Zināšanu vadīšana un stratēģiskās inteliģences attīstīšana (forsaita pieeja)

lauku uzņēmējdarbībaiLLMZA kopsapulce

Vecaucē, 30.06.2007

Dr. Arturs Puga

saturs

• SCAR forsaita process Eiropas Savienībā

• Forsaita jomas projekti lauksaimniecības pētniecībai un lauku attīstībai Latvijā

• Stratēģiskās inteliģences attīstīšana un zināšanu vadīšana saistībā ar lauku uzņēmējdarbības veicināšanu

• 27.06.2007. Briselē noslēdzās Eiropas Komisijas Pētniecības ģenerāldirektorāta un Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības pastāvīgās komitejas pie Eiropas Komisijas (SCAR) organizētā konference „Pretim lauksaimniecības pētījumu nākotnes izaicinājumiem Eiropā”

SCAR forsaita procesa posmi

• 2 dienas ES valstu pārstāvji - politiķi, zinātnieki, uzņēmēji u.c. apsprieda konferencei gatavoto ziņojumu „Foresighting food, rural and agri-futures” – „Nodarbojoties ar pārtikas, lauku un lauksaimniecības nākotņu forsaitu”

• Šī ziņojuma apspriešana, kurai bija rūpīgi gatavojušies gan Eiropas valstu zinātnieki, gan citas pētījumos ieinteresētās puses, sastādīja 2006. gadā iesākto ES lauksaimniecības forsaita pētījumu procesa svarīgu posmu. Drīzumā ir paredzēts konferences ziņojumus (kopā apmēram 30), tajā skaitā divu ES komisāru – zinātnes un pētījumu - Janeša Potočnika un lauksaimniecības un lauku attīstības - Mariannas Fišeres-Bēlas uzstāšanās, publicēt brīvai pieejai konferences mājas lapā.

SCAR forsaita procesa posmi

http://ec.europa.eu/research/conferences/2007/scar/programme_en.htm

• 2 dienas ES valstu pārstāvji - politiķi, zinātnieki, uzņēmēji u.c. apsprieda šim pasākumam speciāli gatavoto ziņojumu „Foresighting food, rural and agri-futures” – „Nodarbojoties ar pārtikas, lauku un lauksaimniecības nākotņu forsaitu”

• Šī ziņojuma apspriešana, kurai bija rūpīgi gatavojušies gan Eiropas valstu zinātnieki, gan citas pētījumos ieinteresētās puses, sastādīja 2006. gadā iesākto ES lauksaimniecības forsaita pētījumu procesa svarīgu posmu. Drīzumā ir paredzēts konferences ziņojumus (kopā apmēram 30), tajā skaitā divu ES komisāru – zinātnes un pētījumu - Janeša Potočnika un lauksaimniecības un lauku attīstībai - Mariannas Fišeres-Bēlas uzstāšanās, publicēt brīvai pieejai konferences mājas lapā.

Eiropas Savienībā pieņemta definīcija:

• Forsaits (forsaita aktivitātes) ir sistēmiska darbība, kas vērsta uz to, lai atklātu un pētītu zinātnes, tehnoloģijas, sabiedrības, ekonomikas un šo jomu mijiedarbību attīstību ilgtermiņa perspektīvā ar mērķi radīt zināšanas, ar kuru palīdzību īstenot sociālos, ekonomiskos un vides pilnveidojumus, balstoties uz labi pamatotām projekcijām. Taču forsaita īstenošanai nepietiek ar skaidru un efektīvu metodoloģiju ieviešanu vien. Vitāli svarīgi ir nodrošināt, lai forsaita rezultātus ņemtu vērā, apspriežot rīcībpolitiku un pieņemot lēmumus. Tikai pastāvot šādai pieejai, ieguvums no forsaita aktivitātēm būs maksimāls.

(Marimon, R 2002, Preface, in The role of foresight in the selection of research policy priorities:proceedings of conference, Seville, 13-14 May 2002, EC, DG JRC-IPTS, p.1.)

• 2006.g. bija apstiprināta SCAR forsaita ekspertu grupa

• Tās darba gaitā tika noteikti svarīgākie virzītājspēki lauksaimniecības un lauku attīstībai 20 gadu perspektīvā

• Tika izanalizēts esošais analītisko materiālu un forsaita pētījumu klāsts attiecībā uz 8 identificētajiem virzītājspēkiem ES lauksaimniecības un lauku attīstībai

Par katru virzītājspēku jomu tika sagatavots forsaita ziņojums: • Klimata izmaiņas• Vide • Ekonomika un tirdzniecība • Enerģētika• Societālās pārmaiņas • Veselība• Lauku saimniecības • Zinātne un tehnoloģijas

• Virzītājspēku attīstības un to iespējamo mijiedarbību izpēte, pielietojot kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes, sintēzes ceļā radīja 4 nākotņu scenārijus - Klimata šoks, Enerģētikas krīze, Pārtikas krīze, Sadarbība ar dabu.

SCAR forsaita procesa posmi – stratēģiskās inteliģences attīstīšana

SCAR forsaita procesa posmi – stratēģiskās inteliģences attīstīšana

• Stokholmas darbseminārs 29.-30.03. 2007. - izskatīto jautājumu izpēte ar plašāku starptautisko ekspertu piedalīšanos. Tika identificētas llgtermiņa pētniecības prioritātes turpmākajiem 20 gadiem.

• Briseles konference 26.-27.06. 2007. - jaunu zināšanu radīšana un līdzdale starp četriem simtiem konferences dalībnieku.

• 2007. gada otrajā pusē būs apkopotas un sintezētas zināšanas, kas izteiktas konferencei sagatavotajos ziņojumos un diskusijās par lauksaimniecības, mežu u.c. nozarēm, par pasaules un Eiropas mēroga izaicinājumiem un problēmām.

• 2008. gadā SCAR forsaita procesa kopējie rezultāti un ieteikumi lauksaimniecības un lauksaimniecības zinātnes politikas izstrādāšanai un pilnveidošanai tiks iesniegti gan Eiropas Komisijai, gan arī likumdevējam - Eiropas Parlamentam.

Latvijas Zemkopības ministrijas projekti

• 2007Forsaita speciālistu tīkla pielietojums lauku politikas atbalstam un lauksaimniecības zinātnes pētījumu un iekārtu datu bāzes pilnveidošana

• 2006Līdzdalība Eiropas Savienības valstu tīklā par lauksaimniecības pētījumu stratēģijas izstrādi ar foresight metodi

2006. gada projekta metodoloģiskie un īstenošanas materiāli kopā ar ziņojumu par realizēto forsaita vingrinājumu “Forsaits un stratēģiskās plānošanas prasmes lauksaimniecības pētījumu kontekstā” ir pieejami:

• http://docs.google.com/View?docid=dfm53fw4_258skrm

• LLMZA prezidentes, akadēmiķes Baibas Rivžas prezentācija “LLMZA darbība 2006. gadā un izaicinājumi 2007.gadam”http://www.llmza.lv/Prezentacija_kopsapulce2006decembris.ppt

• LLMZA mājas lapa http://www.llmza.lv/forsaits.html

Dainis Lapiņš

Uldis Viesturs

Juris Skujāns

Pēteris Rivža

Aleksandrs Jemeļjanovs

Ieva Sloka

Arturs Puga

Arnis Treimanis Tamāra Puga

Valda Bratka

Baiba Rivža

Jānis Mičulis

Jānis ValtersPēteris ZālītisJānis Kristapsons

Andrejs Siliņš

Juris Ekmanis

Tālis MillersVoldemārs Strīķis

Pētījumi forsaita jomā nozīmē izprast realitātes un kolektīvi virzīties uz alternatīvu nākotņu izpratni

Tā ir zināšanu līdzdale un jaunu, tajā skaitā inovatīvu zināšanu radīšana izvirzītiem mērķiem un uzdevumiem dažādos laika posmos

2006.

Parakstīts Nodomu protokols starp Zemkopības ministriju,Latvijas Zinātņu akadēmiju un

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju • Šī gada 25.janvārī Zemkopības ministrijā tika parakstīts Nodomu protokols starp Zemkopības

ministriju tās ministra Mārtiņa Rozes personā, Latvijas Zinātņu akadēmiju tās prezidenta Jura Ekmaņa personā un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju (turpmāk tekstā – LLMZA) tās prezidentes Baibas Rivžas personā. Nodomu protokola ietvaros tika noteikts, ka visas puses, iesaistot LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu (turpmāk tekstā – LMZN), brīvprātīgi vienojas par sadarbību šādās jomās: 1. augstāko izglītību, zinātni un praksi apvienojošo dokumentu izstrādē;2. kopīgu pētījumu veikšanā lauksaimniecības, lauku attīstības un meža zinātnes jomā;3. kopīgu konferenču, izstāžu un citu pasākumu rīkošanā zinātnes sasniegumu popularizēšanai;4. informācijas apmaiņā starp zinātnes struktūrām un lauksaimnieku profesionālajām organizācijām un speciālistiem;5. starptautiskās zinātniskās sadarbības veicināšanā, tai skaitā LLMZA un LMZN deleģēto pārstāvju līdzdalība:5.1. Eiropas Komisijas rīkotajās pētījumu koordinācijas darba grupās un sanāksmēs;5.2. Eiropas Komisijas rīkotajā Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības pastāvīgās komitejas aktivitātēs (SCAR - Standing Committee for Agricultural Research);5.3. forsaita (foresight) speciālistu un praktiķu sadarbības tīklā un ar to saistīto pasākumu rīkošanā Latvijā;5.4. Eiropas Savienības pētījumā par lauksaimniecības pētījumu infrastruktūru.

Nodomu protokola izpildes gaitu Zemkopības ministrija, Latvijas Zinātņu akadēmija un LLMZA apspriež reizi gadā.

LZA LMZN zinātniskā sekretāre I.Sloka

Zinātnes Vēstnesis, 2007. gada  5. februāris: 3 (337)

Forsaita speciālistu tīkla pielietojums lauku politikas atbalstam un lauksaimniecības zinātnes pētījumu un iekārtu datu bāzes pilnveidošana

1. Mērķi:1.1. nodrošināt forsaita pētījumu tīkla izveidi un izstrādāt ieteikumus stratēģiju veidošanai lauku politikas

atbalstam; 1.2. nodrošināt pilnīgu lauksaimniecības zinātnes pētījumu un iekārtu datu bāzes funkcionēšanu. 2. Uzdevumi: 2.1. Forsaita piemērošana lauku politikas veidošanā:

izstrādāt forsaita jomas terminoloģiju latviešu valodā;izpētīt zinātniskā intelektuālā īpašuma aizsardzības problēmas un likumisko pamatu valsts

finansēto pētījumu publiskai pieejamībai (izpildes termiņš- 2007.gada 1.jūnijs); izstrādāt ieteikumus stratēģijas veidošanai, koncentrējoties uz mazāk attīstīto lauku teritoriju

un mazo saimniecību konsultēšanu uzņēmējdarbības pilnveidošanā un pārprofilēšanā, izmantojot forsaita pieeju un forsaita procesa metodes;

iesaistīties starptautiskajos zinātniskās pētniecības tīklos un iniciatīvās, sekmējot Latvijas lauksaimniecības pētījumu forsaita kapacitātes pilnveidošanu ES un citos projektos (tai skaitā ES pētniecības 7. ietvara programmas, Millennium projekta un citās aktivitātēs);

2.2. Lauksaimniecības zinātnes pētījumu un iekārtu datu bāzes papildināšanā un tehniskajā uzlabošanā, lai nodrošinātu pilnīgāku valsts finansēto/līdzfinansēto pētījumu uzskatāmību.

Projekta ietvaros ir paredzēts integrēt divas dažādas informācijas sistēmas - LLU sistēmu, kas ir integrēta ar Latvijas Augstskolu Informācijas sistēmu (LAIS ) un satur informāciju tikai par LLU struktūrvienībām un ZM sistēmu, kas nav vienota, un kur katra institūcija ir neatkarīga.

2.2.1. pētījumu projektu datu apvienošana vienā datu bāzē;

Lauku darba darītājs : uzņēmējs / darbinieks

• Pārsvarā nodarbojas ar fizisku darbu, kas tieši rada materiālas vērtības. Tas ir lauku darba darītāja - uzņēmēja vai algota darbinieka ekonomiskais pamats.

• Katrai konkrētajai nodarbei ir savi mērķi (tuvākie un stratēģiskie).• Lauku uzņēmēja/darbinieka mērķu īstenošanai ir nepieciešamas zināšanas

un izpratne, t.sk. stratēģiskā inteliģence, kas saistīta ar pieredzi un prasmēm. Tās ir netveramās vērtības, kas izpaužas zināšanu darbā - jaunu zināšanu radīšanā.

• Zināšanas ir kapacitāte strādāt izvēlēto mērķu īstenošanā.

Vai jaunveide, zināšanu vadīšana un forsaits attīstīsies kopīgā sistēmā?

1. Zināšanas (fakti un informācija kontekstā noteikta uzdevuma/mērķa īstenošanai tagad vai nākotnē) ir kustība, plūsma netveramā veidā (domas, idejas, koncepcijas, know how utt.).

2. Zināšanas var būt izteiktas dažādos veidos (drukātā un/vai elektroniskā formātā, mūzikā, gleznā utt.).Izteiktās zināšanas,ko sauc arī par informāciju, gūst pielietojumu tikai saistībā ar cilvēku, kas ar tām nodarbojas. Zināšanas ir nesaraujami saistītas ar zinātāju.

Vai jaunveide, zināšanu vadīšana un forsaits attīstīsies kopīgā sistēmā?

• Ar zināšanu darbu sākas, attīstās, pilnveidojas lauksaimnieka specifiskais darbs. Tas ir pamats inovācijām, kas turpmāk jārealizē uzņēmējdarbībā, jākomercializē utt.

• Zināšanu darba darītāja primārais ieguldījums ir caur zināšanām, kas viņam pieder vai ko viņš ražo (knowledge production). Tas kontrastē ar 'roku darbu' vai darbu, kur jāseko tieši un detalizēti norādītām procedūrām, kas atstāj maz iespēju individuālajai domai un jaunveidei.

• Lauku darba darītājs veic gan zināšanu darbu (ZD), gan cita veida darbu.

• ZD var veikt sistēmiskā, organizētā un disciplinētā ceļā, pielietojot zināšanu vadīšanas (ZV) - organizācijas ZV un personīgās ZV iespējas, tajā skaitā STRATĒĢISKĀS INTELIĢENCES ATTĪSTĪŠANAI.

Forsaita speciālistu tīkla pielietojums lauku politikas atbalstam un lauksaimniecības zinātnes pētījumu un iekārtu datu bāzes pilnveidošana

1. Mērķi:1.1. nodrošināt forsaita pētījumu tīkla izveidi un izstrādāt ieteikumus stratēģiju veidošanai lauku politikas

atbalstam; 1.2. nodrošināt pilnīgu lauksaimniecības zinātnes pētījumu un iekārtu datu bāzes funkcionēšanu. 2. Uzdevumi: 2.1. Forsaita piemērošana lauku politikas veidošanā:

izstrādāt forsaita jomas terminoloģiju latviešu valodā;izpētīt zinātniskā intelektuālā īpašuma aizsardzības problēmas un likumisko pamatu valsts

finansēto pētījumu publiskai pieejamībai (izpildes termiņš- 2007.gada 1.jūnijs); izstrādāt ieteikumus stratēģijas veidošanai, koncentrējoties uz mazāk attīstīto lauku teritoriju

un mazo saimniecību konsultēšanu uzņēmējdarbības pilnveidošanā un pārprofilēšanā, izmantojot forsaita pieeju un forsaita procesa metodes;

iesaistīties starptautiskajos zinātniskās pētniecības tīklos un iniciatīvās, sekmējot Latvijas lauksaimniecības pētījumu forsaita kapacitātes pilnveidošanu ES un citos projektos (tai skaitā ES pētniecības 7. ietvara programmas, Millennium projekta un citās aktivitātēs);

2.2. Lauksaimniecības zinātnes pētījumu un iekārtu datu bāzes papildināšanā un tehniskajā uzlabošanā, lai nodrošinātu pilnīgāku valsts finansēto/līdzfinansēto pētījumu uzskatāmību.

Projekta ietvaros ir paredzēts integrēt divas dažādas informācijas sistēmas - LLU sistēmu, kas ir integrēta ar Latvijas Augstskolu Informācijas sistēmu (LAIS ) un satur informāciju tikai par LLU struktūrvienībām un ZM sistēmu, kas nav vienota, un kur katra institūcija ir neatkarīga.

2.2.1. pētījumu projektu datu apvienošana vienā datu bāzē;

Atceramies forsaita definīciju

• “Vitāli svarīgi ir nodrošināt, lai forsaita rezultātus ņemtu vērā, apspriežot rīcībpolitiku un pieņemot lēmumus. Tikai pastāvot šādai pieejai, ieguvums no forsaita aktivitātēm būs maksimāls.”

• Līdz šim SCAR realizētā iniciatīva kopā ar EK un EP pausto nostāju norāda, ka forsaita pētījumi tiek uzskatīti par svarīgu instrumentu stratēģiskās inteliģences attīstīšanai, politisko un citu lēmumu izstrādei Eiropas līmenī.

Paldies