jubilejas konference jūnijā, kā arī dažādu nozaru zināt-niskās konferences LLU, stāsta Jelgavas reģionālā tū-risma centra pārstāve.

Uz Jūrmalu – arī ziemā«Lai veicinātu MICE (Me-etings, Incentives, Conferen-cing, Exhibitions) sektora jeb darījumu tūrisma attīstību un piesaistītu tūristus ārpus vasaras perioda, Jūrmalas pilsētas dome apstiprinājusi nolikumu Par konferenču, se-mināru un starpnozaru pa-sākumu līdzfinansēšanu, un pašvaldībai ir iespēja atbal-stīt konferenču un semināru rīkošanu,» skaidro Jūrmalas pilsētas domes Tūrisma no-daļas vadītāja Gunta Ušpele.

«Aktīvi strādājot ar lielāka-jiem forumu un konferenču rīkotājiem, ar tā dēvētajām DMC (destination manage-ment companies) kompāni-jām, kuras komersantiem rī-ko starptautiskus forumus un seminārus, ar pašvaldības

atbalstu piesaistītas vairākas starptautiskas konferences un forumi. Pasākumi tiek or-ganizēti lielākajās Jūrmalas kūrortviesnīcās, kurās pieej-ams moderns konferenču aprīkojums, Dzintaru kon-certzālē un Jūrmalas Kultū-ras centrā Majoros,» situāci-ju raksturo G. Ušpele.

Viņa arī akcentē, ka iecie-nītākais laiks konferenču rī-košanai «ir septembris, ok-tobris, novembris, aprīlis un maijs, tādējādi izlīdzinot tū-ristu plūsmu Jūrmalā», tur-klāt konferences «ārpus va-saras perioda nodrošina peļ-ņu restorāniem, veikaliem, kā arī kultūras un izklaides pasākumu rīkotājiem».

Jūrmalas pilsētas domes Tū-risma nodaļas vadītāja arī prognozē, ka darījumu tūris-ma pasākumu skaits pilsētā pieaugs, un uzsver, ka darīju-mu tūrisma pasākumu skaits Jūrmalā kopumā ir lielāks par to pasākumu skaitu, kuri or-ganizēti ar pašvaldības iesais-ti.

«Jūrmalas priekšrocība ir ģeogrāfiskais novietojums – lidostas tuvums un Rīgas tu-vums. Konferenču tūrismu Jūrmalā vēl aktīvāk varētu vei-cināt lielāks finansējums mār-ketinga aktivitātēm,» uzskata G. Ušpele un uzsver, ka «jātur-pina publiskās infrastruktūras un tūrisma pakalpojumu piln-veidošana, lai korporatīvajiem klientiem varētu piedāvāt komfortu it visā, jo darījumu tūristi ir samērā prasīgi – gata-vi tērēt daudz naudas, bet vē-

las arī saņemt augstas kvalitā-tes pakalpojumus».

Biznesa laiks ValmierāŠā gada jūnijā Valmierā «pir-mo reizi norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un ino-vāciju forums. Tautsaimniecī-bas izstāde. Forums pulcēs pieredzējušus uzņēmējus no visas pasaules. Norisināsies arī tautsaimniecības izstāde, kurā tiks prezentēti Latvijas uzņēmumi. Forumu rīko Pa-saules Brīvo latviešu apvienī-ba, Valmieras pilsētas pašval-dība, biedrība Valmieras At-tīstības aģentūra un Ārlietu ministrija», informē Valmie-ras pilsētas pašvaldības Sa-biedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Bulmeistare.

Savukārt «jau aprīlī Val-mierā norisināsies uzņēmēj-darbības forums Māksla būt uzņēmējam, kas pulcēs uz-ņēmējus un interesentus no Vidzemes. Maijā gaidāmas Vidzemes Uzņēmēju dienas,» akcentē Z. Bulmeistare.

«Stundas brauciena attā-lums līdz Rīgai, reģionālais uzņēmējdarbības centrs un labi sakārtota infrastruktūra ir priekšrocības veiksmīgai darījuma tūrisma attīstībai pilsētā,» uzskata Valmieras Tūrisma informācijas centra galvenā tūrisma projektu va-dītāja Anita Tīlena un atgādi-na – statistikas dati rāda, ka «ceļotājs, ierodoties pilsētā darījumu dēļ, patērē arī citus pakalpojumus – ēdināšanu, nakšņošanu, iespēju apmek-lēt dažādas apskates vietas –,

iztērējot pat piecreiz vairāk, nekā iztērē ceļotājs klasiska-jos tūrisma braucienos». Pa-redzams, ka darījumu tū-risms kļūs arvien nozīmīgāks Valmieras kopējā tūrisma at-tīstībā, prognozē A. Tīlena.

Liepājā – plaši mērogi «Pakalpojumi, ko Liepājas uzņēmēji un pasākumu rīko-tāji spēj piedāvāt ārpus vasa-ras mēnešiem un kas ir pie-vilcīgi vairāk vai mazāk mak-sātspējīgai auditorijai, sniedz ļoti būtisku pienesumu pil-sētas tūrisma attīstībā. Kon-ferenču un semināru uzņem-šana dod nozīmīgu pienesu-mu ne tikai viesmīlības in-dustrijai, bet arī pilsētai ko-pumā,» izklāsta Liepājas re-ģiona tūrisma informācijas biroja valdes locekle Inta Šo-riņa un uzsver: «Liepāja ir vienīgā vieta ārpus Rīgas, kur iespējams nodrošināt konfe-renci un tās apkalpošanas servisu tūkstotim cilvēku.»

Nozīmīgu lomu darījumu tūrisma sektorā spēlē «kon-certzāle Lielais dzintars, Lie-pājas Olimpiskais centrs un Liepājas Latviešu biedrības nams,» skaidro I. Šoriņa un piebilst, ka nozīmīgs faktors ir arī aviosatiksme.

«Darījumu tūrisms pilsētai ir ļoti svarīgs, un nopietni jā-turpina darbs pie tā attīstīša-nas, piesaistot ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mēroga konferenču un semināru rīko-tāju uzmanību,» atzīst Liepā-jas reģiona Tūrisma informā-cijas biroja valdes locekle. 5

Beļģijas galvaspilsēta Brisele (att.) pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos bijusi populārākais darījumu braucienu galamērķis ceļoju-mu aģentūras Latvia Tours klientu vidū. Otrajā vietā ierindojusies Polijas galvaspilsēta Varšava, trešajā – Igaunijas galvaspilsēta Tallina, pēc tam seko Lielbritānijas galvaspilsēta Londona un Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma, rāda Latvia Tours dati.

Magda Riekstiņa

ideāli ir, ja tūrists, kas ie-radies uz kādā Latvijas pilsē-tā notiekošu konferenci vai citu lietišķa rakstura pasāku-mu, nakšņo šīs pilsētas vies-nīcā, ietur maltītes kafejnī-cās, kā arī apmeklē kultūras un atpūtas objektus, jo tad kopsummā šis tūrists pilsētā atstāj ne mazums naudas, tā stiprinot vietējo uzņēmēj-darbību. Šāds secinājums iz-riet no vairāku pilsētu tūris-ma jomas pārstāvju Dienai paustā situācijas raksturoju-ma. Uzsvērts tiek arī tas, ka nopietni jāstrādā ne tikai pie viena Latvijas reģiona mēro-ga vai visas mūsu valsts mē-roga, bet arī pie starptautiskā līmeņa pasākumu piesaistī-šanas savai pilsētai.

Rīgai svarīgie viesi«Darījumu jeb konferenču tūrismam Rīgā ir liela nozī-me. Tā īpatsvars aug. Tūris-ma statistikā nav definēta īpaša sadaļa «darījumu tū-risms», bet aptuvenās aplē-ses rāda, ka tas sasniedz 20–25% no visiem tūristiem. Viens darījumu tūrists Rīgā atstāj 3–5 reizes vairāk nau-das nekā atpūtas ceļojumu tūrists. Līdz šim Rīgā lielākā konferenču un korporatīvo klientu grupa bijusi ar 2200 dalībniekiem,» situāciju rak-

sturo Rīgas Tūrisma attīstī-bas biroja (RTAB) valdes priekšsēdētāja Vita Jermolo-viča.

«RTAB un Latvijas Investī-ciju un attīstības aģentūras Tūrisma departaments sa-darbībā ar konferenču un kongresu forumu rīkotāju Europe Congress organizējis līdz šim lielāko starptautisko darījuma tūrisma forumu MCE Central & Eastern Euro-pe Forum. Forumu apmeklē-ja 125 darījumu tūrisma pār-stāvji no 17 Eiropas valstīm. Mums tas bija ļoti svarīgi, jo forumā pulcējās nozares pro-fesionāļi, kas var kļūt par la-biem sadarbības partneriem mūsu uzņēmējiem,» uzsver V. Jermoloviča.

Jelgavas popularitāteiJelgava «sevi pozicionē kā viedo pilsētu (Smart city – angļu val.), kurā koncentrē-jas izglītības, pētniecības un inovāciju potenciāls, kas saistīts ar semināriem, kon-ferencēm, liela mēroga izstā-dēm un forumiem», stāsta Jelgavas reģionālā tūrisma

centra pārstāve Sandra Gri-gorjeva un turpina: «Konfe-rences dod ieguldījumu pil-sētas atpazīstamības veicinā-šanā, investoru piesaistē, vei-cina interesi par Jelgavas tū-risma piedāvājumu. Tiek at-tīstīti kompleksie piedāvāju-mi, lai palielinātu interesi par darījumu tūrismu mūsu pil-sētā.» Jelgavā «lielāko konfe-renču, forumu un semināru organizatori ar piemērotām telpām ir Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs, Zemgales Olimpiskais centrs, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēs-tures un mākslas muzejs un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), turklāt konferences uzņem vairākas viesnīcas,» konferenču telpu pieejamību raksturo S. Gri-gorjeva un norāda, ka uzma-nības vērts ir arī Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tor-nis.

Nozīmīgo šogad Jelgavā plānoto lietišķa rakstura pa-sākumu vidū ir Metālapstrā-des konference februārī, Zemgales Uzņēmēju dienas aprīlī, Jelgavas pils 280 gadu

Konferenču biznesa loma Latvijas pilsētās pieaugDarījumu tūrisms kļuvis par svarīgu ekonomiskās dzīves balstu. Aktuāls izaicinājums – starptautisku pasākumu piesaistīšana

Darījumu

tūristi ir prasīgi

– gatavi tērēt

daudz naudas,

bet vēlas

saņemt augstu

kvalitāti. Gunta

Ušpele

0 latgales vēstniecīBā Gors (att.) Rēzeknē «pērn notika aptuveni 60 konferenču un semināru. To uzmanības lokā bija uzņēmējdarbība, nodarbinātība, izglītība un citas tēmas. Taču, lai arī ir pilnveidojies naktsmītņu piedāvājums, tomēr aizvien naktsmītņu un ēdināšanas jomas ierobežotās iespējas ir konferenču sfēras attīstību bremzējošais faktors», uzskata Latgales vēstniecības Gors Mārketinga nodaļas vadītāja Edīte Husare. F O T O – L E TA

 PIRMDIENA , 15. JANVĀRIS, 2018 11uzņēmēja diena

miljoni eiro – tik daudz darījumu tūrisma vairākdienu ceļotāji iztērējuši Latvijā 2016. gadā. Vidēji diennaktī uz vienu ceļotāju tēriņi bijuši 73 eiro, neskaitot transporta un konferences dalības izmaksas, vēsta Ekonomikas ministrija.

uzņēmēja diena PIRMDIENA , 15. JANVĀRIS, 2018 10

81,5

Magda Riekstiņa

daRījuMu tūrisms, arī da-žādu starptautiska mēroga konferenču un kongresu rī-košana Latvijā, vērtējams kā finansiāli izdevīgs mūsu valsts tautsaimniecībai. To akcentē Ekonomikas minis-trija (EM) un uzsver: «ICCA (International Congress and Convention Association) starptautisko darījumu tūris-ma pasākumu dalībnieks Rī-gā vidēji tērē 437 eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā vie-na tūrista vidējie izdevumi. Attiecīgi viens vidēja lieluma kongress valsts ekonomikā ienes 1,04 miljonus eiro.»

Pērn novembrī valdība «ak-ceptējot EM rosinātos grozī-jumus Eiropas Savienības fondu programmā Starptau-tiskās konkurētspējas veicinā-šana, pieņēma lēmumu turp-māk atbalstīt starptautisku darījumu tūrisma pasākumu – konferenču, kongresu, se-mināru, simpoziju vai līdzīgu pasākumu, kuru mērķis ir da-rījumu kārtošana, komerc-darbības jautājumu risināša-na, darbinieku motivēšana, kā arī zināšanu un pieredzes papildināšana, – organizēša-nu Latvijā», vēsta EM.

Tiek paredzēts, ka «valsts segs 10% pasākumu organi-zēšanas izmaksu, ja pasā-kums ilgs trīs dienas un tajā piedalīsies vismaz 150 dalīb-nieku no ārvalstīm. Plānots, ka uz vienu ārzemnieku vie-nā pasākumā tiks attiecināti ne vairāk kā 50 eiro, un te ir runa par ēdināšanas, tehnis-kā aprīkojuma, telpu nomas un transporta izmaksām Lat-

vijā. Atbalstu saņems šo pa-sākumu organizatori – ko-mersanti, biedrības, nodibi-nājumi», skaidro EM.

Ļoti svarīgi nosacījumi at-balsta saņemšanai ir, lai pa-sākums tiešām būtu darīju-mu tūrisma, nevis, teiksim, atpūtas tūrisma pasākums un «lai tajā piedalītos vismaz 150 dalībnieku – ārzemnieki. Svarīgs ir ārzemnieku skaits, jo tieši ārzemnieki investē ekonomikā, izmantojot vie-tējo komersantu pakalpoju-mus – viesnīcu, restorānu, arī kultūras pasākumu jo-mā», Dienai skaidro EM pār-stāve Elita Rubesa-Voravko.

Tas, ka tiek paredzēts at-balsts darījumu tūrismam, «būs labs motivējošs faktors Latvijas asociācijām un bied-rībām organizēt specializētās nozaru konferences, kongre-sus vai seminārus», Dienai norāda Rīgas Tūrisma attīstī-bas biroja valdes priekšsēdē-tāja Vita Jermoloviča.

Lai saņemtu atbalstu par darījumu tūrisma pasāku-mu, «tā organizatoram jādo-das uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un jānoslēdz līgums par atbal-stu. LIAA pirms līguma no-slēgšanas pārbaudīs, vai or-ganizators atbilst sīkā, mazā, vidējā uzņēmuma statusam, vai ir atbilstoši reģistrēts Uz-ņēmumu reģistrā, vai tam nav nodokļu parādu, kas pār-sniedz 150 eiro, un citus kri-tērijus», izklāsta E. Rubesa-Voravko.

EM pārstāve arī iesaka in-teresentiem meklēt informā-ciju LIAA interneta vietnes sadaļā Fondi. 5

Atbalstīs darījumu tūrismu Latvijā

KonfeRenču

Bizness

vairāk iepazīties ar ieintere-sējušiem lektoriem, nodibi-nāt noderīgu sadarbību, ap-spriest konferences tēmas dziļāk,» skaidro A. Jākobso-ne. Uz sociālā konteksta no-zīmi dažādu pasākumu rīko-šanā norāda arī biznesa pa-sākumu rīkotāja Kapitāls Ne-twork vadītāja Zanda Lazda. Viņa vērš uzmanību uz to, ka virtuālā formāta lielākais ie-guvums ir ietaupītais laiks, ko dalībnieks pavada ceļā uz pasākumu un no tā, taču iz-paliek socializēšanās ar ap-kārtējiem, tā dēvētā networ-kinga iespējas un tikšanās klātienē ar lektoriem un kon-ferences apmeklētājiem. Vi-ņa teic, ka, organizējot dažā-da veida biznesa pasākumus,

katrs projekts ir individuāls un ar odziņu jeb radošu pie-eju. «Nereti nodrošinām ie-spēju klausītājiem pievieno-ties pasākumam attālināti, piemēram, tiešraidē. Savā praksē gan neesam novēro-juši tendenci apmeklētāju skaitam palielināties vai sa-mazināties atkarībā no ie-spējas pieslēgties konferen-cei virtuāli. Tas vairāk tiek uz-tverts kā bonuss, ja nav izde-vies pasākumu apmeklēt vai nācies klātienē redzēt tikai daļu kāda iemesla dēļ,» teic Z. Lazda.

«Mūsuprāt, viens no galve-najiem veiksmīga pasākuma stūrakmeņiem ir tas, ka no-zares vai vienojošās pasāku-ma tēmas mērķauditorija sa-tiekas klātienē, apmainās ar informāciju un iespaidiem, iesaistās diskusijās un pulcē-jas vienuviet. Arī semināri un konferences jau sen vairs ne-tiek rīkoti pēc «klasiskā stan-darta» – mūsu pēdējo gadu pasākumos paralēli lekcijām, meistarklasēm un diskusi-jām ir arī izstādes, tehnoloģi-ju prezentācijas telpas un citi papildu elementi, ko skatīt un izmēģināt klātienē. Kon-ferences kļūst par vērienī-giem notikumiem, kuri ir tik

interesanti, ka mērķauditori-ja grib tos piedzīvot,» spriež Kapitāls Network pārstāve. Vienlaikus komunikāciju jo-mas speciālisti atzīst, ka, ne-raugoties uz socializēšanās nozīmi, globalizācija nākot-nē piešķirs lielāku lomu tieši dažādu virtuālo pasākumu īstenošanai.

Mazāk nekā kaimiņvalstīsNeraugoties uz to, ka konfe-renču rīkošana notiek, lai sa-sniegtu iespējami plašāku auditoriju, vienlaikus dzirda-mas atziņas, ka sabiedrības ieinteresētība ekonomisko procesu izzināšanā Latvijā nav tik liela kā Igaunijā vai Lietuvā. Tas ietekmē arī eko-nomikas tematikas pasāku-mu rīkošanu. «Kopumā lielu atšķirību informācijas pa-sniegšanā nav, tomēr pama-nāms, ka sabiedrības ieinte-resētība par ekonomikas jau-tājumiem Latvijā ir mazāka nekā mūsu Baltijas kaimiņ-valstīs. Tur analītiskā infor-mācija ir pieprasīta vairāk. To, vai būtu nepieciešams palielināt konferenču rīkoša-nu, ir grūti spriest, jo, manu-prāt, informācija ar atšķirīgu viedokļu klāstu ir pieejama,» situāciju vērtē SEB bankas

makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēc viņa domām, kvalitatī-vu konferenču skaitu iespē-jams palielināt, bet tad ak-tuāls kļūst jautājums par spē-ju piesaistīt interesantus da-lībniekus. Tomēr, pēc ekono-mikas eksperta domām, ar konferenču rīkošanu vien uz-labot sabiedrības zināšanas par ekonomiku nav iesējams. «Konferences tomēr fokusē-jas uz noteiktu sabiedrības loku, kurā notiek informāci-jas apmaiņa jaunu ideju vir-zīšanai. Plašākas sabiedrības informēšanai nepieciešami un izmantojami citi kanāli. To arī aktīvi SEB banka dara, apciemojot skolas un stāstot par finanšu pratību, tiekoties ar klientiem šaurākos foru-mos, kur tiešāk var pārrunāt aktualitātes. Sniedzam infor-māciju, arī izmantojot sociā-los tīklus. Savā darbā runāju ne tikai šauri par norisēm ekonomikā, bet arī par pla-šākām jomām, kas skar mū-su ikdienu un skatu nākotnē. Domājams, ka, aktivizējoties ekonomikai, sabiedrība kļūs aktīvāka, un varētu augt arī dažādu brīfingu, konferenču tikšanos rīkošana,» rezumē SEB bankas speciālists.5

Mārtiņš Apinis

PAsAules tautsaimniecī-bai uzņemot apgriezienus un kļūstot daudzšķautņainākai, aizvien vairāk pieaug nepie-ciešamība pēc dažādu kon-ferenču un semināru rīkoša-nas ekonomisko procesu iz-zināšanā, prognozēšanā un plānu definēšanā, tālākai at-tīstībai gan makroekonomis-kā, gan uzņēmumu mikrolī-menī.

Tā kā ekonomiskās norises kļūst daudzpusīgākas, turklāt bizness ir aizvien globālāks, vienas kompānijas struktūr-vienībām bieži vien atrodo-ties dažādos planētas nostū-ros, attālumi potenciālo inte-resentu vidū kļūst lielāki, da-žādu procesu izzināšana pra-sa aizvien lielākus resursus un darbinieku slodzi, turklāt arī potenciālo interesentu skaits kļūst lielāks. Tā kā teh-noloģiskais progress uzņem apgriezienus gan konferen-ču, gan semināru, gan vien-kāršu ar kādas konkrētas kompānijas darbību saistītu sarunu risināšanā, aizvien vairāk tiek izmantota attāli-nāta pieeja.

Plašāka auditorija«Konferences, prezentācijas un iekšējās sapulces, kurās dalībnieki var piedalīties at-tālināti, kļuvušas par mūs-dienu ikdienu. Swedbank plaši izmanto digitālos risi-nājumus gan iekšējām darba apspriedēm, gan konferen-cēm un prezentācijām, kuru saturs var būt noderīgs klien-tiem, sadarbības partneriem un citiem,» stāsta Swedbank

Personāla pārvaldes vadītāja Agita Jākobsone.

Viņa piebilst, ka iespēja pieslēgties kādai konferencei attālināti mūsdienās jau bie-ži vien tiek uzskatīta par paš-saprotamu papildu ērtību, ņemot vērā cilvēku aizņemtī-bu un ikdienas ieradumus, kuros aizvien lielāku lomu spēlē dažādi digitālie rīki.

Piemēram, var organizēt klā-tienes konferenci, vienlaikus nodrošinot tās satura tiešrai-di internetā, kur interesenti to var gan vērot, gan uzdot savus jautājumus.

Līdzīga pieeja ir arī SEB bankai. «Svarīgi, lai vērtīgs saturs sasniegtu lielāku audi-toriju. Visbiežāk tās ir disku-sijas, preses konferences vai

citi publiski pasākumi, kuros var piedalīties gan klātienē, gan arī attālināti, sekojot lī-dzi pasākuma norisei inter-neta tiešraidē bankas mājas-lapā vai Facebook profilā. Protams, dalībnieku skaits lielā mērā ir atkarīgs no kon-krētā pasākuma tēmas, taču viennozīmīgi redzam, ka in-terneta tiešraides atmaksājas

un ļauj mums uzrunāt plašā-ku auditoriju,» skaidro SEB bankas ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke.

Viņš atzīst, ka virtuālo rīku izmantošanas galvenā priekšrocība dažādu pasāku-mu organizēšanā, protams, ir iespēja plašākam intere-sentu lokam sekot līdzi pasā-kuma norisei un no pirm-avota uzzināt jaunumus. «Bieži vien SEB bankas rīko-to pasākumu tematika ir saistoša gan medijiem, gan arī mūsu klientiem un part-neriem, taču ierobežojošie faktori vienmēr ir telpu lie-lums, kas limitē klātesošo cil-vēku skaitu, kā arī laiks, kas cilvēkiem jātērē, lai nokļūtu pasākuma norises vietā. In-terneta tiešraide šādos gadī-jumos sniedz lielisku alter-natīvu. Tomēr dalībai klātie-nē joprojām ir lielas priekš-rocības, jo tā sniedz iespēju gan iesaistīties sarunā un uz-dot jautājumus, gan arī ar in-teresējošo speciālistu atse-višķi apspriest konkrētus jau-tājumus padziļināti,» spriež M. Panke.

Netērēt laikuLatvijas Swedbank aktīvi strādā gan kopējās Swedbank grupas, gan Baltijas līmenī, līdz ar to tiešsaistes sapulču un apspriežu rīkošana ļauj efektīvi plānot un izmantot cilvēku laiku, netērējot resur-sus braucieniem, ja tam nav īpašas nepieciešamības, teic A. Jākobsone. «Tāpat daudz

iesaistām auditoriju balsoša-nā ar digitālajiem rīkiem, piemēram, mobilajiem tele-foniem, un balsošana inter-aktīvi redzama prezentācijas laikā. Prezentācijas translē-jam un ierakstām, ļaujot dar-biniekiem ērti piekļūt viņus interesējošai informācijai – tāda ir, piemēram, darbības rezultātu prezentācija un ci-tas noderīgas tēmas. Savu-kārt on-line jeb tiešsaistes iekšējo darba tikšanos rīko-šana ir īpaši noderīga organi-zācijām ar plašu ģeogrāfisko pārstāvniecību un ciešu starpvalstu sadarbību,» skaidro Swedbank pārstāve.

Arī apmācību rīkošanā aiz-vien vairāk tiek izmantota «virtuāla pieeja». A. Jākobso-ne stāsta, ka ap 90% iekšējo bankas mācību notiek digi-tāli, kas būtiski samazina ne-pieciešamību ceļot – tas at-tiecas gan uz obligāti apgūs-tamām un uz bankas pakal-pojumiem balstītām mācī-bām, gan personības pilnvei-des mācībām. Tāpat darbi-nieki arī izmanto e-vidi, lai elektroniski dalītos ar doku-mentiem projektu ietvaros un efektīvi veiktu labojumus vai papildinājumus.

Trūkst sociālās saziņas«Klātienes tikšanās formai gan ir savas priekšrocības – iespēja satikties, iepazīt cil-vēkus. Daudzām konferen-cēm un sapulcēm mūsdienās ir svarīga tā saucamā «nefor-mālā» daļa, kur dalībnieki var

Pasākumu rīkošanā aizvien vairāk virtualitātesAttālināta dalība konferencēs kļūst par ikdienu, taču tas kavē nodibināt klātienes kontaktus un vairāk iepazīt cilvēkus

On-line tikšanās

īpaši noderīga

organizācijām ar

plašu

ģeogrāfisko

pārstāvniecību.

Agita Jākobsone

0 Piedāvājot pasākumam pievienoties attālināti, lielākais ieguvums ir ietaupītais laiks, ko dalībnieks pavada ceļā uz pasākumu un no tā, taču vienlaikus izpaliek socializēšanās ar apkārtējiem, kas ir šāda formāta lielākais mīnuss, uzskata biznesa konferenču rīkotāja Kapitāls Network vadītāja Zanda Lazda. F O T O – K r i s TA p s K A l n s , D i e na s m e D i j i

 PIRMDIENA , 15. JANVĀRIS, 2018 13uzņēmēja dienauzņēmēja diena PIRMDIENA , 15. JANVĀRIS, 2018 12

linda liepiņa

Mājās bieži ne tikai sirsnī-gākās, bet arī produktīvākās sarunas noris virtuvē. Izrādās, ka šis princips lieliski darbo-jas arī lietišķos biznesa pasā-kumos. Ne velti pasaulē par to pārliecinājušies jau sen, un to atzinis arī slavenais šefpa-vārs Džeimijs Olivers, vadot speciāli izstrādātas koman-das saliedēšanas meistarkla-ses. Pasākumu studija Viesis-taba šādu pakalpojumu pirms septiņiem gadiem sāka piedāvāt Latvijā.

Ja uzņēmumā ir izmaiņas, piemēram, darbinieku skaita optimizēšana, parādījusies komandas saliedēšanas ne-pieciešamība vai arī ir aktuā-la jaunu darbinieku iekļauša-na kolektīvā, tad apvienojošs elements var būt situācijas apspriešana, kopīgi gatavo-jot ēst, uzskata Viesistabas konsultante Agate Lūse.

Arī sanāksmi, kas mēdz būt garlaicīga sēdēšana pie galda, var pārvērst par kor-poratīvu pasākumu, kurā da-lībnieki diskutē par biznesa stratēģiju un taktiku atvērta-jā virtuvē, kopīgi gatavojot ēst.

Šādu iespēju izmanto arī personāla vadītāji, lai iepazī-tu darbiniekus. «Komandas darbs ēst gatavošanā lieliski

parāda cilvēku raksturus. Ir izpildītāji, ir organizatori, ir tādi, kas stāv malā un noska-tās, ir tādi, kuri paši neko ne-grib darīt, bet visus koman-dē,» raksturo A. Lūse. Tāpat kā ēst gatavošanas laikā, cil-vēku raksturi izpaužas arī darba ikdienā.

«Ēdiens ir labs situāciju neitralizētājs,» uzsver A. Lūse un turpina: «Ja vienā telpā ir konkurenti, tad ēdiens ir te-mats, par ko runāt. Palēnām un pamazām no sadzīviskas tēmas sarunas virzās uz mēr-ķi. Turklāt galvenais uzde-vums visiem ir viens – paga-tavot labas pusdienas».

Komandu saliedēšanas pa-sākumos ēdienkartes tiek speciāli izstrādātas, lai tās profesionālu pavāru uzrau-dzībā varētu realizēt nepro-fesionāļi. Pavārs sadala uz-devumus, un visi ķeras pie darba. Visbiežāk jāgatavo četri ēdieni, kam nepiecieša-mas apmēram 1–1,5 stundas. A. Lūse novērojusi, ka ar lie-lāku aizrautību ēst gatavoša-nā piedalās vīrieši: «Viņiem patīk, ka ir plaša telpa, kur darboties. Šefpavāru viņi uz-tver kā autoritāti un izmanto iespēju aprunāties, konsultē-ties, dalīties pieredzē. Tā nav sacensība – kurš būs labā-kais, bet gan cilvēku saliedē-šana.» 5

Ēdiena gatavošana un biznesa sarunas

Konferenču

bizness

Dace Skreija

Latvijā pieaug tādu pasā-kumu – konferenču, seminā-ru, diskusiju un citu – skaits, kuros liela loma tiek atvēlēta jaunuzņēmumiem.

Pasākumus organizētāji rī-ko ar labām domām un ide-jām, ir radīta vīzija, kāpēc tas tiek darīts. Tomēr bieži pēc kāda laika, lai arī ne visos ga-dījumos, nauda sāk prevalēt pār vīziju un ideju, un pasā-kums kļūst par biznesa pro-jektu. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte Ol-ga Barretu-Gonsālvisa norā-da, ka par to liecina divi fak-tori – saturs un pasākuma lielums. Piemēram, sākotnēji pasākums tiek veidots 500 cilvēkiem, pēc tam – pie-ciem, pat piecdesmit tūksto-šiem cilvēku. Ar laiku pasā-kums izaug tik liels, ka kļūst smagi organizējams, rīkotā-jiem grūti padarīt saturu pie-ejamu apmeklētājiem – ir pā-rāk daudz informācijas, sa-režģīti orientēties program-mā. Tāpēc pasākuma mēro-gu jāprot sabalansēt. LIAA ekspertes ieskatā, piemēram, Slush Helsinkos un Web Summit Lisabonā ir labi strukturēti pasākumi, kaut arī Latvijas mērogiem tie ir lieli.

«Kad apmeklētāju skaits pārsniedz piecus tūkstošus, konference jau kļūst par ma-su pasākumu, kurā orientē-ties, atrast un satikt pareizos cilvēkus ir grūti. Tas, ko jaun-uzņēmumi savos pasākumos varētu darīt atšķirīgi nekā lie-

lajās konferencēs, – ieviest apmeklētāju skaita ierobežo-jumu. Lai gan šķiet – jo lie-lāks apmeklētāju skaits, jo la-bāk, jaunuzņēmumiem ietei-cams koncentrēties uz pa-matmērķi – iepazīstināt ar sevi un atrast investorus vai partnerus,» uzskata Swed-bank akseleratora program-mas vadītājs Andis Silakak-tiņš un uzsver, ka jaunuzņē-mumu īpašniekiem vajadzē-tu konferencēm gatavoties īpaši – izstudēt dalībnieku sarakstu, iepriekš sarunāt tikšanās un mācīties pēc iz-skata pazīt vajadzīgos cilvē-kus, lai varētu viņus uzrunāt

pasākumā vai tā neformālajā daļā. Pasākuma ballīte jeb af-terparty ir obligāta sastāvda-ļa, jo tieši tajā iespējams ne-formālā gaisotnē parunāt ar interesējošajiem dalībnie-kiem un apmeklētājiem. Sa-vukārt tiem apmeklētājiem, kas tikai interesējas par jaun-uzņēmumu vidi, A. Silakak-tiņš iesaka šādos pasākumos iet uz lekcijām, kas ir par klausītājiem nezināmu tē-mu, jo lekcijas par zināmām tēmām nedos neko jaunu.

Laiks eksperimentēt«Pēdējos gados vērojama tendence – jaunuzņēmumi

aktīvi izmanto pasākumus, lai testētu, prezentētu savus produktu prototipus un pie-saistītu sadarbības partnerus un investorus,» stāsta izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 val-des priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

Paneļdiskusijas ir populā-ras, tomēr, ja ir seši septiņi dalībnieki un viņiem visiem kopā dota stunda, katrs var pateikt pāris vārdu un šādai sarunai pietrūkst dziļuma, mudina ņemt vērā nozares eksperti. «Diskusijās vajadzē-tu piedalīties mazāk cilvē-kiem, lai, izvēloties sarunas fokusu, var iedziļināties

problēmā,» uzskata arī O. Barretu-Gonsālvisa.

Viedokļu dažādībaBieži vien konferencēs runā-tāji uz skatuves tiek sasēdi-nāti rindiņā, iepazīstina ar sevi un sava uzņēmuma pie-dāvājumu tieši tāpat, kā to darījuši daudzos pasākumos pirms tam. Tas ir saprotami, jo liela daļa cilvēku – jaun-uzņēmumu īpašnieki, kon-sultanti, investori – ieradu-šies biznesa interešu dēļ. Ta-ču nereti parādās problēma, ka diskusiju dalībnieku ru-nās trūkst interesantu atzi-ņu. Līdz ar to organizato-riem ir svarīgi prast izvēlē-ties dalībniekus, kuriem ir spēcīgi argumenti par ak-tuālām tēmām, kā arī ir drosme aizstāvēt savu vie-dokli.

Viens no šādiem piemē-riem bija pērn Riga Comm konferences panelī Finanšu sektora nākotne. Tajā sadū-rās banku sektora un blokķēžu tehnoloģiju aiz-stāvju redzējums, vienā pu-sē nostājoties Latvijas Ko-mercbanku asociācijas val-des priekšsēdētājai Sandai Liepiņai un SEB bankas val-des loceklim Kārlim Danē-vičam, otrā – bitcoin blokķē-žu transakciju kompānijas Bitfury informācijas tehno-loģiju direktoram Aleksejam Petrovam. Lai arī dažos jau-tājumos viņu viedokļi bija līdzīgi, atmiņā paliekošākie diskusijas momenti bija saistīti ar viedokļu dažādī-bu, pamatotiem un loģis-kiem argumentiem gan no vienas, gan otras puses. Pa-neļa dalībniekiem izgaismo-jot katra sektora un tehno-loģiju plusus un vājās vie-tas, diskusijas vērotāji varē-ja gūt jaunu informāciju un

Konferenču šarms ir viedokļu daudzveidībaJaunuzņēmumu pasākumiem vēlams atspoguļot šīs biznesa vides vērtības – inovācijas, paradigmu maiņu, drosmi

Pirms

konferences

jāizvēlas

cilvēki, kuriem

var jautāt, kas

izdevies, bet

ko vajadzētu

mainīt. Olga

Barretu-

Gonsālvisa

0 LatvijaS biznesa vidē pēdējā laikā aktuāla ir jaunuzņēmumu veidošanās un nostiprināšanās. Ar to saistīti arī daudzi pasākumi. Attēlā – stends, kurā apkopota informācija par Eiropas Savienības investīcijām. Stends bija apskatāms tehnoloģiju un jaunuzņēmumu pasākumā Digital Freedom Festival, kas pērn rudenī notika Rīgas Latviešu biedrības namā. F O T O – L E TA

 PIRMDIENA , 15. JANVĀRIS, 2018 15uzņēmēja dienauzņēmēja diena PIRMDIENA , 15. JANVĀRIS, 2018 14

Konferenču

bizneSS

gandarījumu no inteliģen-tas viedokļu apmaiņas.

Jāparāda inovācijasJaunuzņēmumu kustība vār-dos sevi raksturo kā inovatī-vu ekosistēmu, līdz ar to, ie-rodoties uz jaunuzņēmumu pasākumiem, ir saprotama apmeklētāju vēlme kaut daļu no tā ieraudzīt dzīvē. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka cilvēki uz ska-tuves var demonstrēt savu uzņēmumu produktus. Kon-ferencēs vajadzētu vairāk «produktu demonstrāciju, ie-spēju tos izmēģināt, pastrā-dāt ar tiem», spriež O. Barre-tu-Gonsālvisa.

Pasākumos būtu jāizman-to arī vairāk moderno tehno-loģiju risinājumu. Labi pie-mēri ir Parīzes Hello Tomor-row un Web Summit lietot-nes. Ar šādām lietotnēm var piesaistīt apmeklētājus, pa-augstināt viņu lojalitāti kon-krētajam pasākumam.

Izvērtējuma nozīmeNe tikai Latvijas, bet arī dau-dziem citvalstu pasākumiem trūkst pēcpasākuma aktivitā-šu. Kamēr vēl viss ir svaigā atmiņā, jāveic pašvērtējums, kas ļauj izvairīties no atkār-totām kļūdām, jāanalizē, kā-

das kļūdas pieļautas, ko va-rēja nedarīt, ko noteikti vaja-dzēja izdarīt. Izvērtēšana ir labas prakses sadaļa un attie-cas ne tikai uz konferencēm, izstādēm un pasākumiem, bet arī uz visu uzņēmējdar-bību. Diemžēl bieži izvērtē-šanai nepietiek laika, jo ir ik-dienas darbi, daudziem Lat-vijas uzņēmumiem cilvēkre-sursi ir ierobežoti, un izvēr-tējuma posma trūkst.

O. Barretu-Gonsālvisa no-rāda, ka organizatoriem jau pirms konferences jāizvēlas konkrēti cilvēki, kuriem pēc konferences var jautāt, kas bi-ja izdevies un ko vajadzētu mainīt. Šīm pēcpasākuma ak-tivitātēm nav vajadzīgs daudz naudas, tās var rīkot ar ļoti ie-robežotiem resursiem. Taču jāņem vērā – nākotnē visu pa-sākumu organizētāji būs spiesti vairāk uzmanības pie-vērst izvērtējumam.

Personību efektsLatvijā rīkotajiem pasāku-miem bieži ir ierobežotas ie-spējas piesaistīt augsta līmeņa pasaules ekspertus, bet pavei-cams tas ir. BT 1 pasākuma Ri-ga Comm vadītājs Andris Breš-ke vērtē, ka veiksmes atslēga ir nevis liels finansējums, ar ku-

ru var sasniegt gandrīz ikvienu ekspertu, bet gan spēja ek-spertu ieinteresēt par konkrē-to konferenci vai citu pasāku-mu. Viņaprāt, ideju eksports Latvijā ir dinamisks un strauji attīstās, tas arī ir iemesls, kā-pēc eksperti vēlas būt Baltijā notiekošajos pasākumos, it īpaši, ja pasākumu saturs ie-tver diskusijas par progresī-vām tehnoloģijām.

Runājot par interesantiem «atradumiem» pasākumos, O. Barretu-Gonsālvisa atzīst, ka bieži tieši lieli pasākumi spēj piesaistīt runātājus, ku-riem ir iedvesmojoši stāsti, bet viņi nav saistīti ar jaun-uzņēmumiem. Īstenībā jaun-uzņēmumu problēmas bieži ir līdzīgas citu jomu pārstāv-ju problēmām un arī ir saistī-tas ar sabiedrības attieksmi, ar to, kā pārvarēt psiholoģis-kas grūtības. Tām veltītie ie-spaidīgie stāsti paliek atmiņā un palīdz novērtēt katram savus aktuālos izaicināju-mus, pārvarēt problēmas, sa-prast, ka arī citiem ir līdzīgas problēmas. Piedaloties spē-cīgām personībām, pasā-kums kļūst emocionāli stip-rāks. Augstākā pilotāža ir, ja stāstītājs sasaista stāstu ar sava jaunuzņēmuma ideju.5