājošo skaitu un vajadzību risināt šo jauno problēmu, kā arī rosināts taisnīgi sadalītienākumus.

Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Es reti kad esmu sastapies ar tik demagoģisku unnereālu ziņojumu. Demagoģisku, tāpēc ka tā mērķis ir ieviest minimālo ienākumu vismaz60 % apmērā no vidējiem ienākumiem visās dalībvalstīs ikvienam iedzīvotājam bez,pilsonības priekšnosacījuma. Vai tie ir vidējie bruto ienākumi vai vidējie neto ienākumi?Vai nabadzības sliekšņa aprēķinos ir ņemts vērā vidējais dzīves līmenis? Manā valstī šādsierosinājums būtu līdzvērtīgs bezdarbības veicināšanai un spēcīga imigrācijas magnētaradīšanai.

Tas ir tāpēc, ka saskaņā ar izmantoto definīciju šie ienākumi varētu būt lielāki par minimāloalgu, ko, piemēram, nopelna 15 % Francijas darba ņēmēju un kas ir rekords starp attīstītajāmvalstīm. Eiropiešiem nav vajadzīga palīdzība, bet reālas darbavietas ar pienācīgu atalgojumu.Taču — un šī ir nereālā daļa — ziņojumā nekas nav teikts par patiesajiem nabadzībasiemesliem — par spiedienu uz darba algām, kuru izraisījusi ārēja zemu izmaksu valstukonkurence, valstu, kas praktizē sociālo dempingu, un par to imigrantu iekšēju konkurenci,kas nāk no valstīm, kuras nepieder pie Eiropas, nedz arī par bezdarbu, uzņēmumupārvietošanu un slēgšanu, ko izsauc neierobežota globalizācija. Tajā nekas nav teikts arīpar ārkārtīgi uztraucošo parādību — Eiropas vidusšķiras grimšanu nabadzībā. Prioritāteir jāpiešķir šo iemeslu apkarošanai.

Louis Grech (S&D), rakstiski. – Lai gan Eiropas Savienība ir viena no bagātākajāmteritorijām pasaulē, tomēr liela daļa Eiropas iedzīvotāju sastopas ar pietiekamu ienākumutrūkumu, kas ierobežo viņu spējas apmierināt savas pamatvajadzības attiecībā uz pārtiku,veselības aprūpi, elektrību un izglītību. Nabadzība ir skārusi 85 miljonus cilvēku Eiropā.Turklāt pēc pašreizējās ekonomikas un finanšu lejupslīdes ir radies ļoti augsts nabadzībasrisks, galvenokārt bērniem, jauniešiem un vecākiem cilvēkiem, apdraudot mājsaimniecībasun ierobežojot to piekļuvi zālēm, veselības aprūpei, skolām un nodarbinātībai. Mums irjānodrošina, lai bagātība tiktu vienādi sadalīta starp bagātajām un nabadzīgajāmdalībvalstīm, starp mazām un lielām valstīm un starp to iedzīvotājiem.


Ir jāpiešķir lielāks finansējums dažādiem nabadzības un sociālās atstumtības pētījumiemun analīzei, salīdzinot visu 27 dalībvalstu sistēmas un nosakot, kāda politika irvisiedarbīgākā. Mums ir jāturpina apkarot nabadzību un sociālo atstumtību Eiropā un visāpasaulē, veicot tūlītējus pasākumus un, kas ir vēl svarīgāk, solidāri sadarbojoties par spītifiskālajam un politiskajam spiedienam, ar kuru mums var nākties sastapties.

Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Pašlaik Eiropā 17 % iedzīvotāju, tas ir,aptuveni 85 miljoni cilvēku, dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Aiz šiem skaitļiem slēpjasgalēja nabadzība, kas padziļinās un ir jo īpaši uztraucoša šajā lejupslīdes laikā, un tāpēcminimālais ienākums ir būtiski svarīgs.

Tā kā 2010. gads ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību un tā ka nesenbija Starptautiskā nabadzības izskaušanas diena, mēs Eiropas Parlamentā balsojām parrezolūciju, kurā ir aicinājums ieviest Eiropas minimālo ienākumu vismaz 60 % apmērā novidējiem ienākumiem ikvienā dalībvalstī.

Ziņojumā ir uzsvērts, ka minimālā ienākuma shēmu ieviešana visās dalībvalstīs ir viens novisefektīvākajiem pasākumiem cīņā pret nabadzību, kurš nodrošina pienācīgu dzīves līmeniun veicina sociālo integrāciju, un es atzinīgi vērtēju šīs rezolūcijas pieņemšanu.

Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju ziņojumu, kurā ir aicinājumsdalībvalstīm risināt nabadzības problēmu, ieviešot minimālā ienākuma shēmas, līdzīgiFrancijas RSA modelim [„revenu de solidarité active” — nopelnīts ienākumu papildu pabalsts],iepriekšējam RMI [„revenu minimum d’insertion” — garantētie pamatienākumi]. Ir atzīts, kašis instruments ir lietderīgs, risinot darbvietu nestabilitātes jautājumu.

Tekstā ir ierosināts, ka minimālā ienākuma apmēram jābūt 60 % no vidējās darba algaskonkrētā valstī un ka tam jābūt daļai no visaptverošas integrācijas stratēģijas, kas paredzilgstošu atgriešanos darbā un piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, galvenokārtmājoklim.

Teksts tika pieņemts, bet alternatīvās versijas, kuras ierosināja kreisās politiskās grupas unkurās bija aicinājums pieņemt saistošu pamatdirektīvu minimālā ienākuma ieviešanai visāEiropas Savienībā, diemžēl tika noraidītas. Nostāja, ko esam pieņēmuši, atbalstot šīsminimālā ienākuma shēmas, tāpēc iedveš cerības, bet ar to vien nepietiks.

Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Pašreizējie dati liecina, ka nabadzības līmenisEiropas Savienībā paaugstinās. Daudzās dalībvalstīs nabadzība vissmagāk skar bērnus unvecākus cilvēkus, un aizvien lielākais skaits īstermiņa darba līgumu un zemu, nestabiluienākumu palielina dzīves apstākļu pasliktināšanās risku visā sabiedrībā. Ja tam pievienodemogrāfisko krīzi, kas ir skārusi dažas valstis, tad ir skaidrs, ka mums ir gatava receptegarantētai ekonomikas lejupslīdei. Mūsu uzdevums ir nodrošināt pienācīgu dzīvi visiemmūsu iedzīvotājiem.

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu bērniem un mazbērniem draud bads, bezdarbs un sociālāatstumtība. Mums jāgarantē nākamajām paaudzēm pienācīgs algas līmenis, stabila karjera,piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem un sociālā integrācija visā viņu dzīves laikā —no agras bērnības līdz pensijas vecumam.

Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Ir aprēķināts, ka aptuveni 85 miljoni cilvēku visā ES ciešno nabadzības vai tās riska, un es uzskatu, ka mums Eiropas līmenī jādara viss iespējamais,lai atrisinātu šo problēmu. Ir svarīgi ieviest tādas procedūras kā minētā, lai palīdzētu mazināt


to cilvēku skaitu, kuriem draud nabadzība ES, lai nodrošinātu, ka stratēģijas „Eiropa 2020”mērķis — novērst 20 miljoniem Eiropas iedzīvotāju nabadzības risku — tiek īstenots.

Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Ekonomikas un finanšu krīze irpasliktinājusi darba tirgus situāciju visā Eiropas Savienībā. Pēdējā laikā ir zaudēts aptuveni5 miljoni darbavietu, kas dalībvalstīs ir izraisījis nabadzību un sociālo atstumtību. Es stingriatbalstu šo ziņojumu, jo uzskatu, ka vajadzīgi steidzami pasākumi, lai no jauna integrētubezdarbniekus darba tirgū un garantētu iedzīvotājiem minimālos ienākumus, kas spējnodrošināt apmierinošu dzīves līmeni un cilvēka cienīgu dzīvi. Es uzskatu, ka mumsjāizstrādā attiecīgi rādītāji, kas ļaus mums dalībvalstīs ieviest minimālā ienākuma shēmas,tādējādi nodrošinot atbilstošu dzīves līmeni un sekmējot sociālo integrāciju, kā arī sociāloun ekonomisko kohēziju visā Eiropas Savienībā.

Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Viens no efektīvākajiemlīdzekļiem nabadzības apkarošanā ir garantēt Eiropas Savienības iedzīvotājiem minimāloienākumu, kas ietver algas, pensijas un pabalstus. Visiem ir jābauda tiesības uz minimāloienākumu neatkarīgi no veiktajām iemaksām.

Mums ir jāveltī liela uzmanība sociālajām grupām, kas ir īpaši neaizsargātas pret nabadzībuun sociālo atstumtību — invalīdiem, lielām ģimenēm, vienvecāka ģimenēm, hroniskiemslimniekiem un vecākiem cilvēkiem. Vairāku dalībvalstu pieredzes analīze rāda, kāda lielanozīme ir minimālajam ienākumam nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanā, untāpēc es balsoju par Figueiredo kundzes ziņojumu.

Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Mūsdienās ir svarīgi iekļaut nabadzības unsociālās atstumtības novēršanu un apkarošanu citās ES politikas jomās, lai garantētupamattiesību ievērošanu, vispārēju piekļuvi būtiskiem sabiedriskajiem pakalpojumiem,kā arī tiesības uz veselības aprūpi, izglītību un arodapmācību.

Tas viss prasa makroekonomiskās politikas sociālo ilgtspējību, un tas nozīmē, ka jāmainamonetārās prioritātes un politika, tostarp arī Stabilitātes un izaugsmes pakts, konkurētspējaspolitika, iekšējā tirgus politika, kā arī budžeta un fiskālā politika. Šajā ziņojumā ir lietotstermins „minimālais ienākums”, kas ir pretrunīgs termins, kurš definēts kā instruments,kas piedāvā iespēju tā saņēmējiem pāriet no sociālās atstumtības situācijas uz aktīvu dzīvi,tādējādi uzsverot visaptverošas politikas lielo nozīmi, politikas, kas ņem vērā arī citasvajadzības — veselības aprūpi, izglītību, apmācību, sociālos pakalpojumus un mājokli.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo es atbalstu ideju par Eiropas mēroga koordinācijas stratēģijasvajadzību. Taču es uzskatu, ka par minimālo ienākumu jābūt atbildīgām konkrētāmdalībvalstīm, balstoties uz subsidiaritātes principu. Ir grūti ieviest minimālo slieksni, ņemotvērā to, ka dalībvalstīs pastāv lielas algu un iztikas minimuma atšķirības.

Barbara Matera (PPE), rakstiski. – (IT) Šķiet, ka Lisabonas līguma saturs, stratēģijas„Eiropa 2020” noteikumi un Tūkstošgades attīstības mērķu principi nav atspoguļoti, patne kā nākotnes izredzes izejai no bēdīgās realitātes, kurā liels skaits cilvēku pat šodien dzīvopostā. Eiropā gandrīz 80 miljoni iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, no kuriem 19 miljoni irbērni. Vērienīgā politika, ko starptautiskā sabiedrība ir izvēlējusies par nabadzībasizskaušanas mērķi, ir pārāk bieži izrādījusies mazefektīva un grūti īstenojama, vai arī tā iraprobežojusies ar sociālās palīdzības pasākumiem.

Mērķi ir jāsasniedz, izmantojot strukturālu pieeju, novērtējot konkrētas, Eiropas līmenīkoordinētas iniciatīvas, kuras ietekmē ienākumus, sociālos pakalpojumus un veselībasaprūpi un kuru mērķis ir finanšu krīzes seku mazināšana, seku, kas ir smagi skārušas tos,


kuru stāvoklis darba tirgū ir visvairāk pakļauts riskam, proti, sievietes, jo īpaši vecākassievietes, un jauniešus. Es uzskatu, ka Eiropas iniciatīvas, kuru mērķis ir ieviest minimāloienākumu, varētu būt viens no nabadzības apkarošanas veidiem, ja vien tiek ievērotssubsidiaritātes princips.

Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Minimālā ienākuma ieviešana visās EiropasSavienības valstīs ir galvenais nabadzības apkarošanas pasākums. Es tāpēc balsoju par šosvarīgo ziņojumu.

Minimālais ienākums tomēr tiek aprēķināts katrai dalībvalstij atsevišķi, un tas nesekmēsociālo konverģenci Eiropā. Pašreizējā krīzē dalībvalstu nevienlīdzība tiek saglabāta. Lainodrošinātu godīgāku bagātību sadali, ir vajadzīga Eiropas līmeņa visaptveroša sociālāpolitika. Tas ir svarīgs ES uzdevums,

Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienība ir vienmēr sludinājusi, kasociālā integrācija ir viens no tās dibināšanas principiem. Ir grūti novērst daudzās situācijas,kas noved pie sociālās atstumtības, izraidīšanas un pamestības. Starp iemesliem pirmajāvietā ir nabadzība. Atšķirībā no slimībām, antisociālas uzvedības, rases vai dzimumanabadzība ir stāvoklis, kura novēršanai civilizētām valstīm ir jāveic parasti preventīvipasākumi.

Minimālais ienākums iedzīvotājiem nav īstais līdzeklis pret nabadzību vai pareizaisrisinājums. Es atbalstu Komisijas aicinājumu iekļaut valstu pasākumus Eiropas koordinācijasprogrammā un nodrošināt, lai minimālais ienākums būtu saistīts ar integrētu pieeju, kasietver veselības aprūpes, izglītības un mājokļu politiku. Es vēršos pie Komisijas arī arpersonīgu aicinājumu, proti, platformā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību piešķirtprioritāti pasākumiem, kas preventīvā nolūkā atbalsta sociālo integrāciju.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Dalībvalstis nedrīkst nepievērst uzmanību galējasnabadzības situācijām, un tām ir jānodrošina, lai neviens dziļi pazemojošās situācijāsnetiktu pamests likteņa varā. Šajos gadījumos ir jāsniedz ārpuskārtas neatliekama palīdzība.

Taču Portugāles pieredze minimālā ienākuma piešķiršanā bez efektīvas uzraudzības ārkārtīgilielam cilvēku skaitam, kas reģistrējušies kā šā ienākuma saņēmēji, kas var strādāt un kamir jāstrādā, bet kas nestrādā un nemaz necenšas to darīt, liecina par aplamu pieeju, kasjāpārskata. Es tāpēc balsojumā atturējos, jo manis aprakstītās sistēmas pienācīgasuzraudzības trūkums liek apšaubīt šo praksi no finansiālā un morālā viedokļa.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Dalībvalstis nedrīkst nepievērst uzmanību galējasnabadzības situācijām, un tām ir jānodrošina, lai neviens dziļi pazemojošās situācijāsnetiktu pamests likteņa varā. Šajos gadījumos ir jāsniedz ārpuskārtas neatliekama palīdzība.

Taču Portugāles pieredze minimālā ienākuma piešķiršanā bez efektīvas uzraudzības ārkārtīgilielam cilvēku skaitam, kas reģistrējušies kā šā ienākuma saņēmēji, kas var strādāt un kamir jāstrādā, bet kas nestrādā un nemaz necenšas to darīt, liecina par aplamu pieeju, kasjāpārskata. Es tāpēc balsojumā atturējos, jo manis aprakstītās sistēmas pienācīgasuzraudzības trūkums liek apšaubīt šo praksi no finansiālā un morālā viedokļa.

Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūcijupar minimālā ienākuma nozīmi nabadzības apkarošanā un integrējošas sabiedrības attīstībasveicināšanā Eiropā, jo es piekrītu vairākumam prasību un viedokļu, ko tā satur, kā,piemēram, šādam viedoklim — ka dalībvalstīm, Padomei un Komisijai ir „jāīsteno konkrētipasākumi nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai” un ka „cīņai pret nabadzību


mazaizsargātām sociālajām grupām darba tirgū ir jārada pieņemamas pastāvīgas darbvietas”.Es uzskatu, ka šajā punktā izteiktais atbalsts minimālā ienākuma sliekšņa izveidei visāsdalībvalstīs ir ļoti vērtīgs, lai ikviens, vienalga, vai viņš ir nodarbināts vai nav, varētu dzīvotcilvēka cienīgu dzīvi. Es atbalstīju šo rezolūciju, jo tajā ir pieprasīta lielāka sociālaiejaukšanās, lai apkarotu miljoniem cilvēku nabadzību. Tajā ir prasīts, lai dalībvalstis unEiropas iestādes veic konkrētus pasākumus, kas veicina nabadzībā dzīvojošu cilvēkuintegrāciju darba tirgū.

Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. – (ET) Kā sieviešu dzimtas deputāti mani uztrauc tas, kapašreizējā ekonomikas krīzē sievietēm ES galēja nabadzība draud daudz biežāk nekāvīriešiem. Ja jūs paraugāties uz Eurostat skaitļiem, tad redzat, ka 27 % sieviešu pirms sociālānodrošinājuma pabalsta saņemšanas ir pakļautas nabadzības riskam. Eiropas sabiedrībāilgstošā nabadzības feminizācijas tendence liecina, ka .pašreizējās sociālās nodrošināšanassistēmas un dažādie sociālās, ekonomikas un nodarbinātības politikas pasākumi, kaspieņemti ES, nav paredzēti sieviešu vajadzībām vai atšķirību likvidēšanai sieviešunodarbinātībā. Es tāpēc atbalstu referenti, kas saka, ka sieviešu nabadzība un sociālāatstumtība prasa dažādus konkrētus, uz dzimumu balstītus politikas risinājumus, un es šājautājuma ierosināšanu attiecīgi atbalstīju ar savu balsojumu.

Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Figueiredo kundzes ziņojumu. Darbsir iedzīvotāju vislielākā prioritāte. Solidaritāte, uz kuras pamatojas Eiropas sociālas tirgusekonomikas modelis, un dalībvalstu reaģēšanas koordinācija ir būtiski svarīgas. Atsevišķudalībvalstu iniciatīvas nebūs efektīvas, ja nebūs koordinētas rīcības ES līmenī. Tāpēc irsvarīgi, lai Eiropas Savienība runātu vienā spēcīgā balsī un tai būtu kopīgs redzējums, tačusaskaņā ar subsidiaritātes principu ļaujot atsevišķām valstīm izvēlēties konkrētu ierosinātopasākumu pielietojumu. Sociālā tirgus ekonomikā, kas ir iemiesota un veicināta Līgumā,valsts iestādēm ir jāveic vienoti pasākumi, lai paātrinātu un sekmētu līdzsvara panākšanuun novērstu iedzīvotāju grūtības vai vismaz atvieglotu tās. Mums ir vajadzīga sociālāpolitika, kas aizsargā ģimenes, mazina nevienlīdzību, kā arī krīzes ietekmi un sekas. Mumsir jāuzlabo sociālās aizsardzības sistēmas, ieviešot ilgtermiņa politiku arī attiecībā uzdarbvietām un nodrošinot lielāku nodarbinātības stabilitāti, vienlaikus izvairoties nopārmērīga sloga dalībvalstu budžetiem.

Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Es balsoju par to, lai rezolūcijaspriekšlikuma 3. grozījums (Reglamenta 157. panta 4. punkts) aizvieto nenormatīvorezolūcijas priekšlikumu A7-0233/2010 par minimālā ienākuma nozīmi nabadzībasapkarošanā un integrējošas sabiedrības attīstības veicināšanā Eiropā. Šis noteikums, joīpaši pašreizējās krīzes laikā, nav pretrunā sociālas tirgus ekonomikas principam, kuru espilnā mērā atbalstu.

Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Nabadzība ir liela sociāla problēmavisā pasaulē, un diemžēl arī ES nav pasargāta no tās. Turklāt ieilgusī finanšu un ekonomikaskrīze, ko mēs pašlaik piedzīvojam, ir Eiropas iedzīvotāju nabadzību vēl padziļinājusi, dažāsvalstīs, kā, piemēram, Portugālē, radot jaunu nabadzīgo slāni, un skārusi pat tos, kurusmēs saucam par vidusšķiru.

Vidējā ienākuma piešķiršana ir svarīgs sociāls pasākums, kam ekonomiskā ziņā ir lielaietekme, un daudzi to uzskata par morālu pienākumu. Svarīgi ir, lai šis minimālais ienākumstiktu regulēts tādā veidā, ka tas kļūst par līdzekli, kas palīdz cilvēkiem izkļūt no nabadzībasun nodrošināt viņiem pieņemamu dzīves līmeni, nekļūstot par pamudinājumu cilvēkiemgrūtās situācijās būt pasīviem un necensties meklēt darbu.


Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Nabadzība ir parādība, kas nomāc cilvēkus, kuruienākumi ir nepietiekami, lai nodrošinātu tiem pieņemamus dzīves apstākļus, turklātpašreizējās krīzes dēļ šādu cilvēku skaits palielinās. 2008. gadā 17 % no ES iedzīvotājiem(aptuveni 85 miljoni cilvēku) bija pakļauti nabadzības riskam. Nabadzības riska līmenisbērniem un jauniešiem līdz 17 gadiem bija augstāks nekā visu ES iedzīvotāju vidējaisnabadzības līmenis, sasniedzot 20 % ES-27 līmeņa, turklāt visaugstākais līmenis tikareģistrēts Rumānijā (33 %). Nabadzības riska līmenis darba ņēmējiem bija vidēji 8 % ES-27,bet visaugstākais tas bija Rumānijā (17 %).

Es balsoju par vajadzību pieņemt sistēmu minimālā ienākuma aprēķināšanai (vismaz 60 %no vidējā ienākuma attiecīgajā dalībvalstī) ikvienā dalībvalstī, ietverot īpašus pasākumustādu cilvēku atbalstam, kuru ienākumi ir nepietiekami, sniedzot tiem finansējumu unatvieglojot piekļuvi pakalpojumiem. Šis solis varētu būt viens no visefektīvākajiemnabadzības apkarošanas un sociālās integrācijas veicināšanas veidiem.

Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Atbrīvot 20 miljonus Eiropas iedzīvotāju nonabadzības līdz 2020. gadam — tāds ir stratēģijas „Eiropa 2020” vērienīgais mērķis, kas,iespējams, paliks tikai veltīga cerība, ja Eiropa nopietni neķersies pie aizvien nopietnākānabadzības jautājuma risināšanas, kura ir skārusi vairāk nekā 80 miljonus iedzīvotāju.

Tāpēc Eiropas līmeņa minimālā iztikas ienākuma ieviešana vai tā noteikšana visāsdalībvalstīs ir svarīga. Plānotam kā „pēdējam drošības tīklam”, minimālajam ienākumamjau tagad ir liela nozīme sociālās atstumtības apkarošanā.

Tagad mums ir jāpalielina tā efektivitāte, paturot prātā trīs galvenās lietas — mums irjāsaglabā atšķirība starp minimālo ienākumu un minimālo algu, jo darbam arī turpmāk irjābūt pievilkšanas spēkam, un nodarbinātība ir vislabākais veids, kā pasargāt sevi nonabadzības, mums ir jāiekļauj minimālais ienākums koordinētā un visaptverošāmazaizsargātu cilvēku palīdzības politikā (piekļuve mājoklim, veselības aprūpei, bērnuaprūpei, aprūpei mājās), un mums ir jāizsvītro 1. pozīcija, kas saistīta ar mērķu integrāciju,un jāpadara minimālais ienākums par instrumentu, kam konkrētā laika posmā finansiālijāatbalsta persona vai ģimene, kura nonākusi grūtībās.

Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Astoņdesmit pieciem miljoniem cilvēkuEiropā draud nabadzība. Ekonomikas krīze, ko pašlaik piedzīvojam, padara jauniešus (nokuriem viena piektā daļa ir bezdarbnieki), sievietes un vienvecāka ģimenes vēl vairākneaizsargātas. Darba ņēmēju nedrošais stāvoklis arī palielina nabadzīgo cilvēku skaitu, kaspašlaik ir 19 miljoni. Tā kā 2010. gadu pasludināja par Eiropas gadu cīņai pret nabadzībuun sociālo atstumtību, tad, kā liecina nesenā Eirobarometra aptauja par ES iedzīvotājuviedokli šajā jautājumā, 74 % no tiem gaida no ES enerģisku rīcību. Ieklausīsimies viņosun rīkosimies. Es atbalstīju šo rezolūciju par minimālā ienākuma nozīmi nabadzībasproblēmas risināšanā un integrētas sabiedrības attīstības veicināšanā. Diemžēl ne visām27 ES dalībvalstīm ir noteikts minimālais ienākums. Tāpēc es atbalstīju aicinājumu Komisijaiizmantot savas iniciatīvas tiesības un ierosināt pamatdirektīvu, ar ko nosaka pienācīgaminimālā ienākuma principu Eiropā, pamatojoties uz kopīgiem kritērijiem, lai gan šisaicinājums diemžēl tika noraidīts.

Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Ar priekšlikumu pamatdirektīvaipar minimālo ienākumu Parlamentam šodien bija iespēja nodrošināt Eiropai būtiskuinstrumentu efektīvai nabadzības apkarošanai un sniegt ikvienam jaunietim, pieaugušajamun vecākam cilvēkam tiesības uz ienākumiem, kas būtu pietiekami, lai atbrīvotu tos no


nabadzības un dotu tiem iespēju beidzot dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Lai pieliktu punktuskandalozajai ilgstošajai nabadzībai, bija vajadzīga politiska apņēmība un drosme.

Taču savas gļēvulības un politiskās nekonsekvences dēļ Eiropas labējiem būs jāuzņemassmagā atbildība par stratēģijas „Eiropa 2020” neveiksmēm, izraisot vēl lielāku vilšanosiedzīvotājos un organizācijās, kas ik dienas cīnās mazaizsargāto iedzīvotāju labā.

Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Mūsdienu sabiedrībā, kurā ir daudz godīgu un aktīvuiedzīvotāju, būtu lieliski, ja tiktu ieviests minimālais ienākums bezdarbniekiem. Tačufaktiski, ienākumu garantēšana tiem, kas nestrādā, noved pie darba pasaules izkropļojuma.Daudzi cilvēki labprāt izvēlas iespēju nemeklēt oficiālu darbu, papildinot savus minimālosgarantētos ienākumus ar nedeklarētu darbu un sīko noziedzību.

Šādas negatīvas situācijas, protams, ietekmēs iedzīvotāju grupas, kas mazāk piemērotasizdzīvošanai, jo īpaši ģimenes, kurām nav ES pilsonības un kuras bieži dzīvo saspiestībāmazos un tāpēc lētos mājokļos. Sociālie pabalsti plašiem iedzīvotāju slāņiem liksvisnabadzīgākajām pasaules tautām censties pārcelties uz dzīvi Eiropā, un, lai gan tāmtiktu garantēts niecīgs pabalsts, tas tomēr būtu vairāk nekā nekas. Šā iemesla dēļ es esmukategoriski pret šo ziņojumu.

Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Nabadzība un sociālā atstumtība ircilvēka cieņas aizskārums. Šīs parādības apkarošana ir Eiropas Savienības prioritāte, kasiekļauta arī Tūkstošgades attīstības mērķos. Ko mēs varam darīt un kādus uzdevumusuzņemties šajā ziņā? Vissvarīgākie faktori ir izglītība un apstākļu nodrošināšana attīstībai,jo tie ir risinājumi, kas iemācīs cilvēkiem, kā pašiem atbrīvoties no nabadzības, liekot lietāpašiem savas spējas, gūstot atbalstu sistēmiskos risinājumos. Citiem vārdiem sakot, mumsir jādod tiem vajadzīgās zināšanas.

Jaunattīstības valstīs ir svarīgi atbalstīt infrastruktūras veidošanu, jo īpaši gādājot parpiekļuvi tīram ūdenim. Attīstības palīdzība ir jāsaista ar piemērotu apstākļu radīšanutirdzniecības attīstībai. Attīstības un jaunu darbavietu veicināšana ir vislabākais nabadzībasapkarošanas veids dažādos pasaules reģionos, gan bagātos, gan nabadzīgos. Nabadzībunav iespējams efektīvi apkarot ar administratīviem reglamentiem, pat tādiem, kas nosakaminimālo ienākumu.

Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Ekonomikas krīze ir palielinājusi sociālonevienlīdzību. 2008. gada beigās gandrīz 17 % no Eiropas iedzīvotājiem — 85 miljonicilvēku — dzīvoja zem nabadzības robežas. Krīzes sekas, proti, bezdarba palielināšanāsun darbvietu samazināšanās, ir iegrūdušas cilvēkus grūtā situācijā. Ir būtiski, lai Eiropaiesaistītos integrētas sabiedrības veicināšanā, izmantojot nabadzības izskaušanas pasākumus.2010. gads ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, un viens no stratēģijas„Eiropa 2020” mērķiem ir par 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kas pakļautinabadzības riskam. Faktiski nabadzības līmenis negatīvi ietekmē ne tikai kohēziju, bet arīekonomiku.

Tāpēc, ņemot vērā Parlamenta saistības piedalīties cīņā pret nabadzību un sociāloatstumtību, es uzskatu, ka minimālā ienākuma shēma, kas pamatojas uz 60 % no mediānasienākuma attiecīgajā dalībvalstī, ir liels ieguldījums ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā.Es balsoju par šo rezolūciju iepriekšminēto iemeslu dēļ, kā arī tāpēc, ka es uzskatu, kaziņojumā ir uzsvērta vajadzība pēc konkrētas rīcības, lai nodrošinātu efektīvu sociālo unekonomisko kohēziju, kurā būtu ievērota subsidiaritāte.


Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tajā dalībvalstubudžetu konsolidācija ir ačgārna un satur parastās komunistu izpušķotās blēņas parstarpvalstu pārvedumiem. Turklāt tajā ir nepārprotami subsidiaritātes principa pārkāpumisociālajā jomā. Vācijas Federālajā Republikā sociālā palīdzība un valsts garantēti ienākumi,ko dod Hartz IV ilgtermiņa bezdarbnieku pabalsti, ir tik augsti, ka zemu apmaksātiem darbaņēmējiem nav vērts strādāt. Tāpēc ir obligāti jānošķir sociālie pabalsti no sociālā ieņēmuma.Kā tas vienmēr ir bijis, arī tagad labklājības priekšnoteikums ir ekonomikas izaugsme.

Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Dāmas un kungi! Par spīti visām deklarācijāmpar nabadzības izskaušanu sociālā nevienlīdzība ir palielinājusies —aptuveni 85 miljoniES iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam. Lietuvai tā ir liela problēma, jo nabadzībai irpakļauti 20 % no mūsu iedzīvotājiem. Mums ir vajadzīga efektīva nodarbinātības politika,kas stimulē izaugsmi un konkurētspēju Eiropas sociālajā tirgus ekonomikā un novēršmakroekonomisko nelīdzsvarotību, kā arī garantē sociālo integrāciju,

Taču nepietiek tikai ar bezdarba apkarošanu. Darbs vien neaizsargā pret nabadzību.Nestabila nodarbinātība un zemas algas veicina to strādājošo proporcijas pieaugumu,kuriem draud nabadzība.

Saskaņā ar ES ziņojumiem vairāk nekā 20 % pilna darba laika strādājošo ienākumi Lietuvāir tikai 60 % no vidējiem ienākumiem, bet ES vidējais rādītājs ir 14 %. Minimālās mēnešalgaspalielinājums palīdzētu mazināt nabadzību, bet negarantētu sabiedrību bez atstumtības.Lietuvu pamet galvenokārt jaunieši ne tikai naudas un darba trūkuma dēļ (pagājušajā gadābezdarbs Lietuvas jauniešu starpā sasniedza gandrīz 30 %), bet arī tāpēc, ka viņi jūtaspamesti un bezspēcīgi pret lēmumiem, kas ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Tas ir jānovērš.

Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Par spīti centieniem visā pasaulē un daudzustarptautisku institūciju saistībām, tostarp arī ES saistībām, cīņa pret nabadzību ir vēl tāluno uzvaras. To cilvēku procents, kas Eiropā dzīvo nabadzībā, no 2005. gada līdz2008. gadam palielinājās no 16 % līdz 17 %. Visā Eiropā gan valdības, gan iedzīvotāji irvienisprātis, ka mums jācenšas izskaust nabadzību. Apsverot stratēģijas „Eiropa 2020”saistības, mums vēlreiz jāpārdomā, kādus pasākumus mēs varam veikt, lai apkarotunabadzību.

Es atbalstu Figueiredo kundzes ziņojumu, kurā ir aicinājums vēlreiz izvērtēt ES saistībasnabadzības un sociālās atstumtības apkarošanā un iekļaut stratēģijā „Eiropa 2020”vērienīgus, bet sasniedzamus un skaidrus mērķus. Es piebalsoju Eiropas iedzīvotājuaicinājumam izskaust nabadzību un nevienlīdzību, īstenojot efektīvu, integrējošu un uznākotni vērstu stratēģiju aktīvai cīņai pret globālo nabadzību.

Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Aptuveni 85 miljoni cilvēku EiropasSavienībā pašlaik ir pakļauti nabadzības riskam. To starpā ir dažādas grupas — bērni unjaunieši līdz 17 gadiem ir pakļauti augstākam nabadzības riskam, kas konkrētos skaitļosnozīmē to, ka viens no pieciem bērniem un jauniešiem ir nabadzības upuris. Vecāki cilvēkiarī ir pakļauti augstākam nabadzības riskam nekā pārējie iedzīvotāji. 2008. gadā nabadzībasriskam pakļauto sešdesmit piecu gadu veco un vēl vecāko cilvēku bija 19 %. Taču nabadzībasriskam pakļauto darba ņēmēju, tā saukto trūcīgo strādājošo, 2008. gadā bija vidēji 8 %.Minimālais ienākums dos ievērojamu ieguldījumu riska grupu sociālajai integrācijai. Taču,izstrādājot direktīvu, vislielākā uzmanība ir jāveltī maksimālai kontrolei un jānovērš šīssociālās palīdzības iespējama ļaunprātīga izmantošana. Pasaulē ir 23 miljoni cilvēku, kambūtu jāsaņem bezdarbnieka pabalsts, lai varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi.


Ziņojums: Pervenche Berès (A7-0267/2010)

Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir atbalstītaFinanšu, ekonomikas un sociālās krīzes īpašās komitejas darba turpināšana, komitejas,kura kopš sava izveidošanas brīža ir izdarījusi secinājumus un sniegusi ieteikumus parkonkrētiem jautājumiem. Taču vēl ir jāveic liels darbs, lai šajā jautājumā sadarbotos ardalībvalstu parlamentiem un šos ieteikumus pārveidotu tiesību aktu priekšlikumos, kā arīiemiesotu nospraustos mērķus darba programmā. Ja mēs likvidētu īpašo komiteju, tadvarētu rasties iespaids, ka krīze jau pārvarēta, lai gan finanšu tirgus vēl nav nostabilizējiesun šā lielā sabrukuma ekonomiskās un sociālās sekas, kurām var būt dziļa un ilgstošaietekme, vēl ir nezināmas. Visas uzsāktās lietas, vai tās, kas vēl tiks uzsāktas, proti, stratēģija„Eiropa 2020”, jaunās direktīvas, ekonomikas pārvaldība, finanšu plāni, regulējums unuzraudzība, globālās pārvaldības reforma un ES pārstāvība, ir jāveic, atzīstot pašreizējāmodeļa krīzi. Cita starpā šīs daudzpusējās programmas turpināšana ļaus to padziļināt, kāarī, pamatojoties uz izstrādājamo darba programmu, veikt analīzi un sniegt politiskusieteikumus, kā arī sagatavot turpmāko ziņojumu par 2011. gada otro pusi.

Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret šo ziņojumu, jokapitālistiskās sistēmas un tās politisko pārstāvju uzbrukums strādnieku šķirai ir tikai„dūmu aizsegs”, kam nav nekāda sakara ar finanšu deficītu vai pārmērīgiem parādiem. Parto liecina nostāja, ko pieņēmuši Kopienas darbinieki un Eiropas Parlaments. Imperiālistusavstarpējā cīņa ir nebeidzama, un tā kļūs arvien asāka. ES un G20 plāns ir vienkāršs —samazināt darbaļaužu ienākumus, nodot darbaļaužu īpašumus lieluzņēmēju rokās unpaaugstināt viņu peļņu, palielināt strādnieku šķiras ekspluatāciju un laupīt tainodrošinājumu un darba tiesības. Veicamie vispārējie pasākumi stiprinās monopolus unuzvels kapitālistu krīzes nastu uz strādnieku pleciem, bet vienlaikus ES un plutokrātija,cenšas saldināt rūgtas zāles, izgudrojot jaunus ekonomikas pārvaldības un videi nekaitīgasekonomikas modeļus, apsolot, ka gaisma tuneļa galā jau redzama, lai radītu veltīgas cerībasun izkaulētu sabiedrības piekrišanu. Masu demonstrācijas Grieķijā, Francijā, Itālijā un citāsvalstīs ir acīmredzams pierādījums tam, ka kapitālistiskās sistēmas izvēli strādnieki noraida.Šis noraidījums var kļūt un tam jākļūst par monopolu un imperiālisma noraidījumu undarbaļaužu masu cīņu par varu.

Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Stratēģija „Eiropa 2020” ir būtiski svarīga EiropasSavienības konkurētspējai, ilgtspējībai un sociālajai labklājībai, un es balsoju par to, kasziņojumā teikts par lielāku uzmanības pievēršanu turpmākajos gados iniciatīvām, kassaistītas ar enerģētiku, pētniecību un inovācijām, kā arī veselības un izglītības jautājumiem.Es pilnīgi piekrītu uzskatam, ka izglītības jautājumiem jābūt Savienības ekonomikasstratēģijas pamatā un ka lielāks atbalsts jāsniedz tādām programmām kā „Mūžizglītība”,„Erasmus” un „Leonardo” izglītībai un apmācībai ārvalstīs un ka Eiropas iedzīvotājiem irjānodrošina lielāka piekļuve šīm programmām. Pētniecība un izstrāde ir būtiskikonkurētspējas aspekti, un studentiem un pētniekiem ir jāsniedz atbalsts un pamudinājumsizmantot pārrobežu mobilitāti, bet piekļuvei finansējumam jābūt pārredzamam unvienkāršākam,

Es atbalstu arī ziņojumā teikto par mazo un vidējo uzņēmumu atvieglotu piekļuvi kredītiemun birokrātijas mazināšanu, kura saistīta ar publiskā iepirkuma līgumiem maziem unvidējiem uzņēmumiem,, kā arī par centralizētu šo uzņēmumu administratīvo jautājumurisinājumu.


Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Pašreizējo krīzi izsauca vairāki faktori— spekulācijas finanšu tirgos, pēdējo gadu iekšējā pieprasījuma pieaugums, kas, cita starpā,pamatojās uz patēriņa kredītiem. Tai ir daudz iemeslu, kurus mēs esam plaši apspriedušiParlamentā, bet mums ir jādomā par nākotni. Nākotne ir atkarīga no šīs iniciatīvasīstenošanas. Lai nākotni tuvinātu, Eiropai ir jāatrisina sabiedrības novecošanās problēma.Tai ir jāregulē, jāpārveido un jāuzrauga Savienības finanšu tirgus, jāuzlabo tā koordinācijaun jāizmanto jauniegūtais spēks, lai aktīvāk piedalītos globālajos notikumos. Tai jāpieņempasākumi, lai uzlabotu koordināciju starp dažādiem pārvaldības līmeņiem, noteiktu jaunuekonomikas izaugsmes modeli, kas iet roku rokā ar cilvēku un sociālo attīstību un ir vērstsuz Eiropas solidaritāti un konkurētspējas, kvalitātes, izglītības, inovāciju, jaunu tehnoloģijuun zināšanu uzlabošanu. Tas ir vienīgais veids, kā panākt, lai Eiropa pasaulē būtu lieluiespēju zeme.

Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Mēs esam balsojuši par ārkārtīgi garu un sarežģītuziņojumu ar samezglotu tekstu un struktūru. Tajā tomēr ir viens nepārliecinošs apgalvojums— ka īstajam, dziļākajam iemeslam, kas izraisīja ekonomikas krīzi, kurā mēs visi atrodamies,netika pievērsta pienācīga uzmanība, lai gan tas ir iekļauts teksta apsvērumos. Iemeslsnebija nejaušs, bet gan strukturāls — un ne tikai attiecībā uz ekonomiku. Finanšu krīzigalvenokārt izraisīja ilūzija, kuru kultivēja pasaules finanšu un politiskā elite, ka trešajāgadu tūkstotī ekonomika un bagātība balstīsies vairāk uz finansēm nekā uz preču ražošanu,vairāk uz pārsteidzošajiem finanšu inženierijas produktiem nekā uz to, ko rada, ražo,pārdod un tirgo simtiem miljonu uzņēmumu visā pasaulē. Ja mēs neatzīsim reālāsekonomikas atjaunošanas lielo ekonomisko un politisko nozīmi, pretnostatot to virtuālajaiekonomikai, tad pastāv risks, ka ziņojumā ir pieļauta fatāla kļūda, jo tajā ir ierosināts veids,kā izkļūt no krīzes, kas faktiski nedos nekādus rezultātus. Eiropai nav vajadzīga vēl lielākaekonomisko spēku centralizācija ES līmenī. Eiropai ir vajadzīgs vairāk uzņēmumu unmazāk birokrātijas. Es tāpēc balsoju pret šo ziņojumu,

Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo pašreizējāfinanšu krīze, kas ir ietekmējusi ekonomikas un finanšu nozares, ir izraisījusi vispārējuekonomikas un sociālo krīzi, kuras dēļ Eiropas iedzīvotāji turpina dzīvot nabadzībā, arvienlielāka top sociālā nevienlīdzība, un nabadzīgu strādājošo kļūst arvien vairāk.

Es vēlos uzsvērt, ka ekonomikas lejupslīdi vēl vairāk padziļināja tas, ka dalībvalstuekonomikas atveseļošanas plāni nebija pietiekami koordinēti, jo ir ļoti iespējams, ka Eiropaslīmeņa koordinācija ļautu sasniegt labākus rezultātus nekā vairākuma dalībvalstu līmeņaprogrammu īstenošana. Saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” Eiropas Savienība ir apņēmusiesapkarot bezdarbu un palielināt nodarbinātību, kā arī izskaust nabadzību un sociāloatstumtību, bet šādai stratēģijai ir vajadzīga saskaņota rīcība — krīžu pārvarēšana unpēckrīzes stratēģisks plānošanas process.

Es piekrītu Parlamenta nostājai, ka šis Eiropas Savienības stratēģiskais mērķis ir jāīstenociešā sadarbībā ar dalībvalstu valdībām, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrībuun ka Eiropas Parlamentam ir vairāk jāiesaistās tā īstenošanā.

Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Šā sarežģītā ziņojuma pieņemšana ir Eiropasiedzīvotājiem ļoti svarīgs solis — viņi skaļi pieprasa skaidru reaģēšanu un tūlītējusrisinājumus grūtās e3konomikas krīzes pārvarēšanai. Es balsoju par šo ziņojumu, tāpēcka šodien pieņemtais teksts ietver principus, kas ir vienmēr bijuši manas grupas ekonomikaspolitikas pamatā. Es varu, piemēram, minēt vajadzību pēc lielākas budžeta konsolidācijas,Stabilitātes un izaugsmes pakta nostiprināšanas un vienotā tirgus izveides pabeigšanas.


Faktiski es esmu pārliecināts, ka Eiropai ir vajadzīgi radikāli pārkārtojumi, lai dubultotutās izaugsmes potenciālu, un to var sasniegt, tikai labāk koordinējot dalībvalstu ekonomiskoun fiskālo politiku. Taču es uzskatu, ka vispirms mums ir jāpārskata finanšu regulējums,kas ir izrādījies ne tikai maldinošs, bet faktiski ir krīzes galvenais cēlonis. ES ir nekavējotiesjārisina arī vairākas citas problēmas, kā, piemēram, bezdarba, demogrāfiskā un pensijusistēmas problēmas. Taču vispirms mums ir jāīsteno MVU atbalsta politika, jo tie ir Eiropasekonomikas dzinējspēks, — galvenokārt veicinot fiskālu pasākumu un stimulu kopumu,kas dod vieglāku piekļuvi kredītiem.

Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo es piekrītu,ka Komisijai ir jāuzņemas atbildība par projektu uzraudzības un finansējuma nodrošināšanušādās jomās — par jauniem ieguldījumiem pētniecībā, atjaunojamu enerģijas avotu attīstībuun izmantošanu, energoefektivitāti, jo īpaši Eiropas ēku energoefektivitāti, kā arī vispārpar efektīvu resursu izmantošanu — Eiropas energotīklu stiprināšanu, savienojot dalībvalstutīklus un piegādājot elektrību patērētājiem no lielākajiem atjaunojamās enerģijas ražošanascentriem, kā arī ieviešot jaunus enerģijas uzkrāšanas veidus un Eiropas augstspriegumalīdzstrāvas (HVDC) supertīklu; ES kosmosa infrastruktūru veicināšanu radionavigācijasun zemes novērošanas jomās, lai sekmētu jaunu ES pakalpojumu un inovatīvu pielietojumuattīstību, kā arī par ES tiesību aktu un politikas īstenošanas veicināšanu; ātras piekļuvesinternetam nodrošināšanu visā Eiropas Savienībā; tūlītēju ES digitalizācijas programmasizpildi, nodrošinot visiem iedzīvotājiem drošu un brīvu piekļuvi.

David Casa (PPE), rakstiski. – Šajā ziņojumā ir sīki un rūpīgi analizēti ekonomikas krīzescēloņi un pasākumi, kas veikti ES līmenī, lai novērstu, apsteigtu vai vismaz mazinātuturpmāko krīžu ietekmi. Secinājumi, kas izdarīti ziņojumā, ir līdzsvaroti un sniedz precīzupārskatu par krīzes cēloņiem un sekām. Ziņojums ir vērtīgs pašreizējām debatēm arī ar to,ka tajā ir ieskicēti turpmākie risinājumi. Tāpēc es esmu nolēmis balsot par šo ziņojumu.

Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Tā kā lejupslīde, kuru mēs esam piedzīvojušikopš 2007. gada vasaras, mums izmaksā 60 triljonu ASV dolāru un atveseļošanās navgarantēta, es balsoju par šo tekstu, jo ar šo balsojumu mēs un mūsu kolēģi EiropasParlamentā vēlējāmies pierādīt, ka atbildība un vērienīgi plāni ir savienojami. Kā alternatīvuKomisijas, priekšsēdētāja Van Rompuy darba grupas un Merkel–Sarkozy tandēma kakofonijaipar ekonomikas pārvaldību mēs ierosinām skaidru priekšlikumu iecelt Euro kungu vaikundzi, kurš vai kura būtu atbildīgs vai atbildīga par Savienības ekonomikas politikasiekšējo un ārējo konsekvenci.

Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Es balsoju par P. Berès ziņojumu, jo es atbalstu lielākodaļu tā satura. Taču mums ir jāturpina izvērstas debates, jo īpaši par vienu jautājumu —par kopējā konsolidētā uzņēmumu nodokļa bāzi (KKUINB). Es piekrītu, ka jānodrošina,lai dažādie uzņēmumu nodokļu režīmi nedotu uzņēmumiem iespēju izvairīties nopienākuma atbalstīt sabiedrību ar daļu no savas peļņas, ieviešot taisnīgu uzņēmumu nodokļurežīmu.

Taču īpaša uzmanība ir jāpievērš KKUINB iespējamai negatīvai ietekmei uz tādām mazāmvalstīm kā Īrija, kuras labklājība un nodarbinātības līmenis ir lielā mērā atkarīgi no tāsspējas piesaistīt ārvalstu investīcijas. Es vēlos piebilst, ka Īrijas Leiboristu partija neatbalstaKKUINB.

Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo kreisienevar pieņemt ziņojumu, kas radies kā kompromiss starp sociālistiem un Eiropas labējiem,ziņojumu, kas neatspoguļo lietas būtību, proti, ekonomikas un sociālās krīzes pamatcēloņus.


Ziņojumā Parlamentam liek uzņemties atbildību par destruktīvajiem A. Merkel, N. Sarkozyun darba grupas neoliberālajiem priekšlikumiem nostiprināt līgumus un Stabilitātes paktu,kas sašķels sociālo valsti un laupīs strādniekiem viņu tiesības.

Mūsu grupa kritizēja antisociālo, pret izaugsmi vērsto Stabilitātes paktu, ekonomiskās unmonetārās savienības (EMU) institucionālos un politiskos trūkumus, nedemokrātiskoveidu, kādā darbojas Eiropas Centrālā banka, un ES nelīdzsvaroto izaugsmi, kā arī ierosinājaveidus, kā pārvarēt krīzi, ņemot vērā darba ņēmēju darba un sociālās tiesības. Diemžēlteksta gars un burts paliek uzticīgi destruktīvajai neoliberāļu politikai, kas kaitē darbaņēmējiem, ved pie lejupslīdes un bezdarba un padziļina krīzi.

Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Krīze ir devusi mums labu mācību, un mēs vēl daudzko uzzināsim par ekonomikas politikas statiskajiem un dinamiskajiem aspektiem. Mūsuuzdevums ir mācīties no tiem un pielietot tos praksē, lai atkal nokļūtu uz ceļa. Mums irjāizvairās no pagātnes kļūdām un jāmāk saskatīt parādības, kuras nesaskatījām iepriekš,bet visvairāk mums jācenšas nodibināt saikni starp reālo ekonomiku un finanšu sistēmu,aizsargājot nodarbinātību un labklājību pret šāda veida satricinājumiem. Taču EiropasSavienībai ir jādara vēl kas vairāk. Tai jārada pievienotā vērtība, jānostiprina instrumenti,kas ir labi funkcionējuši (kā, piemēram, naudas apgrozība), jāpilnveido instrumenti, kurusir iespējams uzlabot (kā, piemēram, fiskālās un budžeta politikas koordinācija), jāveidoapjomradītie ietaupījumi, lai nodrošinātu strauju un ilgstošu atveseļošanos. Es uzskatu, kair ļoti labi, ka Parlaments apsver šos jautājumus un turpina uzraudzīt situāciju, līdzizstrādātie plāni tiks iemiesoti taustāmos un efektīvos pasākumos.

Anna Maria Corazza Bildt, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Alf Svensson(PPE), rakstiski. – (SV) Mēs balsojām par šo ziņojumu, bet mēs balsojām pret ieteikumuieviest finanšu darījumu nodokli un sadalīt parādus starp euro zonas valstīm, jo mēs stipriiebilstam pret to.

Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu divuiemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir tas, ka tā autori ir veikuši lielisku darbu, kas iemiesots, novienas puses, plašā ekonomikas krīzes cēloņu un tās ietekmes uz globālo ekonomikuanalīzē un, no otras puses, tās ietekmes uz Eiropas ekonomiku analīzē. Otrais iemesls,kāpēc es balsoju par to, ir tas, ka ziņojums satur vairākus svarīgus ieteikumus, kas atrodamiiedaļā „Nākotne — Eiropa ar pievienoto vērtību” Mums ir jāatzīst, ka dzīšanās pēc īstermiņapeļņas ir novedusi pie milzīga darbvietu skaita zuduma Eiropā nozarēs, kas dod augstupievienoto vērtību, un to vietā ir radījusi nedrošas un zemas kvalitātes darbvietas. Ir pienācislaiks novērst šo tendenci un vēlreiz industrializēt Eiropas Savienību, kā arī atjaunot tāsspēju būt inovatīvai un radīt darbavietas nozarēs, kas saistītas ar pētniecību un izstrādi, unjaunām tehnoloģijām.

Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju šo balsojumu, jo bija ļoti svarīgibeidzot pieminēt sankcijas par neatbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam (SGP), kurudalībvalstis tik labprāt neņem vērā.

Mums ir jārada efektīva stimulēšanas un sodu sistēma attiecībā uz SGP īstenošanu, kaspalīdzēs nodrošināt, ka pašreizējā krīze nepadziļinās un ka jebkura nākamā krīze tieknovērsta. Tāpēc es atbalstīju rindkopu, kurā Komisijai tiek uzlikts par pienākumu ieviestsaistošu sodu sistēmu un to nepārprotami kontrolēt, lai piespiestu dalībvalstis ievērot SGPnoteikumus.


Harlem Désir (S&D), rakstiski. – (FR) Krīze ir atklājusi Ekonomikas un monetārāssavienības trūkumus — tā gandrīz diskreditēja euro un izraisīja miljoniem darbvietuzaudējumu visā kontinentā. Ar Pervenche Berès ziņojumu Eiropas Parlaments tikko pieņēmaskaidru stratēģisku priekšlikumu izvest Eiropu no lejupslīdes un censties labot tās finanšu,ekonomikas un sociālās sekas.

Šis priekšlikums ietver reālas finanšu uzraudzības ieviešanu, ko mēs jau esam sākuši, betkas būs vēl ievērojami jāpastiprina, finanšu darījumu nodokļa ieviešanu, lai regulētu tirgusun valsts finanšu aktīvus un mazinātu budžeta deficītu, koordinētu dalībvalstu ekonomikaspolitiku un budžetus. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, jāieceļ Euro kungs vai kundze,kam jāpārvalda euro zona un jāapvieno tās pārstāvība G20 un SVF, kā arī jāizveido EiropasEnerģētikas kopiena.

Ir pienācis laiks Eiropai atkal atdzīvoties. To gaida visa sabiedrība. Nepārtraukti mainīgajāpasaulē inerce ir līdzvērtīga lejupslīdei. Tāpēc mums tagad, ņemot vērā šo ziņojumu, irjāvirzās uz priekšu un jāveic praktiski pasākumi.

Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par finanšu, ekonomikasun sociālo krīzi un ieteikumiem pasākumiem un iniciatīvām, kas jāveic, jo tajā ir izklāstītikonkrēti pasākumi ekonomikas un sociālās krīzes pārvarēšanai, izveidojot reālu Eiropassociālo tirgus ekonomiku, kas vērsta uz ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un sociālointegrāciju.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ekonomikas un finanšu krīzes sekas irjūtamas ilgāk, nekā mēs cerējām, un tā arvien nopietnāk atbalsojas sociālajā sfērā. Kā esmuapgalvojis un kā teikts arī šajā ziņojumā, krīze ir parādījusi, ka mums ir vajadzīga lielākaEiropas kopība. Lielajā teritorijā, kuras robežas ir atvērtas, lai cilvēki varētu brīvi pārvietotiesun darbotos iekšējais tirgus, mēs nedrīkstam pieļaut tādas starpniecības, uzraudzības unvadības sistēmas pretošanos, kas pamatojas uz atsevišķu valstu spēku, kurš ir nenozīmīgsun ierobežots, ņemot vērā situāciju Eiropā un pārējā pasaulē. Ekonomikas pārvaldības unfinanšu uzraudzības stiprināšana, kā arī spēja uzlabot politikas un ekonomikas, un monetārojautājumu koordināciju no ES iestāžu puses nodrošinās lielāku stabilitāti un lielākas iespējasrīkoties ātri un efektīvi. Es vēlos uzsvērt stratēģijas „Eiropa 2020” lielo nozīmi, kurāuzņēmumu konkurētspēja un jaunu darbvietu radīšana pamatojas uz pētniecību uninovācijām. Es vēlos vēlreiz uzsvērt iekšējā tirgus un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU)būtisko nozīmi ekonomikas atjaunošanā un aktivizēšanā, un šajā nolūkā jau tiek veiktipasākumi, kas veicinās tās nostiprināšanu un ilgtspējīgu attīstību.

Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Es balsoju pret šo ziņojumu, tāpēc kareferenta sākotnējais priekšlikums ir sagrozīts un tajā ir iekļauta nostāja, kas mudina veiktpasākumus, kuri veicināja krīzi. Tajā ir arī aicinājums sodīt dalībvalstis, kas neievēroStabilitātes un izaugsmes paktu. Lai gan sociālajā jomā šis tas no iepriekšējā priekšlikumair saglabāts, tomēr šā priekšlikuma vispārējā virzība ir negatīva.

Turklāt priekšlikumi, kurus mēs atbalstījām plenārsēdē, tika noraidīti, jo īpaši šādās jomās.

- Komisijas nesen ierosinātie tiesību akti par ekonomikas pārvaldību, tostarp arī par sodiem,— kas negatīvi ietekmēs jau tā zemos dalībvalstu izaugsmes tempus — , lai gan vienlaikusmēs atbalstījām vērienīgu Eiropas ieguldījumu plānu, kas sekmētu darbavietu radīšanu.

- Atbalsts plašai dalībai arodbiedrību organizētajā Eiropas mobilizācijas dienā pret taupībaspasākumiem un nedrošību 2010. gada 29. septembrī, uzsverot tās lielo politisko nozīmiun izsakot atbalstu arodbiedrību prasībām — stabilām darbavietām un algai, kas nodrošina


iztikas minimumu, labai sociālajai un pirktspējas aizsardzībai, lielāku pensiju garantijām,labas kvalitātes un visiem pieejamiem sabiedriskajiem un sociālajiem pakalpojumiem.

- Kategorisks nodokļu oāžu nosodījums par krāpšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanasun kapitāla aizplūšanas veicināšanu.

Bruno Gollnisch (NI) , rakstiski. – (FR) Kā tas parasti Parlamentā notiek, kad jārisinaekonomikas, sociālās un finanšu krīzes jautājumi, Berès kundze savā ziņojumā navpievērsusies galvenajām problēmām, bet cenšas glābt pastāvošo sistēmu, nevis apšaubīttās pamatus. Šajā ziņojumā ir pat izteikta dziļa ticība tirgus pašregulācijas iespējām, ka arīiespējām to padarīt ētiskāku.

Tajā ir izteikta pārliecība par globālās konkurences un brīvas un neierobežotas kapitāla unpreču aprites priekšrocībām. Tādas sistēmas uzraudzība, kas nedarbojas, neļaus mumsizvairīties no tās lielākajām aplamībām. Banku sistēma ir izrādījusi cinismu, priekšlaikusatmaksājot naudu, tā ka tā tagad var izvairīties no stratēģijas maiņas un turpināt savuskandalozo praksi.

Visa globālā finanšu sistēma šodien kaitē reālajai ekonomikai. Tā veicina spekulācijas unsarežģītu finanšu produktu rašanos, kas bieži ir neskaidri un potenciāli bīstami. Tā radabagātību no nekā. Tā liek uzņēmumiem izvēlēties īstermiņa stratēģiju, un tā dod priekšrokuakcionāriem uz citu ekonomikas dalībnieku rēķina. Nepietiek ar to, ka izliekamies touzraugām. Tā ir jāmaina.

Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Bez miljoniem darbavietu zuduma visāEiropas kontinentā un euro apdraudējuma lejupslīde ir atklājusi stingras un saskaņotasekonomikas pārvaldības trūkumu, kā arī finanšu uzraudzības nepilnības.

Es balsoju par šo rezolūciju tikai tāpēc, ka tā paredz novērst šos trūkumus un veicina finanšudarījumu nodokļa ieviešanu, kas spēs ierobežot spekulācijas ar finanšu darījumiem, regulēttirgus, finansēt valsts sektoru, kā arī mazināt valsts finanšu deficītu. Tas ir iedarbīgspasākums, uz ko es aicināju jau ilgu laiku, un es vērtēju to atzinīgi.

Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju savas tautietes sociālistesBérès kundzes ziņojumu par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi. Šajā vērienīgajā tekstāir ierosināts daudz ideju un risinājumu izkļūšanai no lejupslīdes, ilgtspējīgas atveseļošanāsnodrošināšanai un līdzīgu turpmāko finanšu krīžu novēršanai, ieviešot pārvaldības unuzraudzības mehānismus.

Ar šo balsojumu Eiropas Parlaments ir pierādījis, ka politiska atbildība ir savienojama arvērienīgiem politiskiem plāniem. Prioritāte ir piešķirta nodarbinātībai, jo pastāv risks, kaekonomikas atveseļošanās nemazinās bezdarbu. Teksts satur aicinājumu nodibināt EiropasEnerģētikas kopienu, iecelt Euro kungu vai kundzi, kurš/kura būtu atbildīgs/atbildīga parSavienības ekonomiku un monetāro politiku, kas būtu liels solis uz priekšu. Visbeidzot,tekstā ir atgādinājums par vajadzību ieviest finanšu darījumu nodokli, lai tie, kas ir atbildīgipar lejupslīdi, beidzot būtu spiesti dot kaut kādu ieguldījumu.

Gay Mitchell, Mairead McGuinness, Jim Higgins un Seán Kelly (PPE), rakstiski. –Eiropas Parlamenta Īrijas Fine Gael partijas deputāti neatbalsta priekšlikumu direktīvai parkopējā konsolidētā uzņēmumu nodokļa bāzi, bet neuzskata to par pietiekamu iemeslubalsošanai pret šo svarīgo ziņojumu kopumā.


Anne E. Jensen (ALDE), rakstiski. – (DA) Dānijas Liberālā partija galīgajā balsojumāatturējās no balsošanas par Berès kundzes ziņojumu par finanšu krīzi, jo tajā ir ieteikumsieviest finanšu darījumu nodokli.

Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Kopā ar saviem kolēģiem no Leiboristu partijas es balsojupar Berès kundzes ziņojumu, jo es atbalstu lielāko daļu tā satura. Taču ir vajadzība turpinātizvērstas debates, jo īpaši par KKUINB jautājumu. ES piekrītu, ka ir jānodrošina godīgsuzņēmumu nodokļu režīms, lai tas neļautu uzņēmumiem izvairīties no pienākuma atbalstītsabiedrību ar daļu no savas peļņas. Taču īpaša uzmanība jāveltī KKUINB iespējamai negatīvaiietekmei uz tādām mazām valstīm kā Īrija, kuras labklājības un nodarbinātības līmenis irlielā mērā atkarīgs no tās spējas piesaistīt ārvalstu ieguldījumus. Es vēlos piebilst, ka ĪrijasLeiboristu partija neatbalsta KKUINB.

Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (PPE), rakstiski. – (EL) Berès kundzes ziņojumā ir ietvertsjautājums par euro zonas stabilitātes lielo nozīmi, par ko es arī balsoju.

Taču galīgajā balsojumā es atturējos, jo uzskatu, ka, pirmkārt, attiecībā uz ES ekonomikasun finanšu problēmām un pasākumiem, kas jāveic, ir pieņemta pārāk vispārīga unvienkāršota pieeja un ka, otrkārt, par Komisijas priekšlikumiem un sankcijām attiecībā uznedisciplinētām dalībvalstīm, kā, piemēram, fiskāliem vai finansiāliem pasākumiem, EiropasParlaments vēl nav debatējis vai izdarījis secinājumus.

Tāpēc es atstāju sev tiesības vēlāk izteikt atsevišķu atzinumu.

Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Berès kundzes ziņojumu, jo uzskatu,ka ir vajadzīga efektīva sadarbība starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, lai atrastu ceļu,kā pārvarēt ekonomikas un finanšu krīzi.

Starptautiskais Valūtas fonds nesen publicēja pasaules ekonomikas pašreizējā stāvokļaanalīzi, parādot, ka atveseļošanās process ir vēl arvien nedrošs un neviendabīgs. Faktiskimēs sastopamies ar diviem scenārijiem — no vienas puses, redzam jaunietekmes valstuspēcīgu izaugsmi, bet, no otras puses, augstu bezdarba līmeni un vispārēju zemuatveseļošanās tempu ekonomiski attīstītajās valstīs.

Es tāpēc uzskatu, ka būtu lietderīgi garantēt pienācīgu valsts finanšu stabilitāti, lai saglabātusabiedrības uzticību tirgus ekonomikai un liktu tai atgūt ticību Eiropas projekta vērtībai.

Thomas Mann (PPE), rakstiski. – (DE) Es balsoju par šo Īpašās komitejas ziņojumu parfinanšu, ekonomikas un sociālo krīzi, ziņojumu, kurā ir konstruktīvs kompromiss starpvisām iesaistītajām grupām. Mums nav vajadzīga Eiropas dimensijas samazināšanās, mumsir vajadzīgā tās palielināšanās. Mūsu dalībvalstu ekonomika ir cieši saistīta — nacionālsegoisms tikai padziļinās krīzi. Šajā ziņojumā Eiropa tiek aicināta būt vienprātīgai būtiskosjautājumos. Mūsu rīcības stūrakmenim ir jābūt ilgtspējīgai ES finanšu, ekonomikas unnodarbinātības politikai. Ieteikumi turpmākajai rīcībai rāda skaidru ceļu uz priekšu —uzņēmumu kredītreitingi ir jānovērtē neatkarīgai kredītreitingu aģentūrai. Ar finanšudarījumu nodokļa palīdzību ir jāizbeidz augsta riska spekulācijas. Stabilitātes un izaugsmespakts ir ciešāk jāsaista ar stratēģiju „Eiropa 2020”. Mēs nepārprotami aicinām Komisijuradīt līdzsvaru starp izaugsmi, vienādām iespējām un finanšu tirgu stabilitāti. Ir jāsamazinanodokļi darba ņēmējiem, lai uzlabotu ieguldījumu klimatu un tādējādi arī Eiropaskonkurētspēju. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir jo īpaši vajadzīga vieglāka piekļuvekredītiem.


Sociālajā jomā galvenā prioritāte ir cilvēkresursu attīstība — veicot reālus, taustāmuspasākumus cilvēku apmācībai un kvalifikācijai. Neskaitāmi sabiedriskas uzklausīšanaspasākumi, semināri un analīze ir devuši mums, komiteju locekļiem, iespēju sniegt savulabi pamatotu, uz faktiem balstītu ieguldījumu šajās sabiedriskajās debatēs. Ir svarīgi, laiParlaments piedāvātu skaidru atbildi uz krīzēm. Tikai tādā veidā mēs varam pierādīt, kaesam mūsu iedzīvotāju uzticības un paļāvības cienīgi.

Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu tikai jaunās vienošanāsdēļ, kas tika panākta, galvenokārt pateicoties Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu)grupai. Sākotnējais projekts, ko iesniedza referente, bija nepārprotama ideoloģiskaprovokācija, un tāpēc to visu vajadzēja mainīt. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fondaieteikumu prioritātēm bija jālabo vēl palikušās finanšu nozares vājās puses, jānodrošinaspēcīga pieprasījuma un nodarbinātības izaugsme, jāuztur parādu ilgtspējība, jārūpējaspar līdzsvarotāku pasaules izaugsmi un jāatrisina problēmas, kas sakņojas plašā unneparedzamā kapitāla apritē. Ziņojums, kurā ir atzīta eventuālā vajadzība nodrošinātpienācīgu valsts finanšu stabilitāti, lai saglabātu uzticēšanos finanšu un preču tirgiem,lieliski saskan ar budžetu, kuru apstiprināja Itālijas valdība un kura mērķis ir samazinātdeficītu zem 3 % sliekšņa.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes īpašās komitejasizveides (CRIS) mērķis bija to faktoru noteikšana, kuri noveda pie krīzes un kurus ES nebijapamanījusi, kas nozīmē, ka krīze bija negaidīta, kā arī turpmāko pasākumu un iniciatīvuizstrāde, lai turpmāk izvairītos no līdzīgām situācijām un spētu atjaunot ekonomiku unneatgriezeniski apturēt krīzes scenārijus, kas vēl arvien pastāv dažās dalībvalstīs. Es uzskatu,ka Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes īpašā komiteja ir veikusi savu darbu labi un kašajā dokumentā tā ir izklāstījusi jaunus ceļus, pasākumus un iniciatīvas, kas ļaus ES labāksagatavoties potenciālajām turpmākajām krīzēm.

Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Es atbalstu Berès kundzes ziņojumu, kurā ir izteiktsaicinājums pastiprināt un nevis pavājināt Eiropas dimensiju, darboties efektīvāk unsamazināt birokrātiju, un starptautiskajā arēnā runāt vienotā Eiropas Savienības balsī.

Lai gan ir atjaunojusies izaugsme, mēs nedrīkstam maldīgi uzskatīt, ka lejupslīde ir mumsjau aiz muguras un ka mēs esam atrisinājuši tās cēloņus. Mācība, ko esam guvuši no šīskrīzes, ir tā, ka mums trūkst pasaules pārvaldības mehānisma (trūkst visu pasauli aptverošasvalsts). Mums ir vajadzīga taisnīgāka bagātību sadale valstu starpā un ikvienā valstī. Šajāapstāklī ir krīzes iedīgļi. Tāpēc es esmu par to, lai Eiropadome noorganizē īpaši šimjautājumam veltītu G20 augstākā līmeņa sanāksmi.

Attiecībā uz attīstību es vēlos uzsvērt — kā to dara Berès kundze savā ziņojumā — , ka irsvarīgi lai dalībvalstis ievērotu savas 2005. gadā pieņemtās saistības attiecībā uz oficiāloattīstības palīdzību (OAP). Oficiālās attīstības palīdzības samazinājumam nav attaisnojuma.Oficiālo attīstības palīdzību ir jāturpina palielināt, un to nedrīkst ietekmēt finanšu krīzessekas.

Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Finanšu krīze pielika punktu pasaciņai parpašregulējošiem finanšu tirgiem. Jo īpaši finanšu produktu nepārredzamība un augsta riskafinanšu struktūras, kā arī Amerikas Savienoto Valstu mīkstās valūtas politika un interešukonflikti attiecībā uz valūtas reitingiem izraisīja globālo finanšu krīzi. ES dalībvalstīm unto iedzīvotājiem ir pietiekami daudz vielas pārdomām par izraisīto ekonomisko krīzi,pieaugošo bezdarbu un sarūkošo sabiedrisko pakalpojumu nozari. Glābšanas pasākumu


kopums spēja apturēt lejupvērsto spirāli tikai uz īsu laiku. Ilgtermiņā tas tikai aizstāj vienuproblēmu ar citu. Krīzi nedrīkst izmantot, lai palielinātu ES pilnvaras.

Eirokrātija un birokrātija nav krīzes atrisinājums. Drīzāk gan uzspiesta konformisma unkultūras atšķirību ignorēšanas dēļ tās palīdzēja to izraisīt. Es pilnīgi atbalstu labākukoordināciju un apspriešanos ES līmenī. No otras puses, Eiropas līmeņa ekonomikaspārvaldība ir kategoriski jānoraida, un es tāpēc noteikti noraidu šo ziņojumu.

Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Finanšu, ekonomikas un sociālāskrīzes īpašās komitejas vidusposma ziņojumu. Kā Īpašās komitejas loceklis es aktīvipiedalījos tās darbā un šā ziņojuma izstrādē. Jo īpaši es uzskatu, ka sociālas tirgusekonomikas, kas ir atzīta un noteikta par mērķi Līgumā, valsts sistēmā ir jāveic dažipielāgojumi, kuru nolūks ir paātrināt un atvieglot līdzsvara nodrošināšanu, lai novērstuzaudējumus un grūtības vai tos ierobežotu līdz minimumam. Neatstājot jauna ceļameklējumus vienīgi ražošanas nozarēm, kurās ir jāveic radikālas pārmaiņas, mums irjāizstrādā pārveides plāni, kreditēšanas plāni, virziena maiņa un citi piemēroti līdzekļi.Eiropai ir no jauna jāpiesaista investīcijas un jāattīsta ražošana, kļūstot pasaulē par inovācijuun izaugsmes piemēru. Valsts un privātajām finanšu iestādēm ir jādara viss iespējamais,lai tirgi darbojas reālās ekonomikas un mazo un vidējo uzņēmumu labā, tādējādi dodottiem iespēju veicināt ekonomikas atveseļošanos un izaugsmi Eiropā.

Georgios Papastamkos (PPE), rakstiski. – (EL) Es atturējos balsojumā par Berès kundzesziņojumu, tāpēc ka priekšlikumi par Eiropas ekonomikas pārvaldību neatrisina mūsunepabeigtās ekonomikas savienības strukturālās problēmas un nenovērš asimetriju starpnepilnīgu ekonomikas savienību un pilnīgu monetāro savienību. Taču galvenokārt esatturējos tāpēc, ka šie priekšlikumi neveicina ekonomikas politikas un ekonomikas riskueiropeizāciju. Tie tikai eiropeizē sankcijas, kas tagad ir kļuvušas vēl stingrākas. Šiepriekšlikumi nepiedāvā nekādas stratēģiskas pamatnostādnes, kas varētu nodrošinātlīdzsvarotu izaugsmi un stimulēt visu dalībvalstu konkurētspēju.

Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu,ka Komisijai ir jānodrošina projektu vadība un finansēšana šādās jomās: 1) atjaunojamuenerģijas avotu pētniecība, izstrāde un izvietošana; 2) Eiropas enerģētikas tīklanostiprināšana, izmantojot arī jaunus enerģijas uzkrāšanas veidus un izveidojot Eiropasaugstsprieguma līdzstrāvas (HVDC) supertīklu; 3) ES kosmosa infrastruktūru veicināšanaradionavigācijas un zemes novērošanas jomās; 4) ātras piekļuves nodrošināšana internetam;5) ES vadošās lomas nodrošināšana e-veselības jomā; 6) kopēju standartu izstrādespabeigšana elektriskajiem transportlīdzekļiem. Finanšu regulēšanas jomā Parlamentam irjātiecas izveidot regulēšanas un uzraudzības sistēmu, kas ietvertu visus finanšu tirgus,instrumentus vai visas iestādes. Tāpēc ir svarīgi: 1) ieviest lielāku pretcikliskuma regulējumu;2) mazināt sistēmisko risku, ko rada lielas iestādes un atvasināto finanšu instrumentu tirgi;3) stiprināt Eiropas mēroga un globālā regulējuma un uzraudzības struktūras; 4) izpētītārpusbilances darījumus; 5) ieviest finanšu darījumu nodokli; 6) ieviest jaunus finanšunozares statistisko datu standartus.

Mario Pirillo (S&D), rakstiski. – (IT) Vidusposma ziņojums par finanšu, ekonomikas unsociālo krīzi ir lietderīgs Eiropas pašreizējās finanšu situācijas analīzes instruments, betpirmkārt tajā ir iezīmēts galvenais ceļš, pa kuru Eiropai ir droši jāiet, lai novērstu tādusituāciju kā pašreizējā atkārtošanos.

Es uzskatu, ka tā īstenošanai — kā ziņojumā pareizi teikts — Eiropai nekavējoties jāizveidospēcīgas un autoritatīvas struktūrvienības, kas spētu piedāvāt ekonomikas politikas


standartveida pārvaldību visās dalībvalstīs. ES esmu pārliecināts, ka Eiropa nedrīkst vairsstāvēt malā un vērot, kā dalībvalstis fragmentārā un nekonsekventā veidā reaģē uzekonomikas krīzi, kuras sekas apdraud mūsu ekonomikas izaugsmes potenciālu.

Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Stratēģijas „Eiropa 2020” iestrādāšanai dalībvalstunacionālajās programmās ir jāpalīdz Eiropas Savienībai kļūt konkurētspējīgākai, sociālajāziņā harmoniskākai un ilgtspējīgākai, tādai Eiropas Savienībai, kas pirmajā vietā politikasveidošanā liek iedzīvotājus un vides aizsardzību.

Dalībvalstu prioritātēm jābūt vērstām uz augstas kvalitātes darbvietām un darba tirgupareizas darbības nodrošināšanu, kā arī uz pienācīgu sociālo apstākļu garantēšanu, laipalielinātu nodarbinātību. Vidējais bezdarba līmenis ES iedzīvotāju starpā ir 10 %, dažāsvalstīs sasniedzot 20 % un vairāk nekā 40 % — jauniešu starpā. Tāpēc ir svarīgi augstaskvalitātes, atbildīgi valsts izdevumi, vienlaikus veicinot privātā sektora uzņēmējdarbībasun inovāciju potenciālu, lai sekmētu ekonomikas un sociālo progresu.

Ar savu balsojumu es atbalstīju dalībvalstu vajadzību izstrādāt dzīvotspējīgas programmasdarba tirgus attīstībai, uzlabojot darba ņēmēju stimulēšanu un darba apstākļus, vienlaikusnodrošinot arī darba devējiem pievilcīgus stimulēšanas līdzekļus, lai tie pieņemtu un censtossaglabāt darbiniekus. Ir jāuzsver arī vajadzība pēc pienācīgas kvalitātes nodarbinātības, kassaistīta ar nedeklarētas nodarbinātības apkarošanu, kā arī pēc piekļuves nodrošināšanasdarba tirgum tiem darba ņēmējiem, kas pašlaik ir no tā izstumti.

Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Man bija skumji, balsojot pret Berès kundzesziņojumu. Faktiski pirmā versija bija daudzsološa krīzes cēloņu un priekšlikumu tāspārvarēšanai analīze. Taču labējo grupu prasības ir sabojājušas sākotnējo ziņojumu parizšķirošiem jautājumiem. Lai gan vairāki labi priekšlikumi ir saglabāti — piemēram, parEiropas Kredītreitingu aģentūras izveidi —– , taču attiecībā uz ekonomikas pārvaldībuziņojums ir atgriezies „Briseles konsensa” līmenī. Tā kā izvēle ir ierobežota starp deficītuun valsts parādu vai starp izaugsmi un nodarbinātību un tā kā ziņojumā nav izteikts noteiktsviedoklis par šo būtisko jautājumu, es to nevaru atbalstīt.

Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo es piekrītu, ka Komisijaiir jāuzņemas atbildība par projektu uzraudzības un finansējuma nodrošinājumu, jo īpašiattiecībā uz jaunām investīcijām pētniecībā un atjaunojamu enerģijas avotu izstrādē unizmantošanā, kā arī uz ātras piekļuves internetam nodrošināšanu visā Savienībā unnekavējošu ES digitalizācijas plānu īstenošanu. Parlamentam ir jācenšas izveidot tādufinanšu regulējuma un uzraudzības sistēmu, kurā būtu iekļauti pilnīgi visi finanšu tirgi,instrumenti un iestādes. Lai panāktu vienošanos, ir jāstiprina Viseiropas un globālāregulējuma un uzraudzības struktūra.

Carmen Romero López un Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs esamapmierināti, ka ziņojums tika pieņemts ar lielu balsu vairākumu, bet arī par to, ka ALDEmēģinājums vājināt punktu par finanšu darījumu nodokli neizdevās un ka teksts, kasbalstījās uz mūsu ierosināto grozījumu par finanšu darījumu nodokļa ieviešanu ES līmenī,tika pieņemts kā prioritārs pasākums.

Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Šis ziņojums ir radies kompromisa rezultātā, jo parto tika iesniegts ne mazāk kā 1 625 grozījumu, un tajā ir izdalīti vairāki galvenie jautājumipar krīzes cēloņiem no īpašumu burbuļa līdz nenodrošinātiem banku produktiem, Eiropasnodokļu sistēmu saskaņošanas trūkumam un nespējai ievērot Stabilizācijas un izaugsmespakta noteikumus. Mēs paši redzam visa tā sekas — bagātības mazināšanos un bezdarbu.


Vienīgā atbilde uz to ir nodarbinātības palielināšana, veicinot uzņēmumu veidošanu,pētniecību un izstrādi, pieņemot pasākumus, kas sekmē pārredzamību un vienotus Eiropasnoteikumus, piemēram, attiecībā uz nodokļiem — PVN un netiešajiem nodokļiem.

Vienīga apšaubāmā lieta ir jauna finanšu darījumu nodokļa ieviešana, kas būtu pirmaisefektīvais Eiropas nodoklis, kurš tieši finansētu Savienības budžetu. Mēs nevaram pieņemt,ka Eiropa krīzes laikā, kuru mēs pašlaik piedzīvojam, tukšotu jau tā tukšās savu iedzīvotājukabatas.

Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība pašlaik piedzīvo visnopietnākoekonomikas un sociālo krīzi kopš tās dibināšanas. Tāpēc mūsu pienākums ir atrastilgtermiņa risinājumu šai situācijai.

Es atzinīgi vērtēju Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes īpašās komitejas izveidi unatbalstu ekonomikas pārvaldības mehānismus, kas ietver arī dalībvalstu politikaskoordināciju un uzraudzību attiecībā uz valsts finanšu ilgtspējību.

Taču es paužu nožēlu par to, ka Eiropas Parlaments neiesaistās lielākā mērā krīzespārvarēšanas stratēģijas izstrādē, jo ir vēlams, lai Eiropas Parlaments un dalībvalstuparlamenti vairāk domātu par nākotni. Es vēlos uzsvērt kohēzijas instrumentu lielo nozīmišajā procesā.

Pirmkārt, ES ir jāpastiprina koordinācija un labāk jāizmanto sadarbība starp dažādiempārvaldības līmeņiem un dažādiem politikas aspektiem. Otrkārt, teritoriālās īpatnības unkrīzes asimetriskā ietekme arī ir jāņem vērā. Kā uzsvērts ziņojumā, faktiski kohēzijaspolitikas efektivitāte saiknes nodibināšanā starp atveseļošanos un ilgtermiņa izaugsmibalstās uz šādiem aspektiem — stratēģisku pamatnostādņu izstrādi un dalībvalstu unreģionu motivēšanu tās īstenot, kā arī uz instrumentu piešķiršanu šo mērķu sasniegšanai.

Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Dāmas un kungi! Eiropa ir kritusi par upurine tikai finanšu un sociālajai krīzei. Mēs piedzīvojam arī lielu sabiedrības uzticības krīzi.Gan Lietuvā, gan visā Eiropā mums jāatgūst sabiedrības uzticība mūsu finanšu unpolitiskajām iestādēm un jāizveido dzīvotspējīga un ilgtspējīga finanšu sistēma, kas spēspasargāt mūs no turpmākajām krīzēm. Mums ir vajadzīgs pārredzams daudzlīmeņuregulēšanas mehānisms, kas pamatojas uz tīriem morāles principiem un kalpo visaisabiedrībai.

Finanšu krīze skāra Lietuvu īpaši smagi — 2009. gadā mūsu ekonomika saruka par 15 %,Izstrādājot pretkrīzes stratēģiju, mums ir jāņem vērā reģionālās īpatnības un neviendabīgākrīzes ietekme. Es atzinīgi vērtēju to, ka Īpašā komiteja uzsver kohēzijas instrumentubūtisko nozīmi palīdzības sniegšanā tiem ES reģioniem, kuriem tā ir visvairāk vajadzīga.Tiem jāpalīdz mums pārvarēt krīzes sekas, piešķirot nepieciešamās investīcijasinfrastruktūrai, uzņēmumiem un darbvietu radīšanai.

Atveseļošanās ir atkarīga arī no stratēģijas „Eiropa 2020” veiksmīgas īstenošanas. JebkuraiES ilgtermiņa investīciju stratēģijai ir jāpamatojas uz konkurētspējas uzturēšanu un iekšējātirgus stiprināšanu, kas ir viens no Eiropas izaugsmes dzinējspēkiem.

Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Pēdējie gadi ir parādījuši, ka mūsu valstu ekonomikair savstarpēji atkarīga un ka problēmas var rasties likumdošanas regulējuma vai ekonomikaskohēzijas trūkuma dēļ visā Eiropā. Cenšoties pārvarēt krīzi mums ir jāpaļaujas uz Eiropasrisinājumiem, kas sola veidot spēcīgāku ekonomiku un labāk integrētas finanšu sistēmas,kuras spētu dot labumu Velsas un visas Eiropas iedzīvotājiem.


Es tāpēc balsoju par Berès kundzes ziņojumā izteiktajiem par priekšlikumiem attiecībā uzpasākumiem un iniciatīvām, kas jāīsteno finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes sekupārvarēšanai. Mums ir jāmeklē kopīgi risinājumi Eiropas problēmām, vienlaikus atzīstotarī ikvienas ES dalībvalsts izvēli un ļaujot tām pašām lemt par to, kā panākt progresu.Padomei, Komisijai un Parlamentam ir jāsadarbojas spēcīgākas un stabilākas globālasekonomikas nodrošināšanā, ekonomikas, kas darbojas visas Eiropas Savienības interesēs.

Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments šodien, trešdien,20. oktobrī, pieņēma Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes īpašās komitejas ziņojumu.

Mēs Eiropas Apvienoto kreiso un Zaļo kreiso spēku konfederālajā grupā balsojām pret šoziņojumu, tāpēc ka tajā izteiktie priekšlikumi ir nedaudz sirreāli un pilnīgi ignorē sociālāsmanifestācijas, kas ES dalībvalstīs notiek pēdējos mēnešos un ir vērstas pret taupībasplāniem, antisociāliem pasākumiem un sociālās nodrošināšanas un sabiedrisko pakalpojumusistēmu iznīcināšanu — jo šie ir vienīgie pasākumi, kas paredzēti dalībvalstu budžetadeficīta mazināšanai.

Šis ziņojums turpina pret pašreizējo pensiju sistēmu vērsto Nicolas Sarkozy un viņa valdībasierosināto pensiju reformu, pret kuru jau vairākas nedēļas ir cīnījusies un kuru ir nosodījusiFrancijas protesta kustība.

Šajā ziņojumā ir slavēts Stabilitātes un izaugsmes pakts, kā arī pasākumi un politika, kurumēs gadiem ilgi esam nosodījuši un kuru mūsu iedzīvotāji arvien biežāk uzskata parizgāzušos.

Lielais vairākums (501 balsis „par”), kas balsoja par šo ziņojumu, acīmredzot nesaprot toiedzīvotāju vēsti, kas visā Eiropā jau vairākas nedēļas protestē pret taupības plāniem un artiem saistītajām pret iedzīvotājiem vērstajām reformām.

Ziņojums: Diego Feio (A7-0282/2010)

Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski.– (PT) Es balsoju par ziņojumu, kas šodien tika šeitiesniegts un apspriests, jo Eiropas Savienībai tas ir solis uz priekšu, atbalstot tādas iestādeskā Eiropas Valūtas fonds (EVF) izveidi, un tādējādi izveidojot valstu parādu attīstībaspārraugu, lai papildinātu Stabilitātes un izaugsmes paktu (SIP) kā „pēdējās iespējas”mehānismu dalībvalstīm. Tāpat ir vērts uzsvērt priekšlikumu izveidot augsta līmeņapolitisku grupu Komisijas vadībā ar pilnvarām pētīt varbūtējās institucionālās pārmaiņasnotiekošajās ekonomikas pārvaldības reformās, tostarp iespēju izveidot Eiropas Kopējokasi (ECT), lai ES būtu pašai savi finanšu līdzekļi un mazinātos atkarība no dalībvalstupārskaitījumiem, kā arī sagatavot pamatojuma novērtējumu, lai ilgtermiņā izveidotu tādusistēmu, kas ļautu dalībvalstīm piedalīties kopēju Eiropas obligāciju izdošanā. Tādējādi,veicot pienācīgu ietekmes novērtējumu un nosakot dažādās juridiskās alternatīvas,vienlaikus skaidri definējot Eiropas infrastruktūras mērķus un finansējumu, būs vieglākīstenot ilgtermiņa stratēģiskos projektus spēcīgākas Eiropas Savienības izveidei.

Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Pašreizējāekonomikas, finanšu un sociālā krīze ir parādījusi, ka esošais ekonomikas pārvaldībasmodelis Eiropas Savienībā nav darbojies tik efektīvi, kā tas bija paredzēts. Pēdējos gadosstarp dalībvalstīm ir bijusi nepietiekama konverģence, un pēdējā desmitgadēmakroekonomikas un fiskālā nelīdzsvarotība ir saglabājusies un pat palielinājusies.Uzraudzības sistēma bija pārāk vāja, un Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi netikapietiekami ievēroti, jo īpaši tas attiecas uz preventīvajiem nosacījumiem. Es piekrītudokumentā izvirzītajiem priekšlikumiem, ka mums ir jācenšas labāk saskaņot darbības ar


dalībvalstīm un dalībvalstu starpā, jo īpaši tāpēc, lai novērstu nesen izveidojušās situācijasatkārtošanos. Ir izšķiroši svarīgi, lai dalībvalstis pilnīgi piemērotu ES līmenī pieņemtosnoteikumus un lēmumus, piemēram, Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus uninstrumentus. Galvenā uzmanība jāpievērš ilgtermiņa ilgtspējīgai izaugsmei, nodrošinotapstākļus kvalitatīvu darbavietu radīšanai, nevis īstermiņa peļņai, kas ir nodarījusi milzīgukaitējumu Eiropas tirgu finanšu stabilitātei.

Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski.– (ES) Pašreizējā ekonomikas krīze irparādījusi, ka ekonomikas politikas koordinācija Eiropas Savienībā nav darbojusies un tajānav pārvaldības, ekonomikas uzraudzības vai finanšu pakalpojumu regulēšanas sistēmu.Tas viss ir veicinājis nestabilitāti un panīkumu Eiropā. Tāpēc es vēlos uzsvērt šimpriekšlikumam pievienotos ieteikumus un izteikt savu pateicību par šiem ieteikumiem,kuru mērķis ir uzlabot Eiropas Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus, pilnveidotekonomikas pārvaldību, izveidot spēcīgu mehānismu pārmērīgu parādu problēmunovēršanai un atrisināšanai euro zonā un pārskatīt budžeta, finanšu un fiskālosinstrumentus. Es gribētu norādīt, ka es pilnīgi piekrītu tam, ka ir jāuzlabo Eiropas Savienībasārējā pārstāvniecība ekonomikas un monetāro lietu jomā.

Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlos pateikties Feio kungam par lielisko darbušā sarežģītā ziņojuma sagatavošanā. Es balsoju par šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka ir svarīgiuzlabot ekonomisko pārvaldību Eiropas Savienībā. Finanšu krīze patiešām ir akcentējusipatiesas politiskas un ekonomiskas koordinācijas trūkumu starp dalībvalstīm un dažādokontroles instrumentu neefektivitāti. Tāpēc tagad Eiropai ir pienācis laiks izveidotuzticamāku tiesisko regulējumu, kurā tiktu ievēroti stratēģijas „ES 2020” mērķi, vienlaikusīstenojot parādu un valstu ienākumu lielāku kontroli, ieviešot fiskālos stimulus MVU unveicot darba tirgu integrāciju. Taču, ņemot vērā nesen parakstītos nolīgumus, es neatbalstuvairāku noteikumu ieviešanu, kas varētu izrādīties pārāk mehāniski dažām dalībvalstīmun grūti īstenojami. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka finanšu krīzes pamatā ir toksiskie aktīviun vēl jo lielākā mērā — pārmērīgie privātie parādi (augsta riska hipotēkas). Citiem vārdiemsakot, krīzi ir izraisījusi nelīdzsvarotība privātajā un banku sektorā, nevis valstu publiskaisparāds. Visbeidzot, es piekrītu 3. ieteikumam par valstu koordinācijas uzlabošanu arikgadējiem euro zonas uzraudzības ziņojumiem.

Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo es piekrītu,ka ir jāizveido saskaņota un pārredzama makroekonomisko tendenču daudzpusējauzraudzībai sistēma Eiropas Savienībā un dalībvalstīs. Es vēlos aicināt organizēt ikgadējasParlamenta, Komisijas, Padomes un valstu parlamentu pārstāvju debates par stabilitātesun konverģences programmām (SKP) un valstu reformu programmām (VRP), kā arī parvalsts ekonomikas attīstību kā daļu no Eiropas pusgada novērtēšanu. Es arī vēlos aicinātizveidot mehānismu valstu līmenī stratēģijas „Eiropa 2020” prioritāšu un attiecīgo valstsreformu programmā iekļauto mērķu īstenošanas novērtēšanai, lai atbalstītu ikgadējonovērtējumu, ko veic ES iestādes.

Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret šo ziņojumu, kurā EiropasSavienības ekonomikas pārvaldības dēļ ir ieņemts suverēns skatījums un stingras disciplīnaspolitika attiecībā uz Stabilitātes paktu un atbalstītas preventīvas sankcijas, kas kaitēdalībvalstīm, pārkāpjot Māstrihtas kritērijus. Tajā ir ierosināts budžeta stabilitātes unstingras valstu budžetu uzraudzības mērķis, nobeigumā pieņemot bargus pasākumus, kaskaitē darba ņēmēju ienākumiem, pensijām, kā arī darba un apdrošināšanas tiesībām. Untas viss notiek par spīti tam, ka mēs varam redzēt šīs politikas sekas Grieķijā, Īrijā, Spānijā,Portugālē un citviet. Tas viss notiek laikā, kad darba ņēmēji daudzās Eiropas valstīs ir


iznākuši ielās, protestējot pret to, ka viņi kļūst par krīzes un ES, ECB un SVF īstenotoneoliberālo pretuzbrukumu upuriem.

Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Euro ieviešana bija Eiropas Savienībai būtiska avantūra.Galvenais riska faktors ir saistīts ne tik daudz ar monetārās tehnikas jautājumiem, kurosEiropas Centrālā banka veic lielisku darbu, cik ar ekonomiskas kohēziju un saikni ar reāloekonomiku. Šī problēma reāli lika sevi just krīzes laikā: vienotajai valūtai ir aizvien mazākun mazāk nozīmes tirgū, kurš joprojām ir sadrumstalots un pārvaldīts ar tādu fiskālopolitiku, kas ne vienmēr ir pietiekami viendabīga. Šo jautājumu izskatīšanai nevajadzētubūt un to nedrīkst uzskatīt tikai par juridiskas suverenitātes īstenošanu vai tās pieprasīšanujautājumos, kuri pašlaik ir atsevišķu valstu pārziņā. Tā vietā ir lietderīgi īstenot saskaņotuun sistemātisku pieeju ekonomikas rīcībai, ņemot vērā aizvien sarežģītākas situācijas, kurāsvalūtas problēmas vairs nav tādas pašas kā iepriekš un prasa citus instrumentus un mērķus,saskaņā ar kuriem tehniķu atbalstītajai atbildībai jābūt pamatotai uz nepārtrauktu unsaskaņotu uzraudzību, kā arī uz politisku virzību, kuras pamatā ir pārdomāts nākotnesredzējums un skatījums uz to, kā atrisināt pašreizējās problēmas.

Anna Maria Corazza Bildt, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark, Anna Ibrisagic unAlf Svensson (PPE), rakstiski. – (SV) Mēs balsojām par šo ziņojumu, nekādā veidānezaudējot savus iebildumus pret Eiropas nodokli. Mēs arī turpmāk teiksim „nē” augstalīmeņa darba grupas izveidei, kas apspriestu Eiropas Kopējās kases (ECT) izveidi ar mērķifinansēt Eiropas Savienību ar tās pašas finanšu līdzekļiem. Arī citos jautājumos mēs esambalsojuši, lai paustu atšķirīgu viedokli.

Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Jautājums par ekonomikas pārvaldību EiropasSavienības līmenī ir sarežģīts, un dažu ES dalībvalstu izrādītā atturība saistībā ar suverenitātesjauno nodošanu ir saprotama. Krīze Grieķijā ir uzsvērusi pašreizējo iejaukšanās mehānismuierobežojumus, nemaz nerunājot par to instrumentu neatbilstību, kuri ir nepieciešami, lainodrošinātu konverģences kritēriju ievērošanu, jo īpaši valstīm, kuras ietilpst euro zonā.Saskaņotas, pārredzamas sistēmas izveide, atbalstot makroekonomisko tendenču EiropasSavienībā un dalībvalstīs daudzpusējo uzraudzību, vienlaikus ar fiskālās uzraudzībasnostiprināšanu, kā tas ir ierosināts šajā dokumentā, ir solis pareizajā virzienā, kaut arī tasvar prasīt daļējus grozījumus Konstitucionālajā līgumā. Kopumā ieteikumi šajā dokumentāir svarīgi un skar aktuālus jautājumus, piedāvājot atbilstīgus risinājumus. Tāpēc es balsojupar šā dokumenta pieņemšanu.

Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es ar gandarījumu un atbildības sajūtu balsoju paršajā ziņojumā ierosinātajiem ieteikumiem ES ekonomikas pārvaldības uzlabošanai. Ņemotvērā to, ka ES saskaras ar sīvu jaunattīstības valstu konkurenci un ka valstu finanšu stabilitāteir vitāli svarīga iespēju konsolidēšanai, jauninājumu veicināšanai un ekonomikas izaugsmesstimulēšanai, kas ir uz zināšanām balstītās Eiropas sabiedrības pamatelementi, un ņemotvērā to, ka ekonomikas izaugsme un ilgtspējīgas valstu finanses ir priekšnoteikumsekonomikas un sociālai stabilitātei Eiropas Savienībā, kā arī ilgtermiņa fiskālai konsolidācijai,pašreizējie Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi kopā ar to vājo īstenošanu irizrādījušies nepietiekami, lai nodrošinātu pamatotu makroekonomisko un budžeta politiku.Tāpēc ir svarīgi atbalstīt stingrāku preventīvo pasākumu un sankciju piemērošanu, kā arīuzlabotas uzraudzības un ekonomikas pārvaldības veicināšanu, nodrošinot precīzāku unsalīdzināmu statistiku par dalībvalstu politiku un ekonomisko situāciju, jo īpaši euro zonā.


Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Pieņemot rezolūciju par ekonomikaspārvaldību, Eiropas Parlaments vēlreiz apstiprina savus galvenos mērķus sarunām parKomisijas sešiem tiesību aktu priekšlikumiem.

EP deputāti pauž nožēlu par to, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošana ir neatbilstīga,un ierosina efektīva stimulu un sankciju mehānisma izveidi, kā arī uzsver to, cik svarīgi irieguldījumi enerģētikā, zinātnē, inovācijās, veselības aprūpē un izglītībā.

Lai apturētu lejupslīdi, mums ir jāplāno vajadzīgais finansējums Eiropas līmenī, un domapar pašu resursiem ir jāīsteno praksē. Mēs joprojām uzskatām, ka nodokļa ieviešana finanšudarījumiem samazinātu spekulācijas un uzlabotu iekšējā tirgus darbību. Turklāt ienākumino šā nodokļa varētu palīdzēt finansēt globālās sabiedrībai nepieciešamās preces unsamazināt budžetu deficītus. Šis nodoklis būtu jāizveido uz iespējami lielākā pamata, unnoteikti ir jāsāk ar Eiropas Savienības līmeni.

Diane Dodds (NI), rakstiski. – Tas, ka Parlaments risina šo jautājumu tikai dažas dienaspēc tam, kad prezidents Sarkozy un kanclere Merkel ir vienojušies mēģināt panākt izmaiņasLisabonas līgumā, lai nodrošinātu turpmāko valstu parādu krīžu mierīgu risināšanu eurozonā, patiešām ir savlaicīgi. Protams, tas viss tiek pretnostatīts pašreizējai krīzei euro zonā,jo katra diena paiet, apliecinot vienotās valūtas modeļa muļķīgumu. Taču tas dara vēl kocitu. Ir skaidrs — ja tas tā turpināsies, uz Apvienotās Karalistes valdošo koalīciju gulsiesreferenduma rīkošanas nasta.

Tāda ir David Cameron dotā garantija, un neskatoties uz viņa iepriekšējo dzelžaino garantiju,šis solījums viņam ir jāpilda. Ja Francija un Vācija var censties panākt izmaiņas Lisabonaslīgumā, tad ir ļoti būtiski, lai Apvienotās Karalistes valdība izmantotu jauno sarunu procesu,lai atgūtu mūsu suverēnā parlamenta pilnvaras.

Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par D. Feio ziņojumu, kas ir sekmīguEiropas Parlamenta politisko grupu sarunu rezultāts un ir pamatots uz plašu vienprātībupar vajadzību stiprināt izaugsmes un nodarbinātības politiku, lai uzlabotu ekonomikaspārvaldību, kas ļaus pārvarēt krīzi un atveseļot Eiropas ekonomiku.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc pašreizējās ekonomikas, finanšu unsociālās krīzes Parlaments ir uzņēmies vadošo lomu Eiropas Savienības nodrošināšanā armehānismiem, lai garantētu efektīvu iejaukšanos, kas ne tikai nevarētu izraisīt turpmākaskrīzes, bet, pats galvenais, kas nodrošinātu tādu stabilitāti, kāda ir vajadzīga Eiropasilgtspējīgai attīstībai un kohēzijai. Šajā Feio kunga ziņojumā ir konkretizēta Parlamentaatbildība par Eiropas Savienības institucionālo konsolidāciju, lai Eiropas sabiedrības untās labklājības interesēs panāktu lielāku vienotību Eiropā un globālajā ekonomikā. Ierosinātieieteikumi ir ļoti svarīgi kvalitatīvi pasākumi ES ekonomikas pārvaldības uzlabošanai,uzsverot noteikumu stiprināšanu, lai veicinātu dalībvalstu un Eiropas Savienības stabilitātiun izaugsmi, kā arī mehānismus ES attīstības stratēģijas problēmu novēršanai, un arīlabošanai un to risināšanai. Svarīgs elements struktūru un iestāžu nodrošināšanā ar labākāmiespējām novērtēt un noteikt iejaukšanos ir arī ES statistikas uzticamība. Es vēlos arī uzsvērtbažas par vajadzību novērst valstu parādu situācijas, nemaz nerunājot par valstu budžetadeficītiem.

Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Runa nav par ekonomikas uzraudzības uzlabošanuES līmenī, bet par ietekmi uz dalībvalstu ekonomikas, budžeta un nodokļu politiku, kuraiir izvirzīta svarīgā prasība nevis radīt ekonomisko labklājību, bet gan aizsargāt vienotā


tirgus un Briseles intereses. Runa ir arī par Stabilitātes pakta funkciju atjaunošanu unpasliktināšanu, kas turpina radīt kaitējumu.

Tas nav pieņemami, un nepieņemami ir arī izveidot kopēju kasi, kas atbildētu par Eiropasnodokļa pārvaldību un Eiropas ekonomikas pārvaldības institucionalizēšanu (kādammērķim?). Protams, valstu budžeta deficītu un valstu parādu, no kuriem lielākā daļa atrodasārzemēs, līmenis ir bīstams gan finansiālā, gan suverenitātes ziņā. Taču šie budžeta deficītiun parādi neapšaubāmi būtu mazāki, ja nebūtu jūsu politikas un dalībvalstu saistībuaizņemties tirgos. Gandrīz sestā daļa Francijas valsts budžeta tiek tērēta procentamaksājumiem par tās parādu. Kamēr mēs maksāsim procentus, mēs nevarēsim šo nauduizlietot citiem mērķiem.

Peter Jahr (PPE), rakstiski. – (DE) Ekonomikas un finanšu krīze mums ir skaidri parādījusi,ka steidzami jāuzlabo ekonomikas sadarbība Eiropas Savienībā. Šajā nolūkā ir jāpastiprinaun jāpaplašina Stabilitātes un izaugsmes pakts, iekļaujot piemērotas un efektīvas sankcijuiespējas. Tomēr ir arī nepieciešams rūpīgāk uzraudzīt dalībvalstu budžetus unkonkurētspēju.

Turpmāk mums ir agrāk jānosaka nelīdzsvarotība starp euro zonas valstīm un jebkāditrūkumi konkurencē, un mums ir vajadzīga iespēja pieprasīt efektīvus pretpasākumus. Irjāpanāk ilgtermiņā stipra un stabila monetārā savienība un euro, kas spētu novērst krīzi,piemēram, tādu kā krīze Grieķijā.

Anne E. Jensen (ALDE), rakstiski. – (DA) Dānijas Liberālā partija balsoja pret vienukonkrētu Feio kunga ziņojuma grozījumu, kurā ieteikts veikt pētījumu par priekšrocībām,ko radītu Eiropas nodokļu iekasēšanas sistēmas izveide. Dānijas Liberālā partija balsojapar kopējo ziņojumu, kas citādi bija labi līdzsvarots.

Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Ir ļoti svarīgi pastiprināt ekonomikas pārvaldībasnoteikumus, jo īpaši, ņemot vērā ekonomikas krīzi, kuru joprojām piedzīvo daudzas ESvalstis. Taču es piekrītu tiem Eiropas Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem, kas atceļieteikumus par automātiskām sankcijām pret dalībvalstīm, kuras piedzīvo pārmērīgubudžeta deficītu, jo, kā šī krīze ir parādījusi, ārkārtējos apstākļos ir nepieciešams pārsniegtdeficīta prasības, lai novērstu nopietnākas krīzes ekonomiskās sekas.

Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Šis ziņojums ar ieteikumiem Komisijai par EiropasSavienības, jo īpaši euro zonas, ekonomikas pārvaldības un stabilitātes sistēmas uzlabošanu,par kuru mēs tikko nobalsojām, ir daļa no plašākām debatēm, kas turpinās jau vairākusmēnešus, par iniciatīvām cīņai ar finanšu krīzi. Ir radusies skaidra vajadzība pēc EiropasSavienības stingras ekonomikas pārvaldības, jo īpaši pēc tā, kas pirms dažiem mēnešiemnotika Grieķijā.

Tuvākajās dienās mēs saņemsim galīgo ziņojumu, ko sagatavojusi Eiropadomespriekšsēdētāja Van Rompuy kunga izveidotā Eiropas Ekonomikas pārvaldības darba grupa.Tomēr jau patlaban mēs varam apgalvot, ka ir absolūti nepieciešams izstrādāt ekonomikaspolitikas uzraudzības noteikumus — noteikumus, kuri nav mehāniski, bet gan reālistiskiun ilgtspējīgi, spējīgi stiprināt fiskālo politiku un uzlabot Eiropas pārvaldību kopumā.

Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Viens novērojums, ko varēja izdarītnesenajā ekonomikas un finanšu krīzes periodā, ir tāds, ka ir ievērojami jāpastiprinauzraudzība un ekonomikas koordinācija ES līmenī. Tika atklāta būtiska makroekonomiskānelīdzsvarotība, un dažas valstis ir saskārušās ar ievērojamu valsts parāda un parāda daļasšo valstu IKP pieaugumu. Es balsoju par šo ziņojumu, jo stingri atbalstu visus astoņus


ieteikumus, kurus referents sagatavojis ar nolūku atspoguļot labu pārvaldību un ekonomikasstabilitāti Eiropas Savienībā.

Manuprāt, turpmākajos gados mums nāksies saskarties ar nopietniem izaicinājumiem.Mums ir jāspēj noteikt konkrētas prioritātes un izdarīt dažas grūtas izvēles, lai atbalstītuES ekonomiskās izaugsmes potenciālu un konsolidētu valstu finanses. Šajā ziņā ES līmeņakoordinācija būs vitāli svarīga, un tā var palīdzēt novērst nelabvēlīgās sekas.

Astrid Lulling (PPE), rakstiski. – (FR) Kopējās debates par Eiropadomi, G20, Īpašāsfinanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komitejas ziņojums un ziņojums par Eiropaspārvaldību nav sniedzis skaidras pamatnostādnes vai derīgus ieteikumus attiecībā uz finanšukrīzi. Katram bija savs sakāmais, un katrs sniedza savu personisko interpretāciju partekstiem, kas ir neskaidri un nesakarīgi. Diemžēl tā ir realitāte saistībā ar šiem patstāvīgajiemziņojumiem, kuros ir iekļauts plašs loks svarīgu jautājumu, bet kuros tajā pašā laikā īpašidaudz nav pateikts.

Feio kunga ziņojums tika apspriests pārāk vēlu, kad Eiropas Komisija jau bija iesniegusidirektīvas, kas reformēs Stabilitātes paktu un euro zonas pārvaldību. Kāda jēga šajosapstākļos balsot par ieteikumiem Komisijai?

Parlamentam ir jāizstrādā daudz stingrāks reglaments un tas jāievēro. Uz spēles ir Parlamentaefektivitāte un uzticamība.

Stabilitātes pakta un euro zonas pārvaldības reformas izšķirošais brīdis būs tad, kad tiksanalizēti tiesību aktu teksti. Kopīgi ar kolēģiem es ķeršos pie šā darba ar atvērtu pieeju unar uzcītību. Ir svarīgi, lai Parlaments atbalstītu reālistisku, taču vērienīgu reformu, kas ļautuizveidot monetāro savienību uz jauniem pamatiem. Iestāde nopelna savu leģitimitātiEiropas struktūrā ar rūpīgu darbu, nevis ar...

(Balsojuma skaidrojums tika saīsināts saskaņā ar Reglamenta 170. pantu)

Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Nekādu progresu nevar panākt bez noteikumiemvai uzraudzības. Pats mazākais, kas mums jāprasa pašiem no sevis un no dalībvalstīm, irto noteikumu ievērošana, kurus mēs paši šajos krīzes apstākļos esam sev izvirzījuši, laiuzlabotu koordināciju un uzraudzību ekonomikas jautājumos. Šajā aspektā Feio kungaziņojums mums ļauj pievērst galveno uzmanību dažiem ievērojamiem kropļojumiem,redzot, kā „jaunākie sasniegumi ekonomikā ir nepārprotami parādījuši, ka ekonomikaspolitikas koordinācija Savienībā un jo īpaši euro zonā nav īstenota pietiekami labi, un,neraugoties uz Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteiktajām dalībvalstusaistībām, dalībvalstīm nav izdevies panākt vienotu nostāju attiecībā uz valstu ekonomikaspolitikām”. Tāpēc es, bez šaubām, balsoju par šo ziņojumu.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze ir parādījusi,ka ES ir vajadzīga aizvien stingrāka ekonomikas un monetārā pārvaldība, lai netiktuapdraudēta euro un pašas monetārās savienības stabilitāte. Tādējādi stratēģijai „Eiropa 2020”jābūt vērstai uz ekonomikas izaugsmes veicināšanu un darbavietu izveidi, jo krasais IKPkritums, rūpnieciskās ražošanas samazināšanās un augstais bezdarba līmenis ir nopietnasociāla un ekonomiska problēma, kuru var pārvarēt tikai, īstenojot stingru, saskaņotu unvienotu pārvaldību. Feio kunga ziņojumā ir norādīti veidi un noteiktas stratēģijas patiesaiekonomikas pārvaldības un ES stabilitātes sistēmas stiprināšanai, galveno uzmanībupievēršot euro zonai. Piemēri minētajam cita starpā iekļauj saskaņotas un pārredzamasuzraudzības sistēmas izveidi, Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) noteikumu pastiprināšanuun ekonomikas pārvaldības stiprināšanu euro zonā.


Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Ekonomikas, finanšu un sociālā krīze ir parādījusiekonomikas pārvaldības Eiropas modeļa ierobežojumus. Tāpēc nākamajā Eiropadomessanāksmē ir jāpanāk vienošanās par ekonomikas pārvaldību un Stabilitātes paktu. Irnepieciešams steidzami pieņemt reformas, kas mums ļaus kvalitātes ziņā spert lielu soliuz priekšu attiecībā uz ekonomikas pārvaldību un ieviest pārredzamus un mērķtiecīgusuzraudzības instrumentus.

Es balsoju par Feio kunga ziņojumu, jo tajā ir atbalstīts Komisijas priekšlikums, kurš,manuprāt, ir līdzsvarots kompromisa priekšlikums. Es atbalstu lielāku parlamentāroiesaistīšanos Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldībā un galveno pārrobežu finanšuiestāžu ekskluzīvo uzraudzības pilnvaru centralizāciju Eiropas līmenī. Es arī domāju, kabūtu arī lietderīgi nodrošināt Eiropas Savienībai pašai savus finanšu līdzekļus, lai palīdzētutai plānot savas darbības un pasākumus.

Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Manuprāt, Diogo Feio kunga ziņojums irvisprofesionālākais ziņojums pēdējo trīs mēnešu laikā. Visi ziņojumā izklāstītie jautājumiun risinājumi ir ļoti savlaicīgi. Informācijas trūkums, atskaišu sagrozīšana un dažreiz patmeli no ES valstu valdību puses noveda pie briesmīgajiem rezultātiem. Grieķija, Latvija,Ungārija, bailīgi slēpjot savus caurumainus budžetus, apšaubīja uzticamību eiro valūtai.Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam ir operatīvi un strikti jāreaģē uz jebkuriem faktusagrozījumiem un patiesības slēpšanu. Ir nepieciešams izstrādāt mērus attiecībā uznegodīgiem politiķiem, kuru dēļ ES ir nokļuvusi krīzē. Lai izietu no sarežģīta ekonomiskastāvokļa, ir nepieciešams izstrādāt ne tikai kontroles un statistiskas noteikumus, bet arīplānu krīzes pārvarēšanai. Tas nozīmē pirmkārt skaidrus kritērijus fiskālajai politikai,termiņus un garantijas nodokļu maksātājiem. Ir arī jānodrošina, ka šī nodokļu likumdošananetiks mainīta katru dienu pēc investoru signāla. Diemžēl, šodien Latvijas valdība mainanoteikumus atkarībā no Starptautiskā Valūtas Fonda un Eiropas Bankas ierēdņugarastāvokļa. Ceru, ka Diogo Feio kunga ziņojums kļūs par signālu Eiropas Komisijai, ka iratnācis laiks sākt strādāt.

Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Feio kunga ziņojumu, taču, kā manjau bija iespēja uzsvērt, Eiropai ir ļoti nepieciešama būtiska reforma šajā jomā, pat ja Eiropasjaunā ekonomikas pārvaldība nevar rēķināties tikai ar valstu parādu summu. Mums navvajadzīgi tādi mehānismi parādu problēmas risināšanai, kuri ir pārmērīgi automātiski unprocikliski, kas rada risku, ka mērķis netiks sasniegts, un drīzāk — gluži pretēji — radarisku, ka tiks kavētas darbības ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Tā vietā es atbalstutādu uzraudzības mehānismu pieņemšanu, kuros iestrādātas elastīgas, saprātīgas formulas,ko dalībvalstis var viegli īstenot. Rezultāti un budžeta ieguvumi, ko dod svarīgas reformassociālajos un ekonomikas jautājumos, nav saskatāmi nākamajā finanšu gadā, bet pēcdaudziem gadiem vidējā un ilgtermiņā kā valsts finanšu ilgtspēja. Jebkurā gadījumā šīs irvissvarīgākās un vajadzīgākās reformas. Tāpēc mums ir vairāk un rūpīgāk jāapsverstrukturālās reformas, kas vajadzīgas, lai stimulētu konkurētspēju un ekonomikas izaugsmiEiropā. Konkurētspēja rada ekonomikas izaugsmi, un izaugsme rada lielākus nodokļuieņēmumus un finanšu efektīvu konsolidāciju.

Georgios Papastamkos (PPE), rakstiski. – (EL) Es atturējos balsojumā par D. Feioziņojumu, jo šajos priekšlikumos par Eiropas ekonomikas pārvaldību nav risinātasnepilnīgas ekonomikas savienības strukturālās problēmas un nav mazināta nesamērībastarp „nošķeltu” ekonomikas savienību un nedalītu monetāru savienību. Precīzāk izsakoties,es atturējos tāpēc, ka tajos ekonomikas politika un ekonomiskais risks nav aplūkots Eiropasmērogā. Tajos Eiropas mērogā ir ieviesti tikai sodi, kuri ir padarīti vēl bargāki. Nav nekādu


stratēģisku pamatnostādņu, kas aizsargātu līdzsvarotu izaugsmi visām dalībvalstīm unstiprinātu to konkurētspēju.

Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu,ka Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs jāizveido saskaņota un pārskatāmamakroekonomisko tendenču daudzpusējas uzraudzības sistēma, nodrošinot ikgadējasdebates starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju, Padomi un valstu parlamentupārstāvjiem par stabilitātes un konverģences programmām (SKP) un valsts reformuprogrammām (VRP), un par valstu ekonomikas tendenču novērtējumu; un ka nolūkāatbalstīt ES iestāžu veikto gada novērtējumu ir jāizveido mehānisms valstu līmenī, lainovērtētu stratēģijas „Eiropa 2020” prioritāšu īstenošanu un to attiecīgo valstu mērķusasniegšanu, kuri iekļauti valsts reformu programmā.

Es arī uzskatu, ka ir jāpastiprina Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi, lai, pirmkārt,konverģences paktā attiecībā uz tiem dalībvalstij specifiskajiem vidējā termiņa fiskālajiemmērķiem (VTFM), kuri jāiekļauj stabilitātes un konverģences programmās, vairāk ņemtuvērā parādu līmeni, parādu profilu un parādu dinamiku; otrkārt, mudinātu izveidot agrāsbrīdināšanas budžeta kontroles mehānismus valstu līmenī un, treškārt, ieviestuiepriekšnoteiktus un preventīvus pasākumus euro zonā, nodrošinot Stabilitātes unizaugsmes paktam gan preventīvu, gan koriģējošu spēku.

Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Feio kunga ziņojums ir veltīts Eiropasekonomikas koordinācijas galvenajam jautājumam. Tas cenšas vadīt Komisijas tiesību aktudokumentus un tiek apspriests 24 stundas pēc tam, kad kļuvusi zināma Francijas un Vācijasdirektorāta nostāja. Pozitīvie ieteikumi, kas iekļauti šajā ziņojumā, ir neizbēgami saskaņotivai nu Francijas un Vācijas nostājas dēļ, vai arī to priekšlikumu par automātiskiem sodiemdēļ, kuri jau bija iekļauti Komisijas un Padomes darba grupas tekstos. Ziņojums nav pretrunādisciplināro sodu modei Briseles konsensā, cenšoties šos sodus tikai mīkstināt. Šo konsensunevar pārveidot: to var tikai aizstāt ar citu — tādu, kas ekonomikas koordinācijas centrāizvirza nodarbinātību un nopietnu nevienlīdzību labošanu.

Paulo Rangel (PPE), rakstiski.– (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka ir jāizveidosaskaņota un pārredzama Eiropas Savienības un tās dalībvalstu makroekonomisko tendenčudaudzpusējas uzraudzības sistēma.

Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Globālā ekonomikas krīze ir bijusipārbaudījums esošajiem ekonomikas politikas koordinācijas mehānismiem EiropasSavienībā, un ir atklājusi dažus šīs koordinācijas trūkumus.

Uz ekonomikas un monetārās savienības darbību ir īpašs spiediens līdzšinējāspamatnoteikumu neievērošanas dēļ un ņemot vērā to, ka pastāvošās uzraudzības unkoordinācijas procedūras nav bijušas pietiekami visaptverošas. Šajā INI ziņojumā irparedzēts izklāstīt Parlamenta nostāju attiecībā uz to tiesību aktu kopumu par ekonomikaspolitikas koordināciju (seši priekšlikumi, tostarp četri saskaņā ar koplēmuma procedūru),ar kuriem Komisija nākusi klajā pirms divām nedēļām. Padomes nostāja ir gaidāma oktobrabeigās, kad tiks iesniegts Van Rompuy ekonomikas pārvaldības darba grupas galīgaisziņojums.

Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Pēc ekonomikas un finanšu krīzes Eiropas Parlamentsir apstiprinājis daudzus ziņojumus un Komisijas direktīvas par krīzes sekām un veidiem,kā šo krīzi apkarot. Lai novērstu tādu spekulatīvo burbuļu atkārtošanos kā šis, no kura mēspašlaik cenšamies izkļūt, obligāti ir jāievieš virkne pasākumu un pārbaužu dalībvalstīs un


kopā ar dalībvalstīm. Piemēram, ir būtiski ievērot Stabilitātes un izaugsmes paktu. Nopietna,tālejoša uzraudzība, iespējams, būtu ļāvusi novērst ārkārtējo situāciju Grieķijā un Spānijā.

Nuno Teixeira (PPE), rakstiski.– (PT) Pašreizējā ekonomikas, finanšu un sociālā krīze irparādījusi, ka Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības modelis nav darbojies ideāli.Tāpēc ir jāmeklē risinājumi labākai un efektīvākai ekonomikas pārvaldībai Eiropā, lainovērstu to, ka jau tā nopietnās krīzes radītās sekas kļūst vēl smagākas.

Šajā saistībā referents iesaka Eiropas Komisijai izveidot saskaņotu ekonomikas uzraudzībassistēmu, pastiprināt Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus un ekonomikas pārvaldībueuro zonā un pārskatīt ES budžeta, finanšu un fiskālos instrumentus.

Turklāt ir ierosināts euro zonā izveidot arī spēcīgu un uzticamu pārmērīgu parādunovēršanas un atrisināšanas mehānismu. Visbeidzot, ir ierosināts uzlabot ES statistikasuzticamību, kā arī Eiropas Savienības ārējo pārstāvniecību ekonomikas un monetāro lietujomā.

Līdz ar to ir nepieciešams, lai dalībvalstis pilnīgi ievērotu Eiropas Savienības noteikumusun lēmumus. Es vēlos arī uzsvērt, cik svarīgi ir šo reformu saskaņot ar stratēģijas„Eiropa 2020” mērķiem, un tas nozīmē ne tikai stiprināt iekšējo tirgu un palielināt mazoun vidējo uzņēmumu kā būtiska ekonomikas izaugsmes dzinējspēka nozīmi.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Dāmas un kungi! Pašreizējo Stabilitātes unizaugsmes pakta noteikumu un vājās īstenošanas sistēmas dēļ nav izdevies pietiekaminodrošināt stingru fiskālo un makroekonomikas politiku. Šajā ziņojumā sniegtie ieteikumiir labs sākums. Referentam ir taisnība, piebilstot, ka mums jāturpina strukturālās reformasattiecībā uz sociālo politiku un darba tirgu integrāciju, kā arī fiskālajiem stimuliem mazajiemun vidējiem uzņēmumiem. Ilgtermiņa budžeta deficītu samazināšanas process ir jāapvienoar citiem pasākumiem, kas stimulē ekonomiku, piemēram, uzlaboti priekšnoteikumiieguldījumiem un uzlabots iekšējais tirgus, nodrošinot lielāku konkurētspēju. Es atzinīgivērtēju ari to, ka referents atzīst — nevienam no ierosinātajiem jaunajiem pasākumiemnedrīkst būt nesamērīga ietekme uz visapdraudētākajām dalībvalstīm, jo īpaši Baltijasvalstīm. Tas kavētu mūsu centienus panākt ekonomikas izaugsmi un kohēziju. Pagājušajāgadā dalībvalstīs ārpus euro zonas, tostarp Lietuvā, nedaudz atslāba interese par euroieviešanu. Tāpēc ir svarīgi apzināties, ka gada pirmajā pusē pieņemtajiem lēmumiemaizsargāt euro stabilitāti ir tikai pagaidu raksturs, un tie būs jāatbalsta ar labāku ekonomikaspārvaldības sistēmu ES līmenī.

Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Stratēģijas „ES 2020” mērķi no jauna izvirza vajadzībupēc ciešākas integrācijas starp dalībvalstu ekonomikām visā Eiropas Savienībā, lai veicināturažīgumu, konkurētspēju un izaugsmi. Pašreizējā ekonomikas krīze ir parādījusi, ka esošaisekonomikas pārvaldes modelis nav pietiekami iedarbīgs un nevar nodrošināt lielākuintegrāciju, kas garantēs ES ekonomiku stabilitāti.

Šā iemesla dēļ es balsoju, lai atbalstītu D. Feio ziņojumā iekļautos ieteikumus, kuros uzsvērtavajadzība stiprināt ES ekonomikas noteikumus un ilgākā termiņā tos pārskatīt un uzlabot.Manuprāt, Eiropai ir kritiski jāpalūkojas uz saviem pašreizējiem ekonomikas un finanšustabilitātes plāniem, lai kopīgi virzītos uz priekšu ceļā uz stiprāku, ciešāk saistītu ekonomiku,kas īstenotu savu potenciālu kā globāla ekonomikas lielvara.


8. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)

(Sēdi pārtrauca plkst. 14.00 un atsāka plkst. 15.05)

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDISPriekšsēdētāja vietnieks

9. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

10. Stabilitātes instruments - Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā - Finanšuinstruments demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai pasaulē - Finanšu instrumentssadarbībai ar industrializētām valstīm - Finanšu instruments sadarbībai attīstībasjomā (debates)

Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir kopējās debates par šādiem ziņojumiem:

- ziņojums, ko Ārlietu komitejas vārdā iesniedza Franziska Katharina Brantner, parpriekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK)Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu (COM(2009)0195 - C7-0042/2009- 2009/0058(COD)) (A7-0066/2009),

- ziņojums, ko Attīstības komitejas vārdā iesniedza Gay Mitchell, par priekšlikumu EiropasParlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveidofinanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, un groza Regulu (EK) Nr. 1889/2006 parfinanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē(COM(2009)0194 - C7-0043/2009 - 2009/0060A(COD)) (A7-0078/2009),

- ziņojums, ko Ārlietu komitejas vārdā iesniedza Kinga Gál un Barbara Lochbihler, parpriekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK)Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, un grozaRegulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesībuatbalstam visā pasaulē (COM(2009)0194 - C7-0158/2009 - 2009/0060B(COD))(A7-0188/2010),

- ziņojums, ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Helmut Scholz, parpriekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK)Nr. 1934/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīmun teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (COM(2009)0197- C7-0101/2009 - 2009/0059(COD)) (A7-0052/2010) un

- ziņojums, ko Attīstības komitejas vārdā iesniedza Charles Goerens, par priekšlikumu EiropasParlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveidofinanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (COM(2010)0102 - C7-0079/2010 -2010/0059(COD)) (A7-0285/2010).

Franziska Katharina Brantner, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mums šodien irjāapspriež vairāki finanšu instrumenti. Šorīt mēs jau esam debatējuši par vienu aspektu,bet es iesākumā gribētu runāt par Stabilitātes instrumentu. Šis instruments tika izveidots2006. gadā, un tas ir vislabāk finansētais instruments tādās jomās kā masu iznīcināšanasieroču neizplatīšana, konfliktu novēršana, civilā aizsardzība pēc katastrofām, civiltiesiskimiera uzturēšanas pasākumi un arī attiecībā uz tieslietām un policijas spēkiem pretterorismajomā. Tomēr finansējuma apjoms ir salīdzinoši neliels. Līdz šim tas veido tikai


EUR 1,4 miljardus finanšu plānā. Tā nav milzu nauda, bet tā ir laba nauda, jo to var izmantotsalīdzinoši elastīgi. Vairākas reizes ir izskanējuši apsvērumi par šā finansējumasamazināšanu, bet līdz šim mēs vienmēr esam spējuši nodrošināt, ka tas nav ticis samazinātsbudžetā. Uz ko attiecas šā instrumenta vidusposma pārskats? Par ko ir debates? Jāsaka,jautājumu skaits ir neliels, bet dažu saturs ir nozīmīgs. Pirmkārt, ilgtermiņa pasākumisaskaņā ar 4. panta 3. punktu ir izstrādāti, lai dotu iespēju ieviest pasākumus, kas veicinātusieviešu iesaisti politiskos procesos, jo īpaši attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem. Tādēļfaktiski šeit ir runa par ļoti veiksmīgas jomas pārvietošanu uz 4. panta 3. punktu. Līdz šimir sniegts atbalsts tam, lai plašsaziņas līdzekļos ietvertu informāciju par Afganistānassievietēm, kuras kandidē parlamenta vēlēšanās. Mēs vēlētos, lai šis jautājums tiktu iekļautsilgtermiņa pasākumos, nevis ietilptu tikai īstermiņa pasākumos, tādējādi šīs sievietesturpmāk varētu saņemt atbalstu ilgtermiņā.

Otrkārt, mēs vēlamies, lai direktīvā tiktu skaidri pieminēta miera uzturēšanas partnerība,ne tikai tādēļ, lai piešķirtu balvu par to, ka attīstās oficiālais dialogs ar pilsonisko sabiedrību,bet arī tādēļ, lai šo jēdzienu ieviestu Eiropas Ārējās darbības dienesta jaunajā laikmetā. Tamnedrīkst ļaut izzust, un tādēļ mēs domājam, ka ir svarīgi, lai tas tiktu īpaši pieminēts.

Treškārt, mēs balsojam par to, lai 4. panta 3. punktā noteiktajiem ilgtermiņa pasākumiemfinansējuma daļu palielinātu no 5 % uz 10 %. Tomēr es vēlētos vēlreiz atgādināt Augstajaipārstāvei, ka Ārlietu komiteja atbalstīja šo palielinājumu pēdējā brīdī, jo mums tika solīts,ka turpmāk instrumenta pārraudzībā tiks sākti plaši pasākumi cīņā pret kājnieku mīnām,kasešu bumbām un munīcijas pārpalikumiem. Citiem vārdiem sakot, attiecībā uz ilgtermiņapasākumiem vienošanās par šo 5 % palielinājumu līdz 10 % no kopējās budžeta pozīcijastika panākta, izvirzot nosacījumus, un mēs ceram, ka jūs, baronese C. Ashton, un Ārējāsdarbības dienests turēsieties pie šīs vienošanās un ka stratēģijas dokumentā2012./2013. gadam tas tiks ņemts vērā. Citiem vārdiem sakot, tas mums ir svarīgi. Jarīkotos citādi, tas neatbilstu šīs vienošanās garam.

Ja Parlaments un Komisija gūs virsroku, lielākais jauninājums vidusposma pārskata tekstātomēr būs skaidra kompetences paplašināšana, iekļaujot kājnieku ieročus un vieglos ieročus(SALW). Šajā saistībā es gribu vēlreiz aicināt prezidentūru atzīt šo ideju. Eiropas SavienībasTiesa ir lēmusi par labu tai. Es zinu, ka dažiem vēl arvien ir sāpīgi to atzīt, bet es ceru, ka,izmantojot Ārējās darbības dienestu, mēs tagad varbūt spēsim pārvarēt šo plaisu starpPadomi un Komisiju un panākt vienošanos par to, kā turpmāk risināt šo jautājumu parkājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem. Manuprāt, šis ir ļoti būtisks jautājums.

Beidzamais punkts attiecas uz jautājumu par deleģētiem tiesību aktiem. Mēs šorīt jauapspriedām šo jautājumu. Es uzskatu, ka mums šajā ziņā ir vajadzīgs politisks risinājums,nevis tiesisks risinājums, kas novestu strupceļā. Noslēgumā viens ļoti īss jautājums: attiecībāuz Stabilitātes instrumentu un programmēšanu Ārējās darbības dienestā mēs esam patiesipārliecināti, ka plānošanai un programmēšanai arī turpmāk ir jābūt to cilvēku ziņā, kuriir bijuši par to atbildīgi līdz šim, un ka šos cilvēkus nedrīkst pazemināt amatā uz „finanšuvadības” posteni, bet viņiem ir jāturpina veikt satura plānošanu.

Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu izteikt savu neapmierinātībupar faktu, ka, lai gan mēs šodien apspriežam svarīgus tematus, piemēram, finansējumu,attīstības palīdzību un demokrātijas principus, tikai 14 deputāti — es domāju, ka esmusaskaitījis pareizi, — ir spējuši piedalīties, acīmredzot pateicoties kādam konkurējošamvai neveiksmīgā laikā notiekošam pasākumam, jo visi pārējie ir bijuši pietiekami disciplinēti,lai apmeklētu šo otru pasākumu. Tas nav godīgi pret tiem, kas iepazīstina ar jautājumiem,


un pret tiem, kas šodien ir referenti, kā arī pret kolēģiem deputātiem, un es pat nepieminēšuKomisijas darbiniekus un pārstāvjus, kam ir jāsēž šeit tukšas plenārsēžu zāles priekšā.

Priekšsēdētājs. – Kolēģi, šis nav darba kārtības jautājums: tas ir interesants jautājums,un to varētu parādīt kādā vietējā TV kanālā, bet tas nav darba kārtības jautājums. Lūdzu,nepārtrauciet sesiju ar šādiem jautājumiem.

Iva Zanicchi, referente. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Attīstības komitejasreferents Mitchell kungs ir lūdzis man viņu aizstāt, jo viņš šodien nevarēja piedalīties. Esvēlos viņam pateikties par darbu, ko viņš ir veicis ar savu ierasto precizitāti, un par viņakvalitatīvajiem priekšlikumiem, kas, es teiktu, vienprātīgi saņēma Attīstības komitejaslabvēlīgu atzinumu. To iemeslu dēļ, kurus es nosaukšu, bet galvenokārt, pateicoties darbam,ko līdz šim brīdim ir veicis Mitchell kungs, es esmu pārliecināta, ka šo ziņojumu balsojumāatbalstīs pārliecinošs vairākums.

Tagad pievēršos ziņojumam. 2009. gadā Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumu pargrozījumu Regulai Nr. 1905/2006, kas izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstībasjomā. Izmantojot šo priekšlikumu, Komisija lūdza Parlamentu pieņemt grozījumu, kasnevalstiskajām organizācijām ļautu saņemt nodokļu atvieglojumus, darbojotiesjaunattīstības valstīs. Mēs pieņēmām šo pieprasījumu.

Tomēr regula par sadarbību attīstības jomā ietver arī Eiropas Savienības attīstības politikasīstenošanas noteikumus. Šie noteikumi nosaka, ka tad, kad Komisija apstiprina finansējumu,tai ir jāievēro komitoloģijas procedūras. Tas nozīmē, ka Parlaments var pārbaudīt šosfinansēšanas priekšlikumus un, ja Komisija pārsniedz savas pilnvaras, Parlaments varpieņemt rezolūcijas, lai prasītu Komisijai mainīt attiecīgos lēmumus.

Kopš 2006. gada līdz šodienai Parlamentam šķita, ka Komisija ir pārsniegusi savuizpildiestādes kompetenci vismaz 12 gadījumos, bet tikai trijos no tiem Komisija faktiskigrozīja vai atsauca savu lēmuma projektu. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Attīstībaskomiteja ierosināja piemērot deleģēto aktu procedūru, ko nosaka Līguma par EiropasSavienības darbību 290. pants.

Šīs procedūras piemērošana nozīmētu, ka Parlamentam būtu svarīgāka nozīme vismazattiecībā uz stratēģiskajiem finanšu lēmumiem, kas ir jāpieņem Eiropas Komisijai. Faktiskisaskaņā ar Lisabonas līgumu Parlaments dažos skaidri noteiktos gadījumos var piešķirtKomisijai pilnvaras pieņemt stratēģiskus lēmumus, bet kādi šie lēmumi varētu būt? Pēcmūsu domām, likumdevējs ir atbildīgs par izvēli, kurām valstīm jāsaņem attīstības palīdzībano Eiropas Savienības.

Vēl ir arī jautājums par to, kurām jomām piešķirt finansēšanas prioritāti: izglītībai, veselībai,vides aizsardzībai, labas pārvaldības spējām vai mazo uzņēmumu attīstībai? Turklāt, kā laimēs nodrošinām pārredzamību attīstības palīdzības pārvaldībā?

Šīs ir tās izvēles, un šie ir tie temati, kuros Eiropas Parlamentam ir jābūt svarīgākai nozīmeinekā līdz šim. Šajās jomās tieši likumdevējam ir jābūt tam, kurš dod precīzas norādesizpildiestādei. Visbeidzot es uzskatu, ka šis ir veids, kā tiek paustas Eiropas pilsoņu prasības.Es patiesi ceru uz vislielāko vienprātību, kāda iespējama par šo Mitchell kunga ziņojumu.

Kinga Göncz, referente. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Ashton kundze, dāmas unkungi! Eiropas instruments demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai ir finanšu instruments,kas atbalsta cilvēktiesības, tiesiskumu, demokrātijas aizsardzību un konfliktu novēršanuvisā pasaulē. Šā finanšu instrumenta atbalsta saņēmēji vispirmām kārtām ir pilsoniskās


sabiedrības organizācijas, tās pilsoniskās sabiedrības organizācijas un privātpersonas, kasvissarežģītākajos apstākļos cīnās par cilvēktiesībām trešās valstīs. Šim finanšu instrumentampretēji citiem ģeogrāfiskiem instrumentiem ir liela priekšrocība, proti, līdzekļus var izmaksātbez tās valsts valdības piekrišanas, kas saņem atbalstu. Tāpēc tam ir ļoti svarīga nozīme.Tomēr ar šo instrumentu nav bijis iespējams finansēt no Kopienas līdzekļiem izmaksas,kas ir saistītas ar PVN maksājumiem. Tādēļ Eiropas Komisijas iniciatīva ieteica tehniskugrozījumu, kas būtu palīdzējis strādāt un darboties trešo valstu pilsoniskās sabiedrībasorganizācijām, kas izmanto šos līdzekļus. Tā kā šādām organizācijām ir būtiska nozīmecilvēktiesību veicināšanā šajās valstīs un politiskā plurālisma attīstībā, ir ļoti svarīgi šoorganizāciju darbu nesarežģīt vēl vairāk, jo tās jau tagad saskaras ar sarežģītām situācijām.Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam Komisijas iniciatīvu, un ar manas kolēģes, referentesLochbihler kundzes, piekrišanu mēs to pilnīgi atbalstām. Taču šī ir tikai viena monētas puse.

Otrajā pusē ir šā jautājuma politiskā nozīme. Finanšu instrumenta jautājums ir ticis iekļautsiestāžu savstarpējā cīņā, kas turpinās jau gadu. Tieši tādēļ, ka instruments cilvēktiesībufinansēšanai ir būtisks pilsoniskās sabiedrības organizācijām, Eiropas Parlamentam irsvarīgi piedalīties stratēģisko un daudzgadu pamatprogrammu veidošanā. Mēs cīnāmiespar to, lai Eiropas Parlamentam, ciktāl tas uzskata par nepieciešamu, būtu teikšana finanšuinstrumenta stratēģisko plānu izstrādē, izmantojot ikgadējus pārskatus, nevis reizi septiņosgados, izmantojot pārskatu par budžeta ciklu. Tāda ir šo grozījumu jēga, kurus mēs šeitvēlamies atbalstīt. Lisabonas līgums apstiprināja Eiropas Parlamenta uzraudzības tiesības,kas faktiski ir „deleģēta akta” iestāde, ko mani kolēģi deputāti jau ir pieminējuši un kas,mūsuprāt, mums ir jāievieš un jāīsteno šajā gadījumā. Šis jautājums patiešām ir pirmaispiemērs, kas apliecina Eiropas Parlamenta palielināto nozīmi kopš 2009. gada 1. decembra.

Ņemot vērā līdzšinējās diskusijas un parlamentārās debates, mēs, referenti, par finanšuinstrumentu jautājumiem, esam nonākuši pie kopīga secinājuma, ka šī lieta ir jāiesniedzizskatīšanai otrajā lasījumā, un mēs sūtām nopietnu politisku vēsti iestādēm, jo tagad, kopšstājies spēkā Lisabonas līgums, mums ir jārīkojas saskaņā ar šā līguma garu. Mēs uzskatām,ka attiecībā tieši uz šiem instrumentiem ir vissvarīgāk, lai Parlaments pilnīgi īstenotu savasuzraudzības demokrātiskās tiesības.

Barbara Lochbihler, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropasdemokrātijas un cilvēktiesību instruments ir ļoti jauns instruments. Tomēr jau var teikt,ka tas veic lielu darbu, kas ir nozīmīgs un svarīgs. Par to jūs varat spriest pēc atgriezeniskāssaites, ko mēs iegūstam no pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem gan ES iekšienē, gan aiz tāsrobežām. Tas ir arī ļoti pozitīvs papildinājums mūsu cilvēktiesību politikai EiropasParlamentā un Eiropas Savienībā kopumā.

Darbs cilvēktiesību jomā bieži notiek ļoti sarežģītos apstākļos. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai šieinstrumenti nodrošinātu ES spēju piešķirt finansiālu atbalstu pilsoniskās sabiedrībasstruktūrām bez nosacījuma, ka jāsaņem attiecīgās valdības piekrišana, un ir iespējams, kaES pat neinformē attiecīgo valdību par piešķirto finansiālo atbalstu. Mums daudzas reizesjāuzsver, ka šī palīdzība jāsaglabā un — ja vajadzīgs — jāpaplašina.

Tāpat kā mana koreferente Gál kundze, es varu atbalstīt Komisijas priekšlikumu, ka tajāsvalstīs, kurās no šā finanšu instrumenta vēl tiek iekasēti nodokļu maksājumi, ir jābūtnodokļu samazinājumam. Tas arī būtiski atvieglotu attiecīgo NVO darbu.

Tomēr es uzskatu, ka darbs ar šo finanšu instrumentu ir pastāvīgs izaicinājums, jo, novienas puses, mums ir arī sūdzības jeb negatīva atgriezeniskā saite šajā saistībā, kura diezganskaidri parāda, ka tas noved pie lielākas birokrātijas pilsoniskās sabiedrības organizācijās,


kas meklē šā instrumenta atbalstu. No otras puses, protams, ir vajadzīga pārredzamībaattiecībā uz to, par ko nauda tiek izdota un vai un kā tā tiek izmantota. Tomēr mums irjāuztver nopietni mazo organizāciju atkārtotās sūdzības, jo īpaši par to, ka tās tiek atstumtasno šā atbalsta izmantošanas, un tas ir jautājums, kas mums tagad ir jārisina.

Tieši tāpat es uzskatu par problēmu to, ka ir grūti sasniegt daudzas vietējās organizācijaslauku apvidos atšķirībā no organizācijām, kas atrodas dienvidu puslodes metropolēs, citiemvārdiem sakot, panākt, lai tās būtu informētas par šāda rakstura finanšu instrumentaesamību un to, kā tās var to pārvaldīt. Iedomājieties šādu situāciju: lauku apvidū, kur nevienmēr ir elektrība, dokumentu uzskaite, iespējams, ir drīzāk izņēmums, nevis noteikums,tāpēc ir jāpievērš īpaša uzmanība šo iniciatīvu īstenošanai. Es tagad saskatu iespēju ESvēstniecību paplašināšanai uz vietas, un, protams, faktiski ir noteikts, ka katrā vietējā ESvēstniecībā ir jābūt arī pienākumam runāt par cilvēktiesībām un demokrātiju, kā arī ir jābūtattiecīgiem darbiniekiem starp šiem ierēdņiem, kurus es tagad gribētu nosaukt parcilvēktiesību aģentiem un kuriem intensīvi jāiesaistās tieši starpnieku pienākumu pildīšanā,un lai viņi, pildot šo pienākumu, nodrošinātu informāciju un sakarus, un arī piekļuvivietējām iniciatīvām, kuru ierosinātājiem varbūt nav iespēju sazināties angļu, franču, spāņuvai citā ES valodā.

Tomēr vēl ir pāragri pašlaik sākt šā instrumenta visaptverošu novērtējumu. Laika grafiksir pārāk īss, rezultāti neizturētu kritiku. Tomēr pēc dažiem gadiem mums ļoti intensīvijāpievēršas šādam visaptverošam novērtējumam. Ar novērtējumu es domāju ne tikaiatskatīšanos uz to, kas ir izdevies labi, bet arī apsvērumus par jaunām idejām, kuras mumsir jāpieņem, un par to, kā mēs turpmāk varam attīstīt šo finanšu instrumentu.

Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pateikties visiemreferentiem — Brantner kundzei, Gál kundzei un Lochbihler kundzei, kā arī Mitchell kungam,Scholz kungam un Goerens kungam.

Priekšlikumi, ko mēs pašlaik izskatām, izriet no vidusposma pārskata, kuru 2009. gadā irveikusi Komisija pēc Parlamenta pieprasījuma. Šajā pārskatā tika secināts, ka instrumentidarbojas labi. Tas ir ļoti pozitīvi, un tas dod stabilu pamatu mūsu ārējām attiecībām līdz2013. gadam. Dažos gadījumos Komisija ierosināja tikai tehniskus grozījumus, lai saskaņotutos ar pārējiem instrumentiem. Mēs priecājamies par jūsu atbalstu šajos tehniskajosjautājumos.

Pārskatīšanā atklājās, ka lielas domstarpības izraisīja Parlamenta iebildumi attiecībā uzatbalstu saskaņā ar Instrumentu sadarbībai attīstības jomā (ISAJ), ko nevar uzskatīt paroficiālu attīstības palīdzību. Šajā jautājumā Komisija pilnīgi ņēma vērā Parlamenta viedokli.Mēs iesniedzām priekšlikumu, kas paplašina industriāli attīstīto valstu instrumentu, laiaptvertu tos pasākumus, kuri nevar pretendēt uz oficiālo attīstības palīdzību. Runa ir parsadarbību ar nozīmīgiem divpusējiem partneriem un globāliem dalībniekiem, ar kuriemEiropas Savienībai ir kopīgas stratēģiskas intereses daudzveidīgu saišu veicināšanā,piemēram, ar Indiju, Ķīnu vai Brazīliju. Šīs valstis arī ir ieinteresētas iesaistīties ekonomiskās,akadēmiskās, uzņēmējdarbības un zinātniskās apmaiņās programmās ar Eiropas Savienību.

Šis grozītais instruments, ko sauc „ICI Plus”, ir īstermiņa risinājums trim gadiem. Mēsneparedzam ārējās darbības finanšu instrumentu turpmāko pārskatīšanu laikposmam pēc2013. gada. Parlaments jau 2010. gadā ir apstiprinājis budžetu šim instrumentam. Laiīstenotu 2010. gada budžetu, instruments ir jāpieņem tagad, tādēļ es ļoti atzinīgi vērtējuto darbu, ko veikuši referenti, lai panāktu lielu vienprātību.


Attiecībā uz Stabilitātes instrumentu Komisija ierosināja iekļaut ES rīcību pret kājniekuieroču un vieglo ieroču izplatīšanu, ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gadanolēmumu. Mēs apspriežam jautājumus, kas izvirzīti Padomē, un mums ir jāvienojas parrisinājumu. Es arī varu jums apliecināt, ka finansējums pilsoniskai sabiedrībai šogadpalielināsies saskaņā ar stabilitātes instrumenta daļu, kura attiecas uz gatavību krīzēm.

Turklāt no 2011. līdz 2013. gadam ir paredzēts divkāršot finansējumu miera uzturēšanaspartnerībai. Tas nodrošinās plašas iespējas finansēt pilsoniskās sabiedrības pasākumus.Vēl jo svarīgāki ir 22 % civilās sabiedrības finansēšanai kopš 2007. gada saskaņā ar budžetureaģēšanai krīzes situācijās. Tas parāda NVO spējas miera uzturēšanā un reaģēšanā krīzessituācijās. Tas ir teicams piemērs pievienotajai vērtībai, ko stabilitātes instruments ir devisvisaptverošiem ES pasākumiem nestabilās un konfliktu skartās valstīs visā pasaulē.

Kopš ir ierosināti priekšlikumi attiecībā uz vidusposma pārskatu, tika iesniegts vēl viensattīstības sadarbības instrumenta (ASI) grozījums 2010. gada 17. martā. Tā sauktajiempapildu pasākumiem banānu nozarē ir skaidrs mērķis: atbalstīt banānus eksportējošo10 ĀKK valstu pielāgošanos ES banānu importa tarifu pārmaiņām.

Banāni bija pasaulē ilgstošākā tirdzniecības strīda objekts. ES bija jārod risinājums unjānoslēdz nolīgums, kas atbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem.Papildu pasākumi banānu nozarē ir šā nolīguma neatņemama sastāvdaļa, un tarifusamazinājumi jau ir ieviesti.

Es ļoti vēlos vēlreiz pateikties referentam par viņa ļoti konstruktīvo attieksmi. Es domāju,ka mums tagad ir efektīva programma, kas varētu sākties, tiklīdz mēs būsim to pieņēmuši.Tarifi jau ir ieviesti, un ĀKK valstis cer steidzami saņemt finanšu atbalstu, ko ES solījasarunu gaitā.

Tagad mēs nonākam pie visplašāk apspriestā jautājuma. Komitejas ir pieņēmušasgrozījumus, lai stratēģiskos dokumentus un daudzgadu programmas uzskatītu pardeleģētiem aktiem saskaņā ar jauno līgumu un tiem piemērotu 290. pantā noteiktoprocedūru. Kā jūs zināt, Komisija un arī Padome nepiekrīt šim viedoklim. Mēs uzskatām,ka šie stratēģiskie dokumenti un daudzgadu programmas neietilpst 290. panta kompetencesjomā, jo tie nepapildina un negroza noteiktus nebūtiskus tiesību akta elementus.

Tomēr mēs pilnīgi atbalstām nepieciešamību nodrošināt Parlamenta stingru iesaisti vispārējustratēģisku lēmumu pieņemšanā. Tāpat mūsu visu interesēs ir nodrošināt, lai plānošanavarētu notikt praktiskā un mierīgā veidā. Līdz šim Parlaments ir bijis iesaistīts, izmantojotdemokrātiskās pārbaudes procedūru, par kuru notika vienošanās 2006. gadā attiecībā uzstratēģiskajiem dokumentiem un daudzgadu programmu plānošanu. Izmantojot šīsprocedūras, Komisija iesaistās dialogā ar Parlamentu par stratēģiju saturu. Šis apspriešanāsprocess pārsniedz komitoloģijas stingrās robežas.

Teikšu atklāti: mums noteikti ir jāatrod risinājums tagad. Komisija ir gatava diskusijām arParlamentu, lai rastu tādu turpmāko virzību, kurā tiek ņemtas vērā Parlamenta bažas. Visitrīs priekšsēdētāji pagājušajā nedēļā nosūtīja ielūgumu uz Parlamenta atbildīgās vadībaskomitejas, Komisijas un Padomes neoficiālu sanāksmi par šo jautājumu.

Mēs ļoti atzinīgi vērtējam šo ielūgumu. Augstā pārstāve, Padomes pārstāvis un es šorīttikāmies ar vadības grupu. Tā bija ļoti rezultatīva sanāksme, un tā ļoti skaidri apstiprina,ka risinājums jāatrod iespējami ātri, lai pilnīgi īstenotu Lisabonas līgumu, ievērojot arīsteidzami risināmas praktiskas problēmas, tostarp arī attiecībā uz budžetu.


Esmu pārliecināts, ka mēs varam rast risinājumu, ja mēs rīkojamies kopā.

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, baronese C. Ashton,komisār A. Piebalg, godātie deputāti! Es arī Padomes vārdā, protams, vēlētos pateiktiesreferentiem par viņu darbu un viņu iesaistīšanos. Ļaujiet man piebilst dažus vārdus komisāraA. Piebalga komentāriem, kurus Padome, protams, pilnīgi atbalsta.

Komisārs pamatoti pievērsa uzmanību galvenajam jautājumam, kas paliek neatrisināts,proti, Parlamenta vēlmei uzskatīt stratēģiskos dokumentus un daudzgadu plānošanu pardeleģētiem aktiem. Es negatavojos šeit šopēcpusdien sīki izklāstīt Padomes nostāju, bet estikai teikšu, ka prezidentūra acīmredzami ar vislielāko prieku gribētu panākt tāduvienošanos, kas apmierina visas trīs iestādes un dod mums iespēju pieņemt finanšuinstrumentus pēc iespējas ātrāk. Jāatzīst, ka es šajā saistībā konkrētāk domāju par iepriekšpieminēto „ICI Plus” un par papildu pasākumiem banānu nozarē.

Es esmu gandarīts par šā rīta sanāksmi, kurā piedalījās baronese C. Ashton, komisārsA. Piebalgs un referenti. Mēs jūtam, ka šī sanāksme ir skaidrs apliecinājums mūsu trīsiestāžu patiesajai vēlmei panākt vienošanos, un, kā jūs zināt, prezidentūra uzskata, kapašreizējās debates par finanšu instrumentiem ir jānošķir no notiekošajām sarunām starpParlamentu un Padomi attiecībā uz komiteju procedūru un deleģētiem aktiem.

Pagaidām, kā jūs esat informēti, Padome vēl arvien pārbauda šos divus jautājumus, un katrsiespējamais risinājums Parlamentam patiešām ir jāatbalsta. Tāpēc, ievērojot steidzamovajadzību pieņemt šos finanšu instrumentus, mums ir jāveic ārkārtas pasākums, proti,jāizstrādā tāds risinājums, kas ir tiem īpaši piemērots.

Beļģijas prezidentūra no savas puses nodrošinās, lai tiktu ātri veikts darbs, ko pieprasīja šārīta sanāksmē, un tam būs jūtami rezultāti, kas ļaus mums panākt vienošanos pēc iespējasātrāk. Šā rīta sanāksme liek mums domāt, ka Parlaments pilnīgi atbalsta šo mērķi.

Barbara Lochbihler, Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kungs!Es runāju par instrumentu „ICI Plus”. Instruments sadarbībai ar industrializētām valstīmun citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (ICI) tika sākts iepriekšējāparlamentārā sasaukuma laikā. Atzinumā Ārlietu komiteja aicināja izveidot ārlietāmparedzētu finanšu instrumentu, kas nebūtu saistīts ar attīstības palīdzību, bet bija domātsLatīņamerikas, Āzijas un Tuvo Austrumu valstīm. Tad Komisija izveidoja nelieluinstrumentu, un tas ir ICI instruments. Diemžēl Komisija uzskatīja to par pagaidu risinājumu.Tas palielināja Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) valstu skaitu, bet citādi neradījaneko jaunu, un to izmantoja kā tirdzniecības instrumentu. Tādēļ Ārlietu komiteja iesniedzagrozījumu par instrumenta nosaukumu, kas izskaidroja sākotnējo nodomu noteikt to kāārpolitikas instrumentu. Jaunais nosaukums ir „Finanšu instruments sadarbībai ar TuvoAustrumu, Āzijas, Amerikas un Dienvidāfrikas valstīm”. Mēs šajā jautājumā lūdzam jūsuatbalstu. Būtu vairāk nekā žēl, ja Eiropas Savienībai nebūtu ārpolitikas finanšu instrumenta,kas faktiski tā tika nosaukts.

Nirj Deva, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – Priekšsēdētāja kungs! Mums irjāparaugās uz to, cik svarīgi šie finanšu instrumenti — Attīstības sadarbības instruments(ASI), stabilitātes instrumenti un cilvēktiesību instrumenti — ir miermīlīgajai ietekmei, koEiropas Savienība īsteno visā pasaulē. Šī miermīlīgā ietekme palielinās, kā to ir parādījusimūsu vēlēšanu pārraudzība, novērošana, kampaņas par demokrātiju un tā tālāk.

Parlaments atteicās no 16 kontroles instrumentiem, kad tas izveidoja ASI. Mums bija16 centrālās lēmuma pieņemšanas pilnvaras, ko mēs nodevām Komisijai, lai kontrolētu


ASI instrumentu un veicinātu plašāku sadarbību. Tas darbojas labi. Tagad mums irstabilitātes instruments pēckrīzes attīstībai. Tas ir jāstiprina ar ievērojamu naudas summu,jo visā pasaulē notiek daudzas civilās krīzes, civiliedzīvotāju krīzes un militārās krīzes.Pašreiz notiek 36 pilsoņu kari.

Manuprāt, cilvēktiesību instrumentam ir vajadzīgs tāds pats spars. Ar to vien nepietiek, kamēs runājam un runājam, un runājam: mums ir vajadzīgi cilvēki uz vietas, instrumentivēlēšanu pārraudzībai, laba pārvaldība un visas pārējās lietas, kurām mēs prasām līdzekļus.Man ir liels prieks to atbalstīt.

Ivailo Kalfin, Budžeta komitejas atzinuma sagatavotājs. – (BG) Ļaujiet man sākumā paustpilnīgu atbalstu Goerens kunga ziņojuma secinājumiem par to, ka arī turpmāk ir vajadzīgsAttīstības sadarbības instruments (ASI) un Eiropas Savienības politikas jomām arī turpmākjāgūst no tā labums.

Es arī piekrītu, ka Eiropas Savienībai ir jāatrod veids, kā turpināt atbalstīt banānuražotājvalstis pat pēc tam, kad Pasaules Tirdzniecības organizācija šā gada sākumā aizliedzasaudzīgu nosacījumu piešķiršanu. Starp citu, ir diezgan dīvaini, ka Komisija kopš 1994. gadanav ne reizi veikusi novērtējumu par palīdzības ietekmi uz šīm 12 valstīm, un šajā ziņāturpmāk ir jāveic izmaiņas.

Jautājums, uz ko uzstāj Budžeta komiteja un kam mēs nepiekrītam, ir par to, ka resursitiek atņemti citām politikas jomām, lai attiecīgie EUR 190 miljoni tiktu piešķirti nākamiemtrim gadiem. Ir kāds princips, un mēs uzstājam, ka tas ir jāaizsargā, proti, jaunas politikasjomas ir jāfinansē, izmantojot jaunus resursus. Tas nozīmē, ka šo jauno politiku, kaut arīto varētu iekļaut Eiropas Komisijas finanšu plānā, vajadzētu paredzēt budžetā, nevis finansētuz citu programmu rēķina.

Tunne Kelam, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Augstā pārstāve, komisār!Vispirms es gribētu atzinīgi novērtēt komisāra A. Piebalga sīki izstrādāto un pozitīvopaziņojumu par situāciju un viņa secinājumus, ka finanšu instrumenti darbojas labi.

Es domāju, ka stabilitātes instruments ir bijis ļoti noderīgs konfliktu un krīžu risināšanāun tāpēc mums vairāk uzmanības jāpievērš novēršanai un turpmākiem pasākumiem. Tasnozīmē arī spēcīgu atbalstu pilsoniskas sabiedrības veidošanai. Arī šajā ziņā paziņojumspar būtisku finansējuma palielināšanu miera uzturēšanai ir atzinīgi vērtējams.

Mēs arī atzinīgi vērtējam ziņas par maksimālās robežas paaugstināšanu no 7 % līdz 10 %4. panta 1. punktā noteiktajiem pasākumiem un saprotam, ka tas ir vajadzīgs. Vienlaikusir būtiski nodrošināt, lai dažādi ES instrumenti un ES programmas tiktu izmantoti saskaņotiun ar sapratni par papildināmību.

Lisabonas līguma rezultātā Eiropas Savienībai ir jākļūst saskaņotākai un efektīvākai. Mēsšajā Parlamentā esam sapratuši, ka ir vajadzīgi tehniski grozījumi. Bet jautājums ir parpolitisko risinājumu, kā jau ir ticis norādīts. Tas attiecas uz deleģētiem aktiem un EiropasParlamenta pārbaudes tiesībām.

Šodien mani ir iedrošinājuši gan Padomes, gan Komisijas atklātie paziņojumi. Tā ir zīme,ka jūs esat gatavi panākt vienošanos tik ātri, cik vien iespējams. Es ļoti ceru, ka mēs varampanākt tādu vienošanos, kas garantētu pilntiesīgu līdzsvaru starp Eiropas Savienības trimiestādēm.

Gianluca Susta, S&D grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirmses vēlētos apsveikt Scholz kungu par to, ka viņš ir izstrādājis šo ziņojumu, kas izveido


finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm. Ir pareizi, ka šo instrumentupārvalda Starptautiskās tirdzniecības komiteja, jo tas vispirms attiecas uz sadarbību arindustrializētām valstīm un jaunietekmes valstīm, tādējādi šeit ir zināma atšķirība, salīdzinotar citiem instrumentiem.

Pirmkārt un galvenokārt, es domāju, ka ir jāuzsver Parlamenta nozīme. Mēs esam zaudējušipārāk daudz laika, cīnoties ar Padomi un Komisiju par nepārprotamu jautājumu pēcLisabonas līguma stāšanās spēkā. Mums ir jāizsargā Parlamenta galvenā nozīme attiecībāgan uz deleģētiem aktiem, gan uz izpildvaras aktiem. Otrkārt, es domāju, ka ir svarīgiuzsvērt visas šīs kopējās sadarbības stratēģisko nozīmi, un, treškārt, jāuzsver vajadzībaintensīvāk sadarboties ar jaunattīstības valstīm un jaunietekmes valstīm, neatņemot nauduvisnabadzīgākajām valstīm.

Mums ir jāpieliek pūles, lai, izmantojot Eiropas Savienības budžetu, lielākus resursusnovirzītu visnabadzīgākajām valstīm, paturot prātā, ka jaunietekmes valstu problēmasgalvenokārt ir jārisina, izmantojot noteikumus, nevis finansējumu. Katrā gadījumā jāatbalstaarī inovācija, bet, izmantojot papildu resursus, kuri nav atņemti visnabadzīgākajām valstīm.

Annemie Neyts-Uyttebroeck, ALDE grupas vārdā. – (NL) Chastel kungs, baroneseC. Ashton, dāmas un kungi! Šodien mēs apspriežam dažādus finanšu instrumentus, kasEiropas Savienībai ļauj darboties ārlietu jomā. Visi šie instrumenti ir salīdzinoši jauni, unturklāt tie ir diezgan oriģināli. Mums iepriekš nav bijis nekā līdzīga, ar ko varētu salīdzināt,un citur pasaulē vai citās starptautiskās vai pārvalstiskās iestādēs faktiski ir ļoti maz tāduinstrumentu paraugu, kādus veido Eiropas Savienība. Šo instrumentu novatoriskā raksturadēļ mēs saprātīgi vienojāmies, ka mēs tos novērtēsim tikai pēc dažiem gadiem un vajadzībasgadījumā tos pielāgosim. Tieši ar to mēs šopēcpusdien šeit nodarbojamies.

Taču pa šo laiku ir notikušas citas svarīgas pārmaiņas. Pašlaik mums ir Augstā pārstāve,kas ir arī Komisijas priekšsēdētāja vietniece. Šajā sēdē mums ir lūgts apstiprinātpamatdokumentus attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienestu, kas ir, tā teikt, EiropasSavienības diplomātiskais spēks. Tas arī ir ļoti svarīgs jauninājums.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais aspekts ir tas, ka šā Parlamenta pilnvaras ir būtiskipaplašinātas. Līdz šim mums ir bijušas plašas iespējas izmantot šīs pilnvaras, un, kā tas,šķiet, notiek ar jaunām iestādēm, tiek darīts viss iespējamais, lai pilnīgi apliecinātu šīs jaunāspilnvaras. Tāpēc pašreiz mēs ar pārējām iestādēm apspriežam, kur tieši ir jāiezīmē robežas.

Es arī esmu gandarīta par komisāra A. Piebalga un Padomes priekšsēdētāja apliecinātovēlmi panākt vienošanos. Ņemot vērā to, ka iepriekš es savā valstī esmu pārstāvējusiizpildvaru, es saprotu visas šā strīda puses un ceru, ka mēs panāksim vienošanos. Es arīuzdrīkstos cerēt, ka šis Parlaments nepārcentīsies, kā angļi dažreiz saka.

Noslēgumā attiecībā uz Stabilitātes instrumentu – man vēl ir dažas sekundes – es vēlētosteikt, ka ļoti atzinīgi vērtēju komisāra A. Piebalga teikto, ka nodoms patiešām ir tāds, kamums cita starpā jākoncentrējas uz cīņu pret kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelegālotirdzniecību. Nodoms ir ciešāk iesaistīt nevalstiskās organizācijas Stabilitātes instrumentadarbībā un pilnīgi izmantot pat vēl novatoriskākus miera uzturēšanas instrumentus. Ja taskļūs par realitāti, jūs varēsiet paļauties uz mūsu grupas pilnīgu atbalstu.

Franziska Keller, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pievērstiesjautājumam par instrumentu sadarbībai attīstības jomā (ASI), kurā es kopā ar kolēģiem noAttīstības komitejas saskatu steidzamu vajadzību stiprināt Parlamenta kontroles pilnvaras.Tas ir tādēļ, ka Parlamentam ir pienākums kontrolēt, kur Komisija izdod naudu un vai


nauda tiek izdota, kā paredzēts, šajā gadījumā attiecībā uz oficiālo attīstības palīdzību(OAP).

Mēs iepriekš esam atklājuši sliktus piemērus, kad nauda netika izdota saskaņā ar OAPkritērijiem vai kad mēs atklājām neatbilstību nabadzības izskaušanas mērķim. Kad mumsbija tikai konsultēšanas tiesības, mūsu priekšlikumi un idejas netika ņemti vērā. Tas skaidriparāda, ka mums ir vajadzīga stingrāka nostāja. Mums ir vajadzīgas pilnvaras, lai kopīgilemtu par to, kur tiek novirzīta nauda.

Ne tikai Komisijai, bet arī mums kā Parlamentam ir pienākums attiecībā uz politikassaskaņotību attīstības jomā. Mums arī ir jāpārliecinās, ka izdotā nauda aiziet pareizajāvirzienā un ka citās politikas jomās arī pievēršanas nabadzības izskaušanai.

Parlamentam ir arī atbildība pret Eiropas Savienības pilsoņiem. Mums ir labāk jākontrolē,kur nauda tiek izdota, proti, attiecībā uz nabadzības izskaušanu. Eiropas pilsoņi atbalstaattīstības palīdzību. Kā parādījušas aptaujas, viņi atbalsta pat lielākas attīstības palīdzībasnodrošināšanu, bet mums arī ir skaidri jāparāda, kā mēs izdodam naudu un ka mēs toizdodam nabadzīgu cilvēku labā.

Tādēļ es kopā ar Attīstības komiteju mudinu pieņemt deleģētos aktus par ASI.

Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! ES ir pasaules lielākādaudzpusējā līdzekļu piešķīrēja attīstības palīdzībai un humānai palīdzībai. Tai ir arī būtiskapolitiska nozīme, atbalstot cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanu trešās valstīs.

Mana grupa, ECR grupa, stingri uzskata, ka tāpēc būtiska nozīme ir jauniem ES finanšuinstrumentiem, kas ir pareizi strukturēti. Tie nodrošina, ka ES nodokļu maksātāju naudatiek izmaksāta efektīvāk un iedarbīgāk, un ļauj Parlamentam, jo īpaši pēc Lisabonas līgumastāšanās spēkā, kontrolēt tēriņus un stratēģisko politiku atklātāk un pārredzamāk.

Šī demokrātiskā pārskatatbildība ir būtiska, jo īpaši laikā, kad dalībvalstis pašas nopietnisamazina savus valsts izdevumus. Ieguldījumi un attīstība, demokrātija un cilvēktiesībasvar būt nozīmīgs veids, kā atbalstīt — jo īpaši ar miermīlīgas ietekmes palīdzību — ESplašākas ārpolitikas mērķus un sekmēt iekšējās migrācijas radītā spiediena samazināšanuuz ES ārējām robežām. Spēcīgi mehānismi, lai novērstu korupciju un ES naudas ļaunprātīguizmantošanu, tomēr ir būtiski, un mums ir arī jāuzmanās un nav jāuzspiež savas rietumuliberālās vērtības, jo īpaši tā sauktās reproduktīvās tiesības, tiem, kuri nav tām sagatavotivai izvairās tās pieņemt cilvēktiesību ietērpā.

Sabine Lösing, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šobrīd ir svarīgiprecizēt, ka jautājumā par ES ārpolitikas finanšu instrumentiem Lisabonas līgums atcēlaEiropas Parlamenta uzraudzības tiesības. Tādējādi šie finanšu instrumenti pilnīgi nonācaKomisijas un Augstās pārstāves kompetencē un kopā ar viņu — Eiropas Ārējās darbībasdienesta kompetencē. Es uzskatu par pilnīgi nepieņemamu, ka Parlaments un Padome tiekignorēta, lai gan jautājums ir par tālejošiem Eiropas Savienības ārpolitikas pasākumiemun to īstenošanu.

Mēs atbalstām visu Parlamenta grupu centienus, kuru mērķis ir atjaunot finanšu instrumentuparlamentāro uzraudzību. Tāpēc mēs atbalstīsim attiecīgos deleģēto aktu grozījumus, kuri,protams, tika iepriekš apspriesti. Tomēr nobeigumā es gribētu paust nopietnas bažasattiecībā uz Stabilitātes instrumentu un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu,jo uzskatu, ka šie instrumenti tiek izmantoti nedemokrātiski un nepārredzami un dažosgadījumos pretēji attiecīgo valstu gribai, kas padara tos līdzīgus ES ārpolitiskai intervencei.


William (The Earl of) Dartmouth, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Ir kādaanekdote, ko stāsta Karači tirgos, un tā skan aptuveni šadi: zaglis apstādina Pakistānasprezidentu un saka: „Es vēlos tavu naudu.” Pakistānas prezidents saka: „Es esmuprezidents Zardari, tavs prezidents.” Zaglis saka: „Tādā gadījumā es vēlos savu naudu!”

Tas attiecas uz šīsdienas debatēm, jo uzsver galveno jautājumu. Eiropas Komisijai navnaudas. Visa Komisijas nauda nāk no dalībvalstu nodokļu maksātājiem vai, precīzāk sakot,no to 14 dalībvalstu nodokļu maksātājiem, kuras ir faktiskās maksātājas. Pat ja Komisijakādreiz iegūs pati savus resursus, kas nomācošā veidā šķiet iespējams, pamatojoties uzšodien iepriekš notikušo balsojumu, Komisijas izdotā nauda joprojām būs nodokļumaksātāju nauda.

Tāpēc es jums uzdodu jautājumu un lūdzu to ļoti rūpīgi apsvērt: vai jūs tiešām varatiedomāties, ka grūtībās nonākušie Eiropas nodokļu maksātāji un Apvienotās Karalistesnodokļu maksātāji, jo īpaši pašreizējos apstākļos, patiešām vēlas, ka papildus tiek izdotiEUR 2 miljardi — jo to paredz šie priekšlikumi —, lai tādējādi ES komisārs varētu lepniizrādīties pasaules mērogā?

Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! ES finanšu organizācijām, kā vienmēr,ir dažas problēmas. Finanšu palīdzību ir grūti iegūt sarežģīto procedūru dēļ, jo uzraudzībassistēmas joprojām netiek veidotas optimāli. Viens piemērs tam ir pirmspievienošanāspalīdzība, kura, kā mēs zinām, tiek piešķirta iespējamām kandidātvalstīm, bet kuru ir jēgamaksāt tikai tad, ja attiecīgās valstis nopietni sāk risināt korupcijas problēmas vai ja faktiskiir izveidotas vajadzīgās struktūras. Šajā saistībā es ceru, ka ES ir guvusi mācību no savaspārsteidzīgās paplašināšanās 2007. gadā. Runājot par Stabilitātes un attīstības sadarbībasinstrumentu, jāsaka, ka budžeta līdzekļi pārāk bieži nenonāk vai tikai daļēji nonāk līdzvietējām iestādēm, kurām tie bija domāti. Iemesls tam daļēji ir saņēmējvalstu vājās iestādes,bet arī nepareizas stimulēšanas struktūras un dokumentētas pārskatatbildības trūkums. Irviela pārdomām par to, ka saskaņā ar SVF pētījumu valsts izdevumi 33 valstīs ir vairāk par50 % atkarīgi no starptautiskās attīstības palīdzības. Attiecībā uz jebkuru finanšu palīdzībuno Eiropas Savienības uzraudzība ir jāpadara stingrāka.

Godelieve Quisthoudt-Rowohl (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlētossirsnīgi pateikties referentam Scholz kungam par pozitīvo un atklāto sadarbību, kas mumsizveidojās. Trīspusējā sarunā ne vienmēr tās dalībnieki bija vienisprātis, bet mums bijakonstruktīva atmosfēra diskusijām.

Paplašinot finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām uncitām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni, Eiropas Savienībai būs iespēja uzlīdzvērtīgiem principiem veidot sadarbību ar būtiskām jaunietekmes un jaunattīstībasekonomikām. Tas ietver izglītības apmaiņas programmas saskaņā ar Erasmus Mundussistēmu, atbalstu uzņēmējdarbības vai kultūras jomā, un to es vērtēju ļoti atzinīgi. Ir viensjautājums, kam es vēlētos pievērst jūsu uzmanību, un, proti, ka, ņemot vērā ES pašreizējofinanšu situāciju, kā arī katras dalībvalsts situāciju, Eiropas Tautas partijas (Kristīgodemokrātu) grupa uzskata, ka ir nepieņemami pieprasīt jaunu, pašreiz nepieejamufinansējumu, lai īstenotu tikko aprakstītos pasākumus. Ir nepieciešams finanšu izlīdzinājumsattiecībā uz finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, kura resursi bija paredzēti tikaivisām jaunietekmes un jaunattīstības ekonomikām. Tāpēc es PPE grupas vārdā esmuiesniegusi grozījumu, kas dod iespēju panākt šādu finanšu līdzsvaru.

Es arī vēlos teikt dažus vārdus par deleģētiem aktiem. Tas ir svarīgs jautājums – tas šorīt irticis jau divreiz pieminēts. Manuprāt, nav pilnīgi nekādu šaubu, ka, izmantojot deleģētos


aktus, Parlamentam ir jābūt uzraudzības un veto tiesībām pār visu pasākumu kopumuattiecībā uz ārvalstu sadarbības finansēšanu, kas pašlaik tiek apspriesta. Šeit jāizpaužasLisabonas līguma garam. Nevar būt kompromisa jautājumā par to, vai deleģētie akti ir vainav iekļaujami finanšu instrumentos.

Ana Gomes (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesībuinstruments ir būtisks ES ārpolitikai, kas ir nopietni apņēmusies veicināt demokrātiju,tiesiskumu un cilvēktiesības visā pasaulē. Tas ir vienīgais instruments, ko mēs tagad varammobilizēt, lai palīdzētu tiem, kas iestājas par demokrātiju un cilvēktiesībām valstīs, kurāspamatbrīvības ir ierobežotas. Mēs to varam darīt bez attiecīgo valstu valdību piekrišanas.Skaidrs, ka šāds vērtīgs instruments Eiropas Parlamentam ir pienācīgi jākontrolē, un tādēļmēs pieprasām deleģēto aktu procedūru.

Tomēr mums ir jāapzinās, ka šis instruments ir diezgan ierobežots pieejamā finansējumaizteiksmē un liela daļa no tā faktiski tiek maksāta par ES vēlēšanu novērošanas misijām:22 % par laikposmu no 2011. gada līdz 2013. gadam. Tas nozīmē, ka Eiropas Demokrātijasun cilvēktiesību instrumentam piešķirtais budžets ir būtiski jāpalielina.

Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai norādītu uz jaunu rīku, ko Eiropas Parlamentam jāpalīdzizveidot un ko šis instruments varētu finansēt, lai pat vēl efektīvāk un elastīgāk palīdzētucilvēkiem, kas bieži riskē ar savu dzīvību, cīnoties par demokrātiju, tiesiskumu uncilvēktiesībām valstīs, kurās ir diktatūra vai despotiski režīmi, un valstīs, kas tiecas pārietuz demokrātiju, bet kur tās sastopas ar vardarbīgiem un antidemokrātiskiem spēkiem unkur vajadzīga daudz lielāka palīdzība, lai vairotu spējas sakaut šos antidemokrātiskosspēkus.

Mums ir vajadzīgs daudzu partiju nevalstisks Eiropas fonds, kas ir līdzīgs ASV Kongresaizveidotajam Nacionālajam fondam demokrātijai (National Endowment for Democracy).

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņāar Reglamenta 149. panta 8. punkts)

Heidi Hautala (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs, paldies par man doto iespēju uzstāties!Mans jautājums Gomes kundzei saistībā ar viņas lielisko priekšlikumu. Es gribētu vaicāt,ko, pēc viņas domām, mēs faktiski varētu mācīties no ASV paraugiem šādai elastīgākai un,teiksim, mazāk birokrātiskai demokratizācijas un cilvēktiesību finansēšanai.

Ana Gomes (S&D). - Priekšsēdētāja kungs! Tieši šajā elastībā ir visa būtība. Ja mums būtudaudzu partiju fonds, mēs varētu noteikt īpašus gadījumus, kurus mēs plašākā līmenīuzskatītu par tādiem, kam nepieciešama īpaša palīdzība, lai, izvairoties no traucējošāmvaldībām vai iestādēm, vai spēkiem, palielinātu jaudu tiem, kuri cīnās par cilvēktiesībām.Es domāju, ka piemērs, ko dod ASV Nacionālais fonds demokrātijai (NED), ir patiešām ļotipamācošs un mums nav jāvairās pārņemt to, kas darbojas, no citām pasaules daļām, šajāgadījumā no mūsu amerikāņu partneriem.

Mums jau ir dažādu partiju fondi, kas darbojas Eiropā, bet bieži tiem ir dažādas darbaprogrammas, un noteikti ir daudz gadījumu, kad tiem būtu jātiek vērstiem vienā virzienā,un tad tie efektīvāk nodrošinātu palīdzību tiem, kuri cīnās par demokrātiju uncilvēktiesībām.

Priekšsēdētājs. - Ana, jūs mani maldinājāt. Es domāju, ka jūs esat beigusi, kad jūs pēkšņiturpinājāt savu runu, tādēļ es nezināju, vai klaudzināt vai neklaudzināt ar sēdes vadītāja


āmuriņu. Zilās kartītes procedūrā personai, kas uzdod jautājumu, ir 30 sekundes unpersonai, kas atbild, arī ir tikai 30 sekundes.

Louis Michel (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu ļoti apmulsis, jo būtu vēlējiespiedalīties šajā diskusijā. Es ļoti šaubos, vai ASV modelis ir efektīvāks par Eiropas modeli.ASV modelis attiecībā uz cilvēktiesībām būtībā ir selektīvs un pilnīgi egoistisks, jo faktiskiASV modelis, pirmkārt un galvenokārt, attiecas uz aktīvām divpusējām attiecībām.

Es gribētu apsveikt savu kolēģi Charles Goerens par viņa darbu, jo viņš ir veiksmīgi stiprinājisšīs pieejas attīstības dimensiju, un es, protams, vēlētos pateikties komisāram A. Piebalgampar to rūpīgo un labvēlīgo attieksmi, kāda viņam ir bijusi attiecībā uz šo pieprasījumu.

No savas puses es vēlētos izteikt trīs īsus novērojumus. Pirmkārt, Kopienas preferenčusistēmas pārāk ātrai izjaukšanai varētu būt un būs dramatiskas sekas dažās ĀKK reģionavalstīs, kas vēl eksportē banānus. Dažas no šīm sekām tieši ietekmēs ĀKK valstu spējuveicināt ilgtspējīgu attīstību. Tieši tāpēc es vēlētos iestāties par palīdzības piešķiršanaskritēriju saprātīgu un nedaudz elastīgu interpretāciju. Palīdzība ir prioritāri jāpiešķir tāmĀKK valstīm, kuras vēlas saglabāt banānu nozari, ņemot vērā tās ietekmi uz valsts ilgtspējīgoattīstību. Šajā ziņā būtu bijis lietderīgi — tas tika pieprasīts, bet netika saņemts —, ja būtujau veikts iepriekšējs ietekmes novērtējums par banānus eksportējošo valstu stāvokli.

Man ir vēl divi citi vispārēji novērojumi, un es noteikti tiem pievērsīšos turpmākajās nedēļās.Pēc manām domām, vislabākais veids, kā ievirzīt šo palīdzību, neapšaubāmi ir vispārējabudžeta palīdzība, kur tas iespējams, un nozaru palīdzība, kur tas vēlams. Varbūt būtu bijisarī lietderīgi, ja būtu notikušas debates par palīdzības apjomu un par to saistību pildīšanu,ko dalībvalstis uzņēmās 2005. gadā. Tas ir svarīgi debatēm. Turklāt ļoti uztrauc tas, ko esšeit esmu dzirdējis no dažiem kolēģiem deputātiem. Acīmredzot savtīgums ņem virsroku.Man ir jāsaka, ka tas ir diezgan pārsteidzoši.

Noslēgumā, lai atbildētu uz vairākiem jautājumiem, es arī tomēr vēlētos atdzīvināt idejupar Eiropas Attīstības fonda iekļaušanu budžetā, jo tas acīmredzami ļautu mums tiešā veidāpārraudzīt Komisijas politisko rīcību.

Catherine Grèze (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateiktiesGoerens kungam par to, ka viņš ir ņēmis vērā starptautiskos standartus par darba ņēmējuveselību un drošību un starptautiskos vides standartus, jo īpaši tos, kas attiecas, protams,uz saskari ar pesticīdiem.

Pēc manām domām, ir būtiski, ka šis ziņojums aizsargā mazos ražotājus, jo es gribētuatgādināt, ka viņi beigās saņem tikai 1,5 % no cenas, ko ir samaksājis gala patērētājs. Irvērts atcerēties, ka katru gadu, kā jūs jau zināt, miljoniem mazo lauksaimnieku ir spiestipāriet uz būdu pilsētiņām.

Tagad, kad mēs šajā plenārsēdē pievēršamies cīņai pret pesticīdiem un liela mēroga saskareiar pesticīdiem, es uzskatu, ka ir būtiski piemērot tās pašas prasības Franču Rietumindijai,kur tiek izmantots hlordekons, un attālākajiem reģioniem. Es aicinu Komisiju darīt tiešito.

Noslēgumā, kaut arī es atzinīgi vērtēju panākto progresu, es vēlētos vēlreiz atkārtot, kabanānu tirdzniecības pamatproblēma acīmredzami ir lauksaimniecības modelis, kas irjāpārskata, jo tas ir pielāgots tikai eksportam. Lauksaimniecības modelis ir jāpārveidolielākas pašpietiekamības virzienā.


Marek Henryk Migalski (ECR). – (PL) Es pilnīgi piekrītu Gomes kundzei, ka cilvēktiesībujautājums ir viens no vissvarīgākajiem jautājumiem, kas mums jāizskata, un tādēļ es pilnīginesaprotu Lösing kundzes paziņojumu, ka nauda, ko izdod par cilvēktiesībām, dažreiz, jane bieži, tiek iztērēta neatbilstoši. Cilvēktiesības ir mūsu kā Eiropas Kopienas svarīgs, ja nepats svarīgākais, uzdevums.

Es vēlos pievērsties arī vienam no instrumentiem demokrātijas un cilvēktiesību atbalstamvisā pasaulē un paziņojumam, ka šie instrumenti ir jāievieš un tiem ir jākļūst darbotiesspējīgiem neatkarīgi no tā, vai trešās puses un citas valsts iestādes ir devušas savu piekrišanu.Es uzskatu, ka tas ir pats svarīgākais paziņojums, kas izskaidro mūsu pienākumu. Dažreizmums jāpalīdz veidot demokrātiju un stiprināt cilvēktiesības, neņemot vērā dažu valstuvaldību. Es uzskatu, ka tā ir vērtīga rīcība, jo īpaši un galvenokārt tur, kur tiek pārkāptastiesības uz vārda brīvību. Tas ir mūsu pienākums.

Joe Higgins (GUE/NGL). - Priekšsēdētāja kungs! Šajās debatēs lielai daļai teiktā irnerealitātes pieskaņa. Visi šie ziņojumi par demokrātisko tiesību un cilvēktiesību veicināšanuvisā pasaulē un finanšu instrumentiem sadarbībai attīstības jomā ir jāskata tā stindzinošāpaziņojuma kontekstā, ko vakar šajā sēžu zālē sniedza ANO ģenerālsekretārs. Viņš teica,ka mūsu pasaulē šajā gadā vien vēl 65 miljoni cilvēku tiks iegrūsti galējā nabadzībā.

Tāda ir skarbā realitāte, kas neatbilst valdības un Komisijas skaistajiem vārdiem. Aiz šīssēžu zāles durvīm lieli transparenti ar ES logotipiem sludina: Apturiet nabadzību! TomērES Komisija — un arī šā Parlamenta galvenās grupas — iestājas par neoliberālo ekonomiskopolitiku, kas samazina budžetus un sabiedriskos pakalpojumus, mežonīgi samazinotvienkāršo cilvēku dzīves līmeni, vienlaikus novirzot milzīgus resursus palīdzībai bankāmun spekulantiem.

Attiecībā uz finansējumu sadarbībai attīstības jomā Komisija apsveic pati sevi par jaunajiemtarifu samazinājumiem banānu nozarē, par kuriem ir noslēgts nolīgums ar Latīņamerikasbanānu ražotājiem, bet faktiski šī jaunā kārtība darbojas vareno transnacionālo korporācijulabā. Lielie banānu eksportētāji, piemēram, Chiquita un Del Monte, būs lieli ieguvēji, betĀfrikas, Karību un Klusā okeāna valstis un mazie ražotāji tiks izpostīti. Protams, subsīdijasmazajiem banānu audzētājiem, kuri tiek izputināti jaunā nolīguma dēļ, nav jāizmaksā noizveidotajiem sociālajiem fondiem, bet gan no kādiem citiem ES budžeta līdzekļiem.Ieguvējiem no tirdzniecības ir jābūt mazajiem ražotājiem un strādājošiem cilvēkiem, proti,vairākumam, nevis lielākajām transnacionālajām korporācijām.

Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu nobažījies, ka EiropasSavienības budžets 2011. gadam ir kļūdains gan noteikumos par vidusposma pārskatu,gan tiešu ieņēmumu izveidē no jauniem nodokļiem, ko beigu beigās samaksās gala lietotāji,citiem vārdiem sakot, Eiropas pilsoņi. Man šķiet, ka tagad nav īstais laiks iekasēt šosnodokļus, jo Eiropa grimst lejupslīdē un darba ņēmēji zaudē savas darbavietas, savupirktspēju un, kas vēl svarīgāk, savas apdrošināšanas tiesības. Mēs nevis dodam Eiropaspatērētājiem, mēs viņiem atņemam. Kārtējo reizi šķiet, ka ar saviem centieniem panāktbudžeta disciplīnu mēs esam atteikušies no saviem plāniem par izaugsmi un ka, piemērojotekonomikas teoriju, mēs esam aizmirsuši politikas teoriju.

Mums ir jāpārliecina Eiropas pilsoņi ar piemēru, ka mēs par viņiem rūpējamies vislabākajāiespējamā veidā. Tāpēc šādos īpašos apstākļos mums nevajag uzvesties kā MarijaiAntuanetei. Tāpēc man ir divi konkrēti priekšlikumi: pirmkārt, mūsu kā EP deputātu alga2011. gadā ir jāsamazina par EUR 1000, un mums katram ir jāizmanto šī nauda, lai dotu


darbu kādam jaunam, par bezdarbnieku kļuvušam Eiropas pilsonim no mūsu pašu valsts.Otrkārt, mums ir jāsamazina savi ceļa izdevumi un jālido ekonomiskajā klasē.

Nick Griffin (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Kā tas bieži ir ar ES priekšlikumiem, šie finanšuinstrumenti ietver pasākumus, kuriem ir liela emocionāla pievilcība. Visi pieklājīgi cilvēki,tāpat kā mēs, vēlas izbeigt narkotiku kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un kājnieku ieročupiegādes konflikta zonām, bet ir ļoti viegli būt emocionālam un dāsnam, izmantojot citucilvēku naudu.

Situācijā, kad samazinājumi un nodokļi ir saplosījuši vienkāršo cilvēku sabiedrības unsalauzuši to muguru Grieķijā, Francijā, Īrijā un Lielbritānijā, H. Scholz ziņojums pieliks piejau piesaistītajiem EUR 172 miljoniem vēl EUR 176 miljonus, lai palīdzētu trešo valstukapitālistiem aprīt pat vēl vairāk mūsu darbavietu. Ch. Goerens ziņojums paņemsEUR 190 miljonus, tostarp EUR 17,4 miljonus par iespēju ātri reaģēt uz pārtikas cenupaaugstināšanos jaunattīstības valstīs. Varbūt jūs to neesat ievērojuši, bet pārtikas cenaspaaugstinās arī mūsu vēlēšanu apgabalos.

Tomēr vissliktākais ir F. K. Brantner ziņojums. Šeit, devītajā lappusē, tiek runāts par finanšuasignējumu EUR 2062 miljardu apmērā līdz 2013. gadam. Tā, protams, ir iespiedkļūda.Lai Dievs dod, ka tā ir iespiedkļūda, bet fakts, ka šāda smieklīga kļūda var paslīdēt garāmvisiem ekspertiem un Eiropas Parlamenta deputātiem, kas ir lasījuši šo ziņojumu, skaidriparāda, ar kādu bezrūpīgu nepiespiestību Eiropas Savienība tērē naudu.

Šī nauda neaug kokos. To neizsniedz milzīga „zobu feja”. Tā nav Komisijas nauda; tā navEP deputātu nauda. Tā ir nodokļu maksātāju nauda, un neizmērojami nesamērīga daļa notās ir Apvienotās Karalistes nodokļu maksātāju nauda.

Maurice Ponga (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Daudzusgadus Eiropas Savienība ir uzturējusi īpašas un stipras attiecības ar ĀKK valstīm. Šo īpašoattiecību īpašais rezultāts ir tarifu preferenču piešķiršana. Tā tas ir banānu nozarē, kurāĀKK valstis ir guvušas labumu no preferenciālas tirdzniecības kārtības attiecībā uz savueksportu uz Eiropas Savienību.

Šī preference ir apstrīdēta Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), jo īpaši to apstrīdējaLatīņamerikas valstis, kas ir lielas banānu eksportētājas. Tāpēc, lai būtu atbilstība PTOnoteikumiem un lai izbeigtu ilgo strīdu, Eiropas Savienība 2009. gada decembrī piekritasamazināt savus tarifus banānu nozarē.

Ņemot vērā priviliģēto partnerību, ko tā uztur ar ĀKK valstīm, Eiropas Savienība tomērvēlējās palīdzēt ĀKK banānu ražotājvalstīm tikt galā ar šo palielināto konkurenci. RezultātāEiropa ir apsolījusi EUR 190 miljonus līdz 2013. gadam, lai palīdzētu ĀKK banānuražotājvalstīm pielāgoties, būt konkurētspējīgām un vajadzības gadījumā pārstrukturētsavu nozari.

Ziņojumā, par kuru mēs rītdien balsosim, Eiropas Parlaments atkārtoti apstiprina savassaistības un atbalstu attiecībā uz ĀKK banānu ražotājvalstīm, un es to vērtēju ļoti atzinīgi.Tādējādi mēs cita starpā esam ieteikuši, ka Eiropas Savienība varētu pieņemt papildupasākumus laikposmam pēc 2013. gada, ja tas nepieciešams.

Thijs Berman (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Mums jātiecas pēc maksimālaspārredzamības un pārskatabildības par budžetu, jo tādā veidā tiks lielā mērā veicināta ESārpolitikas leģitimitāte.


Mēs runājam par nozīmīgām summām, kas tiek tērētas, pamatojoties uz regulām, kurasatstāj ievērojamu rīcības brīvību Komisijai. Tas ir labi, bet mums pilnīgi jāveic stratēģijasdokumentu, daudzgadu indikatīvo programmu un tamlīdzīgu dokumentu rūpīga pārbaude,jo to darbības joma ir vispārēja un tie papildina finanšu instrumentus, nosakot prioritārasjomas un mērķus.

Komisijai jārāda savi rezultāti gada ziņojumā Parlamentam, veltot īpašu uzmanību atbilstībaiOAP izvēles kritērijiem visos projektos. Programmēšana un plānošana jāveic tiem pašiemekspertiem, kas to dara tagad, bet pašam Ārējās darbības dienestam vajag vairāk attīstībasun cilvēktiesību ekspertu, lai saprastu un strādātu ar šiem sarežģītajiem instrumentiemBriselē un ES delegācijās trešās valstīs.

Takis Hadjigeorgiou (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos īsi pievērstiesjautājumam par demokrātiju un finansējumu tās atbalstam ārzemēs. Mēs uzskatām, kademokrātija ir cilvēces sasniegums, kas jāaizsargā. Taču vai demokrātija, ko pazīstam, irtā demokrātija, kuru mēs gribam — un kuru vajag — eksportēt? Es esmu pilnīgi pārliecināts,ka pirmā lieta, kas mums jādara, ir jāpilnveido demokrātija savās mājās. Ja mums ir valsts,kurā atturējušos ir vairāk nekā 50 %, kā mēs varam runāt par demokrātiju? Ja miljoniemcilvēku ir bez darba, vai varam runāt par demokrātiju? Ja demokrātija tiek pausta nevis arievēlētu pārstāvju palīdzību, bet galvenokārt ar plašsaziņas līdzekļiem, kas vienlaikus toarī kontrolē, tad ko mēs varam pateikt? Vai par šādu demokrātiju mēs varam būt lepni unvēlamies to eksportēt?

Es uzskatu, ka patiešām ir tautas, kurām vajadzīga palīdzība, lai viņu valdības pienācīgiatzītu un pieņemtu tautas tiesības. Tomēr tas noteikti jādara piesardzīgi, veicot ilgstošuizmeklēšanu, lai izpētītu iespējamos negatīvos, nevis pozitīvos rezultātus. Vai kāds varpateikt, ka demokrātijas finansējums Afganistānā virzīja demokrātiju uz priekšu? Es domāju,ka mēs daudz vairāk varam darīt, lai mūsu demokrātija būtu paraugs, ko vērts atdarināt,nevis maksāt cilvēkiem, lai tie mūs atdarina.

Alf Svensson (PPE). – (SV) Ar Lisabonas līgumu un jauno Ārējās darbības dienestu mumsir lielāka iespēja atrasties pasaules arēnā. Līdz ar to, protams, nāk arī lielāka atbildība.

Mums ir īpaša atbildība par visām attiecībām saistībā ar palīdzību vai tirdzniecību ar valstīm,kas nav demokrātijas. Eiropai un ES vajadzētu uzņemties un ir jāuzņemas vadība. ES jārādaceļš. Starp finanšu instrumentiem, par kuriem mēs tagad debatējam, ir nepieciešamiemateriāli, kas nodrošina mums priekšnosacījumus tam, lai ieviestu pārmaiņas.Priekšnosacījumi ir, bet tas nenozīmē, ka mums automātiski veiksies. Lai katrs palīdzībaseiro dotu vislabāko efektu, mūsu attīstības darbam pastāvīgi jābūt demokrātiju veicinošuiniciatīvu un sabiedriskās domas veidošanas cauraustam. Tas var likties pašsaprotami, betfaktiski ne visiem tā šķiet.

Apvienoto Nāciju Organizācijā tieši ES ir tā, kura saņem belzienus. Tieši ES ir tā, kurasarunās nostājas pret totalitāriem režīmiem, un tieši mēs konsekventi un nepiekāpīgistāvam visneaizsargātāko pusē, un, protams, tieši tā tam ir jābūt. Tāpēc ir vilšanās, redzot,ka pārmaiņu virziens globāli nav tāds, kādu mēs būtu gribējuši, runājot par demokrātijuun cilvēktiesībām, un man rodas sajūta, ka daži mūsu Parlamenta deputāti pilnīgi nenovērtē,cik svarīga ir demokrātija, būdama visnozīmīgākais un būtiskākais attīstību veidojošaiselements.

Mēs Attīstības komitejā novērojam regulārus centienus ierosināt dokumentus, kurosdelikātā, starp rindām slēptā vai pat gluži atklātā veidā izrādīta piekāpšanās totalitāriem


režīmiem. Nesen apgalvoja, piemēram, ka diktatūru galvenā problēma ir tā, ka pastāv risks,ka veselības aprūpe tiks privatizēta. To, ka demokrātijā nekad nav bijis vispārējs bads,nekad neviens nav akcentējis.

Šāda attieksme gluži vienkārši nav loģiska. Lai mūsu finanšu instrumenti palīdzības budžetāfunkcionētu vislabākajā veidā, mums visu savu ārējo attiecību centrā jāliek demokrātijasveicināšana, un tas nedrīkst notikt tikai oficiālās situācijās un verbālā izteiksmē bezpraktiskas rīcības.

Patrice Tirolien (S&D) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es savā runāpievērsīšos Goeren kunga ziņojumam, kas iztirzā ĀKK papildu pasākumus banānu nozarē(BAM).

Tā kā es pats pārstāvu vienu no vienīgajiem Eiropas reģioniem, kas ražo banānus, es varuizrādīt tikai solidaritāti attiecīgajiem ĀKK ražotājiem. Solidaritāti vispirmām kārtām ciešāsvēsturiskās saiknes dēļ, kas vieno Eiropas Savienību ar šīm valstīm, un mums jādara viss,kas mūsu spēkos, lai nodrošinātu, ka arī viņi var maksimāli izmantot savā labā globalizāciju,kurai viņi visbiežāk kļūst par pirmajiem upuriem.

Solidaritāti arī tāpēc, ka tirdzniecības koncesijas, ko Komisija devīgi piešķīrusi PTO, radanāvējoša trieciena draudu šai lauksaimniecības nozarei mūsu ĀKK partnervalstīs. Visbeidzotsolidaritāti, bet noteikti ne naivitāti, jo Komisijas iesniegtais priekšlikums par BAM regulupārāk stingri uzsvēra tautsaimniecības dažādošanas aspektu.

Ņemot vērā tarifa preferenču zaudējumu PTO nolīguma dēļ, šīs programmas galvenaismērķis ir skaidri nodrošināt ĀKK banānu eksporta ilgtspēju un tādējādi palīdzēt tām kļūtkonkurētspējīgām.

Turklāt būsim godīgi, finanšu līdzekļi, ko paredz BAM, nekādā ziņā nav pietiekami un navparedzēti pietiekami ilgam laikposmam, lai varētu ieviest dažādību.

Visbeidzot es vēlos piebilst, ka, apzinoties situācijas neatliekamību, mēs varam pieņemt,ka šie papildu pasākumi tiek finansēti, plaši pārgrupējot budžeta IV pozīciju. Padomei jābūtatbildīgai un jāstrādā tā, lai atrastu ilgtspējīgu risinājumu šīs programmas daudzgadīgaifinansēšanai.

Lena Kolarska-Bobińska (PPE). – (PL) Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments,manuprāt, ir instruments, kura izmantošana un pieeja pašlaik ir pārāk tehniska. Tam jābūtEiropas Savienības politiskam rīkam augstākā pakāpē, jo tam ir liels potenciāls demokrātijasatbalstīšanai un veicināšanai. Taču tas prasītu pieejas maiņu šim Eiropas finanšuinstrumentam. Līdz šim demokrātijas atbalstīšanas jautājumu ir aizēnojies cilvēktiesībujautājums. Protams, cilvēktiesības ir ārkārtīgi svarīgas, bet es uzskatu, ka pašas demokrātijas— un tā ir pavisam cita lieta — atbalstīšanai ir piešķirams daudz augstāks statuss un lielākssvars.

Tieši tāpēc mums arī jāstiprina nevalstiskas iestādes valstīs ar autoritārām valdībām. Šajāsvalstīs mums jākoncentrējas uz iedzīvotājiem tuvas demokrātijas augšupēju celtniecību.Tas nozīmē pievēršanos pilsoniskām sabiedrības organizācijām, kas piedāvā novatoriskasmetodes publiskās telpas paplašināšanai. Lai gūtu panākumus, mums vispirms tajāsorganizācijās, kuras saņem Eiropas finansējumu, jāievieš regulāra ietekmes pārraudzība.Tā kā tam piekrīt pašas organizācijas, mums arī jāizveido forums, kurā notiek regulārassanāksmes, lai veicinātu saziņu donoru un saņēmēju starpā, turklāt tie ir donori ne tikaino Eiropas Savienības, bet arī citurienes. Ir jāvienkāršo mūsu pieteikumu veidlapas. Pašlaik


tās daudziem ir pilnīgi nesaprotamas. Visbeidzot Komisijai jāstrādā tā, lai atvieglotu finanšuregulējumu.

Kader Arif (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šo debašu nosaukumsvar radīt noteiktu optimismu, jo teorētiski tas runā par procedūru noteikšanu, lai palīdzētuĀKK banānu ražotājvalstīm. Realitāte ir pavisam cita, un man jāsaka, ka veids, kā šajāziņojumā tās tiek apskatītas, ir gluži vienkārši nepieņemams. Mums, pirmkārt ungalvenokārt, jātur prātā, ka banānu nozare ir vitāli svarīga daudzām Āfrikas un Karībujūras valstīm.

Neatkarīgi no tā šī valstis tomēr ir pielikušas pūles pieņemt PTO nolīgumu, kas pazeminamuitas tarifu līdz EUR 114 par tonnu, lai izbeigtu ilgstošo strīdu ar Latīņamerikasražotājvalstīm. Taču šķiet, ka Komisija ir aizmirsusi informēt tās par sāktajām divpusējāmsarunām ar šīm pašām valstīm par daudz zemāku tarifu: EUR 75 par tonnu. Citiem vārdiemsakot, šo nolīgumu komerciālās sekas būs dziļi jūtamas situācijā, kad Eiropas banānu tirguslauvas tiesa jau ir Latīņamerikas daudznacionālo korporāciju rokās.

Šajā situācijā ĀKK un ES Asamblejas pēdējā plenārsēdē Tenerifē visi dalībnieki vienprātīgipiekrita pieņemt deklarāciju ar aicinājumu nekavējoties īstenot atbalsta pasākumus, kaspielāgoti ražotāju vajadzībām.

Atgriežoties Briselē un Strasbūrā, es redzu, ka diemžēl — un tas nav pārsteigums — labējieatkāpjas un pat pretojas jebkādai atsaucei uz šo deklarāciju Es esmu noguris no šīsdivkosības, bet, galvenais, baidos, ka arī mūsu vēsturiskie partneri ir piekusuši un vairsnetic mūsu gribai patiesi atbalstīt viņu attīstību.

Richard Howitt (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju šo Eiropas demokrātijasun cilvēktiesību iniciatīvas (EIDHR) vidusposma pārskatu, izsaku uzslavu referentam unatzinīgi vērtēju grozījumus, kas ļauj veikt nodokļu maksājumus. Divas trešdaļas no visāmcilvēktiesību organizācijām nav varējušas iegūt vietējos atbrīvojumus, tādējādi šis trūkums,kas ir mazinājis projektu reālās vajadzības, tagad tiks labots.

Vēršoties pie Komisijas, es atzinīgi vērtēju strukturēto sadarbību, kas ir devusi Parlamentamiespēju tikt uzklausītam par jūsu gada plāniem, un es šodien atbalstu turpmākos grozījumusattiecībā uz deleģētiem aktiem. Es arī atgādinu jums, ka tas, kas tika konstatēts vēlēšanunovērošanas misijās, ir jāintegrē darbības turpinājumā valstī.

Un, vēršoties pie dalībvalstīm, es jums atgādinu, ka, domājot par nākamo finanšu plānu,nepadodieties kārdinājumam samazināt EIDHR. To ir mēģinājuši darīt jau iepriekš, un tasnav izdevies, un šis Parlaments panāks, ka arī šoreiz tas neizdosies.

Elena Băsescu (PPE). – (RO) Es vēlos akcentēt Eiropas demokrātijas un cilvēktiesībuinstrumenta īstenošanu Piedņestras separātistu reģionā Moldovas Republikā. Piedņestrānotiek nopietni pārkāpumi demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas jomās. Šā instrumentaizmantošana tādējādi piedāvā labu veidu, kā veicināt demokrātiju, tiesiskumu uncilvēktiesību ievērošanu šajā reģionā.

Ir sākti projekti kā daļa no instrumenta, tostarp 2009. gadā iesāktais projekts spējuveidošanai un cilvēktiesību un demokrātisku iestāžu veicināšanai Moldovas Piedņestrasreģionā. Tas bija saistīts ar reģiona pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu demokrātiskajāprocesā. Tomēr pieredze rāda, ka šis instruments nav ticis maksimāli izlietots, jo īstenošanabieži ir kavējusies un ir bijušas pārredzamības problēmas. Man jāuzsver vajadzība pārskatītšo instrumentu, lai šim reģionam izstrādātu efektīvu īstenošanas stratēģiju.


Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Eiropas instruments demokrātijas un cilvēktiesībuveicināšanai ar savu budžetu EUR 1,1 miljards 2007.-2013. gada laikposmam dod nozīmīguieguldījumu cilvēktiesību saglabāšanā un attīstīšanā un demokrātijas stiprināšanā visāpasaulē.

Es esmu gandarīts, ka papildu grozījumu un papildinošo pasākumu kopums ņem vērā unvienlaikus gatavojas pārmaiņām, kas izriet no Lisabonas līguma, pienācīgi stiprinotParlamenta kontroles tiesības šajā jomā. Es uzskatu arī, ka būtisks ieguvums Parlamentamir skaidri noteiktā iespēja iebilst pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā pēc paziņošanasdienas. Es uzskatu, ka Parlamenta autoritātes palielināšana palīdzēs padarīt šo instrumentuelastīgāku, ievērot jaunās prasības, ko nosaka Līgums par Eiropas Savienības darbību, unlabāk pārvarēt grūtības, kas saistītas ar cilvēktiesību un demokrātijas aizsardzību visāpasaulē.

Corina Creţu (S&D). – (RO) Kopsaucējs šiem trim ziņojumiem, kurus mēs pašlaikapspriežam, faktiski ir tas, ka tie pārbauda instrumentus, kas domāti attīstības sadarbībasun demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanas pasākumu finansēšanai pasaules mērogā.

Es uzskatu, ka mums dabiski jāvērtē šādi instrumenti attīstības sadarbības finansēšanai,tāpat kā es uzskatu, ka ir dabiski, ka mēs īstenojam savas kontroles tiesības kā komitoloģijasprocedūras daļu un pievēršam uzmanību virknei problēmu, kas saistās ar veidu, kā Komisijair īstenojusi instrumentu un interpretējusi dažus tā pamatnoteikumus.

Es gribēju runāt, lai atbalstītu Attīstības komitejas iesniegtos priekšlikumus, kas papildināspārējos Komisijas ierosinātos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz banānu nozari. No otraspuses, es vēlos atgādināt visiem, ka Eiropas Savienības attīstības politikas nolūks ir samazinātun ilgtermiņā izskaust nabadzību. Es arī uzskatu, ka papildus cilvēktiesībām un demokrātijasveicināšanai mēs nedrīkstam aizmirst šo pamatmērķi par nabadzības izskaušanu.

Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Komisijas priekšlikums, ar ko groza un papildina instrumentusadarbībai ar industrializētām valstīm, attiecas uz ģeogrāfiskās jurisdikcijas paplašināšanuno sākotnējām 17 valstīm līdz turpmākām 46 valstīm, uz kurām līdz šim attiecās attīstībassadarbības finansēšanas instruments.

Es priecājos, ka Eiropas Savienība ir nolēmusi paplašināt sadarbību atbilstīgi programmaipar instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm, iekļaujot tajā vairāk valstu. Tomēres nesaprotu motivāciju dažu valstu iekļaušanai šajā sarakstā. Es apbrīnoju Korejas TautasDemokrātiskās Republikas pilsoņus par to, ka viņi gadu desmitiem pacieš un panes militārārežīma amatpersonas, bet man nav saprotami Komisijas ierēdņi, kas iesniegtajā priekšlikumānetieši iesaka mums palīdzēt Kim Jong II uzlabot savas militārās rūpniecības tehnoloģiskobāzi, lai viņš tādā veidā varētu efektīvāk vērst pret kaimiņvalstīm iebiedēšanu un draudus.Es esmu stingri pārliecināts, ka Korejas tautas demokrātiskās armijas modernizācijai navjābūt prioritātei, kurā Eiropas Savienības pilsoņiem vajadzētu ieguldīt līdzekļus, un KorejasTautas Demokrātiskā Republika vēl nav to valstu sarakstā, kas ir Komisijas ierosinātajāpielikumā.

Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pirms es sāku runāt, es vēlos pateiktiesjums par konstruktīvo veidu, kā jūs vadāt mūsu sēdi, un par jūsu taisnīgumu, nosaucottos, kuriem jārunā un kuriem nav jārunā.

EDSO valstis piešķir vairāk nekā USD 100 miljardus gadā attīstības palīdzībai. Tas nozīmē,ka tās pasaulē dod 90 % no publiski finansētās attīstības palīdzības. ES ir pasaulē vislielākāattīstības palīdzības sniedzēja. Tomēr katru gadu tiek zaudēta palīdzība EUR 3 miljardu


vērtībā kvalitātes trūkumu dēļ. Kas te ir darāms? Turpmāk mēs gaidām pārraudzību, kasnodrošina to, lai finanšu līdzekļi tiktu izmantoti pārredzami un ilgtspējīgi.

Mēs gaidām arī to, lai saņēmējām valstīm tiktu atgādināti viņu pienākumi, piemēram,attiecībā uz sadarbību nelegālu migrantu repatriācijā. Ir iespējams pilnīgi izmantot attīstībaspalīdzību kā līdzekli spiediena izdarīšanai, lai noslēgtu atpakaļuzņemšanas nolīgumus.Miljoniem nelegālo migrantu izcelsmes valstīm, kuras nesadarbojas, nedrīkst ļaut joprojāmgaidīt uz attīstības palīdzības miljoniem. Nākamajā ES un Āfrikas augsta līmeņa sanāksmēnovembrī es gaidu skaidrus izteikumus attiecībā uz šo jautājumu.

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZPriekšsēdētāja vietnieks

Mariya Nedelcheva (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Finanšuinstrumentiem attīstības sadarbībai un demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai jābūtelastīgiem, lai novērstu tādas strupceļa situācijas, kādas mēs jau daudzreiz esam pieredzējuši.

Eiropas Savienība faktiski atvēl lielus finanšu līdzekļus. Šos līdzekļus nedrīkst padarītnepieejamus pārāk sarežģītu procedūru dēļ. Tomēr papildus šiem instrumentiem piešķirtajaielastībai es vēlos uzsvērt to, cik svarīgi ir reāli nodrošināt, ka arī mazas organizācijas unstruktūras var izmantot šos piešķīrumus, jo pašlaik mēs diemžēl pārāk bieži saskaramiesar situācijām, kad tikai lielas NVO ir to saņēmējas un tikai uz īsu laikposmu.

Patiešām, es uzskatu, ka mazo NVO prioritāte ilgākā laikposmā varētu dot daudz labākusrezultātus. Mūsdienās ir daudz mazu vietēju organizāciju, kas veic izcilu ilgtermiņa darbuvietējā līmenī. Tās ir reālie pārmaiņu spēki, un tieši tāpēc arī tām ir jābūt iespējai saņemtšīs palīdzības atbalstu.

Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Naudas došana no savaskabatas ir cēlsirdīgs žests. Naudas došana no citu cilvēku, no nodokļu maksātāju kabatām,ir gan mazāk cēlsirdīgi, gan mazāk godīgi. Papildu EUR 176 miljoni tiks doti ne tikaivisnabadzīgākajām valstīm, bet arī jaunietekmes valstīm, kuru eksports jau tagad arvienvairāk grauj mūsu ražošanas pamatus un mūsu nodokļu maksātāju darbavietas.

ES vēlmi veicināt demokrātiju un cilvēktiesības trešā pasaulē varētu apbrīnot, ja vien nebūtutā, ka Eiropas Savienības valstis var apcietināt un patiešām arī apcietina cilvēkus nevis parvarmācību vai zādzību, bet vienkārši par ķecerīgu vai disidentisku uzskatu paušanu parpolitiskiem vai akadēmiskiem tematiem.

Eiropas Savienības valstis var aizliegt partijas, un tās patiešām to arī dara atklāti, piemēram,Beļģijā un Vācijā, vai aplinkus, izvirzot civilprasību, piemēram, Apvienotajā Karalistē. Javēlamies izplatīt demokrātiju un cilvēktiesības visā pasaulē, mēs to varētu izdarīt efektīvākun lētāk, ja dotu labu piemēru.

Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Šīs debates bija aizraujošas.Savā veidā tās lielā mērā atbilst ģenerālsekretāra Ban Ki-moon vakardienas runai, kurā viņšteica, ka ES un Apvienoto Nāciju Organizācijai šajā pasaulē ir kopēja atbildība cīņā pretnabadzību, cīņā pret klimata pārmaiņām un cīņā pret kodolieroču izplatīšanu. Tā ir kopējaproblēma, ar ko mēs sastopamies.

Kopumā mūsu pilsoņi šodien nav pārāk noraizējušies par šo jautājumu, jo viņi uzskata,ka mēs rūpējamies par šo jautājumu un arī veicinām savas vērtības. Tika pieminētaPiedņestra. Tā nav tūkstošiem kilometru tālu no mums, tā ir ļoti tuvu. Kas attiecas uz mieru


un drošību, ir taisnība, ka mums nav daudz konfliktu, bet tas ir tāpēc, ka mums ir ārkārtīgiaktīva ārējā politika, lai novērstu katru konfliktu, tiklīdz tas sākas.

Es uzskatu, ka mums ir pieredze, par kuru mēs varam būt lepni. Finanšu instrumenti noteiktipalīdz mums nodarboties ar šīm problēmām. Es uzskatu, ka šīsdienas debates būtībā bijapozitīvas attiecībā uz pieredzi, ko esam guvuši par finanšu instrumentiem. Vienlaikus esvēlos uzsvērt, ka mums ir pilnīga pārskatatbildība un ka tā ir nodokļu maksātāju nauda.Vienmēr, sākot projektu, notiek ex ante kontroles, un pēc tam ir ex post kontroles. Ir EiropasSavienības Revīzijas palāta, kas uzrauga ne tikai to, vai nauda ir pareizi izdota, bet arīpolitiskos apsvērumus, kas to nosaka. Budžeta kontroles komiteja ir diezgan nelokāmaattiecībā uz visiem Komisijas tēriņiem, tāpēc es varu apgalvot jums, ka nodokļu maksātājunauda tiek ļoti augsti vērtēta un tiek izdota labam mērķim.

Mēs vienmēr apspriežam, kā panākt lielāku efektivitāti, bet es varu apliecināt jums, ka mēsizpildām politikas mērķus, par kuriem ir bijusi vienošanās ar Parlamentu. Šīsdienas debatesjau ir aizsākušas nākamās debates, jo līdz šim iecere par finanšu instrumentu pārskatīšanuir bijusi samērā pieticīga. Mēs tikai gribējām tos pieņemt līdz 2013. gadam, ievērojot dažasīpatnības.

Daži no jums pievēršas problēmai sakarā ar valstīm, kurām ir īpaši jautājumi saistībā armūsu nolīgumiem par banānu tirdzniecību. Banānu jomā papildu pasākumi jāpieņem tikātri, cik vien iespējams. Runa nav tikai par mūsu ticamību; valstīm patiešām rodas problēma.Tādi ir apsvērumi, kas šeit ir pamatā. Es uzskatu, ka Parlaments to visnotaļ atbalstīja. Mēsesam sākuši debatēt par to, kas notiks pēc 2013. gada, un es vēlos pievērst jūsu uzmanībutam, ka šis ir debašu sākums. Mēs nesteidzam spriest, kas notiks pēc 2013. gada. Komisijavakar pieņēma budžeta pārskatu; tas tiks izskatīts Parlamentā.

Es plānoju apspriest Komisijā Zaļo grāmatu par modernizāciju un attīstības politiku. Esuzskatu, ka mani kolēģi arī nāks klajā ar jautājumiem. Mums jau krietni iepriekš jāvienojaspar politikas prioritātēm un arī finanšu instrumentiem, lai mums vēlāk nevajadzētu veiktpielāgojumus, atklājot, ka nav pietiekami daudz naudas vienā instrumentā, un mēģinotnosegt dažas prioritātes ar pārdalīšanas palīdzību.

Es saprotu, ka šis nav vislabākais veids no visiem iespējamiem veidiem, bet tas nozīmē, kapirms finanšu plāna pielāgošanas mums jāvienojas, ko mēs vēlamies sasniegt, kuriinstrumenti jāpiemēro un kādu apjomu mēs vēlamies redzēt.

Es vēlos uzsvērt, ka man kā komisāram ir divas budžeta iestādes. Viena noteikti irParlaments, bet otra ir Padome. Manuprāt, tas nozīmē, ka visās kontrolēs, kuras mēs veiksimun par kurām mums jāvienojas, mums jāpilda Lisabonas līguma burts politiskā vēlmēpanākt pareizo kompromisu, lai tādā veidā demokrātiskā kontrole varētu tikt pilnīgiakcentēta, rādot, ka tā ir lietišķa, ātra un efektīva.

Tieši par to mēs šodien spriedām sanāksmē, kuru es pieminēju savā pirmajā runā. Man irpilnīgs pamats uzskatīt, ka mēs panāksim vajadzīgo kompromisu. Tas nebūs viegli; tasprasīs ļoti daudz politiskās gribas. Mums, Komisijai, noteikti ir politiskā griba, jo es zinu,kādas ir likmes, jo īpaši dažiem pasākumiem, kad mums vajadzīgs šā procesa ātrs noslēgums.

Liels paldies jums! Es izsaku lielu atzinību referentu darbam, ko mēs no savas puses ļotinovērtējām.

Franziska Katharina Brantner, referente. – Kas notiks pēc 2013. gada?


Attiecībā uz stabilitātes instrumentu mēs redzam, ka tas ir brīnišķīgs, jo tas ir elastīgākspar pārējiem instrumentiem, bet ka tas dažkārt noved arī pie nelikumīga izlietojuma pārtikaskrīzēm, humanitārām un dabas katastrofām. Tas patiešām ir jāpārtrauc un attiecībā uzlaikposmu pēc 2013. gada mums jāpaskaidro, ka tas faktiski ir domāts konfliktu situācijām,un varbūt jāpalielina vēl pārējo instrumentu elastīgums, lai vairāk pievērstos ārkārtassituācijām.

Ir vēl viena lieta, kuru es vēlos akcentēt. Nesenajā Lielbritānijas aizsardzības pārskatākonfliktu novēršana atrodas Ārējās darbības dienesta pienākumu centrā. Es uzskatu, katas ir interesanti un pareizi. Es domāju, ka ir pareizi, virzoties uz priekšu, teikt, ka Ārējāsdarbības dienestam jākļūst par konfliktu novēršanas galveno centru iekšējās saskaņotībasinteresēs. Tam vajadzīgo rīku starpā ir stabilitātes instruments. Es redzu vēl citus, piemēram,starpniecības vienību, ko rada piemērotajās struktūrās. Es domāju, ka mums jāpamatojasuz to, skatoties uz laikposmu pēc 2013. gada, un jājautā: kas mums vajadzīgs naudas unresursu izteiksmē, lai reāli kļūtu par konfliktu novēršanas virzošo spēku?

Iva Zanicchi, referente. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlosnodot sirsnīgus sveicienus komisāram A. Piebalgam un lūgt viņu aktīvi piedalīties, ko, espatiesi ceru, viņš arī darīs, pasākumos, par kuriem mēs rītdien balsosim, jo tas ir ļoti svarīgsjautājums Eiropas Parlamentam, kam būs lielākas pilnvaras pēc Lisabonas līguma. Paldies,komisār A. Piebalg!

Es vēlos pateikties arī visiem runātājiem, kas izteica atbalstu šīsdienas debatēs. Es patiesiceru, ka rītdienas balsojums gūs, ja ne vienbalsīgu, tad ļoti plašu vairākuma atbalstu, tādējādinodrošinot Mitchell kunga ziņojumam lielu uzvaru tieši tādēļ, ka Eiropas Parlamentam irsvarīgi iegūt lielākas pilnvaras pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

Kinga Göncz, referente. – (HU) Es vēlos pateikties saviem kolēģiem deputātiem parpiedalīšanos debatēs. Jūs savās piezīmēs faktiski esat pievērsuši uzmanību tiem pašiemjautājumiem, ar kuriem mums, referentiem, nācās iepriekš cīkstēties. Es vēlos pateiktieskomisāram par viņa konstruktīvo pieeju šīm debatēm. Šodien mēs redzējām, ka — kāgandrīz visi runātāji to apstiprināja — Eiropas finanšu instruments demokrātijai uncilvēktiesībām ir ļoti svarīgs un, iespējams, vienīgais Eiropas Savienības instruments trešovalstu demokratizācijai un cilvēktiesību aizsardzībai, kas izveidots tādā veidā, lai pilsoniskāssabiedrības organizācijas to varētu saņemt tieši. To var izmaksāt tieši organizācijām, kasdarbojas šajā jomā, neprasot trešās valsts atbalstu. Tieši tāpēc ir svarīgi un, mūsuprāt, arīvajadzīgi veicināt katru tehnisku uzlabojumu, kas ļauj šīm organizācijām piekļūt palīdzībai,kura bieži ir būtiska to izdzīvošanai.

Vienlaikus šā paša iemesla dēļ, tā kā šī programma ietver ļoti prioritāru jomu un mēsrunājam par instrumentu, kas ir iecerēts tieši šīm NVO un pilsoniskās sabiedrībasorganizācijām, ir svarīgi, lai Parlamentam būtu ietekme stratēģijas un ilgtermiņaprogrammas izstrādāšanā, un ir būtiski, lai Parlaments biežāk nekā tikai septiņu gadufinanšu pamatplāna beigās redzētu, kā šie finanšu līdzekļi tiek izmantoti. Tieši tāpēc mēsuzskatām, ka ir svarīgi uzsvērt Parlamenta demokrātiskās uzraudzības tiesības un tā tiesībasizteikties. Es uzskatu, ka tiks panākts kopīgs risinājums, jo īpaši pēc tikšanās šorīt gan arAshton kundzi, gan komisāru A. Piebalgu, un es nopietni ticu, ka tiesiskie šķēršļi tikspārvarēti, ja vien būs politiskā griba. Tādai būtu jābūt mūsu attieksmei, raugoties uz priekšunākamajās nedēļās.

Barbara Lochbihler, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Sadarbība starp Komisiju unParlamentu saistībā ar instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām bija laba; attiecības


faktiski bija ļoti kooperatīvas. Dažreiz EP deputāti tika aicināti piedalīties viedokļu apmaiņāstarp Komisiju un pilsonisko sabiedrību par konkrētām programmām. Arī debates parādīja,ka nav bijušas gandrīz nekādas problēmas ar instrumenta administratīvo vadību. Tomērtas nenozīmē, ka mēs varam izslēgt problēmu iespēju turpmākā piemērošanā. Tieši tāpēcParlamenta uzraudzības tiesības ir ļoti svarīgas. Tomēr punkts, kurā līdz šim mēs neesamvarējuši panākt vienošanos, ir saistošu tiesību noteikšana Parlamentam, ko Lisabonaslīgums pieļauj. Tāpēc es pievienojos tiem daudzajiem, kuri ir izteikuši cerību, ka mēspanāksim kompromisu — ātri un tādu, kas pilnīgi ņem vērā Parlamenta tiesības.

Helmut Scholz, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār A. Piebalg, dāmas unkungi! Tā kā debates tuvojas noslēgumam, es tikai vēlos vēlreiz izteikt sirsnīgu paldies ēnureferentiem un Lochbihler kundzei par konstruktīvo un uz iznākumu virzīto sadarbību, kasilga visu kopā nostrādāto gadu.

Debates šodien ir apliecinājušas, ka finanšu jautājumi, budžeta resursu izlietošana, plānošanaun instrumentu politiskā kontrole ir augstākā mērā politiski jautājumi. Tāpēc, lai noslēgtudebates, es vēlos apkopot, kāds veids šiem instrumentiem jāpieņem. Tas, kā mēs tosīstenojam, lielā mērā saistīts ar to, kā Eiropas pilsoņi uztver Eiropas Savienību, un tādējādiarī ar to, kā pilsoņi pieņem viena vai otra instrumenta resursu izlietošanu. Es tāpēc varutikai ziņot, ko šorīt teicu baronesei C. Ashton un jums, komisār, vadības komitejasinformatīvajā sanāksmē darba grupai par deleģētiem aktiem, un, proti, ka, manuprāt,steidzami jāpanāk risinājums attiecībā uz deleģētiem aktiem, vienlaikus saglabājotlikumdevēja un Komisijas tiesisko un politisko atbildību. Šajā parlamentārajā sasaukumāinstruments sadarbībai ar industrializētām valstīm un citām valstīm un teritorijām ar augstuienākumu līmeni (ICI) tiek pamatīgi grozīts. Mēs plānojam atvēlēt gandrīz EUR 348 miljonussadarbībai zinātnes, akadēmisko apmaiņas programmu, Erasmus Mundus programmas,kultūras, vides aizsardzības un atjaunojamu energoresursu avotu jomā un divpusējotirdzniecības attiecību stimulēšanai. Mērķis ir pievērst īpašu uzmanību maziem un vidējiemuzņēmumiem.

Man jāsaka tukšajiem soliem, kas veras manī, tostarp tāpēc, ka Griffin kunga šeit vairs nav,šādi vārdi: es uzskatu, ka šis ir ļoti svarīgs ieguldījums, ejot pretī Eiropas Savienības atvērtībaipārējai pasaulei un pretī tam, ka to pieņem gan paši pilsoņi, gan citas valstis, ar kurām mēsveicam apmaiņu.

Noslēgumā jāsaka, ka mēs esam iedarbinājuši šo finansēšanas instrumentu veiksmīgajāskompromisa sarunās starp Padomi un Parlamentu un esam mēģinājuši pielāgot to nākotnesproblēmām un panākt vienošanos par visiem satura jautājumiem. Es ceru, ka ar šobalsojumu Parlamentā rītdien mēs būsim nozīmīgi pavirzījušies uz priekšu.

Charles Goerens, referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es neslēpju to, ka noteikumi, kasiekļauti papildu pasākumos banānu nozarē, ir spēle uz nākotnes rēķina dažādu iemesludēļ.

Pirmkārt, vispārējā tendence samazināties tirgus preferencēm, ko ĀKK valstis līdz šim irsaņēmušas, tik drīz nemainīsies. Topošās sarunas jau izvirza mērķi par tarifiem, kas tuvuEUR 75 par tonnu banānu, bet mēs šeit strādājam, pamatojoties uz EUR 114 par tonnu.

Otrkārt, Komisijai nebija nekādas citas izvēles kā vien piekrist sarunām par tarifusamazināšanas nolīgumu ar valstīm, kas konkurē ar ĀKK banānu eksportvalstīm. Alternatīvabūtu nozīmējusi atstāt problēmas izšķiršanu Strīdu izšķiršanas padomei. Personiski esuzskatu, ka sarunu ceļā panākts risinājums ir mazākais ļaunums ĀKK valstīm un tādā


noskaņā mums jāizskata arī papildu pasākumi banānu nozarē, jo tie nebūtu automātiskiiekļauti Strīdu risināšanas padomes spriedumā.

Treškārt, tā kā pasaulei nepienāks gals 2013. gadā, kad beigsies papildu pasākumi banānunozarē, mēs joprojām uzskatām, ka ir svarīgi tagad tūlīt sākt gatavoties laikposmam pēc2013. gada.

Patiešām, EUR 114 tarifs, ko maksā uz Eiropas Savienības robežām par katru tonnu banānu,praksē drīz tiks pārsniegts. Es teicu sākumā, ka mēs jau runājām par EUR 75 par tonnu.

Es uzskatu, ka ir prātīgi — un tas ir ceturtkārt — saglabāt Eiropas Parlamenta uzraudzībaspilnvaras. Mums jānodrošina, lai tiesības pārbaudīt stratēģijas dokumentus, kas noteiktas290. pantā, nepaliktu tikai uz papīra. Es domāju, ka mēs droši varam teikt, ka šajā gadījumāmūsu sadarbība ar Komisiju ir bijusi ārkārtīgi auglīga. Šis Parlaments nav nemiera cēlējs;tieši otrādi, tas vienmēr bagātina debates un palīdz Komisijai virzīties uz priekšu šajā lietā.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, šis ir personisks novērojums, bet es to saku vairāk kāreferents. Mēs vēlreiz esam liecinieki strīdam starp jaunietekmes valstīm, no vienas puses,un vismazāk attīstītajām valstīm, no otras puses. Turklāt, ja Eiropas Savienība nerīkotoskā vājo sabiedrotais, lai mazinātu tirdzniecības nolīguma gaidāmos efektus visā tobrutalitātē, vismazāk attīstītās valstis justos vēl vairāk izolētas.

Es aicinu Komisiju nekavējoties sākt domāt par laikposmu pēc 2013. gada, jo uzskatu, kapasākumi, par kuriem tiks nolemts tagad un kuri, cerams, drīz stāsies spēkā, būs pietiekami,lai banānu ražošana kļūtu ilgtspējīga attiecīgajās valstīs. Es ceru, ka šie pasākumi varēspalīdzēt nodrošināt ilgtermiņa izdzīvošanu banānu nozarei un ka tie, kuri nespēs turpinātražošanu, varēs atrast alternatīvas.

Es domāju, ka laikposmā pēc 2013. gada, kā jau es teicu, ūdens joprojām tecēs zem tiltiempār Reinu un problēmas attiecībā uz banānu nozari joprojām būs, kā bijušas. Mums jaujādomā par stratēģiju pēc 2013. gada.

Priekšsēdētājs . – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2010. gada 21. aprīlī, plkst. 12.00.

11. Ukraina (debates)

Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas priekšsēdētāja vietniecesun Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojums parUkrainu.

Baronese Ashton nevarēja šodien palikt kopā ar mums. Viņas vārdā mūs ar šo jautājumuiepazīstinās komisārs S. Füle.

Stefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, pateicos par šo iespēju, un esatvainojos Catherine Ashton vārdā, kura lūdza mani informēt jūs par to, par ko viņā vēlējāsjums teikt.

Priecājos, ka man ir dota šī iespēja sniegt paziņojumu par pašreizējo stāvokli Ukrainā. Vēlospateikt pāris piezīmju saistībā ar trim svarīgiem gaidāmiem notikumiem — ES un Ukrainassanāksme ministru līmenī, kas 26. oktobrī notiks Luksemburgā, pašvaldību vēlēšanas, kasnotiks 31. oktobrī, un 14. ES un Ukrainas augstākā līmeņa sanāksme, kas 22. novembrīnotiks Briselē.


Vēl nesen Ukrainā bija nodrošināta augsta līmeņa politiskā brīvība. Turpmāk sekojošāsvēlēšanas tika atzītas par notikušām atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Ukrainā irizveidojusies dinamiska un daudzveidīga pilsoniskā sabiedrība un plašsaziņas līdzekļuvide. Dažādās jomās ir īstenoti konsekventi uzlabojumi cilvēktiesību ievērošanas jomā.

Ņemot vērā šos notikumus un vairāku citu citai sekojošo valdību apņemšanos izveidotciešākas saites ar Eiropas Savienību, attiecības starp Eiropas Savienību un Ukrainu sasniedzaievērojamu aktivitāti. Visskaidrāk tas izpaužas vērienīgajā un tālejošajā Eiropas Savienībasun Ukrainas asociācijas nolīgumā, par kuru pašlaik notiek pārrunas un kura mērķis irdivkāršs — panākt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar Eiropas Savienību.

Pēdējos mēnešos prezidenta V. Yanukovych valdība ir apņēmusies veikt virkni svarīguekonomisko reformu, kas ir apsveicami. Tās ir saistītas ar valsts iepirkuma likumapieņemšanu, kurā nozīmīga loma ir jāpiešķir korupcijas apkarošanai un konkurencespalielināšanai.

Likuma pieņemšana par reformām gāzes nozarē, kas bruģē ceļu, lai Ukraina vistuvākajālaikā varētu pievienoties Enerģijas kopienas līgumam, kā arī vienošanās, ko tā nesen panācaar SVF par rezerves nolīgumu, arī ir būtiski soļi, lai nodrošinātu makrofinansiālo stabilitāti,pārredzamību un atgriešanos pie izaugsmes. Šīs reformas ved pareizajā virzienā, un tāmir jāturpinās.

Ukrainas valdībai ir arī izdevies sasniegt zināmu stabilitātes līmeni, kas pēdējo gadu laikāUkrainas politiskajā struktūrā bija zudusi. Tas ir nozīmīgs un nepieciešams notikumsefektīvas valsts pārvaldības nodrošināšanā. Neskatoties uz to, esam nobažījušies parnepārtrauktiem un plaši izplatītiem ziņojumiem par situācijas pasliktināšanos Ukraināpamattiesību un demokrātijas principu ievērošanas jomā. Sevišķi satraucošas ir sūdzībaspar plašsaziņas līdzekļu brīvību, pulcēšanās brīvību un tiesībām apvienoties arodbiedrībās.

Šo pamatvērtību ievērošana ir būtiska. Tās ir vislabākā garantija personu brīvību ievērošanai.Tās nodrošina patiesu konkurenci ideju ziņā. Tās ir būtiski atvērtu, radošu unkonkurētspējīgu sabiedrību veidojoši elementi.

1. oktobrī Ukrainas Konstitucionālā tiesa sniedza nolēmumu, ar kuru tā atcēla pēc2004. gada „Oranžās revolūcijas” ieviestās konstitucionālās izmaiņas. Šis lēmums tikaipalielina nepieciešamību Ukrainai īstenot plašāku konstitucionālo reformu, izmantojotiekļaujošu konstitucionālas reformas procesu, un lielā mērā skar Eiropas Parlamenta šīgada 25. februārī pieņemtās rezolūcijas galveno tematu. Šāda procesa rezultātā ir jāradaefektīva un ilgtspējīga konstitucionāla kontroles un līdzsvara sistēma, kas būtu atbilstošaEiropas standartiem.

Eiropas Savienības un dalībvalstu skatījumā cilvēktiesību, demokrātisko principu untiesiskuma ievērošana ir pamatprincipi, kas mūs apvieno. Tie ir principi, kuros kompromissnav pieļaujams, tātad — arī attiecībās ar tādiem mūsu galvenajiem partneriem kā Ukraina.Mūsu attiecību ar Ukrainu atjaunošanas ātrums un pamatīgums būs pilnībā atkarīgs no šovērtību ievērošanas.

Michael Gahler, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ukrainasiedzīvotāji ir vairākkārtīgi publiski aizstāvējuši savas valsts nākotni Eiropā. Tomērsatraucošas ziņas no Ukrainas norāda uz notikumiem, kas attālina šo valsti no Eiropas.Tieši tādēļ mēs to apspriežam pirms pašvaldību vēlēšanām. Ekonomikas reformas varēsimapspriest novembrī saistībā ar ES un Ukrainas augstākā līmeņa sanāksmi.


Tādēļ mums ir jārunā par slepenpolicijas pret preses brīvību vērstiem iebaidīšanas un tāsierobežošanas gadījumiem un iespējām netraucēti piedalīties vēlēšanās. Šādus notikumusnespēj aizēnot pozitīvie jaunumi ekonomikas jomā. „Ekonomiskā labklājība autoritārārežīmā” ir ķīniešu, nevis Eiropas pieeja. Tiem, kuri ir pie varas Ukrainā šodien, nedrīkst dotiespēju uzskatīt, ka viņi tiks cauri sveikā tikai tādēļ, ka plašā Eiropas sabiedrība to neievēro,vai tādēļ, ka iepriekšējā valdība acīmredzami pieļāva neveiksmes labas pārvaldības unkorupcijas apkarošanas jomā. Tas atbilst patiesībai, tomēr nevaldīja noskaņojums, kacilvēki tiek novēroti, nevienu neapmeklēja slepenpolicija, ko pieredzēja Katoļu universitātesrektors Ļvovā, kā arī NVO un opozicionāru partijās iesaistītie jaunieši. Elektrības atslēgšanauzņēmumiem, datoru izņemšana, iebrukšana partiju birojos, pamatojoties uz iespējamuuzbrukuma risku — Ukrainā ir vērojams pilns déjà vu notikumu diapazons. Tas liecina parzināmu metodi. Slepenpolicijas priekšnieks ir Khoroshkovsky kungs, kurš faktiski vada veseluplašsaziņas līdzekļu impēriju un tagad ir arī loceklis komitejā, kura ieceļ augstāko tiesnesivalstī. Arī tas šķir Ukrainu no Eiropas. Maz kas ir atlicis vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanasjomā pirms pašvaldību vēlēšanām notiekošajos politiskajos cīniņos. Opozīcija no vēlēšanāmir daļēji izslēgta, kamēr spontāni tiek veidotas marionešu partijas, kurām varai paklausīgāspašvaldības ļauj piedalīties vēlēšanās. Kijevā administratīvo rajonu padomes tiek vienkāršāveidā likvidētas, lai vēlēšanas tajās nevarētu notikt — valdošā partija zina, ka šobrīd tā turneuzvarētu. Varas vertikāles mērķis ir iegūt kontroli tajos reģionos, kuri iepriekš nelabprātgribēja ar to samierināties.

Kā alternatīvu tam mēs piedāvājam savu Eiropai raksturīgo pieredzi. Mūsu dalībvalstispieņēma svarīgus lēmumus demokrātiskā konsensā starp valdību un opozīciju, kas bijagatava uzņemties atbildību par reformām Eiropas virzienā, par tiesiskumu, parkonkurētspējīga tirgus ekonomiku, par iekļaušanos Eiropā. Vēlamies, lai Ukraina turpinaiet šo ceļu kopā ar mums.

( Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta149. panta 8. punktu.)

Marek Henryk Migalski (ECR). – (PL) Paldies, ka ļāvāt man uzdot jautājumu. Vienmērir pozitīvi uzsākt šāda veida debates. Esat faktiski iezīmējis diezgan drūmu ainu par to, kaspašlaik notiek Ukrainā, nonākot pat līdz salīdzinājumam ar Ķīnu. Vai tiešām uzskatāt, kapašreizējā situācija Ukrainā ir tik briesmīga, ka mums jāizvirza tik smagas apsūdzības pretšo valsti? Kāds ir jūsu viedoklis par Krieviju šajā kontekstā? Vai, pielīdzinot Ukrainu Krievijai,Ukrainai netiek nodarīta netaisnība?

Michael Gahler, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es jau teicu, kaekonomiskās labklājības panākšana ar autoritāra režīma palīdzību nav ceļš, ko mēs Eiropāvarētu izvēlēties. Tas mums ir zināms no piemēra ar Ķīnu. Es nesniedzu salīdzinājumu, bettikai norādīju, ka tas būtu nepareizais ceļš, ko izvēlēties, ka tas nebūtu Eiropai raksturīgaisceļš. Aina, ko iezīmēju, manuprāt, ir ļoti reālistiska vietējiem iedzīvotājiem. Iespējamieekonomikas sasniegumi vēl nav apliecinājuši savu efektivitāti.

Adrian Severin, S&D grupas vārdā.. – Priekšsēdētāja kungs! Ukraina mums ir ļoti nozīmīgavalsts. Tā ir valsts, kura saskaras ar daudzām grūtībām. Vēlos pateikties komisāram parnevainojamo situācijas raksturojumu, kā arī par nevainojamo mūsu cerību raksturojumu.

Jaunā valdība tika ievēlēta brīvās un godīgās vēlēšanās, ko mēs visi esam atzinuši. Tagad irīstais laiks ļaut šai valdībai strādāt, nevis pāragri spriest par tās sasniegumiem vaineveiksmēm jau no pirmā pilnvaru piešķiršanas brīža. Īstā problēma, kuras dēļ šeitdebatējam, ir šāda — mēs pārāk ātri sadalījām šo valsti rietumnieciski un austrumnieciski


noskaņotajos iedzīvotājos. Tagad mums ir radusies problēma — jo rietumnieciski noskaņotāsabiedrības daļa neatrodas pie varas — atzīt austrumnieciski noskaņotās sabiedrības spējuīstenot un palīdzēt valstij veicināt tās Eiropas virzienā vērsto cerību piepildīšanos. Tā ir īstāproblēma, kādēļ mēs šodien šeit debatējam, un mums ir jāsaprot, ka īstie proeiropeiskinoskaņotie iedzīvotāji ir proukrainiski noskaņotie iedzīvotāji, kas spēj ieviest tiesiskumu,demokrātiju un modernizēt valsti atbilstoši Eiropas standartiem.

Vēlos noslēgt, vienkārši lūdzot kolēģiem lemt par tās rezolūcijas atlikšanu, kas mums irjāpieņem, jo Ukraina gatavojas vēlēšanām un pārrunām ar mums. Mums nevajadzētupieņemt rezolūcijas politiskā procesa vidū, pirms mums ir pieejami fakti, uz kuru pamatamēs tik tiešām varam pieņemt secinājumus.

Adina-Ioana Vălean, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Šķiet, ka mums irgrūtības noskaidrot, kā risināt jautājumus attiecībā uz mūsu austrumu kaimiņu — Ukrainu.

Tieši tikpat sarežģīti tas ir Ukrainai, kura vienu dienu Eiropu uzskata par sabiedroto, betjau nākamo — par problēmu. Tādēļ uzskatu, kam mums jābūt pragmātiski noskaņotiem,jāatzīst valstī pastāvošā realitāte un jāatrod kopīgi jautājumi dienas kārtībā, par kuriemvaram vienoties.

Ekonomiskā sadarbība vienmēr ir bijusi Eiropas visietekmīgākais dzinējspēks lielākasvienotības panākšanai, un Eiropa jau kopš 1956. gada veiksmīgi izmanto šo pragmātiskopieeju.

Tādēļ mums arī turpmāk jākoncentrējas gan uz institucionālām, gan ekonomiskāmreformām, kuras Ukraina paralēli gatavojas uzņemties. Šāda divvirzienu pieeja ir vienīgāiespējamā, ja vēlamies izveidot attiecību loku, kas rezultātā radītu demokrātisku stabilitātišajā valstī un visā austrumu reģionā.

Veselīgas uzņēmējdarbības vides veicināšanai un funkcionējoša tirgus ekonomikassasniegšanai Ukrainā jākļūst par prioritāti, veicinot tajā reformas īpašuma un PVN jomāun citu prioritāšu vidū arī centienus apkarot augsta līmeņa korupciju.

Tādēļ es uzskatu, ka asociācijas nolīgums ir ietekmīgs instruments reformai, un tādēļ mumsjāturpina iesāktās pārrunas par dziļi integrētas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonasizveidi un par Ukrainas pievienošanos Enerģētikas kopienas līgumam.

Šajā kontekstā ir apsveicama Ukrainas pievienošanās PTO, ko var uzskatīt par svarīgu solivirzienā uz Eiropas ekonomikas standartu pieņemšanu Ukrainā.

Ceru, ka mēs spēsim pārvarēt ilgstošo Brīvās tirdzniecības nolikumu atlikšanu un veicinātpozitīvo savstarpējās uzticēšanās attiecību loku, kas nāktu par labu visam reģionam unEiropai.

Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, vēlosteikt, ka arī es esmu nobažījusies par šīs situācijas sasprindzinājumu un parnedemokrātiskajiem notikumiem Ukrainā. Tiek saņemts aizvien vairāk ziņojumu parrepresijām pret žurnālistu vārda brīvību, regulāriem draudiem, kas vērsti pret uzticamiemNVO sektora dalībniekiem un personām, kas strādā demokrātijas attīstības labā. Arīslepenpolicijas loma rada reālu iemeslu bažām. Tomēr es neuzskatu, ka strīdi par presesbrīvību un demokrātijas attīstību kopumā iesākās pēdējo vēlēšanu sakarā — un esmu tobieži šeit jau apgalvojusi, visi vadošie spēki Ukrainā ir vairākkārtīgi pārkāpuši savas pilnvarastādu mērķu vārdā, kas saistīti ar viņu personīgo interešu īstenošanu. Šī ļaunprātīgā varasizmantošana kļūst arvien intensīvāka, un par to mums patiešām ir jāuztraucas.


Mēs neko nepanāktu, ja pieņemtu šo rezolūciju, neuztraucoties par zināmiem notikumiemUkrainas ekonomikā. Tikpat ļoti esmu nobažījusies, vērojot, kā sistemātiski tiek paplašinātaKrievijas ietekme Ukrainas ekonomikā, ne tikai tās enerģētikas nozarē, bet arī citās jomās.Tādēļ arī es vēlos ieteikt nebalsot rīt, bet drīzāk pēc tam, kad delegācija būs apmeklējusiKijevu — šī delegācija dodas uz turieni aiznākamajā nedēļas nogalē, bet pirms mūsu turgaidāmās sanāksmes augstākajā līmenī, pēc rūpīgas sagatavošanās visās jomās, lai vienotospar faktisko Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz stāvokli Ukrainā.

Kopā ar vairākiem draugiem no Ukrainas esmu izvēlējusies iet šo ceļu jau nopirmsdemokrātijas laikiem līdz mūsdienām. Ukraina bija uz ļoti laba attīstības ceļa. Mūsuiespaids bija tāds, ka pēdējās vēlēšanas notika atbilstoši visām demokrātijas tradīcijām. Jastāvoklis neuzlabosies, bet drīzāk gan pasliktināsies, mums tik un tā nāksies ļoti rūpīgiapsvērt, kā mēs iejauksimies un kā neiejauksimies. Jebkurā gadījumā vēlos ieteikt nepieņemtlēmumu pirms mūsu nākamās vizītes Ukrainā. Mūsu viedoklis tiks labāk sadzirdēts, jasāksim debates par tematiem, kurus esam skāruši rezolūcijā saistībā ar stāvokli tur.

Kā jau teicu, esmu tik tiešām nobažījusies. Saņemu daudz ziņojumu par to, ka visas jomasattīstās nepareizajā virzienā. Tomēr mēs neko nepanāktu, ja uzsāktu debates tur uz vietasun pieņemtu pārāk ātru un sasteigtu lēmumu.

Michał Tomasz Kamiński, ECR grupas vārdā. – (PL) Daudziem no mums bija aktīva loma„Oranžās revolūcijas” laikā, grūtā brīdī palīdzot demokrātiem Ukrainā. Tomēr mēs vienmēresam uzsvēruši to, ka mūsu iesaistīšanās mērķis Ukrainā nebija atbalstīt kādu vienu politiskospēku, bet palīdzēt Ukrainai izveidot demokrātisku un brīvu valsti. Šodien mums ir jāatceras,ka Eiropas Parlamentam nebija nekādas lomas Ukrainas iekšpolitikā, bet tas darbojās, lai,no vienas puses, atbalstītu un veicinātu ukraiņu centienus Eiropas virzienā, bet, no otraspuses, atbalstītu demokrātiju, cilvēktiesības un visas tās vērtības Ukrainā, ko uzskatām parEiropas vērtībām. Manuprāt, ierosinātās rezolūcijas tonis nav tāds, kas varētu palīdzēt tiem,kuri uzskata sevi par Ukrainas draugiem. Šodienas rezolūcijas rezultātā Ukraina tikaituvināsies Krievijai, un tiem, kuri saka, „gan redzēsiet, ka mums nav vietas Rietumos — tieaizver mums savas durvis”.

Mums jābūt atklātiem pret Ukrainu, mums tai jāpasaka, kādi ir Eiropas standarti, un mumsjāpastiprina spiediens, lai nodrošinātu, ka tie tiek ievēroti, kamēr, no otras puses, mums irjādara viss iespējamais, lai novērstu Ukrainas atgriešanos austrumos. Vēlos jautātGahler kungam, kura ieguldījumu cilvēktiesību un starptautiskās politikas jomā ļoti augstuvērtēju, kādēļ viņš uzskata par nepieciešamu lietot tik nosodošus vārdus, runājot parUkrainu? Vēlos zināt, vai viņa kolēģe Angela Merkel lietoja tikpat nosodošus vārdus, arīrunājot par Krieviju savā nesenajā tikšanās reizē ar Putin kungu?

Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, šīs nedēļas sākumāUkraina bija minēta Nīderlandes preses izdevumu virsrakstos — un vēlos paustklātesošajiem, ka diemžēl šie virsraksti nebija visai glaimojoši. Tas bija pirmdien. Īsumāsakot, Ukraina ir Austrumeiropas „mežonīgie Rietumi”. Tiek uzskatīts, ka ārvalstu investoribaidās no šajā valstī valdošās likumu neesamības, kad pagājušajā nedēļā ar krāpšanu unvardarbību no īpašniekiem tika atsavinātas ne mazāk kā 3000 ēkas. Šajā procesā ir iesaistītivardarbīgi vīrieši, kas darbojas uz vienu roku ar valsts politiķiem, lai krāptu uzņēmējus.Tajā pašā laikā jau kopš 1991. gada ES dalībvalstis ir bijušas lielākais tiešais ārvalstu investorsUkrainā.

Komisār Füle, vai esat informēts par tik ievērojamām problēmām, kas skar Eiropas investorusUkrainā, un, kādus konkrētus pasākumus ir veikusi Komisija, lai aizsargātu leģitīmās,


tiesiskās Eiropas uzņēmumu intereses Ukrainas ekonomikā? Tā būtu apņemšanās izrādīšana.Mēs neesam pret Ukrainu. Partija, kuru pārstāvu, stingri aizstāv Ukrainas dalību EiropasSavienībā nākotnē, bet, protams, mums jāsaglabā skaidra perspektīva. Pašlaik novērojamsatraucošus notikumus, ne tikai cilvēktiesību jomā, bet arī ekonomikas un uzņēmējdarbībasjomā.

Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Dažos mēnešos kopš prezidentavēlēšanām šā gada februārī, kurā Yanukovych kungs svinēja savu atgriešanos, ir skaidrs, ka„Oranžās revolūcijas” sasniegumi tiek zaudēti. Tomēr tad, kad pat finanšu tirgi spriež parjauno valdību kā par stabilāku un paredzamāku nekā „Oranžās revolūcijas” laikā izveidotāvaldība, tā, iespējams, ir zīme, ka demokrātiju saskaņā ar Rietumu — saskaņā ar mūsuEiropas — iepriekš izveidojušos uzskatu nav iespējams viens pret vienu transponēt visās,tostarp arī postkomunistiskās ietekmes zonā esošajās, valstīs. Pašreizējais Konstitucionālāstiesas pieņemtais lēmums tik tiešām nostiprinātu prezidenta, bet vājinātu parlamentapozīcijas, par to varam būt droši. Tie, kuri pazīst šo reģionu, saka, ka prezidentālā sistēmade facto bija jau ieviesta pirms pro forma tiesas nolēmuma. Arvien lielākie ierobežojumisaistībā ar preses un uzskatu brīvību lika apšaubīt Yanukovych kunga atkārtoti apliecinātodemokrātijas standartu saglabāšanu. Ja prezidents gūst panākumus gan savas ietekmesbāzes nostiprināšanā, gan ekonomikas atveseļošanā, veicot centrālās reformas Ukrainā,kura, protams, ir viena no visnabadzīgākajām valstīm kontinentā, iespējams, ka viņšsaglabās sev šo prezidenta troni ilgākā laika posmā, un, manuprāt, tas būs fakts, ar kuruskaidri un vienkārši Eiropas Savienībai būs jārēķinās.

György Schöpflin (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, notikumi Ukrainā skaidri ilustrē senoteicienu par to, ka vara samaitā, bet absolūta vara samaitā absolūti. Prezidenta valdošā eliteir pie varas kopš prezidenta V. Yanukovych ievēlēšanas, un daudz kas no tā, kas ir paveikts,liecina par labu varas koncentrēšanai.

Tas ir pats šokējošākais, ja atceramies prezidenta vēlēšanu rezultātus, kas V. Yanukovychpiešķīra nelielu balsu vairākumu un parādīja, ka viņam ir stingrs atbalsts tikai valstsdienvidos un austrumos. Tomēr — un tas pašlaik ir pats šokējošākais Ukrainas politikā —ir notikusi stabila virzība uz alternatīvu varas centru izstumšanu. Tā ir skārusi visus —plašsaziņas līdzekļus, tiesiskumu, opozīciju, valsts administrācijas autonomiju. Sevišķisatraucoši ir tas, ka slepenpolicijas rīcībā ir iespējas ļoti plaši iejaukties valsts lietās.

Tas viss ir ļauna zīme nākotnei, sevišķi ja ukraiņi patiešām nākotnē vēlas sevi redzēt Eiropā,jo Yanukovych kunga būvētā sistēma virzās prom no Eiropas, nevis tās virzienā.

Labākais, ko var teikt attiecībā uz pārmaiņām, ir tas, ka valstī ir ieviests zināms stabilitāteslīmenis, bet šo stabilitāti arvien vairāk aizēno statiskums un mobilitātes trūkums. Vienlaikusir taisnība, ka V. Yanukovych ir nepārprotami uzlabojis attiecības ar Krieviju, bet tādēļ ir arīpiekritis zināmā mērā pakļauties Maskavai, kas ir jaunums. Jautājums par to, vai Ukrainassabiedrība piekritīs šādām pārmaiņām ilgākā laika periodā, paliek atklāts.

Marek Siwiec (S&D). – (PL) Pajautāsim sev, kas Ukrainā faktiski ir noticis — valsts vaivarbūt militārs apvērsums? Tikai šādos gadījumos mums būtu jāsēž visu nakti, izstrādājotrezolūcijas, bet nākamajā dienā jāsēžas pie pārrunu galda. Mūsu pārrunas notiek tā, kaabsolūtais vairākums vienkārši nosaka veidu, kā tiek formulētas rezolūcijas un kāds ir tosaturs. Rezolūcijas projekta stils, ko piedāvā Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgiedemokrāti), ir tāds stils, ko izmanto, lai nosodītu Āfrikas diktatorus un Dienvidamerikasrežīmus. Tas nav pareizais stils, ko lietot, aprakstot stāvokli Ukrainā. Vēlos, lai PPE deputātiizlemtu, vai mums jāraksturo Ukraina, izmantojot komisāra Füle izteiksmes stilu, kurš saka


„jā, bet...”, vai, citiem vārdiem runājot, ka ir daudzas labas lietas, bet ir arī vairākas, kurasneatbalstām, vai arī mums jāizmanto negatīvais izteiksmes stils, pasakot, ka nav nekā, komēs atbalstītu, un ka viss ir jānosoda.

Piecus gadus Ukrainā valdīja haoss. Mēs paši varējām vērot šo haosu. Mēs palīdzējāmdemokrātiem, un palīdzējām arī ikvienam, kas vēlējās iet Eiropas Savienības virzienā. Bijaarī seši konsolidācijas mēneši — konsolidācijas, kurai, iespējams, bija negatīvi rezultāti,un mūsu uzdevums ir norādīt uz šiem negatīvajiem rezultātiem, bet ne tagad un ne šādāveidā. Saprotu, ka PPE ar nožēlu jāatzīst, ka Yulia Tymoshenko vēlēšanās ir zaudējusi, betvēlos teikt, lūk, ko — diemžēl tā tas ir; iespējams, ka viņai bija iespējas uzvarēt, bet viņazaudēja. Šobrīd viņa ir zaudējusi, apzināsimies, kas pašlaik patiešām notiek, un uzmanīgiturpināsim novērot Ukrainas valsts iestādes, bet līdzās nebūtiskajiem aspektiemnepazaudēsim arī būtisko.

Paweł Robert Kowal (ECR). – (PL) Esmu ļoti pateicīgs komisāram Š Füle par viņakonstruktīvo attieksmi. Izmantojot tieši šādu pieeju, būs iespējams radīt pārmaiņas attiecībāsstarp ES un Ukrainu. Pateicos arī Harms kundzei par viņas izsvērto nostāju un apdomīgajiem— kā vienmēr — vārdiem par Ukrainu. Visa no OECD saņemtā informācija liecina, kaUkraina ir viena no nedaudzajām bijušās Padomju Savienības valstīm, kurā līdz šim irnotikušas likumīgas vēlēšanas. Tas ir Ukrainas sasniegums gan oranžajā, gan zilajā pusē.Tas ir sasniegums, ko mēs nevaram apšaubīt līdz brīdim, kamēr nebūs beigušās nākamāsvēlēšanas. Tā būtu nozīmīga politiska kļūda no Eiropas Savienības un mūsu Parlamentapuses, ja mēs klausītu Eiropas Tautas partijas grupai (Kristīgajiem demokrātiem) unapšaubītu to, ka vienā no ļoti nedaudzajām valstīm austrumos vēlēšanas var noritētveiksmīgi. Palīdzēsim Ukrainai īstenot normālas vēlēšanas. Neizteiksim nekādus spriedumus,pirms tās ir notikušas.

Vēlos uzrunāt šodien šajā Parlamentā klātesošos viesus no Ukrainas — Ukrainas vieta iršeit, šajā plenārsēžu zālē, un tieši tādēļ mēs liekam jums ievērot tos pašus standartus, kasir piemērojami visās Eiropas Savienības valstīs. Par to jūs visi kopā cīnījāties, neatkarīgi nokrāsas — zilas vai oranžas. Šeit tiks detalizēti izskatīts ikviens jautājums, pat visniecīgākais,kam ir kāds sakars ar cilvēktiesībām vai preses brīvību. Neesiet pārsteigti — runāju ar mūsuukraiņu brāļiem. Tas tādēļ, ka saskaņā ar Eiropas standartiem tiekat uzskatīti par Eiropasvalsti.

Mans pēdējais lūgums jums ir rīkoties kopīgi darījumos ar Eiropas iestādēm un Parlamentu.Uzskatām, ka nākotnē būsiet mūsu vidū. Mēs zinām, ka tas nenotiks drīz, bet vēlamies jūsšajā procesā atbalstīt. Piekrītu Harms kundzei, ka īstais laiks, kad jāpieņem rezolūcija, irpēc vēlēšanām. Tieši tad, pirms ES augstākā līmeņa sanāksmes, mēs varēsim šo jautājumuatklāti apspriest un izstrādāt nostāju, kurā būs iekļauta Eiropas Parlamenta kopējā nostāja.

Inese Vaidere (PPE). – (LV) Godātie kolēģi! Ukraina ir valsts ar lielu stratēģisku nozīmiEiropas Savienībā. Tāpēc mēs nevaram palikt vienaldzīgi pret to, kas šajā valstī notiek.1. oktobrī desmitiem tūkstoši ukraiņu izgāja ielās, protestējot pret Janukoviča iniciētajāmun īsi pēc prezidenta ievēlēšanas nomainītās konstitucionālās tiesas apstiprinātajāmizmaiņām valsts konstitūcijā. Šīs reformas tika veiktas bez demokrātiskas apspriedes,nesaskaņojot ar Venēcijas komisiju. Izmaiņas mazina varas līdzsvaru un apdraud tiesuvaras neatkarību Ukrainā. Tiek apdraudētas arī ekonomiskās reformas. Mūsu Ukrainasdraugi izsaka bažas par tuvojošos vēlēšanu organizāciju, par valdošās koalīcijas pārstāvjupārsvaru centrālajā vēlēšanu komisijā, tiesu sistēmas izmantošanu politiskiem mērķiem,nevalstisko organizāciju ierobežošanu un valsts iejaukšanos opozīcijas partiju darbībā.


Tieši tāpēc šī rezolūcija tieši tagad ir vajadzīga. Diemžēl valdošā koalīcija Ukrainasparlamentā noraidīja opozīcijas priekšlikumu, ar kuru dalība Eiropas Savienībā kļūtu parUkrainas ārpolitikas prioritāti. Tomēr mums ir jāturpina uzsvērt sadarbības nozīmi arUkrainu, jāseko noslēgto vienošanos izpildei. Eiropas Savienībai ir jāpieprasa un vienlaikusjāpalīdz apkarot korupciju, nodrošināt mediju brīvību. Situācija, kad mediju magnātsvienlaikus vada valsts drošības dienestu un ir Augstākās tiesu padomes biedrs, kuras spēkosir pieņemt un atlaist tiesnešus, neraksturo demokrātisku valsti. Visbeidzot, ir nepieciešamiarī praktiski pozitīvi soļi no mūsu puses, paredzot gan bezvīzu režīma ieviešanu nākotnē,gan sadarbību ekonomikā, īpaši enerģētikas jomā, vienlaikus sagaidot Ukrainasdemokrātisku attīstību. Un tas būtu nākošās rezolūcijas uzdevums, ko mēs varētu izveidotpēc vēlēšanām, kur mēs varētu skatīt enerģētikas, ekonomikas un citus Ukrainai svarīgusjautājumus. Paldies!

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta149. panta 8. punktu.)

Marek Siwiec (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Man ir ļoti vienkāršs jautājums. Varbūt tāir tulkojuma problēma, bet jūs teicāt, ka pašreizējā Ukrainas valdība ir noraidījusi dalībuEiropas Savienībā nākotnē.

Cik man ir zināms no prezidenta deklarācijas un oficiālajiem Ukrainas parlamentapaziņojumiem par ilgtermiņa politiku, dalība Eiropas Savienībā ir viena no galvenajāmprioritātēm.

Tātad jautājums ir, vai esmu jūs pārpratis, vai arī jūs esat pārpratusi Ukrainas prezidentu.

Inese Vaidere (PPE). – (LV) Jā, es labprāt precizēšu šo jautājumu. Acīmredzot, tas ir bijisneprecīzs tulkojums. Ukrainas prezidents ir paziņojis par gatavību turpināt tuvināšanosar Eiropas Savienību. Tomēr diemžēl par pirmo prioritāti dalība Eiropas Savienībā atbilstošiUkrainas parlamenta lēmumam nav kļuvusi.


Rebecca Harms (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos uzdot Vaideres kundzeijautājumu — tagad, kad esam sakārtojuši visus negatīvos un pozitīvos aspektus, kas irizraisījuši apjukumu saistībā ar varas ļaunprātīgu izmantošanu un represijām Ukrainā,kādi varētu būt iebildumi pret šī teksta iesniegšanu Kijevai pēc divām nedēļām, lai toapspriestu un pēc tam izlemtu, kā turpināt tālāk? Vēlos zināt atbildi uz šo jautājumu, jo,no mūsu delegācijas iepriekšējās pieredzes spriežot, manuprāt, tas ir labākais unproduktīvākais veids, kā virzīties uz priekšu, sevišķi, ja vēlamies panākt demokrātiskuietekmi.

Inese Vaidere (PPE). – (LV) Jā, es labprāt atbildu. Mani personīgi, tomēr es nezinu kāpēc,godātā Harmas kundze, bet mani personīgi, arī pēc mūsu dalības Ukrainas samitos, manitomēr uztrauc šie signāli, kas pašlaik pienāk no mūsu Ukrainas draugiem par Centrālāsvēlēšanu kustības komisijas sastāvu, par mediju brīvību, par nevalstisko organizācijuierobežošanu. Tas viss pastāv, un tieši tad, ja mēs izteiksim savas bažas par to, tad manāskatījumā reģionālās vēlēšanas varētu noritēt daudz labākā gaisotnē. Mums neviens neliedznākamajā nedēļā doties uz Ukrainu arī ar mūsu rezolūciju. Mums neviens neliedz sagatavotvēl citu rezolūciju, kā es teicu, par ekonomiskiem jautājumiem. Tas mums noteikti ir jādara,bet šīs bažas par demokrātiskās situācijas pasliktināšanos mums diemžēl jeb es domāju,mums ...


(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

Kristian Vigenin (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, vēlos teikt, ka debašu kvalitāte šodienparāda, ka tās nav pietiekami sagatavotas. Mums šīs debates nebija vajadzīgas, un tagadnav īstais laiks pieņemt rezolūcijas par Ukrainu — ne šodien, ne rīt.

Man jums jāatgādina, ka pirms sešiem mēnešiem šī valsts bija „brīvā kritiena” stāvoklī unuz haosa sliekšņa. Valstī bija politiska, ekonomiska un finansiālā nestabilitāte — pat dziļakrīze, bet tagad aina ir pavisam citāda. Mums jāatzīst, ka dažu mēnešu laika posmā Ukrainasvaldība ir guvusi panākumus stāvokļa normalizēšanā valstī — politiskās, ekonomiskās unfinansiālās stabilitātes atjaunošanā.

Ir zināmas problēmas. Mēs to nenoliedzam. Bet jāatzīst, ka mūsu balsī ieklausās, ir veiktidaži korektīvi pasākumi, piemēram, saistībā ar vēlēšanu likuma jautājumiem un atsevišķāmvēlēšanu procedūrām. Šajā ziņā mūsu balss tiks uzklausīta, ja vien mēs to nepacelsimsaistībā ar katru atsevišķo gadījumu, bet pieņemsim pienācīgu nostāju attiecībā uz Ukrainu.

Tādēļ, manuprāt, mēs sniedzam „lāča pakalpojumu” savai parlamentārajai komitejai, kurapēc 10 dienām dosies uz Ukrainu; mēs sniedzam „lāča pakalpojumu” sev, apdraudot pašisavu lomu, pieņemot šādas rezolūcijas 10 dienas pirms vēlēšanām. Šāda notikumu virzībanekad iepriekš nav pieredzēta. Tas ir nepārprotams mēģinājums ietekmēt vēlēšanas.Nedrīkstam ļaut mūsu Parlamentam iesaistīties šajā spēlē.

Tādēļ ierosinu atlikt rezolūcijas pieņemšanu un lūgt mūsu kolēģiem ES un UkrainasParlamentārās sadarbības komitejā pārbaudīt kopā ar kolēģiem, apspriest šos jautājumus...


Traian Ungureanu (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Jaunās Ukrainas valsts iestādes ir jaunastikai pēc nosaukuma. Valsti ir pārņēmusi atgriešanās pie autoritāriem paņēmieniem.Mainījies gaidāmo pašvaldību vēlēšanu tiesiskais ietvars ir mainījies un var apdraudētopozīcijas partiju piedalīšanos tajās. Konstitūcija ir mainīta, un prezidentālais režīms de factoir atgriezies savā vietā. Uz plašsaziņas līdzekļiem un pilsonisko sabiedrību nepārtrauktitiek izdarīts spiediens, un Ukrainas slepenais dienests, šķiet, atkal piedzīvo padomju laikus.

Ir pienācis laiks arī mums ar rezolūciju skaidri paust savas bažas. Ukrainas valsts iestādēmjāsaprot, ka ciešākas saites ar ES nevar tikt garantētas tikai ar draudzīgām deklarācijāmvien. Nedemokrātiska Ukrainas valdība nevar būt uzticams ES partneris, sevišķi stratēģiskitik jūtīgā reģionā kā Melnās jūras reģions.

Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, mums visiem jāizpildasavi pienākumi. Ukrainas valdībai jāpanāk tiesiskums un plašsaziņas līdzekļu brīvība, untai tas jādara efektīvi, bet arī opozīcijai jāparāda, ka tā ir atbildīga, un tā nedrīkst izplatītnepatiesu informāciju. Paraugoties uz to, cik daudzas no jūsu rezolūcijas priekšlikumāietvertajām sūdzībām attiecīgās personas pēc tam uzreiz noraidīja, parāda, cik daudznepatiesas informācijas bieži šeit tiek nodots tālāk. Arī mums jāparāda, ka esam atbildīgi.Mēs nevaram atļauties iesaistīties iekšējos politiskos strīdos. Dāmas un kungi — un sevišķiuzrunāju Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) deputātus, nav nozīmesmums aizstāvēt vienu vai otru grupu Ukrainā atkarībā no partijām vai politiskajiemuzskatiem. Tāds nav mūsu darbs.

Nākamajā nedēļā mums būs diskusijas ar ārlietu ministru, pēc tam vēlēšanas, tad ES unUkrainas Parlamentārās sadarbības komitejas vizīte Ukrainā, un vienmēr ir bijis tā — un


te, Gahler kungs, es apelēju pie jūsu godaprāta, ka mēs pasakām pēc vēlēšanām, vai tās irnoritējušas labi vai slikti, nevis priekšlaicīgi pirms vēlēšanām pasakot, ka tās nenoritēs labi.Tāds nav mūsu darbs, un es apelēju pie jūsu godaprāta — tā paša, ko jūs vienmēr izrādāt—, lūdzu palikt godīgam arī šajā gadījumā.

Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE). – (PL) Tikai tie, kas dzīvojuši sociālistiskārežīma apstākļos, var pilnībā saprast tās tautas, kuras pieredzēja personisko nebrīvi, presesun plašsaziņas līdzekļu nebrīvi vai to grūto ceļu, kādu nācās veikt šīm tautām. Saprotu tos,kuri šodien ir nobažījušies un runā par cilvēktiesību neievērošanu un daudzpusīgajāmproblēmām, ar kurām Ukraina šodien cīnās. Tomēr mums arī jāatzīst nelielās, bet pozitīvāspārmaiņas, piemēram, nesenās demokrātiskās vēlēšanas, kurās mēs, Eiropas Parlaments,piedalījāmies kā novērotāji.

Lūdzu jūs apzināties to stāvokli, kādā ir miljoniem Ukrainas iedzīvotāju un simtiem Ukrainasjauniešu. Viņi rēķinās ar Eiropas Savienību, ar mūsu palīdzību demokrātijas veidošanā unar mūsu palīdzību pilsoniskās sabiedrības veidošanā. Ir viegli kritizēt, bet, būdama poliete,atceros, ka arī mēs reiz saņēmām palīdzību.


Kyriakos Mavronikolas (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos piebiedrotiestiem, kuri ir pamatojuši, ka nav iemesla pieņemt tik steidzamu rezolūciju, sevišķi pirmsvēlēšanām, pirms vizītes un, kas vissvarīgākais, kamēr Eiropas Parlaments nav pārstāvētsUkrainā. Šī valdība tikai nesen ir ievēlēta; tas ir fakts, ka pastāv problēmas, bet mums jāatzīst,ka tā tika demokrātiski ievēlēta, un jāļauj tai īstenot savus centienus. Rezolūcijai būtunozīme tikai pēc gaidāmajām vēlēšanām Ukrainā.

Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Man ir jautājums kolēģei Vaideres kundzei, tomēr vēlos runātpar to, kas mani satrauc. Mūsu vēlēšanās pieņemt rezolūciju par Ukrainu šodien, un ne rīt,nav īsti laikā, un Ukrainas tauta, kura skatās uz Eiropas Parlamentu ar atzinību, mūsnesaprastu. Tas ir tādēļ, ka dokuments, kas ir mūsu rīcībā šodien, pirmkārt, nav tas labākaistoņa ziņā, tas nav pats precīzākais, un tajā ir arī ietvertas dažas faktu kļūdas.

Vaideres kundze šeit minēja, ka Venēcijas komisijas priekšsēdētājs ir kritizējis konstitūcijasgrozījumu. Man šeit ir viņa vēstule ar šodienas datumu, kurā viņš saka, ka ir pārsteigts paršāda jautājuma iekļaušanu mūsu rezolūcijā, kā arī viņš nepārprotami norāda, ka nav todarījis ne šeit, ne tur, ne arī kur citur.

Marek Henryk Migalski (ECR). – (PL) Atšķirībā no Vigenin kunga, uzskatu, ka šodienasdebates ir izcili izdevušās un bija ļoti noderīgas. Reti kad šajā plenārsēžu zālē ir notikušastik interesantas debates, par ko vēlos visiem pateikties. Łukacijewska kundzes runa parāda,ka pat Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupā ir atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā,kas ir apsveicami. Mums jāpateicas sociālistiem un jo īpaši Swoboda kungam, Severin kungamun Siwiec kungam, kuri saprot, ka pirms vēlēšanām nedrīkst pieņemt mūsu ukraiņudraugiem tik nelabvēlīgus lēmumus. Taisnība ir arī komisāram Füle un Harms kundzei,kuri minēja dažus faktus, kas rada iemeslu bažām, un par kuriem mēs arī esam informēti.

Jaromír Kohlíček (GUE/NGL). – (CS) Saņemieties, dāmas un kungi, un mēģiniet tačureiz padomāt! Veselu nedēļu nav bijis ne izmaiņu tiesību aktos, ne vēlēšanu komisijassastāvā. Interesanti, ka ikreiz, kad kādi politiskie spēki jūt, ka viņu sabiedrotie kādā valstīārpus Eiropas Savienības nav uzvarējuši, šie spēki ārvalstīs uzreiz pauž bažas pardemokrātijas stāvokli attiecīgajā valstī. Piekrītu tam, ko teica Kamiński kungs un citi. Mumsnoteikti nepieciešama rīcība no Eiropas Parlamenta puses, lai veicinātu demokrātijas


attīstību un apstākļu uzlabošanos savstarpējo attiecību pilnveidošanai. Centieni atbalstītUkrainas valdības stabilizējošos pasākumus acīmredzami traucē dažiem, kuriem labākpatīk haoss un tiesību aktu trūkums. Iespējams, ka mani kolēģi tos uzskata par labākiempartneriem nekā pašreizējā valdība. Iesaku atlikt rezolūcijas priekšlikumu un atgrieztiespie debatēm par šo tematu pēc tam, kad delegācija atgriezīsies no Kijevas.

Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Manuprāt, Ukraina ir viena no tuvākajām iespējamāmEiropas Savienības partnervalstīm.

Ukraiņi ir daudz tuvāki Eiropai civilizācijas ziņā nekā turki vai albāņi. Ukrainas tauta irbrīvi vēlējusi par pārmaiņām, jo demokrātiskie „oranžie” spēki ir noveduši valsti līdznabadzībai, bezcerībai un sabrukumam. V. Yanukovych ilgi bija opozīcijā, un viņa attieksmepret pašreizējo opozīciju ir tāda pati, kādu pret viņu izrādīja „oranžie” politiskie līderi.Turklāt mums jāatzīst arī tas, ka viņš, iespējams, atceras vēl agrāku periodu, kad „oranžālīga” viņu vajāja, un Eiropas Savienība reaģēja, vienkārši labvēlīgi smaidot. Ja nevēlamieszaudēt Ukrainu kā mūsu dalībvalsti nākotnē, būsim pacietīgi un koncentrēsimies uzekonomisko sadarbību; veidosim savstarpējas uzticēšanās klimatu. Mums jāpaskaidrovaldībai, ka opozīcijai ir leģitīma vieta demokrātiskā sabiedrībā, bet opozīcijai — ka, kamērtā nesaņem pietiekamu atbalstu no tautas, tai nav tiesību sacensties par varu.

Michael Gahler (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, tā kā tiku uzrunāts personīgi, vēlosizmantot minūti, lai atbildētu saskaņā ar nepieteiktas uzstāšanās procedūru. Vai tas iriespējams?

Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Enerģētikas kopienas dibināšana2006. gadā noteica integrētu Eiropas enerģētikas tirgu gāzei un elektrībai, un plānotāUkrainas iekļaušana tajā ir paredzēta, lai nodrošinātu enerģijas piegādi Austrumeiropai.Tas ir pozitīvi, jo pēdējo gadu laikā šajā ziņā ir bijušas dažas nopietnas problēmas, unsevišķi „gāzes strīdam” starp Krieviju un Ukrainu bija nopietnas sekas gāzes piegādes ziņāES dalībvalstīm. Vēlāk, protams, noskaidrojās, ka Krievija pārtrauca gāzes piegādi, kamērnoritēja pārrunas par cenām, un manā dzimtenē Austrijā vien gāzes piegāde no Krievijassamazinājās par 33 %, un arī Francijā, Ungārijā un Itālijā tika reģistrēts apjoma kritumspar 20 līdz 40 %. Šis notikums liek Komisijai kā Enerģētikas kopienas koordinatoram, ķertUkrainu aiz rokas un atgādināt tai par savām saistībām, runājot par Eiropas enerģijaspiegādes drošību. Vienkārši nedrīkstam pieļaut, ka enerģijas piegāde mūsu dalībvalstīmkļūst par ķīlu „cenu karos” starp Krieviju un Ukrainu. Tātad — apspriedīsim šo jautājumu,bet arī izvirzīsim stingrus spēles noteikumus, un, lūdzu, nodrošināsim enerģijas piegādimūsu dalībvalstīm.

Mariya Nedelcheva (PPE). – (BG) Eiropas Parlaments vienmēr ir atbalstījis Ukrainu tāsceļā uz demokrātiju, pamatojoties uz tiesiskuma principiem un saglabājot ar mums kopīgasvērtības Eiropas integrācijas jomā.

Vēlēšanas ir jebkuras demokrātijas barometrs. Tas ļauj mums novērtēt demokrātiskoprocesu kvalitāti, iestāžu stabilitāti, politisko partiju briedumu un pilsoniskās sabiedrībasuzskatus. Atzinīgi novērtēju Ukrainas atbildīgo iestāžu lēmumu uzaicināt novērotājus uzvēlēšanām, kas notiks 31. oktobrī.

Esmu pārliecināta, ka viņu misija vairos uzticību vēlēšanu procesam un viņu novērojumipalīdzēs pārliecināties par Ukrainas iestāžu darba pārredzamību un objektivitāti. Izņemotvēlēšanas, konstitūcijai kā Ukrainas augstākajam likumam jāgarantē valsts iestāžu līdzsvarsun savstarpējā kontrole.


Ukraina var paļauties uz savu Eiropas partneri, kas konsekventi atbalstīs tās centienuspanākt reformu un stabilitāti. Eiropas Savienības un tās pilsoniskās sabiedrības viedoklisir papildu stimuls un garantija tam, ka rezultātā tiks gūti panākumi.

Vilija Blinkevičiūtė (S&D). – (LT) Pagājušajā nedēļā Viktor Yanukovych, Ukrainasprezidents, oficiālā vizītē apmeklēja valsti, no kuras nāku — Lietuvu, un vēlreiz apliecināja,ka Ukrainas mērķis ir kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Protams, ka tam būsnepieciešami vairāki gadi, un ir jāveic liels mājasdarbs un jāīsteno daudz reformu dažādāsjomās, piemēram, jānodrošina cilvēktiesību ievērošana, korupcijas apkarošana, nabadzībaspārvarēšana un demokrātijas nostiprināšana. Tomēr piekrītu saviem kolēģiem, kuri šeit,Eiropas Parlamentā, uzstājās; nedrīkstam tūlīt nosodīt Ukrainu kā valsti un nedrīkstamaizkavēt tās kļūšanu par vienlīdzīgu partneri, un tādēļ atkārtoju vēlreiz, ka mums EiropasParlamentā tiešām ar to jāsadarbojas kā vienlīdzīgiem partneriem un jāpalīdz Ukrainaivirzīties uz priekšu uz Eiropas Savienību.

Ivo Vajgl (ALDE). – (SL) Ukraina ir liela un nozīmīga Eiropas Savienības partnere unvalsts, kuras nākotne neapšaubāmi ir Eiropā. Vissliktākais pakalpojums, ko varam sniegtUkrainai — valstij ar sarežģītu iekšējo struktūru un smagu vēsturi —, ir runāt par to tā, itkā tā būtu mūsu starppartiju vai ideoloģisko bartera darījumu priekšmets.

Šī iemesla dēļ rūpīgi jāpārdomā un jāizsver ikviens mūsu pieņemtais dokuments.Vakardienas opozīcija ir šodienas valdība, un tas var notikt jebkurā citā valstī, kurā notiekdemokrātiskas vēlēšanas. Tādēļ ir skaidri saprotams, ka opozīcija ir neapmierināta, jo tā irzaudējusi varu. Tomēr tai vēl būs iespēja, kad pienāks īstais laiks un ja vēlētāji tā izlems.Manuprāt, nav pareizi mums paļauties tikai uz vienpusējiem argumentiem un, kasvissvarīgākais, vēlos teikt, ka esmu pārliecināts ...


Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Ukraina ir ievērojama mūsu Eiropasdemokrātijas asociatīvā partnere, un arī es ceru, ka kādu dienu tā kļūs par Eiropas Savienībasdalībvalsti. Tāpat kā daudziem runātājiem arī man rodas zināmas šaubas par EiropasParlamenta rezolūcijas atbilstīgumu īsi pirms viņu pašvaldību vēlēšanām, un grupa, kurues pārstāvu — ECR grupa — ir iesniegusi virkni grozījumu, lai rezolūcija būtu līdzsvarotākaun tajā būtu mazāk atkārtošanās.

V. Yanukovych uzvarēja vēlēšanās un demokrātiskā veidā kļuva par prezidentu, bet tikai arnelielu balsu pārsvaru. Kijevā tik tiešām ir vērojamas dažas satraucošas autoritārismatendences, sākot no mēģinājumiem atjaunot iestāžu norādījumu izdošanu par ziņu saturu— „temniki” cenzūru, kas ir vērsta pret preses brīvību, līdz FBU drošības dienestaizmantošanai, ko vada kāds oligarhs savu politisko mērķu sasniegšanai. Tomēr Rietumicieši vēro šo procesu. Uz prezidentu V. Yanukovych tagad tiek izdarīts spiediens. „Oranžās”revolūcijas sekas joprojām ir spēcīgi jūtamas un Ukrainas pilsoniskā sabiedrība, kasizveidojās tās rezultātā, ir ļoti enerģiska.

Ikviens zina, ka man ir ciešas attiecības ar vadošajām opozīcijas personām, bet arī es uzskatu,ka mums jāizvairās no pārāk lielas iejaukšanās Ukrainas iekšējās saimnieciskās un politiskālietās, kas pēc tam var tikt vērsta pret šo Parlamentu, un mums jāpiešķir ...


Lena Kolarska-Bobińska (PPE). – (PL) Precīzi tie paši argumenti tika pausti pirmsprezidenta vēlēšanām, kad mēs šajā plenārsēžu zālē domājām par to, kādu rezolūciju


pieņemt un kādai jābūt mūsu nostājai saistībā ar to, kas norisinājās Ukrainā pirms prezidentavēlēšanām. Mēs izlēmām, ka izdosim rezolūciju pēc vēlēšanām, un tā arī izdarījām.Aicinājām valdību un opozīciju ievērot cilvēktiesības, vārda brīvību un tiesības apvienotiesarodbiedrībās.

Kopš šīs rezolūcijas izdošanas ir pagājuši vairāki mēneši, un jau redzam, ka daži no tajāietvertajiem noteikumiem netiek ievēroti. Tādēļ saprotu bažas, ka pašvaldību vēlēšanas,kas ir noteicošās demokrātijas veicināšanā, nostiprināšanā un iedibināšanā, iespējams, būssaistītas ar noteiktu tiesību pārkāpumiem. Arī tādēļ esmu viena no rezolūcijas izstrādātājām.


Stefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, pateicos par man piešķirto iespējuatbildēt uz šīm visnotaļ interesantajām debatēm, un mana atbilde būs vērsta uz trimjautājumiem.

Pirmkārt, atbildēšu uz konkrēto Belder kunga uzdoto jautājumu par investīcijām unuzņēmējdarbības vidi. Šajā jomā Ukrainā ir vēl daudz darāmā. Tas ir acīmredzami, un esmujau skāris šo jautājumu vairākas reizes gan Asociācija padomē, gan dažādās sanāksmēs.Pēdējoreiz man bija iespēja runāt par šo jautājumu vēl pagājušā nedēļā ar ministru M. Azarov.Ir virkne jautājumu, piemēram, valsts iepirkuma likums un iespēja atgriezties pie šī likuma,veicot vairākus grozījumus, par kuriem Ukrainas parlamentā pašlaik tiek debatēts.

Ir vēl arī daudz darāmā saistībā ar tiesiskumu, un, protams, pēdējās dienās ar lielu interesiesam novērojuši „Mittal” lietu. Nav darīts vēl viss iespējamais, lai izpildītu apņemšanos unsolījumus PVN jautājuma atrisināšanā, kas arī traucē mūsu uzņēmējdarbībai. Izmantojotkontaktus ar Ukrainas valsts iestādēm un regulārus kontaktus ar uzņēmējiem, esamapņēmušies aizstāvēt Eiropas investoru un Eiropas uzņēmēju intereses.

Otrais jautājums, uz kuru vēlos atbildēt, ir tāds, ka mūsu attiecību veidošana ar Ukrainunav viegls process. Tas ir process, kurā izsaukumi par Eiropas nākotni dažkārt var būtnoderīgi, bet tie neko nelīdzēs praktiskā ziņā. Noderīgāka būtu Ukrainas aktīvāka iesaistīšanaEiropas Savienības veidošanā.

Viņiem nepieciešama mūsu palīdzība. Viņiem arī nepieciešams, lai mēs dažkārt palīdzētuviņiem pārbaudīt patieso stāvokli. Tieši to viņi no mums gaida.

Vismazāk mums vajag uzsākt neīstas debates par to, kas ir svarīgāka — stabilitāte vaivērtību ievērošana un uzticība tām, un līdz ar to nonāku pie trešā jautājuma.

Lai gan man nav tiesību komentēt rezolūcijas projektu šajā Parlamentā, tomēr, manuprāt,pats fakts, ka šīs debates ir notikušas, jau ir vērtīgs signāls. Tas, ka šī Parlamenta pārstāvjigatavojas drīz ierasties Ukrainā un ka tie nodos tai lielāko daļu no šiem signāliem, manuprāt,pats par sevi ir ļoti vērtīgs signāls. Uzskatu, ka vēl viens ļoti vērtīgs signāls attiecībā uz to,kas mums būtu jāsagaida no Ukrainas, ir tas, ka 31. oktobrī gaidāmās pašvaldību vēlēšanasno jauna apliecinās šīs valsts demokrātisko nostāju.

Tagad beigšu runāt, ja drīkstu.

Priekšsēdētājs. – Vārds tiek dots Gahler kungam, lai atbildētu uz personiskām piezīmēmsaskaņā ar Reglamenta 151. panta 1. punktu.

Lūdzu, runājiet ļoti īsi un atbildiet uz personiskajām piezīmēm.


Michael Gahler (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vēlējos detalizēti atbildēt uz to, koteica Swoboda kungs. Viņš minēja ko tādu, kas nav pilnībā pareizi. Ir taisnība, ka mūsurezolūcijā, mūsu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa nepareizi citējaVenēcijas komisijas teikto. Esmu runājis ar Markert kungu, un viņš man pateica to, ko viņšir faktiski apgalvojis. Tādēļ kopīgajā rezolūcijā šis citāts vairs nav ietverts. Tādēļ redzat, kašis jautājums vairs nav apspriežams.

Jūs runājāt par tiesiskumu vispārīgi. Tomēr es būtu vēlējies no jums kā no EiropasParlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas pārstāvja kaut ko skaidrākuun konkrētāku par to, kādus pasākumus tur veic slepenpolicija. Ja partijām nav atļautspiedalīties vēlēšanās, tad šādu situāciju drīkst kritizēt arī pirms vēlēšanām, jo šādā gadījumāvēlēšanu rezultāti acīmredzami nevar būt atbilstoši demokrātijas un Eiropas standartiem.

Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šīs debates nav paredzētas kādialogs. Tomēr, Gahler kungs, jums vismaz jāzina, ka skaidri norādīju preses relīzē, kas arītika izdota manis pārstāvētās grupas vārdā, ka slepenie dienesti ir jāuzrauga. Uzdevu šojautājumu arī savās sarunās ar ministru prezidentu M Azarov. Mums ir skaidra nostāja šajājautājumā.

Vēlos jums vēlreiz lūgt pārdomāt līdz rītdienai, vai tik tiešām nebūtu pamatotāk, ja mēspieņemtu šo rezolūciju kopā kā plaša sabiedrība, nevis to pieņemtu ar nelielu balsuvairākumu, kā tas ir pašreizējā situācijā. Vēlreiz to pārdomājiet. Tas ir nozīmīgi.

Priekšsēdētājs. – Esmu saņēmis sešus rezolūciju priekšlikumus (1) , kas ir iesniegti saskaņāar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt, ceturtdien, 2010. gada 21. oktobrī, plkst. 12.00.


Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. – (LT) Ukrainai vienmēr ir bijusi īpaša loma ESAustrumu partnerībā. Tās teritorijas lieluma, novietojuma un vēsturē pieredzēto problēmudēļ tā ir kļuvusi par nozīmīgu tiltu, kas vieno austrumus ar rietumiem. Nav nekādspārsteigums, ka pašlaik tāpat kā agrāk Eiropa cieši seko līdzi politiskajiem noteikumiemUkrainas iekšienē. Tomēr pašreizējā situācija nav viennozīmīgi vērtējama. Mums jāatzīst,ka jaunā valdība tika ievēlēta brīvās un demokrātiskās vēlēšanās un tā palīdzēja Ukrainuizvest no ekonomiska un politiska haosa, kāds tajā valdīja pirms sešiem mēnešiem. Nootras puses, nevaram ignorēt tendences, kas norisinās plašsaziņas līdzekļu brīvības jomāun kas rada bažas. Tomēr piekrītu tiem kolēģiem, kuri norāda, ka šodienas rezolūcija irizstrādāta nepiemērotā laikā. Uzskatu, ka mums jāatliek tās pieņemšana, un pēc EiropasParlamenta delegācijas vizītes, kas ir ieplānota nākamajā nedēļā, pēc nākamajām pašvaldībuvēlēšanām un ES un Ukrainas augstākā līmeņa sanāksmes varēsim formulēt daudzlīdzsvarotāku un objektīvāku parlamentāro nostāju. Galu galā Ukraina var būt labs piemērscitām Neatkarīgo valstu savienības valstīm, izvēloties attiecību atjaunošanas ceļu ar ES,vienlaikus nostiprinot arī labas attiecības ar Krieviju.

Indrek Tarand (Verts/ALE), rakstiski. – Esmu gandarīts par debatēm jautājumā parUkrainu, kurās tiek pausti skaidri viedokļi. Mans secinājums ir tāds, ka Ukrainas demokrātijainepieciešams atbalsts, bet ne šī dokumenta formā. Daudz svarīgāk ir radīt apstākļus attīstībai.

(1) Sk. protokolu


Šādi apstākļi, piemēram, ir spriedzes mazināšana reģionā. Un tieši tādēļ, ceterum censeo, irjāaptur Francijas plāni pārdot kara kuģus „Mistral” Krievijai!


SĒDI VADA: D. WALLISPriekšsēdētāja vietniece

12. Jautājumu laiks (jautājumi Padomei)

Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir jautājumu laiks (B7-0552/2010).

Padomei ir iesniegti šādi jautājumi.

Jautājums Nr. 1, ko iesniedza Marian Harkin (H-0454/10)

Temats: ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām

Beļģijas prezidentūra ir uzsvērusi savu ciešo nodomu panākt progresu cīņā pretdiskrimināciju un veicināt līdztiesību. Ņemot to vērā, kādus konkrētus pasākumus, ja tādiir, prezidentvalsts īsteno, lai sekmētu ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībāmratifikāciju visās 27 ES dalībvalstīs?

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) 2010. gada 7. jūnijā Padome pieņēmaEiropas Savienības Padomes un dalībvalstu pārstāvju, kas bija ieradušies uz sanāksmiPadomē, rezolūciju par jauno Eiropas shēmu invaliditātes jomā. Šajā rezolūcijā dalībvalstisun Komisija tiek aicinātas atbilstoši to attiecīgajai kompetencei veicināt ANO Konvencijaspar personu ar invaliditāti tiesībām, ko Eiropas Savienība parakstīja 2009. gada26. novembrī, ratifikāciju un piemērošanu. Līdz šim konvenciju ir ratificējušas 13 EiropasSavienības dalībvalstis.

Tādēļ mēs Padomē nepārprotami gaidām, ka šo konvenciju ratificēs tās dalībvalstis, kurasvēl to nav izdarījušas. Sevišķi Padomes Lēmumā 2010/48/EK 3. un 4. pantā ir noteikts, karīcības kodekss starp dalībvalstīm un Komisiju jāpieņem, pirms Eiropas Savienības vārdātiek iesniegts formālās apstiprināšanas dokuments, lai sīki noteiktu kontaktpunkta funkcijas,kas uzticētas Komisijai. Darbs pie rīcības kodeksa pašlaik ir noslēguma fāzē, un tas jāpabeidzlīdz gada beigām.

Marian Harkin (ALDE). – Gribu pateikties Padomei par atbildi. Esmu īpaši gandarīta,dzirdot, ka tas varētu tikt pabeigts līdz šī gada beigām. Manuprāt, jūs teicāt 13 — pēc manārīcībā esošās informācijas to ir ratificējušas 16 valstis

Vai Padome var pateikt, kāda ietekme būs konvencijas ratificēšanai no pašas ES puses?

Minējāt vairākus pantus, un acīmredzami konvencijā ir vairāki panti, kas attiecas uzjautājumu par saprātīgu invalīdu vajadzību nodrošināšanu un tiesībām dzīvot neatkarīgudzīvi. Kā jums šķiet, kādu ietekmi tas radīs?

Mans jautājums īpaši ir par to, kādu ietekmi uz tām valstīm, kas to vēl nav ratificējušas,radīs konvencijas ratificēšana no pašas ES puses?

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Vēlos atgriezties pie jau iepriekš minētā.Konvenciju ir ratificējušas tieši trīspadsmit dalībvalstis. Uzskaitīšu tās, lai jūs varētu kritizētvienu vai otru dalībvalsti — Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Vācija, Ungārija, Itālija,


Portugāle, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste un Francija, tās visas irratificējušas šo konvenciju.

Kāda ir situācija pašlaik? Gaidām vienošanos par rīcības kodeksu starp dalībvalstīm unKomisiju, pirms tiek noteikts formālās apstiprināšanas dokuments. Ar to ANO Konvencijaspar personu ar invaliditāti tiesībām ratifikācijas process no Eiropas Savienības puses būspabeigts.

Kādi varētu būt turpmākie soļi? Pēc tam, kad konvencija būs pilnībā ratificēta, Padomevarētu atgriezties pie jautājuma par iespējamu instrumentu kopumu aktīvai personu arinvaliditāti tiesību veicināšanai — ideja, ko nejauši ierosināja vairākas dalībvalstis.

Darbs pie šī projekta norisināsies paralēli Komisijas 2010.–2020. gada Eiropas Stratēģijasinvaliditātes jomā izstrādei, un, kā var noprast no tās nosaukuma, šinī stratēģijā būsparedzēts rīcības plāns nākamajiem 10 gadiem, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas personuar invaliditāti tiesības un brīvības.

Janusz Władysław Zemke (S&D). – (PL) Vēlos uzdot ministra kungam jautājumu, kas,manuprāt, ir diezgan svarīgs. Šajā situācijā ne tuvu viss vēl nav kārtībā. Trīspadsmit no27 dalībvalstīm ir ratificējušas šo konvenciju, bet 14 dalībvalstis vai, citiem vārdiem runājot,vairākums to nav veikušas. Kādēļ konvenciju, kas ir tik nozīmīga personām ar invaliditāti,ir ratificējusi tikai puse Eiropas Savienības dalībvalstu?

Vilija Blinkevičiūtė (S&D). – (LT) Pateicos par jūsu atbildi. Tik tiešām būtu ļoti interesantiuzzināt, kādēļ dalībvalstīm nepieciešams tik ilgs laiks, lai ratificētu Apvienoto NācijuOrganizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Vai tās baidās no atbildībaspar vienlīdzīgu tiesību radīšanu personām ar invaliditāti novelšanas uz viņu pleciem?Ministra kungs, ja tas nav pārāk sarežģīti, vēlreiz vēlos pajautāt, vai šīs pret diskriminācijuvērstās direktīvas izstrāde kaut nedaudz ir pavirzījusies uz priekšu, un kā virzās uz priekšusarunas, pārrunas un konsultācijas ar dalībvalstīm par pretdiskriminācijas direktīvasieviešanas paātrināšanu, jo cilvēkiem ar invaliditāti tā ir ļoti svarīga.

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Pašlaik tiek īstenoti saskaņoti centienidalībvalstīs, bet, pat neskatoties uz to, jāsaka, ka temps, kādā šis ratifikācijas process notiekvairākās dalībvalstīs, faktiski var radīt vilšanos un pat skepticismu. Tik tiešām, un atkārtojujau trešo reizi, ka patiesībā šo konvenciju ir ratificējušas tikai 13 dalībvalstis.

Neuzskatu, ka tam ir kāds īpašs iemesls. Vienkārši dalībvalstis šo ratifikāciju veic saskaņāar procedūru, kas dažkārt dalībvalstīs atšķiras. Neslēpjos aiz šī argumenta, bet man arījāsaka, ka šajā jautājumā, tāpat kā citos, nacionālā suverenitāte joprojām ir noteicošaisfaktors attiecībā uz veidu, kā dalībvalstis virzās uz priekšu šajā ratifikācijas procesā.

Tik tiešām var vēlēties, lai tas notiktu ātrāk un lai visas dalībvalstis varētu jau no pašasākuma sadarboties daudz lielākā mērā. Neskatoties uz to, joprojām pastāv fakts, ka virknējautājumu ir jāievēro nacionālā suverenitāte.

Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 2, ko iesniedza Gay Mitchell (H-0456/10)

Temats: Epilepsijas ārstēšana

2010. gada augustā es piedalījos Eiropas konferencē par epilepsiju un sabiedrību. Tā notikaPorto, un tās laikā Vispasaules kampaņas pret epilepsiju dalībnieki iepazīstināja klātesošosar ziņojumu „Epilepsija Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionā”. Ziņojumā teikts,ka 58 % Eiropas valstu nav pieejamas epilepsijas ķirurģiskās ārstēšanas programmas, kaut


gan 6 miljoni eiropiešu slimo ar šo slimību, kas katru gadu rada izmaksas EUR 20 miljarduapmērā.

Vai ES dalībvalstīm nav pienācis īstais laiks pieņemt kopēju un saskaņotu pieeju, lai ārstētušo slimību?

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Godājamie deputāti! Gribu sākt ar pateicībutam godājamajam deputātam, pat ja viņš nav klātesošs, kurš iesniedza šo viņu interesējošojautājumu par šo tematu. Taisnība, ka neirodeģeneratīvās slimības, neiroloģiskās attīstībastraucējumi un ar psihi nesaistītās smadzeņu slimības, pie kurām pieder arī epilepsija, irsvarīgs jautājums daudziem mūsu iedzīvotājiem.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu, Savienībai jāveicina sadarbībastarp dalībvalstīm sabiedrības veselības un slimību profilakses jomā. Tādēļ ES līmenī tiekīstenota horizontāla pieeja, galveno uzmanību vēršot uz nicinošas un diskriminējošasattieksmes apkarošanu pret cilvēkiem, ko skārušas neirodeģeneratīvās slimības,neiroloģiskās attīstības traucējumi un ar psihi nesaistītās smadzeņu slimības.

Tādēļ Padome aicināja dalībvalstis savā 2003. gada jūnija secinājumos par nicinošas undiskriminējošas attieksmes apkarošanu garīgās veselības jomā pievērst īpašu uzmanībuproblēmām, kas saistītas ar nicinošu un diskriminējošu attieksmi saistītām problēmām,ko izraisījušas garīgas saslimšanas, visās vecuma grupās, un nodrošināt, lai šīs problēmastādēļ tiktu apzinātas, īpašu uzmanību veltot sociālās atstumtības risku mazināšanai.

Padome savos 2005. gada 3. jūnija secinājumos par Kopienas rīcību garīgās veselības jomāuzaicināja dalībvalstis ieviest 2005. gada janvārī Helsinkos notikušajā Pasaules Veselībasorganizācijas Eiropas ministru konferencē pieņemto deklarāciju un rīcības programmugarīgās veselības jomā.

Visbeidzot Padome ir īpaši apņēmusies apkarot vēl vienu slimību, kas ietilpstneirodeģeneratīvo slimību, neiroloģisko attīstības traucējumu un ar psihi nesaistītosmadzeņu slimību grupā, proti, Alcheimera slimību. Šajā ziņā jāpiemin 2008. gada16. decembra secinājumi par sabiedrības veselības stratēģijas ar novecošanu saistītoneirodeģeneratīvo slimību un jo īpaši Alcheimera slimības apkarošanai, kā arī 2009. gada3. decembra secinājumi par pētniecības kopīgo plānošanu Eiropā, kas īpaši attiecas uzizmēģinājuma kopīgās plānošanas iniciatīvu, kas ir veltīta cīņai pret neirodeģeneratīvāmslimībām un jo īpaši Alcheimera slimību.

Mairead McGuinness, jautājuma iesniedzēja. – Pateicos Padomei par atbildi. Nodošu jūsupateicību savam kolēģim Gay Mitchell.

Vai jūs varētu pastāstīt par patieso situāciju dažādās dalībvalstīs, kas droši vien Padomeiizraisa bažas? Tas ir fakts, ka epilepsijas ārstēšana ir atkarīga no tā, kur dzīvojat, un dažāsdalībvalstīs ir milzīgas problēmas saistībā ar neirologu pieejamību.

Vai jūs varētu arī pastāstīt par to, kādu ietekmi tas rada pārrobežu veselības aprūpespakalpojumu kopumam, par kuru pašlaik tiek debatēts? Ja epilepsija netiek ārstēta, cilvēkicieš daudz smagāk nekā tad, ja ir pieejama atbilstoša ārstēšana. Diemžēl jāsaka, ka dažādāsdalībvalstīs epilepsijas slimnieku aprūpes līmenis ir atšķirīgs.

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Manuprāt, jūsu novērojumi par medicīniskāsaprūpes kvalitāti dažādās dalībvalstīs ir diezgan atbilstoši patiesībai. Joprojām esam vēltālu no kopējās veselības aprūpes pārvaldības kvalitātes saskaņotības.


Tas ir tādēļ — un tas ir jāuzsver, ka Savienības pilnvaras veselības aprūpes jautājumosjoprojām ir diezgan ierobežotas, salīdzinot ar dalībvalstu pilnvarām. Turklāt ir pareizipieminēt pārrobežu pakalpojumu kopumu, jo, to izmantojot, ir iespējams uzlabot vairākusveselības aprūpes kvalitatīvos aspektus.

Vai gan man vēl jāatgādina, ka Beļģijas prezidentūras pilnvaru laikā Padome joprojām veicpārrunas un turpinās to darīt līdz galam, lai iegūtu pēc iespējas lielāku atbalstu nolīgumamotrajā lasījumā par šo pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumu kopumu. Tas ir sarežģītsuzdevums, un laiks tā veikšanai ir ierobežots, bet mūsu mērķis ir to panākt līdz decembrabeigām.

Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 3, ko iesniedza Seán Kelly (H-0457/10)

Temats: ES nostājas Kankunā saskaņošana

Kādus konkrētus pasākumus Padome veic, lai pirms 2010. gada Apvienoto NācijuOrganizācijas konferences par klimata pārmaiņām Kankunā saskaņotu ES nostāju sarunās,īpašu uzsvaru liekot uz to, ka ES pauž vienotu viedokli?

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Godājamie deputāti! Savā 14. oktobrasanāksmē Padome pieņēma secinājumus par Eiropas Savienības nostāju saistībā arkonferenci par klimata pārmaiņām Kankunā, kuras laikā tiks izskatīti globālie klimatapārmaiņu pamatdokumenti.

Pamatojoties uz šo tekstu, oktobra Eiropas Padomes sanāksmē, kas notiks no 18. līdz19. oktobrim, izstrādās Eiropas Savienības nostāju gaidāmajai 16. Apvienoto NācijuOrganizācijas konvencijas par klimata pārmaiņām pušu konferences sanāksmei. ES nostājaaptver visus svarīgos šīs konferences aspektus — gaidāmos rezultātus, Kioto protokolaturpināšanas nosacījumus pēc 2012. gada, sasniedzamo progresu dažādās Bali ceļvedīaprakstītajās jomās — seku mazināšanā, adaptācijā, mežu tehnoloģiskajos aspektos unfinansēšanā.

Visos šajos aspektos Padome ir centusies paust saprotamu un viegli paziņojamu nostāju.Šobrīd visiem Eiropas Savienības dalībniekiem ir svarīgi izmantot šo nostāju, lai sniegtuskaidru un viennozīmīgu signālu mūsu starptautiskajiem partneriem.

Kā Padome ir tikko uzsvērusi, Eiropas Savienība cer, ka Kankunas sanāksmes rezultātā tikspieņemta virkne līdzsvarotu lēmumu, ar kuriem būs iespējams īstenot starptautisku politikuklimata pārmaiņu jomā pēc 2012. gada. Turklāt būs arī vairākas divpusējas sanāksmes untikšanās pirms sanāksmes Kankunā, un tajās mums tiks dota iespēja izskaidrot savu nostājumūsu partneriem.

Pašā konferencē šī nostāja tiks precizēta, ja tas būs nepieciešams, kārtējo Eiropas Savienībasrīcības koordinēšanas sanāksmju laikā. Protams, ka rēķināmies ar visu iestāžu palīdzību,skaidri informējot par mūsu nostāju un paužot, ja iespējams, vienu un to pašu vēstījumuvisos mūsu ārējās reprezentācijas pasākumos.

Seán Kelly (PPE). – Padomes priekšsēdētāja kungs! Augstu novērtēju jūsu atbildi unuzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai mēs radītu pozitīvu ietekmi Kankunā, pretēji tam, kā diemžēlnotika Kopenhāgenā.

Vēlos tikai uzdot papildjautājumu — spriežot no kontaktiem, kādi jums, iespējams, ir arcitām valstīm visā pasaulē, kas radušies Kopenhāgenas sanāksmes rezultātā, cik pārliecināts


esat par to, ka tiks noslēgts līgums par saistošiem mērķiem? Galu galā tiem tomēr būs jābūtsaistošiem. Šajā nelabvēlīgajā situācijā diemžēl nekas cits nelīdzēs.

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Man jāatzīst un skaidri jāpasaka, ka tiktiešām būs grūti Kankunā panākt progresu.

Šim relatīvajam pesimismam ir trīs iemesli. Pirmkārt, ekonomikas krīzes, kas, protams, irskārusi Eiropas Savienību un daudzas citas valstis ārpus ES, rezultātā ir mazinājusies labāgriba un investīciju solījumi šajā jautājumā; otrkārt, tā ir jauno valstu atteikšanās uzņemtiessaistības; un visbeidzot Amerikas Savienotajām Valstīm nav izdevies ieviest skaidrus tiesībuaktus šajā jomā.

Eiropas Savienība ir saglabājusi to pašu nostāju, kāda tai bija Kopenhāgenā, un, manuprāt,mums jābūt piesardzīgiem attiecībā uz to, cik lielas saistības pašlaik uzņemamies, lainevienkāršotu tās nostājas un pamatnostādnes, kādas mēs varētu pieņemt Kankunā pēcmēneša.

Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Ministra kungs! Vēlos jums jautāt, vai apsveratklimata pārmaiņu un piesārņojuma samazināšanas uzdevumu sasaisti ar tūkstošgadesmērķiem, jo jāatzīst, ka ir tādas jaunattīstības valstis, kuras uzskata, ka tām ir pārāk dārgipāriet uz emisiju samazināšanas procesu, pat ja tādā veidā tajās tiks izveidotas darba vietasun turklāt vēl nodrošināta ilgtspējīga ekonomika. Tādēļ jautāju, vai plānojat izveidot saiknistarp tūkstošgades attīstības mērķiem un klimata pārmaiņām?

Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Kopenhāgenā pat tādas sadarbotiesgatavas valstis kā Brazīlija galu galā pārgāja G77 valstu pusē, apvienojot spēkus, lai izveidotubloku pret tā sauktajām bagātajām ziemeļu valstīm. Sagatavošanās konferencē debates parklimata pārmaiņām pārvērtās debatēs par godīgumu, kurās strauji augošas ekonomikasvalstis skaidri darīja zināmu, ka tās neplāno piekāpties sanāksmē Kankunā.

Man jautājums jums tātad ir šāds — kā ir iespējams izvairīties no šādu bloku veidošanas,un kā ir iespējams novērst šādu temata maiņu? Vai ES nebūtu jāuzņemas svarīga loma kāstarpniekam šajā situācijā?

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Atbildot uz šiem diviem jautājumiem,nevaru jums nepiekrist. Eiropas Savienībai jāmaina stratēģija saistībā ar Kopenhāgenu.

Savienībai daudz vairāk jāskaidro sava nostāja, Savienībai daudz vairāk jārunā ar valstugrupām, kurām ir ievērojami atšķirīgs viedoklis no mums, un, tik tiešām, saikne starpklimata pārmaiņām un tūkstošgades attīstības mērķiem ir skaidri saskatāma.

Protams, nevaram gaidīt un jo īpaši ne tuvākajos gados, ne dažos nākamajos gados, ka tie,kuriem jāsamazina sava smagās rūpniecības bāze, ieguldīs tikpat lielas pūles kā mēs ES toesam paveikuši un kā to ir paveikušas jaunattīstības valstis. Tas acīmredzami nav pietiekami,bet tieši tādēļ arī Savienība tik daudz iegulda tā sauktā „ātras īstenošanas” principaizmantošanā, kas ir finansējuma nodrošināšana palīdzībai jaunattīstības valstīm. Šī shēmair nepārprotami vērsta uz valstīm, kas nevar atļauties īstenot šādu samazinājumu.

Manuprāt, tajā ir ietverts viss. Dialogs un atbilstoši resursi sniedz iespēju jaunattīstībasvalstīm pamatīgāk apsvērt pašām savus mērķus samazinājuma jomā, sevišķi siltumnīcasefekta izraisīto gāzu emisiju samazinājuma jomā.


Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 4, ko iesniedza Georgios Papanikolaou (H-0460/10)

Temats: Prezidentūras programma - priekšlaicīga skolas pamešana

Prezidentvalsts Beļģijas programmas nodaļā, kas veltīta izglītības, apmācības, jaunatneslietu, sporta, kultūras un audiovizuālās politikas jomai, norādīts, ka prezidentvalsts īpašuuzmanību pievērsīs problēmām, kas saistītas ar pilna izglītības kursa nebeigšanu, kā arīizglītības un apmācības nozīmīgumam sociālajā integrācijā.

Tieši kādas iniciatīvas prezidentvalsts ir uzsākusi līdz šim, lai pildītu iepriekš minētāssaistības, un kādu pasākumu grafiku tā ir paredzējusi līdz gada beigām?

Vai Padomes rīcībā ir pamatoti dati par to, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā dalībvalstīsir saasinājusies priekšlaicīgas skolas pamešanas problēma un ka šī problēma savukārtietekmē tās?

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti!Pašreiz prezidējošā valsts, turpinot iepriekšējo prezidējošo valstu iesākto darbu lielākassadarbības panākšanai Eiropas mērogā skolu izglītības jomā, īpašu uzmanību veltajautājumam par pamatprasmēm un priekšlaicīgu skolas pamešanu.

Tādēļ tā turpina darbu saistībā ar Eiropas Padomes 2010. gada marta secinājumiem, kurosir uzsvērta nepieciešamība samazināt priekšlaicīgi skolu pametušo skaitlisko rādītāju Eiropāun kuros ir arī noteikts kopējais mērķis šo rādītāju samazināt zem 10 % līdz 2020. gadam.

Tādēļ prezidējošā valsts ir uzsākusi vairākas iniciatīvas, sākot no semināra ministru līmenī,ko tā organizēja pašā termiņa sākumā — jūlijā. Šajā seminārā un obligātās izglītībasģenerāldirektoru sanāksmē, kas nejauši notika dienu iepriekš, galvenā uzmanība tika vērstauz grūtībām, ar kādām sastopas skolnieki pamatprasmju, proti, dzimtās valodas,dabaszinātņu un matemātikas, apguvē, kā arī dalībvalstu pieredzei un politikaspamatnostādnēm, kas jāizstrādā, lai novērstu priekšlaicīgu skolas pamešanu.

Turpinot šajās sanāksmēs iesākto darbu, prezidējošā valsts ir izstrādājusi secinājumus pargalveno prasmju līmeņa paaugstināšanu, ņemot vērā sadarbību Eiropā skolu izglītībasjomā. Tā kā Padome pašlaik apspriežas par šiem secinājumiem, prezidējošā valsts plānotos iekļaut Padomes dienas kārtībā novembrī.

Vispārīgi runājot, Padome gaida ieteikuma priekšlikumu, kas Komisijai ir drīz jāiesniedzsaistībā ar priekšlaicīgas skolas pamešanas problēmu Eiropas līmenī. Vienlaikus tiks turpinātivai pastiprināti centieni dalībvalstu līmenī, lai pakāpeniski samazinātu priekšlaicīgi skolupametušo skaita rādītāju līdz 2020. gadam saskaņā ar Eiropas Padomes noteikto kvantitatīvomērķi.

Noslēgumā, ņemot vērā, ka šis ir Eiropas Gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību,vēlos piebilst, ka Beļģijas prezidentūra 28. septembrī arī organizēja konferenci arnosaukumu „Pārraujot nelabvēlīgu apstākļu apburto loku — sociālā integrācija izglītībāun pateicoties izglītībai”. Šīs konferences rezultāti noderēs kā materiāls debatēm, kas19. novembrī norisināsies Izglītības padomē.

Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Pateicos, ministra kungs, par jūsu atbildi. Saistībāar jūsu teikto, vēlos arī papildus uzdot dažus jautājumus — uz kurieni priekšlaicīgi skolupametušie bērni dodas? Vai viņi nonāk nelabvēlīgos apstākļos, tiek sociāli atstumti vai arīviņi apgūst tehniskās profesijas, kas ir pozitīvs solis un ļaus viņiem nopelnīt cilvēka cienīguiztiku?


Vai Padomes rīcībā ir kādi dati, vai arī tā vismaz ir uzdevusi vai plāno uzdot Komisijaikonstatēt šādus sociālos koridorus, lai varam redzēt, kas šo bērnu dzīvē notiek pēc tam,un ko varam darīt, lai nodrošinātu labākus mūsu īstenotās politikas rezultātus?

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Godājamie deputāti! Šī iniciatīva ir izcila,un turklāt kontakti starp ministriem un tiem, kas strādā izglītības jomā, apliecina, cikatšķirīgs ir stāvoklis katrā atsevišķā ES dalībvalstī, jo dažās valstīs tiek īstenotas programmas,kas ir ļoti specifiskas un konkrētas, lai nodrošinātu, ka priekšlaicīgi skolu pametušienenonāktu nelabvēlīgos apstākļos. Šis kartēšanas process tādēļ ir sevišķi svarīgs. Tas prasīslaiku, jo stāvokļa novērtēšana 27 dalībvalstīs nav viegls uzdevums.

Domāju, ka Beļģijas prezidentūras vadībā darbs saistībā ar priekšlaicīgu skolas pamešanuir iesācies pozitīvi un ka turpmākās prezidentvalstis, sevišķi Ungārijas prezidentūra, noteiktivarēs ierosināt ieteikuma projektu ne tikai priekšlaicīgi skolu pametušo rādītājasamazināšanai, bet arī secinājumu izdarīšanai no šīs 27 dalībvalstīs veiktās tā stāvokļanovērtēšanas, kādā nonāk skolnieki, kas ir priekšlaicīgi pametuši skolu, sevišķi, ja viņi irnonākuši nelabvēlīgos apstākļos vai nav iesaistījušies profesionālākas izglītības sistēmā,kā jūs norādījāt.

Vilija Blinkevičiūtė (S&D). – (LT) Paldies, ministra kungs, par pūlēm, ko jūs kāprezidējošā valsts esat ieguldījuši nabadzības apkarošanā. Vai nepiekrītat, ka nabadzība irarī viens no iemesliem, kādēļ jaunieši nepabeidz vidējo mācību kursu un ir spiesti pamestskolu? Šodien Eiropas Parlaments apstiprina ļoti nozīmīgu lēmumu par minimālā ienākumulīmeņa stiprināšanu visā Eiropas Savienībā. Vai pēc jūsu kā prezidējošās valsts ieskatiemšis arī varētu būt viens no pasākumiem, lai veicinātu, ka jaunieši iegūst vidusskolas izglītībuun nepamet skolu?

Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Diemžēl skolu pametušo procentuālais rādītājsEiropā ir 19 %, bet vienlaikus tādās valstīs kā Portugāle tas sasniedz 40 %. Ekonomikaskrīze un budžeta un iedzīvotāju resursu samazināšanās rezultātā daudzās valstīs ir slēgtasdaudzas skolas, sevišķi lauku apvidos. Runājot par izglītību, runājam par Eiropas nākotni.Tādēļ šī Eiropas Gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību kontekstā vēlos lūgt jūs,ministra kungs, Padomē, bet varbūt pat Eiropas Padomes līmenī, noteikt skolu pametušorādītāja samazināšanā obligāti sasniedzamos mērķus.

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Vēlos atzīt, ka piekrītu abiem godātajiemdeputātiem, ka tik tiešām priekšlaicīga skolas pamešana ir saistīta ar nabadzību un sociāloatstumtību. Man ir skaidrs, ka daudzi mūsu bērni atkarībā no viņu ģimenes stāvokļa, viņuvecāku finansiālā stāvokļa ir nonākuši nelabvēlīgos apstākļos savās skolas gaitās un kaekonomikas krīze šo problēmu acīmredzami ir saasinājusi.

Tādēļ gan Padome, gan Komisija ir to ņēmusi vērā, jo mēs kopā, kā zināms, esam pieņēmuši2020. gada stratēģiju, kurā vienlaicīgi ir apvienota ekonomikas attīstība, pētniecībasattīstība, mūsu mācību programmu kvalitāte un arī cīņa pret nabadzību. Visas šīskomponentes veido vienu veselu stratēģiju, kas, manuprāt, ļauj mums atrast saskaņotusrisinājumus.

Vēlos īsumā vēl atgriezties pie pamatprasmēm, jo tas ir svarīgs jautājums. Secinājumi, koapstiprināšanai novembra Padomē iesniegs Beļģijas prezidentūra, būs vērsti uz vairākumērķu sasniegšanu. Minēšu tos īsumā — dalībvalstu stratēģiju ieviešana skolnieku rezultātuuzlabošanai lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs.


Vēl viens mērķis ir analizēt pašreizējo dalībvalstu stratēģiju efektivitāti, lai iegūtuinformācijas avotu, kas noderēs, kā iepriekš minējām, lēmumu pieņemšanas procesā.Tomēr mērķis ir arī īstenot izmēģinājuma projektus, ko dalībvalstis veic brīvprātīgi savāstarpā un kuru mērķis ir uzlabot jauno eiropiešu pamatprasmes, un, kādēļ gan nē, nodrošinātefektīvāku to instrumentu izmantošanu, kas ir mūsu rīcībā un kas ir būtiski, piemēram,tādu, kas ir atklātās koordinēšanas metodes, akadēmiskās izglītības un mūžizglītības, unSeptītās pētniecības un tehnoloģiskās attīstības pamatprogrammas elementi.

Tie ir vairāki mērķi, kurus centīsimies īstenot Beļģijas prezidentūras pilnvaru laikā un kovisticamāk pārņems turpmākās prezidentūras, sevišķi, Ungārijas prezidentūra.

Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 5, ko iesniedza Jim Higgins (H-0465/10)

Temats: ES mērķis pilnībā likvidēt sauszemes mīnas

Kādus pasākumus Padome ir iecerējusi veikt pret sauszemes mīnu izmantošanas postošajāmsekām? Vairākas valstis vēl arvien izmanto pretkājnieku sauszemes mīnas, un ir pamatsuzskatīt, ka dažas valstis turpina sauszemes mīnu ražošanu — mīnas un nesprāgusi munīcijajoprojām ir aktuāla problēma aptuveni 65 valstīs. Pasaules mērogā tiek lēsts, ka sauszemesmīnas katru gadu prasa 15 000–20 000 jaunu upuru, no kuriem daudzi ir civiliedzīvotāji,tostarp bērni.

ES ir ļoti stingri paudusi vēlmi likvidēt sauszemes mīnas, kā arī šo mīnu izmantošanu unuzglabāšanu, bet līdz šim nav izdevies sagaidīt vērienīgu rīcības plānu ar noteiktiemtermiņiem, nemaz jau nerunājot par šāda plāna īstenošanu.

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Eiropas Savienība jau gadiem ir strādājusi,lai pilnībā likvidētu pretkājnieku sauszemes mīnas, palīdzot atrisināt milzīgās humanitārāsun attīstības problēmas, ko tā rada. 1995. gada maijā Eiropas Savienība ar Padomes Lēmumu95/170/KĀDP pieņēma pašu pirmo kopīgo pasākumu, kas paredzēts pretkājniekusauszemes mīnu izmantošanas un izplatīšanas apkarošanai visā pasaulē.

Līdz ar to Eiropas Savienība bija pirmā starptautiskās sabiedrības mērogā, kas uzsāka rīcību1997. gada novembrī pēc tam, kad tika pieņemta Otavas konvencija par pretkājnieku mīnuizmantošanas, uzglabāšanas, ražošanas un pārvietošanas aizliegumu un to iznīcināšanu.18. septembrī Padome pieņēma jaunu vienoto rīcību, kas paredzēta Eiropas Savienībaspolitisko centienu turpināšanai saistībā ar pilnīgu pretkājnieku sauszemes mīnu likvidēšanu,un konkrēti, lai ieviestu kopīgu pretkājnieku mīnu eksporta un ražošanas moratoriju unveicinātu daudzdimensionālu ieguldījumu Eiropas Savienībā atmīnēšanas darbā un cituar to saistīto pasākumu īstenošanā.

Kopš tā laika Eiropas Savienība nepārtraukti ir veicinājusi šo apņemšanos, kas kopš2003. gada ir balstīta uz Eiropas drošības stratēģiju. 2008. gada jūnijā tika pieņemta jaunavienotā rīcība Otavas konvencijas pieņemšanas atbalstam visā pasaulē. Šīs vienotās rīcībasmērķis ir arī konkrētas palīdzības sniegšana valstīm, kas ir konvencijas dalībnieces,konvencijas noteikumu ieviešanā, sevišķi to, kas ir saistīti ar atmīnēšanu, palīdzību upuriemun krājumu iznīcināšanu.

Turklāt, lai gan to valstu, kas ir konvencijas dalībnieces, skaits ir ievērojami audzis unpretkājnieku sauszemes mīnu upuru skaits samazinās, joprojām pastāv nepieciešamībapalīdzēt upuriem un praktiski uzlabot viņu dzīvi.


Eiropas Savienība iesaistījās 2010.–2014. gada rīcības plāna izstrādē — kuru tā pilnībāatbalsta —, kas tika pieņemts Kartagenā, Kolumbijā, konvencijas otrās pārskatīšanaskonferences laikā no 2009. gada 29. novembra līdz 4. decembrim.

Pašlaik tiek izstrādāts jauns Padomes lēmums, lai konkrētā veidā atbalstītu šo rīcības plānuun tā komponenti, kas paredzēta upuru atbalstam. Papildus Padomes pastiprinātai politiskairīcībai Komisijas vadītās palīdzības programmu, kas tiek īstenotas saskaņā ar attīstībasatbalsta un kaimiņattiecību politiku, un dalībvalstu nacionālo programmu rezultātā EiropasSavienības ieguldījums atmīnēšanā un atbalsta sniegšanā upuriem ir pieaudzis līdzEUR 1,8 miljardiem, kas ir puse no ieguldījuma visā pasaulē.

Jim Higgins (PPE). – Vēlos pateikties priekšsēdētājam par izsmeļošo atbildi. Viņš minējaOtavas konvenciju vai Mīnu aizlieguma līgumu, ir arī Konvencija par šķembu munīcijasaizliegumu, kas tika parakstīta 2008. gadā Dublinā, un pašlaik ir arī rīcības plāns, betpatiesība ir tāda, ka Eiropas Savienība ieguldīja EUR 1,8 miljardus sauszemes mīnuapzināšanas projektos laika periodā līdz 2007. gadam, bet faktiski no tiem ir iztērēti tikai1,5 miljardi. Patiesība ir tāda, ka sauszemes mīnas joprojām tiek izmantotas. Barbariskaprakse ir tāda, ka ik mēnesi iet bojā vai tiek sakropļoti 2000 iedzīvotāji, un mums tik tiešāmjāsāk šo jautājumu vispusīgi atrisināt starptautiskā līmenī.

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Jums ir taisnība, esam iztērējuši1,5 miljardus, un joprojām ik mēnesi rodas 2000 jaunu upuru. Eiropas Savienība nevarvienpusēji izdarīt visu iespējamo šajā jautājumā — tā jau veic pusi no visa darba.

Uzskatu, ka esam nepārprotami izskaidrojuši, cik jutīga ir mūsu attieksme pret šīs problēmascilvēcisko aspektu. Diemžēl attiecībā uz lēmumu pieņemšanu papildus neko daudz darītvairs nevaram. Vēl var būt iespējama tikai pamatīga un konkrēta progresa panākšanaattiecībā uz atbruņošanos, un mēs esam sevišķi iesaistīti aspektā, kas saistīts ar pretkājniekumīnu aizliegšanu.

Paul Rübig (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Chastel kungs! Sauszemes mīnas arīturpmāk būs ievērojama problēma pat vēl tālākā nākotnē. Vai, jūsuprāt, ir iespējams uzsāktspecializētās izpētes programmas sauszemes mīnu atklāšanā? Protams, šī nav visas Eiropas,bet gan globāla problēma. Vai plānojat arī atrast piemērotas iestādes, kas īsteno izpētesprogrammas šajā jomā?

Seán Kelly (PPE). – Pirmkārt, pateicos savam kolēģim Higgins kungam par to, ka viņšuzdeva šo ārkārtīgi svarīgo jautājumu, un pateicos arī Padomei par tās izsmeļošo atbildi.

Godīgi runājot, manuprāt, Eiropas Savienība ir aktīvi strādājusi, lai atrisinātu šo nelabvēlīgosituāciju. Vēlos jautāt Padomei, vai tā ir apmierināta ar to, kādā veidā Apvienoto NācijuOrganizācija risina šo jautājumu, un vai tā spēj sniegt lielāku ieguldījumu, līdzīgu tam, komēs pašlaik veicam?

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Abi jautājumi ir ļoti lielā mērā saistīti, unes gatavojos atbildēt uz pirmo no tiem, atsaucoties uz otro. Protams, ikviena izpētesprogramma, kas paredzēta, lai atklātu pretkājnieku mīnas visā pasaulē, ir vērtējama atzinīgi.

Šādas programmas ieviešanai nepieciešama cieša sadarbība ar Apvienoto NācijuOrganizāciju, un galvenokārt jābūt iespējai panākt vienošanos starp visām ANO sastāvāietilpstošajām iestādēm. Šis darbs ir ilgs un detalizēts, jo ir nepieciešams pārliecināt citus,kuri ne vienmēr piekrīt, ka jāiegulda resursi šādās programmās.


Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 6, ko iesniedza Vilija Blinkeviciute (H-0468/10)

Temats: Vardarbības pret sievietēm novērošanas centra izveide

Padomes 2010. gada 8. marta secinājumos par vardarbības pret sievietēm izskaušanu irminēts, ka, pamatojoties uz jau pastāvošām institucionālajam struktūrām, Eiropā ir jāizveidopret sievietēm vērstas vardarbības novērošanas centrs, kura uzdevums būtu vākt kvalitatīvusstatistikas datus, lai tos izmantotu kā pamatu turpmākai politikas izstrādei. Civilizētāsabiedrībā vardarbība pret sievietēm nav pieļaujama — šai parādībai ir jāizzūd. Irnepieciešams vākt vislabākās kvalitātes datus, labāk koordinēt pasākumus, apmainīties arlabas prakses piemēriem un rīkot efektīvas informācijas kampaņas par vardarbību, nokuras cieš sievietes.

Kad Padome plāno pieņemt lēmumu par minētā novērošanas centra izveidi? Kādi būscentra mērķi un uzdevumi, un kad tas sāks pildīt savas funkcijas?

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Godājamie deputāti! Vardarbības pretsievietēm apkarošana ir mērķis, kas kopīgs gan Eiropas Parlamentam, gan Padomei. Kāzināms, abas mūsu iestādes ir strādājušas pie šī jautājuma vairākus gadus un daudzosdažādos kontekstos.

Vēlos jums atgādināt par rezolūciju, ko pieņēmāt pagājušajā gadā, kad svinējām ApvienotoNāciju Organizācijas rezolūcijas 10. gadadienu, ar kuru 25. novembris tika pasludinātspar Starptautisko dienu vardarbības pret sievietēm izskaušanai. Šajā rezolūcijā aicinājātKomisiju iesniegt mērķtiecīgu un saskaņotāku ES politisko plānu un mudinājāt dalībvalstisieviest saskaņotu sistēmu statistikas datu vākšanai.

Kā godājamais deputāts atgādināja, martā Padome lūdza Komisiju izstrādāt Eiropas stratēģijuvardarbības pret sievietēm novēršanai un apkarošanai. Viena no Padomes noteiktajāmprioritātēm šajā jautājumā ir sagatavot Eiropas vardarbības pret sievietēm novērošanascentru, pamatojoties uz esošajām struktūrām.

Komisija pašlaik izstrādā jaunu stratēģiju attiecībā uz vardarbību pret sievietēm, kurā būsietverta arī šī novērošanas centra izveide. Tomēr, kā varat iedomāties, pašlaik mēs vēlnezinām, kāds būs šīs stratēģijas saturs. Ceram to saņemt nākamgad. Tādēļ ir diezganticams, ka pēc tam būs nepieciešams atsevišķs priekšlikums šāda novērošanas centraizveidei.

Protams, ka šādu priekšlikumu attiecīgi izskatīs Padome, kura darbojas kā otrs tiesību aktupieņēmējs līdzās Eiropas Parlamentam.

Protams, ir nedaudz priekšlaicīgi patlaban izdarīt pieņēmumus par to, kādi būs turpmākāpret sievietēm vērstas vardarbības novērošanas centra mērķi, un sevišķi par datumu, kadtas uzsāks savu darbību.

Vilija Blinkevičiūtė (S&D). – (LT) Pateicos, ministra kungs, par atbildi. Joprojām ircerība, ka kādreiz tiks izveidots centrs, kuram ir paredzēts vākt ticamus datus par vardarbībupret sievietēm, kas pastāv joprojām. Tomēr vēlos zināt, vai, jūsuprāt, dalībvalstīs irpietiekami daudz datu, lai pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošana patiešām kļūtupar prioritāti. Manuprāt, mums vēl nav ticamu datu, un tas ir viens no iemesliem, kādēļEiropas Savienībā joprojām ir diezgan daudz dažādu vardarbības izpausmju.

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Tajā, ko jūs sakāt, ir zināma daļa patiesības.Šodien ir grūti pieņemt, ka, lai izveidotu šo novērošanas centru un konstatētu ar to saistītos


jautājumus, jāpamatojas tikai uz to, ko dažas dalībvalstis jau ir atsevišķi ierosinājušasattiecībā uz vardarbības gadījumu skaitu, veidu un dažādu vardarbības izpausmju izplatību.Tas ir sākumpunkts.

No Komisijas gaidām plānu, norādījumus, metodes, lai visā ES, 27 dalībvalstīs, varamvienādot drošu veidu, kā uzskaitīt visa veida vardarbības gadījumus un to izplatību, un laimēs varam izstrādāt, ja iespējams kopīgi, tādu stratēģiju, kas dos rezultātus.

Paul Rübig (PPE). – (DE) Chastel kungs! Mums ir aģentūras, kas jau nodarbojas ar šojautājumu risināšanu. Vēlos jums atgādināt par Pamattiesību aģentūru Vīnē. Vai ir iespējamslikt šai aģentūrai pievērst uzmanību šim jautājumam un koncentrēt uz to savu darbību, laimums nebūtu jāizveido jauna iestāde, bet tā vietā varētu nodot šo darbību jau pastāvošajaiaģentūrai Vīnē? Tajā strādā ārkārtīgi augsti kvalificēts personāls. Būtu labi, ja to varētunokārtot.

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) (Runātājs nav dzirdams mikrofonā) viegliatbildēt uz šo jautājumu. Lielā mērā atbalstu šīs pastāvošās aģentūras izmantošanu tā vietā,lai veidotu jaunu. Manuprāt, ir pārāk daudz aģentūru, un tādēļ nav nepieciešams veidotjaunas. Jebkurā gadījumā ceru, ka pastāvošās struktūras, piemēram, aģentūra Vīnē, tiksiesaistītas tā taktiskā plāna izstrādē, ko Komisija gatavojas mums piedāvāt.

Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 7, ko iesniedza José Manuel Fernandes (H-0470/10)

Temats: Bioatkritumi

Šā gada 6. jūlijā Eiropas Parlaments ar lielu balsu vairākumu pieņēmarezolūciju P7_TA(2010)0264 par Komisijas Zaļo grāmatu par bioatkritumuapsaimniekošanu Eiropas Savienībā, kurā tas aicina Komisiju līdz 2010. gada beigāmizstrādāt konkrētu direktīvas priekšlikumu.

Šā gada 14. jūlijā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā notikušajāviedokļu apmaiņā ministre Joke Schauvliege, paužot Beļģijas prezidentūras viedokli, pozitīvinovērtēja Parlamenta pieņemto rezolūciju un apņēmās veicināt progresu šajā jomā.

Vai Padome Beļģijas prezidentūras vidus posmā varētu norādīt, kādus pasākumus tā iriecerējusi līdz pilnvaru termiņa beigām, ievērojot Eiropas Parlamenta noteiktās prasības?

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti!Tāpat kā Eiropas Parlaments arī Padome 2009. gada 25. jūnijā pieņēma secinājumus saistībāar Zaļo grāmatu par bioatkritumu apsaimniekošanu Eiropas Savienībā.

Savos secinājumos Padome iedrošina Komisiju turpināt tās veikto ietekmes uz vidinovērtējumu ar mērķi sagatavot, ja nepieciešams, ES likumdošanas priekšlikumu parbioloģiski noārdāmiem atkritumiem līdz 2010. gadam. Teiksiet, ka jau esam 2010. gadā.Sevišķi Padome aicināja Komisiju apsvērt preventīvos pasākumus atsevišķai bioloģiskinoārdāmo atkritumu savākšanai, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas balstīta uz integrētāsapsaimniekošanas ķēdes un izsekojamības principu visā procesā un prasību noteikšanuattiecībā uz komposta un digestāta marķējumu.

Turklāt 2010. gada 11. jūnijā Padome ņēma vērā Komisijas paziņojumu par turpmākiempasākumiem bioatkritumu apsaimniekošanā Eiropas Savienībā. Šajā paziņojumā Komisijaapliecināja savus plānus turpināt darbu pie bioatkritumu apsaimniekošanas tehniskonoteikumu ieviešanas un attiecīgi grozīt Direktīvu 86/278/EEK par notekūdeņu dūņām.


Padome, protams, izskatīs jaunu šāda veida priekšlikumu, un 21. septembrī Beļģijasprezidentūra organizēja konferenci par bioatkritumiem, lai, cita starpā, debatētu parKomisijas paziņojumu saturu. Šīs konferences rezultāti tika paziņoti Padomei 14. oktobrī,tātad — tikai nesen.

José Manuel Fernandes (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, Chastel kungs! Šī gada 6. jūlijāEiropas Parlaments ar lielu balsu vairākumu pieņēma konkrētu direktīvu parbioatkritumiem. Skaidrības, vienkāršības un juridiskās noteiktības iemeslu dēļ uzskatām,ka šī regulējuma vietā, kas ir izkaisīts vairākos juridiskos tekstos, un lai novērstu šādusituāciju, ir labāk pieņemt konkrētu direktīvu.

Tādējādi mēs to varēsim saskaņot arī ar stratēģiju „Eiropa 2020”, ar racionālu, ilgtspējīguun integrējošu izaugsmi. Tādā veidā iegūsim arī vairāk „zaļu” darba vietu. Tā arī veiksmīgivarēsim cīnīties pret klimata pārmaiņām. Augstas kvalitātes komposta izmantošana ļausmums uzlabot augsnes stāvokli un arī atbalstīt bioloģisko daudzveidību. Tādēļ jautāju, vaiarī Padome aizstāv konkrētas direktīvas izstrādi, un ko tā darīs, lai šo mērķi panāktu.

Priekšsēdētāja. – Šovakar pret jums visiem esmu bijusi diezgan laipna, jo mums bijapietiekami daudz laika, bet jautājumiem ir paredzētas tikai 30 sekundes.

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Centīšos runāt, cik vien īsi iespējams,priekšsēdētājas kundze, lai runas beigās mani nebūtu jālūdz ievērot kārtību. Taču šis irinteresants jautājums. Kā zināt, Komisija lemj par to, vai ierosināt vai neierosināt šādaskonkrētas direktīvas ieviešanu. Padome apzinās, ka savā paziņojumā par turpmākiempasākumiem bioatkritumu apsaimniekošanā Eiropas Savienībā Komisija neievērojatrūkumus pašreizējos tiesību aktos, kuros tiek prasīts ieviest šādu konkrētu tiesību aktu,bet tā paziņoja par grozījuma priekšlikumu Notekūdeņu dūņu direktīvai.

Droši vien nebūsiet ar to apmierināts, bet jums arī jāzina, ka tad, kad 2009. gadā tikaizstrādāti Padomes secinājumi, dalībvalstīm nebija vienots viedoklis jautājumā par to, vaiir vai nav nepieciešama konkrēta direktīva par bioatkritumiem. Tādēļ neatbildēšu ne „jā”,ne „nē”, jo dalībvalstu viedoklis ir atšķirīgs šajā jautājumā. Padome, protams, ar interesiizskatīs Komisijas priekšlikumus par šo Notekūdeņu dūņu direktīvu un jo īpaši tāsnoteikumus bioatkritumu jomā, kas, protams, būs ietverti šajā priekšlikumā.

Priekšsēdētāja. – Paldies, ministra kungs. Mans komentārs nebija domāti jums.Jautājums Nr. 8, ko iesniedza Mairead McGuinness (H-0471/10)

Temats: Divkāršas recesijas iespējamība — 3 % mērķa ilgtspējība

Vai Padome var sniegt komentārus sakarā ar godājamā Nobela prēmijas laureāta ekonomikāDžozefa Štiglica (Joseph Stiglitz) apgalvojumu, ka Eiropas ekonomikā pastāv risks atkalnonākt recesijā ES dalībvalstu valdību īstenotā valsts izdevumu samazinājuma dēļ, mēģinotsamazināt budžeta deficītu tā, lai tas nepārsniegtu 3 %, kā tas paredzēts Stabilitātes unizaugsmes paktā?

Vai šis 3 % mērķis ir reālistisks, ņemot vērā, ka dažu dalībvalstu finanses patlaban ir smagasspriedzes apstākļos?

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti!Galvenais Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti EiropasSavienībā. Saskaņā ar Līguma noteikumiem dalībvalstīm ir jāīsteno tāda nacionālā politika,kas saskan ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un visaptverošām ekonomikas politikaspamatnostādnēm.


Padome 7. septembrī vienojās ieviest Eiropas pusgadu, sākot no 2011. gada. Galvenie šīprocesa mērķi ir saskaņot stabilitātes un izaugsmes programmu un nacionālo reformuprogrammu laika grafiku, lai nodrošinātu saskaņotu strukturālo uzraudzību visos budžetadisciplīnas, makroekonomiskās stabilitātes un izaugsmes līmeņos, vienlaikus atsevišķāsprocedūras saglabājot formāli nošķirtas.

Šis process ļaus nodrošināt labāku ekonomikas politikas koordinēšanu Eiropas Savienībāun veicinās budžeta disciplīnas stiprināšanu, makroekonomisko stabilitāti un izaugsmi.Tās pašas bažas lika Eiropas Savienībai saskaņā ar Līgumu tai piešķirto pilnvaru robežāsieplānot pasākumus, kuru mērķis ir atveseļošanās veicināšana, vienlaikus arī nodrošinotšo budžeta disciplīnu. Jaunā ES nodarbinātības un gudras, ilgtspējīgas un integrējošasizaugsmes stratēģija „Eiropa 2020”, ko Eiropas Padome pieņēma 17. jūnijā, atbilst šimuzdevumam. Tās mērķis ir mainīt politikas uzmanības centru no krīžu pārvarēšanas uzvidējā termiņa un ilgtermiņa reformu ieviešanu, ar kurām tiek īpaši veicināta izaugsme unnodarbinātība un kuras arī garantē valsts finanšu ilgtspējību.

Kā zināms, lielākie stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktie mērķi ir darba vietu skaita pieaugums,labāki nosacījumi pētniecībai un izstrādei, uzlabojumi visos izglītības līmeņos — par tojau runāju, atbildot uz kādu no iepriekšējiem jautājumiem, un sociālās integrācijas pakāpes,tostarp nabadzības mazināšanas, veicināšana. Manuprāt, starp stabilitātes paktu unpasākumiem izaugsmes un nodarbinātības atjaunošanai nav pretrunu.

Mairead McGuinness (PPE). – Pateicos par atbildi. Biju cerējusi, ka tā būs plašāka, bet— paldies par to. Partija, kuras locekle es esmu, Fine Gael tāpat kā visas lielākās partijas Īrijāatbalsta 3 % mērķa noteikšanu. Manuprāt, šāda mērķa un tā sasniegšanas datuma noteikšanair būtiska ne tikai mūsu pašu interesēm, bet arī Eiropas Savienībai.

Vēlos pievērst deputātu uzmanību izcilajai runai, ko šorīt sniedza bijušais Īrijas premjers— John Bruton, šī Parlamenta draugs, kurš ļoti skaidri runā ne tikai par uzdevumiem, betarī par to, ka mēs spējam paveikt šajos stingri noteiktajos mērķos paredzēto un ka Īrijai kāvalstij ir daudz īpašību, kas ļautu mums šos mērķus bez grūtībām sasniegt. Būs grūti, betmēs spēsim šīs grūtības pārvarēt. Lūdzu, sniedziet savus komentārus par to, un vēlos arīpievērst jūsu uzmanību pieminētajai runai.

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Jūs norādījāt uz problēmu Īrijā. Tas irsaprotami, un, protams, mēs visi uztraucamies par problēmu Īrijā. Mana atbilde uz jūsupirmo jautājumu, protams, ir ļoti plaša, jo tā aptver visas 27 dalībvalstis, jo mumsnepieciešama saskaņota politika, mums jāievieš monetārā un budžeta stabilitātes politika,kā arī atveseļošanās politika. Turklāt ir godīgi teikt, ka dažām valstīm, protams, būs grūtāknekā citām, atkarībā no to parāda apjoma, atkarībā no to gadskārtējā parāda pēdējos divosvai trīs gados un kopš lejupslīdes perioda sākuma.

Tātad, Īrija tik tiešām piedzīvo smagu periodu. Varat būt droša, ka Eiropa saprot to, ka tāpiedzīvo smagu periodu, bet, manuprāt, šādā situācijā atrodas vairākas valstis, vairākasvalstis piedzīvos tādu pašu situāciju nākotnē, un taupības pasākumi un solidaritāte vienaotru savstarpēji neizslēdz.

Tādēļ uzskatu, ka Komisijas šonedēļ iesniegtie ekonomikas pārvaldības pasākumi nešaubīgiparedz rūpes par to, lai neviena valsts netiktu atstāta novārtā — jūs jau zināt, ko Eiropaspēja panākt solidaritātes jomā Grieķijas gadījumā. Nesalīdzināsim divu valstu situāciju,bet esiet droša, ka nekādos apstākļos Eiropa neatstās savas 27 dalībvalstis novārtā.


Brian Crowley (ALDE). – Vēlos pateikties priekšsēdētājam par atbildi. Man ir tikai diviļoti īsi jautājumi. Pirmkārt, tad, kad notiek debates par 3 % budžeta deficīta jautājumu,izrādās, ka dažādās dalībvalstīs tiek izmantoti pēc noteiktiem kritērijiem atšķirīgigrāmatvedības standarti.

Otrkārt, runājot par ieviešanu, ņemot vērā to, ka pašreizējā krīze skar visas dalībvalstis,kāda ir elastīguma pakāpe līdzsvara vai kļūdas pielaides nodrošināšanai šī 3 % rādītājarobežās?

Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Ministra kungs! Protams, ka Padomes secinājumiun 2020. gada stratēģija paredz optimistisku vēstījumu. Tomēr pat tajā budžetā, kopieņēmām vakar, runājot par 2020. gada mērķu sasniegšanu, uzskatu, ka, piemēram,pētniecības un inovāciju jomā mums nav izdevies reaģēt adekvāti un mēs nespēsim sasniegttos mērķus, ko vēlamies, nosakot šos rādītājus.

Taču saprotam arī, ka Padome klusē par milzīgo ziemeļu un dienvidu sašķeltību EiropasSavienībā. Man prātā nāk nesenais paziņojums, ko sniedza kāda Eiropas Savienības augstaamatpersona, „Eurogroup” priekšsēdētājs, par to, ka lielās ES valstis, piemēram, Francija unVācija zināja par Grieķijas problēmu — pieminu to, jo jūs atsaucāties uz Grieķijas piemēru,un tomēr līdz šim neko nedarīja, jo šīs situācijas rezultātā tās guva milzīgu labumu.

Vai varam gaidīt, ka tiks sniegta iniciatīva ziemeļu un dienvidu sašķeltības jautājumaatrisināšanai?

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Divi jautājumi, divas atbildes. Par pirmojautājumu — protams, ir bijušas un joprojām pastāv vairākas atšķirības grāmatvedībasstandartos. Šie standarti, protams, tiek vienādoti, jo, ja turpmāk vēlamies būt godīgi pretvisu 27 dalībvalstu ekonomiku, mums nepieciešamas vienādas aprēķināšanas metodes.Tādēļ šāda vienādošana notiek, bet vēl nav pabeigta.

Attiecībā uz elastīgumu 3 % limita robežās, kā zināms, mūsu pieeja tik tiešām ir elastīga;tā ir bijusi elastīga jau kopš 2009. gada, tā bija elastīga 2010. gadā, un tā būs elastīga2011. un 2012. gadā, lai mūsu dažādās dalībvalstis varētu no jauna atgūt stipru budžetu,jo, ja vēlamies piemērot šo limitu stingri 3 % apmērā, nepieļaujot nekādu kļūdas rezervi,tad šogad, piemēram, nevienai no tām nebūtu izdevies izpildīt šo budžeta ierobežošanasplānu, bet pašlaik tā tas nav.

Manuprāt, Eiropas iestādes apzinājās, ka būs vajadzīgs laiks, lai atgrieztos pie stabila unlīdzsvarota budžeta līdz 2013. gadam, sevišķi ņemot vērā lejupslīdi un dalībvalstu stāvokli.

Tagad par ziemeļu un dienvidu nelīdzsvarotību. Neatkarīgi no tā, vai šāda nelīdzsvarotībapastāv starp ziemeļiem un dienvidiem vai starp tām dalībvalstīm, kas ir guvušas zināmulabumu no Eiropas Savienības nodrošinātā atbalsta, lai stimulētu savu ekonomiku, ražošanastīklu un darba tirgu, un pārējām dalībvalstīm, kas to ir guvušas mazākā mērā, manuprāt,Eiropas Savienība faktiski arī ir paredzēta tam, lai šo saskaņotību, šo kohēziju nodrošinātu.Sevišķi tie līdzekļi, kas ir pieejami Eiropas budžetā kohēzijai — pirmā Eiropas Savienībasbudžeta izdevumu kategorija —, tik tiešām jāizmanto šīs nelīdzsvarotības mazināšanai.Minējāt nelīdzsvarotību starp ziemeļiem un dienvidiem, bet neesmu pārliecināts, ka tā irvienīgā Eiropas Savienībā pastāvošā nelīdzsvarotība.


Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 9, ko iesniedza Silvia-Adriana Ticau (H-0473/10)

Temats: Padomes pasākumi darba ņēmēju pārvietošanās brīvības veicināšanai starpdalībvalstīm

Eiropas Savienības jaunajā ekonomikas stratēģijā turpmākajiem 10 gadiem minēts, kadarba ņēmēju mobilitāte ir priekšnoteikums bezdarba samazināšanai. Krīzes laikā bezdarbalīmenis ir bīstami pieaudzis, no 6,8 % (2008. gada maijā) palielinoties līdz 10 % (2010.gada jūlijā). Turklāt saskaņā ar Komisijas veikto un 2010. gada 13. jūlijā publicēto aptauju48 % Eiropas iedzīvotāju būtu gatavi meklēt darbu citā valstī vai citā reģionā, nevis paliktbez darba. Savukārt 17 % darba ņēmēju plāno nākotnē strādāt ārvalstīs. Tāpat arī jāpievēršuzmanība tam, ka dalībvalstīm prioritāte ir jāpiešķir Savienības dalībvalstu pilsoņiem,nevis trešo valstu darba ņēmējiem Savienībā.

Vai Padome šajā kontekstā var izklāstīt, kādus konkrētus pasākumus tā plāno, lai straujilikvidētu šķēršļus, kuri apgrūtina to dalībvalstu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, kasEiropas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada 1. maija?

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti!Padome, protams, vēlas atkārtoti uzsvērt, ka personu brīva pārvietošanās ir viena nopamatbrīvībām, kas ir garantēta Līgumā un no tā izrietošajos sekundārajos tiesību aktos,un ka tā ietver tiesības Eiropas Savienības pilsoņiem dzīvot un strādāt citā dalībvalstī.

Attiecībā uz pagaidu ierobežojumiem, kas ir noteikti pievienošanās līgumos, katradalībvalsts, kurā joprojām ir spēkā šie ierobežojumi, pati novērtē to sekas attiecībā uz šīsvalsts darba tirgu un lemj par to, vai atlikušie ierobežojumi ir jāsaglabā vai jāatceļ līdzpārejas perioda beigām — 2011. gada aprīlim valstīm, kas pievienojās 2004. gadā, un2013. gada decembrim valstīm, kas pievienojās 2007. gadā.

Kopš 2009. gada maija, kad Dānija piešķīra brīvu pieeju savam darba tirgum, dalībvalstupiemērotie pārejas noteikumi ir saglabājušies nemainīgi, un, lai gan vairākums dalībvalstupiešķir brīvu pieeju strādājošiem no tām dalībvalstīm, kas pievienojās pēc 2004. gada1. maija, 10 dalībvalstis joprojām piemēro ierobežojumus.

Padome ir uzsvērusi, ka ekonomikas un finanšu krīzi nedrīkst izmantot, ne atsevišķā veidā,ne arī vispārīgi, kā iemeslu, lai attaisnotu attiecīgo noteikumu turpmāku izmantošanu, unir aicinājusi dalībvalstis izstrādāt papildu atbilstošas stratēģijas un instrumentus, kas ļaututām konstatēt un analizēt darba ņēmēju ģeogrāfiskās un profesionālās mobilitātes šķēršļusun palīdzēt likvidēt pastāvošos šķēršļus saskaņā ar līgumu.

Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Pateicos, ministra kungs, par atbildi. Vēlos pat lūgt,lai Eiropas Padome turpina prasīt dalībvalstīm atcelt šos šķēršļus un pagaidu noteikumus,kas ierobežo pārvietošanās brīvību darba ņēmējiem no jaunajām dalībvalstīm, sevišķi noRumānijas un Bulgārijas. Vēlos arī uzsvērt, ka vienlīdzīgu iespēju piedāvāšana Eiropasdarba tirgū visiem darba ņēmējiem no visām dalībvalstīm paredz arī galamērķa valstudarba ņēmēju aizsardzību. Tieši tādēļ, ministra kungs, aicinu jūs prasīt dalībvalstīm atceltesošos šķēršļus.

Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Pateicos, priekšsēdētājas kundze, par to, ka vēlreizdodat man vārdu. Ministra kungs, no vienas puses, mums ir problēmas ar mobilitāti, betno otras puses, mums ir Eiropas iniciatīvas mobilitātes veicināšanai darba jomā, kas šajosļoti smagajos apstākļos, noteikti būs iespēja daudziem Eiropas iedzīvotājiem, sevišķijauniešiem.


2007. gadā pieņēmām Eiropas darba mobilitātes rīcības plānu, un tā darbība beigsies2010. gadā. Vai varam cerēt, ka šis plāns tiks izvērtēts un ka tiks ierosināts jauns Padomespriekšlikums? Mums ir arī programma „Leonardo da Vinci”, kas ir izstrādāta darba mobilitātesjomā. Vai varam cerēt uz turpmāku atbalstu šai programmai vai līdzīgām jaunāminiciatīvām?

Nicole Sinclaire (NI). – Tikai īsumā, kādus pasākumus veic Padome attiecībā uz EiropasSavienībā ieceļojošo darba ņēmēju vai — faktiski bēgļu, pārvietošanos, dokumentu iegūšanuun turpmāku pārvietošanos uz citām valstīm Eiropas Savienībā, kā arī attiecībā uz1951. gada konvencijā paredzēto aizsardzību, kas nozīmē, ka tiem jāpieprasa patvērumssavā pirmajā droša patvēruma valstī?

Es tikai interesējos, kādus pasākumus Padome ir veikusi šajā ziņā.

Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Pirmkārt, es vēlētos uzsvērt, ka darbaspēkapārvietošanās brīvība Padomei tik tiešām ir prioritāte. Manuprāt, tiek darīts viss, laiinformētu dalībvalstis, kuras saglabā virkni ierobežojumu, ka tām pamatīgi jāizanalizē šispārejas posms, kurā tās saglabā virkni šādu ierobežojumu, un jāatrod risinājums, kā tāsvarētu atcelt šos ierobežojumus.

Turklāt, lai atbildētu uz vienu no jautājumiem, vēlos piebilst, ka, lai gan ir taisnība, ka darbaņēmēju brīva pārvietošanās ir Padomes prioritāte, vēl jo vairāk tā ir prezidējošās valstsprioritāte. Pašreizējo Padomes trīs prezidentūru — Spānijas, Beļģijas un Ungārijas —18 mēnešu ilgajā darba programmā atradīsiet, ka šīs trīs valstis strādās, un arī pašlaik strādā,pie vienotā tirgus pārskatīšanas, kas ir uzsākta, veicinot četru pamatbrīvību ieviešanu, jaņem vērā, ka visa vienotā tirgus potenciāla izmantošana ir būtiska, lai atgrieztos pieizaugsmes.

Mūsu programmā konkrēti ir minēta iespēja pārskatīt šos pārejas posmus, kas ierobežopārvietošanās brīvību darba ņēmējiem no jaunajām dalībvalstīm. Vai mums jāuzskata, kašie pārejas posma ierobežojumi ir nesavietojami ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību?Neesmu kompetents par to spriest, jo pārejas ierobežojumus nosaka pievienošanās līgumos,un šādi ierobežojumi ir paredzēti visos pievienošanās gadījumos.

Taisnība, ka bez tiem stimuliem, ko varam piedāvāt, katra dalībvalsts, kura piemēro šosierobežojumus, ir atbildīga par to ietekmes uz pašas darba tirgu analīzi un par lēmumapieņemšanu attiecībā uz to, vai šie ierobežojumi ir jāsaglabā vai jāatceļ līdz pārejas posmabeigām, kas atgādināšu ir 2011. gada aprīlis valstīm, kas pievienojās 2004. gadā, un2013. gada decembris valstīm, kas pievienojās 2007. gadā.

Priekšsēdētāja. – Atbildes uz jautājumiem, uz kuriem laika trūkuma dēļ netika atbildēts,tiks iesniegtas rakstiskā veidā (sk. pielikumu).

Līdz ar to jautājumu laiks ir beidzies.

13. Komiteju sastāvs (sk. protokolu)



SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOUPriekšsēdētāja vietniece

14. Palīdzība Pakistānai un iespējamā ietekme uz Eiropas rūpniecības nozari(debates)

Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas paziņojums par palīdzībuPakistānai un iespējamo ietekmi uz Eiropas rūpniecības nozari

Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Eiropair ārkārtīgi nobažījusies par postošajām sekām, ko izraisīja plūdi Pakistānā, kas iznīcinājaiztikas un sadzīves apstākļus iedzīvotājiem visā valstī.

Šāds katastrofas apmērs Pakistānas vēsturē iepriekš nav pieredzēts. Humanitārās palīdzībasizmaksas jau tā trauslās ekonomikas apstākļos ir milzīgas. Šīs krīzes smaguma pakāpeprasa nekavējošu un ievērojamu reakciju, ņemot arī vērā Pakistānas attīstības, drošības unstabilitātes stratēģisko nozīmi reģionā.

Eiropas Padome 16. septembrī aicināja īstenot visaptverošu īstermiņa, vidējā termiņa unilgtermiņa pasākumu kopumu, kas sniegtu atbalstu Pakistānai katastrofas seku novēršanāun turpmākajā attīstībā. Sākotnējā ES reakcija uz plūdiem bija ātra un dāsna. Mūsu kopējaisieguldījums humanitārās palīdzības pasākumos pašlaik ir vairāk nekā EUR 320 miljoni,ko dalībvalstis un Eiropas Komisija nodrošina naudā un graudā. Tas vien jau veido vairākkā 60 % no globālā sākotnējā ANO lūguma pēc palīdzības.

Eiropas Padome atzina, ka papildus tūlītējai un ievērojamai humanitārai palīdzībai unattīstības atbalstam ir būtiski svarīgi īstenot vērienīgus tirdzniecības pasākumus ekonomikasatveseļošanai un izaugsmei. Līdz ar to tirdzniecība ir daļa no reakcijas uz pašreizējo krīziilgtermiņā. Tādēļ Komisija pieņēma 7. oktobrī priekšlikumu par vienpusēju importa nodevuatcelšanu uz laiku virknei Pakistānas eksporta preču. Šis priekšlikums pašlaik ir iesniegtsdalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.

Komisija ierosina piešķirt nodokļu atvieglojumus 75 preču veidu importa tarifiem noPakistānas, kas veido 27 % no Pakistānas pašreizējā importa apjoma ES un sasniedz gandrīzEUR 900 miljonus. Līdz ar to ES imports no Pakistānas palielinātos par aptuveniEUR 100 miljoniem.

Šī pasākuma mērķis ir sniegt atbalstu Pakistānas rekonstrukcijas centieniem vidējā termiņā.Tādēļ šīs īpašās koncesijas ir paredzētas ierobežotā laika periodā — Komisija ierosina trīsgadus. Ņemot vērā Pakistānas rūpniecisko bāzi un eksporta grozu, kurā tekstilizstrādājumiveido vairāk nekā 60 %, liels skaits preču, attiecībā uz kurām ierosinām šos nodokļuatvieglojumus, ir tekstilizstrādājumi. Tajā ir iekļauti arī cita veida rūpnieciskie izstrādājumi,piemēram, etanols.

Ja Parlaments un Padome rīkosies ātri, ceram, ka šie pasākumi tiks ieviesti no 2011. gada1. janvāra. Paralēli tam strādājam arī ar citiem Pasaules Tirdzniecības organizācijasdalībniekiem, lai iegūtu nepieciešamās atļaujas — PTO atbrīvojumu, kas jāpiešķir pirmsšo pasākumu spēkā stāšanās.

Tirdzniecības koncesijām būtu jābūt svarīgām Pakistānas ekonomikā, bet vienlaikus ir arījāņem vērā to ietekme uz Eiropas Savienības rūpniecības nozari. Tādēļ, izstrādājot šopriekšlikumu, esam centušies ņemt vērā iespējamo risku attiecībā uz ES rūpniecības nozari,


sevišķi uz tekstilizstrādājumiem. Mūsu veiktā analīze ir parādījusi, ka ietekme uz ESrūpniecību visticamāk būs neliela.

Iespējamais Pakistānas preču ES importa apjoma palielinājums (EUR 100 miljoni) atbilstmazāk nekā 0,5 % no ES produkcijas vērtības tiem preču veidiem, attiecībā uz kuriem irierosināti nodokļu atvieglojumi, kas faktiski sasniedz EUR 24 miljardus. Eiropas Parlamentaatbalsts, lai palīdzētu īstenot šo priekšlikumu, ir būtisks, lai pilnībā demonstrētu ES solidāronostāju bezprecedenta vajadzību apstākļos.

Tirdzniecība var kļūt par nozīmīgu risinājumu Pakistānai ilgtermiņā. Mums ir maz laika,lai rīkotos. Varat paļauties uz mani un manā pakļautībā esošo personālu, kas labprāt jumspaskaidros mūsu pieeju šajā jautājumā un palīdzēs mazināt tās bažas, kādas jums var rasties.

Nuno Melo, PPE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Jāsaka, ka pilnībā saprotu,ko pārdzīvo iedzīvotāji Pakistānā, bet vēlos arī teikt, ka šis lēmums ir traģisks Eiropai unjo īpaši dažām dalībvalstīm, kas jau piedzīvo grūtības, piemēram, Portugālei, Spānijai unGrieķijai.

Piemēram, tekstilizstrādājumu un apģērbu nozare veido 11 % no kopējā Portugāles eksportaun 22 % no rūpniecības nozares. Atsevišķas preces tiek ražotas Portugālē pat 80 % apmērā.Varbūt šie 80 %, sadalot uz visām 27 dalībvalstīm, Eiropas Komisijai nozīmē maz, betPortugālei tas ir milzīgs apjoms.

Eiropa nevar pieprasīt, lai tiktu īstenoti ārkārtīgi kaitējoši, bet saprotami pasākumi valstsrevīzijas kontrolēšanai un deficīta mazināšanai, bet vienlaikus pieņemt lēmumus, kas kaitētās galvenajām ražošanas valstīm un turības vairošanas un darba vietu izveides potenciālamšajās valstīs.

Man arī jāsaka, ka šis lēmums ir nesaprotams uzbrukums vienkāršiem tirgus likumiem.Neaizstāvu nekāda veida tirgus protekcionismu, bet pieprasu, lai stingri tiktu aizstāvēti tānoteikumi — stipra un godīga tirgus noteikumi.

Man jālūdz jūs saprast, ka šis lēmums ļaus Pakistānā ražotām precēm iekļūt Eiropas tirgū,ņemot vērā, ka to ražošanas izmaksas ir mazākas par mūsu uzņēmumos iespējamāmizmaksām vienkārši tādēļ, ka to ražošanas procesā netiek piemēroti vienādi noteikumi.Atvainojos, bet atzīstu to par negodīgu konkurenci. Tā ir negodīga konkurence, jopakistāniešu uzņēmumos nav sociālo darba ņēmēju izmaksu, tajos nav vides izmaksu, tiesevišķi necenšas apkarot tajos izmantoto bērnu darbu, un tiem nav ekvivalentuierobežojumu, kas saistīti ar izejmateriālu izmantošanu sabiedrības veselības iemeslu dēļ.

Vēlos pat pajautāt — kā ir iespējams pieņemt tik radikālu lēmumu, vispirms neiesniedzotziņojumu, kurā būtu sīki izklāstīta negatīvā ietekme uz dažādu dalībvalstu ekonomiku?

Neskatoties uz to, saskatu dažas iespējamās sekas jau tagad, un šīs sekas ir uzņēmumuslēgšana un likvidēšana Eiropas Savienībā, sevišķi Portugālē, un augošs bezdarbnieku skaits.Būtu labi, ja jūs pilnībā to apzinātos, jo pienāks laiks, kad kādam par to vajadzēs atbildēt.

Ja galu galā varam pieņemt — un daži to noteikti pieņems —, ka šis priekšlikums irneizbēgams, lūdzu, vismaz iepriekš apdomājiet dažus jautājumus, kas vēl nav apsvērti.Piemēram, tarifu likmju kvotu noteikšana, kas ir paredzēta etanola, bet netekstilizstrādājumu gadījumā. Atbrīvojums jāpiešķir ne vairāk kā uz vienu gadu, jo atbalstamir pagaidu raksturs. Ticiet man, neviens Eiropas uzņēmums neizdzīvos trīs gadus, ja tambūs tiešā veidā jākonkurē ar Pakistānas uzņēmumiem.


Priekšsēdētājas kundze, jau beidzu — ir jāievieš noteikumi attiecībā uz izejmateriāliem, laiPakistāna nebloķētu Eiropas uzņēmumu piekļuvi šiem materiāliem un pati gūtu labumuno šīs ražošanas.

David Martin, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Saprotu, ko Melo kungs vēlasteikt, bet nevaru tam piekrist. Atzinīgi novērtēju Komisijas priekšlikumu uz laiku atceltimporta nodevas Pakistānas preču importam Eiropas Savienībā.

Pirmkārt, mūs vieno fakts, ka Pakistāna, kuras vēsture nav bijusi viegla kopš tās kā valstsrašanās, pašlaik piedzīvo vissmagāko posmu. Tā ir iesaistījusies frontē pret terorismu, kaslīdz šim tai izmaksājis USD 40 miljardus. Mēs visi zinām par plūdiem, kuru sekas bijasmagākas nekā 2004. gada cunami Āzijā un Haiti plūdu sekas šī gada sākumā. Tas irievērojams trieciens jebkurai valstij.

Komisijas priekšlikumā atzinīgi novērtēju to, ka mēs sniedzam Pakistānai iespēju artirdzniecības palīdzību daļēji izkļūt no grūtībām. Tas ir racionāls priekšlikums. Pirmkārt,kā Komisija teica, 75 tarifu pozīcijas, ar kurām tiks sekmēta Pakistānas tirdzniecība paraptuveni EUR 100 miljoniem gadā, nerada lielus zaudējumus ES investīcijām. EiropasSavienības rūpniecība no tā smagi necietīs, un vienlīdz svarīgi — necietīs arī jaunattīstībasvalstis, kas ir līdzvērtīgā stāvoklī ar Pakistānu, jo neviena no tarifu pozīcijām neskar DohasAttīstības programmas preferenču atcelšanas sarakstā iekļautās preces. Tas ir ļoti pozitīvi.

Otrkārt, Komisijas priekšlikums ir pamatots tajā ziņā, ka tas ir īslaicīgs un ar to netiekmēģināts vienpusēji mainīt rezolūciju par vispārējo preferenču sistēmu (VPS). Atzinīgi tonovērtēju, jo līdz ar to Pakistānai joprojām ir stimuls ievērot sociālos un cilvēktiesībustandartu prasības laika posmā no šodienas līdz 2014. gadam, lai tā atbilstu VPS+ prasībām2014. gadā. Tātad ar to tiek nodrošināta pašlaik nepieciešamā neatliekamā palīdzība,nepiešķirot carte blanche Pakistānas valdībai. Tajā ir teikts, ka „jums ir pienākums sakārtotpašiem savu valsti, ja vēlaties, lai arī turpmāk šie atvieglojumi būtu pieejami”.

Tā ir īsta Eiropas dāsnuma pārbaude, un ceru, ka mēs šajā Parlamentā to izturēsim.

Niccolò Rinaldi, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs,dāmas un kungi! Mūsu debatēs šodien esam nonākuši krustcelēs starp diviem būtiskisvarīgiem principiem. No vienas puses, pastāv solidaritātes princips pret valsti, kuru irskārušas dabas katastrofas, kā rezultātā valstij, kurai jau ir strukturālas problēmas, ir jālūdzpalīdzība. No otras puses, ir nepieciešams īstenot līdzsvarotu tirdzniecības politiku.Pieņemot Eiropas Komisijas priekšlikumu uz laiku atcelt nodevas Pakistānai, EiropasSavienība rīkojas pareizi, izvairoties no vienkāršas humanitārās palīdzības nodrošināšanaspolitikas, ļaujot Pakistānai stiprināt savu ekonomiku un līdz ar to arī sabiedrību.

Fakts, ka visas attiecīgās 74 tarifu pozīcijas ir saistītas ar tekstilizstrādājumiem un apģērbusektoru, ir nenovēršams valstij, kas spēj eksportēt tikai šajā nozarē ražotās preces. Mēs,liberāļi un demokrāti, noteikti dodam priekšroku šāda veida pasākumam nekā nolīgumampar humanitārās palīdzības piegādi, kas nespēj īsti stimulēt valsts ekonomiku. Tomēr, kāpirms laika atkārtoti uzsvēra Melo kungs, mēs nedrīkstam būt naivi un lūdzam Komisiju,kas vissvarīgākais, nepieļaut kļūdu naivuma dēļ.

Komisārs labi apzinās, cik kritiska ir situācija, kādā atrodas daži tekstilrūpniecības reģioni,piemēram, Prato. Prato ir īpašs gadījums — situācija tajā ir kļuvusi valsts atbildīgajāmiestādēm nekontrolējama, un tajā ir plaši izplatītas nelikumības, ko vēl ir pastiprinājusikrīze Eiropas tekstilrūpniecības nozarē.


Tā kā mēs uzskatām, ka nav taisnīgi tikai Eiropas tekstilrūpniecības nozarei maksāt parmūsu pamatoto humanitāro solidaritāti ar Pakistānu, mēs prasām veikt trīs pasākumus:pirmkārt, izstrādāt regulatīvus instrumentus, lai izvairītos no visa veida iespējamāstriangulācijas ar citām valstīm, kas varētu gūt labumu no nodevu atcelšanas, no kā Pakistānaiegūst labumu; otrkārt, vēl vairāk nepadziļināt krīzi Eiropas tekstilrūpniecības nozarē,drīzāk ieviešot tādus pasākumus, kas varētu sniegt tai atbalstu, piemēram, elektrības izmaksusamazināšana, un, treškārt, izvairīties no precedenta radīšanas citām valstīm, kuras arī skaršādas dabas katastrofas. Šāds jautājuma risinājums, manuprāt, nodrošinātu kopīgu unilgtspējīgu palīdzību Pakistānai, tostarp arī ilgtermiņa, un tieši tas šai valstij ir nepieciešams.

Jacek Włosowicz, ECR grupas vārdā. – (PL) Esam šovakar šeit sanākuši, lai apspriestuKomisijas priekšlikumu palīdzēt Pakistānai plūdu radīto seku pārvarēšanā. Atcerēsimies,ka plūdi Pakistānā skāra gandrīz 14 miljonus iedzīvotāju, kas ir tik tiešām dramatisksapmērs. Tie radīja neiedomājamu postu pašai Pakistānai, un tā sekas drīz būs jūtamas visāpasaulē. Kādēļ? Kokvilnas raža, kas tiek dēvēta arī par „balto zeltu” un kuras viens nolielākajiem ražotājiem ir Pakistāna, šogad bija slikta, turklāt šajā valstī tā ir lielā mērāiznīcināta. Apģērbu ražotāji un pasaulē vadošie zīmoli jau plāno kokvilnas preču cenupieaugumu. Kokvilna ir izejmateriāls, ar kuru saskaramies nepārtraukti un ko izmantoapģērba, banknošu, kafijas filtru, telšu un zvejas tīklu ražošanā, kā arī tā ir atrodama patgrāmatu iesiešanas materiālos un daudzos citos ikdienā izmantojamos izstrādājumos. Toizmanto ārkārtīgi daudziem dažādiem mērķiem. Mēs pašlaik esam krīzes periodā, un tiekplānots ikdienā nepieciešamo preču cenu pieaugums. Līdz ar to šīs problēmas mērogs kļūstārkārtīgi liels.

Miguel Portas, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) No vienas puses, pastāv liela mēroga Eiropasimportētāji, kas gūs peļņu no Eiropā ievestajām Pakistānas precēm. No otras puses, pastāvneliels skaits Pakistānas lielo tekstilrūpnīcu, kas faktiski atrodas ārpus plūdu skartajiemapgabaliem un kas arī Komisijas priekšlikuma rezultātā gūs milzīgu peļņu.

Tāda ir realitāte. Ieguvēji nav ne slimie, ne pārvietotie, ne bērni, ne arī vecāka gadagājumacilvēki, kuru mājas tika izpostītas — ieguvēji ir turīgie uzņēmēji. Pašlaik šeit tiek mēģinātsgūt labumu no šīs katastrofas — lai galēji klimata apstākļi kalpotu lielo uzņēmumuinteresēm.

Tieši tādēļ Komisijas ierosinātais priekšlikums ir absolūti nepieņemams. Tā darītu labi, jano tā atteiktos.

William (The Earl of) Dartmouth, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, agrākbieži asi kritizēju britu premjerministru D. Cameron. Tomēr premjerministrs Cameron kungsrīkojās pilnīgi pareizi, kad lūdza piešķirt tirdzniecības preferences Pakistānai. Šobrīd īpašiuzmanīgi lietoju vārdu „lūdza”. Lūgt ir tieši tas, kas britu premjerministram bija jādara.

Kopš pievienošanās ES Apvienotajai Karalistei, valstij, kura pasaulē ir piektajā vietāekonomikas ziņā, nav autonomu tiesību noteikt tirdzniecības politiku pat attiecībās arsadraudzības valsti. Neskatoties uz to, tirdzniecības preferenču piešķiršana atbilst ApvienotāsKaralistes nacionālajām interesēm. Reti kad esmu vienisprātis ar David Martin, bet šajājautājumā viņam piekrītu. Pakistāna nav tikai jaunattīstības valsts ar 170 miljonu lieluiedzīvotāju skaitu un stratēģisku robežu ar Afganistānu; tā ir arī valsts, kurai pieder apmēramtrīsdesmit kodolgalviņu.

Pakistānas valsts sabrukuma radītās sekas drošībai būtu katastrofālas visas attīstītas pasaulesdrošībai. Tirdzniecības preferenču piešķiršana Pakistānai pašlaik varbūt to novērstu.


Daniel Caspary (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Manuprāt, mumsvēlreiz jāatceras, cik dramatiska situācija valdīja Pakistānā pirms pāris nedēļām un joprojāmvalda daudzās vietās. Ir appludināti veseli reģioni — reģioni, kas ir lielāki nekā daudzas nomūsu dalībvalstīm. Desmitiem, faktiski simtiem tūkstošu cilvēku trūkst pašanepieciešamākā. Infrastruktūra ir iznīcināta — ceļi, slimnīcas, universitātes, medicīnasiestādes, skolas un uzņēmumi. Iznīcināti daudzu iedzīvotāju iztikas avoti. Manuprāt, mēspat iedomāties nevaram, kāda ir situācija. Esam vienisprātis, ka mums ir jāpalīdz. Tomērproblēma ir tāda, kā mēs teiktu vāciski, ka „vēlamies sausām drēbēm izlīst no ūdens”. Koes ar to domāju? To, ka tiešais finanšu atbalsts maksā vairāk naudas, kura, protams, jāatņemcitām pozīcijām mūsu budžetā. Komisija pašlaik piedāvā netiešu atbalstu — tirdzniecībasatvieglojumus, un arī tas, protams, ir saistīts ar bažām no to puses, kurus tas var skart. Tiešitādēļ ir ļoti pamatoti, ka šodien apspriežam šo tematu.

Komisija nav ierosinājusi izmantot vispārējo preferenču sistēmu. Uzskatu, ka tas ir pozitīvi.Pamatā, manuprāt, pašreizējais risinājums nodrošināt atbalstu, iesaistot PTO, izvēloties šoceļu un cenšoties patiešām ļaut iedzīvotājiem pašiem sev palīdzēt, ir piesardzīgs solis. Tačuir daudz neatbildētu jautājumu, piemēram, kāda būs priekšlikuma reālā ietekme uz EiropasSavienības rūpniecības nozari? Ieskatoties Komisijas izstrādātajā dokumentā, regulaspriekšlikumā, redzu, ka paskaidrojuma rakstā pašā sākumā ir norādīts, ka reālā premisa irneto importa kāpums ES par EUR 100 miljoniem gadā. Vai tas tik tiešām ir ievērojams,ilgstošs atbalsts Pakistānai? Vai tas tiešām palīdzēs novirzīt tik ievērojamas summas, parkādām mēs šeit runājam? No otras puses, priekšlikums būs saistīts ar EUR 80 miljonulieliem tarifu ieņēmumu zaudējumiem mūsu budžetā. Vai šāda attiecība ir arī pamatota?Vai ir vērts iztikt bez EUR 80 miljoniem ieņēmumu no muitas, lai saņemtu importapieaugumu par EUR 100 miljoniem? Vai šie skaitļi atbilst patiesībai? Vēlos saņemt noKomisijas pilnu tiešo informāciju saistībā ar šo jautājumu.

Esmu stingri pārliecināts, ka mums jāpalīdz Pakistānai. Esmu arī gatavs skaidrot EiropasSavienības un sava vēlēšanu apgabala iedzīvotājiem, ka mums ir jāpalīdz kaut kādā veidāun ka atbalsts citiem vienmēr kādam ir jāfinansē. Tomēr esmu stingri pārliecināts,komisāra kungs, ka jums jāizmanto iespēja šovakar un nākamajās dienās, lai patiešāmpārliecinātu 736 Eiropas Parlamenta deputātus par to, ka jūsu ierosinātie pasākumi irvispareizākie un ka tie ir pamatoti. Jums arī jāizmanto iespēja, lai galvenokārt parādītuveidus, kā to uzņēmumu darbinieki, kurus tas skar, tādās valstīs kā Portugāle, Itālija unSpānija, un Eiropas Savienībā kopumā, arī varētu atrast izeju un izredzes savai nākotnei.Manuprāt, šie uzdevumi patiešām ir jāveic, lai panāktu vairākuma piekrišanu jūsupriekšlikumam šajā Parlamentā pēc dažām nedēļām vai mēnešiem. Uzskatu, ka visāmiesaistītajām pusēm ir daudz darāmā saistībā ar iedzīvotāju pārliecināšanu un sniegtuinformācijas nodrošināšanu.

Gianluca Susta (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Manuprāt, mumsjāatceras par krīzi, ko globālā līmenī piedzīvo Eiropas Savienība un tās dalībvalstis. Ņemotvērā šo krīzi, kas ir skārusi darba tirgu, nodarbinātību un izaugsmi, domāju par loģiku,kāda iedvesmo dažas Eiropas valstis, bet galvenokārt Eiropas Komisiju starptautiskoattiecību veidošanas jomā. Ar Komisijas priekšlikumu, ko šodien apspriežam, smagi tikssodītas atsevišķas rūpniecības nozares, sevišķi tekstilrūpniecība, un tādā situācijā, kāda irpašlaik, mums sev jājautā, vai tas ir saprātīgi.

Daži cilvēki baidās, ka šādu lēmumu pieņemšanu nosaka vēlme Eiropai uzņemties vadošolomu pasaules mērogā. Patiesībā mēs zinām, ka tas tā nav un ka vēl mazāk to pieņemšanunosaka mēģinājumi mazināt spiedienu, tostarp terorisma radīto spiedienu, dažu politisko


un institucionālo sistēmu iekšienē. Patiesība ir tāda, ka pat nesenie plūdiem nav nekādasakara ar šo priekšlikumu, jo pakistāniešu tekstilrūpniecība nav galvenokārt koncentrētakatastrofas skartajos reģionos.

Faktiskais iemesls atkal ir tāds, ka ir mērķis sodīt kādu nozari Eiropas ekonomikasfinansēšanas labā un liela mēroga mazumtirdzniecības labā, nevis tās ražošanas nozaresinteresēs, kas ir izvietota dažās Eiropas valstīs. Tā ir pamatīga kļūda izaugsmes, darba vietuizveides un nodarbinātības ziņā nopietnas ekonomikas krīzes apstākļos un apstākļos, kadir nepieciešams panākt reālu ES eksporta un inovāciju un kvalitātes potenciāla izaugsmiglobālā tirgū.

Sajjad Karim (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Ja drīkstu, vispirms vēlos pateiktieskomisāram un kolēģiem Martin kungam un Caspary kungam par viņu ļoti lietderīgajiemkomentāriem. Pēc notikušajiem plūdiem faktiski devos uz Pakistānu, lai pats redzētupostījumu apmērus. Plūdu radītie postījumi ir vislielākā dabas katastrofa Pakistānas vēsturē.Tas noteikti pārsniedza visu, ko jebkad varēju iedomāties vai paredzēt.

Protams, kad 22. septembrī satikos ar Pakistānas ministru prezidentu, viņš ļoti augstunovērtēja līdz šim izrādīto ES reakciju un uzskatīja, ka šī reakcija ir ārkārtīgi drosmīga —drosmīga tādā veidā, kā to aprakstīja komisārs De Gucht. Mums pilnībā jāpārliecinās, katurpinām reaģēt atbilstošā veidā. Komisija šobrīd ir izvirzījusi likumprojektu, saskaņā arkuru 75 tarifu pozīcijās tarifu ir paredzēts pielīdzināt nullei, kas atbilst 27 % no Pakistānaskopējā eksporta apjoma uz ES, kā rezultātā Pakistānas eksports palielinātos parEUR 100 miljoniem gadā. Tā tik tiešām ir ES uzticamības pārbaude.

Mums jānodrošina, lai ES līderu panāktā politiskā vienošanās tiktu pārvērsta rīcībā, kasradīs reālu ietekmi, un nodrošinās iespēju Pakistānas ekonomikai izdzīvot šajā kritiskajābrīdī. Galu galā ES ir tās lielākā tirdzniecības partnere. Dzirdu bažas no kolēģiem šajāplenārsēžu zālē, un ir tikai pareizi reaģēt godīgi; bet šai reakcijai jābūt ne tikai godīgai, betarī vērienīgai. Pakistānai piedāvājamā tirdzniecības koncesija jāsagatavo tā, lai tā atspoguļotupatiesos ES centienus nodrošināt Pakistānai ekonomiskus ieguvumus, vienlaikus ņemotvērā pašu rūpniecības nozaru, kā arī citu PTO locekļu intereses un jo īpaši vismazāk attīstītovalstu intereses.

Manuprāt, šis priekšlikums ir pietiekami vērienīgs, drosmīgs, bet galvenokārt godīgs pretmums pašiem, kā arī pret Pakistānas iedzīvotājiem.

Joe Higgins (GUE/NGL). – Priekšsēdētājas kundze! Protams, ka tiem 20 miljoniemiedzīvotāju, kurus smagi ir skāruši katastrofālie plūdi Pakistānā, ir nepieciešams tūlītējs unievērojams atbalsts, sevišķi tiem 100 000 bērniem, kas ir palikuši bez pajumtes un kuriemdraud bojāeja tikai tādēļ, ka trūkst pārtikas.

Tādas pārtikas ražošana, kas būtu pieejama par pieņemamu cenu, ir kritiski svarīgamiljoniem mazo lauksaimnieku un lauksaimniekiem ar tā sauktajām „bezzemes”saimniecībām, bet tagad tā ir lielo zemes īpašnieku šķiras rokās. Sēklu un videi piemērotumēslošanas līdzekļu un citu līdzekļu izplatīšana par velti varētu kļūt par pamatu straujaipārtikas krājumu atjaunošanai, bet lielo zemes īpašnieku sistēmas likvidēšana Pakistānāun zemes piešķiršana bezzemniekiem ir noteicošais faktors pārtikas ilgtspējībasnodrošināšanai.

Īrijas zemnieki veica lielāko cīņu par lielo zemes īpašnieku sistēmas izbeigšanu jau pirms140 gadiem, tādēļ šeit tā ir lielā mērā aizkavējusies. Tarifu samazināšana jāīsteno darbaņēmēju un nabadzīgo iedzīvotāju, bet ne lielo zemes īpašnieku, korumpētu amatpersonu


vai lielrūpnieku peļņas labā. Ekonomiski ieguvumi no taisnīgām lauksaimniecības produktucenām pasaules tirgū jāsaņem mazajiem lauksaimniekiem, nevis bezjūtīgajiem spekulantiempreču tirgos.

Cristiana Muscardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas unkungi! Mūs visus ir satraukuši plūdi, kas ir izpostījuši Pakistānu, un to radītā nopietnāietekme uz ekonomiku, bet esam arī ne mazāk satraukti par Eiropas Komisijas priekšlikumu,pat ja tas tika izstrādāts pēc dalībvalstu vai to valdību vadītāju iniciatīvas.

Komisijas piedāvātajā regulā galvenā uzmanība tiek vērsta uz īslaicīgu nodevu atcelšanutekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozarē, kas veido 60 % no Pakistānas eksporta,kura apgrozījums ir apmēram EUR 200 miljoni tekstilrūpniecībā un EUR 510 miljoni ādasapstrādes rūpniecībā, kurām abām ir raksturīgs tas, ka tās ir izvietotas plūdu neskartajosreģionos.

Mums šķita, ka politiskie norādījumi drīzāk bija vērsti uz tādas atbalsta politikas izvēli, arkuru netiktu kaitēts Eiropas ekonomikas strukturālajām nozarēm. Īslaicīga nodevu atcelšanaradīs nopietnas sekas Eiropas tekstilrūpniecībā un ādas apstrādes nozarēs, kā rezultātā,iespējams, darbu zaudēs tūkstošiem iedzīvotāju plānotajā regulas darbības trīs gadu periodā.Šie pasākumi tiks integrēti un situācija pasliktināsies, izmantojot vispārējo preferenčusistēmu, kas 2013. gadā tiks paplašināta arī attiecībā uz Pakistānu.

Komisāra kungs, mēs visi apzināmies, ka tiek pieņemti izņēmuma un vienpusēji pasākumi,jo vēlamies palīdzēt lielai, nabadzīgai valstij, kas to skārušās katastrofas rezultātā ir nonākusinelabvēlīgā situācijā, ko vēl vairāk ir saasinājusi ekonomikas krīze un nespēja pielāgotiesPasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Tik tiešām pašreizējie noteikumi irlabvēlīgi valstīm, kas jau ir attīstītas, piemēram, Ķīnai un Indijai, nevis nabadzīgākāmvalstīm. Tomēr, ieviešot izņēmuma pasākumus vienas valsts labā, nedrīkst izraisīt krīzicitās valstīs.

Tādēļ Komisijas priekšlikumā ir nepieciešami ievērojami labojumi attiecīgo nozaru, tostarpPakistānas ražošanas un eksporta nozares, diversificēšanai, pieņemot atšķirīgu redzējumuun nopietni pārdomājot cilvēktiesību aspektu un cīņu pret terorismu. Pakistānai ir jāpalīdz,bet izmantojot skaidras vienošanās, tostarp arī saistībā ar politisko situāciju reģionā.

Josefa Andrés Barea (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Plūdos šīgada jūlijā un augustā Pakistānā bojā gāja 1800 iedzīvotāju, un tie skāra 20 miljonusiedzīvotāju, no kuriem 12,5 miljoniem nepieciešama humanitārā palīdzība.

Eiropas Savienība ir uzņēmusies humanitārās palīdzības sniegšanas pasākumusEUR 320 miljonu apmērā, kā jūs teicāt, un Spānija ir ieguldījusi EUR 11 miljonus. Šeit mēsapspriežam ne jau tirdzniecības nolīgumu, bet Pakistānas stratēģisko attīstību.

Komisija, izmantojot Padomes piešķirtās pilnvaras, ir ierosinājusi piešķirt nodokļuatvieglojumus 70 preču veidiem trīs gadu periodā. Nav šaubu, ka Pakistānas eksportambūs atšķirīga ietekme uz dažādām ES valstīm, ņemot vērā katras valsts konkrēto raksturu.Preces, ko Pakistāna varētu eksportēt, ir etanols, tekstilizstrādājumi un ādas izstrādājumi.

Komisija neatkāpjas no viedokļa, ka tā nevar grozīt to preču veidu sarakstu, kuru nodokļuatvieglojumi negatīvi ietekmēs tekstilrūpniecību. Spānijā 16 % uzņēmumu darbojastekstilrūpniecības nozarē. Valensijas reģionā ir koncentrēti 18 % no Spānijastekstilrūpniecības, bet 17 % no darba vietām atrodas Valensijas reģionā. Valensijastekstilrūpniecības nozares noieta tirgus ir Eiropa, bet Eiropā — Francija, Itālija un Vācija.


Tādēļ no Pakistānas importētie tekstilizstrādājumi samazina šī tirgus apjomu gan visāEiropā, gan Spānijā.

Jūs teicāt, ka esat veikuši stratēģisku izpēti, bet vai tajā tika novērtēts Pakistānas rūpnieciskaispotenciāls? Vai tika ņemta vērā iespēja saīsināt tekstilizstrādājumu sarakstu? Vai tiks veiktašī nolīguma ietekmes ikgadējā izvērtēšana?

Christofer Fjellner (PPE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Vēlos pateikt,ka tirdzniecības nodevu un šķēršļu atcelšana kā solis palīdzības sniegšanas virzienāPakistānai saistībā ar tās ievērojamo dabas katastrofu ir vērtējama ļoti atzinīgi. Varbūtpirmo reizi šajā plenārsēžu zālē teikšu, ka esmu pārsteigts gan par Komisijas, gan Padomesātro rīcību un izšķiršanos šajā jautājumā.

Tik tiešām šajā situācijā ir nepieciešami naudas līdzekļi. Tomēr, kāda nozīme nodrošinātatbalstu un naudas līdzekļus, kā tikai nomierināt sirdsapziņu, ja vienlaikus ar nodevu untirdzniecības šķēršļu palīdzību radām lielākas grūtības iedzīvotājiem pārvarēt šīs sekaspašiem ar saviem spēkiem.

Tas, ko mēs darām pašlaik, proti, plaši un ātri atceļam nodevas un šķēršļus tirdzniecībaivisās 75 atšķirīgajās tarifu pozīcijās, kas atbilst 27 % no Pakistānas eksporta, ir izcila reakcijauz katastrofu, ar ko pašlaik sastopas šī valsts. Tomēr arī mums Parlamentā ir zināmspienākums. Mums ir pienākums rīkoties ātri. Citiem vārdiem runājot, šis gadījums nedrīkstpārvērsties par piemēru tam, cik ilgu laiku var prasīt politisks process. Naudas līdzekļi unatbalsts Pakistānai nepieciešams pašlaik — ne jau pēc viena gada. Mums jāapliecina, ka tosaprotam.

Vienlaikus, redzot cik liela ir pretestība šim priekšlikumam, man sāk trūkt drosmes. Saņēmulūgumu no Eiropas tekstilrūpniekiem, kuri ir pret šo priekšlikumu, jo baidās, ka Pakistānavarētu eksportēt vairāk preču uz Eiropu, ko tie, savukārt, nevēlas.

Tomēr vai tad tam šis priekšlikums nav paredzēts? Vai tad tāds nebija mūsu nolūks, kaviņu tirdzniecības apjoms ar mums ir jāpalielina, lai viņi izkļūtu no nabadzības? Vai būtukāda problēma, ja patērētājiem Eiropā būtu pieejami nedaudz lētāki tekstilizstrādājumi?

Brīvā tirdzniecība un solidaritāte bieži vien šeit ir vērtējama atzinīgi līdz brīdim, kad partām jāpieņem lēmumi. Parādīsim šeit un tagad, ka šīs vērtības mums ir vissvarīgākās tiešitad, kad tas ir visvairāk vajadzīgs. Iespējams, nav labākas izdevības, kad aizstāvēt gan brīvotirdzniecību, gan solidaritāti kā saistībā ar šo priekšlikumu.

Lara Comi (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Izmantojot izdevībuteikt šo īso runu, vēlos apliecināt, ka nepiekrītu iespējamajai nodevu atcelšanai uz laikupar labu Pakistānai trīs gadu garumā un 74 tarifu pozīcijās, no kurām gandrīz lielākā daļaietilpst tekstilizstrādājumu un apģērba ražošanas nozarē.

Mani uztrauc negatīvās sekas, kādas var rasties Eiropas rūpniecības nozarei, un sevišķiItālijas rūpniecībai, kā arī attiecībā uz darba zaudēšanu Eiropā nozarē, kura jau ir cietusismagus pārbaudījumus ekonomikas krīzes rezultātā. Sevišķi tas attiecas uz mazajiem unvidējiem uzņēmumiem nozarē, kurai jebkuriem spēkiem cenšamies palīdzēt un kura ciestuievērojamus zaudējumus.

Turklāt jāņem vērā tas, ka no šī gada sākuma Pakistāna ir ieviesusi 15 % lielu nodevu savukokvilnas šķiedru eksportam, lai apturētu izejmateriālu piegādi. Ir skaidrs, ka tās mērķisir saglabāt izejmateriālus, cenšoties panākt pievilcīgākus valūtas maiņas kursus savameksportam. Pilnībā saprotu vajadzību palīdzēt valstij, kurai radušās nopietnas problēmas,


sevišķi pēc tās pārciestajām katastrofām. Tomēr atbalsts no Eiropas, kādu es cerētu sagaidīt,būtu ieguldījumi ceļu un infrastruktūras celtniecībā, izmantojot vietējo darbaspēku.

Jörg Leichtfried (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Nav viegli spriestobjektīvi, ja runa ir par 100 000 bērniem, kas palikuši bez pajumtes, miljoniemlauksaimnieku ielās un iedzīvotājiem, kas dzīvo pilnīgā un skarbā nabadzībā. Manuprāt,ir pareizi, ka Eiropas Savienība rīkojas strauji un ātri sniedz palīdzību uz vietas. Lielaisjautājums, kāds man rodas, runājot par jūsu ierosinātajiem pasākumiem, ir, vai mēssniedzam palīdzību īstajā vietā, vai nepalīdzam tiem, kam šī palīdzība nav nepieciešama?Tas ir jautājums, uz kuru es vēlētos saņemt detalizētāku atbildi, jo pilnīgi pamatoti varuapgalvot saistībā ar tekstilrūpniecības nozari, ka šis atbalsts nepalīdzēs Pakistānai kopumā,bet ir grūti pateikt, vai tas sasniegs īstos adresātus.

Otrkārt, vēlos arī pateikt, ka, ja šis atbalsts ir paredzēts, lai iedzīvotāji paši sev varētu palīdzēt,protams, ir jāņem vērā, kā visi šie pasākumi ietekmēs Eiropu. Man tomēr šķiet, ka situācijašeit jau tā ir dramatiska, ka mums ir jāsniedz materiālā palīdzība, un, cerams, ka šo palīdzībusaņems tie iedzīvotāji, kuriem tā tik tiešām ir nepieciešama.

Jean Lambert (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze! Vēlos tikai atbildēt uz dažiem šeitsniegtajiem komentāriem.

Tas, ko Pakistāna pašlaik cenšas panākt, ir faktiski palīdzēt sev izkļūt no haosa, kas tajā pēcpostošajiem plūdiem ir radies. Ja rūpnīcas atrastos plūdu skartajos apgabalos, tās nespēturažot, tādēļ nav pārsteigums, ka attiecīgās rūpnīcas neatrodas plūdu skartajos apgabalos.

Tiešā palīdzība, ko varētu uz turieni nosūtīt, ir niecīga, salīdzinot ar faktiskajām vajadzībām.Ienākumu sadale no papildu eksporta ir svarīga, kā zināms, infrastruktūrai, energoapgādei,skolām, ceļiem utt., bet vienlaikus ir pienākumi, kas tiešām gulstas uz Pakistānasdemokrātiski ievēlētās valdības pleciem un kas ir saistīta ar tās efektivitāti, ienākumiem,nodokļu ieņēmumiem utt.

Iedzīvotāji arī runā par nepieciešamību panākt lielāku dažādību. Ja Pakistānā būtu lielākarūpniecības nozaru dažādība, mēs tik daudz uzmanības nepievērstu tekstilizstrādājumiem.Aicinu dalībvalstis piedāvāt šai valstij šādu izdevību palīdzēt sev pašai izkļūt no katastrofas.

João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Pakistānānotiekošā traģēdija liek Eiropai parādīt solidaritāti, bet tas nedrīkst kļūt par iemeslu, laiapdraudētu tekstilrūpniecības nozari vairākās dalībvalstīs, piemēram, Portugālē. Ir vēl citiveidi, kā apliecināt solidaritāti — ne tikai daudz efektīvāki palīdzības veidi, kuru mērķis irplūdu skarto apgabalu seku pārvarēšana un vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošana,bet arī daudz taisnīgāki palīdzības veidi.

Kā jau esmu teicis, tirdzniecības koncesijas ir ilgtermiņa pasākumi. Tie ir izdevīgi galvenokārtlielajiem Eiropas importētājiem, jo tādā veidā tiek īstenotas viņu ilgi lolotās pretenzijas.Tomēr tās kaitē tekstilrūpniecības nozarei, kā arī tām valstīm un reģioniem, kas ir visvairākatkarīgi no šīs nozares, un tas viss notiek dziļas krīzes un augsta bezdarba līmeņa apstākļos.

Lai gan ir taisnība, ka Komisijas ierosinātie pasākumi nekādā gadījumā nedrīkst būt pariemeslu lielākam darbinieku atlaišanas skaitam, nevaram ignorēt tās objektīvās problēmas,ko rada šie pasākumi. Ir nepieciešams veikt pasākumus, lai aizsargātu Eiropastekstilrūpniecības nozari un ar to saistītās darba vietas.

Pēc Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupasierosinājuma Eiropas Savienības 2010. gada budžetā tika paredzēta izdevumu kategorija,


kas piešķirta ES programmas izveidei tekstilizstrādājumu un apavu ražošanas nozarē. Kurir šī programma, komisāra kungs? Kādi ir tās galvenie elementi? Ļaušu jums padomāt paršiem jautājumiem.

Claudio Morganti (EFD). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Manuprāt, irparadoksāli, ka tā vietā, lai aizstāvētu mūsu darba vietas, Eiropas Savienība ar tām riskē,noslēpjot iespējamās savas rīcības sekas aiz pozitīvās humanitārās palīdzības retorikas.Iespējamā nodevu samazinājuma rezultātā nākamajos trīs gados no Pakistānā ražotiemapģērbiem, pastāv risks, ka ražošanas nozare varētu nonākt vēl lielākā krīzē nekā pašlaik,kad visā Eiropā ir zaudētas 120 000 darba vietas, un 40 000 no tām tikai Itālijā vien.

Pakistānai ir jāpalīdz, bet mēs nevaram pieņemt neobligātus tirdzniecības pasākumus laikā,kad manā valstī, Itālijā, un citās dalībvalstīs jau ir jūtamas tekstilizstrādājumu viltošanassekas, kas sevišķi tiek ievestas no Āzijas valstīm un jo īpaši no Ķīnas. Komisija nedrīkstnodarboties ar labdarību galvenokārt uz Itālijas rēķina, kurā ir pārstāvēti 30 % no visasEiropas tekstilrūpniecības nozares. Uzskatu, ka līdz ar Pakistānu, ir jāpalīdz arī mūsumazajiem un vidējiem uzņēmumiem izkļūt no krīzes, nosakot nodevas un kvotas Āzijasprecēm. Esmu no Prato, un maniem kolēģiem un man šķiet, ka ir jau pietiekami daudzšāda veida pasākumu.

Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Attiecībā uz ražošanasnozari, vēlos atgādināt šim Parlamentam, ka Pakistāna ir pasaulē ceturtā lielākā kokvilnasražotāja, kas saražo 9 % no kopējās produkcijas, un Eiropas Savienība ir tikai aiz tās arnedaudz mazāk nekā 5,5 %. Tādēļ nepārprotami šis ir ļoti nopietns jautājums. Protams,nevēlamies veicināt protekcionismu, kas kaitē pienācīgai konkurencei, tieši pretēji —vēlamies brīvu un atklātu starptautisko tirdzniecību. Taču, no otras puses, deputāti pieminējaarī šādu jautājumu. Melo kungs, kurš ir no Portugāles — valsts ar nestabilu ekonomiku —,runāja ļoti spilgti. Deputāti atsaucās uz situāciju Itālijā. Vēlos pievienot Grieķiju; visi zina,ar kādām problēmām tā saskaras. Protams, mums būtu jāatbalsta Pakistāna, bet mums arītā jāuzrauga, un tieši tādēļ vēlos jautāt Komisijai — vai mūsu rīcībā ir jebkādi mehānismi,lai nodrošinātu, ka Pakistānai piešķirtā palīdzība tiek novirzīta pareizajā virzienā un netiksizmantota citiem mērķiem vai noteiktām rūpniecības nozarēm, kas kaitētu uzņēmumiemEiropā un darba ņēmējiem Eiropā?

Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Neuzskatu, ka sevišķi labi pārzinu šo situāciju,bet atzīstu Pakistānas stratēģisko nozīmi. Tādēļ atbalstu Karim kunga pausto viedokli, kaikviena interesēs ir šajā ievērojami mainīgajā reģionā panākt stabilu politisko režīmu.

Vēlos arī teikt, ka Eiropas Savienībai, kas ir dibināta uz principiem miera un labklājībasnodrošināšanai mūsu iedzīvotājiem, jābūt miera un labklājības pasākumu īstenošanasavangardā salīdzinot ar citām pasaules daļām, tādēļ šovakar šeit atbalstu šos priekšlikumus,bet vēlos arī, lai Komisija izsmeļoši komentētu Higgins kunga un citu kreisā spārna deputātupausto viedokli.

Vai tā var garantēt, ka mūsu nodrošināto atbalstu saņems tie, kam tas paredzēts, nevis lielietirgotāji un zemes īpašnieki? Tas ir šīvakara debašu galvenais jautājums.

Elisabeth Köstinger (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Katastrofālie plūdi Pakistānāir radījuši neparedzama mēroga humanitārās sekas. Uzskatu, ka Eiropas Savienībaspienākums ir nodrošināt, lai Pakistānas iedzīvotāji ātri saņemtu palīdzību. Ekonomikasun nodarbinātības stimulēšanai paredzētie pasākumi ilgtermiņa ir svarīgs ieguldījums, kasES jāveic, lai palīdzētu šai smagi skartajai valstij izkļūt no krīzes. Tomēr apšaubu, vai ar


vienkāršu muitas tarifu samazināšanu var panākt vēlamo efektu. Mums jānoskaidro, vaiPakistānai paredzētās preferences nonāk trešajās valstīs ar netiešo kanālu starpniecību, unlīdz ar to — vai ar tām tiek panākts vēlamais efekts. Tāpat kā par tekstilrūpniecības nozari,galvenokārt šeit runāju arī par bioetanola ražošanas nozari.

Man ir konkrēts jautājums Komisijai — vai tarifu kvotas noteikšana attiecībā uz etanolutiek uzskatīta par īsti ilgtspējīgu un efektīvu iespēju palīdzības nodrošināšanai Pakistānasiedzīvotājiem. Vai ir iespējams izvērtēt, vai prasītie ES importa ilgtspējības kritēriji tiekizpildīti arī bioetanola ražošanas nozarē?


William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Es tikai vēlos zināt,vai runātāja saprot, ka šoreiz mēs faktiski neapspriežam palīdzību, bet vienkārši debatējampar tirdzniecības preferencēm. Tādā veidā Pakistānai tiktu dota iespēja pašai strādāt, laiizkļūtu no savām problēmām, pašai ar savām pūlēm un gribu. Vēlos zināt, vai runātāja tosaprot.

Elisabeth Köstinger (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, tas ir galvenaiselements, ko pašlaik apspriežam. Pasākumiem jābūt skaidri pārdomātiem, lai nodrošinātuilgtspējīgu palīdzību. Galu galā vienmēr pastāv jautājums par to, cik pamatots ir izmaksuun ieguvumu aprēķins Eiropai.

Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi!Pakistānai neapšaubāmi jāpalīdz atgūties pēc plūdiem, kas to ir smagi skāruši. Tomērjautājums, kas mums šodien ir jāuzdod sev pašiem, ir kāda veida palīdzība šai valstij irnepieciešama visvairāk, un kāda veida palīdzību Eiropas Savienība spēj nodrošināt vislabāk.Mums jārīkojas ne tikai ātri, bet arī efektīvi.

Tik tiešām lielas bažas man rada Eiropas Komisijas priekšlikuma lietderība. Man tas šķietne visai lietderīgs priekšlikums, kurā ir ietverts risks, ka, galvenokārt iejaucotiestekstilrūpniecības un ādas apstrādes nozarē, tas nebūs pietiekami efektīvs, jo šis atbalstsvar radīt jaunu spriedzi tādēļ, ka tā rezultātā nabadzība Eiropā potenciāli vairosies un vēlvairāk cietīs Eiropas tekstilrūpniecības nozare, kurā jau tā vērojama nopietna lejupslīde.

Turklāt mums jāņem vērā fakts, ka, atbalstot eksportu no ražošanas uzņēmumiem, faktiskipalīdzam tiem Pakistānas reģioniem, kuri netika appludināti, lai gan mūsu atbalstamjākalpo, lai sekmētu konkurētspēju un attīstību, palīdzot atjaunot ražošanu šīs katastrofasskartajos valsts reģionos. Visu šo iemeslu dēļ, manuprāt, nodevu atcelšana ir pilnīginepieņemama, un mēs tai ne piekrītam, ne arī to atbalstām.

Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, vēlos sniegtprecīzus skaitļus, par kuriem mēs šajā gadījumā runājam. Runājam par tirdzniecības apjomuEUR 900 miljonu apmērā. Priekšlikuma rezultātā Eiropas tirgus no Pakistānas iegūs papildueksportu EUR 100 miljonu apmērā, bet kopējā Eiropas Savienības bilance būsEUR 50 miljoni, jo labvēlīgākas Pakistānas pozīcijas rezultātā attiecībā uz tās Eiropas tirgumparedzēto eksportu radīsies arī zināmas tirdzniecības novirzīšanās izmaksas, kas nozīmēto, ka citi importētāji zaudēs atsevišķas iespējas Eiropas tirgos. Tādēļ kopējā ietekme būsapmēram EUR 50 miljoni gadā.

To es pieminu tādēļ, ka atkal dzirdēju šajās debatēs, ka tiks zaudētas 120 000 darba vietas.Jums visiem mobilajos tālruņos ir kalkulators; ja Eiropa zaudēs 120 000 darba vietas


papildu EUR 50 miljonu Eiropas tirgus importa rezultātā, tad Eiropas tekstilrūpniecībasnozarē tik tiešām pastāv nopietnas problēmas neatkarīgi no tā, kas notiks ar Pakistānu.Vienkārši nav nopietni izvirzīt šādu argumentu.

Tā ir mana pirmā piezīme. Otrkārt, esam atbilstoši ņēmuši vērā Eiropas tekstilrūpniecībasnozares intereses un zināmā mērā sarežģīto situāciju, kādā var nonākt šī nozare. Gultasveļa nav iekļauta tajās tarifu pozīcijās, kas ir paredzētas mūsu priekšlikumā, ne arī apģērbs,ne mājsaimniecības tekstilizstrādājumi, kas ir trīs no Eiropu visvairāk interesējošām prečusortimenta pozīcijām.

Tieši pretēji, tajā ir iekļauti daudzi pusfabrikāti. Ja tie ir pusfabrikāti, tas nozīmē, ka toražošana tiek pabeigta Eiropā, kas faktiski nodrošinās lētāku importu tiem uzņēmumiem,kas veic šo ražojumu galīgo apdari. Tātad, šis priekšlikums tiešā veidā mums nekaitē. Drīzākvaru apgalvot pretējo. Ļoti rūpīgi esam pētījuši, kāds būtu vislabākais piedāvājumsPakistānai, pārāk nekaitējot Eiropas rūpniecības nozarei laikā, kad arī mēs pārvaramekonomikas krīzi, kas nepavisam nav viegls uzdevums.

Tika sniegts arī komentārs par kokvilnas eksportu. Visā pasaulē kokvilnas tirgū ir manāmstrūkums, un ir taisnība, ka Pakistāna ir viena no lielākajām kokvilnas ražotājām. Esmuiecerējis, ka tad, kad mums būs noslēgts šis nolīgums un kad redzēsim, ka esam panākušizināmu progresu, mums būs jālūdz Pakistāna nodrošināt, ka mūsu pašu tekstilrūpniecībatiek pietiekamā apjomā apgādāta ar kokvilnu, lai mēs varētu ražot to, kas ir pieprasīts tirgū.Tā kā visā pasaulē valda kokvilnas trūkums vai vismaz zināmu kokvilnas veidu trūkums,jautāsiet, kādēļ nevaram importēt šīs kokvilnas šķirnes no Āfrikas. Tātad, tas ir tādēļ, katajā neražo atbilstošos, mums nepieciešamos kokvilnas veidus, un nav viegli vienas dienaslaikā pāriet uz cita veida kokvilnas pārstrādi, tādēļ šai problēmai būs jāvelta īpaša uzmanība.

Noslēgumā pateikšu, ka tad, kad apsverat situāciju saistībā ar Pakistānu un jautājat, kas taiir vajadzīgs vairāk — palīdzība vai tirdzniecība, — ir vajadzīgi abi. Eiropas Savienība jauir ieguldījusi EUR 320 miljonus, 60 % no apjoma, ko sākotnēji lūdza Apvienoto NācijuOrganizācija. Mēs turpināsim sniegt šo ieguldījumu; tātad — vairāk palīdzības.

Tirdzniecība nav palīdzība, kā tika apgalvots šajā plenārsēdē. Tirdzniecība sniedz iespējasPakistānas ekonomikai ražot un eksportēt, un nodrošināt darba vietas tiem iedzīvotājiem,kuriem tās vajadzīgas. Manuprāt, tā ir būtisks ekonomikas atveseļošanās instruments, unmums ir jāpiešķir Pakistānai papildu tirdzniecības iespējas. Tomēr runa nav par palīdzību,kas paredz to, ka nevarat ietekmēt, kuri būs, teiksim, palīdzības saņēmēji. Tirdzniecībasgadījumā ir daudz vieglāk ietekmēt šos procesus, bet mēs arī zinām, ka, lai gan tirdzniecībaiir savas vājās puses, mēs nevaram panākt ekonomikas atveseļošanos, sniedzot materiālopalīdzību.

Manuprāt, vajadzīgi ir abi elementi — palīdzība un tirdzniecība, un tādēļ mēs strādājam,lai izmantotu abas iespējas. Protams, kā jau teicu, šajā plenārsēdē mums ir jāņem vērā, karunājam par reģionu, kas ir smagi izpostīts. Runāja arī daudzi Parlamenta deputāti noItālijas, un es saprotu, ka tā Pakistānas teritorija, kas ir appludināta, ir apmēram tikpat liela,cik visas Itālijas teritorija. Tieši par to arī ir runa, tādēļ, manuprāt, mums viņiem jāpalīdz,bet jāņem arī vērā, ka šis ir ārkārtīgi jutīgs reģions, kas ģeostratēģiskā ziņā ir ļoti svarīgs.Tas ir arī ļoti svarīgs mums un mūsu drošībai. Eiropai būtu ārkārtīgi bīstami, ja šis reģionskļūtu nestabils, tādēļ mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka neatkarīgi no tā,kas notiek Pakistānā, tas neietekmētu stabilitāti visā reģionā.


Tātad šī ir kopējā pasākumu virkne, ko vēlamies īstenot. Mums noris politiskas pārrunasar Pakistānu; nesen ir notikusi augstākā līmeņa sanāksme ar šo valsti, un mēs turpināsimšādas pārrunas. Uz turieni ir devušās vairākas ES amatpersonas, kā arī, piemēram,komisāre K. Georgieva saistībā ar humanitāro palīdzību. Mums ir ievērojama materiālāspalīdzības pakete, kā arī mēs izmantojam ekonomisku pieeju tirdzniecības paplašināšanasjomā. Uzskatu un ceru, ka tādā veidā Pakistānai tik tiešām tiks sniegta nozīmīga palīdzība.Esmu arī pārliecināts, ka, palīdzot Pakistānai, mēs paši zināmā mērā būsim ieguvēji.

Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

15. Izcelsmes valsts norāde konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm(debates)

Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Cristiana Muscardini ziņojumsStarptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta unPadomes regulai par izcelsmes valsts norādi konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešāmvalstīm, (COM(2005)0661 – C7-0048/2010 – 2005/0254(COD)) (A7-0273/2010).

Cristiana Muscardini, referente. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmasun kungi! Daudzas no Eiropas Savienības ekonomikas un tirdzniecības partnervalstīm jauilgāku laiku piemēro noteikumus, kas prasa norādīt ievesto preču izcelsmi.

Eiropas Komisija 2005. gadā ierosināja regulu ar mērķi nodrošināt līdzvērtīgu stāvokli arminētajām valstīm, pieprasot, lai uz konkrētiem gataviem izstrādājumiem, kurus ievedEiropas Savienībā, būtu izcelsmes valsts norāde. Šī regula palīdzēs novērst nevienādoattieksmi, kuru līdz šim ir izjutuši Eiropas patērētāji, jo pretstatā to valstu pilsoņiem, kasatrodas ārpus ES, viņiem nav tiesību izvēlēties vajadzīgās preces, pilnībā zinot to izcelsmi.Demokrātiskās tiesības, kas paredz izvēles brīvību un tiesības uz informāciju, tiek tāpēcpārkāptas.

Regula novērš ES pilsoņu nevienlīdzīgo stāvokli un no jauna piedāvā tiem likumīgas tiesībasuz savstarpēju sadarbību. Šo regulu ir pieprasījušas daudzas patērētāju asociācijas unatbalstījušas daudzas uzņēmēju asociācijas. Ražošana Eiropā nespēs atgūties, ja mūsuražotājiem netiks piešķirtas tādas pašas garantijas, kādas ražotājiem ir citās valstīs, kurāsnoteikumi par ražojumu izcelsmes marķēšanu ir jau stājušies spēkā.

Eiropas ražotāji — kam ir pamatoti jāievēro daudzi noteikumi, kurus pieprasa EiropasSavienība, lai garantētu labu ražojumu kvalitāti un aizsargātu patērētājus, un kam, laieksportētu savu produkciju, ir jāpievieno tai izcelsmes marķējums — cieš no trešo valsturažotāju negodīgās konkurences, jo tie var eksportēt savas preces uz Eiropu, nenorādot toizcelsmi.

Šodien Eiropas mazie un vidējie uzņēmumi, kuru labā 2009. gada 5. februārī iepriekšējālikumdošanas pilnvaru laikā tika apstiprināta rezolūcija, kas risināja viņu problēmasstarptautiskajos tirgos, vēl arvien sastopas ar grūtībām, jo viņi cieš no to ražotāju negodīgāskonkurences, kuri atrodas aiz ES robežām un kuri var eksportēt savas preces uz Eiropubez izcelsmes marķējuma, tādējādi liedzot Eiropas patērētājiem tiesības uz apzinātu izvēli.

Lai brīvajā tirgū būtu taisnīga attieksme, tam jāpamatojas uz godīgu konkurenci unskaidriem, kopīgiem un piemērotiem noteikumiem. Tāpēc šīs regulas apstiprināšanabeidzot novērsīs demokrātijas trūkumu un negodīgu konkurenci, kas vēl arvien pastāvEiropā, kaitējot galvenokārt patērētājiem.


Regula tika apstiprināta Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejā ar lielubalsu vairākumu — ar 19 balsīm „par” un 3 balsīm „pret”. Eiropas Parlaments jau ir izteicissavu atbalstu iepriekšējā likumdošanas pilnvaru laikā rakstiskā paziņojumā, par ko nobalsojalielais vairākums, kā arī pašreizējo likumdošanas pilnvaru laikā, balsojot par rezolūciju,kas ieguva 529 balsis „par” no 593 nodotajām balsīm. Pārsteidzoši ir tas, ka šodien dažikolēģi, kas parakstīja rakstisko deklarāciju un 2009. gada novembrī balsoja „par” šorezolūciju, ir ierosinājuši grozījumu nolūkā to noraidīt.

Es ar mierīgu sirdi varu teikt, ka tie, kas ir pret šo ierosinājumu, nevēlas piešķirt Eiropaspilsoņiem tādas pašas tiesības, kādas ir Ķīnas pilsoņiem.

Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Šovakarmēs apspriežam tiesību akta priekšlikumu, kuru Komisija iesniedza 2005. gadā, parizcelsmes valsts norādi konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm, — tā saukto„ražots” regulu.

Es vēlos pateikties referentei Muscardini kundzei par viņas atbalstu šim priekšlikumam unlielo ieguldīto darbu. Es vēlu viņai daudz panākumu turpmākajā darbā, virzot tolikumdošanas procesā uz priekšu.

2005. gadā Lisabonas līgums vēl nebija stājies spēkā, un ilgi vēl bija jāgaida, līdz Parlamentsieguva līdzvērtīgas likumdošanas pilnvaras tirdzniecības politikas jautājumos, bet šopilnvaru trūkums nekavēja Parlamentu divas reizes izteikt atbalstu šim priekšlikumam.Lai arī mēs konsekventi esam centušies to panākt, nav vērojams nekāds progress ceļā uztā pieņemšanu Padomē.

Es priecājos, ka tagad, kad Lisabonas līgums ir stājies spēkā, Eiropas Parlaments var pilnāmērā izmantot savas pilnvaras attiecībā uz šo priekšlikumu. Es to saku tāpēc, ka ES irjāpieņem tiesību akti par konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm. ŠodienES neprasa izcelsmes marķējumu — uz ražojumiem var būt brīvprātīgs izcelsmesmarķējums, ja tas nemaldina patērētājus, kā paredz 2005. gada EK Direktīva par negodīgudarījumu praksi.

Mūsu priekšlikuma nolūks ir ieviest obligātu izcelsmes marķējumu konkrētiem ievestiemražojumiem, kā arī skaidrus noteikumus, kā to piemērot. Mūsu priekšlikuma mērķi irskaidri — dot patērētājiem iespēju uzzināt preču izcelsmi un nodrošināt pārredzamību,ieviešot vienotu standartu preču izcelsmes noteikšanai. Izcelsmes marķējums, protams,nesatur visu informāciju par konkrētu ražojumu, ko patērētājs varētu vēlēties iegūt, bettam ir viena priekšrocība — tas ir lietderīgs un skaidrs.

Otrkārt, ja patērētājs ir labāk informēts, viņš spēj brīvi izlemt, kam dot priekšroku un kopirkt. Turklāt mūsu priekšlikums var dot ieguldījumu krāpnieciska un maldinoša izcelsmesmarķējuma gadījumu mazināšanā. Regulas piemērošanas joma būs ierobežota un attieksiestikai uz tādām precēm kā ādas izstrādājumi, tekstilizstrādājumi, apavi un stikla izstrādājumi.Tā netiks piemērota tādām nozarēm kā elektronika, IKT iekārtas, mehāniskās iekārtas,automašīnas utt.

Starp izstrādājumu kategorijām, uz kurām attieksies šī regula, ir tādi ražojumi, kurieminformācija par izcelsmi ir īpaši svarīga — tie ir ražojumi, kas paredzēti galapatērētājam.Vienā no grozījumiem, kuru pieņēma Starptautiskās tirdzniecības komiteja, šis nosacījumsir skaidri norādīts, un to es uzskatu par pozitīvu faktu. Mums, protams, būs jānodrošinakonsekvence starp šo principu — proti, „preces galapatērētājiem” — un faktiskajiemražojumiem, uz kuriem attieksies šī regula, kā detalizēti norādīts tās pielikumā.


Nav noliedzams, ka izcelsmes marķēšana palielina izmaksas tirgotājiem un eksportētājiem,kas ieved preces ES. Izmaksas jo īpaši skars ražošanas procesus un marķēšanas tehniskosnoteikumus. Tāpēc ir svarīgi gādāt, lai šīs izmaksas būtu minimālas. Komisija būs atbildīgapar noteikumu izstrādi attiecībā uz marķēšanas metodēm un veltīs vislielāko uzmanībuizmaksu samazināšanai, paļaujoties uz starptautisko praksi un apspriežoties ar dalībvalstīm,kā arī ar iesaistītajiem ražotājiem un tirgotājiem.

Skatot šo priekšlikumu plašākā kontekstā, citi mūsu lielie tirdzniecības partneri — kā ASV,Kanāda un Ķīna — jau sen ir ieviesuši šādas shēmas. Tāpēc mums būtu lietderīgi pārņemtviņu pieredzi.

Noslēgumā es vēlos vēlreiz uzsvērt Komisijas apņēmību cieši sadarboties ar Parlamentu,lai šis priekšlikums tiktu pieņemts un mums būtu efektīva, precīza un rentabla izcelsmesmarķēšanas shēma.

Christofer Fjellner, PPE grupas vārdā. – (SV) Obligāta izcelsmes marķēšana vai vārda„ražots” lietošana nozīmē, ka precēm, kas ievestas Eiropā no valstīm, kuras atrodas ārpusES, ir jānorāda valsts, no kuras tās nāk. Es uzskatu, ka šis priekšlikums pieder pie pagājušāgadsimta, kad, piemēram, Zviedrijā ražotu preču sastāvdaļas arī tika ražotas Zviedrijā. Tačušajā priekšlikumā nav ņemta vērā ne pasaules tirdzniecība, ne globalizācija, nedz arī pasaulespiegādes ķēdes.

Viens no maniem iecienītajiem piemēriem ir šis krekls, ko pašlaik valkāju. Tas ir no Ēģipteskokvilnas, tā audums ir austs Itālijā, tas ir modelēts Honkongā un galu galā šūts Ķīnā.Manuprāt, labāka norāde nekā „ražots Ķīnā”, kādu tam droši vien piešķirtu saskaņā ar šoregulu, būtu norāde „ražots pasaulē”, kā teica Pascal Lamy, bijušais komisārs un pašreizējaisPTO ģenerāldirektors. Tāda šodien ir pasaule.

Tas nav priekšlikums, kas nodrošina labāku informāciju. Es uzskatu, ka, gluži otrādi, tasir priekšlikums, kas rada jaunus šķēršļus tirdzniecībai un to apgrūtina, būdams patprotekcionistisks. Tāpēc šāds regulējums ES ir aizliegts. Iekšējā tirgū, piemēram, Zviedrijā,nav atļauts pieprasīt, lai uz izstrādājumiem, kurus ieved no Vācijas, būtu norādīts, nokurienes tie nāk. Nevar noliegt, ka daudziem no mūsu tirdzniecības partneriem, piemēram,Amerikas Savienotajām Valstīm, ir šāds regulējums. Amerikas Savienotās valstis ieviesašo noteikumu 1930. gadā, bet mums tas nekādā ziņā nav jāimitē. Mēs visi zinām, kapagājušā gadsimta trīsdesmitie gadi bija visdrūmākā desmitgade pasaules tirdzniecībasvēsturē. Mums, manuprāt, ir nevis jāievieš pagājušā gadsimta tirdzniecības regulējums, kasrada šķēršļus tirdzniecībai un kavē to, bet jādara tieši pretējais. Lai izkļūtu no lejupslīdes,mums jāatvieglo tirdzniecība. Mans padoms Komisijai tāpēc ir — pārstrādājiet šopriekšlikumu un izlabojiet to. Es balsošu „pret” šo priekšlikumu, un es esmu pārliecināts,ka vairāki no maniem kolēģiem sekos manam piemēram.

Kader Arif, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi!Esmu apmierināts, ka man vienmēr jārunā pēc Fjellner kunga, jo esmu allaž bijis pārliecināts,ka nepiekritīšu viņam.

Vispirms vēlos pateikties mūsu referentei, kā arī ēnu referentiem un jo īpaši savam draugamSusta kungam par viņu lielisko darbu un labo sadarbību, izstrādājot šo tekstu, kas beidzotļaus mums ieviest obligātu izcelsmes marķēšanu konkrētiem ražojumiem, kas ievesti Eiropāno trešām valstīm. Es vēlos pateikties arī jums, komisār, par jūsu nodošanos šai lietai.

Mūsu rītdienas balsojums būs faktiski šīs regulas — kura datējama ar 2005. gadu un kuruEiropas Parlaments ir vienmēr atbalstījis un pieprasījis — ieviešanas pirmais posms.


Izcelsmes marķēšana ir svarīgs solis ceļā uz pārredzamību un informāciju, kas mumsEiropas pilsoņu labā ir nepārtraukti jāuzlabo.

Eiropas patērētājiem patiešām ir tiesības zināt, ko viņi pērk, no kurienes attiecīgais ražojumsnāk un kādos apstākļos tas ir ticis ražots. Tāpēc viņi pieprasa, lai viņiem dod iespēju patērētpreces atbildīgāk, balstoties uz plašāku informāciju.

Ar šo jauno regulu mēs apmierinām viņu prasības, jo mūsu pilsoņi būs labāk informēti,jo īpaši par sociālajiem un vides apstākļiem, kuros viņu iegādātās preces tiek ražotas. Pretējidažu cilvēku uzskatiem, patērētājs ir pilsonis, kas ir gatavs maksāt vairāk par labas kvalitātesEiropas ražojumu, jo šis tiesību akts ir svarīgs arī Eiropas uzņēmumiem, kuru ražojumi irizslavēti par teicamu kvalitāti un augstiem ražošanas standartiem.

Tiem uzņēmumiem, kas izvēlējušies saglabāt augstus profesionālos un tehnoloģiskosstandartus, kā arī nodarbinātību Eiropā, šī regula no jauna nodrošinās vienlīdzīgus „spēlesnoteikumus” ar viņu trešo valstu tirdzniecības partneru noteikumiem. Teksts, kuruapstiprināja Starptautiskās tirdzniecības komitejas balsojums, ir līdzsvarots, un tāpēc esaicinu Parlamenta deputātus, kas rītdien balsos par to plenārsēdē, neapšaubīt šolīdzsvarotību un atbalstīt tekstu, visiem balsojot „par”.

Niccolò Rinaldi, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs,dāmas un kungi! Ja jūs, priekšsēdētājas kundze, apmeklētu Ponte Rialto Venēcijā — varbūtkopā ar komisāru De Gucht — un vēlētos nopirkt kurpes, kas izreklamētas kā Itālijasražojums, vai kaklasaiti, tradicionālo masku vai Murāno stikla izstrādājumu, ir iespējams,ka jūs tiktu apkrāpta, un jūs saprastu, ka nopirktais izstrādājums nemaz nav izgatavotsItālijā, bet gan kādā Āzijas valstī.

Es uzskatu, ka ierosinātā regula, kuru mēs apspriežam, sāk ieviest kaut kādu kārtību aizvienlielākajā globālā tirgus juceklī. Tā tiecas aizsargāt patērētājus, tostarp arī jūs,priekšsēdētājas kundze, un komisāru De Gucht, ja jūs iepērkaties Venēcijas Ponte Rialto vaikaut kur citur, kā arī Eiropas rūpniecības nozares, kas vēl nav pārcēlušās (bet tās, kas irpārcēlušās, šī regula sodīs). Tā pirmkārt novērsīs tirdzniecības tirgu asimetriju, tirgu, kurosEiropa ir vienīgā lielā teritorija bez obligāta izcelsmes marķējuma regulējuma.

Šis nav protekcionistisks priekšlikums; patiesībā tas, manuprāt, ir ļoti līdzsvarots. Tasattiecas uz ierobežotu ražojumu skaitu — uz patērētājam paredzēto galaproduktu — , unmanas grupas uztverē tas ir piecu gadu izmēģinājuma projekts, jo mēs atbalstīsimgrozījumu, kas ievieš turpināmības klauzulu. Turklāt mēs komitejā ieviesām — argrozījumu, kuru iesniedzu es pats, — noteikumu, kura mērķis ir novērst pārmērīgubirokrātisku slogu, kas varētu kaitēt uzņēmumiem.

Ja rītdienas balsojums būs apmierinošs, tas nozīmēs, ka viens posms ir uzvarēts, bet tā vēlnebūs izšķirošā uzvara. Mums vēl būs vajadzīgs pilnīgs Eiropas Komisijas atbalsts Padomē.Komisija jau ir nākusi klajā ar daudziem ierosinājumiem un labprāt sadarbojas, par ko mēsesam pateicīgi, un tāpēc mums ir jāturpina kopīgais darbs. Es esmu pārliecināts, ka pēcpieciem gadiem mēs būsim apmierināti ar iegūto rezultātu.

Malika Benarab-Attou, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmasun kungi! Es vēlos pateikties referentei par labi veikto darbu. Mums ir jābūt labākinformētiem par to produktu izcelsmi, kurus pērkam. ES tiesību akti pārkāpumu gadījumosparedz arī sankcijas…

Atvainojiet, ir radusies problēma, es runāšu vēlāk.


(Runātāja pārtrauc runu un pēc tam pēc priekšsēdētājas aicinājuma to atsāk)

Mums ir jābūt labāk informētiem par to produktu izcelsmi, kurus pērkam. Kopienas tiesībuakti pārkāpumu gadījumos, kā arī par patērētāju maldināšanu par ražojumu izcelsmi paredzarī sankcijas. Eiropas Tiesa…

Nē, tas nestrādā, atvainojiet.

(Runātāja atkal pārtrauc runu)

Jan Zahradil, ECR grupas vārdā. – (CS) Es saprotu, kāpēc šis priekšlikums tika iesniegts,bet es nepiekrītu tā iesniegšanas iemesliem. Es uzskatu, ka pašreizējā globalizētajā pasaulēnav iespējams noteikt izcelsmes valsti. Galu galā, daudz svarīgākas ir ražojuma labaskvalitātes garantijas, nevis preču zīme vai izcelsmes valsts. Mums ir jāvērš uzmanība arīuz to, ka šis priekšlikums neattiecas uz preču zīmēm vai aizsargājošām etiķetēm, tas nevarpalīdzēt aizsargāt preču zīmes vai aizsargājošas etiķetes. To, ka šis priekšlikums izraisīsražojuma izmaksu palielināšanos un tāpēc arī ražojumu cenu pieaugumu, komisārs jaupieminēja. Galu galā, to, ka priekšlikums attiecas tikai uz dažiem ražojumiem, — ko šeitvairākkārt pieminēja — var raksturot kā uz produktu izvēli balstītu diskrimināciju vaiģeogrāfisku diskrimināciju.

Tāpēc es vēlos teikt, ka mums jāpaliek pie brīvprātīgas marķēšanas, jo patērētāji šādaimarķēšanai piešķir lielu nozīmi un ES ražotāji jau brīvprātīgi izmanto šādu marķējumu.Eiropas Savienību bieži kritizē par pārmērīgu reglamentāciju, par pārāk daudzu tiesībuaktu pieņemšanu, kas apgrūtina ekonomiku. Tāpēc es lūdzu vismaz šajā gadījumā nesarežģītvēl vairāk tiesisko un ekonomisko vidi Eiropas Savienībā.

Helmut Scholz, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Arī esvēlos pateikties Muscardini kundzei par veikto darbu pie šā ziņojuma, kā arī ēnu referentiempar konstruktīvu sadarbību.

Mana grupa atzinīgi vērtē centienus nodrošināt patērētājiem lielāku pārredzamību attiecībāuz ražojumu izcelsmi un atbalsta ceļvedi, kā Rinaldi kungs to nosauca, uz pakāpeniskuuzvaru. Faktiski mēs dodam priekšroku vēl sīkākai informācijai par ražojumuekoloģiskajiem rādītājiem un iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī to, vai ražošanasprocesā tiek ievērotas darba ņēmēju tiesības un vai peļņa tiek taisnīgi sadalīta starpražotājiem un darba ņēmējiem. Taču mēs neuzskatām, ka šis paplašinātais mūsu vēlmjusaraksts būtu iekļaujams regulā par izcelsmes valsts norādi, tā kā valsts nosaukums patspar sevi nesniedz šajā ziņā nekādu ticamu informāciju. Palūkosimies, piemēram, uz Indiju,kur bērnu darbs ir aizliegts. Lai gan uzņēmumu vidū ir dažas „melnās avis”, vairākumsuzņēmumu tomēr ievēro likumus. Tāpēc Eiropas regulā mums ir jāņem vērā tas, ka nekonkurenti, ne nacionālisti nespēj iemīt dubļos valsti vai tās ražojumus.

Mēs atbalstām sertifikācijas sistēmu izstrādi. Taisnīgas tirdzniecības etiķetes ir modelis,kuram mums vajadzētu sekot, un tas ar ES atbalstu ir jāpilnveido. Papildus ņemot vērāzemu oglekļa emisiju līmeņu ražošanas metodes un humānus ražošanas apstākļus, mēsspēsim risināt arī mūsdienu problēmas. Es aicinu Komisiju veikt pasākumus, lai ierosinātupapildu regulu attiecībā uz šiem aspektiem.

Ļaujiet man izteikt vēl vienu domu. Konsekventa „ražots” noteikuma ieviešana varētupalīdzēt atrisināt arī sarežģītus politiskus konfliktus, piemēram, netraucēta piekļuve „ražotsPalestīnā” produkcijai ES tirgū atvieglotu patstāvīgu Palestīnas ekonomikas attīstību.


Claudio Morganti, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi!Eiropas Parlaments rīt balsos par izcelsmes marķējumu, un, pamatojoties uz to, kā teiktsiesniegtajos grozījumos, izcelsmes marķējums būs jāpiemēro precēm, kas paredzētasgalīgajam patēriņam, un precēm, kas paredzētas galapatērētājam.

Iepriekšminētā definīcija var radīt nopietnu ķēdes reakciju, jo tajā nav iekļauti pusfabrikātiun starpprodukti, kurus ražo valstis, kas nav Eiropas Savienībā, — pēdējā un varbūt patnenozīmīgā to pēdējā pārstrādē Eiropā tie varētu tikt uzdoti par precēm, kas ražotas kādāno dalībvalstīm. Tādējādi patērētājam nebūtu pilnīgas informācijas par ražojuma patiesoizcelsmi, turklāt lielajām ražošanas nozarēm būtu pamudinājums pārcelties uz kādu valstiārpus ES, turklāt daudzkārtīgi pavairojot savu peļņu, domājot tikai par savām interesēmun novedot mūsu rūpnieciskos reģionus līdz nabadzībai.

Šo iemeslu dēļ mēs iesniedzām dažus grozījumus ar mērķi attiecināt šo definīciju arī uzpusfabrikātiem un starpproduktiem, lai garantētu to ražojumu pārredzamību unizsekojamību, kas ievesti no trešām valstīm, pēc Itālijas Reguzzoni likuma modeļa, kurāpilnā mērā ir ievērotas patērētāju tiesības. Kolēģi! Šī patiešām ir pēdējā iespēja aizsargātražošanas nozares Itālijā un visā Eiropā, kuras ir viens no galvenajiem ekonomikasdzinējspēkiem atšķirībā no tiem dažiem rūpniecības gigantiem, kas kalpo tikai savāminteresēm, nevis visas sabiedrības labumam.

Ražošanas neprātīgās pārcelšanas, viltošanas un darbaspēka ekspluatācijas ierobežošanaiir arī turpmāk jābūt vienam no Eiropas Parlamenta mērķiem, Ja mēs rīt balsosim par šīsregulas pašreizējo versiju, mēs zaudēsim lielu iespēju, kā arī mūsu iepriekšējās pūles ungalvenokārt to miljonu mazo un vidējo uzņēmumu darba ņēmēju centienus, kas jutīsiespievilti, tāpat kā patērētāji, kas ticēja, ka mēs izdarīsim atbildīgu izvēli. Cīņa, kurā mēscenšamies uzvarēt, nav vērsta ne pret vienu, bet tā ir cīņa par darbu, uzņēmumiem, mūsudarba ņēmējiem un visiem Eiropas pilsoņiem.

Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Mēs dzīvojam ekonomikai grūtā laikā, undaudzi mazi uzņēmumi izjūt ES birokrātijas slogu un lielās izmaksas, kas ar to saistītas. Esuzskatu, ka galvenajam Parlamenta un Komisijas uzdevumam ir jābūt stratēģijasmeklējumiem, kā atvieglot finanšu slogu un birokrātiju, kuru mēs uzspiežam.

Attiecībā uz šo priekšlikumu mums ir jāpanāk līdzsvars starp tirgu atvēršanu Eiropasražojumiem un ievestu ražojumu kvalitātes un nekaitīguma nodrošināšanu. Taču manjāsaka, ka es nesaskatu trešo valstu pārtikas produktu marķējuma jēgu. Es zinu, ka uz šiemproduktiem šis priekšlikums neattiecas, un daudzi Ziemeļīrijas zemnieki jūtas pievilti, joviņi smagi strādā un cenšas ievērot Eiropas izvirzītās prasības, bet viņiem jākonkurē artiem, kam nav jāievēro tie paši standarti.

Es ceru, ka komisārs ņems vērā to, ka deputāti, kas pārstāv lauku un lauksaimnieciskāsražošanas kopienas, nav aizmirsuši sarunu atsākšanu ar Mercosur valstīm, un mēspaļaujamies uz to, ka komisārs nav gatavs tirgu paplašināšanai upurēt mūsulauksaimniecisko ražošanu. Parlamentam ir paradums novest likumdošanu pārāk tālu, unes baidos, ka tas notiek arī šajā gadījumā.

Elisabeth Köstinger (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos pateiktiesMuscardini kundzei par viņas lielo darbu, jo īpaši ņemot vērā pretrunīgos jautājumus, nokuriem daži ir jau apspriesti. Esmu pārliecināta, ka Eiropas patērētājiem ir jāizskaidro šisjautājums. Es uzskatu, ka mūsu pienākums ir pasargāt Eiropas pilsoņus no bīstamiem unveselībai kaitīgiem produktiem. Galapatērētājiem ir jāzina, kādas izejvielas ir izmantotas,


kā tās iegūtas, kur un kā tās tiek pārstrādātas un kādi ir attiecīgo valstu sociālie un ražošanasstandarti. Mērķis ir skaidrs, bet mums ir jāgūst skaidrība par to, kā mēs šo mērķi sasniegsim.Diemžēl pašreizējā priekšlikuma versijā par „ražots” nekas nav teikts par konkrēta patēriņapriekšmeta patieso izcelsmi.

Es vēlos paskaidrot savu domu ar piemēru no Uzbekistānas. Uzbekistāna ir pasaules trešālielākā kokvilnas eksportētāja. Deviņdesmit procentu ražas tiek ievākta ar rokām, lielāmērā izmantojot bērnu darbu. Novākto kokvilnu pēc tam nosūta uz Vjetnamu, kur topārstrādā. Saskaņā ar Komisijas pašreizējiem priekšlikumiem tekstilizstrādājumi, kurusES ieved no Vjetnamas, ir jāmarķē ar „Ražots Vjetnamā”, bet kā mēs varam panāktpārredzamību Eiropas patērētājam? Neviens nezina, no kurienes nāk izejmateriāli un kātie iegūti. Informācijas līmenis nav pietiekams.

Eiropas Patērētāju centrs Austrijā ir publicējis jaunāko analīzi, kurā norādīts, ka pasaulesvadošie un izcilākie tekstiluzņēmumi nespēj garantēt, ka tādu valsts atbalstītu uzņēmumuizejvielas, kas izmanto bērnu darbu, netiek lietotas to ražošanas procesā. Šādā „ražots”noteikumā, kas izslēdz izejmateriālus no ražošanas procesa, nav ņemtas vērā Eiropasgalapatērētāju prasības. Es vēlos vairāk patiesības ražojumu marķējumā, un tāpēc esmupret Komisijas priekšlikumu.

Gianluca Susta (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Es vēlospateikties referentei Muscardini kundzei un visiem ēnu referentiem, ar kuriem kopā strādājupie šā ārkārtīgi svarīgā jautājuma. Es ceru, ka rīt Eiropas Parlaments pilnā mērā atbalstīs šonormatīvo rezolūciju, kā tas to atbalstīja 2006. gadā, kā arī 2008. gadā ar rakstiskupaziņojumu un 2009. gadā ar balsojumu „par”.

Mēs gatavojamies pieņemt pasākumu, kuram jāaizsargā patērētājs, informējot viņu parražojumu izcelsmi, un kurš plašākā kontekstā atjauno vienlīdzīgas iespējas un savstarpībustarptautiskajā tirdzniecībā starp Eiropas Savienību un tās galvenajiem konkurentiem. Tasnepalielinās trešo valstu uzņēmumu izmaksas, jo tām jau tagad ir jāmarķē savi ražojumivisās mūsu konkurentvalstīs pasaulē, kā arī daudzās citās valstīs. Tas nerada arī sloguEiropas izplatīšanas sistēmai, bet netieši, neapgrūtinot valsts finanses, palīdz Eiropai lielāmērā atgūt ražošanu, palēnina uzņēmumu pārcelšanu un sniedz ieguldījumu cīņā pretviltojumiem.

Tās ir acīmredzamas priekšrocības, kuras nevar iznīcināt ar aicinājumiem pēc turpmākiempasākumiem, jo par šo gadījumu var teikt „labumā dzīvojot, labuma nemeklē”. Mums irjāpabeidz process, kuru iesākām pirms septiņiem gadiem, lai rūpētos par mūsu uzņēmumuinteresēm — jo īpaši šajā krīzes un bezdarba laikā — , kā arī par mūsu tirdzniecības sistēmasiespējām, lai panāktu savstarpību, patērētāju aizsardzību un sniegtu pareizu informāciju,ko vēl varētu uzlabot, palielinot izsekojamību.

Ja par šo pasākumu Parlaments nenobalsos, būs grūtības. Es vēlreiz vēlos pateikties EiropasKomisijai un visiem tiem, kas vēlas atbalstīt šo pasākumu, jo tas palīdzēs Eiropas pilsoņiemun pasaules tirdzniecībai.

Malika Benarab-Attou (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es atvainojos, dāmasun kungi! Es vēlos pateikties referentei par labi paveikto darbu. Mums ir jābūt labākinformētiem par ražojumu izcelsmi, kurus iegādājamies. ES tiesību akti paredz arī sankcijasnoteikumu pārkāpumu gadījumos un gadījumos, kad patērētāji tiek maldināti par ražojumuizcelsmi.

Eiropas Tiesa ir izdevusi likumu…


Nē, es atvainojos, ir radusies problēma, es to atzīmēšu protokolā.

(Runātāja pārtrauc runu)

Jacky Hénin (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Brīvās tirdzniecības un brīvasun neizkropļotas konkurences brīnums nozīmē, ka patērētājs, kas nopērk nazi ar etiķeti,kurā norādīts tā izcelsmes reģions Laguiole, Aveironā, var par 90 % būt pārliecināts, ka tasir zemas kvalitātes nazis, kas izgatavots Ķīnā vai Pakistānā, un tas ir tikai viens noneskaitāmiem piemēriem. Tā ir īsta marķēšanas blēdība.

Ja mēs patiešām vēlamies aizsargāt un attīstīt nodarbinātību rūpnieciskajā ražošanā EiropasSavienībā, ja mēs vēlamies novērst Eiropas patērētāju maldināšanu un aizsargāt viņuveselību, ja mēs vēlamies saglabāt mūsu sabiedrības sociālo un vides acquis, mums irsteidzami jāievieš obligāta ražojumu izcelsmes marķēšana, pat ja tas pārkāpj ultraliberālāsEiropas Savienības dibināšanas dogmas. Marķēšanai jābūt nopietnai, nevis maldinošai, kadattiecīgo izstrādājumu uzdod par „ražotu Eiropā”, lai gan tā sastāvdaļas faktiski ir savāktasno visas pasaules un vienīgi tā etiķete ir „ražota Eiropā”.

Dalībvalstu muitas iestādēm un tieslietu ministrijām ir jānodrošina nepieciešamie kontroleslīdzekļi un tiesībaizsardzība, lai ieviestu stingrus tiesību aktus par izcelsmes marķējumuun izcelsmes valsti.

Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Pateicoties atvērta tirgus politikai, mūsu pilsoņi var nopirktizstrādājumus, kas ražoti visā pasaulē. Tomēr bieži viņiem nav iespējams uzzināt, kurattiecīgais izstrādājums ražots, no kurienes nāk materiāli, no kā tas izgatavots, un kādastehnoloģiskās procedūras ražotājs izmantojis tā pārstrādē.

Taču pēc iespējas sīkāka informācija, ko patērētājs var iegūt par ražojumu, ir svarīgspriekšnoteikums pareiziem lēmumiem, izvēloties preces. Līdz šai dienai Eiropas pilsoņiemnav tiesību uz elementāru informāciju par ražojumiem, kas kopš 1930. gada ir regulāripieejama ne tikai Amerikas Savienoto Valstu pilsoņiem, bet šodien arī Ķīnas, Japānas,Kanādas, Indijas, Meksikas un citu valstu iedzīvotājiem.

Tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir pienācis laiks pieņemt normu, kas neatkarīgi nolielu izplatīšanas ķēžu vai dažu interešu grupu īpašajām interesēm aizsargās Eiropaspatērētājus, kā arī pieprasīt, lai piegādātāji marķē preces, kas ievestas no trešām valstīm,sniedzot vajadzīgo informāciju par to izcelsmi. Tādējādi mūsu patērētāju rīcībā būs svarīgsinformācijas avots, kad tiem būs jāizlemj, kādas preces iegādāties, bet trešo valstu ražotājustas daudz neietekmēs, jo viņi jau ilgu laiku, eksportējot savas preces uz citām valstīm, irnorādījuši to izcelsmi.

Taču būs svarīgi pārdomāt sankciju un sodu vienotas piemērošanas mehānismus, ja kādadalībvalsts pārkāps šo tiesību aktu, lai neļautu ražotājiem meklēt ceļus, kā iekļūt EiropasSavienības kopējā tirgū, kas nav pienācīgi aizsargāts ar sankcijām, un tādējādi izvairītiesno regulējuma ievērošanas. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka efektīvas sistēmas ieviešanatrešo valstu ražojumu izcelsmes marķēšanai dos lielu labumu gan Eiropas patērētājiem,gan tiem ražotājiem, kas ievēros noteikumus.

Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Čehijas stikla izstrādājumu un tekstilizstrādājumu ražotāji,kā arī apavu ražotāji jau ilgu laiku nāk pie manis, aicinot nodrošināt ražojumu izcelsmespārredzamību. Viņiem ir jākonkurē ar nezināmas izcelsmes imitācijām, kas parazitē EiropasSavienības tirgū. Mēs galvenokārt runājam par zemu kvalitāti un kaitīgām precēm. Turklātinformācija par to, kur tiek ražoti tekstilizstrādājumi, kurpes, stikla izstrādājumi, rotaslietas


vai farmaceitiskie produkti, nav klasificēta informācija, tā neveicina protekcionismu unnerada šķēršļus brīvai tirdzniecībai, lai gan liberāļi to apgalvo. Gluži otrādi, brīvais tirgusun godīga konkurence ir iespējami tikai tad, ja patērētāji, pamatojoties uz informāciju unpieredzi, var pieņemt labus un brīvus lēmumus.

Es pilnīgi atbalstu referenti Muscardini kundzi, un es atzinīgi vērtēju viņas ieguldījumukompromisa sasniegšanā, kas, es ceru, ļaus mums rīt pieņemt šo priekšlikumu. Es saprotu,ka jo īpaši ziemeļu valstīs, kurās vietējos ražojumus ir aizstājušas importa preces no citāmvalstīm, šādu regulu, iespējams, uzskata par nevajadzīgu birokrātisku slogu. Tačusalīdzināsim šīs regulas pieņemšanu ar mūsu konkurentu noteikumiem ASV, Kanādā,Japānā un Ķīnā, kur etiķete „ražots” ir obligāta prasība. Tāpat kā iepriekšējais runātājs, esvēlos teikt, ka Komisijai ir jāierosina vismaz minimāli sankciju standarti, lai nodrošinātu,ka šie noteikumi tiek konsekventi ievēroti visā Savienībā un ka eksportētāji no trešāmvalstīm nedod priekšroku konkrētām valstīm, kurās ir mazāk sankciju vai to vispār nav.Mēs to esam parādā saviem pilsoņiem.

SĒDI VADA: L. TŐKÉSPriekšsēdētāja vietnieks

Jörg Leichtfried (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi!Nesenā delegācijas ceļojumā Starptautiskās tirdzniecības komitejas uzdevumā man bijaizdevība apmeklēt vairākas ražotnes Eiropā, mazus uzņēmumus, kam jāstrādā ļoti grūtosapstākļos. Es biju liecinieks augstai kvalitātei, taisnīgām algām, labiem darba apstākļiemun racionālai darba gaisotnei. Tas ir tiešs mūsu tradīciju un Eiropas tiesiskās kārtībasrezultāts. Taču ir daudz valstu, kurās šādu principu nav, kurās darba apstākļi ir slikti undarba ņēmējiem nav nekādu garantiju. Es uzskatu, ka Eiropas patērētājiem nākotnē vismazjādod iespēja uzzināt, vai ražojumi, kurus tie pērk, nāk no konkrētas valsts, kurāpamatprincipi netiek ievēroti. Nākotnē tā būs stingra prasība, pateicoties direktīvai, kuruMuscardini kundze tik prasmīgi sagatavoja. Tāpēc mums ir jāpiekrīt šim priekšlikumam.

Tiem uzņēmumiem, kas ir ražošanu savai ērtībai pārcēluši uz ārvalstīm, lai izvairītos nobirokrātijas, un tagad sūdzas, es teikšu — paši vien esat vainīgi.

Antonio Cancian (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Eiropanevarēja izvairīties no šā pienākuma, tā mēs varam un tā mums vajadzēja reaģēt. Es vēlospateikties Muscardini kundzei par neatlaidību darbā un visiem kolēģiem, kas strādāja piešā jautājuma.

Attiecībā uz to preču izsekojamību, kas ievestas no valstīm, kuras nav Eiropas Savienībā,varu teikt, ka ir pareizi nodrošināt patērētājiem informāciju par ražojumu izcelsmi, laiaizsargātu viņu veselību un izvēles brīvību, attiecinot to arī uz pusfabrikātiem, kurosnorādīta piegādes ķēde. Attiecībā uz konkurētspēju šāda regulējuma trūkums pārkāpjEiropas pilsoņu un patērētāju tiesības un kavē tirgus pareizu darbību — lai tas būtu patiešāmbrīvs, tam jāievieš kopīgi un vienoti noteikumi bez būtiskām atšķirībām un negodīgaskonkurences.

Ir jāaizsargā mazie un vidējie uzņēmumi un to vietējie ražojumi. Lielajiem uzņēmumiemnav vajadzīga šāda aizsardzība. Patiesi, es uzskatu, ka tiem aizsardzība nepavisam navvajadzīga, jo tie izplata savus zīmolus visā pasaulē. Turklāt mums jāveicina katras valststradicionālās nozares un to izcilība, jāatjauno Eiropas ekonomika un jāgarantē darbaņēmēju tiesības sociālajā, vides un ražošanas jomās.


Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Es gribētu zināt, no kā mums jābaidās, runājotpatiesību un cenšoties ieviest visiem vienādus noteikumus. Mēs nedrīkstam ļaut sevi iebiedēt,bet mums jāizmanto Eiropas parastā likumdošanas procedūra, un mēs nedrīkstam ļautPadomei uzspiest savu gribu. Tāpēc spersim šo soli, atbalstot minēto regulu. Attiecībā uzvisu citu gaidīsim un redzēsim, kas notiks.

Sergio Gutiérrez Prieto (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Regula, par kuru mēs šodiendebatējam, ir ļoti svarīga galda piederumu un līdzīgu izstrādājumu nozaru nākotnei manāreģionā — Dona Kihota dzimtenē, jo īpaši Albasetā — ne tikai 8000 darbavietu izdzīvošanā,bet arī reģiona identitātes un amatniecības kā nodarbinātības veida saglabāšanā.

Spiedogu „ražots” uz nažiem jau labu laiku pieprasa tādas sociālās grupas kā Aprecu, unKastīlijas–Lamančas pašvaldība ir uzsākusi cīņu par to, kuru vienprātīgi atbalsta reģionālaisparlaments.

Izcelsmes marķēšana nav iejaukšanās, tā ir apņemšanās ieviest pārredzamību tirdzniecībasnoteikumos un cīnīties pret negodīgu konkurenci. Tā nozīmē lielākas patērētāju iespējaspieņemt pareizu lēmumu, izvēloties izstrādājumu un ņemot vērā ne tikai tā cenu, bet arītā izcelsmes vietu kā kvalitātes apliecinājumu un sociālos apstākļus, kuros tas ražots. Ungalvenokārt tā viesīs optimismu daudzos cilvēkos, kuriem pašlaik klājas grūti, bet kurišodien jūt, ka mēs neesam vienaldzīgi un atbalstām godīgāku tirdzniecību, vienlaikusnodrošinot pievienoto vērtību tiem, kas ražošanā ievēro sociālās tiesības un rada labākusapstākļus Eiropas darba ņēmējiem.

Tāpēc es vēlos pateikties referentei un Menéndez del Valle kungam par sociālā pienākumaapziņu šajā jautājumā, kas ir tik svarīgs manam reģionam.

Peter Šťastný (PPE). – (SK) Vispirms es vēlos izteikt komplimentu Muscardini kundzeipar viņas pieeju ziņojumam un lielo darbu, ko viņa tajā ieguldījusi. Eiropas Savienība navne pirmā, ne otrā, ne trešā, kas pieprasa, lai tās pilsoņi tiktu informēti par savām vajadzībāmvai patēriņam iegādāto ražojumu izcelsmi.

ASV, Kanāda, Japāna, Indija un daudzas citas valstis jau sen nodrošina saviem pilsoņiemšādas tiesības. Tas jādara saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem.Jājautā, kāpēc mēs vēl neesam raduši kompromisu? Mēs visi piekrītam vajadzībai informētpatērētāju un citus pilsoņus. Taču jāatzīst, ka izcelsmes valsts norāde, t.i., „ražots” noteikums,var būt arī maldinošs, tāpēc ka globalizācija ražošanā nozīmē to, ka galaprodukts, iespējams,satur dažādās valstīs izgatavotas sastāvdaļas. Tāpēc, ja mēs pievienotu etiķetei „ražots” vēlkādu citu etiķeti, kā, piemēram, „pārstrādāts” vai „montēts”, mēs vieglāk panāktu vispārējuvienošanos. Vislielākais šķērslis — bailes sniegt nepareizu, nepilnīgu vai maldinošuinformāciju — tad būtu novērsts.

Noslēgumā es vēlos izteikt cerību, ka Eiropas Parlaments, kam Lisabonas līgumā ir piešķirtaslielākas pilnvaras šajā jomā, referentes Muscardini kundzes vadībā atradīs kopīgusrisinājumus, kas palīdzēs mūsu pilsoņiem izdarīt labāku, un, galvenais, brīvāku izvēli.

Priekšsēdētājs. – Man jums, kungs, jāatvainojas par to, ka pārtraucu jūs. Nākamais darbakārtības punkts ir tūlītējie komentāri. Tie ir seši, tāpēc mēs varēsim ikvienam dot vārdu.

Giovanni Collino (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Visi mūsu pilsoņiir sapratuši pašreizējās ekonomikas krīzes globālo mērogu, un mēs uzskatām, ka viņiapzinās, cik svarīgi ir pieņemt kopīgus noteikumus, lai izvairītos no tirgus kropļojumiemun bīstamas tirdzniecības sašaurināšanās.


Eiropas Savienība ir atzinusi vajadzību skaidri informēt pilsoņus par viņu valstī apritēesošajiem ražojumiem un ir centusies to nodrošināt, paturot prātā gan dalībvalstu, ganpilsoņu intereses. Pirmās grupas intereses ietver šo valstu resursu veicināšanu bezprotekcionisma. Pilsoņi vienmēr vēlas zināt katra ražojuma izcelsmi, pat ja tiem ir kādulaiku jāgaida uz šā režīma piemērošanu visām preču kategorijām.

Mēs vēlamies, lai Eiropas Savienība runātu vienā balsī un tajā pašā līmenī, kādā dzirdamascitas balsis, kurām ir ietekme starptautiskajos tirgos. Tāpēc rīt mēs atbalstīsim ziņojumupar izcelsmes valsts norādi konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm, mudinotEiropadomi veikt savu pienākumu, lai pēc iespējas veiksmīgāk noslēgtu šo likumdošanas„odiseju”, kas jau ilgusi sešus gadus.

Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Piecusgadus pēc regulas priekšlikuma iesniegšanas mēs rīt beidzot balsosim par dažu no trešāmvalstīm ievestu ražojumu obligātu izcelsmes marķējumu. Gadu gaitā Eiropas Parlamentsir daudzkārt apliecinājis noteikumu vajadzību, kuri dotu patērētājiem tiesības uz pareizuinformāciju par ražojumu izcelsmi, tādējādi atvieglojot apzinātu izvēli.

Mūsu ražojumi bieži krīt par upuri viltojumiem un maldinošiem marķējumiem. Šī regulavarētu sniegt Eiropas uzņēmumiem lielākas garantijas un iespēju atgūt konkurētspējustarptautiskā līmenī. Es ceru, ka Parlaments dos spēcīgu signālu, ar lielu balsu vairākumuapstiprinot Muscardini kundzes ziņojumu, un es pateicos referentei un ēnu referentamSusta kungam.

Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Arī lauksaimniecības nozarē patērētājiemir tiesības uz sīku un nepārprotamu informāciju par ražojumu izcelsmi, kurus tirgo EiropasSavienībā. Tādējādi mēs dotu viņiem iespēju pieņemt apzinātus un pārdomātus iepirkšanāslēmumus.

Taču ilgtermiņa mērķim jābūt nodrošināt, lai Eiropas augstie ražojumu drošības standartitiktu piemēroti arī ievestiem ražojumiem, kurus pārdod Eiropas Savienībā. Tas navtirdzniecības ierobežojumu jautājums, bet gan, gluži otrādi, tā mērķis ir ieviest vienāduskonkurences apstākļus kā godīgas globālas tirdzniecības izšķirošu priekšnoteikumu.Diemžēl rezolūcijas priekšlikums, kuru iesniegusi Komisija, nesasniegs šo mērķi.

Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!Mēs ar lielu entuziasmu atbalstām šo regulu un vēlamies pateikties referenteiMuscardini kundzei, kā arī Susta kungam un Rinaldi kungam. Arī es uzskatu, ka šis pasākumsir tikai starpposma pasākums. Mums ir jāizlemj, vai ir pareizi vai nav, ka, pērkot konkrētuproduktu, patērētājs zina, kur tas ražots. Mēs uzskatām, ka tas ir pareizi. Šī ir regula, kasnodrošina pārredzamību un patērētāju tiesību aizsardzību. Pašlaik mūs neinteresē tas, ka,aizsargājot patērētāju tiesības uz pārredzamību un skaidrību, daži uzņēmumi, kas ir pārcēluširažošanu uz ārvalstīm, tiek par to netieši sodīti.

Es uzmanīgi klausījos sava Zviedrijas kolēģa Fjellner kunga vārdos, kurš mani sveicina noStokholmas un kuram es gribu atbildēt, ka vēlos, lai man būtu tik liela pārliecība, ka esdotos uz viņa valsti un nopirktu tipisku Zviedrijā ražotu uzvalku, ticot, ka tas ir patiešāmražots Zviedrijā. Taču, lai gan uz tā ir Zviedrijas uzņēmuma zīmols, tas, iespējams, ir ražotsmazā apģērbu ražošanas uzņēmumā turpat man kaimiņos, 10 kilometru attālumā nomanām mājām. Es justos kā īsts muļķis, ja es dotos uz tālo Zviedriju, lai nopirktuizstrādājumu, kas ražots netālu no manām mājām.


Tāpēc es atzinīgi vērtēju izcelsmes marķējumu, jo tas patērētājiem piedāvā pārredzamību,skaidrību un informāciju, kā arī minimālu reakciju uz to daudzo uzņēmumu vajadzībām,kuriem ir bijusi drosme nepārcelt ražošanu un kuri tāpēc cietuši no negodīgas konkurences.

João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Mēs esam novērtējuši izcelsmesmarķēšanas iespēju un atbalstījuši to, jo mēs uztveram to kā instrumentu darbavietuaizsardzībai Eiropas rūpniecībā, lielā mērā mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU), kāinstrumentu pret sociālo un vides dempingu. Svarīgu instrumentu, bet tikai instrumentu.Tas nav universāls līdzeklis — nemaldināsim sevi! Tas nav maģisks, universāls risinājumstraģiskajām pasaules tirdzniecības liberalizācijas un regulējuma trūkuma sekām, tas navrisinājums ārkārtīgajam kaitējumam, ko izraisījis regulējuma trūkums.

Daži no tiem, kas guvuši labumu no šīs liberalizācijas, ir vienmēr pretojušies izcelsmesmarķējumam — tie ir Eiropas lielie importētāji un izplatītāji. Mēs savukārt turpināsimapkarot protekcionismu, no kura šīs interešu grupas ir guvušas labumu un kurš ir nācispar sliktu kopējam labumam un tūkstošiem MVU Eiropā, darba ņēmējiem, viņu tiesībāmun atalgojumam.

Mums ir nopietni jārisina jautājumi, kas saistīti ar ražošanu un pārstrādi, kurā iesaistītasdažādas ģeogrāfiskās teritorijas, bet šos jautājumus ir iespējams atrisināt, un tie ir jārisinapēc iespējas pārredzamākā un informējošā veidā.

Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos teikt savai kolēģei Muscardini kundzei,ka — atkārtojot Šekspīra vārdus — jūs esat valsts labā daudz ko darījusi, jo mēs pārāk ilgiesam bijuši pasaulei kā labā feja, visur būdami cēlsirdīgi, par ko pret mums izturējās kāpret gļēvuļiem. Mēs to redzējām Kopenhāgenā, un mēs to redzam Apvienoto NācijuOrganizācijā, bet, paldies Dievam, šovakar mēs sāksim pretoties un ieviesīsim vienlīdzīgusspēles noteikumus saviem patērētājiem un ražotājiem.

Nav nekādas jēgas tam, ka preces var ievest Eiropas Savienībā no trešām valstīm bez jebkādasnorādes, no kurienes tās nāk. Es faktiski vēlos vēl stingrākus noteikumus. Mana kolēģeDodds kundze teica, ka viņa vēlas, lai tos attiecina arī uz lauksaimniecību, un šis ir vismazpirmais solis. Mums ir jāpalīdz saviem patērētājiem veikt izvēli un būt pārliecinātiem, kaviņu izvēle ir pareiza, ka pirkums nav viltojums un ka pret viņiem izturas godīgi.

Tādējādi, Muscardini kundze, jūs esat izdarījusi labu darbu. Beidzot mēs esam uz pareizāceļa.

Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Esmu ievērojis, ka Parlamentāir liels atbalsts šim priekšlikumam, tāpēc es nepievērsīšos tam, kas jau pateikts, jogalvenokārt visās runās ir atbalstīts Komisijas priekšlikums un Muscardini kundzes ziņojumspar to.

Ļaujiet man teikt attiecībā uz izcelsmes noteikumiem, ka tas ir ļoti stabils režīms. Šienoteikumi ir ļoti stabili un labi zināmi, jo, pamatojoties uz šiem izcelsmes noteikumiem,tiek maksāti muitas nodokļi, kad ražojumi nokļūst Eiropas tirgū. Faktiski mūsu priekšlikumspilnā mērā balstās uz tiem. Par to nevar būt nekādu pārpratumu.

Savu otro piezīmi es gribētu izteikt par grozījumu, kuru ierosināja Muscardini kundze unkurš satur priekšlikumu, lai šis „ražots” noteikums būtu izmēģinājuma projekts, kuranovērtējumu sniegs pēc četriem gadiem un tad, iespējams, tas tiks mainīts. Es uzskatu, kašo grozījumu ir vērts atbalstīt, jo, manuprāt, tas palielinās šā priekšlikuma izredzes Padomē.


Vienīgais iemesls, kāpēc šis priekšlikums, kas tika izteikts 2005. gadā, vēl nav iemiesotsES tiesību aktā, ir tas, ka Padome to neatbalsta. Tā ir to līdz šai dienai noraidījusi, betMuscardini kundzes priekšlikums ieviest to kā izmēģinājuma projektu uz pieciem gadiemar novērtējumu pēc četriem gadiem ir ļoti labs solis pareizajā virzienā. Tāpēc Komisija varpieņemt ierosināto grozījumu.

Cristiana Muscardini, referente. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlospateikties komisāram par uzmanību, ko viņš veltījis mūsu komitejā izstrādātajiempriekšlikumiem. Tie prasīja ilgu laiku un grūtas pārrunas, bet mēs centāmies ņemt vērāvisu pušu vajadzības. Es galvenokārt vēlos pateikties ēnu referentiem Susta kungam unRinaldi kungam. Mēs spējām iesniegt tekstu, kas kopumā aptver vairākumu problēmu,kuras tika mums iesniegtas.

Es vēlos pateikties saviem kolēģiem, no kuriem liels vairākums šovakar atbalstīja šo regulu,bet arī visiem pārējiem par lielākas demokrātijas iespēju un cieņu pret patērētājiem unEiropas pilsoņiem. Es ceru, ka rītdienas balsojums beidzot aizsāks jaunu posmu EiropasSavienībā, posmu, kurā mēs, no vienas puses, redzēsim Savienības politiskās gribas jaunuapliecinājumu un, no otras puses, jaunu apliecinājumu Eiropas pilsoņu tiesībām būtinformētiem un piedalīties Savienības veicamajā izvēlē.

Šis ir bijis garš kompromisa ceļš, un mani patiešām pārsteidz tas, ka vēl arvien atrodaskolēģi, kas pārstāv vairākas valstis, kuri ir izvēlējušies noraidīt šo regulu, nevis garantētsaviem tautiešiem un tautietēm tās pašas tiesības, kuras bauda Ķīnas, Indijas un AmerikasSavienoto Valstu un citu valstu pilsoņi.

Es ceru, ka rīts būs gudrāks par vakaru un ka ikviens no mums atcerēsies, ka kādu dienumums pieprasīs paskaidrot, kādus darbus mēs esam veikuši labi un kādus — slikti, unkādus mēs neesam veikuši nemaz. Šodien mums beidzot ir jārīkojas, izprotot, ko šī pasaulemums nozīmē. Brīvību un demokrātiju aizstāvēt palīdz zināšanas.

Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2010. gada 21. oktobrī.


Jiří Havel (S&D), rakstiski. – (CS) Es vēlos izteikt pilnīgu atbalstu šim ziņojumam parizcelsmes valsts norādi konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm.Muscardini kundzes priekšlikums atrisina jautājumu par Eiropas likumdošanas standartiemšajā jomā. Prasība norādīt ražojumu izcelsmi dos ieguldījumu vienlīdzīgu noteikumuieviešanā pasaules tirgos, jo uz līdzīgu vietējo ražojumu aizsardzību pastāv tādas pasaulesvalstis kā Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda un Japāna. Šāda aizsardzība palīdzēs EiropasSavienībā ražotām precēm konkurēt ar trešo valstu precēm. Izcelsmes valsts norāde dosieguldījumu arī tradicionālo ražošanas metožu un tipisku ražojumu īpašību, un kvalitātessaglabāšanā. Šim Eiropas ražojumu aizsardzības veidam būs arī pozitīva ietekme uzdarbavietu saglabāšanu visās dalībvalstīs. Es vēlos piebilst arī to, ka izcelsmes valsts norādepalielina patērētāju informētību un nodrošina pārredzamību, kad jāizlemj, vai iegādātieskonkrētus ražojumus, kā arī novērš viltošanu un krāpnieciskas pretenzijas uz ražojumuizcelsmi.

Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Informācija par ražojumu izcelsmi, kuripieejami ES tirgū, ir visiem patērētājiem ļoti svarīga. Izcelsmes valsts norāde ļauj pilsoņiemizdarīt apzinātu izvēli, kad viņi iegādājas konkrētu ražojumu, un izvairīties no riska veselībai


un drošībai, kas saistīts ar trešo valstu ražojumiem, kuri neatbilst kvalitātes standartiem.Izcelsmes marķēšanas noteikumi nodrošina efektīvu aizsardzību pret viltojumiem unnegodīgu konkurenci. Ir svarīgi detalizēti noteikt izcelsmes marķēšanas veidus unprocedūras, kā arī ieviest sankcijas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem.

16. Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) (debates)

Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas paziņojums par Viltošanasnovēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA).

Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Jūs lūdzātmani ierasties plenārsēdē, lai es paskaidrotu, cik tālu mēs esam tikuši sarunās par ACTA— starptautisko Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu. Es tāpat kā jūs uzskatu, katajā ir svarīgu dokumentu kopums, un es esmu šeit jau trešo reizi mazāk nekā viena gadalaikā, lai to ar jums pārrunātu.

Cik tālu esam tikuši? Pāris vārdos sakot, mēs gandrīz esam pabeiguši sarunas. Patiešām,2010. gada 2. oktobrī sarunu dalībnieki no ES un 10 citām valstīm noslēdza sarunu pēdējokārtu. Viņi ir atrisinājuši gandrīz visus jautājumus — atklāti palikuši tikai daži. Pie tā es vēlatgriezīšos.

Ierosinātā nolīguma konsolidētais un savā ziņā pastāvīgais teksts tika publiskots pirmsdivām nedēļām. Es ceru, ka tas jums ļāva uzzināt, ka Komisija ir skrupulozi ievērojusiprincipus, ko es izklāstīju iepriekšējās uzstāšanās reizēs Parlamentā.

Ir būtiski svarīgi atcerēties, ka ACTA ir nolīgums, kas attiecas uz intelektuālā īpašumatiesību aizsardzību. Tas nozīmē, ka tas neuzliek par pienākumu nevienam no tāparakstītājiem radīt jaunas materiālās tiesības vai mainīt jau spēkā esošās tiesības. Tas tikailiek tā parakstītājiem nodrošināt, lai autortiesību subjekti varētu pilnā mērā aizstāvēt savastiesības, ja tādas ir, kad tās ir un kur tās ir.

ACTA nolūks ir noteikt jaunu dokumentu, kas nodrošinās, lai pašreizējās intelektuālāīpašuma tiesības tiktu efektīvi aizsargātas. Tas ir svarīgi, ja mēs vēlamies saglabāt vadošāspozīcijas uz zināšanām balstītā ekonomikā. Pretēji dažu cilvēku apgalvojumiem ACTAnolūks nav radīt sava veida „lielo brāli”.

Es zinu, ka jūs darīja bažīgus fakts, ka sarunas notika aiz slēgtām durvīm un ka sarunudokumenti nebija publiski pieejami. Pēc uzstājīgām Komisijas prasībām ir publicētas secīgasteksta redakcijas, un mūsu sarunu dalībnieki ieradās šeit pēc katras kārtas, lai atbildētu uzjūsu jautājumiem. Mēs esam veikuši šādus pasākumus, lai nodrošinātu, ka mēs spēsimpārrunāt šo tematu savstarpējas uzticēšanās gaisotnē.

Es gribētu minēt, ka nesen ombuds, apsverot tieši ACTA sarunas, atzina, ka dažu svarīgākosarunu dokumentu turēšana slepenībā bija pamatota. Ombuds apstiprināja, kakonfidencialitātes saglabāšana bijusi tiesiska un saskaņā ar 2001. gada Regulu par piekļuvidokumentiem.

Tagad es gribētu uzsvērt dažas galvenās ACTA iezīmes. Pirmkārt, tas ir plašs intelektuālāīpašuma tiesību (IĪT) aptvērums. Ņemot vērā to, cik daudzveidīgas ir IĪT, uz kurām Eiropasuzņēmēji paļaujas savu izgudrojumu aizsargāšanai, mēs esam cīnījušies par plašu aptvērumuun esam to ieguvuši. Jo īpaši mums ir izdevies nodrošināt, ka apiešanās ar Eiropasģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN) notiks, ievērojot vienādus kritērijus.


Tas ir ES panākums. Tas netiktu iekļauts ACTA nolīguma projektā bez Eiropas Komisijaspūlēm. Es zinu, ka varbūt netika panākts tik daudz, cik daži būtu vēlējušies — piemēram,attiecībā uz robežkontroles pasākumiem. Pamatotas atšķirības paliks, un ACTA dalībvalstīmnebūs jāpieņem Eiropas Savienības ĢIN aizsardzības sistēma kā sui generis sistēma.

Otrkārt, ACTA pirmo reizi nosaka starptautisku standartu intelektuālā īpašuma tiesībupārkāpumiem internetā. Internets ir globālākā, atvērtākā un dinamiskākā tirgus vide, kurnotiek mūzikas, filmu, grāmatu un programmatūras aprite. Izmantojot internetastarpniecību, katru dienu tiek pārdots miljoniem viltotu preču. Tādējādi ACTA ir kļuvispar novatorisku — taču līdzsvarotu — saskaņošanas un pārredzamības mērauklunoteikumiem, ko piemēro šādu pārkāpumu gadījumos, vienlaicīgi paliekot pilnīgā saskaņāar ES acquis.

Es gribu uzsvērt, ka ACTA nemainīs ES acquis. To paredzēja mūsu sarunu pamatnostādnes,un mēs to skrupulozi ievērojām, kā jūs to varat secināt tekstā.

Treškārt, ACTA ir līdzsvarots nolīgums, kas sniedz atbildes uz deputātu bažām, kuras tikapaustas šādu četru galveno iemeslu dēļ:

Pirmkārt, teksts neietekmē pamattiesību, privātuma un personas datu aizsardzību.

Otrkārt, tas ievēro brīva interneta īpašo nozīmi un aizsargā pakalpojumu sniedzējus, kāarī Eiropas autortiesību izņēmumu sistēmas, piemēram, Eiropas nosacīta atbrīvojuma noatbildības režīma piemērošanai interneta operatoriem. Tādi Eiropas izņēmumi kā internetalietošana privātām vai izglītojošām vajadzībām arī paliks spēkā.

Treškārt, tekstā ir atsauce uz noteikumiem TRIPS nolīgumā, kas nodrošina nepieciešamolīdzsvaru starp autortiesību subjektu tiesībām un sabiedrības interesēm un kas uzsver, ka„intelektuālā īpašuma tiesībām jāveicina tehniskas inovācijas, sociālā un ekonomiskālabklājība un veselības aizsardzība”.

Ceturtkārt, ACTA nepārprotami atzīst, cik svarīgi ir garantēt zāļu pieejamību, atsaucotiesšajā jautājumā uz Dohas deklarāciju, kā arī nepārprotami izslēdzot patentu pārkāpumusno nodaļām par robežu un sodu piemērošanu.

Kāds ir ACTA pašreizējais statuss un turpmākā rīcība attiecībā uz to? Tokijā nebija iespējamspabeigt nolīguma tekstu. Puses vēlējās saglabāt dažas atrunas, kurām vēl būs jāpievēršastuvākajās nedēļās. Jo īpaši divi jautājumi ir palikuši neatrisināti.

Pirmkārt, vai patenta tiesību pārkāpumi jāiekļauj vai jāizslēdz no civilās tiesvedības jomas?Es ar interesi uzklausītu arī jūsu uzskatus šajā jautājumā. Mani uztrauc tas, ka patentu —šo svarīgo intelektuālā īpašuma tiesību — vispārēja izslēgšana, var radīt risku, ka daudzāmnozarēm būs liegts gūt labumu no šīs nodaļas. Es domāju, piemēram, par automobiļu,mašīnbūves, farmaceitisko un agroķīmijas nozarēm.

Otrkārt, vēl viens svarīgs jautājums ir saistīts ar ES priekšlikumu, ka ACTA noteiktajiempasākumiem attiecībā uz internetu, ir jāpiemēro ne tikai autortiesību, bet arī — vismaz —preču zīmju pārkāpumiem. Kā jūs jau zināt, internetā piedāvā tūkstošiem viltotu preču —apģērbu, kosmētiku, pulksteņus un pat pārtikas produktus —, kas tiek pārdotas, izmantojotEiropas zīmolus. Es uzskatu, ka mums jārisina jautājums par šādiem ar interneta starpniecībuveiktajiem pārkāpumiem, jo būtībā tie ne ar ko neatšķiras no faktiskajā dzīvē notiekošajiempārkāpumiem ar materiālām precēm.


Noslēgumā teikšu, ka esmu cieši pārliecināts par to, ka cīnīties pret plaši izplatīto Eiropasintelektuālā īpašuma ļaunprātīgu izmantošanu visā pasaulē ir īpaši svarīgi. ACTA var būtiskiveicināt šā mērķa sasniegšanu pilnīgā saskaņā ar spēkā esošajiem Eiropas tiesību aktiem.ACTA ir pirmais svarīgais starptautiskais nolīgums par IĪT kopš TRIPS līguma noslēgšanasPTO 1994. gadā. Tas arī nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp pilsoņu un patērētāju tiesībām.

Es ar cerībām raugos uz cieša dialoga turpināšanu ar Eiropas Parlamentu, kā arī uz veiksmīgunolīguma noslēgšanu un tā turpmāku apstiprināšanu.

Daniel Caspary, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi!Es gribu no sirds pateikties komisāram par to, ka viņš pēdējo mēnešu laikā vairākas reizesizmantoja iespēju, pirmkārt, sniegt ziņojumus šeit plenārsēžu sanāksmēs un, otrkārt,piedalīties jautājumu un atbilžu sēdēs ar attiecīgajām parlamentārajām komitejām vai nupats personiski, vai ar savu darbinieku starpniecību. Ir pareizi un svarīgi, lai Komisija ziņotupar sarunu virzību patiesi pārredzami. Manuprāt, pamatošanās uz uzticamu informācijuarī ļauj mums novērtēt šādu nolīgumu un tādējādi arī apstiprināt vai noraidīt to.

Šobrīd man ir radies iespaids, ka daudziem kritizētājiem sāk aptrūkties argumentu pretACTA nolīgumu. Es uzskatu, ka ir labi, ka acquis communautaire paliks nemainīgs. Būtutiešām lieliski, ja Komisija varētu mums vēlreiz pierādīt, ka tas tik tiešām ir kā „akmenīcirsts”. Parlamentā vēl ir daži deputāti, kas par to šaubās, un es būtu pateicīgs, ja Komisijavarētu izskaidrot šo jautājumu saprotami un nepārprotami, varbūt pat uzdodot KomisijasJuridiskajam dienestam to pārbaudīt. Manuprāt, tas ir labvēlīgs aspekts, ka ACTA nolīgumāgalvenais uzsvars ir likts uz spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu nevis uz jaunu tiesībuaktu izstrādāšanu.

Īpaši atzinīgi es vērtēju nodaļu, kas attiecas uz internetu. Ir pēdējais laiks, lai mēs kaut kodarītu attiecībā uz filmām, mūziku, grāmatām un programmatūru, kas ir interneta apritē.Es negrasos apsūdzēt mūsu pilsoņus noziedzīgos nodarījumos, taču es uzskatu, kamāksliniekiem un autoriem jābūt iespējai aizsargāt savas tiesības arī internetā, un espriecājos, ka ACTA nolīgums paredz pirmo šādas ievirzes pasākumu.

Es dotu priekšroku šī jautājuma risināšanai PTO kontekstā. Taču es ievēroju, ka PTO mumstrūka piemērotu dialoga partneru, tāpēc ACTA, protams, ir piemērots sākums. Es būtupateicīgs, ja Komisija, iespējams, pēc ACTA nolīguma noslēgšanas, darītu visu iespējamo,lai šo nolīgumu parakstītu pēc iespējas vairāk valstu, un šaubu gadījumos varbūt izrādītuarī nelielu elastību.

Īpaši mani iepriecina fakts, ka jums ir izdevies iekļaut informāciju par ģeogrāfisko izcelsmi— piemēram, šampanietis, skotu viskijs, Parmas šķiņķis u. c. — , un ar to es jūs gribuapsveikt. Es uzskatu to par milzīgu sasniegumu Eiropas interešu labā. Mums jāspēj aizsargātsavu Eiropas izcelsmes marķējumu tāpat kā ir aizsargātas tādas preču zīmes kā Coca Cola,Kellogg’s Cornflakes u. c. Es uzskatu, kas šajā jautājumā mums aktīvi jārīkojas mūsu ražotājuinteresēs.

Jūs pieskārāties jautājumam par patentiem. No vienas puses, šā nolīguma nosaukumsskaidri norāda citu virzienu, taču, no otras puses, mūsu uzņēmumi šajā ziņā piedzīvomilzīgas grūtības, un es gribētu ierosināt, ka varbūt mēs varētu šo jautājumu sīkāk pārrunātpirmdien, kad jūs apmeklēsit Starptautiskās tirdzniecības komitejas sanāksmi.

Apsveicu jūs ar to, ko jau esat sasnieguši. Es vēlos jūs mudināt izrādīt pacietību attiecībāuz vēl neatrisinātiem jautājumiem. Es ar nepacietību gaidu to dienu, kad Parlaments varēslemt, vai apstiprināt vai noraidīt nolīgumu, pamatojoties uz tā galīgo redakciju.


Kader Arif, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi!Mums ir teksts, kura sarežģītība pamatoti izraisa bažas ne tikai daudzos no mums, bet,manuprāt, arī Eiropas pilsoņos. Komisār! Es pieprasīju pārskatāmību, un jūs atsaucāties.Šodien es esmu mazliet nobažījies.

Patiešām, manuprāt, neņemot vērā tīri tehniskus jautājumus, galvenais risks ir mūsupieņemtajā pieejā aizvien sarežģītākajām attiecībām starp personisko brīvību un internetu.Pasaule strauji mainās, un mēs visi to apzināmies. Mēs apzināmies revolūciju, kas notiek,izmantojot šo instrumentu, ne tikai piekļuvē informācijai, bet arī kultūrai.

Šodienas pasaulē, kurā piekļuve internetam ir tūlītēja un brīva, tradicionālie atskaites punktivairs neder. Mūsu sarežģītākais uzdevums tāpēc ir paredzēt jaunus noteikumus, joreglamentējums ir vajadzīgs ne tikai, lai aizsargātu māksliniekus un autortiesību subjektus,bet arī individuālo brīvību nedrīkst ignorēt.

Brīvības aizsardzībā, kur viena no svarīgākajām brīvības jomām ir tiesības uz privātumu,manī bažas izsauc iespēja, ko piedāvā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA),uz robežām pārbaudīt ceļotāju personiskās mantas un bagāžu. Vai tas nozīmē, ka muitasiestādēm ir tiesības pārmeklēt mūsu mobilos tālruņus un MP3 atskaņotājus, meklējotnelegāli lejupielādētas datnes?

Saskaņā ar Komisijas apgalvoto tā ir tikai iespēja, jo precīzais termins tekstā nav saistošs.Tajā ir teikts, ka dalībvalstis var izvēlēties, vai atļaut pārmeklēt savu pilsoņu personiskobagāžu vai to aizliegt. Taču apsvērsim šo jautājumu nopietni. Kā gan var gaidīt, lai šādaredakcija netiktu uzskatīta par pamudinājumu veikt pārmeklēšanu? Vai jūs patiešāmdomājat, ka jebkādas dalībvalsts valdība, jo īpaši, ja uz to spiedienu izdarīs tās mūzikasnozare — un es ar nolūku sniedzu šo piemēru — neizmantos iespēju, ko tai piedāvā ACTA,noteikt tādus valsts tiesību aktus, kas paredz stingrāk pārbaudīt pasažierus, kuri ieceļo tāsteritorijā?

Vēl vienu problēmu rada tas apstāklis, ka sodu piemēro automātiski, ja tiek pierādīts, kaprivātas personas datnes tiek izmantotas komerciāliem nolūkiem. Taču kas var noteikt,vai mūsu datnes ir paredzētas komerciāliem nolūkiem vai nav? Daži cilvēki, iespējams,teiks, ka personai, kuras MP3 atskaņotājā ir 500 dziesmas, ir neapšaubāmi komerciālimērķi, bet kāpēc gan lai citi liegtu sev iespēju noteikt šo robežu par 300, 100, 50 vai 10dziesmām pēc savas izvēles? Faktiski, ja kādai personai ir ļaunprātīgi nolūki, tā varlejupielādēt vienu filmu, lai no tās izgatavotu tūkstošiem kopiju, un tad šāda rīcība kļūstpar komerciālu darbību.

Visbeidzot, par sodu spriedīs dalībvalstu tiesas iestādes, bet Eiropas pilsonim, kuruapcietinājuši nolīguma dalībvalsts robežkontroles dienesti, pamatojoties uz īpaši saistošiemtiesību aktiem, nebūs nekādu iespēju to apstrīdēt. Vai jūs vēlaties, lai šāda ļaunprātīgaizmantošana būtu iespējama? Vai Komisijas pienākums nebija darīt visu, kas ir tās spēkos,lai nodrošinātu, ka nolīgumā tiktu aizliegta personisko mantu pārmeklēšana?

Es ar nolūku šovakar ierosināju šo jautājumu, bet jūs esat ierosinājuši vēl vairāk jautājumu,kurus mēs iekļausim rezolūcijā, ko esmu pieprasījis, un par kuriem mēs kā parasti balsosimnākamā mēneša plenārsēdē. Komisār! Es vēlos lūgt jūs ņemt vērā šā balsojuma rezultātus,jo tas būs saskaņā ar mūsu saistībām, proti, ņemt vērā Eiropas Parlamenta viedokli, pirmsjūs parakstāt šo aktu.

Niccolò Rinaldi, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas unkungi! Sarunas ir bijušas grūtas, un tajās ir izteikti pilnīgi pretēji viedokļi, kā arī sniegtas šā


nolīguma seku dažādas interpretācijas. Manā izpratnē pašreizējais sarunu statuss liecinapar nelīdzsvarotību attiecībā uz ģeogrāfiskajām norādēm un preču zīmēm par labu pēdējām,kā arī par rīcības nespēju attiecībā uz preču zīmēm, kurās lietoti izcelsmes nosaukumi, kasaizsargāti ar ģeogrāfiskām norādēm, tādējādi pārkāpjot Nolīguma par intelektuālā īpašumatiesību komercaspektiem 22. pantu. Zīmols „Parmas siers” — viens no vairākiemiespējamiem piemēriem — to var brīvi ražot kā Parmas sieru gan Amerikas SavienotajāsValstīs, gan Austrālijā un eksportēt to uz Ķīnu vai citu vietu, tiešā veidā konkurējot arEiropas produktiem, kuru stiprā puse ir ģeogrāfiskās norādes. Tāpēc šķiet, ka bez efektīvasViltojumu novēršanas tirdzniecības nolīguma aizsardzības Eiropas produkti veicinanegodīgu konkurenci. Es vēlos, lai šajā jautājumā tiktu ieviesta skaidrība.

Zīmols „Parmas siers” nozīmē, ka tas ražots Parmā, nevis Austrālijā vai AmerikasSavienotajās Valstīs, un tas vienādā mērā attiecas uz visām Eiropas ģeogrāfiskajām norādēm.Mums jābūt piesardzīgiem — ja mēs dažu gadu laikā 21. gadsimta globalizācijas procesāzaudēsim savas ģeogrāfiskās norādes, tas būs daļēji mūsu nepareizās izvēles dēļ, un mēstādējādi zaudēsim daļu no savas identitātes. Tāpēc, ja visu to pieļaus ACTA, šis nolīgumsnebūs pieņemams.

Kā jau minēts, ir vēl arī interneta jautājums. Eiropas Savienība ir par plašu, visiem pieejamuzināšanu sabiedrību, un ACTA nedrīkst nekādā ziņā ierobežot brīvu piekļuvi internetam.Daudz kas ir sasniegts šajā jautājumā. Komisārs ir sniedzis mums garantijas, bet mumsnebūtu pieņemams, ja acquis communautaire tiktu kompromitēts, kā tas, šķiet, notiek šodien,paredzot juridiski saistošu rīkojumu iespēju, pamatojoties uz 2. pantu, vai kriminālsodaiespēju, tostarp individuāliem lietotājiem, pamatojoties uz 2. panta 14. punkta1. apakšpunktu.

Es augstu vērtēju svarīgās garantijas attiecībā uz piekļuvi zālēm jaunattīstības valstīs, betmēs zinām, ka to valstu saraksts, kas parakstījušas ACTA, ir īpaši ierobežots un ka tajā naviekļautas Āzijas — un ne tikai Āzijas — viltojumu lielvalstis. Šā iemesla dēļ, ņemot vērāiespējamos zaudējumus saistībā ar ģeogrāfiskajām norādēm un interneta riskiem, pagaidāmrodas iespaids, ka nolīgums radīs tikai zaudējumus, un tāpēc varbūt būtu labāk no tāatteikties.

Jan Philipp Albrecht, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār DeGucht! Ir acīmredzams, ka ACTA nolīgums, par kuru norisinās sarunas, drīz tiks pieņemts.Tas ir nolīgums, kurā iekļautas daudzas līgumslēdzēju pušu saistības, lai nodrošinātuintelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu. Drīz mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, jūs,Komisija, prasīsiet, lai apstiprinām šo nolīgumu. Taču jau mēnešiem ilgi Parlaments ir licissaprast, ka ir risks, ka vairākas ES nodomu deklarācijas ACTA nolīgumā pārsniegs pašreizējoES tiesību aktu piemērošanas jomu. Nav skaidrs, vai šāda tirdzniecības nolīguma slēgšanaiir pietiekamas pilnvaras, ņemot vērā tā noteikumus, piemēram, par soda sankcijām vaiiejaukšanos pamattiesībās. Mums trūkst arī informācijas par to, kādā ziņā ACTA izraisīsvajadzību ieviest nelikumīgus pasākumus ES. Šā iemesla dēļ par ACTA vajadzēs atsāktatkārtotas sarunas. Un tomēr jūs esat ar mieru tagad parakstīt šo nolīgumu. Tāpēc es jums,pirmkārt, jautāšu — vai esat to jau parakstījuši? Ja neesat, kad jūs gatavojaties to parakstīt?Otrkārt, kad jūs saņemsit izvērstu ietekmes novērtējumu par to, kādā ziņā ACTA varētuietekmēt pamattiesības ES? Es gaidīšu jūsu atbildes.

Syed Kamall, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka mums jāsāk ardažu šā vakara paziņojumu atzinīgu vērtējumu, kā arī labvēlīgu atsauksmi par to, kaKomisija nodeva Tokijas sarunu kārtas tekstu Parlamentam, kam ir jāsniedz sava piekrišana


šiem nolīgumiem vai jānoraida tie. Manuprāt, virzība uz pārredzamību Parlamentam irjāvērtē atzinīgi. Galu galā, tā bija viena no jomām, par kuru Parlamentā valdīja vienprātība— mēs nepiekritām konkrētiem jautājumiem, bet mēs bijām vienprātīgi jautājumā parlielākas pārredzamības vajadzību.

Lielāka pārredzamība nozīmē, ka mēs atsakāmies no maldīgiem pieņēmumiem par sarunusaturu, bet, lai būtu godīgi, uzsveram Komisijas īpašo lomu sarunu partneru pārliecināšanāpar lielākas pārredzamības vajadzību. Es uzskatu, ka mums Parlamentā bija liela nozīme,izdarot spiedienu uz Komisiju, lai tā savukārt varētu pārliecināt savus sarunu partneruspar lielākas pārredzamības vajadzību.

Parlamentā ir acīmredzot atšķirīgi viedokļi par intelektuālā īpašuma tiesībām. Ir skaidrs,ka tas ir galvenais jautājums autortiesību un preču zīmju subjektiem. ACTA, es ceru, irsvarīgs dokuments visām iesaistītajām pusēm attiecībā uz šo tiesību īstenošanu, un tassakņojas pagājušā gadsimta 90. gadu vidū noslēgtajā TRIPS nolīgumā.

Personīgi es uzskatu, ka pasaulē ar palielinātu apstrādes jaudu, palielinātās uzglabāšanasjaudas iespējām un palielinātu joslas platumu ir jānošķir digitālā pasaule no atomu pasaules,pasaulē, kurā ir tendence samazināt cenas līdz nullei, bet daudzi, piemēram, mūzikasnozarē, nav uz to reaģējuši. No sarunām ar juristiem es esmu sapratis, ka to ir grūti kodificētnolīgumā.

Es priecājos, ka attiecībā uz ģenērisko zāļu ražošanu ACTA aizsargā autortiesības un prečuzīmes, izslēdzot patentus no robežkontroles pasākumiem. Tādējādi var izvairīties noģenērisko zāļu aizturēšanas tranzīta laikā caur ES. Taču tāpēc, ka Komisija nebija pilnvarotaES vārdā runāt par sarunu nodaļu, kas attiecas uz krimināltiesiskajiem pasākumiem, kurudalībvalstu vārdā risināja Padome, man ir radies jautājums. Kā mēs saskaņosim šos divussarunu veidus, kad mums būs debates par kriminālsodiem, vai mēs saskaņosim sarunaspar civiltiesību un krimināltiesību nodaļām?

Tas ir jautājums jums, komisāra kungs. Jūs, protams, varat raustīt plecus, bet būtu interesantiuzzināt jūsu viedokli par to.

Helmut Scholz, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār! ŠonedēļASV senatori Bernie Sanders un Sherrod Brown vērsās ASV Patentu un preču zīmju birojā,pieprasot, rūpīgu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka apspriestā nolīguma redakcijas var saskaņotar ASV spēkā esošajiem tiesību aktiem. Varat būt droši, ka mēs Parlamentā pildām savupienākumu, pārbaudot, vai nolīgums saskan ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Managrupa dod priekšroku rūpīgai pieejai, ziedojot tam tik daudz lauka, cik nepieciešams, laigan jūs esat vēlreiz snieguši īpaši izsmeļošas atbildes uz jautājumiem par acquiscommunautaire. Mēs to darām tāpēc, ka uz jautājumiem, kurus mēs uzdevām Komisijaiinformatīvajās sanāksmēs, kuras jūs nesen piedāvājāt mums pēc sarunām un par kurāmes vēlos jums pateikties, mēs nesaņēmām gluži apmierinošas atbildes. Jūsu galvenais sarunuvedējs bieži lika mums justies — izsakoties par šo jautājumu sarunvalodā — it kā mēs būtuDieva zaimotāji, kas uzdrošinās apšaubīt Svētos Rakstus, neatbildot uz bažām, kuras mēsizteicām Eiropas pilsoņu vārdā.

Taču mūsu kritika par dažiem interneta aspektiem ir ņemta vērā, un daži nodestruktīvākajiem priekšlikumiem ir svītroti.

Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šķiet, ka sarunas par ACTA irgandrīz noslēgušās. Nolīguma pēdējās redakcijas formulējumu jau var lasīt kā gatavu tiesībuakta tekstu, kas piemērojams atsevišķā dalībvalstī. Taču ACTA nolīgums atstāj pašreizējo


juridisko situāciju Eiropā gandrīz nemainītu. Sākotnējais nolīguma mērķis bija piemērošanasuzlabošana. Taču es nespēju tajā atrast īpašus risinājumus, kas būtu pārņemti nopriekšlikuma. Pirms tā publicēšanas kļuva zināms, ka strīdīgie punkti ir jāsvītro. Taču šķiet,ka šajā redakcijā nav pienācīgi ņemtas vērā dažādas pretējās intereses. Piemēram, nolīguma2. panta 2. punktā ir teikts: „Pieņemtās, saglabātās vai piemērotās procedūras šīs nodaļasīstenošanai ir godīgas, objektīvas un nodrošina visu procedūrās iesaistīto dalībnieku tiesībupienācīgu aizsardzību.” Nodaļā par pagaidu pasākumiem nav skaidri formulētas tiesībasuz pienācīgu juridisko procesu un nav arī noteikumu par viltotu ražojumu iznīcināšanaspārbaudēm.

Un visbeidzot, mēs esam dzirdējuši, ka sarunu pēdējos punktus precizēs, izmantojot e-pastu.Taču šie pēdējie punkti attiecas uz visa līguma piemērošanu. Šis jautājums ir, protams,jānosaka, pirms mēs uzsākam satura formulēšanu. Varbūt tas ierosinās praktiskusrisinājumus šajā nolīgumā.

Cristiana Muscardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlospateikties Eiropas Komisijai un jo īpaši komisāram De Gucht par grūtajām sarunām, kurasviņš ved Amerikas Savienotajās Valstīs, cenšoties atrast viedokļu tuvināšanās iespējasnolīgumā, taču kas diemžēl šķiet nebeidzamas.

Mēs vēl esam tālu no intelektuālā īpašuma problēmu atrisinājuma, jo turpinās strīds starpdiviem blokiem, kuriem ir gan ekonomiskas, gan politiskas atšķirības. Eiropai ir jāturpinapievērst uzmanība diviem galvenajiem jautājumiem. Eiropas ģeogrāfiskajām norādēm irobligāti jānodrošina civiltiesiskā un muitas aizsardzība, jo to dēļ rodas zaudējumi, kas netikai nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniecības un pārtikas ražošanas rūpniecību, kura cieš nonegodīgas konkurences, ko rada viltotie produkti, izmantojot nosaukumus, kas atdarinapazīstamus Eiropas zīmolus, bet rada zaudējumus arī dizaina un modes nozarēm. Tas kaitēuzņēmumiem, intelektuālajam īpašumam, pētniecībai un — kā vienmēr — patērētājiem.

Otrs svarīgais jautājums ir vajadzība pēc kopīgiem noteikumiem, lai kontrolētu tiešsaistestirdzniecību — internetā notiek filmu, grāmatu, mūzikas, zāļu un miljoniem citu viltotupreču nekontrolēta tirdzniecība. Eiropas Savienībai ir jāraida pārējai pasaulei skaidrs signāls— Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumam ir jābūt bastionam pret viltošanu.

Emine Bozkurt (S&D). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Starptautiskie nolīgumiir jāiesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentam. Mums kā Parlamenta deputātiem irsvarīgi izmantot savas veto tiesības, cik bieži vien nepieciešams, bet mums faktiski pašlaiknav iespējams strādāt. Atkal un atkal mēs esam spiesti lūgt Komisijai paskaidrot pašreizējostāvokli sarunās par ACTA. Taču mūs pastāvīgi apmāna ar tukšiem vārdiem. Vispirmsmums teica, ka sarunu beigas vēl nav redzamas, un tagad jūs apgalvojat, ka tas ir tikaiīstenošanas nolīgums un ka ES acquis un dalībvalstu tiesību aktos netiks ieviestas nekādasizmaiņas.

Šādā gadījumā es vēlos jautāt — kāda tad ir ACTA pievienotā vērtība? Jūs teicāt, ka šisnolīgums nesaskaņos kriminālsodus, nedz arī uzliks netiešus pienākumus attiecībā uz „trīspārkāpumu” politiku. Taču mēs atkal šeit apspriežam nolīguma projekta saturu un jo īpašijautājumus, kurus es minēju. Tomēr katru dienu es saņemu vēstules no bažīgiem pilsoņiemun uzņēmumiem, kā arī Eiropas Parlamenta politiskās grupas ir vienisprātis, ka šis nolīgumaprojekts pārkāpj mūsu pilsoņu un ieceļotāju no trešām valstīm pamattiesības. Tāpēc esuzdošu jums skaidru jautājumu — kādu īpašu labumu mēs gūsim, pieņemot ACTA? Lūdzu,pārlieciniet mūs, ka šis 2. oktobra teksts ir labvēlīgs un vajadzīgs.


Man ir arī īpašs jautājums jums, komisār — kad sarunu vedējas puses vēlreiz tiksies, laiapspriestu ACTA? Kuras puses tam nepiekrīt? Kāpēc? Vēl viens jautājums jums, komisār,— mums teica, ka nolīgums vēl nav galīgi noformulēts. Kā mēs varam piekrist nolīgumam,par kuru sarunas tiek vestas slepeni?

Marietje Schaake (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Vakar Komisija pieņēma stratēģijuiekļaut nolīgumā juridiski saistošo ES Pamattiesību hartu. Mēs, būdami liberāļi, toierosinājām, un mūsu ausīs šī ziņa skan kā maiga mūzika.

Šodien Komisija ievietoja mājas lapā informāciju par ACTA, lai gan kopš pēdējās sarunukārtas ir pagājušas jau trīs nedēļas. Šajā vietnē ir sleja ar virsrakstu „ACTA labvēlīgie aspekti”,bet tajā ir arī daži jautājumi, kuriem varētu dot citu nosaukumu.

Pirmkārt, vai uz tirdzniecības nolīgumiem un tiesību aktu īstenošanas nolīgumiem — kas,manuprāt, ACTA faktiski ir — arī ir attiecināma pamattiesību integrēšana? Vai Komisijaveiks novērtējumu?

Otrkārt, vai Komisija ir ar mieru atgriezties pie sarunu galda, ja ACTA apdraudpamattiesības? Vai Komisija atliks sarunu noslēgšanu, lai ņemtu vērā Parlamenta rezolūciju,kas jāpieņem nākamā gada sākumā? Kā man ir zināms, neviena valsts vēl nav parakstījusinevienu ACTA lappusi.

Attiecībā uz internetu ACTA pat paver jaunus ceļus, kā teikts paziņojumā. Preambulā irpaziņots, ka ACTA „veicinās sadarbību starp pakalpojumu sniedzējiem un autortiesībusubjektiem”. Nolīguma 2. panta 18. punkta 3. apakšpunktā noteikts: „Ikviena puse cenšasveicināt sadarbību starp uzņēmējiem, lai efektīvi apkarotu autortiesību pārkāpumus. Šiepasākumi ietver ārpustiesas pasākumus un apstrīd varas sadalījumu.” Nolīguma 2. panta18. punkta 4. apakšpunktā ir paredzēts: ka kompetentajai iestādei, kam nav obligāti jābūttiesu iestādei, ir jābūt pilnvarām, lai „pieprasītu tiešsaistes pakalpojumu sniedzējamnevilcinoties atklāt autortiesību subjektam atbilstošu informāciju par abonentu, kura kontstika ļaunprātīgi izmantots, lai izdarītu pārkāpumus”.

Es vēlos uzsvērt ne tikai vārdus „ļaunprātīgi izmantots”, bet arī to, ka interneta pakalpojumusniedzēji ir nobažījušies par to, ka viņiem būs jāsāk piemērot tiesību akts. Tāpēc tekstā irjāatstāj vieta zem virsraksta „Akta nelabvēlīgie aspekti”, lai novērtētu pamattiesību aspektu,kurš vēl ir saglabāts pašreizējā ACTA projektā un kuru Komisijai no šā brīža ir juridiskisaistošs pienākums integrēt.

Eva Lichtenberger (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Kopš ACTAnolīguma teksts ir nonācis atklātībā, mēs uzskatām, ka tas izraisa vairāk jautājumu, nekāsniedz atbilžu. Tas ir daļēji ļoti neskaidrās un nenoteiktās juridiskās terminoloģijas dēļ, nokuras, šķiet, nekas nav izslēdzams un kurā viss ir iekļauts. Ļaujiet man pieskarties vienamno galvenajiem jautājumiem, proti, aicinājumam uz pakalpojumu sniedzēju un autortiesībusubjektu sadarbību tiesību piemērošanā. Vai tas nozīmē, ka, piemēram, Warner Brotherssadarbosies ar interneta pakalpojumu sniedzējiem gandrīz kā ar šerifa palīgiem? Kā tasnotiks faktiski? Vai tas nozīmē straumēt internetu, lai atklātu pārkāpumus? Šāda neskaidrībafaktiski rodas, piemēram, no tā, ka termini „privātai lietošanai” un „komerciālai lietošanai”nav pietiekami skaidri definēti un nav atrasta kopīga definīcija. Es uzskatu, ka tas ir ārkārtīgiproblemātisks jautājums, jo tas ir saistīts ar likumīgo tiesību privatizāciju.

Kā jau minēts, vakar Komisija solīja, ka tiks sniegts ietekmes novērtējums attiecībā uzciviltiesībām ikvienā jaunā noteikumā. Kad mēs varam gaidīt šo ietekmes novērtējumuattiecībā uz ACTA nolīgumu? Ko mēs varam gaidīt no šāda novērtējuma un kad mums


būs iespēja to izlasīt? Šim apstāklim ir izšķiroša nozīme, lai mēs spētu novērtēt minētonolīgumu.

Sajjad Karim (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienība maldās tumsā, cenšotiesatrisināt šā jaunā interneta laikmeta problēmas. Protams, mēs neesam vieni, un daudzasno mūsu partnervalstīm atrodas tādā pašā situācijā, bet mums ir jāsanāk kopā un jāstrādāpie viltošanas novēršanas pasākumu saskaņošanas.

Autortiesību aizsardzība ir obligāti vajadzīga, bet tai ir jābūt līdzsvarotai, lai neierobežotuvārda brīvību un inovācijas. Mēs ļoti vēlamies nodrošināt, lai līdzsvars, kas panākts Galloziņojumā, tiktu nolīgumā pienācīgi atzīts un veicinātu izaugsmi, konkurētspēju uninovācijas, vienlaicīgi nodrošinot vajadzīgo aizsardzību autortiesību subjektiem. Nevarbūt viena pieeja, kas ir noderīga gan nolīguma piemērošanā, gan piemērošanas veida izvēlē.Tiek atzīta elastība attiecībā uz dalībvalstīm, un mēs to atbalstām. ACTA, kā minējakomisārs, ir pirmais dokuments, kas paredz viltotāju grupu un interneta pirātisma, kā arīcitu nozaru pirātisma apkarošanu.

Mēs ES gaidām sīki izstrādātus priekšlikumus attiecībā uz autortiesībām un rūpīgu ietekmesnovērtējumu, kuru Eiropas Parlaments mūsu pilsoņu vārdā izskatīs, analizēs un pārbaudīs.

Christofer Fjellner (PPE). – (SV) ACTA jeb Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumssavā pašreizējā redakcijā ir, protams, pietiekami pretrunīgs. Tas tiek uzskatīts par pretrunīgune tikai šeit Eiropas Parlamentā, bet arī Zviedrijā, ko es pārstāvu. Man ir bijusi pret to kritiskaattieksme jo īpaši pret noslēgtību, pret to, ka, cita starpā, teksti tiek turēti slepenībā. Tas irradījis tādas izjūtas un gaisotni, kurā virmo visādi mīti par nolīgumu. Dzīvīgākais šķietmīts par to, ka, īstenojot ACTA, muitas iestādes sāks pārbaudīt iPod atskaņotājus un datorus.Es to pirms brīža dzirdēju šodien plenārsēdē. Taču tagad, kad mums ir visi teksti, es redzu,ka tā nav patiesība, ka tas ir tikai mīts. Manuprāt, ja Šekspīrs būtu rakstījis lugu par ACTAdebatēm, viņš tai būtu devis virsrakstu „Liela brēka, maza vilna”.

Komisija ir apsolījusi, ka ACTA neko nemainīs ES tiesību aktos, un, lasot šos tekstus, essaprotu, ka tā arī būs. Tas, ka tiesību aktos nebūs nekādu izmaiņu, nozīmē, ka tie nemainīspilsoņu ikdienas dzīvi un ka tie neko nemainīs, piemēram, interneta lietošanā.

Tomēr tas nenozīmē, ka ACTA nav svarīga vai vajadzīga, kā kāds izteicās šeit Parlamentā.Gluži otrādi, ACTA ieviesīs globālu „zelta standartu” intelektuālā īpašuma aizsardzībā. Tasir svarīgi, un tas ir gan Zviedrijas, gan Eiropas interesēs. Tas mazinās konfliktus, jo, tiekotiesar Zviedrijas uzņēmējiem, es galvenokārt dzirdu par vajadzību aizsargāt viņu patentus unintelektuālā īpašuma tiesības. Tas ir vajadzīgs, jo īpaši ārpus Eiropas. Tagad, kad esmuizlasījis sarunu dokumentus, kurus mēs saņēmām, es esmu nomierinājies un jūtos drošs,un es esmu pārliecināts, ka pilsoņi arī tā jutīsies. Tas nozīmē, ka paļaujos uz šo nolīgumu,lai gan debates par to Eiropas Parlamentā vēl turpinās.

Françoise Castex (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Kā viena no rakstiskāpaziņojuma par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) iniciatoriem kopāar saviem kolēģiem Lambrinidis kungu, Roithová kundzi un Alvaro kungu es vispirms vēlospateikties jums par pūlēm nodrošināt pārredzamību un vienprātību, jo īpaši pēdējās nedēļās.Ar to arī mana pateicība beidzas, jo šis teksts ir īpaši pretrunīgs attiecībā uz galvenajiemjautājumiem.

Pirmkārt, jūs minējāt, komisār, ka šis teksts nemainīs ES acquis, bet kā tad būs ar jaunajiemkriminālsodiem autortiesību pārkāpumu atbalstītājiem un līdzzinātājiem, kurus jūs tačuvēlaties nošķirt no viltotājiem?


Kā mēs varam nedomāt par to, kas notiek Francijā, kurā draud Hadopi likums un iespējamāssankcijas, kas vērstas pret tehnisko starpnieku neitralitāti? Tas, ka par šo tekstu sarunasveda Padome, ļauj Komisijai to nedarīt, kā arī tāpēc varbūt nepiemērot tam ES acquis.

Otrkārt, šķiet, ka ACTA komitejai ir iespēja iekļaut šajos tekstos grozījumus. Tāpēc jūssapratīsit mūsu bažas par iespēju, ka pieņemtais teksts varētu tikt grozīts. Vēlreiz vēlosjums teikt, komisār, ka mums ir grūti piešķirt nākamajam ACTA sekretariātam neierobežotaspilnvaras, un iebildumi, kurus mēs formulēsim, pret šā teksta interpretāciju, kad balsosimpar rezolūciju, noteiks mūsu nostāju attiecībā uz šā teksta ratifikāciju.

Christian Engström (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs! Šā gada 10. martā Parlamentsar lielu balsu vairākumu pieņēma rezolūciju, kurā, cita starpā, bija paredzēts, ka nolīgumanoteikumi nedrīkst pieļaut tā saukto trīs pārkāpumu procedūru. Tas ir tāpēc, ka mēsnevēlamies, lai interneta pakalpojumu sniedzēji (ISP) sāktu darboties kā privāti policijasspēki vai būtu spiesti uzņemties šādu funkciju.

Komisija vairākos mutiskos paziņojumos ir apgalvojusi, ka tas nenotiks. Es šos paziņojumusvērtēju atzinīgi. Taču, kad jūs paanalizējat šo tekstu, jūs jau preambulā atrodat pretējuapgalvojumu: „...vēloties veicināt pakalpojumu sniedzēju un autortiesību subjektu sadarbību,attiecībā uz minētajiem pārkāpumiem digitālajā vidē.” Tad vēl 2. panta 18. punkta3. apakšpunktā, ko citēja Schaake kundze: „...cenšas veicināt uzņēmēju sadarbību, lai efektīvirisinātu korporatīvo pārkāpumu jautājumus”. Ja tas nenozīmē trīs pārkāpumu procedūru,tad ko gan citu tas nozīmē?

Ir jau labi runāt par autortiesību subjektu un ISP sadarbību. Bet kas tad ISP ir jādara? Un,ja viņi nevēlas to darīt, kādi pasākumi tiks vērsti pret ISP? Manī bažas izsauc tas, ka šānolīguma valoda — kā minēja Castex kundze — ir tik neskaidra, ka nav saprotams, kas arto ir domāts. Bažas, kas mūs māc visu laiku, nav kliedētas, un es ļoti vēlos redzētpamattiesību aspektu pienācīgu novērtējumu.

Jörg Leichtfried (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Centieni noslēgt piemērotusstarptautiskus nolīgumus ir, protams, slavējami, un es atzīstu, ka tas nav viegls uzdevums.Tomēr, apsverot šādus nolīgumus, mums ir kaut kādā brīdī sev jājautā, kam no šā nolīgumabūs kāds labums un kas no tā cietīs? Man šķiet, ka faktiski labums no tā būs tikai dažiemcilvēkiem, kuri vēlas gūt prāvu peļņu un kurus maz interesē cilvēktiesību, informācijasbrīvības utt. aizstāvība, un ka cilvēku, kam tas faktiski kaitē, ir daudz vairāk nekā to, kasno tā gūst labumu.

Man nav īstas skaidrības par vispārējiem principiem. Jāatzīst, ka ar kriminālsodiem nekodaudz nevar panākt. Taču mēs zinām, ka civilprāvas un ar tām saistītās lielas kompensācijasprasības utt. var nodarīt vairāk kaitējuma nekā kriminālprocesi. Rodas arī jautājums parpreču zīmju aizsardzību salīdzinājumā ar izcelsmes marķējuma aizsardzību. Mums tikkobija apspriedes, kurās tika noteikts, ka izcelsmes marķējums kļūst arvien svarīgāks unpiedāvā daudz lielākas iespējas nekā preču zīmju aizsardzība. Turklāt sarunas par prečuzīmju aizsardzības jautājumu, šķiet, ir atliktas.

Ideju par interneta pakalpojumu sniedzējiem kā faktiskiem privātiem policijas spēkiem,ko jau minēja citi Parlamenta deputāti, es kategoriski noraidu. Kas kontrolēs pakalpojumusniedzējus? Viņiem nav pienākuma sniegt informāciju un aizsargāt datus, tas jādara valstsiestādēm. Visi šie jautājumi dod man iemeslu bažām. Turklāt es nezinu, ko šie ietekmesnovērtējumi varētu dot cilvēktiesību jomā un ko Komisija darīs, ja Parlamentam radīsiesiespaids, ka šis ir neefektīvs risinājums, un tas atteiksies to apstiprināt.


Judith Sargentini (Verts/ALE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es pieņemu, ka šā nolīgumagalvenais nolūks ir novērst rokassomiņu un pulksteņu viltošanu. Taču, ja nolīgumā teikts,ka uzņēmējiem jāsadarbojas, lai apkarotu autortiesību pārkāpumus, tad man šķiet, ka todarīt būs pārāk sarežģīti. Atgriežoties pie jautājuma par rokassomiņām, es uzskatu, ka šādaprasība būtu līdzvērtīga prasībai, lai galantērijas ražotājs uzliek par pienākumu rāvējslēdzējuun sprādžu ražotājam pārbaudīt to cilvēku identitāti, kas pērk viņa ražotās rokassomiņas.Vai mēs kā iestāde uzspiedīsim uzņēmējiem šādu policejisku uzdevumu? Tā būtupārsteidzīga rīcība, bet jūs savā priekšlikumā neesat šo jautājumu izskaidrojuši.

Es esmu dzirdējusi jūs apgalvojam, De Gucht kungs, ka mums uzbruks farmācijas nozare,ja mēs izslēgsim patentus no ACTA. Man ir bailes par kaut ko citu, jo vēl arvien ir neskaidrībapar patentiem un robežkontroli. Ar to es gribu teikt, ka var atkārtoties kaut kas tik absurdskā HIV ārstēšanai paredzēto zāļu sagrābšana Roterdamas ostā.

Nomieriniet mūs, De Gucht kungs, un pārbaudiet, vai ACTA nepārkāpj cilvēktiesības. Vakarjūsu Komisija publicēja stratēģiju attiecībā uz šo jautājumu. Pārlieciniet mūs, kajaunattīstības valstu iedzīvotājiem būs tiesības uz veselības aprūpi. Pārlieciniet mūs, kainterneta lietotājus neizspiegos tirdzniecības uzņēmumi un ka viņu brīvība netiks ierobežota.

Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Aizvien pieaugošs viltotu un pirātisku ražojumuskaits starptautiskajā tirgū palielina draudus pasaules ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai unrada lielus finansiālus zaudējumus oriģinālo izstrādājumu ražotājiem, kā arī pārkāpj toautoru intelektuālā īpašuma tiesības uz izstrādājumiem, kuru ražošanā un izgatavošanāviņi ir iesaistīti. Tie rada risku arī patērētājiem un izraisa darbavietu skaita samazinājumuEiropā.

Ideja par daudzpusēju nolīgumu pirātisma un viltojumu apkarošanai var kļūt par efektīvumehānismu šādas rīcības ierobežošanai. Taču es pievienojos saviem kolēģiem un uzsverupārredzamības un lielākas ticamības vajadzību šādās sarunās un nolīgumos. Es uzskatu,ka tikpat svarīgi ir ieviest līdzsvaru starp tiesībām, kuras mēs vēlamies aizsargāt, unsabiedrībai būtiskām tiesībām. Dažu cilvēku tiesību realizācija vai aizsardzība nedrīkstaizskart citu cilvēku tiesības un likumīgās intereses. Es to jo īpaši attiecinu uz nolīgumanoteikumiem, kuru nolūks ir padarīt par noziedzniekiem pilnīgi nevainīgus šo ražojumuparastus lietotājus, nesodot lielos uzņēmējus. Man šķiet absurdi, ka robežkontroles dienestivar konfiscēt tehnisko aprīkojumu, kurā ir audio un video ieraksti personiskai lietošanai.Mūsu tiesiskajās tradīcijās nav pieņemts uzskatīt kopēšanu personiskām vajadzībām bezkomerciāla nolūka par nelikumīgu nodarbību. Komisār! Kāpēc gan, piemēram, studentsnevarētu nokopēt grāmatu, kas viņam vajadzīga mācībām?

Es vēlreiz uzsveru, ka mums jādod „zaļā gaisma” pieņemamai autortiesību aizsardzībai.Taču pašreizējo ACTA redakciju ir pasūtījis ASV ierakstu uzņēmumu lobijs, kas peļņasnolūkos ir gatavs terorizēt un uzskatīt par noziedzniekiem lielu mūsu sabiedrības daļu unjo īpaši Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņus. Es uzskatu, ka astronomiskas sodanaudas,nepamatotas pārbaudes, sarunas par nolīgumu aiz slēgtām durvīm ir nesamērīgas. Tāpēces vēlos lūgt Eiropas Komisiju pretoties lobistu milzīgajam spiedienam un sagatavotpašreizējai ACTA redakcijai racionālu un līdzsvarotu alternatīvu redakciju.

Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Ar savu rakstisko paziņojumu mēs tiecamies pēcpārredzamības ACTA sarunās un garantijām personas datu un ES acquis aizsardzībā. Espriecājos, ka nolīguma projekti ir beidzot publicēti un ka vairākums problēmu, kuras mēskritizējām, nolīgumā nav iekļautas. Taču tā būtu Savienības neveiksme, ja, piemēram, tiktuierobežota ģeogrāfisko norāžu aizsardzība, ja netiktu prasīts, lai tās valstis, kas nepieder


pie Eiropas, aizsargā Karlovi Vari vafeles vai jau pieminēto šampanieti visā to teritorijā.Nepietiek tikai ar robežkontroli. Es lūdzu komisāru paskaidrot šo jautājumu.

Taču arī man ir šaubas par nolīguma efektivitāti, ņemot vērā to, ka lielākie viltotāji globālālīmenī no Āzijas nav līgumslēdzējas puses, kas turklāt var radīt grūtības gan uzņēmējiem,gan patērētājiem, kad tiks īstenots šis nolīgums. Visbeidzot, es vēlos lūgt komisāru unKomisiju iesniegt mums ACTA ietekmes uz Eiropas Savienību sīku analīzi..

Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Ir bijuši vairāki oficiālipieprasījumi, kuros konstatēts, ka ACTA īstenošanas dēļ, piemēram, tiks ierobežota pilsoņubrīvība, un dažos no tiem ir minēta klēpjdatoru vai gaisa transporta pasažieru robežkontrole.

Kopīgā deklarācija, ko 16. aprīlī publiskoja visas ACTA līgumslēdzējas puses, irnepārprotama. Tajā nav priekšlikuma piespiest ACTA dalībvalstis pieprasīt, lairobežkontroles iestādes pārmeklē ceļotāju bagāžu vai viņu personiskās elektroniskās ierīcescerībā atrast tajās noteikumus pārkāpjošus materiālus.

ACTA ir vērsta pret plaši izplatītām nelegālām darbībām un kriminālām organizācijām.Tās mērķis nav pilsoņu brīvību ierobežojumi vai uzbrukumi patērētājiem. ACTA atbilstpašreizējam ES intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanas režīmam, kas pilnībā ņem vērātādas pilsoņu pamattiesības un brīvības kā, piemēram, personas datu aizsardzība.

Viens no piemēriem ir di minimis noteikums 2003. gada ES Muitas regulā, kas atbrīvoceļotājus no pārbaudēm, ja preces, kas ievestas, pārkāpjot noteikumus, neliecina par lielaapjoma nelegālu tirdzniecību.

ES muitai, kas bieži sastopas ar narkotiku, ieroču vai cilvēku tirdzniecību, nav ne laika, netiesiska pamata meklēt pāris pirātisku dziesmu iPod atskaņotājā vai klēpjdatorā, un mēsto negrasāmies mainīt.

Mēs to nemainīsim, un mēs nodrošināsim, lai ACTA līgumslēdzējas valstis varētu arīturpmāk piemērot šādu atbrīvojumu. Taču mēs nevaram pieprasīt, lai de minimis atbrīvojumskļūst par obligātu pienākumu, jo dažas dalībvalstis saskaņā ar savas valsts noteikumiemir saglabājušas pilnvaras konkrētos gadījumos veikt pasažieru kontroli.

Šeit pieminēja „trīs pārkāpumu” likumu jeb HADOPI likumu Francijā, kas to pamato. Tačutas ir dalībvalsts noteikums, un Eiropas Savienībai nav pilnvaru likt dalībvalstīm to mainīt.

Vairāki deputāti pieprasīja arī ietekmes novērtējumu attiecībā uz pamattiesībām, kā arīietekmes pētījumu attiecībā uz privātumu un ietekmes pētījumu attiecībā uz acquiscommunautaire.

Es šajā plenārsēdē esmu sniedzis vairākus paziņojumus par to, ka nav notikuši nekādipamattiesību vai acquis communautaire pārkāpumi, un man jāsaka, ka nevienā no trimdebatēm, kas mums notikušas šajā plenārsēdē, neviens no jums nav sniedzis nevienuproblēmas piemēru, kas būtu saistīts ar pamatbrīvībām. Neviens nav norādījis nevienuacquis communautaire pārkāpumu. Neviens nav spējis sniegt šādu piemēru. Ja jūs minēsitpiemērus, mēs tos izskatīsim.

Attiecībā uz sarunām aiz slēgtām durvīm Parlaments ir pieprasījis lielāku ACTA sarunupārredzamību. Tieši Komisija nodrošināja, lai jums būtu pieejams teksts, par kuru tikavestas sarunas Tokijā, un lai jūs to iegūtu dažas dienas pirms galīgā noformējuma. Jums irarī rezerves varianti, kas vēl ir saglabāti, — trīs no Eiropas Savienības puses un trīs no


Amerikas Savienoto Valstu puses. Jums ir sarunu rezultāts. Kā jūs varat teikt, ka tas ir noticisaiz slēgtām durvīm?

Šis jautājums ir uzdots ombudam. Varbūt jūs man neuzticaties. Es pārstāvu Komisiju.Varbūt jūs neuzticaties Padomei. Varbūt jūs neuzticaties savām valdībām. No vairākāmjūsu runām Parlamentā es esmu secinājis, ka jūsu uzticēšanās savām valdībām nav visailiela, bet es ceru, ka jūs vismaz uzticaties ombudam. Ombuds ir skaidri pateicis, ka mēsdrīkstam saglabāt dokumentu konfidencialitāti, bet mēs esam veikuši nozīmīgu pasākumupārredzamības virzienā.

Varētu gaidīt, ka par to mums aplaudēs, ka šis fakts tiks vismaz ievērots, bet daži no jumsvienkārši turpina apgalvot, ka mēs vedam sarunas aiz slēgtām durvīm un ka navpārredzamības. Kāda jēga ir censties nodrošināt lielāku pārredzamību, ja jūs turpinātapgalvot, ka nav nekādas pārredzamības? Varbūt būtu labāk, ja es veltītu savu laiku kautkam citam.

Attiecībā uz iespēju, ka Eiropas Komisija varētu vienoties par galīgo teksta redakciju, esvaru teikt, ka Lisabonas Līgumā ir īpaši skaidri noteikumi par to, kā vedamas sarunas parstarptautiskiem nolīgumiem, kam tās ir jāved un kā šie līgumi tiek noslēgti un ratificēti, kāarī par Eiropas Parlamenta īpašo nozīmi.

Arī pamatnolīgumā ir ļoti skaidri noteikumi par to, kā jāinformē un jāuzklausa Parlamentssarunu procesa laikā. Es uzskatu, ka mēs esam apzinīgi ievērojuši šos noteikumus. Komisijaskā sarunu vedējas privilēģija ir noteikt brīdi, kad sarunas ir tehniski noslēgtas un kad varsākties nolīguma parafēšana. Nolīguma parafēšana vēl nav sākusies, un šovakar jums iriespēja izteikt savas piezīmes, pirms mēs to uzsākam un pirms mēs pat nolemjam sāktparafēt nolīgumu. Mēs Komisijā vēl neesam pieņēmuši lēmumu par to, ko darīsim, jo mumsir daži rezerves varianti, kurus mēs vēlamies apspriest ar Amerikas Savienotajām Valstīm,pirms pieņemam galīgo lēmumu.

Nolīguma parafēšanas sākšana ir viena no Komisijas privilēģijām, bet tā Savienībai navsaistoša. Nolīgums kļūs galīgs, kad Eiropas Parlaments būs devis tam piekrišanu.

Tāpēc ievērosim Līgumu un ievērosim pamatlīgumus. Vienlaicīgi mēs turpināsim jūsinformēt un iesaistīt, kā paredz pamatnolīgums.

Starp citu, saskaņā ar Līgumu tieši Padomei ir jāapstiprina parakstītie nolīgumi, betParlamentam vienmēr ir pēdējais vārds. Tam jāratificē šis nolīgums, un, ja tas atsakās tampiekrist, nolīgums netiek noslēgts.

Tāpēc kādu brīdi pacietieties. Nolīguma parafēšana vēl nav sākta. Tikko būs atļauts to sākt,jums tiks izsniegts tulkojums, to pārbaudīs juristi un lingvisti, tad to nosūtīs Padomeiparakstīšanai un Parlamentam ratificēšanai. Pašlaik nav pieņemts nekāds lēmums, un jumsšovakar būs vēl viena iespēja izteikt visus komentārus, kādi jums ir.

Daži no jums ir jautājuši, kāds labums būs Savienībai no šāda nolīguma, ja tajā nav citunoteikumu, kādi ir pašreizējos tiesību aktos un ja turklāt tādas valstis kā ASV apgalvo, katās nemainīs savus tiesību aktus.

Runa nav par materiālajām tiesībām. Šis nolīgums attiecas uz pašreizējo tiesību aktupiemērošanu, un tāpēc es esmu vairākkārt apgalvojis, ka mēs nemainīsim acquiscommunautaire. Acquis communautaire attiecas uz materiālajām tiesībām, un mēs tāsnemainīsim. Starptautisks nolīgums, kurā tiek pieņemti standarti, kas līdzīgi ES standartiem,


kā arī tiem, kas jau ir spēkā tādās valstīs kā ASV un Japāna, tomēr būs vērtīgs ieguldījumspašreiz dominējošos starptautiskajos standartos, kurus noteicis PTO TRIPS nolīgums.

Mūsu mērķis ir veicināt ACTA standartus, lai tos pieņemtu svarīgākie iespējamie partneri,galvenokārt, piemērojot turpmākos tirdzniecības nolīgumus, bet arī daudzpusējusnolīgumus. Ņemot to vērā, vairākas ACTA līgumslēdzējas puses ir izmantojušaspamudinājumu, ko deva ACTA sarunas, lai pārskatītu savus tiesību aktus saskaņā ar ACTAstandartiem, par kuriem tika panākta vienošanās.

Cik man ir zināms, piemēram, gan Japāna, gan Kanāda pašlaik pārskata savus internetanoteikumu piemērošanas režīmus. Turklāt cilvēki bieži aizmirst, ka ACTA nosaka ne tikaiuzlabotus tiesiskos standartus, bet arī sadarbības veidus starp izpildiestādēm, kā arī labasprakses ieviešanu un atbilstošāku tehniskās palīdzības koordināciju.

Lai gan pēdējos četros līdz piecos gados ES ir bijusi veiksmīga sadarbība ar ASV šajās jomās,mēs uzskatām, ka ACTA var vēl vairāk uzlabot šos svarīgos aspektus cīņā pret intelektuālāīpašuma pārkāpumiem.

Mēs uzskatām, ka ASV tiesību aktu piemērošanas sistēma, aizstāvot konkrētas intelektuālāīpašuma tiesības, kopumā ir īpaši efektīva un lietderīga. Komisija ir uzsvērusi, ka ACTAnav maskēts līdzeklis ASV likumdošanas procesa apiešanai un pašreizējo tiesību aktuuzspiešanai, un to uzsvēris ir arī Parlaments. ASV amatpersonas, protams, uzsver tādupašu nostāju.

Ļaujiet man piebilst, ka autortiesību subjektu sadarbības princips jau kopš 2003. gada irietverts E-komercijas direktīvas 15. pantā. Tāpēc tas nav jauns jēdziens. Tas ir iekļautsE-komercijas direktīvā, un mēs vienkārši uz to atsaucamies. Mēs atsaucamies uz spēkāesošu ES tiesību aktu.

Ļaujiet man apgalvot, ka debatēs par ACTA bieži tiek aizmirsts ES pilsoņu darbavietu skaits,kuras saistītas ar intelektuālā īpašuma tiesībām, lai gan mēs bieži apspriežam darbavietasvisās Parlamenta grupās.

Miljoniem darbavietu Eiropā ir atkarīgas no intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas.Viltošana ir nopietns uzbrukums Eiropas ražošanai, Eiropas ekonomikai un Eiropasinovācijām, jo mūsu ekonomika balstās uz inovācijām.

Patiesībā galvenais jautājums ir darbavietas, un man jāsaka, ka esmu nedaudz pārsteigtspar to, ka trijās apspriedēs, kas mums ir bijušas šajā plenārsēdē, šo jautājumu faktiskineviens nepieminēja. Neviens nerunāja par darbavietām. Tika runāts par pamattiesībām— un manās acīs šis jautājums ir svarīgs —, bet bez jebkādiem apstiprinošiem piemēriem.

Tika minēta robežkontrole, lai gan ir skaidrs, ka ACTA nepapildina to, kas jau ir spēkā.Tika minēts privātums, bet es neredzu iemeslu, kādēļ privātums varētu būt apdraudēts.Tika minēta kaut kāda miglaina brīvība un brīvības, kuras, jūsuprāt, ir apdraudētas, bet jūsneesat minējuši nekādus piemērus. No otras puses, jautājums, kas ir ļoti skaidrs undokumentēts daudzos ietekmes pētījumos par dažādiem jautājumiem, kuri jau veikti unkurus, starp citu, ir veikusi arī Komisija, ir tas, ka daudzas darbavietas ir saistītas arintelektuālā īpašuma tiesībām, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs uzskatām, ka šisjautājums ir īpaši nozīmīgs. Mani pārsteidz tas, ka Parlamentā to tik reti piemin.

Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks nākamajā sesijas sanāksmē.



Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Es atzinīgi vērtēju progresu, kas sasniegts ACTAsarunās. Šis nolīgums ir absolūti nepieciešams, lai intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanāiedibinātu kopējus starptautiskus standartus.

Taču man jānorāda, ka sankcijām pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpējiem ir jāatbilstsamērības un līdzsvara principam starp izdarītā pārkāpuma smagumu un piemērotajāmsankcijām. Šajā gadījumā es to jo īpaši attiecinu uz intelektuālā īpašuma tiesībupārkāpumiem digitālajos plašsaziņas līdzekļos un internetā, kur ir jābūt atšķirīgai attieksmeipret liela apjoma pirātismu komerciālos nolūkos un atsevišķiem nejaušiem intelektuālāskrāpšanas gadījumiem.

Turklāt, neraugoties uz izdarīto pārkāpumu smagumu, nolīgumā īpaša uzmanība jāpievēršvārda brīvībai, tiesībām uz taisnīgu tiesvedību un konfidencialitāti.

17. Nākamās sēdes darba kārtība (sk. protokolu)

18. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 23.55)


2010)10-20_lv.pdf · treŠdiena, 2010. gada 20. oktobris sĒdi vada: j. buzek priekšsēdētājs 1....

Documents