ILGTSPĒJĪGA ATT ĪSTĪBAILGTSPĒJĪGA ATT ĪSTĪBA

1Saules elektrostacijas PS10 (priekšpl ānā) un PS20 (tālāk) Andal ūzijā,

Spānij ā.

Saules elektrostacija

* *

2

Official name Planta Solar 10/Planta Solar 20

Country Spain

LocationSanlucar la Mayor, near Seville,

Andalusia

Construction cost 35 million EUR/

Heliostats(movable mirror)

624/1255

Installed capacity 11/20 MW

Katra spoguļa virsma ir 120 m² un tie visi koncentrē Saules starojumu uz torņa augšējo daļu 115/165 m augstumā, kur ir izvietots starojuma uztvērējs, tvaika

turbīna un strāvas ģenerators.

* *

*

Att īst ība no 1900. l īdz 2000. gadam

• globālais iedzīvotāju skaits 4 x • globālā ekonomika 14 x• industriālā ražošana 40 x

Resursu p ārmērīga izmantošana

3

• industriālā ražošana 40 x• enerģijas izmantošana 16 x• oglekļa dioksīda emisijas 17 x• sēra dioksīda emisijas 13 x• okeāna zivju nozveja 35 x • cūku skaits 9 x • mežu platības 0,8 x • tīrumi 2 x • zilo vaļu skaits 0,0025 x

Tā ir eksponenci āla

augsme !

4Source: International Geosphere-Biosphere Program

5

6Glob ālais kontinent ālais šelfs (gaiši zils).

Pārmērīga haizivju nozveja

negat īvi ietekm ēja visu jūras reģiona ekosist ēmu.

PĀRMĒRĪGA NOZVEJAPĀRMĒRĪGA NOZVEJA

7

Ja tiek p ārmērīgi izzvejotas foreles, veidojas karp ām labv ēlīgi apst ākļi, kas gan vairāk nav atjaunojami fore ļu eksistencei.

Baltijas j ūras si ļķes joproj ām nedr īkst plaši p ārdot Eiropas Savien ībā, jo t ās satur augstu dioks īnu un t ā analogu koncentr āciju.

8

EKOLOĢISKĀ PĒDA UN EKOLOĢISKĀ PĒDA UN ILGTSPĒJĪGS PATĒRIŅŠILGTSPĒJĪGS PATĒRIŅŠ

9

EKOLOĢISKĀ PĒDAEKOLOĢISKĀ PĒDA

Ekolo ģiskā pēda ir hekt āros izteikta zemes un ūdens plat ība, kas nepieciešama, lai saražotu k āda indiv īda, popul ācijas vai darb ības pat ērēto

produkciju un absorb ētu šo produktu aprites cikl ā rad īto pies ārņojumu,

10

produkciju un absorb ētu šo produktu aprites cikl ā rad īto pies ārņojumu, izmantojot esoš ās tehnolo ģijas un resursu apsaimniekošanas prakses.

www.pdf.lv

Pasaules karte p ēc valstu ekolo ģisk ās pēdasPasaules karte p ēc valstu ekolo ģisk ās pēdas

11Kartē atainota valstu teritorija p ēc to ekolo ģisk ās pēdas, proporcion āli kop ējai

pasaules ekolo ģiskajai p ēdai.

Aprēķinu metodikaAprēķinu metodika

Ekoloģisko pēdu mēra ar dabas resursu patēriņu, izteiktu globālajos hektāros, bet būtiski ir ņemt vērā arī bioloģisko produktivitāti, kas parāda planētas ekoloģisko ietilpību (bioloģiskās produktivitātes spējas).

Bilance atspoguļo pieprasījumu (ekoloģiskā pēda), un piedāvājumu (bioloģiskā produktivitāte), kas sastāv no dažādām bioloģiskās produktivitātes teritorijām.

Zemes tips

Aramzemes 2,64

Ganības 0,40

Meži 1,33

12

Nacionālā bioproduktivitāte ir visu šo teritoriju produktivitāte kopsumma. Katra bioproduktīvā teritorija tiek izteikta globālajos hektāros, šo teritoriju reizinot ar attiecīgās

teritorijas ekvivalences faktoru un attiecīgo ražības faktoru. Šo aprēķinu var izteikt ar formulu:

bioproduktivit āte (hag) = = teritorija (ha) x ekvivalences faktors (ha g/ha) x raž ības faktors (t/ha)

Meži 1,33

Zvejas teritorija 0,40

Apbūvētā teritorija 2,64

CO2 absorbēšana 1,34

Ekolo ģiskā pēda pasaul ēEkolo ģiskā pēda pasaul ēPlanētas iedzīvotājam vidējā pieejamā produktīvās zemes platība ir tikai 2,1

ha/iedz. Taču ekoloģiskās pēdas nospiedums pasaulē vidēji uz vienu iedzīvotāju ir 2,7 hag gadā – planēta tiek patērēta straujāk nekā tā spēj atjaunoties un mums ir ekolo ģiskais par āds .

Rūpnieciski attīstītās valstis, kur dzīvo salīdzinoši mazāk iedzīvotāju, ir atbildīgas par lielāko daļu šo slodžu, jo to ekoloģiskā pēda ir vidēji 6,4 hag/iedz., bet jaunattīstības valstīs vidēji tikai 2,2 hag/iedz.

Nabadzīgākajās valstīs (aptuveni 2,4 miljardi iedzīvotāju), ekoloģiskā pēda ir tikai 1 hag/iedz.

13

tikai 1 hag/iedz.

Lielākā ekoloģiskā pēda (9,5 hag/iedz.) ir Apvienoto arābu emirātiem un ASV (9,4 hag/iedz.), kur ir lielāks neatjaunojamo energoresursu patēriņš.

Vismazākā ekoloģiskā pēda ir Afganistānai (0,48 hag/iedz.) un Malavi (0,47 hag/iedz.).

Abas š īs galējības ir neilgtsp ējīgas, jo pirmaj ā gad ījumā tiek t ērēts vair āk resursu nek ā ir pieejams, bet otr ā - saist ās ar nabadz ību un

nespēju apmierin āt cilv ēku pamatvajadz ības pēc pārtikas, droš ības un mājok ļa.

Ekolo ģiskā pēda pasaul ēEkolo ģiskā pēda pasaul ē

14

Lai viens ASV iedz īvot ājs var ētu apmierin āt visas savas vajadz ības ir nepieciešami 9,4 hag, bet, ja visi pasaules iedz īvot āji pat ērētu tikpat daudz dabas resursu, b ūtu nepieciešamas

5 planētas Zeme .

Ekolo ģisk ā pēda ASV un ESEkolo ģisk ā pēda ASV un ES

5 planētas Zeme .

ES valstu iedz īvot āju vid ējā ekolo ģisk ā pēda ir - 4,7 hag/iedz. – t ā pārsniedz ar ī pašas ES bioproduktivit āti (2,3 ha g/iedz.), t ātad būtu nepieciešamas

2 planētas Zeme .

15

Ekolo ģisk ā pēda Latvij āEkolo ģisk ā pēda Latvij āLatvija starp 152 pasaules valstīm atrodas 42. vietā, starp Mongoliju un Meksiku (Global

Footprint Network aprēķini).

Latvijas kop ējā ekolo ģisk ā pēda ir 8,5 miljoni hekt āru vai 3,5 ha g uz vienu iedz īvotāju.

Latvija ir izdevīgā situācijā, jo valsts ir mazapdzīvota un līdz ar to uz vienu iedzīvotāju ir pieejami 5,77 hag bioproduktīvās teritorijas. Tas ir ļoti labs rādītājs un Latvija šajā ziņā ir pasaules bioproduktīvāko teritoriju pirmajā desmitniekā.

Latvijai ir ekolo ģiskais p ārpalikums – 2,5 hag uz vienu iedz īvotāju.

16

Latvijai ir ekolo ģiskais p ārpalikums – 2,5 hag uz vienu iedz īvotāju.

Latvijas lielākās bioproduktivitātes rezerves ir meži, kas sastāda 70 % no visas bioproduktīvāsteritorijas, un aramzemes – 23 %. Zvejas teritorijas, ganības un apbūvētā teritorija kopumā sastāda tikai 7 % no kopējās bioproduktivitātes. To var skaidrot ar to, ka meži Latvijā aizņem gandrīz 50 % teritorijas.

Bioproduktivitāte Latvijā pēdējo gadu laikā ir pieaugusi par 26 % (no 10,5 miljoniem hag1992. gadā līdz 13,3 miljoniem hag 2005. gadā), pateicoties pieaugumam aramzemju bioproduktivitātē – (+ 68 %).

Palielinājusies ir arī mežu bioproduktivitāte – par 18 %. Tas ir noticis gan pateicoties aramzemju un mežu platību pieaugumam, gan arī ražības pieaugumam.

Ekoloģiskā pēda atbilstoši patēri ņa kategorijāmEkoloģiskā pēda atbilstoši patēri ņa kategorijāmLielākās slodzes saistās ar pārtikas pre ču patēriņu, kas sastāda 55 % no kopējās ekoloģiskās pēdas.

Lielākās pārtikas preču patēriņa slodzes attiecas tieši uz aramzemēm, ganībām un zvejas teritorijām.

Mājoklis , ar 18 % no kopējās ekoloģiskās pēdas, ir otrs būtiskākais patēriņa sektors aiz pārtikas. Mājokļa sektorā lielākās slodzes veidojas uz meža zemēm. Tas saistās ar to, ka Latvijā biomasas (pamatā koksne) tiek ļoti plaši izmantota apkurē.

Citās patēriņa kategorijās, izņemot mājokli, kā galvenā slodze dominē enerģētika. Pakalpojumu sektor ā, kas sastāda 5 % no kopējās ekoloģiskās pēdas, enerģētika aizņem 80 % visu slodžu. Vislielākā atkarība no fosilajiem resursiem ir transporta sektorā, kas veido 10 % no ekoloģiskās pēdas.

Ekolo ģisk ās pēdas sadal ījums par pat ēriņa kategorij ām

17

Pārtika 55%

Mājoklis 18%

Trasports 10%

Preces 9%

Pakalpojumi 5%

Citas 3%

18

Pirmais Nacion ālais parks Baltijas j ūras reģionā (1910)atrodas Skandin āvijas kalnos.

19

Dabas aizsardz ība tika veicin āta, lai aizsarg ātu biolo ģisko daudzveid ību un ainavas, kas tagad ir ar ī liels ieguvums

tūrismam.

20

Vindelälven, Ziemeļzviedrijas upe, viena no četrām lielām upēm , kas tikapasargātas no HES būvniecības 1983. gadā.

Stārķis un čūskaStārķis un čūska DzērvesDzērves

21StirnaStirnaEzisEzis

RegulācijaNemateriālās vērtībasProvīzija

Ekos istēmu pakalpojumi

22

Photo credits (left to right, top to bottom): Purdue University, WomenAid.org, LSUP, NASA, unknown, CEH Wallingford, unknown, W. Reid, Staffan Widstrand

LĪDZSVARA L ĪMENIS

Lab ībaMājlopiAkvakult ūraOglek ļa izmantošana

Zvejniec ībaSavva ļas pārtikaKoksnes kurin āmaisĢenētiskie resursiBioķīmiskie

savienojumiSaldūdens

KoksneŠķiedrasŪdens regul ācijaSlim ību apkarošanaAtpūta un ekot ūrisms

Uzlabojies ↑ Pasliktinājies Neitrāls ↔

23

SaldūdensGaisa kvalit āteReģionālā un viet ējā

klimata regul ācijaAugsnes erozijaDabas ūdeņu kvalit āteSugu daudzveid ībaApputeksn ēšanaDabas katastrofasGarīgās, reli ģisk ās un

estētisk ās vērt ības

60 % no ekosist ēmu pakalpojumiem ir degrad ējušies !

Slāpekļa un fosfora emisijas – eitrofikācija

24Aļģu “ziedēšana” Baltijas jūrā

Kopš 1970’ gadiem ir apdraudēta roņu izdzīvošana Baltijas jūrā, pārsvarā policiklisko bifenilu koncentrācijas paaugstināšanas rezultātā.

25

26Arala jūra tagad un tās robežas 1957. gadā.

Cēloņi: upju izmantošana kokvilnas audzēšanai Sekas: visas sistēmas degradācija

Daba• Ekosistēmas

sabrukums• Augsnes auglības

zudums

Sabiedr ība• Populāciju samazināšanās• Pārvaldības nespēja

27

zudumsEconom ika• Zvejniecības izzušana• Lauksaimniecības un

rūpniecības panīkšana

Vesel ība un labkl ājība• Slimības (elpošanas ceļu)• Depresija un tās izraisītās

problēmas

Source: Alan AtKisson

The Limits to Growth (1972)

28

Jāmaina vecie pa ņēmieni elektroener ģijas ieguvei, izmantojot fosilo kurin āmo!

29Brūnog ļu TECBelchatow, Polija

30HES,

Harsprånget, Zviedrija

Enerģētisk ām vajadz ībām jāizmanto atjaunojamie avoti – Saule, v ējš,

ūdens !

Mēs var ētu daudz efekt īvāk izmantot ener ģiju !

31

Torrac ā, Itālijā, izmantoLED spuldzes ielu

apgaismošanai. Tiek patērēts tikai 10-20 % no

elektroener ģijas, sal īdzinot ar parast ām

spuldz ēm.

Mājsaimniec ī-bas pat ērē

apmēram 40 % no

sabiedr ībainepieciešam ā

enerģijas daudzuma.

Pasīvām energo ēkām

32

energo ēkām nav

nepieciešams pievad īt enerģiju.

33Industriāla simbioze Kalundborgā, Dānijā, kur sadarbojas 7 lieli rūpniecības

uzņēmumi.

ConsumptionMēs esam pārāk atkarīgi no vieglajām automašīnām. Tomēr jārēķinās, ka fosilā s

degvielas krājumi izsīkst un nepieciešams meklēt alternatīvus risinājumus.

34

Materiālu pl ūsmas

Pirms 15 gadiem

98 % Eiropas produktu nonāca izgāztuvēs, jo materiālu plūsma bija lineāra: resursi – izmantošana – atkritumi.

Jārespekt ē resursu aprites cikli un j ānodrošina atkritumu atk ārtota izmantošana !

35

Resursi izsīka , bet vide tika piesārņota.

TagadLēnas izmaiņas, jo ir ieviesti tiesību akti par atkritumu

apsaimniekošanu. Otrreizēji izmantojamo materiālu tirgus paplašinās.

36

Atkritumu š ķirošana Turku, Somij ā

2005 2015

Energy waste

Bio waste

37

Mixed waste Paper Glass Metal

Bio waste

Paper

Metal

Glass

Cardboard

non-combustible waste

Eksponenci ālās augsme stingrie nosac ījumi pie ļauj tikai divas iesp ējas !

1. Robežu pārsniegšana un katastrofa

2. Dinamisks l īdzsvarsjeb ilgtsp ējīga att īst ība…

38

Ilgtsp ēja

Par daudz

39

Nepietiekami

Ilgtsp ējīgs pat ēriņš Ilgtsp ējīgs pat ēriņš –– vēsturisks skat ījumsvēsturisks skat ījumsVēsturiski cilvēki ir vienmēr spējuši atrisināt resursu ierobežotības problēmu,

apgūstot jaunas teritorijas un palielinot ieguvi. Maiju un anasazi indiāņu civilizāciju bojāeju pamato ar klimata izmaiņām un

neilgtsp ējīgu resursu apsaimniekošanu . Neilgtspējīga resursu apsaimniekošana ir bijusi arī par pamatu Lieldienu

salu civilizācijas, iznīcībai. IIgtspējīgas, dārzkopību praktizējošas vietējās kopienas ir Jaungvinej ā un

Dienvidamerik ā. Līdzīgi arī Ķīnā un Indij ā ir ilgtspējīgas agrāras kopienas.

Polinēzieši dzīvo uz nelielām salām ar ierobežotiem resursiem jau 1000 līdz

40

Polinēzieši dzīvo uz nelielām salām ar ierobežotiem resursiem jau 1000 līdz 3000 gadus un izdzīvošana tiek nodrošināta izmantojot vietējos noteikumus.

Pasaules iedzīvotāju skaits pēdējos 300 gados ir palielinājies 10 reizes un pašlaik pārsniedz 7 miljardus cilvēku.

Galvenais iemesls šim straujajam iedzīvotāju skaita pieaugumam ir rūpniecisk ā un lauksaimniecisk ā revol ūcija , kas nodrošināja pārtikas pieejamību un dzīves kvalitātes uzlabošanos, kā arī progress vesel ības aprūpē, kas ļāva būtiski ierobežot mirstību.

Paredzams, ka arī turpmāk iedzīvotāju skaits uz pasaules tikai turpinās augt un 2050. gadā varētu sasniegt jau 9 miljardus . No visiem pasaules kontinentiem iedzīvotāju skaits samazinās tikai Eiropā.

41

Lieldienu salas kopējais stāvoklis ir visgalējākais piemērs Okeānijas mežu iznīcināšanai un viens no spilgtākajiem pasaulē: visi meži ir izzuduši un visas koku sugas izmirušas.

Kādreiz salu klāja palmu meži, bet salinieki tos iznīcināja, kas koksni lielos daudzumos izmantojuši statuju uzstādīšanai.

Saliniekiem koku trūkuma dēļ zuda iespēja būvēt laivas, un arī putni zaudēja savas ligzdošanas vietas. Līdz ar to sākās Lieldienu salu civilizācijas noriets.

Ilgtsp ējīgi pat ēriņa un ražošanas mode ļiIlgtsp ējīgi pat ēriņa un ražošanas mode ļiIlgtspējīgu patēriņa un ražošanas modeļu veidošanā var izšķirt divas pieejas. Pirmā koncentrējas uz patēriņa jomu un lielāko uzmanību pievērš vajadzībām,

dzīves stilam un ekoloģiskajām robežām. Tiek izvirzīts uzstādījums: patērēt efekt īvāk, patērēt atbild īgāk, patērēt

mazāk.

Otrā vairāk uzmanības velta ražošanai - tās ekoefektivit ātei un ekodizainam .

42

Patēriņa izplatība un vēlmju kult ūra

Edvarda Bērnejs 20. gs. pirmajā pusē bija plaši atzīts kā "Sabiedrisko attiec ību" profesijas izgudrot ājs . Viņš ārkārtīgi ietekmēja amerikāņu politisko un biznesa dzīvi no 1920. līdz pat 1950. gadam. Izmantojot manipulatīvu masu psiholoģijas ziņojumu apmaiņas valsts mērogā, kuras virzīja spēkā augoši plašsaziņas līdzekļi, Bērnejs bija izvirzījis mērķi mainīt veidu, ko amerikāņi domā par sevi un viņu attieksmi par produktiem un pakalpojumiem. Pārsteidzošā veidā, viņam izdevās šo mērķi sasniegt.

Viņa darbs lika pamatus patērētāju vēlmju kult ūrai , kas sāka izplatīties no ASV uz pārējo pasauli un kļuva par stūrakmeni

Radīt patērētāju nāciju bija stratēģija, lai izveidotu nāciju ar kontrolētiem, racionāliem pilsoņiem, kuri varētu būtu pietiekami uzticami, lai piedalīties

demokrātijas īstenošanas procesos.Bērneja darbs tika finansēts ASV rūpniecības interesēs, un tā sākotnējā motivācija bija novērst tirgus piesātinājumu, jo preces tika ražotas milzīgā

daudzumā, bet taupīgiem patērētajiem. Bērnejam izdevās pārveidojot cilvēku no vajadzības iepirkšanās pieejas par

vēlmju pieejas pircēju - par baismīgām, uz sevi orientētām patēriņa mašīnām.

.

Edward LouisBernays

( 22.11.1891. –9.03.1995.)

augsmes modelim.Bērnajs centās saskaņoti main īt amerik āņu uzskatus no taup īgiem iedz īvotājiem uz bad īgiem pat ērētajiem .

43

Cilvēku ietekmēšanas nozare (sabiedriskās attiecības, mārketings, reklāma) ir

veidojusi dzīvi miljardiem cilvēku. cilvēku.

Mūsu modernā orientēšanās uz patēriņu ir

„sociālās inženierijas” tiešs, gadu desmitiem apzinātas

darbības rezultāts, mums pašiem vēl nemaz tā īsti nav zināms.

44

Patēriņa efektivit āte Patēriņa efektivit āte –– dematerializ ācijadematerializ ācijaDematerializācijas koncepcijas īstenošanos kādā nozarē vai visā ekonomikā dēvē

par atsaisti (angl. decoupling) - ekonomiskā izaugsme nozarē ir straujāka par resursu patēriņa un radītā piesārņojuma izaugsmes tempiem.

Dematerializ ācijas iesp ējas nosaka resursu pieejam ība, pieejam ās tehnolo ģijas un uz ņēmumu vad ības sist ēmas, kā arī att īst ība ekodizain ā un valsts uz ņēmējdarb ības nosac ījumi kopum ā.

Dematerializācijas pakāpi mēra ar ekoefektivit āti , kas parāda nepieciešamo resursu daudzumu, lai radītu vienu iekšzemes kopprodukta vienību:

45

E = MDI : IK,

kur E – ekoefektivit āte, MDI - dabas resursu pat ēriņš un IK - iekšzemes kopprodukts.

Ekoefektivitāti parasti mēra galvenajās tautsaimniecības nozarēs: enerģētikā, apstrādes rūpniecībā, transportā, būvniecībā, zvejniecībā, lauksaimniecībā.

Kā atskaites punktu izvēloties konkrētu bāzes gadu, ekoefektivitātes rādītāji ļauj analizēt nozares attīstību saistībā ar energoresursu izmantošanas efektivitāti un radīto piesārņojumu vidē.

Dabas resursu produktivit āteDabas resursu produktivit āteBūtisks rādītājs ir dabas resursu produktivit āte. Tā tiek izteikta, kā iekšzemes

kopprodukta daudzums, kas radīts, izmantojot visu dabas resursu ieejošās plūsmas apjomu:

P = IK : DMI,kur P - resursu produktivit āte, IK - iekšzemes kopprodukts,

DMI - dabas resursu pat ēriņš.

Pēc Eurostat aprēķiniem dabas resursu produktivitāte Latvijā, ir apmēram 520 eiro uz tonnu patērēto resursu (DMI), kas ir ļoti zems rādītājs, salīdzinot ar

46

Pēc Eurostat aprēķiniem dabas resursu produktivitāte Latvijā, ir apmēram 520 eiro uz tonnu patērēto resursu (DMI), kas ir ļoti zems rādītājs, salīdzinot ar Eiropas attīstītāko valstu resursu vidējo produktivitāti (1550 EUR/DMI).

Vispārējās ES tendences liecina, ka absol ūtajos skait ļos resursu ieguve uz vienu iedz īvotāju palielin ās, kā arī uzlabojas resursu produktivit āte.

Lai sasniegtu Eiropas attīstītāko valstu rādītājus, Latvijai resursu izmantošanas efektivit āte jāpalielina vismaz tr īskārt īgi .

Dabas resursu produktivitāte palielinās, ja tautsaimniecībā, izmantojot vienu tonnu noteiktu dabas resursu, tiek radīta lielāka pievienotā vērtība.

Dabas resursu produktivit āte ES,EUR IK / t DMI

0,15 – 0,39

0,39 – 0,53

0,53 – 0,88

0,15 – 0,39 0,39 – 0,53 0,53 – 0,88 0,88 – 1,43 1,43 – 3,16 Dati nav pieejami

47

0,53 – 0,88

0,88 – 1,43

1,43 – 3,16

Dati nav pieejami

Minim ālā vērt ība: 0,15Maksim ālā vērt ība: 3,16

ES15: 1,55

Atsitiena efektsAtsitiena efektsAr atsitiena efektu apzīmē patēriņa absol ūto pieaugumu, kas rodas efektivit ātes

pieauguma un pat ēriņa izmaksu samazin āšanās rezult ātā.

Tiešo atsitiena efektu var raksturot ar šādu piemēru, ja energoefektivitātes pasākums uzņēmumā samazina enerģijas zudumus par 50 %, patiesais enerģijas patēriņš tik strauji nesamazinās, jo uzņēmums sāk ražot vairāk.

Atšķir ību starp 50 % potenci ālo ener ģijas ietaup ījumu un patieso samazin ājumu enerģijas pat ēriņā sauc par tiešo atsitiena efektu.

Netiešais atsitiena efekts izpaužas gadījumos, kas uzņēmums energoefektivitātes pasākumu

48

Netiešais atsitiena efekts izpaužas gadījumos, kas uzņēmums energoefektivitātes pasākumu rezultātā ietaup ītos l īdzek ļus novirza cit ās videi kait īgās darb ībās.

Atsitiena efekts ir cieši saistīs ar ekonomikas pieprasījuma-piedāvājuma likumu, kas nosaka, ka cenām samazinoties, piepras ījums un attiec īgi ražošanas apjomi pieaug .

Tas noved pie paradoksa, jo valdības programmai vai tehnoloģijai, kas vērsta uz vides slodžu un izmaksu samazināšanu, ir tendence palielināt patēriņu un līdz ar to arī pieprasījumu.

Piemēram, pasākumi, kas palielina degvielas patēriņa efektivitāti vai samazina sastrēgumus un samazina nobrauktā kilometra izmaksas, parasti palielina nobraukto kilometru skaitu. Līdz ar to, kopējā ietekme uz vidi ne vienm ēr samazin ās proporcion āli ietaup ījumam, bet dažos gad ījumos var pat pieaugt.

Dzīvesveida izmai ņas Dzīvesveida izmai ņas –– optimiz ācijaoptimiz ācija

Veidojot izturēšanās modeļus jāizšķir divas pieejas.

Ja uzvedība ir atkarīga no „stingras” vides mai ņas, tad ir runa par biheiviorismu (behaviourism – eng.), jo uzvedība tiek mainīta izmantojot uzspiestas izvēles, no kurām nav iespējams izvairīties un, kuras ir saistītas ar fiziskiem vai sociāliem stimuliem.

Otra pieeja ir kognit īvisms (izzināšana). Uzsvars tiek likts uz cilvēka apsvērtu izvēli un iemācīšanos pārdomu rezultātā. Tas ietver individuālo pretstatā sociālai uzvedībai.

49

Individu ālie procesi (pārliecība, personīgās vajadzības, individuālisms)

Sociālie procesi (neskaidrība, sociālās vajadzības, egalitārās vērtības)

Kognit īvisms (augsta motivācija, zema uzvedības kontrole)

Apsvēršana. Pārdomas par iespējamām uzvedības izvēlēm, „par” un „pret” apsvēršana, alternatīvu izvērtēšana.

Sociālā salīdzināšana. Ietekmēšanās no citiem.

Biheiviorisms (zema motivācija, augsta uzvedības kontrole)

Atkārtošana. Savas pieredzes regulāra pozitīva atkārtošana, paradums.

Imit ēšana. Cilvēki automātiski kopē citu uzvedību, lai sekotu citu normām vai piemēram.

egalitārs - persona, kas tic visu cilvēku vienlīdzībai vai bezšķiru sabiedrībai

Ilgtsp ējīgu uzved ības mode ļu veidošan ā jāņem Ilgtsp ējīgu uzved ības mode ļu veidošan ā jāņem vērā šādi faktori:vērā šādi faktori:

• informācija par videi draudzīgu dzīvesveidu ir būtisks, taču nepietiekams faktors uzvedības modeļu maiņai;

• izmaiņām ir jānotiek gan indivīda, gan kopienas-sabiedrības līmenī;

50

sabiedrības līmenī;• dzīvesveida izmaiņas ir vairāk iespējamas brīžos,

kad notiek būtiskas izmaiņas cilvēka dzīvē: veidojot ģimeni, ejot pensijā, u.tml.;

• centieniem mainīt uzvedību nav jābūt vērstiem tikai uz cilvēka psiholoģiskajām un funkcionālajām vajadzībām;

• jāņem vērā mūsdienu uzvedības un patēriņa modeļu sociālā un simboliskā vērtība.

Vajadz ības un Vajadz ības un vēlmesvēlmes

51

Nodok ļu politikas reformaNodok ļu politikas reforma

Produktu cenas neatspoguļo visas ar to ražošanu un izplatīšanu saistītās vides un sociālās izmaksas, tāpēc šīs izmaksas ir jāiekļauj produktu cenā.

Tas parasti tiek nodrošināts izmantojot nodokļus un nodevas, vai emisiju tirdzniecības sistēmas. Tas ļauj pilnvērtīgāk atspoguļot preču pilna aprites cikla izmaksas un veicina videi draudzīgākas uzņēmējdarbības attīstību.

Ekonomisko instrumentu izmantošana ir paredzēta zaļā budžeta reformā, kas no vienas puses paredz

52

Ekonomisko instrumentu izmantošana ir paredzēta zaļā budžeta reformā, kas no vienas puses paredz

nodok ļu palielin āšanu dabas resursiem un pies ārņojumam, bet nodok ļu samazin ājumu ien ākumiem .

Līdz ar to resursu ietilpīgas preces un pakalpojumi (cementa ražošana vai aviācija) kļūst dārgāki un tiks panākta daudz efektīvāka resursu izmantošana.

Zaļā budžeta reforma paredz arī subsīdiju sistēmas reformu, kas paredz vidi degrad ējošu darb ību subsid ēšanas p ārtraukšanu

un līdzekļu novirzīšanu videi draudzīgu aktivitāšu atbalstam.

Cerību grafiks

Mērķis:sasniegt šo punktuun virz īties augšup... īstenot ilgtsp ējuātrāk...... samazin ātzaudējumus vai kaitējumu

Piesārņojums

Dabas dzīvotņu degradācija

Nabadzības slazds

Iespējas

Inovācijas

Pārejaspunkts

53

Mūsu dz īves laiksMūsu dz īves laiks

Neilgtsp ējīgastehnolo ģijas un

praktisk ā darb ība

2000 2040

kaitējumu

196019201880

Fosilā kurināmā izmantošana

Dabas dzīvotņu degradācijaAtjaunojamie resursi

Dabas saglabāšana

Atbildība

Ilgtsp ējīgastehnolo ģijas un

praktisk ā darb ība

Paldies par uzman ību !

54

Paldies par uzman ību !