10. - 11. jûlijs - krâsl avas pil sçtas svçtki · m a mig lâ ni - ti ha ni stâ vok ïa uz la...

4
krâslavas novada domç 2009.gada 16.jûnijâ òLûgt Paðvaldîbu aizòçmumu un galvojumu kontroles un pârraudzî- bas padomi atïaut 2009.gadâ saòemt aizòçmumu EUR valûtâ no Valsts kases uz 14 (èetrpadsmit) gadiem ar atlikto pamatsummas maksâjumu uz èetriem gadiem, procentu likmi no- sakot pçc vienoðanâs ar Valsts kasi ES Struktûrfondu lîdzfinansçto pro- jektu „Krâslavas novada ceïa „Ezer- dârzs–Aiðpuri” rekonstrukcija” priekðfinansçjuma nodroðinâðanai Ls 91 915 apmçrâ, „Krâslavas nova- da Ezerkalna ciema ûdenssaimniecî- bas attîstîba II kârta” priekðfinansçjuma nodroðinâðanai Ls 246 702 apmçrâ, „Sociâlâs dzîvo- jamâs mâjas Krâslavâ, Sporta ielâ 2/1, energoefektivitâtes uzlaboðanas pasâkumi”priekðfinansçjuma no- droðinâðanai Ls 100 000 apmçrâ. - Aizòçmumu garantçt ar paðval- dîbas pamatbudþeta lîdzekïiem. Pamatojoties uz Krâslavas bçrnu sociâlâs rehabilitâcijas centra „Mûs- mâjas” vçstuli un Krâslavas novada bûvvaldes atzinumu, pilnvarot Krâs- lavas bçrnu sociâlâs rehabilitâcijas centru „Mûsmâjas” slçgt lîgumu ar uzòçmçju par Krâslavas novada do- mei piederoðas bûves – radiotoròa Rçzeknes ielâ 45, Krâslavâ, demon- tâþu 2009.gada 30.jûnijâ òPar paðvaldîbas piedalîðanos projektâ - Apstiprinât paðvaldîbas piedalî- ðanos Eiropas Savienîbas atbalsta pasâkumâ „Pakalpojumi ekonomi- kai un iedzîvotâjiem” ar projektu „Ceïa „Miglâni – Dridþi - Voiòi” posma rekonstrukcija” par kopçjo summu 85 094,92 Ls (t.sk. PVN 21%). - Nodroðinât paðvaldîbas lîdzfi- nansçjumu projektam „Ceïa „Miglâ- ni Dridþi - Voiòi” posma rekonstrukcija” 17 581,60 latu (25%) apmçrâ no attiecinâmajâm iz- maksâm, kâ arî segt projekta neattie- cinâmos izdevumus (pievienotâs vçrtîbas nodokli 14 768,54 latu ap- mçrâ). - Projekta lîdzfinansçjumu, priekðfinansçjumu un neattiecinâ- mos izdevumus segt no paðvaldîbas 2009.gada autoceïa fonda. Sakarâ ar Krâslavas un Kombuïu iedzîvotâju lûgumiem par ceïa pos- ma Miglâni - Tihani stâvokïa uzla- boðanu, veikt minçtâ ceïa apzinâðanu dabâ, veikt ceïa uzmçrî- ðanu un iekïaut ceïu reìistrâ. 6.jûlijâ notika novada domes ârkârtas sçde, kurâ piedalîjâs visi 17 de- putâti. Domes ârkârtas sçdç tika izveidota finanðu komiteja 9 cilvçku sastâvâ, ta- jâ ievçlçti deputâti - Gunârs Upenieks, Aleksandrs Kïimovs, Viktorija Ven- grevièa, Viktors Moisejs, Meèislavs Lukða, Andris Uzuls, Aleksandrs Jevtuðoks, Aivars Umbraðko, Antons Ïaksa; - sociâlo un veselîbas aizsardzîbas lietu komiteja 7 cilvçku sastâvâ un ta- jâ ievçlçti deputâti - Aleksandrs Jevtuðoks, Andris Uzuls, Aleksandrs Kïi- movs, Valçrijs Karpovs, Jânis Tukâns, Meèislavs Lukða, kâds no ZZS frakcijas deputâtiem; - izglîtîbas, kultûras un sporta jautâjumu komiteja 7 cilvçku sastâvâ un tajâ ievçlçti deputâti - Vitâlijs Aiðpurs, Viktors Moisejs, Jânis Tukâns, Valen- tîna Bârtule, Aivars Umbraðko, Jâzeps Dobkeviès, kâds no ZZS frakcijas de- putâtiem; plânoðanas un infrastruktûras attîstîbas pastâvîgâ komiteja 7 cilvçku sa- stâvâ un tajâ ievçlçti deputâti - Viktorija Vengrevi- èa, Valentîna Bârtule, Viktors Moisejs, Andris Uzuls, Artis Konoðonoks, Antons Ïaksa, Çvalds Cauòa. Par novada domes priekðsçdçtâja neatbrîvoto 1.vietnieku tika ievçlçts Aleksandrs Jevtuðoks, bet par novada domes priekðsçdçtâja neatbrîvoto vietnieku- Viktors Moisejs. No Krâslavas novada domes izpilddirektora amata tika atcelts Ilgvars Andþâns. Par novada do- mes izpilddirektoru tika iecelts Jânis Geiba, kurð lîdz ar to izbeidz savas deputâta pilnvaras pirms termiòa. Paredzams, ka deputâta J.Geibas vietâ no ZZS frakcijas varçtu nâkt Francis Zalboviès. Tika izveidotas amata vienîbas - Krâslavas no- vada domes izpilddi- rektora vietnieks un Krâslavas novada domes izpilddirektora vietnieks finanðu un budþeta jautâjumos. Kâ informçja do- mes priekðsçdçtâjs G.Upenieks, tad par izpilddi- rektora vietnieku tika piedâvâts kïût Ilgvaram Andþânam, taèu konkrçta atbilde vçl nav saòemta. Par novada domes izpilddirektora vietnieci finan- ðu un budþeta jautâjumos tika iecelta Inese Hmeï- òicka. Uz Krâslavas novada domes pilnvaru laiku ap- stiprinâta administratîvâ komisija ðâdâ sastâvâ - Pçteris Jacina – paðvaldîbas policijas priekð- nieks, Inese Jirgensone – domes juriskonsulte, Raisa Baþukova – bûvinspektore, Þanna Droz- dovska – Krâslavas Varavîksnes vidusskolas soci- âlais pedagogs, Inga Dudina – domes lietvede- administratore, Artis Galejs - Krâslavas RPP Kârtîbas policijas biroja otrâs nodaïas pirmâ iecirkòa priekð- nieks, Çvalds Cauòa - p/a „Labiekârtoðana K” direktors. Novada domes priekðsçdçtâjs Gunârs Upenieks tika pilnvarots lîdz Krâsla- vas novada pagastu pârvalþu vadîtâju iecelðanai, kâ dibinâtâja pilnvarotais pârstâvis, parakstît dokumentus Krâslavas novada Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalnieðu, Kaplavas, Kombuïu, Skaistas, Piedrujas, Robeþnieku un Ûdrîðu pa- gastu pârvalþu vârdâ. Inga Kavinska, Elvîras Ðkutânes foto 1. jûlijâ ir notikusi Krâslavas novada domes jaunâ deputâtu sastâva pirmâ sçde. Balsojot aizklâti, deputâti vienbalsîgi, ar 17 balsîm „par”, ievçlçja Gunâru Upenieku par Krâslavas novada domes priekðsçdçtâju. Tajâ paðâ dienâ notika ârkârtas sçde, kurâ tika pieòemts lçmums par Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalnieðu, Kapla- vas, Kombuïu, Skaistas, Piedrujas, Robeþnieku, Ûdrîðu pagastu pârvalþu izveidoðanu, kâ arî tika apstiprinâti aug- stâk minçto pagastu pârvalþu nolikumi. Cienîjamie nekustamâ îpaðuma îpaðnieki! Kârtçjais (treðais) apmaksas termiòð par 2009. gadu - 15.augusts. Lûdzam savlaicîgi norçíinâties par 2009. gadu, kâ arî dzçst iepriekðçjo gadu parâdus. Neskaidrîbu jautâjumos lûdzam vçrsties Krâslavas novada domç, 6. kab. (otrdienâs no 9.00 lîdz 13.00). Tâlr. 65681766. APSTIPRINÂTA NOVADA DOMES VADÎBA Jânis Geiba Viktors Moisejs Aleksandrs Jevtuðoks Inese Hmeïòicka 10. - 11. jûlijs - Krâslavas pilsçtas svçtki

Upload: others

Post on 30-Oct-2019

0 views

Category:

Documents


0 download

TRANSCRIPT

Page 1: 10. - 11. jûlijs - Krâsl avas pil sçtas svçtki · m a Mig lâ ni - Ti ha ni stâ vok ïa uz la - bo ða nu , veikt m i nç tâ ce ïa ap zi nâ ða nu da bâ , veikt ce ïa uz

krâslavas novada domç

2009.ga da 16.jû ni jâ òLûgt Pað val dî bu aiz òç mu mu un

gal vo ju mu kon tro les un pâr rau dzî -bas pa do mi at ïaut 2009.ga dâ sa òemtaiz òç mu mu EUR va lû tâ no Valstska ses uz 14 (èetr pa dsmit) ga diem arat lik to pa mat sum mas mak sâ ju mu uz èet riem ga diem, pro cen tu lik mi no -sa kot pçc vie no ða nâs ar Valsts ka siES Struk tûr fon du lîdz fi nan sç to pro -jek tu „Krâs la vas no va da ce ïa „Ezer -dârzs–Aið pu ri” re kon struk ci ja”priekð fi nan sç ju ma no dro ði nâ ða naiLs 91 915 ap mç râ, „Krâs la vas no va -da Ezer kal na cie ma ûdens saim nie cî -bas at tîs tî ba II kâr ta”priekð fi nan sç ju ma no dro ði nâ ða naiLs 246 702 ap mç râ, „So ci âlâs dzî vo -ja mâs mâ jas Krâs la vâ, Spor ta ie lâ2/1, ener go efek ti vi tâ tes uz la bo ða nas pa sâ ku mi”priekð fi nan sç ju ma no -dro ði nâ ða nai Ls 100 000 ap mç râ.

- Aiz òç mu mu ga ran tçt ar pað val -dî bas pa mat bu dþe ta lî dzek ïiem.

Pa ma to jo ties uz Krâs la vas bçr nuso ci âlâs re ha bi li tâ ci jas cen tra „Mûs -mâ jas” vçs tu li un Krâs la vas no va dabûv val des at zi nu mu, piln va rot Krâs -la vas bçr nu so ci âlâs re ha bi li tâ ci jascen tru „Mûs mâ jas” slçgt lî gu mu aruz òç mç ju par Krâs la vas no va da do -mei pie de ro ðas bû ves – ra dio tor òaRç zek nes ie lâ 45, Krâs la vâ, de mon -tâ þu

2009.ga da 30.jû ni jâòPar pað val dî bas pie da lî ða nos

pro jek tâ- Ap stip ri nât pað val dî bas pie da lî -

ða nos Eiro pas Sa vie nî bas at bal stapa sâ ku mâ „Pa kal po ju mi eko no mi -kai un ie dzî vo tâ jiem” ar pro jek tu„Ce ïa „Mig lâ ni – Dri dþi - Vo iòi”pos ma re kon struk ci ja” par ko pç jo

sum mu 85 094,92 Ls (t.sk. PVN21%).

- No dro ði nât pað val dî bas lîdz fi -nan sç ju mu pro jek tam „Ce ïa „Mig lâ -ni – Dri dþi - Vo iòi” pos mare kon struk ci ja” 17 581,60 la tu(25%) ap mç râ no at tie ci nâ ma jâm iz -mak sâm, kâ arî segt pro jek ta ne at tie -ci nâ mos iz de vu mus (pie vie no tâsvçr tî bas no dok li 14 768,54 la tu ap -mç râ).

- Pro jek ta lîdz fi nan sç ju mu,priekð fi nan sç ju mu un ne at tie ci nâ -mos iz de vu mus segt no pað val dî bas2009.ga da au to ce ïa fon da.

Sa ka râ ar Krâs la vas un Kom bu ïuie dzî vo tâ ju lû gu miem par ce ïa pos -ma Mig lâ ni - Ti ha ni stâ vok ïa uz la -bo ða nu, veikt mi nç tâ ce ïaap zi nâ ða nu da bâ, veikt ce ïa uz mç rî -ða nu un ie kïaut ce ïu re ìis trâ.

6.jû li jâ no ti ka no va da do mes âr kâr tas sç de, ku râ pie da lî jâs vis i 17 de -pu tâ ti.

Do mes âr kâr tas sç dç ti ka iz vei do ta fi nan ðu ko mi te ja 9 cil vç ku sa stâ vâ, ta -jâ ie vç lç ti de pu tâ ti - Gu nârs Upe nieks, Alek sandrs Kïi movs, Viktorija Ven -gre vi èa, Vik tors Mo isejs, Me èis lavs Luk ða, An dris Uz uls, Alek sandrsJev tu ðoks, Aivars Um brað ko, An tons Ïak sa;

- sociâlo un ve se lî bas aiz sar dzî bas lie tu ko mi te ja 7 cil vç ku sa stâ vâ un ta -jâ ievçlçti de pu tâ ti - Alek sandrs Jev tu ðoks, An dris Uz uls, Alek sandrs Kïi -movs, Va lç rijs Kar povs, Jâ nis Tu kâns, Me èis lavs Luk ða, kâds no ZZSfrak ci jas de pu tâ tiem;

- iz glî tî bas, kul tû ras un spor ta jau tâ ju mu ko mi te ja 7 cil vç ku sa stâ vâ unta jâ ie vç lç ti de pu tâ ti - Vi tâ lijs Aið purs, Vik tors Mo isejs, Jâ nis Tu kâns, Va len -tî na Bâr tu le, Aivars Um brað ko, Jâ zeps Dob ke viès, kâds no ZZS frak ci jas de -pu tâ tiem; plâ no ða nas un in fra struk tû ras at tîs tî bas pa stâ vî gâ ko mi te ja 7 cil vç ku sa -stâ vâ un ta jâ ie vç lç ti de pu tâ ti - Vik to ri ja Ven gre vi -èa, Valentîna Bâr tu le, Vik tors Mo isejs, An drisUz uls, Ar tis Ko no ðo noks, An tons Ïak sa, ÇvaldsCau òa.

Par no va da do mes priekð sç dç tâ ja neatbrîvoto1.viet nie ku ti ka ie vç lçtsAlek sandrs Jev tu ðoks,bet par no va da do mespriekð sç dç tâ janeatbrîvoto viet nie ku-Vik tors Mo isejs.

No Krâs la vas no va dado mes iz pil ddi rek to raama ta ti ka at celts Ilg vars

An dþâns. Par no va da do -mes iz pil ddi rek to ru ti ka ie celts Jâ nis Gei ba, kurðlîdz ar to iz beidz sa vas de pu tâ ta piln va ras pirmster mi òa. Pa re dzams, ka de pu tâ ta J.Gei bas vie tâ noZZS frak ci jas va rç tu nâkt Fran cis Zal bo viès.

Ti ka iz vei do tas ama ta vie nî bas - Krâs la vas no -va da do mes iz pil ddi -

rek to ra viet nieks unKrâs la vas no va da do mes iz pil ddi rek to ra viet nieksfi nan ðu un bu dþe ta jau tâ ju mos. Kâ in for mç ja do -mes priekð sç dç tâjs G.Upe nieks, tad par iz pil ddi -rek to ra viet nie ku tika pie dâ vâts kïût Ilg va ramAn dþâ nam, ta èu kon krç ta at bil de vçl nav sa òem ta. Par no va da do mes iz pil ddi rek to ra viet nie ci fi nan -ðu un bu dþe ta jau tâ ju mos ti ka ie cel ta Ine se Hmeï -òic ka.

Uz Krâs la vas no va da do mes piln va ru lai ku ap -stip ri nâ ta ad mi nis tra tî vâ ko mi si ja ðâ dâ sa stâ vâ -

Pç te ris Ja ci na – pað val dî bas po li ci jas priekð -nieks, Ine se Jir gen so ne – do mes ju ris kon sul te,

Rai sa Ba þu ko va – bû vin spek to re, Þan na Droz -dov ska – Krâs la vas Va ra vîk snes vi dus sko las so ci -âlais pe da gogs, In ga Du di na – do mes liet ve de- ad mi nis tra to re, Ar tis Ga lejs - Krâs la vas RPP Kâr tî bas po li ci jas bi ro ja ot râs no da ïas pirm â ie cir kòa priekð -nieks, Çvalds Cau òa - p/a „Lab ie kâr to ða na K” di rek tors.

No va da do mes priekð sç dç tâjs Gu nârs Upe nieks ti ka piln va rots lîdz Krâs la -vas no va da pa gas tu pâr val þu va dî tâ ju ie cel ða nai, kâ di bi nâ tâ ja piln va ro taispâr stâ vis, pa rak stît do ku men tus Krâs la vas no va da Aule jas, In dras, Iz val tas,Kal nie ðu, Kap la vas, Kom bu ïu, Skais tas, Pie dru jas, Ro beþ nie ku un Ûd rî ðu pa -gas tu pâr val þu vâr dâ.

In ga Ka vin ska, Elvîras Ðkutânes foto

1. jû li jâ ir no ti ku si Krâs la vas no va da do mes jaun â de pu tâ tu sa stâ va pirm â sç de. Bal so jot aiz klâ ti, de pu tâ ti vien bal sî gi, ar 17 bal sîm „par”, ie vç lç ja Gu nâ ru Upe nie ku par Krâs la vas no va da do mes priekð sç dç tâ ju.

Ta jâ pa ðâ die nâ no ti ka âr kâr tas sç de, ku râ ti ka pie òemts lç mums par Aule jas, In dras, Iz val tas, Kal nie ðu, Kap la -vas, Kom bu ïu, Skais tas, Pie dru jas, Ro beþ nie ku, Ûd rî ðu pa gas tu pâr val þu iz vei do ða nu, kâ arî ti ka ap stip ri nâ ti aug -stâk mi nç to pa gas tu pâr val þu no li ku mi.

Cie nî ja mie ne kus ta mâ îpa ðu ma îpað nie ki!Kâr tç jais (tre ðais) ap mak sas ter miòð par 2009. ga du - 15.augusts.Lû dzam sav lai cî gi no rç íi nâ ties par 2009. ga du, kâ arî dzçst ie priek ðç jo ga du pa râ dus. Ne skaid rî bu jau tâ ju mos lû dzam vçr sties Krâs la vas no va da do mç, 6. kab. (otr die nâs no 9.00

lîdz 13.00). Tâlr. 65681766.

APSTIPRINÂTA NOVADA DOMES VADÎBA

Jânis Geiba

Viktors Moisejs

Aleksandrs Jevtuðoks

Inese Hmeïòicka

10. - 11. jûlijs - Krâslavas pilsçtas svçtki

Page 2: 10. - 11. jûlijs - Krâsl avas pil sçtas svçtki · m a Mig lâ ni - Ti ha ni stâ vok ïa uz la - bo ða nu , veikt m i nç tâ ce ïa ap zi nâ ða nu da bâ , veikt ce ïa uz

2

Va do ties no ie priek ðç jas ap ku resse zo nas prak ses un òe mot par pa ma tu 2008.-2009.g. ap ku res se zo nas fak -tis ko sil tum ener ìi jas iz lie to ju mu ap -ku rei, lai sa ba lan sç tu mak sâ ju mus un at vieg lo tu ap mak su par sil tum ener ìi -ju ap ku res pe ri odâ, SI A „Krâs la vasna mi” un SI A „Krâs la vas slim nî ca”pie dâ vâ sil tum ener ìi jas pa tç rç tâ jiemuz òç mu mos ap saim nie ko ja mâs mâ -jâs veikt priek ðap mak su par sil tum -ener ìi ju 2009./2010.g. ap ku resse zo nai 0,40 Ls/m2 ap mç râ + PVN10% mç ne sî no 2009.g. jû li ja lîdz ok -tob rim. Lai no dro ði nâ tu ie spç ju veiktpriek ðap mak su, sâ kot ar jû li ju ie dzî -vo ta jiem tiks ie snieg ti rç íi ni ar ap rç -íi nâ to priek ðap mak sas sum mu parap ku ri.

Sa mak sâ tâ priek ðap mak sas sum ma rç íi nos tiks uz ra dî ta at se við íi, un tâtiks dzçs ta pro por ci onâ li 4 mç ne ðulai kâ ap ku res se zo nâ sa ska òâ ar ap -stip ri nâ to gra fi ku. Ga dî ju mâ, ja pa tç -rç tâjs iz vç las ne mak sâtpriek ðap mak su, priek ðap mak sas ne -sa mak sâ tâ sum ma ne tiks uz ska tî ta kâ pa râds, un sâ kot ar 2009.ga da no -vem bra rç íi nu klients veiks no rç íi -nus par ie priek ðç jâ mç ne sî fak tis kiiz lie to to sil tum ener ìi ju.

Gu nârs Upe nieks: „MAN IR NE VIS VIEN KÂR ÐI „JÂ PA CEN ÐAS”,

BET NO TEIK TI JÂ AT TAIS NO IE DZÎ VO TÂ JU UZ TI CÎ BA”

1.jû li jâ Krâs la vas no va da do mes priekð sç dç tâ ja ama tâ stâ jies pað laik jau bi ju ðais 9. Saei mas de -pu tâts Gu nârs Upe nieks. Pir ma jâ dar ba die nâviòð pie kri ta sniegt in ter vi ju do mes in for ma tî va -jam iz de vu mam „Krâs la vas Vçs tis”.

- Kâ jûs vçr tç jat ðo jaun o de pu tâ tu sa stâ vu, vaito var uz ska tît par ko man du?

- Ir sa gla bâ ju sies ie priek ðç jâs ko man das da ïa. Kâbûs ar pâ rç jiem–râ dîs laiks. Do mâ ju, ka ta ga dç jo de -pu tâ tu sa stâ vu var uz ska tît par ko man du.

- Vai pað laik iz vei do ju sies si tu âci ja, kad no va da do mç nav opo zî ci jas, ne bûs sais tî ta ar ne ga tî vâmse kâm?

- Ma nu prât, no teik ti bûs ga dî ju mi, kad tiks iz teik tida þâ di vie dok ïi. Opo zî ci jas uz de vums – no râ dît uztrû ku miem, ta èu po zi tî va lo ma tai ir ti kai ta jâ ga dî ju -mâ, ja opo zî ci jas priekð li ku mi tie ðâm sais tî ti ar lie tas bû tî bu. Po li tis kâs opo zî ci jas, pçc ma nâm do mâm,Krâs la vas no va da do mes de pu tâ tu vi dû ne bûs, dom -star pî bas var ras ties ti kai sa ka râ ar saim nie cis ko jau -tâ ju mu ri si nâ ða nu. Uz ska tu, ka 17 de pu tâ ti – tas irpie tie ka mi daudz mû su no va da mç ro gam. Ja jau tâ ju -mus ap sprieþ da þâ da lî me òa spe ci âlis ti, ku ri pâr stâvsa vus pa gas tus, tas no teik ti var iz rai sît arî strî dî gusmo men tus. Bet diez vai to var saukt par opo zî ci ju, jopa rei zi lç mu mi vis bie þâk ro das si tu âci jâ, kad tiek iz -teik ti da þâ di vie dok ïi.

- Un kas bûs ar do mes spe ci âlis tu ko man du?Vai tâ tiks re or ga ni zç ta?

- Pro tams. Pirm kârt, bûs jâ òem vç râ no va da fi nan -si âlais stâ vok lis. Pâr val des struk tû ra tiks mai nî talîdz va sa ras bei gâm. Ie spç jams, kâ dam bûs vai râkpie nâ ku mu, tiek plâ nots arî ap vie not da þas fun kci -jas. Lç mu mu par to pie òems vis i Krâs la vas no va dado mes de pu tâ ti, man ir ti kai vie na balss.

- Zi nâms, ka do mes bu dþe tâ ie nâk daudz ma -zâks lî dzek ïu ap joms ne kâ bi ja plâ nots. Kâ jûs ri -si nâ siet pro blç mas, ku ras ir sais tî tas arpað val dî bas ie stâ þu, ko mu nâ lo die nes tu dar ba no -dro ði nâ ða nu, dar ba al gu iz mak sâm?

- Jau pað laik pa stâv pro blç mas ar dar ba al gu iz -mak sâm. Turpmâk bûs nopietni jâsavelk jostas.

- Vai gai dâ mi arî ðta tu sa ma zi nâ ju mi?- Jâ, do mâ ju, ka tas ir ie spç jams. Ta èu pirms tam

ïo ti ob jek tî vi ir jâ iz vçr tç kat ra spe ci âlis ta no dar bi nâ -tî ba. Op ti mi zâ ci ja ne kâ dâ ga dî ju mâ ne drîkst pa slik -ti nât ie dzî vo tâ ju ap kal po ða nas kva li tâ ti. Ja cil vçksat nâ ca uz no va da do mi, tad nav pie ïau ja ma si tu âci ja,kad vi òam jâ iet no ka bi ne ta uz ka bi ne tu, jo ie dzî vo -tâ ju pro blç mas ir jâ ri si na ope ra tî vi.

- Ma ni kâ re dak to ri un mû su pa stâ vî gos la sî tâ -jus in te re sç jau tâ jums, vai ir gai dâ mas kâ das iz -mai òas sa ka râ ar in for ma tî vâ iz de vu ma„Krâs la vas Vçs tis” pub li kâ ci jâm? Vai tas iz nâks

tâ pat kâ ag râk, vai bûs pie ejams arî lau ku ie dzî vo -tâ jiem?

- Do mâ ju, ka at bil de uz ðo jau tâ ju mu, bez ðau bâm,ir po zi tî va. No va da ie dzî vo tâ ji ir jâ in for mç par to, kasno tiek pað val dî bâ. Do mei ir jâ sniedz in for mâ ci ja parsa vu dar bu, par iz tç rç ta jiem lî dzek ïiem, par nâ kot nesplâ niem.

- Ar ko, strâ dâ jot no va da do mes priekð sç dç tâ jaama tâ, jûs no dar bo sie ties jau tu vâ ka jâ lai kâ?

-Ir jâ iz vei do no va da do mes ko mi te jas un ko mi si -jas, jâ no dar bo jas ar pil sç tas sa ga ta vo ða nu svçt kiem.Mç ne ða lai kâ ir ne pie cie ðams pie òemt bu dþe tu.

- Ko jûs va rç tu teikt par lau ku sko lu lik te ni?- Es jau es mu re ko men dç jis da þiem pa gas tiem tau -

pî gi iz man tot lî dzek ïus, no teik ti ir jâ do mâ par to, ka,ie spç jams, bûs gro zî ju mi bu dþe tos. Pats sva rî gâ kais– no dro ði nât jaun âko kla ðu sko lç nu ap mâ cî bu pçc ie -spç jas tu vâk vi òu mâ jâm. Tam bûs ne pie cie ða mi fi -nan ðu lî dzek ïi. Sva rîgs jau tâ jums ir arî sko lç nupâr va dâ ju mi. Mçs jau ap sprie dâm ie spç ja mos au to -bu su marð ru tus. Un tre ðais – sko lu sa ga ta vo ða najaun ajam mâ cî bu ga dam. Priekð â - sa reþ ìîts darbs. Irne pie cie ðams ap zi nât in for mâ ci ju par kat ru bçr nu -kâ dâ ìi me nç viòð dzî vo, vai ir va ja dzî ba va dât vi òuuz sko lu un tâ tâ lâk. Tur klât ir jâ pie òem lç mu mi parkon krç tiem kad riem. Pie mç ram, ne kâ dâ ga dî ju mâne drîkst at stât bez dar ba cil vç ku, ku ram lîdz pen si jaipa liek pus gads. Gan sais tî bâ ar sko lç niem, gan sa ka -râ ar sko lo tâ jiem jâ bût in di vi du âlai pie ejai.

- Kâ ko lç ìi no ZZS Saei mas frak ci jas uz tvç rajû su lç mu mu ba lo tç ties pað val dî bu vç lç ða nâs?

- Darbs Lat vi jas Re pub li kas Saei mâ ir no piet nadzî ves pras mju sko la. Ïo ti bie þi tie de pu tâ ti, kas at -nâ ca no pað val dî bâm, at grie þas at pa kaï, kas vi òu ko -lç ìiem no frak ci jâm ne ïo ti pa tîk. Dar bam Saei mâ irïo ti va ja dzî ga pað val dî bu de pu tâ tu prak tis kâ pie re -dze, zi nâ ða nas un ie ma òas.

- Vai mû su no vads var ce rçt uz Jû su bi ju ðo ko lç -ìu at bal stu?

- Ðis jau tâ jums ir sais tîts arî ar to, vai mçs vi òus at -bal stî sim? Ir gai dâ mas nâ ka mâs Saei mas vç lç ða nas.Ja ta ga dç jâs Saei mas de pu tâ ti mûs ne at bal stîs, tad vi -òi ne va rçs ce rçt uz mû su bal sîm vç lç ða nu lai kâ.

- Ko jûs gri bç tu teikt Krâs la vas pil sç tas un no -va da ie dzî vo tâ jiem?

- Kopð 1987.ga da, kad sâ ku strâ dât Krâs la vas ra jo -nâ, es vien mçr bi ju ko pâ ar mû su ie dzî vo tâ jiem. Es -mu gan da rîts, ka cil vç ki par ma ni nav aiz mir su ði. Tas no zî mç, ka es ne es mu iz da rî jis kaut ko îpa ði slik tu.Ce ru, ka ne zau dç ðu ie dzî vo tâ ju uz ti cî bu arî turp mâk. Ja cil vç ki at de va par ma ni sa vas bal sis tie ði ða jâ grû -ta jâ lai kâ, man ir ne vis vien kâr ði «jâ pa cen ðas», betno teik ti jâ at tais no ie dzî vo tâ ju uz ti cî ba.

- Pal dies!Jau tâ ju mus uz de va El vî ra Ðku tâ ne

Mçnesis Piedâvâta apmaksas kârtîba

Jûlijs 0,40 Ls/m2 + PVN 10% avansa maksâjums.

Augusts 0,40 Ls/m2 + PVN 10% avansa maksâjums.

Septembris 0,40 Ls/m2 + PVN 10% avansa maksâjums.

Oktobris 0,40 Ls/m2 + PVN 10% avansa maksâjums.

Novembris Par oktobrî faktiski izlietoto siltumenerìijupçc skaitîtâju radîjumiem.

Decembris Par novembrî faktiski izlietoto siltumenerìiju pçc skaitîtâju radîjumiem.

Janvâris Par decembrî faktiski izlietoto siltumenerìiju pçc skaitîtâju radîjumiem atskaitot jûlijâsamaksâto avansa maksâjumu.

Februâris Par janvârî faktiski izlietoto siltumenerìijupçc skaitîtâju radîjumiem atskaitot augustâsamaksâto avansa maksâjumu.

Marts Par februârî faktiski izlietoto siltumenerìijupçc skaitîtâju radîjumiem atskaitot septembrîsamaksâto avansa maksâjumu.

Aprîlis Par martâ faktiski izlietoto siltumenerìiju pçc skaitîtâju radîjumiem atskaitot oktobrîsamaksâto avansa maksâjumu.

Maijs Par aprîlî faktiski izlietoto siltumenerìiju pçc skaitîtâju radîjumiem.

NO TIEK SPOR TA LAU KU MU IE RÎ KO ÐA NAS DAR BI

«krâslavas nami» informç

Eko-iz glî tî ba pie ro be þas eze ru re ìi onosNe tra di ci onâ li, ne iz man to jot teh no lo ìi jas, brî vâ da bâ Dau ga vas kras tâ, zir gu

sç tâ „Kla ju mi” ð.g. 17.jû ni jâ ar Va dî bas ko mi te jas sa nâk smi no slç dzâs IN TER -REG II I A Zie me ïu pri ori tâ tes pro jekts „Vie tç jo ini ci atî vu vei ci nâ ða na vi des iz -glî tî bâ pie ro be þas eze ru re ìi onos Lat ga lç (Lat vi ja) un Ples ka vas ap ga ba lâ(Krie vi ja)”/„Pâr ro be þu eko-iz glî tî ba”. Pro jekts ti ka uz sâkts 2007.ga da sep tem -brî, to îs te no ja NVO „Pei pu sa eze ra pro jekts, Ples ka va” un Ples ka vas ap ga ba laTa lan tî go bçr nu un jaun ie ðu at tîs tî bas centrs (Krie vi ja), Eiro re ìi ona „Eze ru ze -me” Lat vi jas bi rojs un Dau gav pils Uni ver si tâ te (Lat vi ja). Pro jek ta mçr íis bi japiln vei dot vi des iz glî tî bu pie ro be þas eze ru re ìi onos Lat vi jâ un ZR Krie vi jas da -ïâ, pa ma to jo ties uz sa dar bî bu starp abu re ìi onu iz glî tî bas ie stâ dçm, iz do dot, iz -pla tot un prak tis ki pie lie to jot mâ cî bu ma te ri âlus par vi des aiz sar dzî bu, tâ dç jâ dipa aug sti not to ie tek mi uz vi des iz glî tî bas kva li tâ ti.

Ap ko po jot pro jek ta re zul tâ tus, ti ka se ci nâts, ka ir pa veikts no zî mîgs darbs vi -des iz glî tî bas mâ cî bu pro ce sa at tîs tî ða nâ un vei ci nâ ða nâ abos re ìi onos. Sa ga ta -vo ti un iz do ti mâ cî bu ma te ri âli sko lç niem un sko lo tâ jiem, ku rus va rçs iz man totKrâs la vas, Prei ïu, Dau gav pils, Rç zek nes ra jo nu un Rç zek nes, Lu dzas pil sç tusko lâs (Lat ga le) un Ples ka vas ap ga ba la sko lâs. Tâ, pie mç ram, sald ûdens ziv judaudz vei dî bu un to no zî mi da bas pro ce sos va rçs iz zi nât ar di dak tis kâs spç les„Sòit ka Buï dzî ve un pie dzî vo ju mi Pei pu sa eze râ” un Ples ka vas ap ga ba la unLat ga les sald ûdens ziv ju no tei cç ja pa lî dzî bu, sa vu kârt Lat ga les aiz sar gâ ja mâsda bas te ri to ri jas - ar di dak tis kâs spç les „Ie pa zîs ti Eze ru zem i” pa lî dzî bu. Da baszi nî bu sko lo tâ ji mâ cî bu pro ce sa or ga ni zç ða nai va rçs iz man tot me to dis ko ma te -ri âlu, ku râ ap ko po ta Krie vi jas un Lat vi jas sko lo tâ ju la bâ kâ pie re dze.

Lai vei ci nâ tu ie dzî vo tâ ju iz prat ni un pa lie li nâ tu at bil dî bu par vi des aiz sar dzî -bu, ie in te re sç tu jaun ie ðus ak tî vai un ra do ðai pie ejai eko lo ìi jas pro blç mâm, pro -jek ta ie tva ros ti ka or ga ni zçts sko lç nu ra do ðo dar bu kon kurss „Ples ka vasap ga bals un Lat ga le: da þâ di eze ri, vie no tas vçr tî bas”. Kon kurss ap lie ci nâ ja, kaPles ka vas ap ga ba la un Lat ga les da bas vçr tî bas ir vie no ta da bas ba gâ tî ba, ku raine ek sis tç mâk slî gas ro be þas, un par ku ru mçs vis i esam vie nâ di at bil dî gi. Tur -klât tas ie pa zîs ti nâ ja kai mi òus ar no va da uni kâ la jâm vçr tî bâm – Ples ka vas-Pei -pu sa eze ru Ples ka vas ap ga ba lâ un „Eze ru zem i” Lat ga lç. Kon kur sâ pie da lî jâsvai râk ne kâ 250 sko lç ni, ku ri ko pu mâ at sû tî ja vai râk par 550 ra do ðo dar bu. La -bâ kie dar bi ti ka de mon strç ti 2 starp tau tis kâs iz stâ dçs Ples ka vâ (2008.ga da no -vem bris) un Rç zek nç (2009.ga da marts), sa vu kârt kon kur sa lau re âti pie da lî jâsVa sa ras mâ cî bu eko-no met nç Pe èo ru ra jo nâ (Krie vi ja, 2008.ga da va sa ra).

Sko lo tâ jiem ti ka or ga ni zç ti Zie mas sko la, se mi nârs un kon fe ren ce, ku ru lai kâvi òi va rç ja pa aug sti nât sa vu kva li fi kâ ci ju un gût pie re dzi mâ cî bu pro ce sa or ga -ni zç ða nâ un dar bâ.

Kâ pro jek ta pie vie no to vçr tî bu var mi nçt arî eko-ta kas lab ie kâr to ða nu ar ma -zâs ko ka in fra struk tû ras ele men tiem da bas re zer vâ tâ Po ïis tov skij (Krie vi ja),part ner at tie cî bu vei do ða nos starp Ples ka vas ap ga ba la Iz glî tî bas pâr val di unKrâs la vas ra jo na Iz glî tî bas pâr val di, kâ arî Dau gav pils Uni ver si tâ ti un Ples ka vas valsts pe da go ìis ko uni ver si tâ ti.

Ðâ di or ga ni zç jot Va dî bas ko mi te jas sa nâk smi, ti ka paus ta un ap lie ci nâ ta pro -jek ta ko man das un Eiro re ìi ona „Eze ru ze me” Lat vi jas bi ro ja dar bi nie ku at tiek -sme pret da bas vçr tî bâm un tâs re sur su sau dzç ða nu. Lîdz te kus Va dî basko mi te jas sa nâk smes dar ba kâr tî bai tâs da lîb nie ki, îpa ði Krie vi jas ko lç ìi, ti ka ie -pa zîs ti nâ ti ar Krâs la vas no va da da bas un kul tûr vçs tu res vçr tî bâm – da bas par ku„Dau ga vas lo ki”, aiz sar gâ ja mo da bas lie gu mu „Èer toks”, grâ fu Plâ te ru pilskom plek su u.c.

Tâ kâ viens no sa nâk smes sva rî gâ ka jiem uz de vu miem bi ja arî jaun u pro jek taide ju ap sprie ða na vi des iz glî tî bas jo mâ, pro jek ta „Pâr ro be þu eko-iz glî tî ba” ie -tva ros ap mek lç jâm Gau jas Na ci onâ lo par ku. Par ka ad mi nis trâ ci jas Vi des sa zi -òas da ïas va dî tâ ja Mel dra Lan gen fel de pa stâs tî ja par Gau jas NP ko lek tî va dar bu vi des iz glî tî bas jo mâ, par îs te no ta jiem pro jek tiem, ie pa zîs ti nâ ja ar in te re san tâmun no va to ris kâm me to dçm, ku ras tiek iz man to tas mâ cî bu pro ce sâ. Ðî iz râ dî jâsno zî mî ga pie re dze gan Va dî bas ko mi te jas sa stâ vâ eso ða jiem pe da go giem, ganarî pro jek ta ra do ða jai ko man dai, kas vçl vai râk vie sa pâr lie cî bu par ne pie cie ða -mî bu tur pi nât uz sâk to dar bu mû su ap kâr tç jâs vi des, ku rai nav mâk slî gu ro be þu,la bâ. Tâ dç jâ di var se ci nât, ka pro jekts no slç dzâs ar div tik la biem re zul tâ tiem –pro jek ta ie tva ros pa veik to un stin gru pâr lie cî bu par to, ka jâ tur pi na darbs piejaun a starp tau tis ka pro jek tu iz strâ des eko-iz glî tî bas jo mâ.

Lai la Vil ma ne,pro jek ta „Pâr ro be þu eko-iz glî tî ba” ko or di na to re Lat vi jâ

/Eiro re ìi ona „Eze ru ze me” Lat vi jas bi rojs/

Ir uz sâk ti spor talau ku mu ie rî ko ða nasdar bi Krâs la vas pil sç -tas par ka te ri to ri jâ.Dar bi no tiek pro jek ta„Spor ta lau ku mu iz -vei de jaun ie ðu fi zis ko ak ti vi tâ ðu un ak tî vâsat pû tas no dro ði nâ ða -nai Krâs la vas pil sç tâ” ie tva ros. Pro jek tu irat bal stî ju si un fi nan -sç ju mu ir pie ðíî ru siBçr nu, ìi me nes unin teg râ ci jas lie tu mi -nis tri ja.

Par pro jek ta vie tu ti ka iz vç lç ti spor ta lau ku mi, kas at ro das Krâs la vas pil sç -tas par ka te ri to ri jâ bla kus pil sç tas sta di onam. Vçl pirms des mit ga diem ða josspor ta lau ku mos ti ka spç lçts ie lu bas ket bols, ti ka or ga ni zç ti pat ne lie li tur nî ri.Lai kam ejot, lau ku ma se gums un bas ket bo la kon struk ci jas mo râ li no ve co ja(lau ku mu iz de mo lç ða nu vei ci nâ ja arî hu li gâ nis kâs dar bî bas).

Lîdz ðim brî dim ðo lau ku mu at jau no ða nai no va da do me bi ja sa ga ta vo ju si di -vus pro jek ta pie tei ku mus fi nan sç ju ma sa òem ða nai. 2007. un 2008.ga dâ pro -jekts ne gu va mi nis tri jas at bal stu, bet ar tre ðo mç ìi nâ ju mu pro jekts tiksap stip ri nâts un pie ðíirts fi nan sç jums.

Pro jek ta ie tva ros lîdz ð.g. augus ta bei gâm tiks at jau nots bas ket bo la lau ku ma se gums, uz stâ dî tas bas ket bo la kon struk ci jas. Bla kus eso ða jâ lau ku mâ ir plâ -nots as falt be to na se gu mu no mai nît ar smil tîm, uz stâ dît „plud ma les vo lej bo la”kon struk ci jas. Ðis lau kums bûs pa re dzçts „plud ma les vo lej bo la” spç lçm.

Spor ta lau ku mu ie rî ko ða nas dar bus veic SI A „Krâs la vas ûdens” sa dar bî bâar „LCB”, bas ket bo la un „plud ma les vo lej bo la” kon struk ci ju pie gâ di vei cafir ma „IVS-D” no Dau gav pils. Pro jek tam pie ðíir tais fi nan sç jums no valstsbu dþe ta lî dzek ïiem ir 4 843.94 Ls.

An dris Ruk mans, projektu vadîtâjs

Page 3: 10. - 11. jûlijs - Krâsl avas pil sçtas svçtki · m a Mig lâ ni - Ti ha ni stâ vok ïa uz la - bo ða nu , veikt m i nç tâ ce ïa ap zi nâ ða nu da bâ , veikt ce ïa uz

3

DARBS PILSÇTAS LABÂ

Sa òe mot fi nan sç ju mu Zir ga eze ra kras ta lab ie kâr to ða -nai, jaun ie ði pat stâ vî gi re kon stru çja di vas lai pas un nir -ða nas tor nî ti.

Mak sims Pu ga jevs: „Es jau sen gri bç ju uz rak stît kâ dupro jek tu. Ta èu man ne bi ja do mu bied ru un arî ie spç ju.In ter ne ta mâ jas la pâ es iz la sî ju in for mâ ci ju par to, kâ varie gût fi nan sç ju mu kon krç tai ide jai. Uz rak stî ju – un ma niat bal stî ja. Ta gad jau ir arî re zul tâ ti.”

Jaun ie ði uz ska ta pro jek ta re ali zâ ci ju par ra do ðo ak ti vi -tâ ti, ne vis par dar bu – jo par dar bu pa ras ti mak sâ nau du,bet vi òi te strâ dâ brîv prâ tî gi.

„Mçs da râm to pil sç tas la bâ, lîdz ar to darbs ne ðíiet tik ap grû ti noðs,” ir pâr lie ci nâts Pâ vels Kri ten ko.

„Pa ra lç li lî dzek ïiem, kas ie gû ti no fon da fi nan sç ju ma,mums pa lî dzç ja spon so ri – Krâs la vas fir mas, ku ras at -bal stî ja ðî pro jek ta re ali zâ ci jai gan ar ma te ri âlu pie gâ di,gan ar pie ðíir ta jâm krâ sâm. Ir pa veikts no pietns darbs.Gri bam pa teik ties par pa lî dzî bu tâ dâm fir mâm kâ„Rols”, „Le ven”, „GSK”, „Ak va M”. Par at bal stu mçsesam ïo ti pa tei cî gi arî mû su ve câ kiem, kla ses bied riemun drau giem. Ja ne bû tu vi òu pa lî dzî bas, ne kas arî ne bû tu sa nâ cis,” pa stâs tî ja Mak sims Pu ga jevs.

Uz lab ie kâr to tâ Zir ga eze ra kras ta at klâ ða nu jaun ie ðiso lî ja uz ai ci nât vi su pil sç tu!

El vî ra Ðku tâ ne, autores foto

Vç sâ lai ka dçï pel dç ða nas se zo na Krâs la vâ ðo gad sâ kâs ne daudz vç lâk ne kâ pa ras ti. Ta èu tas nâ ca ti kai par la bu jaun ie ðu ini ci atî vu gru pai „NO STRESS”, kas kïu va par vie nu no pro jek tu kon kur sa „Ie dzî vo tâ ji vei dosa vu vi di” uz va rç tâ jiem.

AULE JAS SV. MA RI JAS MAG DA LÇ NAS

DRAU DZES BAZ NÎ CAI – 300

19. jû li jâ Aule jas Sv.Ma ri jas Mag da lç nas baz -nî ca at zî mçs 300 ga du ju -bi le ju. Tâ ir vie na nove câ ka jâm ko ka baz nî -câm Lat ga lç. Baz nî ca cel -ta 1530. ga dâ. KadDau gav pils vo je vo daGon sjev skis uz va rç jazvied rus, 1626. ga dâ viòðno de va Aule jas mui þi òuje zu îtu pa stâ vî gâ îpa ðu -mâ. Ve câ baz nî ca ka ra lai -kâ ti ka stip ri iz pos tî ta,tâ pçc 1626. ga dâ je zu îtipar Alek san dra Gon sjev -ska lî dzek ïiem uz cç lajaun u ko ka baz nî cu. 1675. ga dâ ða jâ baz nî câ ti kaveik ti lie li res tau râ ci jas dar bi, bet 1685. ga dâ baz nî ca no de ga. Lai kâ no1685. ga da lîdz 1709. ga dam te bi ja pa gai du baz nî ca. Ta ga dç jâ baz nî cacel ta 1709. ga dâ. Tâ ir mû ra cel tne. Baz nî ca ir vien na vas tel pa, cel ta krust -vei dâ, tâs ga rums ir 17 m, pla tums — 16 m. Baz nî cai ir ap me tums gan âr -pu sç, gan iekð pu sç. Iekð pu sç pa ne lis krâ sots ar lî mes—eï ïas krâ su, sie nas,gries ti un âr pu se bal si nâ ta. Iekð pu sç pa ne lis un sie nas at jau no tas 1967. ga -dâ, bet âr pu se no bal si nâ ta ar kaï íi vçl ag râk — 1955. ga dâ. Baz nî cai irskâr da jumts, grî da — da ïç ji no ko ka, da ïç ji no ce men ta.

Aule jas drau dzei ir se na vçs tu re. No 1626. ga da to ap kal po ja Dau gav -pils ko lç ìi jas je zu îti. No 1772. ga da te dzî vo ja di vi je zu îtu tç vi. Je zu îtidrau dzi ap kal po ja lîdz 1820. ga dam, resp., lîdz je zu îtu iz rai dî ða nai. Pçctam Aule ju ap kal po ja lai cî gie pries te ri.

paxvobis.lv/aule ja/

Jau tre ðo ga du Krâs la vas Va ra vîk -snes vidusskolas sâ kum sko lâ tiekor ga ni zç ta die nas no met ne „Va sa ras lau kums”. Trîs ne dç ïu lai kâ bçr nispç lç ja aiz rau jo ðas spç les, brau caek skur si jâs, zî mç ja un dzie dâ ja, at -pû tâs un strâ dâ ja. Ta èu vis in te re san -tâ kâ un no de rî gâ kâ ak ti vi tâ te„Va sa ras lau ku ma” ve câ ka jai gru pai bi ja pçt nie cis kais darbs.

Mâ cî bu ga da lai kâ pro jek ta „At -vçr tâs dur vis uz da bas pa sau li” va dî -tâ ja Lud mi la Ko nop ïa ar 4. kla sessko lç niem no dar bo jâs ar ap kâr tç jâsvi des iz pç ti. Ðis darbs ti ka tur pi nâtsarî dienas no met nç.

Ko pâ ar sko lo tâ jâm Irî nu Kra sov -sku un Ta mâ ru Sa vèen ko bçr ni pç tî -ja ûde ni Per ste òa eze râ un pur vâbla kus ga râ þu ko ope ra tî vam, vç ro jada bu Be ren de jev kâ un me þâ. Ûdensun augu pa rau gus bçr ni iz pç tî ja zemmik ro sko pa, strâ dâ ja íî mi jas un bio -lo ìi jas ka bi ne tos, iz vei do ja her bâ ri -ju.

Lîdz te kus pro jek ta pçt nie cis ka jaida ïai sko lç ni no dar bo jâs arî ar prak -

tis kâm lie tâm, pie mç ram, sa vâ ca at -kri tu mus. Tur klât bçr ni rû pç jâs parpu íu do bi, kas ir iz vei do ta fran èusti lâ, ku ram ir rak stu rîgs tas, ka ko pâ sa dzî vo gan pu íes, gan dâr ze òi –skais ti un ve se lî gi.

Pçc sko las di rek to res viet nie cesIe vas Bo jar èu kas vâr diem, ne aiz -mir sta mi ie spai di bçr niem bi ja sais -tî ti ar ek skur si ju uz Pils kal nes Ma zoSi gul di òu Dau gav pils ra jo nâ. Ie spç -jams, ka kaut kas lî dzîgs ar lai ku pa -râ dî sies arî bla kus Va ra vîk snesvi dus sko lai.

Vai arî nâ ka ma jâ va sa râ bçr niembûs ie spç ja no dar bo ties ar in te re san -tâm lie tâm „Va sa ras lau ku mâ”?

- Ða jâ sa reþ ìî ta jâ lai kâ ir grû tipro gno zçt, - uz svç ra die nas no met -nes va dî tâ ja Ve ra Avo ta, - ta èu do -mâ ju, ka no mums daudz ko vargai dît!

El vî ra Ðku tâ ne,autores foto

DUR VIS UZ DA BAS PA SAU LI

Svçtâ Donata svçtkos

Maz pil sç tas prie ki un

bç das26.jû ni jâ Krâs la vas ESI Pâ no ti ka

ra do ðo dar bu „Maz pil sç tas prie ki un bç das” un „Prâ tam un dvç se lei” iz -stâ þu no slç gu ma pa sâ kums. Bi ja tie -ðâm liels prieks re dzçt dar bus gandze jas for mâ, gan ese ju, gan zî mç ju -mu un vei do ju mu for mâ, bet vi surva rç ja just un re dzçt, cik ïo ti mû sumaz pil sç tas ie dzî vo tâ ji mîl Krâs la -vu, sa vu dzim to pil sç tu.

Prie cç ja fakts, ka ðî iz stâ de pul cç -ja gan ma zus, gan lie lus, jo sa vusdar bus ie snie dza gan pa ði ma zâ kiepil sç tas ie dzî vo tâ ji - bçr nu dâr za„Pî lâ dzî tis” audzçk òi, ku ri cen tâspa râ dît krâ sâs un for mâs sa vas iz jû -tas un do mas par mû su pil sç tu, ganarî ve câ kâ gâ ju ma kun dzes Ja nî naGe ki ða un Genovefa Kal vi ða, ku rasar sa viem no piet na jiem dar biem râ -dî ja sa vu mî les tî bu pret mû su ma zopil sç ti òu.

No slç gu ma pa sâ kums pul cç ja gan da lîb nie kus, gan vi sus in te re sen tus,da lîb nie ki sa òç ma bal vi òas, un, patja âr â li ja lie tus, pa sâ kums no ri tç jajau kâ, sil tâ un po zi tî vâ gai sot nç, jotâ gal ve nâ do ma bi ja mî les tî ba pretmû su maz pil sç tu.

Pal dies vis iem da lîb nie kiem parat sau cî bu un pie da lî ða nos!

Svet la na Ïak sa-Ti min ska

Fi nan ðu sa ma zi nâ ju ma dçï èetr âs jû li ja piekt die nâs NVA

ne ap kal pos klien tus.

NVA jû li ja mç ne sî ne ap kal -pos klien tus piekt die nâs – 3. jû -li jâ, 10. jû li jâ, 17. jû li jâ un 24.jû li jâ.

Vis i NVA dar bi nie ki ða jâs die -nâs vien lai kus do sies bez al gasat va ïi nâ ju mâ, un NVA fi li âlesLat vi jâ bûs slçg tas.

Veik tas arî ne lie las iz mai òasNVA fi li âïu klien tu ap kal po ða -nas dar ba lai kos. Turp mâkklien tu pie òem ða na no tikspirm die nâs, otr die nâs, treð die -nâs, ce tur tdie nâs un piekt die nâs no 9:00 lîdz 16:30.

NVA at vai no jas vis iem klien -tiem par sa gâ dâ ta jâm ne çr tî -bâm.

Elvîras Ðkutânes foto

Uzmini, kurð te dzîvo?!

Page 4: 10. - 11. jûlijs - Krâsl avas pil sçtas svçtki · m a Mig lâ ni - Ti ha ni stâ vok ïa uz la - bo ða nu , veikt m i nç tâ ce ïa ap zi nâ ða nu da bâ , veikt ce ïa uz

Izdevçjs – Krâslavas novada dome

Redakcija: Rîgas ielâ 51, redakcijas apliecîba Nr.1185.

Redaktore – Elvîra ÐkutâneTâlr. 5681765, 28368537, e-pasts:[email protected]

Tulkotâja – Galina Skredele

Tirâþa - 5000Iespiests SIA «Latgales druka»

4

KRÂS LA VAS NO VA DA IN VA LÎ DU BIED RÎ BA sveic:Ana to li ju Pliv èu, Na deþ du Bis tro vu, An nu Pa uli -

òu, Lî vi ju Ci moð ko, Ve ro ni ku Cep li ðu, Do na tuPran èu, Ge le nu Na ha ju, Sa bî ni Spi ri dov sku, Jâ niLun cu, Ge nâ di ju So lov jo vu, Iva nu Ða ke li, San tuGin te ri.

Lai jû su sir dîs vien mçr ir sil tums un miers!

Mâ cî bu centrs

„Le noks”or ga ni zç kur sus Krâs la vâ:

- an gïu va lo da (ie sâ cç jiem, piln vei do ða na),- lat vie ðu va lo da (ates tâ ci ja, na tu ra li zâ ci ja, sa run va lo da),- pla ða pro fi la fri zie ris,- kla sis kâ ma sâ þa,- ma ni kîrs,- na gu pie au dzç ða na (gçls, ak rils), - pâr de vçjs,- ad mi n is tra tors,- vi zâ þis ti ka,- vies nî cu ser viss,- flo ris ti ka,- aina vu di zains.Tâlr. 29658704, 65433978.

www.le noks.lv

Suns gâ ja ne gri bî gi, gal vu no kâ ris. It kâ jau no jau -ta kaut ko ne lâ gu. Jo ag râk saim nieks ne kad ne iz ve -da vi òu pa stai gâ ties. Vai tie ðâm tas bi ja saim nieks?Pirms tam ta èu bi ja ci ta mâ ja, ci ta su òa bû da, ci tisaim nie ki. Pâr cç lu ðies uz dzî vok li, vi òi no lç ma, kasu nim tur nav vie tas, un at de va vi òu kai mi òam. Suns vâr dâ Lai ma ne kâ di ne va rç ja sa prast, ko gan va ja -dzç tu iz da rît, lai iz lûg tos kaut vie nu sil tu vâr du nojaun â îpað nie ka. Kai mi òu lîdz cie tî ga jiem ska tie -niem vi òa cen tâs ne pie vçrst uz ma nî bu – ti cç ja, kakâd reiz viss no kâr to sies, ie priek ðç jie saim nie ki at -ce rç sies, ka vi òa uz ti cî gi tiem kal po ja, pâr do mâs, un vi òi at kal dzî vos vis i ko pâ.

Bet uz ku rie ni vi òu ta gad ved? Sma ga íç de, ku rasga lâ at ro das garð miets – it kâ tas nav suns, kas ir lî -dzîgs vâ cu aitu su nim, bet nikns bi fe lis. Ap kârt vissir sveðs –smar þas, ne pa zîs ta mas mâ jas, ma ðî nas. Ne -ap bû vçts ze mes ga bals pil sç tas no ma lç. Pçk ðòi ra -dâs ce rî bas sta riòð – ar Lai mu grib pa stai gâ ties!Bei dzot vi òa va rçs no sirds iz skrai dî ties pa augs tuzâ li, pa ro ta ïâ ties un kâr tî gi iz lç kâ ties!

Ta èu vi òa kïû dî jâs. Zem vî rie ða sma gâ zâ ba kamiets pil nî bâ pa zu da mit râs smil tîs. Bez at va du vâr -diem cil vçks ar sa kum pu ðu mu gu ru vir zî jâs prom.

Lai ma me tâs vi òam pa kaï, kak la sik sna ie grie zâsíer me nî, bet miets it kâ ie au ga zem ç.

Ko da rît? Su òa brû nâs acis il gi ska tî jâs uz aiz ejo ðâ vî rie ða si lu etu. Lai ma bik li pa vi ci nâ ja ar as ti – var -bût viòð to mçr at ska tî sies… Ne at ska tî jâs.

Spî dç ja spil gtâ rî ta sau le, jaut ri èi vi nâ ja put ni,gra ci ozi li di nâ jâs tau re òi. Bet Lai ma ar ne iz prat nesun il gu pil nâm acîm ar vien ska tî jâs uz tu rie ni, kuraiz gâ ja vi òas saim nieks. Vai tie ðâm saim nieks?

1.jû li ja rîts Celt nie ku ie las ie dzî vo tâ jiem bi ja ne -mie rîgs. Vis i ap kâr tnes su òi pçk ðòi sa nik no jâs. Vi òu ie mî ïo ta jâ pa stai gu vie tâ bla kus au to ser vi sam bi japa râ dî jies sve ði nieks. Cil vç ki ska tî jâs pa lo giem, iz -gâ ja no mâ jâm, ar sa ðu tu mu ap sprie da no ti ku ðo. Pa -mes tais suns, ku ru ar íç di pie sç ja pie mie ta, kas irdo mâts liel lo piem – tâ du brî nu mu vi òi vçl ne kad ne bi ja re dzç ju ði. Pa ba ro ja, pa dzir dî ja, na ba ga dzîv -nieks pa tei cî gi mâ ja ar as ti un vçl jo pro jâm ska tî jâsuz to pus i, kur aiz gâ ja saim nieks. Gai dî ja, jo ne ti cç -ja, ka vi òu pa me ta.

Drîz vien no skaid ro jâs, kas at ve da Lai mu uz ðovie tu. Un tas ne bi ja iz da rîts bez ap do ma. Su ni pie sç -ja ie pre tim bi ju ðo saim nie ku lo giem, jo ta ga dç jaissaim nieks no lç ma at dot vi òu at pa kaï. Diem þçl sunsne bi ja va ja dzîgs arî tiem cil vç kiem.

Ta èu es gri bu ie prie ci nât la sî tâ jus - ðimstâs tam to mçr ir lai mî gas bei gas! Tâs pa -ðas die nas va ka râ Lai mu aiz ve da uz Kal -nie ðu pa gas tu, ce rç sim, ta gad jau uzpa stâ vî gu dzî ves vie tu. Tur jau sen mek lç -ja kâr tî gu sar gsu ni lau ku mâ jâm.

Dau dzi eks per ti ki no lo gi uz ska ta, ka su -òa vârds dau dzç jâ dâ zi òâ no sa ka vi òa lik -te ni. Tas ir kâ mult fil mâ par kap tei òaVrun ge ïa pie dzî vo ju miem – „kâ jûs jah tuno sauk siet, tâ vi òa arî brauks...”. Gri basce rçt, ka Lai mai ðis vârds bei dzot pa lî dzçsie gût vi òas su òa lai mi un, ne ska to ties uzpie dzî vo ta jâm no de vî bâm, vi òa tâ pat kâag râk uz ti cç sies cil vç kiem.

El vî ra Ðku tâ ne,autores foto

sports

Daugavpils mâkslas vidusskola “Saules skola” uzòem audzçkòus

2009./2010. mâcîbu gadam sekojoðâs izglîtîbas programmâs :

Ar pamatizglîtîbu (mâcîbu ilgums 4 gadi)

òInterjera dizains,òReklâmas dizains,òApìçrbu dizains,òTekstilizstrâdâjumu dizains,òRokdarbu modelçtâjs,òKoka izstrâdâjumu dizains,

Ar vidçjo izglîtîbu (mâcîbu ilgums 2 gadi)

òReklâmas dizains,òInterjera dizains.

DOKUMENTU PIEÒEMÐANAlîdz 2009.gada 27.augustam

Tâlruòi uzziòâm:

65424576, 20217446Informâcija:

www.saules.lv

GA DÎ JUMS AR SU NI

Latvijas Jaunatnes Olimpiâde

26.-28.jûnijâ notika LatvijasJaunatnes vasaras olimpiâde.

Sacensîbas norisinâjâs 22 sportaveidos, no kuriem lielâkâ daïa notikaValmierâ. Sportisti sacentâs arî Jûrmalâ, Limbaþos, Dobelç un Valkâ. Kopumâsacensîbâs piedalîjâs 1797 dalîbnieki,no 33 Latvijas paðvaldîbâm.

Uz Krâslavu jaunieði atgriezâs ar 3medaïâm. Di vas sudraba medaïascîkstoòiem – Alînai Dimbovskaibrîvajâ cîòâ jaunietçm svara kategorijâlîdz 52 kg un Borisam Janovièambrîvajâ cîòâ jaunieðiem svara kategorijâlîdz 58 kg.

Vieglatlçtikâ bronzas medaïu veserameðanâ (5 kg) izcînîja ArmandsMisjûns – 40.46m. Tuvu medaïai bijaarî Rihards Baranovskis, kurð izcînîja4.vietu lodes grûðanâ (5 kg) – 12.69m,par ko saòçma Latvijas JaunatnesOlimpiâdes diplomu.

Inese Umbraðko,sporta skolas direktora vietniece

Atkal uzvara!

27.-28. jû ni jâ Ma do nâ jaun ajâ spor -ta cen trâ no ri si nâ jâs Vid ze mes zo nasLat vi jas in va lî du spor ta spç les.

Sa cen sî bâs pie da lî jâs in va lî du bied rî -bu un klu bu spor tis ti no Rî gas, Baus kas,Prei ïiem, Dau gav pils, Ma do nas un Krâs -la vas. Mû su pil sç tu pâr stâ vç ja Ana to lijsLe be doks, Vla dis lavs Grun dâns, Vik tors Sa vic kis, Inâ ra Bul du re un San ta Gin te -re.

Ða jâs sa cen sî bâs Krâs la vas spor ta klu -ba da lîb nie ki iz cî nî ja god al go tas vie tas:

Inâ rai Bul du rei: – 2. vie ta no vu sâ,- 3. vie ta bas ket bo la so da me tie nos;Vik to ram Sa vic kim: - 2. vie ta mak ðíe rç ða nâ, - 3. vie ta ða hâ;Ana to li jam Le be do kam: – 3. vie ta no vu sâ, - 3. vie ta bas ket bo la so da me tie nos.Spor ta klu ba „Krâs la va” da lîb nie ku

vâr dâ pa tei ca mies Li di jai Spil ber gai parspor ta pa sâ ku ma or ga ni zç ða nu un gar ðî -gu çdi nâ ða nu.

Ana to lijs Le be doks

10.jû lijs15.00 –19.00 - 18.no vem bra

lau ku mâ - Lat vi jas-Lie tu vas pâr ro be þusa dar bî bas pro gram mas pro jek ta pa sâ -kums „Pie sprâ dzç jies un iz dzî vo!”

16.00 – te ma tis kais pa sâ kums „Uzðo zem i es at nâ cu mî lçt un bût mî lç tai”,kas ir vel tîts rakst nie cei no vad nie cei Ce -cî li jai Di ne rei, Krâs la vas no va da cen trâ -la jâ bib li otç kâ.

20.00 – IGO (Rod ri go Fo mi na)kon certs Krâs la vas kul tû ras na mâ.

11.jû lijs10.00 – 13.00 – amat nie ku tir -

dziòð 18.no vem bra lau ku mâ.

11.00 – bçr nu kon certs „Es sa vaipil sç tai”18.no vem bra lau ku mâ.

12.00 – Ki no bu siòð (ani mâ ci jas fil -mas bçr niem) Krâs la vas kul tû ras na mâ,ie eja 1 san tîms.

12.00 – svçt ku ie ska òu kon certs18.no vem bra lau ku mâ.

No 18.00 – no va da mâk sli nie kudar bu iz stâ de pils pa gal mâ.

19.00 – ke ra mi ía V.Pa uli òa cep ïaiz òem ða na pils pa gal mâ.

20.00 – Pil sç tas svçt ku kon certsKrâs la vas es trâ dç.

Tur pi nâ ju mâ bal le – spç lç In ga unNor munds (Rç zek ne).

Krâslavas pilsçtas svçtki 10.-11.jûlijs

Piesprâdzçjies un izdzîvo!Aici nâm ik vie nu ie jus ties auto brau cç ju - ðo fe ra un pa sa þie ru - lo mâs, iz mç ìi -

not si mu lç tas avâ ri jas si tu âci jas, lai pâr lie ci nâ tos par dro ðî bas jos tas ne pie cie -ða mî bu:

1) spe ci âli ap rî ko tâ vieg la jâ au to ma ðî nâ, kas mo de lç ma ðî nas kû le òo ða nu;2) auto brau cç ja sç dek ïos, ku ros at ro do ties, va rçs iz just si tu âci ju, kad au to ma ðî na,

kas brauc ar ât ru mu 26-32km/h, ie trie cas sie nâ/ob jek tâ.Kam pa òa no tiek Lat vi jas-Lie tu vas pâr ro be þu sa dar bî bas pro gram mas

2007.-2013.ga dam lîdz fi nan sç tâ pro jek ta “Har mo nis ka pâr ro be þu sa dar bî ba sa tik -smes dro ðî bas uz la bo ða nai Lat vi jas-Lie tu vas pie ro be þas re ìi onos” ie tva ros, ko îs te -no Eiro re ìi ona “Eze ru ze me” Lat vi jas bi rojs sa dar bî bâ ar 14 Lat vi jas un Lie tu vaspað val dî bâm. Teh nis ko ap rî ko ju mu no dro ði nâs Lie tu vas sa tik smes dro ðî bas spe ci -âlis ti.

Vieta un laiks: Krâslavâ, 18.novembra laukumâ, ð.g. 10.jûlijâ, plkst. 15.00-19:00.Krâs la vas no va da pen si onâ ru bied rî ba or -

ga ni zç pil sç tas ie dzî vo tâ ju tik ða nâs ar do -mes priekð sç dç tâ ju Gu nâ ru Upe nie ku undo mes atbildîgajâm amatpersonâm.

Uz tik ða nos tiek uz ai ci nâ ti Prie dai nes ie -dzî vo tâ ji - 21.jû li jâ, plkst.18.00 – bla kusPrie dai nes baz nî cai ; Augus tov kas ra jo naie dzî vo tâ ji - 6.augustâ, plkst.18.00 – bla kusDau gav pils re ìi onâ lâs vi des pâr val desKrâs la vas no da ïas çkai.

Krâs la vas slim nî cas „Sirds ve se lî bas ka bi nets” aici na ie dzî vo tâ jus bez mak sas un bez âr sta no sû tî ju ma

pâr bau dît sirds ve se lî bu

Tiek no teikts:1.ho les te rîns asi nîs;2.gli ko zes lî me nis asi nîs;3.asins spie diens;4.íer me òa ma sas in dekss;5.kon sta tç ti sirds un asins va du sli -

mî bu sasl.ris ka fak to ri;6.do tas re ko men dâ ci jas par ve se lî -

gu dzî ves vei du.

Re ìis trâ ci jas laiks:

pirm dien, piekt dien – no 9.00-10.30;otr dien, treð dien – no 11.00-12.30.

Pie teik ties pa tâl ru ni: 6 56 81648.

Slim nî cas ad mi nis trâ ci ja