1 web view2007. gada 22. septembrī ar eiropas komisiju tika saskaņots valsts stratēģiskais...

DP “Cilvēkresursi un nodarbinātība” vadlīnijas horizontālās prioritātes “Ilgtspējīga attīstība” ieviešanai,

2007. gada decembris

Darbības programma “Cilvēkresursi un nodarbinātība”

Vadlīnijas horizontālās prioritātes “Ilgtspējīga attīstība” ieviešanai

Rīga, 2007. gada oktobris

1



SatursIevads............................................................................................................................31. Ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi.............................................................42. Vispārējās vadlīnijas horizontālās prioritātes ”Ilgtspējīga attīstība” mērķu sasniegšanai...................................................................................................53. Darbības programmas pasākumu saistība ar ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem........................................................................................................84. Darbības programmas aktivitāšu saistība ar horizontālo prioritāti “Ilgtspējīga attīstība”..............................................................................................125. Secinājumi un ieteikumi................................................................................14

2



Ievads

Eiropas Savienības Padomē 2006. gada 6. oktobrī tika pieņemta „Atjaunotā Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģija” (Communication from the Commission to the Council and European Parliament COM(2005)658 final of 13 December 2005 On the Review of the Sustainable Development Strategy. A Platform for Action). Stratēģijas pamatā izmantota Eiropadomes 2005. gada jūnijā apstiprinātā deklarācija, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir saistīts ar vides aizsardzību:

Saglabāt Zemes spēju nodrošināt dzīvību visā tās daudzveidībā, ievērot, ka planētas dabas resursi ir ierobežoti, un nodrošināt augsta līmeņa vides aizsardzību, kā arī uzlabot vides kvalitāti. Nepieļaut un mazināt vides piesārņojumu un veicināt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, lai likvidētu saikni starp ekonomikas izaugsmi un vides degradāciju.

2007. gada 22. septembrī ar Eiropas Komisiju tika saskaņots Valsts stratēģiskais ietvardokuments (turpmāk - VSID), kas nosaka Eiropas Savienības fondu (turpmāk – ES fondu) apguves stratēģiju 2007. - 2013. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2007.gada 23.oktobra rīkojumu ”Par Valsts stratēģiskā ietvardokumenta apstiprināšanu”). VSID stratēģijā ir izvirzīta virkne horizontālo prioritāšu, kuru īstenošana jānodrošina ieviešot ES fondu finansētās darbības programmas.

Kā viena no horizontālajām prioritātēm ir noteikta „Ilgtspējīga attīstība” (turpmāk – IA). VSID attiecībā uz šo prioritāti ir norādīts sekojošais:

„ VSID un fondu programmēšanas kontekstā ilgtspējīga attīstība mērķtiecīgi tiek aplūkota kā vides aizsardzība. Dabas resursu saprātīga izmantošana un vides saglabāšana nākamajām paaudzēm ir priekšnoteikums valsts izaugsmei. Tādēļ arī SF un KF īstenošanā jāievēro nepieciešamība saskaņot ekonomisko izaugsmi un dabas resursu izmantošanu, lai tautsaimniecības un sociālie panākumi netiktu gūti uz dabas resursu pārmērīgas izmantošanas un vides kvalitātes pasliktināšanas rēķina. Lai to nodrošinātu, SF un KF ieviešanas gaitā jāveic ietekmes uz vidi novērtējums visām nozīmīgākajām investīcijām infrastruktūrā, jāveicina videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešana SF un KF līdzfinansētos projektos, vides standartu ieviešanu ražošanā, kā arī inovācijas vides jomā.”

Šīs vadlīnijas ir izstrādātas, ņemot vērā VSID definējumu ES fondu kontekstā:ilgtspējīga attīstība = vides aizsardzība

Vadlīniju mērķis ir dot skaidrojumu, kā praktiski var tikt nodrošināta horizontālās prioritātes “Ilgtspējīga attīstība” mērķu sasniegšana. Šīm vadlīnijām ir ieteikuma raksturs un to iespējamā piemērošana jāvērtē individuāli, izvērtējot katras ES fondu finansētās aktivitātes (apakšaktivitātes) saturu un ieviešanu.

3



Vienlaicīgi vadlīniju uzdevums ir skaidrot Vides ministrijas (VIDM) nostāju attiecībā uz veidu, kādā var veicināt ilgtspējīgu attīstību, īstenojot ES fondu programmas. Šo nostāju VIDM uzturēs, sagatavojot iebildumus un priekšlikumus par atbildīgo iestāžu sagatavotajiem Ministru kabineta noteikumu projektiem par kārtību, kādā īsteno darbības programmas papildinājumā minētās aktivitātes (turpmāk – MK noteikumu projekti), tai skaitā par atbildīgo iestāžu sagatavotajiem priekšlikumiem attiecībā uz projektu iesniegumu atlases kritērijiem, kuri iesniegti saskaņošanai ES fondu Uzraudzības komitejā.

1. Ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi

Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas nodrošina mūsdienu paaudzes vajadzības, neradot grūtības nākamām paaudzēm nodrošināt savas vajadzības.

Attīstība ir kvalitātes jēdziens, kas ietver idejas par uzlabošanu un progresu, kā arī kultūras, sociālās un ekonomiskās sfēras pilnveidošanu.

Ilgtspējīga attīstība ir orientēta uz cilvēkiem, un tās mērķis ir uzlabot cilvēku dzīves apstākļus, saglabājot dabu un vidi, tāpēc ir nepieciešams respektēt dabu, kas apgādā cilvēkus ar resursiem un visu nepieciešamo dzīvei. Šādā perspektīvā ilgtspējīga attīstība nozīmē cilvēku dzīves apstākļu kvalitatīvu uzlabošanu, nepārsniedzot ekosistēmu dabiskās iespējas.

Globālie ilgtspējīgas attīstības politiskie principi ir definēti Riodežaneiro Deklarācijā. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības mērķi izriet no šiem principiem, tās ģeopolitiskās vietas pasaulē, dabas īpatnībām, sociālās un ekonomiskās attīstības pieredzes un pašreizējā stāvokļa. Saskaņā ar Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2002. gada 15. augusta rīkojumu Nr. 436) tie ir:

Latvijai jāveido labklājības sabiedrība, kura augstu vērtē un attīsta demokrātiju, līdztiesību, godīgumu un savu kultūras mantojumu.

Latvijai jāveido stabila tautsaimniecība, kas nodrošina sabiedrības vajadzības, vienlaicīgi panākot, lai ekonomiskās izaugsmes tempi pārsniegtu vides piesārņojuma un resursu patēriņa tempus.

Latvijai jānodrošina droša un veselību neapdraudoša vide pašreizējai un nākamajām paaudzēm.

Latvijai jānodrošina pietiekami pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai.

Latvijai sabiedrībā jāattīsta atbildīga attieksme pret dabas resursiem un nepārtraukti jāpaaugstina resursu izmantošanas efektivitāte.

Latvijai no starptautiskas palīdzības saņēmējas valsts pakāpeniski jākļūst par valsti, kas spēj pati nodrošināt savas vajadzības un nepieciešamības gadījumā pat sniegt palīdzību citām valstīm.

Latvijai jānodrošina vides jautājumu integrācija un jāattīsta plašs vides politikas līdzekļu pielietojums visās citās nozaru politikās.

Latvijai jānodrošina, lai tirgus ekonomikas mehānismi kalpotu ilgtspējīgai attīstībai.

Latvijai jānodrošina sabiedrības līdzdalība ilgtspējīgas attīstības procesos.

4



Latvijai nepārtraukti jānovērtē tās progress noteikto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

2. Vispārējās vadlīnijas horizontālās prioritātes ”Ilgtspējīga attīstība” mērķu sasniegšanai

ES fondu kontekstā horizontālai prioritātei “Ilgtspējīga attīstība” tiek noteikti sekojoši mērķi :

vides piesārņojuma samazināšana un kontrole, kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, dabas un energoresursu racionāla izmantošana, draudu novēršana iedzīvotāju veselībai, vides apziņas paaugstināšana.

Izvērtējot darbības programmu ietvaros plānotās aktivitātes attiecībā uz IA horizontālās prioritātes mērķu sasniegšanu, ir izdalāmas četras aktivitāšu grupas:

aktivitātes/apakšaktivitātes, kas ir tieši saistītas ar IA horizontālās prioritātes mērķiem un to ietvaros visi plānotie projekti ir vērsti uz IA mērķa(u) sasniegšanu (papildus vēlami vispārēji pasākumi, kas vērsti uz IA veicināšanu);

aktivitātes/apakšaktivitātes, kuru mērķi nav tieši saistīti ar IA horizontālās prioritātes mērķiem, bet aktivitātei ir ietekme uz IA horizontālo prioritāti (papildus vēlami vispārēji pasākumi, kas vērsti uz IA veicināšanu);

aktivitātes/apakšaktivitātes, kuru mērķi nav tieši saistīti ar IA horizontālās prioritātes mērķiem, kopumā aktivitātei nav ietekme uz IA horizontālo prioritāti, bet ir iespējami projekti, kuru mērķi atbilst kādam no IA mērķim (papildus vēlami vispārēji pasākumi, kas vērsti uz IA veicināšanu);

aktivitātes/apakšaktivitātes, kuras nav saistītas ar IA horizontālo prioritāti (vēlami vispārēji pasākumi, kas vērsti uz IA veicināšanu).

Visiem atbalstītajiem projektiem ir jānodrošina normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz vides aizsardzību (Ietekmes uz vidi novērtējums, izsniegto atļauju vai licenču prasību ievērošana utt.), un tāpēc šādu prasību ievērošana nav nosakāma kā specifisks kritērijs attiecībā uz horizontālo prioritāti – IA.

1. Aktivitātes/apakšaktivitātes, kas ir tieši saistītas ar IA horizontālās prioritātes mērķiem un to ietvaros visi plānotie projekti ir vērsti uz IA mērķa(u) sasniegšanu

Ja tiek paredzēta aktivitāte vai apakšaktivitāte, kuras mērķi ir tieši saistīti ar IA horizontālās prioritātes mērķi(iem), un tās ietvaros īstenojot visus projektus tiks nodrošināta horizontālās prioritātes “Ilgtspējīga attīstība” (IA) mērķa(u) sasniegšana

5



(piem., ūdenssaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, vides risku samazināšanas, energoefektivitātes, ilgtspējīgas pilsētvides attīstības aktivitātes, ilgtspējīgs transports): tas ir jānorāda un jāpamato (precīzi norādot, kādi IA mērķi tiks sasniegti, ieviešot

aktivitāti/apakšaktivitāti) darbības programmas papildinājumā, sadaļā “Saskaņa ar horizontālajām prioritātēm”,

projekta iesnieguma veidlapā sadaļā “Saskaņa ar horizontālajām prioritātēm” jāparedz, ka projekta iesniedzējs apraksta, kā tiks nodrošināta IA mērķa sasniegšana, t.sk. tiek norādīti konkrēti rezultātu rādītāji, īstenojot konkrēto projektu.

Ierobežotas projektu iesniegumu atlases gadījumā, kad projektus nevar salīdzināt savā starpā (IA mērķi var atšķirties, projekti atlasīti atbilstoši nozares stratēģijai, prioritātēm), IA kritērijs ir atbilstības kritērijs, ko vērtē ar „Jā”, „Nē”, „Neattiecas”.

Projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijs attiecībā uz IA horizontālo prioritāti ir šāda veida: Vai īstenojot projektu tiks sasniegts(i) kāds(i) no horizontālās prioritātes “Ilgtspējīga attīstība” mērķiem?

jā/nē

Konkrētai aktivitātei jānorāda tai atbilstošie IA mērķi.

Atklātas projektu iesniegumu atlases gadījumā, neskatoties uz to, ka katram projektam ir jābūt vērstam uz IA horizontālās prioritātes mērķa(u) sasniegšanu (jo tas atbilst aktivitātes mērķim), projekti tiek papildus salīdzināti. IA horizontālās prioritātes projektu atlases kritēriji ir kvalitātes kritēriji un vērtējami punktu skalā.

Priekšroka tiek dota tam projektam, kuru īstenojot tiek panākts būtiskāks uzlabojums.

Piemēram: Projekta nozīmība: projekta īstenošanas rezultātā tiek uzlabota ūdenssaimniecības

pakalpojumu kvalitāte / nodrošināta pieejamība no 1001 – 2000 iedzīvotājiem

projekta īstenošanas rezultātā tiek uzlabota ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitāte / nodrošināta pieejamība no 501 – 1000 iedzīvotājiem

projekta īstenošanas rezultātā tiek uzlabota ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitāte / nodrošināta pieejamība mazāk par 500 iedzīvotājiem

1-55

3

1

Atklātas projektu iesniegumu atlases gadījumā nav jāparedz papildus vispārējs kritērijs “Projektā plānotās darbības vērstas uz IA horizontālās prioritātes īstenošanu”.

2. Aktivitātes/apakšaktivitātes, kuru mērķi nav tieši saistīti ar IA horizontālās prioritātes mērķiem, bet aktivitātei ir ietekme uz IA horizontālo prioritāti

6



Šajā aktivitāšu grupā ietilpst tās aktivitātes, kuru mērķi nav tieši saistīti ar IA horizontālās prioritātes mērķiem, bet īstenojot projektus, tiem ir paredzama ietekme uz IA mērķiem (piem., transporta infrastruktūra).

Šajā gadījumā jāparedz:

vispārējs kritērijs, kas jāizpilda visiem projektiem: Vai īstenojot projektu tiks novērsta vai samazināta negatīvā ietekme uz vidi?

jā/nē

specifiskie kritēriji, kas atklātas projektu iesniegumu atlases gadījumā ļautu salīdzināt projektus, piešķirot priekšrocības tiem projektiem, kuros tiek plānoti papildus pasākumi IA horizontālās prioritātes mērķu sasniegšanā vai arī projekta īstenošanas rezultātā tiks sasniegts būtiskāks uzlabojums.

Piemēram:

Īstenojot projektu, tiek paredzēti pasākumi gaisa piesārņojuma samazināšanai (īpaši stādījumi; pasākumi, kas samazina transportlīdzekļu apstāšanās nepieciešamību (piem. apļveida krustojumi))

1/0

Īstenojot projektu, tiek paredzēti prettrokšņa pasākumi ( piem. skaņas izolācija, skaņas ekranizēšana)

1/0

Atbildīgajām institūcijām ieteicams papildinot projektu iesnieguma veidlapu izvērst sadaļu “Saskaņa ar horizontālajām prioritātēm”, paredzot, ka projekta iesniedzējs apraksta kā tiks novērsta vai samazināta negatīvā ietekme uz vides kvalitāti un kādi pasākumi tiks īstenoti IA mērķa sasniegšanai, t.sk. tiek norādīti konkrēti rezultātu rādītāji.

3. Aktivitātes/apakšaktivitātes, kuru mērķi nav tieši saistīti ar IA horizontālās prioritātes mērķiem, bet aktivitātes ietvaros iespējami projekti, kas vērsti uz IA horizontālās prioritātes mērķa(u) sasniegšanu

Šajā grupā ietilpst aktivitātes, kuru mērķi nav saistīti ar IA horizontālās prioritātes mērķiem, turklāt kopumā aktivitātes ietvaros īstenojamiem projektiem nav paredzama ietekme uz IA horizontālās prioritātes mērķiem (piem. zinātnes, pētniecības infrastruktūra), bet iespējami gan projekti, kas vērsti uz IA horizontālās prioritātes mērķa(u) sasniegšanu – projekti, kas tiek īstenoti jomā, kas saistīta ar IA horizontālās prioritātes mērķi.

Būtiski ir piešķirt priekšrocības tiem projektiem, kas vērsti uz IA horizontālās prioritātes mērķa(u) sasniegšanu / tiek īstenoti jomā, kas saistīta ar IA horizontālās prioritātes mērķi (sadaļa tiks izvērsta detalizētajās vadlīnijās katrai DP).

Šajā gadījumā jāparedz vispārējs kritērijs:

7



Vai īstenojot projektu tiks sasniegts kāds no horizontālās prioritātes “Ilgtspējīga attīstība” mērķiem? X*/0

* ieteicams piešķirt šim kritērijam tādu vērtību, lai tas sniegtu vismaz 10% no kopējā vērtējuma

3. Darbības programmas pasākumu saistība ar ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem

Lai izvērtētu darbības programmas ietvaros plānoto pasākumu saistību ar ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem, ir analizēti sekojoši dokumenti:

Darbības programma “Cilvēkresursi un nodarbinātība” (www.esfondi.lv 15.10.2007. redakcija);

Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes (LIAP); “Atjaunota Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģija”.

Kopumā darbības programma “Cilvēkresursi un nodarbinātība” ir saistīta ar šādiem Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēs definētiem politikas mērķiem:

NodarbinātībaPolitikas mērķi

Paaugstināt darbaspēka kvalitāti atbilstoši darba tirgus prasībām. Nodrošināt vienādas iespējas sievietēm un vīriešiem darba tirgū. Veicināt cilvēku ar īpašām vajadzībām, riska un sociāli atstumto iedzīvotāju

grupu integrāciju darba tirgū. Uzlabot darba meklētājiem un bezdarbniekiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Izglītība un zinātnePolitikas mērķi

Nodrošināt izglītības pieejamību visiem. Nodrošināt izglītības kvalitāti visās izglītības pakāpēs un veidos atbilstoši

sabiedrības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Nodrošināt sociālo vienlīdzību izglītības pieejamībā. Nodrošināt elastīgas iespējas apgūt izglītību visa mūža garumā. Nodrošināt zinātnes potenciāla pieauguma tempus.

“Atjaunotajā Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā” kā vispārējais uzdevums sociālās integrācijas, demogrāfijas un migrācijas jomā ir noteikts: radīt sociāli integrējošu sabiedrību, ņemot vērā solidaritāti paaudzēs un starp tām, un palielināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti, jo tas ir priekšnosacījums noturīgai individuālai labsajūtai.

Šajā stratēģijā ir definēti būtiskākie uzstādījumi starpnozaru politikā, kas sekmē zināšanu sabiedrību. Divi no šiem virzieniem – Izglītība un apmācība un Pētniecība un attīstība ir saistīti ar darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība“ mērķiem.

8

http://www.esfondi.lv/



Darbības programmā definētā pasākumu saistība ar IA horizontālo prioritāti, kā arī iepriekšminētajos stratēģiskajos dokumentos noteiktie atbilstošie mērķi un uzdevumi ir apkopoti 1. tabulā.

9



1. tabula Darbības Programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” pasākumu saistība ar IA pamatprincipiem

Prioritātes/Pasākuma Nr. Nosaukums DP definētā ietekme uz ilgtspējīgu attīstību (IA) Ietekme uz IA saskaņā ar LIAP Ietekme uz IA saskaņā ar

ES IA stratēģiju1. prioritāte „Augstākā

izglītība un zinātne”

1.1.pasākums „Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība”

Pasākuma ietvaros īstenojamās aktivitātes tiešā veidā neietekmēs vidi, bet uzlabojot zinātnes un pētniecības potenciāla kapacitāti un veicinot jaunu zinātnieku darba grupu veidošanos, attiecīgi tiks sekmēta arī vides zinātnes un vides zināšanu attīstība, kā arī veicināta ilgtspējīgas attīstības nosacījumu ievērošana inovatīvu risinājumu izstrādē un ieviešanā.

Atbilst politikas mērķim: Nodrošināt zinātnes potenciāla pieauguma tempus

Atbilst starpnozaru politikas, kas sekmē zināšanu sabiedrību, ietvaros definētajam uzdevumam:“Pētniecība un attīstība”

1.2.pasākums „Augstākās izglītības attīstība”

Pasākums sniegs pozitīvu ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību. Lai arī tam nav tiešas ietekmes uz vidi, tā ietvaros plānotajās aktivitātēs ir paredzēts sniegt atbalstu vides aizsardzības speciālistu sagatavošanai un augstākās izglītības studiju programmu uzlabošanai, paredzot tajās iekļaut vides zinību studiju kursu, palielinot gan akadēmiskā personāla un studējošo, gan sagatavoto augstās kvalifikācijas jauno speciālistu zināšanas un informētību vides zinībās un ilgtspējīgā attīstībā, tādējādi veicinot vides zināšanu izmantošanu jauno speciālistu turpmākajā darbā.

Atbilst politikas mērķim: Nodrošināt izglītības kvalitāti visās izglītības pakāpēs un veidos atbilstoši sabiedrības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām.

.

Atbilst starpnozaru politikas, kas sekmē zināšanu sabiedrību, ietvaros definētajam uzdevumam: “Izglītība un apmācība”

2. prioritāte „Izglītība un prasmes”

2.1.pasākums „Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”

Pasākums nav tieši vērsts uz ilgtspējīgu attīstību, jo tam nav tiešas ietekmes uz vidi. Tomēr pasākuma ietvaros var tikt atbalstīta vides zinību veicināšana attiecīgu mācību priekšmetu saturā, kā arī notikt vides aizsardzības speciālistu sagatavošana.

Atbilst politikas mērķim: Nodrošināt izglītības kvalitāti visās izglītības pakāpēs un veidos atbilstoši sabiedrības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām.

Atbilst starpnozaru politikas, kas sekmē zināšanu sabiedrību, ietvaros definētajam uzdevumam: “Izglītība un apmācība”

2.2.Pasākums „Mūžizglītības attīstība un

Pasākums kopumā nav tieši vērsts uz ilgspējīgu attīstību, jo tam nav tiešas ietekmes uz vidi. Tomēr pasākuma ietvaros ir

Atbilst politikas mērķim: Nodrošināt elastīgas iespējas apgūt

Atbilst starpnozaru politikas, kas sekmē zināšanu

10




ES IA stratēģijuizglītībā un mūžizglītībā iesaistīto institūciju rīcībspējas un sadarbības uzlabošana ”

plānotas aktivitātes, kuru ietvaros uzlabosies izglītībā iesaistītās sabiedrības izpratne par ilgtspējīgu attīstību.

izglītību visa mūža garumā sabiedrību, ietvaros definētajam uzdevumam: “Izglītība un apmācība”

3. prioritāte „Nodarbinātības veicināšana un veselība darbā”

3.1. pasākums „Nodarbinātība”

Pasākuma aktivitātes nav vērstas uz horizontālās prioritātes „Ilgtspējīga attīstība” mērķu sasniegšanu, jo aktivitāšu īstenošanai nav tiešas ietekmes uz vidi

Atbilst politikas mērķim: Paaugstināt darbaspēka kvalitāti atbilstoši darba tirgus prasībām

3.2. pasākums „Veselība darbā”

Pasākums vērsts uz “Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēs, 2002” noteikto politikas mērķi - samazināt saslimstību, mirstību un invaliditāti, palielināt dzīves ilgumu Latvijas iedzīvotājiem, uzlabot iedzīvotāju veselības stāvokli. Pasākuma ietvaros nozīmīgas investīcijas infrastruktūrā nav paredzētas, un ietekmes uz vidi novērtējums nav veicams.

Atbilst politikas mērķim: Paaugstināt darbaspēka kvalitāti atbilstoši darba tirgus prasībām

4. prioritāte

.

„Sociālās iekļaušanas veicināšana”

4.1. pasākums „Sociālā iekļaušana”

Pasākuma aktivitātes nav vērstas uz horizontālās prioritātes „Ilgtspējīga attīstība” mērķu sasniegšanu, jo aktivitāšu īstenošanai nav tiešas ietekmes uz vidi.

Atbilst politikas mērķim:Veicināt cilvēku ar īpašām vajadzībām, riska un sociāli atstumto iedzīvotāju grupu integrāciju darba tirgū

Atbilst definētajam uzdevumam: “Sociālā integrācija, demogrāfija un migrācija”

5. prioritāte „Administratīvās kapacitātes stiprināšana”

5.1. pasākums „Labāka regulējuma

Tieši nav attiecināms, ietekmes uz vidi novērtējums nav veicams.

Nav saistīts Nav saistīts

11




ES IA stratēģijupolitika”

5.2. pasākums „Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana”

Tieši nav attiecināms, ietekmes uz vidi novērtējums nav veicams.


5.3. pasākums „Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību administratīvās un attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana”

Pasākums ir vērsts uz administratīvās un attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšanu un sadarbības tīklu veidošanu un attīstīšanu Latvijā, kā rezultātā tiks piesaistīti kvalificēti speciālisti, kas plānos administratīvo teritoriju attīstību saskaņā ar ilgtspējīgas un integrētas attīstības principiem.


6.prioritāte .

„Tehniskā palīdzība”

6.1.pasākums „Atbalsts darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” vadībai”

Pasākums neattiecas uz šo jomu Nav saistīts Nav saistīts

12

4. Darbības programmas aktivitāšu saistība ar horizontālo prioritāti “Ilgtspējīga attīstība”

Saskaņā ar šo vadlīniju 2. nodaļā definētajām aktivitāšu grupām un piemērojamiem principiem darbības programmu aktivitāšu ietekmes uz horizontālo prioritāti “Ilgtspējīga attīstība” izvērtējumam, ir veikts DP “Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitāšu novērtējums, kas apkopots 2. tabulā.

2. tabula. Darbības Programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitāšu saistība ar “Ilgtspējīgas attīstības” horizontālo prioritāti (IAHP)

Prioritātes/pasākuma/

aktivitātes Nr.Nosaukums

Specifiska aktivitāte

IAHP

Ir ietekme uz IAHP

Iespējami projekti,

kas vērsti uz IAHP

Nav saistības ar IAHP

1. prioritāte „Augstākā izglītība un zinātne”1.1.pasākums „Zinātnes un pētniecības

potenciāla attīstība”1.aktivitāte Zinātnes un inovāciju politikas

veidošanas un administratīvās kapacitātes stiprināšana.

2. aktivitāte Cilvēkresursu piesaiste zinātnei.3. aktivitāte Motivācijas veicināšana zinātniskajai

darbībai.1.2.pasākums „Augstākās izglītības attīstība”

1. aktivitāte Atbalsts doktora un maģistra studiju īstenošanai.

2.aktivitāte Atbalsts augstākās izglītības studiju uzlabošanai

2. prioritāte „Izglītība un prasmes”2.1.pasākums „Profesionālās izglītības un

vispārējo prasmju attīstība”1.aktivitāte Profesionālās izglītības sistēmas

attīstība, kvalitātes, atbilstības un pievilcības uzlabošana

2.aktivitāte Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana

2.2.Pasākums „Mūžizglītības attīstība un izglītībā un mūžizglītībā iesaistīto institūciju rīcībspējas un sadarbības uzlabošana ”

1. aktivitāte. Mūžizglītības attīstība

2. aktivitāte. Profesionālās orientācijas un karjeras izglītības attīstība, profesionāli orientētās izglītības attīstība

3.aktivitāte Par izglītības un mūžizglītības politiku atbildīgo institūciju rīcībspējas un sadarbības stiprināšana

4.aktivitāte Izglītības pieejamības nodrošināšana sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem un iekļaujošas izglītības attīstība

3. prioritāte „Nodarbinātības veicināšana un veselība darbā”

3.1. pasākums „Nodarbinātība”



1.aktivitāte. Darbaspējas vecuma iedzīvotāju konkurētspējas paaugstināšana darba tirgū, t.sk., nodarbināto pārkvalifikācija un aktīvie nodarbinātības pasākumi.

2.aktivitāte Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai.

3.aktivitāte Darba attiecību un darba drošības likumdošanas praktiska piemērošana un uzraudzības pilnveidošana.

4.aktivitāte Kapacitātes stiprināšana darba tirgus institūcijām.

5.aktivitāte Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts

6.aktivitāte. Atbalsts dzimumu līdztiesības veicināšanai darba tirgū.

7.aktivitāte Darba tirgus pieprasījuma īstermiņa un ilgtermiņa prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība

8.aktivitāte Atbalsts labāko inovatīvo risinājumu meklējumiem un labas prakses piemēru integrēšanai darba tirgus politikās un ieviešanas instrumentārijos

9.aktivitāte Augstas kvalifikācijas darbinieku piesaiste

3.2. pasākums „Veselība darbā”1.aktivitāte. Veselības uzlabošana darbavietā,

veicinot ilgtspējīgu nodarbinātību2.aktivitāte Pētījumi un aptaujas par veselību

darbā3.aktivitāte. Veselības aprūpes un veicināšanas

procesā iesaistīto institūciju personāla kompetences, prasmju un iemaņu līmeņa paaugstināšana

4. prioritāte „Sociālās iekļaušanas veicināšana”4.1. pasākums „Sociālā iekļaušana”1. aktivitāte Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes

stimulēšana2.aktivitāte. Darbspēju vērtēšanas sistēmas un

sociālo pakalpojumu ieviešanas sistēmas pilnveidošana.

5. prioritāte „Administratīvās kapacitātes stiprināšana”

5.1. pasākums „Labāka regulējuma politika”1.aktivitāte Politikas ietekmes novērtēšana un

politikas pētījumu veikšana2. aktivitāte Administratīvo šķēršļu samazināšana

un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana

3.aktivitāte Publisko varu realizējošo institūciju darbības kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana.

5.2. pasākums „Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana”

1.aktivitāte. Publiskās pārvaldes cilvēkresursu plānošanas un vadības sistēmas attīstība

2.aktivitāte Sociālo partneru, nevalstisko organizāciju un pašvaldību kapacitātes stiprināšana

5.3. pasākums „Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību administratīvās un

14



attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana”

1. aktivitāte Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem

2.aktivitāte Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana

6.prioritāte „Tehniskā palīdzība”6.1.pasākums „Atbalsts darbības programmas

„Cilvēkresursi un nodarbinātība” vadībai”

1.aktivitāte Programmas vadības un atbalsta funkciju nodrošināšana

5. Secinājumi un ieteikumiIevērojot īpašo “Ilgtspējīgas attīstības” principa definējumu ES fondu kontekstā, darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” ietvaros plānotās aktivitātes nav tieši saistītas ar horizontālās prioritātes “Ilgtspējīga attīstība” mērķiem, līdz ar to projektu atlasē nav jāpiemēro vispārējie atbilstības kritēriji.

ES fondu kontekstā “Ilgtspējīgas attīstības” prioritātē definētie mērķi dabas un energoresursu racionāla izmantošana un vides apziņas paaugstināšana var tikt piemēroti gandrīz visu aktivitāšu visā projektu īstenošanas ciklā.

Atbildīgajām institūcijām ieteicams papildus jau noteiktajiem kritērijiem paredzēt šādus projektu atlases kritērijus, dodot priekšrocības projektam, kas paredz vairāku pasākumu īstenošanu. Piemēram:

Projektā paredzēta labāko pieejamo tehnisko paņēmienu pielietošana 1/0Uzņēmumā ir ieviesta un darbojas vides pārvaldības un uzraudzības sistēma (piem. EMAS)

1/0

Projektā plānots aizstāt drukātos materiālus (vai to daļu) ar elektroniskajiem datu nesējiem vai arī tos ievietot attiecīgajās tīmekļa vietnēs

1/0

Projektā plānots materiālus drukāt uz otrreiz izmantojamā vai pārstrādātā papīra 1/0

Projektā paredzēti informēšanas pasākumi par vides aizsardzības jautājumiem, kas pārsniedz minimālās prasības / tiek izmantotas inovatīvas metodes sabiedrības informēšanai par IA mērķiem un principiem.

1/0

Projektā tiek paredzēts izmantot “zaļo iepirkumu” 1/0

Atbildīgajām institūcijām atbilstoši jāpapildina Projekta iesnieguma forma, lai būtu iespējams izvērtēt atbilstību šiem kritērijiem.

15

1 web view2007. gada 22. septembrī ar eiropas komisiju tika saskaņots valsts stratēģiskais...

Documents